31999R2655

Komisijas Regula (EK) Nr.2655/1999

(1999.gada 16.decembris),

kas groza Regulu (EK) Nr.2221/95, kurā sīki izstrādāti noteikumi, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr.386/90 par fiziskām pārbaudēm, ko veic, eksportējot lauksaimniecības produktus, par kuriem pienākas kompensācijas, un kas groza Regulu (EK) Nr.3122/94, kurā noteikti riska analīzes kritēriji attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, par kuriem pienākas kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 12. februāra Regulu (EEK) Nr.386/90 par kontroli, ko veic, eksportējot lauksaimniecības produktus, par kuriem pienākas kompensācija vai cita summa [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 [2], un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Regula (EK) Nr.2221/95 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1167/97 [4], reglamentē Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanu; tā kā, ņemot vērā pieredzi un attiecīgus Revīzijas palātas ieteikumus, ir jāgroza šos noteikumus, lai uzlabotu kontroles efektivitāti.

(2) Kompensāciju kopsummas daļa, kas attiecas uz EK dibināšanas līguma I pielikumā neietvertiem produktiem, ir maznozīmīga. No otras puses, fizisko pārbaužu apjoms, ko veic I pielikumā neiekļautiem produktiem, ir liels. Lai varētu labāk piemērot kontroles līdzekļus, šī neatbilstība būtu jāmazina. Daļēji tas ir sasniedzams, samazinot I pielikumā neiekļauto produktu kontroles biežumu tā, lai tiktu pārbaudīti 0,5 % no šo produktu kopapjoma. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, aprēķinot pārbaužu minimālo daudzumu, ko jāveic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. pantu, neņemt vērā tās eksporta deklarācijas, kas attiecas uz nelieliem daudzumiem produktu vai uz mazu kompensācijas summu.

(3) Komisijas Regulas (EK) Nr.800/1999 [5] 21. panta 1. punktā paredzēts, ka kompensāciju nepiešķir par produktiem, kam eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā nav pienācīgi labas tirdzniecības kvalitātes. Kaut arī ir neiespējami pārbaudīt visus eksportējamos produktus, jo laboratorijas analīžu veikšanas iespējas ir ierobežotas, gadījumos, kad radušās pamatotas aizdomas par to, vai attiecīgo produktu tirdzniecības kvalitāte ir pienācīgi laba, būtu jāveic turpmākas pārbaudes, vajadzības gadījumā – arī laboratoriskas.

(4) Laboratorijas pārbaužu prakses analīzē secināts, ka būtu jāatvieglo prasība veikt obligātas laboratorijas pārbaudes pozitīva apliecinājuma gadījumos, pamatojoties uz atkārtotiem apmierinošiem pārbaužu rezultātiem, kas iegūti, pārbaudot viena un tā paša veida produktus no viena un tā paša eksportētāja.

(5) Ir atšķirība starp to, kā eksporta sūtījumus pārbauda lielās ostās, kur pieņem daudz un dažādus produktus no daudziem un dažādiem eksportētājiem, un kā to dara muitas iestādēs, kur apstrādā ierobežotu klāstu produktu no dažiem eksportētājiem. Pēdējā gadījumā eksporta sūtījumus pārbauda daudz intensīvāk. Šādos gadījumos, izvēloties sūtījumus, kuriem muitas iestādes veiks fiziskas pārbaudes, ņem vērā mazāku vidējo paraugu nekā citkārt.

(6) Noteikumus attiecībā uz aizvietošanas pārbaudēm arī būtu jāpadara elastīgākus, lai kontroli varētu veikt saskaņā ar riska analīzes prasībām.

(7) Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanas novērtējumā atzīts, ka dalībvalstīm būtu jāuzliek pienākums iesniegt ikgadējus novērtējumus attiecībā uz šīs regulas ietvaros veikto pārbaužu izpildi un efektivitāti.

(8) Lai atvieglotu jauno noteikumu praktisku piemērošanu un skaidrības labad Komisijas Regulas (EK) Nr.3122/94 [6] 4. pantu aizvieto ar 5.a panta 1. punktu.

(9) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgās pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2221/95 groza šādi:

1. Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj šādi:

"Aprēķinot pārbaužu minimālo daudzumu, ko jāveic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr.386/90 3. panta 2. punktu, dalībvalstis var izvēlēties neņemt vērā tās eksporta deklarācijas, kurās produktu daudzumi nepārsniedz:

- 5000 kg labības un rīsu gadījumā,

- 1000 kg augļu un dārzeņu gadījumā, kā arī attiecībā uz precēm, kas nav uzskaitītas I pielikumā,

- 500 kg citu produktu gadījumā.

Dalībvalstis var izvēlēties arī otru iespēju – neņemt vērā tās eksporta deklarācijas, kurām kompensācijas summa ir mazāka par EUR 200."

2. Regulas 5. pantu papildina ar šādu punktu:

"5. Gadījumā, ja radušās pamatotas aizdomas saistībā ar to, vai attiecīgā produkta tirdzniecības kvalitāte ir pienācīgi laba, muitas iestāde pārbauda produkta atbilstību šai gadījumā piemērojamiem Kopienas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Kopienas sanitārajām un fitosanitārajām normām. Ja muitas iestāde to atzīst par vajadzīgu, tā pieprasa vai uzdod pieprasīt laboratorijas pārbaužu veikšanu, norādot šo pārbaužu veikšanas mērķi."

3. Regulai pievieno šādu pantu:

"5.a pants

Ja dalībvalsts piemēro riska analīzes sistēmu, ievērojot Regulas (EEK) Nr.386/90 3.panta 2.punkta otrās daļas prasības, tad ir spēkā šādi noteikumi:

1. Attiecībā uz I pielikumā neiekļautajiem produktiem veikto fizisko pārbaužu procentuālo daudzumu neņem vērā, aprēķinot 5 % vispārējo likmi jebkurā nozarē. Šajā gadījumā I pielikumā neiekļautajiem produktiem piemēro vismaz 0,5 % likmi.

2. Ja kompensācijas likme ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem un produktu ar tādu pašu kompensācijas kodu vai KN kodu tas pats eksportētājs regulāri eksportē, un attiecībā uz laboratorijas pārbaudēm pēdējo sešu mēnešu laikā nav atklātas neatbilstības, kuru finansiālās sekas pārsniedz EUR 200 no kompensācijas bruto summas, tad, atkāpjoties no 5.panta 4.punkta prasībām, fiziskajās pārbaudēs vidējos paraugus jāņem tikai 50 % gadījumu. Ja laboratorijas pārbaužu rezultātā atklājas neatbilstība, kuras finansiālās sekas pārsniedz EUR 200 no kompensācijas bruto summas, tad turpmāko sešu mēnešu gaitā paraugi jāņem visās fiziskajās pārbaudēs.

3. Eksporta muitas iestādēs, kur pārbauda ierobežotu klāstu produktu (augstākais, divās produktu nozarēs) no neliela skaita eksportētāju (augstākais, no pieciem eksportētājiem), fizisko pārbaužu apjomu var samazināt līdz minimālajai 2 % likmei attiecībā uz vienu produktu nozari. Nozares, kurās gada laikā iesniegtas mazāk par 20 eksporta deklarācijām uz vienu muitas iestādi, neņem vērā, nosakot nozaru skaitu. Muitas iestādes var pielietot šos noteikumus visa kalendārā gada gaitā, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada statistiku, pat ja minētajā laikā eksporta deklarācijas iesniedz jauni eksportētāji vai ja tās iesniedz attiecībā uz papildu produktu nozarēm."

4. Regulas 9. panta 2. punktu aizstāj šādi:

"Ja eksporta muitas iestāde nav aizplombējusi transporta līdzekļus vai iepakojumu, tad:

a) neierobežojot kontroles pasākumus, ko paredz citi noteikumi, jāveic aizvietošanas pārbaudes, šai darbā, ciktāl iespējams, pielietojot riska analīzi;

un

b) aizvietošanas pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks kā dienu skaits, kuru laikā produktus, par kuriem pienākas kompensācija, izved no Kopienas muitas teritorijas caur attiecīgo muitas iestādi."

5. Regulu papildina ar šādu pantu:

"9.a pants

Ik gadu līdz 1. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai novērtējuma ziņojumu par šīs regulas izpildi un efektivitāti."

2. pants

Regulas (EK) Nr. 3122/94 4. pantu svītro.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

9.a panta noteikumu piemērošanu uzsāk ar tām pārbaudēm, ko veiks 2000. gadā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp.

[2] OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.

[3] OV L 224, 21.9.1995., 13. lpp.

[4] OV L 169, 27.6.1997., 12. lpp.

[5] OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

[6] OV L 330, 21.12.1994., 31. lpp.

--------------------------------------------------