31996R1488

Padomes Regula (EK) Nr. 1488/96

(1996. gada 23. jūlijs)

par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā Eiropadome savās sanāksmēs Lisabonā, Korfu un Esenē uzsvēra, ka Vidusjūras reģions ir Eiropas Savienības prioritātes reģions, un izvirzīja mērķi izveidot Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecības;

tā kā Eiropadome Kannu sanāksmē 1995. gada 26. un 27. jūnijā no jauna apstiprināja to stratēģisko nozīmi, ko tā piešķir tam, ka Eiropas Savienības un tās Vidusjūras reģiona partneru attiecībām paveras jauna dimensija, attīstot Padomes 1995. gada 12. jūnija ziņojumu, kas sagatavots, jo īpaši pamatojoties uz Komisijas 1994. gada 19. oktobra un 1995. gada 8. marta paziņojumu par Vidusjūras reģiona politikas stiprināšanu;

tā kā ir jāpieliek pūles, lai Vidusjūras reģionu padarītu par politiskās stabilitātes un drošības reģionu, un tā kā Kopienas Vidusjūras reģiona politikai ir jāsekmē demokrātijas un tiesiskuma attīstības un nostiprināšanās, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un labu kaimiņattiecību attīstības vispārējais mērķis, ievērojot starptautiskās tiesības un dalībvalstu un Vidusjūras reģiona valstu, kas nav dalībvalstis, teritoriālo integritāti un ārējās robežas;

tā kā Eiropas – Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas galīga izveide sekmēs stabilitāti un labklājību Vidusjūras reģionā;

tā kā Vidusjūras reģiona partneriem brīvās tirdzniecības zonas izveide var būt saistīta ar dziļām struktūras reformām;

tā kā tāpēc ir jāatbalsta Vidusjūras reģiona partneru sāktos centienus vai centienus nākotnē pārveidot savas ekonomikas, sociālās un administratīvās struktūras;

tā kā ir jāattīsta dialogs kultūru un pilsoniskās sabiedrības starpā, sekmējot jo īpaši ar izglītību saistītas darbības, attīstību un decentralizētu sadarbību;

tā kā ir jāsekmē pastiprināta reģionālā sadarbība un jo īpaši saimniecisko saišu attīstība un tirdzniecības plūsmas Vidusjūras reģiona teritoriju un partneru starpā, kas veicina reformu un ekonomikas pārstrukturēšanu;

tā kā divpusējie protokoli par finansiālu un tehnisku sadarbību, kurus Kopiena noslēgusi ar Vidusjūras reģiona partneriem bija sadarbībai lietderīga sākuma bāze, un tā kā tagad tā ir vajadzīga, ņemot vērā gūto pieredzi, lai sāktu jaunu fāzi partnerattiecībās;

tā kā ir jānosaka šādu partnerattiecību administratīvās vadības noteikumi, nodrošinot atklātumu un to darbību vispārēju konsekvenci, kuras sāktas izmantojot budžeta asignējumus;

tā kā šim nolūkam šī regula ir piemērojama to pasākumu kopumam, kuri paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1762/92 (1992. gada 29. jūnijs) par protokolu par finansiālu un tehnisku sadarbību, kurus Kopiena noslēgusi ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav dalībvalstis, īstenošanu [3], un Padomes Regulā (EEK) Nr. 1763/92 (1992. gada 29. jūnijs) par finansiālo sadarbību attiecībā uz visām Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav dalībvalstis [4], pasākumiem, kuru darbības joma pārsniedz vienas valsts robežas;

tā kā tāpēc šī regula aizstāj iepriekš minētās regulas no 1997. gada 1. janvāra, tomēr tajā pašā laikā Regula (EEK) Nr. 1762/92 paliek spēkā, lai pārvaldītu finanšu protokolus, kas joprojām piemērojami minētajā dienā, un, lai izmantotu pāri palikušos naudas līdzekļus, finanšu protokolu, kas vairs nav spēkā, ietvaros;

tā kā finanšu pārskata summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Deklarācijas 2. punktā ir iekļauta šajā regulā attiecībā uz 1995. līdz 1999. gadu, tādējādi neietekmējot Līgumā noteiktās budžeta iestādes pilnvaras;

tā kā aizdevumi attiecībā uz vides projektiem, kurus Eiropas Investīciju banka, turpmāk – "Banka", piešķīrusi no saviem pašu resursiem to nosacījumu ietvaros, kurus tā noteikusi saskaņā ar saviem statūtiem, var saņemt procentu likmes subsīdiju;

tā kā aizdevumos, kas saistīti ar procentu likmes subsīdijām, aizdevuma piešķīrums no Bankas pašu resursiem un procentu likmes subsīdijas piešķīrums, ko finansē no Kopienas budžeta resursiem, ir nepieciešami saistīti un savstarpēji nosacīti; tā kā Banka saskaņā ar saviem statūtiem un jo īpaši ar direktoru padomes vienprātīgu lēmumu, pastāvot nelabvēlīgam Komisijas atzinumam, var pieņemt lēmumu piešķirt aizdevuma līdzekļus no pašu resursiem, ja vien piešķirta procentu likmes subsīdija; tā kā, ņemot vērā šo aspektu, ir jānodrošina, ka pēc procedūras, kas pieņemta procentu likmes subsīdiju piešķiršanai, vienmēr tiek pieņemts skaidrs lēmums, piešķirt subsīdiju vai vajadzības gadījumā atteikt to;

tā kā ir jāparedz, ka komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, palīdz Bankai sasniegt tai izvirzītos uzdevumus, lai īstenotu šo regulu;

tā kā, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektīvu pārvaldi un sekmētu attiecības ar saņēmējām valstīm, ir vajadzīga vairākgadu pieeja;

tā kā pasākumi saskaņā ar šo regulu pārsniedz attīstības palīdzības robežas un tā kā tie ir piemērojami valstīm, kas tikai daļēji klasificējamas kā attīstības valstis; tā kā tāpēc šo regulu nevar pieņemt citādi kā tikai, pamatojoties uz pilnvarām, kas paredzētas Līguma 235. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Kopiena īsteno pasākumus atbilstīgi Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecību principiem un prioritātēm, lai atbalstītu I pielikumā uzskaitīto Vidusjūras reģiona valstu, kas nav dalībvalstis, un teritoriju (turpmāk – "Vidusjūras reģiona partneri") centienus pārkārtot savas ekonomikas un sociālās struktūras un mazināt sekas, ko ekonomikas attīstība var radīt sociālajā un vides jomā.

2. Ieguvējas no atbalsta pasākumiem var būt ne tikai valstis un reģioni, bet arī vietējās iestādes, reģionālas organizācijas, valsts struktūras, vietējas vai tradicionālas kopienas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, privātie uzņēmumi, kooperatīvi, kooperatīvās apdrošināšanas sabiedrības, apvienības, fondi un nevalstiskās organizācijas.

3. Finanšu pārskata summa šīs programmas ieviešanai periodā no 1995. līdz 1999. gadam ir 3 424,5 miljoni ECU.

Lēmumus par gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plāna ierobežojumus.

2. pants

1. Šīs regulas mērķis ir sekmēt, izmantojot pasākumus, kas paredzēti 2. punktā, kopīgas intereses iniciatīvas Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecību trīs sektoros: politiskās stabilitātes un demokrātijas stiprināšana, Eiropas – Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveide, ekonomiskās un sociālās sadarbības attīstība, pienācīgi ņemot vērā cilvēka un kultūras aspektu.

2. Atbalsta pasākumus īsteno, ņemot vērā mērķi sasniegt ilgtermiņa stabilitāti un progresu jo īpaši tādās jomās kā ekonomikas pārveide, noturīga ekonomikas un sociālā attīstība, reģionu un pārrobežu sadarbība. Attiecīgo procedūru mērķis un saturs izklāstīts II pielikumā.

3. pants

Šīs regulas pamats ir demokrātiskie principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kas ir būtisks regulas elements, kura pārkāpums attaisno attiecīgu pasākumu pieņemšanu.

4. pants

1. Komisija, vienojoties ar dalībvalstīm un pamatojoties uz abpusēju regulāru informācijas apmaiņu, ieskaitot informācijas apmaiņu uz vietas, jo īpaši attiecībā uz indikatīvajām programmām un projektiem, nodrošina Kopienas un atsevišķu dalībvalstu sāktās palīdzības centienu efektīvu koordināciju, lai stiprinātu savu sadarbības programmu vienotību un papildināmību. Turklāt Komisija sekmē koordināciju un sadarbību ar starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas sadarbības programmām un citiem donoriem.

2. Šajā regulā minētos pasākumus Kopiena var pieņemt vai nu neatkarīgi, vai arī kā finansējumu, kas ir kopīgs ar Vidusjūras reģiona partneriem vai ar dalībvalstu valsts vai privātajām iestādēm un Banku, no vienas puses, un daudzpusējām organizācijām vai trešām valstīm, no otras.

5. pants

1. Pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, atlasa, ņemot vērā, inter alia, saņēmēju prioritātes, saņēmēju vajadzību izvērtējumu, absorbcijas spējas un panākumus struktūras reformas īstenošanā.

Atlase tāpat pamatojas uz šo pasākumu izvērtējumu attiecībā uz to lietderību to mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti Kopienas atbalstam, vajadzības gadījumā saskaņā ar asociācijas vai sadarbības līgumiem.

2. Indikatīvās programmas, kas aptver trīs gadu periodu, sadarbībā ar Banku tiek noteiktas valsts un reģionālā līmenī. Tās ņem vērā kopā ar Vidusjūras reģiona partneriem izvirzītās prioritātes, ieskaitot ekonomikas dialoga atzinumus. Pēc vajadzības tās atjaunina reizi gadā.

Programmas definē Kopienas atbalsta galvenos mērķus, vadlīnijas un prioritāros sektorus jomās, kas minētas II pielikuma II iedaļā, kopā ar programmu izvērtējuma faktoriem. Programmās ietilpst orientējošās summas (kopējās un pēc prioritārā sektora) un kritēriju saraksts attiecīgās programmas palīdzībai, ņemot vērā vajadzību paredzēt attiecīgu rezervi MEDA līnijas izpildei.

Programmas var grozīt, ņemot vērā gūto pieredzi, Vidusjūras partneru paveikto struktūras reformas jomās, makroekonomikas stabilizāciju un sociālo progresu, kā arī ekonomiskās sadarbības rezultātus saskaņā ar jaunajiem asociācijas līgumiem.

3. Finansēšanas lēmumi galvenokārt pamatojas uz indikatīvajām programmām.

6. pants

1. Kopienas finansējums jo īpaši ir neatmaksājama palīdzība vai riska kapitāls. Attiecībā uz sadarbības pasākumiem vides jomā tas var būt procentu likmes subsīdijas aizdevumiem, ko Banka piešķir no pašu resursiem. Subsīdijas likme ir 3 %.

2. Neatmaksājama palīdzība var tikt izmantota, lai finansētu vai līdzfinansētu darbības, projektus vai programmas, kas sekmē to mērķu īstenošanu, kuri definēti 2. pantā. Darbībām, projektiem vai programmām paredzēta atsevišķa palīdzības maksājuma finansējuma robeža ir atkarīga arī no minētās neatmaksājamās palīdzības spējas gūt peļņu. Finansējums, kas ir pieejams privātajam sektoram, visumā ir saskaņā ar tirdzniecības noteikumiem, lai cik iespējams izvairītos no traucējumiem vietējā finanšu tirgū.

3. Finansēšanas lēmumi un visas vienošanās un līgumi par finansēšanu saskaņā ar šiem lēmumiem paredz, inter alia, pārraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija, revīziju, ko veic Revīzijas palāta, tos vajadzības gadījumā veicot uz vietas.

Saskaņā ar šo regulu finansēto un Bankas pārvaldīto darbību pārraudzību veic Revīzijas palāta saskaņā ar procedūru, par kuru savā starpā vienojusies Komisija, Banka un Revīzijas palāta.

4. Riska kapitālu vispirms un galvenokārt izmanto, lai pašu kapitālu vai kapitālu, ko par tādu uzskata, padarītu pieejamu uzņēmumiem (privātiem vai jaukta tipa) ražošanas jomā, jo īpaši tiem, kas apvieno fiziskās vai juridiskās personas, kas ir Kopienas kādas dalībvalsts un Vidusjūras reģiona valstu, kas nav dalībvalstis, vai tā teritoriju pilsoņi.

Riska kapitāls, ko piešķīrusi un pārvalda Banka, var būt:

a) pakārtoti aizdevumi, kuru atmaksājumu un procentu maksājumus veic tikai tad, kad nokārtotas citas bankas prasības;

b) nosacīti aizdevumi, kuru atmaksājums vai termiņš ir atkarīgs no tā, kā izpildīti nosacījumi, kas noteikti aizdevumu piešķiršanas brīdī;

c) pagaidu nelieli uzkrājumi Kopienas vārdā tādu uzņēmumu kapitālā, kas reģistrēti Vidusjūras reģiona valstīs, kas nav dalībvalstis, vai tā teritorijās;

d) uzkrājumu finansēšana, izmantojot nosacītus aizdevumus, kas vai nu tieši, vai arī ar finanšu iestāžu starpniecību piešķirti Vidusjūras reģiona partneriem, vai pēc to piekrišanas – uzņēmumiem minētajās Vidusjūras reģiona partnervalstīs.

7. pants

1. Pasākumus saskaņā ar šo regulu var izmantot, lai segtu tos ar pakalpojumu un preču importu saistītos un vietējos izdevumus, kuri vajadzīgi projektu un programmu īstenošanai. Kopienas finansējumu nevar izmantot, lai segtu nodokļus, nodevas un citus maksājumus.

Attiecībā uz to pasākumu izpildes līgumiem, kurus Kopiena finansē saskaņā ar šo regulu, attiecīgais partneris nosaka nodokļus un muitošanas procedūru, kas nav mazāk izdevīga par to, ko tas piemēro valstij ar vislielākās labvēlības statusu vai starptautiskai attīstības organizācijai ar vislielākās labvēlības statusu.

2. Var tikt segtas arī atbalsta pasākumu sagatavošanas, sākšanas, veikšanas, pārvaldes un izpildes izmaksas.

3. Saimnieciskās un uzturēšanas izmaksas, jo īpaši tās, kas ir jāfinansē ārvalstu valūtā, drīkst segt tikai izglītības, sakaru un izpētes programmām, kā arī citiem projektiem. Parasti šādas izmaksas var segt tikai šo projektu sākumposmā; un piešķirtos līdzekļus pamazām samazina.

4. Attiecībā uz ieguldījumu projektiem ražošanas nozarēs Kopienas finansējumu apvieno ar saņēmēja pašu resursiem vai ar finansējumu pēc tirgus nosacījumiem, ņemot vērā projekta veidu. Ir jāpalielina saņēmēja ieguldījums vai ieguldījums, ko raksturo finansējums pēc tirgus nosacījumiem. Jebkurā gadījumā Kopienas finansējums, ieskaitot finansējumu no Bankas pašu resursiem, nedrīkst pārsniegt 80 % no investīciju kopsummas. Minētā augstākā robeža ir ārkārtēja un pienācīgi pamatojama ar attiecīgās darbības veidu.

8. pants

1. Uzaicinājumi piedalīties konkursā un slēgt līgumus ir atklāti ar vienādiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām dalībvalstīs un Vidusjūras reģiona partnervalstīs un partnerteritorijās.

2. Komisija nodrošina:

- iespējami plašu dalību ar vienādiem nosacījumiem iepriekšējā atlasē un piegāžu, darbu veikšanas un pakalpojumu sniegšanas konkursa piedāvājumos,

- vajadzīgo atklātumu un precizitāti, piemērojot atlases un izvērtēšanas kritērijus,

- efektīvu konkurenci to uzņēmumu, organizāciju un iestāžu starpā, kas ieinteresētas piedalīties pasākumos, kurus finansē attiecīga programma,

- to, ka MED komitejai tūlīt tiek iesniegts sīks tās procedūras skaidrojums, pēc kuras tiks īstenoti minētie uzdevumi, ko izskata saskaņā ar 11. pantu.

3. Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī Komisija publicē, norādot paredzēto līgumu priekšmetu, saturu un vērtību:

- reizi gadā – tos pakalpojumu un tehniskās sadarbības līgumus, ko piešķir pēc uzaicinājuma piedalīties konkursā un kas paredzami 12 mēnešos pēc publicēšanas,

- reizi trīs mēnešos – visus grozījumus iepriekšminētajās prognozēs.

4. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm pēc lūguma visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm Kopienā sniedz dokumentus, kas raksturo MEDA programmu vispārējos aspektus un prasības dalībai programmās.

5. Finansēšanas priekšlikumos ietilpst norādes par paredzētajiem līgumiem, ieskaitot aptuvenās vērtības, to piešķiršanas procedūru un plānotos datumus, kad paredzēti uzaicinājumi piedalīties konkursā.

6. Līgumus piešķir uzņēmējsabiedrībām saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

7. Uzaicinājuma piedalīties konkursā rezultātus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Reizi sešos mēnešos Komisija sniedz 11. pantā minētajai komitejai konkrētu sīku informāciju par noslēgtajiem līgumiem, īstenojot MEDA programmas un projektus.

8. Līdzfinansējuma gadījumā, uzaicinājuma piedalīties konkursā un līgumu slēgšanas konkursa dalībniekus no valstīm, kas nav attiecīgie Vidusjūras reģiona partneri, Komisija var apstiprināt, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Šajos gadījumos trešo valstu uzņēmumu dalība ir akceptējama tikai tad, ja nodrošināts savstarpīguma princips.

9. pants

1. Apspriedusies ar Vidusjūras reģiona attiecīgajiem partneriem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem 5. panta 2. punktā minēto indikatīvo programmu pamatnostādnes.

Komisija kopā ar priekšlikumiem informācijas nolūkā nosūta kopējo finanšu plānu, norādot jo īpaši kopējo summu, kas paredzēta valstu un reģionu indikatīvajām programmām, kā arī kopējās summas sadalījumu pēc saņēmējvalsts un prioritātes sektora, kas pieņemts šīm programmām.

2. Indikatīvās programmas un visus grozījumus tajās kopā ar finansēšanas lēmumiem, kas galvenokārt pamatojas uz tām, pieņem Komisija saskaņā ar 11. panta noteikumiem.

3. Finansēšanas lēmumus, kas pārsniedz ECU2000000 un kas nav lēmumi par procentu likmes subsīdijām Bankas aizdevumiem un riska kapitālam, pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 11. pantā, ievērojot 4. un 6. punktu.

4. Finansēšanas lēmumus attiecībā uz kopējiem piešķīrumiem pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 11. pantā. Ievērojot kopējo piešķīrumu, Komisija pieņem finansēšanas lēmumus, kas nepārsniedz ECU2000000. Komiteja, kas minēta 11. pantā, tiek regulāri un savlaicīgi informēta, jebkurā gadījumā pirms nākošās sanāksmes, par lēmumiem finansēt pasākumus, kas nepārsniedz ECU2000000.

5. Lēmumus grozīt finansēšanas lēmumus, kas pieņemti 11. pantā paredzētajā kārtībā, pieņem Komisija, kad tie nav saistīti ar kādiem būtiskiem grozījumiem vai papildu saistībām, kas pārsniedz 20 % no sākotnējās saistības. Par visiem šādiem lēmumiem Komisija tūlīt informē komiteju, kas minēta 11. pantā.

6. Apmaiņas programmas saskaņā ar decentralizēto sadarbību pieņem Komisija 11. pantā paredzētajā kārtībā.

7. Finansēšanas lēmumus attiecībā uz procentu likmes subsīdijām Bankas aizdevumiem pieņem 12. pantā paredzētajā kārtībā. Finansēšanas lēmumus attiecībā uz riska kapitālu pieņem 13. pantā paredzētajā kārtībā.

10. pants

1. Pasākumus, kas minēti šajā regulā, finansē no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, un to pārvaldīšanu veic Komisija saskaņā ar Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

2. Finansēšanas priekšlikumos, kas iesniegti 11. pantā minētajai komitejai, kā arī izvērtējumos, kas minēti 15. pantā, Komisija ņem vērā pareizas finanšu vadības principus un jo īpaši Finanšu regulā paredzētos saimnieciskuma un izmaksu lietderības principus.

11. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, še turpmāk "MED komiteja", kuru veido dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis. Bankas pārstāvis bez balsstiesībām piedalās viņu darbā.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumam, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē kā noteikts iepriekšminētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai, ja šāds atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par pasākumiem, kas jāveic. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā, ierosinātos pasākumus pieņem Komisija.

4. Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, ko iespējams pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma izvirzījis tās priekšsēdētājs un jo īpaši visus jautājumus attiecībā uz vispārējo īstenošanu, attiecīgās programmas pārvaldi vai līdzfinansēšanu un koordināciju, kas minēta 4. un 5. pantā.

5. Komiteja apstiprina savu reglamentu ar kvalificētu balsu vairākumu.

6. Komisija regulāri informē komiteju un sniedz visu informāciju par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu.

7. Eiropas Parlaments tiek regulāri informēts par šīs regulas īstenošanu.

12. pants

1. Attiecībā uz projektiem vides jomā, kas finansējami ar subsidētiem aizdevumiem, Banka sastāda finansēšanas priekšlikumu saskaņā ar saviem statūtiem. Banka saskaņā ar savu statūtu 21. pantu prasa Komisijas un 14. pantā minētās komitejas atzinumu.

2. Komiteja, kas minēta 14. pantā, sniedz atzinumu par Bankas priekšlikumu. Komisijas pārstāvis paziņo minētai Komitejai savas iestādes ieskatu par attiecīgo projektu un jo īpaši par tā atbilstību šīs regulas mērķiem un Padomes pieņemtajām vispārējām vadlīnijām. Turklāt Banka informē 14. pantā minēto komiteju par nesubsidētajiem aizdevumiem, kurus Banka paredz piešķirt no saviem pašu resursiem.

3. Pamatojoties uz minēto apspriedi, Banka aicina Komisiju pieņemt finansēšanas lēmumu attiecīgajam projektam piešķirt procentu likmes subsīdiju.

4. Komisija iesniedz MED komitejai lēmuma projektu, kas apstiprina vai vajadzības gadījumā noraida procentu likmes subsīdijas finansēšanu.

5. Komisija nosūta 4. punktā minēto lēmumu Bankai, kura, ja ar lēmumu piešķir subsīdiju, var piešķirt aizdevumu.

13. pants

1. Banka 14. pantā minētās komitejas atzinumam iesniedz projektus attiecībā uz riska kapitālu. Komisijas pārstāvis paziņo minētai komitejai savas iestādes ieskatu par attiecīgo projektu un jo īpaši par tā atbilstību šīs regulas mērķiem un Padomes pieņemtajām vispārējām pamatnostādnēm.

2. Pamatojoties uz minēto apspriedi, Banka nosūta projektu Komisijai.

3. Komisija, ņemot vērā projekta specifiku, attiecīgā laika posmā pieņem finansēšanas lēmumu.

4. Komisija 3. punktā minēto lēmumu nosūta Bankai, kura veic vajadzīgos pasākumus.

14. pants

1. Bankā no dalībvalstu pārstāvjiem izveido komiteju, turpmāk – "14. panta komiteja". Komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kura prezidē Bankas Valdē; tās sekretariātu nodrošina Banka. Komisijas pārstāvis piedalās tās sēdes.

2. Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem 14. panta komitejas reglamentu.

3. Komiteja lemj ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktā.

4. Dalībvalstu balsis 14. panta komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu.

15. pants

1. Komisija kopā ar Banku izvērtē paveikto, īstenojot pasākumus, kas sākti saskaņā ar šo Regulu, un ne vēlāk par 30. aprīli iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu. Ziņojumā ir informācija par gada laikā finansētajiem pasākumiem, ievērojot konfidencialitāti, kā arī sasniegto rezultātu izvērtējums.

2. Komisija un Banka izvērtē galvenos kopīgas ieinteresētības projektus, lai noteiktu, vai ir sasniegti mērķi, un noteiktu pamatnostādnes darbību efektivitātes palielināšanai nākotnē. Izvērtējuma ziņojumi, ievērojot konfidencialitāti, tiek nosūtīti Padomei un Eiropas Parlamentam. Attiecībā uz EIB vadītajiem pasākumiem, šos ziņojumus nosūta dalībvalstīm.

3. Ik pēc trim gadiem Komisija kopā ar Banku sastāda kopējo izvērtējuma ziņojumu par sadarbības politiku Vidusjūras reģiona partneru labā un tūlīt iesniedz to MED komitejai.

Katru gadu MED komiteja saņem precīzus datus par esošo sakaru tīklu struktūru un darbībām.

Komisija nosūta katras programmas izvērtējumu reizi divos gados.

4. Ik gadu attiecībā uz decentralizētu sadarbību Komisija nosūta MED komitejai precīzus datus par esošo sakaru tīklu struktūru un darbībām, kā arī katras programmas izvērtējumu reizi divos gados.

5. Katru gadu Komisija informē dalībvalstis par līdzekļiem, kas joprojām ir pieejami vai ir jau piešķirti.

6. Padome pārskata šo regulu līdz 1999. gada 30. jūnijam. Šajā nolūkā līdz 1998. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei izvērtējuma ziņojumu kopā ar priekšlikumiem par regulas nākotni un, vajadzības gadījumā, grozījumiem, kas izdarāmi regulā.

16. pants

Līdz 1997. gada 30. jūnijam nosaka galīgo procedūru attiecīgu pasākumu pieņemšanai gadījumā, kad iztrūkst kāds būtisks priekšnoteikums palīdzības turpināšanai kādam Vidusjūras reģiona partnerim.

17. pants

1. No 1996. gada 31. decembra atceļ Regulu (EEK) Nr. 1763/92.

2. No 1997. gada 1. janvāra Regulu (EEK) Nr. 1762/92 piemēro minētajā dienā joprojām spēkā esošo protokolu pārvaldei un to naudas līdzekļu atdošanai, kas palikuši pāri saskaņā ar protokoliem, kas vairs nav spēkā.

18. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 232, 6.9.1995., 5. lpp. unOV C 150, 24.5.1996., 15. lpp.

[2] OV C 17, 22.1.1996., 184. lpp. un Atzinums, kas sniegts 1996. gada 20. jūnijā (OV C 198, 8.7.1996.).

[3] OV L 181, 1.7.1992., 1. lpp.

[4] OV L 181, 1.7.1992., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PARTNERTERITORIJAS UN PARTNERVALSTIS, KAS MINĒTAS 1. PANTĀ

Alžīrijas Demokrātiskā Tautas Republika

Kipras Republika

Ēģiptes Arābu Republika

Izraēlas valsts

Jordānijas Karaliste

Libānas Republika

Maltas Republika

Marokas Karaliste

Sīrijas Arābu Republika

Tunisijas Republika

Turcijas Republika

Gazas un Rietumu krasta okupētās teritorijas

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

2. PANTA ĪSTENOŠANAS MĒRĶI UN NOTEIKUMI

I. a) Atbalsts ekonomikas pārveidošanai un Eiropas – Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveidei jo īpaši attiecas uz:

- darba vietu izveidi un privātā sektora attīstību, saimnieciskās darbības veikšanas vides uzlabošanu un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem,

- investīciju sekmēšanu, industriālās un tirdzniecības sadarbības sekmēšanu starp Eiropas Kopienu un Vidusjūras reģiona partneriem, kā arī pašu Vidusjūras reģiona partneru starpā,

- ekonomikas infrastruktūras modernizēšanu, iespējams, ieskaitot finanšu un nodokļu sistēmas.

b) Pasākumiem struktūru pielāgošanas programmu atbalstam, kas īstenotas, pamatojoties uz šādiem principiem:

- atbalsta programmas paredz atjaunot galveno finanšu rādītāju līdzsvaru, izveidot saimnieciskās darbības vidi, kas sekmētu strauju attīstību, tajā pašā laikā uzlabojot iedzīvotāju labklājību,

- atbalsta programmas tiek piemērotas katras valsts īpašajam stāvoklim un ņem vērā ekonomiskos un sociālos apstākļus,

- atbalsta programmas paredz pasākumus, kas domāti jo īpaši tam, lai mazinātu negatīvās sekas, kādas struktūru pielāgošanas procesam var būt sociālo apstākļu un nodarbinātības jomā jo īpaši attiecībā uz mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu,

- atbalsta programmas ir orientētas uz brīvās tirdzniecības zonas ar Eiropas Kopienu izveidošanu,

- ātra atmaksāšanās ir viena no atbalsta programmu galvenajām iezīmēm.

Ir jāizpilda šādi atbilstības kritēriji:

- attiecīgai valstij ir jāsāk reformu programma, ko apstiprinājušas Bretton Woods iestādes, vai ieviešanas programmas, kas atzītas par analogām, ar vai bez minēto iestāžu finansiāla atbalsta, sazinoties ar tām atbilstoši reformu apjomam un efektivitātei makroekonomikas aspektā,

- ir jāņem vērā attiecīgās valsts ekonomikas stāvoklis un jo īpaši tās parādu līmenis un parādu nomaksai paredzētās summas, maksājumu bilances stāvoklis, naudas pieejamība, budžeta stāvoklis, monetārais stāvoklis, nacionālā kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju un bezdarba līmenis.

II. Atbalsts labāka sociālekonomiskā līdzsvara panākšanai attiecas jo īpaši uz:

- pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju dalību attīstības pasākumu plānošanā un īstenošanā,

- sociālo pakalpojumu uzlabošanu jo īpaši veselības, ģimenes plānošanas, ūdens apgādes, higiēnas un dzīvokļu celtniecības jomā,

- cīņu pret nabadzību,

- saskanīgu un sabalansētu lauku attīstību un dzīves apstākļu uzlabošanu pilsētās,

- pastiprinātu sadarbību zivkopības un noturīgas jūras resursu ekspluatācijas jomā,

- pastiprinātu sadarbību vides jomā,

- ekonomikas infrastruktūru modernizēšanu, jo īpaši transporta, enerģijas, lauku attīstības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā,

- sabalansētu cilvēkresursu attīstību, kas papildina dalībvalstu programmas, jo īpaši attiecībā uz nepārtrauktu profesionālo apmācību industriālās sadarbības kontekstā, zinātnes un tehnoloģisko pētījumu potenciāla palielināšanu,

- demokrātijas stiprināšanu un cilvēktiesību ievērošanu,

- sadarbību kultūras jomā un jauniešu apmaiņām,

- sadarbību un tehnisku palīdzību, lai samazinātu nelikumīgu imigrāciju, narkotisko vielu tirdzniecību un starptautisko noziedzību, pamatojoties uz iepriekš minētajiem pasākumiem.

III. Reģionālā un pārrobežu sadarbība jo īpaši tiek uzturēta:

a) izveidojot un attīstot Vidusjūras reģiona partneru reģionālās sadarbības struktūras;

b) - izveidojot infrastruktūru, kas vajadzīga reģionālai tirdzniecībai, ieskaitot transporta, komunikāciju tīklu un enerģijas infrastruktūru,

- uzlabojot tiesisko sistēmu un neliela mēroga infrastruktūras projektus, kas saistīti ar pārrobežu iespējām,

- ar sadarbību lielu ģeogrāfisku reģionu līmenī, kā arī pasākumos, kas papildina tos pasākumus, kas šajā jomā sākti Kopienā, ieskaitot atbalstu Vidusjūras reģiona partneru transporta un enerģijas sistēmas un Eiropas komunikāciju tīklu savienošanai;

c) ar citām reģionālām darbībām, ieskaitot Eiropas – Arābu dialogu;

d) ar apmaiņām Savienības pilsoniskās sabiedrības un Vidusjūras reģiona partneru starpā; šajā sakarā decentralizēta sadarbība:

- ir saistīta ar mērķi apzināt Kopienas palīdzības saņēmējus nevalstiskajā sektorā,

- jo īpaši koncentrēta uz universitāšu un pētnieku, vietēju kopienu, apvienību, arodbiedrību un nevalstisku organizāciju, masu informācijas līdzekļu, privāto uzņēmumu un kultūras iestāžu visplašākajā nozīmē, kā arī pārējo IV punktā uzskaitīto struktūru koordinēšanu.

Programmām ir jābūt koncentrētām uz to, lai sekmētu informētību sakaru tīklu starpā un noturīgas saiknes sakaru tīklu partneru starpā.

IV. Labu pārvaldību sekmē, atbalstot galvenās iestādes un posmus pilsoņu sabiedrībā, tādus kā vietējas iestādes, lauku un ciematu grupas, savstarpējās palīdzības apvienības, arodbiedrības, masu informācijas līdzekļi un organizācijas, kas atbalsta uzņēmējdarbību, un palīdzot palielināt valsts pārvaldes kapacitāti izstrādāt stratēģijas un vadīt to īstenošanu.

V. Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, ir jāņem vērā tas, kā tiek sekmēta sievietes loma ekonomikas un sociālajā dzīvē. Īpaša nozīme piešķirama sieviešu izglītošanai un viņām domātu darba vietu radīšanai.

Pasākumiem tāpat ņem vērā vajadzību sekmēt jauniešu izglītību un radīt viņiem domātas darba vietas, lai sekmētu to sociālo integrāciju.

VI. Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības galvenokārt ir tehniskas palīdzības, izglītības, iestāžu attīstības, informācijas, semināru, izglītības, projektu investīcijām mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos un infrastruktūrās un darbības, kas paredzētas, lai izceltu to, ka attiecīgā palīdzība nāk no Kopienas, veidā. Ir jāizmanto decentralizēta sadarbība, kad tā var būt lietderīga. Riska kapitāla pasākumi un procentu likmes subsīdijas tiek finansētas sadarbībā ar Banku.

VII. Sagatavojot un īstenojot darbības, kas finansētas, pamatojoties uz šo regulu, pienācīgi tiek ņemti vērā vides apsvērumi.

--------------------------------------------------