31988R0571

Padomes Regula (EEK) Nr. 571/88

(1988. gada 29. februāris)

par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu laikā no 1988. līdz 1997. gadam

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu nun jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumus [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā tendences lauku saimniecību struktūrā ir svarīgs faktors, nosakot kopējās lauksaimniecības politikas attīstību; tā kā būtu jāturpina kopš 1966./67. gada Kopienā veiktie lauku saimniecību struktūras apsekojumi;

tā kā šīs tendences Kopienas līmenī nevar aplūkot, ja nav pieejami salīdzināmi dati par visām dalībvalstīm; tā kā tādēļ jāturpina saskaņošanas un sinhronizācijas pasākumi;

tā kā pēc iespējas būtu jāsamazina dalībvalstu un Komisijas darba slodze šā uzdevuma veikšanā;

tā kā, kur vien iespējams, jāsaglabā raksturojums, definīcijas un ģeogrāfiskās vienības, kas noteiktas iepriekšējiem līdzīgiem struktūras apsekojumiem;

tā kā nosakot laikā no 1993. līdz 1997. gadam aplūkojamo raksturojumu, jācenšas pēc iespējas samazināt ar apsekojumu saistīto personu darba slodzi;

tā kā, lai novērtētu situāciju Kopienas lauksaimniecībā un novērotu tendences lauksaimniecības struktūrās, regulāri jāveic statistiski apsekojumi lauku saimniecībās, kuras noteiktu lauksaimniecisko platību izmanto zemkopībai, vai kuras ražo noteiktu daļu pārdošanai vai arī kuru saražotais apjoms pārsniedz noteiktus fiziskus lielumus;

tā kā, ņemot vērā dalībvalstu statistisko dienestu dažādību, kontrolapsekojumu metožu efektivitāti un vajadzību iegūt drošu informāciju ar saprātīgām izmaksām, dalībvalstīm būtu jāļauj izlemt, vai to veiktie apsekojumi būtu pilnīgi vai kontrolapsekojuma tipa, ar nosacījumu, ka izlases veida kontrolapsekojumu rezultāti ir ticami dažādos vajadzīgā apkopojuma līmeņos;

tā kā tomēr vismaz reizi desmit gados jāveic visu lauku saimniecību skaitīšana (pilnīgs apsekojums), lai atjaunotu saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas vajadzīga kontrolapsekojumu stratifikācijai;

tā kā, nosakot procedūras, ko izmantot 1989./1990. gadu skaitīšanai Kopienā, cik vien iespējams, jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (PLO) rekomendācija attiecībā uz pasaules lauksaimniecības skaitīšanu, kas veicama ap 1990. gadu;

tā kā saistībā ar lauksaimniecības politikas prasībām dalībvalstu statistikas biroji un Komisija jāapgādā ar jaunu datu analīzes un apsekojumu rezultātu izplatīšanas sistēmu, kura būtu elastīgāka un ātrāka nekā iepriekšējā, atvieglojot dalībvalstu darba slodzi;

tā kā būtu jāveicina piemērotu procedūru ieviešana, kuras ļautu Komisijai un dalībvalstīm vislabāk izmantot statistiku, kas sagatavota no lauku saimniecību struktūru apsekojumos savāktajiem datiem;

tā kā uz visiem atsevišķajiem datiem attiecas statistikas konfidencialitāte;

tā kā ieviešot jauno sistēmu apsekojumu izmantošanai un to rezultātu izplatīšanai:

- jāņem vērā dalībvalstu valsts statistikas iestāžu vadītāju nostāja statistikas konfidencialitātes noteikumu sagatavošanā,

- jānodrošina cieša dalībvalstu sadarbība datu analīzē;

tā kā ir vajadzīga Eiropas Kopienas Statistikas biroja koordinējoša loma, lai ievērotu Kopienas prasības attiecībā uz informāciju attiecīgajā jomā un nodrošinātu vienādu iegūto rezultātu analīzi;

tā kā, lai veiktu šos apsekojumus, gan dalībvalstīm, gan Komisijai būs nepieciešams ievērojams finansējums vairākiem gadiem, kura liela daļa tiks izmantota, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām; tā kā tādēļ jāparedz Kopienas subsīdijas šīs programmas atbalstam;

tā kā, lai atvieglotu šīs regulas noteikumu īstenošanu, būtu jāturpina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, jo īpaši ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas starpniecību, kura izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Laikā no 1988. līdz 1997. gadam dalībvalstis to teritorijās veic lauku saimniecību struktūras apsekojumus, še turpmāk "apsekojumus"; šie apsekojumi ir Kopienas statistisko apsekojumu programmas daļa. Šo apsekojumu atsauces periodi ir noteikti 2. un 3. pantā.

2. pants

1. Atbilstīgi PLO rekomendācijai attiecībā uz pasaules lauksaimniecības skaitīšanu dalībvalstis starp 1988. gada 1. decembri un 1991. gada 1. martu vienā vai vairākās pakāpēs veic visu lauku saimniecību pamatapsekojumu, kam būtu vispārējas skaitīšanas (pilnīga apsekojuma) forma. Tas attiecas uz ražas gadu, kas atbilst 1989. vai 1990. gadā ievācamajai ražai.

Dalībvalstis tomēr var izmantot izlases veida kontrolapsekojumus (še turpmāk "kontrolapsekojums") attiecībā uz zināmām pazīmēm raksturojumā; šādi iegūtos rezultātus ekstrapolē.

2. Tomēr dalībvalstis var vai nu veikt pamatapsekojumu priekšlaikus, vai atlikt tā veikšanu par ne vairāk kā 12 mēnešiem. Šādā gadījumā tās papildus pamatapsekojumam veic kontrolapsekojumu, kas attiecas uz vienu no ražas gadiem (1989. vai 1990. gadu).

3. pants

Vienā vai vairākās pakāpēs pilnīgu apsekojumu vai kontrolapsekojumu formā veic šādus lauku saimniecību struktūras apsekojumus:

a) starp 1992. gada 1. decembri un 1994. gada 1. martu attiecībā uz ražas gadu, kas atbilst 1993. gadā ievācamajai ražai (1993. gada struktūras apsekojums);

b) starp 1994. gada 1. decembri un 1996. gada 1. martu attiecībā uz ražas gadu, kas atbilst 1995. gadā ievācamajai ražai (1995. gada struktūras apsekojums);

c) starp 1996. gada 1. decembri un 1998. gada 1. martu attiecībā uz ražas gadu, kas atbilst 1997. gadā ievācamajai ražai (1997. gada struktūras apsekojums).

4. pants

Dalībvalstis, kuras veic kontrolapsekojumus, veic nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu ticamus rezultātus dažādos vajadzīgā apkopojuma līmeņos, kuri ir šādi:

- 8. pantā minētie reģioni,

- 8. pantā minētie apgabali (tikai pamatapsekojumam),

ciktāl tie ir vietēji svarīgi,

- "lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie rajoni", kas definēti 3. pantā Direktīvā 75/268/EEK [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) 797/85 [5], un tā paša panta 3. punktā definētie "kalnu rajoni",

- Lēmumā 85/377/EEK [6] definētie galvenie saimniecības veidi,

- tajā pašā lēmumā definētie īpašie saimniecības veidi.

5. pants

Šīs regulas piemērošanas nolūkos:

a) "lauku saimniecība" ir tehniski un ekonomiski viena vienība, kam ir viena vadība un kas ražo lauksaimniecības produktus;

b) "zemkopībā izmantotā lauksaimnieciskā platība" ir kopējā aramzemes, ganību un pļavu platība, zeme pastāvīgajām kultūrām un piemājas dārziņiem.

6. pants

Apsekojumi aptver:

a) lauku saimniecības, kur zemkopībā izmantotā lauksaimnieciskā platība ir viens hektārs vai vairāk;

b) lauku saimniecības, kur zemkopībā izmantotā lauksaimnieciskā platība ir mazāka par vienu hektāru, ja tās ražo zināmu daļu pārdošanai vai ja to saražotais apjoms pārsniedz noteiktus fiziskus lielumus.

Tomēr dalībvalstis, kas izmanto atšķirīgu apsekojumu slieksni, apņemas noteikt šo slieksni tādā līmenī, kas izslēdz tikai vismazākās saimniecības, kuras attiecīgajā dalībvalstī kopējai standarta bruto rezervei (SGM) kopā sniedz 1 % vai mazāk Lēmuma 85/377/EEK nozīmē.

Pirms apsekojumu veikšanas dalībvalstis informē Komisiju par metodēm, kādas izmantotas to sliekšņu noteikšanā.

7. pants

1. Attiecībā uz kombinētajām ražām, zemkopībā izmantoto lauksaimniecisko platību sadala starp dažādajām ražām proporcionāli zemes platībai, kādu tās aizņem.

Šīs sadales procedūru un, ja vajadzīgs, izņēmuma gadījumus nosaka dalībvalstis pēc vienošanās ar Komisiju.

Turklāt kombinētajām ražām izmantoto platību arī reģistrē atsevišķi no izmantotās lauksaimnieciskās platības (ILP), saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto sadalījumu.

2. Sekojošajām sekundārajām ražām izmantoto platību reģistrē atsevišķi no "izmantotās lauksaimnieciskās platības".

Sekojošās sekundārās ražas numurē saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto sadalījumu.

8. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā regulā minētajos apsekojumos savāktā informācija atbilst raksturojumam I pielikumā. Izmaiņas šajā raksturojumā no 1993. līdz 1997. gadam veicamajiem apsekojumiem nosaka saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru.

2. Definīcijas attiecībā uz raksturojumu, kā arī reģioniem un apgabaliem ir noteiktas Lēmumā 83/461/EEK [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 85/622/EEK [8] un 85/643/EEK [9]; labojumus apstiprina saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru.

3. Ja dažās dalībvalstīs, lai piemērotu Kopienas lauku saimniecību tipoloģiju, standarta bruto rezerves ir noteiktas saistībā ar noteiktu I pielikumā esošā raksturojuma pazīmju apakšgrupām, attiecīgās dalībvalstis savāc visu informāciju, kas nepieciešama, lai atļautu šo standarta bruto rezervju piemērošanu.

9. pants

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus apsekojumu veikšanai to teritorijās. Tās jo īpaši:

a) izveido anketas, kuras ir piemērotas 8. panta 1. punktā minētajā raksturojumā paredzētās informācijas savākšanai;

b) pārbauda, vai anketas ir pilnīgi aizpildītas un vai atbildes ir ticamas; ja vajadzīgs un ciktāl iespējams, tās aizpilda trūkstošos datus un izlabo neprecizitātes.

10. pants

Dalībvalstis pārsūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kas iegūta no skaitīšanas un kontrolapsekojumiem saskaņā ar 2. pielikumā aprakstīto procedūru, še turpmāk "Eurofarm projekts."

11. pants

Dalībvalstis piegādā Eiropas Kopienu Statistikas birojam visu informāciju, ko birojs tām varētu pieprasīt attiecībā uz šīs regulas aptverto apsekojumu organizāciju un metodoloģiju; tās jo īpaši sniedz sīkas ziņas par datu savākšanas operāciju grafiku attiecīgajā jomā.

12. pants

Saistībā ar Eurofarm projektu Eiropas Kopienu Statistikas birojs ir atbildīgs par apsekojuma tabulāro rezultātu izplatīšanu. Par šīs izplatīšanas praktiskajām detaļām vienojas attiecīgās komitejas un iesaistītās puses.

13. pants

Reizi trijos gados un pirmoreiz ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par Eurofarm projekta darbību. Tā iesaka izmaiņas, kas nepieciešamas šai regulai.

14. pants

1. Kā ieguldījumu dalībvalstu izdevumos pamatapsekojuma un 3. pantā paredzēto apsekojumu veikšanā, dalībvalstīm atmaksā 20 ECU par saimniecību; par šo summu pilnīgus apsekojuma rezultātus nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Katrā apsekojumā maksimālā atmaksājamā summa ir:

- 100000 ECU Luksemburgai,

- 500000 ECU Beļģijai un Dānijai,

- 1100000 ECU Īrijai,

- 1300000 ECU Apvienotajai Karalistei,

- 2000000 ECU Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai un Portugālei.

Paredzamos asignējumus, kas nepieciešami visu četru apsekojumu izmaksu segšanai, iekļauj Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

2. Finansiālos resursus, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem Eurofarm projekta attīstībai un vadībai, Komisijai piešķir, nepārsniedzot:

- 480000 ECU 1989. gadā,

- 480000 ECU 1990. gadā,

- 240000 ECU 1991. gadā,

- 80000 ECU no 1992. līdz 1998. gadam.

Šīs summas ietver Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

15. pants

1. Ja izmanto šajā pantā paredzēto procedūru, komitejas priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma iesniedz jautājumu izskatīšanai Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajā komitejā (še turpmāk "komiteja").

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai pieņemamo pasākumu projektu. Atkarībā no jautājuma steidzamības Komiteja atzinumu par projektu sniedz priekšsēdētāja noteiktā laikā. Atzinumu pieņem ar 54 balsu vairākumu, dalībvalstu balsis vērtējot saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem pasākumus, kas stājas spēkā nekavējoties. Ja šie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu, Komisija tomēr tos tūlīt iesniedz Padomei; šajā gadījumā Komisija var atlikt pieņemto pasākumu piemērošanu ne vairāk kā mēnesi no to iesniegšanas Padomei.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var viena mēneša laikā pieņemt citādu lēmumu.

16. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1988. gada 29. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. von Geldern

[1] OV C 179, 8.7.1987., 3. lpp. un OV C 4, 8.1.1988., 10. lpp.

[2] OV C 305, 16.11.1987., 147. lpp.

[3] OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

[4] OV L 128, 19.5.1975., 1. lpp.

[5] OV L 93, 30.3.1985., 1. lpp.

[6] OV L 220, 17.8.1985., 1. lpp.

[7] OV L 251, 12.9.1983., 100. lpp.

[8] OV L 379, 31.12.1985., 15. lpp.

[9] OV L 379, 31.12.1985., 61. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

RAKSTUROJUMS

A.Saimniecības ģeogrāfiskais izvietojums

01Apsekojuma apgabals | |

02Mazāk labvēlīgs rajons | jā/nē |

a)kalnu rajons | jā/nē |

B.Saimniecības juridiskais statuss un vadība (apsekojuma dienā)

01Vai juridisko un ekonomisko atbildību par saimniecību uzņemas fiziska persona? | jā/nē |

02Ja jā, vai šī persona (īpašnieks) ir arī saimniecības vadītājs? | jā/nē |

a)Ja atbilde uz jautājumu B/02 ir "nē", vai saimniecības vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis? | jā/nē |

03Saimniecības vadītāja lauksaimnieciskā izglītība | |

—tikai praktiskā pieredze | jā/nē |

—pamatzināšanas | jā/nē |

—pilna lauksaimnieciskā izglītība | jā/nē |

04Vai saimniecības vadīšanā tiek veikti aprēķini? | jā/nē |

C.Īpašumtiesību tips (attiecībā uz īpašnieku) un saimniecības sadalījums

Lauksaimnieciskā platība: | ha/a |

01ko zemkopībā izmanto īpašnieks | …/ … |

02ko zemkopībā izmanto nomnieki | …/ … |

03sadalītai apstrādei vai citos veidos | …/ … |

| zemes gabalu skaits |

04zemes gabalu skaits, kas veido izmantoto lauksaimniecisko platību | …/ … |

| ha/a |

D.Aramzeme

Labība graudu ražošanai (ieskaitot sēklas) | |

01Parastie un plēkšņu kvieši | …/ … |

02Cietiekvieši | …/ … |

03Rudzi | …/ … |

04Mieži | …/ … |

05Auzas | …/ … |

06Graudu kukurūza | …/ … |

07Rīsi | …/ … |

08Citi labības augi | …/ … |

09Źāvēti dārzeņi graudu ražošanai (ieskaitot sēklas un labības augu, un žāvētu dārzeņu sajaukumus): | …/ … |

a)no kuriem atsevišķas kultūras lopbarībai: zirņi, cūku pupas, pupas, vīķi, saldā lupīna | …/… |

b)citi (atsevišķas vai jauktas kultūras) | …/… |

10Kartupeļi (ieskaitot agros kartupeļus un sēklas kartupeļus) | …/ … |

11Cukurbietes (izņemot sēklas) | …/ … |

12Lopbarības sakņaugi un krustzieži (izņemot sēklas) | …/ … |

13Rūpnieciskie augi (ieskaitot viengadīgos eļļas augu sēklas; izņemot šķiedraugu, apiņu, tabakas un citu rūpniecisko augu sēklas) | …/ … |

no kuriem: | |

a)tabaka | …/… |

b)apiņi | …/… |

c)kokvilna | …/… |

d)citi eļļas augi vai šķiedraugi un citi rūpnieciskie augi | |

(i)eļļas augi (kopā) | …/… |

no kuriem: | |

—rapsis un eļļas rutki | …/ … |

—saulespuķes | …/ … |

—soja | …/ … |

(ii)aromātiskie augi, ārstniecības un kulinārijas augi | …/… |

(iii)citi rūpnieciskie augi | …/… |

no kuriem: | |

—cukurniedres | …/ … |

Svaigi dārzeņi, melones, zemenes: | |

14— uz lauka vai zem zema (nepieejama) aizsargapsega | …/ … |

no kuriem: | |

a)uz lauka | …/… |

b)ražošanai tirdzniecībai | …/… |

15— zem stikla vai cita (pieejama) aizsargapsega | …/ … |

Ziedi un ornamentālie augi (izņemot dēstaudzētavas): | |

16— uz lauka vai zem zema (nepieejama) aizsargapsega | …/ … |

17— zem stikla vai cita (pieejama) aizsargapsega | …/ … |

18Lopbarības augi: | …/ … |

a)pagaidu zāle | …/… |

b)citi | …/… |

19Aramzeme. Sēklas un stādi (izņemot labības augus, žāvētus dārzeņus, kartupeļus un eļļas augus) | …/ … |

20Citas aramzemes kultūras | …/ … |

21Papuve | …/ … |

E.Piemājas dārziņi | …/ … |

F.Pastāvīgās ganības un pļavas | …/ … |

01Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās pļavas | …/ … |

02Nekultivētās pļavas | …/ … |

G.Pastāvīgās kultūras

01Augļu un ogu stādījumi: | …/ … |

a)mērenā klimata zonu svaigu augļu un ogu sugas | …/… |

b)subtropu klimata zonu svaigu augļu un ogu sugas | …/… |

c)riekstkoki | …/… |

02Citrusaugu stādījumi | …/ … |

03Olīvu stādījumi: | …/ … |

a)kas parasti ražo galda olīvas | …/… |

b)kas parasti ražo olīvas eļļas ražošanai | …/… |

04Vīna dārzi | …/ … |

no kuriem parasti iegūst: | |

a)kvalitatīvu vīnu | …/… |

b)citu vīnu | …/… |

c)galda vīnogas | …/… |

d)rozīnes | …/… |

05Dēstaudzētavas | …/ … |

06Citas ilggadīgās kultūras | …/ … |

07Zem stikla ilggadīgās kultūras | …/ … |

H.Pārējā zeme

01 + 03Neizmantotā lauksaimnieciskā zeme (lauksaimnieciskā zeme, kuru vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un kuru neizmanto augu sekai) un pārējā zeme (zeme, uz kuras atrodas ēkas, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeras, neauglīgā zeme, akmeņi utt.) | …/… |

| ha/a |

02Apmežotā platība | … /… |

no kuras: | … /… |

a)nekomerciāliem mērķiem | …/… |

b)komerciāliem mērķiem | …/… |

un/vai | |

c)lapu koku | …/… |

d)skuju koku | …/… |

e)jauktā | …/… |

I.Kombinētās un secīgās sekundārās ražas, sēnes, apūdeņošana, siltumnīcas

01Secīgās sekundārās (izņemot kultūras pārdošanai un zemstikla kultūras) | …/ … |

no kurām: | |

a)labības augi, kas nav domāti lopbarībai (D/01 līdz D/08) | …/… |

b)žāvēti dārzeņi, kas nav domāti lopbarībai (D/09) | …/… |

c)eļļas augi, nav domāti lopbarībai (D/13 i) | …/… |

d)citas secīgās sekundārās kultūras | …/… |

02Sēnes | …/ … |

03Apūdeņotā platība: | …/ … |

a)kopējā apūdeņojamā platība | …/… |

b)apstrādātā platība, ko apūdeņo vismaz vienu reizi gadā | …/… |

vismaz vienu reizi gadā: | |

1)cietie kvieši | …/… |

2)kukurūza | …/… |

3)kartupeļi | …/… |

4)cukurbietes | …/… |

5)saulespuķes | …/… |

6)soja | …/… |

7)lopbarības augi | …/… |

8)augļu un ogu dārzi | …/… |

9)citrusaugļi | …/… |

10)vīnogas | …/ … |

04Platība, ko aizņem izmantošanā esošas siltumnīcas | …/ … |

05Kombinētās (savienotās) kultūras: | …/ … |

a)lauksaimnieciskās kultūras (ieskaitot ganības un pļavas) — mežkopības sugas | …/… |

b)ilggadīgās kultūras — viengadīgās kultūras | …/… |

c)ilggadīgās kultūras — ilggadīgās kultūras | …/… |

d)citas kombinētās kultūras | …/… |

J.Mājlopi (apsekojuma dienā) | Vienību skaits |

01Dzīvnieki | … |

Liellopi: | |

02Jaunāki par vienu gadu: | … |

a)jaunlopi — teļi | … |

b)jaunlopi — telītes | … |

Vienu gadu veci vai vecāki, bet jaunāki par diviem gadiem: | … |

03Bullēni | … |

04Telītes | … |

Divus gadus veci un vecāki: | … |

05Buļļi | … |

06Teles | … |

07Slaucamas govis | … |

08Citas govis | … |

Aitas un kazas: | … |

09Aitas (visu vecumu): | … |

a)vaislas aitas | … |

b)citas aitas | … |

10Kazas (visu vecumu): | … |

a)vaislas kazas | … |

b)citas kazas | … |

Cūkas: | |

11Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kilogramiem | … |

12Vaislas sivēnmātes, kas sver 50 kilogramus un vairāk | … |

13Citas cūkas | … |

Mājputni: | |

14Broileri | … |

15Dējējvistas | … |

16Citi mājputni (pīles, tītari, zosis, pērļu vistiņas) | … |

17Truši, vaislas trušu mātes | … |

| Stropu skaits |

18Bites | … |

19Citi mājlopi | Ir/nav |

K.Traktori, kultivatori, iekārtas un aprīkojums

+++++ TIFF +++++

| |

01Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, treileri |

02Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas |

03Novākšanas kombaini |

04Lopbarības kombaini |

05Kartupeļu kombaini (pilnīgi mehanizēti) |

06Cukurbiešu kombaini (pilnīgi mehanizēti) |

07Vai jums ir stacionārs vai pārvietojams slaukšanas aprīkojums? |

08Vai jums ir atsevišķa slaukšanas zāle? |

08a)Ja jā, vai tā ir pilnīgi automatizēta? |

L.Saimniecības darbaspēks

(12 mēnešos pirms apsekojuma dienas)

+++++ TIFF +++++

|

+++++ TIFF +++++

|

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

EUROFARM PROJEKTS

Apraksts un saturs

1. Eurofarm projekts ir datubāzu kopums, kas izmantojams, lai apstrādātu Kopienas pārskatus par lauku saimniecību struktūras apsekošanu valstu un Kopienas lauksaimniecības politikas vajadzībām.

Projektu plānos un īstenos dalībvalstu un Komisijas statistikas dienesti, pastāvīgi apspriežoties un ar Komisijas atbalstu.

2. Eurofarm datubāzes ir šādas:

- individuālo datu bāze (BDI), kas saskaņā ar dalībvalstu izvēli saturēs anonīmus datus par visām saimniecībām vai datus par apsekoto saimniecību reprezentatīvu paraugu, kas ir pietiekams, lai varētu izdarīt analīzes ģeogrāfiskajā līmenī, kurš paredzēts regulas 4. pantā,

- tabulveida datubāzi (BDT), kas saturēs pārskata rezultātus statistikas datu veidā. Par BDT saturu lēmumu pieņems saskaņā ar šīs regulas 15. pantā noteikto procedūru.

Datubāzu atrašanās vieta

3. Izņemot Vāciju, visu dalībvalstu BDI atrodas Komisijas informācijas apstrādes centrā. Eiropas Kopienu Statistikas birojs vienīgais atbild par pieeju tai un tās pārzināšanu.

4. BDT atrodas Komisijas informācijas apstrādes centrā.

Individuālo datu paziņošana Eiropas Kopienu Statistikas birojam

5. Individuālos datus piegādās, izmantojot vienotu kodu, ko noteiks Eiropas Kopienu Statistikas birojs, vienojoties ar dalībvalstīm un termiņā, kas jānosaka saskaņā ar šīs regulas 15. pantā noteikto procedūru.

6. Izņēmuma kārtā Vācija individuālos datus nesūtīs. Tā uzņemas vienotā datu apstrādes centrā šos datus centralizēt uz magnētiska nesēja 12 mēnešu laikā pēc datu vākšanas pabeigšanas uz lauka.

Tabulveida datu paziņošana

7. Pamatojoties uz dalībvalstu piegādātajiem individuālajiem datiem, Eiropas Kopienu Statistikas birojs sastādīs:

- tabulas, kas paredzētas BDT,

- ad hoc tabulas, kā noteikts 5. punktā.

8.1. Ja dalībvalstu nosūtītie individuālie dati nedod Eiropas Kopienu Statistikas birojam iespēju sagatavot visas BDT tabulas, kas noteiktas saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru, attiecīgās dalībvalstis uzņemas piegādāt trūkstošās tabulas trīs mēnešus pēc individuālo datu nosūtīšanas dienas, kas minēta pielikuma 5. punktā.

8.2. Ja dalībvalstu nosūtītie individuālie dati nedod Eiropas Kopienu Statistikas birojam iespēju sagatavot ad hoc tabulas, kas pamatojas uz I pielikumā uzskaitītajiem raksturlielumiem, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izskata, kā attiecīgās tabulas ir nosūtāmas.

9. Kopā ar individuālajiem datiem dalībvalstis apņemas nosūtīt pārbaudes tabulas, ko Eiropas Kopienu Statistikas birojs definēs saskaņā ar dalībvalstīm.

Individuālo datu konfidencialitāte

10. Individuālie dati ir jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam anonīmā veidā, kas neļauj saimniecības tieši identificēt.

11. Komisija savā datu apstrādes sistēmā veiks piemērotus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, un par to informēs dalībvalstis.

12. Pieeja individuāliem datiem ir ierobežota ar personām, kas Eiropas Kopienu Statistikas birojā ir atbildīgas par šīs regulas īstenošanu.

13. Tabulas, kas minētas 14. punktā, nedrīkst dot iespēju tieši vai netieši identificēt saimniecības.

Datu izmantošana un rezultātu izplatīšana

14. Eiropas Kopienu Statistikas birojs dalībvalstu paziņotos individuālos datus apņemas izmantot tikai statistikas mērķiem un izslēgt jebkādu izmantošanu administratīviem mērķiem.

Individuālos datus izmantos, lai sastādītu:

- tabulas, ko satur BDT,

- ad hoc tabulas.

15. Ad hoc tabulas ir tās, kuras nav bijušas paredzētas sākotnējā Kopienas programmā, ar ko noteikts BDT saturs, bet kuras ir pieprasīts sastādīt, pamatojoties uz I pielikumā norādītajiem raksturlielumiem, lai nodrošinātu Kopienas iestādēm vai dalībvalstu statistikas birojiem nepieciešamo informāciju.

Koordinācija

16. Izmantojot regulas 15. pantā noteikto procedūru, Eiropas Kopienu Statistikas birojs un dalībvalstis izveidos ātru konsultāciju procedūru, lai:

- nodrošinātu informācijas, kas sagatavota, pamatojoties uz individuāliem datiem, konfidencialitāti un statistisko ticamību,

- informētu dalībvalstis par minēto datu izmantošanu.

--------------------------------------------------