Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31977L0098

    Padomes Direktīva (1976. gada 21. decembris), ar ko groza Direktīvas 64/432/EEK, 72/461/EEK un 72/462/EEK par veselības un veterinārajām problēmām

    OV L 26, 31.1.1977, p. 81–84 (DA, DE, EN, FR, IT, NL)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (EL, ES, PT, FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 20/04/2021; Iesaist. atcelta ar 32016R0429

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1977/98/oj

    31977L0098



    Oficiālais Vēstnesis L 026 , 31/01/1977 Lpp. 0081 - 0084
    Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 8 Lpp. 0052
    Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 03 Sējums 17 Lpp. 0056
    Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 8 Lpp. 0052
    Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 11 Lpp. 0170
    Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 03 Sējums 11 Lpp. 0170


    Padomes Direktīva

    (1976. gada 21. decembris),

    ar ko groza Direktīvas 64/432/EEK, 72/461/EEK un 72/462/EEK par veselības un veterinārajām problēmām

    (77/98/EEK)

    EIROPAS KOPIENU PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. un 100. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

    tā kā Kopienas paplašināšanās dēļ, atkāpjoties no esošajām Kopienas regulām, Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste zināmā mērā varēja saglabāt valsts noteikumus attiecībā uz veterinārajiem jautājumiem;

    tā kā Pievienošanās akta [3] 104. un 105. panta noteikumos iekļāva īpašu režīmu, ko piemēro šīm trijām dalībvalstīm; tā kā pēc tam pieņemtajos Kopienas tiesību aktos ir ieviesti līdzīgi noteikumi, kas bija loģisks sākotnējo noteikumu pagarinājums; tā kā tālab pieņēma 13. pantu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvā 72/461/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas gaļas tirdzniecību Kopienā [4] un 33. pantu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvā 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm [5], abās iepriekš minētās direktīvās pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 75/379/EEK [6];

    tā kā Pievienošanās akta 106. pants un citi iepriekš minētie noteikumi paredzēja, ka Komisijai vēlākais līdz 1976. gada 1. jūlijam jāiesniedz Padomei ziņojums un, ciktāl tas ir nepieciešams, attiecīgi priekšlikumi, lai rastu risinājumu problēmai, kas ir radusies šo atkāpju dēļ;

    tā kā pieņemtie risinājumi nedrīkst būt tādi, kas negatīvi ietekmē jau sasniegtos veselības un veterināros standartus, un ar tiem pēc iespējas jānodrošina dzīvnieku un gaļas brīva aprite;

    tā kā, ciktāl tas attiecas uz svaigu liellopu gaļu, slimības izplatīšanās risks neapšaubāmi ir mazāks nekā tad, ja notiek tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem; tā kā turklāt nosacījumi, kas reglamentē tirdzniecību ar gaļu, esošajās direktīvās ir tādi, ka turpmākas īpašas garantijas nav vajadzīgas;

    tā kā, ciktāl tas attiecas uz dzīviem dzīvniekiem, pakāpeniski jāievieš sistēma, kas ir kopīga visās dalībvalstīs, atsevišķi izdalot dažādus dzīvnieku veidus atbilstīgi to radītajam apdraudējumam un, ņemot vērā vajadzību tirdzniecību paplašināt, pamatojoties uz pašreizējiem modeļiem; tā kā attiecīgi jāgroza Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 75/379/EEK;

    tā kā jābūt iespējai uz ieviešanu konkrētās dalībvalstīs no trešām valstīm turpināt attiecināt režīmu, kas ir vismaz tikpat stingrs kā tas režīms, kuru šajās dalībvalstīs pašlaik piemēro;

    tā kā ar Kopienas regulām, kas jo īpaši attiecas uz mutes un nagu sērgu un cūku mēri, jāatrod kopējs un pilnīgs visu šo problēmu risinājums;

    tā kā būtu pamatoti Īrijai un Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju paredzēt īpašu pārejas laiku, kas šīm valstīm ļautu izdarīt grozījumus, kuri ir vajadzīgi, lai ieviestu Kopienas regulas;

    tā kā, ņemot vērā iegūto pieredzi, šķiet lietderīgi pagarināt ātras un efektīvas procedūras izmantošanu, lai veiktu tehniskus grozījumus konkrētos noteikumos vai lai noteiktu īstenošanas noteikumus,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    No 1977. gada 1. janvāra Direktīvas 72/461/EEK 13. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

    "13. pants

    Līdz 1982. gada 31. decembrim Īrijai un Lielbritānijai attiecībā uz Ziemeļīriju jautājumā par svaigas gaļas ievešanu ir atļauts saglabāt valsts noteikumus, kas attiecas uz aizsardzību pret mutes un nagu sērgu, ciktāl tās atbilst Līguma vispārīgajiem noteikumiem.

    Līdz 1977. gada 31. decembrim Dānijai, Īrijai un Lielbritānijai jautājumā par svaigas gaļas ievešanu ir atļauts saglabāt valsts noteikumus, kas attiecas uz aizsardzību pret cūku mēri, ciktāl tās atbilst Līguma vispārīgajiem noteikumiem."

    2. pants

    Direktīvā 64/432/EEK iekļauj ar šādu 4.a pantu:

    "4.a pants

    Līdz 1982. gada 31. decembrim Īrijai un Lielbritānijai attiecībā uz Ziemeļīriju jautājumā par liellopu ievešanu no citām dalībvalstīm, lai tos audzētu, turētu un nokautu, ir atļauts saglabāt valsts noteikumus, kas attiecas uz aizsardzību pret mutes un nagu sērgu, ciktāl tās atbilst Līguma vispārīgajiem noteikumiem.

    Padome līdz 1978. gada 1. janvārim ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, kas jāiesniedz līdz 1977. gada 1. jūlijam, pieņem Direktīvas 64/432/EEK A, B un C pielikuma grozījumus vai citus pasākumus, tostarp noteikumus, kuri attiecas uz ierasto tirdzniecību starp Īriju un Apvienoto Karalisti."

    3. pants

    No 1978. gada 1. janvāra Direktīvā 64/432/EEK iekļauj ar šādu 4.b pantu:

    "4.b pants

    Neskarot 4.a pantu, dalībvalstis, kuras ir bijušas brīvas no mutes un nagu sērgas vairāk kā divus gadus; kuras neveic regulāru vakcināciju, un kuras, atkāpjoties no šīs direktīvas prasībām, uz laika posmu, kas vēl jānosaka saskaņā ar 12. pantā paredzēto procedūru, neļauj to teritorijā ievest dzīvniekus, kuri ir vakcinēti pret minēto slimību, līdz 1982. gada 31. decembrim un, ievērojot Līguma vispārīgos noteikumus, dzīvnieku ievešanai to teritorijā, lai tos audzētu, turētu un nokautu, drīkst izvirzīt šādus nosacījumus.

    A. Ja šādi dzīvnieki ir no dalībvalsts, kura ir bijusi brīva no mutes un nagu sērgas vismaz divus gadus:

    1) kurā neveic vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un neļauj pret minēto slimību vakcinētus dzīvniekus ievest tās teritorijā, dzīvniekiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām, izņemot noteikumus, kas attiecas uz obligāto vakcināciju pret mutes un nagu sērgu;

    2) kurā veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un ļauj pret minēto slimību vakcinētus dzīvniekus ievest tās teritorijā, dzīvniekiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām, izņemot noteikumus, kas attiecas uz obligāto vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un ko aizstāj ar šādām garantijām:

    - liellopiem jābūt veiktam mutes un nagu sērgas vīrusa testam, kurā ņem arī audu paraugus no balsenes un rīkles gala (pazīstams kā "tests ar elastīgo zondi"), un tam jābūt negatīvam,

    - liellopiem jābūt veiktam seroloģiskam testam, lai noteiktu mutes un nagu sērgas antivielas, un tam jābūt negatīvam,

    - liellopiem un cūkām eksportētājvalstī 14 dienas jābūt turētām nošķirti, vai nu izcelsmes saimniecībā, vai karantīnas stacijā un valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā,

    ar to saprotot, ka:

    i) neviens dzīvnieks izcelsmes saimniecībā vai karantīnas stacijā (pēc vajadzības) nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu laika posmā 21 dienu pirms izvešanas, un izcelsmes saimniecībā vai karantīnas stacijā šajā laika posmā nav ievesti citi dzīvnieki, izņemot tos, kurus izvedīs;

    ii) kad saimniecībā ir veikti šajā pantā noteiktie testi, izvedamos dzīvniekus līdz izvešanai nošķir no citiem dzīvniekiem.

    Importētājvalstī dzīvniekus pakļauj arī 21 dienu karantīnai.

    B. Ja šādi dzīvnieki ir no dalībvalsts, kura nav bijusi brīva no mutes un nagu sērgas vismaz divus gadus:

    1) kurā neveic vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un neļauj pret minēto slimību vakcinētus dzīvniekus ievest tās teritorijā, dzīvniekiem jāatbilst šīs direktīvas prasībām, izņemot noteikumus, kas attiecas uz obligāto vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un ko aizstāj ar šādām garantijām:

    - liellopiem jābūt veiktam mutes un nagu sērgas vīrusa testam, kurā ņem arī audu paraugu no balsenes un rīkles gala (pazīstams kā "tests ar elastīgo zondi"), un tam jābūt negatīvam,

    - liellopiem jābūt veiktam seroloģiskam testam, lai noteiktu mutes un nagu sērgas antivielas, un tam jābūt negatīvam,

    - liellopiem un cūkām eksportētājvalstī 14 dienas jābūt turētām nošķirti karantīnas stacijā un valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā,

    ar to saprotot, ka:

    i) neviens dzīvnieks izcelsmes saimniecībā vai karantīnas stacijā (pēc vajadzības) nav vakcinēts pret mutes un nagu sērgu laika posmā 30 dienu pirms izvešanas, un izcelsmes saimniecībā vai karantīnas stacijā šajā laika posmā nav ievesti citi dzīvnieki, izņemot tos, kurus izvedīs;

    ii) kad saimniecībā ir veikti šajā pantā noteiktie testi, izvedamos dzīvniekus līdz izvešanai nošķir no citiem dzīvniekiem.

    Galamērķa valstī dzīvniekus pakļauj arī 21 dienu karantīnai;

    2) kura veic vakcināciju pret mutes un nagu sērgu un ļauj pret minēto slimību vakcinētus dzīvniekus ievest tās teritorijā, dzīvniekiem jāatbilst B sadaļas 1. punkta prasībām un visām citām prasībām, ko var pieņemt saskaņā ar 12.vai 13. pantā noteikto procedūru.

    Direktīvas 12. panta procedūru izmanto, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši lai noteiktu kurai no A vai B sadaļas pirmajā daļā minētajām kategorijām dalībvalstis pieder un arī lai paredzētu nosacījumus iekļaušanai minētajās kategorijās."

    4. pants

    Direktīvas 64/432/EEK 7. panta 1. punkta A sadaļas b) apakšpunktu svītro.

    Direktīvas 64/432/EEK 7. panta 1. punkta C sadaļā datumu "1977. gada 31. decembris" aizstāj ar datumu "1979. gada 31. decembris".

    5. pants

    No 1978. gada 1. janvāra Direktīvas 72/462/EEK 8. panta 2. punktu papildina šādi:

    "Attiecībā uz dzīvnieku audzēšanu un turēšanu šā punkta prasības dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīgas, lai ņemtu vērā īpašos noteikumus, kas attiecas uz dalībvalstīm, veicot Kopienas iekšējo tirdzniecību."

    6. pants

    No 1978. gada 1. janvāra Direktīvas 72/462/EEK 33. panta tekstu aizstāj ar šādu:

    "33. pants

    Piemērojot 8. un 16. pantu, saskaņā ar 29. panta procedūru ievešanai, ko veic konkrētas dalībvalstis, paredzētajiem nosacījumiem jābūt vismaz tikpat stingriem kā tie nosacījumi, kurus tā pati dalībvalsts piemēro attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību."

    7. pants

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības:

    a) līdz 1977. gada 1. janvārim – attiecībā uz 1. panta noteikumiem;

    b) līdz 1978. gada 1. janvārim – attiecībā uz visiem pārējiem noteikumiem.

    Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    8. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 1976. gada 21. decembrī

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    A.P.L.M.M. van der Stee

    [1] OV C 6, 10.1.1977., 141. lpp.

    [2] Atzinums sniegts 1976. gada 27. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    [3] OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.

    [4] OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp.

    [5] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

    [6] OV L 172, 3.7.1975., 17. lpp.

    [7] OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

    --------------------------------------------------

    Top