|
2.
|
Ar šo Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2000 VI pielikuma B daļas 2. punkta papildinājumam pievieno šādas struktūras un struktūru kategorijas, kas minētas Direktīvas 93/38/EEK I, II, VII, VIII un IX pielikumā:
|
a)
|
I pielikums
“DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PIEGĀDE UN SADALE”:
“ČEHIJAS REPUBLIKA
Visi dzeramā ūdens ražotāji, transportētāji vai apgādes nodrošinātāji, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).
IGAUNIJA
Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).
KIPRA
Ūdensapgādes pārvaldes, kas nodrošina ūdensapgādi pašvaldībās un citos sektoros atbilstīgi Likumam par ūdensapgādi (Pašvaldības un citi sektori), Cap. 350. (Τα Συμβούλια Υδατοπρομήθειας που διανέμουν νερό σε δημοτικές και άλλες περιοχές, δυνάμει του περί Υδατοπρομήθειας Δημοτικών και Άλλων Περιοχών Νόμου, Κεφ. 350).
LATVIJA
Vietējo pašvaldību publisko tiesību subjekti, kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un apgādi fiksētiem tīkliem, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
LIETUVA
Subjekti, kas ražo, piegādā un sadala dzeramo ūdeni atbilstīgi Lietuvos Respublikos geriamojo vandens įstatymas (Žin., 2001, Nr. 64-2327) un Lietuvos Respublikos vandens įstatymas (Žin., 1997, Nr. 104-2615) un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
UNGĀRIJA
Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu, piegādāšanu un sadali atbilstīgi 1995. gada Aktam VII par ūdenssaimniecību (1995. évi LVII. törvény a vízgazdálkodásról).
MALTA
Korporazzjoni għas-Servizzi ta’ l-Ilma (Ūdensapgādes pakalpojumu korporācija).
POLIJA
Przedsiębiorstwa wodociągowo-kanalizacyjne w rozumieniu ustawy z dnia 7 czerwca 2001 r. o zbiorowym zaopatrzeniu w wodę i zbiorowym odprowadzaniu ścieków prowadzące działalność gospodarczą w zakresie zbiorowego zaopatrzenia w wodę lub zbiorowego odprowadzania ścieków. (Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzņēmumi, kā tie definēti 2001. gada 7. jūnija Aktā par komunālo ūdensapgādi un notekūdeņu novadīšanu).
SLOVĒNIJA
Podjetja, ki črpajo, izvajajo prenos ali dobavo pitne vode, skladno s koncesijskim aktom, izdanim na podlagi Zakona o varstvu okolja (Uradni list RS, 32/93, 1/96) in odloki občin. (Subjekti, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu, piegādi un sadali atbilstīgi koncesijas aktam, kurš piešķirts saskaņā ar Vides aizsardzības aktu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 32/93, 1/96) un pašvaldību lēmumiem).
SLOVĀKIJA
3. panta 2.§ un 3.§ Aktā Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu, ņemot vērā minētā akta grozījumus, subjekts, kas veic iepirkumu, ir definēts kā juridiska persona, kura darbojas ūdenssaimniecībā, ražojot dzeramo ūdeni un veicot tā sabiedrisko apgādi, kā arī sniedz komunālos kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas pakalpojumus (proti, Západoslovenské vodárne a kanalizácie, Stredoslovenské vodárne a kanalizácie, Východoslovenské vodárne a kanalizácie).”;
|
|
b)
|
II pielikums
“ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PIEGĀDE UN SADALE”:
“ČEHIJAS REPUBLIKA
2. panta b) punkts Aktā Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu paredz, ka līgumslēdzējs subjekts ir České energetické závody, a.s. (Čehijas Enerģētikas uzņēmums, ražotājs) un 8 reģionālās apgādes sabiedrības: Středočeská energetická a.s. (Vidusbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Východočeská energetická, a.s. (Austrumbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Severočeská energetická a.s. (Ziemeļbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Západočeská energetická, a.s. (Rietumbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Jihočeská a.s. (Dienvidbohēmijas enerģētikas sabiedrība), Pražské energetické závody, a.s. (Prāgas enerģētikas sabiedrība), Jihomoravská energetická, a.s. (Dienvidmorāvijas enerģētikas sabiedrība), Severomoravská energetická, a.s. (Ziemeļmorāvijas enerģētikas sabiedrība); minētie subjekti ražo vai transportē elektrību, pamatojoties uz Enerģijas aktu Nr. 458/2000 Sb.
IGAUNIJA
Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).
KIPRA
Kipras Elektroenerģijas pārvalde, kas izveidota ar Elektroenerģētikas attīstības likumu, Cap. (Η Αρχή Ηλεκτρισμού Κύπρου που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Αναπτύξεως Ηλεκτρισμού Νόμο, Κεφ. 171).
LATVIJA
Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”.
LIETUVA
Subjekti, kas nodarbojas ar elektrības ražošanu, transportu vai apgādi atbilstīgi Lietuvos Respublikos elektros energetikos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1984) un atbilst Lietuvos Respublikos viešuju pirkimų istatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
Valstybės įmonė Ignalinos atominė elektrinė (Valsts uzņēmums “Ignalinas Atomelektrostacija”), kas izveidota saskaņā ar Lietuvos Respublikos branduolinės energijos įstatymas (Žin., 1996, Nr. 119-2771).
UNGĀRIJA
Subjekti, kas ražo, transportē vai sadala elektroenerģiju, pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta atbilstīgi 2001. gada Aktam par elektroenerģiju (2001. évi CX. törvény a villamos energiáról).
MALTA
Korporazzjoni Enemalta (Enemalta korporācija).
POLIJA
Przedsiębiorstwa energetyczne w rozumieniu ustawy z dnia 10 kwietnia 1997 r. Prawo energetyczne (Enerģētikas uzņēmumi, kā tie definēti 1997. gada 10. aprīļa Aktā “Enerģētikas likums”).
SLOVĒNIJA
ELES-Elektro Slovenija, podjetja, ki proizvajajo električno energijo, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99), podjetja, ki izvajajo transport električne energije, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99), podjetja, ki dobavljajo električno energijo, skladno z Energetskim zakonom (Uradni list RS, 79/99) (ELES-Elektro Slovenija; subjekti, kas nodarbojas ar elektrības ražošanu, transportu un apgādi atbilstīgi Enerģētikas aktam (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 79/99)).
SLOVĀKIJA
3. panta 2.§ un 3.§ Aktā Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu, ņemot vērā minētā akta grozījumus, subjekts, kas veic iepirkumu, ir definēts kā juridiska persona, kura darbojas enerģētikas nozarē, veicot elektrības ražošanu, iepirkšanu un apgādi vai transportu (Akts Nr. 70/1998 Z.z., ņemot vērā minētā akta grozījumus – proti, Slovenské elektrárne a.s., Regionálne rozvodné závody).”;
|
|
c)
|
VII pielikums
“LĪGUMSLĒDZĒJI PILSĒTAS DZELZCEĻU, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU PAKALPOJUMU JOMĀ”:
“ČEHIJAS REPUBLIKA
Sabiedriskā transporta sistēmu operatori un subjekti, kas sniedz dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus iedzīvotājiem (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).
IGAUNIJA
Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).
LATVIJA
Publisko tiesību subjekti, kas sniedz pakalpojumus, pārvadājot pasažierus autobusos, trolejbusos, tramvajos šādās pilsētās: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Ventspils.
LIETUVA
Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz pilsētas trolejbusu, autobusu vai funikulieru pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar Lietuvos Respublikos kelių transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 119-2772) un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
UNGĀRIJA
Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz autopārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties uz 1988. gada Aktu I par autopārvadājumiem (1988. évi I. törvény a közúti közlekedésről) un pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta atbilstīgi Ministru padomes Dekrētam Nr. 89/1988. (XII. 20.) MT par autopārvadājumu pakalpojumiem un mehānisko transportlīdzekļu ekspluatāciju (89/1988. (XII. 20.) MT rendelet a közúti közlekedési szolgáltatásokról és a közúti járművek üzemben tartásáról).
Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties uz 1993. gada Aktu XCV par dzelzceļu (1993. évi XCV. törvény a vasútról) un pamatojoties uz atļauju, kas izsniegta atbilstīgi transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētam Nr. (II. 27.) KöViM par dzelzceļa uzņēmumu licencēšanu (15/2002. (II. 27.) KöViM rendelet a vasútvállallatok működésének engedélyezéséről).
MALTA
L-Awtorita` dwar it-Trasport ta’ Malta (Maltas Transporta pārvalde).
POLIJA
Podmioty świadczące usługi w zakresie miejskiego transportu kolejowego, działające na podstawie koncesji wydanej zgodnie z ustawą z dnia 27 czerwca 1997 r. o transporcie kolejowym (Dz.U. Nr 96, poz. 591 ze zm.). (Subjekti, kas sniedz pakalpojumus pilsētas dzelzceļa pārvadājumu jomā, pamatojoties uz 1997. gada 27. jūnija Aktu par dzelzceļa transportu (Dz.U. Nr 96, poz. 591, ņemot vērā tā grozījumus).
Podmioty świadczące usługi dla ludności w zakresie miejskiego transportu autobusowego działające na podstawie zezwolenia zgodnie z ustawą z dnia 6 września 2001 r. o transporcie drogowym (Dz.U. Nr 125, poz. 1371 ze zm.) oraz podmioty świadczące usługi dla ludności w zakresie miejskiego transportu (Subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus pilsētas autobusu satiksmes jomā, pamatojoties uz licenci, kas izdota atbilstīgi 2001. gada 6. septembra Aktam par autotransportu (Dz.U. Nr 125, poz. 1371, ņemot vērā tā grozījumus), un subjekti, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus pilsētas transporta jomā.
SLOVĒNIJA
Podjetja, ki opravljajo javni mestni avtobusni prevoz, skladno z Zakonom o prevozih v cestnem prometu (Uradni list RS, 72/94, 54/96, 48/98 in 65/99). Uzņēmumi, kas sniedz pilsētas autotransporta pakalpojumus saskaņā ar Autotransporta satiksmes aktu (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 72/94, 54/96, 46/98 and 65/99).
SLOVĀKIJA
Akta Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu, ņemot vērā minētā akta grozījumus, 3. panta 2.§ un 3.§ subjekts, kas veic iepirkumu, ir definēts kā juridiska persona, kura nodarbojas ar autopārvadājumiem, nodrošinot regulāru autobusu un dzelzceļa pārvadājumu sabiedriskos pakalpojumus (Akts Nr. 164/1996 Z.z., ņemot vērā minētā akta grozījumus, Akts Nr. 168/1996 Z.z., ņemot vērā minētā akta grozījumus – proti,
Železnice Slovenskej republiky/ŽSR/
Železničná spoločnosť a.s.
Dopravný podnik Bratislava, a.s.
Dopravný podnik mesta Žiliny, a.s.
Dopravný podnik mesta Prešov, a.s.
Dopravný podnik mesta Košíc, a.s.
Banskobystrická dopravná spoločnosť, a.s.).”;
|
|
d)
|
VIII pielikums
“LĪGUMSLĒDZĒJI LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ”:
“ČEHIJAS REPUBLIKA
Lidostu operatori (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).
IGAUNIJA
Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).
LATVIJA
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”.
Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””.
LIETUVA
Lidostas, kas darbojas atbilstīgi Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr 66-1983).
Valstybės įmonė “Oro navigacija” (valsts uzņēmums “Oro navigacija”), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 94-2918) un Lietuvos Respublikos civilinės aviacijos įstatymas (Žin., 2000, Nr. 66-1983).
Citi subjekti, kas nodrošina lidostu pakalpojumus un atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296).
UNGĀRIJA
Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju, kura izsniegta atbilstīgi 1995. gada Aktam XCVII par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről).
Budapeštas Ferihegy starptautiskā lidosta, ko pārvalda Budapest Ferihegy International Airport Operator Plc. (Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér managed by Budapest Ferihegy Nemzetközi Repülőtér Üzemeltetési Rt.), pamatojoties uz 1991. gada Aktu XVI par koncesijām (1991. évi XVI. törvény a koncesszióról), 1995. gada Aktu XCVII par gaisa satiksmi (1995. évi XCVII. törvény a légiközlekedésről), transporta un ūdenssaimniecības ministra Dekrētu Nr. 45/2001. (XII. 20.) KöViM par Gaisa satiksmes un lidostu pārvaldes likvidāciju un HungaroControl
Hungarian Air Navigation Services izveidi (45/2001. (XII. 20.) KöViM
rendelet a Légiforgalmi és Repülőtéri Igazgatóság megszüntetéséről és a HungaroControl Magyar Légiforgalmi Szolgálat létrehozásáról).
MALTA
L-Ajruport Internazzjonali ta’ Malta (Maltas starptautiskā lidosta).
POLIJA
Przedsiębiorstwo Państwowe “Porty Lotnicze” (Valsts uzņēmums “Polijas Lidostas”).
SLOVĒNIJA
Javna civilna letališča, skladno z Zakonom o letalstvu (Uradni list RS, 18/01). Publiskās civilās lidostas atbilstīgi Civilās aviācijas aktam (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 18/01)
SLOVĀKIJA
3. panta 2.§ un 3.§ Aktā Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu, ņemot vērā minētā akta grozījumus, subjekts, kas veic iepirkumu, ir definēts kā juridiska persona, kura darbojas civilās aviācijas nozarē, veidojot un uzturot publiskas lidostas un sniedzot lidostu pakalpojumus (Act No 143/1998 Z.z. as amended – e.g. Airports – Letisko M.R. Štefánika, Letisko Košice – Barca, Letisko Poprad – Tatry, Letisko Sliač, Letisko Piešťany – managed by Slovenská správa letísk/Slovak Airports Administration/and operating on the basis of a licence issued by Ministry of Transport, Posts and Telecommunications of the Slovak Republic pursuant to § 32 Act No 143/1998 Z. z. on Civil Aviation).”;
|
|
e)
|
IX pielikums
“LĪGUMSLĒDZĒJI SUBJEKTI JŪRAS VAI IEKŠĒJO OSTU VAI CITU TERMINĀLU PAKALPOJUMU JOMĀ”:
“ČEHIJAS REPUBLIKA
Ostu operatori (Akta Nr. 199/1994 Sb. par valsts iepirkumu 2. panta b) punkts).
IGAUNIJA
Subjekti, kas darbojas atbilstīgi 5. pantam Valsts iepirkuma aktā (RT I 2001, 40, 224) un 14. pantam Konkurences aktā (RT I 2001, 56 332).
KIPRA
Kipras Ostu pārvalde, kas izveidota ar 1973. gada Kipras Ostu pārvaldes likumu (Η Αρχή Λιμένων Κύπρου, που εγκαθιδρύθηκε από τον περί Αρχής Λιμένων Κύπρου Νόμο του 1973).
LATVIJA
Iestādes, kas pārvalda ostas saskaņā ar “Likumu par ostām”:
|
|
Ventspils brīvostas pārvalde
|
|
|
Salacgrīvas ostas pārvalde
|
LIETUVA
Valstybės įmonė “Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcija” (Klaipēdas Valsts jūras ostu pārvalde), kas darbojas saskaņā ar Lietuvos Respublikos Klaipėdos valstybinio jūrų uosto įstatymas (Žin., 1996, Nr. 53-1245).
Valstybės įmonė “Vidaus vandens kelių direkcija” (valsts uzņēmums “Iekšējo Ūdensceļu Pārvalde”), kas darbojas atbilstīgi Lietuvos Respublikos vidaus vandenų transporto kodeksas (Žin., 1996, Nr. 105-2393).
Citi subjekti, kas darbojas jūras vai iekšējo ostu vai terminālu pakalpojumu jomā un kas atbilst Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Žin., 2002, Nr. 118-5296) noteikumiem.
UNGĀRIJA
Valsts ostas, kuru pārvaldību pilnīgi vai daļēji veic valsts atbilstīgi 2000. gada Aktam XLII par ūdens transportu (2000. évi XLII. törvény a vízi közlekedésről).
MALTA
L-Awtorita‘ Marittima ta’ Malta (Maltas Jūrniecības pārvalde).
POLIJA
Podmioty zajmujące się zarządzaniem portami morskimi lub śródlądowymi i udostępnianiem ich przewoźnikom morskim i śródlądowym. (Subjekti, kas darbojas jūras ostu vai iekšzemes ūdensceļu ostu pārvaldības jomā un iznomā tās jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.).
SLOVĒNIJA
Morska pristanišča v državni ali delni lasti države, ko opravljajo gospodarsko javno službo, skladno s Pomorskim zakonikom (Uradni list RS, 26/01). Jūras ostas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij, ja tās sniedz ekonomiska rakstura sabiedriskos pakalpojumus atbilstīgi Jūrniecības kodeksam (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 18/01).
SLOVĀKIJA
3. panta 2.§ un 3.§ Aktā Nr. 263/1999 Z.z. par valsts iepirkumu, ņemot vērā minētā akta grozījumus, subjekts, kas veic iepirkumu, ir definēts kā juridiska persona, kura darbojas iekšzemes ūdensceļu navigācijas jomā, uzturot minētos ūdensceļus, kā arī valsts ostas un ūdensceļu infrastruktūru (Akts Nr. 338/2000 Z.z. – proti, Prístav Bratislava, Prístav Komárno, Prístav Štúrovo).”
|
|
In force
