8.3.2013

Europos Sąjungos oficialusis leidinys

C 69/5

Valstybių narių pranešama informacija apie valstybės pagalbą, teikiamą pagal Komisijos reglamentą (EB) Nr. 800/2008, skelbiantį tam tikrų rūšių pagalbą, suderinamą su bendrąja rinka, taikant Sutarties 87 ir 88 straipsnius (Bendrasis bendrosios išimties reglamentas)

(Tekstas svarbus EEE)

2013/C 69/02

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.34246 (12/X)

Valstybė narė

Graikija

Valstybės narės nuorodos numeris

Regiono pavadinimas (NUTS)

ELLADA

107 str. 3 dalies c punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Ειδική Υπηρεσία Διαχείρισης του ΕΠ Ανταγωνιστικότητα-Επιχειρηματικότητα

Μεσογείων 56, 11527, Αθήνα

www.antagonistikotita.gr

Pagalbos priemonės pavadinimas

ΕΚΣΥΓΧΡΟΝΙΣΜΟΣ ΧΕΡΣΑΙΩΝ ΕΜΠΟΡΕΥΜΑΤΙΚΩΝ ΟΔΙΚΩΝ ΜΕΤΑΦΟΡΩΝ

Μετακινούμε την Ελλάδα με ασφάλεια και σεβασμό στο περιβάλλον

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

1.	Ν.3614/2007 (ΦΕΚ 267/Α/3.12.2007) «Διαχείριση, Έλεγχος και Εφαρμογή αναπτυξιακών παρεμβάσεων για την προγραμματική περίοδο 2007-2013» όπως εκάστοτε ισχύει,

2.	Ν.3840/2010 (ΦΕΚ 53 Α / 2010)

3.	Ν.3752/2009 (ΦΕΚ 40/Α/4.3.2009) «Τροποποιήσεις επενδυτικών νόμων και άλλες διατάξεις»,

4.	Ν.3887/2010 «Οδικές Εμπορευματικές Μεταφορές»

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2011 12 21 - 2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Krovininis kelių transportas

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 3,50 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

ΕΥΡΩΠΑΙΚΟ ΤΑΜΕΙΟ ΠΕΡΙΦΕΡΕΙΑΚΗΣ ΑΝΑΠΤΥΞΗΣ - EUR 5,90 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba naujoms transporto priemonėms, kurioms taikomi griežtesni standartai nei Bendrijos nustatytieji arba kuriomis gerinama aplinkos apsauga, jeigu Bendrijos standartų nėra, įsigyti (19 str.)

40 %

100 %

Pagalba palankių sąlygų neturinčių darbuotojų įdarbinimui darbo užmokesčio subsidijų forma (40 str.)

45 %

—

Schema

35 %

5 %

Pagalba įsteigtoms naujoms mažosioms įmonėms (14 str.)

25 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.antagonistikotita.gr/greek/prokResultsFull.asp?id=236

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35037 (12/X)

Valstybė narė

Suomija

Valstybės narės nuorodos numeris

Säädöskokoelman nro 1446/2011

Regiono pavadinimas (NUTS)

—

Pagalbą suteikianti institucija

Valtiovarainministeriö

PL 28, 00023 Valtioneuvosto

www.vm.fi

Pagalbos priemonės pavadinimas

Tuki energiaintensiivisille yrityksille

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Sähkön ja eräiden polttoaineiden valmisteverosta annettu laki (1260/1996, muut. 1261/1997, 510/1998, 919/2001, 1244/2001, 1168/2002, 447/2005, 1058/2006, 1306/2010, 1396/2010, 1400/2010, 1444/2011 ja 1446/2011)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification N 74a/2002

Modification NN 75/2002

Trukmė

2012 1 1–2020 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

KASYBA IR KARJERŲ EKSPLOATAVIMAS, APDIRBAMOJI GAMYBA

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 250,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Kita mokesčių lengvatos forma

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba aplinkos apsaugos mokesčių lengvatų forma (25 str.)

250 000 000 EUR

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.finlex.fi/fi/esitykset/he/2011/20110129

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35047 (12/X)

Valstybė narė

Suomija

Valstybės narės nuorodos numeris

Säädöskokoelman nro 1400/2010

Regiono pavadinimas (NUTS)

—

Pagalbą suteikianti institucija

Valtiovarainministeriö

PL 28, 00023 Valtioneuvosto

www.vm.fi

Pagalbos priemonės pavadinimas

Eriytetyn energiaverotuksen muuttaminen

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Sähkön ja eräiden polttoaineiden valmisteverosta annettu laki (1260/1996, muut. 1261/1997, 510/1998, 919/2001, 1244/2001, 1168/2002, 447/2005, 1058/2006, 1306/2007, 1396/2010, 1400/2010, 1444/2011 ja 1446/2011)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification SA.22238

Trukmė

2011 1 1–2020 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

KASYBA IR KARJERŲ EKSPLOATAVIMAS, APDIRBAMOJI GAMYBA

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 400,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Kita mokesčių lengvatos forma

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba aplinkos apsaugos mokesčių lengvatų forma (25 str.)

400 000 000 EUR

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.finlex.fi/fi/esitykset/he/2010/20100147

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35357 (12/X)

Valstybė narė

Didžioji Britanija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

UNITED KINGDOM

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Skills Funding Agency

Cheylesmore House

Quinton Road

Coventry

CV1 2WT

http://skillsfundingagency.bis.gov.uk/

Pagalbos priemonės pavadinimas

Amendment to X344/2010: 19+ Work Based Learning Programmes

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Apprenticeships, Skills, Children and Learning Act 2009

http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2009/22/contents

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Prolongation X 344/2010

Trukmė

2010 8 1–2014 7 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

GBP 122,00 (mln.)

Garantijoms

GBP 0,00 (mln.)

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Specialusis mokymas (38 str. 1 dalis)

25 %

20 %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

60 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://readingroom.skillsfundingagency.bis.gov.uk/sfa/19+_work_based_learning_programmes_scheme_text.pdf

Skills Funding Agency > Providers > All the latest > Update > State Aid – Training Aid Monitoring

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35644 (12/X)

Valstybė narė

Italija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

PIEMONTE

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Regione Piemonte e Province piemontesi

Regione Piemonte – Direzione regionale Istruzione, Formazione Professionale e Lavoro via Magenta, 12 – 10128

(vedi allegato specifiche per Province piemontesi)

http://www.regione.piemonte.it/formazione/direttive/anno_08_09.htm

Pagalbos priemonės pavadinimas

Direttiva relativa alla formazione dei lavoratori occupati – 2008/2012

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

—	Deliberazione della Giunta Regionale n. 13-9531 del 2.9.2008 e ss.mm.ii. (vedi allegati)

—	Deliberazione della Giunta Regionale n. 60-1631 del 28.2.2011

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Prolongation X 9/2008

Trukmė

2011 7 1–2014 6 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 10,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Fondo Sociale Europeo – EUR 18,73 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

60 %

20 %

MVĮ teikiama pagalba konsultavimui (26 str.)

50 %

—

Specialusis mokymas (38 str. 1 dalis)

25 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.regione.piemonte.it/formazione/direttive/anno_08_09.htm

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35740 (12/X)

Valstybė narė

Italija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

SARDEGNA

107 str. 3 dalies c punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Regione Autonoma della Sardegna – Assessorato dell'Industria

viale Trento 69 – 09123 Cagliari

www.regione.sardegna.it

Pagalbos priemonės pavadinimas

Azioni di supporto all'internazionalizzazione delle PMI – PO FESR Sardegna 2007 – 2013 Linea di attività 6.3.1.a «Azioni di sistema e supporto all'internazionalizzazione delle imprese». Avviso.

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

PO FESR Sardegna 2007 – 2013

Deliberazione della Giunta regionale n. 52/70 del 23.12.2011

Deliberazione della Giunta regionale n. 10/6 del 28.2.2012

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 10 25–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

APDIRBAMOJI GAMYBA, Kita kasyba ir karjerų eksploatavimas, STATYBA, Kita transportui būdingų paslaugų veikla, Kompiuterių programavimo, konsultacinė ir susijusi veikla, Informacinių paslaugų veikla, Gamtos mokslų ir inžinerijos moksliniai tyrimai ir taikomoji veikla

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 1,50 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Kita – Contributi a fondo perduto

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

POR FESR 2007/2013 – EUR 0,98 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

MVĮ teikiama pagalba konsultavimui (26 str.)

50 %

—

Pagalba MVĮ dalyvavimui mugėse (27 str.)

50 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.regione.sardegna.it/j/v/1725?s=1&v=9&c=389&c1=1241&id=32071

http://www.regione.sardegna.it/regione/assessorati/industria

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35742 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

22-4500.2/316

Regiono pavadinimas (NUTS)

BADEN-WUERTTEMBERG

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Ministerium für Umwelt, Klima und Energiewirtschaft

Kernerplatz 9

70182 Stuttgart

http://www.um.baden-wuerttemberg.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Wettbewerb Klimaneutrale Kommune

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Grundlage ist die Ausschreibung zum Wettbewerb mit Stand 24.10.2012 (vgl. nachf. weblink u. pdf-Dokument), eine Kurzform mit Hinweis auf die Fundstelle der Langfassung wurde veröffentlicht im Landesausschreibungsblatt zum Staatsanzeiger Baden-Württemberg, Ausgabe Nr. 43, 2.11.2012

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 10 25–2013 1 31

Ūkio sektorius (-iai)

Elektros, dujų, garo tiekimas ir oro kondicionavimas

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 3,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į labai veiksmingą bendrą šilumos ir elektros energijos gamybą (22 str.)

45 %

5 %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms, kuriomis skatinamas energijos iš atsinaujinančių energijos šaltinių naudojimas (23 str.)

45 %

5 %

Pagalba naujoms transporto priemonėms, kurioms taikomi griežtesni standartai nei Bendrijos nustatytieji arba kuriomis gerinama aplinkos apsauga, jeigu Bendrijos standartų nėra, įsigyti (19 str.)

35 %

10 %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į energijos taupymo priemones (21 str.)

50 %

0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.um.baden-wuerttemberg.de/servlet/is/55047/Ausschreibungsunterlagen.pdf?command=downloadContent&filename=Ausschreibungsunterlagen.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35751 (12/X)

Valstybė narė

Prancūzija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEPARTEMENTS D'OUTRE-MER

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Office de développement de l'économie agricole d'Outre-mer (ODEADOM)

ODEADOM

12 rue Henri Rol-Tanguy

93555 Montreuil Cedex

Pagalbos priemonės pavadinimas

Aides à la recherche et au développement relatif au secteur agricole et alimentaire dans les départements d'outre-mer

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Articles L.621-1 à L.621-11, articles R. 621-1 à R. 621-43 et articles R. 684-1 à R. 684-12 du code rural et de la pêche maritime

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification X 368/2010

Trukmė

2012 12 3–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

ŽEMĖS ŪKIS, MIŠKININKYSTĖ IR ŽUVININKYSTĖ

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 0,90 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba moksliniams tyrimams ir technologijų plėtrai žemės ūkio ir žuvininkystės sektoriuose (34 str.)

100 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.odeadom.fr/wp-content/uploads/2006/12/Projet-de-formulaire-relatif-aux-aides-%C3%A0-la-recherche-et-au-d%C3%A9veloppement-au-secteur-agricole-et-alimentaire-dans-les-DOM.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35757 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

NIEDERSACHSEN

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Investitions- und Förderbank Niedersachsen – NBank

Günther-Wagner-Allee 12-16, 30177 Hannover

www.nbank.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Richtlinie über die Gewährung von Zuwendungen nach dem Programm „Individuelle Weiterbildung in Niedersachsen”

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

§ 44 Niedersächsische Landeshaushaltsordnung i.V.m.

Art. 39 VO (EG) Nr. 800/2008 (Allgemeine Gruppenfreistellungsverordnung)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification XT 112/2007

Trukmė

2012 12 1–2015 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 11,41 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

CCI-Code OP Ziel Konvergenz: 2007DE051PO003

CCI-Code OP Ziel RWB: 2007DE052PO007 – EUR 6,06 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

70 %

0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.nbank.de/_downloads/Foerderprogramme/Individuelle_Weiterbildung_IWIN/Richtlinie_Individuelle_Weiterbildung_IWIN.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35769 (12/X)

Valstybė narė

Ispanija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

EXTREMADURA

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

CONSEJERÍA DE EMPLEO, EMPRESA E INNOVACIÓN

PASEO DE ROMA S.N. MÓDULO C

PRIMERA PLANTA

06800 MÉRIDA

http://www.gobex.es

Pagalbos priemonės pavadinimas

Fomento de la investigación, el desarrollo tecnológico y la innovación.

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Decreto 213/2012 de 19 de octubre (DOE no 207 de 25.10.2012)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 10 26–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 2,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

FEDER

Eje 1: Desarrollo de la economía del conocimiento (I+D+i, Sociedad de la Información y TIC)

Tema prioritario 04: Ayudas a la I+DT en particular para la pymes – EUR 1,60 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Pagalba naujoves diegiančioms naujoms įmonėms (35 str.)

300 000 EUR

—

Schema

40 %

20 %

MVĮ teikiama pagalba konsultavimui (26 str.)

50 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://doe.gobex.es/pdfs/doe/2012/2070o/12040234.pdf

acceder a la dirección indicada

Valstybės pagalbos nuorodos numeris	SA.35772 (12/X)
Valstybė narė	Vengrija
Valstybės narės nuorodos numeris	—
Regiono pavadinimas (NUTS)	Hungary 107 str. 3 dalies a punktas,107 str. 3 dalies c punktas
Pagalbą suteikianti institucija	Nemzeti Fejlesztési Minisztérium, Nemzetgazdaság Minisztérium 1011. Budapest Fő utca 44-50. 1051 Budapest, József nádor tér 2-4. http://www.kormany.hu/hu/nemzeti-fejlesztesi-miniszterium; http://www.kormany.hu/hu/nemzetgazdasagi-miniszterium
Pagalbos priemonės pavadinimas	Kormány egyedi döntéseivel megítélhető regionális beruházási támogatás
Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)	270/2012. (IX. 25.) Korm. rendelet a Kormány egyedi döntéseivel megítélhető regionális beruházási támogatás szabályairól és a Beruházás ösztönzési célelőirányzat felhasználásának szabályairól
Pagalbos priemonės tipas	Schema
Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas	—
Trukmė	2012 9 26–2013 12 31
Ūkio sektorius (-iai)	Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą
Gavėjo rūšis	MVĮ,didžioji įmonė
Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma	HUF 30 000,00 (mln.)
Garantijoms	—
Pagalbos priemonė (5 str.)	Tiesioginė dotacija
Nuoroda į Komisijos sprendimą	—
Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis	—
Tikslai	Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta	MVĮ skiriamos priemokos %
Schema	50 %	0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://net.jogtar.hu/jr/gen/hjegy_doc.cgi?docid=A1200270.KOR&celpara=#xcelparam

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35784 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

NIEDERSACHSEN

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Investitions- und Förderbank Niedersachsen – NBank

Günther-Wagner-Allee 12 – 16

30177 Hannover

www.nbank.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Richtlinie über die Gewährung von Zuwendungen zur Förderung von Maßnahmen im Rahmen des Programms „Weiterbildungsoffensive für den Mittelstand (WOM)“

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

§ 44 Niedersächsische Landeshaushaltsordnung i.V.m.

Art 39 VO (EG) Nr. 800/2008 (Allgemeine Gruppenfreistellungsverordnung

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification XT 20/2008

Trukmė

2012 10 10–2015 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 8,93 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

CCI-Code OP Ziel Konvergenz: 2007DE051PO003 genehmigt durch die Entscheidung der Europäischen Kommission vom 24. Juli 2007

CCI-Code OP Ziel RWB: 2007DE052PO007 Genehmigt durch Entscheidung der Europäischen Kommission vom 13. Juli 2007 – EUR 3,87 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Specialusis mokymas (38 str. 1 dalis)

25 %

20 %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

60 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.nbank.de/_downloads/Foerderprogramme/Weiterbildung_Mittelstand/Richtlinie_Antragsstichtag_31-12-2012_Weiterbildung_Mittelstand.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35786 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

D-BMBF-615-71485-2

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28-30

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung von Studien in der Versorgungsforschung

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz i.d.jährl.F., z.Zt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl. I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

Bundeshaushaltsplan i.d.jährl.F.,z.Zt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl. I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html/ep00.html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl. I S.1284, zuletzt geänd. durch Art.10 G.v. 9.12.2010 BGBl. I S.1885

VwVfG i.d.F.v. 23.1.2003 BGBl. I S.102, zuletzt geänd. durch Art.2 I G.v. 14.8.2009 BGBl. I S.2827

BAnz. AT 9.9.2012 B2

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 9 1–2018 2 28

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 6,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4441.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35787 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

DE-BMBF-614-72574

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28-30

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung von „Forschungskonsortien zur Systemmedizin “ im Rahmen des Forschungs- und Förderkonzeptes „e:Med – Maßnahmen zur Etablierung der Systemmedizin “

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz mit Bundeshaushaltsplan in der jährl. Fassung, zzt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl I S.1284, zuletzt geänd. durch Art. 10 G. v. 9.12.2010 BGBl I S.1885

VwVfG i. d. F. v. 23.1.2003 BGBl I S.102, zuletzt geänd. durch Art. 2 I G. v. 14.8.2009 BGBl I S.2827

BAnz. AT 14.9.2012 B3

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 8 1–2019 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 15,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4584.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35788 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

D-BMBF-612-70041-3

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung von Forschungsvorhaben zu den ethischen, rechtlichen und sozialen Aspekten des Wissenstransfers zwischen den modernen Lebenswissenschaften und der Gesellschaft

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz i.d.jährl.F., z.Zt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl. I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

Bundeshaushaltsplan i.d.jährl.F.,z.Zt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl. I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html/ep00.html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl. I S.1284, zuletzt geänd. durch Art.10 G.v. 9.12.2010 BGBl. I S.1885

VwVfG i.d.F.v. 23.1.2003 BGBl. I S.102, zuletzt geänd. durch Art.2 I G.v. 14.8.2009 BGBl. I S.2827

BAnz. AT 14.8.2012 B3

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 8 1–2016 7 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 1,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4541.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35789 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

DE-BMBF-615-71438-2

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung eines europäischen Netzwerks („Knowledge Hub“) im Rahmen der Gemeinsamen Programmplanungsinitiative „Eine gesunde Ernährung für ein gesundes Leben“ im Themenbereich „Determinanten der Ernährung und körperlicher Bewegung“

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz mit Bundeshaushaltsplan in der jährl. Fassung, zzt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl I S.1284, zuletzt geänd. durch Art. 10 G. v. 9.12.2010 BGBl I S.1885

VwVfG i. d. F. v. 23.1.2003 BGBl I S.102, zuletzt geänd. durch Art. 2 I G. v. 14.8.2009 BGBl I S.282

BAnz. AT 9.11.2012 B2

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 7 1–2017 6 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 1,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4648.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35790 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

DE-BMBF-615-714402-25

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung von Gesundheits- und Dienstleistungsregionen von morgen

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz mit Bundeshaushaltsplan in der jährl. Fassung, zzt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl I S.1284, zuletzt geänd. durch Art. 10 G. v. 9.12.2010 BGBl I S.1885

VwVfG i. d. F. v. 23.1.2003 BGBl I S.102, zuletzt geänd. durch Art. 2 I G. v. 14.8.2009 BGBl I S.2827

BAnz. AT 23.10.2012 B5

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 5 1–2019 4 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 5,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4595.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35791 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

DE-BMBF-615-71483-2

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung

Hannoversche Str. 28

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderung einer Übergangsfinanzierung für „Kompetenznetze in der Medizin“ im Bereich Herz-Kreislauf-Erkrankungen

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsgesetz mit Bundeshaushaltsplan in der jährl. Fassung, zzt. 2012 v. 22.12.2011 BGBl I S.2938

www.bundesfinanzministerium.de/bundeshaushalt2012/html

BHO mit VV v. 19.8.1969 BGBl I S.1284, zuletzt geänd. durch Art. 10 G. v. 9.12.2010 BGBl I S.1885

VwVfG i. d. F. v. 23.1.2003 BGBl I S.102, zuletzt geänd. durch Art. 2 I G. v. 14.8.2009 BGBl I S.2827

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 4 1–2015 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 1,50 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gesundheitsforschung-bmbf.de/de/4649.php

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35798 (12/X)

Valstybė narė

Čekija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

Olomoucký, Moravskoslezko

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Ministerstvo zdravotnictví ČR

Palackého náměstí 4

128 01 Praha 2

www.mzcr.cz

Pagalbos priemonės pavadinimas

Výzva č. 1 Programu implementace švýcarsko-české spolupráce na Ministerstvu zdravotnictví ČR

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Výzva č. 1 programu implementace švýcarsko-české spolupráce na Ministerstvu zdravotnictví ČR

Rámcová dohoda mezi vládou České republiky a švýcarskou federální radou ve věci implementace programu švýcarsko-české spolupráce na snížení hospodářských a sociálních rozdílů v rámci rozšířené Evropské unie

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 1–2015 6 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

CZK 80,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Schema

40 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.mzcr.cz/Unie/obsah/fondy-svycarsko-ceske-spoluprace-2007-2012_2456_8.html

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35828 (12/X)

Valstybė narė

Ispanija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

EXTREMADURA

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

CONSEJERÍA DE EMPLEO, EMPRESA E INNOVACIÓN

PASEO DE ROMA S.N.

MÓDULO C

PRIMERA PLANTA

06800 MÉRIDA. ESPAÑA

http://doe.gobex.es

Pagalbos priemonės pavadinimas

Incorporación de investigadores doctores, tecnólogos y titulados universitarios a las empresas para desarrollo de proyectos de I+D+i

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Decreto 156/2013 de 3 de agosto (DOE no 213 de 5.11.2012)

Decreto 231/2012, de 27 de noviembre, por el que se modifica el Decreto 156/2012, de 3 de agosto (DOE no 230, de 28.11.2012)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 28–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 0,51 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

FONDO SOCIAL EUROPEO

Prioridad 1: Fomento del espíritu empresarial y mejora de la adaptabilidad de trabajadores, empresas y empresarios.

Categoría del gasto 63: Formas innovadoras de organización laboral

Actuación denominada: Programa de incorporación de investigadores y personal técnico a la empresa. – EUR 0,38 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Pagalba įsteigtoms naujoms mažosioms įmonėms (14 str.)

35 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://doe.gobex.es/pdfs/doe/2012/2300o/12040254.pdf

Acceder a la dirección web indicada

http://doe.gobex.es/pdfs/doe/2012/2130o/12040174.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35839 (12/X)

Valstybė narė

Ispanija

Valstybės narės nuorodos numeris

Regiono pavadinimas (NUTS)

CATALUNA

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Departamento de Empresa y Empleo. DG de Economía Social y Cooperativa y Trabajo Autónomo

Calle Sepúlveda, 148-150

08011 Barcelona

http://www20.gencat.cat/portal/site/empresaiocupacio/

Pagalbos priemonės pavadinimas

Trabajo con apoyo a la empresa ordinaria de las personas con discapacidad y/o enfermedad mental

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Orden EMO/360/2012, de 30 de octubre, por la cual se establecen las bases reguladoras para la concesión de subvenciones para el Programa Trabajo con Apoyo de personas con discapacidad y/o enfermedad mental en el mercado ordinario de trabajo, y se abre la convocatoria para el año 2012 (DOGC núm. 6254, de 15.11.2012)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 15–2012 12 20

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 2,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Fondo Social Europeo con cargo al Programa Operativo del Fondo Social Europeo de Competitividad Regional y Empleo de Cataluña, para el periodo 2007-2013, número CCI 2007ES052PO007. Porcentaje de cofinanciación 50 %. – EUR 1,00 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba neįgalių darbuotojų užimtumo papildomoms išlaidoms kompensuoti (42 str.)

80 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www20.gencat.cat/portal/site/portaldogc/menuitem.c973d2fc58aa0083e4492d92b0c0e1a0/?vgnextoid=485946a6e5dfe210VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&appInstanceName=default&action=fitxa&documentId=621072&language=es_ES

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35840 (12/X)

Valstybė narė

Ispanija

Valstybės narės nuorodos numeris

Regiono pavadinimas (NUTS)

CATALUNA

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Departamento de Empresa y Empleo. DG de Economía Social y Cooperativa y Trabajo Autónomo

C. Sepúlveda, 148-150

08011 Barcelona

http://www20.gencat.cat/portal/site/empresaiocupacio/

Pagalbos priemonės pavadinimas

Ayudas para la mejora del empleo y la inserción laboral de los colectivos en riesgo o situación de exclusión social

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Orden EMO/348/2012, de 5 de noviembre, por la que se establecen las bases reguladoras para la concesión de subvenciones a las empresas de inserción para la realización deacciones para la mejora del empleo y la inserción laboral de los colectivos en riesgo o situación de exclusión social, y se abre la convocatoria para el año 2012 (DOGC núm. 6250, de 9.11.2012)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 9–2012 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 2,50 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Fondo Social Europeo CCI 2007ES-052PO007. Porcentaje de cofinanciación 50 % – EUR 1,25 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba neįgalių darbuotojų užimtumui darbo užmokesčio subsidijų forma (41 str.)

75 %

—

Pagalba neįgalių darbuotojų užimtumo papildomoms išlaidoms kompensuoti (42 str.)

100 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35855 (12/X)

Valstybė narė

Vengrija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

Hungary

107 str. 3 dalies a punktas,107 str. 3 dalies c punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Nemzeti Fejlesztési Ügynökség

Budapest, 1077 Wesselényi utca 20-22.

www.nfu.hu

Pagalbos priemonės pavadinimas

EGT Finanszírozási Mechanizmusból, valamint Norvég Finanszírozási Mechanizmusból nyújtott támogatások

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

www.magyarkozlony.hu/pdf/14906 (326/2012 (XI.16.) Korm. rend.

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 16–2017 4 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

HUF 40 000,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Investicinė pagalba, leidžianti įmonėms taikyti griežtesnius standartus nei Bendrijos nustatytieji arba gerinti aplinkos apsaugą, jeigu Bendrijos standartų nėra (18 str.)

35 %

20 %

Pagalba naujoms transporto priemonėms, kurioms taikomi griežtesni standartai nei Bendrijos nustatytieji arba kuriomis gerinama aplinkos apsauga, jeigu Bendrijos standartų nėra, įsigyti (19 str.)

35 %

20 %

Pagalba MVĮ, skirta iš anksto prisitaikyti prie būsimų Bendrijos standartų (20 str.)

15 %

—

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į energijos taupymo priemones (21 str.)

60 %

20 %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į labai veiksmingą bendrą šilumos ir elektros energijos gamybą (22 str.)

45 %

20 %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms, kuriomis skatinamas energijos iš atsinaujinančių energijos šaltinių naudojimas (23 str.)

45 %

20 %

Pagalba aplinkos apsaugos tyrimams atlikti (24 str.)

50 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

80 %

20 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

80 %

20 %

Pagalba techninių galimybių studijoms (32 str.)

75 %

—

Pagalba su MVĮ pramoninės nuosavybės teisėmis susijusioms išlaidoms padengti (33 str.)

100 %

—

Pagalba moksliniams tyrimams ir technologijų plėtrai žemės ūkio ir žuvininkystės sektoriuose (34 str.)

100 %

—

Pagalba naujoves diegiančioms naujoms įmonėms (35 str.)

450 000 000 HUF

—

Pagalba naujovių diegimo konsultacinėms paslaugoms ir naujovių diegimo paramos paslaugoms (36 str.)

60 000 000 HUF

—

Pagalba įdarbinant kviestinius aukštos kvalifikacijos darbuotojus (37 str.)

50 HUF

—

Specialusis mokymas (38 str. 1 dalis)

80 %

20 %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

80 %

20 %

Pagalba palankių sąlygų neturinčių darbuotojų įdarbinimui darbo užmokesčio subsidijų forma (40 str.)

50 %

—

Pagalba neįgalių darbuotojų užimtumui darbo užmokesčio subsidijų forma (41 str.)

75 %

—

Pagalba neįgalių darbuotojų užimtumo papildomoms išlaidoms kompensuoti (42 str.)

100 %

—

Schema

50 %

20 %

Pagalba įsteigtoms naujoms mažosioms įmonėms (14 str.)

40 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.magyarkozlony.hu/pdf/14906

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35857 (12/X)

Valstybė narė

Lenkija

Valstybės narės nuorodos numeris

Regiono pavadinimas (NUTS)

Poland

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Narodowe Centrum Badań i Rozwoju

ul. Nowogrodzka 47a

00-695 Warszawa

www.ncbir.gov.pl

Pagalbos priemonės pavadinimas

Warunki i tryb udzielania pomocy publicznej i pomocy de minimis za pośrednictwem Narodowego Centrum Badań i Rozwoju

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Zal. 2

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

Modification SA.32233

Trukmė

2012 9 3–2014 6 30

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

PLN 800,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Rozporządzenie Komisji Europejskiej (WE) nr 800/2008 z dnia 6 sierpnia 2008 r. uznające niektóre rodzaje pomocy za zgodne ze wspólnym rynkiem w zastosowaniu art. 87 i 88 Traktatu (ogólne rozporządzenie w sprawie wyłączeń blokowych – PLN 400,00 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pagalba techninių galimybių studijoms (32 str.)

75 %

—

Pagalba su MVĮ pramoninės nuosavybės teisėmis susijusioms išlaidoms padengti (33 str.)

100 %

—

Pagalba naujoves diegiančioms naujoms įmonėms (35 str.)

6 199 800 PLN

—

Pagalba naujovių diegimo konsultacinėms paslaugoms ir naujovių diegimo paramos paslaugoms (36 str.)

826 640 PLN

—

Pagalba įdarbinant kviestinius aukštos kvalifikacijos darbuotojus (37 str.)

50 PLN

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

80 %

20 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

60 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.ncbir.pl/gfx/ncbir/userfiles/_public/aktualnosci/akty_prawne/ncbir_rozp._zmieniajace_w_spr._p.p..pdf

http://www.ncbir.pl/gfx/ncbir/userfiles/_public/aktualnosci/20101028_pomoc_publ._ncbir_dz.u._nr_215_poz.1411.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35862 (12/X)

Valstybė narė

Didžioji Britanija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

NORTHERN IRELAND

107 str. 3 dalies c punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Invest Northern Ireland

Bedford Square

Bedford Street

Belfast BT2 7ES

www.investni.com

Pagalbos priemonės pavadinimas

Invest Northern Ireland Resource Efficiency Capital Grant

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

The Industrial Development (Northern Ireland) Order 1982

(http://www.legislation.gov.uk/nisi/1982/1083/contents)

The Industrial Development (Northern Ireland) Act 2002

(http://www.legislation.gov.uk/nia/2002/1/contents)

The European Communities Act 1972

(http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1972/68/contents)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 12–2015 3 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

GBP 0,55 (mln.)

Garantijoms

GBP 0,00 (mln.)

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Investicinė pagalba, leidžianti įmonėms taikyti griežtesnius standartus nei Bendrijos nustatytieji arba gerinti aplinkos apsaugą, jeigu Bendrijos standartų nėra (18 str.)

35 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.investni.com/resource_efficiency_capital_grant-european_commission_general_block_exemption_regulation_gber.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35869 (12/X)

Valstybė narė

Rumunija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

Romania

107 str. 3 dalies a punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Ministerul Economiei, Comerțului și Mediului de Afaceri

Calea Victoriei nr. 152, sector 1, București

www.minind.ro

Pagalbos priemonės pavadinimas

Schema de ajutor de stat pentru implementarea operatiunii – Sprijin pentru integrarea întreprinderilor în lanțurile de furnizori sau clustere

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Ordinul Ministrului Comerțului și Mediului de Afaceri nr. 1795 din 17 septembrie 2012, publicat în Monitorul Oficial al României nr. 759 din 12 noiembrie 2012

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 12–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

RON 35,60 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Fondul European de Dezvoltare Regională (FEDR) – RON 30,61 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba naujovių diegimo konsultacinėms paslaugoms ir naujovių diegimo paramos paslaugoms (36 str.)

890 000 RON

—

Pagalba įdarbinant kviestinius aukštos kvalifikacijos darbuotojus (37 str.)

890 000 RON

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

MVĮ teikiama pagalba konsultavimui (26 str.)

50 %

—

Pagalba techninių galimybių studijoms (32 str.)

75 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://amposcce.minind.ro/fonduri_structurale/pdf/Ordin_MECMA_clustere_1795_2012.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35876 (12/X)

Valstybė narė

Nyderlandai

Valstybės narės nuorodos numeris

Subsidie energiesprong Hof van Egmond

Regiono pavadinimas (NUTS)

AGGLOM. HAARLEM

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties, Directie CZW

Postbus 20011

2500 EA Den Haag

email: angelique.herwijnen@minbzk.nl

www.rijksoverheid.nl/ministeries/bzk

Pagalbos priemonės pavadinimas

Subsidie energiesprong Hof van Egmond te Haarlem

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Subsidiebesluit experimenten en kennisoverdracht wonen

Geldend op 11.12.2012

http://wetten.overheid.nl/BWBR0020333/geldigheidsdatum_11-12-2012

Regeling Subsidiebesluit experimenten en kennisoverdracht wonen

Geldend op 11.12.2012

http://wetten.overheid.nl/BWBR0020311/geldigheidsdatum_11-12-2012

Pagalbos priemonės tipas

Ad hoc pagalbos

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Pagalbos skyrimo data

Nuo 2012 11 27

Ūkio sektorius (-iai)

Nuosavo arba nuomojamo nekilnojamojo turto nuoma ir eksploatavimas, Gyvenamųjų ir negyvenamųjų pastatų statyba, Architektūros veikla, Inžinerijos veikla ir su ja susijusios techninės konsultacijos

Gavėjo rūšis

MVĮ – Woningstichting Pre Wonen; Bouwbedrijf van Lith; AG Architecten; Aquatech

Įmonei skirtos ad hoc pagalbos bendra suma

EUR 0,40 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į energijos taupymo priemones (21 str.)

40 %

0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.rijksoverheid.nl/documenten-en-publicaties/besluiten/2012/11/27/besluit-energiesprong-hof-van-egmond.html

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35877 (12/X)

Valstybė narė

Nyderlandai

Valstybės narės nuorodos numeris

Subsidie energiesprong Onderdijk

Regiono pavadinimas (NUTS)

OVERIJSSEL

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties, directie CZW

Postbus 20011

2500 EA Den Haag

email: angelique.herwijnen@minbzk.nl

www.rijksoverheid.nl/ministeries/bzk

Pagalbos priemonės pavadinimas

Subsidie energiesprong aan Ontwikkelingscombinatie Onderdijks te Zwolle

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Subsidiebesluit experimenten en kennisoverdracht wonen

Geldend op 11.12.2012

http://wetten.overheid.nl/BWBR0020333/geldigheidsdatum_11-12-2012

Regeling Subsidiebesluit experimenten en kennisoverdracht wonen

Geldend op 11.12.2012

Pagalbos priemonės tipas

Ad hoc pagalbos

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Pagalbos skyrimo data

Nuo 2012 11 23

Ūkio sektorius (-iai)

Statybų plėtra, Gyvenamųjų ir negyvenamųjų pastatų statyba, Vandentiekio, šildymo ir oro kondicionavimo sistemų įrengimas, Architektūros veikla

Gavėjo rūšis

MVĮ – Ontwikkelingscombinatie Onderdijks (Bemog projectontwikkeling en projectontwikkeling De Gilden); Bouwbedrijf De Gilden; Van den Berg Architecten Ijsselmuiden; Seinen Energy solutions; Technion

Įmonei skirtos ad hoc pagalbos bendra suma

EUR 0,40 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Aplinkosaugos pagalba investicijoms į energijos taupymo priemones (21 str.)

40 %

0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.rijksoverheid.nl/documenten-en-publicaties/besluiten/2012/11/23/besluit-energiesprong-onderdijks.html

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35886 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

PFAU 2013

Regiono pavadinimas (NUTS)

BREMEN

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

WFB Bremen und BIS Bremerhaven

WFB Langenstr. 2-4; 28195 Bremen

BIS Am alten Hfen 118; 27568 Bremerhaven

www.wfb-bremen.de; www.bis-bremerhaven.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Programm zur Förderung anwendungsnaher Umwelttechniken (PFAU) – Förderung von Verbund- und Pilotprojekten

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Haushaltsordnung der Freien Hansestadt Bremen – Landeshaushaltsordnung

Programm zur Förderung von PFAU-Verbund- und Pilotprojekten veröffentlicht im Amtsblatt Nr. 104 der Freien Hansestadt Bremen vom 30.11.2012

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 1 1–2016 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 5,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

EFRE 2007-2013, OP CCI 2007 DE 162 PO 006 – EUR 4,50 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

0 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.umwelt-unternehmen.bremen.de/Binaries/Binary3831/PFAU-Verbundprojekte-2012.pdf

http://www.umwelt-unternehmen.bremen.de/Binaries/Binary3830/PFAU-Pilotprojekte-2012.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35901 (12/X)

Valstybė narė

Danija

Valstybės narės nuorodos numeris

1518-0023 Scanj.

Regiono pavadinimas (NUTS)

—

Pagalbą suteikianti institucija

The Green Labs DK Programme

Amaliegade 44

1256 Copenhagen

Denmark

http://www.ens.dk/da-DK/NyTeknologi/greenlabs/Sider/greenlabs.aspx

Pagalbos priemonės pavadinimas

The Green Labs DK Programme – Lindoe Nacelle Testing

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Act. no. 1606 of 22 December 2010

Pagalbos priemonės tipas

Ad hoc pagalbos

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Pagalbos skyrimo data

Nuo 2012 11 30

Ūkio sektorius (-iai)

Techninis tikrinimas ir analizė

Gavėjo rūšis

MVĮ – Lindoe Offshore Renewables Center

Įmonei skirtos ad hoc pagalbos bendra suma

DKK 56,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

32,56 %

0 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.ens.dk/DA-DK/NYTEKNOLOGI/GREENLABS/INDKALDELSER_AF_ANSOEGNINGER/Sider/Forside.aspx

Grant

https://www.retsinformation.dk/Forms/R0710.aspx?id=135223

Danish Act.

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35912 (12/X)

Valstybė narė

Nyderlandai

Valstybės narės nuorodos numeris

NED DUI BEL

Regiono pavadinimas (NUTS)

ZUID-NEDERLAND

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Stichting Euregio Maas-Rijn

Gospertstrasse 42

B-4700 Eupen

www.interregemr.eu

Pagalbos priemonės pavadinimas

Grensoverschrijdende Cluster Stimulering (GCS)

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Operationeel programma Interreg IV A Euregio Maas Rijn (http://www.interregemr.eu)

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012.5.15–2013.12.31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 4,70 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

Europees Fonds voor Regionale Ontwikkeling (EFRO/Interreg) – EUR 2,29 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.gcs-innovation.eu/nl/gcs-homepage-1/hoe-werkt-gcs/regeling.aspx

http://www.limburg.nl/Beleid/Europa/Kennisgevingen_staatssteun

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35914 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

DEUTSCHLAND

107 str. 3 dalies c punktas,Neremiamos teritorijos,Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Bundesministerium für Bildung und Forschung (BMBF)

Hannoversche Straße 28 – 30

10115 Berlin

www.bmbf.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Förderprogramm „Digitale Medien in der beruflichen Bildung “

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Bundeshaushaltsplan i.d.jährl.F., z.Zt. 2012 v. 22.12.2012

http://www.bmas.de/SharedDocs/Downloads/DE/bmas-haushaltsgesetz-2012.pdf?__blob=publicationFile

BHO mit VV v. 19.8.1969, zuletzt geänd. durch Art.10 G.v. 9.12.2010

www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/bho/gesamt.pdf

VwVfG i.d.F.v. 23.1.2003,zuletzt geänd. durch Art.2 I G.v. 14.8.2009

www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/vwvfg/gesamt.pdf

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 1 1–2019 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 10,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Pagalba techninių galimybių studijoms (32 str.)

75 %

—

Specialusis mokymas (38 str. 1 dalis)

25 %

20 %

Bendrasis mokymas (38 str. 2 dalis)

60 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

—

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.bmbf.de/pub/digitale_medien_berufliche_bildung_2012.pdf

http://www.bmbf.de/pubRD/Erlaeuterungenbf_AGVO.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35915 (12/X)

Valstybė narė

Vokietija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

BAYERN

Mišrios

Pagalbą suteikianti institucija

Bayerisches Staatsministerium für Wirtschaft, Infrastruktur, Verkehr und Technologie

80525 München

www.stmwivt.bayern.de

Pagalbos priemonės pavadinimas

Schaufenster Bayern-Sachsen „Elektromobilität verbindet“

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Richtlinien zur Förderung von Forschung und Entwicklung „Schaufenster Elektromobilität“ (Bundesanzeiger Ausgabe Nr. 164 Seite 3804) i.V.m Verwaltungsvereinbarung Bayern-Sachsen i.V.m. Schreiben des Bundes v. 31.10.2012 zur gemeinsamen Umsetzung der Schaufenster Elektromobilität

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 11 23–2016 3 14

Ūkio sektorius (-iai)

DIDMENINĖ IR MAŽMENINĖ PREKYBA; VARIKLINIŲ TRANSPORTO PRIEMONIŲ IR MOTOCIKLŲ REMONTAS, TRANSPORTAS IR SAUGOJIMAS, PROFESINĖ, MOKSLINĖ IR TECHNINĖ VEIKLA

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 5,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pramoniniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies b punktas)

50 %

20 %

Fundamentiniai moksliniai tyrimai (31 str. 2 dalies a punktas)

100 %

0 %

Bandomoji taikomoji veikla (31 str. 2 dalies c punktas)

25 %

20 %

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.bmwi.de/BMWi/Redaktion/PDF/F/foerderbekanntmachung-schaufenster-elektromobilitaet,property=pdf,bereich=bmwi2012,sprache=de,rwb=true.pdf

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35920 (12/X)

Valstybė narė

Belgija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

OOST-VLAANDEREN

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Provincie Oost-Vlaanderen

Gouvernementstraat 1

9000 Gent

www.oost-vlaanderen.be

Pagalbos priemonės pavadinimas

Subsidie aan het Provinciaal Proefcentrum voor de Groenteteelt Oost-Vlaanderen

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Besluit van de deputatie betreffende werkingstoelage Provinciaal Proefcentrum voor de Groenteteelt Oost-Vlaanderen

Pagalbos priemonės tipas

Ad hoc pagalbos

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Pagalbos skyrimo data

Nuo 2013 1 1

Ūkio sektorius (-iai)

Augalininkystė ir gyvulininkystė, medžioklė ir susijusių paslaugų veikla

Gavėjo rūšis

MVĮ – Provinciaal Proefcentrum voor de Groenteteelt Oost-Vlaanderen

Įmonei skirtos ad hoc pagalbos bendra suma

EUR 0,49 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba moksliniams tyrimams ir technologijų plėtrai žemės ūkio ir žuvininkystės sektoriuose (34 str.)

100 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.oost-vlaanderen.be/public/economie_landbouw/landbouw/subsidies/steunmelding/index.cfm

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35942 (12/X)

Valstybė narė

Italija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

LOMBARDIA

107 str. 3 dalies c punktas

Pagalbą suteikianti institucija

Regione Lombardia – DG Occupazione e Politiche del lavoro

P.zza Città di Lombardia 1 – 20124 – Milano (MI)

www.lavoro.regione.lombardia.it

Pagalbos priemonės pavadinimas

Dote Lavoro – Tirocini per i giovani (nuovo avviso)

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

L.R. 22/2006; L.R. 19/2007; D.g.r. del 30 marzo 2011 n. IX/1470; DDUO n.10440 del 19.11.2012;

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2012 12 12–2014 10 31

Ūkio sektorius (-iai)

Visi ūkio sektoriai, tinkami gauti pagalbą

Gavėjo rūšis

MVĮ,didžioji įmonė

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 4,00 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

FSE – EUR 4,00 (mln.)

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba palankių sąlygų neturinčių darbuotojų įdarbinimui darbo užmokesčio subsidijų forma (40 str.)

50 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.lavoro.regione.lombardia.it/cs/Satellite?c=Redazionale_P&childpagename=DG_IFL%2FDetail&cid=1213565758735&packedargs=NoSlotForSitePlan%3Dtrue%26menu-to-render%3D1213501978573&pagename=DG_IFLWrapper

Valstybės pagalbos nuorodos numeris

SA.35962 (12/X)

Valstybė narė

Belgija

Valstybės narės nuorodos numeris

—

Regiono pavadinimas (NUTS)

WEST-VLAANDEREN

Neremiamos teritorijos

Pagalbą suteikianti institucija

Provincie West-Vlaanderen

Koning Leopold III-laan 41

8200 Sint-Andries

www.west-vlaanderen.be

Pagalbos priemonės pavadinimas

Nominatieve toelage aan Inagro vzw

Nacionalinis teisinis pagrindas (nuoroda į atitinkamą nacionalinį oficialųjį leidinį)

Besluit van de deputatie voor toekenning van investeringstoelage

Pagalbos priemonės tipas

Schema

Egzistuojančios pagalbos priemonės keitimas

—

Trukmė

2013 1 1–2013 12 31

Ūkio sektorius (-iai)

ŽEMĖS ŪKIS, MIŠKININKYSTĖ IR ŽUVININKYSTĖ

Gavėjo rūšis

MVĮ

Pagal schemą planuojamo biudžeto bendra metinė suma

EUR 0,41 (mln.)

Garantijoms

—

Pagalbos priemonė (5 str.)

Tiesioginė dotacija

Nuoroda į Komisijos sprendimą

—

Jeigu pagalbos schema iš dalies finansuojama Bendrijos lėšomis

—

Tikslai

Didžiausias pagalbos intensyvumas % arba didžiausia pagalbos suma nacionaline valiuta

MVĮ skiriamos priemokos %

Pagalba moksliniams tyrimams ir technologijų plėtrai žemės ūkio ir žuvininkystės sektoriuose (34 str.)

100 %

—

Interneto nuoroda į visą pagalbos priemonės tekstą:

http://www.west-vlaanderen.be/ondernemen/economie_start/Documents/2012_297abc_EC_DEP_I_POM_WT_Besluit_Goedk_JPR2012.pdf

8.3.2013

Europos Sąjungos oficialusis leidinys

C 69/40

VALSTYBĖS PAGALBA – LATVIJA

Valstybės pagalba SA.34191 (2012/C) (ex 2012/NN) – Tariama pagalba įmonei airBaltic

Kvietimas teikti pastabas pagal Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalį

(Tekstas svarbus EEE)

2013/C 69/03

2012 m. lapkričio 20 d. raštu, pateiktu originalo kalba po šios santraukos, Komisija pranešė Latvijai apie savo sprendimą pradėti Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalyje nustatytą procedūrą dėl pirmiau minėtos pagalbos.

Per vieną mėnesį nuo šios santraukos ir prie jos pridėto rašto paskelbimo dienos suinteresuotosios šalys gali pateikti pastabas apie priemonę, dėl kurios Komisija pradeda procedūrą, šiuo adresu:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Faksas +32-2-296-1242

E. paštas stateaidgreffe@ec.europa.eu

Šios pastabos bus perduotos Latvijai. Pastabas teikianti suinteresuotoji šalis gali pateikti pagrįstą raštišką prašymą neatskleisti jos tapatybės.

SANTRAUKOS TEKSTAS

PROCEDŪRA

2011 m. spalio 18 d. Latvija pranešė Komisijai apie 16 mln. LVL paskolą įmonei A/S Air Baltic Corporation (toliau – „airBaltic“). 2012 m. sausio 4 d. Latvija patvirtino, kad 2011 m. spalio mėn. paskola „airBaltic“ buvo suteikta. Latvija savo išankstinį pranešimą atsiėmė 2012 m. vasario 21 d.

2012 m. sausio 9 d. Komisija gavo skundą iš įmonės SIA Baltijas aviācijas sistēmas (toliau – BAS). Latvijos pastabos dėl skundo buvo persiųstos bendrovei BAS, kuri atsakymo nepateikė. Nežiūrint to, kad atsakymas nebuvo gautas, Komisija nusprendė tęsti vertinimą savo iniciatyva. 2012 m. liepos 18 d. Komisija gavo papildomą skundą iš p. Ingos Piterniecės, buvusios BAS valdybos narės. Vėliau keletą kartų su ja buvo apsikeista informacija. Susitikimai su Latvijos valdžios institucijomis ir „airBaltic“ atstovais įvyko 2012 m. liepos 5 d. ir rugpjūčio 17 d.

PRIEMONIŲ, DĖL KURIŲ KOMISIJA PRADEDA PROCEDŪRĄ, APRAŠYMAS

Nuo 2011 m. spalio mėn. pagrindiniai „airBaltic“ akcininkai yra Latvija (52,6 %) ir – BAS (47,2 %). Atrodo, kad BAS savo akcijų paketą įkeitė kaip užstatą bankui „Latvijas Krājbanka“. 2011 m. lapkričio 21 d. banką nacionalizavus, jis visas BAS priklausiusias „airBaltic“ akcijas, išskyrus vieną, pardavė Transporto ministerijai. Taip Latvijos turimas „airBaltic“ akcijų paketas padidėjo iki 99,8 %.

Pagal 2011 m. spalio 3 d. susitarimą Latvija suteikė „airBaltic“ 16 mln. LVL paskolą (toliau – pirmoji valstybės pagalba, 1 priemonė) kartu su kita BAS suteikta 14 mln. LVL paskola (toliau – BAS paskola). Abiejų paskolų sąlygos buvo susietos ir suvienodintos ir nustatyta [11–13] % (1) pradinė palūkanų norma.

2011 m. gruodžio 13 d. Latvijos turimai „airBaltic“ akcijų paketo daliai išaugus iki 99,8 %, vyriausybė nusprendė pirmajai valstybės paskolai sumažinti palūkanų normą nuo [11–13] % (1) iki [2–4] % (1) ir suteikti „airBaltic“ dar vieną paskolą – 67 mln. LVL su [9–11] % (1) palūkanų norma (toliau – antroji valstybės pagalba, 2 priemonė). 2011 m. gruodžio 14 d.„airBaltic“ buvo išmokėta pirma paskolos dalis – 41,6 mln. LVL.

2011 m. gruodžio 22 d. įvykusiame „airBaltic“ akcininkų susitinkime Latvija ir BAS sutiko padidinti kapitalą iki 110 mln. LVL (3 priemonė) valstybės paskolas ir „BAS“ paskolą konvertuojant į kapitalą ir papildyti atsargas 37,7 mln. LVL BAS grynųjų pinigų įnašu. Latvija savo suteiktas paskolas konvertavo 2011 m. gruodžio 29 d. ir 30 d. Iki 2012 m. sausio 30 d., t. y. iki kapitalo didinimo susitarimo pirmojo etapo pabaigos, BAS savo paskolos nekonvertavo ir grynųjų pinigų neįnešė.

2012 m. sausio 9 d. BAS pateikė skundą dėl 1, 2 ir 3 priemonių, taip pat dėl Latvijos įsigytų 30 mln. LVL vertės nulinės atkarpos obligacijų, kurias „airBaltic“ išleido 2010 m. balandžio mėn. (4 priemonė), ir dėl 2011 m. lapkričio mėn. banko „Latvijas Krājbanka“ įmonei „airBaltic“ išmokėtų 2,8 mln. EUR (5 priemonė). Papildomas 2012 m. liepos 18 d. skundas yra susijęs su Latvijos 5 mln. EUR ieškiniu „airBaltic“, kai tuo tarpu valstybės ieškinys yra tik 1 LVL (6 priemonė).

2012 m. kovo mėn. „airBaltic“ priėmė „reShape“ verslo planą, kuriame numatyta keletas priemonių, įskaitant efektyvesnių lėktuvų įsigijimą. Šios priemonės leistų „airBaltic“ nebebūti nuostolingai […] (1), nors pagal pesimistinį scenarijų, jos pelnas neatskaičius palūkanų ir mokesčių (EBIT) būtų neigiamas mažiausiai iki […] (1).

Priemonių įvertinimas

Komisija mano, kad priemonių taikymo laikotarpiu remiantis Sanavimo ir restruktūrizavimo gairėmis (2), „airBaltic“ buvo galima laikyti sunkumų patiriančia įmone.

Pirmoji valstybės paskola (1 priemonė) ir BAS paskola buvo suteiktos vienodomis sąlygomis ir buvo susietos, kas iš pirmo žvilgsnio leistų manyti, kad jos buvo suteiktos pari passu sąlygomis. Tačiau Komisija turi jas įvertinti atsižvelgdama į 2011 m. spalio 3 d. susitarimą; šis susitarimas apima Latvijos įsipareigojimą iki 2011 m. gruodžio 15 d. suteikti papildomą nenustatytos sumos paskolą „airBaltic“ ir jame neminima, apie tai, kad BAS būtų turėjusi kartu su valstybės suteikta antrąja paskola „airBaltic“ suteikti jai konvertuojamą paskolą. Taip pat abejotina, ar iš pradžių sutarta [11–13] % (1) palūkanų norma būtų rinkoje taikomų palūkanų lygio. Dėl palūkanų normos sumažinimo iki [2–4] % (1) Komisija pažymi, kad rinkos palūkanų norma būtų buvusi daug didesnė nei [2–4] % (1).

Komisija pažymi, kad antroji valstybės paskola (2 priemonė) nebuvo derinta su kita BAS paskola, taigi ši paskola buvo suteikta nedalyvaujant privačiam investuotojui. Komisija taip pat abejoja, ar privatus investuotojas, žinodamas apie bendrovės sunkumus ir jos įkeistą turtą, būtų suteikęs „airBaltic“ paskolą su [9–11] % (1) palūkanų norma.

2011 m. gruodžio 22 d. Latvija ir BAS kartu nusprendė kapitalizuoti „airBaltic“ (3 priemonė). Komisija mano, kad to per se neužtenka, kad „airBaltic“ nebūtų suteiktas pranašumas. Tuomet visos, išskyrus vieną, BAS turėtos „airBaltic“ akcijos atiteko valstybei ir todėl konvertavimas į kapitalą jai neturėjo beveik jokios ekonominės prasmės. Atrodo, kad „BAS“ ir Latvija turėjo padaryti kapitalo injekciją iki 2012 m. sausio 30 d. Tačiau Latvija savo paskolas konvertavo 2011 m. gruodžio 29 d. ir 30 d.

Latvija 4 priemonę įvykdė per Valstybės radijo ir televizijos centrą kartu su BAS vienodomis sąlygomis. Kadangi investicija nebuvo pelninga, šiame etape negali būti atmesta tai, kad BAS įsigijo obligacijas dėl Latvijos parodyto didelio susidomėjimo „airBaltic“ prieš jas išleidžiant.

Veiksmai pagal 5 priemonę buvo atlikti po „Latvijas Krājbanka“ nacionalizacijos 2011 m. lapkričio 21 d. Latvija nepateikė paaiškinimų, kodėl šie veiksmai buvo atlikti, nepaisant ankstesnio Latvijos finansų ir kapitalo rinkos komisijos sprendimo apriboti bankines operacijas, jei jos yra susijos su didesnėmis nei 100 000 EUR sumomis, ir 2011 m. lapkričio 21 d. sustabdyti visas „Latvijas Krājbanka“ operacijas.

Dėl 6 priemonės Komisija mano, kad Latvija, nusprendusi leisti, kad „airBaltic“ pateiktų jai 5 mln. EUR vertės ieškinį, o ji savo ruožtu pateiktų 1 LVL vertės ieškinį, suteikė bendrovei pranašumą, panašų į skolos panaikinimą.

Kalbant apie suderinamumą, Komisija mano, kad šiame etape, atsižvelgiant į priemonių pobūdį ir į „airBaltic“ patiriamus sunkumus, atrodo, kad vieninteliai pagrįsti kriterijai yra tie, kurie yra susiję su pagalba sunkumų patiriančioms įmonėms sanuoti ir restruktūrizuoti pagal SESV 107 straipsnio 3 dalies c punktą, remiantis Sanavimo ir restruktūrizavimo gairėmis. Tačiau, atrodo, kad Sanavimo ir restruktūrizavimo gairėse nustatytos sąlygos nėra įvykdytos.

Remiantis Tarybos reglamento (EB) Nr. 659/1999 14 straipsniu, bet kokia neteisėtai suteikta pagalba gali būti iš gavėjo išieškota.

RAŠTO TEKSTAS

„Vēlamies Jūs informēt, ka pēc Latvijas iestāžu sniegtās informācijas par minētajiem pasākumiem izskatīšanas Komisija pieņēma lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā noteikto procedūru.

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējs paziņojums — SA.33799 (2011/PN)

(1)

Izmantojot SANI (valsts atbalsta paziņošanas datorprogrammu), Latvijas iestādes 2011. gada 18. oktobrī nosūtīja Komisijai iepriekšēju paziņojumu Nr. 6332 par aizdevumu LVL 16 miljonu (EUR 22,65 miljonu) (3) apmērā A/S „Air Baltic Corporation” (turpmāk „airBaltic” vai „uzņēmums”), un paziņojums tika reģistrēts 2011. gada 20. oktobrī. Lai gan Latvijas iestādes uzskatīja, ka aizdevums nav valsts atbalsts, tās tomēr nosūtīja Komisijai iepriekšēju paziņojumu tiesiskās noteiktības un pārredzamības apsvērumu dēļ. Minētais paziņojums tika reģistrēts ar atsauces numuru SA.33799 (2011/PN).

(2)	Tikšanās ar Latvijas iestādēm un to konsultantiem notika 2011. gada 27. oktobrī, un pēc sanāksmes Latvijas iestādes savā 2011. gada 7. novembra vēstulē sniedza papildinformāciju. Komisija savās 2011. gada 16. novembra, 17. novembra, 1. decembra un 9. decembra e-pasta vēstulēs pieprasīja

(3)	papildinformāciju, un Latvijas iestādes sniedza atbildes attiecīgi 2011. gada 16. novembra, 22. novembra, 7. decembra un 13. decembra e-pasta vēstulēs.

(4)

Latvijas iestādes 2012. gada 4. janvārī sniedza papildinformāciju un paskaidroja, ka šī dokumenta 1. apsvērumā minētais aizdevums LVL 16 miljonu apmērā uzņēmumam piešķirts jau 2011. gada 21. oktobrī, iepriekš nesaņemot Komisijas atļauju. Turklāt 2011. gada 13. decembrī Latvijas valsts nolēmusi palielināt uzņēmuma kapitālu, un 2011. gada 14. decembrī tā piešķīrusi airBaltic otru aizdevumu.

(5)

Tā kā pasākums uzņēmumam jau bija piešķirts un ņemot vērā 2012. gada 9. janvārī saņemto sūdzību (skatīt šī dokumenta 1.2. iedaļu), Latvijas iestādes savā 2012. gada 21. februāra e-pasta vēstulē atsauca iepriekšējo paziņojumu. Lieta SA.33799 (2011/PN) par valsts atbalstu tika administratīvi slēgta 2012. gada 27. februārī.

1.2. Sūdzības — SA.34191 (2012/C) (ex 2012/NN)

(6)	Komisija 2012. gada 9. janvārī saņēma sūdzību no kādreizējā airBaltic akcionāra, privātuzņēmuma SIA „Baltijas aviācijas sistēmas” (turpmāk „BAS” vai „sūdzības iesniedzējs”), par vairākiem pasākumiem, kurus Latvijas valsts varētu būt piešķīrusi airBaltic.

(7)	Komisija savā 2012. gada 23. janvāra vēstulē nosūtīja sūdzību Latvijas iestādēm, lūdzot tām sniegt piezīmes, un tās atbildēja 2012. gada 13. martā.

(8)	Komisija savā 2012. gada 14. maija vēstulē pieprasīja Latvijas iestādēm sniegt papildinformāciju, un tās sniedza atbildi 2012. gada 16. jūlijā.

(9)

Komisija 2012. gada 20. jūlijā reģistrēja jaunu sūdzību — kādreizējās BAS valdes locekles Ingas Piternieces 2012. gada 18. jūlija vēstuli par papildu pasākumu, ko Latvijas valsts varētu būt piešķīrusi airBaltic. Komisija savā 2012. gada 24. jūlija e-pasta vēstulē nosūtīja Latvijas iestādēm jauno sūdzību, lūdzot tām sniegt piezīmes, un tās sniedza atbildi 2012. gada 22. augustā un 4. septembrī.

(10)	Tikšanās ar Latvijas iestādēm, to konsultantiem un airBaltic pārstāvjiem notika 2012. gada 5. jūlijā un 17. augustā.

2. LATVIJAS AVIOTRANSPORTA TIRGUS

(11)

Latvijas aviotransporta tirgus strauji paplašinājās pēc Latvijas pievienošanās ES. Laikā starp 2003. un 2007. gadu Rīgas Starptautiskajā lidostā pasažieru, tostarp pasažieru tiešajos reisos un reisos ar pārsēšanos, skaita vidējais pieaugums gadā bija 47 %, palielinoties no apmēram 700 000 pasažieriem 2003. gadā līdz 4,1 miljoniem pasažieru 2007. gadā. Tirgus izaugsmi veicināja arī zemo izmaksu aviosabiedrību, jo īpaši Ryanair, ienākšana tirgū, jo, piedāvājot jaunus maršrutus, tika ievērojami veicināts jauns pieprasījums.

(12)

Globālā ekonomikas krīze 2008.–2009. gadā smagi skāra šīs Baltijas valsts ekonomikas izaugsmi un attiecīgi tās aviotransporta tirgu. Krīzes rezultātā Latvijā pasažieru skaits tiešajos reisos samazinājās no 3,2 miljoniem 2008. gadā līdz 2,7 miljoniem 2009. gadā, kaut gan kopējais pasažieru skaits turpināja palielināties, pateicoties pasažieru skaitam reisos ar pārsēšanos.

(13)

Vispārējā tirgus izaugsme atsākās 2010. gadā, sasniedzot vidēji 12 % gadā. Lai gan pasažieru skaits tiešo reisu segmentā palielinājās par vidēji 9 % gadā, pasažieru skaits reisu ar pārsēšanos segmentā sasniedza 18 % gadā. Nākotnē tiek plānota Latvijas aviotransporta tirgus izaugsmes turpināšanās, laikā starp 2012. un 2015. gadu izaugsmes tempam sasniedzot 7 % gadā.

(14)

Rīgas Starptautiskā lidosta ieņem vadošo pozīciju Baltijas reģionā. 2011. gadā no Rīgas/uz Rīgu ceļoja apmēram 5,1 miljons pasažieru salīdzinājumā ar 1,9 miljoniem pasažieru, kuri ceļoja uz Tallinu/no Tallinas, un 1,7 miljoniem, kuri ceļoja uz Viļņu/no Viļņas. Uzņēmums airBaltic 2011. gadā pārvadāja 66 % pasažieru, kuri ceļoja ar pārsēšanos Rīgā, savukārt Ryanair, kas ir otrais lielākais tirgus dalībnieks un galvenais airBaltic konkurents, pārvadāja 20 % pasažieru. Uz Rīgu/no Rīgas pārvadājumus nodrošina vēl 15 citas aviosabiedrības (kas ir pilna servisa pakalpojumu piedāvātāji un zemo izmaksu aviosabiedrības), un to daļa veido 14 % no kopējā pasažieru skaita. (4)

3. ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(15)	airBaltic tika izveidots 1995. gadā, Skandināvijas aviosabiedrībai SAS un Latvijas valstij izveidojot kopuzņēmumu. SAS 2009. gada janvārī pārdeva BAS visu savu daļu uzņēmumā (47,2 %).

(16)	Saskaņā ar presē publicēto informāciju BAS tika izveidots kā privātuzņēmums, kas pilnībā piederēja Bertoltam Flikam (Bertolt Flick) līdz 2010. gada decembrim, kad 50 % uzņēmuma akciju tika nodotas Bahamu salās reģistrētam uzņēmumam Taurus Asset Management Fund Ltd (turpmāk „Taurus”). (5)

(17)

Kopš 2011. gada oktobra airBaltic akcionāri ir Latvijas valsts, kam ar Satiksmes ministrijas starpniecību pieder 52,6 % akciju, un BAS, kam pieder 47,2 % akciju, un atlikušie 0,2 % akciju pieder Krievijas aviosabiedrībai Transaero. Norādītajā laikā Bertolts Fliks bija airBaltic prezidents un izpilddirektors. Kopš 2011. gada 1. novembraairBaltic izpilddirektors ir uzņēmuma Malév kādreizējais izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

(18)

Latvijas iestāžu sniegtā informācija liecina, ka BAS ieķīlājis savas airBaltic akcijas 47,2 % apmērā Latvijas Krājbankā kā nodrošinājumu. (6) Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk „FKTK”) rīkojumu 2011. gada 21. novembrī Latvijas Krājbankas darbība tika apturēta un banka tika nacionalizēta. (7)

(19)	Latvijas Krājbanka 2011. gada 30. novembrī pārdeva Satiksmes ministrijai visas BAS piederošās airBaltic akcijas, izņemot vienu, to nominālvērtībā par kopējo summu LVL 224 453 (EUR 317 787). (8) Tādējādi Latvijas valsts turējumā bija 99,8 % airBaltic akciju, savukārt BAS palika tikai viena akcija.

(20)

No informācijas presē izriet, ka BAS akcionāri ieķīlājuši Latvijas Krājbankā arī savas BAS akcijas kā nodrošinājumu. (9) BAS maksātnespējas procedūras ietvaros (10)2012. gada 6. februārī Latvijas Krājbankas meitasuzņēmums pārņēma BAS akcijas no iepriekšējiem uzņēmuma akcionāriem un iecēla jaunu vadību.

(21)	Visbeidzot, izrādās, ka 2012. gada 8. jūnijā Latvijas valsts nopirka no BAS tā vienīgo uzņēmuma airBaltic akciju, samaksājot LVL 1. Tādējādi, sākot no šī datuma, BAS vairs nebija airBaltic akcionārs (11).

(22)

Saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli Latvijas iestādes paskaidrojušas, ka uzņēmuma grūtības sākušās 2008. gadā globālās ekonomikas krīzes un naftas cenu straujā pieauguma dēļ. Rezultātā 2008. gadā airBaltic zaudējumi bija LVL 28 miljoni (EUR 39,64 miljoni). Tomēr 2009. gadā uzņēmums guva peļņu LVL 14 miljonus (EUR 19,82 miljonus). (12) airBaltic zaudējumi 2010. gadā bija LVL 34,2 miljoni (EUR 48,42 miljoni). Latvijas ekonomikas ministrs 2011. gada jūnijā izteicās, ka 2011. gada pirmajos piecos mēnešos airBaltic zaudējumi bijuši LVL 18 miljoni (EUR 25,48 miljoni) un uzņēmums ir tuvu bankrotam. (13) Saskaņā ar informāciju presē 2011. gada 21. septembrīairBaltic iesniedzis pieteikumu juridiskajai aizsardzībai pret kreditoriem. (14) Saskaņā ar 2011. gada rezultātu revīziju uzņēmuma zaudējumi bija LVL 83,5 miljoni (EUR 118,22 miljoni).

(23)

Pašlaik Latvijas valsts meklē stratēģisku privātpartneri uzņēmumam airBaltic. (15) Šķiet, ka Latvija plāno palielināt airBaltic kapitālu, un ieguldītājam tiks piedāvāta līdzdalība uzņēmuma akciju kapitālā ne vairāk kā 50 % apmērā, atskaitot vienu balsi (nozīmīgu mazākuma daļu). Tomēr nav izslēgti citāda rakstura darījumi.

4. PASĀKUMU APRAKSTS

4.1. 2011. gada 3. oktobra Nolīgums par pirmo valsts aizdevumu un bas aizdevumu

(24)

Saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīgumu Latvija piekrita piešķirt airBaltic aizdevumu LVL 16 miljonu (EUR 22,65 miljonu) apmērā (turpmāk „pirmais valsts aizdevums”, pirmais pasākums), un paralēli šim aizdevumam BAS uzņēmumam piešķīris aizdevumu LVL 14 miljonu (EUR 19,82 miljonu) apmērā (turpmāk „BAS aizdevums”). Abu aizdevumu nosacījumi bija savstarpēji saistīti un pilnīgi vienādi (16), un sākotnējā procentu likme bija [11-13] %.

(25)

Saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīgumu līdz 2011. gada 15. decembrim valsts piešķirtu airBaltic papildu aizdevumu, kura summa nav noteikta, proporcionāli savām balsstiesībām; šī aizdevuma nosacījumi būs tādi paši kā pirmajam valsts aizdevumam. Abi valsts piešķirtie aizdevumi tiks kapitalizēti, ja būs izpildīti vairāki nosacījumi, tostarp airBaltic valdei būs jāapstiprina uzņēmējdarbības/pārstrukturēšanas plāns.

(26)

2011. gada 3. oktobra nolīgumā bija iesaistīti arī vairāki citi ieguldītāji. Viņi vienojās piešķirt airBaltic divus sindicētos aizdevumus, katru EUR 35 miljonu apmērā ar sākotnējo procentu likmi [5-7] %. Pirmo sindicēto aizdevumu piešķīra Latvijas Krājbanka un Snoras. Otro sindicēto aizdevumu piešķīra vairāki uzņēmumi, tostarp Taurus.

(27)

Saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7.3. pantu „valsts aizdevumu un BAS aizdevumu [..] var iekļaut summā, kas tiks kapitalizēta”. Saskaņā ar minētā dokumenta 7.4. pantu BAS apņemas balsot par aizdevuma kapitalizāciju un kapitāla palielināšanu, kā arī piedalīties pašu kapitāla palielināšanā. Ja BAS nepildīs savu apņemšanos, saskaņā ar 7.4. pantu valstij tiek piešķirtas tiesības nopirkt no BAS tā airBaltic akcijas par LVL 1. (17) Ja šāda situācija īstenosies, ieguldītāji, kuri piešķīra airBaltic otro sindicēto aizdevumu, tostarp BAS akcionārs Taurus, piekrīt „piešķirt un nodot valstij vai tās norādītam uzņēmumam visas prasības, kuras izriet no [..] otrā [sindicētā] aizdevuma neatmaksātās daļas, par summu, kas ir LVL 1”.

(28)	Latvija 2011. gada 21. oktobrī piešķīra airBaltic aizdevumu (skatīt 3. apsvērumu). BAS piešķīra aizdevumu 2011. gada 1. novembrī.

(29)

2011. gada 13. decembrī, kad Latvijas turējumā bija jau 99,8 % airBaltic akciju (skatīt 18. apsvērumu), Latvijas valdība pieņēma lēmumu atļaut samazināt procentu likmi pirmajam valsts aizdevumam no [11-13] % līdz [2-4] %. Tā kā pirmais valsts aizdevums un BAS aizdevums bija saistīti (skatīt 23. apsvērumu), arī BAS aizdevumam tika piemērots tāds pats procentu likmes samazinājums.

4.2. Otrais aizdevums, kuru valsts piešķīra 2011. gada 13. decembrī

(30)

2011. gada 13. decembrī, kad tika samazināta pirmā valsts aizdevuma procentu likme (skatīt 28. apsvērumu), Latvijas valdība pieņēma lēmumu piešķirt airBaltic konvertējamu aizdevumu LVL 67 miljonu (EUR 94,86 miljonu) apmērā ar procentu likmi [9-11] %, sadalot to divās daļās (turpmāk „otrais valsts aizdevums”, otrais pasākums).

(31)

Otrā valsts aizdevuma pirmā daļa LVL 41,6 miljonu (EUR 58,89 miljonu) apmērā tika nekavējoties piešķirta airBaltic saskaņā ar 2011. gada 14. decembra nolīgumu. Otrā daļa LVL 25,4 miljonu (EUR 35,96 miljonu) apmērā uzņēmumam nav vēl izmaksāta. Latvijas valdības lēmumā ir īpaši noteikts, ka šī otrā daļa piešķirta gadījumam, ja BAS nepildītu savas saistības attiecībā pret airBaltic, kas izriet no 2011. gada 3. oktobra nolīguma.

4.3. 2011. gada 22. decembra Nolīgums par airBaltic kapitāla palielināšanu

(32)

Kaut gan BAS piederēja tikai viena airBaltic akcija, airBaltic akcionāru sanāksmē 2011. gada 22. decembrī Latvijas valsts un BAS vienojās palielināt uzņēmuma kapitālu par LVL 110 miljoniem (EUR 155,74 miljoniem) (turpmāk „kapitāla palielināšana”, trešais pasākums), kā tas paredzēts 2011. gada 3. oktobra nolīgumā. Kapitāla palielināšana tiktu panākta, konvertējot kapitālā pirmo valsts aizdevumu, otrā valsts aizdevuma pirmo daļu un BAS aizdevumu, un BAS veiktu skaidras naudas iemaksu LVL 37,7 miljonu (EUR 53,38 miljonu) apmērā.

(33)	Latvijas valsts 2011. gada 29. decembrī īstenoja savu lēmumu piedalīties airBaltic kapitāla palielināšanā un konvertēja kapitālā pirmo valsts aizdevumu un otrā valsts aizdevuma pirmo daļu.

(34)	Latvijas Republikas Satiksmes ministrija savā 2012. gada 4. janvāra vēstulē lūdza BAS piedalīties kapitāla palielināšanā, konvertējot BAS aizdevumu un iepludinot skaidru naudu. Tomēr 2012. gada 19. janvārī FKTK oficiāli aizliedza BAS un airBaltic iekļaut BAS aizdevumu kapitāla palielināšanā.

(35)

Neraugoties uz Latvijas iestāžu lūgumiem, BAS, šķiet, nevēlējās pildīt akcionāru sapulcē panākto vienošanos. BAS savās 2012. gada 6.–26. janvāra vēstulēs apstrīdēja valsts veikto to airBaltic akciju iegādi no Latvijas Krājbankas, kuras iepriekš bija piederējušas BAS (skatīt 18. apsvērumu), un lūdza valsti atturēties no lēmumu pieņemšanas saistībā ar airBaltic kapitāla pārmaiņām.

(36)	Līdz 2012. gada 30. janvārim, t. i., kad beidzās parakstīšanas īstenošanas perioda pirmais posms saistībā ar kapitāla palielināšanu, BAS nebija nedz konvertējis savu aizdevumu, nedz iepludinājis skaidru naudu.

4.4. Bas iesniegtā sūdzība un turpmākie notikumi

(37)

Komisijai 2012. gada 9. janvārī iesniegtā sūdzība attiecās uz pirmo un otro valsts aizdevumu un kapitāla palielināšanu. Turklāt BAS savā sūdzībā norādīja arī uz diviem citiem pasākumiem, kuri varētu nozīmēt atbalstu airBaltic, t. i., valsts veikto bezkupona obligāciju iegādi no airBaltic 2010. gada aprīlī (ceturtais pasākums) un Latvijas Krājbankas samaksātos EUR 2,8 miljonus uzņēmumam airBaltic2011. gada 21. un 22. novembrī (piektais pasākums).

4.4.1. 2012. gada martā sagatavotais uzņēmējdarbības plāns„Reshape”

(38)

airBaltic 2012. gada martā pieņēma uzņēmējdarbības plānu „reShape”. Plānā noteikti vairāki pasākumi, tostarp efektīvāku lidmašīnu pirkšana (18) un […], kuru rezultātā uzņēmums […] gadā līdzsvarotu savu darbību gan saskaņā ar reālo, gan optimistisko scenāriju. Tomēr saskaņā ar pesimistisko scenāriju airBaltic peļņa pirms procentu un nodokļu samaksas būs negatīva vismaz līdz […] gadam.

(39)

Saskaņā ar uzņēmējdarbības plāna reālo scenāriju laikā starp […] gadu papildus LVL 83 miljoniem (EUR 117,51 miljonam) (19), par kuriem vienošanās jau panākta, būs vajadzīgs papildfinansējums LVL […] (EUR […]) apmērā. Šī summa ir mazāka saskaņā ar optimistisko scenāriju (LVL […] (EUR […])), bet lielāka saskaņā ar pesimistisko scenāriju (LVL […] (EUR […])).

4.4.2. Turpmākie notikumi

(40)	airBaltic akcionāru sanāksmē 2012. gada 17. maijā uzņēmuma valde un padome nolēma atlikt galīgo lēmumu par daļēju kapitāla palielināšanu līdz 2012. gada 28. jūnijam, un lēmums vēlāk tika atlikts līdz akcionāru sanāksmei 2012. gada 30. jūlijā. (20)

(41)	Valsts 2012. gada 8. jūnijā iegādājās BAS atlikušo airBaltic akciju par LVL 1, pamatojoties uz 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7.4. pantu (skatīt 20. un 26. apsvērumu). Izrādās, ka 2012. gada maijā–jūnijā valsts arī iesniegusi prasību tiesā pret BAS.

4.5. Sūdzība, kas tika iesniegta 2012. gada 18. jūlijā

(42)

Komisija 2012. gada 18. jūlijā saņēma vēl vienu sūdzību (skatīt 8. apsvērumu) par ieguldītāju pienākumu saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7.4. pantu piešķirt un nodot valstij vai tās norādītam uzņēmumam visas prasības, kuras izriet no otrā sindicētā aizdevuma, par summu, kas ir LVL 1 (skatīt 26. apsvērumu). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Latvijas valsts savās 2012. gada 9. februāra un 12. jūnija vēstulēs noteikusi, ka prasība saistībā ar otro sindicēto aizdevumu pret airBaltic EUR 5 miljonu apmērā, t. i., Taurus piešķirto daļu no kopējās summas, kas ir EUR 35 miljoni, piešķirama airBaltic par cenu, kas ir LVL 1 (sestais pasākums).

5. LATVIJAS PIEZĪMES

(43)

Latvijas iestādes atzīst uzņēmuma problemātisko finanšu stāvokli pirmā, otrā un trešā pasākuma piešķiršanas laikā (2011. gada oktobrī–decembrī). Tomēr Latvijas iestāžu viedoklis ir, ka airBaltic nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (21) (turpmāk „glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) izpratnē, ņemot vērā to, ka uzņēmums varēja iegūt finansējumu no saviem privātajiem un valsts akcionāriem. Tomēr Latvijas iestādes arī norāda, ka, ja Komisijai vajadzētu apsvērt valsts atbalsta esamību, airBaltic būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(44)

Latvijas iestādes uzskata, ka pirmais, otrais un trešais pasākums īstenots saskaņā ar pari passu nosacījumiem ar privātu ieguldītāju, kas ir BAS. Tās arī norāda, ka Komisijai jāņem vērā tikai lēmumi veikt ieguldījumus šo lēmumu pieņemšanas laikā. Saistībā ar pirmo, otro un trešo pasākumu Latvijas iestādes uzskata, ka par šiem pasākumiem vienošanās tika panākta 2011. gada 3. oktobrī, t. i., laikā, kad airBaltic un BAS parakstīja pirmo nolīgumu. Tādējādi Latvijas iestādes uzskata, ka valsts rīkojusies kā tirgus ieguldītājs, un izslēdz iespēju, ka airBaltic būtu piešķirts valsts atbalsts.

(45)

Jo īpaši Latvijas iestādes apgalvo, ka pirmais valsts aizdevums (pirmais pasākums) un BAS aizdevums tika piešķirts saskaņā ar pari passu nosacījumiem proporcionāli abu akcionāru akcijām un ar pilnīgi vienādiem nosacījumiem, kā noteikts 2011. gada 3. oktobra nolīgumā. Tās paskaidro, ka minētajā nolīgumā iekļauta iespēja samazināt procentu likmi pirmajam valsts aizdevumam un BAS aizdevumam. Šī iespēja tika īstenota 2011. gada 13. decembrī, kad Latvijas valsts pieņēma lēmumu samazināt procentu likmi no [11-13] % līdz [2-4] % (skatīt 29. apsvērumu).

(46)

Latvijas iestādes uzskata, ka procentu likmes samazināšana par [7-11] procentpunktiem, kas […], bijusi atbilstīga, ņemot vērā pirmā valsts aizdevuma nodrošinājuma vērtējumu. Tās uzskata, ka šis fakts kopā ar faktu, ka 2011. gada 3. oktobra nolīgumā jau bija paredzēta iespēja samazināt procentu likmi, izslēdz valsts atbalsta esamības iespēju airBaltic gadījumā. Visbeidzot, Latvijas iestādes norāda, ka procentu likme pirmajam valsts aizdevumam un BAS aizdevumam bija nozīmīga tikai ļoti īsu laiku, jo gan valsts, gan BAS plānoja konvertēt savus aizdevumus kapitālā, tādēļ šo aizdevumu procentu likmes nevar salīdzināt ar privātbanku piešķirtu finansējumu.

(47)

Saistībā ar otro valsts aizdevumu (otrais pasākums) Latvijas iestādes apgalvo, ka šis pasākums ticis piešķirts, lai veiktu aizdevuma konvertēšanu kapitālā, un ka to bija paredzēts papildināt ar vēl vienu BAS aizdevumu saskaņā ar pari passu nosacījumiem atbilstīgi 2011. gada 3. oktobra nolīgumam, un tas, viņuprāt, izslēdz valsts atbalsta esamību. Tās arī norāda, ka otrajam valsts aizdevumam piemērotā procentu likme, kas ir [9-11] %, atbilda tirgus līmenim, un tas arī izslēdz jebkādas priekšrocības piešķiršanu airBaltic.

(48)

Saistībā ar kapitāla palielināšanu (trešais pasākums) Latvijas iestādes norāda, ka airBaltic akcionāru sanāksmē 2011. gada 22. decembrī BAS un Latvijas valsts balsoja par savu aizdevumu kapitalizāciju un BAS veiktu kapitāla iepludināšanu (skatīt 31. apsvērumu). Tā kā līdztekus tam BAS un Latvijas valsts bija pieņēmušas lēmumu kapitalizēt uzņēmumu — un, paturot prātā, ka pienākums balsot par kapitalizāciju bija noteikts 2011. gada 3. oktobra nolīgumā — Latvijas iestādes secina, ka trešais pasākums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un attiecīgi izslēdz valsts atbalstu airBaltic. Latvijas iestādes uzskata, ka šo secinājumu nemainīs tas, ka BAS nepildīja savu solījumu. Tās uzstāja, ka Komisija nedrīkst ņemt vērā notikumus pēc 2011. gada 22. decembra.

(49)

Latvijas iestādes norāda, ka valstij bija juridisks pienākums veikt airBaltic kapitalizāciju, par kuru vienošanās tika panākta 2011. gada 22. decembrī, neatkarīgi no BAS rīcības. Saistībā ar šo Latvijas iestādes apgalvo, ka tas, ka BAS nekonvertēs savu aizdevumu, nedz iepludinās skaidru naudu, tām kļuva skaidrs tikai 2012. gada 30. janvārī, t. i., tad, kad beidzās parakstīšanas īstenošanas perioda pirmais posms saistībā ar kapitāla palielināšanu.

(50)	Visbeidzot, Latvijas iestādes paskaidro, ka akcionāru sanāksmes lēmums piekrist valsts parakstītajai kapitāla palielināšanai tika vairākas reizes atlikts. Tās apgalvo, ka akcionāru sanāksmē līdz šim nav apstiprināta kapitāla palielināšana un nav veikti grozījumi statūtos.

(51)

Saistībā ar ceturto pasākumu (t. i., Latvijas valsts veikto bezkupona obligāciju iegādi no airBaltic 2010. gada aprīlī) Latvijas iestādes paskaidro, ka 2009. gada jūnijā BAS lūdza, lai Latvijas valsts kā tolaik otrs galvenais airBaltic akcionārs piedalās uzņēmuma kapitāla palielināšanā par vismaz LVL 30 miljoniem (EUR 42,47 miljoniem). BAS un Latvijas valsts 2010. gada 30. aprīlī vienojās iegādāties airBaltic emitētās konvertējamās bezprocentu obligācijas LVL 30 miljonu apmērā proporcionāli to turētajām akcijām, ar vienas obligācijas nominālvērtību LVL 1. (22) Obligācijas tiks konvertētas kapitālā 2015. gada 1. jūlijā atbilstīgi likmei viena akcija par vienu obligāciju. Kā norādīts 2010. gada 3. aprīļa nolīgumā, obligāciju emisijas mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma pašu kapitāla līmenis sasniegtu pieņemamu līmeni starptautisko standartu izpratnē.

(52)	Parakstīšanos uz Latvijas valstij piešķirtajām obligācijām un to pirkšanu veica Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk „LVRTC”), kas ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, nevis Satiksmes ministrija, kas ir faktiskais akcionārs.

(53)

Latvijas iestādes norāda, ka abi akcionāri piekrita bezprocentu obligāciju pirkšanai ar pilnīgi vienādiem nosacījumiem, tādēļ ieguldījums ir drošs un tiek izslēgts valsts atbalsts airBaltic. Tās arī norāda, ka LVRTC iegādājās obligācijas nevis tāpēc, lai slēptu iespējamu valsts atbalstu, bet vienīgi budžeta apsvērumu dēļ.

(54)

Saistībā ar Latvijas Krājbankas finansējumu EUR 2,8 miljonu apmērā (piektais pasākums) Latvijas iestādes paskaidro, ka pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam 2011. gada 21. un 22. novembrī netika veikti maksājumi par labu airBaltic. Latvijas iestādes paskaidro, ka pirms FKTK 2011. gada 17. novembra lēmuma ierobežot bankas operācijas, kuras pārsniedz EUR 100 000 (23), un 2011. gada 21. novembra lēmuma apturēt visas Latvijas Krājbankas darbības (skatīt 17. apsvērumu) airBaltic iesniedza Latvijas Krājbankai trīs maksājumu rīkojumus. Latvijas Krājbanka izpildīja šos rīkojumus turpmāko dienu laikā. Jo īpaši runa ir par diviem maksājumiem — vienu USD […] apmērā par labu IATA Clearing House un otru EUR […] apmērā Rīgas Starptautiskajai lidostai, kuri tika izpildīti 2011. gada 25. novembrī, — un naudas pārvedumu EUR […] apmērā uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu Zviedrijā, kas tika izpildīts 2011. gada 30. novembrī.

(55)	Latvijas iestādes apstrīdēja sūdzības iesniedzēja prasību par to, ka šie maksājumi nozīmē valsts atbalstu airBaltic, jo tās uzskatīja, ka tika veiktas parastas bankas operācijas. Turklāt tās apgalvo, ka nevar uzskatīt, ka Latvijas Krājbankas lēmumi attiecas uz valsti.

(56)

Saistībā ar otrajā sūdzībā norādīto pasākumu, kas ir airBaltic piemērotā prasība EUR 5 miljonu apmērā (sestais pasākums), Latvijas iestādes norāda, ka šī prasība tika attiecināta uz airBaltic, lai aizsargātu uzņēmumu, ja BAS un privātie ieguldītāji nepildītu saistības, un ka tas bija paredzēts nodomu protokolā un atbilst 2011. gada 3. oktobra nolīgumam. Tā kā airBaltic ir līgumā noteiktas tiesības gūt labumu no šiem līdzekļiem, Latvijas iestādes secina, ka pasākums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un izslēdz valsts atbalstu. (24)

(57)

Saistībā ar otrā sindicētā aizdevuma atlikušo daļu EUR 30 miljonu apmērā no kopējās aizdevuma summas, kas ir EUR 35 miljoni (skatīt 25. apsvērumu), Latvijas iestādes norāda, ka:

Latvijas valsts ierosinājusi tiesas procesu par divu naudas pārvedumu iegūšanu saistībā ar divām prasībām: vienu EUR […] apmērā no Transatlantic Holdings Company un otru EUR […] apmērā no AKB Investbank otrā sindicētā aizdevuma ietvaros. Latvijas iestādes apstiprina, ka valsts plāno piešķirt šīs prasības airBaltic vēlākā posmā;

b.	saistībā ar atlikušo prasību EUR […] apmērā no SIA „KD Jet” Latvijas iestādes paskaidroja, ka juridisku apsvērumu dēļ nav iespējams šo prasību pārvest par summu, kas ir LVL 1.

(58)

Visbeidzot saistībā ar uzņēmējdarbības plānu „reShape” un uzņēmuma nākotni Latvijas iestādes piekrīt, ka laikā starp […] gadu uzņēmumam nepieciešamais papildfinansējums būs LVL […] (EUR […]). Tomēr Latvijas iestādes apgalvo, ka šo finansējumu nākotnē piešķirs privāts ieguldītājs saskaņā ar tirgus vai pari passu nosacījumiem.

6. NOVĒRTĒJUMS

6.1. airBaltic grūtības

(59)

Ņemot vērā apgalvojumu, ka izskatāmie pasākumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, Latvijas iestādes norāda, ka pasākumu veikšanas laikā airBaltic nebija grūtībās nonācis uzņēmums, jo, viņuprāt, minētajā laikā airBaltic varēja iegūt nepieciešamo finansējumu no saviem akcionāriem un tāpēc tas nebija spiests pārtraukt darbību īsā vai vidējā termiņā. Tomēr tās norāda, ka, ja Komisijai vajadzētu apsvērt valsts atbalsta esamību, airBaltic būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(60)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktu uzņēmums tiek uzskatīts par nonākušu grūtībās, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tas atbilst kritērijiem, lai tam piemērotu kolektīvās maksātnespējas procedūras. Šo nosacījumu var attiecināt uz airBaltic, sākot ar vismaz 2011. gada 21. septembri, kad uzņēmums iesniedza pieteikumu juridiskajai aizsardzībai pret kreditoriem (skatīt 21. apsvērumu), vai pat vēl agrāk.

(61)

Turklāt airBaltic zaudējumi bija sasnieguši tādus apmērus, ka 2010. gadā uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs aptuveni LVL 23,4 miljonu vērtībā, un 2011. gadā tas palielinājās un sasniedza aptuveni LVL 107 miljonus, jo uzņēmumam radās papildu zaudējumi. (25) Tas norāda, ka airBaltic atbilst glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

(62)

Komisija norāda, ka jebkurā gadījumā saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktu uzņēmumu var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu, „ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu likmju celšanās un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība”.

(63)

Saistībā ar šo, kā paskaidrots 21. apsvērumā, Komisija norāda, ka airBaltic strādājis ar zaudējumiem kopš 2008. gada, un vienīgais izņēmums ir 2009. gads. Arī „reShape” uzņēmējdarbības plānā tiek pieļauts, ka airBaltic varēja gūt peļņu 2009. gadā tikai tādēļ, ka ievērojami kritās degvielas cenas. Tādēļ rentabilitātes atgūšana 2009. gadā drīzāk šķiet ārkārtēju apstākļu izraisīts vienreizējs notikums, nevis strukturāla tendence. Uzņēmuma parāds ievērojami pieauga laikā starp 2010. un 2011. gadu. (26) Uzņēmējdarbības plānā „reShape” arī norādīts, ka airBaltic ar izmaksām saistītie mainīgie rādītāji palielinājās par 7 % gadā, kas ir daudz straujāk nekā ar ieņēmumiem saistīto mainīgo rādītāju pieaugums par 5 % gadā.

(64)

Tādējādi minētie elementi varētu liecināt, ka ir izpildīti arī glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punkta kritēriji. Ņemot to vērā, Komisija sākotnēji secina, ka iepriekšminēto pasākumu piešķiršanas laikā airBaltic bija grūtībās nonācis uzņēmums glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē.

6.2. Valsts atbalsta pastāvēšana

(65)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(66)

Lai varētu izdarīt secinājumu par to, vai pastāv valsts atbalsts, jāizvērtē, vai saistībā ar katru konstatēto pasākumu ir izpildīti LESD 107. panta 1. punktā minētie kumulatīvie kritēriji (t. i., valsts līdzekļu nodošana, selektīva priekšrocība, iespējami konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp ES dalībvalstīm).

6.2.1. Pirmais valsts aizdevums (Pirmais pasākums)

(67)

Komisija norāda, ka pirmo valsts aizdevumu tieši nodrošināja Latvijas valsts ar Finanšu ministrijas starpniecību pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma. Tas nepārprotami norādīts 2011. gada 3. oktobra nolīgumā, kas ir pamats pirmā valsts aizdevuma piešķiršanai airBaltic. Tādēļ ir skaidrs, ka pirmais pasākums ir saistīts ar valsts līdzekļiem un ir attiecināms uz valsti.

(68)

Komisijai arī jāizvērtē, vai pirmais pasākums nozīmē selektīvu priekšrocību airBaltic. Komisija norāda, ka vienošanās par pirmo valsts aizdevumu un BAS aizdevumu tika panākta 2011. gada 3. oktobrī un abi aizdevumi faktiski tika piešķirti attiecīgi 2011. gada 21. oktobrī un 1. novembrī. Tolaik Latvijas valsts un BAS bija lielākie uzņēmuma akcionāri, un aizdevumi tika piešķirti proporcionāli to turētajām akcijām (attiecīgi 52,6 % un 47,2 % apmērā). Kā norādīts 23. apsvērumā, aizdevumu nosacījumi bija pilnīgi vienādi un savstarpēji saistīti, un pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas liecina par aizdevumu piešķiršanu saskaņā ar pari passu nosacījumiem.

(69)	Tomēr Komisija nedrīkst vērtēt pirmo valsts aizdevumu izolēti no BAS aizdevuma, un tai abi aizdevumi jāizvērtē saistībā ar 2011. gada 3. oktobra nolīgumu, jo uz tā pamata aizdevumi tika piešķirti.

(70)

Papildus aizdevumiem 2011. gada 3. oktobra nolīgumā iekļauta arī Latvijas valsts apņemšanās līdz 2011. gada 15. decembrim piešķirt airBaltic papildu aizdevumu, kurš tiks kapitalizēts un kura summa nav noteikta (skatīt 24. apsvērumu). Tomēr pretēji Latvijas iestāžu apgalvojumam no nolīguma neizriet, ka BAS ne tikai piešķirs airBaltic aizdevumu, bet arī emitēs konvertējamu aizdevumu paralēli valsts piešķirtajam papildu aizdevumam. Saistībā ar šo BAS vienīgā apņemšanās saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7. panta 4. punktu ir „balsot par aizdevuma kapitalizāciju un pašu kapitāla palielināšanu [..] tādā pašā veidā, kā balsos valsts, un piedalīties pašu kapitāla palielināšanā” (skatīt 26. apsvērumu). Citiem vārdiem sakot, valsts uzņēmās saistības, kas bija atšķirīgas un ekonomiski nozīmīgākas nekā privātā ieguldītāja BAS saistības. Tādējādi par pirmo pasākumu ar privāto ieguldītāju netika panākta vienošanās saskaņā ar pari passu nosacījumiem, jo privātais ieguldītājs zināja, ka pēc tā ieguldījuma valsts sniegtu turpmāku aizdevumu.

(71)

Komisija arī norāda, ka BAS lēmums ieguldīt airBaltic tika pieņemts apstākļos, kad valsts iestādes jau bija apliecinājušas savu vēlmi finansiāli atbalstīt uzņēmumu; tas varētu būt ietekmējis privātā ieguldītāja rīcību. Kā paskaidrojusi Vispārējā tiesa, "vienlaicīgums – pat nozīmīgu privāto ieguldījumu gadījumā – pats par sevi nevar būt pietiekams, lai secinātu atbalsta neesamību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, neņemot vērā citus atbilstošus faktiskos un tiesiskos elementus". (27)

(72)

Jebkurā gadījumā, ņemot vērā pirmā valsts aizdevuma piešķiršanas apstākļus, šajā posmā pastāv bažas arī par to, vai sākotnēji noteiktā procentu likme [11-13] % apmērā būtu tirgus līmenī. Jāatceras, ka tolaik airBaltic bija ievērojamas grūtības un uzņēmums varēja būt tuvu bankrotam (skatīt 21. apsvērumu). Tādēļ nav skaidrs, vai privāts ieguldītājs tolaik būtu piešķīris uzņēmumam aizdevumu ar šādu procentu likmi, ņemot vērā aizdevuma nosacījumus (atmaksa piecu gadu laikā), sniegto nodrošinājumu (28) un faktu, ka tolaik nebija atbilstīga uzņēmējdarbības plāna. (29)

(73)	Ņemot to vērā, Latvijas iestādes norāda, ka pirmā valsts aizdevuma un BAS aizdevuma procentu likme bija nozīmīga tikai ļoti īsu laiku, jo valsts un BAS plānoja konvertēt savus aizdevumus kapitālā, tādēļ šos aizdevumus nevar salīdzināt ar privātbanku piešķirta finansējuma likmi.

(74)

Papildus šaubām par pirmo valsts aizdevumu Komisija norāda, ka 2011. gada 13. decembrī, kad Latvijas valsts turējumā bija jau 99,8 % uzņēmuma akciju, Latvijas valdība pieņēma lēmumu atļaut samazināt procentu likmi pirmajam valsts aizdevumam — un attiecīgi BAS aizdevumam — par [7-11] procentpunktiem […] no [11-13] % uz [2-4] % (skatīt 29. apsvērumu). Latvijas iestādes norāda, ka šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmumam tika iecelta jauna vadība, un lēmuma pamatā bija aplēse, ka pirmā valsts aizdevuma nodrošinājuma vērtība ir apmēram LVL […].

(75)

Komisija norāda, ka Latvijas iestādes nav iesniegušas apliecinājumu par minēto novērtējumu. Jebkurā gadījumā Komisija šajā posmā neuzskata, ka šis novērtējums ir pietiekams pamatojums tam, ka riska uzcenojums vispār netiek iekļauts. Ņemot vērā uzņēmuma ievērojamās grūtības attiecīgajā laikā, šķiet pamatoti uzskatīt, ka privāts ieguldītājs nebūtu piešķīris uzņēmumam aizdevumu ar tik zemu procentu likmi [2-4] % apmērā. Komisijai patiesi nav iemesla uzskatīt, ka airBaltic stāvoklis būtu uzlabojies laikā starp 2011. gada oktobri un decembri. Tādēļ Komisija uzskata, ka 71. apsvērumā minētais secinājums piemērojams mutatis mutandis.

(76)

Tā kā šajā laikā airBaltic bija grūtībās nonācis uzņēmums (skatīt 63. apsvērumu), nešķiet ticami, ka privāts tirgus dalībnieks būtu piekritis tik zemai procentu likmei par savu aizdevumu ([2-4] %). Komisija norāda, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums samazināt procentu likmi, t. i., 2011. gada 13. decembrī, Latvijā lietotā viena gada IBOR likme bija 2,8 %. (30)

(77)	Turklāt Komisija norāda, ka tajā pašā dienā airBaltic tika piešķirts otrais valsts aizdevums, kura procentu likme bija [9-11] %. Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumus par to, kāpēc aizdevumiem ir atšķirīgi nosacījumi.

(78)

Ņemot vērā minētos faktus, Komisija šaubās, vai var uzskatīt, ka pirmais valsts aizdevums piešķirts saskaņā ar pari passu nosacījumiem, kā apgalvo Latvijas iestādes, un tā sākotnēji uzskata, ka valsts piešķīrusi airBaltic nepamatotu priekšrocību. Tā kā pirmais valsts aizdevums tika piešķirts par labu tikai airBaltic, priekšrocībai bija selektīvs raksturs. Turklāt Komisija uzskata, ka procentu likmes samazināšana pirmajam valsts aizdevumam nodrošināja airBaltic nepamatotu papildu priekšrocību. Tā kā pirmais valsts aizdevums tika piešķirts tikai airBaltic, priekšrocībai bija selektīvs raksturs.

6.2.2. Otrais valsts aizdevums (Otrais pasākums)

(79)

Otrais valsts aizdevums tika piešķirts ar Latvijas valdības 2011. gada 13. decembra lēmumu, saskaņā ar kuru Finanšu ministrijai tika dota atļauja no valsts budžeta piešķirt airBaltic konvertējamu aizdevumu LVL 67 miljonu apmērā, sadalot to divās daļās, un tikai pirmā daļa LVL 41,6 miljonu apmērā tika nekavējoties piešķirta airBaltic. Tādēļ otrais pasākums nozīmē valsts līdzekļus un ir attiecināms uz valsti.

(80)

Komisijai arī jāizvērtē, vai otrais pasākums piešķir airBaltic selektīvu priekšrocību. Saistībā ar šo vispirms jānorāda, ka, kaut gan otrais aizdevums faktiski tika piešķirts airBaltic2011. gada 14. decembrī, tas jau bija paredzēts 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7.2. pantā (skatīt 24. apsvērumu). Tomēr otrā valsts aizdevuma apjoms nebija noteikts nolīgumā, jo tas bija atkarīgs no vairākiem nolīgumā minētiem faktoriem.

(81)

Komisija nepiekrīt Latvijas iestāžu viedoklim par to, ka otrais valsts aizdevums nenozīmēja priekšrocību airBaltic, jo aizdevums bija jāpiešķir paralēli vēl vienam BAS aizdevumam saskaņā ar pari passu nosacījumiem, pamatojoties uz 2011. gada 3. oktobra nolīgumu. Pirmkārt, otrais valsts aizdevums būtībā netika piešķirts vienlaikus ar vēl vienu BAS aizdevumu, un tādēļ tas jāskata kā pasākums, kuru vienpusēji piešķīrusi Latvijas valsts. Turklāt, kā paskaidrots 69. apsvērumā, pretēji Latvijas iestāžu apgalvojumam, no šā nolīguma neizriet, ka BAS ne tikai piešķirs airBaltic aizdevumu, bet arī emitēs konvertējamu aizdevumu paralēli valsts piešķirtajam otrajam aizdevumam.

(82)

Turklāt laikā, kad Latvijas valdība pieņēma lēmumu piešķirt airBaltic aizdevumu — neatkarīgi no tā, vai tas tika piešķirts 2011. gada 3. oktobrī vai 13. decembrī —, BAS nevarēja veikt darbības vienlaikus, jo tam nebija pienākuma piešķirt airBaltic kādu citu aizdevumu (un faktiski tas to arī nepiešķīra) (skatīt 26. apsvērumu). Lai gan 2011. gada 3. oktobra nolīgumā BAS piekritis balsot par aizdevuma kapitalizāciju un kapitāla palielināšanu, kā arī piedalīties pašu kapitāla palielināšanā, ar to nepietiek, lai līdzīgi Latvijas iestādēm uzskatītu, ka visi pasākumi, kuri tiek veikti pēc minētā nolīguma datuma, per se tiek veikti vienlaikus.

(83)

Turklāt Komisija arī norāda, ka Latvijas valsts apzinājās iespējamību, ka BAS varētu nepildīt 2011. gada 3. oktobra nolīgumā paredzēto apņemšanos piedalīties kapitāla palielināšanā, tādēļ tā bija paredzējusi otrā valsts aizdevuma otro daļu, lai sagatavotos šai iespējamībai. Tas ir papildarguments, kas izslēdz iespēju, ka BAS varēja veikt darbības vienlaikus. Tas, ka otrā daļa tā arī nav līdz šim izmaksāta (skatīt 30. apsvērumu), nemaina šo novērtējumu.

(84)

Saistībā ar otrā valsts aizdevuma procentu likmi [9-11] % apmērā Komisija šaubās, ka privāts ieguldītājs būtu piešķīris uzņēmumam aizdevumu ar šādu procentu likmi, ņemot vērā airBaltic grūtības attiecīgajā laikā un to, ka tika izmantots tāds pats nodrošinājums kā pirmajam valsts aizdevumam izmantotais.

(85)

Ņemot vērā minētos argumentus, Komisija uzskata, ka otrais valsts aizdevums netika veikts vienlaicīgi ne ar vienu BAS lēmumu veikt ieguldījumu un nevar uzskatīt, ka tas piešķirts saskaņā ar pari passu nosacījumiem. Komisija šaubās par to, vai otrajam valsts aizdevumam piemērotā procentu likme būtu tirgus likme. Tādēļ šobrīd Komisija uzskata, ka otrais valsts aizdevums nodrošināja airBaltic priekšrocību. Tā kā otrais valsts aizdevums tika piešķirts tikai airBaltic, priekšrocībai ir selektīvs raksturs.

6.2.3. Kapitāla palielināšana (Trešais pasākums)

(86)

2011. gada 22. decembrī tika panākta vienošanās par kapitāla palielināšanu, un saistībā ar valsts parakstīto daļu to veiks, konvertējot kapitālā LVL 57,6 miljonus, t. i., pirmo valsts aizdevumu LVL 16 miljonu apmērā un otrā valsts aizdevuma pirmo daļu LVL 41,6 miljonu apmērā. Ņemot vērā 66. un 78. apsvērumā minētos secinājumus par to, ka pirmais un otrais valsts aizdevums bija saistīts ar valsts līdzekļiem, Komisija secina, ka trešais pasākums arī ir saistīts ar valsts līdzekļiem. Turklāt tas, ka 2011. gada 22. decembra akcionāru sanāksmē valsts Finanšu ministrijas personā balsoja par minēto aizdevumu kapitalizāciju, nozīmē, ka trešais pasākums ir attiecināms uz valsti.

(87)

Lai gan 2011. gada 22. decembrī Latvijas valsts un BAS patiešām vienojās kapitalizēt airBaltic, Komisija nepiekrīt Latvijas iestāžu viedoklim par to, ka tas ir pietiekami, lai per se izslēgtu priekšrocību, kas varētu būt piešķirta airBaltic. Komisijai ne tikai jāizvērtē pasākumi to īstenošanas laikā, bet arī jāņem vērā tās nozares apstākļi un perspektīvas, kurā pasākumi veikti. (31) Saistībā ar šo Komisija norāda, ka rekapitalizācijas lēmuma pieņemšanas laikā, t. i., 2011. gada 22. decembrī, BAS bija zaudējis visas airBaltic akcijas, izņemot vienu, ko valsts bija iegādājusies no Latvijas Krājbankas par LVL 224 453. Tā rezultātā valsts palielināja savu uzņēmuma akciju turējumu, un tas bija 99,8 % (skatīt 18. apsvērumu). Tādēļ no BAS viedokļa konvertēšanai bija neliela ekonomiska nozīme, jo, lai atgūtu savas akcijas, tam vajadzēja ne tikai konvertēt kapitālā savu aizdevumu, bet arī iepludināt uzņēmumā skaidru naudu LVL 37,7 miljonu apmērā, turklāt pastāvēja ierobežota iespējamība, ka pašu kapitāls dos atdevi īsā/vidējā termiņā, ņemot vērā uzņēmuma grūtības.

(88)

Turklāt Komisija šaubās, vai trešā pasākuma piešķiršanas datums ir 2011. gada 22. decembris, kā apgalvo Latvijas iestādes. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju izrādās, ka 2011. gada 29. decembrī Latvijas valsts un airBaltic izdarīja grozījumus nolīgumos, saskaņā ar kuriem valsts piešķīra uzņēmumam pirmo un otro aizdevumu. (32) Valsts 2011. gada 30. decembrī apstiprināja savu parakstīto daļu airBaltic kapitālā LVL 57,6 miljonu apmērā. Latvijas iestādes apgalvo, ka tādējādi valstij izveidojās saistošs pienākums maksāt par parakstītajām akcijām.

(89)

Atbalsta pasākumu uzskata par piešķirtu atbilstīgi tā saistošā tiesību akta dienai, saskaņā ar kuru kompetentā valsts iestāde apņemas to piešķirt. (33) Pamatojoties uz Latvijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija šajā posmā uzskata, ka datums, kurā trešo pasākumu uzskata par piešķirtu, ir 2011. gada 29. vai 30. decembris, nevis akcionāru sanāksmes datums.

(90)

Neatkarīgi no tā, kad atbalstu uzskata par piešķirtu, saskaņā ar pieejamo informāciju BAS un valsts rīcībā bija noteikts laiks — kas varēja būt līdz 2012. gada 30. janvārim, kad beidzās parakstīšanas īstenošanas perioda pirmais posms saistībā ar kapitāla palielināšanu —, lai veiktu kapitāla iepludināšanu uzņēmumā. Tomēr valsts to veica 2011. gada 29. vai 30. decembrī, kad valsts parakstītās akcijas tika uzskatītas par samaksātām atbilstīgi airBaltic vadības apstiprinājumam un atbilstīgajiem statūtu grozījumiem. Latvijas iestādes apgalvo, ka tikai 2012. gada 30. janvārī kļuva skaidrs, ka BAS nekonvertēs savu aizdevumu, nedz arī iepludinās skaidru naudu.

(91)	Komisija šajā posmā uzskata, ka šādā gadījumā tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu konvertējis savus aizdevumus kapitālā, pirms tam nebūtu pamatotas pārliecības par to, ka arī otra līgumslēdzēja puse konvertēs aizdevumu kapitālā.

(92)

Kā minēts iepriekš, BAS līdz 2012. gada 30. janvārim vajadzēja konvertēt savu aizdevumu un iepludināt skaidru naudu. Saskaņā ar pieejamo informāciju pirms minētā datuma Latvijas valstij vajadzēja būt pamatotām bažām par BAS vēlmi pildīt savas saistības. Piemēram, jau 2012. gada 6. janvārī BAS lūdza, lai valsts nepieņem lēmumus par pārmaiņām airBaltic kapitālā (skatīt 34. apsvērumu). Turklāt jau pirms 2011. gada 22. decembra BAS bija licis noprast, ka tas nekonvertēs savu aizdevumu. Latvijas iestādes paskaidroja, ka 2011. gada 14. decembrī valsts papildināja savu otro aizdevumu ar otro daļu LVL 25,4 miljonu apmērā tādēļ, lai nodrošinātu, ka airBaltic saņem prasīto finansējumu gadījumā, ja BAS nepildītu savas saistības (skatīt 30. apsvērumu).

(93)

Lai gan BAS šķietami neplānoja pildīt 2011. gada 22. decembrī panākto vienošanos, valsts konvertēja savus aizdevumus 2011. gada 29. vai 30. decembrī. Komisija šajā posmā uzskata, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu to darījis, ņemot vērā situāciju un BAS pausto nevēlēšanos pildīt savas saistības.

(94)	Latvijas iestādes atzīst, ka BAS tagad nevarēs izpildīt savas saistības pret airBaltic. Jaunā BAS vadība tika iecelta 2012. gada 6. februārī (skatīt 19. apsvērumu), un tai nav juridiski atļauts apņemties ieguldīt airBaltic.

(95)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ šķiet, ka kapitāla palielināšana, par kuru vienošanās tika panākta 2011. gada 22. decembrī, nodrošināja airBaltic nepamatotu priekšrocību. Tādēļ nešķiet, ka trešais pasākums atbilstu tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tāpat kā pirmais un otrais valsts aizdevums, arī kapitāla iepludināšana tika veikta par labu tikai airBaltic, tādēļ priekšrocībai ir selektīvs raksturs.

(96)

Latvijas iestādes apgalvo, ka airBaltic akcionāru sanāksmē vēl nav oficiāli apstiprināta Latvijas valsts parakstītā kapitāla palielināšana un uzņēmuma statūti oficiāli nav grozīti. Tā kā Komisijai nav sniegta informācija par pēdējā akcionāru sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, tā nevar apstiprināt, vai šis apgalvojums ir pienācīgi pamatots. Jebkurā gadījumā sākotnēji var secināt, ka kapitāla palielināšana nozīmētu selektīvu priekšrocību airBaltic, un šo secinājumu nemainītu tas, ka akcionāru sanāksmē nav oficiāli apstiprināta kapitāla palielināšana. Kapitāla palielināšana tika plaši atspoguļota presē (34), un uzņēmējdarbības plānā „reShape” iekļauta prognoze par airBaltic kapitālu LVL 57,6 miljonu apmērā. Turklāt, tā kā valsts turējumā ir 99,98 % uzņēmuma akciju un tā pilnībā kontrolē uzņēmumu, nešķiet ticami, ka akcionāru sanāksmes dalībnieki patiešām atteiktos palielināt kapitālu, kuru nodrošina pati valsts. Tādēļ šķiet, ka uzņēmums gūtu priekšrocību, ja valsts aizdevumi tiktu konvertēti, pat ja oficiāli akcionāru sanāksmē nebūtu apstiprināta aizdevumu konvertēšana kapitālā.

6.2.4. Bezkupona obligācijas (Ceturtais pasākums)

(97)

Latvijas valsts un BAS kā divi lielākie airBaltic akcionāri 2010. gada aprīlī no uzņēmuma iegādājās bezkupona obligācijas LVL 30 miljonu apmērā. Latvijas valstij atbilstošo daļu tieši parakstīja nevis Satiksmes ministrija, kam faktiski pieder airBaltic akcijas, bet gan LVRTC (skatīt 51. apsvērumu). No 2010. gada 30. aprīļa nolīguma, ar kuru tiek oficiāli apstiprināta obligāciju pirkšana, izriet, ka LVRTC darbojās Latvijas valsts vārdā. Turklāt Latvijas iestādes atzīst, ka LVRTC pirka obligācijas budžeta apsvērumu dēļ (skatīt 52. apsvērumu). Tādēļ ir skaidrs, ka ceturtais pasākums nozīmē valsts līdzekļus un ir attiecināms uz valsti.

(98)	Latvijas iestādes uzskata, ka obligāciju iegāde bija drošs ieguldījums, jo tai piekrita abi akcionāri saskaņā ar pilnīgi vienādiem nosacījumiem. Tās uzskatīja, ka tādējādi tiek izslēgta nepamatota priekšrocība airBaltic.

(99)

Komisija norāda, ka saskaņā ar 2010. gada 30. aprīļa nolīgumu obligācijas, par kurām vairāk nekā piecus gadus netiek maksāta atlīdzība, jo tās tiks konvertētas kapitālā 2015. gada 1. jūlijā, airBaltic kontos tiek grāmatotas kā akciju kapitāls. Tādējādi šīs obligācijas var pielīdzināt kapitāla iepludināšanai uzņēmumā. Ņemot vērā iedibināto judikatūru, kapitāla iepludināšana jāizvērtē, ņemot vērā tās plānoto rentabilitāti. (35)

(100)

Komisija šajā posmā uzskata, ka salīdzinošā situācijā piesardzīgs ieguldītājs pirms šāda ieguldījuma veikšanas novērtētu iespējamību saņemt pietiekamu atdevi. Šajā gadījumā rentabilitāte tiek izslēgta jau pašā sākumā, jo runa ir par bezprocentu obligācijām. Turklāt, runājot par turpmāko rentabilitāti pēc konvertēšanas, Komisija šajā posmā neredz iespēju plānot pamatotu peļņu, ņemot vērā uzņēmuma grūtības, situāciju aviosabiedrību nozarē un to, ka attiecīgajā laikā nebija plāna aviosabiedrības rentabilitātes atgūšanai. Šajos apstākļos Komisija šaubās par to, ka valsts būtu rīkojusies kā parasts privāts ieguldītājs.

(101)

Komisija arī norāda, ka privāta ieguldītāja vienlaicīgi veikts ieguldījums salīdzinošā situācijā norāda uz to, ka tirgus ieguldītāja tests ir izturēts. Tomēr tas ir apstrīdams pieņēmums. Veicot novērtējumu, Komisijai jāizvērtē, vai privātā ieguldītāja rīcību ietekmē valsts rīcība (36).

(102)

Šajā gadījumā, tā kā ieguldījumam nav rentabilitātes rādītāja, šajā posmā nevar izslēgt iespēju, ka BAS iegādājies obligācijas tāpēc, ka Latvijas valsts izrādījusi pastiprinātu interesi par airBaltic pirms obligāciju emitēšanas. (37) Komisija sākotnēji secina, ka, ja Latvijas valsts nebūtu bijusi gatava iegādāties bezprocentu obligācijas, BAS, visticamāk, arī nebūtu tās iegādājies, jo obligācijas nebija saistītas ar rentabilitāti.

(103)

Turklāt, izvērtējot, vai valsts ir rīkojusies kā parasts privāts ieguldītājs, Komisija ņems vērā privāta ieguldītāja vienlaicīgi veiktu ieguldījumu tikai tad, ja var pierādīt, ka šis ieguldījums tika veikts saskaņā ar tirgus principiem jeb, citiem vārdiem sakot, ja tā bija rīcība, ko varētu uzskatīt par parasta privātā ieguldītāja rīcību.

(104)

Minēto iemeslu dēļ Komisija šajā posmā uzskata, ka fakts, ka Latvijas valsts no airBaltic iegādājās bezprocentu obligācijas, varētu nozīmēt nepamatotu selektīvu priekšrocību uzņēmumam.

6.2.5. Latvijas krājbankas maksājumi EUR 2,8 miljonu apmērā (Piektais pasākums)

(105)

Komisija norāda, ka Latvijas Krājbanka tika nacionalizēta un tās darbība tika apturēta atbilstīgi FKTK 2011. gada 21. novembra rīkojumam. Pirms tam 2011. gada 17. novembrī FKTK izdeva rīkojumu ierobežot bankas operācijas, kuras pārsniedz EUR 100 000 (skatīt 53. apsvērumu). Vērtējamās operācijas, t. i., maksājumi par labu IATA Clearing House un Rīgas Starptautiskajai lidostai, un naudas pārvedums uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu bankā Swedbank, tika attiecīgi īstenotas 2011. gada 25. novembrī un 30. novembrī.

(106)

Pamatojoties uz Latvijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija nevar droši secināt, ka piektā pasākuma veikšanas laikā Latvijas Krājbanka, kas pilnībā piederēja valstij kopš 2011. gada 21. novembra, darbojās neatkarīgi no valsts.

(107)

Latvijas iestādes nav sniegušas pierādījumus par to, ka airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumi virs EUR 100 000 iesniegti pirms FKTK 2011. gada 17. novembra lēmuma ierobežot bankas operācijas vienam klientam, ja tās pārsniedz minēto summu. Turklāt, pat pieņemot, ka tas tā bija, Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumu par to, kāpēc šie rīkojumi tika izpildīti, neņemot vērā FKTK lēmumu, un vai pret citiem Latvijas Krājbankas klientiem, kuri atradās tādā pašā situācijā, tika ievērota tāda pati attieksme.

(108)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija nav pārliecināta, vai airBaltic nav guvis priekšrocību tāpēc, ka Latvijas Krājbanka izpildījusi maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus. Jo īpaši naudas pārvedums EUR […] apmērā uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu bankā Swedbank varēja nozīmēt priekšrocību uzņēmumam, jo attiecīgajā laikā šāda veida darījumus nedrīkstēja veikt nevienam Latvijas Krājbankas klientam.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā uzskata, ka tas, ka Latvijas Krājbanka izpildīja airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus par apmēram EUR 2,8 miljoniem, varētu nodrošināt uzņēmumam nepamatotu selektīvu priekšrocību.

6.2.6. Prasība EUR 5 miljonu apmērā, kas tiek attiecināta uz airBaltic (Sestais pasākums)

(110)

Saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīguma 7.4. pantu noteiktos apstākļos privātam kreditoram, kas piešķīris airBaltic otro sindicēto aizdevumu, ir pienākums attiecināt savas prasības pret airBaltic uz Latvijas valsti vai tās norādītu uzņēmumu (skatīt 26. apsvērumu). Savās 2012. gada 9. februāra un 12. jūnija vēstulēs Latvijas valsts nolēmusi, ka prasība saistībā ar otro sindicēto aizdevumu pret airBaltic EUR 5 miljonu apmērā, kas ir Taurus piešķirtā daļa no EUR 35 miljonu kopējās summas, piešķirama airBaltic par cenu, kas ir LVL 1. Komisija norāda, ka, tā kā lēmums par galīgo prasības saņēmēju bija jāpieņem Latvijas valstij, ir skaidrs, ka sestais pasākums nozīmē valsts līdzekļus un ir attiecināms uz valsti.

(111)

Komisija uzskata, ka prasības EUR 5 miljonu apmērā attiecināšana uz airBaltic nozīmē priekšrocību uzņēmumam. Pieņemot attiecīgo lēmumu, Latvijas valsts nodeva airBaltic prasību pret sevi EUR 5 miljonu apmērā apmaiņā pret LVL 1. No ekonomikas viedokļa šāda operācija ir ļoti līdzīga atteikumam piedzīt parādu. Nododot prasību airBaltic, Latvijas valsts faktiski atbrīvo airBaltic no pienākuma atmaksāt otrā sindicētā aizdevuma daļu prasības turētājam, neatkarīgi no tā, vai tas ir Taurus vai Latvijas valsts. Turklāt, tā kā prasība tiek attiecināta uz uzņēmumu, airBaltic nemaksās sākotnēji noteikto procentu likmi, kas ir [5-7] %.

(112)

Komisija nepiekrīt Latvijas iestāžu apgalvojumam, ka sestais pasākums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo airBaltic bijušas līgumā noteiktas tiesības saņemt labumu saistībā ar šiem līdzekļiem un prasība tikusi attiecināta tādēļ, lai nodrošinātu aizsardzību gadījumā, ja BAS un ieguldītāji nepildītu saistības. Lai gan airBaltic patiešām bija līgumā noteiktas tiesības saņemt otro sindicēto aizdevumu saskaņā ar 2011. gada 3. oktobra nolīgumu, tam nebija tiesību gūt labumu saistībā ar šo aizdevumu apmaiņā pret LVL 1, un uzņēmumam bija pienākums maksāt procentus un atlīdzināt pamatsummu.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka sestais pasākums nozīmēja selektīvu priekšrocību airBaltic.

(114)

Par pārējām prasībām saistībā ar otro sindicēto aizdevumu, kuru kopējā summa ir EUR 30 miljoni (skatīt 56. apsvērumu), Komisija norāda, ka Latvijas iestādes vēlējušās piešķirt airBaltic divas prasības EUR […] un EUR […] apmērā (atbilstīgi Transatlantic Holdings Company un AKB Investbank attiecīgajai daļai). Saistībā ar prasību EUR […] apmērā, kas atbilst SIA „KD Jet” daļai, Latvijas iestādes paskaidro, ka šī prasība netiks attiecināta uz airBaltic juridisku apsvērumu dēļ.

(115)

Komisija norāda, ka iepriekšminētie apsvērumi tiktu piemēroti šīm prasībām saskaņā ar mutatis mutandis principu, ja šīs prasības tiek piešķirtas airBaltic apmaiņā pret LVL 1.

6.2.7. Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp es dalībvalstīm

(116)

Konstatētie pasākumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un var izkropļot konkurenci, jo airBaltic konkurē ar citām ES aviosabiedrībām liberalizētajā ES aviotransporta tirgū.

(117)

Tādēļ attiecīgie pasākumi dod airBaltic iespēju turpināt darboties, jo uzņēmumam, pretēji tā konkurentiem, nav jāsaskaras ar sekām, kādas parasti rodas sarežģītu finanšu rezultātu ietekmē.

6.2.8. Secinājumi par valsts atbalsta pastāvēšanu

(118)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, Komisija šajā posmā uzskata, ka seši minētie pasākumi devuši airBaltic selektīvu priekšrocību, jo tie ir saistīti ar valsts līdzekļiem, un tātad tie kropļo vai draud kropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā situācijā Komisija uzskata, ka minētie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

6.3. Nelikumīgs atbalsts

(119)

Ja konstatētie pasākumi ir valsts atbalsts, tie tikuši piešķirti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktā noteikto pienākumu paziņot un nogaidīt. Tādējādi Komisija šajā posmā uzskata, ka airBaltic piešķirtie pasākumi atzīstami par nelikumīgu valsts atbalstu.

(120)

Neraugoties uz iepriekš minēto, Komisija norāda, ka otrā valsts aizdevuma LVL 25,4 miljonu (EU 35,96 miljonu) apmērā otrā daļa acīmredzot vēl nav izmaksāta uzņēmumam (skatīt 30. apsvērumu). Turklāt Komisija norāda uz Latvijas iestāžu plānu piešķirt arBaltic dažas prasības saistībā ar otro sindicēto aizdevumu (skatīt 56. un 113. aizdevumu). Attiecībā uz šiem pasākumiem Komisija atgādina par Latvijas iestāžu pienākumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu savlaicīgi informēt Komisiju par jebkādiem plāniem piešķirt atbalstu, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus.

6.4. Saderība ar iekšējo tirgu

(121)

Tā kā iepriekš minētie pasākumi nozīmē valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, to saderība jāizvērtē, ņemot vērā minētā panta 2. un 3. punktā minētos izņēmumus.

(122)

Atbilstīgi Tiesas judikatūrai dalībvalsts pati var nolemt, kāds ir saderīguma iespējamais pamatojums, un apliecināt, ka ir izpildīti saderīguma nosacījumi. (38) Latvijas iestādes uzskata, ka pasākumi nav valsts atbalsts, un nav sniegušas nekādu iespējamo saderīguma pamatojumu.

(123)

Tomēr Komisija ir izvērtējusi, vai kāds no LESD noteiktajiem saderīguma pamatojumiem būtu piemērojams attiecīgajiem pasākumiem saskaņā ar prima facie principu. Komisija šajā posmā uzskata, ka LESD 107. panta 2. punktā minētie izņēmumi noteikti nav piemērojami un Latvijas iestādes uz tiem nevar atsaukties. Tāds pats secinājums attiecas uz LESD 107. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem.

(124)

Tā kā jau 2010. gada aprīlī, t. i., ceturtā pasākuma pieņemšanas laikā, šķita, ka airBaltic ir grūtībās nonācis uzņēmums glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu izpratnē, un uzņēmuma grūtības turpinājās 2011. un 2012. gadā (skatīt 63. apsvērumu), šajā posmā nešķiet, ka būtu piemērojams LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais izņēmums par attīstību noteiktos apgabalos, kaut gan saņēmējs atrodas apgabalā, kas saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms un varētu būt tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu.

(125)

Komisija ir arī izvērtējusi, vai kāds no minētajiem pasākumiem varētu būt saderīgs, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbilstīgi pagaidu shēmā paredzētajiem krīzes noteikumiem. (39) Tomēr šķiet, ka minētie pasākumi neatbilst pagaidu shēmā paredzētajiem piemērošanas nosacījumiem.

(126)

Ņemot vērā konkrēto pasākumu raksturu un airBaltic grūtības, šķiet, ka vienīgie būtiskie kritēriji ir saistīti ar atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(127)

Tomēr Komisija norāda, ka glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1. iedaļā minētie nosacījumi glābšanas atbalstam nešķiet izpildīti. Saistībā ar pamatnostādņu 3.2. iedaļā minēto pārstrukturēšanas atbalstu Komisija norāda, ka uzņēmējdarbības plānā „reShape” nav ietverti vajadzīgie elementi (pašu ieguldījums, kompensācijas pasākumi u. c.), lai to uzskatītu par pārstrukturēšanas plānu. Turklāt, kā norādīts iepriekš, Latvijas iestādes nav sniegušas argumentus par pasākumu iespējamo saderību ar pārstrukturēšanas atbalstu.

6.5. Secinājums par saderību

(128)

Šajā posmā Komisija šaubās par dažādo konstatēto pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.

7. LĒMUMS

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija, rīkojoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā noteikto procedūru, pieprasa Latvijai viena mēneša laikā pēc šīs vēstules saņemšanas sniegt piezīmes un visu informāciju, kura varētu palīdzēt izvērtēt pasākumus. Komisija pieprasa, lai Latvijas iestādes nekavējoties nosūta šīs vēstules kopiju potenciālajam atbalsta saņēmējam.

Komisija vēlas atgādināt Latvijai, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikta nogaidoša pozīcija, un vēlas vērst iestāžu vērību uz Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu, saskaņā ar kuru nelikumīgu atbalstu var atgūt no saņēmēja.

Komisija brīdina Latviju, ka tā informēs ieinteresētās personas, publicējot šo vēstuli un nozīmīgu tās kopsavilkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā arī informēs ieinteresētās personas tajās EBTA valstīs, kuras parakstījušas Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, un informēs EBTA Uzraudzības iestādi, nosūtot tai šīs vēstules kopiju. Visas ieinteresētās personas tiks aicinātas sniegt piezīmes viena mēneša laikā pēc publicēšanas dienas.“

(1) Verslo paslaptis

(2) Bendrijos gairės dėl valstybės pagalbos sunkumus patiriančioms įmonėms sanuoti ir restruktūrizuoti, OL C 244, 2004 10 1, p. 2.

(3) Valūtas maiņas kurss ir EUR 1 = LVL 0,7063. Eiropas Centrālās bankas publicētais vidējais valūtas maiņas kurss 2011. gadam pieejams vietnē http://sdw.ecb.europa.eu/reports.do?node=100000233.

(4) Avots: Rīgas Starptautiskās lidostas 2011. gada Gadagrāmata, kas pieejama vietnē http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu/gada-gramata.

(5) Skatīt http://bnn-news.com/airbaltic-shareholders-structure-11608. Saskaņā ar presē sniegto informāciju pastāv saikne starp Taurus un Krievijas uzņēmēju, kādreizējo Lietuvas bankas Snoras galveno akcionāru un valdes priekšsēdētāju Vladimiru Antonovu. Lietuvas valdība nacionalizēja Snoras2011. gada 16. novembrī. Lietuvas Centrālā banka paskaidroja, ka Snoras nacionalizācija bija nepieciešama, jo banka nepildīja regulējošās prasības, nesniedza pieprasīto informāciju un tās aktīvu stāvoklis bija slikts. Skatīt http://en.rian.ru/business/20120523/173624459.html un http://www.bloomberg.com/news/2011-12-19/antonov-says-he-invested-50-million-euros-in-latvia-s-airbaltic.html.

(6) Latvijas Krājbanka bija Snoras saistītais uzņēmums (skatīt 3. zemsvītras piezīmi).

(7) Tajā pašā dienā FKTK pieņēma lēmumu iecelt vairākas personas Latvijas Krājbankas darbības pārvaldībai. Skatīt http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/informacija_par_mas_latvijas_k/2012-01-24_nnn/.

(8) Nav skaidrs, uz kāda pamata Latvijas valsts rīkojās, iegādājoties BAS piederošās airBaltic akcijas. Satiksmes ministrs paskaidroja, ka iegādes mērķis bija aizsargāt Latvijas Krājbankas noguldītājus. Acīmredzot BAS finanšu problēmu dēļ bija apdraudēts valsts ieguldījums airBaltic kapitālā, tādēļ valdība nolēma aktīvi rīkoties, lai aizsargātu savas intereses, un pārņemt airBaltic kontroli. Skatīt http://www.bloomberg.com/news/2011-12-01/latvia-buys-out-minority-shareholder-in-airbaltic-ministry-says.html un http://www.sam.gov.lv/?cat=8& art_id=2598.

(9) Skatīt http://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=54423. Informācija presē arī norāda, ka BAS varētu būt parādā Latvijas Krājbankai LVL 14 miljonus (skatīt, piem., http://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=53861).

(10) Pieejamā informācija liecina, ka pret BAS ir uzsāktas vairākas maksātnespējas procedūras, jo saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem prasības iesniedzējs var viegli sākt maksātnespējas procedūru pret parādnieku. BAS pašreizējā situācija nav skaidra.

(11) Turklāt šķiet, ka vismaz kopš 2010. gada attiecībās starp galvenajiem airBaltic akcionāriem – Latvijas valsti un BAS – ir bijuši konflikti. Prese ir ziņojusi par vairākiem tiesvedības gadījumiem starp Latvijas valsti un BAS (skatīt, piemēram, http://atwonline.com/airline-finance-data/news/airbaltic-files-bankruptcy-0921).

(12) Skatīt http://centreforaviation.com/analysis/airbaltics-restructuring-plan-is-in-full-swing-but-competition-from-estonian-air-is-rising-74754.

(13) Skatīt http://www.eurofound.europa.eu/emcc/erm/factsheets/18371/Air%20Baltic%20Corporation?Template=searchfactsheets&kSel=1 un http://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=42089.

(14) Skatīt http://atwonline.com/airline-finance-data/news/airbaltic-files-bankruptcy-0921.

(15) Latvijas Republikas Satiksmes ministrija 2012. gada 27. augustā ievietojusi sludinājumus laikraksta Financial Times izdevumos Eiropā un Lielbritānijā, aicinot izteikt nesaistošu interesi par airBaltic emitēto akciju iegādi. Skatīt http://prudentia.lv/upload_file/27082012-ABC%20ad%20EN.pdf.

(16) Tomēr 2011. gada 1. novembrī, kad aizdevums tika piešķirts airBaltic, BA atteicās no tiesībām nodrošināt tā aizdevumu.

(17) Latvijas valsts acīmredzot izmantoja savas tiesības 2012. gada 8. jūnijā (skatīt 20. apsvērumu).

(18) airBaltic2012. gada 10. jūlijā parakstīja nodomu protokolu ar uzņēmumu Bombardier par desmit CS300 lidaparātu iegādi un pirkuma tiesībām uz vēl desmit CS300 reaktīvajām lidmašīnām. Pamatojoties uz norādīto CS300 lidaparātu kataloga cenu, līguma vērtība noteiktam pasūtījumam būs apmēram USD 764 miljoni (EUR 621,74 miljoni), un tā varētu palielināties līdz USD 1,57 miljardiem (EUR 1,28 miljardiem), ja pirkuma tiesības tiks pārvērstas noteiktos pasūtījumos. Skatīt http://www.airbaltic.lv/public/50508.html. Valūtas maiņas kurss ir EUR 1 = USD 1,2288, Eiropas Centrālās bankas publicētais vidējais valūtas maiņas kurss 2012. gada jūlijā, pieejams vietnē http://sdw.ecb.europa.eu/reports.do?node=100000233.

(19) Pirmais valsts aizdevums LVL 16 miljonu apmērā un otrais valsts aizdevums LVL 67 miljonu apmērā (tostarp otrā daļa LVL 25,4 miljonu apmērā, kas saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu „reShape” uzņēmumam tiks piešķirts 2012. gada otrajā pusgadā).

(20) Latvijas iestādes nav iesniegušas Komisijai informāciju par 2012. gada 30. jūlijaairBaltic akcionāru sanāksmes rezultātiem.

(21) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(22) Rezultātā Latvijas valsts iegūtu no airBaltic bezprocentu obligācijas par apmēram LVL 15,78 miljoniem (EUR 22,34 miljoniem) un BAS iegūtu apmēram LVL 14,16 miljonus (EUR 20,05 miljonus).

(23) Skatīt http://www.lkb.lv/lv/par_krajbanku/jaunumi/archyve?item=2020&page=9.

(24) No Latvijas iestāžu 2012. gada 4. septembrī iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka tiesa izdevusi rīkojumu iesaldēt naudas pārvedumu saistībā ar šo prasību.

(25) Avots: airBaltic 2011. gada pārskats.

(26) Avots: airBaltic 2011. gada pārskats.

(27) 2012. gada 11. septembra spriedums Lietā T-565/08 Corsica Ferries pret Komisiju, 122. punkts, vēl nav publicēts.

(28) Saistībā ar nodrošinājumu Latvija norāda, ka pirmā valsts aizdevuma piešķiršanas laikā nodrošinājuma vērtība tika lēsta LVL […] apmērā, pamatojoties uz Ernst & Young 2009. gadā veikto vērtējumu. Tā kā netika veikts vēlāks vērtējums un ņemot vērā darījuma būtību, Latvijas iestādes nolēma piemērot riska starpību [7-11] % apmērā.

(29) Uzņēmējdarbības plāns „reShape” tika pieņemts 2012. gada martā (skatīt 37. apsvērumu).

(30) Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju 2011. gada 13. decembrī lietotais RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate jeb Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss) bija 2,8 % (skatīt http://www.bank.lv/naudas-tirgus-indeksi-rigibid-un-rigibor).

(31) Skatīt, piemēram, Komisijas 1982. gada 22. jūlija Lēmumu 82/653/EEK lietā Leeuwarder papierfabriek, OV L 277, 29.9.1982., 15. lpp.: „situācija attiecīgajā tirgū nedod iemeslu cerēt, ka uzņēmums, kam steidzami vajadzīga plaša pārstrukturēšana, varētu radīt pietiekamu naudas plūsmu, lai finansētu vajadzīgo kompensācijas ieguldījumu, pat ja tas saņemtu cerēto palīdzību”.

(32) Runa ir par attiecīgi 2011. gada 21. oktobra un 14. decembra nolīgumu.

(33) Lieta T-109/01, Fleuren Compost pret Komisiju [2004] Recueil, II-127. lpp., 74. punkts.

(34) Skatīt, piemēram, http://www.breakingtravelnews.com/news/article/airbaltic-secures-future-with-government-programme/. airBaltic arī atsaucies uz kapitāla palielināšanu savā vietnē http://www.airbaltic.com/public/49435.html.

(35) Skatīt Komisijas 1988. gada 26. jūlija Lēmumu 89/43/EEK lietā ENI-Lanerossi, OV L 16, 20.1.1989., 52. lpp.: „rūpnīcu finanšu un ekonomiskais stāvoklis, jo īpaši ņemot vērā to zaudējumu pastāvēšanas ilgumu un zaudējumu apjomu, bija tāds, ka saistībā ar ieguldīto kapitālu nevarēja plānot normālu dividenžu atdevi vai kapitāla peļņu”.

(36) Šajā saistībā skatīt ģenerāladvokāta Hēlhuda atzinumu apvienotajās lietās C-328/99 un C-399/00 Itālija pret Komisiju un SIM 2 Multimedia SpA pret Komisiju (Seleco), [2003] Recueil, I-4035. lpp., 53.-54. punkts.

(37) Saskaņā ar informāciju presē Latvijas valdība jau 2010. gada 17. martā pieņēmusi lēmumu atbalstīt airBaltic, iepludinot uzņēmumā LVL 15,6 miljonus, izmantojot LVRTC. Skatīt, piemēram, http://www.bbn.ee/article/2010/03/17/airBaltic_gets_22_million_euros_from_Latvian_government

(38) C-364/90 Itālija pret Komisiju [1993] Recueil, I-2097. lpp., 20. punkts.

(39) Komisijas paziņojums — Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, OV C 16, 22.1.2009., 1. lpp., un Komisijas Paziņojums, ar ko groza valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, OV C 303, 15.12.2009., 6. lpp. Pagaidu shēma beidza pastāvēt 2011. gada decembrī.

8.3.2013

Europos Sąjungos oficialusis leidinys

C 69/53

VALSTYBĖS PAGALBA – SLOVĖNIJA

Valstybės pagalba SA.32715 (2012/C) (ex 2012/NN) – Tariama pagalba Adria Airways

Kvietimas teikti pastabas pagal Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalį

(Tekstas svarbus EEE)

2013/C 69/04

2012 m. lapkričio 20 d. raštu, pateikiamu originalo kalba po šios santraukos, Komisija pranešė Slovėnijai apie savo sprendimą pradėti Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalyje nustatytą procedūrą dėl pirmiau minėtos pagalbos.

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Faksas+32-2-296-1242

E. paštas stateaidgreffe@ec.europa.eu

Šios pastabos bus perduotos Slovėnijai. Pastabas teikianti suinteresuotoji šalis gali pateikti pagrįstą raštišką prašymą neatskleisti jos tapatybės.

SANTRAUKOS TEKSTAS

PROCEDŪRA

2011 m. kovo 11 d. Slovėnija pranešė Komisijai apie 6,2 mln. EUR sanavimo pagalbą „Adria Airways“ (toliau – „Adria“) valstybės garantijos ir lengvatinės paskolos forma. Po to keletą kartų buvo apsikeista informacija. 2011 m. liepos 13 d. susitikime su Slovėnijos valdžios institucijomis Komisijai buvo pranešta, kad sanavimo pagalbos neužteks. Slovėnija atsiėmė savo pranešimą apie sanavimo pagalbą 2011 m. rugpjūčio 1 d.

Gavusi informaciją apie tai, kad Slovėnija 2011 m. rugsėjo 30 d. suteikė „Adria“ bendrovei 50 mln. EUR grynojo kapitalo investiciją, Komisija nusprendė tęsti išankstinį tyrimą ex officio.2012 m. liepos 12 d. buvo organizuotas susitikimas su Slovėnijos, „Adria“ bendrovės ir valstybės valdoma kontroliuojančiąja bendrove PDP.

PRIEMONIŲ, DĖL KURIŲ KOMISIJA PRADEDA PROCEDŪRĄ, APRAŠYMAS

„Adria“ yra Slovėnijos nacionalinis oro vežėjas ir pagrindinė oro transporto bendrovė Liublianos oro uoste. Dabar, inter alia, šios bendrovės 69,9 % priklauso Slovėnijai, 19,6 % „Nova Ljubljanska Banka“ (toliau – NLB) ir 2,1 % PDP.

2007 m. vasario 19 d.„Adria“ akcininkų susirinkime buvo nuspręsta bendrovės kapitalą padidinti 10,9 mln. EUR (1 priemonė). Apytiksliai 99,6 % kapitalo didinimo lėšų suteikė 100 % valstybinis fondas KAD. Sumokėta kaina – 27 EUR už akciją. 2006 m. rugsėjo mėn. ataskaitoje buvo nurodyta didesnė akcijų vertė.

2009 m. sausio 13 d.„Adria“ valdančioji taryba nusprendė padidinti „Adria“ kapitalą išleisdama naujas akcijas. Dėl to „Adria“ kapitalas padidėjo 2,36 mln. EUR (2 priemonė). Apytiksliai 99,5 % kapitalo didinimo lėšų suteikė KAD. Sumokėta kaina – 22 EUR už akciją. 2008 m. rugsėjo mėn. ataskaitoje buvo nurodyta didesnė akcijų vertė.

2010 m. rugsėjo 2 d.„Adria“ akcininkų susirinkime buvo nuspręsta bendrovės kapitalą padidinti 2,5 mln. EUR (3 priemonė). Apytiksliai 80 % kapitalo didinimo lėšų suteikė kontroliuojančioji bendrovė PDP, KAD perėmėja, ir 20 % dvi privačios turizmo agentūros. Sumokėta kaina – 12 EUR už akciją. 2009 m. birželio mėn. ataskaitoje buvo nurodyta didesnė akcijų vertė.

2011 m. rugsėjo 21 d.„Adria“ akcininkų susirinkime buvo nuspręsta bendrovės kapitalą padidinti 69,7 mln. EUR (4 priemonė). Slovėnija suteikė grynojo kapitalo pavidalu 49,5 mln. EUR, o PDP – 0,5 mln. EUR. Kitą padidinto kapitalo dalį sudarė kelių bankų skolos konvertavimas į nuosavą kapitalą: 13,83 mln. EUR – NLB, 3,35 mln. EUR „Abanka Vipa“, 1,24 mln. EUR „Unicredit Bank of Slovenia“ ir 1,28 mln. EUR „Hypo Alpe-Adria Bank“. Sumokėta kaina – 1 EUR už akciją, kuri pagal Slovėnijos teisę yra mažiausia leidžiama suma. Vertinimo ataskaita nebuvo pateikta.

„Adria Airways Tehnika“ (toliau – AAT) 100 % priklausė „Adria“. Nuo 2010 m. spalio mėn. iki 2011 m. kovo mėn. PDP ir „Aerodrom Ljubljana“, kurios didžioji dalis akcijų priklausė valstybiniam Liublianos oro uosto valdytojui, iš „Adria“ dviem etapais (5 priemonė) įsigijo 52,3 % ir 47,7 % AAT akcijų. Iš viso buvo sumokėta 14,7 mln. EUR. 2010 m. balandžio mėn. ataskaitoje nurodyta AAT, kaip „Adria“ priežiūros padalinio, vertė 2009 m. gruodžio mėn. buvo 14,4–14,9 mln. EUR.

PRIEMONIŲ VERTINIMAS

Komisija laikosi nuomonės, kad tada, kai „Adria“ bendrovei buvo taikomos priemonės, ji galėjo būti laikoma sunkumų patiriančia bendrove pagal Sanavimo ir restruktūrizavimo gaires (1).

Beveik visas lėšas 1 ir 2 priemonėms skyrė KAD, kuri tuomet 100 % tiesiogiai priklausė Slovėnijai. Komisija laikosi nuomonės, kad Slovėnija turėjo aiškų ir tiesioginį poveikį KAD, ir daro išvadą, kad 1 ir 2 priemonės priskirtinos Slovėnijai. Komisija pažymi, kad buvo didelis laiko tarpas nuo kapitalo padidinimo iki akcijų vertės nustatymo, o tai greitai besikeičiančioje oro transporto sektoriaus ekonominėje aplinkoje galėjo turėti didelį poveikį „Adria“ akcijų vertei.

Dėl 3 priemonės Komisija laikosi požiūrio, kad PDP akcijos priskirtinos valstybei ne tik todėl, kad Slovėnija netiesiogiai valdo 100 % PDP, bet ir remiantis netiesioginiais įrodymais. Komisija pažymi, kad kapitalo padidinimo laikotarpį ir akcijų vertinimo laikotarpį skiria 15 mėnesių. Taip pat Komisija laikosi nuomonės, kad turint omenyje „Adria“ tuo metu patirtus sunkumus ir ribotas galimybes gauti pakankamą investicijų grąžą, dviejų privačių turizmo agentūrų 0,5 mln. EUR investicija neišsklaido per se Komisijos abejonių dėl galimai suteikto pranašumo „Adria“.

Dėl 4 priemonės Komisija pažymi, kad PDP akcijos priskirtinos valstybei, ir abejoja, ar NLB, nuspręsdamas konvertuoti savo skolą į akcijas, veikė kaip privatus ekonominės veiklos vykdytojas. Komisija taip pat abejoja, ar privataus sektoriaus dalyvavimas gali būti laikomas tokiu reikšmingu, kad būtų galima atmesti valstybės pagalbos suteikimo prielaidą, ir pažymi skirtingą valstybės ir PDP įnašų (grynasis kapitalas) ir bankų įnašų (skolos konvertavimas į akcijas) pobūdį: Komisijos nuomone, to pakanka, kad atsirastų pagrįstų abejonių dėl to, ar 4 priemonė buvo pari passu. Komisija taip pat pažymi, kad 2011 m. kapitalas buvo padidintas neatlikus vertinimo ataskaitos.

Dėl 5 priemonės Komisija daro išvadą, kad PDP ir „Aerodrom Ljubljana“ akcijos priskirtinos valstybei. Taip pat Komisija laikosi požiūrio, kad 2010 m. kapitalo padidinimas ir 5 priemonė turėtų būti vertinami kaip stambesnės operacijos, kuria buvo siekiama paremti „Adria“, dalis, ir nėra tikra, ar AAT, atskirtos nuo „Adria“ vertė, būtų tokia pat, kaip ir tada, jei ji būtų „Adria“ dalis.

Dėl suderinamumo Komisija laikosi nuomonės, kad šiame etape, atsižvelgiant į priemonių pobūdį ir „Adria“ patiriamus sunkumus, vieninteliai taikytini kriterijai būtų dėl pagalbos sunkumus patiriančioms įmonėms sanuoti ir restruktūrizuoti pagal SESV 107 straipsnio 3 dalies c punktą, remiantis Sanavimo ir restruktūrizavimo gairėmis. Tačiau neatrodo, kad būtų laikomasi Sanavimo ir restruktūrizavimo gairėse nustatytų sąlygų.

Remiantis Tarybos reglamento (EB) Nr. 659/1999 14 straipsniu, bet kuri neteisėtai suteikta pagalba gali būti išieškota iš gavėjo.

RAŠTO TEKSTAS

„Komisija želi obvestiti Slovenijo, da se je, potem ko je preučila informacije, ki so jih o zgoraj navedenem ukrepu posredovali vaši organi, odločila za začetek formalnega postopka preiskave iz člena 108(2) Pogodbe o delovanju Evropske unije.

1. POSTOPEK

(1)	S priglasitvijo SANI št. 5628 z dne 11. marca 2011, evidentirano istega dne, je Slovenija Komisiji priglasila pomoč za reševanje družbi Adria Airways (v nadaljevanju: Adria ali družba) v obliki državnega jamstva in ugodnega posojila v višini 6,2 milijona EUR.

(2)

Slovenski organi so predložili dodatne informacije z dopisoma z dne 31. marca 2011 in 12. aprila 2011. Komisija je zahtevala dodatne informacije z dopisom z dne 29. aprila 2011, na katerega slovenski organi niso odgovorili. Komisija se je srečala s slovenskimi organi in njihovimi svetovalci 13. julija 2011. Na tem srečanju so slovenski organi Komisiji razložili, da priglašena pomoč za reševanje ne bi zadostovala zaradi neugodnega finančnega položaja družbe ter da Slovenija namerava dokapitalizirati Adrio s 50 milijoni EUR v denarju. Slovenija je umaknila svojo priglasitev pomoči za reševanje 1. avgusta 2011.

(3)

Potem ko je prejela informacije, da je Slovenija 30. septembra 2011 vseeno izvedla zgoraj omenjeno dokapitalizacijo, se je Komisija odločila, da po uradni dolžnosti nadaljuje predhodno preiskavo ter je zaprosila za dodatne informacije z dopisi z dne 12. septembra 2011, 28. novembra 2011 in 17. aprila 2012, na katere so slovenski organi odgovorili z dopisi z dne 11. oktobra 2011, 27. decembra 2011, 13. januarja 2012 in 18. maja 2012. Poleg tega so slovenski organi po pošti dne 7. novembra 2012 predložili memorandum, ki so ga pripravili odvetniki Adrie.

(4)

Na zahtevo slovenskih organov je 12. julija 2012 potekalo srečanje, na katerem so sodelovali predstavniki Adrie in državnega holdinga PDP (2), enega od delničarjev Adrie. Na tem srečanju so slovenski organi ter predstavniki Adrie in PDP predstavili pojasnila in argumente glede ukrepov, ki so predmet preiskave.

2. SLOVENSKI TRG LETALSKEGA PREVOZA

(5)	Adria je slovenski državni letalski prevoznik in najpomembnejša letalska družba na ljubljanskem letališču. V letu 2011 je prepeljala 73,4 % potnikov, ki so leteli prek ljubljanskega letališča, in po pričakovanjih naj bi v letu 2012 prepeljala okrog 70 % vseh potnikov.

(6)	Prisotnost nizkocenovnih prevoznikov v Sloveniji je zelo omejena (easyJet leti le na eni progi iz Ljubljane, Wizz Air pa na dveh), poleg tega le še štiri druge konkurenčne družbe (Air France, Finnair, Turkish Airlines in Montenegro Airlines) letijo iz Ljubljane do svojih glavnih vozlišč.

3. UPRAVIČENEC

(7)

Adria je velika družba, ki je v letu 2010 ustvarila 148,7 milijona EUR prometa in 63,1 milijon EUR izgub, zaposluje pa približno 450 ljudi. V floti ima 13 letal, večinoma regionalna reaktivna letala. Trenutno je Adria med drugim v lasti Republike Slovenije (69,9 %), Nove Ljubljanske Banke d.d. (3) (v nadaljevanju: NLB) (19.6 %) in PDP (2,1 %).

(8)	Kot je natančno razloženo v odstavkih (41) do (44) spodaj, se je finančni položaj Adrie po letu 2008 nenehno slabšal, zmanjšali sta se prodaja, EBT (zaslužek pred obdavčitvijo) je negativen, prav tako je negativen tudi lastniški kapital.

(9)

Slovenija in vodstvo Adrie trenutno iščeta strateškega zasebnega partnerja za Adrio Airways. Slovenija je 1. avgusta 2012 skupaj s PDP, NLB, Abanko Vipa d.d., banko Hypo Alpe-Adria Bank d.d. in Unicredit Banko Slovenije d.d. (glej odstavek (20) spodaj) začela privatizacijski postopek Adrie, ko je začela zbirati ponudbe za odkup 74,87 % delnic družbe. Istega dne je Agencija za upravljanje kapitalskih naložb Republike Slovenije (AUKN) objavila javni razpis za vlagatelje za nezavezujočo prijavo interesa v postopku prodaje večinskega deleža delnic družbe. (4)

4. OPIS UKREPOV

4.1. Ukrep 1: dokapitalizacija v letu 2007

(10)

Na dan 31. decembra 2006 je bila struktura kapitala Adrie naslednja:

Tabela 1: Delničarji Adrie pred dokapitalizacijo leta 2007

Ime	%
KAD	55,0
SOD	20,0
NFD 1 delniški investicijski sklad, d.d. (5)	9,7
NFD Holding, d.d. (6)	7,2
Infond d.o.o. (7)	4,9
Drugi (vključno s posameznimi delničarji)	3,2

(11)	Skupščina delničarjev Adrie se je 19. februarja 2007 odločila, da dokapitalizira družbo v višini 10,9 milijona EUR. Približno 99,6 % sredstev je vpisal državni sklad KAD, preostali del pa so vpisali posamezni delničarji. Vse delnice so bile plačane do 5. aprila 2007.

(12)	Cena delnice je znašala 27 EUR. V poročilu o vrednotenju iz […] (8) je bila septembra 2006 vrednost delnic določena pri […] EUR za delnico.

(13)

Po dokapitalizaciji leta 2007 je bila struktura lastništva kapitala Adrie naslednja:

Tabela 2: Delničarji Adrie po dokapitalizaciji leta 2007

Ime	%
KAD	77,3
SOD	10,0
NLB (9)	8,5
Infond d.o.o.	2,4
Drugi (vključno s posameznimi delničarji)	1,8

4.2. Ukrep 2: dokapitalizacija v letu 2009

(14)

13. januarja 2009 se je upravni odbor Adrie odločil, da družbo dokapitalizira z izdajo novih delnic. Posledično se je kapital Adrie povišal za 2,36 milijona EUR. Približno 99,5 % dokapitalizacije je vpisal KAD, medtem ko so preostali del vpisali posamezni delničarji. Vse delnice so bile plačane do 20. julija 2009.

(15)	Cena delnice je znašala 22 EUR. V poročilu o vrednotenju iz […] je bila vrednost delnice septembra 2008 določena pri […] EUR za delnico.

(16)

Po dokapitalizaciji leta 2009 je bila struktura lastništva kapitala Adrie naslednja:

Tabela 3: Delničarji Adrie po dokapitalizaciji leta 2009

Ime	%
KAD	78,6
SOD	8,8
NLB	7,5
Infond d.o.o.	2,2
Drugi (vključno s posameznimi delničarji)	2,9

4.3. Ukrep 3: dokapitalizacija v letu 2010

(17)

Skupščina delničarjev Adrie se je 2. septembra 2010 odločila, da dokapitalizira družbo v višini 2,5 milijona EUR. Približno 80 % tega zneska je vpisala holdinška družba PDP, naslednica KAD-a in SOD-a. Preostalih 20 % sta vpisali dve zasebni turistični agenciji: Kompas d.d. in Palma d.o.o. (vsaka po 10 %). Vse delnice so bile plačane do 1. oktobra 2010.

(18)	Cena delnice je znašala 12 EUR. V poročilu o vrednotenju iz […] je bila vrednost delnice junija 2009 določena pri […] EUR za delnico.

(19)

Po dokapitalizaciji leta 2010 je bila struktura lastništva kapitala Adrie naslednja:

Tabela 4: Delničarji Adrie po dokapitalizaciji leta 2010

Ime	%
PDP	86,0
NLB	6,1
Kompas d.d.	1,9
Palma d.o.o.	1,9
Infond d.o.o.	1,7
Drugi (vključno s posameznimi delničarji)	2,4

4.4. Ukrep 4: dokapitalizacija v letu 2011

(20)

Skupščina delničarjev Adrie se je 21. septembra 2011 odločila, da dokapitalizira družbo v višini 69,7 milijona EUR. Republika Slovenija je vpisala 49,5 milijona EUR v denarju, PDP pa je vpisal 0,5 milijona EUR, prav tako v denarju. Preostali del dokapitalizacije (tj. 19,7 milijona EUR) je potekal v obliki pretvorbe dolga v lastniški kapital, ki so jo izvedle številne banke: (i) 13,83 milijona EUR NLB, (ii) 3,35 milijona EUR Abanka Vipa d.d., (iii) 1,24 milijona EUR Unicredit Banka Slovenija d.d. in (iv) 1,28 milijona EUR banka Hypo Alpe-Adria d.d. Dokapitalizacija se je izvedla 30. septembra 2011.

(21)	Dogovorjena cena za delnico je bila 1 EUR, kar je najnižja vrednost, ki jo dopušča slovenska zakonodaja. Poročilo o vrednotenju ni bilo pripravljeno.

(22)

Po dokapitalizaciji leta 2011 je bila struktura lastništva kapitala Adrie naslednja:

Tabela 5: Delničarji Adrie po dokapitalizaciji leta 2011

Ime	%
Republika Slovenija	69,9
NLB	19,6
Hypo Alpe-Adria Bank d.d.	1,8
Abanka Vipa d.d.	4,7
Unicredit Banka Slovenije d.d.	1,8
PDP	2,1
Drugi (vključno s posameznimi delničarji)	0,1

4.5. Ukrep 5: nakup družbe adria airways tehnika d.d. v letih 2010–2011

(23)	Adria Airways Tehnika d.d. (v nadaljevanju: AAT), hčerinska družba Adrie v njeni 100-odstotni lasti, je bila ustanovljena leta 2010. Do takrat je bila Adriina služba za vzdrževanje letal, znana kot SVL. AAT opravlja vzdrževalna dela na letalih za Adrio in druge stranke.

(24)

V obdobju med oktobrom 2010 in marcem 2011 sta družbi PDP in Aerodrom Ljubljana – upravitelj ljubljanskega letališča v večinski državni lasti – v dveh fazah od Adrie odkupili 52,3- in 47,7-odstotni delež v AAT. Čeprav Komisija ne pozna natančnih pogojev prodaje, se zdi, da je v prvi fazi PDP odkupil 18,24-odstotni delež v AAT v obliki 2 676 346 prednostnih delnic brez glasovalnih pravic po ceni 1 EUR za delnico. Istočasno je Aerodrom Ljubljana odkupil 31,16-odstotni delež v AAT s pretvorbo dolga v prednostne delnice brez glasovalnih pravic v znesku približno 4,6 milijona EUR. V drugi fazi na začetku leta 2011 je Adria prodala svoje preostale delnice v AAT, kot sledi: PDP je odkupil 5 000 000 navadnih delnic po ceni 1 EUR na delnico ter je povečal svoj delež v podjetju na 52,33 %, medtem ko je Aerodrom Ljubljana povečal svoj delež v AAT na 47,67 % s pretvorbo 2,2 milijona EUR terjatev Adrie.

(25)	Celoten plačan znesek je bil torej 14,7 milijona EUR, tj. 1 EUR na delnico. V poročilu o vrednotenju iz aprila 2010 se je vrednost AAT kot službe Adrie za vzdrževanje ocenila med 14,4 milijona EUR in 14,9 milijona EUR v decembru 2009.

5. PRIPOMBE SLOVENIJE

(26)

Slovenija meni, da je treba Adrio obravnavati kot družbo v težavah v smislu Smernic Skupnosti o državni pomoči za reševanje in prestrukturiranje podjetij v težavah (10) šele po 29. juliju 2011, ko je upravni odbor družbe preučil letno poročilo družbe za leto 2010 ter ugotovil, da je družba postala dolgoročno insolventna. Zato je po mnenju slovenskih organov Adria postala podjetje v težavah šele v času ukrepa 4.

(27)

Slovenija meni, da dokapitalizaciji v letih 2007 in 2009 (ukrepa 1 in 2) nista vključevali državnih sredstev ter da odločitve o dokapitalizaciji Adrie ni mogoče pripisati državi. Prav tako slovenski organi trdijo, da sta bili ti dve dokapitalizaciji izvedeni v skladu z načelom vlagatelja pod tržnimi pogoji, ker sta bili trdni gospodarski naložbi, izvedeni po cenah, ki so bile nižje od tržnih vrednosti iz neodvisnih poročil o vrednotenju, zato Adria ni imela nobenih neupravičenih prednosti.

(28)

V zvezi z dokapitalizacijo leta 2010 (ukrep 3) Slovenija trdi, da ni vsebovala državnih sredstev, ker je PDP domnevno pridobil potrebna sredstva za izvedbo te dokapitalizacije od zasebne banke. Poleg tega Slovenija ugotavlja, da je bila odločitev o dokapitalizaciji Adrie upravičena ter poudarja, da sta pri njej sodelovali dve zasebni podjetji, ki sta prispevali približno 0,5 milijona EUR, tj. približno 20 % celotne dokapitalizacije, pod enakimi pogoji kot PDP. Slovenija meni, da se lahko sodelovanje zasebnih vlagateljev šteje za gospodarsko zelo pomembno, zaradi česar bi bila ta dokapitalizacija v skladu z načelom vlagatelja v tržnem gospodarstvu.

(29)	Slovenija trdi tudi, da ukrepov PDP ni mogoče pripisati državi, ker PDP ni bil ustanovljen na podlagi zakona državnega zbora ali sklepa slovenske vlade, deluje v skladu z gospodarskim pravom ter se financira prek komercialnih bank pod tržnimi pogoji.

(30)

V zvezi z dokapitalizacijo iz leta 2011 (ukrep 4) Slovenija trdi, da ukrepov NLB (ki je 13,83 milijona EUR dolga pretvorila v lastniški kapital) ni mogoče pripisati državi kljub dejstvu, da je bila v času ukrepa država večinski lastnik banke. Slovenija meni, da je NLB družba zasebnega prava, kar ji zagotavlja dovolj neodvisnosti, da je mogoče izključiti zaščito kakršnega koli javnega interesa. Poleg tega Slovenija meni, da udeležbe PDP ni mogoče pripisati državi (iz istih razlogov, ko je navedeno v odstavku (29) zgoraj).

(31)

Slovenija poudarja, da je dokapitalizacija iz leta 2011 v skladu z načelom vlagatelja v tržnem gospodarstvu iz več razlogov. Prvič, Slovenija navaja, da je vlada s sklepom z dne 23. junija 2011 svojo udeležbo pri dokapitalizaciji pogojevala z istočasno udeležbo zasebnega sektorja, vsaj v deležu, ki je enak njenemu lastniškemu deležu, ter pod enakimi pogoji, kot veljajo za državnega vlagatelja. Slovenija, PDP in banke so sprejele sporazum o dokapitalizaciji Adrie 28. septembra 2011 pod pogoji iz odstavka (20) zgoraj.

(32)

Slovenija nadalje trdi, da dokapitalizacija ni bila edini načrtovan in izvršen ukrep za prestrukturiranje, ter ugotavlja, da so banke soglašale s reprogramiranjem več bančnih posojil, kar po mnenju slovenskih organov prav tako pomeni udeležbo zasebnega sektorja. Slovenija zaključuje s sklepom, da je bil delež kapitala, ki so ga vpisali zasebni vlagatelji, gospodarsko resnično pomemben.

(33)

Slovenija je tudi razložila, da je bila odločitev države, PDP in bank o sodelovanju pri dokapitalizaciji leta 2011 sprejeta na podlagi načrta z naslovom „Program finančnega in poslovnega prestrukturiranja družbe“ iz septembra 2011. Načrt je vključeval potrebne ukrepe za finančno in poslovno prestrukturiranje Adrie, kar bi ji omogočilo, da začne ponovno uspešno poslovati. Podrobnosti načrta so predstavljene v odstavkih 35 do 39 spodaj.

(34)

V zvezi z nakupom AAT v letih 2010–2011 (ukrep 5) Slovenija meni, da je bil opravljen po tržni ceni, kot je bila ocenjena v neodvisnem poročilu o vrednotenju. Poleg tega Slovenija trdi, da je PDP potrebna sredstva za to transakcijo pridobil na trgu brez državnega jamstva. Nadalje Slovenija meni, da ukrepov PDP ni mogoče pripisati državi (glej odstavek 29 zgoraj).

Program finančnega in poslovnega prestrukturiranja družbe iz septembra 2011

(35)	Po Programu finančnega in poslovnega prestrukturiranja družbe (v nadaljevanju: načrt) bi Adria ponovno uspešno poslovala v letu 2013 (osnovni in optimistični scenarij) ali v letu 2014 (pesimistični scenarij). Iz načrta je prav tako razvidno, da so težave Adrie nastale zaradi: a) […].

(36)	Načrt prav tako določa več ukrepov, namenjenih za prestrukturiranje Adrie in povrnitev njenega uspešnega poslovanja: a) […].

(37)

Po načrtu bi dokapitalizacija iz leta 2011 v višini 69,7 milijona EUR zagotovila kritje negativnega lastniškega kapitala Adrie v višini […] EUR, odplačilo obveznosti v višini […] EUR ([…] EUR obveznosti dobaviteljem in […] EUR za zgodnje odplačilo bančnih posojil) ter financiranje ukrepov za prestrukturiranje v višini […] EUR.

(38)

Po drugi strani bi skupni stroški prestrukturiranja znašali […] EUR, kar bi se delno financiralo z vložkom slovenske države in PDP v višini 50 milijonov EUR v denarju. Načrt prav tako predvideva, da bo tudi Adria sama prispevala k svojim stroškom za prestrukturiranje („lasten prispevek“) v višini […] EUR s pretvorbo dolga iz bančnih posojil v lastniški kapital (19,7 milijona EUR), […].

(39)	Končno, načrt kot izravnalna ukrepa predvideva prodajo AAT in ukinitev rednih prog.

6. OCENA

(40)

Ta sklep kot najpomembnejšo točko obravnava vprašanje, ali je Adria podjetje v težavah v smislu smernic za reševanje in prestrukturiranje (glej oddelek 6.1 spodaj). Posledično bo Komisija preverila, ali ukrepi, ki so predmet preiskave, tvorijo državno pomoč Adrii v smislu člena 107(1) PDEU (glej oddelek 6.2 spodaj), ter končno, ali je takšna pomoč lahko združljiva z notranjim trgom (glej oddelek 6.4 spodaj).

6.1. Težave adrie

(41)

Komisija ugotavlja, da se je – kot je natančno prikazano v spodnji tabeli 6 – finančno poslovanje družbe znatno poslabšalo v obdobju 2008 – junij 2011.

Tabela 6: Ključni finančni podatki Adrie za obdobje 2007 – junij 2011 (v milijonih EUR)

	2007	2008	2009	2010	Junij 2011
Promet	179,2	205,4	161,4	148,7	71,1
Čisti izid	0,4	–3,2	–14,0	–63,1	–2,2
EBT+DA	0,4 (11)	10,9	1,6	–50,9	1,8
Delniški kapital	6,8	6,8	7,7	9,4	9,4
Lastniški kapital	41,8	32,5	29,3	–35,4	–35,9
Dolg/lastniški kapital (razmerje)	2,8	3,7	4,0	–3,9	–3,6
Denarni tok iz poslovanja	16,9	18,5	6,1	1,7	–21,6 (12)

(42)	Adria je poslovno leto 2011 zaključila z izgubo v višini 12 milijonov EUR (13). Iz informacij, ki jih objavljajo mediji, se zdi, da je v prvem četrtletju 2012 ustvarila izgube v višini približno 8 milijonov EUR (14).

(43)

Točka 10(a) smernic za reševanje in prestrukturiranje določa, da je družba v težavah družba, „pri kateri je izgubljena več kot polovica njenega osnovnega kapitala, in je bila v preteklih 12 mesecih izgubljena več kot četrtina tega kapitala“. Ta določba odraža domnevo, da družba, ki se sooča z visokimi izgubami svojega delniškega kapitala, ne bo sposobna poravnati izgub, kar bi v kratko- ali srednjeročnem obdobju skoraj gotovo ogrozilo obstoj družbe (kot je določeno v točki 9 istih smernic).

(44)

V primeru Adrie, kot je razvidno iz njenih računovodskih izkazov za obdobje 2007 – junij 2011, delniški kapital ni bil izgubljen, ampak se je dejansko povečal. Vendar Komisija ugotavlja, da je lastniški kapital družbe v istem obdobju postal negativen. Istočasno družba ni sprejela ustreznih ukrepov za obravnavo zmanjšanja njenega lastniškega kapitala. V preteklih primerih (15) je Komisija sklenila, da v primerih, ko ima podjetje negativen lastniški kapital, a priori predpostavlja, da so merila iz točke 10(a) izpolnjena, kar velja za Adrio vsaj po letu 2010. Splošno sodišče je v nedavni sodbi prav tako odločilo (16), da je podjetje z negativnim lastniškim kapitalom podjetje v težavah.

(45)

Poleg tega se zdi, da so težave Adrie dosegle vrhunec do konca leta 2010. V zvezi s tem so mediji v tistem času omenjali možnost stečajnega postopka za Adrio ali celo njenega bankrota (17). To se lahko razume kot znak, da je Adria, vsaj takrat, izpolnila merila za začetek kolektivnega postopka insolventnosti v skladu s slovensko zakonodajo v smislu točke 10(c) smernic za reševanje in prestrukturiranje.

(46)

Komisija končno ugotavlja, da je Adria po letu 2008 ustvarila precejšnje izgube, z 3,2 milijona EUR leta 2008 so te v letu 2010 narasle na 63,1 milijona EUR. Promet se po letu 2008 stalno zmanjšuje. Prav tako ves čas upada denarni tok iz poslovanja in je z 18,5 milijona EUR leta 2008 upadel na 6,1 milijona EUR leta 2009, 1,7 milijona EUR leta 2010 ter –21,6 milijona EUR leta 2011 (18). Prav tako se je zmanjšala neto vrednost Adriinih sredstev, in sicer s 30,9 milijona EUR leta 2008 na –36,6 milijona EUR leta 2010 (19).

(47)

Zgornji elementi kažejo, da je mogoče Adrio obravnavati kot podjetje v težavah v smislu točke 11 smernic za reševanje in prestrukturiranje, ki določa, da je podjetje v težavah „ob prisotnosti običajnih znakov […], kot so naraščajoče izgube, upadanje prometa, kopičenje zalog, presežki prostih zmogljivosti, padanje denarnih tokov, naraščajoči dolgovi, naraščajoči stroški obresti ali zmanjševanje čiste vrednosti sredstev“.

(48)	V skladu s tem Komisija meni, da je Adrio mogoče šteti za podjetje v težavah v času, ko so bili ugotovljeni ukrepi izvedeni ali vsaj po letu 2008.

6.2. Obstoj državne pomoči

(49)

V skladu s členom 107(1) PDEU je vsaka pomoč, ki jo dodeli država članica, ali kakršna koli pomoč iz državnih sredstev, ki izkrivlja ali bi lahko izkrivljala konkurenco z dajanjem prednosti posameznim podjetjem ali proizvodnji posameznega blaga, nezdružljiva z notranjim trgom, kolikor prizadene trgovino med državami članicami.

(50)	Za ugotovitev, ali gre za državno pomoč, je zato treba oceniti, ali so izpolnjena kumulativna merila iz člena 107(1) PDEU (tj. prenos državnih sredstev, selektivna prednost, možno izkrivljanje konkurence in vpliv na trgovino znotraj EU) za vsakega izmed ugotovljenih ukrepov.

(51)	Slovenija trdi, da ukrepi iz oddelka 4 zgoraj ne vključujejo državne pomoči v smislu člena 107(1) PDEU, ker ukrepov ni mogoče pripisati državi in/ali ker Adria ni prejela neupravičene prednosti.

6.2.1. Ukrepa 1 in 2: dokapitalizaciji v letih 2007 in 2009

(52)	Komisija najprej ugotavlja, da je sredstva za dokapitalizaciji v letih 2007 in 2009 (ukrepa 1 in 2) skoraj v celoti vpisala KAD, in sicer 99,6 % in 99,5 % (glej odstavka (11) in (14) zgoraj) (20).

(53)

KAD upravlja z državnimi pokojninskimi skladi in sredstvi za Slovenijo ter je odgovoren tudi za privatizacijo sredstev v državni lasti. Sam cilj tega subjekta je zato tesno povezan z javno upravo in izvajanjem odločitev javnih organov, npr. v zvezi s privatizacijo državnega premoženja itd. V času ukrepov 1 in 2 je imela Slovenija neposredno v lasti 100 % delnic KAD-a, zato je vlada Slovenije imenovala vse člane skupščine in nadzornega sveta. V zvezi s tem se zdi, da se je o dokapitalizacijah v letih 2007 in 2009 razpravljalo v nadzornem svetu KAD-a v letih 2006 in 2009, nadzorni svet pa ju je tudi odobril (21).

(54)

Na tej stopnji Komisija meni, da je imela slovenska država jasen in neposreden vpliv na KAD. V tem smislu sklepne ugotovitve, ki jih je Komisija sprejela v svojem sklepu z dne 19. septembra 2012 o državni pomoči ELAN-u glede vprašanja, ali je ukrepe KAD-a mogoče pripisati državi, veljajo tudi za ta primer (22). Poleg dejstva, da je bila Slovenija v tistem času edina delničarka KAD-a in je imenovala vse člane nadzornega sveta ter da se je nadzorni svet dejansko strinjal z dokapitalizacijama v letih 2007 in 2009, se prav tako zdi, da predstavniki vlade Slovenije sodelujejo na vseh sejah skupščine in nadzornega sveta. Poleg tega obstajajo dokazi, da je slovenska država uporabila KAD kot instrument za uresničevanje ciljev industrijske politike (23).

(55)	Ob upoštevanju zgoraj navedenega Komisija meni, da je udeležba KAD-a pri dokapitalizacijah v letih 2007 in 2009 vključevala državna sredstva ter ju je mogoče pripisati Sloveniji.

(56)

Komisija mora prav tako oceniti, ali sta dokapitalizaciji v letih 2007 in 2009 Adrii zagotovili neupravičeno selektivno prednost. Komisija ugotavlja, da je KAD februarja 2007 kupil nove delnice Adrie po ceni 27 EUR na delnico, kar je pod vrednostjo […] EUR na delnico, ki jo določa poročilo o vrednotenju iz septembra 2006 (glej odstavek 12 zgoraj). KAD je januarja 2009 kupil delnice po ceni 22 EUR na delnico, kar je pod vrednostjo […] EUR na delnico, ki jo določa poročilo o vrednotenju iz septembra 2008 (glej odstavek 15 zgoraj). Glede na to se lahko dokapitalizaciji iz let 2007 in 2009 štejeta za skladni s trgom.

(57)

Vendar so zgornje trditve iz več razlogov vprašljive. Prvič, Komisija poudarja precejšnjo časovno vrzel med obdobjema dokapitalizacije (februar 2007 in januar 2009) ter obdobjema, ko so se vrednotile delnice družbe (september 2006 in september 2008). Ta časovna vrzel ima lahko v hitro spreminjajočem se gospodarskem okolju, v katerem poslujejo letalski prevozniki, pomemben vpliv na vrednost delnic Adrie.

(58)

Drugič, Komisija na tej stopnji Adrio obravnava kot družbo v težavah v času dokapitalizacije leta 2009. Komisija predvsem ugotavlja, da je imela Adria leta 2008 izgube v višini 3,2 milijona EUR (glej tabelo 6 zgoraj). Poleg tega, kot je navedeno v poročilu o vrednotenju, ki se je uporabilo za dokapitalizacijo leta 2009, je bil povečan promet leta 2008 večinoma posledica slovenskega predsedovanja Svetu EU in zato ni bil strukturni trend.

(59)

Tretjič, nejasno je, ali bi zasebni vlagatelji dejansko zagotovili kapital Adrii v istem času kot KAD. V zvezi s tem je treba navesti, da je bil KAD večinski delničar Adrie že v času dokapitalizacij v letih 2007 in 2009 (24). Zato je mogoče sklepati, da sta bili dokapitalizaciji namenjeni financiranju obstoječe naložbe KAD-a v družbo, ki se jo je lahko štelo za družbo v težavah, vsaj leta 2009. Zato ni mogoče predvideti, ali bi zasebni vlagatelji dejansko zagotovili kapital Adrii v istem času kot KAD.

(60)

Na podlagi zgornjih elementov Komisija na tej stopnji ni prepričana, ali sta dokapitalizaciji v letih 2007 in še toliko bolj v letu 2009 Adrii zagotovili neupravičeno prednost ali ne. Ker sta bili dokapitalizaciji zagotovljeni izključno Adrii, Komisija meni, da bi bila prednost po svoji naravi selektivna.

6.2.2. Ukrep 3: dokapitalizacija v letu 2010

(61)	Dokapitalizacijo leta 2010 v višini 2,5 milijona EUR je 80- odstotno vpisal PDP, 20 % pa sta prispevali dve zasebni turistični agenciji (glej odstavek 17 zgoraj) (25).

(62)	Prvi element, ki ga mora oceniti Komisija, je, ali je ukrepe PDP mogoče pripisati državi, čemur Slovenija ugovarja (glej odstavek 29 zgoraj).

(63)

Komisija najprej ugotavlja, da je PDP nasledil KAD in SOD, ukrepe katerih je po mnenju Komisije mogoče prvenstveno pripisati državi (glej odstavek 54 zgoraj). Poleg tega ima država Slovenija posredno v lasti 100 % PDP (prek KAD-a, SOD-a in DSU-ja) (26) in ima tako vse glasove v odboru delničarjev, ki imenuje upravni odbor družbe. V skladu s členom 19 statuta družbe PDP mora upravni odbor odobriti nakup vrednostnih papirjev, če vrednost transakcije presega 500 000, kar je veljalo za ta primer.

(64)

Poleg tega Komisija ugotavlja, da je nekdanji slovenski minister za finance ob koncu svojega mandata 28. oktobra 2011 (tj. po dokapitalizaciji Adrie) izjavil: „Z ustanovitvijo Posebne družbe za prestrukturiranje (PDP) smo zagotovili slovenskim podjetjem nove vire financiranja, znanje in izkušnje iz primerov dobrih praks pri prestrukturiranju podjetij. Najbolj odmevna sta zagotovo uspešno izvedena primera Adria Airways in Unior“ (27). Na tej stopnji se zdi, da se ta izjava lahko šteje za posreden dokaz odgovornosti države v smislu sodne prakse v zadevi Stardust Marine (28), saj je bil PDP ustanovljen prav za izvajanje politik, ki jih določijo slovenski organi.

(65)	Ob upoštevanju zgoraj navedenega Komisija v tem trenutku meni, da je udeležba PDP pri dokapitalizaciji leta 2010 vključevala državna sredstva ter da je ukrepe PDP mogoče pripisati državi.

(66)

V zvezi z vprašanjem, ali je dokapitalizacija leta 2010 zagotovila Adrii neupravičeno selektivno prednost, Komisija najprej ugotavlja, da, čeprav je cena 12 EUR na delnico, ki jo je plačal PDP za delnice Adrie, pod ceno 16 EUR, določeno v poročilu o vrednotenju (glej odstavek 17 zgoraj), obstaja precejšnja časovna vrzel 15 mesecev med dokapitalizacijo (september 2010) in vrednotenjem delnic za poročilo (junij 2009). Zaradi velikega vpliva gospodarske krize na letalsko industrijo se zdi smiselno, da vrednotenje, ki je bilo opravljeno 15 mesecev pred dejansko dokapitalizacijo, ne odraža pravilno vrednosti delnic v času dokapitalizacije.

(67)

V zvezi s sodelovanjem dveh zasebnih turističnih agencij (Kompas d.d. in Palma d.o.o.) skupaj s PDP pri dokapitalizaciji leta 2010, Komisija ugotavlja da je vsaka vpisala 10 % dokapitalizacije, tj. vsaka po 250 000 EUR. 20-odstotna zasebna udeležba se lahko načeloma šteje kot znak, da je trg podprl zadevno naložbo. Vendar se dokapitalizacije ne sme obravnavati izolirano, ampak v širšem kontekstu položaja Adrie v zadevnem obdobju. Najprej se zdi, da je Adrio mogoče obravnavati kot družbo v težavah v času dokapitalizacije leta 2010 (glej oddelek 6.1 zgoraj). Prav tako je bila dokapitalizacija leta 2010 tretja v časovnem obdobju približno treh let in pol. Torej se je izvedla v okoliščinah, v katerih so javni organi že pokazali svojo pripravljenost finančno podpreti Adrio, kar je morda vplivalo na vedenje zasebnih vlagateljev. Poleg tega, kot je pojasnilo Splošno sodišče, „sočasnost, pa čeprav ob znatnih zasebnih naložbah, ne more sama po sebi zadostovati za ugotovitev neobstoja pomoči v smislu člena 87(1) ES, ne da bi se upoštevalo ostale upoštevne dejanske in pravne elemente“ (29). V tem širšem kontekstu in ob upoštevanju takratnih težav Adrie, dejstva, da je družba potrebovala skupno 15,76 milijona EUR kapitala od leta 2007, ter omejenih možnosti, da bi naložba dala zadosten donos v kratko- in srednjeročnem obdobju, Komisija predhodno meni, da naložba 0,5 milijona EUR sama po sebi ne odpravi dvomov Komisije glede možne konkurenčne prednosti za Adrio (30).

(68)	Ob upoštevanju navedenega Komisija na tej stopnji ni prepričana, ali je dokapitalizacija leta 2010 dala neupravičeno prednost Adrii. Tako kot pri dokapitalizacijah v letih 2007 in 2009 bi bila prednost selektivne narave, ker je imela korist samo Adria.

6.2.3. Ukrep 4: dokapitalizacija v letu 2011

(69)

Od skupno 69,7 milijona EUR za dokapitalizacijo leta 2011 (ukrep 4), je Slovenija neposredno vpisala 49,5 milijona EUR v denarju (31). Jasno je, da so to državna sredstva ter da je dokapitalizacijo mogoče pripisati državi. V zvezi s 0,5 milijona EUR v denarju, ki jih je vpisal PDP, Komisija na podoben način uporablja argumente, ki jih je izrazila v odstavkih 62 do 65 zgoraj. Kot dodaten argument Komisija ugotavlja, da odločitev slovenske vlade z dne 23. junija 2011 (glej odstavek 31 zgoraj) PDP nalaga obveznost, da prispeva 0,5 milijona EUR za dokapitalizacijo leta 2011, kot je poudarjeno v sporočilu za javnost Kabineta predsednika vlade Republike Slovenije z istega dne: „Vlada […] je na današnji seji […]sklenila, da […]AUKN […]sodeluje v postopku povečanja osnovnega kapitala družbe Adria Airways, d.d., na način, da v tem postopku v osnovni kapital te družbe vplača 49,5 milijona evrov, 500 000,00 evrov pa vplača Posebna družba za podjetniško svetovanje (PDP, d.d.). Cilj Republike Slovenije je z aktivnim sodelovanjem v navedenem postopku zagotoviti nadaljnje zadovoljevanje interesov Republike Slovenije na področju dejavnosti rednega zračnega prevoza, ki ga opravlja letalski prevoznik s sedežem v Republiki Sloveniji“ (32). Na podlagi teh navedb Komisija sklepa, da je ukrepe PDP mogoče pripisati državi.

(70)

Glede udeležbe NLB Slovenija trdi, da je NLB pri odločitvi o pretvorbi dolga v lastniški kapital delovala kot zasebno podjetje, ter meni, da ukrepov banke ni mogoče pripisati državi kljub dejstvu, da je bila NLB v času dokapitalizacije leta 2011 v večinski lasti države. NLB je bila takrat resnično v večinski lasti države, neposredno (45,62 % delnic) ali posredno prek SOD-a (4,07 %) in KAD-a (4,03 %), ki sta oba v celoti v državni lasti (33). Edini drugi pomembnejši delničar je bila banka KBC (25 %).

(71)	Prvič, Komisija ugotavlja, da je treba sredstva NLB obravnavati kot državna sredstva, saj so sredstva državnega podjetja in jih zato lahko nadzoruje država.

(72)	Drugič, Komisija na tej stopnji meni, da bi večinsko lastništvo NLB, ki pomeni večino glasov v upravnem odboru in nadzornem svetu banke, lahko bilo znak, da je ukrepe NLB mogoče pripisati državi.

(73)	Tretjič, ker je o tem ukrepu odločala in ga upravljala država, je malo verjetno, da javni organi niso imeli vpliva na ravnanje banke, ki je pod nadzorom države.

(74)

Komisija mora prav tako oceniti, ali je Adria z dokapitalizacijo leta 2011 prejela neupravičeno selektivno prednost. Komisija v zvezi s tem predhodno ugotavlja, da je bilo v času dokapitalizacije mogoče Adrio šteti za družbo v težavah, ker je imela negativen lastniški kapital, prodaja je upadala in je imela letne izgube, poleg tega ni kazala znakov izboljšanja (glej oddelek 6.1 zgoraj).

(75)	Slovenija trdi, da je bila dokapitalizacija leta 2011 v skladu s trgom, ker je potekala pod enakimi pogoji kot udeležba zasebnega sektorja, tj. zasebnih bank.

(76)

Komisija najprej ugotavlja, da je udeležba bank znašala 19,7 milijona EUR, tj. ves dolg, pretvorjen v lastniški kapital. Vendar, če se ukrepe NLB pripiše državi, bi se udeležba zasebnega sektorja pri dokapitalizaciji zmanjšala na 5,87 milijona EUR. V takšnem scenariju udeležbe zasebnega sektorja ni mogoče šteti kot dovolj visoke, da bi lahko izključili prisotnost državne pomoči.

(77)

Poleg tega Komisija opozarja, da je sočasna in precejšnja udeležba zasebnih vlagateljev le kazalec odsotnosti pomoči. Vendar mora Komisija upoštevati vsa dejstva in pravne vidike, povezane s transakcijo, ki se zdijo relevantni. V zvezi s tem Komisija ugotavlja, da je udeležba bank potekala v obliki pretvorbe obstoječih posojil v lastniški kapital, medtem ko sta država in PDP prispevala sveža sredstva, tj. denar. Dejstvo, da so banke soglašale s pretvorbo dolga v lastniški kapital zgolj v primeru, da država vloži denar v Adrio, ter zlasti različna narava njihovih prispevkov (denarni vložek proti pretvorbi dolga), po mnenju Komisije zadostuje za utemeljen dvom, ali je dokapitalizacija leta 2011 resnično potekala pod enakimi pogoji, kot to trdi Slovenija. Glede na finančni položaj Adrie so bile možnosti bank, da bi jim Adria odplačala posojila, resnično omejene, zlasti če ta posojila niso bila prednostna. Zato banke s sprejetjem pretvorbe v lastniški kapital niso prevzele nobenega novega gospodarskega tveganja ali je bilo to zelo omejeno, medtem ko je država z vložkom svežega kapitala prevzela celotno tveganje v zvezi s finančnimi sredstvi, ki prej niso bila del njenih obveznosti.

(78)	Komisija prav tako ugotavlja, da je v nasprotju s prejšnjimi dokapitalizacijami dokapitalizacija leta 2011 potekala brez vsakršnega poročila o vrednotenju.

(79)

V skladu s sodno prakso bi zasebni vlagatelj, ki razmišlja o dokapitalizaciji podjetja s precejšnjimi dolgovi, zahteval načrt za prestrukturiranje, po katerem bi podjetje postalo ponovno uspešno (34). V obravnavanem primeru slovenski organi trdijo, da so se odločili za sodelovanje pri dokapitalizaciji leta 2011 na podlagi načrta za prestrukturiranje iz septembra 2011 (glej odstavke 30 do 39 zgoraj).

(80)

Vendar glede na slabo gospodarsko poslovanje Adrie v času dokapitalizacije leta 2011, tj. v letih 2010 in 2011 je imela negativen lastniški kapital, promet je upadal, letne izgube pa so bile precejšnje (glej tabelo 6 zgoraj), se zdi, da v razumnem času ni bilo mogoče pričakovati normalnega donosa iz vloženega kapitala. Poleg tega, tudi če se dokapitalizacija podjetja lahko šteje za bistven element načrta za prestrukturiranje, to ne bi bilo dovolj za izpolnitev meril zasebnega vlagatelja, če se ugotovi, da je načrt temeljil na nezadostnih in nezanesljivih informacijah (35). V tem primeru so nekatere napovedi iz načrta za prestrukturiranje temeljile na negotovih ali nejasnih predpostavkah. Načrt na primer ne vključuje nobene kvantitativne ocene pričakovanega učinka povišanja cen vozovnic, načrtovanega sodelovanja z lokalnimi prevozniki in prevozniki, ki opravljajo daljše lete, znižanja stroškov dela, sprememb v ceni goriva, ukinitve prog, ki ustvarjajo izgube itd., na poslovne rezultate Adrie. Poleg tega se pričakuje, da bo zmanjšanje stroškov dela rezultat pogajanj s sindikati, kar vedno vključuje precejšnjo mero negotovosti. Poleg tega je predvideno zmanjšanje osebja zgolj zamisel. Končno, po načrtu naj bi Adria prodala določena sredstva, vendar niso priloženi nobeni podporni dokumenti (poročila o vrednotenju itd.), da bi se določil napovedani izkupiček (36).

(81)

Poleg tega Komisija ugotavlja, da je ta dokapitalizacija potekala po treh že izvedenih dokapitalizacijah. Na tej stopnji Komisija meni, da bi prejšnje dokapitalizacije lahko pomenile državno pomoč, ter se sprašuje, ali so morda omogočile dokapitalizacijo leta 2011 s tem, ko so umetno zagotovile obstanek družbe z odlaganjem potrebnega prestrukturiranja. Komisija meni, da bi v takih okoliščinah zadevni vlagatelj upošteval tveganje, da so predhodne dokapitalizacije pomenile nezakonito državno pomoč, ter bi ocenil učinek tveganja morebitnega naloga za izterjavo s strani Komisije na dobičkonosnost naložbe.

(82)

Nazadnje Komisija ugotavlja, da sočasne naložbe zasebnega vlagatelja v primerljivih okoliščinah zagotavljajo močan dokaz, da je preizkus tržnega vlagatelja izpolnjen. Vendar je to zgolj domneva, ki jo je mogoče zavreči. V svoji oceni mora Komisija prav tako oceniti, ali ravnanje države vpliva na ravnanje zasebnega sektorja (37).

(83)

V tem primeru na tej stopnji ni mogoče zavreči možnosti, da so banke sodelovale pri dokapitalizaciji zaradi interesa, ki ga je Slovenija pokazala za Adrio veliko pred 21. septembrom 2011, tj. datumom sprejetja odločitve o dokapitalizaciji v letu 2011. Z odločitvijo z dne 20. januarja 2011 je slovenska vlada izrazila svoj interes za podporo finančnega in poslovnega prestrukturiranja Adrie, kar je potrdila s sklepom z dne 23. junija 2011, v katerem je natančno opredelila svojo podporo (glej odstavek 31 zgoraj). V tem smislu Komisija meni predvsem, da bi lahko močno zanimanje, ki ga je Slovenija pokazala za Adrio, vplivalo na ravnanje bank v zvezi s sodelovanjem pri dokapitalizaciji leta 2011, saj verjamejo, da slovenska država ne bi dopustila bankrota družbe.

(84)	Na podlagi zgoraj navedenega se zdi, da je dokapitalizacija iz leta 2011 zagotovila neupravičeno prednost Adrii, saj ji je omogočila pridobitev sredstev, ki jih kot družba v težavah na trgu ne bi mogla pridobiti. Ta prednost bi bila po naravi selektivna, saj je bila Adria njen edini upravičenec.

6.2.4. Ukrep 5: nakup aat v letih 2010–2011

(85)	PDP in Aerodrom Ljubljana, upravitelj ljubljanskega letališča, sta odkupila 52,3 % oziroma 47,7 % AAT v obdobju od novembra 2010 do marca 2011.

(86)	Na podlagi obrazložitev iz odstavkov (62) do (65) zgoraj Komisija predhodno sklepa, da je ukrepe PDP mogoče pripisati državi ter da so bila uporabljena državna sredstva.

(87)

V zvezi z Aerodromom Ljubljana Komisija ugotavlja, da je bil v večinski lasti države že v času nakupa AAT (38). Poleg tega je v statutu Aerodroma Ljubljana navedeno, da je nadzorni svet sestavljen iz šestih članov, od katerih vsaj tri imenuje država: dva izbere Republika Slovenija, enega pa KAD in SOD (39). V zvezi s tem je nadzorni svet Aerodroma Ljubljana 1. oktobra 2010 potrdil predlog upravnega odbora glede nakupa deleža v AAT s pretvorbo terjatev do Adrie v višini 4,4 milijona EUR. V začetku leta 2011 je nadzorni svet odobril pretvorbo dolga Adrie v kapital AAT in s tem povečal svoj delež na 47,67 %.

(88)

Poleg tega Komisija ugotavlja, da je ljubljansko letališče glavno mednarodno letališče v Sloveniji (40). Zaradi njegovega strateškega pomena za državo kot glavnega izhodišča za mednarodne lete Komisija meni, da ni verjetno, da javni organi ne bi sodelovali pri pomembnih odločitvah, ki jih sprejema upravitelj letališča.

(89)	Iz zgoraj navedenega Komisija na tej stopnji sklepa, da je tudi ukrepe Aerodroma Ljubljana mogoče pripisati državi.

(90)

Da bi ocenila, ali je nakup delnic AAT s strani Aerodroma Ljubljana in PDP zagotovil neupravičeno prednost Adrii, Komisija prvič ugotavlja, da je prva faza nakupa delnic AAT potekala takoj po dokapitalizaciji leta 2010 ali istočasno z njo. Zato se zdi, da se obeh ukrepov ne sme oceniti ločeno, ampak kot del obsežnejše operacije, namenjene pomoči Adrii (41).

(91)	Komisija ugotavlja, da je cena, po kateri sta PDP in Aerodrom Ljubljana kupila delnice AAT – 14,7 milijona EUR – v mejah vrednosti, ki je bila določena v poročilu o vrednotenju iz decembra 2009. Zadevna naložba se tako zdi v skladu s trgom.

(92)

Vendar, kot je določeno v oddelku 6.1 zgoraj, se lahko v času ukrepa 5 Adria šteje za podjetje v težavah. V zvezi s tem Komisija ugotavlja, da je bil AAT v poročilu vrednoten kot del Adriine službe za vzdrževanje (takrat je bila znana pod imenom SVL) ter so se zato pri oceni vrednosti AAT upoštevale sinergije, ki izhajajo iz tega. Komisija tudi ugotavlja, da je bil AAT ločen od Adrie leta 2010 in je bil prodan kot ločen gospodarski subjekt. Zato bi bilo treba v poročilu oceniti vrednost SLV/AAT kot samostojnega gospodarskega subjekta, brez upoštevanja sinergij znotraj skupine. Zato ni jasno, ali bi bila vrednost AAT enaka, kot je bila, ko je bil ta še del Adrie. Poleg tega obstaja precejšnja časovna vrzel med vrednotenjem (december 2009) in prodajo delnic AAT (november 2010 – marec 2011). Glede na gospodarsko krizo in ob upoštevanju slabšanja finančnega stanja Adrie med letoma 2009 in 2010 se zdi smiselno, da vrednotenje, opravljeno 11 do 15 mesecev pred dejanskim časom prodaje, ne odraža pravilno vrednosti delnic v času prodaje.

(93)	Komisija ugotavlja tudi, da so mediji januarja 2011 o nakupu AAT poročali kot o obliki podpore državnega podjetja letalski družbi v težavah (42). Dejansko se zdi, da je Adria neuspešno poskušala pridobiti premostitveno posojilo na trgu, zato je moral posredovati PDP.

(94)

Končno, Komisija poudarja, da je septembra 2010, tj. en mesec pred prvo fazo prodaje AAT, država zaradi težkega položaja družbe precej vložila v Adrio (dokapitalizacija leta 2010). Pri tem je smiselno sklepati, da je država s to odločitvijo o naložbi pokazala velik interes za pomoč Adrii, ki bi posledično lahko vplivala na odločitev Aerodroma Ljubljana, da pomaga Adrii z nakupom AAT (43).

(95)	Na podlagi zgoraj navedenega Komisija predhodno sklepa, da je nakup delnic AAT s strani Aerodroma Ljubljana in PDP podelil neupravičeno prednost Adrii, saj gre za naložbo, ki je vlagatelj v tržnem gospodarstvu praviloma ne bi izvedel.

6.2.5. Izkrivljanje konkurence in učinek na trgovino

(96)	Komisija mora preučiti, ali bodo ukrepi slovenskih organov v korist Adrii verjetno izkrivili konkurenco in vplivali na trgovino med državami članicami, s tem ko tej družbi podelijo prednost pred konkurenti, ki ne prejemajo državne podpore.

(97)

Ukrepi 1 do 5 vplivajo na trgovino med državami članicami in na konkurenco, ker Adria tekmuje z drugimi letalskimi družbami EU, zlasti od začetka tretje faze liberalizacije zračnega prometa („tretji paket“) 1. januarja 1993. Poleg tega za potovanja na razmeroma kratkih razdaljah znotraj EU letalski promet tekmuje s cestnim in železniškim prometom, zato so lahko prizadeti tudi cestni in železniški prevozniki.

(98)	Zadevni ukrepi tako omogočajo Adrii, da nadaljuje z obratovanjem in se ji ni treba soočiti – tako kot drugim konkurentom – s posledicami, ki običajno izhajajo iz njenih težavnih finančnih rezultatov.

6.2.6. Sklep o obstoju državne pomoči

(99)	V zvezi z zgornjimi argumenti Komisija na tej stopnji meni, da ukrepi od 1 do 5, ki so predmet preiskave, lahko pomenijo državno pomoč v smislu člena 107(1) PDEU.

6.3. Nezakonita pomoč

(100)

Če se ugotovi, da ti ukrepi predstavljajo državno pomoč, njihova odobritev pomeni kršitev obveznosti glede obveščanja in mirovanja, ki jih določa člen 108(3) PDEU. Zato Komisija na tej stopnji meni, da so ukrepi, odobreni Adrii, nezakonita državna pomoč.

6.4. Združljivost pomoči

(101)

V kolikor ukrepi predstavljajo državno pomoč v smislu člena 107(1) PDEU, je treba njihovo združljivost oceniti ob upoštevanju izjem iz odstavkov 2 in 3 tega člena.

(102)

Po sodni praksi Sodišča se država članica sama odloči za sklicevanje na možne razloge za združljivost ter za dokazovanje, da so pogoji za takšno združljivost izpolnjeni (44). Slovenski organi menijo, da ukrepi ne tvorijo državne pomoči ter niso predstavili nobenih možnih razlogov za združljivost.

(103)

Komisija vseeno na tej stopnji meni, da izjeme iz člena 107(2) PDEU ne veljajo ter da se slovenski organi nanje niso sklicevali. Enako je mogoče sklepati za izjeme iz točk (d) in (e) člena 107(3) PDEU.

(104)

Ker je bilo Adrio mogoče šteti za družbo v težavah v času, ko so se izvedli ugotovljeni ukrepi, ali vsaj po letu 2008, in ker je še vedno družba v težavah, se na tej stopnji ne zdi, da bi bilo mogoče uporabiti izjeme v zvezi z razvojem nekaterih območij ali nekaterih sektorjev iz člena 107(3)(a) PDEU, kljub dejstvu, da se upravičenec nahaja znotraj območja, ki je prejemnik pomoči iz člena 107(3)(a) PDEU in je lahko upravičen do regionalne pomoči.

(105)

V zvezi s pravili v primeru krize iz Začasnega okvira (45) Komisija ugotavlja, da je bila Adria morda družba v težavah že pred 1. julijem 2008 iz zato ne bi bila upravičena do pomoči na podlagi Začasnega okvira. Poleg tega ukrepi, ki se ocenjujejo, ne izpolnjujejo preostalih pogojev uporabe Začasnega okvira.

(106)

Zaradi narave zadevnih ukrepov in dejstva, da se Adria lahko šteje za družbo v težavah v času odobritve ukrepov (glej oddelek 6.1 zgoraj), se zdi, da je združljivost ukrepov mogoče oceniti le v skladu s členom 107(3)(c) PDEU ter zlasti ob upoštevanju smernic za reševanje in prestrukturiranje.

(107)

Vendar Komisija na tej stopnji dvomi, da je ugotovljeno pomoč mogoče razglasiti za združljivo s smernicami za reševanje in prestrukturiranje, saj se zdi, da več pogojev in načel iz smernic ne bi bilo izpolnjenih.

(108)

Komisija prvič ugotavlja, da ni videti, da bi bili pogoji za pomoč za reševanje iz oddelka 3.1 smernic za reševanje in prestrukturiranje izpolnjeni: ukrepi, ki se ocenjujejo, ne vsebujejo likvidnostne podpore v obliki jamstev za posojila ali posojil, zdi se, da niso bili zagotovljeni zaradi resnih socialnih težav, prav tako Slovenija v zvezi z njimi Komisiji ni sporočila načrta za prestrukturiranje ali načrta za likvidacijo itd. V zvezi s pomočjo za prestrukturiranje, kot je opredeljena v oddelku 3.2, Komisija poudarja, da se slovenski organi v predloženih dokumentih sklicujejo na prestrukturiranje Adrie na podlagi Programa finančnega in poslovnega prestrukturiranja družbe. Vendar menijo, da ukrepi niso državna pomoč ter niso predložili argumentov glede njihove možne združljivosti kot pomoč za prestrukturiranje.

(109)

Odstavek 34 Smernic za reševanje in prestrukturiranje zahteva, da je podelitev pomoči pogojena s izvajanjem načrta za prestrukturiranje, ki ga mora v vseh primerih posameznih pomoči potrditi Komisija. Če bi se ugotovilo, da ukrepi tvorijo državno pomoč, pomeni, da so bili odobreni pred priglasitvijo Komisiji in v odsotnosti prepričljivega načrta za prestrukturiranje, ki bi izpolnjeval pogoje iz smernic za reševanje in prestrukturiranje. Ta okoliščina bi bila sama po sebi dovolj za izključitev združljivosti ukrepov z notranjim trgom (46).

(110)

Komisija ugotavlja, da načrt – ki je bil odobren šele septembra 2011 – pokriva večino točk načrta za prestrukturiranje v smislu smernic za reševanje in prestrukturiranje (glej odstavke 35 do 39). Vendar tudi ob predpostavki, da je načrt resnično načrt za prestrukturiranje, Komisija dvomi, da je dovolj trden, da bi zagotovil ponovno dolgoročno uspešnost poslovanja Adrie, saj nekatere predpostavke iz načrta temeljijo na kvantitativno neopredeljenih, negotovih ali nejasnih domnevah.

(111)

Prav tako je negotovo, ali se lahko izravnalni ukrepi, predvideni v načrtu – glej odstavek 39 zgoraj – štejejo za ustrezne in/ali zadostne, glede na to, da se zdijo potrebni za povrnitev uspešnega poslovanja Adrie. Prodaja AAT se je izvedla konec leta 2010 in v začetku leta 2011, torej več mesecev pred odobritvijo načrta – v času, – ko je Adria očitno nujno potrebovala finančna sredstva (glej odstavek 45 zgoraj). Prav tako ukinitve rednih prog ni mogoče sprejeti kot izravnalni ukrep, saj je v poročilu za večino teh prog (27 od 31) navedeno, da ustvarjajo izgube in bi bila njihova ukinitev v vsakem primeru potrebna za zagotovitev uspešnega poslovanja družbe.

(112)

Podobno načrt predvideva lasten prispevek Adrie v višini […] EUR (glej odstavek 38 zgoraj). Vendar se na tej stopnji pojavljajo dvomi o tem, ali je mogoče predlagan lastni prispevek v celoti sprejeti. Zlasti ni jasno, ali je mogoče zneske iz prodaje AAT in pretvorbe dolga iz bančnih posojil v lastniški kapital šteti kot lasten prispevek, ker bi lahko vsebovali državno pomoč Adrii. Komisija prav tako ugotavlja, da prodajna vrednost, ki izhaja iz napovedane prodaje […], ni utemeljena z vrednotenji in je zato na tej stopnji ni mogoče šteti za dokončno.

(113)

Končno, zaradi dejstva, da se je zdelo, da je bila Adria v težavah v času odobritve ukrepov (glej oddelek 6.1 zgoraj) ter da lahko družbe v težavah prejmejo le pomoč za reševanje in/ali prestrukturiranje, na tej stopnji ni jasno, ali bi bilo izpolnjeno načelo enkratnosti pomoči, zlasti v zvezi z dokapitalizacijo leta 2011.

(114)

Prav tako Komisija ne najde nobene podlage za potrditev združljivosti ukrepa 5, prav tako tudi slovenski organi niso navedli nobene podlage zanjo.

6.5. Predhodna sklepna ugotovitev glede združljivosti

(115)

Na tej stopnji Komisija dvomi o združljivosti ugotovljenih ukrepov z notranjim trgom.

7. SKLEP

Ob upoštevanju zgornjih navedb Komisija po postopku iz člena 108(2) Pogodbe o delovanju Evropske unije zahteva, da Slovenija v roku enega meseca po prejemu tega dopisa predloži svoje pripombe in vse informacije, ki bi lahko pomagale oceniti pomoč/ukrepe. Od slovenskih organov zahteva, da izvod tega dopisa nemudoma posredujejo potencialnim prejemnikom pomoči.

Komisija želi opozoriti Slovenijo, da ima člen 108(3) Pogodbe o delovanju Evropske unije odložilni učinek, poleg tega želi usmeriti pozornost Slovenije na člen 14 Uredbe Sveta (ES) št. 659/1999, ki določa, da mora upravičenec vsako nezakonito pomoč vrniti.

Komisija opozarja Slovenijo, da bo o tem seznanila zainteresirane strani z objavo tega dopisa in njegovega povzetka v Uradnem listu Evropske unije. Prav tako bo obvestila zainteresirane strani v državah Efte, ki so podpisnice sporazuma EGP, in sicer z objavo obvestila v dodatku EGP k Uradnemu listu Evropske unije, nadzornemu organu Efte pa bo poslala izvod tega dopisa. Vse zainteresirane strani bodo povabljene, da predložijo svoje pripombe v enem mesecu po objavi tega dopisa.“

(1) Bendrijos gairės dėl valstybės pagalbos sunkumus patiriančioms įmonėms sanuoti ir restruktūrizuoti, OL C 244, 2004 10 1, p. 2.

(2) PDP je holding, ustanovljen maja 2009. Je v lasti treh skladov, ki so v 100-odstotni lasti države: Kapitalske družbe d.d. (v nadaljevanju: KAD), Slovenske odškodninske družbe d.d. (v nadaljevanju: SOD) in Družbe za svetovanje in upravljanje d.o.o. (v nadaljevanju: DSU).

(3) Na dan 31. decembra 2010 je imela Slovenija v lasti – neposredno ali posredno – 48,8 % NLB. Vendar ima po dokapitalizaciji NLB v okviru njenega reševanja, ki je bila odobrena s sklepom Komisije z dne 7. marca 2011 (SA.32261), Slovenija trenutno v lasti – neposredno ali posredno – 55,7-odstotni delež NLB.

(4) Glej http://www.auknrs.si/en/what_new/public_invitation_Adria_Airways_english_01082012/.

(5) NFD 1 delniški investicijski sklad d.d. je 48,5 % hčerinska družba NFD Holdinga (glej opombo 5). Preostali lastniki so večinoma zasebna podjetja – glej letna poročila na strani http://www.nfd.si/dokumenti.

(6) NFD Holding d.d. je delniška družba, katere glavna dejavnost je upravljanje finančnih investicij. Zdi se, da je v zasebni lasti – glej letna poročila na strani http://www.nfd.si/dokumenti.

(7) Infond d.o.o. je slovenska družba za upravljanje investicijskih skladov. Je v 72-odstotni lasti Nove KBM, banke, ki je bila takrat v 42,3-odstotni lasti Slovenije, 4,8-odstotni lasti KAD-a in 4,8-odstotni lasti SOD-a. Glej http://www.nkbm.si/porocila.

(8) Informacije, za katere velja obveznost varovanja poslovne skrivnosti.

(9) Na podlagi razpoložljivih informacij se zdi, da je na določeni stopnji pred dokapitalizacijo leta 2007 NLB kupila delnice NFD 1 delniškega investicijskega sklada d.d. in NFD Holdinga d.d.

(10) UL C 244, 1.10.2004, str. 2.

(11) EBT

(12) Podatki iz decembra 2011

(13) Glej letno poročilo Adrie za leto 2011, ki je na voljo na strani http://www.adria.si/assets/Uploads/Adria-Airways-letno-porocilo-2011-poslovni-in-racunovodski-del2.pdf.

(14) Glej na primer http://www.sloveniatimes.com/adria-airways-posts-eur-8m-loss-in-q1 or http://www.sta.si/en/vest.php?s=a&id=1760327.

(15) Odločba Komisije v zadevi C 38/2007 Arbel Fauvet Rail, UL L 238, 5.9.2008, str. 27.

(16) Združeni zadevi T-102/07 Freistaat Sachsen proti Komisiji in T-120/07 MB Immobilien in MB System proti Komisiji, [2010] ZOdl., str. II-585, odstavki 95 do 106.

(17) Glej http://www.rtvslo.si/gospodarstvo/adria-airways-v-prostovoljno-poravnavo/246290 (v slovenščini) ali http://www.bloomberg.com/news/2010-12-15/slovenia-s-adria-airways-may-file-for-bankruptcy-tvs-reports.html (v angleščini).

(18) Glej letna poročila Adrie za leta 2008–2011, ki so na voljo na strani http://www.adria.si/sl/o-druzbi/predstavitev-druzbe/letna-porocila/.

(19) Glej oddelek 3 Programa finančnega in poslovnega prestrukturiranja družbe.

(20) Komisija ne pozna točnega datuma vpisa delnic KAD-a in drugih delničarjev. To točko je treba pojasniti med uradnim postopkom preiskave.

(21) Letni poročili KAD-a za leti 2006 in 2009 sta na voljo na strani http://www.kapitalska-druzba.si/o_kapitalski_druzbi/letna_porocila/arhiv.

(22) Sklep Komisije z dne 19. septembra 2012 v zadevi SA.26379 – Elan d.o.o., odstavki 103 do 110 [še ni objavljeno].

(23) Glej na primer pregled OECD „Corporate Governance in Slovenia“ z dne 28. marca 2011, stran 9, objavljen na strani http://www.oecd.org/document/58/0,3746,en_2649_34813_47492282_1_1_1_1,00.html: „[KAD in SOD] sta vladi zagotavljala močan mehanizem za vplivanje na odbore in vodstvo zasebnih podjetij ter ji nenazadnje omogočila dejavno vlogo pri odločanju o spremembah lastništva.“

(24) Pred dokapitalizacijama v letih 2007 in 2009 je imel KAD v lasti 55 % oziroma 77,3 % Adrie (glej tabeli 1 in 2 zgoraj).

(25) Komisija ne pozna točnega datuma vpisa delnic PDP, Kompasa d.d. in Palme d.o.o. To točko je treba pojasniti med uradnim postopkom preiskave.

(26) Glej opombo 1 zgoraj.

(27) Glej govor nekdanjega slovenskega ministra za finance (dr. Franca Križaniča) ob koncu njegovega mandata 28. oktobra 2011, ki je na voljo na spletni strani slovenskega ministrstva za finance: http://www.mf.gov.si/si/medijsko_sredisce/novica/article/3/1054/8a67f745b4/ (v slovenščini).

(28) Zadeva C-482/99, Francija proti Komisiji (Stardust Marine) [2002]; Recueil, str. I-4397.

(29) Zadeva T-565/08 Corsica Ferries proti Komisiji, sodba z dne 11. septembra 2012, še ni objavljena, odstavek 122.

(30) Glej zadevi T-358/94 Compagnie nationale Air France proti Komisiji [1996] Recueil, str. II-2109, odstavka 148–149, in T-296/97 Alitalia – Linee aeree italiane SpA proti Komisiji [2000] Recueil, str. II-3871, odstavek 81.

(31) Komisija ne pozna točnega datuma vpisa delnic Slovenije in PDP ter datuma pretvorbe dolga v lastniški kapital s strani bank. To točko je treba pojasniti med uradnim postopkom preiskave.

(32) Na voljo na strani http://www.nekdanji-pv.gov.si/2008-2012/nc/si/medijsko_sredisce/novica/article/252/5475/.

(33) Poleg tega je imela 2,53-odstotni delež v NLB Zavarovalnica Triglav d.d., ki je v 62,54odstotni lasti države prek KAD-a, SOD-a in SPIZ-a.

(34) Združeni zadevi T-126/96 in C-127/96, BFM in EFIM proti Komisiji, Recueil, str. II-3437, odstavki 82–86.

(35) Zadeva T-152/99, HAMSA proti Komisiji, Recueil, str. II-3049, odstavki 116–134.

(36) Načrt vključuje poglavje o tveganjih za uspešno prestrukturiranje (stran 88), v katerem omenja nekatere parametre, katerih nihanja bi vplivala na uspešno poslovanje Adrie. Ti parametri med drugim vključujejo cene goriv, prihodnji razvoj gospodarstva in letalskega sektorja, uspešne sporazume s sindikati ter devizne tečaje. Vendar v tem poglavju niso napovedane nobene specifične spremembe teh parametrov, prav tako ni količinsko opredeljen noben specifičen učinek na napovedano poslovanje Adrie.

(37) V zvezi s tem glej mnenje generalnega pravobranilca Geelhoeda v združenih zadevah C-328/99 in C-399/00 Italy proti Komisiji in SIM 2 Multimedia SpA proti Komisiji (Seleco) [2003] Recueil, str. I-4035, odstavka 53–54.

(38) Na dan 31. decembra 2010 je imela Republika Slovenija v neposredni lasti 50,67-odstotni delež Aerodroma Ljubljana, medtem ko je imel KAD v lasti 7,36 % in SOD 6,82 %. Poleg tega je imela Zavarovalnica Triglav d.d. (glej opombo 29 zgoraj) 3,98 % delnic. Vir: Letno poročilo Aerodroma Ljubljana za leto 2010, na voljo na strani http://www.lju-airport.si/o-podjetju/informacije-za-vlagatelje/financna-porocila.

(39) Glej člen 18 statuta družbe Aerodrom Ljubljana, ki je na voljo na strani http://www.lju-airport.si/o-podjetju.

(40) V Sloveniji sta še dve mednarodni letališči – v Mariboru in Portorožu – ki pa trenutno ne obratujeta in sta na voljo le za čarterske lete. Adria ne opravlja rednih letov s teh dveh letališč.

(41) Mediji o obeh ukrepih poročajo kot o delih ene same operacije, ki se je izvedla oktobra 2010. Glej na primer http://www.sta.si/en/vest.php?id=1560867.

(42) Glej http://www.sta.si/en/vest.php?s=a&id=1598072.

(43) Glej sodno prakso iz opombe 33 zgoraj.

(44) Zadeva C-364/90 Italija proti Komsiiji, [1993] Recueil, str. I-2097, odstavek 20.

(45) Začasni okvir Skupnosti za ukrepe državnih pomoči v podporo dostopu do financiranja ob trenutni finančni in gospodarski krizi, UL C 16, 22.1.2009, str. 1, kakor je bil spremenjen s Sporočilom Komisije o spremembi Začasnega okvira Skupnosti za ukrepe državnih pomoči v podporo dostopu do financiranja ob trenutni finančni in gospodarski krizi, UL C 303, 15.12.2009, str. 6. Začasni okvir je potekel decembra 2011.

(46) V zvezi s tem glej sodbo sodišča Efte v združenih zadevah E-10/11 in E-11/11 Hurtigruten ASA, Norveška proti nadzornemu organu Efte, še ni objavljena, odstavki 228 in 234–240.

		ISSN 1977-0960 doi:10.3000/19770960.C_2013.069.lit
Europos Sąjungos oficialusis leidinys		C 69

Leidimas lietuvių kalba	Informacija ir prane_imai	56 tomas 2013m. kovo 8d.

Prane_imo Nr.	Turinys	Puslapis
	IV Pranešimai
	VALSTYBIŲ NARIŲ PRANEŠIMAI
2013/C 069/01	Valstybių narių perduota informacija apie suteiktą valstybės pagalbą pagal Komisijos reglamentą (EB) Nr. 1857/2006 dėl Sutarties 87 ir 88 straipsnių taikymo valstybės pagalbai mažoms ir vidutinėms įmonėms, kurios verčiasi žemės ūkio produktų gamyba, iš dalies keičiantį Reglamentą (EB) Nr. 70/2001	1

2013/C 069/02	Valstybių narių pranešama informacija apie valstybės pagalbą, teikiamą pagal Komisijos reglamentą (EB) Nr. 800/2008, skelbiantį tam tikrų rūšių pagalbą, suderinamą su bendrąja rinka, taikant Sutarties 87 ir 88 straipsnius (Bendrasis bendrosios išimties reglamentas) ( 1 )	5

	V Nuomonės
	PROCEDŪROS, SUSIJUSIOS SU KONKURENCIJOS POLITIKOS ĮGYVENDINIMU
	Europos Komisija
2013/C 069/03	Valstybės pagalba – Latvija – Valstybės pagalba SA.34191 (2012/C) (ex 2012/NN) – Tariama pagalba įmonei airBaltic – Kvietimas teikti pastabas pagal Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalį ( 1 )	40

2013/C 069/04	Valstybės pagalba – Slovėnija – Valstybės pagalba SA.32715 (2012/C) (ex 2012/NN) – Tariama pagalba Adria Airways – Kvietimas teikti pastabas pagal Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 108 straipsnio 2 dalį ( 1 )	53


	(1) Tekstas svarbus EEE