52013DC0351

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Beļģijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas 2012.–2016. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju ,,Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, balstoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido ,,integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu un valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par ,,Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņemšanos sasniegt stratēģijas ,,Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Beļģijas valsts reformu programmu 2012. gadam un sniedza atzinumu par Beļģijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2015. gadam.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], tādējādi uzsākot ekonomikas politikas koordinēšanas 2013. gada Eiropas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[7], kurā tā noteica Beļģiju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)       Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus kreditēšanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas, kā arī modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Komisija 2013. gada 10. aprīlī publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus[8] par Beļģiju attiecībā uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Beļģijā pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politikas rīcība. Konkrēti, uzmanība joprojām jāpievērš makroekonomiskai attīstībai preču ārējās konkurētspējas un parādsaistību jomā, jo īpaši saistībā ar ietekmi, ko augstais valsts parāda līmenis atstāj uz reālo ekonomiku.

(8)       Beļģija 2013. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2013. gada stabilitātes programmu, kas aptver 2012.–2016. gada laikposmu, un savu 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)       Balstoties uz 2013. gada stabilitātes programmas novērtējumu atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Salīdzinājumā ar Komisijas 2013. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka IKP izaugsme 2013. gadā būs nemainīga un 2014. gadā palielināsies līdz 1,2 %, šis scenārijs ir nedaudz optimistiskāks (paredzot attiecīgi 0,2 % un 1,5 %). Beļģija kopš 2010. gada (jo īpaši 2012. gadā) ir īstenojusi konsolidācijas pasākumus, un 2012. gadā tā uzsāka strukturālas reformas pensiju sistēmā, bezdarbnieku pabalstu sistēmā un preču tirgos. Tomēr fiskālie pasākumi nebija pietiekami, lai atbilstu Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Turklāt, ņemot vērā banku grupas Dexia rekapitalizāciju, kas negatīvi ietekmēja deficīta rezultātu (0,8 % apmērā no IKP), un sliktāku nekā paredzēts ekonomikas attīstību 2012. gada otrajā pusē, netika ievērots termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tā kā nav panākta pārmērīga budžeta deficīta novēršana līdz 2012. gadam, tagad ir paredzēts samazināt deficītu zem 3 % no IKP, sākot no 2013. gada. Programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2015. gadam panākt līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē un gadu vēlāk sasniegt vidējā termiņa mērķi (VTM). Programmā ir grozīts vidējā termiņa mērķis no pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP uz 0,75 % no IKP. Jaunais VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Programma ir saderīga ar jauno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu (2013. gads), tomēr saskaņā ar pavasara prognozi drošības rezerve, lai netiktu pārsniegta Līgumā noteiktā atsauces vērtība, ir maza, proti, budžeta deficīts 2013. gadā ir paredzēts 2,9 % no IKP. Plānotā ikgadējā virzība, lai sasniegtu VTM (ko paredzēts sasniegt līdz 2016. gadam), ir lielāka par 0,5 % no IKP (strukturālā izteiksmē). Attiecībā uz laiku pēc 2013. gada konsolidācijas pasākumi nav konkretizēti. Saskaņā ar programmā sniegto informāciju ir paredzams, ka valsts izdevumu pieauguma temps (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) 2014.–2016. gadā ietekmēs ikgadējo strukturālo korekciju virzībā uz VTM par 0,5 % no IKP. Saskaņā ar programmu parāda un IKP attiecība sasniegs maksimumu 2013. gadā (100,0 % no IKP) un līdz 2016. gadam pakāpeniski samazināsies – līdz 93,0 % no IKP. Var prognozēt, ka Beļģijā 2014.–2016. gadā būs pārejas posms attiecībā uz parādu kritērija ievērošanu. Saskaņā ar plāniem parādu kritērijs tiks izpildīts pārejas posma beigās. Balstoties uz Komisijas 2013. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka valsts parāda attiecība 2013. gadā sasniegs 101,4 % no IKP un 2014. gadā palielināsies vēl vairāk – līdz 102,1 % no IKP (pieņemot, ka politika netiks mainīta), pāreja uz parāda samazināšanas noteikumu 2014. gadā netiks ievērota, kas norāda, ka virzība uz VTM sasniegšanu nav pietiekama. Programmā nav izskaidrots, kā plānotās korekcijas tiks sadalītas starp dažādiem valdības līmeņiem; tas ir jautājums, kam arī tika pievērsta uzmanība Beļģijai pagājušā gadā adresētajā ieteikumā. Papildus uz noteikumiem balstītam vispārējās valdības daudzgadu budžeta regulējumam ir jāizstrādā un jāpieņem skaidra koordinācijas kārtība, lai nodrošinātu, ka budžeta mērķu izpildes nolūkā reģioni, kopienas un vietējās iestādes uzņemas un pilda stabilākas, automātiskas saistības.

(10)     Prognozējams, ka ar novecošanu saistītie izdevumi Beļģijā ļoti būtiski palielināsies (+2,0 procentu punkti no IKP) jau 2010.–2020. gada laikposmā, jo īpaši pensiju un ilgtermiņa aprūpes jomā. Paredzams, ka aizsāktā reforma vecuma sociālā nodrošinājuma jomā pozitīvi ietekmēs vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību. Tomēr prognozes liecina, ka Beļģija nesasniegs 2020. gada mērķi, ko tā noteikusi šajā jomā. Ņemot vērā problēmas milzīgo apmēru, būs vajadzīgi papildu centieni, lai pārvarētu plaisu starp faktisko un likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Īstenojot pasākumus, ar kuriem sasaista likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamā dzīves ilguma izmaiņām, varētu ilgtermiņā nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju. Nepieciešamība panākt finansiālo ilgtspēju būs jālīdzsvaro ar nepieciešamību saglabāt vecuma sociālā nodrošinājuma shēmu atbilstīgumu. Ņemot vērā samērā augstās izmaksas par institucionālo aprūpi Beļģijā, ilgtermiņa aprūpes jomā būtu jāizpēta iespējas panākt publiskā sektora izdevumu lielāku efektivitāti attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem un izmaksu samazināšanas pasākumiem veselības profilakses un rehabilitācijas jomā, kā arī izveidot labākus nosacījumus neatkarīgai dzīvei.

(11)     Beļģijas konkurētspējas ilgtermiņa zuduma iemesli ir vairāki faktori, tostarp algu noteikšanas sistēma, darbības traucējumi resursu tirgos un ārpusizmaksu faktori, kas saistīti ar ekonomikas inovāciju spēju. 1996. gada algu normatīvs, kas bija paredzēts, lai saglabātu konkurētspēju salīdzinājumā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, ir ne vienmēr pildījis savu uzdevumu. Neatliekamie pasākumi, kas līdz šim ir veikti, lai algu attīstību labāk saskaņotu ar ražīguma līmeni, ir soļi pareizajā virzienā, taču ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu ilgtermiņa atbilstību starp algu un ražīguma izmaiņām. Ir nepieciešami strukturāli algu noteikšanas sistēmas uzlabojumi, tostarp automātiskas korekcijas gadījumos, kad nav ievērots algu normatīvs vai kad veselības indeksa palielinājums pārsniedz algu pieaugumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Algu noteikšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka algu izmaiņas seko ražīguma attīstībai vietējā līmenī. Beļģija ir specializējusies starpproduktu ražošanā, kur valda sīva starptautiskā konkurence, tāpēc resursu cenu svārstības ir grūti iekļaut galīgajā cenā. Kaut arī Beļģijas pētniecības un inovācijas sistēmas spēkam ir bijusi mīkstinoša loma saistībā ar izmaksu konkurētspējas jautājumu, pētniecība un izstrāde uzņēmējdarbībā joprojām ir ļoti koncentrēta, un atpaliek tās plašāka ieviešana uzņēmumos. Būtu jāuzlabo pamatnosacījumi pārejas paātrināšanai uz zinībietilpīgāku ekonomiku, veltot galveno uzmanību uzņēmējdarbībai un atvieglinot uzņēmumu dinamisku attīstību un cilvēkkapitāla izveidi.

(12)     Elektroenerģijas, gāzes un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas Beļģijā ir augstākas nekā citās dalībvalstīs, kas liecina par vāju konkurenci un strukturāliem šķēršļiem. Cenas mazumtirdzniecības nozarē joprojām ir augstākas nekā vidēji eurozonā, savukārt ierobežojumi profesionālo pakalpojumu jomā kavē inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstību un attur no ieguldījumu veikšanas. Beļģija ir guvusi tikai nelielus panākumus konkurences uzlabošanā tīkla nozarēs, un vēl aizvien nav pabeigta spēcīgu un neatkarīgu regulatoru izveide. Beļģijā ir otrā zemākā mobilo platjoslas pakalpojumu izplatība Eiropas Savienībā, galvenokārt regulējuma un koordinācijas problēmu dēļ saistībā ar spektra pieejamību. Lai gan apstāklis, ka patērētāji biežāk maina operatoru, ir samazinājis tradicionālā enerģijas apgādes uzņēmuma dominējošo stāvokli elektroenerģijas ražošanā, tomēr konkurence elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības līmenī un elektroenerģijas vairumtirdzniecības līmenī joprojām ir problēma, jo augstas izplatīšanas izmaksas nesamērīgi ietekmē rūpnieciskiem lietotājiem piemērojamo neto cenu līmeni salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Beļģijas lēmums kontrolēt elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības cenas, kas noteiktas galapatērētājiem, var kavēt ražošanas jaudu palielināšanai paredzētos ieguldījumus un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Licenču piešķiršanas nosacījumi pasta nozarē joprojām rada bažas. Iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi nav atvērti konkurencei, un nav modernizēti tiesību akti par darbaspēku ostās. Ņemot vērā visu iepriekš minēto nozaru nozīmīgumu konkurētspējai, šie pasākumi ir steidzami nepieciešami.

(13)     Beļģijas nodokļu sistēma nesamērīgā apmērā ir atkarīga no tiešajiem nodokļiem, un tajā ir nepilnības, kas samazina tās taisnīgumu. Kaut gan Beļģija ir pielikusi zināmas pūles, lai samazinātu nodokļu kopējo slogu strādājošajiem, tomēr netiešā nodokļu likme, ko piemēro vairumam darba ņēmēju kategoriju, vēl aizvien ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Beļģija joprojām ir viena no valstīm, kurās ir viszemākais vides nodokļu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Pastāv iespējas vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot tās efektivitāti, tostarp samazinot un racionalizējot nodokļu izdevumus, kā arī atceļot nepamatoti vai neefektīvi samazinātas PVN likmes.

(14)     Beļģija cieš no stagnējošas līdzdalības darba tirgū, kas ir zemāka par vidējo rādītāju, un valstī pastāv lielas nodarbinātības un bezdarba līmeņa atšķirības starp reģioniem un iedzīvotāju apakšgrupām. Iedzīvotāju grupas, kurās ir zemākais līdzdalības rādītājs darba tirgū, ir iedzīvotāji ar migrantu izcelsmi, vecāka gadagājuma cilvēki un mazkvalificēti jaunieši visos reģionos. Šīs grupas ir arī pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Bezdarbnieku pabalstu sistēmas reforma ir solis pareizajā virzienā, taču tā pati par sevi negarantē labāku atbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, ja to nepapildina efektīva palīdzība darba meklēšanā un apmācības iespējas. Ievērojamu sarežģītību izraisa mijiedarbība starp pabalstu mērķtiecīgo samazināšanu federālajā līmenī un reģionos īstenotajām nodarbinātības atbalsta shēmām. Kaut arī ir ticams, ka mazkvalificētiem jauniešiem paredzētie pasākumi nāks par labu arī migrantiem, tiek aicināts izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kas īpaši pievēršas šai mērķgrupai. Turklāt, šķiet, būtu grūti novērst konkrētu darbaspēka piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam, būtiski nepalielinot darbaspēka starpreģionu mobilitāti. Ir vajadzīgs pamatīgāks novērtējums par to, kā padarīt izglītības un apmācības nodrošināšanu pārredzamāku un efektīvāku un kā pastiprināt sinerģiju starp dažādiem apmācības sniedzējiem.

(15)     Prognozes par siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz 2020. gadam liecina, ka Beļģija nesasniegs savu mērķi samazināt emisijas par 15 %. Joprojām nav skaidrs, kā izolētās, dažādu iestāžu īstenotās iniciatīvas nodrošinās mērķa sasniegšanu vai kā slogs tiks sadalīts starp reģioniem. Kombinēto pasākumu ietekme uz emisiju samazinājumu paliek neskaidra, jo īpaši transporta nozarē un saistībā ar ēkām. Satiksmes pārslodze Beļģijas ekonomikai ir smaga nasta; tiek lēsts, ka tā sasniedz pat 2 % no IKP un ir viena no lielākajām Eiropā, taču satiksmes nodokļa jaunās sistēmas īstenošana trīs reģionos ir aizkavēta līdz 2016. gadam.

(16)     Koordinācijas jautājumi, kas raksturīgi ārkārtīgi reģionalizētā struktūrā, liek pievērst uzmanību efektīvai publiskās pārvaldības organizācijai, jo daudzu tīklu, līmeņu un dalībnieku esamība var izraisīt struktūru dublēšanos, kuras rezultāts ir vājāka pārvaldība un lielākas administratīvās izmaksas. Šie jautājumi izvirzās priekšplānā attiecībā uz nodokļiem un sloga sadalīšanu budžeta centienu īstenošanai (tostarp izglītības un sociālā nodrošinājuma jomā), kam kopumā ir vajadzīga ciešāka sadarbība un koordinācija.

(17)     Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Beļģijas ekonomikas politiku. Tā ir novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un sniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi atbilstīgi Eiropas pusgada koncepcijai ir atspoguļoti 1. līdz 7. ieteikumā.

(18)     Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Beļģijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[9] ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(19)     Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Beļģijas valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir atspoguļoti 1., 2., 3., 4. un 5. ieteikumā.

(20)     Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Balstoties uz to, Padome ir sniegusi atsevišķus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Beļģijai būtu arī jānodrošina pilnīga un laicīga šo ieteikumu īstenošana,

AR ŠO IESAKA Beļģijai laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           Pieņemt papildu pasākumus, lai izpildītu strukturālās korekcijas, kas paredzētas Padomes lēmumā par deficīta samazināšanas pasākumu īstenošanas pieprasīšanu, līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu un pastiprinātu konsolidācijas ilgtspēju un ticamību. Lai panāktu ilgstošu fiskālās nelīdzsvarotības korekciju, ticamā veidā jāīsteno vērienīgas strukturālas reformas, kas palielinātu pielāgošanās spējas un veicinātu potenciālo izaugsmi. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas pienācīgā tempā veikt strukturālās korekcijas, lai līdz 2016. gadam sasniegtu vidējā termiņa mērķi un nodrošinātu, ka augstā parāda attiecība stabili samazinās. Šajā nolūkā līdz 2013. gada 15. oktobrim iesniegt izaugsmi veicinošus strukturālus pasākumus, kas attiecas uz 2014. gadu un nodrošina ilgtspējīgu pārmērīgā deficīta novēršanu un pietiekamu virzību uz Beļģijas vidējā termiņa mērķa sasniegšanu. Nodrošināt, ka korekcija ir līdzsvarota laika gaitā vai pat tiek īstenota agrāk. Pieņemt viennozīmīgus koordinācijas noteikumus, lai nodrošinātu, ka vidusposma plānošanas perspektīvas ietvaros budžeta mērķi ir saistoši federālā līmenī un pavalstu līmenī, tostarp ātri pieņemot tādu noteikumu par vispārējās valdības budžeta bilanci/pārpalikumu, kurš atbilst prasībām, kas noteiktas Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kā arī uzlabot sloga sadales un pārskatatbildības pārredzamību visos valdības līmeņos.

2.           Pastiprināt centienus, lai pārvarētu plaisu starp faktisko un likumā noteikto pensionēšanās vecumu, tostarp ātri pārtraucot priekšlaicīgas pensionēšanās sistēmas. Papildināt vecuma sociālā nodrošinājuma sistēmas ar nodarbinātības atbalsta pasākumiem un darba tirgus reformām, kas sekmē aktīvu novecošanu. Paātrināt lēmuma pieņemšanu, lai sasaistītu likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu. Turpināt uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti ilgtermiņa institucionālās aprūpes jomā.

3.           Konkurētspējas atjaunošanas nolūkā turpināt pašreizējos centienus reformēt algu noteikšanas sistēmu, tostarp algu indeksāciju, ko jo īpaši panāk, pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi veicot strukturālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka algu noteikšanas sistēma reaģē uz ražīguma izmaiņām, atspoguļo vietējās ražīguma un darba tirgus apstākļu atšķirības un paredz automātiskas korekcijas gadījumos, kad algu attīstība apdraud izmaksu konkurētspēju.

4.           Iesniegt konkrētus un noteiktā laikā izpildāmus, strukturālus pasākumus ar mērķi uzlabot konkurenci pakalpojumu nozarē, ko var panākt, likvidējot šķēršļus mazumtirdzniecībā un pārmērīgus ierobežojumus profesionālo pakalpojumu jomā, un uzlabot mobilo platjoslas pakalpojumu sniegšanu. Turpināt uzlabot enerģētikas nozares darbību, samazinot izplatīšanas izmaksas un uzraugot mazumtirdzniecības izmaksas, stiprināt regulatoru neatkarību enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarē (dzelzceļš, lidostas, ostas, autotransports). Atcelt atlikušos reglamentējošos šķēršļus pasta nozarē.

5.           Izstrādāt konkrētus un noteiktā laikā izpildāmus priekšlikumus, lai pārceltu nodokļus no darbaspēka uz izaugsmi mazāk kropļojošiem nodokļiem, jo īpaši izpētot potenciālu, kāds ir vides nodokļiem, piemēram, par dīzeļdegvielu un kurināmo, un nodokļiem par dienesta automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām. Vienkāršot nodokļu sistēmu, samazinot nodokļu izdevumus ienākumu nodokļu jomā, palielinot PVN efektivitāti un uzlabojot nodokļu saistību izpildi, ko panāk, novēršot esošās nepilnības.

6.           Vēl vairāk samazināt neieinteresētību strādāt, nodrošinot ar darba meklēšanu saistīto prasību efektīvi izpildi un sniedzot visiem bezdarbniekiem individualizētu palīdzību darba meklēšanā. Veikt pasākumus, lai palielinātu darbaspēka starpreģionu mobilitāti. Vienkāršot un stiprināt saskaņotību starp nodarbinātības stimuliem, aktivizācijas politiku, darbaspēka atbilstību darba tirgus vajadzībām, izglītību, mūžizglītību un vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem paredzēto profesionālās apmācības stratēģiju. Izstrādāt visaptverošas sociālās iekļaušanas stratēģijas, kas paredzētas cilvēkiem ar migrantu izcelsmi.

7.           Veikt konkrētus pasākumus un vienoties par uzdevumu skaidru sadalījumu starp federālām un reģionālām iestādēm, lai nodrošinātu virzību uz to, ka sasniegti mērķi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, jo īpaši transporta nozarē un saistībā ar ēkām.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2013) 351 final.

[4]               P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053.

[5]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[6]               COM(2012) 750 final.

[7]               COM(2012) 751 final.

[8]               SWD(2013) 113 final.

[9]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.