52013DC0217

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

DESMITAIS ZIŅOJUMS PĀRSKATS PAR TREŠO VALSTU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM PRET EIROPAS SAVIENĪBU 2012. GADĀ

1. Ievads

ES eksportētāji joprojām tiek pakļauti trešo valstu noteiktiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Šādi pasākumi ar PTO noteikumiem principā ir atļauti, taču to nepareizas piemērošanas rezultātā tie kļūst par protekcionisma instrumentiem. G20 vadītāji cita starpā apņēmās nepieļaut atgriešanos pie protekcionisma.

Arī ES izmanto tirdzniecības aizsardzības pasākumus, taču tie attiecas uz ļoti mazu daļu importa. Turklāt, apsverot pasākumu piemērošanu, ES ir prasīgāka nekā citi PTO dalībnieki, jo tā pirms šādu pasākumu piemērošanas izskata atbilstību papildu kritērijiem (t. s. “PTO plusiem”).

Komisija gan piemēro augstus standartus savās izmeklēšanās, gan arī uzrauga trešo valstu darbības, kad tās piemēro tirdzniecības aizsardzības instrumentus pret ES eksportu, kā arī rīkojas, ja netiek ievēroti PTO noteikumi. To Komisija veic, piemēram, izmeklēšanas gaitā īstenojot tehnisku rīcību. Pēdējā iespēja, ja jautājumi ir svarīgi un nav rodams cits risinājums, ir izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūru.

Pēc ievērojama izmeklēšanu skaita pieauguma 2008.–2009. gadā darbību skaits attiecībā uz ES eksportu pēdējos gados ir stabilizējies, bet  lietas kļūst sarežģītākas, un pēdējos gados šiem instrumentiem ir jauni izmantotāji. Tādēļ 2012. gadā bija jāveic rūpīga uzraudzība, kas palielināja darba slodzi.

Šajā ziņojumā ir aprakstītas 2012. gada vispārējās tendences, konstatētās problēmas un gūtie rezultāti. Pielikumā detalizēti analizētas tendences un konkrētās lietas saistībā ar svarīgākajiem instrumenta izmantotājiem.

2. Vispārējās tendences

2012. gada beigās kopumā spēkā bija 138 pasākumi; šis skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samērā nemainīgs. Tādējādi spēkā esošo pasākumu skaits 2012. gadā pēc ievērojama pieauguma 2010.–2011. gadā ir stabilizējies no 123 līdz 146 pasākumiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados lielākā daļa šo pasākumu bija antidempinga darbības (94 pasākumi), kamēr aizsargpasākumi joprojām ir apmēram trešdaļa no visiem pasākumiem. Tomēr jānorāda, ka ne visi šie aizsargpasākumi tieši skar ES eksportu. Tā kā aizsargpasākumus ievieš pret visām izcelsmes valstīm, statistikā tiek iekļauti tie visi, pat ja ES eksporta nav vai tas ir neliels.

Biežs instrumenta izmantotājs 2012. gadā ir bijusi Indija (sk. zemāk), kura pret ES ir veikusi vairāk pasākumu nekā ASV, kas vienmēr ir bijusi līderis šajā jomā – attiecīgi ir noteikti 21 un 18 pasākumi. Ķīna joprojām saglabā trešo vietu (16 pasākumi), bet vēl citi lielākie šā instrumenta izmantotāji – Brazīlija un Turcija – ir samazinājuši savu pret ES spēkā esošo pasākumu skaitu (10 pasākumi katrai).

Kopumā 2012. gadā ir noteikti 20 jauni pasākumi. Tas ir daudz mazāk nekā 2011. gadā (36), kas bija īpašs gads galvenokārt tāpēc, ka togad tika ieviests ievērojams skaits aizsargpasākumu (22). 2012. gadā jaunu aizsargpasākumu skaits bija mazāks (8), bet jaunu antidempinga pasākumu skaits (12) bija līdzīgs iepriekšējam gadam. Nav pārsteigums, ka Indija ir bijusi visaktīvākā, 2012. gadā ieviešot 7 jaunus pasākumus (6 antidempinga pasākumus un 1 aizsargpasākumu).

2012. gadā ir sāktas 37 jaunas izmeklēšanas, salīdzinot ar 33 jaunām izmeklēšanām 2011. gadā. Jānorāda, ka apmēram puse šo izmeklēšanu ir sāktas gada pēdējos divos mēnešos, t. i., lielākā daļa uzraudzības saistībā ar šīm izmeklēšanām būs jāveic 2013. gadā. Visaktīvākā valsts ir bijusi Indonēzija (6 aizsargpasākumi), kam seko Ķīna, Ēģipte un Turcija (katrai 4 jaunas izmeklēšanas). Lielākā daļa šo jauno izmeklēšanu saistīta ar aizsargpasākumiem (23).

3. Pašreizējās problēmas

Lai gan Komisijas rīcība ir palīdzējusi atrisināt virkni jautājumu un ir uzlabojusi standartus dažās valstīs, daudzas agrāk atklātās problēmas joprojām pastāv. Komisija savās izmeklēšanās piemēro augstus standartus un sagaida, ka arī trešās valstis piemēros līdzīgus standartus. Ir stingri jāpiemēro PTO pamatnoteikumi, lai novērstu to, ka ES rūpniecība ārvalstīs saskaras ar nevajadzīgiem tirgus pieejamības ierobežojumiem.

Turpmāk aprakstītas galvenās joprojām neatrisinātās problēmas.

3.1. Instrumentu nepareiza izmantošana

Pēdējos gados vērojamas acīmredzamas norādes, ka trešās valstis tirdzniecības aizsardzības instrumentus izmanto, lai atbildētu uz ES noteiktajiem pasākumiem, nevis balstoties uz pamatotiem iemesliem, kas savukārt pamatoti ar pienācīgi dokumentētu attiecīgās valsts ražošanas nozares pieteikumu. Piemēram, pagātnē ir tikuši ieviesti pasākumi pret tādu ES ražojumu eksportu, kuri ir līdzīgi ražojumiem, uz ko iepriekš attiecinātas ES izmeklēšanas, un tas noticis īsi pēc tam, kad ES ieviesa savus pasākumus.

Šajā sakarā ir norādes, ka 2012. gadā Ķīna turpinājusi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai atbildētu uz lietām, kas ierosinātas pret Ķīnu. Saskaņā ar preses ziņojumiem par 2012. gadu minams vēl kāds piemērs – Ķīna sāka apvienotu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu pret ES ražota polisilīcija importu, ļoti iespējams, reaģējot uz izmeklēšanām, ko ES sāka pret Ķīnas saules enerģijas paneļiem. ASV saskārās tieši ar šādu pašu problēmu, kad tā ieviesa pasākumus pret Ķīnas saules enerģijas paneļiem. 

Šāda instrumenta izmantošana nav pieņemama, jo tā nav balstīta uz īstu pieteikumu, ko iesniegusi ražošanas nozare, kurai, iespējams, nodarīts kaitējums, ar nolūku risināt iespējami negodīgas konkurences gadījumu, bet šķiet, ka tai bieži ir vājš faktiskais un juridiskais pamatojums. Komisija izmeklēšanu laikā ir pievērsusies šim jautājumam gan politiskā, gan tehniskā līmenī. Nesaņemot uz savām bažām nekādu atbildi pēc būtības, tai nav bijis citas iespējas kā izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūru. Komisija 2012. gadā lūdza izveidot PTO speciālistu grupu saistībā ar Ķīnas pasākumiem pret rentgena skeneriem (kas tika ieviesti, reaģējot uz ES pasākumiem pret šo pašu ražojumu). Kā paskaidrots turpmāk, Komisija uzvarēja šo juridisko strīdu un cer, ka Ķīna nākotnē mainīs praksi. Kamēr tā nenotiks, Komisija turpinās pārliecinoši darboties, arī, ja nepieciešams, PTO līmenī.

3.2. Aizsargpasākumu izmantošana

Noteikto aizsargpasākumu skaits 2012. gadā ievērojami samazinājās. Tas noteikti ir pozitīvs pavērsiens, tomēr sākto jauno izmeklēšanu lielais skaits šajā jomā joprojām rada bažas.

Raugoties no pozitīvās puses, virknē lietu bija iespējams izvairīties no aizsargpasākumiem – arī pateicoties Komisijas rīcībai. Tomēr pat šajos gadījumos problēmas saglabājas, jo izmeklēšanas joprojām pārāk bieži tiek sāktas ar vāju pamatojumu un, pat ja pasākumi netiek noteikti, izmeklēšanas laikā tiek negatīvi ietekmētas tirdzniecības plūsmas, jo tirgū šādi tiek radīta neskaidrība. Tādējādi Komisija turpina uzstāt uz stingrāku pieeju gadījumos, kad tiek izskatīta nepieciešamība sākt izmeklēšanu ar mērķi piemērot aizsargpasākumus.

Dažas valstis 2012. gadā aizsargpasākumus ir izmantojušas daudz. Tas jo īpaši attiecas uz Indonēziju (6 jaunas izmeklēšanas 2012. gadā, 3 – 2011. gadā un 5 – 2010. gadā), Ēģipti (4 jaunas izmeklēšanas 2012. gadā) un Eirāzijas muitas savienību, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna (3 jaunas izmeklēšanas 2012. gadā). Pēdējās izmeklēšanas, iespējams, varētu visvairāk ietekmēt ES dalībvalstis – to nosaka arī tirgu apjoms un ģeogrāfiskais tuvums, kas arī ietekmē tirdzniecības plūsmas. Indonēzijas un Ēģiptes sāktās izmeklēšanas ir ekonomiski mazāk svarīgas, tomēr arī tās rūpīgi jāuzrauga, jo tās liecina par tendenci, kas aizsargpasākumu izmantošanā raisa bažas.

3.3. Pārredzamības trūkums

Pārredzamības trūkums joprojām ir ievērojama problēma gan izmeklēšanu sākšanas, gan rezultātu paziņošanas posmā. Tas ir nepārprotami svarīgs jautājums, jo laupa iesaistītajām personām iespējas izmantot tiesības uz aizsardzību un atstāj šaubas par to, vai noteikumi patiešām pareizi piemēroti.

Komisija atsevišķos gadījumos vienmēr rīkojas, lai situāciju uzlabotu, un, ja iespējams, izmanto ar dažām valstīm izveidotos divpusējos tehniskās saziņas kanālus, lai panāktu lielāku pārredzamību.

4. Galvenie sasniegumi

Pēdējos gados Komisijai dažkārt nācies izmantot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu, lai atrisinātu dažus svarīgus un sistēmiskus jautājumus. Speciālistu grupas darbam nepieciešami ievērojami resursi, tas ir ļoti laikietilpīgs, un rezultāti var tikt gūti tikai pēc vairākiem procedūras gadiem. Šajā kontekstā pēdējos gados ir panākti daži nozīmīgi pozitīvi rezultāti. Pēc ilgā strīda ar ASV ir likvidēta “reducēšana līdz nullei” (sk. iepriekšējā gada ziņojumu), un nesenākā strīdā ar Ķīnu varētu novērst nepieņemamo praksi veikt atbildes rīcību. Šo strīdu atrisināšana ne tikai tieši ietekmē patlaban izskatāmās esošas lietas vai noteiktos pasākumus, bet arī visticamāk dos labumu nākotnē, jo strīdīgie jautājumi bija sistēmiski.

Papildus sistēmisku problēmu risināšanai Komisija faktiski sistemātiski rīkojās izmeklēšanās, kurās bija iesaistītas acīmredzamas ES ražošanas nozaru intereses. Tādējādi  atsevišķās lietās tika gūta virkne panākumu.

Sistemātiskajai rīcībai un regulāriem divpusējiem kontaktiem ar trešām valstīm, kuru mērķis bija veicināt augstu standartu piemērošanu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, neapšaubāmi bija ievērojama pozitīva ietekme, kuru tomēr ir ļoti grūti izmērīt.

Komisija arī saņēma regulāras pozitīvas atsauksmes no ražošanas nozarēm par saņemto ievirzi un palīdzību, pat ja no pasākumiem vienmēr nebija iespējams izvairīties.

Turpmāk aprakstīti atsevišķi panākumi 2012. gadā.

Ķīna: speciālistu grupas ziņojums par pasākumiem pret rentgena skeneriem

Komisija nolēma apstrīdēt Ķīnas noteiktos antidempinga maksājumus par rentgena drošības skeneru importu (to apjoms bija 33,5–71,8 %), jo tā uzskatīja, ka šie pasākumi nav juridiski pamatoti un ka tie ir noteikti, atbildot uz ES ierosinātu lietu attiecībā uz kravas skeneriem no Ķīnas. PTO speciālistu grupa tika izveidota 2012. gada sākumā, un tā paša gada novembrī tā izstrādāja starpposma ziņojumu ar secinājumiem par ES prasībām. Starpposma ziņojumu apstiprināja ar galīgo ziņojumu, kas tika izplatīts 2013. gada februārī.

Minētais ziņojums nozīmē nepārprotamu ES argumentu uzvaru, jo tajā tika apstiprināts, ka Ķīna nav rīkojusies saskaņā ar vairākiem PTO Antidempinga nolīguma noteikumiem. ES guva virsroku īpaši attiecībā uz prasībām, kuras saistītas ar Ķīnas kaitējuma izmeklēšanu, kas tika uzskatīta par neobjektīvu, un speciālistu grupa piekrita lielākajai daļai ES procesuālo prasību, tostarp par pārredzamības noteikumu pārkāpumiem saistībā ar trūkumiem informācijas publiskajā izpaušanā, galīgajiem secinājumiem un informatīvo paziņojumu.

Speciālistu grupas konstatējumiem ir sistēmiska nozīme, jo tie attiecas uz aspektiem, kas Ķīnas veiktajās izmeklēšanās atkārtojas. Tādējādi iznākums ir acīmredzami pozitīvs ES, un tam būtu jānodrošina pozitīva ietekme arī nākotnē.

Brazīlijas vīns: izmeklēšanas izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

Brazīlija 2012. gada martā sāka izmeklēšanu aizsargpasākumu noteikšanai pret vīna importu. Šī lieta bija ekonomiski svarīga, jo tika potenciāli skarts eksports (no Spānijas, Portugāles, Itālijas un Francijas) vairāk nekā 85 miljonu euro apmērā gadā, un Brazīlijas tirgus turpina pieaugt. Pēc padziļinātas šīs lietas analīzes Komisija noteica galvenos tās trūkumus, īpaši attiecībā uz iekšzemes ražošanas nozares, kaitējuma un cēloņsakarības aspektiem. Komisija iesniedza daudzus argumentus un piedalījās atklātajā uzklausīšanā Braziljā 2012. gada jūnijā. Izmeklēšana noslēdzās 2012. gada oktobrī bez pasākumu noteikšanas, un šā pozitīvā rezultāta sasniegšanā ieguldījumu deva gan Komisijas pārliecinošā darbība, gan arī ļoti labā sadarbība ar attiecīgajām dalībvalstīm, ražošanas nozari un importētājiem Brazīlijā, kuri arī bija ļoti aktīvi šajā lietā.

Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna: izmeklēšanas izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

2012. gada 1. februārī sāka darbu Eirāzijas Ekonomikas komisija (EAEC), Muitas savienības komisijas tiesību un saistību pārņēmēja, un visas Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts iestāžu izmeklēšanas tika nodotas EAEC 2012. gada 6. jūlijā. Šī jaunā iestāde ir ļoti aktīvi sākusi jaunas lietas, un Komisija ir pastāvīgi darbojusies, norādot uz atklātajiem juridiskajiem trūkumiem.

Šajā kontekstā izmeklēšana aizsargpasākumu noteikšanai par grafīta elektrodiem, ko Krievija sāka 2011. gada 31. augustā un vēlāk nodeva EAEC, tika beigta 2012. gada 30. augustā bez aizsargpasākumu noteikšanas. Komisija bija aktīvi strādājusi pie šīs lietas, kuras skartais ES eksports ir apmēram 25 miljoni euro gadā.

Izvairīšanās no Izraēlas pasākumiem

Pēdējos gados Izraēla ir samērā bieži izmantojusi antidempinga instrumentu pret ES (kopš 2009. gada sāktas 8 izmeklēšanas). Ir atklātas vairākas neatbilstības PTO noteikumiem, tostarp ļoti nozīmīgas un arī parastas. Tā kā konstatētās problēmas bija sistēmiskas, Komisija rīkojās visās šajās lietās. 2011. gadā divas izmeklēšanas beidzās bez pasākumu noteikšanas, un arī 2012. gadā divās lietās bija iespējams izvairīties no pasākumu noteikšanas (gada eksporta vērtība apmēram 20 miljoni euro), neraugoties uz izmeklēšanas iestāžu priekšlikumu vienā no tām (par pārtikas mikseriem) pasākumus noteikt. Tomēr joprojām ir nepieciešama stingra uzraudzība, jo vēl aizvien ir dažas nepabeigtas izmeklēšanas un minētās problēmas (t. i., nekonfidenciālas sūdzības bez pamatojuma) diemžēl saglabājas.

5. Secinājumi

Komisija piemēro augstus standartus savās izmeklēšanās un sagaida, ka arī trešās valstis savās procedūrās rīkosies tāpat. Tādēļ nepieciešama sistemātiska rīcība, lai atgādinātu tām par PTO saistībām.

Lai gan pēc ievērojama pieauguma iepriekšējos gados 2012. gadā spēkā esošo pasākumu skaits ir stabilizējies, gada pēdējā ceturksnī sākts daudz jaunu lietu. Izskatāmie jautājumi kļūst aizvien sarežģītāki, un instrumentiem ir jauni izmantotāji.

Tādēļ Komisija ir pastiprināti uzraudzījusi trešās valstīs uzsāktas lietas un rīkojusies gandrīz visās, kur tika skarts ES eksports. Turklāt ir ieguldītas ievērojamas pūles un resursi, lai strīdus atrisinātu PTO procedūrās. Gaidāms, ka labvēlīgajiem speciālistu grupu ziņojumiem būs pozitīva ietekme arī nākotnē.

Tādējādi 2012. gadā ir bijusi virkne pozitīvu notikumu un ir sasniegti ievērojami rezultāti – dažās lietās ir bijis iespējams izvairīties no pasākumu noteikšanas vai mazināt to negatīvo ietekmi, kā arī ir atrisināti ļoti svarīgi sistēmiski jautājumi.

Arī 2012. gadā ir bijusi lieliska sadarbība ar ES dalībvalstīm, Eiropas ražotāju apvienībām un attiecīgajiem uzņēmumiem. Arī ES delegāciju sniegtais atbalsts eksporta valstīs ir bijis ievērojams, un to pozitīvi novērtējušas gan ES ražošanas nozares, gan dalībvalstis. Vēlreiz jāteic, ka tieši saskaņota kopīga rīcība ievērojami palielināja veiksmīga iznākuma iespējas.