Keywords
Summary

Keywords

1. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)

2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)

3. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)

4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Juridisko atzinumu aizsardzība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)

Summary

1. Runājot par Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, šajā 4. panta 3. punktā ir noteikta skaidra atšķirība atkarībā no tā, vai process jau ir vai nav pabeigts. Tikai attiecībā uz daļu iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu, proti, tādu dokumentu, kuros ietverts viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām saistībā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē, minētā 3. punkta otrā daļa dod tiesības atteikt piekļuvi arī tad, kad lēmums jau ir pieņemts, ja šo dokumentu izpaušana var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē. No tā izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka, tiklīdz lēmums ir pieņemts, lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzības prasības ir mazāk aktuālas, tādējādi jebkura cita dokumenta, izņemot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrajā daļā minēto dokumentu, izpaušana nekādi nevar kaitēt minētajam procesam un atteikums izpaust šādu dokumentu nav atļauts, lai arī tā izpaušana, ja tā notiktu pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas, varētu nopietni kaitēt šim procesam.

Protams, apstāklis, ka lēmums jau ir ticis pieņemts, nebūt neietekmē vienkāršo iespēju izmantot attiecīgo izņēmumu, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem, kuros ietverts viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām saistībā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē. Tomēr tas nenozīmē, ka vērtējumā, kas attiecīgajai iestādei ir jāveic, lai noteiktu, vai kāda šī dokumenta izpaušana var vai nevar nopietni kaitēt tās lēmumu pieņemšanas procesam, nav jāņem vērā apstāklis, ka ar šiem dokumentiem saistītais administratīvais process ir ticis pabeigts. Iemesli, uz kuriem iestāde pamatojusies un kuri var attaisnot atteikumu piekļūt tādam dokumentam, kura publiskošana ir tikusi pieprasīta pirms administratīvā procesa pabeigšanas, var nebūt pietiekami, lai atteiktu tā paša dokumenta izpaušanu pēc lēmuma pieņemšanas, ja šī iestāde nepaskaidro konkrētus iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka procesa pabeigšana neizslēdz, ka piekļuves atteikums joprojām ir attaisnots saistībā ar tās lēmumu pieņemšanas procesa nopietna kaitējuma risku.

(sal. ar 77.–82. punktu)

2. Ja kāda iestāde nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, kuru tai lūdz publiskot, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, ko aizsargā kāds no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, uz kuru šī iestāde atsaucas. Turklāt šāda kaitējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.

Tātad piekļuvi visam ziņojumam, kas ir izstrādāts koncentrāciju kontroles jomā, Komisija nevar atteikt bez jebkāda savu argumentu pamatojuma, ņemot vērā ziņojuma konkrēto saturu, ar detalizētiem pierādījumiem, kas ļauj saprast iemeslus, kādēļ tā izpaušana varētu nopietni kaitēt Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam, lai gan process, uz kuru attiecās šis dokuments, jau bija pabeigts. Citiem vārdiem, Komisijai ir jānorāda konkrēti iemesli, kādēļ šī iestāde uzskata, ka administratīvā procesa pabeigšana neizslēdz, ka piekļuves ziņojumam atteikums joprojām ir attaisnots saistībā ar minēto lēmumu pieņemšanas procesa nopietna kaitējuma risku.

(sal. ar 76., 89. un 90. punktu)

3. Apstāklis, ka dokuments var tikt publicēts, pats par sevi neizslēdz, ka uz šo dokumentu var attiekties Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais izņēmums. No šī panta formulējuma izriet, ka tas ir piemērojams visiem dokumentiem, kuros ietverts viedokļu izklāsts iekšējām vajadzībām saistībā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē.

(sal. ar 93. punktu)

4. Ja Komisija pieteikumu par piekļuvi juridiskā dienesta atzinumam koncentrāciju kontroles jomā noraida, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta otro ievilkumu, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par jautājumiem, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, ko aizsargā kāds no šajā pantā paredzētajiem izņēmumiem.

Runājot par bažām, ka juridiskā dienesta atzinuma par lēmumprojektu izpaušana varētu izraisīt šaubas par galīgā lēmuma tiesiskumu, tieši pārskatāmība šajā kontekstā ir tā, kas, dodot iespēju atklāti apspriest dažādu viedokļu atšķirības, veicina iestāžu lielāku leģitimitāti Savienības pilsoņu uztverē un palielina viņu uzticību tām. Patiesībā informācijas un debašu neesamība drīzāk ir tas, kas pilsoņu apziņā var izraisīt šaubas ne vien attiecībā uz atsevišķa tiesību akta tiesiskumu, bet arī attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu kopumā. Turklāt iespēja, ka Savienības pilsoņu apziņā var rasties šaubas attiecībā uz iestādes pieņemta tiesību akta tiesiskumu, tādēļ ka tās juridiskais dienests par šo aktu ir sniedzis nelabvēlīgu atzinumu, nerastos pārāk bieži, ja tiktu pastiprināts minētā akta pamatojums, atklājot iemeslus, kuru dēļ šis nelabvēlīgais atzinums nav ticis ievērots.

Runājot par argumentu, ka juridiskais dienests varētu būt spiests Savienības tiesās aizstāvēt tāda lēmuma tiesiskumu, par kuru tas agrāk ir izteicis negatīvu atzinumu, tik vispārīga rakstura arguments nevar attaisnot izņēmumu no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētās pārskatāmības. Juridiskais dienests turklāt nevar atrasties tādā situācijā, kad nekādas prasības par šī lēmuma tiesiskumu Savienības tiesās vairs nav iedomājamas.

(sal. ar 110., 113., 114., 116. un 117. punktu)