?

23.11.2011    | EN | Official Journal of the European Union | L 306/4123.11.2011    | LV | Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis | L 306/41
COUNCIL DIRECTIVE 2011/85/EUPADOMES DIREKTĪVA 2011/85/ES
of 8 November 2011(2011. gada 8. novembris)
on requirements for budgetary frameworks of the Member Statespar prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām
THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION,EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular the third subparagraph of Article 126(14) thereof,ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta trešo daļu,
Having regard to the proposal from the European Commission,ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
Having regard to the opinion of the European Parliament (1),ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
Having regard to the opinion of the European Central Bank (2),ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),
Whereas:tā kā:
(1) | There is a need to build upon the experience gained during the first decade of the economic and monetary union. Recent economic developments have posed new challenges to the conduct of fiscal policy across the Union and have in particular highlighted the need for strengthening national ownership and having uniform requirements as regards the rules and procedures forming the budgetary frameworks of the Member States. In particular, it is necessary to specify what national authorities must do to comply with the provisions of the Protocol (No 12) on the excessive deficit procedure annexed to the Treaty on European Union (TEU) and to the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU), and in particular Article 3 thereof.(1) | Ir jāizmanto pieredze, kas gūta ekonomiskās un monetārās savienības pirmajā desmitgadē. Nesenās ekonomiskās norises ir radījušas jaunus pārbaudījumus fiskālās politikas īstenošanai visā Savienībā un īpaši uzsvērušas nepieciešamību stiprināt valstu atbildību un nepieciešamību pēc vienotām prasībām attiecībā uz normām un procedūrām, kas veido dalībvalstu budžeta struktūras. Īpaši ir nepieciešams precizēt, kas valstu iestādēm jādara, lai ievērotu noteikumus, kuri paredzēti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un jo īpaši tā 3. pantu.
(2) | Member State governments and government sub-sectors maintain public accounting systems which include elements such as bookkeeping, internal control, financial reporting, and auditing. Those systems should be distinguished from statistical data which relate to the outcomes of government finances based on statistical methodologies, and from forecasts or budgeting actions which relate to future government finances.(2) | Dalībvalstu valdības un valdību apakšnozares uztur publiskās uzskaites sistēmas, kas ietver tādas sastāvdaļas kā grāmatvedība, iekšējā kontrole, finanšu pārskatu sagatavošana un revīzija. Minētās sistēmas būtu jānodala no statistikas datiem, kas attiecas uz valsts finanšu rezultātiem un iegūti, izmantojot statistikas metodoloģiju, un no prognozēm vai budžeta darbībām, kas attiecas uz valsts finansēm nākotnē.
(3) | Complete and reliable public accounting practices for all sub-sectors of general government are a precondition for the production of high-quality statistics that are comparable across Member States. Internal control should ensure that existing rules are enforced throughout the sub-sectors of general government. Independent audits conducted by public institutions such as courts of auditors or by private auditing bodies should encourage best international practices.(3) | Pilnīga un uzticama publiskās uzskaites prakse visām vispārējās valdības apakšnozarēm ir priekšnosacījums tam, lai sagatavotu labas kvalitātes statistiku, kas ir salīdzināma starp dalībvalstīm. Iekšējai kontrolei būtu jānodrošina spēkā esošo noteikumu izpilde vispārējās valdības apakšnozarēs kopumā. Neatkarīgai revīzijai, ko veikušas publiskas iestādes, tādas kā Revīzijas palāta vai revīzijas privātstruktūras, būtu jāveicina starptautiskās paraugprakses pielietojums.
(4) | The availability of fiscal data is crucial to the proper functioning of the budgetary surveillance framework of the Union. The regular availability of timely and reliable fiscal data is the key to proper and well timed monitoring, which in turn allows prompt action in the event of unexpected budgetary developments. A crucial element in ensuring the quality of fiscal data is transparency, which must entail the regular public availability of such data.(4) | Fiskālo datu pieejamība ir būtiska Savienības budžeta uzraudzības sistēmas pienācīgai darbībai. Savlaicīgu un uzticamu fiskālo datu regulāra pieejamība ir pamats pienācīgai un savlaicīgai uzraudzībai, kas savukārt ļauj operatīvi rīkoties negaidītu budžeta norišu gadījumā. Fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanas būtisks aspekts ir pārredzamība, kam jāietver šādu datu regulāra publiska pieejamība.
(5) | With regard to statistics, Regulation (EC) No 223/2009 of the European Parliament and of the Council of 11 March 2009 on European statistics (3) established a legislative framework for the production of European statistics with a view to the formulation, application, monitoring and assessment of the policies of the Union. That Regulation also laid down the principles governing the development, production and dissemination of European statistics: professional independence, impartiality, objectivity, reliability, statistical confidentiality and cost-effectiveness, giving precise definitions of each of these principles. Council Regulation (EC) No 479/2009 of 25 May 2009 on the application of the Protocol on the excessive deficit procedure annexed to the Treaty establishing the European Community (4), strengthened the Commission’s powers to verify statistical data used for the excessive deficit procedure.(5) | Attiecībā uz statistiku Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (3) radīja tiesisko pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai, lai formulētu, piemērotu, uzraudzītu un novērtētu Savienības politiku. Šī regula noteica arī Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas principus: profesionāla neatkarība, taisnīgums, objektivitāte, ticamība, statistiskā konfidencialitāte un izmaksu lietderība, precīzi definējot katru no šiem principiem. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), tika stiprinātas Komisijas pilnvaras pārbaudīt statistikas datus, ko izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.
(6) | The definitions of ‘government’, ‘deficit’ and ‘investment’ are laid down in the Protocol (No 12) on the excessive deficit procedure by reference to the European System of Integrated Economic Accounts (ESA), replaced by the European system of national and regional accounts in the Community, adopted by Council Regulation (EC) No 2223/96 of 25 June 1996 on the European system of national and regional accounts in the Community (5) (ESA 95).(6) | Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru “valdības”, “deficīta” un “ieguldījuma” definīcijas ir noteiktas, atsaucoties uz Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ENS), kas aizstāta ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (pieņemta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (5) (EKS 95).
(7) | The availability and quality of ESA 95 data is crucial to ensure the proper functioning of the Union’s fiscal surveillance framework. ESA 95 relies on information provided on an accrual basis. However, these accrual fiscal statistics rely on the previous compilation of cash data, or their equivalent. These can play a relevant role in enhancing timely budgetary monitoring, so as to avoid the late detection of significant budgetary errors. The availability of cash-data time series on budgetary developments can reveal patterns warranting closer surveillance. The cash-based fiscal data (or equivalent figures from public accounting if cash-based data are not available) to be published should at least include an overall balance, total revenue and total expenditure. Where justified, for example where there is a large number of local government bodies, timely publication of data could rely on suitable estimation techniques based on a sample of bodies, with a subsequent revision using complete data.(7) | EKS 95 datu pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme Savienības fiskālās uzraudzības sistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanā. EKS 95 ir atkarīga no informācijas, ko sniedz, balstoties uz uzkrājumiem. Tomēr šī uzkrājumu fiskālā statistika ir atkarīga no skaidras naudas datu vai to ekvivalenta iepriekšējas apkopošanas. Tiem var būt svarīga nozīme savlaicīgas budžeta uzraudzības stiprināšanā, lai varētu novērst nozīmīgu budžeta kļūdu novēlotu atklāšanu. Skaidras naudas datu laika rindu pieejamība par budžeta norisēm var atklāt tendences, kam vajadzīga ciešāka uzraudzība. Publicējamajiem fiskālajiem datiem, kas balstīti uz skaidru naudu (vai ekvivalentiem skaitļiem no publiskās uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), būtu jāietver vismaz kopējā bilance, kopējie ieņēmumi un kopējie izdevumi. Pamatotos gadījumos, piemēram, ja ir liels skaits vietējās valdības struktūru, datu savlaicīga publicēšana varētu balstīties uz piemērotām novērtēšanas metodēm, kuru pamatā ir struktūru paraugs, un turpmāku pārskatīšanu, izmantojot pilnīgus datus.
(8) | Biased and unrealistic macroeconomic and budgetary forecasts can considerably hamper the effectiveness of fiscal planning and consequently impair commitment to budgetary discipline, while transparency and discussion of forecasting methodologies can significantly increase the quality of macroeconomic and budgetary forecasts for fiscal planning.(8) | Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un apspriešana var būtiski palielināt fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti.
(9) | A crucial element in ensuring the use of realistic forecasts for the conduct of budgetary policy is transparency, which should entail the public availability not only of the official macroeconomic and budgetary forecast prepared for fiscal planning, but also of the methodologies, assumptions and relevant parameters on which such forecasts are based.(9) | Svarīgs aspekts, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam būtu jāietver ne tikai tādu oficiālu makroekonomisku un budžeta prognožu publiska pieejamība, kas sagatavotas fiskālai plānošanai, bet arī to pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un atbilstīgu parametru publiska pieejamība.
(10) | Sensitivity analysis and corresponding budgetary projections supplementing the most likely macrofiscal scenario allow the analysis of how main fiscal variables would evolve under various growth and interest rates assumptions, and thus greatly reduce the risk of budgetary discipline being jeopardised by forecast errors.(10) | Jutīguma analīze un atbilstīgās budžeta prognozes, kas papildina visticamāko makrofiskālo scenāriju, ļauj analizēt galveno fiskālo mainīgo lielumu iespējamo evolūciju atbilstīgi dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm un tādējādi būtiski samazina risku, ka budžeta disciplīnu var apdraudēt prognožu kļūdas.
(11) | Forecasts by the Commission and information regarding the models on which they are based can provide Member States with a useful benchmark for their most likely macrofiscal scenario, enhancing the validity of the forecasts used for budgetary planning. However, the extent to which Member States can be expected to compare the forecasts used for budgetary planning with the Commission’s forecasts varies according to the timing of forecast preparation and the comparability of the forecast methodologies and assumptions. Forecasts from other independent bodies can also provide useful benchmarks.(11) | Komisijas prognozes un informācija par modeļiem, kas ir to pamatā, var sniegt dalībvalstīm noderīgu kritēriju to visticamākajam makrofiskālajam scenārijam, sekmējot budžeta plānošanai izmantoto prognožu derīgumu. Tomēr apmērs, kādā dalībvalstis budžeta plānošanai izmantotās prognozes varētu salīdzināt ar Komisijas prognozēm, atšķiras atbilstīgi prognožu gatavošanas laikam un prognožu metodoloģiju un pieņēmumu salīdzināmībai. Arī citu neatkarīgu struktūru prognozes var būt noderīgi kritēriji.
(12) | Significant differences between the chosen macrofiscal scenario and the Commission’s forecast should be described and reasons therefor should be given, in particular if the level or growth of variables in external assumptions departs significantly from the values contained in the Commission’s forecasts.(12) | Nozīmīgas atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi būtu jāizklāsta un būtu jānorāda to pamatojums, jo īpaši tad, ja mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām.
(13) | Given the interdependence between Member States’ budgets and the Union’s budget, in order to support Member States in preparing their budgetary forecasts, the Commission should provide forecasts for the Union’s expenditure based on the level of expenditure programmed within the multiannual financial framework.(13) | Dalībvalstu budžeti un Savienības budžets ir savstarpēji atkarīgi, tādēļ, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot budžeta prognozes, Komisijai savas prognozes par Savienības izdevumiem būtu jāsniedz, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmā plānoto izdevumu līmeni.
(14) | In order to facilitate the production of the forecasts used for budgetary planning and to clarify differences between the forecasts of the Member States and those of the Commission, each Member State should, on an annual basis, have the opportunity to discuss with the Commission the assumptions underpinning the preparation of macroeconomic and budgetary forecasts.(14) | Lai atvieglotu budžeta plānošanai izmantoto prognožu sagatavošanu un noskaidrotu atšķirības starp dalībvalstu un Komisijas prognozēm, reizi gadā katrai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Komisiju par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.
(15) | The quality of official macroeconomic and budgetary forecasts is critically enhanced by regular, unbiased and comprehensive evaluation based on objective criteria. Thorough evaluation includes scrutiny of the economic assumptions, comparison with forecasts prepared by other institutions, and evaluation of past forecast performance.(15) | Oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti ievērojami uzlabo regulārs, objektīvs un vispusīgs izvērtējums, kura pamatā ir objektīvi kritēriji. Rūpīgs izvērtējums ietver ekonomisko pieņēmumu pārbaudi, salīdzināšanu ar citu iestāžu sagatavotajām prognozēm un iepriekšējo prognožu izvērtēšanu.
(16) | Considering the documented effectiveness of rules-based budgetary frameworks of the Member States in enhancing national ownership of the Union’s fiscal rules promoting budgetary discipline, strong country-specific numerical fiscal rules that are consistent with the budgetary objectives at the level of the Union should be a cornerstone of the strengthened budgetary surveillance framework of the Union. Strong numerical fiscal rules should be equipped with well-specified target definitions together with mechanisms for effective and timely monitoring. Those rules should be based on reliable and independent analysis carried out by independent bodies or bodies endowed with functional autonomy vis-à-vis the fiscal authorities of the Member States. In addition, policy experience has shown that for numerical fiscal rules to work effectively, consequences must be attached to non-compliance, where the costs involved may be simply reputational.(16) | Ņemot vērā dokumentēto apliecinājumu tam, ka dalībvalstu uz noteikumiem balstītās budžeta struktūras efektīvi palielina valstu atbildību par Savienības fiskālo noteikumu izpildi un veicina budžeta disciplīnu, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim vajadzētu būt stingrām skaitliskām fiskālajām normām, kas ir specifiskas katrai valstij un kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem. Stingrām skaitliskām fiskālajam normām būtu jāietver labi izstrādātas mērķa definīcijas un mehānismi efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Minētajām normām būtu jābalstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm. Turklāt politikas pieredze rāda, ka, lai skaitliskas fiskālās normas būtu efektīvas, par to neievērošanu ir jāsaskaras ar attiecīgām sekām, pat ja tās skar tikai reputāciju.
(17) | By virtue of the Protocol (No 15) on certain provisions relating to the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland annexed to the TEU and to the TFEU, the reference values mentioned in the Protocol (No 12) on the excessive deficit procedure annexed to those Treaties are not directly binding on the United Kingdom. The obligation to have in place numerical fiscal rules that effectively promote compliance with the specific reference values for the excessive deficit, and the related obligation for the multiannual objectives in medium-term budgetary frameworks to be consistent with such rules, should therefore not apply to the United Kingdom.(17) | Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Protokolu (Nr. 15) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas pievienots LES un LESD, atsauces vērtības, kas minētas Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots minētajiem Līgumiem, nav tieši piemērojamas Apvienotajai Karalistei. Pienākums ieviest skaitliskas fiskālās normas, kas efektīvi veicina atbilstību konkrētām pārmērīga budžeta deficīta atsauces vērtībām, un ar to saistītais pienākums nodrošināt, lai daudzgadu mērķi vidēja termiņa budžeta struktūrās atbilstu šādiem noteikumiem, tāpēc nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei.
(18) | Member States should avoid pro-cyclical fiscal policies, and fiscal consolidation efforts should be greater in economic good times. Well-specified numerical fiscal rules are conducive to these objectives and should be reflected in the annual budget legislation of the Member States.(18) | Dalībvalstīm būtu jāvairās no procikliskas fiskālās politikas, un fiskālās konsolidācijas centieniem vajadzētu būt lielākiem labu ekonomisko apstākļu laikā. Šo mērķu sasniegšanu veicina labi izstrādātas skaitliskas fiskālās normas, un tās būtu jāatspoguļo dalībvalstu tiesību aktos, kas piemērojami gada budžetam.
(19) | National fiscal planning can be consistent with both the preventive and the corrective parts of the Stability and Growth Pact (SGP) only if it adopts a multiannual perspective and pursues the achievement, in particular, of the medium-term budgetary objectives. Medium-term budgetary frameworks are strictly instrumental in ensuring that budgetary frameworks of the Member States are consistent with the legislation of the Union. In the spirit of Council Regulation (EC) No 1466/97 of 7 July 1997 on the strengthening of the surveillance of budgetary positions and the surveillance and coordination of economic policies (6) and Council Regulation (EC) No 1467/97 of 7 July 1997 on speeding up and clarifying the implementation of the excessive deficit procedure (7), the preventive and corrective parts of the SGP should not be regarded in isolation.(19) | Valstu fiskālā plānošana Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvajai un korektīvajai daļai var atbilst tikai tad, ja tajā izmanto daudzgadu perspektīvu un jo īpaši cenšas sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus. Vidēja termiņa budžeta struktūras ir ļoti noderīgas, lai nodrošinātu dalībvalstu budžeta struktūru atbilstību Savienības tiesību aktiem. Atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (6) un Padomes Regulai (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (7), SIP preventīvo un korektīvo daļu nevajadzētu aplūkot izolēti.
(20) | Although the approval of annual budget legislation is the key step in the budget process in which important budgetary decisions are adopted in the Member States, most fiscal measures have budgetary implications that go well beyond the annual budgetary cycle. A single-year perspective therefore provides a poor basis for sound budgetary policies. In order to incorporate the multiannual budgetary perspective of the budgetary surveillance framework of the Union, planning of annual budget legislation should be based on multiannual fiscal planning stemming from the medium-term budgetary framework.(20) | Lai gan gada budžeta tiesību aktu pieņemšana ir būtisks budžeta procesa posms, kurā dalībvalstis pieņem svarīgus budžeta lēmumus, vairākums fiskālo pasākumu ietekmē budžetu ne tikai ikgadējā budžeta ciklā, bet arī pēc tā. Tādējādi viena gada perspektīva ir nepietiekams pamats stabilai budžeta politikai. Lai iestrādātu Savienības budžeta uzraudzības sistēmas daudzgadu budžeta perspektīvu, gada budžeta tiesību aktu plānošana būtu jābalsta uz daudzgadu fiskālo plānošanu, kas izriet no vidēja termiņa budžeta struktūras.
(21) | That medium-term budgetary framework should contain, inter alia, projections of each major expenditure and revenue item for the budget year and beyond, based on unchanged policies. Each Member State should be able appropriately to define unchanged policies and those definitions should be made public together with the assumptions involved, the methodologies and other relevant parameters.(21) | Minētajai vidēja termiņa budžeta struktūrai būtu inter alia jāietver prognozes par katru būtisku izdevumu un ieņēmumu posteni budžeta gadam un pēc tā, balstoties uz nemainīgu politiku. Katrai dalībvalstij vajadzētu spēt atbilstīgi noteikt nemainīgu politiku, un minētās definīcijas būtu jādara zināmas atklātībai kopā ar attiecīgajiem pieņēmumiem, metodoloģijām un citiem atbilstīgiem parametriem.
(22) | This Directive should not prevent a Member State’s new government from updating its medium-term budgetary framework to reflect its new policy priorities. In this case, the new government should highlight the differences from the previous medium-term budgetary framework.(22) | Šai direktīvai nebūtu jāliedz nevienai jaunai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta struktūru tā, lai būtu ņemtas vērā valsts jaunās politikas prioritātes. Šajā gadījumā jaunajai valdībai būtu precīzi jānorāda atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo vidējā termiņa budžeta struktūru.
(23) | Provisions of the budgetary surveillance framework established by the TFEU and in particular the SGP apply to general government as a whole, which comprises the sub-sectors central government, state government, local government, and social security funds, as defined in Regulation (EC) No 2223/96.(23) | LESD izveidotās budžeta uzraudzības sistēmas noteikumi un jo īpaši SIP ir piemērojami vispārējai valdībai kopumā, kas ietver apakšnozaru centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96.
(24) | A significant number of Member States have experienced a sizeable fiscal decentralisation with the devolution of budgetary powers to sub-national governments. The role of such sub-national governments in ensuring that the SGP is complied with has thereby increased considerably, and particular attention should be paid to ensuring that all general government sub-sectors are duly covered by the scope of the obligations and procedures laid down in domestic budgetary frameworks, in particular, but not exclusively, in those Member States.(24) | Ievērojams skaits dalībvalstu ir pieredzējušas ievērojamu fiskālo decentralizāciju, nododot budžeta pilnvaras zemāka līmeņa valdībām. Tādējādi šādu zemāka līmeņa valdību loma SIP ievērošanas nodrošināšanā ir būtiski palielināta, un īpaša uzmanība būtu pievēršama tam, lai nodrošinātu, ka uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm tiek pienācīgi attiecināti pienākumi un procedūras, kas noteiktas valsts budžeta struktūrās, jo īpaši, bet ne tikai, minētajās dalībvalstīs.
(25) | To be effective in promoting budgetary discipline and the sustainability of public finance, budgetary frameworks should comprehensively cover public finances. For this reason, operations of those general government bodies and funds which do not form part of the regular budgets at sub-sector level and that have an immediate or medium-term impact on Member States’ budgetary positions should be given particular consideration. Their combined impact on general government balances and debts should be presented in the framework of the annual budgetary processes and in the medium-term budgetary plans.(25) | Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un publisko finanšu stabilitāti, budžeta struktūrām vajadzētu pilnībā aptvert publiskās finanses. Tādēļ īpaša uzmanība būtu pievēršama minēto vispārējās valdības struktūru un fondu darījumiem, kuri nav daļa no kārtējiem budžetiem apakšnozaru līmenī un kuri rada tūlītēju vai vidēja termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām. To kopējo ietekmi uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem vajadzētu aprakstīt saistībā ar gada budžeta procesiem un vidēja termiņa budžeta plāniem.
(26) | Similarly, due attention should be paid to the existence of contingent liabilities. More specifically, contingent liabilities encompass possible obligations depending on whether some uncertain future event occurs, or present obligations where payment is not probable or the amount of the probable payment cannot be measured reliably. They comprise for instance relevant information on government guarantees, non-performing loans, and liabilities stemming from the operation of public corporations, including, where appropriate, the likelihood and potential due date of expenditure of contingent liabilities. Market sensitivities should be duly taken into account.(26) | Līdzīgi pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī potenciālām saistībām. Konkrētāk, potenciālas saistības ietver iespējamas saistības atkarībā no tā, vai nākotnē iestāsies kāds notikums, ko nevar droši paredzēt, vai jau pastāvošas saistības gadījumā, ja maksājums visdrīzāk nebūs jāveic vai ja nevar uzticami aplēst iespējamā maksājuma summu. Tās ietver, piemēram, attiecīgu informāciju par valdības garantijām, problēmaizdevumiem un saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, tostarp attiecīgā gadījumā potenciālu saistību izdevumu rašanās varbūtību un iespējamo datumu. Būtu pienācīgi jāņem vērā tirgus jutīgums.
(27) | The Commission should regularly monitor the implementation of this Directive. Best practices concerning the provisions of this Directive dealing with the different aspects of national budgetary frameworks should be identified and shared.(27) | Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga šīs direktīvas īstenošana. Būtu jānosaka un jāizplata paraugprakse saistībā ar šīs direktīvas noteikumu izpildi, kuras attiecas uz dažādiem valstu budžeta struktūru aspektiem.
(28) | Since the objective of this Directive, namely uniform compliance with budgetary discipline as required by the TFEU, cannot be sufficiently achieved by the Member States and can therefore be better achieved at the level of the Union, the Union may adopt measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 of the TEU. In accordance with the principle of proportionality, as set out in that Article, this Directive does not go beyond what is necessary in order to achieve that objective.(28) | Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, vienotu budžeta disciplīnas ievērošanu, kā to prasa LESD, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
(29) | In accordance with point 34 of the Interinstitutional Agreement on better law-making (8), Member States are encouraged to draw up, for themselves and in the interests of the Union, their own tables illustrating, as far as possible, the correlation between this Directive and the transposition measures, and to make them public,(29) | Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās zināmas atklātībai,
HAS ADOPTED THIS DIRECTIVE:IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
CHAPTER II   NODAĻA
SUBJECT MATTER AND DEFINITIONSPRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
Article 11. pants
This Directive lays down detailed rules concerning the characteristics of the budgetary frameworks of the Member States. Those rules are necessary to ensure Member States’ compliance with obligations under the TFEU with regard to avoiding excessive government deficits.Ar šo direktīvu nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru iezīmēm. Minētie noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda pienākumus saskaņā ar LESD attiecībā uz valsts budžeta pārmērīga deficīta novēršanu.
Article 22. pants
For the purposes of this Directive, the definitions of ‘government’, ‘deficit’ and ‘investment’ set out in Article 2 of the Protocol (No 12) on the excessive deficit procedure annexed to the TEU and to the TFEU shall apply. The definition of sub-sectors of general government set out in point 2.70 of Annex A to Regulation (EC) No 2223/96 shall also apply.Šajā direktīvā piemēro terminu “valdība”, “deficīts” un “ieguldījums” definīcijas, kas noteiktas 2. pantā 12. protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots LES un LESD. Piemēro arī Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikuma 2.70. punktā izklāstīto vispārējās valdības apakšnozaru definīciju.
In addition, the following definition shall apply:Piemēro arī šādu definīciju:
‘budgetary framework’ means the set of arrangements, procedures, rules and institutions that underlie the conduct of budgetary policies of general government, in particular:“budžeta struktūra”– pasākumu, procedūru, noteikumu un iestāžu kopums, kas ir pamats vispārējās valdības budžeta politikas īstenošanai, jo īpaši:
(a) | systems of budgetary accounting and statistical reporting;II   NODAĻA
(b) | rules and procedures governing the preparation of forecasts for budgetary planning;UZSKAITE UN STATISTIKA
(c) | country-specific numerical fiscal rules, which contribute to the consistency of Member States’ conduct of fiscal policy with their respective obligations under the TFEU, expressed in terms of a summary indicator of budgetary performance, such as the government budget deficit, borrowing, debt, or a major component thereof;3. pants
(d) | budgetary procedures comprising procedural rules to underpin the budget process at all stages;1.   Attiecībā uz to publiskās uzskaites sistēmām dalībvalstīm ir tādas publiskās uzskaites sistēmas, kas vispusīgi un konsekventi aptver visas vispārējās valdības apakšnozares un iekļauj informāciju, lai iegūtu kopsavilkuma datus uz EKS 95 standarta balstītu datu sagatavošanai. Šīs publiskās uzskaites sistēmas ir pakļautas iekšējai kontrolei un neatkarīgai revīzijai.
(e) | medium-term budgetary frameworks as a specific set of national budgetary procedures that extend the horizon for fiscal policy-making beyond the annual budgetary calendar, including the setting of policy priorities and of medium-term budgetary objectives;2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka laicīgi un regulāri ir publiski pieejami fiskālie dati par visām vispārējās valdības apakšnozarēm, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96. Konkrēti, dalībvalstis publicē:
(f) | arrangements for independent monitoring and analysis, to enhance the transparency of elements of the budget process;a) | fiskālos datus, kas balstīti uz skaidru naudu (vai ekvivalentus skaitļus no publiskās uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), ar šādiem intervāliem: | — | reizi mēnesī par centrālo valdību, pavalsts valdību un sociālā nodrošinājuma apakšnozarēm līdz nākamā mēneša beigām, un | — | reizi ceturksnī par vietējās valdības apakšnozari līdz nākamā ceturkšņa beigām;
(g) | mechanisms and rules that regulate fiscal relationships between public authorities across sub-sectors of general government.b) | detalizētu saskaņošanas tabulu, kurā parādīta metodoloģija pārejai no datiem, kas balstīti uz skaidru naudu (vai ekvivalentiem skaitļiem no publiskās uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), uz datiem, kas balstīti uz EKS 95 standartu.
CHAPTER IIIII   NODAĻA
ACCOUNTING AND STATISTICSPROGNOZES
Article 34. pants
1.   As concerns national systems of public accounting, Member States shall have in place public accounting systems comprehensively and consistently covering all sub-sectors of general government and containing the information needed to generate accrual data with a view to preparing data based on the ESA 95 standard. Those public accounting systems shall be subject to internal control and independent audits.1.   Dalībvalstis nodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir reālas makroekonomiskās un budžeta prognozes, izmantojot visaktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā liek visticamāko makrofiskālo scenāriju vai piesardzīgāku scenāriju. Makroekonomiskās un budžeta prognozes salīdzina ar visaktuālākajām Komisijas prognozēm un vajadzības gadījumā ar citu neatkarīgu struktūru prognozēm. Nozīmīgas atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi izklāsta, norādot pamatojumu, jo īpaši tad, ja mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām.
2.   Member States shall ensure timely and regular public availability of fiscal data for all sub-sectors of general government as defined by Regulation (EC) No 2223/96. In particular Member States shall publish:2.   Komisija dara zināmu atklātībai metodoloģiju, pieņēmumus un attiecīgos parametrus, kas ir tās makroekonomisko un budžeta prognožu pamatā.
(a) | cash-based fiscal data (or the equivalent figure from public accounting if cash-based data are not available) at the following frequencies: | — | monthly for central government, state government and social security sub-sectors, before the end of the following month, and | — | quarterly, for the local government sub-sector, before the end of the following quarter;3.   Lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot budžeta prognozes, prognozes par Savienības izdevumiem Komisija sniedz, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmā plānoto izdevumu līmeni.
(b) | a detailed reconciliation table showing the methodology of transition between cash-based data (or the equivalent figures from public accounting if cash-based data are not available) and data based on the ESA 95 standard.4.   Veicot jutīguma analīzi, makroekonomiskajās un budžeta prognozēs izpēta galveno fiskālo mainīgo lielumu līknes atkarībā no dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm. Makroekonomiskajām un budžeta prognozēm izmantoto alternatīvo pieņēmumu klāstu nosaka pēc iepriekšējo prognožu rezultātiem un cenšas ņemt vērā attiecīgos riska scenārijus.
CHAPTER III5.   Dalībvalstis norāda konkrētu iestādi, kas ir atbildīga par makroekonomisko un budžeta prognožu sagatavošanu, un dara zināmus atklātībai oficiālās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kuras sagatavotas fiskālajai plānošanai, tostarp šo prognožu pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumus un attiecīgos parametrus. Vismaz reizi gadā dalībvalstis un Komisija rīko tehnisku dialogu par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.
FORECASTS6.   Par fiskālajai plānošanai izmantotām makroekonomiskajām un budžeta prognozēm veic regulāru, objektīvu un vispusīgu izvērtējumu, kura pamatā ir objektīvi kritēriji, tostarp ex post izvērtējumu. Minētā izvērtējuma rezultātus dara zināmus atklātībai un attiecīgi ņem vērā, sagatavojot turpmākās makroekonomiskās un budžeta prognozes. Ja izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēta būtiska novirze, kas ietekmē makroekonomiskās prognozes attiecībā uz vismaz četru secīgu gadu laikposmu, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus un dara tos zināmus atklātībai.
Article 47.   Komisija (Eurostat) reizi trijos mēnešos publicē dalībvalstu parāda un deficīta līmeņu rādītājus.
1.   Member States shall ensure that fiscal planning is based on realistic macroeconomic and budgetary forecasts using the most up-to-date information. Budgetary planning shall be based on the most likely macrofiscal scenario or on a more prudent scenario. The macroeconomic and budgetary forecasts shall be compared with the most updated forecasts of the Commission and, if appropriate, those of other independent bodies. Significant differences between the chosen macrofiscal scenario and the Commission’s forecast shall be described with reasoning, in particular if the level or growth of variables in external assumptions departs significantly from the values contained in the Commission’s forecasts.IV   NODAĻA
2.   The Commission shall make public the methodologies, assumptions and relevant parameters that underpin its macroeconomic and budgetary forecasts.SKAITLISKAS FISKĀLĀS NORMAS
3.   In order to support Member States in preparing their budgetary forecasts, the Commission shall provide forecasts for the expenditure of the Union based on the level of expenditure programmed within the multiannual financial framework.5. pants
4.   Within the framework of a sensitivity analysis, the macroeconomic and budgetary forecasts shall examine paths of main fiscal variables under different assumptions as to growth and interest rates. The range of alternative assumptions used in macroeconomic and budgetary forecasts shall be guided by the performance of past forecasts and shall endeavour to take into account relevant risk scenarios.Katrai dalībvalstij ir skaitliskas fiskālās normas, kas ir tai specifiskas un kas efektīvi veicina to, ka daudzgadu perspektīvā vispārējā valdība kopumā pilda savus pienākumus budžeta politikas jomā, kuri izriet no LESD. Šādas normas jo īpaši veicina:
5.   Member States shall specify which institution is responsible for producing macroeconomic and budgetary forecasts and shall make public the official macroeconomic and budgetary forecasts prepared for fiscal planning, including the methodologies, assumptions and relevant parameters underpinning those forecasts. At least annually, the Member States and the Commission shall engage in a technical dialogue concerning the assumptions underpinning the preparation of macroeconomic and budgetary forecasts.a) | atbilstību budžeta deficīta un parāda atsauces vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar LESD;
6.   The macroeconomic and budgetary forecasts for fiscal planning shall be subject to regular, unbiased and comprehensive evaluation based on objective criteria, including ex post evaluation. The result of that evaluation shall be made public and taken into account appropriately in future macroeconomic and budgetary forecasts. If the evaluation detects a significant bias affecting macroeconomic forecasts over a period of at least 4 consecutive years, the Member State concerned shall take the necessary action and make it public.b) | daudzgadu fiskālās plānošanas pieņemšanu, tostarp attiecībā uz dalībvalstu vidēja termiņa budžeta mērķiem.
7.   Member States’ quarterly debt and deficit levels shall be published by the Commission (Eurostat) every 3 months.6. pants
CHAPTER IV1.   Neskarot LESD noteikumus par Savienības budžeta uzraudzības sistēmu, skaitliskajās fiskālajās normās, kas specifiskas katrai valstij, precīzi norāda šādus aspektus:
NUMERICAL FISCAL RULESa) | mērķus un normu darbības jomu;
Article 5b) | šādu normu izpildes efektīvu un laikus īstenotu uzraudzību, kas balstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, kuru veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm;
Each Member State shall have in place numerical fiscal rules which are specific to it and which effectively promote compliance with its obligations deriving from the TFEU in the area of budgetary policy over a multiannual horizon for the general government as a whole. Such rules shall promote in particular:c) | sekas normu neievērošanas gadījumā.
(a) | compliance with the reference values on deficit and debt set in accordance with the TFEU;2.   Ja skaitliskas fiskālās normas ietver atkāpšanās klauzulas, šādās klauzulās izklāsta ierobežotu skaitu īpašu apstākļu, kuros dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no LESD budžeta politikas jomā, ir atļauta normas pagaidu neievērošana, kā arī stingras procedūras, kas šādā gadījumā tiek piemērotas.
(b) | the adoption of a multiannual fiscal planning horizon, including adherence to the Member State’s medium-term budgetary objective.7. pants
Article 6Dalībvalstu gada budžeta tiesību aktos ir norādītas spēkā esošās skaitliskās fiskālās normas, kas ir specifiskas katrai valstij.
1.   Without prejudice to the provisions of the TFEU concerning the budgetary surveillance framework of the Union, country-specific numerical fiscal rules shall contain specifications as to the following elements:8. pants
(a) | the target definition and scope of the rules;Direktīvas 5. līdz 7. pantu nepiemēro Apvienotajai Karalistei.
(b) | the effective and timely monitoring of compliance with the rules, based on reliable and independent analysis carried out by independent bodies or bodies endowed with functional autonomy vis-à-vis the fiscal authorities of the Member States;V   NODAĻA
(c) | the consequences in the event of non-compliance.VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETA STRUKTŪRAS
2.   If numerical fiscal rules contain escape clauses, such clauses shall set out a limited number of specific circumstances consistent with the Member States’ obligations deriving from the TFEU in the area of budgetary policy, and stringent procedures in which temporary non-compliance with the rule is permitted.9. pants
Article 71.   Dalībvalstis izveido ticamu, efektīvu vidēja termiņa budžeta struktūru, kas paredz pieņemt fiskālo plānošanu vismaz trim gadiem, lai nodrošinātu, ka valsts fiskālā plānošana atbilst daudzgadu fiskālās plānošanas perspektīvai.
The annual budget legislation of the Member States shall reflect their country-specific numerical fiscal rules in force.2.   Vidēja termiņa budžeta struktūras ietver procedūras, kas paredzētas, lai noteiktu:
Article 8a) | vispusīgus un pārskatāmus daudzgadu budžeta mērķus, kas izteikti kā vispārējās valdības budžeta deficīts, parāds un jebkāds cits summārs fiskālais rādītājs (piemēram, izdevumi), nodrošinot, ka tie atbilst visām spēkā esošām skaitliskām fiskālajām normām, kas paredzētas IV nodaļā;
Articles 5 to 7 shall not apply to the United Kingdom.b) | prognozes par katru būtisku vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu posteni ar sīkākiem precizējumiem attiecībā uz centrālās valdības un sociālā nodrošinājuma līmeni budžeta gadam un pēc tā, balstoties uz nemainīgu politiku;
CHAPTER Vc) | aprakstu par paredzēto vidēja termiņa politiku, kas ietekmē vispārējās valdības finanses, ar iedalījumu pa būtiskajiem ieņēmumu un izdevumu posteņiem, parādot, kā tiek panākta korekcija vidēja termiņa budžeta mērķu virzienā, salīdzinot ar prognozēm nemainīgas politikas apstākļos;
MEDIUM-TERM BUDGETARY FRAMEWORKSd) | izvērtējumu tam, kā šī paredzētā politika, ņemot vērā tās tiešu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējās valdības finansēm, varētu iespaidot publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.
Article 93.   Prognozes, kas veiktas vidēja termiņa budžeta struktūru satvarā, balsta uz reālām makroekonomiskām un budžeta prognozēm saskaņā ar III nodaļu.
1.   Member States shall establish a credible, effective medium-term budgetary framework providing for the adoption of a fiscal planning horizon of at least 3 years, to ensure that national fiscal planning follows a multiannual fiscal planning perspective.10. pants
2.   Medium-term budgetary frameworks shall include procedures for establishing the following items:Gada budžeta tiesību akti atbilst vidēja termiņa budžeta struktūras noteikumiem. Konkrētāk, gada budžeta sagatavošanas pamats ir ieņēmumu un izdevumu prognozes un prioritātes, kas izriet no 9. panta 2. punktā minētās vidēja termiņa budžeta struktūras. Pienācīgi izskaidro jebkuru atkāpi no minētajiem noteikumiem.
(a) | comprehensive and transparent multiannual budgetary objectives in terms of the general government deficit, debt and any other summary fiscal indicator such as expenditure, ensuring that these are consistent with any numerical fiscal rules as provided for in Chapter IV in force;11. pants
(b) | projections of each major expenditure and revenue item of the general government with more specifications on the central government and social security level, for the budget year and beyond, based on unchanged policies;Neviens noteikums šajā direktīvā neliedz jaunai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta struktūru tā, lai būtu ņemtas vērā tās jaunās politikas prioritātes. Šajā gadījumā jaunā valdība norāda atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo vidējā termiņa budžeta struktūru.
(c) | a description of medium-term policies envisaged with an impact on general government finances, broken down by major revenue and expenditure item, showing how the adjustment towards the medium-term budgetary objectives is achieved compared to projections under unchanged policies;VI   NODAĻA
(d) | an assessment as to how in the light of their direct long-term impact on general government finances, the policies envisaged are likely to affect the long-term sustainability of the public finances.VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS FINANŠU PĀRREDZAMĪBA UN BUDŽETA STRUKTŪRU VISAPTVEROŠA JOMA
3.   Projections adopted within medium-term budgetary frameworks shall be based on realistic macroeconomic and budgetary forecasts in accordance with Chapter III.12. pants
Article 10Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasākumi, kas veikti, lai panāktu atbilstību II, III un IV nodaļai, ir konsekventi un vispusīgi attiecībā uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm. Tas jo īpaši prasa uzskaites noteikumu un procedūru konsekvenci un to pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti.
Annual budget legislation shall be consistent with the provisions of the medium-term budgetary framework. Specifically, revenue and expenditure projections and priorities resulting from the medium-term budgetary framework as set out in Article 9(2) shall constitute the basis for the preparation of the annual budget. Any departure from those provisions shall be duly explained.13. pants
Article 111.   Dalībvalstis izveido atbilstīgus mehānismus, ar ko īsteno koordināciju starp vispārējās valdības apakšnozarēm, lai nodrošinātu visu vispārējās valdības apakšnozaru visaptverošu un konsekventu aptvērumu, veicot fiskālo plānošanu, nosakot skaitliskās fiskālās normas, kas specifiskas katrai valstij, un gatavojot budžeta prognozes, un lai nodrošinātu daudzgadu plānošanas izveidi, kā jo īpaši noteikts daudzgadu budžeta struktūrā.
No provision of this Directive shall prevent a Member State’s new government from updating its medium-term budgetary framework to reflect its new policy priorities. In this case, the new government shall indicate the differences from the previous medium-term budgetary framework.2.   Lai veicinātu fiskālo pārskatatbildību, skaidri nosaka dažādu vispārējās valdības apakšnozaru publisko iestāžu pienākumus budžeta jomā.
CHAPTER VI14. pants
TRANSPARENCY OF GENERAL GOVERNMENT FINANCES AND COMPREHENSIVE SCOPE OF BUDGETARY FRAMEWORKS1.   Saistībā ar gada budžeta procesiem dalībvalstis apzina un apraksta visas vispārējās valdības struktūras un fondus, kas nav daļa no kārtējiem budžetiem apakšnozaru līmenī, līdz ar citu attiecīgu informāciju. To kopējo ietekmi uz vispārējās valdības struktūru un fondu bilancēm un parādiem apraksta saistībā ar gada budžeta procesiem un vidēja termiņa budžeta plāniem.
Article 122.   Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sīku informāciju par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem.
Member States shall ensure that any measures taken to comply with Chapters II, III and IV are consistent across, and comprehensive in coverage of, all sub-sectors of general government. This shall, in particular, require the consistency of accounting rules and procedures, and the integrity of their underlying data collection and processing systems.3.   Par visām vispārējās valdības apakšnozarēm dalībvalstis dara zināmu atklātībai informāciju par potenciālām saistībām, kam ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu, tostarp par valsts garantijām, problēmaizdevumiem un saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu. Dalībvalstis publicē arī informāciju par vispārējās valdības īpašumā esošām privāto un valsts uzņēmumu kapitāla daļām, kuru summas ir ekonomiski nozīmīgas.
Article 13VII   NODAĻA
1.   Member States shall establish appropriate mechanisms of coordination across sub-sectors of general government to provide for comprehensive and consistent coverage of all sub-sectors of general government in fiscal planning, country-specific numerical fiscal rules, and in the preparation of budgetary forecasts and setting-up of multiannual planning as laid down, in particular, in the multiannual budgetary framework.NOBEIGUMA NOTEIKUMI
2.   In order to promote fiscal accountability, the budgetary responsibilities of public authorities in the various sub-sectors of general government shall be clearly laid down.15. pants
Article 141.   Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās tūlīt Komisijai dara zināmu šo noteikumu tekstu. Padome mudina dalībvalstis gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas atbilstības tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās zināmas atklātībai.
1.   Within the framework of the annual budgetary processes, Member States shall identify and present all general government bodies and funds which do not form part of the regular budgets at sub-sector level, together with other relevant information. The combined impact on general government balances and debts of those general government bodies and funds shall be presented in the framework of the annual budgetary processes and the medium-term budgetary plans.2.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2.   Member States shall publish detailed information on the impact of tax expenditures on revenues.3.   Komisija sagatavo starpposma progresa ziņojumu par galveno šīs direktīvas noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un kas ir jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2012. gada 14. decembrim.
3.   For all sub-sectors of general government, Member States shall publish relevant information on contingent liabilities with potentially large impacts on public budgets, including government guarantees, non-performing loans, and liabilities stemming from the operation of public corporations, including the extent thereof. Member States shall also publish information on the participation of general government in the capital of private and public corporations in respect of economically significant amounts.4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
CHAPTER VII16. pants
FINAL PROVISIONS1.   Līdz 2018. gada 14. decembrim Komisija publicē pārskatu par šīs direktīvas piemērotību.
Article 152.   Pārskatā inter alia izvērtē šādu elementu piemērotību:
1.   Member States shall bring into force the provisions necessary to comply with this Directive by 31 December 2013. They shall forthwith communicate to the Commission the text of those provisions. The Council encourages the Member States to draw up, for themselves and in the interests of the Union, their own correlation tables which will, as far as possible, illustrate the correlation between this Directive and the transposition measures, and to make them public.a) | statistikas prasības visām valdības apakšnozarēm;
2.   When Member States adopt those provisions, they shall contain a reference to this Directive or be accompanied by such a reference on the occasion of their official publication. Member States shall determine how such reference is to be made.b) | skaitlisko fiskālo normu plānojumu un efektivitāti dalībvalstīs;
3.   The Commission shall prepare an interim progress report on the implementation of the main provisions of this Directive on the basis of relevant information from Member States, which shall be submitted to the European Parliament and to the Council by 14 December 2012.c) | publisko finanšu vispārējo pārredzamības līmeni dalībvalstīs.
4.   Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions which they adopt in the field covered by this Directive.3.   Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija izvērtē Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu piemērotību dalībvalstīm.
Article 1617. pants
1.   By 14 December 2018 the Commission shall publish a review of the suitability of this Directive.Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.   The review shall assess, inter alia, the suitability of:18. pants
(a) | the statistical requirements for all sub-sectors of government;Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
(b) | the design and effectiveness of numerical fiscal rules in the Member States;Briselē, 2011. gada 8. novembrī
(c) | the general level of transparency of public finances in the Member States.Padomes vārdā –
3.   By 31 December 2012, the Commission shall assess the suitability of the International Public Sector Accounting Standards for the Member States.priekšsēdētājs
Article 17J. VINCENT-ROSTOWSKI
This Directive shall enter into force on the 20th day following its publication in the Official Journal of the European Union.(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 28. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
Article 18(2)  OV C 150, 20.5.2011., 1. lpp.
This Directive is addressed to the Member States.(3)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
Done at Brussels, 8 November 2011.(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.
For the Council(5)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.
The President(6)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
J. VINCENT-ROSTOWSKI(7)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.
(1)  European Parliament opinion of 28 September 2011 (not yet published in the Official Journal).(8)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(2)  OJ C 150, 20.5.2011, p. 1. 
(3)  OJ L 87, 31.3.2009, p. 164. 
(4)  OJ L 145, 10.6.2009, p. 1. 
(5)  OJ L 310, 30.11.1996, p. 1. 
(6)  OJ L 209, 2.8.1997, p. 1. 
(7)  OJ L 209, 2.8.1997, p. 6. 
(8)  OJ C 321, 31.12.2003, p. 1.