?

EUROPEAN COMMISSIONEIROPAS KOMISIJA
Brussels, 9.12.2021Briselē, 9.12.2021
COM(2021) 762 finalCOM(2021) 762 final
2021/0414(COD)2021/0414(COD)
Proposal for aPriekšlikums
DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCILEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
on improving working conditions in platform workpar darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā
(Text with EEA relevance)(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SEC(2021) 581 final} - {SWD(2021) 395 final} - {SWD(2021) 396 final} - {SWD(2021) 397 final}{SEC(2021) 581 final} - {SWD(2021) 395 final} - {SWD(2021) 396 final} - {SWD(2021) 397 final}
EXPLANATORY MEMORANDUMPASKAIDROJUMA RAKSTS
1.CONTEXT OF THE PROPOSAL1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Reasons for and objectives of the proposal•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
One of the objectives of the Union is the promotion of the well-being of its peoples and sustainable development of Europe based on a highly competitive social market economy, aiming at full employment and social progress. 1 The right of every worker to working conditions which respect their health, safety and dignity, and workers’ right to information and consultation are enshrined in the Charter of Fundamental Rights of the European Union. The European Pillar of Social Rights states that “regardless of the type and duration of the employment relationship, workers have the right to fair and equal treatment regarding working conditions and access to social protection.” 2Viens no Savienības mērķiem ir veicināt savu tautu labklājību un gādāt par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstība 1 . Ikviena darba ņēmēja tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba nosacījumiem, kā arī darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka “neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba apstākļi, sociālās aizsardzības pieejamība” 2 .
In her political guidelines, President von der Leyen stressed that “digital transformation brings fast change that affects our labour markets” and undertook the commitment to “look at ways to improve the labour conditions of platform workers”. 3 The proposed Directive delivers on this commitment and supports the implementation of the European Pillar of Social Rights Action Plan, welcomed by Member States, social partners and civil society at the Porto Social Summit in May 2021, by addressing the changes brought by the digital transformation to labour markets.Savās politiskajās pamatnostādnēs priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka “digitālā pārveide rada straujas pārmaiņas, kas ietekmē darba tirgus”, un apņēmās “atrast veidus, kā uzlabot platformu darba ņēmēju darba apstākļus” 3 . Ierosinātā direktīva pilda šo apņemšanos un atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna īstenošanu, ko dalībvalstis, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība apstiprināja Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā, pievēršoties pārmaiņām, ko digitālā pārveide rada darba tirgos.
The digital transition, accelerated by the COVID-19 pandemic, is shaping the EU’s economy and its labour markets. Digital labour platforms 4 have become an important element of this newly emerging social and economic landscape. They have continued expanding in size, with revenues in the digital labour platform economy in the EU estimated to have grown by around 500% in the last five years. 5  Today, over 28 million people in the EU work through digital labour platforms. In 2025, their number is expected to have reached 43 million. 6  Digital labour platforms are present in a variety of economic sectors. Some offer services “on-location”, such as ride-hailing, delivery of goods, cleaning or care services. Others operate solely online with services such as data encoding, translation or design. Platform work varies in terms of level of skills required as well as the way the work is organised and controlled by the platforms.Digitālā pārkārtošanās, ko paātrinajusi Covid-19 pandēmija, veido ES ekonomiku un tās darba tirgus. Digitālās darba platformas 4 ir kļuvušas par svarīgu šīs jaunās sociālās un ekonomiskās vides elementu. To apjoms ir turpinājis pieaugt, un tiek lēsts, ka pēdējo piecu gadu laikā ieņēmumi digitālo darba platformu ekonomikā ES ir pieauguši par aptuveni 500 % 5 . Pašlaik vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Paredzams, ka 2025. gadā to skaits būs sasniedzis 43 miljonus 6 . Digitālās darba platformas darbojas dažādās ekonomikas nozarēs. Dažas piedāvā pakalpojumus “fiziskajā darba vietā”, piemēram, autovadītāja izsaukšanu, preču piegādi, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Citas darbojas tikai tiešsaistē ar tādiem pakalpojumiem kā datu kodēšana, tulkošana vai dizains. Platformu darbs atšķiras gan nepieciešamo prasmju aspektā, gan attiecībā uz to, kā platformas organizē un kontrolē darbu.
Digital labour platforms promote innovative services and new business models and create many opportunities for consumers and businesses. They can efficiently match supply and demand for labour and offer possibilities to make a living or earn additional income, including for people who face barriers in access to the labour market, such as young people, people with disabilities, migrants, people with minority racial and ethnic background or people with caring responsibilities. Platform work creates opportunities to establish or broaden a client base, sometimes across borders. It brings businesses a much wider access to consumers, opportunities to diversify revenues and develop new business lines, thereby helping them to grow. For consumers it means improved access to products and services which would be otherwise hard to reach, as well as access to a new and more varied choice of services. Still, as digital labour platforms introduce new forms of work organisation, they challenge existing rights and obligations related to labour law and social protection.Digitālās darba platformas veicina inovatīvus pakalpojumus un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī rada daudz iespēju klientiem un uzņēmumiem. Tās var efektīvi savietot darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu un piedāvāt iespējas pelnīt iztiku vai gūt papildu ienākumus, tostarp cilvēkiem, kuri saskaras ar šķēršļiem piekļuvē darba tirgum, piemēram, jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ar rasu vai etnisko piederību minoritātei vai personām ar aprūpes pienākumiem. Platformu darbs rada iespējas izveidot vai paplašināt klientu bāzi, dažkārt pāri robežām. Tas nodrošina uzņēmumiem daudz plašāku piekļuvi patērētājiem, iespējas dažādot ieņēmumus un attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus, tādējādi palīdzot tiem augt. Patērētājiem tas nozīmē labāku piekļuvi ražojumiem un pakalpojumiem, kuri savādāk būtu grūti sasniedzami, kā arī piekļuvi jaunam un daudzveidīgākam pakalpojumu piedāvājumam. Tomēr, tā kā digitālās darba platformas ievieš jaunus darba organizācijas veidus, tās apstrīd esošās tiesības un pienākumus, kas saistīti ar darba tiesībām un sociālo aizsardzību.
Nine out of ten platforms active in the EU currently are estimated to classify people working through them as self-employed. 7  Most of those people are genuinely autonomous in their work and can use platform work as a way to develop their entrepreneurial activities. 8 Such genuine self-employment is making a positive contribution to job creation, business development, innovation, accessibility of services, and digitalisation in the EU.Tiek lēsts, ka deviņas no desmit platformām, kas darbojas ES, pašlaik klasificē cilvēkus, kuri strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos 7 . Lielākā daļa šo cilvēku savā darbā ir patiesi autonomi un var izmantot platformu darbu, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību 8 . Šāda patiesa pašnodarbinātība pozitīvi ietekmē darbvietu radīšanu, uzņēmumu attīstību, inovāciju, pakalpojumu pieejamību un digitalizāciju ES.
However, there are also many people who experience subordination to and varying degrees of control by the digital labour platforms they operate through, for instance as regards pay levels or working conditions. According to one estimate, up to five and a half million people working through digital labour platforms could be at risk of employment status misclassification. 9 Those people are especially likely to experience poor working conditions and inadequate access to social protection. 10 As a result of the misclassification, they cannot enjoy the rights and protections to which they are entitled as workers. These rights include the right to a minimum wage, working time regulations, occupational safety and health protection, equal pay between men and women and the right to paid leave, as well as improved access to social protection against work accidents, unemployment, sickness and old age. Tomēr ir arī daudz cilvēku, kuri saskaras ar subordināciju un dažāda līmeņa kontroli digitālajās darba platformās, kurās tie darbojas, piemēram, attiecībā uz darba samaksas līmeni vai darba nosacījumiem. Saskaņā ar vienu aplēsi līdz pat 5,5 miljoniem cilvēku, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, varētu būt nepareizi klasifikācēts nodarbinātības statuss 9 . Šie cilvēki, visticamāk, saskaras ar sliktiem darba nosacījumiem un nepietiekamu piekļuvi sociālajai aizsardzībai 10 . Nepareizas klasifikācijas dēļ viņi nevar izmantot tiesības un aizsardzību, kas viņiem kā darba ņēmējiem pienākas. Šīs tiesības ietver tiesības uz minimālo algu, darba laika noteikumiem, darba drošību un veselības aizsardzību, vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm un tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, kā arī labāku piekļuvi sociālajai aizsardzībai pret nelaimes gadījumiem darbā, bezdarbu, slimības un vecuma gadījumos.
Digital labour platforms use automated systems to match supply and demand for work. Albeit in different ways, digital platforms use them to assign tasks, to monitor, evaluate and take decisions for the people working through them. Such practices are often referred to as “algorithmic management”. While algorithmic management is used in a growing number of ways in the wider labour market, it is clearly inherent to digital labour platforms’ business model. It creates efficiencies in the matching of supply and demand but has also a significant impact on working conditions in platform work. Algorithmic management also conceals the existence of subordination and control by the digital labour platform on the persons performing the work. The potential for gender bias and discrimination in algorithmic management could also amplify gender inequalities. Understanding how algorithms influence or determine certain decisions (such as the access to future task opportunities or bonuses, the imposition of sanctions or the possible suspension or restriction of accounts) is paramount, given the implications for the income and working conditions of people working through digital labour platforms. Currently, however, there is insufficient transparency regarding such automated monitoring and decision-making systems and people lack efficient access to remedies in the face of decisions taken or supported by such systems. Algorithmic management is a relatively new and – apart from EU data protection rules – largely unregulated phenomenon in the platform economy that poses challenges to both workers and the self-employed working through digital labour platforms.Digitālās darba platformas izmanto automatizētas sistēmas, lai savietotu darba piedāvājumu ar pieprasījumu. Lai gan dažādi, tomēr digitālās platformas tās izmanto, lai uzdotu uzdevumus, uzraudzītu, novērtētu un pieņemtu lēmumus par cilvēkiem, kas strādā ar to starpniecību. Šādu praksi bieži dēvē par “algoritmisko pārvaldību”. Lai gan algoritmisko pārvaldību plašākā darba tirgū izmanto arvien biežāk, tā nepārprotami ir raksturīga digitālo darba platformu uzņēmējdarbības modelim. Tā piešķir efektivitāti piedāvājuma un pieprasījuma savietošanā, bet būtiski ietekmē arī darba nosacījumus platformu darbā. Algoritmiskā pārvaldība arī slēpj digitālās darba platformas subordinācijas un kontroles esamību pār personām, kas veic platformu darbu. Dzimumu nelīdztiesību varētu pastiprināt arī ar dzimumu saistītu aizspriedumu un diskriminācijas potenciāls algoritmiskajā pārvaldībā. Ņemot vērā ietekmi uz to cilvēku ienākumiem un darba nosacījumiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, ir ārkārtīgi svarīgi izprast, kā algoritmi ietekmē vai nosaka konkrētus lēmumus (piemēram, piekļuvi turpmākām darba iespējām vai prēmijām, sankciju piemērošanu vai iespējamu kontu apturēšanu vai ierobežošanu). Tomēr pašlaik šādas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas nav pietiekami pārredzamas, un šādu sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu kontekstā cilvēkiem nav efektīvas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Algoritmiskā pārvaldība ir salīdzinoši jauna parādība, kas, izņemot ES datu aizsardzības noteikumus, platformu ekonomikā lielā mērā nav reglamentēta, un tas savukārt rada problēmas gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas.
Difficulties in enforcement and lack of traceability and transparency, including in cross-border situations, are also thought to exacerbate some instances of poor working conditions or inadequate access to social protection. National authorities do not always have sufficient access to data on digital labour platforms and people working through them, such as the number of persons performing platform work on a regular basis, their contractual or employment status, or digital labour platforms’ terms and conditions. The problem of traceability is especially relevant when platforms operate across borders, making it unclear where platform work is performed and by whom. This, in turn, makes it difficult for national authorities to enforce existing obligations, including in terms of social security contributions.Uzskatāms, ka izpildes grūtības, ka arī izsekojamības un pārredzamības trūkums, tostarp pārrobežu situācijās, atsevišķos gadījumos saasina sliktus darba nosacījumus vai nepietiekamu piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Valsts iestādēm ne vienmēr ir pietiekama piekļuve datiem par digitālajām darba platformām un cilvēkiem, kas ar to starpniecību strādā, piemēram, par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, viņu līgumisko vai nodarbinātības statusu vai digitālo darba platformu noteikumiem. Izsekojamības problēma ir īpaši akūta, ja platformas darbojas pāri robežām, jo nav skaidrs, kur un kas veic platformu darbu. Tas, savukārt, valsts iestādēm apgrūtina spēkā esošo pienākumu izpildi, tostarp attiecībā uz sociālā nodrošinājuma iemaksām.
The general objective of the proposed Directive is to improve the working conditions and social rights of people working through platforms, including with the view to support the conditions for the sustainable growth of digital labour platforms in the European Union.Ierosinātās direktīvas vispārīgais mērķis ir uzlabot to cilvēku darba nosacījumus un sociālās tiesības, kuri strādā, izmantojot platformas, tostarp, lai uzlabotu nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Eiropas Savienībā.
The specific objectives through which the general objective will be addressed are:Konkrētie mērķi, ar kuru palīdzību tiks risināts vispārīgais mērķis, ir:
(1)to ensure that people working through platforms have – or can obtain – the correct employment status in light of their actual relationship with the digital labour platform and gain access to the applicable labour and social protection rights;(1)nodrošināt, ka cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, ir pareizs nodarbinātības statuss vai viņi var to iegūt, ņemot vērā viņu faktiskās attiecības ar digitālo darba platformu, un šie cilvēki var piekļūt piemērojamajām darba un sociālās aizsardzības tiesībām;
(2)to ensure fairness, transparency and accountability in algorithmic management in the platform work context; and(2)nodrošināt taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darba kontekstā; kā arī
(3)to enhance transparency, traceability and awareness of developments in platform work and improve enforcement of the applicable rules for all people working through platforms, including those operating across borders.(3)uzlabot pārredzamību, izsekojamību un informētību par norisēm platformu darbā un uzlabot piemērojamo noteikumu izpildi attiecībā uz visiem cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, tostarp tām, kas darbojas pāri robežām.
The first specific objective will be attained by establishing a comprehensive framework to tackle employment status misclassification in platform work. This framework includes appropriate procedures to ensure correct determination of the employment status of people performing platform work, in line with the principle of primacy of facts, as well as a rebuttable presumption of employment relationship (including a reversal of the burden of proof) for persons working through digital labour platforms that control certain elements of the performance of work. This legal presumption would apply in all legal and administrative proceedings, including those launched by national authorities competent for enforcing labour and social protection rules, and can be rebutted by proving that there is no employment relationship by reference to national definitions. This framework is expected to benefit both the false and the genuine self-employed working through digital labour platforms. Those who, as a result of correct determination of their employment status, will be recognised as workers will enjoy improved working conditions – including health and safety, employment protection, statutory or collectively bargained minimum wages and access to training opportunities – and gain access to social protection according to national rules. Conversely, genuine self-employed people working through platforms will indirectly benefit from more autonomy and independence, as a result of digital labour platforms adapting their practices to avoid any risk of reclassification. Digital labour platforms will also gain from increased legal certainty, including with respect to potential court challenges. Other businesses that compete with digital labour platforms by operating in the same sector will benefit from a level playing field as regards the cost of social protection contributions. Member States will enjoy increased revenues in the form of additional tax and social protection contributions.Pirmais konkrētais mērķis tiks sasniegts, izveidojot visaptverošu satvaru, lai novērstu nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju platformu darbā. Šis satvars ietver atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu platformu darbu veicošo cilvēku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, balstoties uz prioritāro faktu principu, kā arī vienkāršu prezumpciju par darba attiecībām (tostarp apgrieztās pierādīšanas pienākumu) attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu, izmantojot digitālās darba platformas, kuras kontrolē konkrētus darba izpildes elementus. Šī juridiskā prezumpcija būtu piemērojama visos tiesas un administratīvajos procesos, tostarp tajos, ko uzsākušas valsts iestādes, kuru kompetencē ir darba un sociālās aizsardzības noteikumu izpilde, un to var atspēkot, pierādot, ka, atsaucoties uz valstu definīcijām, darba attiecības nepastāv. Paredzams, ka šis regulējums nāks par labu gan viltus, gan patiesi pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Tie, kuru nodarbinātības statusu ir noteikts pareizi un kuri tiks atzīti par darba ņēmējiem, varēs izmantot labākus darba nosacījumus, tostarp veselības aizsardzību un drošību, nodarbinātības aizsardzību, likumā vai kolektīvi noteiktu minimālo algu un piekļuvi apmācības iespējām, kā arī piekļuvi sociālajai aizsardzībai saskaņā ar valsts noteikumiem. Savukārt patiesi pašnodarbinātas personas, kas strādā, izmantojot platformas, netieši gūs labumu no lielākas autonomijas un neatkarības, digitālajām darba platformām pielāgojot savu praksi, lai izvairītos no jebkāda pārklasificēšanas riska. Digitālās darba platformas gūs labumu arī no lielākas juridiskās noteiktības, tostarp attiecībā uz iespējamām tiesu problēmām. Citi uzņēmumi, kas konkurē ar digitālajām darba platformām, darbojoties tajā pašā nozarē, gūs labumu no vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem attiecībā uz sociālās aizsardzības iemaksu izmaksām. Dalībvalstis gūs lielākus ieņēmumus papildu nodokļu un sociālās aizsardzības iemaksu veidā.
The proposed Directive aims at attaining the second specific objective of ensuring fairness, transparency and accountability in algorithmic management by introducing new material rights for people performing platform work. These include the right to transparency regarding the use and functioning of automated monitoring and decision-making systems, which specifies and complements existing rights in relation to the protection of personal data. The proposed Directive also aims at ensuring human monitoring of the impact of such automated systems on working conditions with a view to safeguarding basic workers’ rights and health and safety at work. To ensure fairness and accountability of significant decisions taken or supported by automated systems, the proposed Directive also includes establishing appropriate channels for discussing and requesting review of such decisions. With certain exceptions, these provisions apply to all people working through platforms, including the genuine self-employed. As regards workers, the proposed Directive also aims at fostering social dialogue on algorithmic management systems by introducing collective rights regarding information and consultation on substantial changes related to use of automated monitoring and decision-making systems. As a result, all people working through platforms and their representatives will enjoy better transparency and understanding of algorithmic management practices as well as more effective access to remedies against automated decisions, leading to improved working conditions. These rights will build on and extend existing safeguards in respect of processing of personal data by automated decision-making systems laid down in the General Data Protection Regulation as well as proposed obligations for providers and users of artificial intelligence (AI) systems in terms of transparency and human oversight of certain AI systems in the proposal for an AI Act (see more details below).Ierosinātās direktīvas mērķis ir sasniegt otro konkrēto mērķi — nodrošināt taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā, ieviešot jaunas materiālās tiesības cilvēkiem, kas veic platformu darbu. Tās ietver tiesības uz pārredzamību attiecībā uz automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu un darbību, kas precizē un papildina esošās tiesības attiecībā uz personas datu aizsardzību. Ierosinātās direktīvas mērķis ir arī nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību pār šādu automatizētu sistēmu ietekmi uz darba nosacījumiem, lai aizsargātu darba ņēmēju pamattiesības un veselību un drošību darbā. Lai nodrošinātu taisnīgumu un pārskatatbildību attiecībā uz nozīmīgiem lēmumiem, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām, ierosinātā direktīva ietver arī piemērotu kanālu izveidi šādu lēmumu apspriešanai un to pārskatīšanas pieprasīšanai. Ar dažiem izņēmumiem šie noteikumi attiecas uz visiem cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, tostarp uz patiesi pašnodarbinātajiem. Attiecībā uz darba ņēmējiem ierosinātās direktīvas mērķis ir veicināt sociālo dialogu par algoritmiskās pārvaldības sistēmām, ieviešot kolektīvās tiesības attiecībā uz informēšanu un uzklausīšanu par būtiskām izmaiņām automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanā. Tādējādi visiem cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, un viņu pārstāvjiem būs labāka pārredzamība un izpratne par algoritmiskās pārvaldības praksi, kā arī iedarbīgāka piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret automatizētiem lēmumiem, tādējādi uzlabojot darba nosacījumus. Šo tiesību pamatā būs un tiks paplašināti spēkā esošie aizsardzības pasākumi attiecībā uz personas datu apstrādi automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmās, kas noteiktas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, kā arī Mākslīgā intelekta akta priekšlikumā ierosinātie pienākumi mākslīgā intelekta (MI) sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem attiecībā uz konkrētu MI sistēmu pārredzamību un cilvēka veiktu pārraudzību (sīkāku informāciju sk. turpmāk).
Finally, concrete measures are proposed to achieve the third objective of enhancing transparency and traceability of platform work with a view to supporting competent authorities in enforcing existing rights and obligations in relation to working conditions and social protection. This includes clarifying the obligation for digital labour platforms which are employers to declare platform work to the competent authorities of the Member State where it is performed. The proposed Directive will also improve labour and social protection authorities’ knowledge of which digital labour platforms are active in their Member State by giving those authorities access to relevant basic information on the number of people working through digital labour platforms, their employment status and their standard terms and conditions. These measures will help those authorities in ensuring compliance with labour rights and in collecting social security contributions, and thus improve working conditions of people performing platform work.Visbeidzot, ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai sasniegtu trešo mērķi uzlabot platformu darba pārredzamību un izsekojamību, kas palīdzētu kompetentajām iestādēm esošo tiesību un pienākumu īstenošanā saistībā ar darba nosacījumiem un sociālo aizsardzību. Tas nozīmē arī precizēt pienākumu digitālajām darba platformām, kas ir darba devēji, deklarēt platformu darbu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbs tiek veikts. Ierosinātā direktīva arī uzlabos darba un sociālās aizsardzības iestāžu zināšanas par to, kuras digitālās darba platformas darbojas to dalībvalstī, sniedzot šīm iestādēm piekļuvi attiecīgai pamatinformācijai par to cilvēku skaitu, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, viņu nodarbinātības statusu un standarta noteikumiem un nosacījumiem. Šie pasākumi palīdzēs minētajām iestādēm nodrošināt darba tiesību ievērošanu un iekasēt sociālā nodrošinājuma iemaksas, tādējādi uzlabojot platformu darbu veicošo cilvēku darba nosacījumus.
•Consistency with existing policy provisions in the policy area•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
In order to prevent a race to the bottom in employment practices and social standards to the detriment of workers, the EU has created a minimum floor of labour rights that apply to workers across all Member States. The EU labour and social acquis sets minimum standards through a number of key instruments.Lai novērstu sacensību par pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu saistībā ar nodarbinātības praksi un sociālajiem standartiem, kas kaitē darba ņēmējiem, ES ir izveidojusi darba tiesību minimumu, kas attiecas uz darba ņēmējiem visās dalībvalstīs. ES darba un sociālās jomas acquis nosaka minimālos standartus, izmantojot vairākus svarīgus instrumentus.
Only workers who fall under the personal scope of such legal instruments benefit from the protection they afford. 11 Self-employed people, including those working through platforms, fall outside the scope and typically do not enjoy these rights, making the worker status a gateway to the EU labour and social acquis. (The only exception are the equal treatment directives which also cover access to self-employment 12 , due to broader legal bases.)Tikai tie darba ņēmēji, kas ietilpst šādu juridisko instrumentu darbības jomā attiecībā uz personām, saņem to nodrošināto aizsardzību 11 . Pašnodarbinātie, tostarp tie, kas strādā, izmantojot platformas, neietilpst darbības jomā un parasti tiem nav šādu tiesību, padarot darba ņēmēja statusu par vārteju uz ES darba un sociālās jomas acquis. (Vienīgais izņēmums ir direktīvas vienlīdzīgas attieksmes jomā, kas attiecas arī uz piekļuvi pašnodarbinātībai 12 , ņemot vērā plašāku juridiskos pamatu.)
Relevant legal instruments for employed people working through platforms include:Attiecīgie juridiskie instrumenti darba ņēmējiem, kuri strādā, izmantojot platformas, ir šādi.
–The Directive on transparent and predictable working conditions 13 provides for measures to protect working conditions of people who work in non-standard work relationships. This includes rules on transparency, the right to information, probationary periods, parallel employment, minimum predictability of work and measures for on-demand contracts. These minimum standards are particularly relevant for people working through platforms, given their atypical work organisation and patterns. However, while the Directive ensures transparency on basic working conditions, the information duty on employers does not extend to the use of algorithms in the workplace and how they affect individual workers.–Direktīva par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem 13 paredz pasākumus, lai aizsargātu to cilvēku darba nosacījumus, kuri strādā nestandarta darba attiecībās. Šie pasākumi ietver noteikumus par pārredzamību, tiesībām uz informāciju, pārbaudes laiku, paralēlu nodarbinātību, darba minimālo paredzamību un pasākumiem attiecībā uz līgumiem par darbu pēc pieprasījuma. Šie minimālie standarti ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, ņemot vērā viņu netipisko darba organizāciju un modeļus. Lai gan direktīva nodrošina pārredzamību attiecībā uz darba pamatnosacījumiem, darba devēju informēšanas pienākums tomēr neattiecas uz algoritmu izmantošanu darbavietā un to, kā tas ietekmē atsevišķus darba ņēmējus.
–The Directive on work-life balance for parents and carers 14  lays down minimum requirements related to parental, paternity and carers’ leave and flexible work arrangements for parents or carers. It complements the Directive on safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding 15 , which provides for a minimum period of maternity leave, alongside other measures.–Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvā 14 ir noteiktas minimālās prasības attiecībā uz vecāku, paternitātes un aprūpētāju atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu vecākiem vai aprūpētājiem. Tā papildina Direktīvu par drošības un veselības aizsardzību darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti 15 , kas paredz minimālo grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī citus pasākumus.
–The Working Time Directive 16 lays down minimum requirements for the organisation of working time and defines concepts such as ‘working time’ and ‘rest periods’. While the Court of Justice of the European Union (CJEU) has traditionally interpreted the concept of ‘working time’ as requiring the worker to be physically present at a place determined by the employer, in recent cases the Court has extended this concept in particular when a ‘stand-by’ time system is in place (i.e. where a worker is not required to remain at their workplace but shall remain available to work if called by the employer). In 2018, the Court made clear that ‘stand-by’ time, during which the worker's opportunities to carry out other activities are significantly restricted, shall be regarded as working time. 17  –Darba laika direktīvā 16 ir noteiktas minimālās prasības darba laika organizēšanai un definēti tādi jēdzieni kā “darba laiks” un “atpūtas laiks”. Lai gan Eiropas Savienības Tiesa (EST) ierasti ir interpretējusi jēdzienu “darba laiks” kā tādu, kas paredz darba ņēmēja fizisku atrašanos darba devēja noteiktā vietā, Tiesa nesenajās lietās šo jēdzienu ir paplašinājusi, jo īpaši tad, ja pastāv “gatavības režīma” laika sistēma (t. i., darba ņēmējam nav jāpaliek savā darba vietā, bet jābūt pieejamam darbam, ja darba devējs izsauc). 2018. gadā Tiesa precizēja, ka “gatavības režīma” laiks, kura laikā darba ņēmēja iespējas veikt citas darbības ir ievērojami ierobežotas, ir uzskatāms par darba laiku 17 .
–The Directive on temporary agency work 18  defines a general framework applicable to the working conditions of temporary agency workers. It lays down the principle of non-discrimination, regarding the essential conditions of work and of employment, between temporary agency workers and workers who are recruited by the user company. Due to the typically triangular contractual relationship of platform work, this Directive can be of relevance for platform work. Depending on the business model of a digital labour platform and on whether its customers are private consumers or businesses, it might qualify as a temporary-work agency assigning its workers to user companies. In some cases, the platform might be the user company making use of the services of workers assigned by temporary-work agencies.–Direktīva par pagaidu darba aģentūrām 18 nosaka vispārēju satvaru, ko piemēro pagaidu darba aģentūru darbinieku darba nosacījumiem. Tajā noteikts nediskriminācijas princips attiecībā uz būtiskajiem darba un nodarbinātības nosacījumiem starp pagaidu darba aģentūru darbiniekiem un darbiniekiem, kurus pieņem darbā lietotājuzņēmums. Tā kā platformu darba līgumattiecības parasti ir trīspusējas, šī direktīva var attiekties uz platformu darbu. Atkarībā no digitālās darba platformas uzņēmējdarbības modeļa un no tā, vai tās klienti ir privāti patērētāji vai uzņēmumi, to varētu kvalificēt kā pagaidu darba aģentūru, kas norīko savus darbiniekus uz lietotājuzņēmiem. Dažos gadījumos platforma var būt lietotājuzņēmums, kas izmanto pagaidu darba aģentūru norīkoto darbinieku pakalpojumus.
–The Occupational Health and Safety (OSH) Framework Directive 19 lays down the main principles for encouraging improvements in the health and safety at work. It guarantees minimum safety and health requirements throughout the EU. The Framework Directive is accompanied by further directives focusing on specific aspects of safety and health at work.–Darba aizsardzības pamatdirektīvā 19 ir noteikti galvenie principi uzlabojumu veicināšanai darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Direktīvā ir paredzētas minimālās prasības drošības un veselības aizsardzības jomā, kuras jāpiemēro Eiropas Savienībā. Pamatdirektīva ir papildināta ar citām direktīvām, kurās galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem darba drošības un veselības aizsardzības aspektiem.
–The Directive establishing a general framework for informing and consulting employees 20 plays a key role in promoting social dialogue by setting minimum principles, definitions and arrangements for information and consultation of workers’ representatives at the company level within each Member State.–Direktīvai, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai 20 , ir būtiska nozīme sociālā dialoga veicināšanā, nosakot minimālos principus, definīcijas un kārtību darbinieku pārstāvju informēšanai un uzklausīšanai uzņēmumu līmenī katrā dalībvalstī.
–When adopted, the proposed Directive on adequate minimum wages 21 will establish a framework to improve the adequacy of minimum wages and to increase the access of workers to minimum wage protection. –Pieņemot ierosināto Direktīvu par adekvātu minimālo algu 21 , tiks izveidots satvars, lai uzlabotu minimālās algas adekvātumu un palielinātu darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai.
–When adopted, the proposed Directive on pay transparency 22 will strengthen the application of the principle of equal pay for equal work or work of equal value between men and women.–Pieņemot ierosināto Direktīva par darba samaksas pārredzamību 22 tiks pieņemta, tā stiprinās principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu.
In addition, regulations on the coordination of national social security systems apply to both employed and self-employed people working through platforms in a cross-border situation 23 .Turklāt noteikumi par valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu attiecas gan uz darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot platformas, pārrobežu situācijā 23 .
Finally, the Council Recommendation on access to social protection for workers and the self-employed 24  recommends Member States to ensure that both workers and the self-employed have access to effective and adequate social protection. The Recommendation covers unemployment, sickness and health care, maternity and paternity, invalidity, old-age and survivors’ benefits and benefits in respect of accidents at work and occupational diseases.Visbeidzot, Padomes Ieteikumā par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai 24 dalībvalstīm ieteikts nodrošināt, ka gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem ir pieejama efektīva un atbilstīga sociālā aizsardzība. Ieteikums attiecas uz bezdarbnieka, slimības un veselības aprūpes, maternitātes un paternitātes, invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstiem un pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
•Consistency with other Union policies•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Existing and proposed EU internal market and data protection instruments are relevant for digital labour platforms’ operations and the people working through them. Still, not all identified challenges in platform work are sufficiently addressed by those legal instruments. While they tackle algorithmic management in certain respects, they do not specifically address the perspective of workers, labour market specificities and collective labour rights.Pašreizējie un ierosinātie ES iekšējā tirgus un datu aizsardzības instrumenti ir būtiski digitālo darba platformu darbībām un cilvēkiem, kas strādā ar to starpniecību. Tomēr ne visas konstatētās problēmas platformu darbā minētajos juridiskajos instrumentos ir pietiekami apskatītas. Lai gan tie dažos aspektos attiecas uz algoritmisko pārvaldību, tajos nav īpaši apskatīti jautājumi par darba ņēmēju perspektīvu, darba tirgus īpatnībām un kolektīvajām darba tiesībām.
Relevant EU internal market and data protection instruments include:Attiecīgie ES iekšējā tirgus un datu aizsardzības instrumenti ir šādi.
–The Regulation on promoting fairness and transparency for business users of online intermediation services (or ‘Platform-to-Business Regulation’) 25 aims at ensuring that self-employed ‘business users’ of an online platform’s intermediation services are treated in a transparent and fair way and that they have access to effective redress in the event of disputes. The relevant provisions focus, among others, on transparency of terms and conditions for business users, procedural safeguards in case of the restriction, suspension and termination of accounts, transparency regarding ranking, and complaint-handling mechanisms. These are linked to algorithmic management, but the Regulation does not cover other key aspects, such as transparency of automated monitoring and decision-making systems (other than ranking), human monitoring of such systems and specific rights regarding the review of significant decisions affecting working conditions. The Regulation does not apply to persons in an employment relationship or to digital labour platforms that are considered, as a result of an overall assessment, as not providing ‘information society services’, but for instance a transport service.–Regulas par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (jeb “Regulas par platformu uzņēmējdarbībai”) 25 mērķis ir nodrošināt, ka pret tiešsaistes platformas starpniecības pakalpojumu pašnodarbinātajiem “komerciālajiem lietotājiem” izturas pārredzami un taisnīgi un ka viņiem ir pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība strīdu gadījumā. Attiecīgie noteikumi cita starpā ir vērsti uz komerciāliem lietotājiem paredzēto noteikumu pārredzamību, procesuālajām garantijām kontu ierobežošanas, apturēšanas un izbeigšanas gadījumā, pārredzamību attiecībā uz sarindojumu un sūdzību izskatīšanas mehānismiem. Tie ir saistīti ar algoritmisko pārvaldību, bet regula neaptver citus būtiskus aspektus, piemēram, automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu (izņemot sarindošanu) pārredzamību, cilvēku veiktu šādu sistēmu uzraudzību un īpašas tiesības attiecībā uz tādu svarīgu lēmumu pārskatīšanu, kas ietekmē darba nosacījumus. Regula neattiecas uz personām, kuras ir darba attiecībās, vai uz digitālajām darba platformām, kuras vispārējā novērtējuma rezultātā tiek uzskatītas par tādām, kas nesniedz “informācijas sabiedrības pakalpojumus”, bet, piemēram, transporta pakalpojumus.
–The General Data Protection Regulation (GDPR) 26 lays down rules for the protection of natural persons concerning the processing of their personal data. It grants people working through platforms a range of rights regarding their personal data, regardless of their employment status. Such rights include, in particular, the right not to be subject to a decision based solely on automated processing which produces legal effects concerning the data subject or similarly significantly affects them (with certain exceptions), as well as the right to transparency on the use of automated decision-making. Where automated processing is permitted under the exceptions, the data controller must implement suitable measures to safeguard the data subject’s rights and freedoms and legitimate interests, at least the right to obtain human intervention on the part of the controller, to express their point of view and to contest the decision. While these rights are particularly relevant for people working through platforms subject to algorithmic management, recent court cases have highlighted the limitations and difficulties that workers – and most notably persons performing platform work – face when aiming to assert their data protection rights in the context of algorithmic management. 27 This concerns in particular the difficulty to draw the line between algorithmic decisions that do or do not affect workers in a sufficiently ‘significant’ way. Moreover, while the GDPR grants individual rights to the people affected, it does not encompass important collective aspects inherent in labour law, including those related to the role of workers’ representatives, information and consultation of workers and the role of labour inspectorates in enforcing labour rights. The legislator therefore provided for the possibility of more specific rules to ensure the protection of workers’ personal data in the employment context, including as regards the organisation of work (Article 88 GDPR). –Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 26 paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Tas cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, piešķir virkni tiesību attiecībā uz personas datiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa. Šādas tiesības it īpaši ietver tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai līdzīgi to būtiski ietekmē (ar dažiem izņēmumiem), kā arī tiesības uz pārredzamību attiecībā uz automatizētas lēmumu pieņemšanas izmantošanu. Gadījumos, kad izņēmuma kārtā atļauta automatizēta apstrāde, datu pārzinim jāveic atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Lai gan šīs tiesības ir īpaši svarīgas cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, kurās izmanto algoritmisko pārvaldību, nesenās tiesvedības ir izgaismojušas ierobežojumus un grūtības, ar kurām saskaras darba ņēmēji un jo īpaši personas, kas veic platformu darbu, cenšoties aizstāvēt savas datu aizsardzības tiesības algoritmiskās pārvaldības kontekstā 27 . Tas jo īpaši attiecas uz grūtībām novilkt robežu starp algoritmiskiem lēmumiem, kas pietiekami “būtiski” ietekmē vai neietekmē darba ņēmējus. Turklāt, lai gan VDAR piešķir atsevišķas tiesības skartajiem cilvēkiem, tā neietver svarīgus kolektīvos aspektus, kas raksturīgi darba tiesībām, tostarp tos, kas saistīti ar darba ņēmēju pārstāvju lomu, darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu un darba inspekciju lomu darba tiesību īstenošanā. Tāpēc likumdevējs paredzēja iespēju pieņemt konkrētākus noteikumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju personas datu aizsardzību nodarbinātības kontekstā, tostarp attiecībā uz darba organizāciju (VDAR 88. pants).
–When adopted, the proposed Artificial Intelligence Act 28 will address risks linked to the use of certain artificial intelligence (AI) systems. The proposed AI Act aims to ensure that AI systems placed on the market and used in the EU are safe and respect fundamental rights, such as the principle of equal treatment. It tackles issues related to development, deployment, use and regulatory oversight of AI systems and addresses inherent challenges such as bias (including gender bias) and lack of accountability, including by setting requirements for high-quality datasets, helping to tackle the risk of discrimination. The proposed AI regulation lists AI systems used in employment, worker management and access to self-employment that are to be considered as high-risk. It puts forward mandatory requirements that high-risk AI systems must comply with, as well as obligations for providers and users of such systems. The proposed AI Act provides specific requirements on transparency for certain AI systems, and will ensure that digital labour platforms, as users of high-risk AI systems, will have access to the information they need to use the system in a lawful and responsible manner. Where digital labour platforms are providers of high risk AI systems, they will need to test and document their systems appropriately. Furthermore, the proposal for an AI Act imposes requirements on providers of AI systems to enable human oversight and to issue instructions in this regard. By ensuring transparency and traceability of high-risk AI systems, the AI Act aims to facilitate the implementation of existing rules on the protection of fundamental rights, whenever such AI systems are in use. Nonetheless, it does not take into account the diversity of rules on working conditions in different Member States and sectors, and it does not provide safeguards in relation to the respect of working conditions for the people directly affected by the use of the AI systems, such as workers.–Kad tiks pieņemts ierosinātais Mākslīgā intelekta akts 28 , tas pievērsīsies riskiem, kas saistīti ar konkrētu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanu. Ierosinātā Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka tirgū laistās un ES izmantotās MI sistēmas ir drošas un ievēro pamattiesības, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principu. Tas risina jautājumus, kas saistīti ar MI sistēmu izstrādi, ieviešanu, izmantošanu un regulatīvo uzraudzību, un risina tādas raksturīgas problēmas kā aizspriedumi (tostarp ar dzimumu saistīti aizspriedumi) un pārskatatbildības trūkums, jo īpaši nosakot prasības attiecībā uz augsti kvalitatīvām datu kopām, palīdzot novērst diskriminācijas risku. Ierosinātajā MI regulā ir uzskaitītas konkrētas MI sistēmas, ko izmanto nodarbinātībā, darba ņēmēju pārvaldībā un piekļuvē pašnodarbinātībai un kas uzskatāmas par augsta riska sistēmām. Tajā izvirzītas obligātas prasības, kas jāievēro augsta riska MI sistēmām, kā arī pienākumi šādu sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem. Ierosinātajā Mākslīgā intelekta aktā ir paredzētas konkrētas pārredzamības prasības konkrētām MI sistēmām un tiks nodrošināts, ka digitālajām darba platformām kā augsta riska MI sistēmu lietotājiem būs piekļuve informācijai, kas tām vajadzīga, lai likumīgi un atbildīgi izmantotu sistēmu. Ja digitālās darba platformas ir augsta riska MI sistēmu nodrošinātājas, tām būs pienācīgi jātestē un jādokumentē savas sistēmas. Turklāt Mākslīgā intelekta akta priekšlikumā ir noteiktas prasības MI sistēmu sniedzējiem nodrošināt cilvēku veiktu pārraudzību un izdot norādījumus šajā sakarā. Nodrošinot augsta riska MI sistēmu pārredzamību un izsekojamību, Mākslīgā intelekta akta mērķis ir atvieglot spēkā esošo noteikumu par pamattiesību aizsardzību īstenošanu ikreiz, kad šādas MI sistēmas tiek izmantotas. Tomēr tajā nav ņemta vērā noteikumu dažādība attiecībā uz darba nosacījumiem dažādās dalībvalstīs un nozarēs, un tajā nav paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz darba nosacījumu ievērošanu cilvēkiem, kurus tieši skar MI sistēmu izmantošana, piemēram, darba ņēmējiem.
2.LEGAL BASIS, SUBSIDIARITY AND PROPORTIONALITY2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Legal basis•Juridiskais pamats
The proposed Directive is based on Article 153(1)(b) of Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU), which empowers the Union to support and complement the activities of the Member States with the objective to improve working conditions. In this area, Article 153(2)(b) TFEU enables the European Parliament and the Council to adopt – in accordance with the ordinary legislative procedure – directives setting minimum requirements for gradual implementation, having regard to the conditions and technical rules obtaining in each of the Member States. Such directives must avoid imposing administrative, financial and legal constraints in a way which would hold back the creation and development of small and medium-sized undertakings.Ierosinātās direktīvas pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas pilnvaro Savienību atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības ar mērķi uzlabot darba nosacījumus. Šajā jomā LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar direktīvām noteikt minimālās prasības, kas pakāpeniski jāievieš, ievērojot nosacījumus un tehniskos noteikumus katrā dalībvalstī. Ar šādām direktīvām vairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
This legal basis allows the Union to set minimum standards regarding the working conditions of people performing platform work where they are in an employment relationship and thus classified as ‘workers’. The CJEU has ruled that the classification of a ‘self-employed person’ under national law does not prevent that person being classified as a worker within the meaning of EU law if their independence is merely notional, thereby disguising an employment relationship. 29  False self-employed people are thus also covered by EU labour legislation based on Article 153 TFEU.Šis juridiskais pamats ļauj Savienībai noteikt minimālos standartus attiecībā uz to cilvēku darba nosacījumiem, kuri veic platformu darbu, ja viņi ir darba attiecībās un tādējādi klasificēti kā “darba ņēmēji”. Tiesa ir atzinusi, ka klasifikācija par “pašnodarbinātu personu” valsts tiesībās neliedz šo persona kvalificēt par “darba ņēmēju” ES tiesību aktu izpratnē, ja tās neatkarība ir tikai fiktīva, tādējādi slēpjot darba attiecības 29 . Tādējādi uz viltus pašnodarbinātajiem attiecas arī ES darba tiesību akti, pamatojoties uz LESD 153. pantu.
The proposed Directive is also based on Article 16(2) TFEU insofar as it addresses the situation of persons performing platform work in relation to the protection of their personal data processed by automated monitoring and decision-making systems. This Article empowers the European Parliament and the Council to lay down rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data.Ierosinātā direktīva ir balstīta arī uz LESD 16. panta 2. punktu, ciktāl tā attiecas uz tādu personu, kas veic platformu darbu, situāciju saistībā ar viņu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Šis pants pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
•Subsidiarity (for non-exclusive competence)•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Flexibility and constant adaptation of business models are key features of the platform economy, whose primary means of production are algorithms, data and clouds. As they are not tied to any fixed assets and premises, digital labour platforms can easily move and operate across borders, swiftly starting operations in certain markets, sometimes closing down for business or regulatory reasons and re-opening in another country with laxer rules.Uzņēmējdarbības modeļu elastīgums un pastāvīga pielāgošana ir galvenās iezīmes platformu ekonomikā, kuras galvenie ražošanas līdzekļi ir algoritmi, dati un mākoņi. Tā kā digitālās darba platformas nav piesaistītas nekādiem pamatlīdzekļiem un telpām, tās var viegli pārvietoties un darboties pāri robežām, ātri sākt darbību konkrētos tirgos, dažkārt tās tiek slēgtas uzņēmējdarbības vai reglamentējošu iemeslu dēļ un atkal atvērtas citā valstī, kurā ir brīvāki noteikumi.
While Member States operate in one single market, they have taken different approaches on whether or not to regulate platform work, and in what direction. More than 100 court decisions and 15 administrative decisions dealing with the employment status of people working through platforms have been observed in the Member States, with varying outcomes but predominantly in favour of reclassifying people working through platforms as workers. 30  In addition to the legal uncertainty this entails for the digital labour platforms and for those working through them, the high number of court cases points to difficulties in maintaining a level playing field among Member States as well as between digital labour platforms and other businesses, and in avoiding downward pressure on labour standards and working conditions. Certain digital labour platforms may engage in unfair commercial practices with respect to other businesses, for example, by not complying with the same rules and operating under the same conditions. Consequently, EU action is needed to ensure that the highly mobile and fast-moving platform economy develops alongside the labour rights of people working through platforms.Lai gan dalībvalstis darbojas vienā vienotajā tirgū, tās ir izmantojušas dažādas pieejas attiecībā uz to, vai kādā virzienā regulēt platformu darbu. Dalībvalstīs ir pieņemti vairāk nekā 100 tiesu nolēmumu un 15 administratīvo lēmumu par to cilvēku nodarbinātības statusu, kuri strādā, izmantojot platformas. Minētajiem lēmumiem bijuši atšķirīgi rezultāti, bet galvenokārt tie bijuši par labu tam, lai cilvēkus, kas strādā, izmantojot platformas, pārklasificētu par darba ņēmējiem 30 . Papildus juridiskajai nenoteiktībai, ko tas rada digitālajām darba platformām un ar to starpniecību strādājošajiem, lielais tiesas lietu skaits liecina par grūtībām nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, kā arī starp digitālajām darba platformām un citiem uzņēmumiem un izvairīties no lejupvērsta spiediena uz nodarbinātības standartiem un darba nosacījumiem. Dažas digitālās darba platformas var īstenot negodīgu komercpraksi attiecībā pret citiem uzņēmumiem, piemēram, savā darbībā neievērojot tos pašus noteikumus un nosacījumus. Tāpēc ir vajadzīga ES rīcība, lai nodrošinātu, ka izteikti mobilā un strauji mainīgā platformu ekonomika attīstās līdztekus to cilvēku darba tiesībām, kuri strādā, izmantojot platformas.
Digital labour platforms are often based in one country, while operating through people based elsewhere. 59% of all people working through platforms in the EU engage with clients based in another country. 31 This adds complexity to contractual relationships. The working conditions and social protection coverage of people performing cross-border platform work is equally uncertain and depends strongly on their employment status. National authorities (such as labour inspectorates, social protection institutions and tax authorities) are often not aware of which digital labour platforms are active in their country, how many people are working through them and under what employment status the work is performed. Risks of non-compliance with rules and obstacles to tackling undeclared work are higher in cross-border situations, in particular when online platform work is concerned. In this context, relevant actions aimed at tackling the cross-border challenges of platform work, including notably the lack of data to allow for a better enforcement of rules, are best taken at EU level.Digitālās darba platformas bieži vien atrodas vienā valstī, bet darbojas ar citur bāzētu cilvēku starpniecību. 59 % no visiem cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas ES, sadarbojas ar klientiem, kas atrodas citā valstī 31 . Tas sarežģī līgumattiecības. To cilvēku, kas veic pārrobežu platformu darbu, darba nosacījumi un sociālās aizsardzības segums ir tikpat neskaidrs un lielā mērā atkarīgs no viņu nodarbinātības statusa. Valstu iestādes (piemēram, darba inspekcijas, sociālās aizsardzības iestādes un nodokļu iestādes) bieži vien nav informētas par to, kuras digitālās darba platformas darbojas attiecīgajā valstī, cik daudz cilvēku tajās strādā un ar kādu nodarbinātības statusu darbs tiek veikts. Pārrobežu situācijās noteikumu neievērošanas risks un šķēršļi nedeklarēta darba novēršanai ir lielāki, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes platformu darbu. Šajā kontekstā attiecīgās darbības, kas vērstas uz platformu darbu pārrobežu problēmu risināšanu, tostarp jo īpaši datu trūkumu, lai nodrošinātu noteikumu labāku izpildi, vislabāk var veikt ES līmenī.
National action alone would not achieve the EU’s Treaty-based core objectives of promoting sustainable economic growth and social progress, as Member States may hesitate to adopt more stringent rules or to strictly enforce existing labour standards, while they compete with one another to attract digital labour platforms’ investments.Ar valstu atsevišķu rīcību vien netiktu sasniegti Līgumā noteiktie ES pamatmērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, jo dalībvalstis var vilcināties pieņemt stingrākus noteikumus vai stingri piemērot spēkā esošos nodarbinātības standartus, vienlaikus savstarpēji konkurējot, lai piesaistītu digitālo darba platformu ieguldījumus.
Only an EU initiative can set common rules that apply to all digital labour platforms operating in the EU, while also preventing fragmentation in the fast-developing single market for digital labour platforms. This would ensure a level playing field in the area of working conditions and algorithmic management between digital labour platforms operating in different Member States. Hence, the specific EU added value lies in the establishment of minimum standards in these areas which will foster upward convergence in employment and social outcomes across the Union, and facilitate the development of the platform economy across the EU.Tikai ar ES iniciatīvu var noteikt vienotus noteikumus, kas attiecas uz visām digitālajām darba platformām, kuras darbojas ES, vienlaikus novēršot sadrumstalotību strauji augošajā digitālajā darba platformu vienotajā tirgū. Tas starp digitālajām darba platformām, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus darba nosacījumu un algoritmiskās pārvaldības jomā. Tādējādi īpašā ES pievienotā vērtība ir minimālo standartu noteikšana šajās jomās, kas stimulēs nodarbinātības un sociālo rezultātu augšupēju konverģenci visā Savienībā un veicinās platformu ekonomikas attīstību visā ES.
•Proportionality•Proporcionalitāte
The proposed Directive provides for minimum standards, thus ensuring that the degree of intervention will be kept to the minimum necessary in order to reach the objectives of the proposal. Member States which have already more favourable provisions in place than those put forward in the proposed Directive will not have to change or lower them. Member States may also decide to go beyond the minimum standards set out in the proposed Directive.Ierosinātā direktīva paredz minimālos standartus, tādējādi nodrošinot, ka iejaukšanās paliks minimāla — tikai priekšlikuma mērķu sasniegšanai nepieciešamais. Dalībvalstīm, kuras jau ieviesušas labvēlīgākus noteikumus nekā ierosinātajā direktīvā paredzētie, tie nebūs jāmaina vai jāsamazina to stingrība. Dalībvalstis var arī lemt, ka noteiks par šajā ierosinātajā direktīvā noteiktajiem minimālajiem standartiem stingrākus standartus.
The principle of proportionality is respected considering the size and nature of the identified problems. For instance, the rebuttable presumption proposed to address the problem of misclassification of the employment status will only apply to digital labour platforms that exert a certain level of control over the performance of work. Other digital labour platforms will thus not be concerned by the presumption. Similarly the provisions on automated monitoring and decision-making systems do not go beyond what is necessary to achieve the objectives of fairness, transparency and accountability in algorithmic management.Ņemot vērā konstatēto problēmu apmēru un veidu, proporcionalitātes princips ir ievērots. Piemēram, vienkārša prezumpcija, kas ierosināta, lai risinātu nodarbinātības statusa nepareizas klasifikācijas problēmu, attieksies tikai uz digitālajām darba platformām, kuras zināmā mērā kontrolē darba izpildi. Tādējādi uz citām digitālajām darba platformām šī prezumcija neattieksies. Tāpat noteikumi par automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu taisnīguma, pārredzamības un pārskatatbildības mērķus algoritmiskajā pārvaldībā.
•Choice of the instrument•Juridiskā instrumenta izvēle
Article 153(2)(b) TFEU in combination with 153(1)(b) TFEU provides explicitly that Directives may be used for establishing minimum requirements concerning working conditions to be implemented by Member States. Rules based on Article 16(2) TFEU may also be laid down in Directives.3.RESULTS OF STAKEHOLDER CONSULTATIONS AND IMPACT ASSESSMENTSLESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktā apvienojumā ar LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir skaidri noteikts, ka direktīvas var izmantot, lai noteiktu minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstīs īstenojamajiem darba nosacījumiem. Noteikumus, kuru pamatā ir LESD 16. panta 2. punkts, var paredzēt arī direktīvās.3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Stakeholder consultations•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
In line with Article 154 TFEU, the Commission has carried out a two-stage consultation of the social partners on possible EU action to improve working conditions in platform work. In the first stage, between 24 February and 7 April 2021, the Commission consulted social partners on the need for an initiative on platform work, and its possible direction. 32  In the second stage, between 15 June and 15 September 2021, the Commission consulted social partners on the content and legal instrument of the envisaged proposal. 33Saskaņā ar LESD 154. pantu Komisija ir veikusi divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem par iespējamo ES rīcību, kas palīdzētu uzlabot darba nosacījumus platformu darbā. Pirmajā posmā, kas ilga no 2021. gada 24. februāra līdz 7. aprīlim, Komisija apspriedās ar sociālajiem partneriem par iniciatīvas nepieciešamību saistībā ar platformu darbu un tās iespējamo virzienu 32 . Otrajā posmā – no 2021. gada 15. jūnija līdz 15. septembrim – Komisija apspriedās ar sociālajiem partneriem par paredzētā priekšlikuma saturu un juridisko instrumentu 33 .
Both trade unions and employers’ organisations agreed with the overall challenges as identified in the second-stage consultation document, but differed on the need for concrete action at EU level.Gan arodbiedrības, gan darba devēju organizācijas piekrita vispārējām problēmām, kas apzinātas otrā posma apspriešanās dokumentā, bet to uzskati atšķīrās attiecībā uz vajadzību pēc konkrētas rīcības ES līmenī.
Trade unions called for a Directive based on Article 153(2) TFEU providing for the rebuttable presumption of an employment relationship with reversed burden of proof and a set of criteria to verify the status. They maintained that such an instrument should apply both to online and on-location platforms. Trade unions also supported the introduction of new rights related to the algorithmic management in the employment domain, and generally opposed a third status for people working through platforms. They highlighted the need for social dialogue.Arodbiedrības aicināja pieņemt direktīvu, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punktu, paredzot vienkāršu prezumpciju par darba attiecībām ar apgrieztās pierādīšanas pienākumu un kritēriju kopumu statusa pārbaudei. Tās apgalvoja, ka šāds instruments būtu jāpiemēro gan tiešsaistē, gan fiziskajā darba vietā darbu nodrošinošajām platformām. Arodbiedrības arī atbalstīja jaunu tiesību ieviešanu saistībā ar algoritmisko pārvaldību nodarbinātības jomā un kopumā iebilda pret trešo statusu cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot platformas. Tās uzsvēra sociālā dialoga nepieciešamību.
Employers’ organisations agreed that there are issues that should be tackled, such as regarding working conditions, misclassification of employment status or access to information. However, action should be taken at national level, on a case-by-case basis and within the framework of the different national social and industrial relations systems. Regarding algorithmic management, they highlighted that the focus should be on efficient implementation and enforcement of existing and upcoming legal instruments.Darba devēju organizācijas piekrita, ka pastāv risināmi jautājumi, piemēram, attiecībā uz darba nosacījumiem, nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju vai piekļuvi informācijai. Tomēr rīcība būtu jāveic valsts līmenī, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā dažādās valstu sociālo un industriālo attiecību sistēmas. Attiecībā uz algoritmisko pārvaldību tās uzsvēra, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš esošo un turpmāko juridisko instrumentu efektīvai īstenošanai un izpildei.
There was no agreement among social partners to enter into negotiations to conclude an agreement at Union level, as foreseen in Article 155 TFEU.Sociālie partneri nepanāca vienošanos iesaistīties sarunās par Savienības līmeņa nolīguma slēgšanu, kā paredzēts LESD 155. pantā.
In addition, the Commission held a substantial number of exchanges with many stakeholders to inform this initiative, including dedicated and bilateral meetings with platform companies, platform workers’ associations, trade unions, Member States’ representatives, experts from academia and international organisations and representatives of civil society. 34   On 20 and 21 September 2021, the Commission held two dedicated meetings with platform operators and representatives of platform workers to hear their views on the possible directions for EU action.Turklāt, lai sagatavotu šo iniciatīvu, Komisija sarīkoja ievērojamu skaitu informācijas apmaiņu ar daudzām ieinteresētajām personām, tostarp īpašas un divpusējas sanāksmes ar platformu uzņēmumiem, platformu darba ņēmēju apvienībām, arodbiedrībām, dalībvalstu pārstāvjiem, akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem 34 . 2021. gada 20. un 21. septembrī Komisija sarīkoja divas īpašas sanāksmes ar platformu operatoriem un platformu darba ņēmēju pārstāvjiem, lai uzklausītu to viedokļus par iespējamiem ES rīcības virzieniem.
The European Parliament has called 35 for a strong EU action to address employment status misclassification, and improve transparency in the use of algorithms, including for workers’ representatives. The Council of Ministers of the EU 36 , the European Economic and Social Committee 37  and the Committee of the Regions 38 have also called for specific action on platform work.Eiropas Parlaments ir aicinājis 35 ES aktīvi rīkoties, lai novērstu nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju un uzlabotu algoritmu izmantošanas pārredzamību, tostarp attiecībā uz darba ņēmēju pārstāvjiem. Arī ES Ministru padome 36 , Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 37 un Reģionu komiteja 38 ir aicinājušas veikt konkrētus pasākumus platformu darba jomā.
•Collection and use of expertise•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
The Commission contracted external experts to produce several studies gathering relevant evidence, which was used to support the impact assessment and prepare this proposal:Komisija noslēdza līgumus ar ārējiem ekspertiem, lai sagatavotu vairākus pētījumus, kuros apkopoti attiecīgie pierādījumi un kuri tika izmantoti, lai pamatotu ietekmes novērtējumu un sagatavotu šo priekšlikumu:
–“Study to support the impact assessment of an EU Initiative on improving the working conditions in platform work” (2021) by PPMI. 39–Study to support the impact assessment of an EU initiative on improving working conditions in platform work, PPMI (2021) 39 ;
–“Digital Labour Platforms in the EU: Mapping and Business Models” (2021) by CEPS. 40–Digital Labour Platforms in the EU: Mapping and Business Models, (2021) CEPS 40 ;
–“Study to gather evidence on the working conditions of platform workers” (2019) by CEPS. 41–“Pētījums pierādījumu vākšanai par platformu darbinieku darba nosacījumiem” (2019), CEPS 41 .
The Commission also based its assessment on the reviews by the European Centre of Expertise in the field of labour law, employment and labour market policies (ECE).Komisija savu novērtējumu balstīja arī uz Eiropas ekspertīzes centra darba tiesību, nodarbinātības un darba tirgus politikas jomā (ECE) pārskatiem:
–“Thematic Review 2021 on Platform work” (2021) based on country articles for the 27 EU Member States. 42  –“2021. gada tematiskais pārskats par platformu darbu” (2021), pamatojoties uz rakstiem par 27 ES dalībvalstīm 42 ;
–“Case Law on the Classification of Platform Workers: Cross-European Comparative Analysis and Tentative Conclusions” (2021). 43–“Judikatūra par platformu darba ņēmēju klasifikāciju: Eiropas mēroga salīdzinošā analīze un provizoriskie secinājumi” (2021) 43 ;
–“Jurisprudence of national Courts in Europe on algorithmic management at the workplace” (2021). 44– Jurisprudence of national courts in Europe on algorithmic management at the workplace (2021) 44 .
The Commission additionally drew on external expertise and used the following studies and reports to support the impact assessment:Komisija papildus izmantoja ārēju ekspertu atzinumus un ietekmes novērtējuma atbalstam izmantoja šādus pētījumus un ziņojumus:
–Eurofound reports: “Employment and Working Conditions of Selected Types of Platform Work” (2018). 45–Eurofound ziņojumi: Employment and Working Conditions of Selected Types of Platform Work (2018) 45 ;
–JRC reports: “Platform Workers in Europe Evidence from the COLLEEM Survey” (2018), 46 and “New evidence on platform workers in Europe. Results from the second COLLEEM survey” (2020). 47–JRC ziņojums: Platform Workers in Europe Evidence from the COLLEEM Survey (2018), 46 un New evidence on platform workers in Europe. Results from the second COLLEEM survey (2020) 47 ;
–ILO report: “The role of digital labour platforms in transforming the world of work” (2021). 48–SDO ziņojums: “Digitālo darba platformu loma darba pasaules pārveidē” (The role of digital labour platforms in transforming the world of work), (2021) 48 .
Moreover, the Commission’s assessment has also relied on its mapping of policies in Member States, relevant academic literature and CJEU case-law.Turklāt Komisijas novērtējums ir balstīts arī uz politikas kartēšanu dalībvalstīs, attiecīgo akadēmisko literatūru un EST lietām.
•Impact assessment•Ietekmes novērtējums
The Impact Assessment 49 was discussed with the Regulatory Scrutiny Board (RSB) on 27 October 2021. The RSB issued a positive opinion with comments, which have been addressed by further clarifying the coherence with linked initiatives, explaining why and how the issues related to algorithmic management are particularly relevant for the platform economy and better reflecting the views of different categories of stakeholders, including digital labour platforms and people working through them. The combination of measures put forward in this proposal was assessed in the Impact Assessment as the most effective, efficient and coherent. The quantitative and qualitative analysis of the preferred combination of measures shows that a substantial improvement in the working conditions and access to social protection for people working through platforms is expected. Digital labour platforms will also benefit from increased legal certainty and conditions for a sustainable growth, in line with the EU’s social model. As a spillover effect, other businesses competing with digital labour platforms will benefit from a newly levelled playing field.Ietekmes novērtējums 49 2021. gada 27. oktobrī tika apspriests ar Regulējuma kontroles padomi (RKP). RKP sniedza pozitīvu atzinumu ar komentāriem, kas tika risināti, sīkāk precizējot saskaņotību ar saistītajām iniciatīvām, paskaidrojot, kāpēc un kā ar algoritmisko pārvaldību saistītie jautājumi ir jo īpaši svarīgi platformu ekonomikai, un labāk atspoguļojot dažādu ieinteresēto personu kategoriju, tostarp digitālo darba platformu un ar to starpniecību strādājošo cilvēku, viedokļus. Šajā priekšlikumā ierosināto pasākumu kombinācija ietekmes novērtējumā tika izvērtēta kā visefektīvākā, iedarbīgākā un saskaņotākā. Vēlamo pasākumu kombinācijas kvantitatīvā analīze liecina, ka gaidāmi ievērojami uzlabojumi attiecībā uz darba nosacījumiem un sociālās aizsardzības pieejamību cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas. Digitālās darba platformas gūs labumu arī no lielākas juridiskās noteiktības un nosacījumiem ilgtspējīgai izaugsmei saskaņā ar ES sociālo modeli. Plašāku ietekmi radīs fakts, ka citi uzņēmumi, kas konkurē ar digitālajām darba platformām, gūs labumu no jaunajiem, vienlīdzīgas konkurences apstākļiem.
As a result of actions to address the risk of misclassification, between 1.72 million and 4.1 million people are expected to be reclassified as workers (circa 2.35 million on-location and 1.75 million online considering the higher estimation figures). This would grant them access to the rights and protections of the national and EU labour acquis. People who currently earn below the minimum wage would enjoy increased annual earnings of up to EUR 484 million, as statutory laws and/or industry-wide collective agreements would cover them as well. This means an average annual increase in EUR 121 per worker, ranging from EUR 0 for those already earning above the minimum wage before reclassification to EUR 1 800 for those earning below it. In-work poverty and precariousness would thus decrease as a result of reclassification and the resulting improved access to social protection. Hence, income stability and predictability would improve. Up to 3.8 million people would receive confirmation of their self-employment status and, as a result of actions by platforms aimed at relinquishing control to avoid reclassification as employers, they would enjoy more autonomy and flexibility. New rights related to algorithmic management in platform work may lead to improved working conditions for over 28 million people (both workers and self-employed) and greater transparency in the use of artificial intelligence (AI) at the workplace, with positive spill-over effects for the wider market of AI systems. The initiative would also improve transparency and traceability of platform work, including in cross-border situations, with positive effects for national authorities in terms of better enforcement of existing labour and fiscal rules, as well as improved collection of tax and social protection contributions. To this end, Member States could benefit from up to EUR 4 billion in increased tax and social protection contributions per year.Veicot pasākumus nepareizas klasifikācijas riska novēršanai, paredzams, ka par darba ņēmējiem tiks pārklasificēti no 1,72 miljoniem līdz 4,1 miljonam cilvēku (aptuveni 2,35 miljoni fiziskajā darba vietā un 1,75 miljoni tiešsaistē, ņemot vērā augstāko skaitļu aplēses). Tas dotu viņiem piekļuvi tiesībām un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti valsts un ES darba acquis. Cilvēki, kas pašlaik pelna mazāk par minimālo algu, saņemtu lielākus gada ienākumus – līdz pat 484 miljoniem EUR, jo uz viņiem attiektos arī likumi un/vai nozares mēroga koplīgumi. Tas nozīmē vidējo gada pieaugumu par 121 EUR uz vienu darba ņēmēju, proti, no 0 EUR tiem, kas jau pelna virs minimālās algas pirms pārklasificēšanas, līdz 1800 EUR tiem, kas pelna zem tās. Tādējādi pārklasificēšanas rezultātā samazinātos nodarbinātu personu nabadzība un nestabilitāte un tiktu uzlabota piekļuve sociālajai aizsardzībai. Kā arī uzlabotos ienākumu stabilitāte un paredzamība. Līdz pat 3,8 miljoniem cilvēku saņemtu apstiprinājumu par savu pašnodarbinātības statusu, un, pateicoties darbībām, ko veic platformas, kuru mērķis ir atteikties no kontroles, lai izvairītos no pārklasificēšanas par darba devējiem, viņiem būtu lielāka autonomija un elastība. Jaunas tiesības, kas saistītas ar algoritmisko pārvaldību platformu darbā, var uzlabot darba nosacījumus vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku (gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem) un palielināt pārredzamību mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā darbavietā, radot plašāku pozitīvu ietekmi uz MI sistēmu plašāku tirgu. Iniciatīva arī uzlabotu platformu darba pārredzamību un izsekojamību, tostarp pārrobežu situācijās, kas pozitīvi ietekmētu valstu iestādes attiecībā uz spēkā esošo darba un fiskālo noteikumu labāku izpildi, kā arī uzlabotu nodokļu un sociālās aizsardzības iemaksu iekasēšanu. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu gūt labumu no palielinātām nodokļu un sociālās aizsardzības iemaksām līdz pat 4 miljardiem EUR gadā.
Actions to address the risk of misclassification could result in up to EUR 4.5 billion increase in costs per year for digital labour platforms. Businesses relying on them and consumers may be faced with part of these costs, depending on how digital labour platforms decide to pass them onto third parties. New rights related to algorithmic management and the foreseen measures to improve enforcement, transparency and traceability imply negligible to low costs for digital labour platforms. The initiative may negatively affect the flexibility enjoyed by people working through platforms. However, such flexibility, especially in terms of arranging work schedules, may be only apparent already now, since actual working times depend on the real-time demand for services, supply of workers, and other factors. It was not possible to meaningfully quantify what this would entail in terms of change in full-time equivalents and potential job losses, given the very high number of variables such calculation would entail (e.g. evolving national regulatory landscapes, shifts in platforms’ sources of investment, reallocation of tasks from part-time false self-employed to full-time workers). For some people working through digital labour platforms currently earning above the minimum wage, reclassification might lead to lower wages, as some digital labour platforms might offset higher social protection costs by reducing salaries.Pasākumi nepareizas klasifikācijas riska novēršanai varētu radīt līdz pat 4,5 miljardiem EUR lielu izmaksu pieaugumu digitālajām darba platformām gadā. Uzņēmumi, kas uz tām paļaujas, un patērētāji var saskarties ar daļu no šīm izmaksām atkarībā no tā, kā digitālās darba platformas lemj tās nodot trešām personām. Jaunas tiesības, kas saistītas ar algoritmisko pārvaldību, un paredzētie pasākumi izpildes, pārredzamības un izsekojamības uzlabošanai digitālajām darba platformām paredz nenozīmīgas vai zemas izmaksas. Iniciatīva var negatīvi ietekmēt elastīgumu, kas pieejams cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot platformas. Tomēr šāda elastība, jo īpaši attiecībā uz darba grafiku organizēšanu, var būt acīmredzama jau tagad, jo faktiskais darba laiks ir atkarīgs no reāllaika pieprasījuma pēc pakalpojumiem, darba ņēmēju pieejamības un citiem faktoriem. Nebija iespējams jēgpilni kvantificēt, ko tas nozīmētu attiecībā uz izmaiņām pilnslodzes ekvivalentos un iespējamo darbvietu zaudēšanu, ņemot vērā ļoti lielo mainīgo lielumu skaitu, ko šāds aprēķins radītu (piemēram, valstu regulatīvās situācijas attīstība, platformu ieguldījumu avotu maiņa, uzdevumu pārdale no nepilna laika viltus pašnodarbinātajiem uz pilna darba laika darba ņēmējiem). Dažiem cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, un kuri pašlaik pelna virs minimālās algas, nepareizas klasificēšana varētu novest pie zemākām algām, jo dažas digitālās darba platformas varētu kompensēt augstākas sociālās aizsardzības izmaksas, samazinot algas.
Other measures considered in the Impact Assessment included: non-binding guidelines on how to deal with misclassification cases; a combination of a shift in the burden of proof with out-of-court administrative procedures for dealing with the misclassification of the employment status; non-binding guidelines on algorithmic management; algorithmic management rights for workers only; data interoperability obligations for digital labour platforms; setting up national registers to improve relevant data collection and keep track of platform work developments, including in cross border situations. They were overall considered less efficient, less effective and less coherent vis-à-vis the stated objectives of the initiative, as well as with the overarching values, aims, objectives and existing and forthcoming initiatives of the EU.Citi ietekmes novērtējumā aplūkotie pasākumi bija šādi: nesaistošas pamatnostādnes par to, kā rīkoties nepareizas klasifikācijas gadījumos; pierādīšanas pienākuma nobīde apvienojumā ar ārpustiesas administratīvām procedūrām nodarbinātības statusa nepareizas klasifikācijas gadījumu risināšanai; nesaistošas pamatnostādnes par algoritmisko pārvaldību; algoritmiskās pārvaldības tiesības tikai darba ņēmējiem; datu sadarbspējas pienākumi digitālajām darba platformām; valstu reģistru izveide nolūkā uzlabot attiecīgo datu vākšanu un sekot līdzi platformu darba attīstībai, tostarp pārrobežu situācijās. Kopumā tie tika uzskatīti par mazāk iedarbīgiem, mazāk efektīviem un mazāk saskaņotiem salīdzinājuma ar iniciatīvas izvirzītajiem mērķiem, kā arī ar ES vispārējām vērtībām, mērķiem, uzdevumiem un esošajām un gaidāmajām iniciatīvām.
•Regulatory fitness and simplification•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
The initiative includes different sets of measures, some of which aim at minimising compliance costs for micro, small and medium-sized enterprises (SME). While measures addressing the risk of misclassification cannot be mitigated because they directly pertain to fundamental workers’ rights, the administrative procedures required by the measures on algorithmic management and on improving enforcement, traceability and transparency allow for mitigations tailored to SMEs. Notably, these include longer deadlines to provide responses for requests of review of algorithmic decisions and the reduction in the frequency of updating relevant information.Iniciatīva ietver dažādus pasākumu kopumus, no kuriem dažu mērķis ir līdz minimumam samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lai gan pasākumus, ar kuriem novērš nepareizas klasifikācijas risku, nevar mazināt, jo tie tieši attiecas uz darba ņēmēju pamattiesībām, administratīvās procedūras, kas paredzētas algoritmiskās pārvaldības un izpildes, izsekojamības un pārredzamības uzlabošanas pasākumos, ļauj paredzēt MVU pielāgotus riska mazināšanas pasākumus. Tie jo īpaši ietver ilgākus termiņus atbilžu sniegšanai uz pieprasījumiem pārskatīt algoritmiskos lēmumus un attiecīgās informācijas atjaunināšanas biežuma samazināšanu.
•Fundamental rights•Pamattiesības
The Charter of Fundamental Rights of the European Union protects a broad range of rights in the employment context. These include the workers’ right to fair and just working conditions (Article 31) and to information and consultation within the undertaking (Article 27) , as well as the right to the protection of personal data (Article 8) and the freedom to conduct a business (Article 16). The proposed Directive promotes the rights contained in the Charter in the platform work context by addressing the employment status misclassification and by putting forward specific provisions regarding the use of automated monitoring and decision-making systems in platform work. It also strengthens information and consultation rights for platform workers and their representatives on decisions likely to lead to the introduction of or substantial changes in the use of automated monitoring and decision-making systems.Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizsargā plašu tiesību klāstu darba kontekstā. Tā ietver darba ņēmēju tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (31. pants) un tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā (27. pants), kā arī tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un darījumdarbības brīvību (16. pants). Ierosinātā direktīva veicina hartā ietvertās tiesības platformu darba kontekstā, pievēršoties nodarbinātības statusa nepareizai klasifikācijai un ierosinot īpašus noteikumus par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darbā. Tā arī stiprina platformu darba ņēmēju un viņu pārstāvju tiesības uz informāciju un uzklausīšanu par lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviestas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas vai būtiski mainīta to izmantošana.
4.BUDGETARY IMPLICATIONS4.IETEKME UZ BUDŽETU
The proposal does not require additional resources from the European Union's budget.Priekšlikums neparedz papildu resursu izmantošanu no Eiropas Savienības budžeta.
5.OTHER ELEMENTS5.CITI ELEMENTI
•Implementation plans and monitoring, evaluation and reporting arrangements•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Member States must transpose the Directive two years after it enters into force and communicate to the Commission the national execution measures via the MNE-Database. In line with Article 153(3) TFEU, they may entrust the social partners with the implementation of the Directive. The Commission stands ready to provide technical support to Member States to implement the Directive.Divu gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm direktīva jātransponē un ar Valsts izpildes pasākumu datubāzes (MNE-Database) starpniecību Komisijai jāpaziņo valsts izpildes pasākumi. Saskaņā ar LESD 153. panta 3. punktu direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem. Komisija ir gatava sniegt tehnisku atbalstu dalībvalstīm direktīvas īstenošanā.
The Commission will review the implementation of the Directive five years after it enters into force and propose, where appropriate, legislative amendments. Progress towards achieving the objectives of the initiative will be monitored by a series of core indicators (listed in the Impact Assessment Report). The monitoring framework will be subject to further adjustment according to the final legal and implementation requirements and timeline.Komisija pārskatīs direktīvas īstenošanu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un vajadzības gadījumā ierosinās tiesību aktu grozījumus. Progresu iniciatīvas mērķu sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot virkni pamatrādītāju (kas uzskaitīti ietekmes novērtējuma ziņojumā). Šajā uzraudzības satvarā turpmākas korekcijas tiks veiktas saskaņā ar nobeiguma juridiskajām un īstenošanas prasībām un laika grafiku.
•Explanatory documents (for directives)•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
The proposed Directive touches on labour law, specifies and complements data protection rules and contains both substantive and procedural rules. Member States might use different legal instruments to transpose it. It is therefore justified that Member States accompany the notification of their transposition measures with one or more documents explaining the relationship between the components of the Directive and the corresponding parts of national transposition instruments, in accordance with the Joint Political Declaration of 28 September 2011 of Member States and the Commission on explanatory documents. 50Ierosinātā direktīva attiecas uz darba tiesībām, tā precizē un papildina datu aizsardzības noteikumus un ietver gan materiālās, gan procesuālās normas. Tās transponēšanai dalībvalstis varētu izmantot dažādus juridiskos instrumentus. Tāpēc ir pamatoti, ka dalībvalstis paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievieno vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos, saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 50 .
•Detailed explanation of the specific provisions of the proposal•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Chapter I – General provisions I nodaļa – Vispārīgi noteikumi 
Article 1 – Subject matter and scope1. pants – Priekšmets un darbības joma
This provision establishes the purpose of the Directive, namely to improve the working conditions of persons performing platform work by ensuring correct determination of their employment status, by promoting transparency, fairness and accountability in algorithmic management in platform work and by improving transparency in platform work, including in cross-border situations.Šajā noteikumā noteikts direktīvas mērķis, proti, uzlabot darba nosacījumus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās.
This article also defines the personal scope of the Directive, which includes persons performing platform work in the Union, irrespective of their employment status, albeit to a various extent depending on the provisions concerned. As a general rule, the Directive covers persons who have, or who based on an assessment of facts may be deemed to have, an employment contract or employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member States, with consideration to the case-law of the CJEU. This approach is meant to include situations where the employment status of the person performing platform work is not clear, including instances of false self-employment, so as to allow correct determination of that status.Šajā pantā ir noteikta arī direktīvas darbības joma attiecībā uz personām, kas ietver personas, kas veic platformu darbu Savienībā, neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa, lai gan dažādā mērā atkarībā no konkrētajiem noteikumiem. Principā direktīva attiecas uz personām, kurām ir vai kurām, balstoties uz faktu izvērtējumu, varētu būt darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Šai pieejai būtu jāiekļauj situācijas, kurās personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statuss nav skaidrs, tostarp viltus pašnodarbinātības gadījumus, lai varētu pareizi noteikt šo statusu.
However, the provisions of the chapter on algorithmic management, which are related to the processing of personal data and thus covered by the legal basis of Article 16(2) TFEU, also apply to persons performing platform work in the Union who do not have an employment relationship, i.e. the genuine self-employed and those with another employment status that may exist in some Member States.Tomēr nodaļas par algoritmisko pārvaldību noteikumi, kas attiecas uz personas datu apstrādi un uz kuriem tādējādi attiecas LESD 16. panta 2. punkta juridiskais pamats, attiecas arī uz personām, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba attiecību, t. i., patiesi pašnodarbinātām personām un personām ar citu nodarbinātības statusu, kas var pastāvēt dažās dalībvalstīs.
The digital labour platforms concerned by this proposal are those which organise platform work in the Union, irrespective of their place of establishment and irrespective of the law otherwise applicable. The decisive element for the territorial applicability is thus the place where platform work is performed and not the place where the digital labour platform is established or where the service to the recipient is offered or provided.Šis priekšlikums attiecas uz digitālajām darba platformām, kas organizē platformu darbu Savienībā, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem. Tādējādi noteicošais teritoriālās piemērojamības elements ir vieta, kur tiek veikts platformas darbs, nevis vieta, kur digitālā darba platforma nodibināta vai kur saņēmējam tiek piedāvāts vai sniegts pakalpojums.
Article 2 – Definitions2. pants – Definīcijas
This provision defines a number of terms and concepts necessary to interpret the provisions of the Directive, including ‘digital labour platform’, ‘platform work’ and ‘representative’. It distinguishes between ‘persons performing platform work’ – irrespective of their employment status – and ‘platform workers’ – who are in an employment relationship.Šajā noteikumā ir definēti vairāki termini un jēdzieni, kas nepieciešami direktīvas noteikumu interpretācijai, tostarp “digitālā darba platforma”, “platformu darbs” un “pārstāvji”. Tajā ir nošķirtas “personas, kas veic platformu darbu” (neatkarīgi no nodarbinātības statusa) un “platformu darba ņēmēji” (kuriem ir darba attiecības).
Chapter II – Employment statusII nodaļa — Nodarbinātības statuss
Article 3 – Correct determination of the employment status3. pants – Nodarbinātības statusa pareiza noteikšana
This article requires Member States to have in place appropriate procedures to verify and ensure the correct determination of the employment status of persons performing platform work, so as to allow persons that are possibly misclassified as self-employed (or any other status) to ascertain whether they should be considered to be in an employment relationship – in line with national definitions – and, if so, to be reclassified as workers. This will ensure that false self-employed have the possibility to obtain access to working conditions laid down in Union or national law in line with their correct employment status.Šajā pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā ļaut personām, kas, iespējams, kļūdaini klasificētas kā pašnodarbinātas personas (vai jebkurā citā statusā), pārliecināties, vai viņas būtu jāuzskata par darba tiesiskās attiecībās esošām — saskaņā ar valsts definīcijām — un, ja tā ir, lai minētās personas varētu pārklasificēt par darba ņēmējiem. Tas nodrošinās, ka viltus pašnodarbinātajiem būs iespēja piekļūt Savienības vai valsts tiesību aktos paredzētajiem darba nosacījumiem atbilstoši viņu pareizajam nodarbinātības statusam.
The provision also clarifies that the correct determination of the employment status should be based on the principle of the primacy of facts, i.e. guided primarily by the facts relating to the actual performance of work and the remuneration, taking into account the use of algorithms in platform work, and not by how the relationship is defined in the contract. Where an employment relationship exists, the procedures in place should also clearly identify who is to assume the obligations of the employer.Noteikumā arī precizēts, ka pareizai nodarbinātības statusa noteikšanai būtu jābalstās uz prioritāro faktu principa, t. i., galvenokārt jābalstās uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi un atalgojumu, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darbā, nevis to, kā attiecības ir definētas līgumā. Ja pastāv darba attiecības, ieviestajās procedūrās būtu arī skaidri jānorāda, kam jāuzņemas darba devēja pienākumi.
Article 4 – Legal presumption4. pants — Juridiskā prezumpcija
This provision establishes the legal presumption that an employment relationship exists between the digital labour platform and a person performing platform work, if the digital labour platform controls certain elements of the performance of work. Member States are required to establish a framework to ensure that the legal presumption applies in all relevant administrative and legal proceedings and that enforcement authorities, such as labour inspectorates or social protection bodies, can also rely on that presumption.Šis noteikums paredz juridisko prezumpciju, ka starp digitālo darba platformu un personu, kas veic platformu darbu, pastāv darba attiecības, ja digitālā darba platforma kontrolē konkrētus darba izpildes elementus. Dalībvalstīm jāizveido satvars, lai nodrošinātu, ka juridisko prezumpciju piemēro visos attiecīgajos administratīvajos un tiesas procesos un ka arī izpildiestādes, piemēram, darba inspekcijas vai sociālās aizsardzības iestādes, var pamatoties uz šo prezumpciju.
The article defines criteria that indicate that the digital labour platform controls the performance of work. The fulfillment of at least two indicators should trigger the application of the presumption.Minētajā pantā ir noteikti kritēriji, kas liecina, ka digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi. Vismaz divu rādītāju izpildei vajadzētu būt par pamatu prezumpcijas piemērošanai.
Member States are also required to ensure effective implementation of the legal presumption through supporting measures, such as disseminating information to the public, developing guidance and strengthening controls and field inspections, which are essential to ensure legal certainty and transparency for all parties involved.Dalībvalstīm ir arī jānodrošina iedarbīga juridiskās prezumpcijas īstenošana, izmantojot atbalsta pasākumus, piemēram, izplatot informāciju sabiedrībai, izstrādājot norādījumus un pastiprinot kontroli un pārbaudes uz vietas, kas ir būtiski, lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību.
The provision also clarifies that the legal presumption should not have retroactive effects, i.e. should not apply to factual situations before the transposition deadline of the Directive.Noteikumā arī precizēts, ka juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, t. i., to nevajadzētu piemērot faktiskām situācijām pirms direktīvas transponēšanas termiņa.
Article 5 – Possibility to rebut the legal presumption5. pants – Iespēja atspēkot juridisko prezumpciju
This provision ensures the possibility to rebut the legal presumption in relevant legal and administrative proceedings, i.e. to prove that the contractual relationship at stake is in fact not an ‘employment relationship’ in line with the definition in force in the Member State concerned. The burden of proof that there is no employment relationship will be on the digital labour platform.Šis noteikums nodrošina iespēju atspēkot juridisko prezumpciju attiecīgajā tiesas un administratīvajā procesā, t. i., pierādīt, ka attiecīgās līgumattiecības faktiski nav “darba attiecības” saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošo definīciju. Pienākums pierādīt, ka darba attiecības nepastāv, būs jāpilda digitālajai darba platformai.
Chapter III – Algorithmic managementIII nodaļa – Algoritmiskā pārvaldība
Article 6 – Transparency on and use of automated monitoring and decision-making systems6. pants – Automatizētās uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas sistēmas pārredzamība un izmantošana
This provision requires digital labour platforms to inform platform workers of the use and key features of automated monitoring systems – which are used to monitor, supervise or evaluate the work performance of platform workers through electronic means – and automated decision making systems – which are used to take or support decisions that significantly affect platform workers’ working conditions.Šis noteikums paredz, ka digitālajām darba platformām jāinformē platformu darba ņēmēji par tādu automatizēto uzraudzības sistēmu izmantošanu un galvenajām iezīmēm, kuras izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu platformu darba ņēmēju paveiktā darba rezultātus, un par tādu automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu un galvenajām iezīmēm, kuras izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kas būtiski ietekmē platformu darba ņēmēju darba nosacījumus.
The information to be provided includes the categories of actions monitored, supervised and evaluated (including by clients) and the main parameters that such systems take into account for automated decisions. The article specifies in what form and at which point in time this information is to be provided and that it should also be made available to labour authorities and platform workers’ representatives upon request.Sniedzamā informācija ietver uzraudzīto, pārraudzīto un novērtēto (tostarp klientu uzraudzīto, pārraudzīto un novērtēto) darbību kategorijas un galvenos parametrus, ko šādas sistēmas ņem vērā, pieņemot automatizētus lēmumus. Šajā pantā ir precizēts, kādā veidā un kurā brīdī šī informācija ir jāsniedz un ka pēc pieprasījuma tā būtu jādara pieejama arī darba iestādēm un platformu darba ņēmēju pārstāvjiem.
In addition, the article provides that digital labour platforms must not process any personal data concerning platform workers that are not intrinsically connected to and strictly necessary for the performance of their contract. This includes data on private conversations, on the health, psychological or emotional state of the platform worker and any data while the platform worker is not offering or performing platform work.Turklāt šajā pantā ir noteikts, ka digitālās darba platformas nedrīkst apstrādāt nekādus personas datus, kas attiecas uz platformu darba ņēmējiem un kas nav nesaraujami saistīti un pilnīgi nepieciešami līguma izpildei. Tas attiecas uz datiem par privātām sarunām, par platformu darba ņēmēju veselību, emocionālo vai psiholoģisko stāvokli un jebkādiem datiem, kamēr platformu darba ņēmējs nepiedāvā vai neveic platformu darbu.
Article 7 – Human monitoring of automated systems7. pants – Cilvēku veikta automatizēto sistēmu uzraudzība
This provision requires digital labour platforms to regularly monitor and evaluate the impact of individual decisions taken or supported by automated monitoring and decision-making systems on working conditions. In particular, digital labour platforms will have to evaluate the risks of automated monitoring and decision-making systems to the safety and health of platform workers and ensure that such systems do not in any manner put undue pressure on platform workers or otherwise put at risk the physical and mental health of platform workers.Šis noteikums paredz, ka digitālajām darba platformām regulāri jāuzrauga un jānovērtē atsevišķu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekme uz darba nosacījumiem. Jo īpaši digitālajām darba platformām būs jānovērtē riski, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, kā arī jānodrošina, ka minētās sistēmas nekādā ziņā nerada platformu darba ņēmējiem pārmērīgu spiedienu vai citādi neapdraud platformu darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību.
The article also stipulates the need for digital labour platforms to ensure sufficient human resources for this monitoring of automated systems. The persons charged by the digital labour platform with that task must have the necessary competence, training and authority to exercise their function and must be protected from negative consequences (such as dismissal or other sanctions) for overriding automated decisions.Šajā pantā arī paredzēts, ka digitālajām darba platformām jānodrošina pietiekami cilvēkresursi šādai automatizēto sistēmu uzraudzībai. Personām, kurām digitālā darba platforma uzdevusi veikt šo uzdevumu, ir jābūt tam nepieciešamajai kompetencei, izglītībai un pilnvarām, un viņām jābūt aizsargātām pret negatīvām sekām (piemēram, atlaišanu vai citām sankcijām) par automatizētu lēmumu noraidīšanu.
Article 8 – Human review of significant decisions8. pants – Cilvēku veikta svarīgu lēmumu pārskatīšana
This provision establishes the right for platform workers to obtain an explanation from the digital labour platform for a decision taken or supported by automated systems that significantly affects their working conditions. For that purpose the digital labour platform should provide the possibility for them to discuss and clarify the facts, circumstances and reasons for such decisions with a human contact person at the digital labour platform.Šajā noteikumā noteiktas platformu darba ņēmēju tiesības saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par lēmumu, ko pieņēmušas vai atbalstījušas automatizētas sistēmas un kas būtiski ietekmē viņu darba nosacījumus. Šajā nolūkā digitālajai darba platformai būtu jānodrošina darba ņēmējiem iespēja digitālajā darba platformā apspriest un precizēt šādu lēmumu pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus ar kontaktpersonu (cilvēku).
In addition, the article requires digital labour platforms to provide a written statement of reasons for any decision to restrict, suspend or terminate the platform worker’s account, to refuse the remuneration for work performed by the platform worker, or affecting the platform worker’s contractual status.Turklāt šajā pantā noteikts, ka digitālajām darba platformām ir jāsniedz rakstisks paziņojums par iemesliem jebkuram lēmumam ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformas darba ņēmēja paveikto darbu vai lēmumu, kas ietekmē platformas darba ņēmēja līgumisko statusu.
Where the explanation obtained is not satisfactory or where platform workers consider their rights infringed, they also have the right to request the digital labour platform to review the decision and to obtain a substantiated reply within a week. Digital labour platforms have to rectify the decision without delay or, if that is not possible anymore, to provide adequate compensation, if the decision infringes the platform worker’s rights.Ja saņemtais paskaidrojums nav apmierinošs vai ja platformu darba ņēmēji uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas, viņiem ir arī tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt lēmumu un nedēļas laikā saņemt pamatotu atbildi. Digitālajām darba platformām lēmums ir nekavējoties jālabo vai, ja tas vairs nav iespējams, jānodrošina pienācīga kompensācija, ja lēmums pārkāpj platformu darba ņēmēja tiesības.
Article 9 – Information and consultation9. pants – Informēšana un uzklausīšana
This provision requires digital labour platforms to inform and consult platform workers’ representatives or, if there are no representatives, the platform workers themselves on algorithmic management decisions, for instance if they intend to introduce new automated monitoring or decision-making systems or make substantial changes to those systems. The aim of this provision is to promote social dialogue on algorithmic management. Given the complexity of the subject matter, the representatives or the platform workers concerned can be assisted by an expert of their choice. This article is without prejudice to existing information and consultation requirements under Directive 2002/14/EC.Šis noteikums paredz, ka digitālajām darba platformām par algoritmiskās pārvaldības lēmumiem ir jāinformē un jāuzklausa platformu darba ņēmēju pārstāvji vai, ja nav pārstāvju, paši platformu darba ņēmēji, piemēram, par to, vai tās plāno ieviest jaunas automatizētas uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas sistēmas vai veikt būtiskas izmaiņas šajās sistēmās. Šā noteikuma mērķis ir veicināt sociālo dialogu par algoritmisko pārvaldību. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību, attiecīgajiem pārstāvjiem vai platformu darba ņēmējiem var palīdzēt viņu izvēlēts eksperts. Šis pants neskar spēkā esošās informēšanas un uzklausīšanas prasības saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK.
Article 10 – Persons performing platform work who do not have an employment relationship10. pants – Personas, kas veic platformu darbu un kam nav darba attiecību
This provision ensures that the provisions on transparency, human monitoring and review of Articles 6, 7 and 8 – which relate to the processing of personal data by automated systems – also apply to persons performing platform work who do not have an employment contract or employment relationship, i.e. the genuine self-employed. This does not include the provisions on health and safety at work, which are specific to workers.Šis noteikums nodrošina, ka 6., 7. un 8. panta noteikumi par pārredzamību, cilvēku veiktu uzraudzību un pārskatīšanu, kas attiecas uz personas datu apstrādi automatizētās sistēmās, attiecas arī uz personām, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību, t. i., patiesi pašnodarbinātajiem. Tas neietver noteikumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, kas attiecas uz darba ņēmējiem.
This is without prejudice to the provisions of the Platforms-to-Business Regulation (2019/1150). Its provisions prevail if they cover specific aspects of the Directive in respect of self-employed ‘business users’ within the meaning of the Regulation. Article 8 does not apply to ‘business users’ at all.Tas neskar noteikumus, kas paredzēti Regulā par platformu uzņēmējdarbībai (2019/1150). Tās noteikumi prevalē, ja tie attiecas uz konkrētiem direktīvas aspektiem attiecībā uz pašnodarbinātiem “komerciāliem lietotājiem” minētās regulas izpratnē. Direktīvas 8. pants vispār neattiecas uz “komerciālajiem lietotājiem”.
Chapter IV – Transparency on platform workIV nodaļa – Platformu darba pārredzamība
Article 11 – Declaration of platform work11. pants – Platformu darba deklarēšana
This provision clarifies that digital labour platforms which are employers have to declare work performed by platform workers to the competent labour and social protection authorities of the Member State in which the work is performed and to share relevant data with those authorities, in accordance with national rules and procedures. This clarification is particularly relevant for digital labour platforms which are established in another country than the one where platform work is performed.Šajā noteikumā ir precizēts, ka digitālajām darba platformām, kas ir darba devēji, ir jādeklarē platformu darba ņēmēju veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs veikts, un jākopīgo attiecīgie dati ar minētajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām. Šis precizējums jo īpaši attiecas uz digitālajām darba platformām, kas izveidotas citā valstī, nevis tajā, kurā tiek veikts platformu darbs.
Article 12 – Access to relevant information on platform work12. pants – Piekļuve attiecīgai informācijai par platformu darbu
This provision requires digital labour platforms to make certain information accessible to labour, social protection and other relevant authorities ensuring compliance with legal obligations and the representatives of persons performing platform work. This information includes the number of persons performing platform work through the digital labour platform concerned on a regular basis and their contractual or employment status, as well as the general terms and conditions applicable to those contractual relationships. The information should be regularly updated and further clarifications and details should be provided at request.Šis noteikums paredz, ka digitālajām darba platformām ir jādara konkrēta informācija pieejama darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm, kas nodrošina atbilstību juridiskajiem pienākumiem, un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem. Šī informācija ietver to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu, un viņu līgumisko vai nodarbinātības statusu, kā arī vispārīgos noteikumus, kas piemērojami šīm līgumattiecībām. Informācija būtu regulāri jāatjaunina, un pēc pieprasījuma būtu jāsniedz papildu paskaidrojumi un sīkāka informācija.
Chapter V – Remedies and enforcementIV nodaļa – Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un izpilde
Article 13 – Right to redress13. pants — Tiesības uz tiesisko aizsardzību
This provision requires Member States to provide access to effective and impartial dispute resolution and a right to redress and, where appropriate, adequate compensation, for infringements of the rights established under the Directive.Saskaņā ar šo noteikumu dalībvalstīm ir jānodrošina piekļuve iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesības uz tiesisko aizsardzību, pienācīgu kompensāciju, ja tiek pārkāptas tiesības, kas izriet no šīs direktīvas.
Article 14 – Procedures on behalf or in support of persons performing platform work14. pants – Procedūras personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai to atbalstam
This provision enables representatives of persons performing platform work or other legal entities which have a legitimate interest in defending the rights of persons performing platform work, to engage in any judicial or administrative procedure to enforce any of the rights or obligations under this proposal. Such entities should have the right to act on behalf or in support of a person performing platform work, with the person’s approval, in such procedures and also to bring claims on behalf of more than one person performing platform work. This aims at overcoming the procedural and cost-related obstacles that persons performing platform work face in particular when seeking to have their employment status correctly determined.Šis noteikums ļauj personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem vai citām juridiskām personām, kurām ir likumīgas intereses aizstāvēt personu, kas veic platformu darbu, tiesības, iesaistīties jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu jebkuru no tiesībām vai pienākumiem, kas izriet no šī priekšlikuma. Šādām personām vajadzētu būt tiesībām rīkoties personas, kas veic platformu darbu, vārdā viņas atbalstam šādās procedūrās ar personas piekrišanu, kā arī iesniegt prasības vairāku tādu personu, kas veic platformu darbu, vārdā. Tā mērķis ir pārvarēt procesuālos un ar izmaksām saistītos šķēršļus, ar kuriem saskaras personas, kas veic platformu darbu, jo īpaši cenšoties panākt viņu nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu.
Article 15 – Communication channels for persons performing platform work15. pants – Sakaru kanāli personām, kas veic platformu darbu
This article requires digital labour platforms to create the possibility for persons performing platform work to contact and communicate with each other, and to be contacted by representatives of persons performing platform work, through the digital labour platforms’ digital infrastructure or similarly effective means. The aim is to ensure the possibililty for persons performing platform work to get to know and communicate with each other, also in view of defending their interests, despite the lack of a common place of work.Šajā pantā digitālajām darba platformām noteikts pienākums, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, radīt personām, kas veic platformu darbu, iespēju sazināties un uzturēt savstarpējus sakarus, kā arī iespēju, ka ar tām var sazināties viņu pārstāvji. Mērķis ir nodrošināt iespēju personām, kas veic platformu darbu, iepazīties un sazināties savā starpā, arī nolūkā aizstāvēt savas intereses, neraugoties uz kopīgas darbavietas trūkumu.
Article 16 – Access to evidence16. pants – Piekļuve pierādījumiem
This article ensures that national courts or other competent authorities can order the digital labour platform to disclose relevant evidence lying in their control, during proceedings concerning a claim regarding correct determination of the employment status of persons performing platform work. This includes evidence containing confidential information – such as relevant data on algorithms – where they consider it relevant to the claim, provided that effective measures are in place to protect this information.Šis pants nodrošina, ka valstu tiesas vai citas kompetentās iestādes var likt digitālajai darba platformai atklāt visus tās rīcībā esošos attiecīgos pierādījumus tiesvedībā, kas attiecas uz prasību par personu, kas veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu. Tas ietver pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, piemēram, attiecīgus datus par algoritmiem, ja tās to uzskata par prasībai būtisku ar nosacījumu, ka ir ieviesti iedarbīgi pasākumi šīs informācijas aizsardzībai.
Article 17 – Protection against adverse treatment or consequences17. pants – Aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi vai sekām
This provision requires Member States to provide persons performing platform work complaining about breaches of provisions adopted pursuant to the Directive with adequate judicial protection against any adverse treatment or consequences by the digital labour platform.Šis noteikums prasa, lai dalībvalstis personām, kas veic platformu darbu un kas sūdzas par to noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar direktīvu, nodrošinātu pienācīgu tiesisko aizsardzību pret jebkādu nelabvēlīgu attieksmi vai sekām no digitālās darba platformas puses.
Article 18 – Protection from dismissal18. pants — Aizsardzība pret atlaišanu
If a person performing platform work considers that he or she has been dismissed or subject to equivalent detriment (such as the deactivation of the account) on the ground that he or she exercises rights established in the Directive, and is able to establish facts which support this assertion, this provision places on the digital labour platform the burden to prove that the dismissal or alleged detrimental treatment was based on other objective reasons.Ja persona, kas veic platformu darbu, uzskata, ka ir atlaista vai tai piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību (piemēram, deaktivizēts konts), pamatojoties uz to, ka šī persona īsteno šajā direktīvā paredzētās tiesības, un var sniegt šo apgalvojumu apstiprinošus lietas faktus, ar šo noteikumu digitālajai darba platformai tiek uzlikts pienākums pierādīt, ka atlaišanas vai iespējamās nelabvēlīgās attieksmes pamatā bijuši citi objektīvi iemesli.
Article 19 – Supervision and penalties19. pants – Pārraudzība un sodi
This provision clarifies that the procedural framework for the enforcement of GDPR rules, in particular as regards supervision, cooperation and consistency mechanisms, remedies, liability and penalties applies to the provisions on algorithmic management which are based on Article 16 TFEU and that the data protection supervisory authorities are competent to monitor the application of those provisions, including the power to impose administrative fines.Noteikumā ir precizēts, ka VDAR noteikumu izpildes procesuālais satvars, jo īpaši attiecībā uz pārraudzību, sadarbības un konsekvences mehānismiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem, attiecas uz noteikumiem par algoritmisko pārvaldību, kuru pamatā ir LESD 16. pants, un ka datu aizsardzības pārraudzības iestādes ir kompetentas uzraudzīt minēto noteikumu piemērošanu, tostarp pilnvaras piemērot administratīvus naudas sodus.
The provision requires labour and social protection authorities and data protection supervisory authorities to cooperate, including by exchanging relevant information.Šis noteikums paredz, ka darba un sociālās aizsardzības iestādēm un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm jāsadarbojas, tostarp apmainoties ar attiecīgu informāciju.
It also requires Member States to provide for effective, proportionate and dissuasive penalties for breaches of the obligations under this Directive, and to make sure that they are applied.Ar to dalībvalstīm tiek noteikts pienākums paredzēt iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas uzlikto saistību pārkāpumiem un raudzīties, ka sankcijas tiek piemērotas.
Chapter VI – Final provisionsVI nodaļa – Nobeiguma noteikumi
Article 20 – More favourable provisions20. pants — Labvēlīgāki noteikumi
This provision allows Member States to provide a higher level of protection for workers than that guaranteed by the Directive, and preventing its use to lower existing standards in the same fields. This applies to self-employed persons only insofar as more favourable rules are compatible with internal market rules.Šis noteikums ļauj dalībvalstīm paredzēt darba ņēmējiem augstāku aizsardzības līmeni, nekā garantēts direktīvā, un nepieļaut tā izmantošanu, lai pazeminātu esošos standartus tajā pašā jomā. Tas attiecas uz pašnodarbinātām personām tikai tiktāl, ciktāl labvēlīgāki noteikumi ir saderīgi ar iekšējā tirgus noteikumiem.
Article 21 – Implementation21. pants – Īstenošana
This provision establishes the maximum period that Member States have in order to transpose the Directive into national law and communicate the relevant texts to the Commission. This period is set at two years after the date of entry into force. Moreover, it highlights that Member States may entrust the social partners with the implementation of the Directive, where social partners request to do so and as long as the Member States take all the necessary steps to ensure that they can at all times guarantee the results sought under this Directive.Šajā noteikumā paredzēts maksimālais laikposms, kāds ir dalībvalstu rīcībā, lai šo direktīvu transponētu valsts tiesību aktos un attiecīgos tekstus paziņotu Komisijai. Noteiktais laikposms ir divi gadi pēc spēkā stāšanās dienas. Turklāt tas akcentē: ja sociālie partneri to lūdz un ja vien dalībvalstis sper visus soļus, kas nepieciešami, lai tās vienmēr varētu garantēt rezultātus, ko šī direktīva tiecas sasniegt, dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem.
Article 22 – Review by the Commission22. pants – Komisijas veikta pārskatīšana
This is a standard provision requiring the Commission to review the implementation of this Directive five years after its entry into force, and to assess the need to revise and update the Directive.Šis ir standartnoteikums, saskaņā ar kuru Komisijai piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir jāpārskata tās īstenošana un jāizvērtē nepieciešamība pārskatīt un atjaunināt direktīvu.
Articles 23 and 24 – Entry into force and Addressees23. pants un 24. pants — Stāšanās spēkā un adresāti
These provisions stipulate that the Directive is to enter into force on the twentieth day following its publication in the Official Journal and is addressed to the Member States.Ar šiem noteikumiem paredz, ka direktīvai jāstājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī un ka tā ir adresēta dalībvalstīm.
2021/0414 (COD)2021/0414 (COD)
Proposal for aPriekšlikums
DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCILEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
on improving working conditions in platform workpar darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā
(Text with EEA relevance)(Dokuments attiecas uz EEZ)
THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION,EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular Article 153 (2), point (b), in conjunction with Article 153 (1), point (b), and Article 16(2) thereof,ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 16. panta 2. punktu,
Having regard to the proposal from the European Commission,ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
After transmission of the draft legislative act to the national parliaments,pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
Having regard to the opinion of the European Economic and Social Committee 51 ,ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 51 ,
Having regard to the opinion of the Committee of the Regions 52 ,ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 52 ,
Acting in accordance with the ordinary legislative procedure,saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
Whereas:tā kā:
(1)Pursuant to Article 3 of the Treaty on European Union, the objectives of the Union are, amongst others, to promote the well-being of its peoples and to work for the sustainable development of Europe based on a highly competitive social market economy, aiming at full employment and social progress.(1)Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības mērķi citu starpā ir veicināt savu tautu labklājību un gādāt par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstība.
(2)This Directive respects fundamental rights and observes the principles recognised in particular by the Charter of Fundamental Rights of the European Union (‘the Charter’). In particular, Article 31 of the Charter provides for the right of every worker to working conditions which respect his or her health, safety and dignity. Article 27 of the Charter protects the workers’ right to information and consultation within the undertaking. Article 8 of the Charter provides that everyone has the right to the protection of personal data concerning him or her. Article 16 of the Charter recognises the freedom to conduct a business.(2)Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši hartas 31. pantā ir paredzētas ikviena darba ņēmēja tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem. Hartas 27. pants aizsargā darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā. Hartas 8. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Hartas 16. pantā ir atzīta darījumdarbības brīvība.
(3)Principle No 5 of the European Pillar of Social Rights, proclaimed at Gothenburg on 17 November 2017 53 , provides that, regardless of the type and duration of the employment relationship, workers have the right to fair and equal treatment regarding working conditions, access to social protection and training; that, in accordance with legislation and collective agreements, the necessary flexibility for employers to adapt swiftly to changes in the economic context is to be ensured; and that innovative forms of work that ensure quality working conditions are to be fostered, that entrepreneurship and self-employment are to be encouraged and that occupational mobility is to be facilitated. The Porto Social Summit of May 2021 welcomed the Action Plan accompanying the Social Pillar 54 as guidance for its implementation.(3)2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. principā 53 ir noteikts, ka neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba nosacījumi, sociālās aizsardzības pieejamība un apmācība; ka saskaņā ar tiesību aktiem un kolektīviem līgumiem darbiniekiem nodrošina elastību, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām; un ka ir jāsekmē novatoriskas darba formas, kas nodrošina kvalitatīvus darba nosacījumus, jāveicina uzņēmējdarbības gars un pašnodarbinātība un jāatvieglina profesionālā mobilitāte. Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā tika apstiprināts rīcības plāns, kas pievienots sociālajam pīlāram 54 , kā arī norādes tā īstenošanai.
(4)Digitalisation is changing the world of work, improving productivity and enhancing flexibility, while also carrying some risks for employment and working conditions. Algorithm-based technologies, including automated monitoring and decision-making systems, have enabled the emergence and growth of digital labour platforms.(4)Digitalizācija maina darba pasauli, uzlabojot ražīgumu un palielinot elastīgumu, vienlaikus radot arī dažus riskus attiecībā uz nodarbinātību un darba nosacījumiem. Uz algoritmiem balstītas tehnoloģijas, tostarp automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir veicinājušas digitālo darba platformu rašanos un izaugsmi.
(5)Platform work is performed by individuals through the digital infrastructure of digital labour platforms that provide a service to their customers. By means of the algorithms, the digital labour platforms may control, to a lesser or greater extent – depending on their business model – the performance of the work, its remuneration and the relationship between their customers and the persons performing the work. Platform work can be performed exclusively online through electronic tools (‘online platform work’) or in a hybrid way combining an online communication process with a subsequent activity in the physical world (‘on-location platform work’). Many of the existing digital labour platforms are international business actors deploying their activities and business models in several Member States or across borders.(5)Platformu darbu veic privātpersonas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru, kas sniedz pakalpojumus saviem klientiem. Izmantojot algoritmus, digitālās darba platformas atkarībā no to uzņēmējdarbības modeļa lielākā vai mazākā mērā var kontrolēt darba izpildi, atalgojumu un attiecības starp saviem klientiem un personām, kas veic darbu. Platformu darbu var veikt tikai tiešsaistē, izmantojot elektroniskos rīkus (“tiešsaistes platformu darbs”), vai hibrīdveidā, apvienojot tiešsaistes saziņas procesu ar turpmāku darbību fiziskajā pasaulē (“platformu darbs fiziskajā darba vietā”). Daudzas no esošajām digitālajām darba platformām ir starptautiskas uzņēmējdarbības jomas dalībnieces, kas savas darbības un uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām.
(6)Platform work can provide opportunities for accessing the labour market more easily, gaining additional income through a secondary activity or enjoying some flexibility in the organisation of working time. At the same time, platform work brings challenges, as it can blur the boundaries between employment relationship and self-employed activity, and the responsibilities of employers and workers. Misclassification of the employment status has consequences for the persons affected, as it is likely to restrict access to existing labour and social rights. It also leads to an uneven playing field with respect to businesses that classify their workers correctly, and it has implications for Member States’ industrial relations systems, their tax base and the coverage and sustainability of their social protection systems. While such challenges are broader than platform work, they are particularly acute and pressing in the platform economy.(6)Platformu darbs sniedz iespējas vieglāk piekļūt darba tirgum, gūt papildu ienākumus no sekundāras darbības vai izmantot zināmu elastību darba laika organizēšanā. Tajā pašā laikā platformu darbs rada problēmas, jo tas var mazināt robežas starp darba attiecībām un pašnodarbinātību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju atbildību. Nodarbinātības statusa nepareiza klasifikācija rada sekas skartajiem cilvēkiem, jo tā var ierobežot piekļuvi esošajām darba un sociālajām tiesībām. Tas arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas savus darba ņēmējus klasificē pareizi, un ietekmē dalībvalstu industriālo attiecību sistēmas, nodokļu bāzi un to sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu un ilgtspēju. Lai gan šādas problēmas pastāv plašākā mērogā, ne tikai platformu darbā, platformu ekonomikā tās ir īpaši akūtas un neatliekamas.
(7)Court cases in several Member States have shown the persistence of misclassification of the employment status in certain types of platform work, in particular in sectors where digital labour platforms exert a certain degree of control over the remuneration and performance of work. While digital labour platforms frequently classify persons working through them as self-employed or ‘independent contractors’, many courts have found that the platforms exercise de facto direction and control over those persons, often integrating them in their main business activities and unilaterally determining the level of remuneration. Those courts have therefore reclassified purportedly self-employed persons as workers employed by the platforms. However, national case law has resulted in diverse outcomes and digital labour platforms have adapted their business model in various ways, thus increasing the lack of legal certainty over the employment status.(7)Tiesas lietas vairākās dalībvalstīs ir parādījušas, ka dažos platformu darba veidos nodarbinātības statuss joprojām tiek klasificēts nepareizi, jo īpaši nozarēs, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē darba izpildi un atalgojumu par to. Lai gan digitālās darba platformas bieži klasificē personas, kas strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos vai “neatkarīgus līgumslēdzējus”, daudzas tiesas ir konstatējušas, ka šīs platformas de facto vada un kontrolē šīs personas, bieži vien integrējot tās savā pamatdarbībā un vienpusēji nosakot atlīdzības līmeni. Līdz ar to šīs tiesas ir pārkvalificējušas norādītās pašnodarbinātās personas par platformu darba ņēmējiem. Tomēr valstu tiesu prakse ir devusi dažādus rezultātus, un digitālās darba platformas ir dažādi pielāgojušas savu uzņēmējdarbības modeli, tādējādi palielinot juridiskās noteiktības trūkumu attiecībā uz nodarbinātības statusu.
(8)Automated monitoring and decision-making systems powered by algorithms increasingly replace functions that managers usually perform in businesses, such as allocating tasks, giving instructions, evaluating the work performed, providing incentives or imposing sanctions. Digital labour platforms use such algorithmic systems as a standard way of organising and managing platform work through their infrastructure. Persons performing platform work subject to such algorithmic management often lack information on how the algorithms work, which personal data are being used and how their behaviour affects decisions taken by automated systems. Workers’ representatives and labour inspectorates do not have access to this information either. Moreover, persons performing platform work often do not know the reasons for decisions taken or supported by automated systems and lack the possibility to discuss those decisions with a contact person or to contest them.(8)Ar algoritmiem darbināmas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas arvien vairāk aizstāj funkcijas, ko uzņēmumos parasti veic vadītāji, piemēram, uzdevumu sadali, norādījumu sniegšanu, paveiktā darba novērtēšanu, stimulu nodrošināšanu vai sankciju piemērošanu. Digitālās darba platformas izmanto šādas algoritmiskās sistēmas par standarta veidu, kā organizēt un pārvaldīt platformu darbu, izmantojot savu infrastruktūru. Personām, kas veic platformu darbu, uz ko attiecas šāda algoritmiskā pārvaldība, bieži trūkst informācijas par to, kā algoritmi darbojas, kādi persondati tiek izmantoti un kā viņu uzvedība ietekmē automatizēto sistēmu pieņemtos lēmumus. Šī informācija nav pieejama arī darba ņēmēju pārstāvjiem un darba inspekcijām. Turklāt personas, kas veic platformu darbu, bieži nezina automatizēto sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu iemeslus un tām nav iespējas apspriest šos lēmumus ar kontaktpersonu vai apstrīdēt tos.
(9)When platforms operate in several Member States or across borders, it is often unclear where the platform work is performed and by whom. Also, national authorities do not have easy access to data on digital labour platforms, including the number of persons performing platform work, their employment status, and their working conditions. This complicates the enforcement of applicable rules, including in respect of labour law and social protection.(9)Ja platformas darbojas vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām, bieži vien nav skaidrs, kur un kas veic platformu darbu. Turklāt valstu iestādēm nav viegli piekļūt datiem par digitālajām darba platformām, tostarp par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, viņu nodarbinātības statusu un darba nosacījumiem. Tas sarežģī piemērojamo noteikumu izpildi, tostarp attiecībā uz darba tiesībām un sociālo aizsardzību.
(10)A body of legal instruments provides for minimum standards in working conditions and labour rights across the Union. This includes in particular Directive (EU) 2019/1152 of the European Parliament and of the Council 55 on transparent and predictable working conditions, Directive 2003/88/EC of the European Parliament and of the Council 56 on working time, Directive 2008/104/EC of the European Parliament and of the Council 57 on temporary agency work, and other specific instruments on aspects such as health and safety at work, pregnant workers, work-life balance, fixed-term work, part-time work, posting of workers, information and consultation of workers, among others. While those instruments provide a level of protection to workers, they do not apply to the genuine self-employed.(10)Juridisko instrumentu kopums paredz minimālos standartus attiecībā uz darba nosacījumiem un darba tiesībām visā Savienībā. Tas jo īpaši ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem 55 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK par darba laiku 56 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām 57 un citus īpašus instrumentus par tādiem aspektiem kā drošība un veselības aizsardzība darbā, strādājošas grūtnieces, darba un privātās dzīves līdzsvars, darbs uz noteiktu laiku, nepilna laika darbs, darba ņēmēju norīkošana darbā, darba ņēmēju informēšana un uzklausīšana. Lai gan šie instrumenti nodrošina darba ņēmēju aizsardzības līmeni, tie neattiecas uz patiesi pašnodarbinātajiem.
(11)Council Recommendation 2019/C 387/01 58 on access to social protection for workers and the self-employed recommends Member States to take measures ensuring formal and effective coverage, adequacy and transparency of social protection schemes for all workers and self-employed. Member States currently have varying degrees of providing social protection to the self-employed.(11)Padomes Ieteikumā 2019/C 387/01 par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai 58 dalībvalstīm ieteikts veikt pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošinātu sociālās aizsardzības shēmu formālu un iedarbīgu segumu, adekvātumu un pārredzamību. Dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga sociālās aizsardzības nodrošināšanas pakāpe pašnodarbinātajiem.
(12)Regulation (EU) 2016/679 of the European Parliament and of the Council 59 (‘General Data Protection Regulation’) ensures the protection of natural persons with regard to the processing of personal data, and in particular provides certain rights and obligations as well as safeguards concerning lawful, fair and transparent processing of personal data, including with regard to automated individual decision-making. Regulation (EU) 2019/1150 of the European Parliament and of the Council 60 promotes fairness and transparency for ‘business users’ using online intermediation services provided by operators of online platforms. The European Commission has proposed further legislation laying down harmonised rules for providers and users of artificial intelligence systems 61 .(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (“Vispārīgā datu aizsardzības regula”) 59 nodrošina fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un jo īpaši paredz konkrētas tiesības un pienākumus, kā arī aizsardzības pasākumus attiecībā uz likumīgu, godīgu un pārredzamu personas datu apstrādi, tostarp attiecībā uz automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 60 veicina taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem, kas izmanto tiešsaistes platformu operatoru sniegtos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus. Eiropas Komisija ir ierosinājusi turpmākus tiesību aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem 61 .
(13)While existing or proposed Union legal acts provide for certain general safeguards, challenges in platform work require some further specific measures. In order to adequately frame the development of platform work in a sustainable manner, it is necessary for the Union to set new minimum standards in working conditions to address the challenges arising from platform work. Persons performing platform work in the Union should be provided with a number of minimum rights aiming at ensuring correct determination of their employment status, at promoting transparency, fairness and accountability in algorithmic management, and at improving transparency in platform work, including in cross-border situations. This should be done with a view to improving legal certainty, creating a level playing field between digital labour platforms and offline providers of services and supporting the sustainable growth of digital labour platforms in the Union.(13)Lai gan spēkā esošajos vai ierosinātajos Savienības tiesību aktos ir paredzēti daži vispārīgi aizsardzības pasākumi, problēmām platformu darbā ir vajadzīgi daži konkrēti papildu pasākumi. Lai pienācīgi strukturētu ilgtspējīgu platformu darba attīstību, Savienībai ir jānosaka jauni minimālie standarti attiecībā uz darba nosacījumiem, lai risinātu no platformu darba izrietošās problēmas. Personām, kas Savienībā veic platformu darbu, būtu jānodrošina vairākas minimālās tiesības, kuru mērķis ir nodrošināt viņu nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, veicināt pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā un uzlabot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas būtu jādara nolūkā uzlabot juridisko noteiktību, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp digitālajām darba platformām un bezsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalstīt digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.
(14)The Commission has undertaken a two-stage consultation of the social partners, in accordance with Article 154 of the Treaty on the Functioning of the European Union, on the improvement of working conditions in platform work. There was no agreement among the social partners to enter into negotiations with regard to those matters. It is, however, important to take action at Union level in this area by adapting the current legal framework to the emergence of platform work.(14)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Komisija ir sākusi divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā. Sociālie partneri nav vienojušies sākt sarunas par šiem jautājumiem. Tomēr šajā jomā ir svarīgi rīkoties Savienības līmenī, pielāgojot pašreizējo tiesisko regulējumu platformu darba parādīšanās faktam.
(15)In addition, the Commission held extensive exchanges with relevant stakeholders, including digital labour platforms, associations of persons performing platform work, experts from academia, Member States and international organisations and representatives of civil society.(15)Turklāt Komisija rīkoja plašu informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp digitālajām darba platformām, tādu personu, kas veic platformu darbu, apvienībām, dalībvalstu pārstāvjiem, akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
(16)This Directive should apply to persons performing platform work in the Union who have, or who based on an assessment of facts may be deemed to have, an employment contract or employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member States, with consideration to the case-law of the Court of Justice of the European Union. This should include situations where the employment status of the person performing platform work is not clear, so as to allow correct determination of that status. The provisions on algorithmic management which are related to the processing of personal data should also apply to genuine self-employed and other persons performing platform work in the Union who do not have an employment relationship.(16)Šī direktīva būtu jāpiemēro katrai personai, kas veic platformu darbu Savienībā, kurai ir vai kurai, balstoties uz faktu izvērtējumu, varētu būt darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tai būtu jāiekļauj situācijas, kurās personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statuss nav skaidrs, lai varētu pareizi noteikt šo statusu. Noteikumi par algoritmisko pārvaldību, kas saistīti ar personas datu apstrādi, būtu jāpiemēro arī patiesi pašnodarbinātajiem un citām personām, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba attiecību.
(17)This Directive should apply to all digital labour platforms, irrespective of their place of establishment and irrespective of the law otherwise applicable, provided that the platform work organised through that digital labour platform is performed in the Union. A targeted set of mandatory rules should be established at Union level to ensure minimum rights on working conditions in platform work.(17)Šī direktīva būtu jāpiemēro visām digitālajām darba platformām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem, ar noteikumu, ka platformas darbs, ko organizē ar minētās digitālās darba platformas starpniecību, tiek veikts Savienībā. Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs obligātu noteikumu kopums, lai nodrošinātu minimālās tiesības attiecībā uz darba nosacījumiem platformu darbā.
(18)Digital labour platforms differ from other online platforms in that they organise work performed by individuals at the request, one-off or repeated, of the recipient of a service provided by the platform. Organising work performed by individuals should imply at a minimum a significant role in matching the demand for the service with the supply of labour by an individual who has a contractual relationship with the digital labour platform and who is available to perform a specific task, and can include other activities such as processing payments. Online platforms which do not organise the work performed by individuals but merely provide the means by which service providers can reach the end-user, for instance by advertising offers or requests for services or aggregating and displaying available service providers in a specific area, without any further involvement, should not be considered a digital labour platform. The definition of digital labour platforms should not include providers of a service whose primary purpose is to exploit or share assets, such as short-term rental of accommodation. It should be limited to providers of a service for which the organisation of work performed by the individual, such as transport of persons or goods or cleaning, constitutes a necessary and essential and not merely a minor and purely ancillary component.(18)Digitālās darba platformas atšķiras no citām tiešsaistes platformām ar to, ka tās organizē darbu, ko pēc platformas sniegtā pakalpojuma saņēmēja vienreizēja vai atkārtota pieprasījuma veic privātpersonas. Privātpersonu veiktā darba organizēšanā ka nozīmīgs elements būtu vismaz jāparedz pieprasījumu pēc pakalpojuma savietošana ar darbaspēka piedāvājumu, ko veic persona, kurai ir līgumattiecības ar digitālo darba platformu un kura ir pieejama konkrēta uzdevuma veikšanai, un var ietvert citas darbības, piemēram, maksājumu apstrādi. Tiešsaistes platformas, kas neorganizē privātpersonu veiktu darbu, bet tikai nodrošina līdzekļus, ar kuriem pakalpojumu sniedzēji var sasniegt galalietotāju, piemēram, reklamējot piedāvājumus vai pakalpojumu pieprasījumus vai apkopojot un demonstrējot pieejamos pakalpojumu sniedzējus konkrētā jomā bez jebkādas turpmākas iesaistes, nebūtu jāuzskata par digitālu darba platformu. Digitālo darba platformu definīcijā nebūtu jāiekļauj tāda pakalpojuma sniedzēji, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus, piemēram, izmitināšanas vietu īstermiņa īre. Tai būtu jāattiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba, piemēram personu pārvadājumu vai tīrīšanas pakalpojumu, organizācija ir būtiska, nevis tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.
(19)To combat false self-employment in platform work and to facilitate the correct determination of the employment status, Member States should have appropriate procedures in place to prevent and address misclassification of the employment status of persons performing platform work. The aim of those procedures should be to ascertain the existence of an employment relationship as defined by national law, collective agreements or practice with consideration to the case-law of the Court of Justice, and, where such employment relationship exists, to ensure full compliance with Union law applicable to workers as well as national labour law, collective agreements and social protection rules. Where self-employment or an intermediate employment status – as defined at national level – is the correct employment status, rights and obligations pursuant to that status should apply.(19)Lai apkarotu viltus pašnodarbinātību platformu darbā un atvieglotu pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, dalībvalstīs vajadzētu būt atbilstošām procedūrām, ar kurām novērš un risina personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju. Minēto procedūru mērķim vajadzētu būt pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts valsts tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un, ja šādas darba attiecības pastāv, nodrošināt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami darba ņēmējiem, kā arī valsts darba tiesībām, koplīgumiem un sociālās aizsardzības noteikumiem. Ja pašnodarbinātība vai pagaidu nodarbinātības statuss — kā noteikts valsts līmenī — ir pareizais nodarbinātības statuss, būtu jāpiemēro tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu.
(20)In its case law, the Court of Justice has established criteria for determining the status of a worker 62 . The interpretation by the Court of Justice of those criteria should be taken into account in the implementation of this Directive. The abuse of the status of self-employed persons, as defined in national law, either at national level or in cross-border situations, is a form of falsely declared work that is frequently associated with undeclared work. False self-employment occurs when a person is declared to be self-employed while fulfilling the conditions characteristic of an employment relationship, in order to avoid certain legal or fiscal obligations.(20)Tiesa savā judikatūrā ir noteikusi kritērijus darba ņēmēja statusa noteikšanai 62 . Šīs direktīvas īstenošanā būtu jāņem vērā tas, kā minētos kritērijus interpretē Tiesa. Valstu tiesību aktos definētā pašnodarbinātības statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās ir nepatiesi deklarēta darba veids, kas bieži tiek saistīts ar nedeklarētu darbu. Viltus pašnodarbinātība ir tad, kad nolūkā izvairīties no kādām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst nosacījumiem, kas raksturīgi darba attiecībām.
(21)The principle of primacy of facts, meaning that the determination of the existence of an employment relationship should be guided primarily by the facts relating to the actual performance of work, including its remuneration, and not by the parties’ description of the relationship, in accordance with the 2006 Employment Relationship Recommendation (No 198) of the International Labour Organisation, is particularly relevant in the case of platform work, where contractual conditions are often unilaterally determined by one party.(21)Prioritāro faktu princips, kas nozīmē, ka darba attiecību pastāvēšanas noteikšanā galvenokārt jābalstās uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, tostarp, atalgojumu, nevis pušu attiecību aprakstu saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas 2006. gada Ieteikumu par darba tiesiskajām attiecībām (Nr. 198), ir īpaši būtisks platformu darba gadījumā, kur līguma nosacījumus bieži vien vienpusēji nosaka viena puse.
(22)Where the existence of an employment relationship is established based on facts, the party acting as employer should be clearly identified and that party should fulfil all the obligations resulting from its role as employer.(22)Ja, pamatojoties uz faktiem, darba attiecības tiek konstatētas, skaidri identificē pusi, kas uzņemas darba devēja lomu, un minētajai pusei jāpilda visi no darba devēja statusa izrietošie pienākumi.
(23)Ensuring correct determination of the employment status should not prevent the improvement of working conditions of genuine self-employed persons performing platform work. Where a digital labour platform decides – on a purely voluntary basis or in agreement with the persons concerned – to pay for social protection, accident insurance or other forms of insurance, training measures or similar benefits to self-employed persons working through that platform, those benefits as such should not be regarded as determining elements indicating the existence of an employment relationship.(23)Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšanai nevajadzētu kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumu uzlabošanu. Ja digitālā darba platforma, pilnīgi brīvprātīgi vai vienojoties ar attiecīgajām personām, nolemj maksāt par sociālo aizsardzību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai cita veida apdrošināšanu, apmācību vai līdzīgiem pasākumiem pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot minēto platformu, šie pasākumi kā tādi nebūtu jāuzskata par noteicošiem elementiem, kas norāda uz darba attiecību esamību.
(24)When digital labour platforms control certain elements of the performance of work, they act like employers in an employment relationship. Direction and control, or legal subordination, is an essential element of the definition of an employment relationship in the Member States and in the case-law of the Court of Justice. Therefore contractual relationships in which digital labour platforms exert a certain level of control over certain elements of the performance of work should be deemed, by virtue of a legal presumption, to be an employment relationship between the platform and the person performing platform work through it. As a result, that person should be classified as a worker having all the rights and obligations in accordance with that status, as laid down in national and Union law, collective agreements and practice. The legal presumption should apply in all relevant administrative and legal proceedings and should benefit the person performing platform work. Authorities in charge of verifying the compliance with or enforcing relevant legislation, such as labour inspectorates, social protection bodies or tax authorities, should also be able to rely on that presumption. Member States should put in place a national framework to reduce litigation and increase legal certainty. (24)Ja digitālās darba platformas kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, tās darbojas kā darba devēji darba attiecībās. Dalībvalstīs un Tiesas judikatūrā vadība un kontrole vai juridiskā pakļautība ir būtisks elements darba attiecību definēšanā. Tādēļ līgumattiecības, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, saskaņā ar juridisku prezumpciju būtu jāuzskata par darba attiecībām starp platformu un personu, kas ar tās starpniecību veic platformu darbu. Tādējādi minētā persona būtu jāklasificē kā darba ņēmējs, kuram ir visas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu, kā noteikts valsts un Savienības tiesību aktos, koplīgumos un praksē. Juridiskā prezumpcija būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem administratīvajiem un tiesiskajiem procesiem, un tai būtu jāsniedz labums personai, kas veic platformas darbu. Iestādēm, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu ievērošanas pārbaudi vai izpildi, piemēram, darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām vai nodokļu iestādēm, arī vajadzētu būt iespējai paļauties uz minēto prezumpciju. Lai samazinātu tiesvedību un palielinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jāievieš valsts regulējums.
(25)Criteria indicating that a digital labour platform controls the performance of work should be included in the Directive in order to make the legal presumption operational and facilitate the enforcement of workers’ rights. Those criteria should be inspired by Union and national case law and take into account national concepts of the employment relationship. The criteria should include concrete elements showing that the digital labour platform, for instance, determines in practice and not merely recommends the working conditions or the remuneration or both, gives instructions on how the work is to be performed or prevents the person performing platform work from developing business contacts with potential clients. In order for it to be effective in practice, two criteria should be always fulfilled to trigger the application of the presumption,. At the same time, the criteria should not cover situations where the persons performing platform work are genuine self-employed. Genuine self-employed persons are themselves responsible vis-à-vis their customers for how they perform their work and the quality of their outputs. The freedom to choose working hours or periods of absence, to refuse tasks, to use subcontractors or substitutes or to work for any third party is characteristic of genuine self-employment. Therefore, de facto restricting such discretions by a number of conditions or through a system of sanctions, should also be considered as an element of controlling the performance of work. Closely supervising the performance of work or thoroughly verifying the quality of the results of that work, including through electronic means, which does not merely consist in using reviews or ratings by the recipients of the service, should also be considered as an element of controlling the performance of work. At the same time, digital labour platforms should be able to design their technical interfaces in a way to ensure good consumer experience. Measures or rules which are required by law or which are necessary to safeguard the health and safety of the recipients of the service should not be understood as controlling the performance of work. (25)Lai juridiskā prezumpcija būtu darbotiesspējīga un atvieglotu darba ņēmēju tiesību īstenošanu, direktīvā būtu jāiekļauj kritēriji, kas norāda, ka digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi. Šiem rādītājiem būt jābalstās uz Savienības un valstu judikatūru, un tajos būtu jāņem vērā valstu darba attiecību jēdzieni. Rādītājos būtu jāiekļauj konkrēti elementi, kas parāda, ka digitālā darba platforma, piemēram, nevis tikai iesaka, bet nosaka praksē darba nosacījumus vai atalgojumu, vai abus, sniedz norādes par to, kā veicams darbs, vai liedz personai, kas veic platformu darbu, veidot darījumu kontaktus ar potenciālajiem klientiem. Lai tas darbotos praksē, vienmēr būtu jāizpilda divi kritēriji, kas ļauj piemērot prezumpciju. Tajā pašā laikā kritērijiem nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad personas, kas veic platformu darbu, ir acīmredzami patiesi pašnodarbinātie. Patiesi pašnodarbinātie paši ir atbildīgi pret saviem klientiem par darba veikšanu un paveiktā darba rezultātu kvalitāti. Patiesai pašnodarbinātībai ir raksturīga brīvība izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laikposmus, atteikties veikt uzdevumus, izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus vai strādāt jebkuras trešās personas labā. Tāpēc par darba izpildes kontroles elementu faktiski būtu jāuzskata arī šādas rīcības brīvības ierobežošana ar vairākiem nosacījumiem vai ar sankciju sistēmas palīdzību. Tādēļ par darba izpildes kontroles elementu būtu jāuzskata arī darba izpildes cieša uzraudzība vai minētā darba rezultātu kvalitātes stingra pārbaude, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nenozīmē tikai pakalpojuma saņēmēju atsauksmju vai vērtējumu izmantošanu. Vienlaikus digitālajām darba platformām vajadzētu būt iespējai izstrādāt savas tehniskās saskarnes tā, lai nodrošinātu patērētājiem labu pieredzi. Pasākumi vai noteikumi, kas paredzēti tiesību aktos vai vajadzīgi, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēja veselību un drošību, nebūtu jāuzskata par darba izpildes kontroli.
(26)Effective implementation of the legal presumption through appropriate measures, such as disseminating information to the public, developing guidance and strengthening controls and field inspections is essential to ensure legal certainty and transparency for all parties involved. These measures should take into account the specific situation of start-ups to support the entrepreneurial potential and the conditions for the sustainable growth of digital labour platforms in the Union.(26)Lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību, ir būtiska iedarbīga juridiskās prezumpcijas īstenošana, izmantojot atbilstošus pasākumus, piemēram, izplatot informāciju sabiedrībai, izstrādājot norādījumus un pastiprinot kontroli un pārbaudes uz vietas. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā jaunuzņēmumu īpašā situācija, lai atbalstītu uzņēmējdarbības potenciālu un nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā.
(27)In the interest of legal certainty, the legal presumption should not have any retroactive legal effects before the transposition date of this Directive and should therefore only apply to the period starting from that date, including for contractual relationships entered into before and still ongoing on that date. Claims relating to the possible existence of an employment relationship before that date and resulting rights and obligations until that date should therefore be assessed only on the basis of national law and Union law predating this Directive.(27)Juridiskās noteiktības labad juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku pirms šīs direktīvas transponēšanas datuma, un tāpēc tā būtu jāpiemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētās dienas, tostarp attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms tās un minētajā datumā joprojām turpinās. Tāpēc prasības, kas saistītas ar iespējamu darba attiecību pastāvēšanu pirms minētā datuma un no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem līdz minētajam datumam, būtu jāizvērtē, pamatojoties tikai uz valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā pirms šīs direktīvas.
(28)The relationship between a person performing platform work and a digital labour platform may not meet the requirements of an employment relationship in accordance with the definition laid down in the law, collective agreements or practice in force of the respective Member State with consideration to the case-law of the Court of Justice, even though the digital labour platform controls the performance of work on a given aspect. Member States should ensure the possibility to rebut the legal presumption in legal or administrative proceedings or both by proving, on the basis of the aforementioned definition, that the relationship in question is not an employment relationship. The shift in the burden of proof to digital labour platforms is justified by the fact that they have a complete overview of all factual elements determining the relationship, in particular the algorithms through which they manage their operations. Legal proceedings and administrative proceedings initiated by the digital labour platforms in order to rebut the legal presumption should not have a suspensive effect on the application of the legal presumption. A successful rebuttal of the presumption in administrative proceedings should not preclude the application of the presumption in subsequent judicial proceedings. When the person performing platform work who is the subject of the presumption seeks to rebut the legal presumption, the digital labour platform should be required to assist that person, notably by providing all relevant information held by the platform in respect of that person. Member States should provide the necessary guidance for procedures to rebut the legal presumption.(28)Pat ja digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi konkrētā aspektā, attiecības starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu var neatbilst darba attiecību prasībām saskaņā ar definīciju, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos atspēkot juridisko prezumpciju, pamatojoties uz iepriekš minēto definīciju, pierādot, ka attiecīgās attiecības nav darba attiecības. Pierādīšanas pienākuma pārnesi uz digitālajām darba platformām pamato tas, ka tām ir pilnīgs pārskats par visiem faktiskajiem elementiem, kas nosaka attiecības, jo īpaši algoritmiem, ar kuru palīdzību tās pārvalda savas darbības. Tiesas un administratīvajiem procesiem, ko sākušas digitālās darba platformas, lai atspēkotu juridisko prezumpciju, nevajadzētu apturēt juridiskās prezumpcijas piemērošanu. Veiksmīgai prezumpcijas atspēkošanai administratīvajā procesā nevajadzētu liegt piemērot prezumpciju turpmākajās tiesvedībās. Ja persona, kas veic platformu darbu, un uz kuru attiecas prezumpcija, cenšas atspēkot juridisko prezumpciju, būtu jāprasa, lai digitālā darba platforma palīdzētu šai personai, konkrēti – sniedzot visu platformas rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto personu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz vajadzīgie norādījumi par procedūrām, lai atspēkotu juridisko prezumpciju.
(29)While Regulation (EU) 2016/679 establishes the general framework for the protection of natural persons with regard to the processing of personal data, it is necessary to lay down rules addressing the concerns that are specific in the processing of personal data in the context of platform work. This Directive provides for more specific rules in the context of platform work, including to ensure the protection of the rights and freedoms in respect of the processing of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679. In this context, terms relating to the protection of personal data in this Directive should be understood in light of the definitions set out in Regulation (EU) 2016/679.(29)Lai gan ar Regulu (ES) 2016/679 ir izveidots vispārējs regulējums fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, ir jāparedz noteikumi, ar kuriem novērš bažas, kas platformu darba kontekstā ir specifiskas personas datu apstrādei. Šajā direktīvā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē. Šajā kontekstā termini, kas šajā direktīvā attiecas uz personas datu aizsardzību, būtu jāsaprot, ņemot vērā Regulā (ES) 2016/679 noteiktās definīcijas.
(30)In addition to rights and obligations provided in this Directive, rights and obligations provided in Regulation (EU) 2016/679 continue to apply when personal data are processed. Articles 13, 14 and 15 of Regulation (EU) 2016/679 require data controllers to ensure transparency towards data subjects on the collection and processing of personal data. Moreover, Article 22(1) of Regulation (EU) 2016/679 provides for the data subjects’ right not to be subject to a decision based solely on automated processing, including profiling, which produces legal effects concerning him or her or similarly significantly affects him or her, subject to the exceptions provided for in paragraph 2 of that article. Those obligations apply also to digital labour platforms.(30)Papildus tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, personas datu apstrādē joprojām piemēro tiesības un pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679. Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantā ir noteikts, ka datu pārziņiem ir jānodrošina datu subjektiem pārredzamība par personas datu vākšanu un apstrādi. Turklāt Regulas (ES) 2016/679 22. panta 1. punktā ir paredzēts, ka datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu, ar nosacījumi, ka ievēro minētā panta 2. punktā paredzētos izņēmumus. Šie pienākumi attiecas arī uz digitālajām darba platformām.
(31)This Directive is without prejudice to Articles 13, 14, 15 and 22 of Regulation (EU) 2016/679, except for Articles 13(2)(f), 14(2)(g) and 15(1)(h) thereof, in relation to which Article 6 of this Directive provides for more specific rules in the context of platform work, including to ensure the protection of the rights and freedoms in respect of the processing of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679. (31)Šī direktīva neskar Regulas (ES) 2016/679 13., 14., 15. un 22. pantu, izņemot tās 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta h) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem šīs direktīvas 6. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.
(32)Digital labour platforms should be subject to transparency obligations in relation to automated monitoring and decision-making systems that are used to monitor, supervise or evaluate the work performance through electronic means; and automated decision-making systems which are used to take or support decisions that significantly affect working conditions, including access of persons performing platform work to work assignments, their earnings, their occupational safety and health, their working time, their promotion and their contractual status, including the restriction, suspension or termination of their account. In addition to what is provided in Regulation (EU) 2016/679, information concerning such systems should also be provided where decisions are not solely based on automated processing, provided that they are supported by automated systems. It should also be specified which kind of information should be provided to persons performing platform work regarding such automated systems, as well as in which form and when it should be provided. The obligation of the controller under Articles 13, 14 and 15 of Regulation (EU) 2016/679 to provide the data subject with certain information in relation to the processing of personal data concerning the data subject as well as with access to such data should continue to apply in the context of platform work. Information on automated monitoring and decision-making systems should also be provided to representatives of persons performing platform work and to national labour authorities at their request, in order to enable them to exercise their functions.(32)Uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības pienākumi attiecībā uz automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu darba izpildi; un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē darba nosacījumus, jo īpaši personu, kas veic platformu darbu, piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Papildus tam, kas noteikts Regulā (ES) 2016/679, informācija par šādām sistēmām būtu jāsniedz arī tad, ja lēmumu pamatā nav tikai automatizēta apstrāde, ar noteikumu, ka tos atbalsta automatizētas sistēmas. Būtu arī jāprecizē, kāda informācija par šādām automatizētām sistēmām būtu jāsniedz personām, kas veic platformu darbu, un kā un kad tā būtu jāsniedz. Pārziņa pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantu sniegt datu subjektam konkrētu informāciju saistībā ar datu subjekta personas datu apstrādi, kā arī piekļuvi šādiem datiem būtu jāturpina piemērot platformu darba kontekstā. Informācija par automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām būtu pēc pieprasījuma jāsniedz arī personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem un valstu darba iestādēm, lai tās varētu veikt savas funkcijas.
(33)Digital labour platforms should not be required to disclose the detailed functioning of their automated monitoring and decision-making systems, including algorithms, or other detailed data that contains commercial secrets or is protected by intellectual property rights. However, the result of those considerations should not be a refusal to provide all the information required by this Directive.(33)Nebūtu jāizvirza pienākums digitālajām darba platformām atklāt savu automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu detalizētu darbību, tostarp algoritmus vai citus detalizētus datus, kas satur komercnoslēpumus vai ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr minētajiem apsvērumiem nevajadzētu būt par iemeslu atteikumam sniegt visu šajā direktīvā prasīto informāciju.
(34)Articles 5 and 6 of Regulation (EU) 2016/679 require that personal data are processed in a lawful, fair and transparent manner. Digital labour platforms should therefore not be allowed to process any personal data concerning persons performing platform work that are not intrinsically connected to and strictly necessary for the performance of the contract between those persons and the digital labour platform. Article 6(5) of this Directive provides for more specific rules in the context of platform work, including to ensure the protection of the rights and freedoms in respect of the processing of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679.(34)Regulas (ES) 2016/679 5. un 6. pantā ir noteikts, ka personas dati ir jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un pārredzami. Tāpēc digitālām darba platformām nebūtu jāļauj apstrādāt nekādus personu, kas veic platformu darbu, personas datus, kas nav nesaraujami saistīti un pilnīgi nepieciešami, lai izpildītu līgumu, kas noslēgts starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu. Šīs direktīvas 6. panta 5. punktā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.
(35)Digital labour platforms make extensive use of automated monitoring and decision-making systems in managing their human resources. Monitoring by electronic means can be intrusive and decisions taken or supported by such systems directly affect the persons performing platform work, who might not have a direct contact with a human manager or supervisor. Digital labour platforms should therefore regularly monitor and evaluate the impact of individual decisions taken or supported by automated monitoring and decision-making systems on working conditions. Digital labour platforms should ensure sufficient human resources for this purpose. The persons charged by the digital labour platform with the function of monitoring should have the necessary competence, training and authority to exercise that function and should be protected from dismissal, disciplinary measures or other adverse treatment for overriding automated decisions or suggestions for decisions. In addition to obligations under Article 22 of Regulation (EU) 2016/679, Article 7(1) and (3) of this Directive provides for distinct obligations of digital labour platforms in relation to human monitoring of the impact of individual decisions taken or supported by automated systems, which apply as specific rules in the context of platform work, including to ensure the protection of the rights and freedoms in respect of the processing of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679.(35)Digitālās darba platformas cilvēkresursu pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt uzmācīga, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta šādas sistēmas, var tieši ietekmēt personas, kas veic platformas darbu un kurām var nebūt tieša kontakta ar vadītāju (cilvēku). Tāpēc digitālajām darba platformām būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē, kādu ietekmi uz darba nosacījumiem rada atsevišķi lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām. Digitālajām darba platformām šajā nolūkā būtu jānodrošina pietiekami cilvēkresursi. Personām, kurām digitālā darba platforma uzdevusi veikt uzraudzīšanas funkciju, ir jābūt tam nepieciešamajai kompetencei, izglītībai un pilnvarām, un tām jābūt aizsargātām pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi gadījumos, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus. Papildus pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 22. pantā, šīs direktīvas 7. panta 1. un 3. punktā ir paredzēti skaidri noteikti digitālo darba platformu pienākumi attiecībā uz cilvēka veiktu tādu atsevišķu lēmumu ietekmes uzraudzību, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un ko piemēro kā īpašus noteikumus platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.
(36)Article 22(3) of Regulation (EU) 2016/679 requires data controllers to implement suitable measures to safeguard data subjects’ rights and freedoms and legitimate interests in cases where the latter are subject to decisions based solely on automated processing. That provision requires, as a minimum, the data subject’s right to obtain human intervention on the part of the controller, to express his or her point of view and to contest the decision. Those requirements apply also to digital labour platforms. Article 8 of this Directive provides for more specific rules in the context of platform work, including to ensure the protection of the rights and freedoms in respect of the processing of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679.(36)Regulas (ES) 2016/679 22. panta 3. punktā ir noteikts, ka datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses gadījumos, kad uz datu subjektiem attiecas lēmumi, kuru pamatā ir tikai automatizēta apstrāde. Minētajā punktā ir noteikts, ka datu subjektam ir vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Minētās prasības attiecas arī uz digitālajām darba platformām. Šīs direktīvas 8. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.
(37)In that context, persons performing platform work should have the right to obtain an explanation from the digital labour platform for a decision, the lack of decision or a set of decisions taken or supported by automated systems that significantly affect their working conditions. For that purpose the digital labour platform should provide the possibility for them to discuss and clarify the facts, circumstances and reasons for such decisions with a human contact person at the digital labour platform. In addition, digital labour platforms should provide the person performing platform work with a written statement of reasons for any decision to restrict, suspend or terminate that person’s account, to refuse the remuneration for work performed by that person, or affecting his or her contractual status, as such decisions are likely to have significant negative effects on persons performing platform work, in particular their potential earnings. Where the explanation or reasons obtained are not satisfactory or where persons performing platform work consider their rights infringed, they should also have the right to request the digital labour platform to review the decision and to obtain a substantiated reply within a reasonable period of time. Where such decisions infringe those persons’ rights, such as labour rights or the right to non-discrimination, the digital labour platform should rectify such decisions without delay or, where that is not possible, provide adequate compensation.(37)Šajā kontekstā personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par lēmumu, lēmumu trūkumu vai tādu lēmumu kopumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un kas būtiski ietekmē viņu darba nosacījumus. Šajā nolūkā digitālajai darba platformai būtu jānodrošina viņiem iespēja digitālajā darba platformā ar kontaktpersonu (cilvēku) apspriest un precizēt šādu lēmumu pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Turklāt digitālajām darba platformām būtu jāsniedz personai, kas veic platformas darbu, rakstisks pamatojums par iemesliem jebkuram lēmumam ierobežot, apturēt vai izbeigt minētās personas kontu, atteikt atlīdzību par šīs personas veikto darbu vai lēmumu, kas ietekmē personas līgumisko statusu, jo šādi lēmumi, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmētu personas, kas veic platformu darbu, jo īpaši viņu potenciālos ienākumus. Ja saņemtais paskaidrojums vai iemesli nav apmierinoši vai ja personas, kas veic platformu darbu, uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas, viņiem vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt lēmumu un saprātīgā laikposmā saņemt pamatotu atbildi. Ja ar šādiem lēmumiem tiek pārkāptas minēto personu tiesības, piemēram, darba tiesības vai tiesības uz nediskrimināciju, digitālajai darba platformai būtu nekavējoties jālabo šādi lēmumi vai, ja tas nav iespējams, jānodrošina pienācīga kompensācija.
(38)Council Directive 89/391/EEC 63  introduces measures to encourage improvements in the safety and health of workers at work, including the obligation for employers to assess the occupational health and safety risks. As automated monitoring and decision-making systems potentially have significant impact on the physical and mental health of persons performing platform work, digital labour platforms should evaluate those risks, assess whether the safeguards of the systems are appropriate to address those risks and take appropriate preventive and protective measures.(38)Ar Padomes Direktīvu 89/391/EEK 63 ievieš pasākumus, lai veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā, tostarp darba devēju pienākumu novērtēt arodveselības un darba drošības riskus. Tā kā automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, iespējams, var būtiski ietekmēt personu, kas veic platformu darbu, fizisko un garīgo veselību, digitālajām darba platformām būtu jānovērtē šie riski, jāizvērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic atbilstoši preventīvi un aizsargpasākumi.
(39)Directive 2002/14/EC of the European Parliament and of the Council 64 establishes a general framework for informing and consulting employees in the Union. The introduction of or substantial changes in the use of automated monitoring and decision-making systems by digital labour platforms have direct impacts on the work organisation and individual working conditions of platform workers. Additional measures are necessary to ensure that digital labour platforms inform and consult platform workers or their representatives before such decisions are taken, at the appropriate level and, given the technical complexity of algorithmic management systems, with the assistance of an expert chosen by the platform workers or their representatives in a concerted manner where needed. (39)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK 64 izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Savienībā. Automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešana vai būtiskas izmaiņas to lietošanā, ko veic digitālās darba platformas, tieši ietekmē platformu darba ņēmēju darba organizāciju un individuālos darba nosacījumus. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas pirms šādu lēmumu pieņemšanas par to informē platformu darba ņēmējus vai viņu pārstāvjus un apspriežas ar tiem atbilstošā līmenī un, ņemot vērā algoritmiskās pārvaldības sistēmu tehnisko sarežģītību, vajadzības gadījumā saskaņoti ar platformas darba ņēmēju vai viņu pārstāvju izraudzīta eksperta palīdzību.
(40)Persons who do not have an employment relationship constitute a significant part of the persons performing platform work. The impact of automated monitoring and decision-making systems used by digital labour platforms on their working conditions and their earning opportunities is similar to that on platform workers. Therefore, the rights in Articles 6, 7 and 8 of this Directive pertaining to the protection of natural persons in relation to the processing of personal data in the context of algorithmic management, namely those regarding transparency on automated monitoring and decision-making systems, restrictions to process or collect personal data, human monitoring and review of significant decisions, should also apply to persons in the Union performing platform work who do not have an employment contract or employment relationship. The rights pertaining to health and safety at work and information and consultation of platform workers or their representatives, which are specific to workers in view of Union law, should not apply to them. Regulation (EU) 2019/1150 provides safeguards regarding fairness and transparency for self-employed persons performing platform work, provided that they are considered business users within the meaning of that Regulation. Where such safeguards conflict with elements of specific rights and obligations laid down in this Directive, the specific provisions of Regulation (EU) 2019/1150 should prevail in respect of business users.(40)Būtiska daļa no personām, kas veic platformu darbu, ir personas, kurām nav darba attiecību. Digitālo darba platformu izmantoto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekme uz to darba nosacījumiem un ienākumu gūšanas iespējām ir līdzīga ietekmei, kādu izjūt platformu darba ņēmēji. Tāpēc šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi algoritmiskās pārvaldības kontekstā, proti, tiesības attiecībā uz automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu pārredzamību, personas datu apstrādes vai vākšanas ierobežojumiem, cilvēka veiktu uzraudzību un nozīmīgu lēmumu pārskatīšanu, būtu jāpiemēro arī tām personām Savienībā, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību. Viņiem nebūtu jāpiemēro tiesības, kas attiecas uz veselību un drošību darbā un platformu darba ņēmēju vai viņu pārstāvju informēšanu un uzklausīšanu un kas ir specifiskas darba ņēmējiem, ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Regulā (ES) 2019/1150 ir paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz taisnīgumu un pārredzamību pašnodarbinātām personām, kas veic platformu darbu, ar nosacījumu, ka tās tiek uzskatītas par komerciālajiem lietotājiem minētās regulas izpratnē. Ja šādi aizsardzības pasākumi nesader ar šajā direktīvā noteikto īpašo tiesību un pienākumu elementiem, Regulas (ES) 2019/1150 īpašajiem noteikumiem būtu jāprevalē attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem.
(41)In order to ensure that digital labour platforms comply with labour legislation and regulations, social security contribution obligations, social security coordination and other relevant rules, in particular if they are established in another country than the Member State in which the platform worker is performing work, digital labour platforms should declare work performed by platform workers to the competent labour and social protection authorities of the Member State in which the work is performed, in accordance with the rules and procedures laid down in the law of the Member States concerned.(41)Lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas ievērot darba tiesību aktus un noteikumus, sociālā nodrošinājuma iemaksu pienākumus, sociālā nodrošinājuma koordināciju un citus attiecīgus noteikumus, jo īpaši, ja tās veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēja veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs tiek veikts, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.
(42)Information on the number of persons performing platform work through digital labour platforms on a regular basis, their contractual or employment status and the general terms and conditions applicable to those contractual relationships is essential to support labour inspectorates, social protection bodies and other relevant authorities in correctly determining the employment status of persons performing platform work and in ensuring compliance with legal obligations as well as representatives of persons performing platform work in the exercise of their representative functions and should therefore be made accessible to them. Those authorities and representatives should also have the right to ask digital labour platforms for additional clarifications and details, such as basic data on working conditions regarding working time and remuneration.(42)Informācija par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, izmantojot digitālās darba platformas, viņu līgumisko vai nodarbinātības statusu un vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami šīm līgumattiecībām, ir būtiska, lai palīdzētu darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām un citām attiecīgajām iestādēm pareizi noteikt nodarbinātības statusu tām personām, kas veic platformu darbu, un nodrošināt atbilstību juridiskajām saistībām, kā arī to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem pildot tām uzticētās pārstāvības funkcijas, un tādēļ minētā informācija būtu jādara tām pieejama. Minētajām iestādēm un pārstāvjiem vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajām darba platformām papildu skaidrojumus un sīkāku informāciju, piemēram, pamatdatus par darba nosacījumiem par darba laiku un atalgojumu.
(43)An extensive system of enforcement provisions for the social acquis in the Union has been developed, elements of which should be applied to this Directive in order to ensure that persons performing platform work have access to effective and impartial dispute resolution and a right to redress, including adequate compensation. Specifically, having regard to the fundamental nature of the right to effective legal protection, persons performing platform work should continue to enjoy such protection even after the end of the employment or other contractual relationship giving rise to an alleged breach of rights under this Directive.(43)Savienībā ir izstrādāta plaša sociālās jomas acquis izpildes noteikumu sistēma, kuras elementi būtu jāpiemēro šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka personām, kas veic platformu darbu, ir piekļuve iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju. Konkrētāk, ņemot vērā tiesību uz efektīvu juridisko aizsardzību pamatbūtību, personām, kas veic platformu darbu, šāda aizsardzība būtu jāsaņem arī pēc tam, kad nodarbinātība vai darba attiecības, ar kurām atbilstoši šai direktīvai, iespējams, ir pārkāptas tiesības, ir beigušās.
(44)Representatives of persons performing platform work should be able to represent one or several persons performing platform work in any judicial or administrative procedure to enforce any of the rights or obligations arising from this Directive. Bringing claims on behalf of or supporting several persons performing platform work is a way to facilitate proceedings that would not have been brought otherwise because of procedural and financial barriers or a fear of reprisals.(44)Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai pārstāvēt vienu vai vairākas personas, kas veic platformas darbu, jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu tiesības vai pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas. Prasību iesniegšana vairāku personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai to atbalstam ir veids, kā atvieglot tiesvedību, kas citādi netiktu celtas procesuālu un finansiālu šķēršļu dēļ vai baidoties no represijām.
(45)Platform work is characterised by the lack of a common workplace where workers can get to know each other and communicate with each other and with their representatives, also in view of defending their interests towards the employer. It is therefore necessary to create digital communication channels, in line with the digital labour platforms’ work organisation, where persons performing platform work can exchange with each other and be contacted by their representatives. Digital labour platforms should create such communication channels within their digital infrastructure or through similarly effective means, while respecting the protection of personal data and refraining from accessing or monitoring those communications.(45)Platformu darbam raksturīgas kopīgas darbavietas trūkums, kur darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret darba devēju. Tāpēc saskaņā ar digitālo darba platformu darba organizāciju ir jāizveido digitāli sakaru kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var savstarpēji apmainīties ar informāciju un kuros ar tām var sazināties viņu pārstāvji. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības.
(46)In administrative or judicial proceedings regarding the correct determination of the employment status of persons performing platform work, the elements regarding the organisation of work allowing to establish the employment status and in particular whether the digital labour platform controls certain elements of the performance of work may be in the possession of the digital labour platform and not easily accessible to persons performing platform work and competent authorities. National courts or competent authorities should therefore be able to order the digital labour platform to disclose any relevant evidence which lies in their control, including confidential information, subject to effective measures to protect such information.(46)Tiesas vai administratīvajos procesos, kas attiecas uz tādu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, darba organizācijas elementi, kas ļauj noteikt nodarbinātības statusu, un jo īpaši tas, vai digitālā darba platforma kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, var būt digitālās darba platformas rīcībā un nebūt viegli pieejami personām, kas veic platformu darbu, un kompetentajām iestādēm. Tāpēc valstu tiesām vai kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai likt digitālajai darba platformai atklāt visus būtiskos pierādījumus, kas ir tās rīcībā, tostarp konfidenciālu informāciju, piemērojot efektīvus pasākumus šādas informācijas aizsardzībai.
(47)Given that Article 6, Article 7(1) and (3) and Article 8 of this Directive provide for specific rules in the context of platform work to ensure the protection of employees' personal data within the meaning of Article 88 of Regulation (EU) 2016/679 and that Article 10 of this Directive applies those safeguards also in case of persons without employment contract or employment relationship, the national supervisory authorities referred to in Article 51 of Regulation (EU) 2016/679 should be competent to monitor the application of those safeguards. Chapters VI, VII and VIII of Regulation (EU) 2016/679 should apply in terms of procedural framework for the enforcement of those safeguards, in particular as regards supervision, cooperation and consistency mechanisms, remedies, liability and penalties, including the competence to impose administrative fines up to the amount referred to in Article 83(5) of that Regulation.(47)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas 6. pantā, 7. panta 1. un 3. punktā un 8. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi saistībā ar platformu darbu, lai nodrošinātu darba ņēmēju personas datu aizsardzību Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē, un ka ar šīs direktīvas 10. pantu piemēro minētos aizsardzības pasākumus arī personām bez darba līguma vai darba attiecībām, Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētajām valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt kompetentām uzraudzīt minēto aizsardzības pasākumu piemērošanu. Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļa būtu jāpiemēro minēto aizsardzības pasākumu īstenošanas procesuālajā satvarā, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības, sadarbības un konsekvences mehānismiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem, tostarp kompetenci piemērot administratīvos naudas sodus līdz minētās regulas 83. panta 5. punktā minētajai summai.
(48)Automated monitoring and decision-making systems used in the context of platform work involve the processing of personal data and affect the working conditions and rights of persons performing platform work. They therefore raise issues of data protection law as well as labour and social protection law. Data protection supervisory authorities and relevant labour and social protection authorities should therefore cooperate in the enforcement of this Directive, including by exchanging relevant information with each other, without prejudice to the independence of data protection supervisory authorities.(48)Automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ko izmanto platformu darbā, ietver personas datu apstrādi un ietekmē personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumus un tiesības. Tāpēc tās izvirza jautājumus par datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī darba un sociālās aizsardzības tiesību aktiem. Tādēļ datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un attiecīgajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm būtu jāsadarbojas šīs direktīvas izpildē, tostarp savstarpēji apmainoties ar attiecīgo informāciju, neskarot datu aizsardzības uzraudzības iestāžu neatkarību.
(49)Since the objective of this Directive, namely to improve working conditions in platform work, cannot be sufficiently achieved by the Member States but can rather, by reason of the need to establish common minimum requirements, be better achieved at Union level, the Union may adopt measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 of the Treaty on European Union. In accordance with the principle of proportionality as set out in that Article, this Directive does not go beyond what is necessary in order to achieve that objective.(49)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot darba nosacījumus platformu darbā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jānosaka kopīgas minimālās prasības, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(50)This Directive lays down minimum requirements, thus leaving untouched Member States’ prerogative to introduce and maintain provisions which are more favourable for platform workers. Rights acquired under the existing legal framework should continue to apply, unless more favourable provisions are introduced by this Directive. The implementation of this Directive cannot be used to reduce existing rights set out in existing Union or national law in this field, nor can it constitute valid grounds for reducing the general level of protection in the field covered by this Directive.(50)Šī direktīva nosaka minimālās prasības, tādējādi neskarot dalībvalstu prerogatīvu ieviest un saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki personām, kas veic platformu darbu. Ja vien šī direktīva neievieš labvēlīgākus noteikumus, tiesībām, kas iegūtas saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, arī turpmāk būtu jāpaliek spēkā. Šīs direktīvas īstenošanu nevar izmantot, lai samazinātu līdzšinējās tiesības, kas šajā jomā noteiktas spēkā esošajos Savienības vai valsts tiesību aktos, un uz tās pamata arī nevar samazināt šīs direktīvas aptvertajā jomā sniegtās aizsardzības vispārējo līmeni.
(51)In implementing this Directive Member States should avoid imposing administrative, financial and legal constraints in a way which would hold back the creation and development of micro, small and medium-sized enterprises. Member States should assess the impact of their transposition measures on start-ups and on small and medium-sized enterprises in order to ensure that they are not disproportionately affected, giving specific attention to micro-enterprises and to the administrative burden. Member States should also publish the results of such assessments.(51)Šīs direktīvas īstenošanā dalībvalstīm būtu jāizvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Dalībvalstīm būtu jānovērtē savu transponēšanas pasākumu ietekme uz jaunuzņēmumiem un uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka ietekme uz tiem nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam. Dalībvalstīm būtu jāpublicē arī šādu novērtējumu rezultāti.
(52)The Member States may entrust the social partners with the implementation of this Directive, where the social partners jointly request to do so and provided that the Member States take all the necessary steps to ensure that they can at all times guarantee the results sought under this Directive. They should also, in accordance with national law and practice, take adequate measures to ensure that the social partners are effectively involved and to promote and enhance social dialogue with a view to implementing the provisions of this Directive.(52)Ja sociālie partneri kopīgi to lūdz un ar noteikumu, ka dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai tās vienmēr varētu garantēt rezultātus, ko šī direktīva tiecas sasniegt, dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem. Tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi būtu arī jāveic atbilstoši pasākumi, lai šīs direktīvas noteikumu īstenošanas nolūkā nodrošinātu sociālo partneru efektīvu iesaistīšanu un veicinātu un uzlabotu sociālo dialogu.
(53)In accordance with the Joint Political Declaration of 28 September 2011 of Member States and the Commission on explanatory documents, 65 Member States have undertaken to accompany, in justified cases, the notification of their transposition measures with one or more documents explaining the relationship between the components of a directive and the corresponding parts of national transposition instruments. With regard to this Directive, the legislator considers the transmission of such documents to be justified.(53)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 65 dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.
(54)The European Data Protection Supervisor was consulted in accordance with Article 42(1) of Regulation (EU) 2018/1725 of the European Parliament and of the Council 66 and delivered an opinion on XX XXXX 67 ,(54)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 66 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu par XX XXXX 67 ,
HAVE ADOPTED THIS DIRECTIVE:IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
CHAPTER II NODAĻA
GENERAL PROVISIONSVISPĀRĪGI NOTEIKUMI
Article 11. pants
Subject matter and scopePriekšmets un darbības joma
1.The purpose of this Directive is to improve the working conditions of persons performing platform work by ensuring correct determination of their employment status, by promoting transparency, fairness and accountability in algorithmic management in platform work and by improving transparency in platform work, including in cross-border situations, while supporting the conditions for the sustainable growth of digital labour platforms in the Union.1.Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, vienlaikus atbalstot nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā.
2.This Directive lays down minimum rights that apply to every person performing platform work in the Union who has, or who based on an assessment of facts may be deemed to have, an employment contract or employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member States with consideration to the case-law of the Court of Justice. 2.Ar šo direktīvu tiek noteikts tiesību minimums, kas, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tiek piemērots katrai personai, kas veic platformu darbu Savienībā un kurai ir vai, balstoties uz faktu izvērtējumu, varētu būt darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē.
In accordance with Article 10, rights laid down in this Directive pertaining to the protection of natural persons in relation to the processing of personal data in the context of algorithmic management also apply to every person performing platform work in the Union who does not have an employment contract or employment relationship.Saskaņā ar 10. pantu šajā direktīvā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi algoritmiskās pārvaldības kontekstā, attiecas arī uz katru personu, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību.
3. This Directive applies to digital labour platforms organising platform work performed in the Union, irrespective of their place of establishment and irrespective of the law otherwise applicable.3. Šo direktīvu piemēro digitālajām darba platformām, kas organizē Savienībā veiktu platformu darbu, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem.
Article 22. pants
DefinitionsDefinīcijas
1.For the purposes of this Directive, the following definitions shall apply:1.Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
(1)‘digital labour platform’ means any natural or legal person providing a commercial service which meets all of the following requirements:1)“digitālā darba platforma” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz komercpakalpojumus, kuri atbilst visām sekojošajām prasībām:
(a)it is provided, at least in part, at a distance through electronic means, such as a website or a mobile application;(a)pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni,
(b)it is provided at the request of a recipient of the service;(b)to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma,
(c)it involves, as a necessary and essential component, the organisation of work performed by individuals, irrespective of whether that work is performed online or in a certain location;(c)tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā;
(2)‘platform work’ means any work organised through a digital labour platform and performed in the Union by an individual on the basis of a contractual relationship between the digital labour platform and the individual, irrespective of whether a contractual relationship exists between the individual and the recipient of the service;2)“platformu darbs” ir darbs, ko organizē, izmantojot digitālu darba platformu, un ko Savienībā veic persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālo darba platformu un personu, neatkarīgi no tā, vai starp personu un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības;
(3)‘person performing platform work’ means any individual performing platform work, irrespective of the contractual designation of the relationship between that individual and the digital labour platform by the parties involved;3)“persona, kas veic platformu darbu” ir persona, kas veic platformu darbu neatkarīgi no tā, vai iesaistītās puses līgumiski nosaka attiecības starp minēto personu un digitālo darba platformu;
(4)‘platform worker’ means any person performing platform work who has an employment contract or employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member States with consideration to the case-law of the Court of Justice;4)“platformu darba ņēmējs” ir persona, kas veic platformu darbu un kurai ir darba līgums vai darba tiesiskās attiecības, kā noteikts katrā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru;
(5)‘representatives’ means the workers’ organisations or representatives provided for by national law or practices, or both;5)“pārstāvji” ir darba ņēmēju organizācijas vai pārstāvji, kā paredzēts valsts tiesību aktos vai praksē, vai abi;
(6)‘micro, small or medium-sized enterprises’ means micro, small and medium-sized enterprises as defined in the Annex to Commission Recommendation 2003/361/EC 68 .6)“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 68 pielikumā.
2. The definition of digital labour platforms laid down in paragraph 1, point (1), shall not include providers of a service whose primary purpose is to exploit or share assets. It shall be limited to providers of a service for which the organisation of work performed by the individual constitutes not merely a minor and purely ancillary component.2. Digitālo darba platformu definīcija, kas noteikta 1. punkta 1. apakšpunktā, neietver tāda pakalpojumu sniedzējus, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus. Tā attiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba organizācija nav tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.
CHAPTER IIII NODAĻA
EMPLOYMENT STATUSNODARBINĀTĪBAS STATUSS
Article 33. pants
Correct determination of the employment statusNodarbinātības statusa pareiza noteikšana
1. Member States shall have appropriate procedures in place to verify and ensure the correct determination of the employment status of persons performing platform work, with a view to ascertaining the existence of an employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member States with consideration to the case-law of the Court of Justice, and ensuring that they enjoy the rights deriving from Union law applicable to workers.1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nodrošināt, ka šīm personām ir tiesības, kas izriet no darba ņēmējiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.
2. The determination of the existence of an employment relationship shall be guided primarily by the facts relating to the actual performance of work, taking into account the use of algorithms in the organisation of platform work, irrespective of how the relationship is classified in any contractual arrangement that may have been agreed between the parties involved. Where the existence of an employment relationship is established based on facts, the party assuming the obligations of the employer shall be clearly identified in accordance with national legal systems. 2. Nosakot, vai pastāv darba attiecības, galvenokārt ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no tā, kā šīs attiecības ir klasificētas jebkurā līgumā, par kuru iesaistītās puses varētu būt vienojušās. Ja darba attiecības tiek konstatētas, pamatojoties uz faktiem, saskaņā ar valsts tiesību sistēmām skaidri identificē personu, kas uzņemas darba devēja pienākumus.
Article 44. pants
Legal presumptionJuridiskā prezumpcija
1. The contractual relationship between a digital labour platform that controls, within the meaning of paragraph 2, the performance of work and a person performing platform work through that platform shall be legally presumed to be an employment relationship. To that effect, Member States shall establish a framework of measures, in accordance with their national legal and judicial systems.1. Līgumattiecības starp digitālo darba platformu, kas 2. punkta izpratnē kontrolē darba izpildi, un personu, kas veic platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, juridiski tiek uzskatītas par darba attiecībām. Šajā nolūkā dalībvalstis izveido pasākumu satvaru saskaņā ar savas valsts tiesisko un tiesu sistēmu.
The legal presumption shall apply in all relevant administrative and legal proceedings. Competent authorities verifying compliance with or enforcing relevant legislation shall be able to rely on that presumption.Juridisko prezumpciju piemēro visos attiecīgajos administratīvajos un tiesas procesos. Kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai nodrošina to izpildi, var paļauties uz šo prezumpciju.
2. Controlling the performance of work within the meaning of paragraph 1 shall be understood as fulfilling at least two of the following:2. Darba izpildes kontroli 1. punkta izpratnē uzskata par tādu, ja izpildīti vismaz divi no sekojošajiem kritērijiem:
(a)effectively determining, or setting upper limits for the level of remuneration;(a)atalgojuma līmeņa efektīva noteikšana vai atalgojuma līmeņa griestu noteikšana;
(b)requiring the person performing platform work to respect specific binding rules with regard to appearance, conduct towards the recipient of the service or performance of the work;(b)prasības izvirzīšana personai, kas veic platformu darbu, ievērot īpašus, saistošus noteikumus attiecībā uz izskatu, uzvedību pret pakalpojuma saņēmēju vai darba veikšanu;
(c)supervising the performance of work or verifying the quality of the results of the work including by electronic means;(c)darba izpildes uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus;
(d)effectively restricting the freedom, including through sanctions, to organise one’s work, in particular the discretion to choose one’s working hours or periods of absence, to accept or to refuse tasks or to use subcontractors or substitutes;(d)iedarbīga brīvības ierobežošana, tostarp ar sankcijām, organizēt savu darbu, jo īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba laiku vai prombūtnes laikposmus, pieņemt vai noraidīt uzdevumus vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus;
(e)effectively restricting the possibility to build a client base or to perform work for any third party.(e)iedarbīga iespēju ierobežošana veidot klientu bāzi vai veikt darbu jebkuras trešās personas labā.
3. Member States shall take supporting measures to ensure the effective implementation of the legal presumption referred to in paragraph 1 while taking into account the impact on start-ups, avoiding capturing the genuine self-employed and supporting the sustainable growth of digital labour platforms. In particular they shall:3. Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētās juridiskās prezumpcijas iedarbīgu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz jaunuzņēmumiem, izvairoties no patiesas pašnodarbinātības un atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi. Tās jo īpaši:
(a)ensure that information on the application of the legal presumption is made publicly available in a clear, comprehensive and easily accessible way;(a)nodrošina, ka informācija par juridiskās prezumpcijas piemērošanu ir publiski pieejama skaidrā, visaptverošā un viegli pieejamā veidā;
(b)develop guidance for digital labour platforms, persons performing platform work and social partners to understand and implement the legal presumption including on the procedures for rebutting it in accordance with Article 5;(b)izstrādā norādījumus digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem, lai izprastu un īstenotu juridisko prezumpciju, tostarp par procedūrām tās atspēkošanai saskaņā ar 5. pantu;
(c)develop guidance for enforcement authorities to proactively target and pursue non-compliant digital labour platforms;(c)izstrādā norādes izpildiestādēm, lai proaktīvi vērstos pret neatbilstīgām digitālajām darba platformām;
(d)strengthen the controls and field inspections conducted by labour inspectorates or the bodies responsible for the enforcement of labour law, while ensuring that such controls and inspections are proportionate and non-discriminatory.(d)pastiprina kontroli un pārbaudes uz vietas, ko veic darba inspekcijas vai par darba tiesību īstenošanu atbildīgās struktūras, vienlaikus nodrošinot, ka šādas kontroles un pārbaudes ir samērīgas un nediskriminējošas.
4. With regard to contractual relationships entered into before and still ongoing on the date set out in Article 21(1), the legal presumption referred to in paragraph 1 shall only apply to the period starting from that date.4. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms un joprojām turpinās 21. panta 1. punktā noteiktajā datumā, 1. punktā minēto juridisko prezumpciju piemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētā datuma.
Article 55. pants
Possibility to rebut the legal presumptionIespēja atspēkot juridisko prezumpciju
Member States shall ensure the possibility for any of the parties to rebut the legal presumption referred to in Article 4 in legal or administrative proceedings or both.Dalībvalstis jebkurai no pusēm nodrošina iespēju tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos gadījumos atspēkot 4. pantā minēto juridisko prezumpciju.
Where the digital labour platform argues that the contractual relationship in question is not an employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member State in question, with consideration to the case-law of the Court of Justice, the burden of proof shall be on the digital labour platform. Such proceedings shall not have suspensive effect on the application of the legal presumption.Ja digitālā darba platforma apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pierādīšanas pienākumu pilda digitālā darba platforma. Šādai tiesvedībai nav apturoša efekta attiecībā uz juridiskās prezumpcijas piemērošanu.
Where the person performing the platform work argues that the contractual relationship in question is not an employment relationship as defined by the law, collective agreements or practice in force in the Member State in question, with consideration to the case-law of the Court of Justice, the digital labour platform shall be required to assist the proper resolution of the proceedings, notably by providing all relevant information held by it.Ja persona, kas veic platformu darbu, apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, digitālajai darba platformai ir jāpalīdz pienācīgi atrisināt tiesvedību, jo īpaši sniedzot visu tās rīcībā esošo saistīto informāciju.
CHAPTER IIIIII NODAĻA
ALGORITHMIC MANAGEMENTALGORITMISKĀ PĀRVALDĪBA
Article 66. pants
Transparency on and use of automated monitoring and decision-making systemsAutomatizētās uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas sistēmas pārredzamība un izmantošana
1. Without prejudice to the obligations and rights of digital labour platforms and platform workers under Directive (EU) 2019/1152, Member States shall require digital labour platforms to inform platform workers of:1. Neskarot digitālo darba platformu un platformu darba ņēmēju pienākumus un tiesības saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1152, dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām informēt platformu darba ņēmējus par:
(a)automated monitoring systems which are used to monitor, supervise or evaluate the work performance of platform workers through electronic means;(a)automatizētām uzraudzības sistēmām, ko izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu platformu darba ņēmēju darba rezultātus;
(b)automated decision-making systems which are used to take or support decisions that significantly affect those platform workers’ working conditions, in particular their access to work assignments, their earnings, their occupational safety and health, their working time, their promotion and their contractual status, including the restriction, suspension or termination of their account.(b)automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē minēto platformu darba ņēmēju darba nosacījumus, jo īpaši viņu piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.
2. The information referred to in paragraph 1 shall concern:2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver:
(a)as regards automated monitoring systems:(a)attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām:
(i)the fact that such systems are in use or are in the process of being introduced;i)to, ka šādas sistēmas tiek izmantotas vai tiek ieviestas,
(ii)the categories of actions monitored, supervised or evaluated by such systems, including evaluation by the recipient of the service;ii)darbību kategorijas, ko uzrauga, pārrauga vai novērtē šādas sistēmas, tostarp pakalpojuma saņēmēja novērtējumu;
(b)as regards automated decision-making systems:(b)attiecībā uz automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām:
(i)the fact that such systems are in use or are in the process of being introduced;i)to, ka šādas sistēmas tiek izmantotas vai tiek ieviestas,
(ii)the categories of decisions that are taken or supported by such systems;ii)šādu sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu kategorijas,
(iii)the main parameters that such systems take into account and the relative importance of those main parameters in the automated decision-making, including the way in which the platform worker’s personal data or behaviour influence the decisions;iii)galvenos parametrus, ko šādas sistēmas ņem vērā, un šo galveno parametru relatīvo nozīmīgumu automatizētajā lēmumu pieņemšanā, tostarp veidu, kādā platformu darba ņēmēju personas dati vai uzvedība ietekmē lēmumus,
(iv)the grounds for decisions to restrict, suspend or terminate the platform worker’s account, to refuse the remuneration for work performed by the platform worker, on the platform worker’s contractual status or any decision with similar effects.iv)pamatojumu lēmumiem ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi.
3. Digital labour platforms shall provide the information referred to in paragraph 2 in the form of a document which may be in electronic format. They shall provide that information at the latest on the first working day, as well as in the event of substantial changes and at any time upon the platform workers’ request. The information shall be presented in a concise, transparent, intelligible and easily accessible form, using clear and plain language.3. Digitālās darba platformas sniedz 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu, kas var būt elektroniskā formā. Tās sniedz minēto informāciju ne vēlāk kā pirmajā darbdienā, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā un jebkurā laikā pēc platformu darba ņēmēja pieprasījuma. Informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.
4. Digital labour platforms shall make the information referred to in paragraph 2 available to platform workers’ representatives and national labour authorities upon their request.4. Digitālās darba platformas 2. punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu platformu darba ņēmēju pārstāvjiem un valstu darba iestādēm.
5. Digital labour platforms shall not process any personal data concerning platform workers that are not intrinsically connected to and strictly necessary for the performance of the contract between the platform worker and the digital labour platform. In particular they shall not:5. Digitālās darba platformas neapstrādā nekādus platformu darba ņēmēju personas datus, kas nav nesaraujami saistīti un pilnīgi nepieciešami līguma izpildei starp platformu darba ņēmēju un digitālo darba platformu. Tās, jo īpaši:
(a)process any personal data on the emotional or psychological state of the platform worker; (a)neapstrādā nekādus personas datus par platformu darba ņēmēju emocionālo vai psiholoģisko stāvokli;
(b)process any personal data relating to the health of the platform worker, except in cases referred to in Article 9(2), points (b) to (j) of Regulation (EU) 2016/679;(b)neapstrādā nekādus personas datus saistībā ar platformu darba ņēmēja veselību, izņemot Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta b) līdz j) apakšpunktā minētos gadījumus;
(c)process any personal data in relation to private conversations, including exchanges with platform workers’ representatives;(c)neapstrādāt nekādus personas datus saistībā ar privātām sarunām, tostarp informācijas apmaiņu ar platformu darba ņēmēju pārstāvjiem;
(d)collect any personal data while the platform worker is not offering or performing platform work.(d)nevāc nekādus personas datus, kamēr platformu darba ņēmējs nepiedāvā vai neveic platformu darbu.
Article 77. pants
Human monitoring of automated systemsCilvēku veikta automatizēto sistēmu uzraudzība
1. Member States shall ensure that digital labour platforms regularly monitor and evaluate the impact of individual decisions taken or supported by automated monitoring and decision-making systems, as referred to in Article 6(1), on working conditions.1. Dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas regulāri uzrauga un novērtē tādu atsevišķu lēmumu ietekmi uz darba nosacījumiem, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, kas minētas 6. panta 1. punktā.
2. Without prejudice to Council Directive 89/391/EEC and related directives in the field of safety and health at work, digital labour platforms shall:2. Neskarot Padomes Direktīvu 89/391/EEK un saistītās direktīvas darba drošības un veselības aizsardzības jomā, digitālās darba platformas:
(a)evaluate the risks of automated monitoring and decision-making systems to the safety and health of platform workers, in particular as regards possible risks of work-related accidents, psychosocial and ergonomic risks;(a)novērtē riskus, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp attiecībā uz iespējamiem ar darbu saistītu negadījumu riskiem, psihosociāliem un ergonomiskiem riskiem,
(b)assess whether the safeguards of those systems are appropriate for the risks identified in view of the specific characteristics of the work environment; (b)izvērtē, vai šo sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti apzinātajiem riskiem, ņemot vērā darba vides īpatnības,
(c)introduce appropriate preventive and protective measures.(c)ievieš atbilstošus preventīvos un aizsardzības pasākumus.
They shall not use automated monitoring and decision-making systems in any manner that puts undue pressure on platform workers or otherwise puts at risk the physical and mental health of platform workers.Tās neizmanto automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas tā, lai tas radītu nepamatotu spiedienu uz platformu darba ņēmējiem vai citādi apdraudētu platformu darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību.
3. Member States shall require digital labour platforms to ensure sufficient human resources for monitoring the impact of individual decisions taken or supported by automated monitoring and decision-making systems in accordance with this Article. The persons charged by the digital labour platform with the function of monitoring shall have the necessary competence, training and authority to exercise that function. They shall enjoy protection from dismissal, disciplinary measures or other adverse treatment for overriding automated decisions or suggestions for decisions.3. Dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai uzraudzītu to atsevišķo lēmumu ietekmi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu palīdzību saskaņā ar šo pantu. Personām, kurām digitālā darba platforma ir uzdevusi uzraudzības funkciju, ir tam nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras. Šīs personas ir aizsargātas pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus.
Article 88. pants
Human review of significant decisionsCilvēku veikta svarīgu lēmumu pārskatīšana
1. Member States shall ensure that platform workers have the right to obtain an explanation from the digital labour platform for any decision taken or supported by an automated decision-making system that significantly affects the platform worker’s working conditions, as referred to in Article 6(1), point (b). In particular, Member States shall ensure that digital labour platforms provide platform workers with access to a contact person designated by the digital labour platform to discuss and to clarify the facts, circumstances and reasons having led to the decision. Digital labour platforms shall ensure that such contact persons have the necessary competence, training and authority to exercise that function.1. Dalībvalstis nodrošina, ka platformu darba ņēmējiem ir tiesības saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par jebkuru tādu lēmumu, kas pieņemts vai atbalstīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu un kas būtiski ietekmē platformas darba ņēmēja darba nosacījumus, kā minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Jo īpaši dalībvalstis gādā par to, lai digitālās darba platformas nodrošinātu platformu darba ņēmējiem piekļuvi kontaktpersonai, kuru digitālā darba platforma izraudzījusies, lai apspriestu un precizētu lēmuma pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Digitālās darba platformas nodrošina, ka šādām kontaktpersonām ir minētās funkcijas veikšanai nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras.
Digital labour platforms shall provide the platform worker with a written statement of the reasons for any decision taken or supported by an automated decision-making system to restrict, suspend or terminate the platform worker’s account, any decision to refuse the remuneration for work performed by the platform worker, any decision on the platform worker’s contractual status or any decision with similar effects.Digitālās darba platformas sniedz platformu darba ņēmējam rakstisku paziņojumu par iemesliem, kā rezultātā automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma pieņēmusi vai atbalstījusi jebkuru lēmumu ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, lēmumu atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, lēmumu par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi.
2. Where platform workers are not satisfied with the explanation or the written statement of reasons obtained or consider that the decision referred to in paragraph 1 infringes their rights, they shall have the right to request the digital labour platform to review that decision. The digital labour platform shall respond to such request by providing the platform worker with a substantiated reply without undue delay and in any event within one week of receipt of the request.2. Ja platformu darba ņēmēji nav apmierināti ar saņemto paskaidrojumu vai rakstisko paziņojumu par iemesliem vai uzskata, ka ar 1. punktā minēto lēmumu tiek pārkāptas viņu tiesības, viņiem ir tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt minēto lēmumu. Digitālā darba platforma atbild uz šādu pieprasījumu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā vienas nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, sniedzot platformu darba ņēmējam pamatotu atbildi.
With regard to digital labour platforms which are micro, small or medium-sized enterprises, Member States may provide that the deadline for reply referred to in the first subparagraph is extended to two weeks.Attiecībā uz tādām digitālajām darba platformām, kas ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, dalībvalstis var paredzēt, ka pirmajā daļā minētais atbildes sniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz divām nedēļām.
3. Where the decision referred to in paragraph 1 infringes the platform worker’s rights, the digital labour platform shall rectify that decision without delay or, where such rectification is not possible, offer adequate compensation.3. Ja ar 1. punktā minēto lēmumu tiek pārkāptas platformu darba ņēmēja tiesības, digitālā darba platforma nekavējoties labo minēto lēmumu vai, ja šāda labošana nav iespējama, piedāvā pienācīgu kompensāciju.
4. This Article shall be without prejudice to dismissal procedures laid down in national law.4. Šis pants neskar valsts tiesību aktos noteiktās atlaišanas procedūras.
Article 99. pants
Information and consultationInformēšana un uzklausīšana
1. Without prejudice to the rights and obligations under Directive 2002/14/EC, Member States shall ensure information and consultation of platform workers’ representatives or, where there are no such representatives, of the platform workers concerned by digital labour platforms, on decisions likely to lead to the introduction of or substantial changes in the use of automated monitoring and decision-making systems referred to in Article 6(1), in accordance with this Article.1. Neskarot Direktīvā 2002/14/EK noteiktās tiesības un pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar šo pantu nodrošina, ka platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, platformu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas digitālās darba platformas, tiek nodrošināta informācija un uzklausīšana par lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviesta vai būtiski mainīta 6. panta 1. punktā minēto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana.
2. For the purposes of this Article, the definitions of ‘information’ and ‘consultation’ as laid down in Article 2, points (f) and (g), of Directive 2002/14/EC shall apply. The rules laid down in Article 4(1), (3) and (4), Article 6 and Article 7 of Directive 2002/14/EC shall apply accordingly.2. Šajā pantā piemēro Direktīvas 2002/14/EK 2. panta f) un g) punktā noteiktās terminu “informēšana” un “uzklausīšana” definīcijas. Piemēro attiecīgi Direktīvas 2002/14/EK 4. panta 1., 3. un 4. punktā, 6. pantā un 7. pantā paredzētos noteikumus.
3. The platform workers’ representatives or the platform workers concerned may be assisted by an expert of their choice, in so far as this is necessary for them to examine the matter that is the subject of information and consultation and formulate an opinion. Where a digital labour platform has more than 500 platform workers in a Member State, the expenses for the expert shall be borne by the digital labour platform, provided that they are proportionate.3. Platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai attiecīgajiem platformu darba ņēmējiem var palīdzēt viņu izvēlēts eksperts, ciktāl tas nepieciešams, lai izskatītu jautājumu, kas ir informēšanas un uzklausīšanas temats, un formulētu atzinumu. Ja digitālajā darba platformā kādā dalībvalstī ir vairāk nekā 500 platformu darba ņēmēju, eksperta izdevumus sedz no digitālās darba platformas ar noteikumu, ka tie ir samērīgi.
Article 1010. pants
Persons performing platform work who do not have an employment relationshipPersonas, kas veic platformu darbu un kam nav darba attiecību
1. Article 6, Article 7(1) and (3) and Article 8 shall also apply to persons performing platform work who do not have an employment contract or employment relationship.1. Šīs direktīvas 6. pantu, 7. panta 1. un 3. punktu un 8. pantu piemēro arī personām, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību.
2. This Article shall be without prejudice to Regulation (EU) 2019/1150. If the provisions of this Directive conflict with a provision of Regulation (EU) 2019/1150 in respect of business users within the meaning of that Regulation, the provision of that Regulation shall prevail and shall apply to those business users. Article 8 of this Directive shall not apply to business users within the meaning of Regulation (EU) 2019/1150.2. Šis pants neskar Regulu (ES) 2019/1150. Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā kādam Regulas (ES) 2019/1150 noteikumam attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem minētās regulas izpratnē, minētās regulas noteikums ir noteicošais, un to piemēro minētajiem komerciālajiem lietotājiem. Šīs direktīvas 8. pantu nepiemēro komerciālajiem lietotājiem Regulas (ES) 2019/1150 izpratnē.
CHAPTER IVIV NODAĻA
TRANSPARENCY ON PLATFORM WORKPLATFORMU DARBA PĀRREDZAMĪBA
Article 1111. pants
Declaration of platform workPlatformu darba deklarēšana
Without prejudice to Regulations (EC) No 883/2004 69 and 987/2009 70 of the European Parliament and of the Council, Member States shall require digital labour platforms which are employers to declare work performed by platform workers to the competent labour and social protection authorities of the Member State in which the work is performed and to share relevant data with those authorities, in accordance with the rules and procedures laid down in the law of the Member States concerned.Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 69 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 70 , dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas, kas ir darba devēji, deklarē platformu darba ņēmēju veikto darbu tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs veikts, un kopīgo attiecīgos datus ar minētajām iestādēm saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.
Article 1212. pants
Access to relevant information on platform workPiekļuve attiecīgai informācijai par platformu darbu
1. Where labour, social protection and other relevant authorities exercise their functions in ensuring compliance with legal obligations applicable to the employment status of persons performing platform work and where the representatives of persons performing platform work exercise their representative functions, Member States shall ensure that digital labour platforms make the following information available to them:1. Ja darba, sociālās aizsardzības un citas attiecīgās iestādes pilda savas funkcijas, nodrošinot atbilstību juridiskajiem pienākumiem, kas piemērojami to personu nodarbinātības statusam, kas veic platformu darbu, un ja to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji pilda savas pārstāvības funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas tām dara pieejamu šādu informāciju:
(a)the number of persons performing platform work through the digital labour platform concerned on a regular basis and their contractual or employment status;(a)to personu skaits, kas regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu, un viņu līgumiskais vai nodarbinātības statuss;
(b)the general terms and conditions applicable to those contractual relationships, provided that those terms and conditions are unilaterally determined by the digital labour platform and apply to a large number of contractual relationships.(b)šīm līgumattiecībām piemērojamie vispārīgie noteikumi, ja šos noteikumus vienpusēji nosaka digitālā darba platforma un tie ir piemērojami lielam līgumattiecību skaitam.
2. The information shall be provided for each Member State in which persons are performing platform work through the digital labour platform concerned. The information shall be updated at least every six months, and, as regards paragraph 1, point (b), each time the terms and conditions are modified.2. Informāciju sniedz par katru dalībvalsti, kurā personas veic platformas darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu. Informāciju atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos un attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu — katru reizi, kad noteikumi tiek grozīti.
3. Labour, social protection and other relevant authorities and representatives of persons performing platform work shall have the right to ask digital labour platforms for additional clarifications and details regarding any of the data provided. The digital labour platforms shall respond to such request within a reasonable period of time by providing a substantiated reply.3. Darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajām darba platformām papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par jebkuru no sniegtajiem datiem. Digitālās darba platformas uz šādu pieprasījumu atbild saprātīgā termiņā, sniedzot pamatotu atbildi.
4. With regard to digital labour platforms which are micro, small or medium-sized enterprises, Member States may provide that the periodicity for updating information in accordance with paragraph 2 is reduced to once every year.4. Attiecībā uz tādām digitālajām darba platformām, kas ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, dalībvalstis var paredzēt, ka 2. punktā minētais informācijas atjaunināšanas termiņš tiek samazināts līdz reizei gadā.
CHAPTER VV NODAĻA
REMEDIES AND ENFORCEMENTTIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI UN IZPILDE
Article 1313. pants
Right to redressTiesības uz tiesisko aizsardzību
Without prejudice to Articles 79 and 82 of Regulation (EU) 2016/679, Member States shall ensure that persons performing platform work, including those whose employment or other contractual relationship has ended, have access to effective and impartial dispute resolution and a right to redress, including adequate compensation, in the case of infringements of their rights arising from this Directive.Neskarot Regulas (ES) 2016/679 79. un 82. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas veic platformu darbu, tostarp personām, kuru nodarbinātība vai citas līgumattiecības ir beigušās, ir piekļuve iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesības uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas izriet no šīs direktīvas.
Article 1414. pants
Procedures on behalf or in support of persons performing platform workProcedūras personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai to atbalstam
1. Without prejudice to Article 80 of Regulation (EU) 2016/679, Member States shall ensure that representatives of persons performing platform work or other legal entities which have, in accordance with the criteria laid down by national law or practice, a legitimate interest in defending the rights of persons performing platform work, may engage in any judicial or administrative procedure to enforce any of the rights or obligations arising from this Directive. They may act on behalf or in support of a person performing platform work in the case of an infringement of any right or obligation arising from this Directive, with that person’s approval.1. Neskarot Regulas (ES) 2016/679 80. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji vai citas juridiskas personas, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktos vai praksē noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses aizstāvēt personu, kas veic platformu darbu, tiesības, var iesaistīties jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu jebkuru no tiesībām vai pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. Ja ir pārkāptas tiesības vai pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, viņi var rīkoties tādas personas, kas veic platformas darbu, vārdā vai to atbalstot, ar minētās personas piekrišanu.
2. Representatives of persons performing platform work shall also have the right to act on behalf or in support of several persons performing platform work, with those persons’ approval.2. Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir arī tiesības rīkoties vairāku tādu personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai tās atbalstot, ar šo personu piekrišanu.
Article 1515. pants
Communication channels for persons performing platform workSakaru kanāli personām, kas veic platformu darbu
Member States shall take the necessary measures to ensure that digital labour platforms create the possibility for persons performing platform work to contact and communicate with each other, and to be contacted by representatives of persons performing platform work, through the digital labour platforms’ digital infrastructure or similarly effective means, while complying with the obligations under Regulation (EU) 2016/679. Member States shall require digital labour platforms to refrain from accessing or monitoring those contacts and communications.Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, rada iespēju personām, kas veic platformu darbu, sazināties un uzturēt savstarpējus sakarus, kā arī iespēju, ka ar tām var sazināties personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji, vienlaikus ievērojot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas atturētos no piekļuves šiem sakariem un saziņai, vai to uzraudzības.
Article 1616. pants
Access to evidencePiekļuve pierādījumiem
1. Member States shall ensure that in proceedings concerning a claim regarding correct determination of the employment status of persons performing platform work, national courts or competent authorities are able to order the digital labour platform to disclose any relevant evidence which lies in their control.1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedībā, kas attiecas uz prasību par personu, kas veic platformu darbu, pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, valstu tiesas vai kompetentās iestādes var likt digitālajai darba platformai atklāt visus tās rīcībā esošos attiecīgos pierādījumus.
2. Member States shall ensure that national courts have the power to order the disclosure of evidence containing confidential information where they consider it relevant to the claim. They shall ensure that, when ordering the disclosure of such information, national courts have at their disposal effective measures to protect such information.2. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesām ir pilnvaras izprasīt pierādījumus, kuri satur konfidenciālu informāciju, ja tās uzskata, ka tie ir būtiski attiecībā uz prasību. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesu rīcībā, ja tās izprasa šādu informāciju, ir iedarbīgi pasākumi šādas informācijas aizsardzībai.
3. This Article shall not prevent Member States from maintaining or introducing rules which are more favourable to persons performing platform work.3. Šis pants neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest noteikumus, kas ir labvēlīgāki personām, kas veic platformu darbu.
Article 1717. pants
Protection against adverse treatment or consequencesAizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi vai sekām
Member States shall introduce the measures necessary to protect persons performing platform work, including those who are their representatives, from any adverse treatment by the digital labour platform and from any adverse consequences resulting from a complaint lodged with the digital labour platform or resulting from any proceedings initiated with the aim of enforcing compliance with the rights provided for in this Directive.Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai personas, kas veic platformu darbu, ieskaitot viņu pārstāvjus, aizsargātu pret jebkuru tādu digitālās darba platformas nelabvēlīgu attieksmi un pret tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta digitālajā darba platformā, vai procedūras, kas sāktas ar mērķi panākt, lai tiktu ievērotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.
Article 1818. pants
Protection from dismissal     Aizsardzība pret atlaišanu     
1. Member States shall take the necessary measures to prohibit the dismissal or its equivalent and all preparations for dismissal or its equivalent of persons performing platform work, on the grounds that they have exercised the rights provided for in this Directive.1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaist no darba vai rīkoties līdzvērtīgi un jebkādi gatavoties atlaist vai līdzvērtīgi rīkoties attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu, pamatojoties uz to, ka viņas ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības.
2. Persons performing platform work who consider that they have been dismissed, or have been subject to measures with equivalent effect, on the grounds that they have exercised the rights provided for in this Directive, may request the digital labour platform to provide duly substantiated grounds for the dismissal or the equivalent measures. The digital labour platform shall provide those grounds in writing.2. Personas, kas veic platformu darbu un kas uzskata, ka ir atlaistas vai viņām piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka viņas ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības, var pieprasīt, lai digitālā darba platforma atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus pienācīgi pamato. Digitālā darba platforma šos iemeslus sniedz rakstiski.
3. Member States shall take the necessary measures to ensure that, when persons performing platform work referred to in paragraph 2 establish, before a court or other competent authority or body, facts from which it may be presumed that there has been such a dismissal or equivalent measures, it shall be for the digital labour platform to prove that the dismissal or equivalent measures were based on grounds other than those referred to in paragraph 1.3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tad, kad 2. punktā minētās personas, kas veic platformu darbu, tiesai vai citai kompetentai iestādei vai struktūrai iesniedz faktus, no kuriem var secināt, ka ir notikusi šāda atlaišana vai tikuši piemēroti līdzvērtīgi pasākumi, digitālajai darba platformai ir jāpierāda, ka atlaišana vai līdzvērtīgi pasākumi notikuši ar citu pamatojumu, nevis 1. punktā minēto pamatojumu.
4. Paragraph 3 shall not prevent Member States from introducing rules of evidence which are more favourable to persons performing platform work.4. Šā panta 3. punkts dalībvalstīm neliedz ieviest personām, kas veic platformu darbu, labvēlīgākus noteikumus par pierādījumiem.
5. Member States shall not be required to apply paragraph 3 to proceedings in which it is for the court or other competent authority or body to investigate the facts of the case.5. Dalībvalstīm 3. punkts nav jāpiemēro tādai procedūrai, kurā lietas fakti jāizmeklē tiesai vai citai kompetentai iestādei vai struktūrai.
6. Paragraph 3 shall not apply to criminal proceedings, unless otherwise provided by the Member State.6. Šā panta 3. punkts neattiecas uz kriminālprocesiem, ja vien dalībvalstis nav noteikušas citādi.
Article 1919. pants
Supervision and penaltiesPārraudzība un sodi
1. The supervisory authority or authorities responsible for monitoring the application of Regulation (EU) 2016/679 shall also be responsible for monitoring the application of Article 6, Article 7(1) and (3) and Articles 8 and 10 of this Directive, in accordance with the relevant provisions in Chapters VI, VII and VIII of Regulation (EU) 2016/679. They shall be competent to impose administrative fines up to the amount referred to in Article 83(5) of that Regulation. 1. Pārraudzības iestāde vai iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas arī par šīs direktīvas 6. panta, 7. panta 1. un 3. punkta un 8. un 10. panta piemērošanas uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļas noteikumiem. Tās ir kompetentas uzlikt administratīvus naudas sodus apmērā, kas nepārsniedz minētās regulas 83. panta 5. punktā minēto summu.
2.The authorities referred to in paragraph 1 and national labour and social protection authorities shall, where relevant, cooperate in the enforcement of this Directive, within the remit of their respective competences, in particular where questions on the impact of automated monitoring and decision-making systems on working conditions or on rights of persons performing platform work arise. For that purpose, those authorities shall exchange relevant information with each other, including information obtained in the context of inspections or investigations, either upon request or at their own initiative.2.Šā panta 1. punktā minētās iestādes un valstu darba un sociālās aizsardzības iestādes attiecīgā gadījumā sadarbojas šīs direktīvas izpildē savas attiecīgās kompetences ietvaros, jo īpaši gadījumos, kad rodas jautājumi par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba nosacījumiem vai personu, kas veic platformu darbu, tiesībām. Šajā nolūkā minētās iestādes vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas savstarpēji apmainās ar attiecīgo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta saistībā ar pārbaudēm vai izmeklēšanām.
3. Member States shall lay down the rules on penalties applicable to infringements of national provisions adopted pursuant to provisions of this Directive other than those referred to in paragraph 1 or of the relevant provisions already in force concerning the rights which are within the scope of this Directive. The penalties provided for shall be effective, proportionate and dissuasive.3. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un kas nav 1. punktā minētie vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
CHAPTER VIVI NODAĻA
FINAL PROVISIONSNOBEIGUMA NOTEIKUMI
Article 2020. pants
Non-regression and more favourable provisionsAizsardzības noteikumu stingrības nemazināšana un labvēlīgāki noteikumi
1. This Directive shall not constitute valid grounds for reducing the general level of protection already afforded to workers within Member States.1. Šī direktīva nav pamats tam, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, kas darba ņēmējiem jau piešķirts dalībvalstīs.
2. This Directive shall not affect the Member States’ prerogative to apply or to introduce laws, regulations or administrative provisions which are more favourable to platform workers, or to encourage or permit the application of collective agreements which are more favourable to platform workers, in line with the objectives of this Directive. As regards persons performing platform work who are not in an employment relationship, this paragraph shall only apply insofar as such national rules are compatible with the rules on the functioning of the internal market.2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu prerogatīvu piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki platformu darba ņēmējiem, vai veicināt vai atļaut platformu darba ņēmējiem labvēlīgāku koplīgumu piemērošanu atbilstoši šīs direktīvas mērķiem. Attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu un kam nav darba attiecību, šo punktu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šādi valsts noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.
3.This Directive is without prejudice to any other rights conferred on persons performing platform work by other legal acts of the Union.3.Šī direktīva neskar citas tiesības, kas personām, kas veic platformu darbu, piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.
Article 2121. pants
Transposition and implementationTransponēšana un īstenošana
1. Member States shall bring into force the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive by [2 years after entry into force] at the latest. They shall immediately inform the Commission thereof.1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [2 gadi pēc stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
When Member States adopt those provisions, they shall contain a reference to this Directive or be accompanied by such a reference on the occasion of their official publication. The methods of making such reference shall be laid down by Member States.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions of national law which they adopt in the field covered by this Directive.2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Member States shall, in accordance with their national law and practice, take adequate measures to ensure the effective involvement of the social partners and to promote and enhance social dialogue with a view to implementing this Directive.3. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi veic atbilstošus pasākumus, lai šīs direktīvas īstenošanas nolūkā nodrošinātu sociālo partneru efektīvu iesaistīšanu un veicinātu un uzlabotu sociālo dialogu.
4. Member States may entrust the social partners with the implementation of this Directive, where the social partners jointly request to do so and provided that Member States take all necessary steps to ensure that they can at all times guarantee the results sought under this Directive.4. Dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem, ja sociālie partneri to kopīgi lūdz un ar noteikumu, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās katrā laikā var garantēt saskaņā ar šo direktīvu sasniedzamos rezultātus.
Article 2222. pants
Review by the CommissionKomisijas veikta pārskatīšana
By [5 years after entry into force], the Commission shall, after consulting the Member States, the social partners at Union level and key stakeholders, and taking into account the impact on micro, small and medium-sized enterprises, review the implementation of this Directive and propose, where appropriate, legislative amendments.Līdz [5 gadi pēc stāšanās spēkā] Komisija, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem Savienības līmenī un galvenajām ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmi uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskata šīs direktīvas īstenošanu un attiecīgā gadījumā ierosina leģislatīvus grozījumus.
Article 2323. pants
Entry into forceStāšanās spēkā
This Directive shall enter into force on the twentieth day following that of its publication in the Official Journal of the European Union.Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Article 2424. pants
AddresseesAdresāti
This Directive is addressed to the Member States.Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Done at Brussels,Briselē,
For the European Parliament    For the CouncilEiropas Parlamenta vārdā–    Padomes vārdā–
The President    The Presidentpriekšsēdētājs    priekšsēdētājs
(1)    Article 3 of the Treaty on European Union.(1)    Līguma par Eiropas Savienību 3. pants.
(2)    Principle 5 of the European Pillar of Social Rights.(2)    Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. princips.
(3)    Political Guidelines for the Next European Commission 2019-2024. ‘A Union that Strives for More. My Agenda for Europe.’ Available online .(3)    Politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024). “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”, pieejamas tiešsaistē :
(4)    As defined in this proposal for a directive.(4)    Kā definēts šajā direktīvas priekšlikumā.
(5)    De Groen W., Kilhoffer Z., Westhoff L., Postica D. and Shamsfakhr F. (2021). Digital Labour Platforms in the EU: Mapping and Business Models. Available online .(5)    De Groen W., Kilhoffer Z., Westhoff L., Postica D. un Shamsfakhr F. (2021). Digital Labour Platforms in the EU: Mapping and Business Models. Pieejams tiešsaistē .
(6)    PPMI (2021), Study to support the impact assessment of an EU initiative on improving working conditions in platform work. Available online .(6)    PPMI (2021), Study to support the impact assessment of an EU initiative on improving working conditions in platform work. Pieejams tiešsaistē .
(7)    De Groen W., et al. (2021).(7)    De Groen W., et al. (2021).
(8)    PPMI (2021).(8)    PPMI (2021).
(9)    Ibid.(9)    Turpat.
(10)    See accompanying impact assessment, Section 2.1. SWD(2021) 396.(10)    Sk. pievienoto ietekmes novērtējumu, 2.1. iedaļu. SWD(2021) 396.
(11)    Some instruments define the personal scope by reference to national definitions of ‘worker’ or ‘employee’ while others do not include such reference. The CJEU has developed comprehensive case-law defining the personal scope of those instruments(11)    Dažos instrumentos ir definēta darbības joma attiecībā uz personām, atsaucoties uz valstu definīcijām “darbinieks” vai “darba ņēmējs”, savukārt citos šāda atsauce nav iekļauta. EST ir izstrādājusi visaptverošu judikatūru, kurā ir definēta šo instrumentu darbības joma attiecībā uz personām.
(12)    Directives 2000/43, 2000/78, 2006/54 and 2010/41.(12)    Direktīvas 2000/43, 2000/78, 2006/54 un 2010/41.
(13)    Directive (EU) 2019/1152. Member States have until 1 August 2022 to transpose it.(13)    Direktīva (ES) 2019/1152. Dalībvalstīm tā jātransponē līdz 2022. gada 1. augustam.
(14)    Directive (EU) 2019/1158.(14)    Direktīva (ES) 2019/1158.
(15)    Directive 92/85/EEC.(15)    Direktīva 92/85/EEK.
(16)    Directive 2003/88/EC.(16)    Direktīva 2003/88/EK.
(17)    Judgment of the Court of 21 February 2018 in Ville de Nivelles v Rudy Matzak,  C-518/15 , ECLI: EU:C:2018:82; confirmed and elaborated in the judgments of 9 March 2021 in RJ v Stadt Offenbach am Main, C-580/19, ECLI:EU:C:2021:183; and 9 March 2021 in -D.J. v Radiotelevizija Slovenija, C-344/19, ECLI:EU:C:2021:182.(17)    Tiesas 2018. gada 21. februāra spriedums, Ville de Nivelles/Rudy Matzak,  C-518/15 , ECLI: EU:C:2018:82; apstiprināts un izvērsts 2021. gada 9. marta spriedumā, RJ/Stadt Offenbach am Main, C-580/19, ECLI:EU:C:2021:183; un 2021. gada 9. marta spriedumā, D.J./Radiotelevizija Slovenija, C-344/19, ECLI:EU:C:2021:182.
(18)    Directive 2008/104/EC.(18)    Direktīva 2008/104/EK.
(19)    Directive 89/391/EEC.(19)    Direktīva 89/391/EEK.
(20)    Directive 2002/14/EC.(20)    Direktīva 2002/14/EK.
(21)    COM(2020) 682 final.(21)    COM(2020) 682 final.
(22)    COM(2021) 93 final.(22)    COM(2021) 93 final.
(23)    Regulation (EC) No 883/2004 of 29 May 2004 and its implementing Regulation (EC) No 987/2009.(23)    Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. maijs) un tās īstenošanas Regula (EK) Nr. 987/2009.
(24)    Council Recommendation of 8 November 2019 (2019/C 387/01).(24)    Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris, 2019/C 387/01).
(25)    Regulation (EU) 2019/1150.(25)    Regula (ES) 2019/1150.
(26)    Regulation (EU) 2016/679.(26)    Regula (ES) 2016/679.
(27)    ECE, Jurisprudence of national courts in Europe on algorithmic management at the workplace (forthcoming).(27)    ECE, Jurisprudence of national courts in Europe on algorithmic management at the workplace (gaidāms).
(28)    COM(2021) 206 final.(28)    COM(2021) 206 final.
(29)    CJEU, cases C-256/01, Allonby, and C-413/13, FNV Kunsten Informatie en Media.(29)    EST, lietas C-256/01, Allonby un C-413/13, FNV Kunsten Informatie en Media.
(30)    ECE, Case Law on the Classification of Platform Workers: Cross-European Comparative Analysis and Tentative Conclusions (2021). Available online .(30)    ECE, Judikatūra par platformu darba ņēmēju klasifikāciju: Eiropas mēroga salīdzinošā analīze un provizoriskie secinājumi (2021). Pieejams tiešsaistē .
(31)    PPMI (2021), section 7.1.(31)    PPMI (2021), 7.1. iedaļa.
(32)    Consultation Document, C(2020) 1127 final.(32)    Apspriešanās dokuments C(2020) 1127 final.
(33)    Consultation Document, C(2020) 4230 final, accompanied by Staff Working Document SWD(2021) 143 final.(33)    Apspriešanās dokuments, C(2020) 4230 final, kam pievienots dienestu darba dokuments SWD(2021) 143 final.
(34)    See Annex A.3.1 of the Impact Assessment, SWD(2021) 396.(34)    Sk. ietekmes novērtējuma A.3.1. pielikumu, SWD(2021) 396.
(35)    European Parliament report on “fair working conditions, rights and social protection for platform workers – new forms of employment linked to digital development.” (2019/2186(INI)). Available online .(35)    Eiropas Parlamenta ziņojums “Godīgi darba apstākļi, tiesības un sociālā aizsardzība platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi”. (2019/2186(INI)). Pieejams tiešsaistē .
(36)    Council Conclusions “The Future of Work: the European Union promoting the ILO Centenary Declaration”, October 2019; Available online . In December 2020, EU employment and social affairs ministers held a debate on platform work where they acknowledged that platform work is an international phenomenon with a strong cross-border dimension, and that therefore there is a role for the EU to address the related challenges.(36)    Padomes secinājumi "Nodarbinātības nākotne: Eiropas Savienības atbalsts SDO Simtgades deklarācijai", 2019. gada 24. oktobris. Pieejams tiešsaistē . 2020. gada decembrī ES nodarbinātības un sociālo lietu ministri rīkoja debates par platformu darbu, kurās viņi atzina, ka platformu darbs ir starptautiska parādība ar spēcīgu pārrobežu dimensiju un ka tāpēc ES ir svarīga loma saistīto problēmu risināšanā.
(37)    EESC opinion: Fair work in the platform economy (Exploratory opinion at the request of the German presidency). Available online .(37)    EESK atzinums: “Taisnīgi darba nosacījumi platformu ekonomikā” (izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma). Pieejams tiešsaistē .
(38)    CoR opinion: Platform work – local and regional regulatory challenges. Available online .(38)    RK atzinums: “Darbs platformās – vietējās un reģionālās regulatīvās problēmas”. Pieejams tiešsaistē .
(39)    Available online .(39)    Pieejams tiešsaistē .
(40)    Available online .(40)    Pieejams tiešsaistē .
(41)    Available online .(41)    Pieejams tiešsaistē .
(42)    Synthesis available online .(42)    Kopsavilkums pieejams tiešsaistē .
(43)    Available online .(43)    Pieejams tiešsaistē .
(44)    Forthcoming.(44)    Gaidāms drīzumā.
(45)    Available online .(45)    Pieejams tiešsaistē .
(46)    Available online.(46)    Pieejams tiešsaistē .
(47)    Available online.(47)    Pieejams tiešsaistē .
(48)    Available online.(48)    Pieejams tiešsaistē .
(49)    SWD(2021) 396.(49)    SWD(2021) 396.
(50)    OJ C 369, 17.12.2011, p. 14.(50)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(51)    OJ C , , p.    (51)    OV C [...], [...], [...]. lpp.    
(52)    OJ C , , p. .(52)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(53)    Interinstitutional Proclamation on the European Pillar of Social Rights (OJ C 428, 13.12.2017, p. 10).(53)    Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).
(54)    Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, ‘The European Pillar of Social Rights Action Plan’, COM(2021) 102 final, 4.3.2021.(54)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)102 final, 4.3.2021.).
(55)    Directive (EU) 2019/1152 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 on transparent and predictable working conditions in the European Union (OJ L 186, 11.7.2019, p. 105).(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.).
(56)    Directive 2003/88/EC of the European Parliament and of the Council of 4 November 2003 concerning certain aspects of the organisation of working time (OJ L 299, 18.11.2003, p. 9).(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.)
(57)    Directive 2008/104/EC of the European Parliament and of the Council of 19 November 2008 on temporary agency work (OJ L 327, 5.12.2008, p. 9).(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(58)    Council Recommendation of 8 November 2019 on access to social protection for workers and the self-employed (2019/C 387/01) (OJ C 387, 15.11.2019, p. 1).(58)    Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)(OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).
(59)    Regulation (EU) 2016/679 of the European Parliament and of the Council of 27 April 2016 on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data, and repealing Directive 95/46/EC (General Data Protection Regulation) (OJ L 119, 4.5.2016, p. 1).(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(60)    Regulation (EU) 2019/1150 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 on promoting fairness and transparency for business users of online intermediation services (OJ L 186, 11.7.2019, p. 57).(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).
(61)    COM(2021) 206 final, 21.4.2021.(61)    COM(2021) 206 final, 21.4.2021.
(62)    Judgments of the Court of Justice of 3 July 1986, Deborah Lawrie-Blum v Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 14 October 2010, Union Syndicale Solidaires Isère v Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; 4 December 2014, FNV Kunsten Informatie en Media v Staat der Nederlanden, C-413/13, ECLI:EU:C:2014:2411; 9 July 2015, Ender Balkaya v Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH, C-229/14, ECLI:EU:C:2015:455; 17 November 2016, Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH v Ruhrlandklinik gGmbH, C-216/15, ECLI:EU:C:2016:883; 16 July 2020, UX v Governo della Repubblica italiana, C-658/18, ECLI:EU:C:2020:572; and order of the Court of Justice of 22 April 2020, B v Yodel Delivery Network Ltd, C‑692/19, ECLI:EU:C:2020:288.(62)    Tiesas 1986. gada 3. jūlija spriedums Deborah Lawrie-Blum / Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedums, Union Syndicale Solidaires Isère / Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; 2014. gada 4. decembra spriedums, FNV Kunsten Informatie en Media / Staat der Nederlanden, C-413/13, ECLI:EU:C:2014:2411; 2015. gada 9. jūlija spriedums, Ender Balkaya / Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH, C-229/14, ECLI:EU:C:2015:455; 2016. gada 17. novembra spriedums, Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH / Ruhrlandklinik gGmbH, C-216/15, ECLI:EU:C:2016:883; 2020. gada 16. jūlija spriedums, UX / Governo della Repubblica italiana, C-658/18, ECLI:EU:C:2020:572; un Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojums B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288.
(63)    Council Directive 89/391/EEC of 12 June 1989 on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health of workers at work (OJ L 183, 29.6.1989, p. 1).(63)    Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).
(64)    Directive 2002/14/EC of the European Parliament and of the Council of 11 March 2002 establishing a general framework for informing and consulting employees in the European Community (OJ L 80, 23.3.2002, p. 29).(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).
(65)    OJ C 369, 17.12.2011, p. 14.(65)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(66)    Regulation (EU) 2018/1725 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2018 on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data by the Union institutions, bodies, offices and agencies and on the free movement of such data, and repealing Regulation (EC) No 45/2001 and Decision No 1247/2002/EC (OJ L 295, 21.11.2018, p. 39).(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(67)    …(67)    …
(68)    Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises (C(2003) 1422) (OJ L 124, 20.5.2003, p. 36).(68)    Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(69)    Regulation (EC) No 883/2004 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on the coordination of social security systems (OJ L 166, 30.4.2004, p. 1).(69)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
(70)    Regulation (EC) No 987/2009 of the European Parliament and of the Council of 16 September 2009 laying down the procedure for implementing Regulation (EC) No 883/2004 on the coordination of social security systems (OJ L 284, 30.10.2009, p. 1).(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).