32023R1538

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Īstenošanas regula - 2023/1538 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32023R1538

Palīdzība

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1538 (2023. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2023/4923

OV L 187, 26.7.2023., 40.–73. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 26/07/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1538/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

26.7.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1538

(2023. gada 25. jūlijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 (2022. gada 23. novembris) par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK (1) un jo īpaši tās 4. panta 6. punktu, 5. panta 10. punktu, 7. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2022/2379 izveido integrētu regulējumu Eiropas statistikas attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

(2)	Lai iegūtu salīdzināmus datus starp dalībvalstīm un panāktu saskaņotību, ir jāprecizē datu prasības statistikas sagatavošanai par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi attiecībā uz augkopības produkciju.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 10. punktu šajā regulā precizē sniedzamo datu tehniskos elementus. Šie elementi ietver mainīgo lielumu sarakstu, mainīgo lielumu aprakstus, novērojamās vienības, piemērojamās precizitātes prasības, piemērojamos metodiskos noteikumus un datu nosūtīšanas termiņus.

(4)	Jāprecizē mainīgie lielumi, kuriem nepieciešams reģionālais un bioloģiskais aspekts, jo tie ir vajadzīgi tikai dažiem mainīgajiem lielumiem.

(5)	Lai izvairītos no nekonsekvences starp dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā papildus Regulas (ES) 2022/2379 4. panta 3. punktā noteiktajām prasībām būtu jāprecizē datu kopu aptvērums.

(6)	Būtu sīkāk jāprecizē Regulas (ES) 2022/2379 9. panta 4. punktā minētie pārskata periodi.

(7)	Kultūraugu ražas rādītāji ir svarīgi lauksaimnieciskās ražošanas rādītāji, un tāpēc tie būtu jāiekļauj datos. Tomēr Komisijai (Eurostat) šis rādītājs būtu jāaprēķina, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem.

(8)	Audzēto kultūraugu mitruma saturs un cukura saturs cukurbietēs gadu gaitā ievērojami atšķiras un rada šķēršļus produkcijas apjomu salīdzināšanai laika griezumā un starp valstīm. Tāpēc, lai izveidotu salīdzināmu statistiku, ir vajadzīga informācija par valsts standarta mitruma un cukura saturu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2379 7. panta 2. punktu dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma sniegt datus par konkrētiem mainīgajiem lielumiem noteiktos termiņos, ja to produkcijas apjoma ietekme uz minēto mainīgo lielumu Savienības kopsummu ir ierobežota. Tā tas ir gadījumā, ja to produkcijas apjoms ir mazāks par konkrētām robežvērtībām. Ir jāprecizē minētās robežvērtības, to noteikšanai izmantotā metodika, datu avoti, kas izmantoti šīs metodikas piemērošanai, un dati, uz kuriem attiecas šis atbrīvojums.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Datu prasības

Datus par augkopības produkcijas statistikas jomu, kas minēta Regulas (ES) 2022/2379 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis sniedz agregētu datu kopu veidā. Datus par kopējo un bioloģisko ražošanu nosūta Komisijai (Eurostat) vajadzīgajā ģeogrāfiskajā līmenī.

2. pants

Datu kopas

1. Datu kopu datu saturs ir precizēts:

I pielikumā tematam i) “Kultūraugu platība un produkcija”, detalizētajiem tematiem

1)	“Laukaugi un ilggadīgie zālāji”,

2)	“Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus”,

3)	“Ilggadīgie kultūraugi”;

II pielikumā tematam ii) “Augkopības produktu bilances”, detalizētajiem tematiem

1)	“Graudaugu bilances”,

2)	“Eļļas augu sēklu bilances”;

III pielikumā tematam iii) “Zālāji”, detalizētajam tematam

1)	“Zālāju apsaimniekošana”.

2. Attiecībā uz katru datu kopu I iedaļā ir precizēts:

1)	datu satura apraksts;

2)	mainīgie lielumi, kas sniedzami valsts un vajadzības gadījumā reģionālā līmenī;

3)	par bioloģisko ražošanu sniedzamie mainīgie lielumi;

4)	datu nosūtīšanas termiņi Komisijai (Eurostat);

5)	pārskata periodi.

3. Attiecībā uz katru datu kopu II iedaļā attiecīgā gadījumā ir precizēts:

1)	mērvienību apraksts;

2)	tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem;

3)	robežvērtības atbrīvojumiem no datu nosūtīšanas termiņiem.

3. pants

Precizitātes prasības

Ja datu vākšanu veic, pamatojoties uz statistiskām izlasēm, dalībvalstis nodrošina, ka svērtie rezultāti ir reprezentatīvi attiecībā uz statistikas kopu attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā un ka tie ir izstrādāti tā, lai būtu ievērotas IV pielikumā izklāstītās precizitātes prasības. Ja precizitātes prasības nav piemērojamas, piemēram, tādu avotu dēļ, kas nav statistikas apsekojumi, statistikas kvalitāti nodrošina tā, lai tā būtu reprezentatīva attiecībā uz tajā aprakstīto darbības jomu un lai tā atbilstu Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

4. pants

Apraksti

Šajā regulā piemēro terminu aprakstus, kas izklāstīti V pielikumā.

5. pants

Atbrīvojumu metodika

1. Dalībvalstis var atbrīvot no konkrētiem regulāriem datu nosūtīšanas termiņiem, ja minētās dalībvalsts ietekme uz minēto mainīgo lielumu Savienības kopsummu ir ierobežota.

2. Atbrīvojumus no datu nosūtīšanas piešķir mainīgajiem lielumiem temata “Kultūraugu platība un produkcija” datu kopās ar noteikumu, ka to piemērošana nesamazina informāciju par paredzamo atbilstošā mainīgā lieluma Savienības kopsummu vairāk nekā par 5 %. Komisija (Eurostat) aprēķina atsauces robežvērtības katra tāda kultūrauga produkcijai, uz kuru attiecas atbrīvojumi. Šīs atsauces robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz trīs gadu vidējo rādītāju statistikas datiem par produkcijas apjomiem.

3. Dalībvalsts, kurā augkopības produkcija trīs gadus pēc kārtas ir bijusi zemāka par atsauces robežvērtību vai vienāda ar to, ir atbrīvota no pienākuma nosūtīt datus par visiem šim kultūraugam piederošiem mainīgajiem (apakš)lielumiem konkrētos termiņos, kā norādīts katrā I pielikuma datu kopu II iedaļā. Atbrīvojumu automātiski atsauc, ja dalībvalsts attiecīgā produkcijas vērtība trīs gadus pēc kārtas pārsniedz atsauces robežvērtību. Datu nosūtīšanu sāk par pārskata gadu, kas seko trešajam secīgajam gadam, kurā ir pārsniegta atsauces robežvērtība. Atbrīvojumu automātiski atjauno, ja dalībvalsts attiecīgā kultūrauga produkcija trīs gadus pēc kārtas ir mazāka par atsauces robežvērtību vai vienāda ar to.

4. Atsauces robežvērtības ir noteiktas katrā I pielikuma II iedaļā. Komisija var grozīt jebkuru no šīm vērtībām, ja Savienības vidējā kopsumma trīs gadus pēc kārtas saglabājas mazāka par 90 % vai lielāka par 110 % no Savienības kopsummas, ko izmanto atsauces robežvērtību aprēķināšanai.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 315, 7.12.2022., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

I PIELIKUMS

KULTŪRAUGU PLATĪBA UN PRODUKCIJA

i.1 DATU KOPA

Laukaugi un ilggadīgie zālāji

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.1	Laukaugi un ilggadīgie zālāji

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz lauksaimniecības kultūraugiem un ilggadīgajiem zālājiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās ražas iegūšanai pārskata periodā audzē pārsvarā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Valsts līmeņa dati

Reģionālā līmeņa dati

Bioloģiskās ražošanas dati

Kultūraugu raksturlielumi

Datu nosūtīšanas termiņi

N gada 31. janvāris (1)

N gada 30. jūnijs (1)

N gada 31. augusts (1)

N gada 30. septembris

N gada 30. novembris

N+1 gada 31. marts

N+1 gada 30. septembris

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot piemājas dārziņus (2)

OMU, OMC, OMA

Aramzeme (3)

OMU, OMC, OMA

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

MA, SA, PR

SA, PR

Kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Parastie kvieši un speltas kvieši

SA, PR

OF, OP

Parastie ziemas kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Parastie vasaras kvieši un speltas kvieši

SA, PR

Cietie kvieši

SA, PR

OF, OP

Rudzi

SA, PR

OF, OP

Mieži

SA, PR

OF, OP

Ziemas mieži

SA, PR

Vasaras mieži

SA, PR

Auzas

SA, PR

OF, OP

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

SA, PR

OF, OP

Tritikāle

SA, PR

OF, OP

Sorgo

SA, PR

OF, OP

Rīsi

SA, PR

OF, OP

Rīsi Indica

SA, PR

Rīsi Japonica

SA, PR

Ziemāju maisījumi (graudu maisījums)

SA, PR

Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot ziemāju maisījumu)

SA, PR

OF, OP

Citi graudaugi, citur neklasificēti (prosa, miežabrāļi u. c.)

SA, PR

Pseidograudaugi

SA, PR

Griķi

SA, PR

Kvinoja

SA, PR

Citi pseidograudaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un labības un pākšaugu maisījumi)

MA, SA, PR

SA, PR

Lauka zirņi

SA, PR

OF, OP

Cūku pupas un lauka pupas

SA, PR

OF, OP

Saldās lupīnas

SA, PR

OF, OP

Lēcas

SA, PR

OF, OP

Vīķi

SA, PR

OF, OP

Aunazirņi

SA, PR

OF, OP

Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Sakņaugi

MA, SA, PR

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

SA, PR

OF, OP

Cukurbietes (izņemot sēklai)

SA, PR

OF, OP

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Tehniskās kultūras

MA, SA

Eļļas augu sēklas

SA, PR

Rapsis un ripsis

SA, PR

OF, OP

Ziemas rapsis un ripsis

SA, PR

Vasaras rapsis un ripsis

SA, PR

Saulespuķu sēklas

SA, PR

OF, OP

Soja

SA, PR

OF, OP

Linsēklas (eļļas lini)

SA, PR

Kokvilnas sēklas

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

SA, PR

Šķiedraugu kultūras

SA, PR

Šķiedras lini

SA, PR

Kaņepes

SA, PR

Kokvilnas šķiedra

SA, PR

Citas šķiedraugu kultūras, citur neklasificētas

SA, PR

Tabaka

SA, PR

Apiņi

SA, PR

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Enerģētiskie kultūraugi, citur neklasificēti

MA, PR

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

Aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras

MA, PR

Pagaidu zālāji un ganības

MA, PR

OMA

Zaļgatavībā novākti pākšaugi

SA, PR

OF, OP

Sējas lucerna

SA, PR

Pākšaugu un zālaugu maisījumi

SA, PR

Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti

SA, PR

Zaļgatavības kukurūza

SA, PR

OF, OP

Citi zaļgatavībā novākti graudaugi (izņemot zaļgatavības kukurūzu)

SA, PR

Citas aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras, citur neklasificētas

SA, PR

Sēklas un stādi

OMA

Papuve

Citi laukaugi, citur neklasificēti

Ilggadīgie zālāji

MA, PR

OMU, OMC, OMA

Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

MA, PR

Pastāvīgās nekultivētās ganības

MA, PR

Ilggadīgie zālāji, kurus vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha), tostarp bioloģiskās platības
SA	=	kopējā apsētā platība (1 000 ha), tostarp bioloģiskās platības
OF	=	sertificētā bioloģiskā apsētā platība (1 000 ha)
OMC	=	galvenā sertificētā bioloģiskā platība
OMU	=	galvenā platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
OMA	=	galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas), tostarp bioloģiskā produkcija
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Apsētā platība: attiecas uz kopējo platību, kas apsēta vai apstādīta ar kultūraugu, kura raža sākas pārskata kalendārajā gadā, neatkarīgi no tā, kad notikusi stādīšana. Ja kultūraugs vienā un tajā pašā zemes gabalā tiek sēts vai stādīts vairāk nekā vienu reizi gada laikā, platību reizina ar stādīšanas skaitu.

Galvenā platība: attiecas uz zemes gabala(-u) fizisko platību neatkarīgi no tā, vai ražas gadā tajā bija tikai viens atsevišķs kultūraugs vai vairāki kultūraugi. Viengadīgo kultūraugu gadījumā galvenā platība atbilst apsētajai platībai; kombinēto kultūraugu gadījumā tā atbilst platībai, kurā kultūraugi tiek audzēti līdzās; secīgas sējas vai kultūraugu gadījumā platību ņem vērā tikai vienu reizi; ilggadīgo kultūraugu gadījumā papildus ražošanas platībai iekļauj arī neproduktīvos jaunos stādījumus un uz laiku pamestās platības. Šādi katra platība tiek uzskaitīta tikai vienu reizi.

Novāktā produkcija: attiecas uz kopējo novākto produkciju, no kuras ir atdalīti ražas zudumi.

Graudaugu, kaltētu pākšaugu un eļļas augu sēklu produkciju norāda kā tīru un sausu graudu svaru stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kas tiek izmantots valstī. Par rīsiem ziņo kā par nelobītiem rīsiem.

Dati par sakņaugu produkciju būtu jānorāda tīrā svara izteiksmē, t. i., bez augu virsējām daļām un lapām, augsnes un dubļiem.

Aramzemē sētu un zaļgatavībā novāktu kultūru un ilggadīgo zālāju produkcija ietver ražas apjomu, kas iegūts, pļaujot un ganot. Datus paziņo sausnas izteiksmē.

Par citu kultūraugu produkciju ziņo stabilajā standarta tirgus mitruma līmenī, kas tiek izmantots valstī, kur mitrums ietekmē tirdzniecību, tādā veidā, kā to galvenokārt izmanto tirdzniecībā.

Valstis sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par stabilo standarta tirgus mitruma līmeni, kas tiek izmantots minētajās valstīs; no šīs informācijas Eurostat standartizācijas vajadzībām pārrēķina produkciju ES standarta mitrumā.

Attiecībā uz cukurbietēm valstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par novāktās produkcijas cukura saturu ražas gadā, pievienojot galīgos ražošanas datus; no šiem datiem Eurostat standartizācijas nolūkos pārrēķina produkciju ar ES standarta cukura saturu (16 %).

Sertificētā bioloģiskā platība: attiecas uz platībām, izņemot platības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (4) 10. pantā minētajā pārejas periodā, kuras tiek apsaimniekotas saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas bioloģiskajai ražošanai, kā noteikts Regulā (ES) 2018/848 vai attiecīgā gadījumā jaunākos tiesību aktos.

Platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: attiecas uz platībām pārejas periodā, kas minēts Regulas (ES) 2018/848 10. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākos tiesību aktos un kas tiek apsaimniekotas saskaņā ar prasībām, kuras piemērojamas bioloģiskajai ražošanai.

Sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: attiecas uz platībām, kas ir sertificētās bioloģiskās platības, vai platības, kurās notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu.

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: attiecas uz novākto produkciju, kas iegūta iepriekš definētajās “sertificētajās bioloģiskajās platībās”.

Bioloģiskās platības un produkcija ir iekļauta kopējās platībās un produkcijā.

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo apsēto platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums: Šādu kultūraugu produkcija	Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)	Nosūtīšanas atbrīvojums
Parastie kvieši un speltas kvieši	1 700	N gada 31. janvāris N gada 30. jūnijs N gada 31. augusts
Cietie kvieši	170
Rudzi	80
Mieži	500
Auzas	70
Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums	1 100
Tritikāle	120
Sorgo	15
Rīsi	65
Lauka zirņi	25
Cūku pupas un lauka pupas	15
Kartupeļi	350
Cukurbietes	1 500
Rapsis un ripsis	300
Saulespuķu sēklas	150
Soja	60
Zaļgatavības kukurūza	2 000

i.2 DATU KOPA

Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.2	Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz dārzkopības kultūraugiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās audzē ražas iegūšanai pārskata periodā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

						Valsts līmeņa dati				Bioloģiskās ražošanas dati
Kultūraugu raksturlielumi					Datu nosūtīšanas termiņi	N gada 30. jūnijs (5)	N gada 30. septembris (5)	N+1 gada 31. maijs	N+1 gada 30. septembris	N+1 gada 30. septembris
		Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes						HA, PR	MA	OH, OP
			Svaigi dārzeņi (tostarp melones)					HA, PR		OH, OP
				Kāpostaugi				HA, PR		OH, OP
					Ziedkāposti un brokoļi			HA, PR
					Briseles kāposti			HA, PR
					Galviņkāposti			HA, PR
					Citi kāpostaugi, citur neklasificēti			HA, PR
				Lapu un kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus)				HA, PR		OH, OP
					Puravi			HA, PR
					Selerijas			HA, PR
					Dārza salāti			HA, PR, PRG
					Endīvijas			HA, PR
					Dārza spināti			HA, PR
					Sparģeļi			HA, PR
					Cigoriņi			HA, PR
					Artišoki			HA, PR
					Citi lapu vai kātu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Augļu dārzeņi (tostarp melones)				HA, PR		OH, OP
					Tomāti	HA	HA, PR	HA, PR, PRG		OH, OP
					Gurķi un kornišoni (pipargurķīši)			HA, PR, PRG
					Baklažāni			HA, PR
					Tumšzaļie kabači un kabači			HA, PR
					Lielaugļu ķirbji un ķirbji			HA, PR
					Muskatmelones			HA, PR
					Arbūzi			HA, PR
					Paprika (dārzeņpipari)			HA, PR, PRG
					Citi augļu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi				HA, PR		OH, OP
					Burkāni			HA, PR		OH, OP
					Sīpoli un šalotes			HA, PR		OH, OP
					Galda bietes			HA, PR
					Sakņu selerijas			HA, PR
					Redīsi			HA, PR
					Ķiploki			HA, PR
					Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, citur neklasificēti			HA, PR
				Svaigi pākšaugi				HA, PR		OH, OP
					Svaigi zirņi			HA, PR
					Svaigas pupas			HA, PR
					Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti			HA, PR
				Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti				HA, PR
			Zemenes					HA, PR, PRG		OH, OP
		Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot stādaudzētavās)							MA
Kultivētas sēnes								PR		OP
	Šampinjoni							PR
	Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas							PR

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
HA	=	kopējā novākta platība (1 000 ha)
OH	=	sertificētā novākta bioloģiskā platība (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas)
PRG	=	kopējā produkcija, ko iegūst, audzējot zem stikla vai augsta pieejama pārsega (1 000 tonnas)
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Novāktā platība: attiecas uz konkrēta kultūrauga platību, ko novāc pārskata ražas gadā. Ja pārskata periodā viena un tā pati platība ir apsēta vai apstādīta vairākas reizes, platību reizina ar gadā novākto ražu skaitu.

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo novākto platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums

Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)

Nosūtīšanas atbrīvojums

Tomātu produkcija

250

N gada 30. jūnijs

N gada 30. septembris

i.3 DATU KOPA

Ilggadīgie kultūraugi

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	i.	Kultūraugu platība un produkcija
Detalizēts temats:	i.3	Ilggadīgie kultūraugi

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver agrīnās aplēses un galīgo statistiku par platībām, audzēšanu un ražu attiecībā uz ilggadīgiem lauksaimniecības kultūraugiem, ko dalībvalstu lauku saimniecībās ražas iegūšanai pārskata periodā audzē pārsvarā, tostarp kultūraugiem, ko audzē saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Kultūraugu raksturlielumi

Valsts līmeņa dati

Reģionālā līmeņa dati

Bioloģiskās ražošanas dati

Datu nosūtīšanas termiņi

N gada 30. novembris (6)

N+1 gada 31. marts

N+1 gada 30. septembris

Ilggadīgie kultūraugi

OMC, OMU, OMA

Ilggadīgie kultūraugi, lietošanai pārtikā

PA, PR

MA, PA, PR

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

PA, PR

OPA, OP

Mērena klimata zonu augļi

PA, PR

OPA

Sēkleņi

PA, PR

OPA

Āboli

PA, PR

OPA, OP

Bumbieri

PA, PR

OPA, OP

Citi sēkleņi, citur neklasificēti

PA, PR

Kauleņi

PA, PR

OPA

Persiki

PA, PR

OPA, OP

Nektarīni

PA, PR

OPA, OP

Aprikozes

PA, PR

OPA, OP

Ķirši

PA, PR

OPA, OP

Saldie ķirši

PA, PR

Skābie ķirši

PA, PR

Plūmes

PA, PR

OPA, OP

Citi kauleņi, citur neklasificēti

PA, PR

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

PA, PR

OPA

Vīģes

PA, PR

Kivi

PA, PR

OPA, OP

Avokado

PA, PR

Banāni

PA, PR

Citi subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti

PA, PR

Ogas (izņemot zemenes)

PA, PR

OPA, OP

Upenes

PA, PR

Sarkanās jāņogas

PA, PR

Avenes

PA, PR

Krūmmellenes

PA, PR

Citas ogas, citur neklasificētas

PA, PR

Rieksti

PA, PR

OPA, OP

Valrieksti

PA, PR

Lazdu rieksti

PA, PR

Mandeles

PA, PR

Ēdamās kastaņas

PA, PR

Citi rieksti, citur neklasificēti

PA, PR

Citrusaugļi

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Apelsīni

PA, PR

OPA, OP

Sīkie citrusaugļi

PA, PR

Sacumas

PA, PR

Klementīni

PA, PR

Citi sīkie citrusaugļi un mandarīnu hibrīdi, citur neklasificēti

PA, PR

Citroni un skābie laimi

PA, PR

Pamelo un greipfrūti

PA, PR

Citi citrusaugļi, citur neklasificēti

PA, PR

Vīnogas

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Vīna vīnogas

PA, PR

OPA, OP

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

PA, PR

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

PA, PR

Citu vīnu (bez ACVN/AĢIN) ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas

PA, PR

Galda vīnogas

PA, PR

Rozīņu vīnogas

PA, PR

Citiem mērķiem paredzētas vīnogas, citur neminētas

PA, PR

Olīvas

PA, PR

MA, PA, PR

OPA, OP

Galda olīvas

PA, PR

Eļļas olīvas

PA, PR

Citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti

PA, PR

Stādaudzētavas

Citi ilggadīgie kultūraugi

N ir gads, uz kuru attiecas dati.

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
PA	=	kopējā ražošanas platība (1 000 ha)
OPA	=	sertificētā bioloģiskās ražošanas platība (1 000 ha)
OMC	=	galvenā sertificētā bioloģiskā platība
OMU	=	galvenā platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
OMA	=	galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu (1 000 ha)
PR	=	kopējā novāktā produkcija (1 000 tonnas)
OP	=	sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija (1 000 tonnas)

Pārskata periods: ražas gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Ražošanas platība: attiecas uz platību, kurā ražu, iespējams, var novākt pārskata ražas gadā pārsvarā.

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā platība: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Galvenā sertificētā platība vai platība, kurā notiek pāreja uz bioloģisko ražošanu: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Sertificētā bioloģiskā novāktā produkcija: sk. i.1 datu kopu, II iedaļu

Tehniskās prasības attiecībā uz mainīgajiem lielumiem

Kultūraugu ražu aprēķina, kopējo novākto produkciju dalot ar kopējo ražošanas platību. Eurostat aprēķina kultūraugu ražu, pamatojoties uz nosūtītajiem datiem. Par laikapstākļu izraisītiem negadījumiem, kas būtiski ietekmē novākto produkciju, ziņo Komisijai (Eurostat).

Datu nosūtīšanas atbrīvojuma atsauces robežvērtības

Atsauces robežvērtības, kas noteiktas 5. panta 2. punktā, ir šādas:

Atsauces mainīgais lielums: Šādu kultūraugu produkcija	Atsauces robežvērtība (1 000 tonnas)	Nosūtīšanas atbrīvojums
Āboli	150	N gada 30. novembris
Bumbieri	40
Persiki	90
Nektarīni	80
Apelsīni	300
Klementīni	140
Sacumas	120
Olīvas	700

(1) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

(2) Platības i.2 un i.3 datu kopā ir iekļautas izmantotajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē, izņemot kultivēto sēņu platību i.2 datu kopā.

(3) Platības i.2 datu kopā ir iekļautas aramzemes platībā.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(5) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

(6) Atbrīvojuma noteikumus par datu nosūtīšanu sk. II iedaļā.

II PIELIKUMS

AUGKOPĪBAS PRODUKTU BILANCES

ii.1 DATU KOPA

Graudaugu bilances

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	ii.	Augkopības produktu bilances
Detalizēts temats:	ii.1	Graudaugu bilances

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver galveno graudaugu piegādes, izlietojumu un krājumus, kā arī pārstrādes pirmās pakāpes produktus, kas dalībvalstīs iegūti pārskata periodā.

Kultūraugu raksturlielumi				Parastie kvieši un speltas kvieši	Cietie kvieši	Rudzi	Mieži	Auzas	Tritikāle	Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums
Datu nosūtīšanas termiņš				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Bilances raksturlielumi				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Piegāde				Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Novāktā produkcija			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Imports			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Imports ES iekšienē		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Imports ārpus ES		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada sākumā			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
Izlietojums				Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Iekšzemes izlietojums			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – rūpniecisks izlietojums		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
			Iekšzemes izlietojums – rūpnieciskā bioetanola, citas biodegvielas vai biogāzes izlietojums	Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – sēklas		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – zaudējumi		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Eksports			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Eksports ES iekšienē		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
		Eksports ārpus ES		Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada beigās			Q	Q	Q	Q	Q	Q	Q

daudzums (1 000 tonnas) valsts līmenī

Pārskata periods: N tirdzniecības gads (N gada 1. jūlijs–N+1. gada 30. jūnijs)

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Daudzums attiecas uz kultūrauga daudzumu vai ekvivalentu, kas izteikts graudos, kuru izmanto bilances postenim stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kurš tiek izmantots valstī.

ii.2 DATU KOPA

Eļļas augu bilances

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	ii.	Augkopības produktu bilances
Detalizēts temats:	ii.2	Eļļas augu bilances

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver galveno eļļas augu sēklu piegādes, izlietojumu un krājumus dalībvalstīs pārskata periodā.

Kultūraugu raksturlielumi				Rapsis un ripsis	Saulespuķu sēklas	Soja
Datu nosūtīšanas termiņš				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Bilances raksturlielumi				Tirdzniecības gada beigas + 11 mēneši
Piegāde				Q	Q	Q
	Novāktā produkcija			Q	Q	Q
		Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās		Q	Q	Q
	Imports			Q	Q	Q
		Imports ES iekšienē		Q	Q	Q
		Imports ārpus ES		Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada sākumā			Q	Q	Q
Izlietojums				Q	Q	Q
	Iekšzemes izlietojums			Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – spiešana		Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – lietošanai pārtikā	Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – biodegvielas	Q	Q	Q
			Spiešana eļļu ieguvei – cits rūpniecisks izlietojums	Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – sēklas		Q	Q	Q
		Iekšzemes izlietojums – zaudējumi		Q	Q	Q
	Eksports			Q	Q	Q
		Eksports ES iekšienē		Q	Q	Q
		Eksports ārpus ES		Q	Q	Q
	Krājumi tirdzniecības gada beigās			Q	Q	Q

daudzums (1 000 tonnas) valsts līmenī

Pārskata periods: N tirdzniecības gads (N gada 1. jūlijs–N+1. gada 30. jūnijs)

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Daudzums attiecas uz kultūrauga daudzumu vai ekvivalentu, kas izteikts sēklās, kuru izmanto bilances postenim stabilā standarta tirgus mitruma līmenī, kurš tiek izmantots valstī.

III PIELIKUMS

ZĀLĀJI

iii.1 DATU KOPA

Ganību platību apsaimniekošana

Joma:	b.	Augkopības produkcijas statistika
Temats:	iii.	Zālāji
Detalizēts temats:	iii.1	Zālāju apsaimniekošana

I IEDAĻA

Datu saturs

Dati aptver pēc vecuma, platības un apsaimniekošanas klasificētus ilggadīgos un pagaidu zālājus dalībvalstīs pārskata periodā.

		Kopējā platība	No tās apsaimniekota	Apsaimniekota, no tās mēslota
Datu nosūtīšanas termiņš		N+1 gada 30. septembris
Kultūraugu raksturlielums
Ilggadīgie zālāji (20 gadi un vairāk)		MA, MAR	MA	MA
Ilggadīgie zālāji (11–19 gadi)		MA, MAR	MA	MA
Ilggadīgie zālāji (6–10 gadi)		MA, MAR	MA	MA
Pagaidu zālāji un ganības		MA, MAR
	Vecums 1–3 gadi	MA, MAR
	Vecums 4–5 gadi	MA, MAR
Daļa no kopējiem ilggadīgajiem zālājiem ar
	Koku/krūmu apaugumu	MA, MAR
	Apsaimniekotām agromežsaimniecības platībām	MA, MAR

Mērvienības

MA	=	kopējā galvenā platība (1 000 ha)
MAR	=	galvenā platība reģionālā līmenī

Biežums	:	gadi, kas beidzas ar 0, 3 vai 6
Pārskata periods	:	kalendārais gads

II IEDAĻA

Mērvienību apraksts

Galvenā platība: sk. i.1 datu kopu.

IV PIELIKUMS

PRECIZITĀTES PRASĪBAS

Dati, kas savākti par izlasi un ekstrapolēti uz visu datu kopas statistikas kopu atbilst 1. tabulā norādītajām precizitātes prasībām.

Precizitātes prasības attiecas uz valstu novērtējumu galīgo nosūtīšanu par konkrētiem mainīgajiem lielumiem, kas ietilpst 1. tabulā uzskaitītajās datu kopās.

Mainīgie lielumi attiecas uz galvenajām platībām valsts līmenī.

Attiecīgās kopas ir definētas 1. tabulas pirmajā ailē.

1. tabula

Precizitātes prasības

Attiecīgā kopa

Mainīgie lielumi, uz kuriem attiecas precizitātes prasības

Relatīvā standarta kļūda

Datu kopa: Laukaugi un ilggadīgie zālāji

Lauku saimniecības ar attiecīgo mainīgo lielumu

—	Graudaugu graudu ražošanai galvenās platības

3 %

—	Kaltētu pākšaugu un proteīnaugu galvenās platības graudu ražošanai

—	Sakņaugu galvenās platības

—	Tehnisko kultūru galvenās platības

—	Aramzemē sētu un zaļgatavībā novāktu kultūru galvenās platības

—	Ilggadīgo zālāju galvenās platības

Datu kopa: Dārzkopība, izņemot ilggadīgos stādījumus

Lauku saimniecības ar dārzkopības produkciju, izņemot ilggadīgos stādījumus

—	Svaigu dārzeņu (tostarp meloņu) un zemeņu galvenās platības

3 %

Datu kopa: Ilggadīgie kultūraugi

Lauku saimniecības ar ilggadīgiem kultūraugiem

—	Ilggadīgo kultūraugu galvenās platības

3 %

V PIELIKUMS

APRAKSTI

Ražas gads

Kalendārais gads, kurā sākas ražas novākšana, tostarp laikposms (arī iepriekšējā kalendārajā gadā), kurā tiek veikti visi sagatavošanas pasākumi (piemēram, augsnes apstrāde, stādīšana un mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana), lai nodrošinātu minēto ražu.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot piemājas dārziņus

Aramzemes, ilggadīgo zālāju un ilggadīgo kultūraugu kopējā platība.

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (apar vai irdina) un/vai apstāda regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

Ziemāji

Pirms ziemas vai tās laikā sētie kultūraugi.

Vasarāji

Pavasarī sētie kultūraugi.

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Visi graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to izlietojuma.

Kvieši un speltas kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L., Triticum monococcum L, un Triticum durum Desf.

Parastie kvieši un speltas kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L. un citas Triticum dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.

Cietie kvieši

Triticum durum Desf.

Rudzi

Secale cereale L.

Ziemāju maisījumi (graudu maisījums)

Rudzu un citu graudu maisījumi un citi graudu maisījumi, kas iesēti pirms ziemas vai tās laikā (ziemāju maisījums).

Mieži

Hordeum vulgare L.

Auzas

Avena sativa L.

Vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot ziemāju maisījumu)

Graudaugi, kas iesēti pavasarī un audzēti kā maisījumi.

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

Zea mays L., novākta graudu ražošanai, kā sēkla vai kā kukurūzas vālīšu seržu maisījums

Tritikāle

x Triticosecale Wittmack.

Sorgo

Sorghum bicolor (L.) Conrad Moench vai Sorghum x sudanense (Piper) Stapf.

Rīsi

Oryza sativa L.

Rīsi Indica

Oryza sativa ssp. indica

Rīsi Japonica

Oryza sativa ssp. japonica

Citi graudaugi, citur neklasificēti

Graudaugi, novākti sausi graudu ražošanai, iepriekšējos posteņos citur nereģistrēti, piemēram, prosa (Panicum miliaceum L.), miežabrāļi (Phalaris canariensis L.) un citi graudaugi.

Pseidograudaugi

Augi, kas ražo augļus vai sēklas, kurus izmanto un patērē kā graudus, lai gan botāniski tie nav ne zālaugi, ne īsti labības graudi.

Griķi

Fagopyrum esculentum Mill.

Kvinoja

Chenopodium quinoa Willd.

Citi pseidograudaugi, citur neklasificēti

Pseidograudaugi, citur neklasificēti.

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai

Visi kaltētie pākšaugi un proteīnaugi, novākti sausi graudu ražošanai, neatkarīgi no to izlietojuma.

Lauka zirņi

Visas lauka zirņu šķirnes (Pisum sativum L. convar. sativum vai Pisum sativum L. convar. arvense L., vai convar. speciosum), novāktas sausas.

Cūku pupas un lauka pupas

Visas cūku vai lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirnes, novāktas sausas.

Saldās lupīnas

Visas saldās lupīnas (Lupinus sp.), novāktas sausas graudu ražošanai.

Lēcas

Lens culinaris Medikus.

Aunazirņi

Cicer arietinum L.

Vīķi

Vicia sativa subsp. Sativa L., novākti sausi graudu ražošanai.

Citi kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, citur neklasificēti

Kaltēti pākšaugi un proteīnaugi, novākti sausu graudu ražošanai, iepriekšējos posteņos citur nereģistrēti.

Sakņaugi

Kultūraugi, audzēti sakņu, bumbuļu vai modificētu stublāju ieguvei. Šajā postenī nav iekļauti tādi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi kā citu starpā burkāni, galda bietes vai kāļi.

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

Solanum tuberosum L.

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Beta vulgaris L. subsp. vulgaris var. altissima Döll, paredzētas galvenokārt cukura rūpniecībai un alkohola ražošanai.

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un kāpostu dzimtas augi, novākti galvenokārt lopbarībai, neatkarīgi no tā, vai sakņu vai stublāju ieguvei, un pārējie augi, galvenokārt audzēti lopbarības sakņu ieguvei, citur neklasificēti.

Tehniskās kultūras

Kultūraugi, ko parasti nepārdod tiešam patēriņam, jo tiem nepieciešama iepriekšēja rūpnieciska pārstrāde.

Eļļas augu sēklas

Kultūraugi, audzēti galvenokārt eļļas satura dēļ.

Rapsis un ripsis

Rapsis (Brassica napus L.) un ripsis (Brassica rapa L. var. oleifera (Lam.)), audzēts eļļas ražošanai, novākts kā sausi graudi.

Saulespuķu sēklas

Helianthus annuus L., novāktas kā sausi graudi.

Soja

Glycine max L. Merril, novākta kā sausi graudi neatkarīgi no tās izlietojuma.

Linsēklas (eļļas lini)

Linsēklu (linu) šķirnes (Linum usitatissimum L.), audzētas galvenokārt eļļas ražošanai un novāktas kā sausi graudi.

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

Citi augi, audzēti galvenokārt eļļas satura dēļ, novākti kā sausi graudi, citur neklasificēti.

Šķiedraugu kultūras

Kultūraugi, audzēti galvenokārt šķiedru satura dēļ.

Šķiedras lini

Linu (linsēklu) šķirnes (Linum usitatissimum L.), audzētas galvenokārt šķiedras ražošanai.

Kaņepes

Cannabis sativa L., audzētas salmu ieguvei un citiem līdzīgiem rūpnieciskiem izlietojumiem.

Kokvilna

Gossypium spp., novākta šķiedras un/vai eļļas augu sēklu ieguvei.

Citas šķiedraugu kultūras, citur neklasificētas

Citi augi, audzēti galvenokārt šķiedras ieguvei, citur neklasificēti, piemēram, džuta (Corchorus capsularis L.), abaka jeb Manilas kaņepāji (Musa textilis Née), sizals (Agave sisalana Perrine) un kenafa (Hibiscus cannabinus L.).

Tabaka

Nicotiana tabacum L., audzēta lapu ieguvei.

Apiņi

Humulus lupulus L., audzēti rogu ieguvei.

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, audzēti farmācijai, smaržu ražošanai vai lietošanai pārtikā.

Enerģētiskie kultūraugi, citur neklasificēti

Kultūraugi, izmantoti tikai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, citur neklasificēti un audzēti aramzemē.

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas.

Aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras

Visi aramzemē sētie un zaļgatavībā novāktie kultūraugi, galvenokārt paredzēti lopbarībai un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, proti, graudaugi, zālaugi, pākšaugi, tehniskie augi un citi aramzemē sētie un zaļgatavībā novāktie un/vai izmantotie kultūraugi.

Pagaidu zālāji un ganības

Zālaugi noganīšanai, sienam vai skābbarībai, ko daļēji iekļauj parastā augsekā, ar audzēšanas periodu no viena līdz pieciem gadiem, sēti kā zālaugi un to maisījumi.

Zaļgatavībā novākti pākšaugi

Pākšaugi, audzēti un novākti kā veseli augi zaļgatavībā galvenokārt lopbarībai vai enerģijas ražošanai. Iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 % pākšaugu) ir pākšaugi un zālaugi, novākti zaļgatavībā vai sausam sienam.

Sējas lucerna

Medicago spp., audzēta viena pati vai ar lielu procentuālo daļu maisījumā.

Pākšaugu un zālaugu maisījumi

Pagaidu zālāji, apsēti ar zāles un lopbarības pākšaugu maisījumu (parasti < 80 % pākšaugu), novākti zaļgatavībā vai sausam sienam.

Citi zaļgatavībā novākti pākšaugi, citur neklasificēti

Citi pākšaugi, novākti zaļgatavībā galvenokārt lopbarībai vai enerģijas ražošanai.

Zaļgatavības kukurūza

Zea mays L., audzēta galvenokārt skābbarībai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā) un netiek novākta graudu ražošanai.

Citi zaļgatavībā novākti graudaugi (izņemot zaļgatavības kukurūzu)

Visi graudaugi (izņemot kukurūzu), audzēti un novākti kā veseli augi zaļgatavībā lopbarībai vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai (biomasas ražošana).

Citas aramzemē sētas un zaļgatavībā novāktas kultūras, citur neklasificētas

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (audzē mazāk nekā piecus gadus) kultūras, galvenokārt paredzētas lopbarībai un novāktas zaļgatavībā. Arī atlikumi no kultūrām, kas citur nav klasificētas, ja pamatraža tikusi iznīcināta, bet atliekas joprojām varētu izmantot (kā lopbarību vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai).

Sēklas un stādi

Platības sakņaugu (izņemot kartupeļus un citus augus, kuru saknes tiek izmantotas arī kā sēklas), lopbarības kultūraugu, zālaugu un tehnisko kultūru (izņemot eļļas augus) sēklu un dārzeņu un ziedu sēklu un stādu ražošanai.

Papuve

Apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā vai kurā nodrošināti labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA), bet kurā vienu ražas gadu netiks novākta raža. Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu. Papuve var būt:

i)	melnā papuve, kurā neko neaudzē; vai

ii)	papuve ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot lopbarībai vai ieart zemē; vai

iii)	zaļā papuve, kas apsēta ar zaļmēslojuma augiem.

Citi laukaugi, citur neklasificēti

Laukaugi, citur neklasificēti.

Ilggadīgie zālāji

Pastāvīgi (vairākus secīgus gadus, parasti piecus gadus vai ilgāk) izmantotas, kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašizsējā) lopbarības, zālaugu vai enerģētisko kultūraugu zemes platības, kas nav iekļautas lauku saimniecības augsekā. Zālājus var izmantot ganīšanai vai skābbarības, siena gatavošanai vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai.

Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Tādas pastāvīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē, kuras parasti var izmantot intensīvai ganīšanai.

Pastāvīgās nekultivētās ganības

Ilggadīgie zālāji ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, augsnes apstrādi, atkārtotu sēju vai drenāžu. Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai noganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā, jo tās nav piemērotas augstam ganāmo dzīvnieku blīvumam.

Ilggadīgie zālāji, kurus vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kuriem ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu

Ilggadīgie zālāji un pļavas, kas vairs netiek izmantotas ražošanas vajadzībām, kuras atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115 vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem ir uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, un par kurām ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu.

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes	Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi, citi svaigi novākti (nesausi) dārzeņi un zemenes. Tas attiecas gan uz dārzeņiem un zemenēm, ko audzē aramzemē ārpus telpām augsekā ar citām lauksaimniecības vai dārzkopības kultūrām, gan uz tām, ko audzē zem stikla vai augsta pieejama pārsega.
Svaigi dārzeņi (tostarp melones)	Visi kāpostaugi, lapu un kātu dārzeņi, augļu dārzeņi, sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, svaigi pākšaugi un citi svaigi novākti (nesausi) dārzeņi.
Kāpostaugi	Visi kāpostaugi, ko audzē lapu, kātu, ziedkopu, pumpuru, kā arī sakņu un bumbuļu dārzeņu iegūšanai, novākti svaigi (nesausi).
Ziedkāposti un brokoļi	Ietver ziedkāpostus (Brassica oleracea L. convar. Botrytis (L.)), brokoļus (Brassica oleracea L. var. botrytis subvar. cymos), zaļos ziedkāpostus (zaļā ziedkāpostu šķirne), Broccolini, Ķīnas brokoļus vai kaila-an (brokoļu un gai lan hibrīds (Brassica oleracea L. var. alboglabra)), Romanesco (Brassica oleracea convar. Botrytis var. botrytis).
Briseles kāposti	Brassica oleracea L. var. Gemmifera DC.
Galviņkāposti	Ietver baltos galviņkāpostus (Brassica oleracea L. var. oleracea), smailgalu galviņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. alba DC), sarkanos galviņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. capitata L. f. rubra), virziņkāpostus (Brassica oleracea L. convar. capitata Alef. var. sabauda L.).
Citi kāpostaugi, citur neklasificēti	Visi pārējie kāpostaugi, citur neklasificēti.
Lapu un kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus)	Visi lapu vai kātu dārzeņi (izņemot kāpostaugus): puravi, selerijas, dārza salāti, endīvijas, dārza spināti, sparģeļi, cigoriņi, artišoki un citi lapu vai kātu dārzeņi.
Puravi	Allium porrum L un citas Allium dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.
Selerijas	Apium graveolens var. Dulce (Mill.) Pers.
Dārza salāti	Lactuca spp.
Endīvijas	Endīvijas (Cichorium endivia L. var. crispum Lam.) un platlapu endīvijas (Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.).
Dārza spināti	Spinacia oleracea L.
Sparģeļi	Asparagus officinalis L.
Cigoriņi	Cigoriņu šķirnes (Cichorium intybus L.) salātiem un inulīna vai kafijas dzēriena iegūšanai.
Artišoki	Cynara scolymus L.
Citi lapu vai kātu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi lapu un kātu dārzeņi, citur neklasificēti.
Augļu dārzeņi (tostarp melones)	Visi augļu dārzeņi: tomāti, gurķi, kornišoni, baklažāni, tumšzaļie kabači un kabači, lielaugļu ķirbji un ķirbji, muskatmelones un arbūzi, paprika (Capsicum spp.) un citi augļu dārzeņi.
Tomāti	Visi tomāti (Solanum lycopersicon L. Syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H. Karst. Syn. Lycopersicon esculentum Mill.).
Gurķi un kornišoni (pipargurķīši)	Gurķi (Cucumis sativus L.), tostarp īpašās šķirnes, ko parasti izmanto konservētiem gurķiem (kornišoniem). Īsaugļu gurķi (Cucumis anguria L.) ir ietverti.
Baklažāni	Solanum melongena L.
Tumšzaļie kabači un kabači	Tumšzaļo kabaču un kabaču šķirnes (Cucurbita pepo L. ssp. Pepo).
Lielaugļu ķirbji un ķirbji	Lielaugļu ķirbju (Cucurbita moschata Duchesne) un ķirbju (Curcubita maxima spp.) šķirnes lietošanai pārtikā.
Muskatmelones	Cucumis melo L.
Arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. & Nakai.
Paprika (dārzeņpipari)	Visi dārzeņpipari (Capsicum annuum L.) un sīvie dārzeņpipari (čilli) (Capsicum frutescens L.).
Citi augļu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi augļu dārzeņi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti
Sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi	Visi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi: burkāni, sīpoli, šalotes, galda bietes, sakņu selerijas, redīsi, ķiploki un citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi.
Burkāni	Daucus carota L. ssp. sativus (Hoffm.) Hayek.
Sīpoli un šalotes	Dārza sīpoli (Allium cepa L.), platlapu savvaļas puravi (Allium ampeloprasum L.), lielloku sīpoli (Allium fistulosum L.) un šalotes (Allium ascalonicum L.) un citas Allium dzimtas sugas, ko audzē līdzīgu īpašību dēļ.
Galda bietes	Beta vulgaris L. var. conditiva Alef.
Sakņu selerijas	Apium graveolens L. var. rapaceum.
Redīsi	Visi redīsi (Raphanus sativus L.), ko novāc un izmanto kā dārzeņus.
Ķiploki	Allium sativum L.
Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, citur neklasificēti	Citi sakņu, bumbuļu un sīpolu dārzeņi, kas paredzēti lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Svaigi pākšaugi	Visi svaigie pākšaugi, piemēram, zirņi, pupas un citi svaigi pākšaugi lietošanai pārtikā.
Svaigi zirņi	Visi zirņi (Pisum sativum L. (partim)), novākti svaigi lietošanai pārtikā.
Svaigas pupas	Kāršu pupas un ugunssarkanās pupas (Phaseolus spp.), un zeltainās pupas, lauka pupas un melnās pupas (Vigna spp.), novāktas svaigas lietošanai pārtikā.
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti	Svaigi pākšaugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Citi svaigi pākšaugi, citur neklasificēti	Visi pārējie svaigie pākšaugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Zemenes	Fragaria spp.
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot stādaudzētavās)	Visi ziedi un dekoratīvie augi, ko paredzēts pārdot kā grieztus ziedus, kā ziedus un augus stādīšanai puķu podos, dobēs un balkona kastēs un kā sīpolu un bumbuļsīpolu ziedus, un citi dekoratīvie augi.
Kultivētas sēnes	Kultivētās sēnes, ko audzē šim nolūkam speciāli būvētās vai pielāgotās ēkās un pazemes telpās, alās un pagrabos.
Šampinjoni	Galda sēnes (Agaricus bisporus L.).
Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas	Citas kultivētas sēnes, citur neklasificētas.

Ilggadīgie kultūraugi	Visi augļu koki, visi citrusaugļu koki, visi riekstu koki, visi ogulāju stādījumi, visi vīna dārzi, visi olīvkoki un visi citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā (piemēram, tēja, kafija vai ceratonijas) un citiem nolūkiem (piemēram, stādaudzētavas, Ziemassvētku eglītes vai augi pīšanai un aušanai (piemēram, rotangpalmas vai bambuss)).
Ilggadīgie kultūraugi, lietošanai pārtikā	Visi augļu koki, visi citrusaugļu koki, visi riekstu koki, visi ogulāju stādījumi, visi vīna dārzi, visi olīvkoki un visi citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā (piemēram, tēja, kafija vai ceratonijas).
Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)	Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, kauleņi, ogas, rieksti un subtropu un tropu klimata zonu augļi.
Mērena klimata zonu augļi	Augļu dārzi, kuros ir sēkleņi, kauleņi, ogas un rieksti, izņemot subtropu un tropu klimata zonu augļus.
Sēkleņi	Visi sēkleņi, piemēram, āboli (Malus spp.), bumbieri (Pyrus spp.), cidonijas (Cydonia oblonga Mill.) vai mespili (Mespilus germanica, L.).
Āboli	Malus pumila Miller syn. Malus domestica (Borkh.) Borkh.
Bumbieri	Pyrus communis L.
Citi sēkleņi, citur neklasificēti	Sēkleņi, citur neklasificēti.
Kauleņi	Kauleņi, piemēram, persiki un nektarīni (Prunus persica (L.) Batch), aprikozes (Prunus armeniaca L. un citas), saldie un skābie ķirši (Prunus avium L., P. cerasus), plūmes (Prunus domestica L. un citas) un citi kauleņi, citur neklasificēti, piemēram, ērkšķu plūmes (Prunus spinosa L.) vai lokvas/Japānas mespili (Eriobotrya japonica (Thunb.) Lindl.).
Persiki	Prunus persica (L.) Batch.
Nektarīni	Prunus persica (L.) Batsch. var. nucipersica.
Aprikozes	Prunus armeniaca L.
Ķirši	Saldie ķirši (Prunus avium L.) un skābie ķirši (Prunus cerasus L.)
Saldie ķirši	Prunus avium L.
Skābie ķirši	Prunus cerasus L.
Plūmes	Prunus domestica L.
Citi kauleņi, citur neklasificēti	Kauleņi, citur neklasificēti.
Subtropu un tropu klimata zonu augļi	Visi subtropu un tropu klimata zonu augļi, piemēram, vīģes (Ficus carica L.), kivi (Actinidia chinensis Planch.), avokado (Persea americana Mill.) un banāni (Musa spp.).
Vīģes	Ficus carica L.
Kivi	Actinidia chinensis Planch.
Avokado	Persea americana Mill.
Banāni	Musa spp.
Citi subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti	Subtropu un tropu klimata zonu augļi, citur neklasificēti.
Ogas (izņemot zemenes)	Visas audzētās ogas, piemēram, upenes (Ribes nigrum L.), sarkanās jāņogas (Ribes rubrum L.), avenes (Rubus idaeus L.) un krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.).
Upenes	Ribes nigrum L.
Sarkanās jāņogas	Ribes rubrum L., tostarp arī baltā šķirne.
Avenes	Rubus idaeus L.
Krūmmellenes	Vaccinium corymbosum L.
Citas ogas, citur neklasificētas	Citas ogas, citur neklasificētas.
Rieksti	Visi riekstu koki: valrieksti, lazdu rieksti, mandeles, ēdamās kastaņas un citi rieksti.
Valrieksti	Juglans regia L.
Lazdu rieksti	Corylus avellana L.
Mandeles	Prunus dulcis (Mill.) D.A.Webb.
Ēdamās kastaņas	Castanea sativa Mill.
Citi rieksti, citur neklasificēti	Rieksti, citur neklasificēti.
Citrusaugļi	Citrusaugļi (Citrus spp.): apelsīni, sīkie citrusaugļi, citroni, laimi, pomelo, greipfrūti un citi citrusaugļi.
Apelsīni	Apelsīni, tostarp Navel, baltā un sarkanā apelsīnu šķirne (Citrus sinensis (L.) Osbeck), un rūgtie apelsīni (Citrus aurantium L.).
Sīkie citrusaugļi	Visi sīkie citrusaugļi.
Klementīni	Citrus x clementina.
Sacumas	Citrus unshiu var. owari, clausellina, planellina, u. c.
Citi sīkie citrusaugļi un mandarīnu hibrīdi, citur neklasificēti	Visi pārējie sīkie citrusaugļi, citur neklasificēti.
Citroni un skābie laimi	Citrus limon (L.) Burm.f., C. jambhiri Lush., C. meyeri Yu. Tanaka, C. pseudolimon Tanaka vai to hibrīdi.
Pamelo un greipfrūti	Pomelo (Citrus maxima (Merr., Burm. f.)) un greipfrūti (Citrus paradisi (Macfad.)).
Citi citrusaugļi, citur neklasificēti	Citrusaugļi, citur neklasificēti.
Vīnogas	Vitis vinifera L., izmantotas visiem mērķiem.
Vīna vīnogas	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē sulas, misas un/vai vīna ražošanai.
Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 491/2009 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.
Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)	Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kuras atbilst i) Regulas (EK) Nr. 491/2009 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.
Citu vīnu (bez ACVN/AĢIN) ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN.
Galda vīnogas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas, lai iegūtu svaigas vīnogas.
Rozīņu vīnogas	Vīnogu šķirnes, parasti audzētas rozīņu ražošanai.
Citiem mērķiem paredzētas vīnogas, citur neminētas	Vīnogu šķirnes citiem mērķiem (nav paredzētas vīna, sulas vai misas ražošanai, izmantošanai kā galda vīnogas vai rozīņu ražošanai), citur neklasificētas.
Olīvas	Olīvkoki (Olea europaea L.), audzēti olīvu iegūšanai.
Galda olīvas	Olīvkoki, audzēti galda olīvu iegūšanai.
Eļļas olīvas	Olīvkoki, audzēti olīveļļas ražošanai.
Citi ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti	Ilggadīgie kultūraugi lietošanai pārtikā, citur neklasificēti.
Stādaudzētavas	Atklātā lauka platības, kurās audzē jaunus kokaugus turpmākai pārstādīšanai.
Citi ilggadīgie kultūraugi	Ilggadīgie kultūraugi, citur neklasificēti, augi pīšanai un aušanai (ko parasti novāc katru gadu) un koki, kas stādīti kā Ziemassvētku eglītes izmantotajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē.

Augkopības produktu bilances

Pirmā līmeņa produkti	Produkti, kas iegūti, pirmo reizi pārstrādājot nepārstrādātu (neapstrādātu) augkopības produktu tā sākotnējā posmā, piemēram, milti.
Zaudējumi un zudumi lauku saimniecībās	Zaudējumi, kas rodas pēc ražas novākšanas, t. i., uzglabāšanā vai gatavojoties pārdošanai, piemēram, šķirošanā.
Imports ES iekšienē	Augkopības produktu importa apjoms ES iekšienē.
Imports ārpus ES	Augkopības produktu importa apjoms ārpus ES.
Sākuma krājumi	Visi augkopības produkti (graudaugi un eļļas augu sēklas graudu ekvivalentā), kas ir pieejami saimniecībā vai tirgū kultūraugu tirdzniecības gada sākumā (N gada 1. jūlijs).
Beigu krājumi	Visi augkopības produkti (graudaugi un eļļas augu sēklas graudu ekvivalentā), kas ir pieejami krājumos kultūraugu tirdzniecības gada beigās (N+1 gada 30. jūnijs), kuri ir vienādi ar nākamā pārskata perioda sākuma krājumiem.
Iekšzemes izlietojums	Visi iespējamie augkopības produktu izlietojumi kopā (izņemot eksportu un galīgos krājumus) atsauces platībā pārskata periodā.
Iekšzemes izlietojums – lietošanai pārtikā	Tādu neapstrādātu vai pārstrādātu augkopības produktu daudzumi, kas atsauces teritorijā un pārskata periodā izmantoti lietošanai pārtikā, izņemot eļļas augu sēklu daudzumus, kas izmantoti tādu eļļu spiešanai, kuras paredzētas lietošanai pārtikā.
Iekšzemes izlietojums – rūpniecisks izlietojums	Tādu augkopības produktu daudzums, ko rūpniecība izmantoja, lai ražotu rūpniecības produktus, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot eļļas augu sēklu daudzumus, kas izmantoti tādu eļļu spiešanai, kuras paredzētas lietošanai pārtikā.
Iekšzemes izlietojums – rūpnieciskā bioetanola, citas biodegvielas vai biogāzes izlietojums	Tādu augkopības produktu daudzumi, kurus rūpniecība izmantoja bioetanola vai citu biodegvielu, vai biogāzes ražošanai.
Iekšzemes izlietojums – kā kopuma izlietojums dzīvnieku barībai	Tādu augkopības produktu (neapstrādātu vai pārstrādātu) daudzumi, kas izmantoti tiešai dzīvnieku barošanai saimniecībā vai barības rūpniecībā, izņemot blakusproduktus, kas iegūti citos rūpnieciskajos procesos (piemēram, eļļas raušus).
Iekšzemes izlietojums – sēklas	Tādu sēklu daudzumi, kas izmantoti sēšanai nākamajā ražošanas ciklā.
Iekšzemes izlietojums – zaudējumi	Zaudējumi, kas rodas, augkopības produktus lietojot pārtikā, rūpnieciski, dzīvnieku barībai un sēklām.
Iekšzemes izlietojums – spiešana	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas un raušus.
Spiešana eļļu ieguvei – lietošanai pārtikā	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas, kuras paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot daudzumus, kas izmantoti lietošanai pārtikā bez spiešanas.
Spiešana eļļu ieguvei – biodegvielas	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas rūpnieciskam izlietojumam biodegvielām.
Spiešana eļļu ieguvei – cits rūpniecisks izlietojums	Tādu eļļas augu sēklu daudzumi, kas izmantoti spiešanai (pārstrādei), lai ražotu augu eļļas rūpnieciskam izlietojumam, kas nav biodegvielas.
Eksports ES iekšienē	Augkopības produktu eksporta apjoms ES iekšienē.
Eksports ārpus ES	Augkopības produktu eksporta apjoms ārpus ES.

Zālāji un ganības

Zālāji

Galvenokārt ar zālaugiem klāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme lopbarības, zālaugu vai enerģētisko kultūraugu audzēšanai, neatkarīgi no vecuma.

Apsaimniekoti ilggadīgie zālāji

Ilggadīgie zālāji, kurus regulāri (ne vienmēr katru gadu) apsaimnieko, no jauna apsējot, apūdeņojot, mēslojot vai apstrādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem lauku saimniecības ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu ietvaros, tostarp platības, kuras vairs neizmanto ražošanas vajadzībām un par kurām ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu.

Mēsloti ilggadīgie zālāji

Apsaimniekoti ilggadīgie zālāji, kurus regulāri (ne vienmēr katru gadu) mēslo ar neorganiskiem vai organiskiem mēslošanas līdzekļiem, kas nav ganību dzīvnieku izkārnījumi, lauku saimniecības ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu ietvaros.

Koki – krūmu apaugums (ganībās)

Zālāju platības ar augu segu, kas sastāv no augu sugām ar koksnainiem stumbriem (kokiem un krūmiem), izņemot agromežsaimniecības platības un platības, kurās paralēli notiek lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības (piemēram, montado un dehesas).

Apsaimniekotas agromežsaimniecības platības (zālājos)

Agromežsaimniecība ir īpašs zemes izmantošanas sistēmas un tehnoloģijas veids, kurā vienā zemes apsaimniekošanas vienībā apzināti izmanto daudzgadīgus kokaugus (kokus, krūmus utt.) kopā ar lauksaimniecības kultūraugiem un/vai dzīvniekiem. Vērā ņem tikai agromežsaimniecības platības zālājos. Esoši koki un krūmi, kas neietilpst agromežsaimniecības sistēmā, tiek izslēgti.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

2	Padomes Regula (EK) Nr. 491/2009 (2009. gada 25. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 154, 17.6.2009., 1. lpp.).

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!