Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32022R0128
Commission Implementing Regulation (EU) 2022/128 of 21 December 2021 laying down rules for the application of Regulation (EU) 2021/2116 of the European Parliament and of the Council on paying agencies and other bodies, financial management, clearance of accounts, checks, securities and transparency
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību
C/2021/9602
OV L 20, 31.1.2022., 131./196. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 21/10/2023
|
31.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 20/131 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/128
(2021. gada 21. decembris),
ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu, 12. panta 4. punktu, 32. panta 9. punktu, 39. panta 4. punktu, 41. panta 1. punkta ceturto daļu, 42. panta 1. punkta otro daļu, 43. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu, 51. panta 3. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 5. punktu, 55. panta 7. punktu, 58. pantu, 59. panta 9. punktu, 64. panta 4. punktu, 82. un 92. pantu, 95. panta 1. punktu un 100. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (2), un jo īpaši tās 223. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (ES) 2021/2116 ir izklāstīti pamatnoteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, to vidū noteikumi par maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditāciju, par finanšu pārvaldību un noskaidrošanas procedūrām, kas ietver darījumu rūpīgu pārbaudi, par nodrošinājumiem un pārredzamību. Lai nodrošinātu, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas izveidots ar minēto regulu, darbojas netraucēti un tiek piemērots vienādi, Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt konkrētus noteikumus minētajās jomās. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (3) noteikumi. |
|
(2) |
Dalībvalstīm maksājumu aģentūras būtu jāakreditē tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem Savienības līmenī noteiktiem minimālajiem akreditācijas kritērijiem, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (4) 1. panta 2. punktā un izklāstīti tās pašas regulas I pielikumā. Būtu jānosaka noteikumi par maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, izskatīšanas un atsaukšanas procedūrām. |
|
(3) |
Dalībvalstīm savas maksājumu aģentūras būtu pastāvīgi jāpārrauga. Dalībvalstīm būtu jāizveido informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras palīdzību kompetentajām iestādēm ziņo un sniedz informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par neatbilstību. Būtu jāizveido procedūra, kā dalībvalstīm jārīkojas šādos gadījumos, un tajā būtu jāietver pienākums sagatavot plānu, kā visus konstatētos trūkumus novērst noteiktā termiņā. Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies maksājumu aģentūrām, kuru akreditāciju attiecīgā dalībvalsts patur spēkā, kaut gan tās šādu plānu noteiktajā termiņā nav īstenojušas, Komisijai vajadzētu būt iespējai nolemt trūkumus izsekot atbilstības procedūrā, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā. |
|
(4) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, par akreditētām maksājumu aģentūrām atbildīgajām personām ir jāsagatavo pārvaldības deklarācijas par sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizumu, par ieviesto pārvaldības sistēmu pienācīgu darbību, kā arī par to, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu. Būtu jānosaka noteikumi par šādu pārvaldības deklarāciju saturu un formātu. |
|
(5) |
Būtu jānosaka noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minēto koordinējošo struktūru darbību, kā arī tās pašas regulas 12. pantā minēto sertifikācijas struktūru uzdevumi. Turklāt, lai nodrošinātu, ka sertifikācijas struktūru sagatavotie sertifikāti un ziņojumi palīdz Komisijai grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā, būtu jānosaka šādu sertifikātu un ziņojumu saturs. |
|
(6) |
Lai varētu pienācīgi pārvaldīt apropriācijas, kas Savienības budžetā iekļautas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk kopā “fondi”), maksājumu aģentūrām būtu jākārto atsevišķi konti, kuros iegrāmato tikai no katra fonda veiktos maksājumus un katram fondam piešķirtos ieņēmumus. Šajā nolūkā maksājumu aģentūru kārtotajos kontos attiecībā uz katru fondu būtu skaidri jānorāda veiktie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 2. punktā, 6. un 45. pantā, un tas jādara tā, lai šos izdevumus un ieņēmumus varētu sasaistīt ar līdzekļiem, kuri tām darīti pieejami no Savienības budžeta. |
|
(7) |
Kopējā lauksaimniecības politika tiek finansēta euro, tomēr dalībvalstīm, kas nav ieviesušas euro, maksājumus labuma guvējiem atļauts veikt valsts valūtā. Lai varētu konsolidēt visus izdevumus un ieņēmumus, jānosaka, ka attiecīgajām maksājumu aģentūrām ir jāspēj datus par izdevumiem un ieņēmumiem sniegt gan euro, gan valūtā, kādā radušies izdevumi un saņemti ieņēmumi. |
|
(8) |
Izdevumi, ko līdzfinansē no Savienības budžeta un valstu budžetiem kā atbalstu lauku attīstībai ELFLA satvarā, pamatojas uz KLP stratēģiskajiem plāniem, kuros noteikti dažādi intervenču veidi un konkrētas iemaksu likmes. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu minētie izdevumi būtu jāuzrauga un jāiegrāmato tā, lai visas darbības varētu identificēt pēc KLP stratēģiskā plāna, intervences veida un konkrētās iemaksu likmes. Tādējādi tiks nodrošināts, ka ir iespējams verificēt atbilstību starp veiktajiem izdevumiem un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Šajā sakarā būtu jānosaka elementi, kas jāņem vērā maksājumu aģentūrām. Konkrētāk, maksājumu aģentūrām grāmatojumos būtu skaidri jāparāda publisko un Savienības līdzekļu izcelsme saistībā ar izmaksāto finansējumu. Turklāt būtu jāidentificē no labuma guvējiem atgūstamās summas un jau atgūtās summas un jāparāda to saistība ar sākotnējām darbībām. |
|
(9) |
Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai finansētu Regulas (ES) 2021/2116 5. pantā minētos ELGF izdevumus, dalībvalstis mobilizē, pirms Komisija tām radušos izdevumus finansē ar mēneša atlīdzinājumiem. Tāpat dalībvalstis var saņemt avansa maksājumu par ELFLA izdevumiem, kas vēlāk jānoskaidro ikgadējās finansiālās noskaidrošanas procedūrā, ko veic, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu. Lai nodrošinātu finanšu plūsmu pareizu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāapkopo informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu šiem mēneša un starpposma atlīdzinājumiem atbilstošo izdevumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, un šī informācija būtu jāglabā Komisijas rīcībā vienmēr, kad šādi izdevumi un ieņēmumi rodas, vai regulāri jānosūta Komisijai. Dalībvalstīm šī informācija būtu Komisijai jāsniedz ar tādiem starplaikiem, kas pielāgoti katra fonda pārvaldības metodei. Informācijas sniegšana ar šādiem starplaikiem nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu pienākumu gādāt par to, lai visa informācija, kas apkopota izdevumu pienācīgas uzraudzības nolūkā, būtu Komisijas rīcībā verifikācijas vajadzībām. |
|
(10) |
Vispārīgie maksājumu aģentūru pienākumi, kas saistīti ar uzskaites kārtošanu, aptver Savienības līdzekļu pārvaldībai un kontrolei vajadzīgos datus. Tomēr minētie pienākumi neietver prasības, kas attiecas uz izdevumu atlīdzināšanu un ziņām, kuras jāiesniedz Komisijai, lai šādu atlīdzinājumu saņemtu. Tāpēc būtu jānorāda, kāda informācija un ziņas par izdevumiem, kas jāfinansē no fondiem, ir regulāri jānosūta Komisijai. Informācijas paziņojumiem, ko dalībvalstis nosūta Komisijai, ir jādod tai iespēja nosūtīto informāciju tieši un pēc iespējas rezultatīvāk izmantot fondu grāmatojumu un attiecīgo maksājumu pārvaldībā. Lai sasniegtu šo mērķi, visa informācija, kas savstarpēji jādara pieejama vai jāpaziņo dalībvalstīm un Komisijai, būtu jāsūta elektroniski. |
|
(11) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz intervencēm un pasākumiem, kas saistīti ar fondu finansētām darbībām, noteiktos termiņos ir Komisijai jāiesūta arī izdevumu deklarācijas, kuras izmanto arī par maksājuma pieprasījumiem, kopā ar vajadzīgo informāciju. Lai dalībvalstis, akreditētās koordinējošās struktūras un maksājumu aģentūras minētās izdevumu deklarācijas varētu sagatavot atbilstoši saskaņotiem noteikumiem un lai Komisija varētu ņemt vērā maksājuma pieprasījumus, būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem šos izdevumus var ņemt vērā attiecīgajā ELGF un ELFLA budžetā. Šādos nosacījumos būtu jāiekļauj noteikumi, ko piemēro izdevumu un ieņēmumu, jo īpaši piešķirto ieņēmumu un visu veicamo korekciju, iegrāmatošanai un to faktiskajai deklarēšanai. |
|
(12) |
Ja, pamatojoties uz izdevumu deklarācijām, kas no dalībvalstīm saņemtas ELGF satvarā, to kopējās saistības, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (5) 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu varētu atļaut uzņemties iepriekš, pārsniedz 75 % no kārtējā finanšu gada apropriācijām, Komisijai minētās summas ir jāsamazina. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu minētais samazinājums proporcionāli jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajām izdevumu deklarācijām. Lai pieejamās apropriācijas starp dalībvalstīm sadalītu taisnīgi, būtu jāparedz, ka ELGF satvarā veicamie mēneša maksājumi ir jāsamazina par procentuālo daļu no katras dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem un ka konkrētā mēnesī neizmantotais atlikums ar Komisijas lēmumiem jāpārdala nākamajiem mēneša maksājumiem. |
|
(13) |
Kad Komisija ir apstiprinājusi mēneša maksājumus, tai dalībvalstu rīcībā būtu jānodod no fondiem finansējamo izdevumu segšanai vajadzīgie līdzekļi, un tas jādara saskaņā ar praktisku kārtību un nosacījumiem, kas jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisijai paziņojušas dalībvalstis, un uz Komisijas izveidotajām informācijas sistēmām. |
|
(14) |
Maksājumu aģentūrām radušos valsts intervences izdevumus atlīdzina ar nosacījumu, ka to izdevumu deklarācijās ir iekļautas vērtības un summas, kuras iegrāmatotas mēnesī, kas seko mēnesim, uz kuru attiecas intervences krājumu uzglabāšanas darbības. Lai nodrošinātu netraucētu atlīdzināšanas procedūras norisi, jānosaka veids, kā šāda izmaksu un izdevumu aprēķināšanai vajadzīgā informācija ir jāpaziņo Komisijai. |
|
(15) |
Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punktu valsts intervences krājumu uzskaitei ir jānodrošina iespēja pārliecināties gan par izmaksāto Savienības finansējuma summu, gan par intervences krājumu stāvokli. Šajā nolūkā būtu jāprasa maksājumu aģentūrām kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, kura satur elementus, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu krājumus un nodrošinātu valsts intervences pasākumu radīto izdevumu un ieņēmumu finanšu pārvaldību. |
|
(16) |
Attiecībā uz valsts intervences krājumu uzglabāšanas pasākumiem maksājumu aģentūrām tiek prasīts uzskaites kontos reģistrēt elementus, kas saistīti ar daudzumiem, vērtībām un dažiem vidējiem lielumiem. Tomēr ir apstākļi, kuros dažas darbības un izdevumi uzskaites kontos nebūtu jāiegrāmato, vai arī būtu jāiegrāmato saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jākonkretizē šādi apstākļi un attiecīgā gadījumā arī kārtība, kādā darbības un izdevumi iegrāmatojami uzskaites kontos. |
|
(17) |
Datums, kad uzskaites kontos jāiegrāmato ar valsts intervences krājumu uzglabāšanas pasākumiem saistīto izdevumu un ieņēmumu dažādie elementi, ir atkarīgs no darbības veida, ar kuru tie saistīti, un šo datumu var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozariskajiem tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāpieņem vispārējs noteikums, kurš norāda dažādos elementus, kas uzskaites kontos jāiegrāmato dienā, kurā tiek veikta no intervences pasākuma izrietošā fiziskā darbība, un jānosaka īpaši gadījumi, kas jāņem vērā. |
|
(18) |
Pareizas finanšu pārvaldības labad dalībvalstīm būtu jādara Komisijai zināmas prognozes par summām, kas lauksaimniecības finanšu gadā vēl jāfinansē no ELFLA, un aplēses par finansējuma pieprasījumiem nākamajam finanšu gadam. Lai Komisija varētu pildīt savus pienākumus, minētā informācija tai būtu jānosūta laikus, katrā ziņā divas reizes gadā un katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī un 31. augustā. |
|
(19) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 9. punktu ir jānosaka termiņi, kādos jāsagatavo ELFLA satvarā radušos izdevumu deklarācijas. Ņemot vērā specifiku, kas piemīt ELFLA piemērojamajiem uzskaites noteikumiem, priekšfinansējuma izmantošanai un intervenču, pasākumu un tehniskās palīdzības finansēšanai pa kalendārajiem gadiem, būtu jāparedz, ka minētie izdevumi ir jādeklarē ar starplaikiem, kas pielāgoti šiem īpašajiem nosacījumiem. |
|
(20) |
Pirmajā izdevumu deklarācijā pēc KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas dalībvalstīm ir jādeklarē Komisijai visi ELFLA izdevumi, ko tās uz savu atbildību labuma guvējiem izmaksājušas pirms minētās apstiprināšanas. Tādu pašu noteikumu mutatis mutandis piemēro KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā. Uzskaites vajadzībām skaidri jānosaka, ka deklarācijai par izdevumiem, ko maksājumu aģentūras samaksājušas pirms KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas vai pirms KLP stratēģiskā plāna grozīšanas, būtu jāatbilst attiecīgajiem deklarēšanas periodiem. Turklāt visi izdevumi, ko maksājumu aģentūras samaksājušas periodā, kurā notiek KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana vai grozīšana, būtu jādeklarē līdz termiņam, kas noteikts atbilstošajam periodam. Turklāt būtu skaidri jānoteic, ka KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā minētais noteikums nebūtu jāpiemēro finansēšanas plāna korekcijām. |
|
(21) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (6) 80. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (7) 58. pantā paredzēto atbalstu finanšu instrumentu veidā drīkst piešķirt Regulas (ES) 2021/2115 73.–78. pantā minēto intervenču veidu satvarā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka izdevumi jādeklarē tajā finanšu gadā, kad ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 3. un 4. punktā minētie nosacījumi, un ar noteikumu, ka minētie izdevumi maksājumu aģentūrai ir radušies pirms finanšu gada beigām. |
|
(22) |
Šajā regulā būtu jānosaka, kā aprēķina Savienības iemaksu, kas attiecībā uz deklarētajiem izdevumiem jāmaksā, pamatojoties uz iemaksu likmi vai vienotu likmi. Būtu jākonkretizē, ka attiecīgo noteikumu piemēro ar ELFLA saistītiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar KLP stratēģisko plānu un kuri minēti finansēšanas plānā, jo īpaši Regulas (ES) 2021/2116 6. pantā minētajiem ELFLA izdevumiem un dažiem Regulas (ES) 2021/2115 155. un 157. pantā minētiem attiecināmo izdevumu veidiem, un kuri pamatojas uz ELFLA iemaksu likmi un – tehniskās palīdzības gadījumā – uz vienotu likmi. |
|
(23) |
Dalībvalstis un Komisija ar informāciju un dokumentiem parasti apmainās elektroniski, un dalībvalstis informāciju Komisijai parasti sniedz un paziņo elektroniski. Lai uzlabotu šādas ar fondiem saistītas informācijas apmaiņu un paplašinātu tās izmantošanu, ir izstrādātas informācijas sistēmas. Šādas sistēmas būtu jāturpina izmantot un plašāk ieviest pēc dalībvalstu informēšanas ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību. |
|
(24) |
Nosacījumus, ar kādiem minētās informācijas sistēmas apstrādā informāciju, un to dokumentu forma un saturs, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulu (ES) 2021/2116, nākas bieži pielāgot piemērojamo noteikumu vai pārvaldības prasību izmaiņām. Lai sasniegtu minētos mērķus, vienkāršotu procedūras un nodrošinātu, ka attiecīgās informācijas sistēmas var ātri sākt darboties, dokumentu forma un saturs būtu jānosaka, pamatojoties uz standartizētiem paraugiem un protokoliem, kuri Komisijai būtu jāpieņem un jāatjaunina pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas. |
|
(25) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu, dalībvalstis ar savu maksājumu aģentūru starpniecību ir atbildīgas par fondu izdevumu pārvaldību un kontroli. Tāpēc maksājumu aģentūrām vajadzētu būt atbildīgām par to, ka dati par finanšu darbībām tiek paziņoti vai ievadīti informācijas sistēmās un atjaunināti, un tas jāveic maksājumu aģentūrām pašām vai struktūrām, kurām minētā funkcija deleģēta, attiecīgā gadījumā ar akreditētas koordinējošās struktūras starpniecību. Katrai dalībvalstij būtu Komisijai jāpaziņo konta vai kontu nosaukums vai numurs tādā formātā, kādu tai darījusi pieejamu Komisija. |
|
(26) |
Elektroniskajiem parakstiem vai apstiprinājumiem, ko izmanto izdevumu deklarācijas un pārvaldības deklarācijas procedūrā, ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (8) izklāstītajām prasībām. Tāpēc ir vajadzīgs noteikums par minēto prasību īstenošanu. |
|
(27) |
Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 42. pantā minēto rīcības plānu struktūru, jo ir jānodrošina, ka dalībvalstis tajos skaidri norāda korektīvās darbības un to īstenošanas grafiku. Lai dalībvalstīm dotu norādījumus par rīcības plānu vēlamo struktūru, Komisijai būtu jānodrošina veidne. Minētā veidne būtu jāizmanto elektroniskajā apmaiņā, lai atvieglotu saziņu starp Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecībā uz īpašu gadījumu, kad rīcības plāni sagatavoti saistībā ar trūkumiem, kuri konstatēti minētās regulas 68., 69. un 70. pantā minēto korektīvo darbību gaitā, būtu jāņem vērā trūkumu novēršanā jau ieguldītie centieni. |
|
(28) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 1. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis ar maksājumu aģentūru starpniecību ir atbildīgas par nepamatoti veikto maksājumu un ar tiem saistīto procentu atgūšanu. Lai nodrošinātu minēto noteikumu rezultatīvu un pienācīgu piemērošanu, ir lietderīgi noteikt noteikumus par savstarpējo ieskaitu. Neskarot valstī noteiktās de minimis summas, kuras neatgūst, dalībvalstu pienākumu atgūt nepamatoti izmaksātās summas var izpildīt dažādi. Neskarot citas izpildes panākšanas darbības, kas noteiktas valsts tiesību aktos, iedarbīgs un izmaksefektīvs parādu atgūšanas līdzeklis ir piekritīgo summu atskaitīšana no turpmākiem maksājumiem debitoram, tiklīdz parāds ir konstatēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu obligāti jāpiemēro minētā parādu atgūšanas metode. Būtu jāparedz kopīgi nosacījumi par tā piemērošanu. |
|
(29) |
Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, minētās regulas 54. pantā paredzēto snieguma noskaidrošanas procedūru un minētās regulas 55. pantā paredzēto atbilstības procedūru, kā arī par mehānismu, ar kura palīdzību Komisija konstatētās summas attiecīgi pieskaita kādam no turpmākiem maksājumiem dalībvalstīm vai atskaita no tā. |
|
(30) |
Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanas procedūru jānosaka maksājumu aģentūru gada pārskatu saturs un diena, kad minētie pārskati un citi relevantie dokumenti jānosūta Komisijai. Būtu jānorāda arī laikposms, kurā maksājumu aģentūrām apliecinošie dokumenti par visiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem jāglabā Komisijas rīcībā. |
|
(31) |
Lai nodrošinātu, ka lēmums par snieguma noskaidrošanu tiek pieņemts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ir lietderīgi noteikt konkrētus informācijas apmaiņas termiņus, kas jāievēro Komisijai un dalībvalstīm. Turklāt snieguma noskaidrošanas procedūrai būtu jādod dalībvalstīm tiesības pamatot visas konstatētās atšķirības, un tajā būtu pienācīgi jānovērtē izdevumu samazināšanai vajadzīgā informācija. |
|
(32) |
Lai nodrošinātu, ka atbilstības procedūra parasti tiek pabeigta pieņemamā termiņā, ir lietderīgi noteikt konkrētus laikposmus, kuri Komisijai un dalībvalstīm jāievēro dažādos procedūras posmos. Tajā pašā laikā būtu arī jādod Komisijai iespēja minētos laikposmus pagarināt, kad tas vajadzīgs izmeklējamā gadījuma sarežģītības dēļ. Atbilstības procedūrai būtu jādod dalībvalstīm tiesības uz pretrunu procedūru, un tajā būtu pienācīgi jānovērtē fondiem radītā riska izvērtēšanai vajadzīgā informācija. |
|
(33) |
Lai papildinātu un pastiprinātu KLP izdevumu pārbaudes, arī attiecībā uz grupu identificēšanu, būtu jāparedz, ka dalībvalstis var izmantot vienotu datizraces rīku, ko darījusi pieejamu Komisija. |
|
(34) |
Turklāt ir lietderīgi noteikt arī noteikumus par to, kā dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 77. pantu, veic darījumu rūpīgās pārbaudes, jo īpaši noteikumi par uzņēmumu atlasi, rūpīgās pārbaudes intensitāti un laika plānojumu, savstarpējo palīdzību un kontroles plānu un ziņojumu saturu. |
|
(35) |
Deleģētā regula (ES) 2022/127 nosaka noteikumus, kas papildina tiesisko regulējumu par nodrošinājumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību iesniegt nodrošinājumu, nodrošinājumiem piemērojamajiem nosacījumiem, kā arī noteikumus par nodrošinājuma iesniegšanu, atbrīvošanu un atsavināšanu. Lai panāktu minēto noteikumu vienādu piemērošanu, būtu jāparedz noteikumi par nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas veidu un procedūrām, kā arī par šim nolūkam nepieciešamās informācijas apmaiņu un paziņojumiem. |
|
(36) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 V sadaļas IV nodaļu par pārredzamību dalībvalstīm katru gadu jāpublicē fondu labuma guvēji un cita starpā summas, ko katrs labuma guvējs saņēmis no katra fonda. Šajā nolūkā un saskaņā ar minētās regulas 98. pantu būtu jānosaka minētās publicēšanas forma. Minētajai publicēšanai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos pārredzamības mērķus. |
|
(37) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punktu, ir jāpublicē maksājuma summas, kas atbilst katrai fondu finansētajai darbībai un ko saņēmis katrs labuma guvējs. Turklāt, lai panāktu lielāku pārredzamību un būtu iespējams identificēt lielākos Savienības līdzekļu saņēmējus, dalībvalstīm būtu jāpublicē labuma guvēja saņemto maksājumu kopsumma. |
|
(38) |
Lai veicinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz fondu līdzekļu sadali, dalībvalstīm būtu jāvāc un jāpublicē Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 4. punktā minētā informācija, kas dod iespēju identificēt uzņēmumu grupas. |
|
(39) |
Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 4 punktu, informācija ir jāpublicē tīmekļa vietnē atvērtā mašīnlasāmā formātā. Minētais formāts varētu būt CVS un XLXS. Lai sasniegtu kopīgus standartus un atvieglotu piekļuvi publicētajai informācijai, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienots tabulas formāts, kurā uzrādīti dati par visiem labuma guvējiem. Tīmekļa meklēšanas rīkam būtu jānodrošina, ka informācija par labuma guvējiem ir aplūkojama plašai sabiedrībai viegli pieejamā formā. |
|
(40) |
Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punkts noteic, ka attiecīgā gadījumā ir jāpiemēro Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punktā minētās publicēšanas prasības. Diena, kad sākas un beidzas tiešo maksājumu intervences, lauku attīstības intervences, ko īsteno kā maksājumus par dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī pasākumi, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/2013 (9) un (ES) Nr. 229/2013 (10), netiek uzskatīta par relevantu, jo minētās darbības aptver visu gadu. Tālab būtu jāparedz, ka dalībvalstis var nolemt minēto informāciju nepublicēt. |
|
(41) |
Lai fiziskas personas aizsargātu viņu persondatu apstrādes sakarā, Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punkts noteic, ka dalībvalstīm nav jāpublicē to labuma guvēju vārdi, kuru saņemtā summa nepārsniedz 1 250 EUR. Lai sniegtu informāciju par attiecīgo darbību, dalībvalstij tā vietā būtu jāizmanto kods. Tā paša iemesla dēļ gadījumos, kad varētu identificēt nelielu labuma guvēju, kas dzīvo vai ir reģistrēts pašvaldībā, kurā labuma guvēju skaits ir neliels, dalībvalstij tā vietā būtu jāpublicē nākamā lielākā administratīvā vienība, pie kuras pieder šī pašvaldība. |
|
(42) |
Lai izpildītu piemērojamās datu aizsardzības prasības, fondu labuma guvēji pirms viņu datu publicēšanas būtu par to jāinformē. Šī informācija būtu labuma guvējiem jāsniedz atbalsta pieteikuma veidlapās vai datu vākšanas laikā. |
|
(43) |
Lai sabiedrībai būtu vieglāk piekļūt publicētajiem datiem, dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punktu būtu jāizveido vienotas tīmekļa vietnes. Ņemot vērā dalībvalstu dažādās organizatoriskās struktūras, valsts līmenī būtu jānolemj, kura struktūra ir atbildīga par vienotās tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu un par datu publicēšanu. Komisijai būtu jāizveido tīmekļa vietne, kurā ietvertas saites uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm. |
|
(44) |
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Lauksaimniecības nolīguma (11) 18. panta 2. punktu Savienībai ir jāsniedz daži paziņojumi, kā sīkāk izklāstīts PTO 1995. gada 30. jūnija dokumenta G/AG/2 4. punktā. Lai izpildītu minētās prasības, Komisijai no dalībvalstīm būtu jāpieprasa konkrēta informācija, proti, informācija par iekšzemes atbalstu. |
|
(45) |
Lai vienkāršotu un mazinātu dalībvalstīm noteiktās paziņošanas prasības, kas saistītas ar Savienībai uzliktajiem PTO iekšzemes atbalsta paziņošanas pienākumiem vajadzīgo datu nosūtīšanu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis no valsts avotiem izmaksāto izdevumu summas dara zināmas tajā pašā laikā, kad tās iesniedz gada pārskatus. |
|
(46) |
Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 būtu jāatceļ. Tomēr Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 21.–24. pantu un 27.–34. pantu būtu jāturpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai, ko veic, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (12), un darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, bet minētās regulas 59. pantu būtu jāturpina piemērot maksājumiem, kas veikti par 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu. Turklāt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II un III pielikumu būtu jāturpina piemērot konkrētiem datiem, kas iekļaujami gada pārskatos. |
|
(47) |
Šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2021/2116 piemērošanas sākumdienas. Taču, lai nodrošinātu ziņošanas nepārtrauktību tajā pašā finanšu gadā, šīs regulas attiecīgie noteikumi būtu jāpiemēro izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, un piešķirtajiem ieņēmumiem, ko dalībvalstis saņēmušas, sākot no 2022. gada 16. oktobra. |
|
(48) |
Turklāt, lai notiekošajās atbilstības procedūrās nodrošinātu konsekventu attieksmi, šajā regulā paredzētie laikposmi nebūtu jāpiemēro procedūrām, par kurām paziņojums saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 34. panta 1. punktu ir nosūtīts pirms 2024. gada 1. janvāra. |
|
(49) |
Visbeidzot, Regulas (ES) 2021/2116 VII sadaļas IV nodaļu par pārredzamību piemēro maksājumiem, kas veikti, sākot no 2024. finanšu gada, tāpēc minētajiem maksājumiem būtu jāpiemēro šīs regulas attiecīgie noteikumi. |
|
(50) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Maksājumu aģentūras un citas struktūras
1. pants
Maksājumu aģentūru akreditācijas procedūra
1. Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:
|
a) |
maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu; |
|
b) |
to uzdevumu veikšanu, kas, ievērojot šo nodaļu, uzticēti kompetentajai iestādei. |
2. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 1. panta 2. un 3. punktā minēto akreditācijas kritēriju pārbaudi, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – par tās atsaukšanu. Kompetentā iestāde par akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu nekavējoties informē Komisiju.
3. Kompetentā iestāde pirms ikvienas akreditācijas piešķiršanas norīko revīzijas struktūru veikt pārbaudi (pirmsakreditācijas izskatīšana). Revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cita publiska vai privāta organizācija, vai kādas iestādes organizatoriskā struktūrvienība, kurai ir revīzijas veikšanai nepieciešamā profesionālās zināšanas, prasmes un spējas. Revīzijas struktūra ir neatkarīga no akreditējamās maksājumu aģentūras.
4. Pārbaude (pirmsakreditācijas izskatīšana), kas jāveic revīzijas struktūrai, jo īpaši aptver:
|
a) |
procedūras un sistēmas, kas ieviestas maksājumu autorizācijas un izpildes un gada snieguma ziņojumu sagatavošanas vajadzībām; |
|
b) |
pienākumu sadali un iekšējās un ārējās kontroles piemērotību darījumiem, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk kopā “fondi”); |
|
c) |
apmēru, kādā izveidotās procedūras un sistēmas, to vidū uz risku balstītie krāpšanas apkarošanas pasākumi, spēj nodrošināt Savienības budžeta aizsardzību; |
|
d) |
informācijas sistēmu drošību; |
|
e) |
uzskaites reģistru kārtošanu. |
Revīzijas struktūra sagatavo ziņojumu, kurā detalizēti apraksta veikto revīzijas darbu, minētā darba rezultātus un savu novērtējumu par to, vai maksājumu aģentūra atbilst akreditācijas kritērijiem. Ziņojumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas tad novērtē rezultātus un, ja ir pārliecinājusies, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem atbilst, izdod akreditācijas aktu.
5. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, tā informē maksājumu aģentūru par konkrētiem nosacījumiem, kas tai jāizpilda, pirms tai var piešķirt akreditāciju.
Kamēr tiek izdarītas visas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus konkrētus nosacījumus, akreditāciju var piešķirt provizoriski uz laikposmu, kas jānosaka, ņemot vērā konstatēto problēmu smagumu, un kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto laikposmu var pagarināt.
6. Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju paziņo tūlīt pēc tam, kad maksājumu aģentūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā pirms tiek pieprasīts tās veiktos izdevumus segt no fondiem. Minētajai informācijai pievieno deklarācijas un dokumentus par:
|
a) |
maksājumu aģentūrai uzticēto atbildību; |
|
b) |
atbildības sadali starp maksājumu aģentūras struktūrvienībām; |
|
c) |
maksājumu aģentūras attiecībām ar citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras ir atbildīgas par to pasākumu īstenošanu, kuru izdevumus maksājumu aģentūra pieprasa segt no fondiem; |
|
d) |
kārtību, kādā tiek saņemti, verificēti un validēti labuma guvēju pieprasījumi un autorizēti, samaksāti un iegrāmatoti izdevumi; |
|
e) |
noteikumiem par informācijas sistēmu drošību; |
|
f) |
ziņojumu par 3. punktā minēto pirmsakreditācijas izskatīšanu, ko veikusi revīzijas struktūra. |
7. Par katrā dalībvalstī akreditētajām maksājumu aģentūrām Komisija informē Lauksaimniecības fondu komiteju.
2. pants
Maksājumu aģentūru akreditācijas izskatīšana un atsaukšana
1. Kompetentā iestāde, jo īpaši pamatojoties uz sertifikātiem un ziņojumiem, ko sagatavojusi Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā minētā sertifikācijas struktūra, pastāvīgi pārrauga maksājumu aģentūras, par kurām tā ir atbildīga, un seko līdzi konstatēto trūkumu novēršanai.
Reizi trijos gados kompetentā iestāde rakstiski ziņo Komisijai par maksājumu aģentūru pārraudzību un to darbību uzraudzību. Ziņojumā ietver pārskatu par maksājumu aģentūru nepārtrauktu atbilstību akreditācijas kritērijiem un kopsavilkumu par veiktajām trūkumu novēršanas darbībām. Kompetentā iestāde apstiprina, vai maksājumu aģentūra, par kuru tā ir atbildīga, joprojām atbilst akreditācijas kritērijiem.
2. Dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina, ka jebkuru informāciju, kas liek domāt, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.
3. Ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka akreditēta maksājumu aģentūra vairs neievēro vienu vai vairākus akreditācijas kritērijus veidā, kas varētu kavēt Deleģētās regulas (ES) 2022/127 1. panta 1. punktā noteikto uzdevumu izpildi, kompetentā iestāde nekavējoties nosaka maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku. Tā izstrādā plānu, kurā norāda darbības un termiņus, lai konstatētos trūkumus novērstu laikposmā, kas noteikts atkarībā no problēmas smaguma un nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kurā noteikts akreditācijas pārbaudes laiks. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto laikposmu var pagarināt.
4. Kompetentā iestāde informē Komisiju par savu lēmumu noteikt maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku, par plānu, kas izstrādāts, ievērojot 3. punktu, un pēc tam par šāda plāna īstenošanas gaitu.
5. Ja akreditācija tiek atsaukta, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka maksājumi labuma guvējiem netiek pārtraukti, nekavējoties akreditē citu maksājumu aģentūru, kas atbilst Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
6. Ja Komisija konstatē, ka kompetentā iestāde nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar 3. punktu izstrādāt korektīvu plānu vai ka maksājumu aģentūra joprojām ir akreditēta, kaut arī šādu plānu nav pilnībā īstenojusi noteiktajā termiņā, tā pieprasa kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju, izņemot gadījumus, kad vajadzīgās izmaiņas tiek izdarītas laikposmā, kas Komisijai jānosaka atkarībā no problēmas smaguma. Šādā situācijā Komisija var nolemt trūkumus izsekot atbilstības procedūrā, ko īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.
3. pants
Koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanas, izskatīšanas un atsaukšanas procedūra
1. Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas atbildīga par Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu (turpmāk “kompetentā iestāde”).
2. Kompetentā iestāde ar oficiālu aktu izraugās koordinējošo struktūru un, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 2. pantā minēto akreditācijas kritēriju pārbaudi, lemj par tās akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – par tās atsaukšanu. Šo pārbaudi par atbilstību akreditācijas kritērijiem veic kompetentā iestāde, un tā var paļauties uz revīzijas struktūras veiktu pārbaudi. Kompetentā iestāde par koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu un atsaukšanu nekavējoties informē Komisiju.
3. Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minētā koordinējošā struktūra attiecīgajā dalībvalstī ir vienīgais Komisijas saziņas partneris visos ar fondiem saistītajos jautājumos, kas ietilpst tās uzdevumu jomā.
4. Maksājumu aģentūra var darboties kā koordinējošā struktūra, ja abas funkcijas ir nodalītas.
5. Pildot savus uzdevumus, koordinējošā struktūra drīkst saskaņā ar valsts procedūrām izmantot citas administratīvas struktūras vai dienestus, īpaši tos, kam ir grāmatvedības vai tehniskās zināšanas.
6. Koordinējošās struktūras glabāto elektronisko datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību nodrošina ar pasākumiem, kas pielāgoti katras koordinējošās struktūras administratīvajai struktūrai, personālsastāvam un tehnoloģiskajai videi. Finansiālie un tehnoloģiskie centieni ir samērīgi ar faktiskajiem riskiem.
7. Regulas (ES) 2021/2116 90. panta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju paziņo tūlīt pēc tam, kad koordinējošā struktūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā, pirms tiek pieprasīts tās atbildībā esošus izdevumus segt no fondiem. Minētajai informācijai pievieno deklarācijas un dokumentus par:
|
a) |
koordinējošajai struktūrai uzticēto atbildību; |
|
b) |
atbildības sadalījumu koordinējošajā struktūrā; |
|
c) |
koordinējošās struktūras attiecībām ar citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras atbildīgas par sadarbību ar koordinējošo struktūru tās uzdevumu izpildē; |
|
d) |
procedūrām un sistēmām, kas ieviestas, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi; |
|
e) |
noteikumiem par informācijas sistēmu drošību; |
|
f) |
rezultātiem, kas gūti 2. punktā minētajā pārbaudē par atbilstību akreditācijas kritērijiem. |
8. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka koordinējošā struktūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, tā informē koordinējošo struktūru par prasībām, kas tai jāizpilda.
Kamēr akreditācijas kritēriju izpildei vajadzīgās izmaiņas vēl nav ieviestas, var:
|
a) |
akreditāciju provizoriski piešķirt jaunai koordinējošajai struktūrai; |
|
b) |
pastāvošas koordinējošās struktūras akreditācijai noteikt pārbaudes laiku, ja tiek īstenots rīcības plāns, lai stāvokli labotu. |
Ja akreditācijas kritēriji nav izpildīti un kompetentā iestāde uzskata, ka koordinējošā struktūra savus uzdevumus izpildīt nevar, akreditāciju atsauc.
4. pants
Pārvaldības deklarācijas
1. Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 10. panta 3. punktā minētās pārvaldības deklarācijas sagatavo laikus, lai sertifikācijas struktūra varētu sniegt tās pašas regulas 12. panta 1. punktā minēto atzinumu.
Pārvaldības deklarācijas sagatavo formā, kas noteikta, attiecīgi, šīs regulas I un II pielikumā, un tajās var būt iekļautas atrunas, kas skaitliski izsaka iespējamo finansiālo ietekmi. Gadījumā, kad ir izteiktas atrunas, deklarācijā iekļauj korektīvu rīcības plānu un precīzu tā īstenošanas grafiku.
2. Pārvaldības deklarācijas pamatojas uz izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas faktisku pārraudzību visa gada laikā.
5. pants
Sertifikācija
1. Kompetentā iestāde izraugās Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā paredzēto sertifikācijas struktūru.
Ja dalībvalstī ir vairākas sertifikācijas struktūras, minētā dalībvalsts var valsts līmenī izraudzīties sertifikācijas struktūru, kas atbildīga par koordināciju.
2. Sertifikācijas struktūra rezultatīvi un efektīvi organizē savu darbu un veic pārbaudes saskaņā ar atbilstošu grafiku, ņemot vērā attiecīgā finanšu gada darījumu raksturu un termiņus.
3. Atzinumu, kas sertifikācijas struktūrai jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 1. punktu, sagatavo katru gadu.
Minētā atzinuma pamatā ir revīzijas darbs, kas jāveic saskaņā ar šīs regulas 6. un 7. pantu.
4. Sertifikācijas struktūra sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem. Ziņojums aptver arī maksājumu aģentūras deleģētās funkcijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 I pielikuma 1. iedaļas D punktu. Ziņojumā norāda, vai ziņojuma aptvertajā periodā:
|
a) |
maksājumu aģentūra ir atbildusi akreditācijas kritērijiem; |
|
b) |
maksājumu aģentūras procedūras bijušas tādas, lai sagādātu pietiekamu pārliecību, ka izdevumi, ko pieprasīts segt no fondiem, ir radušies saskaņā ar Savienības noteikumiem, tātad ir nodrošināts, ka:
|
|
c) |
Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētajai snieguma ikgadējai noskaidrošanai vajadzīgie snieguma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētajai snieguma daudzgadu uzraudzībai vajadzīgie snieguma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda, ka Regulas (ES) 2021/2116 37. pants ir izpildīts, ir bijuši pareizi; |
|
d) |
šīs regulas 33. pantā minētie gada pārskati ir saskaņā ar maksājumu aģentūras uzskaites grāmatām un reģistriem; |
|
e) |
darbības, kuras pieprasīts atlīdzināt no fondiem, izdevumu pārskatos un valsts intervences darbību pārskatos ir atspoguļotas patiesi, pilnīgi un pareizi; |
|
f) |
Savienības finanšu intereses ir pienācīgi aizsargātas attiecībā uz izmaksātajiem avansiem, saņemtajām garantijām, intervences krājumiem un iekasējamajām summām. |
Ziņojumā iekļauj informāciju par to darbinieku skaitu un kvalifikāciju, kas veica revīziju, par veikto darbu, pārbaudītajām sistēmām, būtiskuma slieksni un attiecīgā gadījumā iegūtās pārliecības pakāpi, visām konstatētajām nepilnībām un izteiktajiem uzlabojumu ieteikumiem, un par sertifikācijas struktūras un citu maksājumu aģentūras iekšējo un ārējo revīzijas struktūru darbībām, no kurām sertifikācijas struktūra pilnībā vai daļēji guvusi pārliecību par ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.
6. pants
Revīzijas principi
1. Sertifikācijas revīziju veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.
2. Sertifikācijas struktūra sagatavo revīzijas stratēģiju, kurā nosaka sertifikācijas revīzijas tvērumu, grafiku un virzienu, revīzijas metodes un atlases metodiku, turklāt Regulā (ES) 2021/2115 minētos intervenču veidus nošķir no pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014. Katram revidētajam finanšu gadam izstrādā revīzijas plānu, kas pamatojas uz aplēsto revīzijas risku. Sertifikācijas struktūra revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.
3. Pietiekamo pārliecības līmeni, kas jāiegūst revīzijā, iegūst par pārvaldības sistēmu pareizu darbību, snieguma ziņojumu pareizību, to, ka gada pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, un par to pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, kuri attiecas uz pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014, kā arī uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, un par kuriem ir pieprasīts atlīdzinājums no Komisijas.
To panāk, attiecībā uz pārvaldības sistēmas darbību veicot sistēmas revīziju un atbilstības pārbaudi un attiecībā uz snieguma ziņošanas sistēmu veicot pilnīguma un pareizības pārbaudi un analītiskas procedūras
Attiecībā uz gada pārskatu revīziju piemēro izdevumu padziļināto pārbaudi, kas ietver detalizētu pārbaudi. Kas attiecas uz pirmajā daļā minēto pamatā esošo darījumu likumības un pareizības revīziju, pārbaude ietver verifikāciju uz vietas.
4. Komisija izstrādā pamatnostādnes, kurās:
|
a) |
sniedz papildu skaidrojumus un norādījumus par veicamo sertifikācijas revīziju; |
|
b) |
nosaka, kāds ir pietiekamais revīzijas pārliecības līmenis, kas jāiegūst revīzijā. |
7. pants
Revīzijas metodes
1. Sertifikācijas revīzijai relevantās revīzijas metodes nosaka 6. panta 2. punktā minētajā revīzijas stratēģijā.
2. Lai sasniegtu revīzijas mērķus un sniegtu Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punktā prasīto atzinumu, revīzijas posmi ietver sistēmu revīziju, padziļināto pārbaudi, kad tā vajadzīga, un finanšu un pārvaldības deklarāciju saskaņošanas verifikāciju.
3. Kas attiecas uz pārvaldības sistēmu revidēšanu, sertifikācijas struktūra veic sistēmu revīzijas, kas var ietvert atbilstības pārbaudi un arī vispārējo IT kontroļu un lietotņu kontroļu pārbaudi, kuras nolūks ir verificēt sistēmas koncepciju un īstenošanu.
4. Izdevumu padziļinātā pārbaude aptver to pamatā esošo darījumu likumības un pareizības verifikāciju galīgo labuma guvēju līmenī, kuri attiecas uz pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014, kā arī uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā. Šajā nolūkā sertifikācijas struktūra var pavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic otrā līmeņa pārbaudes uz vietas. Sertifikācijas struktūra var nepavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic sākotnējās pārbaudes uz vietas, izņemot situācijas, kad maksājumu aģentūras veikto sākotnējo pārbaudi atkārtoti verificēt būtu fiziski neiespējami.
5. Kas attiecas uz snieguma ziņošanas sistēmas revidēšanu, sertifikācijas struktūra pārbauda reģistrus un datubāzes, lai pārliecinātos par to, vai snieguma ziņojumā uzrādītie izlaides un rezultātu rādītāji ir pareizi paziņoti un atbilst attiecīgi Savienības finansētajiem izdevumiem vai intervences mērķiem. Sertifikācijas struktūra verificē un apstiprina saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 2. punktu sniegtos pamatojumus par starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst attiecīgajam ziņojumā uzrādītajam izlaides rādītājam. Sertifikācijas struktūras darbs ietver arī rādītāju aprēķina verifikāciju.
6. Vispārējās pārliecības iegūšanā sertifikācijas struktūra var paļauties uz revīzijas rezultātiem, ko ārējie revidenti guvuši, revidējot struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, un uz šā pamata sertifikācijas struktūra var nolemt savu revīzijas darbu ierobežot.
Kas attiecas uz garantiju fondiem, revidēt struktūras, kuras izsniedz jaunus pamatā esošos aizdevumus, sertifikācijas struktūra drīkst tikai tad, ja rodas viena vai abas šādas situācijas:
|
a) |
vadošās iestādes līmenī vai finanšu instrumentu īstenotāju struktūru līmenī nav pieejami apliecinošie dokumenti, kas pierāda finanšu instrumenta atbalstu galīgajiem saņēmējiem; |
|
b) |
ir pierādījumi, ka dokumenti, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai finanšu instrumentu īstenotāju struktūru līmenī, sniegto atbalstu neatspoguļo patiesi un pareizi. |
Dalībvalsts nosaka kārtību, kā saskaņā ar III pielikumā doto veidni nodrošināma finanšu instrumentu revīzijas taka, kas pierāda nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu.
7. Eiropas Investīciju banka (EIB) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja un kuras īsteno finanšu instrumentus, līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz dalībvalstīm Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punkta trešajā daļā minēto gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši to ārējie revidenti un kas aptver šīs regulas IV pielikumā iekļautos elementus.
8. Pamatnostādnēs, kas minētas 6. panta 4. punktā, Komisija paredz papildu nosacījumus un norādījumus par revīzijas procedūru izstrādi, atlases integrēšanu, uz vietas veiktas darījumu atkārtotas verifikācijas plānošanu un veikšanu, kad tā vajadzīga.
II NODAĻA
Fondu finanšu pārvaldība
8. pants
Maksājumu aģentūru grāmatojumi
1. Katra maksājumu aģentūra kārto vairākus kontus, kuros iegrāmato tikai tos izdevumus un ieņēmumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 1. punktā, 6. pantā un 45. pantā, un to līdzekļu izmantojumu, kas tai darīti pieejami atbilstošo izdevumu segšanai. Minētie konti dod iespēju fondu finanšu datus nošķirt un iesniegt atsevišķi.
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma dara tai pieejamu informāciju par veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
2. Maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, kārto kontus, kuros summas norāda valūtā, kādā radušies izdevumi un saņemti ieņēmumi. Tomēr, lai visus to izdevumus un ieņēmumus varētu konsolidēt, tām jāspēj atbilstošos datus iesniegt gan valsts valūtā, gan euro.
3. Attiecībā uz ELFLA katra maksājumu aģentūra kārto kontus, kas dod iespēju identificēt visas katram plānam un katrai intervencei atbilstošās darbības. Šajos kontos jo īpaši norāda:
|
a) |
publisko izdevumu summu un Savienības iemaksas summu, kas samaksāta par katru darbību; |
|
b) |
summas, kas no labuma guvējiem jāatgūst par konstatētiem pārkāpumiem vai nolaidību; |
|
c) |
atgūtās summas ar norādi uz sākotnējo darbību. |
9. pants
Izdevumu deklarācijas sagatavošana
1. Maksājuma summu, kas labuma guvējam piešķirama no ELGF, dalībvalstis nosaka Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļā minēto kontroles sistēmu satvarā.
2. Veiktajos izdevumos, kas jādeklarē ELGF, ņem vērā sodus, kuri dalībvalstu kontroles sistēmu satvarā piemēroti neatbilstību gadījumā.
3. Summa, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, kalpo par pamatu Regulas (ES) 2021/2115 17. pantā minētajai maksājumu samazināšanai un Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā minētās finanšu disciplīnas piemērošanai attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā, un programmām, kas Savienības tālākajiem reģioniem paredzētas Regulā (ES) Nr. 228/2013 un Egejas jūras nelielajām salām – Regulā (ES) Nr. 229/2013.
4. Komisijai deklarējamo summu veido summa, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, un – 3. punktā minēto tiešo maksājumu un programmu īpašajā gadījumā – summa, kas izriet no 2. un 3. punkta piemērošanas.
5. Izdevumi, kas deklarēti ELGF, kalpo par Savienības tiesību aktos noteikto maksimālo finanšu apjomu verifikācijas pamatu.
6. Summa, kas izriet no 2. un 3. punkta piemērošanas, kalpo par pamatu, uz kura aprēķina ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV un V nodaļā minēto nosacījumu sistēmu saistītos administratīvos sodus.
7. Atkāpjoties no 3. punkta, tiešo maksājumu avansus attiecībā uz konkrētā gada atbalsta pieteikumiem dalībvalstis drīkst labuma guvējiem izmaksāt, nepiemērojot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā minētās finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, kas jāpiešķir labuma guvējiem, sākot no 1. decembra, ņem vērā finanšu disciplīnas korekcijas likmi, kāda tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendārajā gadā.
10. pants
Informācijas paziņošana, ko veic dalībvalstis
1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu dalībvalstis elektroniski un vēlākais līdz katra mēneša septītajai dienai nosūta Komisijai šīs regulas 11. un 12. pantā minēto informāciju un dokumentus par izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem un jo īpaši izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 2. punktu.
Tomēr paziņojumu par laikā no 1. līdz 15. oktobrim veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem nosūta vēlākais līdz 25. oktobrim.
Visu relevanto informāciju sniedz, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.
2. Izdevumu deklarācija, kas minēta 1. punktā, satur vismaz:
|
a) |
katras maksājumu aģentūras sagatavotu pārskatu, kas, pamatojoties uz detalizētu nomenklatūru, kāda dalībvalstīm darīta pieejama informācijas sistēmās, ir sadalīts atbilstoši Savienības budžeta nomenklatūrai un pa izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem un aptver:
Ja pirmās daļas iii) apakšpunktā minētās aplēses par nākamajiem trim mēnešiem iekrīt nākamajā finanšu gadā, jānorāda tikai katra mēneša kopsumma; |
|
b) |
grāmatojumus, kas apliecina ar valsts intervenci saistītos izdevumus un ieņēmumus. |
3. Visu šajā pantā prasīto finanšu informāciju paziņo euro.
11. pants
Vispārīgi noteikumi par izdevumu deklarāciju un piešķirtajiem ieņēmumiem
1. Neskarot 12. pantā minētos īpašos noteikumus par to izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, kas saistīti ar intervences krājumu uzglabāšanu, maksājumu aģentūru deklarētie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi par konkrētu mēnesi atbilst šajā mēnesī faktiski veiktajiem maksājumiem un saņemtajiem ieņēmumiem.
Minētos izdevumus un piešķirtos ieņēmumus ELGF budžeta kontos iegrāmato attiecībā uz atbilstošo finanšu gadu.
Tomēr:
|
a) |
izdevumus, kurus var samaksāt, pirms īstenots noteikums, kas ļauj tos pilnībā vai daļēji segt no ELGF, drīkst deklarēt tikai:
|
|
b) |
ELGF piešķirtos ieņēmumus deklarē attiecībā uz mēnesi, kurā beidzas Savienības tiesību aktos noteiktais atbilstošo summu maksājuma termiņš. Ja piešķirto ieņēmumu korekcijas maksājumu aģentūras līmenī noved pie tā, ka par kādu budžeta pozīciju būtu jādeklarē piešķirtie ieņēmumi ar negatīvu vērtību, pārpalikuma korekcijas pārnes uz nākamo mēnesi. |
2. Izdevumus un piešķirtos ieņēmumus ņem vērā no dienas, kurā tie debetēti vai kreditēti maksājumu aģentūras kontā. Tomēr attiecībā uz maksājumiem datums, kas jāņem vērā, var būt datums, kurā attiecīgā aģentūra izdevusi maksājuma dokumentu un nosūtījusi to finanšu iestādei vai labuma guvējam. Katra maksājumu aģentūra visa finanšu gada laikā izmanto vienu un to pašu metodi.
3. Neizpildītos maksājuma rīkojumus un kontā debetētos un pēc tam atkal kreditētos maksājumus kontos uzrāda kā atskaitījumus no izdevumiem mēnesī, kurā maksājumu aģentūrai ir paziņots par neizpildīšanu vai atcelšanu.
4. Ja no ELGF piekritīgie maksājumi ir apgrūtināti ar prasījumiem, 1. punkta piemērošanas vajadzībām tos par pilnībā veiktiem uzskata:
|
a) |
dienā, kurā samaksāta labuma guvējam piekritīgā summa, ja prasījums ir mazāks par samaksātajiem izdevumiem; |
|
b) |
savstarpējā ieskaita dienā, ja izdevumi nepārsniedz prasījuma summu. |
12. pants
Īpaši noteikumi par to, kā deklarējami ar intervences krājumu uzglabāšanu saistīti izdevumi
1. Sagatavojot ar intervences krājumu uzglabāšanu saistīto izdevumu deklarācijas, ņem vērā darbības, kuras maksājumu aģentūras kontos iegrāmatotas attiecīgā mēneša beigās un notikušas laikā no Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā definētā grāmatvedības gada sākuma līdz minētā mēneša beigām.
2. Šajās izdevumu deklarācijās iekļauj vērtības un summas, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 17. un 18. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (14) 4. pantu un ko maksājumu aģentūras iegrāmatojušas tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, ar kuru minētās darbības saistītas.
Tomēr:
|
a) |
vērtības un summas, kas attiecas uz septembrī veiktām darbībām, maksājumu aģentūru kontos iegrāmato ne vēlāk kā 15. oktobrī; |
|
b) |
kopējās summas, par kādām samazinājusies produktu vērtība, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kontos iegrāmato datumā, kas norādīts lēmumā, ar kuru tās noteiktas. |
13. pants
Komisijas lēmums par maksājumiem
1. Pamatojoties uz datiem, kas iesūtīti saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punktu, Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktu, pieņem lēmumu veikt mēneša maksājumus, neskarot korekcijas, kuras var izdarīt ar turpmākiem lēmumiem saskaņā ar minētās regulas 53., 54. un 55. pantu, un ņemot vērā samazinājumus un apturēšanu, par ko pieņemts lēmums saskaņā ar minētās regulas 39.–42. pantu.
2. Ja kopējie izdevumi, ko dalībvalstis deklarējušas attiecībā uz nākamo finanšu gadu, pārsniedz trīs ceturtdaļas no ELGF kopējām kārtējā finanšu gada apropriācijām, Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās saistības, kuru uzņemšanās notikusi iepriekš, un atbilstošos mēneša maksājumus piešķir proporcionāli izdevumu deklarācijām, nepārsniedzot 75 % no kārtējā finanšu gada apropriācijām. Kad Komisija pieņem lēmumus par turpmākiem atlīdzinājumiem, tā ņem vērā dalībvalstīm neatlīdzināto summu atlikumu.
14. pants
Kārtība, kādā līdzekļus dara pieejamus dalībvalstīm
Kad Komisija pieņem lēmumu veikt mēneša maksājumus, tā no ELGF finansējamo izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus, no kuriem atņemta piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošā summa, budžeta apropriāciju robežās nodod dalībvalstu rīcībā, ieskaitot šos līdzekļus katras dalībvalsts atvērtajā kontā.
Ja summa, kuru Komisija noteikusi 13. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām, dalībvalstij kopumā vai konkrētai budžeta pozīcijai ir negatīva, faktisko savstarpējo ieskaitīšanu var atlikt uz nākamajiem mēnešiem.
15. pants
Ar valsts intervenci saistīta saziņa
1. Maksājumu aģentūras Komisijai nosūta:
|
a) |
pēc Komisijas pieprasījuma – dokumentus un informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 7. punktā, un valsts papildu administratīvos noteikumus, kas pieņemti intervences pasākumu piemērošanas un pārvaldības vajadzībām; |
|
b) |
līdz šīs regulas 10. panta 1. punktā noteiktajai dienai – informāciju par intervences krājumu uzglabāšanu, izmantojot paraugus, kurus Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamus ar informācijas sistēmu palīdzību. |
2. Lai sniegtu paziņojumus un apmainītos ar informāciju un lai sagatavotu ar valsts intervences izdevumiem saistītos dokumentus, izmanto attiecīgās informācijas sistēmas, kas minētas 25. pantā.
16. pants
Intervences krājumu uzglabāšanas uzskaite, kas jākārto maksājumu aģentūrām
1. Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētā krājumu uzskaite satur šādas elementu kategorijas, ko uzrāda atsevišķi:
|
a) |
produktu daudzumi, kas reģistrēti laikā, kad tos ievieto uzglabāšanā un izņem no uzglabāšanas, neatkarīgi no tā, vai notiek fiziska pārvietošana; |
|
b) |
daudzumi, kuri izmantoti bezmaksas izplatīšanai vistrūcīgākajām personām ar Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām starpniecību un kuri iegrāmatoti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 4. panta 3. punktu, turklāt citai dalībvalstij nodotos daudzumus uzrāda atsevišķi; |
|
c) |
daudzumi, kuri paņemti kā paraugi, turklāt pircēju paņemtos paraugus uzrāda atsevišķi; |
|
d) |
daudzumi, kurus pēc vizuālas pārbaudīšanas, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences krājumu pārņemšanas veiktas inspicēšanas laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iepakot un kuri nonāk tiešajā pārdošanā; |
|
e) |
iztrūkstošie daudzumi neatkarīgi no tā, vai iztrūkuma iemesls ir nosakāms, tai skaitā daudzumi, kas iekļaujas likumīgajās pielaides robežās; |
|
f) |
daudzumi, kuru kvalitāte pasliktinājusies; |
|
g) |
pārpalikuma daudzumi; |
|
h) |
iztrūkstošie daudzumi, kas pārsniedz pielaides robežas; |
|
i) |
uzglabāšanā ievietotie daudzumi, kuri atzīti par prasībām neatbilstošiem un kuru pārņemšana tāpēc ir atteikta; |
|
j) |
neto daudzumi, kuri atrodas uzglabāšanā katra mēneša vai grāmatvedības gada beigās un kurus pārnes uz nākamo mēnesi vai grāmatvedības gadu. |
2. Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētā finanšu uzskaite satur šādus elementus:
|
a) |
šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto daudzumu vērtība, turklāt iepirkto un pārdoto daudzumu vērtību uzrāda atsevišķi; |
|
b) |
to daudzumu uzskaites vērtība, kuri izmantoti vai ņemti vērā šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās bezmaksas izplatīšanas satvarā; |
|
c) |
Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās izmaksas; |
|
d) |
Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie izdevumi par fiziskām darbībām; |
|
e) |
summas, kas izriet no produktu vērtības samazināšanas, uz ko norādīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā; |
|
f) |
no pārdevējiem, pircējiem vai uzglabātājiem iekasētās vai atgūtās summas, kas šīs regulas 21. pantā nav minētas; |
|
g) |
summa, kas iegūta tiešajā pārdošanā, kura notikusi pēc ikgadējās inventarizācijas vai pēc pārbaudēm, ko veic pēc produktu pārņemšanas intervences krājumu uzglabāšanā; |
|
h) |
zaudējumi un ieguvumi, kas rodas produktu izņemšanā no uzglabāšanas, ņemot vērā šā punkta e) apakšpunktā minēto vērtības samazināšanos; |
|
i) |
citus debeti un kredīti, jo īpaši tie, kas atbilst šā panta 1. punkta c)–g) apakšpunktā minētajiem daudzumiem; |
|
j) |
vidējā uzskaites vērtība, izteikta par tonnu. |
17. pants
Ar valsts intervenci saistītā uzskaite
1. Elementus, kas minēti 16. pantā, iegrāmato atbilstoši daudzumiem, vērtībām, summām un vidējiem lielumiem, kurus faktiski reģistrējušas maksājumu aģentūras, vai atbilstoši vērtībām un summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz Komisijas noteiktajām standarta summām.
2. Reģistrēšanai un aprēķināšanai, kas minēta 1. punktā, piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
izņemšanas izmaksas, kas saistītas ar daudzumiem, kuriem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 VI un VII pielikumā minētajiem noteikumiem reģistrēti kvantitatīvi zudumi vai kvalitātes pasliktināšanās, iegrāmato tikai par tiem daudzumiem, kas ir faktiski pārdoti un izņemti no uzglabāšanas; |
|
b) |
daudzumus, kas reģistrēti kā nodošanā starp dalībvalstīm iztrūkstoši daudzumi, par galamērķa dalībvalstī uzglabāšanā ievietotiem daudzumiem neuzskata, tāpēc standarta izmaksas par ievietošanu uzglabāšanā uz tiem neattiecas; |
|
c) |
standarta izmaksas par ievietošanu uzglabāšanā un izņemšanu no tās, kuras noteiktas par pārvadāšanu un nodošanu, iegrāmato tad, ja minētās izmaksas saskaņā ar Savienības noteikumiem netiek uzskatītas par pārvadāšanas izmaksu neatņemamu daļu; |
|
d) |
ja vien īpašos Savienības noteikumos nav paredzēts citādi, summas, kas iegūtas, pārdodot produktus, kuru kvalitāte pasliktinājusies, un visas citas šajā sakarā saņemtās summas ELGF kontos neiegrāmato; |
|
e) |
visus reģistrētos pārpalikuma daudzumus iegrāmato ar negatīvu zīmi pie iztrūkstošajiem daudzumiem krājumu stāvokļa un pārvietošanas uzskaitē. Minētos daudzumus ņem vērā, kad nosaka daudzumus, kas pārsniedz pielaides robežu; |
|
f) |
paraugus, kas nav pircēju paņemtie paraugi, iegrāmato saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 VII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu. |
3. Komisijas veiktās korekcijas attiecībā uz 16. pantā minētajiem elementiem par kārtējo grāmatvedības gadu paziņo Lauksaimniecības fondu komitejai. Dalībvalstīm tās var paziņot kopā ar lēmumu par mēneša maksājumiem vai – ja tāda nav – kopā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Maksājumu aģentūras tās iegrāmato saskaņā ar minētā lēmuma nosacījumiem.
18. pants
Datumi, kuros izdevumus, ieņēmumus un produktu pārvietošanu iegrāmato valsts intervences uzskaitē
1. Dažādos izdevumu un ieņēmumu posteņus iegrāmato tajā datumā, kurā veikta ar valsts intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība, un šajā nolūkā izmanto Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 2. punktā minēto valūtas kursu.
Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:
|
a) |
attiecībā uz saņemtajām vai atgūtajām summām, kas minētas šīs regulas 16. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā, – saņemšanas datumu; |
|
b) |
ar fiziskām darbībām saistīto izmaksu faktiskās samaksas datumu, ja standarta summas uz šīm izmaksām neattiecas. |
2. Ar produktu fizisko pārvietošanu un krājumu pārvaldību saistītos dažādos elementus uzskaitē iegrāmato tajā datumā, kurā veikta ar intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība.
Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:
|
a) |
attiecībā uz daudzumiem, kurus intervences krājumu uzglabāšanā ievieto, nemainot uzglabāšanas vietu, – datumu, kurā maksājumu aģentūra pārņem produktus, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 (15) 22. panta 2. punktu; |
|
b) |
attiecībā uz iztrūkstošiem vai bojātiem un pārpalikuma daudzumiem – iztrūkstošu vai bojātu daudzumu un pārpalikuma fakta konstatācijas datumu; |
|
c) |
attiecībā uz to produktu tiešo pārdošanu, kuri paliek uzglabāšanā un kurus pēc vizuālas pārbaudīšanas, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences krājumu pārņemšanas veiktas inspicēšanas laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iepakot, – datumu, kurā produkti faktiski izņemti no uzglabāšanas; |
|
d) |
attiecībā uz visiem zudumiem, kas pārsniedz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 4. panta 2. punktā minēto pielaides robežu, – grāmatvedības gada pēdējo dienu. |
19. pants
Summa, ko finansē valsts intervences satvarā
1. Summu, kas jāfinansē Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minēto intervences pasākumu satvarā, nosaka, pamatojoties uz uzskaites kontiem, kurus maksājumu aģentūras iekārtojušas un kārto saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kuros tiek attiecīgi debetēti un kreditēti dažādie izdevumu un ieņēmumu posteņi, kas minēti šīs regulas 16. pantā, un vajadzības gadījumā ņemot vērā lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos noteiktās izdevumu summas.
2. Maksājumu aģentūras vai attiecīgā gadījumā koordinējošās struktūras, izmantojot paraugus, kurus Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamus ar informācijas sistēmu palīdzību, katru mēnesi un katru gadu elektroniski nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga intervences krājumu uzglabāšanas izdevumu finansēšanai, un pārskatus, kas apliecina ar intervences krājumu uzglabāšanu saistītos izdevumus un ieņēmumus; šo informāciju iesniedz tabulu veidā līdz dienai, kas noteikta 10. panta 1. punktā, un līdz datumam, kas noteikts 33. panta 2. punktā.
20. pants
Valsts intervences izdevumu un ieņēmumu deklarācijas
1. ELGF finansējums Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minētajiem intervences pasākumiem ir vienāds ar izdevumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz maksājumu aģentūras paziņoto informāciju un atskaitot visus intervences pasākumos gūtos ieņēmumus, un kas validēti Komisijas izveidotajā informācijas sistēmā, un ko maksājumu aģentūra ir iekļāvusi izdevumu deklarācijā, kura sagatavota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.
2. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu atgūtās summas un no pārdevējiem, pircējiem un uzglabātājiem saņemtās vai atgūtās summas, kas atbilst minētās regulas 45. pantā noteiktajiem kritērijiem, attiecībā uz ELGF budžetu deklarē saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
21. pants
Finansējuma vajadzību prognoze
Par katru KLP stratēģisko plānu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 118. pantā, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii) punktu dalībvalstis divas reizes gadā, ne vēlāk kā līdz 31. janvārim un 31. augustam, nosūta Komisijai prognozes par summām, kas attiecīgajā finanšu gadā jāfinansē no ELFLA. Turklāt dalībvalstis nosūta atjauninātas aplēses par finansējuma pieprasījumiem nākamajam finanšu gadam.
Minētās prognozes un atjauninātās aplēses nosūta, izmantojot paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.
22. pants
Izdevumu deklarācijas
1. Izdevumus un atgūto summu par katru lauku attīstības intervenču veidu un tehnisko palīdzību, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2115 118. pantā minētajā KLP stratēģiskajā plānā, maksājumu aģentūras par katru šā panta 2. punktā minēto atsauces periodu deklarē, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.
Par katru KLP stratēģisko plānu maksājumu aģentūras izdevumu deklarācijā norāda vismaz šādu informāciju:
|
a) |
attiecināmo publisko izdevumu summa, kurai atbilstošo ELFLA iemaksu maksājumu aģentūra faktiski samaksājusi katrā no šā panta 2. punktā minētajiem atsauces periodiem, izņemot Regulas (ES) 2021/2115 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu; |
|
b) |
informācija par finanšu instrumentiem, uz ko norādīts Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 4. un 5. punktā; |
|
c) |
papildinformācija par labuma guvējiem izmaksātajiem avansiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 3. punktā; |
|
d) |
summa, kura attiecībā uz KLP stratēģisko plānu atgūta kārtējā periodā, kas minēts šā panta 2. punktā; |
|
e) |
summa, kura kārtējā periodā, kas minēts šā panta 2. punktā, atgūta attiecībā uz ELFLA lauku attīstības programmām, kuras īsteno, sākot no 2007. gada, un par kurām dalībvalstīm vairs nav pienākuma iesūtīt starpposma izdevumu deklarāciju; |
|
f) |
ar tehnisko palīdzību saistītās summas. |
Veiktajos izdevumos, kas jādeklarē ELFLA, ņem vērā sodus, kuri neatbilstības gadījumā piemēroti dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas satvarā.
2. Kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) punktu Komisijai nosūta izdevumu deklarācijas, ievērojot šādus termiņus:
|
a) |
par izdevumiem, kas radušies no 1. janvāra līdz 31. martam, – vēlākais līdz 30. aprīlim; |
|
b) |
par izdevumiem, kas radušies no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, – vēlākais līdz 31. jūlijam; |
|
c) |
par izdevumiem, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim, – vēlākais līdz 10. novembrim; |
|
d) |
par izdevumiem, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim, – vēlākais līdz 31. janvārim. |
Ja kādā dalībvalstī KLP stratēģisko plānu īsteno vairākas maksājumu aģentūras, koordinējošā struktūra nodrošina, ka izdevumu deklarācijas tiek nosūtītas vienā un tajā pašā dienā.
Tomēr visi izdevumi, ko maksājumu aģentūras saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 86. pantu līdz šā punkta pirmajā daļā noteiktā pēdējā perioda beigām labuma guvējiem izmaksājušas pirms tās pašas regulas 118. pantā minētā KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas, tiek veikti uz dalībvalstu atbildību, un tos Komisijai deklarē pirmajā izdevumu deklarācijā pēc minētā plāna apstiprināšanas. Minētajā deklarācijā deklarē arī šā panta 1. punkta otrās daļas d) un e) apakšpunktā minētās atgūtās summas par atbilstošo periodu. To pašu noteikumu mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2021/2115 119. pantā minētās KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā, izņemot finansēšanas plāna korekcijām, uz ko norādīts šīs regulas 23. pantā.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. pantu un Regulas (ES) 2021/2115 80. pantu, izdevumus deklarē tajā finanšu gadā, kad ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 3. un 4. punktā minētie nosacījumi, un ar noteikumu, ka maksājumu aģentūrai tie radušies pirms finanšu gada beigām.
Visu šajā pantā prasīto finanšu informāciju paziņo euro.
23. pants
Maksājamās summas aprēķināšana
1. Savienības iemaksu, kas maksājama par attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, izņemot Regulas (ES) 2021/2115 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, norāda finansēšanas plānā, kas ir spēkā atsauces perioda pirmajā dienā, un attiecībā uz tās pašas regulas 118. pantā minētajiem KLP stratēģiskajiem plāniem aprēķina šādi:
|
a) |
katram šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajam atsauces periodam – pamatojoties uz ELFLA iemaksu likmi, kura paredzēta Regulas (ES) 2021/2115 91. pantā un kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar minētās regulas 118. pantu; |
|
b) |
konkrētiem Regulas (ES) 2021/2115 155. pantā minētiem attiecināmo izdevumu veidiem 2023.–2027. gada periodā – pamatojoties uz KLP stratēģiskajā plānā noteikto intervences iemaksu likmi, saskaņā ar minētā panta nosacījumiem; |
|
c) |
tehniskajai palīdzībai – pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā minēto vienoto likmi. |
Minētajā aprēķinā ņem vērā minētā perioda izdevumu deklarācijā deklarētās Savienības iemaksas korekcijas.
2. Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 30. panta 2. punktā noteikto maksimālo apjomu, ja Savienības iemaksu kopsumma, kas samaksāta KLP stratēģiskajam plānam, pārsniedz intervences veidam paredzēto iemaksu no ELFLA, tad maksājamo summu samazina līdz minētajam intervences veidam plānotajai summai. Ikvienu tādējādi izslēgto Savienības iemaksu drīkst izmaksāt vēlāk, ja dalībvalsts ir iesniegusi koriģētu finansēšanas plānu, kuru apstiprinājusi Komisija.
24. pants
Automātiska saistību atcelšana
Ja dalībvalsts līdz 30. jūnijam neiesniedz pārskatītu finansēšanas plānu, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 34. panta 6. punktā, un ar to saistīto KLP stratēģiskā plāna grozījumu, Komisija katram intervences veidam piešķirtās summas proporcionāli samazina, ne vēlāk kā 30. septembrī grozot lēmumu, ar ko apstiprina dalībvalsts KLP stratēģisko plānu.
25. pants
Elektroniska informācijas un dokumentu apmaiņa
1. Komisija nosaka informācijas sistēmas, kas tai un dalībvalstīm dod iespēju elektroniski apmainīties ar dokumentiem un informāciju, lai varētu paziņot informāciju un iepazīties ar to, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 90. pantā, un paredz sistēmu piemērošanai vajadzīgo kārtību. Ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību tā informē dalībvalstis par minēto sistēmu ieviešanas vispārīgajiem nosacījumiem.
2. Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, jo īpaši spēj apstrādāt:
|
a) |
finanšu darījumiem vajadzīgos datus, it īpaši tos, kas saistīti ar maksājumu aģentūru gada pārskatiem, izdevumu un piešķirto ieņēmumu deklarācijām un informācijas un dokumentu nosūtīšanu, uz ko norādīts Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. pantā un šīs regulas 8., 10., 11., 12., 14., 18., 19., 21., 22., 23. un 32. pantā; |
|
b) |
kopīgu interešu dokumentus, kas dod iespēju uzraudzīt mēneša un starpposma izdevumu deklarācijas un gada pārskatus un iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kuri maksājumu aģentūrām jādara pieejami Komisijai; |
|
c) |
Savienības dokumentus un Komisijas pamatnostādnes par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116 akreditētas un izraudzītas iestādes, un pamatnostādnes par relevanto tiesību aktu saskaņotu piemērošanu. |
3. Šīs regulas 10., 18., 19., 21., 22., 23. un 32. pantā minēto dokumentu formu un saturu Komisija dara dalībvalstīm zināmu, ievietojot paraugus informācijas sistēmās.
Pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas Komisija minētos paraugus pielāgo un atjaunina.
4. Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, var ietvert rīkus, kas vajadzīgi datu glabāšanai un fondu kontu pārvaldībai, ko veic Komisija.
5. Par finanšu darījumu datu paziņošanu, ievadīšanu un atjaunināšanu 1. punktā minētajās informācijas sistēmās atbild maksājumu aģentūras, kuras to veic pašas vai deleģē šo funkciju struktūrām, attiecīgā gadījumā ar tādu koordinējošo struktūru starpniecību, kas akreditētas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 4. punktu un 10. pantu.
6. Ja dokumentam, ko nosūta, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) punkta i) un iii) apakšpunktu, vai procedūrai informācijas sistēmās vienā vai vairākos minētās procedūras posmos ir vajadzīgs pilnvarotas personas paraksts vai apstiprinājums, minēto obligāto elektronisko parakstu vai apstiprinājumu uzliek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014.
7. Elektroniskos un digitalizētos dokumentus glabā visu Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto laikposmu.
8. Ja informācijas sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un ar Komisijas noteiktiem nosacījumiem drīkst iesūtīt dokumentus citā formā.
26. pants
Prasības, kas piemērojamas izdevumu atlīdzināšanai no fondiem
1. Akreditētās maksājumu aģentūras vai akreditētā koordinējošā struktūra fondiem adresētās izdevumu deklarācijas ievada strukturētu datu veidā, pamatojoties uz modeli, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.
2. ELGF un ELFLA izdevumi un ELGF piešķirtie ieņēmumi, kas deklarēti attiecībā uz konkrētu periodu, var saturēt attiecībā uz tā paša finanšu gada iepriekšējiem deklarēšanas periodiem deklarēto datu korekcijas.
3. ELGF un ELFLA izdevumus un piešķirtos ieņēmumus, kas attiecināmi uz finanšu gadu un attiecīgi mēneša un starpposma deklarācijās nav bijuši iekļauti, var labot tikai gada pārskatos, kuri jāiesūta Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu.
4. Atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem Komisija Savienības iemaksu iemaksā katras dalībvalsts atvērtajā kontā vai kontos.
5. Katra dalībvalsts Komisijai paziņo konta vai kontu nosaukumu vai numuru tādā formātā, kādu tai darījusi pieejamu Komisija.
27. pants
Maksājumu apturēšana
Īstenošanas aktos, ar ko nosaka Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā maksājumu apturēšanu, par ko pieņemts lēmums saskaņā ar minētās regulas 40. panta 1. un 2. punktu, 41. panta 2. punktu un 42. panta 2. punktu.
28. pants
Rīcības plāni, kas saistīti ar snieguma daudzgadu uzraudzību
1. Pēc tam, kad ir novērtēts pamatojums, ko dalībvalsts iesniegusi Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minētās snieguma izskatīšanas kontekstā, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti iesniegt rīcības plānu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 41. pantā. Rīcības plānu dalībvalsts iesniedz divu mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Minētajā rīcības plānā dalībvalsts ierosina konkrētas korektīvas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu nepilnības un identificētu intervences, kuras ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti Regulas (ES) 2021/2115 6. panta 1. punktā izvirzīto konkrēto mērķu sasniegšanas nolūkā. Korektīvās darbības apraksta pietiekami detalizēti, lai Komisija varētu novērtēt, vai rīcības plāns ir piemērots šo nepilnību novēršanai, un attiecīgā gadījuma iekļauj darbības, kas vajadzīgas attiecīgo intervenču snieguma uzlabošanai.
2. Dalībvalsts nosaka katrai darbībai plānoto īstenošanas termiņu, kas nav vēlāk kā divi gadi no rīcības plāna uzsākšanas brīža. Lai varētu izskatīt gaidāmo rīcības plāna izpildes grafiku, dalībvalsts nosaka arī progresa rādītājus, kādi minētā termiņa ievērošanas vajadzībām jāsasniedz vismaz ik pēc trim mēnešiem visā rīcības plāna darbības laikā.
3. Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un pieprasa to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc Komisijas komentāru saņemšanas sniedz tālākus skaidrojumus vai iesniedz atjauninātu rīcības plānu.
4. Pēc 3. punktā minētā laikposma Komisija divu mēnešu laikā rakstiski informē dalībvalsti par to, vai tā uzskata, ka rīcības plāns ir pietiekams, lai novērstu nepilnības, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu. Pozitīva novērtējuma gadījumā par dienu, kad dalībvalsts sāk īstenot rīcības plānu, uzskata minētā novērtējuma saņemšanas dienu. Uzsākšanas diena neskar attiecīgās dalībvalsts iespēju korektīvās darbības sākt īstenot agrāk. Ja novērtējums ir negatīvs, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 41. panta 2. punktā.
5. Dalībvalstis rīcības plānus sagatavo un par to īstenošanas progresu ziņo saskaņā ar attiecīgo veidni, kuru Komisija darījusi pieejamu brīdī, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu iesniegts gada snieguma ziņojums. Veidne ir pieejama un tiek izmantota elektroniskā formā.
29. pants
Rīcības plāni, kas saistīti ar pārvaldības sistēmām piemītošiem trūkumiem
1. Regulas (ES) 2021/2116 42. pantā minēto rīcības plānu dalībvalsts iesniedz divu mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts rīcības plānā ierosina konkrētas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu katru nopietno trūkumu, uz kuru norādījusi Komisija. Korektīvās darbības apraksta pienācīgi, lai Komisija varētu novērtēt, vai rīcības plāns ir pietiekams trūkumu novēršanai.
2. Dalībvalsts nosaka katrai darbībai plānoto īstenošanas termiņu, kas nav vēlāk kā divi gadi no rīcības plāna uzsākšanas brīža. Lai varētu izskatīt progresa rādītājus, dalībvalsts nosaka arī starpposma mērķrādītājus, kādi minētā termiņa ievērošanas vajadzībām jāsasniedz vismaz ik pēc trim mēnešiem visā rīcības plāna darbības laikā.
3. Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un pieprasa to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc Komisijas komentāru saņemšanas sniedz tālākus skaidrojumus vai iesniedz atjauninātu rīcības plānu. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo laikposmu var pagarināt.
4. Pēc 3. punktā minētās informācijas apmaiņas un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas no dalībvalsts Komisija rakstiski informē dalībvalsti par savu novērtējumu. Pozitīva novērtējuma gadījumā par dienu, kad dalībvalsts sāk īstenot rīcības plānu, uzskata minētā novērtējuma saņemšanas dienu. Uzsākšanas diena neskar attiecīgās dalībvalsts iespēju korektīvās darbības sākt īstenot agrāk. Ja acīmredzami nepietiekama rīcības plāna dēļ novērtējums ir negatīvs, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 2. punktā.
5. Ja rīcības plāna īstenošanā nav panākts pietiekams progress vai minētais plāns pēc Komisijas rakstiskā pieprasījuma nav iesniegts, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 2. punktā.
6. Attiecībā uz atkārtotiem būtiskiem trūkumiem, uz kuriem norādīts Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā, 69. panta 6. punktā un 70. panta 2. punktā minētajos kvalitātes novērtējuma ziņojumos, Komisija pieprasa iesniegt rīcības plānu saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu, ja otro gadu pēc kārtas tiek konstatēti tie paši trūkumi un nav nekāda uzlabojuma.
7. Dalībvalstis rīcības plānus sagatavo un par to īstenošanā panākto progresu ziņo saskaņā ar attiecīgo Komisijas nodrošināto veidni. Veidne ir pieejama un tiek izmantota elektroniskā formā.
III NODAĻA
Grāmatojumu noskaidrošana
30. pants
Nepamatotu maksājumu atgūšana
1. Attiecībā uz jebkādiem nepamatotiem maksājumiem, kas radušies pārkāpuma vai nolaidības rezultātā, dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina, ka labuma guvēji saņem atgūšanas pieprasījumu pieņemamā termiņā pēc tam, kad maksājumu aģentūra vai, attiecīgā gadījumā, par atgūšanu atbildīgā struktūra ir saņēmusi kontroles ziņojumu vai līdzīgu dokumentu, kurā norādīts, ka pieļauts pārkāpums. Sistēma nodrošina, ka atgūšanas pieprasījuma saņemšanas laikā atbilstošās summas tiek iegrāmatotas maksājumu aģentūras debitoru virsgrāmatā.
2. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma, kas nodrošina, ka atgūšanas procedūras, tai skaitā procentu aprēķināšana saskaņā ar piemērojamajiem valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 1. punktā, nepamatoti izmaksāto summu savstarpēja ieskaitīšana un piedzīšana tiek laikus uzsākta un turpināta. Parādiem tiek sekots līdzi saskaņā ar valstī piemērojamo atgūšanas procedūru, un atgūtās summas tiek laikus atlīdzinātas fondiem.
3. Attiecībā uz fondiem radušos parādu koriģē tikai tad, ja pārkāpuma neesība ir konstatēta ar galīgu administratīvu vai juridisku aktu.
4. Parāda norakstīšanu un lēmumu neturpināt parāda atgūšanu saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem dalībvalstis pienācīgi pamato.
31. pants
Atgūšana ar ieskaitīšanu
Neskarot citas izpildes panākšanas darbības, kas paredzētas valsts tiesību aktos, dalībvalstis jebkādu nepamatotu summu, kas izriet no labuma guvēja pieļauta pārkāpuma, kurš konstatēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atgūst ar ieskaitu no turpmākiem maksājumiem, kuri par labu minētajam labuma guvējam jāveic maksājumu aģentūrai, kas ir atbildīga par parāda atgūšanu.
32. pants
Gada pārskatu saturs
1. Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktā minētajos gada pārskatos iekļauj:
|
a) |
piešķirtos ieņēmumus, kas minēti tās pašas regulas 45. pantā; |
|
b) |
pa Savienības budžeta posteņiem un apakšposteņiem apkopotus ELGF izdevumus, no kuriem atskaitīti visi nepamatotie maksājumi, kas finanšu gada beigās nav atgūti un kas nav šā punkta f) apakšpunktā minētie maksājumi, un visi ar tiem saistītie procenti; |
|
c) |
ELFLA izdevumus, kas attiecīgi sadalīti pa programmām, pasākumiem vai intervenču veidiem un konkrētām iemaksu likmēm. Gada izdevumu pārskatā iekļauj arī informāciju par atgūtajām summām. Kad programma vai KLP stratēģiskais plāns tiek slēgts, no attiecīgā finanšu gada izdevumiem atskaita visus nepamatotos maksājumus, kas nav atgūti un kas nav šā punkta f) apakšpunktā minētie maksājumi, un visus ar tiem saistītos procentus; |
|
d) |
tabulu, kurā sadalījumā pa posteņiem un apakšposteņiem vai – ELFLA gadījumā – attiecīgi sadalījumā pa programmām, pasākumiem vai intervenču veidiem un pa konkrētām iemaksu likmēm un prioritārajām jomām parādītas atšķirības starp izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri deklarēti gada pārskatos, un izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri par to pašu periodu deklarēti šīs regulas 10. panta 2. punktā minētajos dokumentos, ciktāl tas attiecas uz ELGF, un šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajos dokumentos, ciktāl tas attiecas uz ELFLA, kopā ar skaidrojumiem par katru atšķirību; |
|
e) |
atsevišķi – summas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (16) 54. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. punktu jāsedz attiecīgajai dalībvalstij vai Savienībai un kas attiecas uz:
|
|
f) |
izrakstu, kurš jāsagatavo šīs regulas V pielikumā dotajam paraugam atbilstošas tabulas formā un kurā jānorāda nepamatotie maksājumi, kas līdz finanšu gada beigām vēl jāatgūst sakarā ar pārkāpumiem Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21) 1. panta 2. punkta nozīmē, tai skaitā visi sodi, kas paredzēti piemērojamajos Savienības nozariskajos tiesību aktos, un ar tiem saistītie procenti. Attiecībā uz šā punkta e) apakšpunktā minētajiem izdevumiem nepamatoto maksājumu izrakstu iesniedz atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā dotajam paraugam sagatavotas tabulas formā; |
|
g) |
debitoru virsgrāmatas izrakstu, kurā norādītas summas, kas nav šā punkta b), c), e) un f) apakšpunktā minētās summas un kas jāatgūst un jākreditē vai nu ELGF, vai ELFLA, un visi ar tām saistītie sodi un procenti; šā punkta e) apakšpunktā minētie izdevumi jāiesniedz atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 III pielikumā dotajam paraugam sagatavotas tabulas formā; |
|
h) |
kopsavilkumu par intervences darbībām un pārskatu par krājumu apjomu un atrašanās vietu finanšu gada beigās; |
|
i) |
apliecinājumu, ka maksājumu aģentūras dokumentos un uzskaites reģistros tiek glabāta informācija par izdevumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem un par katru intervences krājumu pārvietošanas gadījumu; |
|
j) |
to neizmantoto/nenoskaidroto kumulēto avansu beigu atlikumu finanšu gada beigās, kuras dalībvalstis izmaksājušas labuma guvējiem, ELGF gadījumā – sadalījumā pa intervencēm un ELFLA gadījumā – attiecīgi sadalījumā pa programmām vai intervenču veidiem, otrajā minētajā gadījumā iekļaujot arī finanšu instrumentus. Finanšu instrumentu gadījumā beigu atlikums attiecas uz summām, kuras Komisija izmaksājusi avansā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 4. punkta a) apakšpunktu un kuras dalībvalstis nav izmantojušas maksājumiem galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā, kuras nav piesaistītas garantijas līgumiem vai samaksātas kā pārvaldības maksas un izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punktu. |
2. Gada pārskati veido pamatu gada snieguma ziņojumam, kas jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) 2021/2115 134. pantu.
33. pants
Informācijas nosūtīšana
1. Lai, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. un 54. pantu, varētu veikt grāmatojumu noskaidrošanu, katra dalībvalsts nosūta Komisijai:
|
a) |
gada pārskatos iekļautos posteņus, kas minēti šīs regulas 32. pantā; |
|
b) |
gada snieguma ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā; |
|
c) |
sertifikācijas struktūras vai struktūru sagatavoto atzinumu un ziņojumus, kas minēti šīs regulas 5. panta 3. un 4. punktā; |
|
d) |
pārvaldības deklarācijas, kas minētas šīs regulas 3. pantā; |
|
e) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā un Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto gada kopsavilkumu par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tai skaitā analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un nepilnību raksturu un apmēru, kā arī par veiktajām vai plānotajām korektīvajām darbībām, un to iesniedz kopā ar šīs regulas 3. pantā minēto maksājumu aģentūras pārvaldības deklarāciju. |
Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts iesniedz pilnīgus reģistrus, kuros atrodama visa uzskaites informācija, kas vajadzīga statistikas un kontroles nolūkos un attiecas uz izdevumiem, kas saistīti ar Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem. Uzskaites informācijas formu un saturu konkretizē Komisija.
2. Dokumentus, kas minēti 1. punktā, Komisijai nosūta vēlākais līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc tā finanšu gada beigām, uz kuru tie attiecas. Dokumentus iesniedz elektroniski, ievērojot formātu un nosacījumus, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 25. pantu.
Minētajiem dokumentiem ir obligāti uzlikts elektroniskais paraksts Regulas (ES) Nr. 910/2014 nozīmē.
3. Pēc Komisijas lūguma vai pēc dalībvalsts iniciatīvas ar grāmatojumu noskaidrošanu saistītu papildinformāciju var Komisijai iesūtīt laikposmā, kuru Komisija nosaka, ņemot vērā minētās informācijas sagādāšanai nepieciešamā darba apjomu. Šādu informāciju nesaņēmusi, Komisija grāmatojumus var noskaidrot, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.
4. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var akceptēt lūgumu par novēlotu informācijas iesniegšanu, ja šis lūgums tai iesūtīts pirms iesniegšanas termiņa beigām.
34. pants
Uzskaites informācijas glabāšana
1. Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELGF, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu, noskaidro attiecīgā finanšu gada grāmatojumus.
2. Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELFLA, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā maksājumu aģentūra veikusi galīgo maksājumu.
3. Pārkāpumu vai nolaidības gadījumā 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā summas ir pilnībā atgūtas no labuma guvēja un kreditētas fondiem.
4. Apliecinošos dokumentus par izlaidi, kas atbilst izdevumiem, kuri, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, deklarēti ELGF satvarā un ELFLA satvarā, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, ir deklarēti galīgie izdevumi saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem.
5. Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības procedūras gadījumā šā panta 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijas rīcībā vismaz vienu gadu pēc gada, kurā pabeigta šī procedūra, vai – ja lēmums par atbilstību tiek izskatīts Eiropas Savienības Tiesā – vismaz vienu gadu pēc gada, kurā pabeigta attiecīgā tiesvedība.
6. Apliecinošos dokumentus, kas minēti 1.–5. punktā, glabā Komisijas rīcībā papīra formā, elektroniskā formā un/vai abās formās.
Dokumentus drīkst glabāt tikai elektroniskā formā, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir atļauts pamatā esošo darījumu pierādīšanas vajadzībām valsts tiesvedībā izmantot elektroniskus dokumentus.
Ja dokumentus glabā tikai elektroniskā formā, sistēma, ko lieto šim nolūkam, atbilst Deleģētās regulas (ES) 2022/127 I pielikuma 3. iedaļas B punktam.
35. pants
Finansiālā noskaidrošana
1. Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā Komisijas lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu nosaka katrā dalībvalstī attiecīgajā finanšu gadā radušos izdevumu summas, kuras atzīst par summām, ko jāpieprasa segt no fondiem, pamatojoties uz šīs regulas 32. pantā minētajiem pārskatiem un ikvienu samazināšanu un apturēšanu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 39., 40. un 41. pantu.
Attiecībā uz ELFLA lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu noteiktajā summā ietilpst līdzekļi, kurus attiecīgā dalībvalsts, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 57. pantu, pēc pārdalīšanas drīkst izmantot atkārtoti.
2. Attiecībā uz ELGF summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, par attiecīgo finanšu gadu veiktos mēneša maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu. Komisija minēto summu atskaita no mēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc lēmuma par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.
Attiecībā uz ELFLA summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, par attiecīgo finanšu gadu veiktos starpposma maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu.
Komisija minēto summu atskaita no pirmā maksājuma, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu, vai arī pieskaita minētajam pirmajam maksājumam.
3. Komisija iesniegtās informācijas verifikācijā iegūtos rezultātus, kā arī visus ierosinātos grozījumus vēlākais līdz 30. aprīlim pēc finanšu gada beigām paziņo attiecīgajai dalībvalstij.
4. Ja ar attiecīgo dalībvalsti saistītu iemeslu dēļ Komisija nespēj dalībvalsts grāmatojumus noskaidrot līdz nākamā gada 31. maijam, Komisija paziņo dalībvalstij par papildu izziņas darbu, ko tā ierosina veikt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 49. pantu.
5. Šā panta 1.–4. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.
36. pants
Snieguma noskaidrošana
1. Lai noteiktu summas, par kādām Savienības finansējums jāsamazina gadījumos, kad konstatēts, ka Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētajā gada snieguma ziņojumā nav uzrādīta izdevumiem atbilstoša izlaide, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un sertifikācijas struktūras konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko darījušas pieejamu dalībvalstis, ar noteikumu, ka minētā informācija ir iesniegta termiņos, kurus Komisija noteikusi snieguma ikgadējās noskaidrošanas procedūrā, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu un atbilstoši šim pantam.
2. Ja dalībvalsts iesniegto ikgadējās noskaidrošanas dokumentu rezultātā un pietiekama pamatojuma neesības gadījumā Komisija uzskata, ka izdevumiem nav atbilstošas izlaides, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus un norāda konstatēto atšķirību. Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu.
Dalībvalsts atbild paziņojumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 30 kalendārajām dienām no paziņojuma saņemšanas. Atbildē dalībvalstij ir iespēja jo īpaši:
|
a) |
sniegt komentārus un pamatojumus par konstatētajām atšķirībām; |
|
b) |
parādīt Komisijai, ka faktiskā konstatētā atšķirība vai summa, kam nav atbilstošas izlaides, ir mazāka, nekā bija norādījusi Komisija; |
|
c) |
informēt Komisiju par korektīvajiem pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, lai nodrošinātu pareizu izlaides uzrādīšanu ziņojumā vai lai nodrošinātu, ka izdevumiem ir atbilstoša izlaide, un par šo pasākumu faktiskās īstenošanas datumu. |
Pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņošanā var izmantot elektroniskus līdzekļus.
3. Novērtējusi dalībvalstu pamatojumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzēto lēmumu, ar kuru Savienības finansējumu samazina par izdevumiem, kam attiecīgajā finanšu gadā nav atbilstošas izlaides.
4. Attiecībā uz ELGF Komisija Savienības finansējuma samazinājumus veic, samazinot mēneša maksājumus, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu.
5. Attiecībā uz ELFLA Komisija Savienības finansējuma samazinājumus veic, samazinot maksājumu, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu.
6. Šā panta 1.–5. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.
37. pants
Atbilstības procedūra
1. Lai noteiktu summas, kas no Savienības finansējuma jāizslēdz gadījumos, kad konstatēts, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko darījušas pieejamu dalībvalstis, ar noteikumu, ka minētā informācija ir iesniegta termiņos, kurus Komisija noteikusi atbilstības procedūrā, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu un atbilstoši šim pantam. Attiecībā uz intervencēm, kas ietilpst tās pašas regulas 65. pantā minētās integrētās administrācijas un kontroles sistēmas darbības jomā, Komisija ņem vērā arī lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumus.
2. Ja izziņas darba rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus, norāda korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem, un nosaka finanšu korekcijas provizorisko līmeni, kādu tā attiecīgajā procedūras posmā uzskata par saviem konstatējumiem atbilstošu. Minētajā paziņojumā paredz arī divpusēju sanāksmi, kas jāsarīko piecu mēnešu laikā pēc dalībvalstij noteiktā atbildes sniegšanas termiņa beigām. Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu.
Dalībvalstis atbild divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas. Atbildē dalībvalstij ir iespēja jo īpaši:
|
a) |
parādīt Komisijai, ka faktiskais neatbilstības vai fondiem radītā riska apmērs ir mazāks, nekā bija norādījusi Komisija; |
|
b) |
informēt Komisiju par korektīvajiem pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem, un par šo pasākumu faktiskās īstenošanas datumu. |
Pamatotos gadījumos Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma var atļaut divu mēnešu laikposmu pagarināt ne vairāk kā par diviem mēnešiem. Pamatots iemesls var būt dalībvalsts aprēķinu novērtēšana, ko veic sertifikācijas struktūra. Lūgumu Komisijai adresē pirms minētā laikposma beigām.
Ja dalībvalsts uzskata, ka divpusēja sanāksme nav vajadzīga, tā savā atbildē uz paziņojumu attiecīgi informē Komisiju.
3. Divpusējā sanāksmē abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma un Savienības budžetam nodarītā finansiālā kaitējuma izvērtējumu.
Komisija 30 darbdienās pēc divpusējās sanāksmes sagatavo protokolu un nosūta to dalībvalstij. Dalībvalsts 15 darbdienās pēc protokola saņemšanas var nosūtīt Komisijai savus apsvērumus.
Komisija sešos mēnešos pēc divpusējās sanāksmes protokola nosūtīšanas oficiāli paziņo dalībvalstij secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz atbilstības procedūras satvarā saņemto informāciju. Minētajā paziņojumā izvērtē izdevumus, kuri no Savienības finansējuma jāizslēdz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu un Deleģētās regulas (ES) 2022/127 14. un 15. pantu. Paziņojumā ietver atsauci uz šīs regulas 43. panta 1. punktu.
Ja dalībvalsts paziņo Komisijai, ka divpusējā sanāksme nav nepieciešama, sešu mēnešu periods sākas no dienas, kad Komisija saņēmusi šo paziņojumu.
4. Ja dalībvalsts ir izmantojusi 43. pantā minēto samierināšanas procedūru, Komisija savus secinājumus dalībvalstij paziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc:
|
a) |
samierināšanas struktūras ziņojuma saņemšanas vai |
|
b) |
papildinformācijas saņemšanas no dalībvalsts 43. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā termiņā ar noteikumu, ka šā panta 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti. |
5. Lai 3. un 4. punktu varētu piemērot attiecīgajos laikposmos, Komisijas rīcībā jābūt visai informācijai, kas ir konkrētajam procedūras posmam relevanta. Ja Komisija uzskata, ka tai trūkst informācijas, tā jebkurā laikā minētajos punktos noteiktajos laikposmos var:
|
a) |
prasīt dalībvalstij papildinformāciju, un uz šo pieprasījumu dalībvalstij jāatbild divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas, un/vai |
|
b) |
informēt dalībvalsti par savu nodomu veikt papildu revīzijas apmeklējumu, lai veiktu vajadzīgās verifikācijas. |
Tādā gadījumā 3. un 4. punktā minētie laikposmi sākas no jauna vai nu tad, kad Komisija saņem prasīto papildinformāciju, vai arī no papildu revīzijas apmeklējuma pēdējās dienas.
Ja 2., 3. un 4. punktā un šajā punktā norādītie laikposmi pilnībā vai daļēji ietver augustu, šo laikposmu ritējumu minētajā mēnesī aptur.
6. Informāciju, kuru dalībvalsts paziņojusi pēc 3. punkta trešajā daļā minētā Komisijas oficiālā paziņojuma, no Savienības finansējuma izslēdzamo izdevumu izvērtēšanā var ņemt vērā tikai tad:
|
a) |
ja tas vajadzīgs, lai Savienības budžetam nodarītais finansiālais kaitējums netiktu aplēsts daudz par augstu, un |
|
b) |
ja novēlotu informācijas nosūtīšanu pienācīgi attaisno ārēji faktori un tā netraucē Komisiju laikus pieņemt lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu. |
7. Nosūtījusi dalībvalstīm savus secinājumus saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem vienu vai vairākus Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētos lēmumus, ar kuriem no Savienības finansējuma izslēdz izdevumus, ko ietekmējusi neatbilstība Savienības noteikumiem. Komisija var veikt secīgas atbilstības procedūras līdz brīdim, kad dalībvalsts ir faktiski īstenojusi korektīvos pasākumus.
8. Attiecībā uz ELGF atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no mēneša maksājumiem, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.
Attiecībā uz ELFLA atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no maksājuma, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.
Tomēr pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko atskaitījumiem nosaka citu datumu vai atļauj veikt atlīdzināšanu ne vairāk kā trīs daļās, ja to attaisno uz Regulas (ES) 2021/2116 55. panta pamata pieņemtā īstenošanas aktā iekļauto atskaitījumu būtiskums. Pieprasījumu maksāt pa daļām dalībvalsts iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot minētās regulas 55. pantu.
9. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saņem Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (22), Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (23) un Līgumā par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi paredzēto finansiālo palīdzību, Komisija pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no tā pieņemšanas dienas, atliek to lēmumu izpildi, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, pieņemti pēc 2025. gada 1. maija (“atlikšanas lēmums”).
Ar atlikšanas lēmumu atskaitījumus atļauj veikt pēc atlikšanas perioda beigām trīs ikgadējās daļās. Ja kopējā summa, uz kuru attiecas atlikšanas lēmums, pārsniedz 0,02 % no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta, Komisija var atļaut atlīdzināšanu veikt ne vairāk kā piecās ikgadējās daļās.
Pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var nolemt pirmajā daļā minēto atlikšanas periodu vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.
Dalībvalsts, kura gūst labumu no atlikšanas lēmuma, nodrošina, ka trūkumi, kas bijuši šo atskaitījumu pamatā un atlikšanas lēmuma pieņemšanas laikā joprojām pastāv, tiek novērsti, pamatojoties uz rīcības plānu, kurš izveidots, apspriežoties ar Komisiju, un kurā noteikti termiņi un skaidri progresa rādītāji. Komisija, ņemot vērā proporcionalitātes principu, atlikšanas lēmumu groza vai atceļ vienā no šādiem gadījumiem:
|
a) |
dalībvalsts neveic darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu trūkumus, kā paredzēts rīcības plānā, |
|
b) |
progresa rādītāji liecina, ka korektīvo darbību progress nav pietiekams, vai |
|
c) |
darbību iznākums nav apmierinošs. |
10. Īstenošanas lēmumus, kuri minēti 8. un 9. punktā, pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 102. panta 2. punktā.
11. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas jāpaziņo attiecīgajai dalībvalstij, Komisija 2.–5. punktā noteiktos laikposmus var pagarināt.
12. Šajā pantā minētajā paziņošanā var izmantot elektroniskus līdzekļus.
13. Šā panta 1.–11. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.
38. pants
Lēmums nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu
1. Komisija var nolemt nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, ja tā paredz, ka šīs regulas 37. panta 2. punktā minētajā izziņas darbā konstatētās neatbilstības rezultātā iespējamā finansiālā korekcija nepārsniegs 50 000 EUR un 2 % no attiecīgajiem izdevumiem vai atgūstamajām summām.
2. Ja Komisija samazina mēneša maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 39. panta 1. un 2. punktu, tā var nolemt nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu saskaņā ar minētās regulas 55. pantu, ja attiecīgā dalībvalsts minētās regulas 39. panta 1. un 2. punktā paredzētās procedūras satvarā nav izteikusi iebildumu pret šā punkta piemērošanu.
39. pants
Samierināšanas struktūra
Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības procedūras nolūkā izveido samierināšanas struktūru. Tās uzdevumi ir šādi:
|
a) |
pārbaudīt visas lietas, ko tai nodevusi dalībvalsts, kura saņēmusi oficiālu Komisijas paziņojumu, ko sniedz, ievērojot šīs regulas 37. panta 3. punkta trešo daļu, kā arī izvērtēt izdevumus, kurus Komisija plāno izslēgt no Savienības finansējuma; |
|
b) |
censties samierināt Komisijas un attiecīgās dalībvalsts atšķirīgās nostājas; |
|
c) |
pārbaudes beigās sagatavot ziņojumu par samierināšanas centienu rezultātiem un tajā izteikt piezīmes, kuras tā uzskata par noderīgām, ja visi vai daži strīdīgie punkti paliek neatrisināti. |
40. pants
Samierināšanas struktūras sastāvs
1. Samierināšanas struktūras sastāvā ir vismaz pieci locekļi, kurus izraugās no to personu vidus, kas ir autoritātes un garantē pilnīgu neatkarību un augstu kvalifikāciju kopējās lauksaimniecības politikas, arī lauku attīstības, finansēšanas vai finanšu revīzijas prakses jautājumos.
Šīm personām jābūt dažādu dalībvalstu valstspiederīgajiem.
2. Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ priekšsēdētāju, locekļus un locekļu aizstājējus uz sākotnējo pilnvaru termiņu, kas ir trīs gadi.
Pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas pilnvaru termiņu drīkst pagarināt, taču katru reizi tikai par vienu gadu. Tomēr, ja ieceļamais priekšsēdētājs jau ir samierināšanas struktūras loceklis, viņa sākotnējais pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi.
Struktūras priekšsēdētāja, locekļu un locekļu aizstājēju vārdus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
3. Samierināšanas struktūras locekļi saņem atlīdzību atkarībā no laika, kādu tiem nācies veltīt attiecīgajam uzdevumam. Izmaksas kompensē saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā attiecībā uz Komisijas darbiniekiem.
4. Pēc pilnvaru termiņa beigām priekšsēdētājs un locekļi paliek amatā līdz viņu aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai amatā.
5. Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju var izbeigt pilnvaru termiņu struktūras locekļiem, kuri vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pildītu uzdevumus samierināšanas struktūrā, vai jebkāda iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku nav pieejami.
Tādā gadījumā attiecīgo locekli pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas aizstāj ar locekļa aizstājēju uz minētā locekļa atlikušo amata pilnvaru laiku.
Ja priekšsēdētāja pilnvaru termiņš tiek izbeigts, Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ struktūras locekli, kuram jāpilda priekšsēdētāja pienākumi atlikušajā pilnvaru laikā.
41. pants
Samierināšanas struktūras neatkarība
1. Samierināšanas struktūras locekļi veic pienākumus pilnīgi neatkarīgi, nedz lūdzot, nedz pieņemot Komisijas, kādas valdības vai struktūras norādījumus.
Ja locekļi iepriekšējā amatā ir bijuši personīgi iesaistīti izskatāmajā jautājumā, tie samierināšanas struktūras darbā nepiedalās un ziņojumu neparaksta.
2. Neskarot Līguma 287. pantu, locekļi neizpauž nekādu informāciju, ko tie ieguvuši, darbojoties samierināšanas struktūrā. Šāda informācija ir konfidenciāla, un uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.
42. pants
Darba organizācija
1. Samierināšanas struktūra tiekas Komisijas galvenajā mītnē. Darbu sagatavo un organizē priekšsēdētājs. Neskarot 40. panta 5. punkta pirmo daļu, priekšsēdētāja prombūtnē priekšsēdētāja funkcijas pilda vecākais struktūras loceklis.
Samierināšanas struktūras sekretariāta funkcijas nodrošina Komisija.
2. Neskarot 41. panta 1. punkta otro daļu, ziņojumus pieņem ar klātesošo locekļu absolūtu balsu vairākumu, un vajadzīgais apspriedes kvorums ir trīs locekļi.
Ziņojumus paraksta priekšsēdētājs un locekļi, kuri piedalījušies apspriedē. Tos līdzparaksta sekretariāts.
43. pants
Samierināšanas procedūra
1. Dalībvalsts 30 darbdienās no 37. panta 3. punkta trešajā daļā minētā oficiālā Komisijas paziņojuma saņemšanas dienas var nodot lietu izskatīšanai samierināšanas struktūrā, nosūtot samierināšanas struktūras sekretariātam pamatotu samierināšanas lūgumu.
2. Procedūru, kas jāievēro, un sekretariāta adresi dalībvalstīm paziņo ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.
3. Samierināšanas lūgums ir pieņemams tikai tad, ja summa, ko paredzēts izslēgt no Savienības finansējuma saskaņā ar Komisijas paziņojumu:
|
a) |
pārsniedz vienu miljonu EUR vai |
|
b) |
ir vismaz 25 % no dalībvalsts kopējiem gada izdevumiem attiecīgajos budžeta posteņos. |
Turklāt, ja iepriekš notikušajās diskusijās dalībvalsts ir apgalvojusi un pierādījusi, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar Savienības noteikumu piemērošanas principu, samierināšanas struktūras priekšsēdētājs var pasludināt, ka samierināšanas lūgums ir pieņemams. Taču šāds lūgums nav pieņemams, ja tas ir saistīts vienīgi ar juridisko interpretāciju.
4. Samierināšanas struktūra, cik neformāli un ātri vien iespējams, veic izmeklēšanu, pamatojas tikai uz pierādījumiem, kuri Komisijai ir pieejami laikā, kad tiek nosūtīti oficiālie secinājumi saskaņā ar 37. panta 3. punkta trešo daļu, un pienācīgi uzklausot Komisiju un attiecīgās valsts iestādes.
Tomēr, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz ar samierināšanas lūgumu ir jāiesniedz informācija, kas Komisijai vēl nav paziņota, samierināšanas struktūra var aicināt Komisiju novērtēt minēto jauno informāciju, taču tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti 37. panta 6. punkta nosacījumi. Informāciju Komisijai paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 39. panta c) punktā minētā ziņojuma nosūtīšanas.
5. Ja samierināšanas struktūra četros mēnešos pēc lietas nodošanas nespēj saskaņot Komisijas un dalībvalsts atšķirīgās nostājas, samierināšanas procedūru uzskata par nesekmīgu.
6. Ziņojumā, kas minēts 39. panta c) punktā, norāda iemeslus, kuru dēļ nostājas nevarēja saskaņot. Tajā norāda, vai izskatīšanas laikā ir panākta jelkāda daļēja vienošanās un vai samierināšanas struktūra aicina Komisiju novērtēt jaunu informāciju saskaņā ar 4. punkta otro daļu.
7. Ziņojumu nosūta:
|
a) |
attiecīgajai dalībvalstij; |
|
b) |
Komisijai, lai tā pārbaudītu ziņojumu pirms secinājumu nosūtīšanas dalībvalstij; |
|
c) |
citām dalībvalstīm Lauksaimniecības fondu komitejas satvarā. |
8. Ja 1. punktā, 4. punkta otrajā daļā un 5. punktā norādītie laikposmi pilnībā vai daļēji ietver augustu, šo laikposmu ritējumu minētajā mēnesī aptur.
IV NODAĻA
Pārbaudes
44. pants
Informācija, kas jāvāc par labuma guvēju identifikāciju
1. Dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvēji atbalsta pieteikumos un maksājuma pieprasījumos sniedz informāciju, kas vajadzīga to identificēšanai, attiecīgā gadījumā arī informāciju par grupu, kura definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (24) 2. panta 11) punktā un kurā tie piedalās no konkrētas dienas, kas jānosaka dalībvalstij. Minētajā informācijā ietver vismaz:
|
a) |
tiesību subjekta nosaukumu; |
|
b) |
PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru; |
|
c) |
mātesuzņēmuma nosaukumu un PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru; |
|
d) |
galīgo mātesuzņēmumu un tā PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru; |
|
e) |
meitasuzņēmumus un to PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru. |
Pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izmantot, kad tiek sagatavota Regulas (ES) 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajā daļā minētā pārbaudes izlase. Šo informāciju jo īpaši var izmantot, lai veiktu pārbaudes saistībā ar tās pašas regulas 62. pantā minēto apiešanu.
2. Grupu identificēšanai izmantojamo informāciju, kas minēta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 98. pantu publicē ex post.
45. pants
Prasības par datizraces rīku
1. Lai brīvprātīgi izmantotu Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 2. punktā minēto datizraces rīku, kuru Komisija darījusi pieejamu minētās regulas 60. pantā paredzētajām pārbaudēm, dalībvalstis nodrošina, ka:
|
a) |
pārvaldības un kontroles sistēmas, pie kurām pieder Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 1. punktā minētā integrētā administrācijas un kontroles sistēma, var elektroniski sasaistīt ar rīku, un, lai minimalizētu administratīvo slogu un manuālu iejaukšanos, datu apmaiņa notiek automātiski un mašīnlasāmā formātā; |
|
b) |
ar datizraces rīka palīdzību iegūto informāciju un veikto pārbaužu datus var automātiski ievadīt atpakaļ pārvaldības un kontroles sistēmās un tajās reģistrēt un uzglabāt. |
2. Ja dalībvalsts nolemj saskaņā ar šīs regulas 44. pantu savākto informāciju izmantot Regulas (ES) 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajā daļā minētās pārbaudes izlases sagatavošanā, informāciju var verificēt ar minēto datizraces rīku.
46. pants
Dalībvalstu veiktā rūpīgā pārbaude
1. Sistemātiski veiktās komercdokumentu rūpīgās pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 77. panta 1. punktā, katrā rūpīgo pārbaužu periodā, kurš minēts šā panta 4. punktā, aptver tādu uzņēmumu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks kā puse no uzņēmumiem, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā ELGF finanšu gadā, kas ir pirms attiecīgā rūpīgo pārbaužu perioda sākuma, ir pārsniegusi 150 000 EUR.
2. Attiecībā uz katru rūpīgo pārbaužu periodu dalībvalstis, neskarot Regulas (ES) 2021/2116 77. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus atlasa, pamatojoties uz visu to pasākumu riska analīzi, kuriem to praktiski iespējams veikt. Riska analīzi dalībvalstis Komisijai paziņo kā daļu no tās pašas regulas 80. panta 1. punktā minētā kontroles plāna.
3. Attiecībā uz pasākumiem, kuriem riska analīzes izmantošanu dalībvalsts uzskata par praktiski neiespējamu, rūpīgās pārbaudes obligāti jāveic uzņēmumos, kuru saņemtie maksājumi ELGF finansēšanas sistēmā ir pārsnieguši 350 000 EUR un kuri nevienā no diviem iepriekšējiem rūpīgo pārbaužu periodiem nav tikuši rūpīgi pārbaudīti saskaņā ar šo regulu un Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu.
4. Rūpīgo pārbaužu periods ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.
47. pants
Savstarpēja palīdzība
Regulas (ES) 2021/2116 79. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu dalībvalstis nosūta ikvienai dalībvalstij, kurā iedibināts uzņēmums, kā tas noteikts minētajā pantā. Pieprasījumā iekļauj visas ziņas, kas vajadzīgas, lai pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts varētu identificēt uzņēmumus un izpildīt savus rūpīgās pārbaudes pienākumus. Pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ir atbildīga par šādu uzņēmumu rūpīgo pārbaudi saskaņā ar minētās regulas 77. pantu.
48. pants
Gada kontroles plāni un ziņojumi
1. Rūpīgo pārbaužu kontroles plānu un ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 80. pantā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas VI un VII pielikumā doto veidlapas paraugu.
2. Informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar šo pantu, paziņo elektroniski.
3. Komisija katru gadu informē dalībvalstis par veikto rūpīgo pārbaužu rezultātiem.
V NODAĻA
Nodrošinājumi
49. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro visos gadījumos, kad lauksaimniecības tiesību aktos ir prasīts nodrošinājums, neatkarīgi no tā, vai termins “nodrošinājums” ir lietots vai ne.
Šo nodaļu nepiemēro nodrošinājumiem, ko iesniedz, lai garantētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (25) minēto ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu samaksu.
50. pants
E-pārvaldība
Paziņojumus, dokumentus un nodrošinājumus var sagatavot, apstrādāt un pārvaldīt, izmantojot IT sistēmas, ja piemērojamās sistēmas tiek pārvaldītas saskaņā ar oficiāli apstiprinātiem kvalitātes un drošības protokoliem, kas ir minētajām sistēmām piemēroti.
Ja IT sistēmu atšķirību dēļ kompetentās iestādes nevar verifikācijas nolūkā piekļūt vajadzīgajiem dokumentiem, minētos dokumentus izdrukā un to īstumu apliecina iestāde, kuras kompetencē ir minēto IT sistēmu pārvaldība (“izdevējiestāde”), vai iestāde, kuras kompetencē ir dokumentu kopiju īstuma apliecināšana.
Šādas izdrukas var aizstāt ar elektronisku ziņapmaiņu starp izdevējiestādi un labuma guvēju vai kompetento iestādi, ja izdevējiestāde iesniedz oficiāli apstiprinātu sertifikācijas protokolu, ar kuru garantē ziņas īstumu.
51. pants
Nepārvaramas varas termiņi
1. Šo pantu piemēro, ja uz to ir atsauce konkrētā regulā.
2. Pieprasījums atzīt nepārvaramas varas gadījumu ir nepieņemams, ja kompetentā iestāde to saņēmusi vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc dienas, kurā kompetentā iestāde ir operatoru informējusi par to, ka ir konstatēta attiecīgā pienākuma neizpilde Deleģētās regulas (ES) 2022/127 24. panta 2. punkta nozīmē, ir beidzies attiecīgā pienākuma izpildes termiņš, kas minēts tās pašas regulas 24. panta 3. punktā, vai termiņš, līdz kuram jāiesniedz attiecīgā pienākuma izpildes pierādījums, kas minēts tās pašas regulas 24. panta 4. punktā.
3. Operatori 181 kalendārās dienas laikā pēc tā perioda beigām, kurā pienākums bija pilnībā jāizpilda, iesniedz kompetentajai iestādei pieņemamu pierādījumu par apstākļiem, kuri, viņuprāt, ir nepārvaramas varas gadījums. Operatoriem var piešķirt papildu laiku, ja tie minētajā termiņā iesniegt pierādījumu nespēj, lai gan ir rīkojušies ar pienācīgu rūpību.
4. Dalībvalstis paziņo Komisijai par nepārvaramas varas gadījumiem, kurus tās ir atzinušas, un sniedz relevantu informāciju par katru gadījumu.
52. pants
Veids
1. Nodrošinājumu var iesniegt:
|
a) |
kā naudas depozītu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2022/127 20. panta 2. un 3. punktā, un/vai |
|
b) |
norādot garantijas sniedzēju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 22. pantu. |
2. Pēc kompetentās iestādes ieskatiem nodrošinājumu var iesniegt:
|
a) |
ieķīlājot bankā naudas depozītus, |
|
b) |
ieķīlājot tādus atzītus prasījumus pret publisku struktūru vai publiskiem fondiem, kuriem pienācis maksājuma termiņš un attiecībā pret kuriem neviens cits prasījums nav prioritārs, un/vai |
|
c) |
ieķīlājot attiecīgajā dalībvalstī apgrozāmu nodrošinājumu, ja to izdevusi vai garantējusi minētā dalībvalsts. |
3. Kompetentā iestāde var izvirzīt papildu nosacījumus 2. punktā uzskaitīto nodrošinājuma veidu pieņemšanai.
53. pants
Apgrozāms nodrošinājums
1. Saskaņā ar 52. panta 2. punkta c) apakšpunktu ieķīlāta nodrošinājuma pārdošanas vērtība nodrošinājuma iesniegšanas brīdī ir vismaz 115 % no prasītās nodrošinājuma vērtības.
2. Nodrošinājumu, kas minēts 52. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kompetentā iestāde drīkst pieņemt tikai tad, ja persona, kas to piedāvā, rakstiski apņemas vai nu iesniegt papildu nodrošinājumu, vai aizstāt sākotnējo nodrošinājumu, ja attiecīgā nodrošinājuma pārdošanas vērtība ilgāk nekā trīs mēnešus ir bijusi mazāka nekā 105 % no prasītās nodrošinājuma vērtības. Minētā rakstiskā apņemšanās nav vajadzīga, ja tas jau ir paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos. Kompetentā iestāde regulāri izskata minētā nodrošinājuma vērtību.
3. Kompetentā iestāde 52. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā nodrošinājuma pārdošanas vērtību novērtē, ņemot vērā ar pārdošanu saistītās izmaksas.
4. Nodrošinājuma pārdošanas vērtību novērtē, izmantojot pēdējo pieejamo kotāciju.
5. Persona, kas iesniedz šo nodrošinājumu, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz pierādījumus par tā pārdošanas vērtību.
54. pants
Aizstāšana un piesaistīšana
1. Jebkuru nodrošinājumu var aizstāt ar citu.
Tomēr kompetentās iestādes piekrišana ir vajadzīga šādos gadījumos:
|
a) |
ja sākotnējais nodrošinājums ir atsavināts, bet vēl nav realizēts, vai |
|
b) |
ja aizstājošais nodrošinājums pieder pie kāda no 52. panta 2. punktā minētajiem veidiem. |
2. Grupveida nodrošinājumu var aizstāt ar citu grupveida nodrošinājumu, ja jaunais grupveida nodrošinājums nosedz vismaz to sākotnējā grupveida nodrošinājuma daļu, kas aizstāšanas brīdī ir piesaistīta, lai garantētu viena vai vairāku vēl neizpildītu pienākumu izpildi.
3. Tiklīdz grupveida nodrošinājuma daļu piesaista konkrēta pienākuma izpildei, tiek piefiksēts grupveida nodrošinājuma atlikums.
55. pants
Daļēja atbrīvošana
Ja īpašos Savienības noteikumos minimālais daudzums nav noteikts, kompetentā iestāde var pati ierobežot viena nodrošinājuma daļējas atbrīvošanas reižu skaitu un noteikt katrā reizē atbrīvojamo minimālo summu.
Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai pirms visa nodrošinājuma vai tā daļas atbrīvošanas tai tiktu iesniegts rakstisks atbrīvošanas pieprasījums.
Ja nodrošinājums sedz vairāk nekā 100 % garantējamās summas, to nodrošinājuma daļu, kas pārsniedz 100 %, atbrīvo, kad galīgi atbrīvo vai atsavina garantētās summas atlikumu.
56. pants
Atsavināšana
1. Kad kompetentajai iestādei kļūst zināmi apstākļi, kas dod iemeslu nodrošinājuma pilnīgai vai daļējai atsavināšanai, tā nekavējoties pieprasa personai, kurai jāizpilda pienākums, samaksāt atsavināmo summu, un dod tai laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no maksāšanas pieprasījuma saņemšanas brīža.
Ja maksājums līdz minētā laikposma beigām nav veikts, kompetentā iestāde:
|
a) |
nekavējoties pārskaita 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veida nodrošinājumu attiecīgajā kontā; |
|
b) |
nekavējoties pieprasa 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam garantijas sniedzējam maksāt, dodot laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no maksāšanas pieprasījuma saņemšanas brīža; |
|
c) |
nekavējoties veic pasākumus, lai:
|
Jebkuru 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstītā veida nodrošinājumu kompetentā iestāde var nekavējoties pārskaitīt attiecīgajā kontā, iepriekš neprasot attiecīgajai personai veikt maksājumu.
2. Neskarot 1. punktu:
|
a) |
ja ir pieņemts lēmums nodrošinājumu atsavināt, bet pēc tam, pamatojoties uz pārsūdzību, lēmums ir atlikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgā persona par faktiski atsavināto summu maksā procentus par laikposmu, kas sākas 30 dienas pēc 1. punktā minētā maksājuma pieprasījuma saņemšanas un beidzas dienā pirms faktiski atsavinātās summas samaksas; |
|
b) |
ja saskaņā ar pārsūdzības procedūras iznākumu attiecīgajai personai tiek pieprasīts 30 dienās samaksāt atsavināto summu, procentu aprēķināšanas nolūkos dalībvalsts var uzskatīt, ka maksājums jāveic 20. dienā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas; |
|
c) |
piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, ko piemēro valstij piekritīgo summu atgūšanā; |
|
d) |
maksājumu aģentūras samaksātos procentus atskaita no ELGF vai ELFLA izdevumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116; |
|
e) |
dalībvalstis var periodiski pieprasīt palielināt nodrošinājumu par attiecīgajiem procentiem. |
3. Ja nodrošinājums ir atsavināts un summa jau ir kreditēta fondiem un ja pilnībā vai daļēji atsavinātā summa, ieskaitot procentus, kuru likme noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, saskaņā ar pārsūdzības procedūras iznākumu ir jāatmaksā, atmaksājamo summu sedz fondi, izņemot gadījumus, kad nodrošinājuma atmaksas iemesls ir dalībvalsts pārvaldes iestāžu vai citu struktūru nolaidība vai nopietna kļūda.
57. pants
Informācija par nodrošinājumu atsavināšanu, nodrošinājumu veidiem un garantijas sniedzējiem
1. Dalībvalstis glabā Komisijai pieejamu informāciju attiecībā uz katru gadu par atsavināto nodrošinājumu kopējo skaitu un summu neatkarīgi no tā, kādu posmu sasniegusi 56. pantā noteiktā procedūra, un katrā atsevišķā gadījumā nošķir valstu budžetā kreditētās summas un Savienības budžetā kreditētās summas. Minētā informācija tiek glabāta par visiem atsavinātajiem nodrošinājumiem, kuru summa pārsniedz 1 000 EUR, un par katru Savienības noteikumu, kas prasa iesniegt nodrošinājumu. Informācija aptver gan summas, ko ieinteresētā persona samaksājusi tieši, gan summas, kuras atgūtas, realizējot nodrošinājumu.
2. Dalībvalstis glabā Komisijai pieejamu sarakstu, kurā norādīti:
|
a) |
to iestāžu veidi, kuras var darboties kā garantijas sniedzēji, un šajā sakarā noteiktās prasības; |
|
b) |
nodrošinājuma veidi, kas pieņemti, ievērojot 52. panta 2. punktu, un šajā sakarā noteiktās prasības. |
VI NODAĻA
Pārredzamība
58. pants
Publicēšanas forma un veids
1. Regulas (ES) 2021/2116 98. pantā minēto informāciju saistībā ar Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), d), f)–l) apakšpunktu publicē atvērtā mašīnlasāmā formātā, piemēram, CSV vai XLXS, un tajā ietver šīs regulas VIII pielikumā norādīto informāciju, arī darbības kodu, kas aprakstīts šīs regulas IX pielikumā.
2. Dalībvalstis var nolemt nepublicēt Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas f) un g) apakšpunktā minēto informāciju par Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā minētajiem tiešo maksājumu intervenču veidiem, Regulas (ES) 2021/2115 69. panta b) un c) punktā minētajiem lauku attīstības intervenču veidiem un Regulā (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 paredzētajiem pasākumiem.
3. Informācijai var piekļūt, izmantojot tīmekļa meklēšanas rīku, kas ļauj lietotājam labuma guvējus meklēt pēc vārda/nosaukuma, labuma guvēju grupas, pašvaldības, saņemtajām summām vai darbības vai pēc minēto parametru kombinācijas un visu atbilstošo informāciju izvilkt kā vienotu datu kopu.
4. Informāciju sniedz dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un/vai vienā no trim Komisijas darba valodām.
5. Informāciju, kas minēta 1. punktā, izsaka euro. Dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro, summas izsaka gan euro, gan tās valūtā, izmantojot divas atsevišķas tabulas atvērtā mašīnlasāmā formātā.
6. Valstu valūtām piemēro Deleģētās regulas (ES) 2022/127 12. pantā norādīto valūtas kursu.
7. Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punktā minēto informāciju saistībā ar Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu publicē atsevišķā dokumentā, kurā iekļauj vismaz šīs regulas IX pielikumā ietverto informāciju.
59. pants
Labuma guvēju publicēšana nelielu summu gadījumā
1. Ja atbalsta summa, ko labuma guvējs saņēmis vienā gadā, nepārsniedz 1 250 EUR, minēto labuma guvēju identificē ar kodu. Par minētā koda formu lemj dalībvalstis.
2. Ja 1. punktā minētā informācija par labuma guvējiem ļautu fizisku personu identificēt kā labuma guvēju tāpēc, ka attiecīgajā pašvaldībā dzīvo vai ir reģistrēts neliels labuma guvēju skaits, attiecīgā dalībvalsts Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas l) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām publicē informāciju par nākamo lielāko administratīvo vienību, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība.
60. pants
Publicēšanas datums
Šajā nodaļā minēto informāciju par iepriekšējo finanšu gadu katru gadu publicē līdz 31. maijam.
61. pants
Labuma guvēju informēšana
Regulas (ES) 2021/2116 98. pantā minēto informāciju labuma guvējiem sniedz, iekļaujot to pieteikuma veidlapās, kas jāaizpilda, lai saņemtu atbalstu no ELGF vai ELFLA, vai – citādā gadījumā – laikā, kad tiek vākti dati.
62. pants
Sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm
1. Komisija savā centrālajā interneta adresē izveido un uztur Savienības tīmekļa vietni, kurā ietvertas saites uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punktā. Komisija interneta saites atjaunina saskaņā ar dalībvalstu iesūtīto informāciju.
2. Dalībvalstis nosūta Komisijai savu tīmekļa vietņu interneta adreses, tiklīdz šīs vietnes ir izveidotas, kā arī informē par visām turpmākajām izmaiņām, kuras ietekmē minēto tīmekļa vietņu piekļūstamību no Savienības tīmekļa vietnes.
3. Dalībvalstis izraugās struktūru, kas atbild par tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai minētās struktūras nosaukumu un adresi.
VII NODAĻA
Iekšzemes atbalsta paziņošanai PTO vajadzīgie dati
63. pants
Dati un nosūtīšana
1. Tajā pašā dienā, kad Komisijai tiek nosūtīti gada pārskati, dalībvalstis nosūta datus par summām, kas no valsts avotiem izmaksātas par visiem ar fondiem saistītajiem izdevumiem, uz kuriem norādīts 32. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.
2. Datus, kas prasīti 1. punktā, iesniedz atbilstoši tādai pašai struktūrai kā datus, kas jāiesniedz, ievērojot 32. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Šo informāciju sniedz, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.
VIII NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
64. pants
Atcelšana
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 908/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr:
|
a) |
minētās regulas 21.–24. pantu un 27.–34. pantu turpina piemērot ELFLA gadījumā – attiecībā uz tiem izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un tiem maksājumiem, ko maksājumu aģentūras veikušas lauku attīstības programmu īstenošanas satvarā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, un ELGF gadījumā – attiecībā uz darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013; |
|
b) |
minētās regulas 59. pantu turpina piemērot maksājumiem, kas veikti attiecībā uz 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu; |
|
c) |
minētās regulas II un III pielikumu turpina piemērot šīs regulas 32. panta f) un g) apakšpunkta vajadzībām. |
65. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr:
|
a) |
tās 9., 10. un 11. pantu dalībvalstu veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem piemēro no 2022. gada 16. oktobra; |
|
b) |
tās 22. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunktu piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas no 2026. gada 1. janvāra atgūti attiecībā uz lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013; |
|
c) |
tās VI nodaļu piemēro maksājumiem, kas veikti, sākot ar 2024. finanšu gadu. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 21. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).
(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 20 lpp).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405//2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
(11) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).
(14) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).
(15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (2016. gada 18. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (gada 2. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).
(19) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).
(20) Komisijas Regula (EK) Nr. 27/2004 (2004. gada 5. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELVGF Garantiju nodaļa, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.).
(21) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(22) Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).
(23) Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
4. pantā norādītā maksājumu aģentūras pārvaldības deklarācija
Es, apakšā parakstījies(-usies), …, maksājumu aģentūras … direktors(-e), iesniedzu šīs maksājumu aģentūras pārskatus par finanšu gadu no xx. gada 16. oktobra līdz xx+1. gada 15. oktobrim.
Pamatojoties uz savu vērtējumu un manā rīcībā esošo informāciju, kas citstarp ietver iekšējā revīzijas dienesta darba rezultātus, apliecinu, ka:
|
— |
iesniegtie pārskati, cik man zināms, sniedz patiesu, pilnīgu un precīzu priekšstatu par izdevumiem un ieņēmumiem iepriekš minētajā finanšu gadā. Visi parādi, avansi, garantijas un krājumi, kas man zināmi, ir uzrādīti šajos pārskatos, un visi ieņēmumi, kas iekasēti attiecībā uz ELGF un ELFLA, ir pienācīgi kreditēti attiecīgo fondu kontos; |
|
— |
esmu ieviesis(-usi) sistēmu, kas sniedz pamatotu pārliecību:
|
Pārskatos deklarētie izdevumi tika izmantoti paredzētajam nolūkam, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2116.
Turklāt apliecinu, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu ir ieviesti efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi un ka šajos pasākumos ir ņemti vērā apzinātie riski.
Tomēr šai deklarācijai piemērojamas šādas atrunas:
Visbeidzot, apliecinu, ka man nav zināma nekāda neizpausta informācija, kas varētu kaitēt Savienības finansiālajām interesēm.
Paraksts
II PIELIKUMS
4. pantā norādītā koordinējošās struktūras pārvaldības deklarācija
Es, apakšā parakstījies(-usies), …, koordinējošās struktūras … direktors(-e), iesniedzu ... (dalībvalsts) gada snieguma ziņojumu par finanšu gadu no xx. gada 16. oktobra līdz xx+1. gada 15. oktobrim.
Pamatojoties uz savu vērtējumu un manā rīcībā esošo informāciju, kas citstarp ietver sertifikācijas struktūras darba rezultātus, apliecinu, ka:
|
— |
gada snieguma ziņojums, kas norādīts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā, ir sagatavots, ievērojot koordinējošās struktūras ieviesto akreditēto procedūru un sistēmas un pamatojoties uz ....... (dalībvalsts) maksājumu aģentūru (.....saraksts) sniegtajiem sertificētajiem datiem. |
Tomēr šai deklarācijai piemērojamas šādas atrunas:
Visbeidzot, apliecinu, ka man nav zināma nekāda neizpausta informācija, kas varētu kaitēt Savienības finansiālajām interesēm.
Paraksts
III PIELIKUMS
7. panta 6. punktā norādītie finanšu instrumentu revīzijas takas elementi
1.
Dokumenti par finanšu instrumenta izveidi, piemēram, finansēšanas nolīgumi u. c.;
2.
dokumenti, kuros norādītas summas, kas KLP stratēģiskā plāna satvarā par katru intervences veidu iemaksātas finanšu instrumentā, saskaņā ar KLP stratēģisko plānu attiecināmie izdevumi, kā arī procenti un citi ieņēmumi, ko rada atbalsts no ELFLA, un ar ELFLA saistāmo līdzekļu atkārtota izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 60. un 62. pantu;
3.
dokumenti par finanšu instrumenta darbību, to vidū dokumenti, kas saistīti ar uzraudzību, ziņošanu un kontroli;
4.
dokumenti par KLP stratēģiskā plāna iemaksu finanšu instrumentā pārtraukšanu un finanšu instrumenta slēgšanu;
5.
dokumenti par pārvaldības izmaksām un maksām;
6.
pieteikuma veidlapas vai līdzīgi dokumenti, ko galasaņēmēji iesnieguši kopā ar apliecinošajiem dokumentiem, to vidū uzņēmējdarbības plāni un attiecīgā gadījumā iepriekšējie gada pārskati;
7.
to struktūru kontrolsaraksti un ziņojumi, kuras īsteno finanšu instrumentu;
8.
attiecīgā gadījumā deklarācijas, kas sniegtas saistībā ar de minimis atbalstu;
9.
nolīgumi, kas parakstīti saistībā ar atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentu, to vidū attiecībā uz pašu kapitālu, aizdevumiem, garantijām vai citiem investīciju veidiem, ko nodrošina galasaņēmējiem;
10.
pierādījumi, ka atbalsts, kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentu, ir jāizmanto tā paredzētajam mērķim;
11.
uzskaite par finanšu plūsmām starp maksājumu aģentūru un finanšu instrumentu un par finanšu plūsmām finanšu instrumentā visos līmeņos līdz galasaņēmēju līmenim, un – attiecībā uz garantijām – pierādījumi, ka pamatā esošie aizdevumi ir izmaksāti;
12.
atsevišķa uzskaite vai grāmatvedības kodi attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna iemaksu, kas samaksāta no finanšu instrumenta, vai garantiju, par ko finanšu instruments uzņēmies saistības par labu galasaņēmējam.
IV PIELIKUMS
Veidne: 7. panta 7. punktā norādītais gada revīzijas ziņojums par finanšu instrumentiem
1. Ievads
|
1.1. |
Ziņojuma sagatavošanā iesaistītā ārējā revīzijas uzņēmuma identifikācija |
|
1.2. |
Atsauces periods (N-1. gada 16. oktobris līdz N. gada 15. oktobris). |
|
1.3. |
Revīzijas ziņojumā iekļauto finanšu instrumentu/pilnvarojumu un KLP stratēģisko plānu identifikācija. Norāde uz finansēšanas nolīgumu, uz kuru ziņojums attiecas (“finansēšanas nolīgums”). |
2. EIB/EIF vai citu starptautisko finanšu iestāžu izmantoto iekšējās kontroles sistēmu revīzija
Rezultāti, kas iegūti EIB vai citu starptautisko finanšu iestāžu, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iekšējās kontroles sistēmas ārējā revīzijā, kurā novērtēta šīs iekšējās kontroles sistēmas struktūra un iedarbīgums un kura aptver šādus elementus.
|
2.1. |
Pilnvarojuma pieņemšanas process. |
|
2.2. |
Finanšu starpnieku novērtēšanas un atlases process: formālais un kvalitātes novērtējums. |
|
2.3. |
Ar finanšu starpniekiem veikto darījumu apstiprināšanas process un attiecīgo finansēšanas nolīgumu parakstīšana. |
|
2.4. |
Finanšu starpnieku uzraudzības procesi saistībā ar:
|
|
2.5. |
No maksājumu aģentūras saņemto maksājumu apstrādes sistēmas. |
|
2.6. |
Ar pārvaldības izmaksām un maksām saistīto summu aprēķināšanas un samaksas sistēmas. |
|
2.7. |
Finanšu starpniekiem paredzētu maksājumu apstrādes sistēmas. |
|
2.8. |
No KLP stratēģiskā(-ajiem) plāna(-iem) finanšu instrumentos iemaksātā atbalsta radītu procentu un citu ieņēmumu apstrādes sistēmas. |
|
2.9. |
Gada revīzijas ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu papildus 2.1.–2.8. apakšpunktā minētajiem elementiem iekļauj šādu informāciju:
|
Attiecībā uz 2.1., 2.2. un 2.3. punktu pēc pirmā gada revīzijas ziņojuma iesniegšanas jāsniedz tikai informācija par ieviesto procedūru vai kārtības atjauninājumiem vai izmaiņām.
3. Revīzijas secinājumi
|
3.1. |
Secinājums par to, vai ārējās revīzijas uzņēmums saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem var sniegt pamatotu pārliecību par EIB vai citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, ieviestās iekšējās kontroles sistēmas struktūru un iedarbīgumu attiecībā uz 2. punktā minētajiem elementiem. |
|
3.2. |
Konstatējumi un ieteikumi, kas izriet no veiktā revīzijas darba.
Ziņojuma 3.1. un 3.2. punktu pamato ar 2. iedaļā minētajiem revīzijas darba rezultātiem un attiecīgā gadījumā ņem vērā citu valsts vai Savienības revīzijas darbu, kas veikts saistībā ar vienu un to pašu struktūru, kura īsteno finanšu instrumentus, un/vai saistībā ar vienu un to pašu pilnvarojumu attiecībā uz finanšu instrumentiem. |
V PIELIKUMS
32. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītais tabulas paraugs, kas attiecas uz pārkāpumiem
Regulas 32. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju sniedz par katru maksājuma aģentūru, izmantojot šādu tabulu.
|
a |
b |
c |
d |
e |
f |
g |
h |
i |
j |
|
Maksājumu aģentūra |
Fonds |
Valūtas vienība |
Atlikums N-1. gada 15. oktobrī |
Kopā “jaunas lietas” (N. finanšu gads) |
Kopā “korekcijas” (N. finanšu gads) |
Kopā “procenti” (N. finanšu gads) |
Kopā “atgūtie līdzekļi” (N. finanšu gads) |
Kopā “neatgūstamās” summas (N. gads) |
Summa, kuras atgūšana turpinās (atlikums N. gada 15. oktobrī) |
VI PIELIKUMS
Regulas (ES) 2021/2116 80. panta 1. punktā un šīs regulas 48. pantā norādītais kontroles plāns, kas vajadzīgs rūpīgajai pārbaudei
IEROSINĀTAIS KONTROLES PLĀNS RŪPĪGO PĀRBAUŽU PERIODAM...
1. daļa. daļa. Procedūras un riska analīze
1.1. Atlases procedūra
Sniedz aprakstu par procedūru, kas piemērojama, lai atlasītu rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus.
Turklāt sniedz skaidru norādi par riska analīzes izmantošanu, norādot, vai šādu procedūru papildina atlase pēc nejaušas izvēles principa un/vai manuāla atlase.
Turklāt sniedz paskaidrojumu par to, kā uzņēmumu atlasē tiks aptvertas dažādas nozares/pasākumi un reģioni.
1.2. Piemērojamie riska faktori, riska vērtības un svērums
Gadījumos, kad piemēro riska analīzi, sniedz informāciju par visiem vērā ņemtajiem riska faktoriem un izrietošajām iespējamām vērtībām, kas šiem riska faktoriem piešķirtas. Šo informāciju iekļauj turpmāk sniegtajās tabulās.
Attiecīgā gadījumā sniedz aprakstu par procedūru, kas piemērojama, lai svērtu riska faktorus.
|
Riska faktori un riska vērtības, ko piemēro visām nozarēm / visiem pasākumiem, kuriem veic riska analīzi |
Riska faktoru svērums |
||
|
Riska faktori |
Riska vērtības |
||
|
Apraksts |
Vērtības |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īpaši riska faktori un riska vērtības, ko piemēro … (nozare/pasākums) |
Riska faktoru svērums |
||
|
Riska faktori |
Riska vērtības |
||
|
Apraksts |
Vērtības |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecīgā gadījumā pievieno papildu ailes par nozares/pasākuma riska faktoriem un riska vērtībām.
1.3. Atlases procedūras rezultāti
Sniedz informāciju par to, kā riska analīzes un pieņemto procedūru rezultātā uzņēmumi tika atlasīti galīgajā rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajā kontroles plānā.
Skaidri norāda neiekļaujamās nozares/pasākumus un izklāsta neiekļaušanas iemeslus.
Norāda apsvērumus par to uzņēmumu atlasi, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija mazāka nekā 40 000 EUR.
2. daļa. Kontroles plāns
2.1. Pārskats par atlasi
|
Minimālā uzņēmumu skaita aprēķins: |
|||
|
|
||
|
|
||
|
Ģenerālkopa, no kuras veikta atlase |
|||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Rūpīgajai pārbaudei ierosinātie uzņēmumi: |
|||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Piezīme par tabulu
|
|||
2.2. Rūpīgajai pārbaudei ierosināto uzņēmumu atlase
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
Kopā: |
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
Piezīme par tabulu Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas. |
|||||||||||||||||
VII PIELIKUMS
Regulas (ES) 2021/2116 80. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šīs regulas 48. pantā norādītais rūpīgās pārbaudes ziņojums
ZIŅOJUMS PAR RŪPĪGO PĀRBAUŽU PERIODU...
1. Pārskats par kontrolēm
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
2. Pārskats par kontrolēm (pa budžeta pantiem vai budžeta posteņa numuriem)
|
|
|
Rūpīgi pārbaudītie uzņēmumi |
|
|
|||||||||||
|
|
|||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
Kopā: |
|
|
|
|
|
|
||||||||||
|
Piezīme par tabulu
Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas. |
||||||||||||||||
3. Konstatētie iespējamie pārkāpumi
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Kopā: |
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||
|
Piezīme par tabulu
Par katru uzņēmumu, kurā izdarīti pārkāpumi, jāziņo atsevišķā rindā. Attiecīgā gadījumā jāpievieno papildu rindas. |
|||||||||||||||||||||||
4. Rūpīgo pārbaužu veikšana attiecībā uz iepriekšējiem rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajiem kontroles plāniem
|
Rūpīgo pārbaužu veikšana attiecībā uz iepriekšējiem rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajiem kontroles plāniem |
|
|
|
||||||
|
|
|
x |
||||||
|
|
|
|
||||||
|
|
|
x |
||||||
|
|
|
x |
||||||
|
|
|
|
||||||
|
|
|
x |
||||||
|
|
|
x |
||||||
|
Piezīme par tabulu
|
|||||||||
5. Savstarpēja palīdzība
Sniedz kopsavilkumu par savstarpējās palīdzības pieprasījumiem, kas iesniegti un saņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu.
Informāciju par nosūtītajiem pieprasījumiem un saņemtajām atbildēm iekļauj turpmāk norādītajās tabulās.
|
|
|
||||||
|
|
|
|
||||||
|
|
|
|
||||||
|
|
|
|
||||||
|
Piezīme par tabulu Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas. |
||||||||
6. Resursi
Norāda to darbinieku skaitu (personas gadā), kas norīkoti rūpīgo pārbaužu veikšanai, sadalījumā pa kontroles struktūrām un attiecīgā gadījumā pa reģioniem.
7. Grūtības un uzlabojumu ieteikumi
Sniedz informāciju par visām grūtībām, kas pieredzētas, piemērojot Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu, un pasākumiem, kas veikti, lai tās pārvarētu, vai attiecīgos priekšlikumus.
Attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļas piemērošanu.
VIII PIELIKUMS
Informācija pārredzamības nolūkos saskaņā ar 58. pantu
|
Labuma guvēja vārds / tiesību subjekta / apvienības nosaukums |
Labuma guvēja uzvārds |
Ja ietilpst grupā, mātesuzņēmuma nosaukums un PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs |
Pašvaldība |
Pasākuma / intervences veida / nozares kods, kā noteikts IX pielikumā |
Konkrētais mērķis (1) |
Sākuma datums (2) |
Beigu datums (3) |
Summa pa darbībām ELGF ietvaros |
Kopējā ELGF summa šim labuma guvējam |
Summa pa darbībām ELFLA ietvaros |
Kopējā ELFLA summa šim labuma guvējam |
Summa pa darbībām līdzfinan-sējuma ietvaros |
Kopējā līdzfinan-sētā summa šim labuma guvējam |
ELFLA summa un līdzfinan-sētā summa kopā |
Kopējā ES summa šim labuma guvējam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
50 |
|
70 |
|
40 |
110 |
120 |
|
|
|
|
|
A kods |
|
|
|
20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B kods |
|
|
|
|
|
40 |
|
25 |
|
|
|
|
|
|
|
|
C kods |
|
|
|
30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D kods |
|
|
|
|
|
30 |
|
15 |
|
|
|
(1) Darbības konkrētajam mērķim jāatbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē attiecīgo darbību, kā aprakstīts IX pielikumā. Konkrēti, darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 jāatbilst tās 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un jāsaskan ar dalībvalsts KLP plānu. Turklāt darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punktā (sīkākus norādījumus dalībvalstis var atrast Tehniskajā rokasgrāmatā par kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu 2014.–2020. gadā).
(2) Informācija par sākuma un beigu datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.
(3) Informācija par sākuma un beigu datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.
IX PIELIKUMS
Pasākums / intervences veids / nozare, kā norādīts 58. pantā
|
Pasākuma / intervences veida /nozares kods |
Pasākuma nosaukums / intervences veids / nozare |
Pasākuma / intervences veida / nozares nolūks |
||||||||||||
|
|
Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā noteiktos tiešo maksājumu intervenču veidus |
|
||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||
|
I.1 |
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts |
Ienākumu pamatatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā nolūkā uzlabot uzturdrošību. |
||||||||||||
|
I.2 |
Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts |
Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir uzlabot tiešo maksājumu sadalījumu, pārdalot atbalstu no lielākām uz mazākām vai vidējām lauku saimniecībām. |
||||||||||||
|
I.3 |
Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem |
Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi dibina lauku saimniecību. Mērķis ir modernizēt lauksaimniecības nozari, piesaistot jauniešus un uzlabojot viņu darījumdarbības attīstību. |
||||||||||||
|
I.4 |
Klimatiskās un vidiskās shēmas |
Ekoshēmas (jeb klimatiskās un vidiskās shēmas) ir no ražošanas atsaistīts maksājums. Mērķis ir ienākumu atbalstu novirzīt uz videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgām lauksaimniecības praksēm. |
||||||||||||
|
I.5 |
Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi |
Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi ir atsaistīti no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mazajiem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu nolūks ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm. |
||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||
|
I.6 |
Saistītais ienākumu atbalsts |
Saistītais ienākumu atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot atsevišķu tādu nozaru un produktu konkurētspēju, ilgtspēju un/vai kvalitāti, kas sociālu, ekonomisku vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgi un saskaras ar zināmām grūtībām. |
||||||||||||
|
I.7 |
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu |
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu ir saistītais maksājums, ko piešķir par katru atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Tā ir kokvilnas ražotāju dalībvalstīm obligāta shēma, kuras nolūks ir atbalstīt kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai. |
||||||||||||
|
|
Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā noteiktie pasākumi |
|
||||||||||||
|
II.1 |
Pamata maksājuma shēma (III sadaļas 1. nodaļas 1., 2., 3. un 5. iedaļa) |
Pamata maksājuma shēma ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums, ko izmaksā, pamatojoties uz lauksaimniekiem piešķirtām maksājumtiesībām. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā. |
||||||||||||
|
II.2 |
Vienotā platībmaksājuma shēma (36. pants) |
Vienotā platībmaksājuma shēma ir no ražošana atsaistīts platībmaksājums par atbalsttiesīgiem hektāriem, kurus deklarējis lauksaimnieks. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā. |
||||||||||||
|
II.3 |
Pārdalošais maksājums (III sadaļas 2. nodaļa) |
Pārdalošais maksājums ir atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt mazākas lauku saimniecības, sniedzot tām papildu atbalstu par pirmajiem hektāriem, kas deklarēti pamata maksājuma saņemšanai. |
||||||||||||
|
II.4 |
Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (III sadaļas 3. nodaļa) |
Zaļināšana ir atsaistīts platībmaksājums par katru hektāru, par ko izmaksāts atbalsts. Mērķis ir klimata un vides interesēs ievērot trīs lauksaimniecības prakses: kultūraugu dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības noteikšana lauksaimniecības platībā. |
||||||||||||
|
II.5 |
Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem (III sadaļas 4. nodaļa) |
Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem ir atsaistīts platībatkarīgais maksājums, ko lauksaimniekiem piešķir papildus pamata maksājumam. Mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kas atrodas apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi. |
||||||||||||
|
II.6 |
Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem (III sadaļas 5. nodaļa) |
Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen pirmo reizi ir nodibinājuši lauku saimniecību. Mērķis ir veicināt jaunu saimniecisko darbību izveidi un attīstību lauksaimniecības nozarē, jo tas ir būtiski Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai. |
||||||||||||
|
II.7 |
Brīvprātīgs saistītais atbalsts (IV sadaļas 1. nodaļa) |
Brīvprātīgais saistītais atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot tādu nozaru konkurētspēju un ilgtspēju, kas ekonomisku, sociālu vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgas un saskaras ar zināmām grūtībām. |
||||||||||||
|
II.8 |
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (IV sadaļas 2. nodaļa) |
Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu ir saistītais maksājums, ko piešķir par katru atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Tā ir kokvilnas ražotāju dalībvalstīm obligāta shēma, kuras nolūks ir atbalstīt kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai. |
||||||||||||
|
II.9 |
Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma (V sadaļa) |
Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma ir atsaistīta no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mērķis ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm. |
||||||||||||
|
II.10 |
Regulas (ES) Nr. 73/2009 (1) I pielikumā noteiktie pasākumi |
Šo tiešo maksājumu mērķis ir atsaistīt atbalstu no kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, lai uzlabotu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem. |
||||||||||||
|
|
Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā noteiktās nozariskās intervences |
|
||||||||||||
|
III.1 |
Augļu un dārzeņu nozarē (49.–53. pants) |
Mērķis ir augļu un dārzeņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju. To veic ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma. |
||||||||||||
|
III.2 |
Biškopības produktu nozarē (54., 55. un 56. pants) |
Mērķis ir atbalstīt biškopjus, biškopības produktu kvalitāti un tirgu. |
||||||||||||
|
III.3 |
Vīna nozarē (57.–60. pants) |
Mērķis ir atbalstīt vīna nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Dalībvalstis īsteno programmas valsts līmenī kā daļu no stratēģiskā plāna, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Labuma guvēji ir vīnkopji, kā arī vīndarības un vīna tirdzniecības operatori vai to apvienības/organizācijas. Darbības, kas jāapstiprina dalībvalstīm, var būt ikgada vai daudzgadu darbības. |
||||||||||||
|
III.4 |
Apiņu nozarē (61. un 62. pants) |
Mērķis ir apiņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma. |
||||||||||||
|
III.5 |
Olīveļļas un galda olīvu nozarē (63., 64. un 65. pants) |
Mērķis ir olīveļļas un galda olīvu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma. |
||||||||||||
|
III.6 |
Citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, un nozarēs, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 XIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem (66., 67. un 68. pants) |
Mērķis ir attiecīgajās nozarēs atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, kā arī ar dalībvalstu pagaidu kārtā atzītu ražotāju grupu starpniecību, kuras īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas, to apvienības vai ražotāju grupas. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma. |
||||||||||||
|
|
Regulā (ES) Nr. 1308/2013 noteiktie pasākumi |
|
||||||||||||
|
IV.1 |
Valsts intervence |
Ja konkrētu lauksaimniecības produktu tirgus cenas kļūst zemākas par iepriekš noteiktu cenu līmeni, dalībvalstu publiskā sektora iestādes tirgus stabilizācijas nolūkos drīkst iejaukties un iepirkt piegāžu pārpalikumus, kurus var uzglabāt, līdz tirgus cena pieaug. Publiskojamie subjekti ir tie, kas gūst labumu no atbalsta, citiem vārdiem sakot, subjekti, no kuriem produkts ticis iepirkts. |
||||||||||||
|
IV.2 |
Atbalsts privātai uzglabāšanai |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir, palīdzot segt privātās uzglabāšanas izmaksas, īslaicīgi atbalstīt konkrētu produktu ražotājus. |
||||||||||||
|
IV.3 |
Programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu |
Sniegtā atbalsta mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības produktu izplatīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, pamatskolās un vidusskolās nolūkā palielināt augļu, dārzeņu un piena patēriņu bērnu uzturā un uzlabot bērnu ēšanas paradumus. |
||||||||||||
|
IV.5 |
Ārkārtas pasākumi |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. panta 1. punktu, 220. panta 1. punktu un 221. panta 1. un 2. punktu piešķirto ārkārtas pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu. |
||||||||||||
|
IV.6 |
Atbalsts augļu un dārzeņu nozarē (II nodaļas 3. iedaļa) |
Audzētāji tiek rosināti pievienoties ražotāju organizācijām. Tās saņem atbalstu tādu darbības programmu īstenošanai, kas balstās uz nacionālo stratēģiju. Piešķirtā atbalsta mērķis ir arī mazināt no krīzēm izrietošās ienākumu svārstības. Atbalsts tiek sniegts darbības programmu satvarā veiktiem krīžu novēršanas/pārvarēšanas pasākumiem, tādiem kā produktu izņemšana no tirgus, ražas priekšlaicīga novākšana / ražas nenovākšana, noieta veicināšanas / saziņas rīki, apmācība, ražas apdrošināšana, palīdzība nodrošināt bankas aizdevumus un segt kopfondu (lauksaimniekiem piederošu stabilizācijas fondu) izveidošanas administratīvās izmaksas. |
||||||||||||
|
IV.7 |
Atbalsts vīna nozarē (II nodaļas 4. iedaļa) |
Dažādo piešķirto atbalstu mērķis ir nodrošināt tirgus līdzsvaru un palielināt Eiropas vīna konkurētspēju: atbalsts vīna popularizēšanai trešo valstu tirgos, informēšanai par vīna atbildīgu lietošanu un Savienības ACVN/AĢIN sistēmu; līdzfinansējums, kas palīdz segt izmaksas par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, par ieguldījumiem vīna darītavās un tirdzniecības telpās, kā arī par inovāciju; atbalsts priekšlaicīgai ražas novākšanai, kopfondiem, ražas apdrošināšanai un blakusproduktu destilācijai. |
||||||||||||
|
IV.8 |
Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarē (II nodaļas 2. iedaļa) |
Atbalstu piešķir trīsgadu darba programmām, kas ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām vai starpnozaru organizācijām jāizstrādā vienā vai vairākās šādās jomās: tirgus uzraudzība un pārvaldība olīveļļas un galda olīvu nozarē; olīvu audzēšanas vidiskās ietekmes uzlabošana; olīvu audzēšanas konkurētspējas uzlabošana ar modernizācijas starpniecību; olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana; olīveļļas un galda olīvu izsekojamības sistēma, sertifikācija un kvalitātes aizsardzība; informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas veikušas, lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu kvalitāti. |
||||||||||||
|
IV.9 |
Atbalsts biškopības nozarē (II nodaļas 5. iedaļa) |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir ar biškopības programmu palīdzību atbalstīt šo nozari un uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību. |
||||||||||||
|
IV.10 |
Atbalsts apiņu nozarē (II nodaļas 6. iedaļa) |
Atbalstu piešķir apiņu ražotāju organizācijām. |
||||||||||||
|
|
Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 69. pantā noteiktos lauku attīstības intervenču veidus |
|
||||||||||||
|
V.1 |
Vides, klimata un citas pārvaldības saistības |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar brīvprātīgām vides, klimata un citām pārvaldības saistībām, kuras pārsniedz obligātos standartus un veicina KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā. |
||||||||||||
|
V.2 |
Dabas vai citi platībatkarīgie ierobežojumi |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā, piemēram, kalnu apgabalos. |
||||||||||||
|
V.3 |
Platībatkarīgi traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar konkrētiem platībatkarīgiem traucēkļiem attiecīgajā apgabalā un kas ir Natura 2000 direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (3)) vai – attiecībā uz lauksaimniecības platībām – Ūdens pamatdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (4)) prasību īstenošanas rezultāts. |
||||||||||||
|
V.4 |
Investīcijas, to vidū investīcijas apūdeņošanā |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt investīcijas materiālos vai nemateriālos aktīvos, to vidū investīcijas apūdeņošanā, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus KLP konkrētos mērķus. |
||||||||||||
|
V.5 |
Gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un, ievērojot konkrētus nosacījumus, lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu. |
||||||||||||
|
V.6 |
Riska pārvaldības instrumenti |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir veicināt riska pārvaldības instrumentus, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt ar lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kuri ir ārpus lauksaimnieku kontroles. |
||||||||||||
|
V.7 |
Sadarbība |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt sadarbību nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu. Tas ietver sadarbības atbalstu nolūkā:
|
||||||||||||
|
V.8 |
Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana |
Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt zināšanu apmaiņas un informatīvos pasākumus, kas veicina viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši pievēršoties dabas, vides un klimata aizsardzībai, to vidū vides izglītības un izpratnes veicināšanas darbībām un lauku uzņēmumu un kopienu attīstībai. Šādas darbības var ietvert darbības, kas veicina inovāciju, apmācību un konsultācijas, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu. |
||||||||||||
|
|
Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļā noteiktie pasākumi |
|
||||||||||||
|
VI.1 |
Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (14. pants) |
Šis pasākums attiecas uz apmācību un cita veida darbībām, piemēram, darbsemināriem, padomdošanu, demonstrējumu pasākumiem, informācijas pasākumiem, lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas un apmeklējumu īstermiņa shēmām. Mērķis ir uzlabot lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē iesaistīto personu, zemes apsaimniekotāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas darbojas lauku apvidos, cilvēkpotenciālu. |
||||||||||||
|
VI.2 |
Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi (15. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir, izmantojot konsultāciju pakalpojumus, kā arī izveidojot konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumus, uzlabot lauku saimniecību un meža tiesisko valdījumu, un lauku apvidu MVU ilgtspējīgu pārvaldību un ekonomisko un vidisko sniegumu. Tas atbalsta arī konsultantu apmācību. |
||||||||||||
|
VI.3 |
Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas (16. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt visus Savienības, valstu un brīvprātīgo kvalitātes shēmu jaunos dalībniekus. Tiecoties uzlabot patērētāju zināšanas par tādu produktu esību un specifiku, kas ražoti saskaņā ar minētajām Savienības un valstu kvalitātes shēmām, atbalsts var segt arī informācijas un noieta veicināšanas pasākumu izmaksas. |
||||||||||||
|
VI.4 |
Ieguldījumi materiālajos aktīvos (17. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot lauku saimniecību un lauku uzņēmumu darbības ekonomisko un vidisko sniegumu, palielināt lauksaimniecības produktu tirdzniecības un pārstrādes nozares efektivitāti, nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstīt neienesīgus ieguldījumus, kas nepieciešami vidisko mērķu sasniegšanai. |
||||||||||||
|
VI.5 |
Dabas katastrofās cietušā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana (18. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem ieviest profilaktiskos pasākumus dabas katastrofu un katastrofālu notikumu seku mazināšanai vai atjaunot lauksaimniecības potenciālu pēc tam, kad tam nodarīto kaitējumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai tādā veidā palīdzētu paaugstināt lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju pēc šādiem notikumiem. |
||||||||||||
|
VI.6 |
Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība (19. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu saimniecisko darbību uzsākšanu un attīstīšanu (piemēram, jaunas saimniecības, kuras vada gados jauni lauksaimnieki, jauni uzņēmumi lauku apvidos) vai mazu lauku saimniecību attīstību. Atbalstu piešķir arī jauniem vai esošiem uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus nelauksaimnieciskās darbībās vai izveido nelauksaimnieciskas darbības, kas ir svarīgas lauku apvidu un visu to lauksaimnieku attīstībai un konkurētspējai, kuri dažādo savas lauksaimnieciskās darbības. Pasākums paredz maksājumus arī lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu un neatgriezeniski nodod savu saimniecību citam lauksaimniekam. |
||||||||||||
|
VI.7 |
Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos (20. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas veicina lauku apvidu izaugsmi un vidisko un sociālekonomisko ilgtspēju, jo īpaši attīstot vietējo infrastruktūru (to vidū platjoslas, atjaunojamo energoresursu un sociālo infrastruktūru) un vietējos pamatpakalpojumus, kā arī atjaunojot ciematus un veicot pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot un pilnveidot kultūras un dabas mantojumu. Šis pasākums atbalsta arī darbību pārvietošanu un objektu pārveidošanu ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti vai apdzīvotās vietas vidisko sniegumu. |
||||||||||||
|
VI.8 |
Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā (21. pants; 22.–26. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus kokaugiem klātas zemes izveidē, meža aizsardzībā, mežsaimniecības, mežsaimniecības tehnoloģiju un meža produktu inovācijās, lai tādā veidā uzlabotu lauku apvidu izaugsmes potenciālu. |
||||||||||||
|
VI.9 |
Apmežošana un kokaugiem klātas zemes izveide (22. pants) |
Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu apmežošanas darbībām un kokaugiem klātas zemes ierīkošanai gan lauksaimniecības zemē, gan lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. |
||||||||||||
|
VI.10 |
Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana, reģenerācija vai renovācija (23. pants) |
Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt tādu agromežsaimniecības sistēmu un prakšu izveidi, kurās daudzgadīgu kokaugu audzēšana tiek apzināti apvienota ar kultūraugu audzēšanu un/vai dzīvnieku turēšanu vienā un tajā pašā zemes vienībā. |
||||||||||||
|
VI.11 |
Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi (24. pants) |
Šā apakšpasākuma mērķis ir mežsaimniecības potenciāla profilakse un tā atjaunošana (tīrīšana un vēlreizēja apstādīšana) pēc meža ugunsgrēkiem, citām dabas katastrofām, to vidū kaitīgo organismu invāzijām un slimību uzliesmojumiem, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītiem draudiem. |
||||||||||||
|
VI.12 |
Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (25. pants) |
Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas uzlabo meža vidisko vērtību, sekmē mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to devumu klimata pārmaiņu mīkstināšanā, nodrošina ekosistēmas pakalpojumus un uzlabo meža estētisko vērtību. Būtu jānodrošina meža vidiskās vērtības pieaugums. |
||||||||||||
|
VI.13 |
Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās, meža produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā (26. pants) |
Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu ieguldījumiem tehnikā un/vai iekārtās, kas saistītas ar koksnes ieguvi, sagarumošanu, mobilizēšanu un apstrādi pirms rūpnieciskas sazāģēšanas. Galvenais šā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot mežu ekonomisko vērtību. |
||||||||||||
|
VI.14 |
Ražotāju grupu un organizāciju izveide (27. pants) |
Šā pasākuma mērķis, jo īpaši pirmajos gados, kad rodas papildu izmaksas, ir atbalstīt ražotāju grupu un organizāciju izveidi, lai kopīgi risinātu problēmas tirgū un stiprinātu spēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību, to vidū vietējos tirgos. |
||||||||||||
|
VI.15 |
Agrovide un klimats (28. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir mudināt zemes apsaimniekotājus izmantot saimniekošanas prakses, kas palīdz aizsargāt vidi, ainavu, dabas resursus, mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Tas var attiekties ne tikai uz videi labvēlīgiem uzlabojumiem lauksaimniecības praksē, bet arī uz pašreizējo labvēlīgo prakšu saglabāšanu. |
||||||||||||
|
VI.16 |
Bioloģiskā lauksaimniecība (29. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir galvenokārt vērsts uz atbalstu pārejai uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un metodēm un/vai to saglabāšanai nolūkā mudināt lauksaimniekus iesaistīties šādās shēmās, tādējādi atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu izmantot videi nekaitīgas lauksaimniecības prakses. |
||||||||||||
|
VI.17 |
Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi (30. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir sniegt kompensējošu atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem traucēkļiem, kuri specifisku obligāto prasību dēļ izriet no Direktīvas 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK īstenošanas attiecīgajos apgabalos, salīdzinājumā ar lauksaimnieku un mežsaimnieku stāvokli citos apgabalos, kuros šādi traucēkļi nav vērojami. |
||||||||||||
|
VI.18 |
Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (31. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem ierobežojumiem, kuri saistīti ar atrašanos kalnu apgabalos vai citos apgabalos ar ievērojamiem dabas radītiem ierobežojumiem vai specifiskiem ierobežojumiem. |
||||||||||||
|
VI.19 |
Dzīvnieku labturība (33. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir paredzēt maksājumus lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi apņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības. |
||||||||||||
|
VI.20 |
Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana (34. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir reaģēt uz nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu meža un kokaugiem klātas zemes apsaimniekošanu un uzlabošanu, to vidū biodaudzveidības, ūdens un augsnes resursu saglabāšanu un uzlabošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī nepieciešamību saglabāt meža ģenētiskos resursus, to vidū izveidot dažādas meža koku sugu varietātes, lai pielāgotos specifiskiem vietējiem apstākļiem. |
||||||||||||
|
VI.21 |
Sadarbība (35. pants) |
Ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kuri ietver vismaz divus subjektus un kuru mērķi (citstarp) ir izstrādāt/attīstīt: izmēģinājuma projektus; jaunus produktus, prakses, procesus un tehnoloģijas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē; tūrisma pakalpojumus; īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus; vienotus projektus / prakses, kas attiecas uz vidi / klimata pārmaiņām; biomasas ilgtspējīgai nodrošināšanai paredzētus projektus; ar LEADER nesaistītas vietējās attīstības stratēģijas; meža apsaimniekošanas plānus, un pievērsties “sociālās lauksaimniecības” darbībām. |
||||||||||||
|
VI.22 |
Riska pārvaldība (36. pants) |
Šis pasākums ir jauns riska pārvaldības rīks un paplašina pašreizējās iespējas ar dalībvalstu valsts tiešo maksājumu līdzekļiem atbalstīt apdrošināšanu un kopfondus, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas ir pakļauti aizvien pieaugošiem ekonomiskiem un vidiskiem riskiem. Ar šo pasākumu ievieš arī ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izmantojams, lai piešķirtu kompensācijas lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir stipri samazinājušies. |
||||||||||||
|
VI.22bis |
Ārkārtas īslaicīgs atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus sevišķi skārusi Covid-19 krīze (39.b pants) |
Šā pasākuma mērķis ir sniegt lauksaimniekiem īslaicīgu atbalstu Covid-19 krīzes dēļ. |
||||||||||||
|
VI.23 |
Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana (40. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt valsts papildu tiešos maksājumus Horvātijā, nodrošināt papildinošu maksājumu saskaņā ar otro pīlāru. |
||||||||||||
|
VI.24 |
Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 35. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir apakšreģionālā (vietējā) līmenī saglabāt LEADER kā integrētu teritoriālās attīstības rīku, kurš sniedz tiešu atbalstu lauku apvidu līdzsvarotā teritoriālā attīstībā, kas ir viens no lauku attīstības politikas vispārējiem mērķiem. |
||||||||||||
|
VI.25 |
Tehniskā palīdzība (51.–54. pants) |
Šā pasākuma mērķis ir dalībvalstīm piešķirt iespēju sniegt tehnisko palīdzību nolūkā atbalstīt darbības, kas palīdz veidot administratīvās spējas, kuras saistītas ar ESI fondu pārvaldību. Šīs darbības var būt paredzētas lauku attīstības programmu sagatavošanai, pārvaldībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, informācijai un komunikācijai, tīklu veidošanai, sūdzību izskatīšanai un kontrolei un revīzijai. |
||||||||||||
|
VII.1 |
Regulā (ES) Nr. 228/2013 paredzētie pasākumi |
POSEI pasākumi ir īpašas lauksaimniecības shēmas, kuru mērķis ir ņemt vērā tālāko reģionu ierobežojumus, kā paredzēts LESD 349. pantā. To veido divi galvenie elementi: īpašais piegādes režīms un pasākumi, kas atbalsta vietējo ražošanu. Shēmas mērķi ir mazināt pirmās nepieciešamības preču piegādes papildu izmaksas, ko rada šo reģionu nošķirtība (atbalsts produktiem no Savienības un trešo valstu produktu atbrīvojums no ievedmuitas), un atbalstīt vietējās lauksaimniecības nozares attīstību (tiešie maksājumi un tirgus pasākumi). Ar POSEI ir iespējams finansēt arī augu veselības programmas. |
||||||||||||
|
VIII.1 |
Regulā (ES) Nr. 229/2013 paredzētie pasākumi |
Egejas jūras nelielajām salām piemērojamais režīms ir līdzīgs POSEI, bet LESD tam nav tāda paša juridiskā pamata, un tas darbojas mazākā mērogā nekā POSEI. Tas ietver gan īpašo piegādes režīmu (attiecas tikai uz atbalstu produktiem no Savienības), gan pasākumus, kas atbalsta vietējās lauksaimnieciskās darbības un ko veido papildu maksājumi par īpaši noteiktiem vietējiem produktiem. |
||||||||||||
|
IX.1 |
Informācijas un veicināšanas pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1144/2014 |
Regulā (ES) Nr. 1144/2014 minētos informācijas un veicināšanas pasākumus, ko iekšējā tirgū vai trešās valstīs veic attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un konkrētiem pārtikas produktiem, kuri ražoti uz lauksaimniecības produktu bāzes, var pilnībā vai daļēji finansēt no Savienības budžeta, ievērojot minētajā regulā paredzētos nosacījumus. Šos pasākumus īsteno kā informācijas un veicināšanas programmas. |
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)
(2) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).