1. pants

Priekšmets

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu kopums, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma B daļā;

2)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz obligātajiem marķējumiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā: a) transportlīdzekļa identifikācijas numura salikums; b) obligāto marķējumu raksturlielumi un atrašanās vieta;

3)	“obligātā plāksnīte” ir plāksnīte vai uzlīme, kuru ražotājs piestiprinājis transportlīdzeklim un kurā norādīti galvenie tehniskie raksturlielumi, kas nepieciešami transportlīdzekļa identificēšanai un nodrošina kompetentajām iestādēm vajadzīgo informāciju par pieļaujamajām maksimālajām masām;

4)	“transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)” ir transportlīdzeklim ražotāja piešķirts burtciparu kods, lai nodrošinātu katra transportlīdzekļa pienācīgu identificēšanu;

5)

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā: a) priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietas izmēri; b) priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietas novietojums; c) priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas virsmas forma;

6)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā tīrīšanas un apskalošanas sistēmu raksturlielumi vai vējstikla un tā stiprinājuma forma, lielums un raksturlielumi;

7)	“vējstikla apskalotāja sistēmas tips” ir vējstikla apskalotāja sistēmu grupa, kuras neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā sūkņa veiktspēja, izmantotie materiāli, ietilpība, sprauslu skaits, izmēri, apskalotāja sistēmas sieniņu biezums vai forma;

8)	“vējstikla tīrītāja sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīces vējstikla ārējās virsmas tīrīšanai kopā ar ierīces iedarbināšanai un apturēšanai nepieciešamajiem piederumiem un vadības ierīcēm;

9)	“vējstikla apskalotāja sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīcēm šķidruma glabāšanai, pārvietošanai un tēmēšanai priekšējā stikla ārējās virsmas virzienā, kopā ar vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas minētās ierīces iedarbināšanai un apturēšanai;

10)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz dubļusargiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā dubļusargu raksturlielumi vai uzstādīšanai piemēroto riepu un riteņu minimālie un maksimālie izmēri, ņemot vērā piemērojamos riepas apjomus, loka izmērus un riteņa iznesumus;

11)

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā: a) pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu raksturlielumi; b) ārējā un iekšējā forma un izvietojums vadītāja 180o priekšējā skata laukā, kas var ietekmēt redzamību; c) vējstikla un tā stiprinājuma forma, izmēri, biezums un raksturlielumi; d) maksimālais sēdvietu skaits;

12)	“pretaizsalšanas sistēma” ir sistēma, kas paredzēta vējstikla ārējās virsmas atbrīvošanai no sarmas vai ledus;

13)	“pretaizsvīšanas sistēma” ir sistēma, kas paredzēta aizsvīduma novēršanai uz vējstikla iekšējās virsmas;

14)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz vilkšanas ierīcēm” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā vilkšanas ierīču raksturlielumi;

15)	“vilkšanas ierīce” ir kāša, cilpas vai citas formas ierīce, kuru var savienot ar tādu savienojošo daļu kā jūgstienis vai vilkšanas trose;

16)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz šļakatu novēršanu” ir pabeigti, nepabeigti vai vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos aspektos: a) transportlīdzeklim uzstādītās pretšļakatu ierīces tips; b) ražotāja piešķirtais pretšļakatu sistēmas tipa apzīmējums;

17)	“pretšļakatu ierīces tips” ir ierīces, kas neatšķiras pēc šādiem galvenajiem raksturlielumiem: a) lietotais fizikālais, emisiju mazināšanas princips (ūdens-enerģijas absorbēšana, gaisa/ūdens atdalītājs); b) materiāli; c) forma; d) izmēri, ciktāl tie var ietekmēt materiāla darbību;

18)	“pretšļakatu sistēma” ir sistēma, kas samazina kustībā esoša transportlīdzekļa riepu augšup mestā ūdens šļakatu veidošanos un ko veido dubļu aizsargspārns, dubļusargi un nokares, ko aprīko ar pretšļakatu ierīci;

19)	“pretšļakatu ierīce” ir pretšļakatu sistēmas daļa, kas var ietvert gaisa/ūdens atdalītāju un enerģijas absorbētāju;

20)

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoru (GSI)” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā GSI funkcionālie raksturlielumi un GSI izmantotā loģika, kas nosaka, kad parādīt pārnesuma pārslēgšanas punktu, tostarp: a) pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu pie noteiktiem motora apgriezieniem; b) pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu, kad motora kartējuma īpatnējais degvielas patēriņš rāda, ka augstākā pārnesumā tiks panākts noteikts degvielas patēriņa minimāls uzlabojums; c) pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu, kad vajadzīgais griezes moments var tikt iegūts augstākā pārnesumā;

21)	“GSI funkcionālie raksturlielumi” ir tādu ievades parametru kopums kā motora apgriezieni, vajadzīgā jauda, griezes moments un to izmaiņas laikā, kas nosaka GSI aktivizāciju un GSI aktivizāciju funkcionālo atkarību no šiem parametriem;

22)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz iekļūšanu transportlīdzeklī” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā iekāpšanas durvju pakāpieni, rokturi un kāpšļi;

23)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz atpakaļgaitu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā atpakaļgaitas ierīces raksturlielumi;

24)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz masām un gabarītiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras nevienā no šādiem būtiskiem aspektiem: a) to ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; b) klasifikācija; c) galvenā funkcija;

25)	“aerodinamiskās ierīces un iekārtas” ir ierīces vai iekārtas, kas konstruētas ceļu transportlīdzekļu aerodinamiskās pretestības mazināšanai, izņemot pagarinātas kabīnes;

26)

“ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tips” ir sastāvdaļu mezgls, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā uzglabājamās ūdeņraža degvielas vai saspiestās gāzes agregātstāvoklis, tvertnes minimālais darba spiediens, struktūra, materiāli, ietilpība un fiziskie izmēri, kā arī spiediena samazināšanas ierīču, kontrolventiļu un slēgvārstu struktūra, materiāli un būtiskie raksturlielumi;

27)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz ūdeņraža drošību” ir transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa ūdeņraža degvielas sistēmas pamatkonfigurācija un galvenie raksturlielumi;

28)	“ūdeņraža sastāvdaļas tips” ir ūdeņraža sastāvdaļu grupa, kuras neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā uzglabājamās ūdeņraža degvielas vai saspiestās gāzes agregātstāvoklis, sastāvdaļas funkcija un tās struktūra, materiāli un fiziskie izmēri.

3. pants

Tipa apstiprinājuma pieteikums

4. pants

Tipa apstiprinājuma piešķiršana

5. pants

Transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz konkrētām transportlīdzekļa sistēmām pieteikums

6. pants

Transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājuma piešķiršana attiecībā uz konkrētām transportlīdzekļa sistēmām

7. pants

Sistēmu un iekārtu atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma pieteikums

Pieteikumu atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz katru no turpmāk minētajām sistēmām un iekārtām sagatavo saskaņā ar attiecīgo informācijas dokumenta paraugu, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)	vējstikla apskalotāja sistēma – izmantojot paraugu, kas satur IV pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju;

b)	pretšļakatu sistēma – izmantojot paraugu, kas satur VIII pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju;

c)	frontālās aizsardzības sistēma – izmantojot paraugu, kas satur XII pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

d)	aerodinamiskā ierīce vai iekārta – izmantojot paraugu, kas satur XIII pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju.

8. pants

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma piešķiršana

9. pants

Sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma pieteikums

Pieteikumus sastāvdaļas ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz šādām ūdeņraža sastāvdaļām sagatavo saskaņā ar attiecīgo informācijas dokumenta paraugu, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tie satur XIV pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju:

a)	sašķidrināta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām (LHSS), tostarp to tvertnēm, spiediena samazināšanas un noslēgšanas ierīcēm attiecībā uz to drošības veiktspēju un materiālu saderību;

b)	saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām (CHSS), tostarp to tvertnēm un primārajām slēgierīcēm, kuras satur TPRD, kontrolventili un automātiskus slēgvārstus, attiecībā uz to materiālu saderību.

10. pants

Sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma piešķiršana

11. pants

Tipa apstiprinājuma marķējuma zīme

12. pants

Pārejas noteikumi

13. pants

Informācijas nodrošināšana

Turpmāku izmaiņu vajadzības izvērtēšanas nolūkā ražotājiem un tipa apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu IX pielikuma 1., 2. un 3. daļā noteikto informāciju. Šo informāciju Komisija un tās pārstāvji uzskata par konfidenciālu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 6. jūlija.

I PIELIKUMS

TIPA APSTIPRINĀJUMS ANO NOTEIKUMU APTVERTĀS JOMĀS

1. DAĻA

Informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz sistēmu / sastāvdaļu / atsevišķu tehnisko vienību (1) attiecībā uz ANO Noteikumiem Nr. …, grozītiem ar … sērijas grozījumiem / grozītiem ar … sērijas grozījumu papildinājumu … (1), attiecībā uz …, pamatojoties uz un formatēts saskaņā ar pozīciju numerāciju Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (2) I pielikumā

Attiecīgā gadījumā šāda informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

VISPĀRĪGI

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja pieejams(-i)):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskās vienības (1) (3):

0.3.1.

Šī marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (4):

0.5.

Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

1.

TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĪGIE RAKSTURLIELUMI

1.1.

Reprezentējoša transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības fotogrāfijas, attēli un/vai rasējumi (1):

Visas turpmākās pozīcijas un informācija, kas attiecas uz transportlīdzekli, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, jāsniedz pēc saskaņošanas ar tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestādi, kura atbildīga par ES tipa apstiprinājumu, kura pieteikums bija iesniegts. Tās pamatā var būt informācijas dokumenta paraugs, ja tāds noteikts ANO Noteikumos Nr. …, pretējā gadījumā tā pamatā, ciktāl praktiski iespējams, jābūt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā dotajai pozīciju numerācijai (t. i., pilnīgs informācijas saraksts transportlīdzekļu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājuma vajadzībām), un tajā jāiekļauj jebkāda papildu informācija vai dati, kas vajadzīgi apstiprināšanai atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. ….

Paskaidrojošas piezīmes

Informācijas dokumenta numerācija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikumā doto veidni.

(1)	Nevajadzīgo svītrot.

(2)

Ja daļai (piem., sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai) ir tipa apstiprinājums, šo daļu nav obligāti aprakstīt, ja dota atsauce uz šādu apstiprinājumu. Līdzīgi nav obligāti aprakstīt daļu, ja tās konstrukcija ir skaidri saprotama no pievienotajām shēmām vai rasējumiem. Attiecībā uz katru pozīciju, kur jāpievieno rasējumi, attēli vai fotoattēli, norāda attiecīgo pievienoto dokumentu skaitu.

(3)	Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas nav attiecināmas uz transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa aprakstu, ko aptver šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas rakstzīmes attēlo ar simbolu “?” (piem., ABC??123??).

(4)	Klasificēta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma A daļā dotajām definīcijām.

2. DAĻA

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Tipa apstiprinātājas iestādes identifikācija

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sistēmu / sastāvdaļu / atsevišķu tehnisko vienību (1), kas atbilst ANO Noteikumu Nr. … prasībām, grozītiem ar … sērijas grozījumiem / grozītiem ar … sērijas grozījumu … papildinājumu (1), attiecībā uz Regulu (ES) 2019/2144, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. …/…

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

0.

VISPĀRĪGI

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja pieejams(-i)):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskās vienības (1):

0.3.1.

Šī marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (2):

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

1.

TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĪGIE RAKSTURLIELUMI

1.1.

Reprezentējoša transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

II IEDAĻA

1.

Papildu informācija (kad attiecināms): sk. pielikumu.

2.

Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.

Testa ziņojuma datums:

4.

Testa ziņojuma numurs:

5.

Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.

Vieta:

7.

Datums:

8.

Paraksts:

Pielikumi:

—	informācijas pakete;

—	testa ziņojums;

—	aizpildīta paziņojuma veidlapa, kas atbilst attiecīgam paraugam piemērojamos ANO noteikumos, tomēr nenorādot piešķirtu vai paplašinātu ANO apstiprinājumu, kā arī nenorādot ANO tipa apstiprinājuma numuru.

---

(1)  Nevajadzīgo svītrot.

(2)  Klasificēta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma A daļā dotajām definīcijām.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.

II PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ PLĀKSNĪTE UN TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJAS NUMURS

1. DAĻA

Informācijas dokuments mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN)

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļa obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.6.

0.6.1.

0.6.2.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

9.

9.17.

9.17.1.

9.17.2.

9.17.3.

9.17.4.

9.17.4.1.

9.17.4.2.

9.17.4.3.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

A iedaļa

Tehniskās specifikācijas

1.   Ražotāja obligātā plāksnīte

1.1.

Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Katru transportlīdzekli aprīko ar šajā iedaļā aprakstīto ražotāja obligāto plāksnīti.

1.1.2.

Ražotāja obligāto plāksnīti piestiprina transportlīdzekļa ražotājs vai transportlīdzekļa ražotāja pārstāvis.

1.1.3.

Ražotāja obligātajai plāksnītei jāsastāv no vai nu no: (a) taisnstūrveida metāla loksnes, vai (b) taisnstūrveida pašlīmējošas uzlīmes.

1.1.4.

Metāla plāksnītes jāpiestiprina ar kniedēm vai ekvivalentu stiprinājumu.

1.1.5.

Uzlīmēm jābūt ar acīm redzamām neatļautas iejaukšanās pazīmēm, drošām pret viltojumiem un pašsagraujošām, notiekot mēģinājumam noņemt uzlīmi.

1.2.

Uz ražotāja obligātās plāksnītes norādāmā informācija

1.2.1.

Uz ražotāja obligātās plāksnītes jābūt neizdzēšami drukātai šādai informācijai norādītajā secībā: (a) ražotāja uzņēmuma nosaukums; (b) transportlīdzekļa kopējā tipa apstiprinājuma numurs; (c) pabeigtības posms – vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu otrajā un turpmākajos posmos, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 IX pielikuma 4.2. punktā; (d) transportlīdzekļa identifikācijas numurs; (e) tehniski pieļaujamā maksimālā masa; (f) sastāva tehniski pieļaujamā maksimālā masa; (g) tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi secībā no priekšas uz aizmuguri.

1.2.2.

Rakstzīmju, kas minētas 1.2.1. punkta d) apakšpunktā, augstums nedrīkst būt mazāks kā 4 mm.

1.2.3.

Informācijas, kas minēta 1.2.1. punktā un nav transportlīdzekļa identifikācijas numurs, rakstzīmju augstums nedrīkst būt mazāks kā 2 mm.

1.3.

Konkrēti noteikumi

1.3.1.

Piekabes

1.3.1.1.

Piekabēm norāda tehniski pieļaujamo maksimālo statisko vertikālo masu uz sakabes punktu.

1.3.1.2.

Sakabes punktu uzskata par asi. Šo asi numurē ar “0”.

1.3.1.3.

Pirmo asi numurē ar “1”, otro – ar “2” utt., nošķirot ar defisi.

1.3.1.4.

Sastāva masu, kas minēta 1.2.1. punkta f) apakšpunktā, izlaiž.

1.3.2.

Lielas noslodzes transportlīdzekļi

1.3.2.1.

N3, O3 vai O4 kategorijas transportlīdzekļiem norāda tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu. “Asu grupai” atbilstošo ierakstu identificē ar burtu “T”, kam seko defise.

1.3.2.2.

M3, N3, O3 vai O4 kategorijas transportlīdzekļiem ražotājs uz ražotāja obligātās plāksnītes drīkst norādīt paredzēto pieļaujamo maksimālo pilno masu reģistrācijā/ekspluatācijā.

1.3.2.2.1.

Ražotāja obligātās plāksnītes daļu, kur minētas masas, sadala divās slejās: kreisās puses slejā norāda paredzētās pieļaujamās maksimālās masas reģistrācijā/ekspluatācijā, un labās puses slejā – tehniski pieļaujamās maksimālās masas.

1.3.2.2.2.

Tās valsts divu burtu kodu, kurā transportlīdzekli paredzēts reģistrēt, norāda kā kreisās puses slejas virsrakstu. Kodam jābūt saskaņā ar standartu ISO 3166-1: 2006.

1.3.2.3.

Prasības, kas noteiktas 1.3.2.1. punktā nepiemēro, ja: (a) tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu ir tehniski pieļaujamo maksimālo masu summa uz tām asīm, kuras veido šo asu grupu; (b) maksimālajai masai uz katru asi, kas veido šo asu grupu, burts “T” pievienots kā sufikss; un (c) piemēro 1.3.2.2. punkta prasības, maksimālā pieļaujamā masa uz asu grupu reģistrācijā/ekspluatācijā ir maksimālo pieļaujamo masu reģistrācijā/ekspluatācijā uz tām asīm summa, kas veido šo asu grupu.

1.4.

Papildu informācija

1.4.1.

Ražotājs drīkst sniegt papildu informāciju zem noteiktajiem uzrakstiem vai līdzās tiem, ārpus skaidri marķētā taisnstūra, kas ietver tikai 1.2. un 1.3. punktā minēto informāciju.

1.5.

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugi

1.5.1.

Ražotāja obligātās plāksnītes vairāku dažādu paraugu piemēri ir doti B iedaļā.

1.5.2.

Paraugos norādītie dati ir izdomāti.

1.6.

Prasības novietojumam uz transportlīdzekļa

1.6.1.

Ražotāja obligātajai plāksnītei jābūt stingri piestiprinātai labi redzamā un viegli pieejamā vietā.

1.6.2.

Atrašanās vietu izvēlas tā, ka daļa, kurai tā piestiprināta, ekspluatācijas laikā nav nomaināma.

2.   Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)

2.1.

VIN sastāv no šādām trim daļām un kontrolcipara: (a) ražotāja starptautiskā identifikatora (WMI); (b) transportlīdzekļa apraksta daļas (VDS); (c) transportlīdzekļa norādes daļas (VIS).

2.2.

WMI sastāv no transportlīdzekļa ražotājam piešķirta koda, kas ļauj identificēt šo ražotāju.

2.2.1.

Kods satur trīs burtciparu rakstzīmes – lielos latīņu burtus vai arābu ciparus, ko piešķir kompetentā iestāde valstī, kurā atrodas ražotāja galvenā uzņēmējdarbības vieta.

2.2.2.

Kompetentajai iestādei darbojas saskaņoti ar starptautisko organizāciju, kura minēta standartā ISO 3780: 2009 “Ceļu transportlīdzekļi – starptautiskais ražotāja identifikācijas (WMI) kods”.

2.2.3.

Ja ražotāja globālais ražošanas apjoms ir mazāks nekā 500 transportlīdzekļiem gadā, trešā rakstzīme vienmēr ir “9”. Lai identificētu šādus ražotājus, 2.2. punktā minētā kompetentā iestāde piešķir VIS trešo, ceturto un piekto rakstzīmi.

2.3.

VDS satur piecas burtciparu rakstzīmes – lielos latīņu burtus vai arābu ciparus, kas kalpo transportlīdzekļa vispārīgo raksturlielumu norādīšanai. Ja ražotājs neizmanto vienu vai vairākas no piecām rakstzīmēm, neizmantotās vietas aizpilda ar burtciparu rakstzīmēm pēc ražotāja izvēles, lai kopējais rakstzīmju skaits būtu piecas.

2.4.

VIN devītā pozīcija ir kontrolcipars, kas ir matemātiski pareizs saskaņā ar C iedaļā norādīto formulu.

2.5.

VIS sastāv no astoņām burtciparu rakstzīmēm – lielajiem latīņu burtiem vai arābu cipariem, no kuriem pēdējie četri ir tikai cipari. VIS kopā ar WMI un VDS skaidri identificē konkrēto transportlīdzekli. Jebkuru neizmantoto vietu aizpilda ar ciparu “0”, lai kopējais rakstzīmju skaits būtu astoņas.

2.6.

Uz šasijas marķētā VIN rakstzīmju augstums nedrīkst būt mazāks kā 7 mm.

2.7.

Starp rakstu zīmēm nedrīkst būt atstarpes.

2.8.

Burtu “I”, “O” vai “Q” izmantošana nav atļauta.

2.9.

VIN sākumu un beigas ierobežo viens simbols pēc ražotāja izvēles. Šis simbols nedrīkst būt ne romiešu lielais burts, ne arābu cipars.

2.9.1.

Ja VIN ir marķēts vienā rindā, 2.9. punkta prasību drīkst neizpildīt.

2.9.2.

Ja VIN ir marķēts divās rindās, 2.9. punkta prasību piemēro katrai rindai.

2.10.

Prasības VIN atrašanās vietai uz transportlīdzekļa

2.10.1.

VIN marķē vienā rindā.

2.10.1.1.

Ja tādu tehnisku iemeslu dēļ kā vietas trūkums VIN nevar marķēt vienā rindā, nacionālā iestāde pēc ražotāja pieprasījuma drīkst atļaut VIN marķēt divās rindās. Tādā gadījumā 2.1. punktā minētās daļas nedrīkst būt pārtrauktas.

2.10.2.

VIN marķē uz šasijas, rāmja vai citas līdzīgas struktūras, to ieštancējot vai iekaļot.

2.10.3.

Šā paņēmiena vietā drīkst izmantot citus paņēmienus, kam pierādīta spēja nodrošināt tādu pašu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos vai viltošanu kā iekalšanai.

2.10.4.

VIN marķē skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā tā, ka marķējums nav izdzēšams vai sabojājams.

2.10.5.

VIN jāatrodas transportlīdzekļa labajā pusē.

B iedaļa

Obligātās plāksnītes paraugs

1.   A PARAUGS

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

JERMY CLARKFILS AUTOMOBILES S.A. e2*2018/858*11460 VRZUA5FX29J276031 1 850  kg 3 290  kg 1 - 1 100  kg 2 - 880 kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs M1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Francijā.

2.   B PARAUGS

M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

DEMURO VEICOLI COMMERCIALI S.P.A. e3*2018/858*52288 ZCFC35A3405850414
(IT) 17 990  kg 40 000  kg 1 - 7 100  kg 2 - 11 500  kg T - kg	17 990  kg 44 000  kg 1 - 7 100  kg 2 - 11 500  kg T - kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs M3 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Itālijā.

Piezīme:

kreisās puses sleja nav obligāta.

3.   C PARAUGS

O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem

KAPITÅN SLØW e5*2018/858*11460 YSXFB56VX71134031 1 500  kg 0 - 100 kg 1 - 1 100  kg 2 - 880 kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs O2 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Zviedrijā.

4.   D PARAUGS

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem

Jalo Pnik CO. TD e8*2018/858*10036 2T0YX646XX7472266
(CZ) 34 000  kg 0 - 8 000  kg 1 - 9 000  kg 2 - 9 000  kg 3 - 9 000  kg T - 27 000  kg	37 000  kg 0 - 8 000  kg 1 - 10 000  kg 2 - 10 000  kg 3 - 10 000  kg T - 30 000  kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs O4 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Čehijas Republikā.

Piezīme:

kreisās puses sleja nav obligāta.

5.   E PARAUGS

papildu plāksnīte vairākos posmos izgatavotiem transportlīdzekļiem (saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 IX pielikuma 4.2. punktu)

HaMsTeR conversions LLP e49*2018/858*01912 3. posms VRZUA5FX29J276031 1 900  kg kg 1 - 1 200  kg 2 - kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs N1 kategorijas vairākos posmos izgatavotam transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Kiprā. Šajā plāksnītē minēta tehniski pieļaujamā masa, kas nozīmē, ka tā tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Šajā plāksnītē nav minēta sastāva tehniski pieļaujamā maksimālā masa, kas nozīmē, ka tā nav tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Turklāt ieraksta “0” nav, kas nozīmē, ka ir pieļaujama piekabes vilkšana ar transportlīdzekli. Šajā plāksnītē minēta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz pirmās ass, kas nozīmē, ka tā tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Šajā plāksnītē nav minēta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz otrās ass, kas nozīmē, ka tā nav tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā.

C iedaļa

Kontrolcipars

1.   Kontrolciparu aprēķina, veicot 1.1. līdz 1.4. punktā noteiktās matemātiskās darbības.

1.1.

Katram VIN ciparam piešķir tā faktisko matemātisko vērtību un katram burtam – šādu vērtību: A = 1 J = 1 S = 2 B = 2 K = 2 T = 3 C = 3 L = 3 U = 4 D = 4 M = 4 V = 5 E = 5 N = 5 W = 6 F = 6 P = 7 X = 7 G = 7 R = 9 Y = 8 H = 8   Z = 9

1.2.

Katrai VIN rakstzīmei piešķirto vērtību reizina ar šādu pozīcijas svara koeficientu: 1. = 8 10. = 9 2. = 7 11. = 8 3. = 6 12. = 7 4. = 5 13. = 6 5. = 4 14. = 5 6. = 3 15. = 4 7. = 2 16. = 3 8. = 10 17. = 2 9. = kontrolcipars

1.3.

Iegūtos reizinājumus saskaita un kopsummu izdala ar 11.

1.4.

Kontrolcipara (skaitļi no 0 līdz 9 vai X) pamatā ir vai nu dalījuma atlikums vai atlikuma decimālais ekvivalents (noapaļots līdz tuvākajai tūkstošdaļai), kā norādīts turpmāk. Kontrolcipars Dalījuma atlikums Atlikuma decimālais ekvivalents 0 0 0 1 1/11 0,091 2 2/11 0,182 3 3/11 0,273 4 4/11 0,364 5 5/11 0,455 6 6/11 0,545 7 7/11 0,634 8 8/11 0,727 9 9/11 0,818 X 10/11 0,909

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] II pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

---

(1)  Lieko svītrot.

III PIELIKUMS

PRIEKŠĒJO UN AIZMUGURĒJO REĢISTRĀCIJAS NUMURA ZĪMJU UZSTĀDĪŠANAS UN PIESTIPRINĀŠANAS VIETA

1. DAĻA

Mehānisko transportlīdzekļu vai to piekabju ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz priekšējo un aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

2.

2.4.

2.4.2.

2.4.2.3.

2.6.

9.

9.14.

9.14.1.

9.14.2.

9.14.3.

9.14.4.

9.14.5.

9.14.5.1.

9.14.5.2.

9.14.5.3.

9.14.5.4.

9.14.6.

9.14.7.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

“praktiski līdzena virsma” ir cieta materiāla virsma, kas var sastāvēt no rakstā veidota tīkla vai režģa, ar liekuma rādiusu vismaz 3 000 mm;

1.2.

“rakstā veidota tīkla virsma” ir virsma, kas sastāv no vienmērīgi izvietotu formu raksta, piemēram, apļu, ovālu, rombu, taisnstūru vai kvadrātu caurumiem, kuri vienmērīgi izvietoti intervālos, kas nepārsniedz 15 mm;

1.3.

“režģa virsma” ir virsma, kuru veido paralēli stieņi, kas izvietoti vienmērīgi un kuru savstarpējais attālums nepārsniedz 15 mm;

1.4.

“nominālā virsma” ir teorētiska, ģeometriski ideāla virsma, neņemot vērā tādus virsmas nelīdzenumus kā izvirzījumi vai iesitumi;

1.5.

“transportlīdzekļa gareniskā vidusplakne” ir transportlīdzekļa simetrijas plakne vai, ja transportlīdzeklis nav simetrisks, vertikālā gareniskā plakne, kas iet caur transportlīdzekļa asu vidu;

1.6.

“slīpums” ir leņķiskās novirzes lielums attiecībā pret vertikālo plakni.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Transportlīdzekļiem jābūt vietai aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai.

2.1.1.

M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem papildus jābūt vietai priekšējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai.

2.1.2.

O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar divām atsevišķām vietām aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai (t. i., dodot iespēju identificēt velkošo transportlīdzekli, ja to prasa nacionālā iestāde).

2.2.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas forma un izmēri

2.2.1.

Paredzētajai uzstādīšanas vietai ir jāietver taisnstūra formas vieta ar šādiem minimālajiem izmēriem: vai nu (“platā zīme”) platums: 520 mm augstums: 120 mm vai (“augstā zīme”) platums: 340 mm augstums: 240 mm.

2.3.

Priekšējo un aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšana un piestiprināšana

2.3.1.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai ir jāietver līdzena vai praktiski līdzena taisnstūra virsma.

2.3.1.1.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas pamatne drīkst būt salāgošanas plāksne vai balstenis, ja tāda tiek nodrošināta kā standarta aprīkojums. Tā drīkst būt konstruēta tā, ka ir piestiprināma transportlīdzeklim tikai kopā ar reģistrācijas numura zīmi.

2.3.1.2.

Transportlīdzekļa ražotājs drīkst nodrošināt reģistrācijas numura izvēles vai alternatīvas vietas uz transportlīdzekļa ar nosacījumu, ka arī tās atbilst prasībām.

2.3.2.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes nosegtajā virsmā drīkst būt atveres vai spraugas; tomēr šīs atveres vai spraugas nedrīkst būt vairāk kā 75 mm augstas, neņemot vērā to platumu.

2.3.3.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes nosegtajai virsmai drīkst būt izvirzījumi ar nosacījumu, ka šie izvirzījumi neizvirzās par vairāk nekā 5,0 mm no nominālās virsmas. Ļoti mīksta materiāla, tāda kā putuplasts vai filcs, starplikas reģistrācijas numura zīmes vibrācijas novēršanai, neņem vērā.

2.3.4.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai ir jābūt tādai, ka ar testa zīmi, kā noteikts 3.4. punktā, piestiprinātu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, ir izpildītas šādas prasības.

2.3.4.1.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas izvietojums

2.3.4.1.1.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai transportlīdzekļa priekšā jābūt tādai, ka zīmi var pilnībā novietot starp abām paralēlajām garenvirziena vertikālajām plaknēm, kas iet caur transportlīdzekļa galējiem ārējiem punktiem, neņemot vērā jebkādas netiešās redzamības ierīces. Pati paredzētā vieta nedrīkst platumā būt transportlīdzekļa galējais ārējais punkts.

2.3.4.1.2.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai transportlīdzekļa aizmugurē jābūt tādai, ka zīmi var pilnībā novietot starp abām paralēlajām garenvirziena vertikālajām plaknēm, kas iet caur transportlīdzekļa galējiem ārējiem punktiem, neņemot vērā jebkādas netiešās redzamības ierīces. Pati paredzētā vieta nedrīkst platumā būt transportlīdzekļa galējais ārējais punkts.

2.3.4.1.3.

Priekšējai un aizmugurējai reģistrācijas numura zīmei jābūt perpendikulārai (± 5°) transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, mērot zīmes centrā.

2.3.4.2.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes izvietojums attiecībā pret vertikālo šķērsplakni

2.3.4.2.1.

Zīme drīkst būt slīpa par ne mazāk kā – 5° un ne vairāk kā 30° attiecībā pret vertikāli ar nosacījumu, ka zīmes augšējās malas augstums nav lielāks kā 1 500 mm no zemes virsmas.

2.3.4.2.2.

Zīme drīkst būt slīpa par ne mazāk kā – 15° un ne vairāk kā 5° attiecībā pret vertikāli ar nosacījumu, ka zīmes augšējās malas augstums ir lielāks nekā 1 500 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes augstums no zemes virsmas

2.3.4.3.1.

Priekšējās zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties mazāk kā 100 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.2.

Aizmugurējās zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties mazāk kā 200 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.3.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas nedrīkst pārsniegt 1 500 mm.

2.3.4.3.3.1.

Atkāpjoties no 2.3.4.3.3. punkta, speciālajiem transportlīdzekļiem, ja nav praktiski iespējams ievērot priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vietas augstuma prasību transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ, maksimālais augstums drīkst pārsniegt 1 500 mm ar nosacījumu, ka tā atrodas tik tuvu šai robežai, cik to ļauj transportlīdzekļa konstrukcija.

2.3.4.4.

Ģeometriskā redzamība

2.3.4.4.1.

Priekšējām un aizmugurējām zīmēm ir jābūt redzamām visā telpā, ko ierobežo šādas četras plaknes: (a) divas vertikālās plaknes, kas pieskaras abām zīmes sānu malām un ar transportlīdzekļa garenisko vidusplakni veido 30° leņķi, mērītu uz āru pa kreisi un pa labi no zīmes; (b) plakne, kas skar zīmes augšējo malu un veido 15° leņķi, mērītu uz augšu no horizontāles; (c) horizontāla plakne, kas iet caur zīmes apakšējo malu gadījumā, ja zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas nepārsniedz 1 500 mm; (d) plakne, kas skar zīmes augšējo malu un veido 15° leņķi, mērītu uz leju no horizontāles, gadījumā, ja zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas pārsniedz 1 500 mm. Priekšējai zīmei ir jābūt redzamai virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi, un aizmugurējai zīmei ir jābūt redzamai virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

2.3.4.4.2.

Iepriekš aprakstītajā vietā nedrīkst atrasties nekāds struktūras elements, pat pilnīgi caurredzams.

2.3.4.5.

Attālums starp uzstādītas un piestiprinātas reģistrācijas numura zīmes malām un faktisko zīmes vietas virsmu nedrīkst pārsniegt 5,0 mm visā zīmes perimetrā.

2.3.4.5.1.

Šo attālumu drīkst pārsniegt, ja to mēra pie rakstā veidota tīkla acs vai atstarpes rakstā veidota tīkla virsmā vai starp paralēliem stieņiem režģa virsmā.

2.3.5.

Uzstādītas un piestiprinātas testa zīmes faktisko stāvokli un formu, kā noteikts iepriekš, jo īpaši tās iegūto liekuma rādiusu, ņem vērā aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma ierīcei noteikto prasību izpildes nolūkā.

2.4.

Citas prasības

2.4.1.

Reģistrācijas numura zīmes esība nedrīkst būt par pamatu vai daļēju pamatu, lai tai piestiprinātu, uzstādītu vai pievienotu jebkādu citu transportlīdzekļa daļu, sastāvdaļu vai ierīci (piem., uz reģistrācijas numura zīmes nedrīkst stiprināt apgaismes ierīces balstus).

2.4.2.

Reģistrācijas numura zīmes noņemšanas rezultātā neviena transportlīdzekļa daļa, salāgošanas plāksne, sastāvdaļa vai ierīce nedrīkst kļūt vaļīga vai atdalīties.

2.4.3.

Kad reģistrācijas numura zīme ir piestiprināta, tās redzamība nedrīkst būt samazināta normālos lietošanas apstākļos, jo īpaši vibrāciju un dinamisko spēku, tādu kā braukšanas radītu vēja spēku, iedarbības rezultātā.

2.4.4.

Nav atļauts nodrošināt reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietu, kas var viegli pagriezties uz augšu un/vai uz leju, pārsniedzot 2.3.4.2.1. un 2.3.4.2.2. punktā noteiktos leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa struktūru normālos braukšanas apstākļos (t. i., ar aizvērtām durvīm vai piekļuves paneļiem).

2.4.5.

Ja transportlīdzekļa ražotājs ir deklarējis, ka transportlīdzeklis ir piemērots slodžu vilkšanai (Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punktā minētā informācijas dokumenta 2.11.5. punkts) un jebkāda piemērotas mehāniskās sakabes ierīces daļa, kura ir vai nav uzstādīta mehāniskā transportlīdzekļa tipam, varētu (daļēji) aizsegt aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un stiprināšanas vietu, piemēro šādus nosacījumus: (a) instrukcijās mehāniskā transportlīdzekļa lietotājam (piem., īpašnieka rokasgrāmatā, transportlīdzekļa rokasgrāmatā) skaidri norāda, ka nav atļauta tādas mehāniskās sakabes ierīces uzstādīšana, ko nevar viegli noņemt vai pārpozicionēt; (b) instrukcijās arī skaidri norāda, ka uzstādīta mehāniskās sakabes ierīce vienmēr jānoņem vai jāpārpozicionē, kad to neizmanto; un (c) gadījumā, ja transportlīdzekļa sistēmai ir tipa apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 55 (1), ir jānodrošina arī noņemšanas, pārpozicionēšanas un/vai alternatīva novietojuma nosacījumu pilnīga ievērošana attiecībā uz apgaismojuma uzstādīšanu un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu.

3.

Testa procedūra

3.1.

Reģistrācijas numura testa zīmes vertikālā slīpuma un augstuma no zemes virsmas noteikšana

3.1.1.

Transportlīdzekli novieto uz gludas horizontālas virsmas. Pirms mērījumu veikšanas vadāmos riteņus iestata taisnvirziena kustībai atbilstošā stāvoklī, un transportlīdzekļa masu noregulē tādu, kāda ir masa nokomplektētā stāvoklī, bet bez vadītāja.

3.1.2.

Ja transportlīdzeklim ir hidropneimatiska, hidrauliska vai pneimatiska balstiekārta vai cita ierīce, ko var regulēt atkarībā no slodzes, to testē ar balstiekārtu vai ierīci normālas ekspluatācijas stāvoklī, ko norādījis ražotājs.

3.1.3.

Ja reģistrācijas numura testa zīmes primārā un redzamā puse ir vērsta uz leju, slīpuma mērījumu izsaka kā negatīvu (mīnusa) leņķi.

3.2.

Izvirzījumus mēra perpendikulāri un tieši pret nominālo virsmu, ko nosegs reģistrācijas numura zīme.

3.3.

Attālumu starp uzstādītas un piestiprinātas reģistrācijas numura zīmes malu un virsmu mēra perpendikulāri un tieši pret faktisko virsmu, ko nosegs zīme.

3.4.

Atbilstības pārbaudei izmantotajai reģistrācijas numura zīmei ir jābūt vienu no 2.2.1. punktā noteiktajiem diviem izmēriem, un biezums nedrīkst pārsniegt 4,0 mm. Stūru rādiusam jābūt 10 mm.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (2) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz reģistrācijas numura zīmes vietām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] III pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (2):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

---

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 55 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu sastāvu mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu (OV L 153, 15.6.2018, 179. lpp.).

(2)  Lieko svītrot.

IV PIELIKUMS

VĒJSTIKLA TĪRĪŠANAS UN APSKALOŠANAS SISTĒMAS

1. DAĻA

A iedaļa

Mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz to vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

3.

3.2.

3.2.1.8.

3.2.5.

3.2.5.1.

3.2.5.2.

3.2.5.2.1.

3.2.5.2.2.

3.3.

3.3.1.1.

3.3.1.2.

3.3.2.

3.3.2.3.

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

3.4.4.

3.4.4.5.

3.4.4.6.

4.

4.7.

9.

9.2.

9.4.

9.4.1.

9.5.

9.5.1.

9.5.1.1.

9.5.1.2.

9.5.1.3.

9.5.1.4.

9.5.1.5.

9.6.

9.6.1.

9.7.

9.7.1.

9.8.

9.8.2.

9.10.

9.10.3.

9.10.3.5.

9.10.3.5.1.

9.10.3.6.

9.10.3.6.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

B iedaļa

Vējstikla apskalošanas sistēmu kā atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājuma informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumu

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādus rasējumus iesniedz attiecīgā mērogā un pietiekami detalizētus A4 izmērā vai salocītus līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

Ja šajā informācijas dokumentā minētajām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, nodrošina informāciju par to veiktspēju.

0.

0.1.

0.2.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.7.

0.8.

0.9.

9.7.

9.7.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

“tīrītāja lauks” ir laukums(-i) uz vējstikla, ko notīra tīrītāja slotiņa(-as), tīrīšanas sistēmai darbojoties normālos darba apstākļos;

1.2.

“tīrīšanas sistēmas darbība ar pārtraukumiem” ir tīrīšanas sistēmas automātisks, pārtrauktas darbības režīms, kur pēc katra pilna cikla ir laikposms, kad tīrītāji ir nekustīgi vienā konkrētā, noteiktā nekustīguma pozīcijā;

1.3.

“apskalotāja vadības ierīce” ir ierīce, ar ko apskalošanas sistēmu manuāli aktivizē un deaktivizē;

1.4.

“apskalošanas sūknis” ir ierīce šķidruma pārvietošanai no apskalošanas sistēmas uzglabāšanas tvertnes uz vējstikla ārējo virsmu;

1.5.

“sprausla” ir ierīce, kas kalpo šķidruma virzīšanai uz vējstiklu;

1.6.

“pilnīgi uzpildīta sistēma” ir sistēma, kas ir normāli aktivizēta uz kādu laikposmu un kur šķidrums ticis pārvietots caur sūkni un cauruļvadiem un izplūdis pa sprauslu(-ām);

1.7.

“notīrītais laukums” ir iepriekš netīrs laukums, kur pēc pilnīgas nožūšanas vairs nav pilienu un netīrumu palieku;

1.8.

“skata zona A” ir testa zona A, kā noteikts 21. pielikuma 2.2. punktā ANO Noteikumos Nr. 43 (1) par vienotiem noteikumiem par drošības stiklojuma materiālu apstiprināšanu un to uzstādīšanu transportlīdzekļos.

1.9.

“skata zona B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot 2.4.1. punktā definēto zonu (t. i., ietverot skata zonu A).

1.10.

“telpiskā atskaites sistēma” ir atskaites koordinātu sistēma, kā aprakstīts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikumā;

1.11.

“transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēma

2.1.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar vējstikla tīrīšanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, vadītājam nedarot neko citu, kā vien pārslēdzot vadības ierīci, kura nepieciešama vējstikla tīrīšanas sistēmas ieslēgšanai un izslēgšanai, ieslēgtā pozīcijā.

2.1.1.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāsastāv no vienas vai vairākām tīrītāja svirām, kurām ir vienkārši nomaināmas lāpstiņas.

2.1.2.

Vējstikla tīrītāja laukam jāietver vismaz 98 % no skata zonas A.

2.1.3.

Vējstikla tīrītāja laukam jāietver vismaz 80 % no skata zonas B.

2.1.4.

Vējstikla tīrītāja laukam ir jāatbilst 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasībām, kad sistēma darbojas ar 2.1.5.1. punktam atbilstošu slaucīšanas frekvenci, un tas jātestē atbilstoši 3.1.10. līdz 3.1.10.3. punkta nosacījumiem.

2.1.5.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jābūt vismaz diviem tīrīšanas frekvences iestatījumiem:

2.1.5.1.

viena frekvence — ne mazāk kā 10 un ne vairāk kā 55 cikli minūtē;

2.1.5.2.

viena frekvence — ne mazāk kā 45 pilni cikli minūtē.

2.1.5.3.

Atšķirībai starp augstākās un zemākās tīrīšanas frekvences iestatījumu ir jābūt vismaz 15 cikli minūtē.

2.1.5.4.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas darbību ar pārtraukumiem drīkst izmantot, lai izpildītu 2.1.5.1. līdz 2.1.5.3. punkta prasības.

2.1.6.

Frekvences, kas minētas 2.1.5. līdz 2.1.5.3. punktā, testē 3.1.1. līdz. 3.1.6. un 3.1.8. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.7.

Ja vējstikla tīrīšanas sistēma tiek apturēta, vadības ierīci pārslēdzot izslēgtā stāvoklī, tīrītāja svirai(-ām) un slotiņai(-ām) ir jāatgriežas to sākumstāvokļa pozīcijās.

2.1.8.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj izturēt vismaz 15 sekunžu ilga apturēšana. Ir atļauta automātisku ķēdes aizsardzības ierīču izmantošana ar nosacījumu, ka iespējamai atiestatīšanai nav jāveic nekāda cita darbība, izņemot vējstikla tīrītāja vadības ierīces darbināšanu.

2.1.9.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas spēju izturēt apturēšanu, kas minēta 2.1.8. punktā, testē 3.1.7. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.10.

Ja vējstikla tīrītāja sviras(-u) vai slotiņas(-u) sākumstāvokļa pozīcija neatrodas ārpus skata zonas B, ir jābūt iespējai manuāli pārvietot tīrītāja sviru(-as) tādā pozīcijā, ka tīrītāja slotiņu(-as) var pacelt no tās/to pozīcijas uz vējstikla, lai vējstiklu varētu tīrīt manuāli.

2.1.11.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj 120 sekundes darboties uz sausa vējstikla apkārtējā temperatūrā – 18° bez veiktspējas pasliktināšanās.

2.1.12.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas darbību – 18 °C temperatūrā testē 3.1.11. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.13.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāturpina atbilst 2.1.2. punkta prasībām, nemazinoties darbības efektivitātei, kad tā darbojas maksimālajā frekvencē un kad transportlīdzeklis ir pakļauts relatīvajam gaisa plūsmas ātrumam, kas ir vienāds ar 80 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma vai 160 km/h, vadoties pēc mazākā. Vējstikla skata zona A ir jāsagatavo atbilstoši 3.1.8. un 3.1.9. punktam. Šajos apstākļos verificē arī ar vējstikla, tīrītāja sviras(-u) un tīrītāja slotiņas(-u) izmēriem un formu saistītie aerodinamiskie efekti, arī ņemot vērā 3.1.9.1. punktu. Testa laikā tīrītāja slotiņai(-ām) ir jāpaliek saskarē ar vējstiklu, un nav pieļaujama pilnīga pacelšanās. Katrā pilnā darbības ciklā tīrītāja slotiņai(-ām) ir jāsaglabā pilnīgs kontakts ar vējstiklu 2.1.2. punktā noteiktajā zonā, un nav pieļaujama jebkāda daļējā pacelšanās augšupvērstā, kā arī lejupvērstā vēziena laikā.

2.2.

Vējstikla apskalošanas sistēma

2.2.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar vējstikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādi rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta saskaņā ar 3.2.1.1. līdz 3.2.1.1.2. punktā noteikto procedūru.

2.2.2.

Temperatūras cikli saskaņā ar 3.2.1. līdz 3.2.5. punktu nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju.

2.2.3.

Vējstikla apskalošanas sistēmai ir jāspēj izsmidzināt šķidrumu uz vējstikla mērķa zonas bez jebkādas noplūdes pazīmēm, jebkādu cauruļvadu atvienošanās un jebkuras sprauslas darbības traucējumiem normālos apstākļos, apkārtējā temperatūrā starp – 18 °C un 80°C. Turklāt, kad sprauslas ir aizsprostotas, sistēmā nedrīkst būt noplūdes un jebkādu cauruļvadu atvienošanās pazīmju.

2.2.4.

Vējstikla apskalošanas sistēmai ir jāspēj pievadīt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai notīrītu vismaz 60 % no skata zonas A apstākļos, kas noteikti 3.2.6. līdz 3.2.6.4. punktā.

2.2.5.

Vējstikla apskalošanas sistēmai jābūt manuāli aktivizējamai ar apskalotāja vadības ierīci. Turklāt sistēmas aktivizēšana un deaktivizēšana drīkst būt saskaņota un kombinēta ar jebkādu citu transportlīdzekļa sistēmu.

2.2.6.

Šķidrumu saturošās tvertnes tilpumam jābūt ≥ 1,0 litru.

3.

Testa procedūra

3.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas testēšanas apstākļi

3.1.1.

Turpmāk aprakstītos testus veic 3.1.2. līdz 3.1.5. punktā aprakstītajos apstākļos, ja nav noteikts citādi.

3.1.2.

Apkārtējai temperatūrai ir jābūt starp 5 °C un 40 °C.

3.1.3.

Vējstiklu uztur pastāvīgi slapju.

3.1.4.

Elektriskas vējstikla tīrīšanas sistēmas gadījumā ir jāievēro šādi papildu nosacījumi.

3.1.4.1.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām.

3.1.4.2.

Motoram, ja tas uzstādīts, jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 30 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks scenārijs, ņemot vērā motora apgriezienus, strādājoša motora periodisku vai pilnīgu neesību normālos braukšanas apstākļos. Ja vējstikla tīrīšanas sistēma var izpildīt prasības bez iedarbināta motora, motoram nav obligāti jādarbojas.

3.1.4.3.

Tuvās gaismas lukturiem ir jābūt ieslēgtiem.

3.1.4.4.

Visām uzstādītajām apsildes, ventilācijas, pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām (neatkarīgi no to atrašanās vietas transportlīdzeklī) jādarbojas maksimāla elektroenerģijas patēriņa režīmā.

3.1.5.

Ar saspiestu gaisu vai vakuumu darbināmām vējstikla tīrīšanas sistēmām ir jāspēj nepārtraukti darboties ar iepriekš noteiktajām tīrīšanas frekvencēm neatkarīgi no motora apgriezieniem un motora noslodzes vai akumulatoru baterijas minimālā un maksimālā uzlādes līmeņa, ko ražotājs ir norādījis normālai darbībai.

3.1.6.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas frekvencēm pēc 20 minūšu sākotnējās darbināšanas uz slapja vējstikla ir jāatbilst 2.1.5. līdz 2.1.5.3. punkta prasībām.

3.1.7.

Ja tīrītāja sviras uz 15 sekunžu laikposmu tiek noturētas pozīcijā, kas atbilst pusei cikla, vējstikla tīrītāja vadības ierīcei esot iestatītai uz maksimālo tīrīšanas frekvenci, 2.1.8. punkta prasības uzskata par izpildītām.

3.1.8.

Vējstikla ārējai virsmai ir jābūt rūpīgi attaukotai ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3% un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.1.9.

Uz vējstikla ārējās virsmas uzklāj 4. punktā noteiktajai specifikācijai atbilstoša testa maisījuma pārklājumu un ļauj tam nožūt.

3.1.9.1.

Kad vējstikla ārējā virsma ir sagatavota atbilstoši 3.1.8. un 3.1.9. punktam, vējstikla apskalošanas sistēmu drīkst izmantot piemērojamo testu laikā.

3.1.10.

Vējstikla tīrītāju sistēmas tīrītāja lauku, kas minēts 2.1.4. punktā, nosaka šādi.

3.1.10.1.

Vējstikla ārējā virsma ir jāapstrādā saskaņā ar 3.1.8. un 3.1.9. punktu.

3.1.10.2.

Lai verificētu 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasību izpildi, aktivizē vējstikla tīrīšanas sistēmu, ņemot vērā 3.1.9.1. punktu, un fiksē tīrītāja lauka ģeometrisko formu, un salīdzina to ar skata zonas A un B ģeometrisko formu.

3.1.10.3.

Tehniskais dienests drīkst piekrist alternatīvai testa procedūrai (piem., virtuālai testēšanai), lai verificētu 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasību izpildi.

3.1.11.

Prasībām, kas noteiktas 2.1.11. punktā, jābūt izpildītām apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C, kādā transportlīdzeklis ir bijis uzturēts vismaz četras stundas. Transportlīdzekli sagatavo darbībai 3.1.4. līdz 3.1.5. punktā noteiktajos apstākļos. Testa laikā tīrīšanas sistēmu darbina normāli, bet ar maksimālo tīrīšanas frekvenci. Tīrītāja lauks nav jāievēro.

3.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmas testēšanas apstākļi

3.2.1.

Tests Nr. 1 Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā 20 ± 2°C. Ūdenim ir jābūt stabilizētam šajā temperatūrā.

3.2.1.1.

Visām sprauslu izejām ir jābūt bloķētām ar izbāzni vietās, kur šķidrums iziet no šīm sprauslām, un vējstikla apskalotāja vadības ierīce jāaktivizē sešas reizes vienas minūtes laikā, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm.

3.2.1.1.1.

Ja vējstikla apskalošanas sistēma tiek darbināta ar autovadītāja muskuļu spēku, ar roku darbināma sūkņa gadījumā pieliktajam spēkam ir jābūt 11,0 līdz 13,5 daN. Ar kāju darbināma sūkņa gadījumā pieliktajam spēkam ir jābūt 40,0 līdz 44,5 daN.

3.2.1.1.2.

Elektrisku sūkņu gadījumā testēšanas spriegums nedrīkst būt mazāks par nominālo spriegumu un lielāks par nominālo spriegumu plus 2 volti.

3.2.1.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspējai testa beigās ir jāatbilst 2.2.3. punktam.

3.2.2.

Tests Nr. 2 Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam.

3.2.2.1.

Vējstikla apskalotāja vadības ierīce jāaktivizē sešas reizes vienas minūtes laikā, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm, saskaņā ar 3.2.1.1.1. un 3.2.1.1.2. punktu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā izkusis. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.3.

Tests Nr. 3 Zemas temperatūras cikla iedarbības tests

3.2.3.1.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C, lai apskalošanas sistēmas ūdens kopējā masa sasaltu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā atkusis, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā uz četrām stundām. Šo sasalšanas/atkušanas ciklu atkārto sešas reizes. Visbeidzot, kad vējstikla apskalošanas sistēma ir novietota 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā un ledus ir pilnībā izkusis, lai arī ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam, vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.3.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar zemai temperatūrai piemērotu vējstikla apskalošanas šķidrumu, kas sastāv no 50 % metanola vai izopropilspirta šķīduma ūdenī, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca). Sistēma vismaz uz četrām stundām ir jānovieto – 18 ± 3°C apkārtējā temperatūrā. Šķidrumam šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.4.

Tests Nr. 4 Augstas temperatūras cikla iedarbības tests

3.2.4.1.

Ja vējstikla apskalošanas sistēmas jebkāda daļa atrodas motora nodalījumā, sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām novieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.4.2.

Ja vējstikla apskalošanas sistēmas neviena daļa neatrodas motora nodalījumā, sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām novieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Pēc tam sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā. Kad ūdens temperatūra ir stabilizējusies, vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu. Pēc tam sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā 60 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu. Alternatīvi ražotājs drīkst pieprasīt vējstikla apskalošanas sistēmas testēšanu 3.2.4.1. punktā noteiktajos apstākļos.

3.2.5.

Vējstikla apskalotāja testi, kas noteikti 3.2.1. līdz 3.2.4.2. punktā, ir jāveic secīgi vienai un tai pašai vējstikla apskalošanas sistēmai. Sistēmu drīkst testēt vai nu uzstādītu transportlīdzekļa tipā, kura ES tipa apstiprinājums ir pieteikts, vai atsevišķi. Ja iesniegts pieteikums atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumam, sistēma ir jātestē atsevišķi.

3.2.6.

Tests Nr. 5 Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspējas tests

3.2.6.1.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni. Transportlīdzeklim esot nekustīgam un vēja neietekmētam, sprauslu(-as) drīkst iestatīt vērstu uz mērķa laukumu uz vējstikla ārējās virsmas.

3.2.6.2.

Vējstikla ārējā virsma ir jāapstrādā, kā noteikts 3.1.8. un 3.1.9. punktā.

3.2.6.3.

Vējstikla apskalošanas sistēma ir jāiedarbina saskaņā ar ražotāja instrukcijām, ņemot vērā 3.2.1.1.1. un 3.2.1.1.2. punktu. Testa kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 10 pilnus vējstikla apskalošanas sistēmas automātiskās darbības ciklus, darbojoties maksimālajā tīrīšanas frekvencē.

3.2.6.4.

Lai verificētu 2.2.4. punkta prasību izpildi, fiksē attiecīgā notīrītā laukuma ģeometrisko formu un salīdzina ar skata zonas A ģeometrisko formu. Ja vērotājam ir acīm redzami, ka prasības ir izpildītas, šo ģeometrisko formu sagatavošana nav vajadzīga.

3.2.7.

Testi, kas noteikti 3.2.6. līdz 3.2.6.4. punktā, vienmēr jāveic transportlīdzekļa tipam, kura ES tipa apstiprinājums ir pieteikts, pat ja transportlīdzeklī ir uzstādīta apstiprināta atsevišķa tehniskā vienība.

4.

Testa maisījuma specifikācijas vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu testēšanai

4.1.

Testa maisījuma, kas ir minēts 3.1.9. punktā, sastāvam ir jābūt šādam:

4.1.1.

ūdens, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca): 92,5 % pēc tilpuma;

4.1.2.

ar ūdeni piesātināts sāls (nātrija hlorīds), šķīdums: 5,0 % pēc tilpuma;

4.1.3.

putekļi saskaņā ar 4.1.3.1. līdz 4.1.3.2.6. punkta specifikācijām: 2,5 % pēc tilpuma.

4.1.3.1.

Testa putekļu analīzes specifikācijas

4.1.3.1.1.

68 ± 1 % SiO2 pēc masas;

4.1.3.1.2.

4 ± 1 % Fe2O3 pēc masas;

4.1.3.1.3.

16 ± 1 % Al2O3 pēc masas;

4.1.3.1.4.

3 ± 1 % CaO pēc masas;

4.1.3.1.5.

1,0 ± 0,5 % MgO pēc masas;

4.1.3.1.6.

4 ± 1 % sārmu pēc masas;

4.1.3.1.7.

2,5 ± 0,5 % karsēšanas zudumi pēc masas.

4.1.3.2.

Daļiņu lieluma sadalījuma specifikācijas rupja maluma putekļos

4.1.3.2.1.

12 ± 2 % daļiņu ar izmēru 0 līdz 5 μm;

4.1.3.2.2.

12 ± 3 % daļiņu ar izmēru 5 līdz 10 μm;

4.1.3.2.3.

14 ± 3 % daļiņu ar izmēru 10 līdz 20 μm;

4.1.3.2.4.

23 ± 3 % daļiņu ar izmēru 20 līdz 40 μm;

4.1.3.2.5.

30 ± 3 % daļiņu ar izmēru 40 līdz 80 μm;

4.1.3.2.6.

9 ± 3 % daļiņu ar izmēru 80 līdz 200 μm;

3. DAĻA

A iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (2) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] IV pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (2):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

B iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (ATSEVIŠĶA TEHNISKĀ VIENĪBA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (3) STU tipam attiecībā uz vējstikla tīrīšanas sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] IV pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (3):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes II iedaļu)

C iedaļa

ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS ES TIPA APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪME

1.

Regulas (ES) 2018/858 38. panta 2. punktā minētā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme sastāv no:

1.1.

taisnstūra, kurā atrodas mazais burts “e”, kam seko tās dalībvalsts identifikācijas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, saskaņā ar šo tabulu: 1 Vācija 2 Francija 3 Itālija 4 Nīderlande 5 Zviedrija 6 Beļģija 7 Ungārija 8 Čehijas Republika 9 Spānija     13 Luksemburga 12 Austrija 17 Somija 18 Dānija 19 Rumānija 20 Polija 21 Portugāle 23 Grieķija 24 Īrija 25 Horvātija 26 Slovēnija 27 Slovākija 29 Igaunija 32 Latvija 34 Bulgārija 36 Lietuva 49 Kipra 50 Malta

1.2.

diviem cipariem līdzās taisnstūrim, kuri norāda grozījumu sēriju, kuri nosaka prasības, kurām atsevišķas tehniskās vienības atbilst, pašlaik “00”, kam seko atstarpe un piecciparu numurs, kas minēts Regulas (ES) 2018/858 IV pielikuma 2.4. punktā.

2.

Atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt neizdzēšamai un skaidri salasāmai.

3.

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs ir parādīts 1. attēlā.

1. attēls.

Atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs

Paskaidrojoša piezīme

Apzīmējumi

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājums ar numuru 00406 ir izdots Nīderlandē. Pirmie divi cipari “00” norāda, ka atsevišķo tehnisko vienību apstiprināja saskaņā ar šo regulu.

---

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 43 – Vienoti noteikumi par drošības [bezsķembu] stiklojuma materiālu apstiprināšanu un to uzstādīšanu transportlīdzekļos (OV L 42, 12.2.2014, 1. lpp).

(2)  Nevajadzīgo svītrot.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.

V PIELIKUMS

RITEŅA AIZSARGI

1. DAĻA

Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz riteņa aizsargiem informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz riteņa aizsargiem

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.3.

1.3.2.

1.3.3.

2.

2.3.

2.3.1.

2.3.2.

2.3.3.

2.3.4.

2.4.

2.4.1.

2.4.1.2.

2.4.1.3.

2.4.2.

2.4.2.2.

2.4.2.3.

2.6.

6.

6.2.1.

6.6.

6.6.1.

6.6.1.1.

6.6.1.1.1.

6.6.1.1.2.

u. c.

6.6.4.

9.

9.16.

9.16.1.

9.16.2.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

“riepas apjoms” ir riepas maksimālais profila platums un ārējais diametrs, tostarp pielaides, kā atļauts un noteikts saskaņā ar tās sastāvdaļas apstiprinājumu;

1.2.

“vilces ierīce sniega apstākļiem” ir sniega ķēdes vai cita līdzvērtīga ierīce saķeres nodrošināšanai ar sniegu, kuru var uzstādīt uz transportlīdzekļa riepas/riteņa kombinācijas un kura nav sniega riepa, ziemas riepa, vissezonu riepa vai jebkāda cita veida riepa kā tāda.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Vispārīgi noteikumi

2.1.1.

Transportlīdzekli aprīko ar riteņa aizsargu katram ritenim.

2.1.2.

Riteņa aizsargs drīkst sastāvēt no virsbūves daļām vai atsevišķiem dubļu aizsargspārniem, un tam jābūt konstruētam tā, lai aizsargātu ceļa lietotājus, cik tas iespējams, pret riepu izmestiem akmeņiem, dubļiem, ledu, sniegu un ūdeni un lai samazinātu apdraudējumu, ko var radīt saskare ar rotējošiem riteņiem.

2.2.

Konkrētas prasības

2.2.1.

Riteņa aizsargiem ir jāatbilst 2.2.1.1. līdz 2.2.1.4. punkta prasībām, transportlīdzekļa masai esot tādai, kādu ražotājs deklarējis kā masu nokomplektētā stāvoklī, ar vienu papildu pasažieri pirmajā sēdekļu rindā, ja attiecināms, un vadāmiem riteņiem vērstiem taisni uz priekšu.

2.2.1.1.

Daļā, ko veido radiālās plaknes 30° leņķī uz priekšu un 50° leņķī uz aizmuguri no riteņu centra (sk. 1. attēlu), kopējam riteņa aizsargu platumam (q) ir jābūt vismaz pietiekamam, lai nosegtu visu riepas platumu (b), ņemot vērā ražotāja norādīto riepas apjomu un riepas/riteņa kombinācijas(-u) galējos izmērus. Dubultriteņu gadījumā ņem vērā abu riepu apjomus un kopējo platumu (t).

2.2.1.1.1.

Lai noteiktu 2.2.1.1. punktā minētos platumus, neņem vērā etiķetes (marķējumu) un rotājumus, aizsarglentas vai ribas uz riepas sānu malām.

2.2.1.2.

Riteņa aizsarga aizmugurējā daļa nedrīkst beigties virs horizontālās plaknes, kas atrodas 150 mm virs riteņu rotācijas ass, turklāt:

2.2.1.2.1.

atsevišķiem riteņiem riteņa aizsarga aizmugurējās malas šķēlumam ar 2.2.1.2. punktā minēto plakni (sk. 1. attēla A punktu) jāatrodas ārpus riepas gareniskās vidusplaknes;

2.2.1.2.2.

dubultriteņiem riteņa aizsarga aizmugurējās malas šķēlumam ar 2.2.1.2. punktā minēto plakni (sk. 1. attēla A punktu) ārējam ritenim jāatrodas ārpus ārējās riepas gareniskās vidusplaknes.

2.2.1.3.

Katra riteņa aizsarga kontūram un novietojumam ir jābūt tādam, lai tie būtu iespējami tuvu riepām. Jo īpaši daļā, ko veido 2.2.1.1. punktā minētās radiālās plaknes, ir jāizpilda šādas prasības:

2.2.1.3.1.

padziļinājuma, kas atrodas riepas ass vertikālajā plaknē, dziļumam (p), mērītam no riteņa aizsarga ārējās un iekšējās malas vertikālajā garenplaknē, kas iet caur riepas centru iekšpus dubļusarga, ir jābūt vismaz 30 mm. Šo dziļumu (p) drīkst pakāpeniski samazināt līdz nullei virzienā uz 2.2.1.1. punktā norādītajām plaknēm;

2.2.1.3.2.

attālums (c) starp riteņa aizsarga apakšējām malām un asi, kas iet caur riteņu rotācijas centru, nedrīkst pārsniegt 2 × r, kur rādiuss (r) ir riepas statiskais rādiuss.

2.2.1.4.

Ja transportlīdzekļiem ir regulējams balstiekārtas augstums, 2.2.1.3.1. un 2.2.1.3.2. punkta prasībām ir jābūt izpildītām, kad transportlīdzeklis ir normālā ekspluatācijas stāvoklī, kādu norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.2.2.

Riteņa aizsargi drīkst sastāvēt no vairākām sastāvdaļām ar nosacījumu, ka samontētā stāvoklī starp atsevišķajām daļām vai to iekšienē nav spraugu.

2.2.3.

Riteņa aizsargiem ir jābūt stingri piestiprinātiem. Tomēr tie drīkst būt noņemami vai nu kā vienība, vai pa daļām.

2.3.

Vilces ierīču sniega apstākļiem izmantošana

2.3.1.

Ja transportlīdzeklim ir tikai divi dzenošie riteņi, ražotājam ir jāapliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, ka var izmantot vismaz viena veida vilces ierīci sniega apstākļiem vismaz uz vienas riepas un riteņa kombinācijas, kas apstiprināta šā transportlīdzekļa dzenošajai asij. Transportlīdzekļa tipam piemēroto vilces ierīci sniega apstākļiem un riepas/riteņa kombināciju(-as) ražotājs norāda informācijas dokumenta 6.6.4. punktā.

2.3.2.

Ja transportlīdzeklim visi riteņi ir dzenošie, ieskaitot transportlīdzekļus, kam dzenošās asis var atslēgt manuāli vai automātiski, ražotājs apliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, ka var izmantot vismaz viena veida vilces ierīci sniega apstākļiem vismaz uz vienas riepas un riteņa kombinācijas, kas apstiprināta šā transportlīdzekļa dzenošajai asij, kuru nevar atslēgt. Transportlīdzekļa tipam piemēroto vilces ierīci sniega apstākļiem un riepas/riteņa kombināciju(-as) ražotājs norāda informācijas dokumenta 6.6.4. punktā.

2.3.3.

Transportlīdzekļa ražotājam mehāniskā transportlīdzekļa lietotāja instrukcijās (piem., īpašnieka rokasgrāmatā, transportlīdzekļa rokasgrāmatā) jāiekļauj attiecīgas instrukcijas par norādīto vilces ierīču sniega apstākļiem pareizu izmantošanu.

1. attēls.

Riteņa aizsarga shēma

Paskaidrojoša piezīme

(1)

Riepas platumu (b) nosaka riepas augšējā daļā (riepas daļas platums starp 2.2.1.1. punktā minētajām radiālajām plaknēm).

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz riteņa aizsargiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] V pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

---

(1)  Nevajadzīgo svītrot.

VI PIELIKUMS

VĒJSTIKLA PRETAIZSALŠANAS UN PRETAIZSVĪŠANAS SISTĒMAS

1. DAĻA

Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.6.

1.8.

3.

3.1.

3.1.1.

3.2.

3.2.1.

3.2.1.1.

3.2.1.2.

3.2.1.3.

3.2.1.6.

3.2.1.8.

3.2.2.

3.2.2.1.

3.2.5.

3.2.5.1.

3.2.5.2.

3.2.5.2.1.

3.2.5.2.2.

3.2.7.

3.2.7.1.

3.2.7.2.

3.2.7.2.1.

3.2.7.2.2.

3.2.7.2.3.

3.2.7.2.3.1.

3.2.7.2.3.2.

3.2.7.2.4.

3.2.7.2.5.

3.2.7.3.

3.2.7.3.1.

3.2.7.3.2.

3.2.7.3.2.1.

3.2.7.3.2.2.

3.3.

3.3.1.

3.3.1.1.1.

3.3.1.2.

3.3.2.

3.3.2.1.

3.3.2.2.

3.3.2.3.

3.3.2.4.

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

3.4.3.

3.4.3.1.

3.4.3.1.1.

3.4.3.1.2.

3.4.3.1.3.

3.4.4.

3.4.4.1.

3.4.4.2.

3.4.4.3.

3.4.4.4.

3.4.4.5.

3.4.4.6.

3.6.

3.6.1.

3.6.1.1.

3.6.1.2.

3.6.1.2.1.

3.6.1.2.2.

3.6.2.

3.6.3.

9.

9.1.

9.2.

9.3.

9.3.1.

9.4.

9.4.1.

9.4.2.

9.5.

9.5.1.

9.5.1.1.

9.5.1.2.

9.5.1.3.

9.5.1.4.

9.5.1.5.

9.6.

9.6.1.

9.7.

9.7.1.

9.8.

9.8.1.

9.8.2.

9.10.

9.10.1.

9.10.1.1.

9.10.1.3.

9.10.3.

9.10.3.1.

9.10.3.1.1.

9.10.3.5.

9.10.3.5.1.

9.10.3.6.

9.10.3.6.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.   Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

“atkausētais laukums” ir laukums uz vējstikla, kam ir sausa ārējā virsma vai kam ārējā virsma klāta ar izkusušu vai daļēji izkusušu mitru sarmu, ko var aizslaucīt transportlīdzekļa priekšējā stikla tīrīšanas ierīce;

1.2.

“aizsvīdums” ir kondensāta kārta uz vējstikla stiklojuma iekšējās virsmas;

1.3.

“no aizsvīduma atbrīvotais laukums” ir vējstikla laukums ar sausu iekšējo virsmu, bez ūdens pilieniem vai tā pēdām, kurš iepriekš ir bijis apsvīdis;

1.4.

“skata zona A” ir testa zona A, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.2. punktā;

1.5.

“skata zona B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot 2.4.1. punktā definēto zonu (t. i., ietverot skata zonu A).

1.6.

“transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā.

2.   Tehniskās prasības

2.1.   Vējstikla atkausēšana

2.1.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar sistēmu sarmas un ledus noņemšanai no vējstikla stiklojuma ārējās virsmas. Vējstikla pretaizsalšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai auksta laika apstākļos nodrošinātu pienācīgu redzamību caur vējstiklu.

2.1.2.

Sistēmas efektivitāti verificē, periodiski nosakot vējstikla atkausēto laukumu pēc iedarbināšanas, kad transportlīdzeklis zināmu laiku ir turēts aukstuma kamerā.

2.1.3.

Prasības, kas noteiktas 2.1.1. un 2.1.2. punktā, pārbauda ar 3.1. punktā noteikto metodi.

2.1.4.

Jāizpilda šādas prasības:

2.1.4.1.

pēc 20 minūtēm kopš testa perioda sākuma skata zonai A jābūt par 80 % atkausētai;

2.1.4.2.

pēc 25 minūtēm kopš testa perioda sākuma vējstikla atkausētajam laukumam pasažiera pusē ir jābūt salīdzināmam ar 2.1.4.1. punktā minēto laukumu vadītāja pusē;

2.1.4.3.

pēc 40 minūtēm kopš testa perioda sākuma skata zonai B jābūt par 95 % atkausētai.

2.2.   Vējstikla atbrīvošana no aizsvīduma

2.2.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar sistēmu aizsvīduma noņemšanai no vējstikla stiklojuma iekšējās virsmas.

2.2.2.

Pretaizsvīšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai atjaunotu redzamību caur priekšējo stiklu gadījumā, ja tas ir aizsvīdis. Tās efektivitāti verificē saskaņā ar 3.2. punktā aprakstīto procedūru.

2.2.3.

Jāizpilda šādas prasības:

2.2.3.1.

Skata zona A 10 minūšu laikā jāatbrīvo no aizsvīduma par 90 %.

2.2.3.2.

Skata zona B 10 minūšu laikā jāatbrīvo no aizsvīduma par 80 %.

3.   Testa procedūras

3.1.   Vējstikla atkausēšana

3.1.1.

Testu pēc ražotāja izvēles veic temperatūrā – 8 ± 2 °C vai – 18 ± 3 °C.

3.1.1.1.

Testu veic aukstuma kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu pabeigts transportlīdzeklis un iekārta vienas no 3.1.1. punktā minētajām temperatūrām uzturēšanai kamerā visu testa laikposmu un aukstā gaisa cirkulēšanai. Aukstuma kamerā jāuztur norādītā testa temperatūra vai zemāka nekā tā vismaz 24 stundas, pirms sākas laikposms, kad transportlīdzekli pakļauj aukstuma iedarbībai.

3.1.2.

Pirms testa vējstikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.1.3.

Transportlīdzeklis jāizslēdz un jānotur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma.

3.1.3.1.

Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa motora dzesēšanas šķidrums un eļļa ir nostabilizējusies testa temperatūrā, 3.1.3. punktā minēto laikposmu drīkst saīsināt.

3.1.4.

Pēc 3.1.3. punktā noteiktā iedarbības laikposma uz visas vējstikla ārējās virsmas ar ūdens smidzinātāju, kas darbojas ar darba spiedienu 3,5 ± 0,2 bar, uzklāj vienmērīgu 0,044 g/cm2 ledus kārtu.

3.1.4.1.

Smidzinātāja sprauslu, kas ir iestatīta maksimāli plašai izsmidzināšanai ar maksimālo plūsmu, tur perpendikulāri stiklotajai virsmai attālumā starp 200 un 250 mm no tās un vēstu no vienas puses uz otru tā, ka uz vējstikla veidojas vienmērīga ledus kārta.

3.1.4.1.1.

Lai izpildītu 3.1.5. punkta prasības, drīkst izmantot smidzinātāju, kam sprauslas diametrs ir 1,7 mm, šķidruma plūsmas ātrums ir 0,395 l/min. un kas spēj izveidot uz stiklotās virsmas vienmērīgu plūsmu 300 mm diametrā, atrodoties 200 mm no šīs virsmas. Ir pieļaujama jebkāda cita ierīce, ar kuru var izpildīt noteiktās prasības.

3.1.5.

Kad uz vējstikla izveidojies ledus, transportlīdzekli notur aukstuma kamerā vismaz vēl 30 minūtes un ne ilgāk kā 40 minūtes.

3.1.6.

Kad 3.1.5. punktā noteiktais laikposms ir pagājis, viens vai divi novērotāji iekāpj transportlīdzeklī, pēc tam transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi drīkst pārslēgt ieslēgtā stāvoklī un iedarbināt motoru, ja nepieciešams – izmantojot ārējus līdzekļus. Testa periods sākas, līdzko ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

3.1.6.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar motoru, pirmajās piecās testa perioda minūtēs motora apgriezienus drīkst noregulēt tādus, kādus ražotājs ieteicis motora uzsildīšanai, kad to iedarbina aukstā laikā.

3.1.6.2.

Pēdējās 35 testa perioda minūtēs (vai visā testa periodā, ja neveic piecu minūšu uzsildīšanas procedūru) piemēro šādus nosacījumus.

3.1.6.2.1.

Motoram, ja tas uzstādīts, jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 50 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks visnelabvēlīgākā gadījuma scenārijs. Scenārijā jāņem vērā motora apgriezieni, strādājoša motora periodiska vai pilnīga neesība normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 8 °C vai – 18 °C atkarībā no tā kuru no tām ražotājs ir izvēlējies kā paredzēto testa temperatūru. Ja sistēma var izpildīt atkausēšanas prasības bez iedarbināta motora, motors drīkst nedarboties.

3.1.6.3.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām. Tomēr augstsprieguma akumulatoru baterijām transportlīdzekļos ar elektrisko spēka pārvadu jābūt uzlādētām > 60 %.

3.1.6.4.

Testa laikā spriegums pretaizsalšanas ierīces spailēs nedrīkst būt par 20% augstāks nekā sistēmas nominālais spriegums.

3.1.6.5.

Temperatūru testa kamerā mēra vējstikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no testējamā transportlīdzekļa.

3.1.6.6.

Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālajai komponentei, mērīta tieši pirms testa transportlīdzekļa vidusplaknē, 300 mm uz priekšu no vējstikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir vidū starp šo pamatni un vējstikla augšējo malu, ir jāatrodas iespējami zemu un katrā ziņā jābūt mazākai nekā 8 km/h.

3.1.6.7.

Motora pārsegam, jumtam, visām durvīm, logiem – ja uzstādīti – un kanāliem, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes kanālus, jābūt aizvērtiem; viens vai divi logi drīkst būt atvērti par kopējo vertikālo attālumu 25 mm, ja to pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.

3.1.7.8.

Transportlīdzekļa pretaizsalšanas sistēmas vadības ierīces iestata tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

3.1.6.9.

Testa laikā drīkst izmantot vējstikla tīrītājus, bet to dara bez jebkādas manuālas palīdzības, izņemot vadības ierīču darbināšanu transportlīdzekļa iekšpusē.

3.1.7.

Novērotājs(-i), testa periodam sākoties, ik pēc piecām minūtēm iezīmē atkausēto laukumu uz vējstikla iekšējās virsmas.

3.1.8.

Pēc testa pabeigšanas atkausētā laukuma apveidu, kas iezīmēts uz vējstikla iekšējās virsmas, kā prasīts 3.1.7. punktā, fiksē un marķē, lai identificētu vējstikla skata zonu A un B.

3.2.   Vējstikla atbrīvošana no aizsvīduma

3.2.1.

Pirms testa vējstikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.2.2.

Testu veic vides kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu pabeigts transportlīdzeklis, un kas spēj radīt un visu testa laiku uzturēt testa temperatūru – 3 ± 1 °C.

3.2.2.1.

Temperatūru testa kamerā mēra vējstikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no testējamā transportlīdzekļa.

3.2.2.2.

Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālajai komponentei, mērīta tieši pirms testa transportlīdzekļa vidusplaknē, 300 mm uz priekšu no vējstikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir vidū starp šo pamatni un vējstikla augšējo malu, ir jāatrodas iespējami zemu un katrā ziņā jābūt mazākai nekā 8 km/h.

3.2.2.3.

Motora pārsegam, jumtam, visām durvīm, logiem – ja uzstādīti – un kanāliem, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes kanālus, jābūt aizvērtiem; kopš atbrīvošanas no aizsvīduma testa sākuma drīkst būt atvērts viens vai divi logi par kopējo vertikālo attālumu 25 mm, ja to pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.

3.2.3.

Aizsvīdumu rada, izmantojot 4. punktā aprakstīto tvaika ģeneratoru. Ģeneratoram jāsatur pietiekami daudz ūdens, lai apkārtējā temperatūrā – 3 °C radītu vismaz 70 ± 5 g/h tvaiku uz katru ražotāja norādīto sēdvietu.

3.2.4.

Vējstikla iekšējo virsmu notīra, kā noteikts 3.2.1. punktā, kad transportlīdzeklis ir ievietots vides kamerā. Tad apkārtējā gaisa temperatūru pazemina un stabilizē pie – 3 ± 1 °C. Transportlīdzeklis jāizslēdz un jānotur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma. Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa motora dzesēšanas šķidrums un eļļa ir nostabilizējusies testa temperatūrā, šo laikposmu drīkst saīsināt.

3.2.5.

Tvaika ģeneratoru novieto tā, ka tā izplūdes atveres atrodas transportlīdzekļa vidējā garenplaknē, 580 ± 80 mm augstumā virs R punkta jeb vadītāja sēdekļa atskaites punkta (t. i., transportlīdzekļa ražotāja definētā konstrukcijas punktā attiecībā pret telpisko koordinātu sistēmu, kas definēta IV pielikuma 2. daļas 1.10. punktā). Parasti to novieto aiz priekšējiem sēdekļiem, tomēr, ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, ģeneratoru drīkst novietot tuvākajā, piemērotajā pozīcijā priekšpus iepriekš minētās vietas.

3.2.6.

Kad ģenerators transportlīdzekļa iekšpusē ir darbojies piecas minūtes, vienam vai diviem novērotājiem ātri jāiekāpj transportlīdzeklī, atverot jebkuras iekļūšanas durvis kopumā ne ilgāk kā 8 sekundes, un jāapsēžas priekšējā(-s) sēdvietā(-s); tad ģeneratora ražību samazina par 70 ± 5 g/h attiecībā uz katru novērotāju.

3.2.7.

Vienu minūti pēc novērotāja(-u) iekāpšanas transportlīdzeklī transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi drīkst pārslēgt ieslēgtā stāvoklī un drīkst iedarbināt motoru, ja nepieciešams – izmantojot ārējus līdzekļus. Testa periods sākas, līdzko ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

3.2.7.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar motoru, tam jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 50 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks visnelabvēlīgākā gadījuma scenārijs. Scenārijā jāņem vērā motora apgriezieni, strādājoša motora periodiska vai pilnīga neesība normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir -1 °C. Ja sistēma var izpildīt pretaizsvīšanas prasības bez iedarbināta motora, motors drīkst nedarboties.

3.2.7.2.

Transportlīdzekļa pretaizsvīšanas vadības ierīces iestata tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

3.2.7.3.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām. Tomēr augstsprieguma akumulatoru baterijām transportlīdzekļos ar elektrisko spēka pārvadu jābūt uzlādētām > 60%.

3.2.7.4.

Spriegums pretaizsvīšanas ierīces spailēs nedrīkst būt par 20% augstāks nekā sistēmas nominālais spriegums.

3.2.8.

Testa beigās no aizsvīduma atbrīvotā laukuma apveidu fiksē un marķē, lai identificētu vējstikla skata zonu A un B.

4.   Tvaika ģeneratora raksturlielumi

4.1.

Testā izmantotajam tvaika ģeneratoram ir jābūt ar šādiem vispārīgajiem raksturlielumiem:

4.1.1.

ūdens tvertnes ietilpībai ir jābūt vismaz 2,25 litri;

4.1.2.

siltuma zudums viršanas punktā nedrīkst pārsniegt 75 W apkārtējā temperatūrā – 3 ± 1 °C;

4.1.3.

ventilatora jaudai ir jābūt no 0,07 līdz 0,10 m3/min. pie statiskā spiediena 0,5 mbar;

4.1.4.

ģeneratora augšā jābūt sešām tvaika izplūdes atverēm, vienmērīgi izvietotām pa perimetru (sk. 1. attēlu);

4.1.5.

ģeneratoram jābūt kalibrētam tā, ka pie – 3 ± 1 °C ražības 70 ± 5 g/h katrs nolasījums atkārtojas maksimums n reizes, kur n ir ražotāja noteiktais sēdvietu maksimālais skaits. 1. attēls. Tvaika ģeneratora shēma

4.2.

Norādītajām daļām jābūt ar šādiem izmēru un materiāla raksturlielumiem:

4.2.1.

sprausla

4.2.1.1.

izmēri:

4.2.1.1.1.

garums 100 mm;

4.2.1.1.2.

iekšējais diametrs 15 mm;

4.2.1.2.

materiāls:

4.2.1.2.1.

misiņš;

4.2.2.

dispersijas kamera

4.2.2.1.

izmēri:

4.2.2.1.1.

caurules ārējais diametrs 75 mm;

4.2.2.1.2.

sienas biezums 0,38 mm;

4.2.2.1.3.

garums 115 mm;

4.2.2.1.4.

sešas vienmērīgi izvietotas atveres 6,3 mm diametrā, 25 mm virs dispersijas kameras dibena;

4.2.2.2.

materiāls:

4.2.2.2.1.

misiņš.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] VI pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

---

(1)  Nevajadzīgo svītrot.