EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32021R0535

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/535 (2021. gada 31. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanas noteikumus transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgajiem konstrukcijas raksturlielumiem un drošību (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 117, 6.4.2021., 1./207. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/535/oj

6.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/535

(2021. gada 31. marts),

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanas noteikumus transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgajiem konstrukcijas raksturlielumiem un drošību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (1), un jo īpaši tās 4. panta 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) No 78/2009 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (4) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009 (5), (ES) Nr. 406/2010 (6), (ES) Nr. 672/2010 (7), (ES) Nr. 1003/2010 (8), (ES) Nr. 1005/2010 (9), (ES) Nr. 1008/2010 (10), (ES) Nr. 1009/2010 (11), (ES) Nr. 19/2011 (12), (ES) Nr. 109/2011 (13), (ES) Nr. 65/2012 (14), (ES) Nr. 130/2012 (15), (ES) Nr. 347/2012 (16), (ES) Nr. 351/2012 (17), (ES) Nr. 1230/2012 (18) un (ES) 2015/166 (19) ir atceltas no 2022. gada 6. jūlija. To noteikumi būtu jāpārnes un nepieciešamības gadījumā jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo praksi un tehnoloģiju attīstību.

(2)

Noteikumi par transportlīdzekļu un par atsevišķu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanas vienotām administratīvām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgo drošību būtu jānosaka šajā regulā.

(3)

Šīs regulas darbības jomai būtu jāatbilst Regulas (ES) 2019/2144 darbības jomai, īpaši kā noteikts tās II pielikumā.

(4)

Noteikumus par tipa apstiprināšanas procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (20), jo īpaši tās III un IV nodaļā, piemēro transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību, uz ko attiecas šī regula, tipa apstiprināšanai.

(5)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā informācijas dokumentā, būtu jāturpina konkretizēt informācija par katru transportlīdzekļa sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipu, uz ko attiecas šī regula.

(6)

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta, kas minēts Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktā un ko izdod katram transportlīdzekļa sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipam, uz ko attiecas šī regula, pamatā vajadzētu būt attiecīga parauga veidnei, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (21) III pielikumā. Tomēr katra sertifikāta pielikumam vajadzētu saturēt informāciju, kas specifiska attiecīgajai transportlīdzekļa sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, kā noteikts šajā regulā.

(7)

Jo īpaši nepieciešams ieviest konkrētus noteikumus tipa apstiprināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 30. panta 1. punktu attiecībā uz virtuālo testēšanu un saskaņā ar 72. panta 1. punktu attiecībā uz iekšējo tehnisko dienestu, pamatojoties uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitīto ANO noteikumu prasībām.

(8)

Principā nav iespējams saņemt tipa apstiprinājumu saskaņā ar ANO noteikumiem gadījumos, kad uzstādītajām sastāvdaļām vai atsevišķajām tehniskajām vienībām ir tikai derīgs ES tipa apstiprinājums. Tomēr ES tipa apstiprināšanas vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2019/2144 vajadzētu dot tādu iespēju, pamatojoties uz minētās regulas II pielikumā uzskaitīto ANO noteikumu prasībām.

(9)

ANO noteikumi satur konkrētus nosacījumus par informāciju, kas jāpievieno tipa apstiprinājuma pieteikumam. Šajā regulā noteikto procedūru kontekstā šī informācija būtu norādāma arī informācijas mapē. Lai vēl vairāk harmonizētu noteikumus attiecībā uz reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu, aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vietai piemērojamās prasības būtu jāpapildina, lai aptvertu arī priekšējās reģistrācijas numura zīmes vietu.

(10)

Lai novērstu pārrakstīšanās kļūdas transportlīdzekļa identifikācijas numurā (VIN), VIN būtu jāsatur kontrolcipars, un būtu jādefinē šī kontrolcipara aprēķināšanas metode.

(11)

Regulas (ES) 2018/858 6. panta 5. punkts nodrošina iespēju piešķirt ES tipa apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kas pārsniedz harmonizētos gabarītus. Tomēr dalībvalstis var nolemt neatļaut šādu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, laišanu tirgū, reģistrāciju vai ekspluatācijas uzsākšanu. Tādēļ attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā ir nepieciešams skaidri norādīt atkāpi no šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem atļautajiem gabarītiem.

(12)

Drošības prasību globāla harmonizācija attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko darbina ar ūdeņradi, ir svarīgs solis ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu popularizēšanā. Savienībā piemēro ANO Noteikumus Nr. 134 (22), taču tie nesatur nekādas prasības par materiālu saderību un ūdeņraža izraisītu trauslumu ūdeņraža sistēmās un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu sastāvdaļās. Šādas prasības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni attiecībā uz ūdeņraža sistēmu materiālu atlasi.

(13)

ANO Noteikumos Nr. 134 vēl nav iekļauti arī konkrēti noteikumi par sašķidrināta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām, kā arī par uzpildes bloku ģeometriju, lai gan konsekvences nodrošināšanas nolūkā tie ir jāpārņem no Regula (EK) Nr. 79/2009.

(14)

Ražotājiem vajag pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām attiecībā uz obligātajiem marķējumiem un priekšējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu. Tādēļ ir vajadzīgi pārejas noteikumi, lai nodrošinātu, ka šīs prasības vispirms piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem.

(15)

Ciktāl šī regula neizmaina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 prasības, atbilstīgi minētajām regulām transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem būtu jāpaliek spēkā un šādu apstiprinājumu paplašinājumiem vajadzētu būt iespējamiem saskaņā ar atcelto aktu noteikumiem.

(16)

Regulas (ES) 2019/2144 4. panta 7. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 3. punktā ietverto pilnvarojumu mērķis ir ieviest vienotas transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanas procedūras un tehniskās specifikācijas attiecībā uz konkrētiem to konstrukcijas un drošības raksturlielumiem. Tā kā minētās pilnvaras ir cieši saistītas ar to priekšmetu, tās būtu jāapvieno šai regulai.

(17)

Tā kā attiecīgie Regulas (ES) 2019/2144 noteikumi tiks piemēroti no 2022. gada 6. jūlija, arī šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz minētajam datumam.

(18)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos doto atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula nosaka vienotu procedūru un tehnisko specifikāciju noteikumus M, N un O kategorijas transportlīdzekļu, kā arī sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 4. panta 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu.

2.   Šī regula nosaka arī vienotas procedūras, kas pieļauj tipa apstiprināšanu vienā vai vairākos šādos gadījumos:

a)

transportlīdzekļu sistēmām, ja uz sastāvdaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām tiek likta ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme, nevis ANO tipa apstiprinājuma marķējuma zīme to prasību kontekstā, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajos ANO noteikumos, un;

b)

ja ražotājs ir nozīmēts kā tehniskais dienests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 72. panta 1. punktu un VII pielikumu attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajos ANO noteikumos, un

c)

ja piemērota virtuālā testēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 30. panta 7. punktu un VIII pielikumu attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajos ANO noteikumos.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu kopums, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma B daļā;

2)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz obligātajiem marķējumiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā:

a)

transportlīdzekļa identifikācijas numura salikums;

b)

obligāto marķējumu raksturlielumi un atrašanās vieta;

3)

obligātā plāksnīte” ir plāksnīte vai uzlīme, kuru ražotājs piestiprinājis transportlīdzeklim un kurā norādīti galvenie tehniskie raksturlielumi, kas nepieciešami transportlīdzekļa identificēšanai un nodrošina kompetentajām iestādēm vajadzīgo informāciju par pieļaujamajām maksimālajām masām;

4)

transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)” ir transportlīdzeklim ražotāja piešķirts burtciparu kods, lai nodrošinātu katra transportlīdzekļa pienācīgu identificēšanu;

5)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)

priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietas izmēri;

b)

priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietas novietojums;

c)

priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas virsmas forma;

6)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā tīrīšanas un apskalošanas sistēmu raksturlielumi vai vējstikla un tā stiprinājuma forma, lielums un raksturlielumi;

7)

vējstikla apskalotāja sistēmas tips” ir vējstikla apskalotāja sistēmu grupa, kuras neatšķiras tādos svarīgos aspektos kā sūkņa veiktspēja, izmantotie materiāli, ietilpība, sprauslu skaits, izmēri, apskalotāja sistēmas sieniņu biezums vai forma;

8)

vējstikla tīrītāja sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīces vējstikla ārējās virsmas tīrīšanai kopā ar ierīces iedarbināšanai un apturēšanai nepieciešamajiem piederumiem un vadības ierīcēm;

9)

vējstikla apskalotāja sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīcēm šķidruma glabāšanai, pārvietošanai un tēmēšanai priekšējā stikla ārējās virsmas virzienā, kopā ar vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas minētās ierīces iedarbināšanai un apturēšanai;

10)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz dubļusargiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā dubļusargu raksturlielumi vai uzstādīšanai piemēroto riepu un riteņu minimālie un maksimālie izmēri, ņemot vērā piemērojamos riepas apjomus, loka izmērus un riteņa iznesumus;

11)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)

pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu raksturlielumi;

b)

ārējā un iekšējā forma un izvietojums vadītāja 180o priekšējā skata laukā, kas var ietekmēt redzamību;

c)

vējstikla un tā stiprinājuma forma, izmēri, biezums un raksturlielumi;

d)

maksimālais sēdvietu skaits;

12)

pretaizsalšanas sistēma” ir sistēma, kas paredzēta vējstikla ārējās virsmas atbrīvošanai no sarmas vai ledus;

13)

pretaizsvīšanas sistēma” ir sistēma, kas paredzēta aizsvīduma novēršanai uz vējstikla iekšējās virsmas;

14)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz vilkšanas ierīcēm” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā vilkšanas ierīču raksturlielumi;

15)

vilkšanas ierīce” ir kāša, cilpas vai citas formas ierīce, kuru var savienot ar tādu savienojošo daļu kā jūgstienis vai vilkšanas trose;

16)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz šļakatu novēršanu” ir pabeigti, nepabeigti vai vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos aspektos:

a)

transportlīdzeklim uzstādītās pretšļakatu ierīces tips;

b)

ražotāja piešķirtais pretšļakatu sistēmas tipa apzīmējums;

17)

pretšļakatu ierīces tips” ir ierīces, kas neatšķiras pēc šādiem galvenajiem raksturlielumiem:

a)

lietotais fizikālais, emisiju mazināšanas princips (ūdens-enerģijas absorbēšana, gaisa/ūdens atdalītājs);

b)

materiāli;

c)

forma;

d)

izmēri, ciktāl tie var ietekmēt materiāla darbību;

18)

pretšļakatu sistēma” ir sistēma, kas samazina kustībā esoša transportlīdzekļa riepu augšup mestā ūdens šļakatu veidošanos un ko veido dubļu aizsargspārns, dubļusargi un nokares, ko aprīko ar pretšļakatu ierīci;

19)

pretšļakatu ierīce” ir pretšļakatu sistēmas daļa, kas var ietvert gaisa/ūdens atdalītāju un enerģijas absorbētāju;

20)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoru (GSI)” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā GSI funkcionālie raksturlielumi un GSI izmantotā loģika, kas nosaka, kad parādīt pārnesuma pārslēgšanas punktu, tostarp:

a)

pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu pie noteiktiem motora apgriezieniem;

b)

pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu, kad motora kartējuma īpatnējais degvielas patēriņš rāda, ka augstākā pārnesumā tiks panākts noteikts degvielas patēriņa minimāls uzlabojums;

c)

pārslēgšanu uz augstāku pārnesumu, kad vajadzīgais griezes moments var tikt iegūts augstākā pārnesumā;

21)

“GSI funkcionālie raksturlielumi” ir tādu ievades parametru kopums kā motora apgriezieni, vajadzīgā jauda, griezes moments un to izmaiņas laikā, kas nosaka GSI aktivizāciju un GSI aktivizāciju funkcionālo atkarību no šiem parametriem;

22)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz iekļūšanu transportlīdzeklī” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā iekāpšanas durvju pakāpieni, rokturi un kāpšļi;

23)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz atpakaļgaitu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā atpakaļgaitas ierīces raksturlielumi;

24)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz masām un gabarītiem” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras nevienā no šādiem būtiskiem aspektiem:

a)

to ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)

klasifikācija;

c)

galvenā funkcija;

25)

aerodinamiskās ierīces un iekārtas” ir ierīces vai iekārtas, kas konstruētas ceļu transportlīdzekļu aerodinamiskās pretestības mazināšanai, izņemot pagarinātas kabīnes;

26)

ūdeņraža uzglabāšanas sistēmas tips” ir sastāvdaļu mezgls, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā uzglabājamās ūdeņraža degvielas vai saspiestās gāzes agregātstāvoklis, tvertnes minimālais darba spiediens, struktūra, materiāli, ietilpība un fiziskie izmēri, kā arī spiediena samazināšanas ierīču, kontrolventiļu un slēgvārstu struktūra, materiāli un būtiskie raksturlielumi;

27)

transportlīdzekļa tips attiecībā uz ūdeņraža drošību” ir transportlīdzekļu grupa, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa ūdeņraža degvielas sistēmas pamatkonfigurācija un galvenie raksturlielumi;

28)

ūdeņraža sastāvdaļas tips” ir ūdeņraža sastāvdaļu grupa, kuras neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā uzglabājamās ūdeņraža degvielas vai saspiestās gāzes agregātstāvoklis, sastāvdaļas funkcija un tās struktūra, materiāli un fiziskie izmēri.

II NODAĻA

TIPA APSTIPRINĀJUMS SASKAŅĀ AR ANO NOTEIKUMOS BALSTĪTĀM BŪTISKAJĀM PRASĪBĀM

3. pants

Tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Vienā vai vairākos šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos gadījumos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājuma pieteikumu atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajos ANO noteikumos, tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz ražotāji vai to pārstāvji, izmantojot I pielikuma 1. daļā doto informācijas dokumenta paraugu.

2.   Jebkādas sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības, kurām ir ES vai ANO tipa apstiprinājums un kuras ir uzstādītas transportlīdzeklī vai iekļautas otrā sastāvdaļā vai atsevišķā tehniskā vienībā, nav obligāti pilnībā jāapraksta 1. punktā minētajā informācijas dokumentā attiecībā uz to datiem, ja tipa apstiprinājuma sertifikāta numuri un marķējumi ir informācijas dokumentā un attiecīgie tipa apstiprinājuma sertifikāti ar to pielikumiem ir darīti pieejami tipa apstiprinātājai iestādei.

3.   Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības, kam ir derīga ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme, pieņem pat tādos gadījumos, kad tās tiek izmantotas tādu sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vietā, uz kurām jābūt ANO tipa apstiprinājuma marķējuma zīmei saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144 un atbilstīgi tai pieņemtiem deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kas nosaka nosacījumus ANO noteikumu aptvertās jomās.

4. pants

Tipa apstiprinājuma piešķiršana

1.   Ja tipa apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tips atbilst attiecīgām ANO noteikumu tehniskajām prasībām, ES tipa apstiprinājuma sertifikāts, ko tipa apstiprinātāja iestāde izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktu, atbilst I pielikuma 2. daļā dotajam paraugam, un aizpildītajā paziņojuma veidlapā, kas atbilst attiecīgajam paraugam no piemērotajiem ANO noteikumiem, ANO tipa apstiprinājuma numura ieraksta vietu atstāj tukšu.

2.   Uz katras sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst tipam, attiecībā uz kuru piešķirts ES tipa apstiprinājums atbilstīgi Regulai (ES) 2019/2144, ir atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme saskaņā ar Regulas (ES) 2020/683 V pielikuma 4. punktu.

III NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻA ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀM SPECIFISKĀM KONSTRUKCIJAS UN DROŠĪBAS PRASĪBĀM

5. pants

Transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz konkrētām transportlīdzekļa sistēmām pieteikums

1.   Ražotāji vai to pārstāvji tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājuma atsevišķu pieteikumu par katru no šādiem elementiem, izmantojot attiecīga parauga informācijas dokumentu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

a)

obligātās plāksnītes satura izkārtojums un atrašanās vieta un transportlīdzekļa identifikācijas numura salikums un atrašanās vieta – izmantojot paraugu, kas satur II pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

b)

priekšējo un aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta – izmantojot paraugu, kas satur III pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

c)

vējstikla tīrītāja un apskalotāja sistēmas – izmantojot paraugu, kas satur IV pielikuma 1. daļas A iedaļā uzskaitīto informāciju;

d)

dubļusargi – izmantojot paraugu, kas satur V pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

e)

vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas – izmantojot paraugu, kas satur VI pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

f)

vilkšanas ierīces – izmantojot paraugu, kas satur VII pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

g)

pretšļakatu sistēma – izmantojot paraugu, kas satur VIII pielikuma 1. daļas A iedaļā uzskaitīto informāciju;

h)

pārnesuma pārslēgšanas indikators – izmantojot paraugu, kas satur IX pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

i)

iekļūšana transportlīdzeklī – izmantojot paraugu, kas satur X pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

j)

atpakaļgaita – izmantojot paraugu, kas satur XI pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

k)

transportlīdzekļa masas un gabarīti – izmantojot paraugu, kas satur XIII pielikuma 1. daļas A iedaļā uzskaitīto informāciju;

l)

ar ūdeņradi darbināma transportlīdzekļu gadījumā: transportlīdzekļa degvielas sistēma, kas satur sašķidrināta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu (LHSS) vai saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmu (CHSS) – izmantojot paraugu, kas satur XIV pielikuma 1. daļas A iedaļā uzskaitīto informāciju.

2.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoru, kas minēts 1. punkta h) apakšpunktā, iesniedz kopā ar ražotāja deklarāciju, ka transportlīdzeklis atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, un IX pielikuma 1. daļas papildinājumā dotajam paraugam atbilstošu sertifikātu.

3.   Ražotājs pēc apstiprinātājas iestādes vai tehniskā dienesta pieprasījuma testa vajadzībām dara pieejamu apstiprināmo tipu reprezentējošu transportlīdzekli.

6. pants

Transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājuma piešķiršana attiecībā uz konkrētām transportlīdzekļa sistēmām

1.   Ja šīs regulas II līdz XIII pielikuma 2. daļā un XIV pielikuma 2. daļas D un E iedaļā noteiktās tehniskās specifikācijas attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikuma attiecīgajām prasībām ir izpildītas, tipa apstiprinātāja iestāde piešķir ES tipa apstiprinājumu un piešķir tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā noteikto metodi.

2.   Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu sagatavo saskaņā ar:

a)

II pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

III pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

IV pielikuma 3. daļas A iedaļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)

V pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e)

VI pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

f)

VII pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

g)

VIII pielikuma 3. daļas A iedaļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

h)

IX pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā;

i)

X pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta i) apakšpunktā;

j)

XI pielikuma 3. daļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

k)

XIII pielikuma 3. daļas A iedaļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta k) apakšpunktā; un

l)

XIV pielikuma 3. daļas A iedaļā elementam, kas minēts 5. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 6. panta 5. punkta otro daļu ES tipa apstiprinājumu drīkst piešķirt transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas XIII pielikuma 2. daļas B, C un D iedaļas 1.1. punktā noteiktos maksimālos atļautos gabarītus, un šādā gadījumā tipa apstiprinājuma sertifikāta un atbilstības sertifikāta 52. punktā iekļauj piezīmi “atkāpe no maksimālajiem atļautajiem gabarītiem”.

4.   ES tipa apstiprinājumu drīkst piešķirt nedalāmu kravu pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šīs regulas XIII pielikuma 2. daļas B, C un D iedaļas 1.1. punktā noteiktos maksimālos atļautos gabarītus, un šādā gadījumā tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā skaidri norāda, ka transportlīdzeklis ir paredzēts tikai nedalāmu kravu pārvadāšanai.

IV NODAĻA

ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS ES UN SASTĀVDAĻAS ES TIPA APSTIPRINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMĀM UN SASTĀVDAĻĀM

7. pants

Sistēmu un iekārtu atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma pieteikums

Pieteikumu atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz katru no turpmāk minētajām sistēmām un iekārtām sagatavo saskaņā ar attiecīgo informācijas dokumenta paraugu, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)

vējstikla apskalotāja sistēma – izmantojot paraugu, kas satur IV pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju;

b)

pretšļakatu sistēma – izmantojot paraugu, kas satur VIII pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju;

c)

frontālās aizsardzības sistēma – izmantojot paraugu, kas satur XII pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju;

d)

aerodinamiskā ierīce vai iekārta – izmantojot paraugu, kas satur XIII pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju.

8. pants

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma piešķiršana

1.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 29. pantu šīs regulas IV pielikuma 2. daļā noteiktās tehniskās specifikācijas attiecībā uz prasībām vējstikla apskalotāja sistēmām, VIII pielikuma 2. daļā – attiecībā uz pretšļakatu sistēmām, XII pielikuma 2. daļā – attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmām un XIII pielikuma 2. daļas I iedaļā – attiecībā uz aerodinamiskajām ierīcēm un iekārtām ir izpildītas, tipa apstiprinātāja iestāde piešķir šo sistēmu un iekārtu tipiem atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumu un piešķir tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā noteikto metodi.

2.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, ko 5. pantā minētajām sistēmām un iekārtām izsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktu, sagatavo saskaņā ar:

a)

IV pielikuma 3. daļas B iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta a) punktā;

b)

VIII pielikuma 3. daļas B iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta b) punktā;

c)

XII pielikuma 3. daļas B iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta c) punktā;

d)

XIII pielikuma 3. daļas B iedaļu iekārtai, kas minēta 7. panta d) punktā.

9. pants

Sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma pieteikums

Pieteikumus sastāvdaļas ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz šādām ūdeņraža sastāvdaļām sagatavo saskaņā ar attiecīgo informācijas dokumenta paraugu, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tie satur XIV pielikuma 1. daļas B iedaļā uzskaitīto informāciju:

a)

sašķidrināta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām (LHSS), tostarp to tvertnēm, spiediena samazināšanas un noslēgšanas ierīcēm attiecībā uz to drošības veiktspēju un materiālu saderību;

b)

saspiesta ūdeņraža uzglabāšanas sistēmām (CHSS), tostarp to tvertnēm un primārajām slēgierīcēm, kuras satur TPRD, kontrolventili un automātiskus slēgvārstus, attiecībā uz to materiālu saderību.

10. pants

Sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma piešķiršana

1.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 29. pantu XIV pielikuma 2. daļas B, C un F iedaļā noteiktās tehniskās specifikācijas attiecībā uz 9. panta a) punktā minētajām sastāvdaļām un F iedaļā attiecībā uz minētā panta b) punktā minētajām sastāvdaļām attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām prasībām ir izpildītas, tipa apstiprinātāja iestāde piešķir ūdeņraža sastāvdaļas ES tipa apstiprinājumu ūdeņraža sastāvdaļas tipam un piešķir tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā noteikto metodi.

2.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātu 9. pantā minētajām sastāvdaļām sagatavo saskaņā ar XIV pielikuma 3. daļas B iedaļu.

11. pants

Tipa apstiprinājuma marķējuma zīme

1.   Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmi sistēmas vai iekārtas tipam, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 38. panta 2. punktā, veido un liek saskaņā ar:

a)

IV pielikuma 3. daļas C iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta a) punktā;

b)

VIII pielikuma 3. daļas C iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta b) punktā;

c)

XII pielikuma 3. daļas B iedaļu sistēmai, kas minēta 7. panta c) punktā;

d)

XIII pielikuma 3. daļas C iedaļu ierīcēm un iekārtām, kas minētas 7. panta d) punktā.

2.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma marķējuma zīmi 9. pantā minētās sastāvdaļas tipam veido un liek saskaņā ar XIV pielikuma 3. daļas C iedaļu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Pārejas noteikumi

1.   No 2022. gada 6. jūlija tipa apstiprinātājas iestādes atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu jauniem transportlīdzekļu tipiem attiecībā uz transportlīdzekļa identifikācijas numura kontrolciparu, kas neatbilst II pielikuma 2. daļas C iedaļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām prasībām.

2.   No 2026. gada 7. jūlija nacionālās iestādes, atsaucoties uz transportlīdzekļa identifikācijas numura kontrolciparu, atsaka tādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, laišanu tirgū un ekspluatācijas uzsākšanu, kuri neatbilst II pielikuma 2. daļas C iedaļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām prasībām.

3.   No 2022. gada 6. jūlija tipa apstiprinātājas iestādes atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu jauniem transportlīdzekļu tipiem attiecībā uz priekšējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu, kas neatbilst III pielikuma 2. daļas tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām prasībām.

4.   No 2026. gada 7. jūlija nacionālās iestādes, atsaucoties uz priekšējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu, atsaka tādu transportlīdzekļu reģistrēšanu, laišanu tirgū un ekspluatācijas uzsākšanu, kuri neatbilst III pielikuma 2. daļas tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā uzskaitītajām attiecīgajām prasībām.

5.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2144 15. panta 1. punktu nacionālās iestādes atļauj pārdot un uzsākt ekspluatēt transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības, kuru tips apstiprināts pirms 2022. gada 6. jūlija, un turpina piešķirt šo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību apstiprinājuma paplašinājumus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 78/2009, Regulas (EK) Nr. 79/2009 vai Regulas (EK) Nr. 661/2009 nosacījumiem un to īstenošanas pasākumiem attiecībā uz priekšmetu, ko aptver šīs regulas II līdz XIV pielikums.

13. pants

Informācijas nodrošināšana

Turpmāku izmaiņu vajadzības izvērtēšanas nolūkā ražotājiem un tipa apstiprinātāja iestāde pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu IX pielikuma 1., 2. un 3. daļā noteikto informāciju. Šo informāciju Komisija un tās pārstāvji uzskata par konfidenciālu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 6. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 31. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 325, 16.12.2019, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 (2009. gada 14. janvāris) par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (OV L 35, 4.2.2009., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (2009. gada 14. janvāris), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (EK) Nr. 631/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka detalizētus I pielikuma īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2009 par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu saistībā ar gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (OV L 195, 25.7.2009., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 406/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 79/2009 par tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem (OV L 122, 18.5.2010., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (ES) Nr. 672/2010 (2010. gada 27. jūlijs), kas attiecas uz tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz dažu transportlīdzekļu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 196, 28.7.2010., 5. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1003/2010 (2010. gada 8. novembris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietas tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 291, 9.11.2010., 22. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1005/2010 (2010. gada 8. novembris) kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu jūgierīču tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 291, 9.11.2010., 36. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1008/2010 (2010. gada 9. novembris), kas attiecas uz tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz dažu transportlīdzekļu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 292, 10.11.2010., 2. lpp.).

(11)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1009/2010 (2010. gada 9. novembris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargu tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 292, 10.11.2010., 21. lpp.).

(12)  Komisijas Regula (ES) Nr. 19/2011 (2011. gada 11. janvāris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātās izgatavotāja plāksnītes un transportlīdzekļa identifikācijas numura tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Regula (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasībām konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm (OV L 34, 9.2.2011., 2. lpp.).

(14)  Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2012 (2012. gada 24. janvāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 28, 31.1.2012., 24. lpp.).

(15)  Komisijas Regula (ES) Nr. 130/2012 (2012. gada 15. februāris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas prasībām pieejamības un manevrējamības ziņā un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 43, 16.2.2012., 6. lpp.).

(16)  Komisijas Regula (ES) Nr. 347/2012 (2012. gada 16. aprīlis), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 attiecībā uz tipa apstiprinājuma prasībām noteiktu mehānisko transportlīdzekļu kategoriju uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām (OV L 109, 21.4.2012., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Regula (ES) Nr. 351/2012 (2012. gada 23. aprīlis), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 attiecībā uz tipa apstiprinājuma prasībām joslu uzraudzības sistēmu uzstādīšanai mehāniskajos transportlīdzekļos (OV L 110, 24.4.2012., 18. lpp.).

(18)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1230/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.).

(19)  Komisijas 2015. gada 3. februāra Regula (ES) 2015/166, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 papildina un groza attiecībā uz īpašu procedūru, novērtēšanas metožu un tehnisko prasību iekļaušanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 109/2011 un (ES) Nr. 458/2011 (OV L 28, 4.2.2015, 3. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020, 1. lpp.).

(22)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 134 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu un to sastāvdaļu apstiprināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu, kuri darbināmi ar ūdeņradi, ar drošību saistīto veiktspēju (OV L 129, 17.5.2019, p. 43. lpp.).


I PIELIKUMS

TIPA APSTIPRINĀJUMS ANO NOTEIKUMU APTVERTĀS JOMĀS

1. DAĻA

Informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz sistēmu / sastāvdaļu / atsevišķu tehnisko vienību (1) attiecībā uz ANO Noteikumiem Nr. …, grozītiem ar … sērijas grozījumiem / grozītiem ar … sērijas grozījumu papildinājumu … (1), attiecībā uz …, pamatojoties uz un formatēts saskaņā ar pozīciju numerāciju Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (2) I pielikumā

Attiecīgā gadījumā šāda informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

VISPĀRĪGI

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja pieejams(-i)):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskās vienības (1) (3):

0.3.1.

Šī marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (4):

0.5.

Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

1.

TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĪGIE RAKSTURLIELUMI

1.1.

Reprezentējoša transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības fotogrāfijas, attēli un/vai rasējumi (1):

Visas turpmākās pozīcijas un informācija, kas attiecas uz transportlīdzekli, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, jāsniedz pēc saskaņošanas ar tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestādi, kura atbildīga par ES tipa apstiprinājumu, kura pieteikums bija iesniegts. Tās pamatā var būt informācijas dokumenta paraugs, ja tāds noteikts ANO Noteikumos Nr. …, pretējā gadījumā tā pamatā, ciktāl praktiski iespējams, jābūt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā dotajai pozīciju numerācijai (t. i., pilnīgs informācijas saraksts transportlīdzekļu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājuma vajadzībām), un tajā jāiekļauj jebkāda papildu informācija vai dati, kas vajadzīgi apstiprināšanai atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. ….

Paskaidrojošas piezīmes

Informācijas dokumenta numerācija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikumā doto veidni.

(1)

Nevajadzīgo svītrot.

(2)

Ja daļai (piem., sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai) ir tipa apstiprinājums, šo daļu nav obligāti aprakstīt, ja dota atsauce uz šādu apstiprinājumu. Līdzīgi nav obligāti aprakstīt daļu, ja tās konstrukcija ir skaidri saprotama no pievienotajām shēmām vai rasējumiem. Attiecībā uz katru pozīciju, kur jāpievieno rasējumi, attēli vai fotoattēli, norāda attiecīgo pievienoto dokumentu skaitu.

(3)

Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas nav attiecināmas uz transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa aprakstu, ko aptver šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas rakstzīmes attēlo ar simbolu “?” (piem., ABC??123??).

(4)

Klasificēta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma A daļā dotajām definīcijām.

2. DAĻA

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Tipa apstiprinātājas iestādes identifikācija

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sistēmu / sastāvdaļu / atsevišķu tehnisko vienību (1), kas atbilst ANO Noteikumu Nr. … prasībām, grozītiem ar … sērijas grozījumiem / grozītiem ar … sērijas grozījumu … papildinājumu (1), attiecībā uz Regulu (ES) 2019/2144, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. …/…

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

0.

VISPĀRĪGI

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Komercnosaukums(-i) (ja pieejams(-i)):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskās vienības (1):

0.3.1.

Šī marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija (2):

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

1.

TRANSPORTLĪDZEKĻA UZBŪVES VISPĀRĪGIE RAKSTURLIELUMI

1.1.

Reprezentējoša transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

II IEDAĻA

1.

Papildu informācija (kad attiecināms): sk. pielikumu.

2.

Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3.

Testa ziņojuma datums:

4.

Testa ziņojuma numurs:

5.

Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.

Vieta:

7.

Datums:

8.

Paraksts:

Pielikumi:

informācijas pakete;

testa ziņojums;

aizpildīta paziņojuma veidlapa, kas atbilst attiecīgam paraugam piemērojamos ANO noteikumos, tomēr nenorādot piešķirtu vai paplašinātu ANO apstiprinājumu, kā arī nenorādot ANO tipa apstiprinājuma numuru.

Pielikums

tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Pamatojoties uz ANO noteikumiem, izmantojot sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar ES tipa apstiprinājumu: /  (3)

2.

Apstiprināšanas procedūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 30. panta 7. punktu (virtuālā testēšana): / (3)

3.

Apstiprināšanas procedūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 72. panta 1. punktu un VII pielikumu (iekšējais tehniskais dienests): / (3)

4.

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību gadījumā – tipa apstiprinājuma marķējuma piemērs uz sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības:

5.

Piezīmes:

(1)  Nevajadzīgo svītrot.

(2)  Klasificēta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma A daļā dotajām definīcijām.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.


II PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ PLĀKSNĪTE UN TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJAS NUMURS

1. DAĻA

Informācijas dokuments mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN)

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļa obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.6.

0.6.1.

0.6.2.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

9.

9.17.

9.17.1.

9.17.2.

9.17.3.

9.17.4.

9.17.4.1.

9.17.4.2.

9.17.4.3.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

A iedaļa

Tehniskās specifikācijas

1.   Ražotāja obligātā plāksnīte

1.1.

Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Katru transportlīdzekli aprīko ar šajā iedaļā aprakstīto ražotāja obligāto plāksnīti.

1.1.2.

Ražotāja obligāto plāksnīti piestiprina transportlīdzekļa ražotājs vai transportlīdzekļa ražotāja pārstāvis.

1.1.3.

Ražotāja obligātajai plāksnītei jāsastāv no vai nu no:

(a)

taisnstūrveida metāla loksnes, vai

(b)

taisnstūrveida pašlīmējošas uzlīmes.

1.1.4.

Metāla plāksnītes jāpiestiprina ar kniedēm vai ekvivalentu stiprinājumu.

1.1.5.

Uzlīmēm jābūt ar acīm redzamām neatļautas iejaukšanās pazīmēm, drošām pret viltojumiem un pašsagraujošām, notiekot mēģinājumam noņemt uzlīmi.

1.2.

Uz ražotāja obligātās plāksnītes norādāmā informācija

1.2.1.

Uz ražotāja obligātās plāksnītes jābūt neizdzēšami drukātai šādai informācijai norādītajā secībā:

(a)

ražotāja uzņēmuma nosaukums;

(b)

transportlīdzekļa kopējā tipa apstiprinājuma numurs;

(c)

pabeigtības posms – vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu otrajā un turpmākajos posmos, kā minēts Regulas (ES) 2018/858 IX pielikuma 4.2. punktā;

(d)

transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

(e)

tehniski pieļaujamā maksimālā masa;

(f)

sastāva tehniski pieļaujamā maksimālā masa;

(g)

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi secībā no priekšas uz aizmuguri.

1.2.2.

Rakstzīmju, kas minētas 1.2.1. punkta d) apakšpunktā, augstums nedrīkst būt mazāks kā 4 mm.

1.2.3.

Informācijas, kas minēta 1.2.1. punktā un nav transportlīdzekļa identifikācijas numurs, rakstzīmju augstums nedrīkst būt mazāks kā 2 mm.

1.3.

Konkrēti noteikumi

1.3.1.

Piekabes

1.3.1.1.

Piekabēm norāda tehniski pieļaujamo maksimālo statisko vertikālo masu uz sakabes punktu.

1.3.1.2.

Sakabes punktu uzskata par asi. Šo asi numurē ar “0”.

1.3.1.3.

Pirmo asi numurē ar “1”, otro – ar “2” utt., nošķirot ar defisi.

1.3.1.4.

Sastāva masu, kas minēta 1.2.1. punkta f) apakšpunktā, izlaiž.

1.3.2.

Lielas noslodzes transportlīdzekļi

1.3.2.1.

N3, O3 vai O4 kategorijas transportlīdzekļiem norāda tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz asu grupu. “Asu grupai” atbilstošo ierakstu identificē ar burtu “T”, kam seko defise.

1.3.2.2.

M3, N3, O3 vai O4 kategorijas transportlīdzekļiem ražotājs uz ražotāja obligātās plāksnītes drīkst norādīt paredzēto pieļaujamo maksimālo pilno masu reģistrācijā/ekspluatācijā.

1.3.2.2.1.

Ražotāja obligātās plāksnītes daļu, kur minētas masas, sadala divās slejās: kreisās puses slejā norāda paredzētās pieļaujamās maksimālās masas reģistrācijā/ekspluatācijā, un labās puses slejā – tehniski pieļaujamās maksimālās masas.

1.3.2.2.2.

Tās valsts divu burtu kodu, kurā transportlīdzekli paredzēts reģistrēt, norāda kā kreisās puses slejas virsrakstu. Kodam jābūt saskaņā ar standartu ISO 3166-1: 2006.

1.3.2.3.

Prasības, kas noteiktas 1.3.2.1. punktā nepiemēro, ja:

(a)

tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz asu grupu ir tehniski pieļaujamo maksimālo masu summa uz tām asīm, kuras veido šo asu grupu;

(b)

maksimālajai masai uz katru asi, kas veido šo asu grupu, burts “T” pievienots kā sufikss; un

(c)

piemēro 1.3.2.2. punkta prasības, maksimālā pieļaujamā masa uz asu grupu reģistrācijā/ekspluatācijā ir maksimālo pieļaujamo masu reģistrācijā/ekspluatācijā uz tām asīm summa, kas veido šo asu grupu.

1.4.

Papildu informācija

1.4.1.

Ražotājs drīkst sniegt papildu informāciju zem noteiktajiem uzrakstiem vai līdzās tiem, ārpus skaidri marķētā taisnstūra, kas ietver tikai 1.2. un 1.3. punktā minēto informāciju.

1.5.

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugi

1.5.1.

Ražotāja obligātās plāksnītes vairāku dažādu paraugu piemēri ir doti B iedaļā.

1.5.2.

Paraugos norādītie dati ir izdomāti.

1.6.

Prasības novietojumam uz transportlīdzekļa

1.6.1.

Ražotāja obligātajai plāksnītei jābūt stingri piestiprinātai labi redzamā un viegli pieejamā vietā.

1.6.2.

Atrašanās vietu izvēlas tā, ka daļa, kurai tā piestiprināta, ekspluatācijas laikā nav nomaināma.

2.   Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)

2.1.

VIN sastāv no šādām trim daļām un kontrolcipara:

(a)

ražotāja starptautiskā identifikatora (WMI);

(b)

transportlīdzekļa apraksta daļas (VDS);

(c)

transportlīdzekļa norādes daļas (VIS).

2.2.

WMI sastāv no transportlīdzekļa ražotājam piešķirta koda, kas ļauj identificēt šo ražotāju.

2.2.1.

Kods satur trīs burtciparu rakstzīmes – lielos latīņu burtus vai arābu ciparus, ko piešķir kompetentā iestāde valstī, kurā atrodas ražotāja galvenā uzņēmējdarbības vieta.

2.2.2.

Kompetentajai iestādei darbojas saskaņoti ar starptautisko organizāciju, kura minēta standartā ISO 3780: 2009 “Ceļu transportlīdzekļi – starptautiskais ražotāja identifikācijas (WMI) kods”.

2.2.3.

Ja ražotāja globālais ražošanas apjoms ir mazāks nekā 500 transportlīdzekļiem gadā, trešā rakstzīme vienmēr ir “9”. Lai identificētu šādus ražotājus, 2.2. punktā minētā kompetentā iestāde piešķir VIS trešo, ceturto un piekto rakstzīmi.

2.3.

VDS satur piecas burtciparu rakstzīmes – lielos latīņu burtus vai arābu ciparus, kas kalpo transportlīdzekļa vispārīgo raksturlielumu norādīšanai. Ja ražotājs neizmanto vienu vai vairākas no piecām rakstzīmēm, neizmantotās vietas aizpilda ar burtciparu rakstzīmēm pēc ražotāja izvēles, lai kopējais rakstzīmju skaits būtu piecas.

2.4.

VIN devītā pozīcija ir kontrolcipars, kas ir matemātiski pareizs saskaņā ar C iedaļā norādīto formulu.

2.5.

VIS sastāv no astoņām burtciparu rakstzīmēm – lielajiem latīņu burtiem vai arābu cipariem, no kuriem pēdējie četri ir tikai cipari.

VIS kopā ar WMI un VDS skaidri identificē konkrēto transportlīdzekli. Jebkuru neizmantoto vietu aizpilda ar ciparu “0”, lai kopējais rakstzīmju skaits būtu astoņas.

2.6.

Uz šasijas marķētā VIN rakstzīmju augstums nedrīkst būt mazāks kā 7 mm.

2.7.

Starp rakstu zīmēm nedrīkst būt atstarpes.

2.8.

Burtu “I”, “O” vai “Q” izmantošana nav atļauta.

2.9.

VIN sākumu un beigas ierobežo viens simbols pēc ražotāja izvēles. Šis simbols nedrīkst būt ne romiešu lielais burts, ne arābu cipars.

2.9.1.

Ja VIN ir marķēts vienā rindā, 2.9. punkta prasību drīkst neizpildīt.

2.9.2.

Ja VIN ir marķēts divās rindās, 2.9. punkta prasību piemēro katrai rindai.

2.10.

Prasības VIN atrašanās vietai uz transportlīdzekļa

2.10.1.

VIN marķē vienā rindā.

2.10.1.1.

Ja tādu tehnisku iemeslu dēļ kā vietas trūkums VIN nevar marķēt vienā rindā, nacionālā iestāde pēc ražotāja pieprasījuma drīkst atļaut VIN marķēt divās rindās. Tādā gadījumā 2.1. punktā minētās daļas nedrīkst būt pārtrauktas.

2.10.2.

VIN marķē uz šasijas, rāmja vai citas līdzīgas struktūras, to ieštancējot vai iekaļot.

2.10.3.

Šā paņēmiena vietā drīkst izmantot citus paņēmienus, kam pierādīta spēja nodrošināt tādu pašu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos vai viltošanu kā iekalšanai.

2.10.4.

VIN marķē skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā tā, ka marķējums nav izdzēšams vai sabojājams.

2.10.5.

VIN jāatrodas transportlīdzekļa labajā pusē.

B iedaļa

Obligātās plāksnītes paraugs

1.   A PARAUGS

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

JERMY CLARKFILS AUTOMOBILES S.A.

e2*2018/858*11460

VRZUA5FX29J276031

1 850  kg

3 290  kg

1 - 1 100  kg

2 - 880 kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs M1 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Francijā.

2.   B PARAUGS

M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem

DEMURO VEICOLI COMMERCIALI S.P.A.

e3*2018/858*52288

ZCFC35A3405850414

(IT)

17 990  kg

40 000  kg

1 - 7 100  kg

2 - 11 500  kg

T - kg

17 990  kg

44 000  kg

1 - 7 100  kg

2 - 11 500  kg

T - kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs M3 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Itālijā.

Piezīme:

kreisās puses sleja nav obligāta.

3.   C PARAUGS

O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem

KAPITÅN SLØW

e5*2018/858*11460

YSXFB56VX71134031

1 500  kg

0 - 100 kg

1 - 1 100  kg

2 - 880 kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs O2 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Zviedrijā.

4.   D PARAUGS

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem

Jalo Pnik CO. TD

e8*2018/858*10036

2T0YX646XX7472266

(CZ)

34 000  kg

0 - 8 000  kg

1 - 9 000  kg

2 - 9 000  kg

3 - 9 000  kg

T - 27 000  kg

37 000  kg

0 - 8 000  kg

1 - 10 000  kg

2 - 10 000  kg

3 - 10 000  kg

T - 30 000  kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs O4 kategorijas transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Čehijas Republikā.

Piezīme:

kreisās puses sleja nav obligāta.

5.   E PARAUGS

papildu plāksnīte vairākos posmos izgatavotiem transportlīdzekļiem (saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 IX pielikuma 4.2. punktu)

HaMsTeR conversions LLP

e49*2018/858*01912

3. posms

VRZUA5FX29J276031

1 900  kg

kg

1 - 1 200  kg

2 - kg

Ražotāja obligātās plāksnītes paraugs N1 kategorijas vairākos posmos izgatavotam transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts Kiprā. Šajā plāksnītē minēta tehniski pieļaujamā masa, kas nozīmē, ka tā tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Šajā plāksnītē nav minēta sastāva tehniski pieļaujamā maksimālā masa, kas nozīmē, ka tā nav tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Turklāt ieraksta “0” nav, kas nozīmē, ka ir pieļaujama piekabes vilkšana ar transportlīdzekli. Šajā plāksnītē minēta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz pirmās ass, kas nozīmē, ka tā tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā. Šajā plāksnītē nav minēta tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz otrās ass, kas nozīmē, ka tā nav tikusi mainīta konkrētajā apstiprināšanas posmā.

C iedaļa

Kontrolcipars

1.   Kontrolciparu aprēķina, veicot 1.1. līdz 1.4. punktā noteiktās matemātiskās darbības.

1.1.

Katram VIN ciparam piešķir tā faktisko matemātisko vērtību un katram burtam – šādu vērtību:

A = 1

J = 1

S = 2

B = 2

K = 2

T = 3

C = 3

L = 3

U = 4

D = 4

M = 4

V = 5

E = 5

N = 5

W = 6

F = 6

P = 7

X = 7

G = 7

R = 9

Y = 8

H = 8

 

Z = 9

1.2.

Katrai VIN rakstzīmei piešķirto vērtību reizina ar šādu pozīcijas svara koeficientu:

1. = 8

10. = 9

2. = 7

11. = 8

3. = 6

12. = 7

4. = 5

13. = 6

5. = 4

14. = 5

6. = 3

15. = 4

7. = 2

16. = 3

8. = 10

17. = 2

9. = kontrolcipars

 

1.3.

Iegūtos reizinājumus saskaita un kopsummu izdala ar 11.

1.4.

Kontrolcipara (skaitļi no 0 līdz 9 vai X) pamatā ir vai nu dalījuma atlikums vai atlikuma decimālais ekvivalents (noapaļots līdz tuvākajai tūkstošdaļai), kā norādīts turpmāk.

Kontrolcipars

Dalījuma atlikums

Atlikuma decimālais ekvivalents

0

0

0

1

1/11

0,091

2

2/11

0,182

3

3/11

0,273

4

4/11

0,364

5

5/11

0,455

6

6/11

0,545

7

7/11

0,634

8

8/11

0,727

9

9/11

0,818

X

10/11

0,909

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz obligāto plāksnīti un transportlīdzekļa identifikācijas numuru saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] II pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.   

Papildu informācija:

1.1.   

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

2.   

Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta:

3.   

Ražotāja obligātās plāksnītes atrašanās vieta:

4.   

Vairākos posmos izgatavota transportlīdzekļa obligātā plāksnīte: ir / nav (1)

5.   

Piezīmes:


(1)  Lieko svītrot.


III PIELIKUMS

PRIEKŠĒJO UN AIZMUGURĒJO REĢISTRĀCIJAS NUMURA ZĪMJU UZSTĀDĪŠANAS UN PIESTIPRINĀŠANAS VIETA

1. DAĻA

Mehānisko transportlīdzekļu vai to piekabju ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz priekšējo un aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējās un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

2.

2.4.

2.4.2.

2.4.2.3.

2.6.

9.

9.14.

9.14.1.

9.14.2.

9.14.3.

9.14.4.

9.14.5.

9.14.5.1.

9.14.5.2.

9.14.5.3.

9.14.5.4.

9.14.6.

9.14.7.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

praktiski līdzena virsma” ir cieta materiāla virsma, kas var sastāvēt no rakstā veidota tīkla vai režģa, ar liekuma rādiusu vismaz 3 000 mm;

1.2.

rakstā veidota tīkla virsma” ir virsma, kas sastāv no vienmērīgi izvietotu formu raksta, piemēram, apļu, ovālu, rombu, taisnstūru vai kvadrātu caurumiem, kuri vienmērīgi izvietoti intervālos, kas nepārsniedz 15 mm;

1.3.

režģa virsma” ir virsma, kuru veido paralēli stieņi, kas izvietoti vienmērīgi un kuru savstarpējais attālums nepārsniedz 15 mm;

1.4.

nominālā virsma” ir teorētiska, ģeometriski ideāla virsma, neņemot vērā tādus virsmas nelīdzenumus kā izvirzījumi vai iesitumi;

1.5.

transportlīdzekļa gareniskā vidusplakne” ir transportlīdzekļa simetrijas plakne vai, ja transportlīdzeklis nav simetrisks, vertikālā gareniskā plakne, kas iet caur transportlīdzekļa asu vidu;

1.6.

slīpums” ir leņķiskās novirzes lielums attiecībā pret vertikālo plakni.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Transportlīdzekļiem jābūt vietai aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai.

2.1.1.

M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem papildus jābūt vietai priekšējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai.

2.1.2.

O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar divām atsevišķām vietām aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai (t. i., dodot iespēju identificēt velkošo transportlīdzekli, ja to prasa nacionālā iestāde).

2.2.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas forma un izmēri

2.2.1.

Paredzētajai uzstādīšanas vietai ir jāietver taisnstūra formas vieta ar šādiem minimālajiem izmēriem:

vai nu (“platā zīme”)

platums: 520 mm

augstums: 120 mm

vai (“augstā zīme”)

platums: 340 mm

augstums: 240 mm.

2.3.

Priekšējo un aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzstādīšana un piestiprināšana

2.3.1.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai ir jāietver līdzena vai praktiski līdzena taisnstūra virsma.

2.3.1.1.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas pamatne drīkst būt salāgošanas plāksne vai balstenis, ja tāda tiek nodrošināta kā standarta aprīkojums. Tā drīkst būt konstruēta tā, ka ir piestiprināma transportlīdzeklim tikai kopā ar reģistrācijas numura zīmi.

2.3.1.2.

Transportlīdzekļa ražotājs drīkst nodrošināt reģistrācijas numura izvēles vai alternatīvas vietas uz transportlīdzekļa ar nosacījumu, ka arī tās atbilst prasībām.

2.3.2.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes nosegtajā virsmā drīkst būt atveres vai spraugas; tomēr šīs atveres vai spraugas nedrīkst būt vairāk kā 75 mm augstas, neņemot vērā to platumu.

2.3.3.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes nosegtajai virsmai drīkst būt izvirzījumi ar nosacījumu, ka šie izvirzījumi neizvirzās par vairāk nekā 5,0 mm no nominālās virsmas. Ļoti mīksta materiāla, tāda kā putuplasts vai filcs, starplikas reģistrācijas numura zīmes vibrācijas novēršanai, neņem vērā.

2.3.4.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai ir jābūt tādai, ka ar testa zīmi, kā noteikts 3.4. punktā, piestiprinātu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, ir izpildītas šādas prasības.

2.3.4.1.

Priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietas izvietojums

2.3.4.1.1.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai transportlīdzekļa priekšā jābūt tādai, ka zīmi var pilnībā novietot starp abām paralēlajām garenvirziena vertikālajām plaknēm, kas iet caur transportlīdzekļa galējiem ārējiem punktiem, neņemot vērā jebkādas netiešās redzamības ierīces. Pati paredzētā vieta nedrīkst platumā būt transportlīdzekļa galējais ārējais punkts.

2.3.4.1.2.

Reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietai transportlīdzekļa aizmugurē jābūt tādai, ka zīmi var pilnībā novietot starp abām paralēlajām garenvirziena vertikālajām plaknēm, kas iet caur transportlīdzekļa galējiem ārējiem punktiem, neņemot vērā jebkādas netiešās redzamības ierīces. Pati paredzētā vieta nedrīkst platumā būt transportlīdzekļa galējais ārējais punkts.

2.3.4.1.3.

Priekšējai un aizmugurējai reģistrācijas numura zīmei jābūt perpendikulārai (± 5°) transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, mērot zīmes centrā.

2.3.4.2.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes izvietojums attiecībā pret vertikālo šķērsplakni

2.3.4.2.1.

Zīme drīkst būt slīpa par ne mazāk kā – 5° un ne vairāk kā 30° attiecībā pret vertikāli ar nosacījumu, ka zīmes augšējās malas augstums nav lielāks kā 1 500 mm no zemes virsmas.

2.3.4.2.2.

Zīme drīkst būt slīpa par ne mazāk kā – 15° un ne vairāk kā 5° attiecībā pret vertikāli ar nosacījumu, ka zīmes augšējās malas augstums ir lielāks nekā 1 500 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes augstums no zemes virsmas

2.3.4.3.1.

Priekšējās zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties mazāk kā 100 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.2.

Aizmugurējās zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties mazāk kā 200 mm no zemes virsmas.

2.3.4.3.3.

Priekšējās un aizmugurējās zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas nedrīkst pārsniegt 1 500 mm.

2.3.4.3.3.1.

Atkāpjoties no 2.3.4.3.3. punkta, speciālajiem transportlīdzekļiem, ja nav praktiski iespējams ievērot priekšējās vai aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vietas augstuma prasību transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ, maksimālais augstums drīkst pārsniegt 1 500 mm ar nosacījumu, ka tā atrodas tik tuvu šai robežai, cik to ļauj transportlīdzekļa konstrukcija.

2.3.4.4.

Ģeometriskā redzamība

2.3.4.4.1.

Priekšējām un aizmugurējām zīmēm ir jābūt redzamām visā telpā, ko ierobežo šādas četras plaknes:

(a)

divas vertikālās plaknes, kas pieskaras abām zīmes sānu malām un ar transportlīdzekļa garenisko vidusplakni veido 30° leņķi, mērītu uz āru pa kreisi un pa labi no zīmes;

(b)

plakne, kas skar zīmes augšējo malu un veido 15° leņķi, mērītu uz augšu no horizontāles;

(c)

horizontāla plakne, kas iet caur zīmes apakšējo malu gadījumā, ja zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas nepārsniedz 1 500 mm;

(d)

plakne, kas skar zīmes augšējo malu un veido 15° leņķi, mērītu uz leju no horizontāles, gadījumā, ja zīmes augšējās malas augstums no zemes virsmas pārsniedz 1 500 mm.

Priekšējai zīmei ir jābūt redzamai virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi, un aizmugurējai zīmei ir jābūt redzamai virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

2.3.4.4.2.

Iepriekš aprakstītajā vietā nedrīkst atrasties nekāds struktūras elements, pat pilnīgi caurredzams.

2.3.4.5.

Attālums starp uzstādītas un piestiprinātas reģistrācijas numura zīmes malām un faktisko zīmes vietas virsmu nedrīkst pārsniegt 5,0 mm visā zīmes perimetrā.

2.3.4.5.1.

Šo attālumu drīkst pārsniegt, ja to mēra pie rakstā veidota tīkla acs vai atstarpes rakstā veidota tīkla virsmā vai starp paralēliem stieņiem režģa virsmā.

2.3.5.

Uzstādītas un piestiprinātas testa zīmes faktisko stāvokli un formu, kā noteikts iepriekš, jo īpaši tās iegūto liekuma rādiusu, ņem vērā aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma ierīcei noteikto prasību izpildes nolūkā.

2.4.

Citas prasības

2.4.1.

Reģistrācijas numura zīmes esība nedrīkst būt par pamatu vai daļēju pamatu, lai tai piestiprinātu, uzstādītu vai pievienotu jebkādu citu transportlīdzekļa daļu, sastāvdaļu vai ierīci (piem., uz reģistrācijas numura zīmes nedrīkst stiprināt apgaismes ierīces balstus).

2.4.2.

Reģistrācijas numura zīmes noņemšanas rezultātā neviena transportlīdzekļa daļa, salāgošanas plāksne, sastāvdaļa vai ierīce nedrīkst kļūt vaļīga vai atdalīties.

2.4.3.

Kad reģistrācijas numura zīme ir piestiprināta, tās redzamība nedrīkst būt samazināta normālos lietošanas apstākļos, jo īpaši vibrāciju un dinamisko spēku, tādu kā braukšanas radītu vēja spēku, iedarbības rezultātā.

2.4.4.

Nav atļauts nodrošināt reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas vietu, kas var viegli pagriezties uz augšu un/vai uz leju, pārsniedzot 2.3.4.2.1. un 2.3.4.2.2. punktā noteiktos leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa struktūru normālos braukšanas apstākļos (t. i., ar aizvērtām durvīm vai piekļuves paneļiem).

2.4.5.

Ja transportlīdzekļa ražotājs ir deklarējis, ka transportlīdzeklis ir piemērots slodžu vilkšanai (Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punktā minētā informācijas dokumenta 2.11.5. punkts) un jebkāda piemērotas mehāniskās sakabes ierīces daļa, kura ir vai nav uzstādīta mehāniskā transportlīdzekļa tipam, varētu (daļēji) aizsegt aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un stiprināšanas vietu, piemēro šādus nosacījumus:

(a)

instrukcijās mehāniskā transportlīdzekļa lietotājam (piem., īpašnieka rokasgrāmatā, transportlīdzekļa rokasgrāmatā) skaidri norāda, ka nav atļauta tādas mehāniskās sakabes ierīces uzstādīšana, ko nevar viegli noņemt vai pārpozicionēt;

(b)

instrukcijās arī skaidri norāda, ka uzstādīta mehāniskās sakabes ierīce vienmēr jānoņem vai jāpārpozicionē, kad to neizmanto; un

(c)

gadījumā, ja transportlīdzekļa sistēmai ir tipa apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 55 (1), ir jānodrošina arī noņemšanas, pārpozicionēšanas un/vai alternatīva novietojuma nosacījumu pilnīga ievērošana attiecībā uz apgaismojuma uzstādīšanu un aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vietu.

3.

Testa procedūra

3.1.

Reģistrācijas numura testa zīmes vertikālā slīpuma un augstuma no zemes virsmas noteikšana

3.1.1.

Transportlīdzekli novieto uz gludas horizontālas virsmas. Pirms mērījumu veikšanas vadāmos riteņus iestata taisnvirziena kustībai atbilstošā stāvoklī, un transportlīdzekļa masu noregulē tādu, kāda ir masa nokomplektētā stāvoklī, bet bez vadītāja.

3.1.2.

Ja transportlīdzeklim ir hidropneimatiska, hidrauliska vai pneimatiska balstiekārta vai cita ierīce, ko var regulēt atkarībā no slodzes, to testē ar balstiekārtu vai ierīci normālas ekspluatācijas stāvoklī, ko norādījis ražotājs.

3.1.3.

Ja reģistrācijas numura testa zīmes primārā un redzamā puse ir vērsta uz leju, slīpuma mērījumu izsaka kā negatīvu (mīnusa) leņķi.

3.2.

Izvirzījumus mēra perpendikulāri un tieši pret nominālo virsmu, ko nosegs reģistrācijas numura zīme.

3.3.

Attālumu starp uzstādītas un piestiprinātas reģistrācijas numura zīmes malu un virsmu mēra perpendikulāri un tieši pret faktisko virsmu, ko nosegs zīme.

3.4.

Atbilstības pārbaudei izmantotajai reģistrācijas numura zīmei ir jābūt vienu no 2.2.1. punktā noteiktajiem diviem izmēriem, un biezums nedrīkst pārsniegt 4,0 mm. Stūru rādiusam jābūt 10 mm.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (2) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz reģistrācijas numura zīmes vietām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] III pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (2):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Papildu informācija:

1.1.

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

1.2.

Reģistrācijas numura zīmes vietu (priekšā un aizmugurē) apraksts:

2.

Reģistrācijas numura zīmes vieta ir piemērota tādas reģistrācijas numura zīmes piestiprināšanai, kuras izmēri ir līdz (mm):

2.1.

priekšā: 520 × 120 / 340 × 240 (2)

2.2.

aizmugurē: 520 × 120 / 340 × 240 (2)

2.3.

otras aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes piestiprināšanai O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem: 520 × 120 / 340 × 240 (2)

4.

Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta ir aizsegta, kad ir uzstādīta jebkāda mehāniskās sakabes ierīce: / (2)

5.

Piezīmes:

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 55 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu sastāvu mehāniskās sakabes sastāvdaļu apstiprināšanu (OV L 153, 15.6.2018, 179. lpp.).

(2)  Lieko svītrot.


IV PIELIKUMS

VĒJSTIKLA TĪRĪŠANAS UN APSKALOŠANAS SISTĒMAS

1. DAĻA

A iedaļa

Mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz to vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

3.

3.2.

3.2.1.8.

3.2.5.

3.2.5.1.

3.2.5.2.

3.2.5.2.1.

3.2.5.2.2.

3.3.

3.3.1.1.

3.3.1.2.

3.3.2.

3.3.2.3.

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

3.4.4.

3.4.4.5.

3.4.4.6.

4.

4.7.

9.

9.2.

9.4.

9.4.1.

9.5.

9.5.1.

9.5.1.1.

9.5.1.2.

9.5.1.3.

9.5.1.4.

9.5.1.5.

9.6.

9.6.1.

9.7.

9.7.1.

9.8.

9.8.2.

9.10.

9.10.3.

9.10.3.5.

9.10.3.5.1.

9.10.3.6.

9.10.3.6.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

B iedaļa

Vējstikla apskalošanas sistēmu kā atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājuma informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumu

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādus rasējumus iesniedz attiecīgā mērogā un pietiekami detalizētus A4 izmērā vai salocītus līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

Ja šajā informācijas dokumentā minētajām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, nodrošina informāciju par to veiktspēju.

0.

0.1.

0.2.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.7.

0.8.

0.9.

9.7.

9.7.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

tīrītāja lauks” ir laukums(-i) uz vējstikla, ko notīra tīrītāja slotiņa(-as), tīrīšanas sistēmai darbojoties normālos darba apstākļos;

1.2.

tīrīšanas sistēmas darbība ar pārtraukumiem” ir tīrīšanas sistēmas automātisks, pārtrauktas darbības režīms, kur pēc katra pilna cikla ir laikposms, kad tīrītāji ir nekustīgi vienā konkrētā, noteiktā nekustīguma pozīcijā;

1.3.

apskalotāja vadības ierīce” ir ierīce, ar ko apskalošanas sistēmu manuāli aktivizē un deaktivizē;

1.4.

apskalošanas sūknis” ir ierīce šķidruma pārvietošanai no apskalošanas sistēmas uzglabāšanas tvertnes uz vējstikla ārējo virsmu;

1.5.

sprausla” ir ierīce, kas kalpo šķidruma virzīšanai uz vējstiklu;

1.6.

pilnīgi uzpildīta sistēma” ir sistēma, kas ir normāli aktivizēta uz kādu laikposmu un kur šķidrums ticis pārvietots caur sūkni un cauruļvadiem un izplūdis pa sprauslu(-ām);

1.7.

notīrītais laukums” ir iepriekš netīrs laukums, kur pēc pilnīgas nožūšanas vairs nav pilienu un netīrumu palieku;

1.8.

skata zona A” ir testa zona A, kā noteikts 21. pielikuma 2.2. punktā ANO Noteikumos Nr. 43 (1) par vienotiem noteikumiem par drošības stiklojuma materiālu apstiprināšanu un to uzstādīšanu transportlīdzekļos.

1.9.

skata zona B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot 2.4.1. punktā definēto zonu (t. i., ietverot skata zonu A).

1.10.

telpiskā atskaites sistēma” ir atskaites koordinātu sistēma, kā aprakstīts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 1. pielikumā;

1.11.

transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēma

2.1.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar vējstikla tīrīšanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, vadītājam nedarot neko citu, kā vien pārslēdzot vadības ierīci, kura nepieciešama vējstikla tīrīšanas sistēmas ieslēgšanai un izslēgšanai, ieslēgtā pozīcijā.

2.1.1.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāsastāv no vienas vai vairākām tīrītāja svirām, kurām ir vienkārši nomaināmas lāpstiņas.

2.1.2.

Vējstikla tīrītāja laukam jāietver vismaz 98 % no skata zonas A.

2.1.3.

Vējstikla tīrītāja laukam jāietver vismaz 80 % no skata zonas B.

2.1.4.

Vējstikla tīrītāja laukam ir jāatbilst 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasībām, kad sistēma darbojas ar 2.1.5.1. punktam atbilstošu slaucīšanas frekvenci, un tas jātestē atbilstoši 3.1.10. līdz 3.1.10.3. punkta nosacījumiem.

2.1.5.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jābūt vismaz diviem tīrīšanas frekvences iestatījumiem:

2.1.5.1.

viena frekvence — ne mazāk kā 10 un ne vairāk kā 55 cikli minūtē;

2.1.5.2.

viena frekvence — ne mazāk kā 45 pilni cikli minūtē.

2.1.5.3.

Atšķirībai starp augstākās un zemākās tīrīšanas frekvences iestatījumu ir jābūt vismaz 15 cikli minūtē.

2.1.5.4.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas darbību ar pārtraukumiem drīkst izmantot, lai izpildītu 2.1.5.1. līdz 2.1.5.3. punkta prasības.

2.1.6.

Frekvences, kas minētas 2.1.5. līdz 2.1.5.3. punktā, testē 3.1.1. līdz. 3.1.6. un 3.1.8. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.7.

Ja vējstikla tīrīšanas sistēma tiek apturēta, vadības ierīci pārslēdzot izslēgtā stāvoklī, tīrītāja svirai(-ām) un slotiņai(-ām) ir jāatgriežas to sākumstāvokļa pozīcijās.

2.1.8.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj izturēt vismaz 15 sekunžu ilga apturēšana. Ir atļauta automātisku ķēdes aizsardzības ierīču izmantošana ar nosacījumu, ka iespējamai atiestatīšanai nav jāveic nekāda cita darbība, izņemot vējstikla tīrītāja vadības ierīces darbināšanu.

2.1.9.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas spēju izturēt apturēšanu, kas minēta 2.1.8. punktā, testē 3.1.7. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.10.

Ja vējstikla tīrītāja sviras(-u) vai slotiņas(-u) sākumstāvokļa pozīcija neatrodas ārpus skata zonas B, ir jābūt iespējai manuāli pārvietot tīrītāja sviru(-as) tādā pozīcijā, ka tīrītāja slotiņu(-as) var pacelt no tās/to pozīcijas uz vējstikla, lai vējstiklu varētu tīrīt manuāli.

2.1.11.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj 120 sekundes darboties uz sausa vējstikla apkārtējā temperatūrā – 18° bez veiktspējas pasliktināšanās.

2.1.12.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas darbību – 18 °C temperatūrā testē 3.1.11. punktā noteiktajos apstākļos.

2.1.13.

Vējstikla tīrīšanas sistēmai ir jāturpina atbilst 2.1.2. punkta prasībām, nemazinoties darbības efektivitātei, kad tā darbojas maksimālajā frekvencē un kad transportlīdzeklis ir pakļauts relatīvajam gaisa plūsmas ātrumam, kas ir vienāds ar 80 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma vai 160 km/h, vadoties pēc mazākā. Vējstikla skata zona A ir jāsagatavo atbilstoši 3.1.8. un 3.1.9. punktam. Šajos apstākļos verificē arī ar vējstikla, tīrītāja sviras(-u) un tīrītāja slotiņas(-u) izmēriem un formu saistītie aerodinamiskie efekti, arī ņemot vērā 3.1.9.1. punktu. Testa laikā tīrītāja slotiņai(-ām) ir jāpaliek saskarē ar vējstiklu, un nav pieļaujama pilnīga pacelšanās. Katrā pilnā darbības ciklā tīrītāja slotiņai(-ām) ir jāsaglabā pilnīgs kontakts ar vējstiklu 2.1.2. punktā noteiktajā zonā, un nav pieļaujama jebkāda daļējā pacelšanās augšupvērstā, kā arī lejupvērstā vēziena laikā.

2.2.

Vējstikla apskalošanas sistēma

2.2.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar vējstikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādi rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta saskaņā ar 3.2.1.1. līdz 3.2.1.1.2. punktā noteikto procedūru.

2.2.2.

Temperatūras cikli saskaņā ar 3.2.1. līdz 3.2.5. punktu nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju.

2.2.3.

Vējstikla apskalošanas sistēmai ir jāspēj izsmidzināt šķidrumu uz vējstikla mērķa zonas bez jebkādas noplūdes pazīmēm, jebkādu cauruļvadu atvienošanās un jebkuras sprauslas darbības traucējumiem normālos apstākļos, apkārtējā temperatūrā starp – 18 °C un 80°C. Turklāt, kad sprauslas ir aizsprostotas, sistēmā nedrīkst būt noplūdes un jebkādu cauruļvadu atvienošanās pazīmju.

2.2.4.

Vējstikla apskalošanas sistēmai ir jāspēj pievadīt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai notīrītu vismaz 60 % no skata zonas A apstākļos, kas noteikti 3.2.6. līdz 3.2.6.4. punktā.

2.2.5.

Vējstikla apskalošanas sistēmai jābūt manuāli aktivizējamai ar apskalotāja vadības ierīci. Turklāt sistēmas aktivizēšana un deaktivizēšana drīkst būt saskaņota un kombinēta ar jebkādu citu transportlīdzekļa sistēmu.

2.2.6.

Šķidrumu saturošās tvertnes tilpumam jābūt ≥ 1,0 litru.

3.

Testa procedūra

3.1.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas testēšanas apstākļi

3.1.1.

Turpmāk aprakstītos testus veic 3.1.2. līdz 3.1.5. punktā aprakstītajos apstākļos, ja nav noteikts citādi.

3.1.2.

Apkārtējai temperatūrai ir jābūt starp 5 °C un 40 °C.

3.1.3.

Vējstiklu uztur pastāvīgi slapju.

3.1.4.

Elektriskas vējstikla tīrīšanas sistēmas gadījumā ir jāievēro šādi papildu nosacījumi.

3.1.4.1.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām.

3.1.4.2.

Motoram, ja tas uzstādīts, jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 30 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks scenārijs, ņemot vērā motora apgriezienus, strādājoša motora periodisku vai pilnīgu neesību normālos braukšanas apstākļos. Ja vējstikla tīrīšanas sistēma var izpildīt prasības bez iedarbināta motora, motoram nav obligāti jādarbojas.

3.1.4.3.

Tuvās gaismas lukturiem ir jābūt ieslēgtiem.

3.1.4.4.

Visām uzstādītajām apsildes, ventilācijas, pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām (neatkarīgi no to atrašanās vietas transportlīdzeklī) jādarbojas maksimāla elektroenerģijas patēriņa režīmā.

3.1.5.

Ar saspiestu gaisu vai vakuumu darbināmām vējstikla tīrīšanas sistēmām ir jāspēj nepārtraukti darboties ar iepriekš noteiktajām tīrīšanas frekvencēm neatkarīgi no motora apgriezieniem un motora noslodzes vai akumulatoru baterijas minimālā un maksimālā uzlādes līmeņa, ko ražotājs ir norādījis normālai darbībai.

3.1.6.

Vējstikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas frekvencēm pēc 20 minūšu sākotnējās darbināšanas uz slapja vējstikla ir jāatbilst 2.1.5. līdz 2.1.5.3. punkta prasībām.

3.1.7.

Ja tīrītāja sviras uz 15 sekunžu laikposmu tiek noturētas pozīcijā, kas atbilst pusei cikla, vējstikla tīrītāja vadības ierīcei esot iestatītai uz maksimālo tīrīšanas frekvenci, 2.1.8. punkta prasības uzskata par izpildītām.

3.1.8.

Vējstikla ārējai virsmai ir jābūt rūpīgi attaukotai ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3% un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.1.9.

Uz vējstikla ārējās virsmas uzklāj 4. punktā noteiktajai specifikācijai atbilstoša testa maisījuma pārklājumu un ļauj tam nožūt.

3.1.9.1.

Kad vējstikla ārējā virsma ir sagatavota atbilstoši 3.1.8. un 3.1.9. punktam, vējstikla apskalošanas sistēmu drīkst izmantot piemērojamo testu laikā.

3.1.10.

Vējstikla tīrītāju sistēmas tīrītāja lauku, kas minēts 2.1.4. punktā, nosaka šādi.

3.1.10.1.

Vējstikla ārējā virsma ir jāapstrādā saskaņā ar 3.1.8. un 3.1.9. punktu.

3.1.10.2.

Lai verificētu 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasību izpildi, aktivizē vējstikla tīrīšanas sistēmu, ņemot vērā 3.1.9.1. punktu, un fiksē tīrītāja lauka ģeometrisko formu, un salīdzina to ar skata zonas A un B ģeometrisko formu.

3.1.10.3.

Tehniskais dienests drīkst piekrist alternatīvai testa procedūrai (piem., virtuālai testēšanai), lai verificētu 2.1.2. un 2.1.3. punkta prasību izpildi.

3.1.11.

Prasībām, kas noteiktas 2.1.11. punktā, jābūt izpildītām apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C, kādā transportlīdzeklis ir bijis uzturēts vismaz četras stundas. Transportlīdzekli sagatavo darbībai 3.1.4. līdz 3.1.5. punktā noteiktajos apstākļos. Testa laikā tīrīšanas sistēmu darbina normāli, bet ar maksimālo tīrīšanas frekvenci. Tīrītāja lauks nav jāievēro.

3.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmas testēšanas apstākļi

3.2.1.

Tests Nr. 1 Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā 20 ± 2°C. Ūdenim ir jābūt stabilizētam šajā temperatūrā.

3.2.1.1.

Visām sprauslu izejām ir jābūt bloķētām ar izbāzni vietās, kur šķidrums iziet no šīm sprauslām, un vējstikla apskalotāja vadības ierīce jāaktivizē sešas reizes vienas minūtes laikā, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm.

3.2.1.1.1.

Ja vējstikla apskalošanas sistēma tiek darbināta ar autovadītāja muskuļu spēku, ar roku darbināma sūkņa gadījumā pieliktajam spēkam ir jābūt 11,0 līdz 13,5 daN. Ar kāju darbināma sūkņa gadījumā pieliktajam spēkam ir jābūt 40,0 līdz 44,5 daN.

3.2.1.1.2.

Elektrisku sūkņu gadījumā testēšanas spriegums nedrīkst būt mazāks par nominālo spriegumu un lielāks par nominālo spriegumu plus 2 volti.

3.2.1.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspējai testa beigās ir jāatbilst 2.2.3. punktam.

3.2.2.

Tests Nr. 2 Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam.

3.2.2.1.

Vējstikla apskalotāja vadības ierīce jāaktivizē sešas reizes vienas minūtes laikā, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm, saskaņā ar 3.2.1.1.1. un 3.2.1.1.2. punktu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā izkusis. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.3.

Tests Nr. 3 Zemas temperatūras cikla iedarbības tests

3.2.3.1.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz četrām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3°C, lai apskalošanas sistēmas ūdens kopējā masa sasaltu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā atkusis, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā uz četrām stundām. Šo sasalšanas/atkušanas ciklu atkārto sešas reizes. Visbeidzot, kad vējstikla apskalošanas sistēma ir novietota 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā un ledus ir pilnībā izkusis, lai arī ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam, vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.3.2.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar zemai temperatūrai piemērotu vējstikla apskalošanas šķidrumu, kas sastāv no 50 % metanola vai izopropilspirta šķīduma ūdenī, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca). Sistēma vismaz uz četrām stundām ir jānovieto – 18 ± 3°C apkārtējā temperatūrā. Šķidrumam šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.4.

Tests Nr. 4 Augstas temperatūras cikla iedarbības tests

3.2.4.1.

Ja vējstikla apskalošanas sistēmas jebkāda daļa atrodas motora nodalījumā, sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām novieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu.

3.2.4.2.

Ja vējstikla apskalošanas sistēmas neviena daļa neatrodas motora nodalījumā, sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām novieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Pēc tam sistēmu novieto 20 ± 2°C apkārtējā temperatūrā. Kad ūdens temperatūra ir stabilizējusies, vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu. Pēc tam sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni un uz vismaz astoņām stundām atstāj apkārtējā temperatūrā 60 ± 3°C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspēju tad verificē, iedarbinot sistēmu saskaņā ar 3.2.1.1. un 3.2.1.2. punktu. Alternatīvi ražotājs drīkst pieprasīt vējstikla apskalošanas sistēmas testēšanu 3.2.4.1. punktā noteiktajos apstākļos.

3.2.5.

Vējstikla apskalotāja testi, kas noteikti 3.2.1. līdz 3.2.4.2. punktā, ir jāveic secīgi vienai un tai pašai vējstikla apskalošanas sistēmai. Sistēmu drīkst testēt vai nu uzstādītu transportlīdzekļa tipā, kura ES tipa apstiprinājums ir pieteikts, vai atsevišķi. Ja iesniegts pieteikums atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumam, sistēma ir jātestē atsevišķi.

3.2.6.

Tests Nr. 5 Vējstikla apskalošanas sistēmas veiktspējas tests

3.2.6.1.

Vējstikla apskalošanas sistēmu pilnībā piepilda ar ūdeni. Transportlīdzeklim esot nekustīgam un vēja neietekmētam, sprauslu(-as) drīkst iestatīt vērstu uz mērķa laukumu uz vējstikla ārējās virsmas.

3.2.6.2.

Vējstikla ārējā virsma ir jāapstrādā, kā noteikts 3.1.8. un 3.1.9. punktā.

3.2.6.3.

Vējstikla apskalošanas sistēma ir jāiedarbina saskaņā ar ražotāja instrukcijām, ņemot vērā 3.2.1.1.1. un 3.2.1.1.2. punktu. Testa kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 10 pilnus vējstikla apskalošanas sistēmas automātiskās darbības ciklus, darbojoties maksimālajā tīrīšanas frekvencē.

3.2.6.4.

Lai verificētu 2.2.4. punkta prasību izpildi, fiksē attiecīgā notīrītā laukuma ģeometrisko formu un salīdzina ar skata zonas A ģeometrisko formu. Ja vērotājam ir acīm redzami, ka prasības ir izpildītas, šo ģeometrisko formu sagatavošana nav vajadzīga.

3.2.7.

Testi, kas noteikti 3.2.6. līdz 3.2.6.4. punktā, vienmēr jāveic transportlīdzekļa tipam, kura ES tipa apstiprinājums ir pieteikts, pat ja transportlīdzeklī ir uzstādīta apstiprināta atsevišķa tehniskā vienība.

4.

Testa maisījuma specifikācijas vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu testēšanai

4.1.

Testa maisījuma, kas ir minēts 3.1.9. punktā, sastāvam ir jābūt šādam:

4.1.1.

ūdens, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca): 92,5 % pēc tilpuma;

4.1.2.

ar ūdeni piesātināts sāls (nātrija hlorīds), šķīdums: 5,0 % pēc tilpuma;

4.1.3.

putekļi saskaņā ar 4.1.3.1. līdz 4.1.3.2.6. punkta specifikācijām: 2,5 % pēc tilpuma.

4.1.3.1.

Testa putekļu analīzes specifikācijas

4.1.3.1.1.

68 ± 1 % SiO2 pēc masas;

4.1.3.1.2.

4 ± 1 % Fe2O3 pēc masas;

4.1.3.1.3.

16 ± 1 % Al2O3 pēc masas;

4.1.3.1.4.

3 ± 1 % CaO pēc masas;

4.1.3.1.5.

1,0 ± 0,5 % MgO pēc masas;

4.1.3.1.6.

4 ± 1 % sārmu pēc masas;

4.1.3.1.7.

2,5 ± 0,5 % karsēšanas zudumi pēc masas.

4.1.3.2.

Daļiņu lieluma sadalījuma specifikācijas rupja maluma putekļos

4.1.3.2.1.

12 ± 2 % daļiņu ar izmēru 0 līdz 5 μm;

4.1.3.2.2.

12 ± 3 % daļiņu ar izmēru 5 līdz 10 μm;

4.1.3.2.3.

14 ± 3 % daļiņu ar izmēru 10 līdz 20 μm;

4.1.3.2.4.

23 ± 3 % daļiņu ar izmēru 20 līdz 40 μm;

4.1.3.2.5.

30 ± 3 % daļiņu ar izmēru 40 līdz 80 μm;

4.1.3.2.6.

9 ± 3 % daļiņu ar izmēru 80 līdz 200 μm;

3. DAĻA

A iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (2) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vējstikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] IV pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (2):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.   

Papildu informācija:

1.1.   

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

1.2.   

Tīrīšanas un apskalošanas sistēmu darbības metodes apraksts:

1.3.   

Detalizēts tīrīšanas sistēmas apraksts (t. i., slotiņu skaits, slotiņu garumi, slotiņas sviras izmēri utt.):

1.4.   

Detalizēts apskalošanas sistēmas apraksts (t. i., sprauslu skaits, katras sprauslas izvadkanālu skaits, apskalošanas sūknis, šķidruma uzglabāšanas tvertne, apskalošanas līniju šļūtenes un to stiprinājums pie sūkņa un sprauslām, utt.)

1.5.   

Šķidruma uzglabāšanas ierīces ietilpība (litri):

1.6.   

Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h):

2.   

Vadības puse: kreisā puse / labā puse (2)

3.   

Kreisās puses vadības un spoguļskatā simetriskas labās puses vadības sistēmas: ir / nav (2)

4.   

Aerodinamiskais spoileris uzstādīts uz tīrītāja sviras / tīrītāja slotiņas (2) vadītāja pusē / vidū / pasažiera pusē / … (2)

5.   

Piezīmes:

B iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (ATSEVIŠĶA TEHNISKĀ VIENĪBA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (3) STU tipam attiecībā uz vējstikla tīrīšanas sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] IV pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (3):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.   

Papildu informācija:

1.1.   

Atsevišķās tehniskās vienības īss apraksts:

1.2.   

Detalizēts apskalošanas sistēmas apraksts:

1.2.1.   

sprauslu skaits:

1.2.2.   

sprauslas izvadkanālu skaits:

1.2.3.   

apskalošanas līnijas šļūteņu un to stiprinājumu pie sūkņa un sprauslām apraksts:

1.2.4.   

apskalošanas sūkņa apraksts:

1.2.5.   

šķidruma uzglabāšanas ierīces ietilpība (litri):

2.   

Piemērots vadībai: kreisajā pusē / labajā pusē (3)

3.   

Kāda no sistēmas daļām drīkst tikt novietota motora nodalījumā: / (3)

4.   

Atsevišķā tehniskā vienība: universāla / konkrētam transportlīdzeklim (3)

5.   

Piezīmes:

6.   

Transportlīdzekļu tipu saraksts, kuriem šī atsevišķā tehniskā vienība ir apstiprināta (ja attiecināms):

C iedaļa

ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS ES TIPA APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪME

1.

Regulas (ES) 2018/858 38. panta 2. punktā minētā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme sastāv no:

1.1.

taisnstūra, kurā atrodas mazais burts “e”, kam seko tās dalībvalsts identifikācijas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, saskaņā ar šo tabulu:

1

Vācija

2

Francija

3

Itālija

4

Nīderlande

5

Zviedrija

6

Beļģija

7

Ungārija

8

Čehijas Republika

9

Spānija

 

 

13

Luksemburga

12

Austrija

17

Somija

18

Dānija

19

Rumānija

20

Polija

21

Portugāle

23

Grieķija

24

Īrija

25

Horvātija

26

Slovēnija

27

Slovākija

29

Igaunija

32

Latvija

34

Bulgārija

36

Lietuva

49

Kipra

50

Malta

1.2.

diviem cipariem līdzās taisnstūrim, kuri norāda grozījumu sēriju, kuri nosaka prasības, kurām atsevišķas tehniskās vienības atbilst, pašlaik “00”, kam seko atstarpe un piecciparu numurs, kas minēts Regulas (ES) 2018/858 IV pielikuma 2.4. punktā.

2.

Atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt neizdzēšamai un skaidri salasāmai.

3.

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs ir parādīts 1. attēlā.

1. attēls.

Atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs

Image 1

Paskaidrojoša piezīme

Apzīmējumi

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājums ar numuru 00406 ir izdots Nīderlandē. Pirmie divi cipari “00” norāda, ka atsevišķo tehnisko vienību apstiprināja saskaņā ar šo regulu.

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 43 – Vienoti noteikumi par drošības [bezsķembu] stiklojuma materiālu apstiprināšanu un to uzstādīšanu transportlīdzekļos (OV L 42, 12.2.2014, 1. lpp).

(2)  Nevajadzīgo svītrot.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.


V PIELIKUMS

RITEŅA AIZSARGI

1. DAĻA

Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz riteņa aizsargiem informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz riteņa aizsargiem

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.3.

1.3.2.

1.3.3.

2.

2.3.

2.3.1.

2.3.2.

2.3.3.

2.3.4.

2.4.

2.4.1.

2.4.1.2.

2.4.1.3.

2.4.2.

2.4.2.2.

2.4.2.3.

2.6.

6.

6.2.1.

6.6.

6.6.1.

6.6.1.1.

6.6.1.1.1.

6.6.1.1.2.

u. c.

6.6.4.

9.

9.16.

9.16.1.

9.16.2.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.

Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

riepas apjoms” ir riepas maksimālais profila platums un ārējais diametrs, tostarp pielaides, kā atļauts un noteikts saskaņā ar tās sastāvdaļas apstiprinājumu;

1.2.

vilces ierīce sniega apstākļiem” ir sniega ķēdes vai cita līdzvērtīga ierīce saķeres nodrošināšanai ar sniegu, kuru var uzstādīt uz transportlīdzekļa riepas/riteņa kombinācijas un kura nav sniega riepa, ziemas riepa, vissezonu riepa vai jebkāda cita veida riepa kā tāda.

2.

Tehniskās prasības

2.1.

Vispārīgi noteikumi

2.1.1.

Transportlīdzekli aprīko ar riteņa aizsargu katram ritenim.

2.1.2.

Riteņa aizsargs drīkst sastāvēt no virsbūves daļām vai atsevišķiem dubļu aizsargspārniem, un tam jābūt konstruētam tā, lai aizsargātu ceļa lietotājus, cik tas iespējams, pret riepu izmestiem akmeņiem, dubļiem, ledu, sniegu un ūdeni un lai samazinātu apdraudējumu, ko var radīt saskare ar rotējošiem riteņiem.

2.2.

Konkrētas prasības

2.2.1.

Riteņa aizsargiem ir jāatbilst 2.2.1.1. līdz 2.2.1.4. punkta prasībām, transportlīdzekļa masai esot tādai, kādu ražotājs deklarējis kā masu nokomplektētā stāvoklī, ar vienu papildu pasažieri pirmajā sēdekļu rindā, ja attiecināms, un vadāmiem riteņiem vērstiem taisni uz priekšu.

2.2.1.1.

Daļā, ko veido radiālās plaknes 30° leņķī uz priekšu un 50° leņķī uz aizmuguri no riteņu centra (sk. 1. attēlu), kopējam riteņa aizsargu platumam (q) ir jābūt vismaz pietiekamam, lai nosegtu visu riepas platumu (b), ņemot vērā ražotāja norādīto riepas apjomu un riepas/riteņa kombinācijas(-u) galējos izmērus. Dubultriteņu gadījumā ņem vērā abu riepu apjomus un kopējo platumu (t).

2.2.1.1.1.

Lai noteiktu 2.2.1.1. punktā minētos platumus, neņem vērā etiķetes (marķējumu) un rotājumus, aizsarglentas vai ribas uz riepas sānu malām.

2.2.1.2.

Riteņa aizsarga aizmugurējā daļa nedrīkst beigties virs horizontālās plaknes, kas atrodas 150 mm virs riteņu rotācijas ass, turklāt:

2.2.1.2.1.

atsevišķiem riteņiem riteņa aizsarga aizmugurējās malas šķēlumam ar 2.2.1.2. punktā minēto plakni (sk. 1. attēla A punktu) jāatrodas ārpus riepas gareniskās vidusplaknes;

2.2.1.2.2.

dubultriteņiem riteņa aizsarga aizmugurējās malas šķēlumam ar 2.2.1.2. punktā minēto plakni (sk. 1. attēla A punktu) ārējam ritenim jāatrodas ārpus ārējās riepas gareniskās vidusplaknes.

2.2.1.3.

Katra riteņa aizsarga kontūram un novietojumam ir jābūt tādam, lai tie būtu iespējami tuvu riepām. Jo īpaši daļā, ko veido 2.2.1.1. punktā minētās radiālās plaknes, ir jāizpilda šādas prasības:

2.2.1.3.1.

padziļinājuma, kas atrodas riepas ass vertikālajā plaknē, dziļumam (p), mērītam no riteņa aizsarga ārējās un iekšējās malas vertikālajā garenplaknē, kas iet caur riepas centru iekšpus dubļusarga, ir jābūt vismaz 30 mm. Šo dziļumu (p) drīkst pakāpeniski samazināt līdz nullei virzienā uz 2.2.1.1. punktā norādītajām plaknēm;

2.2.1.3.2.

attālums (c) starp riteņa aizsarga apakšējām malām un asi, kas iet caur riteņu rotācijas centru, nedrīkst pārsniegt 2 × r, kur rādiuss (r) ir riepas statiskais rādiuss.

2.2.1.4.

Ja transportlīdzekļiem ir regulējams balstiekārtas augstums, 2.2.1.3.1. un 2.2.1.3.2. punkta prasībām ir jābūt izpildītām, kad transportlīdzeklis ir normālā ekspluatācijas stāvoklī, kādu norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

2.2.2.

Riteņa aizsargi drīkst sastāvēt no vairākām sastāvdaļām ar nosacījumu, ka samontētā stāvoklī starp atsevišķajām daļām vai to iekšienē nav spraugu.

2.2.3.

Riteņa aizsargiem ir jābūt stingri piestiprinātiem. Tomēr tie drīkst būt noņemami vai nu kā vienība, vai pa daļām.

2.3.

Vilces ierīču sniega apstākļiem izmantošana

2.3.1.

Ja transportlīdzeklim ir tikai divi dzenošie riteņi, ražotājam ir jāapliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, ka var izmantot vismaz viena veida vilces ierīci sniega apstākļiem vismaz uz vienas riepas un riteņa kombinācijas, kas apstiprināta šā transportlīdzekļa dzenošajai asij. Transportlīdzekļa tipam piemēroto vilces ierīci sniega apstākļiem un riepas/riteņa kombināciju(-as) ražotājs norāda informācijas dokumenta 6.6.4. punktā.

2.3.2.

Ja transportlīdzeklim visi riteņi ir dzenošie, ieskaitot transportlīdzekļus, kam dzenošās asis var atslēgt manuāli vai automātiski, ražotājs apliecina, ka transportlīdzeklis ir konstruēts tā, ka var izmantot vismaz viena veida vilces ierīci sniega apstākļiem vismaz uz vienas riepas un riteņa kombinācijas, kas apstiprināta šā transportlīdzekļa dzenošajai asij, kuru nevar atslēgt. Transportlīdzekļa tipam piemēroto vilces ierīci sniega apstākļiem un riepas/riteņa kombināciju(-as) ražotājs norāda informācijas dokumenta 6.6.4. punktā.

2.3.3.

Transportlīdzekļa ražotājam mehāniskā transportlīdzekļa lietotāja instrukcijās (piem., īpašnieka rokasgrāmatā, transportlīdzekļa rokasgrāmatā) jāiekļauj attiecīgas instrukcijas par norādīto vilces ierīču sniega apstākļiem pareizu izmantošanu.

1. attēls.

Riteņa aizsarga shēma

Image 2

Paskaidrojoša piezīme

(1)

Riepas platumu (b) nosaka riepas augšējā daļā (riepas daļas platums starp 2.2.1.1. punktā minētajām radiālajām plaknēm).

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz riteņa aizsargiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] V pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Papildu informācija:

1.1.

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

1.2.

Riteņa aizsargu apraksts:

1.3.

Riepas/riteņa kombinācija(-as) (ietverot riepu izmēru, loka izmēru un riteņa iznesumu):

1.4.

Vilces ierīču sniega apstākļiem, kuras drīkst izmantot, apraksts:

1.5.

Riepu/riteņu kombinācija(-as) (ietverot riepu izmēru, loka izmēru un riteņu iznesumu), kādu(-as) izmanto kopā ar vilces ierīci(-ēm) sniega apstākļos:

2.

Pastāvīgi dzenošā(-s) ass(-is): 1. ass / 2. ass / (1)

3.

Balstiekārtas augstums regulējams: / (1)

4.

Riteņa aizsargi noņemami / nav noņemami (1) kā vienība / pa daļām (1)

5.

Piezīmes:

(1)  Nevajadzīgo svītrot.


VI PIELIKUMS

VĒJSTIKLA PRETAIZSALŠANAS UN PRETAIZSVĪŠANAS SISTĒMAS

1. DAĻA

Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmām

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.6.

1.8.

3.

3.1.

3.1.1.

3.2.

3.2.1.

3.2.1.1.

3.2.1.2.

3.2.1.3.

3.2.1.6.

3.2.1.8.

3.2.2.

3.2.2.1.

3.2.5.

3.2.5.1.

3.2.5.2.

3.2.5.2.1.

3.2.5.2.2.

3.2.7.

3.2.7.1.

3.2.7.2.

3.2.7.2.1.

3.2.7.2.2.

3.2.7.2.3.

3.2.7.2.3.1.

3.2.7.2.3.2.

3.2.7.2.4.

3.2.7.2.5.

3.2.7.3.

3.2.7.3.1.

3.2.7.3.2.

3.2.7.3.2.1.

3.2.7.3.2.2.

3.3.

3.3.1.

3.3.1.1.1.

3.3.1.2.

3.3.2.

3.3.2.1.

3.3.2.2.

3.3.2.3.

3.3.2.4.

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

3.4.3.

3.4.3.1.

3.4.3.1.1.

3.4.3.1.2.

3.4.3.1.3.

3.4.4.

3.4.4.1.

3.4.4.2.

3.4.4.3.

3.4.4.4.

3.4.4.5.

3.4.4.6.

3.6.

3.6.1.

3.6.1.1.

3.6.1.2.

3.6.1.2.1.

3.6.1.2.2.

3.6.2.

3.6.3.

9.

9.1.

9.2.

9.3.

9.3.1.

9.4.

9.4.1.

9.4.2.

9.5.

9.5.1.

9.5.1.1.

9.5.1.2.

9.5.1.3.

9.5.1.4.

9.5.1.5.

9.6.

9.6.1.

9.7.

9.7.1.

9.8.

9.8.1.

9.8.2.

9.10.

9.10.1.

9.10.1.1.

9.10.1.3.

9.10.3.

9.10.3.1.

9.10.3.1.1.

9.10.3.5.

9.10.3.5.1.

9.10.3.6.

9.10.3.6.1.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.   Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

atkausētais laukums” ir laukums uz vējstikla, kam ir sausa ārējā virsma vai kam ārējā virsma klāta ar izkusušu vai daļēji izkusušu mitru sarmu, ko var aizslaucīt transportlīdzekļa priekšējā stikla tīrīšanas ierīce;

1.2.

aizsvīdums” ir kondensāta kārta uz vējstikla stiklojuma iekšējās virsmas;

1.3.

no aizsvīduma atbrīvotais laukums” ir vējstikla laukums ar sausu iekšējo virsmu, bez ūdens pilieniem vai tā pēdām, kurš iepriekš ir bijis apsvīdis;

1.4.

skata zona A” ir testa zona A, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.2. punktā;

1.5.

skata zona B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot 2.4.1. punktā definēto zonu (t. i., ietverot skata zonu A).

1.6.

transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā.

2.   Tehniskās prasības

2.1.   Vējstikla atkausēšana

2.1.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar sistēmu sarmas un ledus noņemšanai no vējstikla stiklojuma ārējās virsmas. Vējstikla pretaizsalšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai auksta laika apstākļos nodrošinātu pienācīgu redzamību caur vējstiklu.

2.1.2.

Sistēmas efektivitāti verificē, periodiski nosakot vējstikla atkausēto laukumu pēc iedarbināšanas, kad transportlīdzeklis zināmu laiku ir turēts aukstuma kamerā.

2.1.3.

Prasības, kas noteiktas 2.1.1. un 2.1.2. punktā, pārbauda ar 3.1. punktā noteikto metodi.

2.1.4.

Jāizpilda šādas prasības:

2.1.4.1.

pēc 20 minūtēm kopš testa perioda sākuma skata zonai A jābūt par 80 % atkausētai;

2.1.4.2.

pēc 25 minūtēm kopš testa perioda sākuma vējstikla atkausētajam laukumam pasažiera pusē ir jābūt salīdzināmam ar 2.1.4.1. punktā minēto laukumu vadītāja pusē;

2.1.4.3.

pēc 40 minūtēm kopš testa perioda sākuma skata zonai B jābūt par 95 % atkausētai.

2.2.   Vējstikla atbrīvošana no aizsvīduma

2.2.1.

Katrs transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vējstiklu, ir jāaprīko ar sistēmu aizsvīduma noņemšanai no vējstikla stiklojuma iekšējās virsmas.

2.2.2.

Pretaizsvīšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai atjaunotu redzamību caur priekšējo stiklu gadījumā, ja tas ir aizsvīdis. Tās efektivitāti verificē saskaņā ar 3.2. punktā aprakstīto procedūru.

2.2.3.

Jāizpilda šādas prasības:

2.2.3.1.

Skata zona A 10 minūšu laikā jāatbrīvo no aizsvīduma par 90 %.

2.2.3.2.

Skata zona B 10 minūšu laikā jāatbrīvo no aizsvīduma par 80 %.

3.   Testa procedūras

3.1.   Vējstikla atkausēšana

3.1.1.

Testu pēc ražotāja izvēles veic temperatūrā – 8 ± 2 °C vai – 18 ± 3 °C.

3.1.1.1.

Testu veic aukstuma kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu pabeigts transportlīdzeklis un iekārta vienas no 3.1.1. punktā minētajām temperatūrām uzturēšanai kamerā visu testa laikposmu un aukstā gaisa cirkulēšanai. Aukstuma kamerā jāuztur norādītā testa temperatūra vai zemāka nekā tā vismaz 24 stundas, pirms sākas laikposms, kad transportlīdzekli pakļauj aukstuma iedarbībai.

3.1.2.

Pirms testa vējstikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.1.3.

Transportlīdzeklis jāizslēdz un jānotur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma.

3.1.3.1.

Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa motora dzesēšanas šķidrums un eļļa ir nostabilizējusies testa temperatūrā, 3.1.3. punktā minēto laikposmu drīkst saīsināt.

3.1.4.

Pēc 3.1.3. punktā noteiktā iedarbības laikposma uz visas vējstikla ārējās virsmas ar ūdens smidzinātāju, kas darbojas ar darba spiedienu 3,5 ± 0,2 bar, uzklāj vienmērīgu 0,044 g/cm2 ledus kārtu.

3.1.4.1.

Smidzinātāja sprauslu, kas ir iestatīta maksimāli plašai izsmidzināšanai ar maksimālo plūsmu, tur perpendikulāri stiklotajai virsmai attālumā starp 200 un 250 mm no tās un vēstu no vienas puses uz otru tā, ka uz vējstikla veidojas vienmērīga ledus kārta.

3.1.4.1.1.

Lai izpildītu 3.1.5. punkta prasības, drīkst izmantot smidzinātāju, kam sprauslas diametrs ir 1,7 mm, šķidruma plūsmas ātrums ir 0,395 l/min. un kas spēj izveidot uz stiklotās virsmas vienmērīgu plūsmu 300 mm diametrā, atrodoties 200 mm no šīs virsmas. Ir pieļaujama jebkāda cita ierīce, ar kuru var izpildīt noteiktās prasības.

3.1.5.

Kad uz vējstikla izveidojies ledus, transportlīdzekli notur aukstuma kamerā vismaz vēl 30 minūtes un ne ilgāk kā 40 minūtes.

3.1.6.

Kad 3.1.5. punktā noteiktais laikposms ir pagājis, viens vai divi novērotāji iekāpj transportlīdzeklī, pēc tam transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi drīkst pārslēgt ieslēgtā stāvoklī un iedarbināt motoru, ja nepieciešams – izmantojot ārējus līdzekļus. Testa periods sākas, līdzko ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

3.1.6.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar motoru, pirmajās piecās testa perioda minūtēs motora apgriezienus drīkst noregulēt tādus, kādus ražotājs ieteicis motora uzsildīšanai, kad to iedarbina aukstā laikā.

3.1.6.2.

Pēdējās 35 testa perioda minūtēs (vai visā testa periodā, ja neveic piecu minūšu uzsildīšanas procedūru) piemēro šādus nosacījumus.

3.1.6.2.1.

Motoram, ja tas uzstādīts, jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 50 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks visnelabvēlīgākā gadījuma scenārijs. Scenārijā jāņem vērā motora apgriezieni, strādājoša motora periodiska vai pilnīga neesība normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 8 °C vai – 18 °C atkarībā no tā kuru no tām ražotājs ir izvēlējies kā paredzēto testa temperatūru. Ja sistēma var izpildīt atkausēšanas prasības bez iedarbināta motora, motors drīkst nedarboties.

3.1.6.3.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām. Tomēr augstsprieguma akumulatoru baterijām transportlīdzekļos ar elektrisko spēka pārvadu jābūt uzlādētām > 60 %.

3.1.6.4.

Testa laikā spriegums pretaizsalšanas ierīces spailēs nedrīkst būt par 20% augstāks nekā sistēmas nominālais spriegums.

3.1.6.5.

Temperatūru testa kamerā mēra vējstikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no testējamā transportlīdzekļa.

3.1.6.6.

Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālajai komponentei, mērīta tieši pirms testa transportlīdzekļa vidusplaknē, 300 mm uz priekšu no vējstikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir vidū starp šo pamatni un vējstikla augšējo malu, ir jāatrodas iespējami zemu un katrā ziņā jābūt mazākai nekā 8 km/h.

3.1.6.7.

Motora pārsegam, jumtam, visām durvīm, logiem – ja uzstādīti – un kanāliem, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes kanālus, jābūt aizvērtiem; viens vai divi logi drīkst būt atvērti par kopējo vertikālo attālumu 25 mm, ja to pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.

3.1.7.8.

Transportlīdzekļa pretaizsalšanas sistēmas vadības ierīces iestata tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

3.1.6.9.

Testa laikā drīkst izmantot vējstikla tīrītājus, bet to dara bez jebkādas manuālas palīdzības, izņemot vadības ierīču darbināšanu transportlīdzekļa iekšpusē.

3.1.7.

Novērotājs(-i), testa periodam sākoties, ik pēc piecām minūtēm iezīmē atkausēto laukumu uz vējstikla iekšējās virsmas.

3.1.8.

Pēc testa pabeigšanas atkausētā laukuma apveidu, kas iezīmēts uz vējstikla iekšējās virsmas, kā prasīts 3.1.7. punktā, fiksē un marķē, lai identificētu vējstikla skata zonu A un B.

3.2.   Vējstikla atbrīvošana no aizsvīduma

3.2.1.

Pirms testa vējstikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai līdzvērtīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 10 % amonjaka šķīdumu. Virsmai jāļauj atkal nožūt, un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

3.2.2.

Testu veic vides kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu pabeigts transportlīdzeklis, un kas spēj radīt un visu testa laiku uzturēt testa temperatūru – 3 ± 1 °C.

3.2.2.1.

Temperatūru testa kamerā mēra vējstikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no testējamā transportlīdzekļa.

3.2.2.2.

Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālajai komponentei, mērīta tieši pirms testa transportlīdzekļa vidusplaknē, 300 mm uz priekšu no vējstikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir vidū starp šo pamatni un vējstikla augšējo malu, ir jāatrodas iespējami zemu un katrā ziņā jābūt mazākai nekā 8 km/h.

3.2.2.3.

Motora pārsegam, jumtam, visām durvīm, logiem – ja uzstādīti – un kanāliem, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes kanālus, jābūt aizvērtiem; kopš atbrīvošanas no aizsvīduma testa sākuma drīkst būt atvērts viens vai divi logi par kopējo vertikālo attālumu 25 mm, ja to pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.

3.2.3.

Aizsvīdumu rada, izmantojot 4. punktā aprakstīto tvaika ģeneratoru. Ģeneratoram jāsatur pietiekami daudz ūdens, lai apkārtējā temperatūrā – 3 °C radītu vismaz 70 ± 5 g/h tvaiku uz katru ražotāja norādīto sēdvietu.

3.2.4.

Vējstikla iekšējo virsmu notīra, kā noteikts 3.2.1. punktā, kad transportlīdzeklis ir ievietots vides kamerā. Tad apkārtējā gaisa temperatūru pazemina un stabilizē pie – 3 ± 1 °C. Transportlīdzeklis jāizslēdz un jānotur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma. Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa motora dzesēšanas šķidrums un eļļa ir nostabilizējusies testa temperatūrā, šo laikposmu drīkst saīsināt.

3.2.5.

Tvaika ģeneratoru novieto tā, ka tā izplūdes atveres atrodas transportlīdzekļa vidējā garenplaknē, 580 ± 80 mm augstumā virs R punkta jeb vadītāja sēdekļa atskaites punkta (t. i., transportlīdzekļa ražotāja definētā konstrukcijas punktā attiecībā pret telpisko koordinātu sistēmu, kas definēta IV pielikuma 2. daļas 1.10. punktā). Parasti to novieto aiz priekšējiem sēdekļiem, tomēr, ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, ģeneratoru drīkst novietot tuvākajā, piemērotajā pozīcijā priekšpus iepriekš minētās vietas.

3.2.6.

Kad ģenerators transportlīdzekļa iekšpusē ir darbojies piecas minūtes, vienam vai diviem novērotājiem ātri jāiekāpj transportlīdzeklī, atverot jebkuras iekļūšanas durvis kopumā ne ilgāk kā 8 sekundes, un jāapsēžas priekšējā(-s) sēdvietā(-s); tad ģeneratora ražību samazina par 70 ± 5 g/h attiecībā uz katru novērotāju.

3.2.7.

Vienu minūti pēc novērotāja(-u) iekāpšanas transportlīdzeklī transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi drīkst pārslēgt ieslēgtā stāvoklī un drīkst iedarbināt motoru, ja nepieciešams – izmantojot ārējus līdzekļus. Testa periods sākas, līdzko ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.

3.2.7.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar motoru, tam jādarbojas ar apgriezieniem, kas nepārsniedz 50 % no apgriezieniem, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tiek pierādīts, ka tas nav iespējams motora specifisku vadības stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdelektrisko transportlīdzekļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks visnelabvēlīgākā gadījuma scenārijs. Scenārijā jāņem vērā motora apgriezieni, strādājoša motora periodiska vai pilnīga neesība normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir -1 °C. Ja sistēma var izpildīt pretaizsvīšanas prasības bez iedarbināta motora, motors drīkst nedarboties.

3.2.7.2.

Transportlīdzekļa pretaizsvīšanas vadības ierīces iestata tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.

3.2.7.3.

Testa sākumā visām akumulatoru baterijām ir jābūt pilnīgi uzlādētām. Tomēr augstsprieguma akumulatoru baterijām transportlīdzekļos ar elektrisko spēka pārvadu jābūt uzlādētām > 60%.

3.2.7.4.

Spriegums pretaizsvīšanas ierīces spailēs nedrīkst būt par 20% augstāks nekā sistēmas nominālais spriegums.

3.2.8.

Testa beigās no aizsvīduma atbrīvotā laukuma apveidu fiksē un marķē, lai identificētu vējstikla skata zonu A un B.

4.   Tvaika ģeneratora raksturlielumi

4.1.

Testā izmantotajam tvaika ģeneratoram ir jābūt ar šādiem vispārīgajiem raksturlielumiem:

4.1.1.

ūdens tvertnes ietilpībai ir jābūt vismaz 2,25 litri;

4.1.2.

siltuma zudums viršanas punktā nedrīkst pārsniegt 75 W apkārtējā temperatūrā – 3 ± 1 °C;

4.1.3.

ventilatora jaudai ir jābūt no 0,07 līdz 0,10 m3/min. pie statiskā spiediena 0,5 mbar;

4.1.4.

ģeneratora augšā jābūt sešām tvaika izplūdes atverēm, vienmērīgi izvietotām pa perimetru (sk. 1. attēlu);

4.1.5.

ģeneratoram jābūt kalibrētam tā, ka pie – 3 ± 1 °C ražības 70 ± 5 g/h katrs nolasījums atkārtojas maksimums n reizes, kur n ir ražotāja noteiktais sēdvietu maksimālais skaits.

1. attēls.

Tvaika ģeneratora shēma

Image 3

4.2.

Norādītajām daļām jābūt ar šādiem izmēru un materiāla raksturlielumiem:

4.2.1.

sprausla

4.2.1.1.

izmēri:

4.2.1.1.1.

garums 100 mm;

4.2.1.1.2.

iekšējais diametrs 15 mm;

4.2.1.2.

materiāls:

4.2.1.2.1.

misiņš;

4.2.2.

dispersijas kamera

4.2.2.1.

izmēri:

4.2.2.1.1.

caurules ārējais diametrs 75 mm;

4.2.2.1.2.

sienas biezums 0,38 mm;

4.2.2.1.3.

garums 115 mm;

4.2.2.1.4.

sešas vienmērīgi izvietotas atveres 6,3 mm diametrā, 25 mm virs dispersijas kameras dibena;

4.2.2.2.

materiāls:

4.2.2.2.1.

misiņš.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vējstikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] VI pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Papildu informācija:

1.1.

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

1.2.

Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu apraksts:

1.3.

Iekšējā izkārtojuma vai piederumu apraksts, kas var ietekmēt testus:

1.4.

Maksimālais sēdvietu skaits:

1.5.

Vējstikla raksturlielumi:

sastāvdaļu biezums (mm):

1.6.

Elektroiekārtas nominālais spriegums (V):

2.

Vadības puse: kreisā puse / labā puse (1)

3.

Spēkiekārta: dzirksteļaizdedzes / kompresijaizdedzes / elektriska / hibrīdelektriska / (1)

4.

Pretaizsalšanas testa temperatūra: – 8 °C / – 18 °C (1)

5.

Piezīmes:

(1)  Nevajadzīgo svītrot.


VII PIELIKUMS

VILKŠANAS IERĪCES

1. DAĻA

Mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz vilkšanas ierīcēm informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz vilkšanas ierīcēm

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

2.

2.8.

2.11.5.

12.

12.3.

12.3.1.

12.3.2.

12.3.3.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.   Tehniskās prasības

1.1.   Minimālais ierīču skaits

1.1.1.

Visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem priekšā jābūt aprīkotiem ar vilkšanas ierīci.

1.1.2.

M1 kategorijas transportlīdzekļi, kā definēts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma A daļā, izņemot transportlīdzekļus, kas nav piemēroti slodzes vilkšanai, jāaprīko ar vilkšanas ierīci arī aizmugurē.

1.1.3.

Aizmugurējo vilkšanas ierīci drīkst aizstāt ar mehānisku sakabes ierīci, kā noteikts ANO Noteikumos Nr. 55 ar nosacījumu, ka ir izpildītas 1.2.1. punkta prasības.

1.2.   Slodze un stabilitāte

1.2.1.

Katrai transportlīdzeklim uzstādītajai vilkšanas ierīcei jāspēj izturēt statisks vilces un spiedes spēks, kas vienāds ar smaguma spēku, kāds iedarbojas uz vismaz pusi no transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo masu.

2.   Testa procedūra

2.1.

Kā stiepes, tā spiedes testa slodzes pieliek atsevišķai katrai vilkšanas ierīcei, kas uzstādīta transportlīdzeklim.

2.2.

Testa slodzes pieliek horizontālā, gareniskā virzienā attiecībā pret transportlīdzekli.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vilkšanas ierīcēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] VII pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. …/… izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Papildu informācija:

1.1.

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz tā struktūru, gabarītiem, formu un izmantotajiem materiāliem:

1.2.

Vilkšanas ierīču kopskaits un atrašanās vietas:

1.3.

Stiprināšanas pie transportlīdzekļa metode:

1.4.

Transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā masa (kg):

2.

Priekšējā(-s) vilkšanas ierīce(-s): noņemama / nav noņemama (1) āķis / cilpa / cita (1)

3.

Aizmugurējā(-s) vilkšanas ierīce(-s): noņemama / nav noņemama (1) āķis / cilpa / cita / nav (1)

4.

Transportlīdzeklis ir / nav (1) piemērots slodžu vilkšanai

5.

Piezīmes:

(1)  Nevajadzīgo svītrot.


VIII PIELIKUMS

PRETŠĻAKATU SISTĒMAS

1. DAĻA

A iedaļa

Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz pretšļakatu sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz tā pretšļakatu sistēmām

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

0.

0.1

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.3.

1.3.1.

1.3.2.

2.

2.1.

2.6.

2.6.1.

2.8.

9.

9.20.

9.20.0.

9.20.1.

9.20.2.

9.20.3.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

B iedaļa

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma attiecībā uz pretšļakatu sistēmām informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … saistībā ar pretšļakatu sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumu

Šādu informāciju iesniedz trijos eksemplāros un iekļauj satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Fotoattēlos, ja tādi ir, jābūt pietiekamai detalizācijai.

Ja šajā informācijas dokumentā minētajām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, nodrošina informāciju par to veiktspēju.

0.

0.1.

0.2.

0.5.

0.7.

0.8.

0.9.

1.

1.1.

1.2.

1.3.

Paskaidrojošas piezīmes

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.   Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

dubļu aizsargspārns” ir stingra vai pusstingra sastāvdaļa, kas paredzēta kustībā esošu riepu mestā ūdens uztveršanai un novadīšanai zemes virzienā un kas var būt pilnīgi vai daļēji integrēta transportlīdzekļa virsbūvē vai citā transportlīdzekļa daļā, piemēram, kravas platformas zemākā daļa;

1.2.

dubļusargs” ir elastīga sastāvdaļa, kas uzstādīta vertikāli aiz riteņa uz šasijas vai kravas virsmas zemākās daļas vai uz dubļu aizsargspārna un kas samazina risku, ka riepas no zemes varētu mest uz augšu vai uz sāniem citu ceļa lietotāju virzienā nelielus priekšmetus, jo īpaši akmeņus;

1.3.

gaisa/ūdens atdalītājs” ir sastāvdaļa, kas veido daļu no nokares un/vai dubļusarga, un caur kuru var pārvietoties gaiss, samazinot izsmidzinātā ūdens emisijas;

1.4.

enerģijas absorbētājs” ir sastāvdaļa, kura veido daļu no dubļu aizsargspārna un/vai nokares un/vai dubļusarga, un kura absorbē ūdens šļakatu enerģiju, tādējādi mazinot izsmidzinātās ūdens šļakatas;

1.5.

ārējā nokare” ir sastāvdaļa, kas atrodas apmēram vertikālā plaknē, kura ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai plaknei un kura var veidot daļu no dubļu aizsargspārna vai transportlīdzekļa virsbūves;

1.6.

vadāmie riteņi” ir riteņi, ko vada transportlīdzekļa stūres iekārta;

1.7.

pašiestatošā ass” ir ass, kas griežas ap centrālo punktu tā, ka tā var aprakstīt horizontālu loku;

1.8.

pašstūrējošie riteņi” ir riteņi, ko nevada transportlīdzekļa stūres iekārta un kas zemes radītās berzes dēļ var tikt pagriezti par leņķi, kurš nepārsniedz 20o;

1.9.

paceļama ass” ir ass, kas definēta XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.9. punktā;

1.10.

neslogots transportlīdzeklis” ir nokomplektēts transportlīdzeklis, kā noteikts XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.3. punktā;

1.11.

protektors” ir riepas daļa, kas definēta attiecīgi ANO Noteikumu Nr. 30 (1) vai ANO Noteikumu Nr. 54 (2) 2.8. punktā;

2.   Pretšļakatu ierīces

2.1.

Vispārīgi noteikumi

Pretšļakatu ierīcēm jābūt konstruētām tā, ka tās pienācīgi darbojas normālos lietošanas apstākļos uz slapjiem ceļiem. Turklāt šīm ierīcēm nedrīkst būt strukturālu vai ražošanas defektu, kas pasliktina to pienācīgu funkcionēšanu vai īpašības.

2.2.

Veicamais tests

Atkarībā no to fizikālā darbības principa pretšļakatu ierīces pakļauj attiecīgiem testiem, kā aprakstīts 3.1. un 3.2. punktā, un tām jāuzrāda 3.1.5. un 3.2.5. punktā prasītie rezultāti.

2.3.

Par tipa apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam jāiesniedz:

trīs paraugi jāizmanto testiem, un ceturto jāpatur testa laboratorijai jebkādas turpmākas verifikācijas vajadzībām. Testu laboratorija drīkst pieprasīt papildu paraugus.

2.4.

Marķējumi

Katram paraugam jābūt skaidri un neizdzēšami marķētam ar tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa indikāciju, un jāsatur pietiekami liela vieta sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmei.

2.5.

Saskaņā ar 3. daļas C iedaļu apstiprinājuma marķējuma zīmi papildina ar simbolu “A” enerģiju absorbējoša veida ierīcēm un simbolu “S” – gaisu/ūdeni atdaloša veida ierīcēm.

3.   Testa procedūras

Atkarībā no to fizikālā darbības principa pretšļakatu ierīces pakļauj 3.1. un 3.2. punktā aprakstītajiem testiem, un tām jāuzrāda šajās iedaļās (3.1.5. un 3.2.5. punktā) prasītie rezultāti.

3.1.

Enerģiju absorbējoša veida pretšļakatu ierīču testi

3.1.1.

Princips

Šā testa mērķis ir kvantificēt ierīces spēju noturēt ūdeni, ko pret to raida vairākas strūklas. Testa iekārta ir paredzēta tādu apstākļu atveidošanai, kādos ierīcei jāfunkcionē, kad tā uzstādīta transportlīdzeklim, attiecībā uz riepas protektora no zemes augšup mestā ūdens apjomu un ātrumu.

3.1.2.

Iekārta

Testa iekārtas aprakstu skatīt papildinājuma 8. attēlā.

3.1.3.

Testa apstākļi

3.1.3.1.

Testi jāveic slēgtā telpā, bezvēja vidē.

3.1.3.2.

Apkārtējai temperatūrai un testa paraugu temperatūrai jābūt 21 (± 3) °C.

3.1.3.3.

Jāizmanto dejonizēts ūdens.

3.1.3.4.

Testu paraugi jāsagatavo katram testam, tos samitrinot.

3.1.4.

Procedūra

3.1.4.1.

Piestiprina 500 (+0/– 5) mm platu un 750 mm augstu testējamās iekārtas paraugu pie testa iekārtas vertikālās plāksnes, pārliecinoties, ka paraugs pilnīgi iekļaujas kolektora robežās un ka nav nekādu šķēršļu, pret ko ūdens varētu atdurties pirms vai pēc trieciena.

3.1.4.2.

Iestata ūdens plūsmas ātrumu 0,675 (+/– 0,01) l/s un virza vismaz 90 l, bet ne vairāk kā 120 l, pret paraugu no 500 (+/– 2) mm attāluma pa horizontāli (sk. papildinājuma 8. attēlu).

3.1.4.3.

Ūdenim ļauj pilēt no parauga kolektorā. Aprēķina savāktā ūdens procentuālo daudzumu attiecībā pret izsmidzinātā ūdens daudzumu.

3.1.4.4.

Testu ar paraugu veic piecas reizes saskaņā ar 3.1.4.2. un 3.1.4.3. punktu. Aprēķina piecu testu sērijas vidējo procentuālo daudzumu.

3.1.5.

Rezultāti

3.1.5.1.

Vidējam 3.1.4.4. punktā aprēķinātajam procentuālajam daudzumam ir jābūt 70 % vai lielākam.

3.1.5.2.

Ja piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atšķiras no vidējā procentuālā daudzuma par vairāk nekā 5 %, piecu testu sērija ir jāatkārto.

Ja otrajā piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atkal atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 % un ja mazākā vērtība neatbilst 3.1.5.1. punkta prasībām, tipa apstiprinājums jāatsaka.

3.1.5.3.

Jānoskaidro, vai ierīces vertikālais stāvoklis ietekmē iegūtos rezultātus. Ja tā ir, 3.1.4.1. līdz 3.1.4.4. punktā aprakstīto procedūru atkārto pozīcijās, kurās tika iegūts lielākais un mazākais savāktā ūdens procentuālais daudzums; piemēro 3.1.5.2. punkta prasības.

Individuālo rezultātu vidējais tad jāņem kā vidējais procentuālais daudzums. Šim vidējam procentuālajam daudzumam jābūt 70 vai lielākam.

3.2.

Gaisa/ūdens atdalīšanas veida pretšļakatu ierīču tests

3.2.1.

Princips

Šis tests ir paredzēts, lai noteiktu porainā materiāla, kas paredzēts ūdens, ar ko tas ticis apsmidzināts, izmantojot saspiesta gaisa/ūdens smidzinātāju, efektivitāti.

Testā izmantotajai iekārtai jāatveido apstākļi, kādiem materiāls tiktu pakļauts attiecībā uz riepu izsmidzinātā ūdens apjomu un ātrumu, ja būtu uzstādīts uz transportlīdzekļa.

3.2.2.

Iekārta

Testa iekārtas aprakstu skatīt papildinājuma 9. attēlā.

3.2.3.

Testa apstākļi

3.2.3.1.

Testi jāveic slēgtā telpā, bezvēja vidē.

3.2.3.2.

Apkārtējai temperatūrai un testa paraugu temperatūrai jābūt 21 (± 3) °C.

3.2.3.3.

Jāizmanto dejonizēts ūdens.

3.2.3.4.

Testu paraugi jāsagatavo katram testam, tos samitrinot.

3.2.4.

Procedūra

3.2.4.1.

Nostiprina 305 × 100 mm paraugu testa iekārtā vertikāli. Pārliecinās, ka starp paraugu un augšējo izliekto plāksni nav atstarpes un ka trauks atrodas pienācīgā pozīcijā. Smidzinātāja tvertni piepilda ar 1 ± 0,005 litru ūdens un novieto, kā parādīts shēmā.

3.2.4.2.

Smidzinātāju iestata šādi:

(a)

spiediens (smidzinātājā): 5 bar + 10% / – 0%

(b)

plūsmas ātrums: 1 litrs/minūtē ± 5 sekundes

(c)

izsmidzināšana: cirkulāra, 50 ± 5 mm diametrā 200 ± 5 mm attālumā no parauga, sprauslas diametrs 5 ± 0,1 mm.

3.2.4.3.

Ūdeni izsmidzina, līdz vairs nav ūdens miglas, un fiksē pagājušo laiku. Ļauj ūdenim tecēt 60 sekundes no parauga kolektorā, un izmēra sakrātā ūdens apjomu. Izmēra smidzinātāja tvertnē palikušā ūdens daudzumu. Aprēķina savāktā ūdens procentuālo daudzumu attiecībā pret izsmidzinātā ūdens daudzumu.

3.2.4.4.

Testu veic piecas reizes un aprēķina savāktā daudzuma vidējo procentuālo lielumu. Pirms katra testa pārliecinās, ka kolektors, smidzinātāja tvertne un mērtrauks ir sauss.

3.2.5.

Rezultāti

3.2.5.1.

Saskaņā ar 3.2.4.4. punktu aprēķinātajam procentuālajam daudzumam ir jābūt 85 % vai lielākam.

3.2.5.2.

Ja piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atšķiras no vidējā procentuālā daudzuma par vairāk nekā 5 %, piecu testu sērija ir jāatkārto. Ja otrajā piecu testu sērijā lielākais un mazākais sakrātā ūdens procentuālais daudzums atkal atšķiras no vidējā par vairāk nekā 5 % un ja mazākā vērtība neatbilst 3.2.5.1. punkta prasībām, tipa apstiprinājums jāatsaka.

3.2.5.3.

Ja ierīces vertikālais stāvoklis ietekmē iegūtos rezultātus, 3.2.4.1. līdz 3.2.4.4. punktā aprakstītā procedūra jāatkārto tādos stāvokļos, kas dod lielāko un mazāko sakrātā ūdens procentuālo daudzumu; piemēro 3.2.5.2. punkta prasības.

Piemēro 3.2.5.1. punkta prasības, lai iegūtu katra testa rezultātus.

4.   Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz to pretšļakatu sistēmām

4.1.

N un O kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļus, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikumā, jābūt konstruētiem un/vai aprīkotiem tā, lai izpildītu šajā pielikumā noteiktās prasības. Šasijām ar kabīni šīs prasības drīkst piemērot tikai kabīnes segtiem riteņiem.

Pēc ražotāja ieskatiem šā pielikuma prasību vietā N1 kategorijas transportlīdzekļiem, N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pieļaujamo maksimālo masu, kas nepārsniedz 7,5 tonnas, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst piemērot V pielikuma 2. daļas prasības, kas noteiktas transportlīdzekļu M1 kategorijai. Tādā gadījumā informācijas dokumentā iekļauj visas attiecīgās ziņas par riteņa aizsargiem, kā noteikts V pielikuma 1. daļā.

4.2.

Šā pielikuma prasības attiecībā uz pretšļakatu ierīcēm, kā definēts 2. panta 19. punktā, nav obligātas attiecībā uz N, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, šasijām ar kabīni, transportlīdzekļiem bez virsbūves vai transportlīdzekļiem, kam pretšļakatu ierīču esība nav saderīga ar to lietojumu. Tomēr, ja šiem transportlīdzekļiem ir uzstādītas šādas ierīces, tām jāatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

4.3.

Apstiprināšanas testus veicošajam tehniskajam dienestam ir jāiesniedz apstiprināmo tipu reprezentējošs transportlīdzeklis, aprīkots ar tā pretšļakatu sistēmu.

Vispārīgas prasības

4.4.

Asis

4.4.1.

Paceļamas asis

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākām paceļamām asīm, pretšļakatu sistēmai ir jānosedz visi riteņi, kad ass ir nolaista, un ar zemi saskarē esošie riteņi, kad ass ir pacelta.

4.4.2.

Pašiestatošās asis

Šajā regulā “grozāmass” veida pašiestatošo asi uzskata par un apskata kā asi, kas aprīkota ar vadāmajiem riteņiem.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar pašiestatošu asi, pretšļakatu sistēmai ir jāatbilst nosacījumiem, ko piemēro nevadāmajiem riteņiem, kas uzstādīti uz grozāmas daļas. Ja tie nav uzstādīti uz šādas daļas, tai ir jāatbilst nosacījumiem, kurus piemēro vadāmajiem riteņiem.

4.5.

Ārējās nokares novietojums

Attālums “c” starp garenplakni, kas skar riepas ārmalu, neskaitot jebkādu riepas deformāciju pie zemes, un nokares iekšmalu, nedrīkst pārsniegt 100 mm (papildinājuma 1.a un 1.b attēls).

4.6.

Transportlīdzekļa stāvoklis

Verificējot atbilstību šai regulai, transportlīdzeklim jābūt neslogotam un ar taisnvirzienā vērstiem riteņiem, un riepās jābūt normālam spiedienam.

Puspiekabju kravas virsmām jābūt horizontālām, un riepās jābūt normālam spiedienam.

4.7.

Pretšļakatu sistēmas

4.7.1.

Pretšļakatu iekārtai ir jāatbilst 4.8. vai 4.10. punktā noteiktajām specifikācijām.

4.7.2.

Nevadāmo vai pašstūrējošo riteņu pretšļakatu sistēmai, kurus nosedz virsbūves grīda vai kravas platformas zemākā daļa, ir jāatbilst vai nu 4.8. vai 4.10. punktā noteiktajām specifikācijām, vai 4.9. punktā noteiktajām specifikācijām.

Konkrētas prasības

4.8.

Prasības attiecībā uz enerģiju absorbējošām pretšļakatu iekārtām asīm, kas aprīkotas ar vadāmiem vai pašstūrējošiem, vai nevadāmajiem riteņiem

4.8.1.

Dubļu aizsargspārni

4.8.1.1.

Dubļu aizsargspārniem jānosedz zona tieši virs, priekšpus vai aiz riepas vai riepu šādā veidā:

(a)

vienas vai vairāku asu gadījumā priekšējai malai (C) jāsniedzas uz priekšu līdz līnijai O–Z, kur θ (teta) nav lielāks par 45° virs horizontāles.

Galējai aizmugurējai malai (papildinājuma 2. att.) jāsniedzas uz leju tā, lai neatrastos augstāk kā 100 mm virs horizontālās līnijas, kas iet caur riteņa centru;

(b)

vairāku asu gadījumā leņķis θ attiecas tikai uz priekšējo asi, un prasību attiecībā uz galējās aizmugurējās malas augstumu piemēro tikai galējai aizmugurējai asij;

(c)

dubļu aizsargspārna kopējam platumam “q” (papildinājuma 1.a attēls) jābūt vismaz pietiekamam, lai nosegtu riepas platumu “b” vai divu riepu kopējo platumu “t” dubultriteņu gadījumā, ņemot vērā ražotāja noteiktās riepas/riteņa vienības galējās vērtības. Izmērus “b” un “t” mēra riteņa rumbas augstumā, atskaitot jebkādas marķējuma zīmes, ribas, aizsarglentes utt. uz riepas sānmalām.

4.8.1.2.

Dubļu aizsargspārna aizmugurējās daļas priekšpuse jāaprīko ar šļakatu mazināšanas ierīci, kas atbilst 3.1. punktā noteiktajām specifikācijām. Šim materiālam ir jāsedz dubļu aizsargspārna iekšpuse līdz augstumam, ko nosaka taisna līnija, kas iet caur riteņa centru un ar horizontāli veido vismaz 30o leņķi (papildinājuma 3. attēls).

4.8.1.3.

Ja dubļu aizsargspārnu veido vairākas sastāvdaļas, tām, uzstādītām, nedrīkst būt jebkādas atveres, pa kurām transportlīdzekļa kustības laikā var izkļūt šļakatas. Šo prasību uzskata par izpildītu (slogotam vai neslogotam transportlīdzeklim), ja jebkāda, no riteņa centra uz ārpusi nākoša radiāla strūkla visā riepas kontaktvirsmas platumā un dubļu aizsargspārna nosegtajā diapazonā vienmēr atduras pret pretšļakatu sistēmas daļu.

4.8.2.

Ārējās nokares

4.8.2.1.

Vienas ass gadījumā ārējās nokares apakšējā mala nedrīkst atrasties ārpus šādiem attālumiem un rādiusiem, mērītiem no riteņa centra, izņemot zemākās vietas, kur vērtības drīkst noapaļot (papildinājuma 2. attēls).

Pneimatiskā balstiekārta:

 

a)

asis ar vadāmiem vai pašstūrējošiem riteņiem: no priekšējās malas (virzienā uz transportlīdzekļa priekšpusi) (C punkts)

līdz aizmugurējai malai (virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri) (A punkts)

Rv ≤ 1,5 R

b)

asis ar nevadāmajiem riteņiem:

no priekšējās malas (C punkts)

līdz aizmugurējai malai (A punkts)

Rv ≤ 1,25 R

Mehāniskā balstiekārta

 

a)

vispārīgā gadījumā } Rv ≤ 1,8 R

b)

transportlīdzekļu ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu lielāku nekā 7,5 t nevadāmie riteņi } Rv ≤ 1,5 R,

kur R ir transportlīdzeklim uzstādītās riepas rādiuss un Rv ir attālums, izteikts kā rādiuss, kādā atrodas ārējās nokares apakšējā mala.

4.8.2.2.

Vairāku asu gadījumā 4.8.2.1. punktā noteiktās prasības nepiemēro starp vertikālajām šķērsplaknēm, kas iet caur pirmās un pēdējās ass centru, kur ārējā nokare drīkst būt taisna, lai nodrošinātu pretšļakatu sistēmas nepārtrauktību (papildinājuma 4. attēls).

4.8.2.3.

Attālumam starp pretšļakatu sistēmas (dubļu aizsargspārns un ārējā nokare) visaugstāko un viszemāko punktu, mērītam jebkurā dubļu aizsargspārnam perpendikulārā šķērsgriezumā (sk. papildinājuma 1.b un 2. attēlu), nevienā punktā aiz vertikālās līnijas, kas iet caur riteņa centru vai vairāku asu gadījumā – pirmā riteņa centru, jābūt ne mazākam kā 45 mm. Šo izmēru drīkst pakāpeniski samazināt šīs vertikālās līnijas priekšā.

4.8.2.4.

Ārējās nokarēs vai starp ārējām nokarēm un citām dubļu aizsargspārna daļām nav atļautas atveres, kas ļautu šļakatām izspraukties transportlīdzekļa kustības laikā.

4.8.2.5.

Prasības, kas noteiktas 4.8.2.3. un 4.8.2.4. punktā, drīkst lokāli neizpildīt, ja nokari veido dažādi elementi, kas ir savstarpēji kustīgi.

4.8.2.6.

Puspiekabju vilcēji ar zemu šasiju, proti, tādi, kuru sakabes virsmas augstums (definēts standarta ISO 612:1978 6.20. punktā) var būt 1 100 mm vai mazāks, drīkst būt konstruēti tā, ka tie ir atbrīvojami no 4.8.1.1. punkta a) apakšpunkta, 4.8.1.3. un 4.8.2.4. punkta prasībām. Līdz ar to dubļu aizsargspārniem un nokarēm nav jānosedz telpa tieši virs aizmugurējo asu riepām, kad šie vilcēji ir savienoti ar puspiekabi, lai izvairītos no pretšļakatu sistēmas iznīcināšanas. Tomēr šo transportlīdzekļu dubļu aizsargspārniem un nokarēm jāizpilda 4.8.1.1. punkta a) apakšpunkta, 4.8.1.3. un 4.8.2.4. punkta prasības sektoros, kuri atrodas vairāk nekā 60o no vertikālās līnijas, kas iet caur riteņa centru, šo riepu priekšpusē un aizmugurē.

Tādēļ pirmajā daļā minētajiem transportlīdzekļiem jābūt konstruētiem tā, lai izpildītu šajā pirmajā daļā noteiktās prasības, kad tos ekspluatē bez puspiekabes.

Lai varētu izpildīt pirmajā daļā noteiktās prasības, dubļu aizsargspārniem un nokarēm drīkst būt noņemam daļa.

4.8.3.

Dubļusargi

4.8.3.1.

Dubļusarga platumam jāatbilst “q” noteiktajām prasībām 4.8.1.1. punkta c) apakšpunktā, izņemot jebkādu dubļusarga daļu, kura atrodas dubļu aizsargspārnos. Šādos gadījumos šai dubļusarga daļai platumā jābūt vismaz vienādai ar riepas protektoru.

Dubļusargu tās daļas platumam, kas atrodas zem dubļu aizsargspārna, jāizpilda pirmajā daļā noteiktais nosacījums ar ± 10 mm pielaidi katrā pusē.

4.8.3.2.

Dubļusarga orientācijai jābūt pamatā vertikālai.

4.8.3.3.

Apakšējas malas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 200 mm (papildinājuma 3. attēls).

Šo attālumu jāpalielina līdz 300 mm pēdējai asij, ja radiālais attālums Rv līdz ārējās nokares apakšējai malai nepārsniedz uz šīs ass uzstādīto riteņu riepu rādiusu izmērus.

Dubļusarga apakšējās malas maksimālo augstumu attiecībā pret zemi drīkst palielināt līdz 300 mm, ja ražotājs to uzskata par tehniski pamatotu saistībā ar balstiekārtas raksturlielumiem.

4.8.3.4.

Dubļusargs nedrīkst atrasties tālāk kā 300 mm no riepas galējās aizmugurējās malas, mērot horizontāli.

4.8.3.5.

Vairāku asu gadījumā, kad attālums “d” starp blakus esošo asu riepām ir mazāks nekā 250 mm, ar dubļusargiem jāaprīko tikai aizmugurējais riteņu pāris. Dubļusargam jābūt aiz katra riteņa, ja attālums “d” starp blakus esošo asu riepām ir vismaz 250 mm (papildinājuma 4. attēls).

4.8.3.6.

Dubļusargi nedrīkst liekties par vairāk nekā 100 mm uz aizmuguri, pieliekot 3 N spēku uz 100 mm dubļusarga platuma punktā, kas atrodas 50 mm virs elastīgo dubļusargu apakšējās malas.

4.8.3.7.

Tās dubļusarga daļas, kurai ir minimālie prasītie izmēri, visa priekšējā virsma jāaprīko ar pretšļakatu ierīci, kas atbilst 3.1. punktā noteiktajām specifikācijām.

4.8.3.8.

Starp dubļu aizsargspārna apakšējo aizmugurējo malu un dubļusargiem nav atļautas atveres, kas ļautu izspraukties šļakatām.

4.8.3.9.

Ja pretšļakatu ierīce atbilst 4.8.3. punktā noteiktajām specifikācijām attiecībā uz dubļusargiem, nav vajadzīgs papildu dubļusargs.

4.9.

Prasības pretšļakatu sistēmām, kas aprīkotas ar enerģiju absorbējošām pretšļakatu ierīcēm, noteiktām asīm, kuras ir aprīkotas ar nevadāmajiem vai pašstūrējošiem riteņiem (sk. 5.2. punktu)

4.9.1.

Dubļu aizsargspārni

4.9.1.1.

Dubļu aizsargspārniem jānosedz zona tieši virs riepas vai riepām. To priekšējiem un aizmugurējiem galiem jāsniedzas vismaz līdz horizontālajai plaknei, kas skar ar riepas vai riepu augšējo malu (papildinājuma 5. attēls). Tomēr aizmugurējo galu drīkst aizstāt ar dubļusargu, un tādā gadījumā dubļusargam ir jāsniedzas līdz dubļu aizsargspārna (vai līdzvērtīgas sastāvdaļas) augšējai daļai.

4.9.1.2.

Visa dubļu aizsargspārna iekšējā aizmugurējā daļa jāaprīko ar pretšļakatu ierīci, kas atbilst 3.1. punktā noteiktajām prasībām.

4.9.2.

Ārējās nokares

4.9.2.1.

Vienas vai vairāku asu gadījumā, kad attālums starp blakus esošām riepām ir vismaz 250 mm, ārējai nokarei jānosedz virsma, kas starp dubļu aizsargspārna apakšējo un augšējo daļu sniedzas līdz taisnai līnijai, ko veido riepas vai riepu augšējās malas pieskare un kas atrodas starp vertikālu plakni, kuru veido riepas priekšas pieskare un dubļu aizsargspārns vai dubļusargs, kas atrodas aiz riteņa vai riteņiem (papildinājuma 5.b attēls).

Vairāku asu gadījumā ārējai nokarei jāatrodas pie katra riteņa.

4.9.2.2.

Starp ārējo nokari un dubļu aizsargspārna iekšējo daļu nav pieļaujamas atveres, kas ļautu izspraukties šļakatām.

4.9.2.3.

Ja dubļusargi nav uzstādīti aiz katra riteņa (sk. 4.8.3.5. punktu), ārējai nokarei jābūt nedalītai starp dubļusarga ārējo malu un vertikālu plakni, kas skar punktu, kurš ir tālākais attiecībā pret pirmās ass riepas priekšpusi (papildinājuma 5.a attēls).

4.9.2.4.

Visai ārējās nokares, kuras augstums nedrīkst būt mazāks kā 100 mm, iekšējai virsmai jābūt aprīkotai ar enerģiju absorbējošu pretšļakatu ierīci, kas atbilst 3.1. punkta prasībām.

4.9.3.

Šiem dubļusargiem jāstiepjas līdz dubļu aizsargspārna zemākajai daļai un jāatbilst 4.8.3.1. līdz 4.8.3.9. punktam.

4.10

Prasības pretšļakatu iekārtām, kas aprīkotas ar gaisu/ūdeni atdalošām pretšļakatu ierīcēm asīm ar vadāmajiem un nevadāmajiem riteņiem

4.10.1.

Dubļu aizsargspārni

4.10.1.1.

Dubļu aizsargspārniem ir jāatbilst 4.8.1.1. punkta c) apakšpunkta prasībām.

4.10.1.2.

Vienas vai vairāku asu gadījumā, ja attālums starp riepām uz blakus esošām asīm pārsniedz 300 mm, dubļu aizsargspārniem ir jāatbilst arī 4.8.1.1. punkta a) apakšpunktam.

4.10.1.3.

Vairāku asu gadījumā, ja attālums starp riepām uz blakus esošām asīm nepārsniedz 300 mm, dubļu aizsargspārniem ir jāatbilst arī 7. attēlā parādītajam paraugam.

4.10.2.

Ārējās nokares

4.10.2.1.

Ārējo nokaru apakšējās malas ir jāaprīko ar gaisu/ūdeni atdalošām pretšļakatu ierīcēm, kas atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

4.10.2.2.

Vienas vai vairāku asu gadījumā, ja attālums starp riepām uz blakus esošām asīm pārsniedz 300 mm, ārējai nokarei uzstādītās pretšļakatu ierīces apakšējai malai jābūt ar šādiem maksimālajiem izmēriem un rādiusiem, sākot no riteņa centra (papildinājuma 6. un 7. attēls):

a)

ar vadāmiem vai pašstūrējošiem riteņiem aprīkotām asīm: no priekšējās malas (virzienā uz transportlīdzekļa priekšu) (C punkts pie 30o) līdz aizmugurējai malai (virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri) (A punkts pie 100 mm)

Rv ≤ 1,05 R

b)

asis ar nevadāmajiem riteņiem: no priekšējās malas (C punkts pie 20o) līdz aizmugurējai malai (A punkts pie 100 mm)

Rv ≤ 1,00 R

kur:

R

=

transportlīdzeklim uzstādītās riepas rādiuss;

Rv

=

radiālais attālums no ārējās nokares zemākās malas līdz riteņa centram.

4.10.2.3.

Vienas vai vairāku asu gadījumā, ja attālums starp riepām uz blakus esošām asīm nepārsniedz 300 mm, ārējām nokarēm starpasu telpā jāatbilst 4.10.1.3. punktā noteiktajam un jāstiepjas uz leju tā, lai tās neatrastos vairāk kā 100 mm virs horizontālas taisnas līnijas, kas iet caur riteņu centriem (papildinājuma 7. attēls).

4.10.2.4.

Dziļumā ārējās nokares nedrīkst būt mazākas kā 45 mm visos punktos aiz vertikālas līnijas, kas iet caur riteņa centru. Šo dziļumu drīkst pakāpeniski samazināt šīs vertikālās līnijas priekšā.

4.10.2.5.

Ārējās nokarēs vai starp ārējām nokarēm un stingrajiem dubļusargiem nav pieļaujamas atveres, kas ļautu izspraukties šļakatām.

4.10.3.

Dubļusargi

4.10.3.1.

Dubļusargiem jāatbilst vienam no šādiem prasību kopumiem:

(a)

4.8.3. punkts (papildinājuma 3. attēls);

(b)

4.8.3.1., 4.8.3.2., 4.8.3.5., 4.8.3.8 un 4.10.3.2. punkts (papildinājuma 6. attēls).

4.10.3.2.

Pretšļakatu iekārtas, kas atbilst papildinājuma 4. punktā noteiktajām specifikācijām, jāuzstāda dubļusargiem, kas minēti 4.10.3.1. punkta b) apakšpunktā, vismaz visā malas garumā.

4.10.3.2.1.

Pretšļakatu ierīces apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk kā 200 mm no zemes. Dubļusarga apakšējās malas maksimālo augstumu attiecībā pret zemi drīkst palielināt līdz 300 mm, ja ražotājs to uzskata par tehniski pamatotu saistībā ar balstiekārtas raksturlielumiem.

4.10.3.2.2.

Pretšļakatu ierīces dziļumam jābūt vismaz 100 mm.

4.10.3.2.3.

Izņemot zemāko daļu, kas ietver pretšļakatu ierīci, 4.10.3.1. punkta b) apakšpunktā minētais dubļusargs nedrīkst liekties uz aizmuguri par vairāk nekā 100 mm, pieliekot 50 mm attālumā no dubļusarga apakšējās malas 3 N spēku uz 100 mm dubļusarga platuma, mērīta dubļusarga un darba pozīcijā esošas pretšļakatu ierīces krustpunktā.

4.10.3.3.

Dubļusargs nedrīkst atrasties tālāk kā 200 mm no riepas galējās aizmugurējās malas, mērot horizontāli.

4.11.

Vairāku asu gadījumā nav nepieciešams, ka vienas ass, kas neatrodas vistālāk aizmugurē, pretšļakatu sistēma nosedz visu riepas protektora platumu, ja lokāli pastāv iespēja pretšļakatu sistēmai saskarties ar asu, balstiekārtas vai šasijas struktūru.

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 30 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprināšanu (OV L 307, 23.11.2011., 1. lpp.).

(2)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 54 – Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprināšanu (OV L 183, 11.7.2008., 41. lpp.).


Papildinājums

Attēli

1.a attēls

Dubļu aizsargspārna (a) platums (q) un nokares (j) novietojums

Image 4

Piezīme.

Attēli attiecas uz atbilstošo šā pielikuma 2. daļas 4.8.1.1. punkta c) apakšpunktu.

1.b attēls

Ārējās nokares mērījumu paraugs

Image 5

2. attēls.

Dubļu aizsargspārna un ārējās nokares izmēri

Image 6

Piezīme.

1.

Attēli, uz kuriem izdarītas atsauces, attiecas uz šā pielikuma 2. daļas 4.8.2., 4.8.2.3., 4.8.1.1. punktu un 4.8.1.1. punkta a) apakšpunktu.

2.

T: dubļu aizsargspārna apjoms.

3. attēls.

Dubļu aizsargspārna un dubļusarga novietojums

Image 7

Piezīme.

Attēli, uz kuriem izdarītas atsauces, attiecas uz šā pielikuma 2. daļas 4.8.1.2., 4.8.3. un 4.8.3.3. punktu.

4. attēls.

Shēmā parādīts mezgls, ko veido pretšļakatu sistēma (dubļu aizsargspārns, dubļusargs, ārējā nokare) ar ietvertām pretšļakatu ierīcēm (enerģijas absorbētājiem) vairākām asīm

Image 8

5. attēls.

Shēmā parādīts pretšļakatu ierīces (enerģijas absorbētājus) saturošas pretšļakatu sistēmas mezgls asīm, kas aprīkotas ar nevadāmajiem vai pašstūrējošiem riteņiem.

(šī pielikuma 2. daļas 4.7.2. un 4.9. punkts)

Image 9

Image 10

6. attēls.

Shēmā parādīts pretšļakatu ierīces, kas aprīkotas ar gaisa/ūdens atdalītājiem, saturošas pretšļakatu sistēmas mezgls asīm, kas aprīkotas ar vadāmajiem, pašstūrējošiem vai nevadāmajiem riteņiem.

Image 11

Piezīme.

1.

Attēli attiecas uz atbilstošajiem šā pielikuma 2. daļas punktiem.

2.

T: dubļu aizsargspārna apjoms.

7. attēls.

Shēmā parādīts pretšļakatu ierīces (dubļu aizsargspārnu, dubļusargu, ārējo nokari) saturošas pretšļakatu sistēmas mezgls vairākām asīm, kur attālums starp riepām nepārsniedz 300 mm.

Image 12

Piezīme.

1.

Attēli attiecas uz atbilstošajiem šā pielikuma 2. daļas punktiem.

2.

T: dubļu aizsargspārna apjoms.

8. attēls.

Testa iekārta enerģiju absorbējošām pretšļakatu ierīcēm

(šī pielikuma 2. daļas 3.1.2. punkts)

Image 13

Piezīme.

A

=

ūdens padeve no sūkņa

B

=

plūsma uz kolektora tvertni

C

=

kolektors ar iekšējiem izmēriem 500 (+ 5/– 0) mm garumā un 75 (+ 2/– 0) mm platumā

D

=

nerūsošā tērauda caurule, ārējais diametrs 54 mm, sienas biezums 1,2 (+/– 0,12) mm, iekšējās un ārējās virsmas raupjums Ra starp 0,4 un 0,8 μm

E

=

12 cilindriski, radiāli urbumi bez atskarpēm un fāzītēm. To diametrs, mērīts caurules iekšpusē un ārpusē, ir 1,68 (+ 0,010/– 0) mm.

F

=

500 (+ 0/– 5) mm plats testējamais paraugs

G

=

stingra, plakana plāksne

Visi lineārie izmēri norādīti milimetros.

9. attēls.

Testa iekārta gaisu/ūdeni atdalošām pretšļakatu ierīcēm

(šī pielikuma 2. daļas 3.2.2. punkts)

Image 14

3. DAĻA

A iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (1) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz pretšļakatu sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] VIII pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. .../... izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma B parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.

Papildu informācija

1.1.

Pretšļakatu ierīču raksturlielumi (tips, īss apraksts, preču zīme vai tirdzniecības nosaukums, sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i)):

5.

Piezīmes (ja ir):

B iedaļa

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (ATSEVIŠĶA TEHNISKĀ VIENĪBA)

Paziņojums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu / paplašināšanu / atteikumu / anulēšanu (2) STU tipam attiecībā uz pretšļakatu sistēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/535 [Lūdzu pievienot atsauci uz šo regulu] VIII pielikumā noteiktajām prasībām, ievērojot ar Regulu (ES) Nr. .../... izdarītos grozījumus.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma / atteikuma / anulēšanas iemesls (2):

I IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes I iedaļu)

II IEDAĻA

(Aizpildīt saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 III pielikuma C parauga veidnes II iedaļu)

Pielikums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

1.   

Papildu informācija

1.1.   

Ierīces darbības princips: enerģijas absorbēšana / ūdens/gaisa atdalītājs (2):

1.2.   

Pretšļakatu ierīču raksturlielumi (īss apraksts, preču zīme vai tirdzniecības nosaukums, numurs(-i)):

5.   

Piezīmes (ja ir):

C iedaļa

ATSEVIŠĶAS TEHNISKĀS VIENĪBAS ES TIPA APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA ZĪME ATTIECĪBĀ UZ PRETŠĻAKATU IERĪCĒM

1.

Regulas (ES) 2018/858 38. panta 2. punktā minētā atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīme sastāv no:

1.1.

taisnstūra, kurā atrodas mazais burts “e”, kam seko tās dalībvalsts identifikācijas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, saskaņā ar šo tabulu:

1

Vācija

2

Francija

3

Itālija

4

Nīderlande

5

Zviedrija

6

Beļģija

7

Ungārija

8

Čehijas Republika

9

Spānija

 

 

12

Austrija

13

Luksemburga

17

Somija

18

Dānija

19

Rumānija

20

Polija

21

Portugāle

23

Grieķija

24

Īrija

25

Horvātija

26

Slovēnija

27

Slovākija

29

Igaunija

32

Latvija

34

Bulgārija

36

Lietuva

49

Kipra

50

Malta

1.2.

diviem cipariem līdzās taisnstūrim, kuri norāda grozījumu sēriju, kuri nosaka prasības, kurām atsevišķas tehniskās vienības atbilst, pašlaik “00”, kam seko atstarpe un piecciparu numurs, kas minēts Regulas (ES) 2018/858 IV pielikuma 2.4. punktā.

2.

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmi uz pretšļakatu ierīces liek tā, lai tā būtu neizdzēšama, kā arī skaidri un viegli salasāma pat tad, kad ierīce uzstādīta uz transportlīdzekļa.

3.

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs ir parādīts 1. attēlā.

1. attēls.

Atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes piemērs

Image 15

Paskaidrojoša piezīme

Apzīmējumi

Atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājums ar numuru 00406 ir izdots Nīderlandē. Pirmie divi cipari “00” norāda, ka atsevišķo tehnisko vienību apstiprināja saskaņā ar šo regulu. Simbols “A” norāda, ka tā ir enerģiju absorbējoša tipa ierīce.

(1)  Nevajadzīgo svītrot.

(2)  Nevajadzīgo svītrot.


IX PIELIKUMS

PĀRNESUMU PĀRSLĒGŠANAS INDIKATORI (GSI)

1. DAĻA

Informācijas dokuments par mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem (GSI).

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … par transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem.

Šāda informācija attiecīgā gadījumā jāiesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz pienācīgā mērogā, un tiem jābūt pietiekami detalizētiem, A4 formātā vai salocītiem līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Informācija, kas noteikta Komisijas Regulas (ES) 2017/1151 (1) I pielikuma 3. papildinājuma 0., 3. un 4. punktā.

0.

0.1.

0.2.

0.2.1.

0.3.

0.3.1.

0.4.

0.5.

0.8.

0.9.

4.

4.11.

4.11.1.

4.11.2.

4.11.3.

4.11.4.

4.11.5.

4.11.6.

Paskaidrojoša piezīme

Šī informācijas dokumenta pamatā ir veidne, kas dota Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā, un tas iepriekš uzskaitītajās numurētajās pozīcijās jāaizpilda ar attiecīgu informāciju, kā noteikts minētajā veidnē.


(1)  OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.


Papildinājums

PARAUGS

Ražotāja sertifikāts par pārnesumu pārslēgšanas indikatora atbilstību prasībām

(Ražotājs):

(Ražotāja adrese):

apliecina, ka

šī sertifikāta pielikumā uzskaitītie transportlīdzekļa tipi atbilst [šīs regulas] […] noteikumiem attiecībā uz pārnesumu pārslēgšanas indikatoriem.

[… vieta]

[… datums]

[Paraksts] [Amats]

Pielikumi:

To transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas šis sertifikāts.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

1.   Šā pielikuma vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

1.1.

manuālā pārnesumkārba” ir pārnesumkārba, kuru var darbināt režīmā, kad pārslēgšana starp visiem vai dažiem pārnesumiem vienmēr ir vadītāja darbības tūlītējas sekas neatkarīgi no tās fiziskās īstenošanas; šī definīcija neattiecas uz sistēmām, kur vadītājs var tikai iepriekš izvēlēties noteiktu pārnesumu pārslēgšanas stratēģiju vai ierobežot braukšanai pieejamo pārnesumu skaitu, taču faktiskās pārnesumu pārslēgšanas tiek sāktas neatkarīgi no vadītāja lēmuma atbilstoši dažādiem braukšanas stiliem.

1.2.

transportlīdzekļa ekspluatācijas režīms” ir transportlīdzekļa stāvoklis, kurā var notikt pārslēgšanās starp vismaz diviem pārnesumiem braukšanai uz priekšu;

1.3.

manuāls režīms” ir transportlīdzekļa ekspluatācijas režīms, kurā pārslēgšana starp visiem vai dažiem pārnesumiem vienmēr ir vadītāja darbības tūlītējas sekas;

1.4.

izpūtēja emisijas” ir izpūtēja emisijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 6. punktā;

2.   Vispārīgi noteikumi

2.1.

Šajā daļā noteiktās prasības piemēro M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst šādām prasībām:

(a)

transportlīdzekļi ir aprīkoti ar manuāli darbināmu pārnesumkārbu;

(b)

transportlīdzekļu standartmasa nepārsniedz 2610 kg vai tipa apstiprinājums ir paplašināts, ietverot transportlīdzekļus, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 715/2007 2. panta 2. punktam.

2.2.

Prasības, kas noteiktas 2.1. punktā, nepiemēro “transportlīdzekļiem, kas konstruēti īpašu sociālo vajadzību apmierināšanai”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2.3.

Iesniedzot ar GSI aprīkota transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, ražotājs vai nu:

(a)

tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz analītiski noteiktus GSI pārnesumu pārslēgšanas punktus, kā noteikts 7.1. punkta pēdējā daļā, vai

(b)

par tipa apstiprināšanas testiem atbildīgajam tehniskajam dienestam iesniedz apstiprināmo transportlīdzekļa tipu reprezentējošu transportlīdzekli 7. punktā aprakstītā testa veikšanai.

3.   Manuāli darbināmas pārnesumkārbas novērtēšana

Jebkādu pārnesumkārbu ar vismaz vienu manuālo režīmu uzskata par manuāli darbināmu, ja attiecīgajā režīmā nenotiek automātiska pārnesumu pārslēgšanās, izņemot, ja šādas pārslēgšanās notiek tikai ārkārtējos apstākļos, lai aizsargātu spēka pārvadu pie lieliem motora apgriezieniem vai lai izvairītos no motora apstāšanās, un šīs pārslēgšanās nenotiek, lai optimizētu transportlīdzekļa darbību.

4.   GSI norāžu raksturlielumi

4.1.

Pārslēgšanas ieteikumam jābūt nodrošinātam ar izteiktu vizuālu indikāciju, piemēram, ar skaidru norādi ieslēgt augstāku/zemāku pārnesumu vai ar simbolu, kas norāda pārnesumu, kuru vadītajam vajadzētu ieslēgt. Vizuālo indikāciju drīkst papildināt citas indikācijas, tostarp skaņas, ar nosacījumu, ka šādas indikācijas neapdraud drošību.

4.2.

GSI nedrīkst traucēt vai maskēt jebkāda siganalizatora, vadības ierīces vai indikatora identificēšanu, kurš ir obligāts vai veicina transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju. Neatkarīgi no 4.3. punkta signālu konstruē tā, ka tas nenovērš vadītāja uzmanību un netraucē pareizu un drošu transportlīdzekļa ekspluatāciju.

4.3.

GSI izvieto atbilstoši ANO Noteikumu Nr. 121 (1) 5.1.2. punktam. GSI jābūt konstruētam tā, ka to nevar sajaukt ar jebkādu citu signalizatoru, vadības ierīci vai indikatoru, ar ko transportlīdzeklis ir aprīkots.

4.4.

Lai attēlotu GSI norādes, drīkst izmantot informācijas displeja ierīci ar nosacījumu, ka tās ir pietiekami atšķirīgas no citām norādēm, lai vadītājam tās ir skaidri redzamas un identificējamas.

4.5.

Ārkārtējās situācijās GSI norāde var tikt īslaicīgi automātiski ignorēta vai deaktivēta. Šādas ārkārtējas situācijas ir tādas, kas var apdraudēt transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju vai integritāti, tostarp vilces vai stabilitātes vadības sistēmu aktivizācija, īslaicīgi vadītāja palīgsistēmas paziņojumi vai notikumi saistībā ar transportlīdzekļa darbības traucējumiem. GSI jāatsāk normāla darbība 10 sekunžu laikā vai, ja to pamato konkrēti tehniski vai uzvedības iemesli, vairāk nekā 10 sekunžu laikā pēc ārkārtas situācijas izbeigšanās.

5.   Funkcionālās prasības GSI (piemēro visiem manuālajiem režīmiem)

5.1.

GSI iesaka pārnesuma pārslēgšanu, kad degvielas patēriņš ieteiktajā pārnesumā tiek lēsts mazāks nekā esošajā pārnesumā, ņemot vērā 5.2. un 5.3. punktā noteiktās prasības.

5.2.

GSI jābūt konstruētam tā, lai veicinātu degvielas patēriņa ziņā optimizētu braukšanas stilu saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos. GSI galvenajam mērķim ir jābūt transportlīdzekļa degvielas patēriņa mazināšanai, kad vadītājs seko tā norādēm. Taču, izpildot GSI norādes, reglamentētās izpūtēja emisijas nedrīkst nesamērīgi pieaugt salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli. Turklāt GSI stratēģijas īstenošanai jāatvieglo piesārņojuma kontroles iekārtu, tādu kā katalizatoru, savlaicīga funkcionēšana pēc aukstās iedarbināšanas, mazinot to uzsilšanas laiku. Šajā nolūkā transportlīdzekļu ražotājiem jāiesniedz tipa apstiprinātājai iestādei tehniskā dokumentācija, kurā aprakstīta GSI stratēģijas ietekme uz transportlīdzekļa reglamentētajām izpūtēja emisijām pie vismaz vienmērīga transportlīdzekļa ātruma un uz pēcapstrādes uzsilšanas saīsināšanu aukstās iedarbināšanas gadījumā.

5.3.

GSI norāžu ievērošana nedrīkst traucēt transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju, piem., motora apstāšanos, nepietiekamu bremzēšanu ar motoru vai nepietiekamu motora griezes momentu lielas pieprasītās jaudas gadījumā.

6.   Sniedzamā informācija

6.1.

Ražotājs nodrošina tipa apstiprinātājai iestādei informāciju šādās divās daļās:

(a)

“formālā dokumentācijas pakete”, ko var darīt pieejamu pēc ieinteresēto personu pieprasījuma;

(b)

“paplašinātā dokumentācijas pakete”, kurai jāpaliek stingri konfidenciālai.

6.1.1.

Formālajai dokumentācijas paketei jāsatur šāda informācija:

(a)

to GSI norāžu pilnīgs apraksts un pierādījumi par to atbilsmi 5. punkta prasībām, kuri uzstādīti transportlīdzekļos, kas pieder pie attiecīgā transportlīdzekļa tipa attiecībā uz GSI;

(b)

pierādījums datu vai inženiertehniska izvērtējuma veidā (piemēram, modelēšanas dati, emisijas vai degvielas patēriņa kartes, emisijas testi), kas pienācīgi pierāda, ka GSI ir efektīvs, vadītājam sniedzot laicīgus un jēgpilnus pārslēgšanas ieteikumus, lai atbilstu 5. punkta prasībām;

(c)

paskaidrojumu par GSI mērķi, lietošanu un funkcijām transportlīdzeklim pievienotās lietotāja rokasgrāmatas “GSI sadaļā”.

6.1.2.

Paplašinātajai dokumentācijas paketei ir jāsatur GSI konstrukcijas stratēģija, jo īpaši tās funkcionālie raksturlielumi.

6.1.3.

Neatkarīgi no šīs regulas 13. panta noteikuma paplašinātajai dokumentācijas paketei ir jāpaliek strikti konfidenciālai starp tipa apstiprinātāju iestādi un ražotāju. Tā var glabāties tipa apstiprinātājā iestādē vai, pēc apstiprinātājas iestādes izvēles, palikt pie ražotāja. Ja paplašinātā dokumentācijas pakete paliek pie ražotāja, tipa apstiprinātāja iestāde šo paketi identificē un datē tūlīt pēc pārskatīšanas un apstiprināšanas. To dara pieejamu apstiprinātājai iestādei inspicēšanai apstiprināšanas laikā vai jebkad apstiprinājuma derīguma laikā.

7.   GSI ieteiktās pārnesumu pārslēgšanas punktu ietekmi uz degvielas ekonomiju nosaka saskaņā ar 7.1. līdz 7.5. punktā noteikto procedūru.

7.1.

To transportlīdzekļa ātrumu noteikšana, kad GSI rekomendē ieslēgt augstāku pārnesumu

Testu, ar kuru nosaka transportlīdzekļa ātrumus, kad GSI rekomendē ieslēgt augstāku pārnesumu, veic iesildītam transportlīdzeklim dinamometriskajā stendā saskaņā ar 8. punktā aprakstīto ātruma profilu. Izpilda GSI ieteikumu ieslēgt augstākus pārnesumus un reģistrē transportlīdzekļa ātrumus, pie kuriem GSI rekomendē pārslēgšanu. Testu atkārto trīs reizes.

Vn GSI ir vidējais ātrums, pie kāda GSI rekomendē pārslēgšanos no pārnesuma n (n = 1, 2, …, #g) uz augstāku pārnesumu n + 1, ko nosaka trijos testos, kur #g ir transportlīdzekļa pārnesumu skaitu braukšanai uz priekšu. Šajā nolūkā ņem vērā tikai GSI pārslēgšanas norādes fāzē pirms maksimālā ātruma sasniegšanas, un ignorē jebkādas GSI norādes palēninājuma laikā.

Turpmāko aprēķinu nolūkā V0 GSI iestata 0 km/h un V#g GSI iestata 140 km/h vai maksimālo transportlīdzekļa ātrumu, izvēloties mazāko. Ja transportlīdzeklis nevar sasniegt 140 km/h, transportlīdzekli vada ar tā maksimālo ātrumu, līdz tas sasniedz I.1. attēlā norādīto ātruma profilu.

Kā alternatīvu ražotājs drīkst analītiski noteikt rekomendētos GSI pārslēgšanas punktus, pamatojoties uz saskaņā ar 6.1. punktu iesniegtajā paplašinātajā dokumentācijas paketē ietverto GSI algoritmu.

7.2.

Pārnesumu pārslēgšanas standartpunkti

Vn std ir ātrums, pie kāda tiek pieņemts, ka tipisks vadītājs pārslēdz pārnesumu n uz pārnesumu n+1 bez GSI ieteikumus. Pamatojoties uz 1. tipa emisijas testā (2) noteiktajiem pārnesumu pārslēgšanas punktiem, nosaka šādus pārnesuma pārslēgšanas standartātrumus:

V0 std = 0 km/h;

V1 std = 15 km/h;

V2 std = 35 km/h;

V3 std = 50 km/h;

V4 std = 70 km/h;

V5 std = 90 km/h;

V6 std = 110 km/h;

V7 std = 130 km/h;

V8 std = V#g GSI;

Vn min ir minimālais transportlīdzekļa ātrums, ar kādu transportlīdzeklis var braukt pārnesumā n, motoram nenoslāpstot, un Vn max ir maksimālais transportlīdzekļa ātrums, ar kādu transportlīdzeklis var braukt pārnesumā n, nenodarot kaitējumu motoram.

Ja no šī saraksta ņemts Vn std ir mazāks nekā Vn+1 min, tad Vn std iestata Vn+1 min. Ja no šī saraksta ņemts Vn std ir lielāks nekā Vn max, tad Vn std iestata Vn max (n = 1, 2,…, #g-1).

Ja šādi noteikts V#g std ir mazāks nekā V#g GSI, , tad V#g std iestata V#g GSI.

7.3.

Degvielas patēriņa ātruma līknes

Ražotājs tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa degvielas patēriņa funkcionālo sakarību pie nemainīga transportlīdzekļa ātruma pārnesumā n atbilstīgi šādiem nosacījumiem.

FCn i ir degvielas patēriņš, izteikts kg/h (kilogrami stundā), transportlīdzeklim pārnesumā n braucot ar nemainīgu ātrumu vi = i * 5 km/h – 2,5 km/h (kur i ir pozitīvs vesels skaitlis). Šos datus ražotājs sniedz par katru pārnesumu n (n = 1, 2, …, #g), un vn min ≤ vi ≤ vn max. Šīs degvielas patēriņa vērtības nosaka identiskos apkārtējās vides apstākļos, kas atbilst reālai braukšanas situācijai, kuru transportlīdzekļa ražotājs drīkst noteikt vai nu fiziskā testā, vai ar atbilstīgu aprēķinu modeli, par kuru ir vienojusies tipa apstiprinātāja iestāde un ražotājs.

7.4.

Transportlīdzekļa ātruma sadalījums

Šādu sadalījumu izmanto varbūtībai Pi, ka transportlīdzeklis brauc ar ātrumu v, kur vi – 2,5 km/h < v ≤ vi + 2,5 km/h (i = 1, …, 28):

i

Pi

1

4,610535879

2

5,083909299

3

4,86818148

4

5,128313511

5

5,233189418

6

5,548597362

7

5,768706442

8

5,881761847

9

6,105763476

10

6,098904359

11

5,533164348

12

4,761325003

13

4,077325232

14

3,533825909

15

2,968643201

16

2,61326375

17

2,275220718

18

2,014651418

19

1,873070659

20

1,838715054

21

1,982122053

22

2,124757402

23

2,226658166

24

2,137249569

25

1,76902642

26

1,665033625

27

1,671035353

28

0,607049046

Ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums atbilst solim i un i < 28, vērtības Pi+1 līdz P28 pieskaita Pi.

7.5.

Modelētā degvielas patēriņa noteikšana

FCGSI ir transportlīdzekļa degvielas patēriņš, ja vadītājs izpilda GSI norādes:

FCGSI i = FCn i, kur Vn-1 GSI ≤ vi < Vn GSI (attiecībā uz n = 1, …, #g) un FCGSI i = 0, ja vi ≥ V#g GSI

Formula

FCstd ir transportlīdzekļa degvielas patēriņš, ja izmanto pārnesumu pārslēgšanas standartpunktus:

FCstd i = FCn i, kur Vn-1 std ≤ vi < Vn std (attiecībā uz n = 1, …, #g) un FCstd i = 0, ja vi ≥ V#g GSI

Formula

Degvielas patēriņa relatīvo ietaupījumu, izpildot modeļa GSI norādes, aprēķina šādi:

FCrep. Save = (1 – FCGSI / FCstd) * 100 %

7.6.

Datu reģistrācija

Reģistrē šādu informāciju:

(a)

Vn GSI vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 7.1. punktu,

(b)

degvielas patēriņa ātruma līknes vērtības FCni, kuras atbilstoši 7.3. punktam paziņojis ražotājs,

(c)

vērtības FCGSI, FCstd un FCrel., Save, kas aprēķināts atbilstoši 7.5. punktam.

8.

Transportlīdzekļa ātruma profila, kas minēts 7.1. punktā, apraksts

Darbības

Darbība

Paātrinājums

Ātrums

Kopējais laiks

Nr.

 

(m/s2)

(km/h)

(s)

1

Brīvgaita

0

0

20

2

Paātrinājums

1,1

0 – 31,68

28

3

0,7

31,68 – 49,32

35

4

0,64

49,32 – 79,27

48

5

0,49

79,27 – 109,26

65

6

0,3

109,26 – 128,70

83

7

0,19

128,70 – 140,33

100

8

Vienmērīga kustība

0

140,33

105

9

Palēninājums

– 0,69

140,33 – 80,71

129

10

– 1,04

80,71 – 50,76

137

11

– 1,39

50,76 – 0

147

12

Brīvgaita

0

0

150

Pielaides novirzei no šā ātruma profila ir noteiktas ANO Noteikumu Nr. 83 (3) 4.a pielikuma 6.1.3.4. punktā.

I.1. attēls

Ātruma profila, kas minēts 7.1. punktā, grafisks attēlojums; nepārtraukta līnija: ātruma profils; pārtrauktas līnijas: pielaides novirzei no šī ātruma profila.

Image 16

Turpmāk tabulā dots ātruma profila apraksta pa sekundēm. Ja transportlīdzeklis nevar sasniegt 140 km/h, transportlīdzekli vada ar tā maksimālo ātrumu, līdz tas sasniedz norādīto ātruma profilu.

Laiks (s) Ātrums (km/h)

Laiks (s) Ātrums (km/h)

0

0,00

1

0,00

2

0,00

3

0,00

4

0,00

5

0,00

6

0,00

7

0,00

8

0,00

9

0,00

10

0,00

11

0,00

12

0,00

13

0,00

14

0,00

15

0,00

16

0,00

17

0,00

18

0,00

19

0,00

20

0,00

21

3,96

22

7,92

23

11,88

24

15,84

25

19,80

26

23,76

27

27,72

28

31,68

29

34,20

30

36,72

31

39,24

32

41,76

33

44,28

34

46,80

35

49,32

36

51,62

37

53,93

38

56,23

39

58,54

40

60,84

41

63,14

42

65,45

43

67,75

44

70,06

45

72,36

46

74,66

47

76,97

48

79,27

49

81,04

50

82,80

51

84,56

52

86,33

53

88,09

54

89,86

55

91,62

56

93,38

57

95,15

58

96,91

59

98,68

60

100,44

61

102,20

62

103,97

63

105,73

64

107,50

65

109,26

66

110,34

67

111,42

68

112,50

69

113,58

70

114,66

71

115,74

72

116,82

73

117,90

74

118,98

75

120,06

76

121,14

77

122,22

78

123,30

79

124,38

80

125,46

81

126,54

82

127,62

83

128,70

84

129,38

85

130,07

86

130,75

87

131,44

88

132,12

89

132,80

90

133,49

91

134,17

92

134,86

93

135,54

94

136,22

95

136,91

96

137,59

97

138,28

98

138,96

99

139,64

100

140,33

101

140,33

102

140,33

103

140,33

104

140,33

105

140,33

106

137,84

107

135,36

108

132,88

109

130,39

110

127,91

111

125,42

112

122,94

113

120,46

114

117,97

115

115,49

116

113,00

117

110,52

118

108,04

119

105,55

<