EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32020R1201

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 (2020. gada 14. augusts) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

C/2020/5520

OV L 269, 17.8.2020., 2./39. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 28/09/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/1201/oj

17.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/2


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1201

(2020. gada 14. augusts)

par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (1), un jo īpaši tās 28. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Kopš 2015. gada maija ticis piemērots Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 (2), lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) (“norādītais kaitīgais organisms”) tālāku izplatīšanos un tā ievešanu Savienībā. Šis īstenošanas lēmums ticis vairākas reizes atjaunināts, lai ņemtu vērā attiecīgajā brīdī pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju.

(2)

2019. gada 15. maijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) publicēja jaunu zinātnisku atzinumu (3) par augu veselības risku, ko norādītais kaitīgais organisms rada Savienības teritorijā; atzinumā galvenā uzmanība bija vērsta uz potenciālo ieviešanos, izplatīšanos tuvā un tālā attālumā, asimptomātiskā perioda ilgumu, norādītā kaitīgā organisma ietekmi, kā arī bija atjaunināta informācija par riska mazināšanas iespējām. 2019. gada 15. maijā Iestāde publicēja zinātnisku ziņojumu par augu kontroles pasākumu rezultativitāti attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu (4), kurā apstiprināja agrāko apgalvojumu, ka patlaban nav pieejami kontroles pasākumi, ar kuriem slimam augam atklāta lauka apstākļos varētu izskaust norādīto kaitīgo organismu. 2019. gada 25. jūnijā Iestāde publicēja kaitīgā organisma apsekošanas karti (5), kas bija veltīta norādītajam kaitīgajam organismam un saturēja vēl citus elementus, kuri nodrošina precīzāk orientētu apsekošanu. 2020. gada 28. aprīlī Iestāde atjaunināja to augu sugu datubāzi (6), kam visā pasaulē konstatēta inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu. Turklāt 2020. gada 8. jūnijā Iestāde publicēja Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem (7), kas dalībvalstīm palīdzēs panākt ticamības līmeni, ierosināto domājamo prevalenci un sagatavot apsekošanas darbības, ko Savienības teritorijā paredzēts veikt norobežotajās teritorijās un ārpus tām.

(3)

Jaunākie zinātnes sasniegumi, attiecīgajās dalībvalstīs veikto Komisijas revīziju iznākumi un pieredze, kas gūta Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 īstenošanā, liecina, ka šīs normas jāatjaunina, lai nodrošinātu precīzāk orientētu pieeju norādītā kaitīgā organisma kontrolei Savienības teritorijā.

(4)

Skaidrības labad saimniekaugu definīcija būtu jāattiecina uz visām augu sugām vai ģintīm, kas visā pasaulē ir inficētas ar norādīto kaitīgo organismu, savukārt norādīto augu definīcija būtu jāattiecina tikai uz saimniekaugiem, par kuriem konstatēts, ka tie inficējušies ar konkrētu norādītā kaitīgā organisma pasugu. Šajā sakarā un lai nodrošinātu zināmu samērību, daži šīs regulas pasākumi būtu jāpiemēro tikai saimniekaugiem, bet daži citi – tikai norādītajiem augiem.

(5)

Lai nodrošinātu labāku pārskatu par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, dalībvalstīm attiecībā uz šo klātbūtni būtu jāpastiprina ikgadējie apsekojumi, tos saskaņojot ar jaunāko zinātnisko un tehnisko informāciju.

(6)

Lai norādīto kaitīgo organismu izskaustu un novērstu tā tālāku izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotas teritorijas, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas, un jāpiemēro izskaušanas pasākumi. Buferzonu platumam vajadzētu būt samērīgam ar šā vektora riska līmeni un izplatības spēju.

(7)

Tomēr norobežotu teritoriju noteikt nebūtu jāprasa tad, ja norādītais kaitīgais organisms sastopams izolēti un ja uz tādiem nesen ievestiem augiem, uz kuriem tas konstatēts, to iespējams likvidēt. Kamēr vien attiecīgajā teritorijā veiktie apsekojumi liek secināt, ka norādītais kaitīgais organisms nav ieviesies, šāda pieeja būs vissamērīgākā.

(8)

Attiecībā uz noteiktām Savienības teritorijām nākas secināt, ka norādīto kaitīgo organismu izskaust vairs nav iespējams. Tāpēc būtu jāatļauj attiecīgajām dalībvalstīm šajās teritorijās piemērot nevis kaitīgā organisma izskaušanas, bet gan tā izplatības ierobežošanas pasākumus. Šie pasākumi var nebūt tik stingri kā izskaušanas pasākumi, taču būtu jānodrošina, ka ar tiem tiek īstenota rūpīgas apsekošanas pieeja un vairāk piesardzības pasākumu attiecīgajās buferzonās un inficēto zonu ārējā pusē, lai nepieļautu, ka norādītais kaitīgais organisms izplatās pārējā Savienības teritorijā.

(9)

Lai nodrošinātu, ka inficētie augi tūlīt tiek aizvākti, un novērstu tālāku norādītā kaitīgā organisma izplatīšanos pārējā Savienības teritorijā, norobežotajās teritorijās katru gadu vispiemērotākajā gada laikā būtu jāveic monitorings. Šajā monitoringā liela uzmanība būtu jāpievērš arī norobežotajā teritorijā esošajiem vektoriem, lai noteiktu to radītas tālākas izplatīšanās risku un izvērtētu, cik rezultatīvi ir pret vektoru populāciju visās to attīstības stadijās piemērotie fitosanitārās kontroles pasākumi.

(10)

Pieredze un arī jaunākie zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka, lai nepieļautu, ka norādītais kaitīgais organisms izplatās tālāk Savienības teritorijā, izšķirīgi svarīgi ir kontrolēt vektorus un tūlīt izņemt baktēriju inokulātu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pirms augu izņemšanas un arī visu gadu tiek pienācīgi īstenotas fitosanitārās apstrādes pret vektoru populāciju visās to attīstības stadijās. Šajās apstrādēs vajadzētu būt ietvertai efektīvai ķīmiskai, bioloģiskai vai mehāniskai apstrādei pret vektoriem, visos iespējamos gadījumos priekšroku dodot neķīmiskiem risinājumiem.

(11)

Ir lielāka varbūtība, ka ar norādīto kaitīgo organismu būs inficētas tādas augu sugas, par kurām zināms, ka tās ir uzņēmīgas pret norādītā kaitīgā organisma pasugām, kas atklātas norobežotajā teritorijā, un kuras vismaz daļu dzīves cikla ir audzētas minētajā norobežotajā teritorijā vai caur šādu teritoriju ir pārvietotas. Tāpēc ir samērīgi, ka attiecībā uz norādītajiem augiem nosaka īpašas prasības attiecībā uz pārvietošanu tikai pa Savienības teritoriju. Ir samērīgi arī šo augu pārvietošanai pa inficētajām zonām vai no inficētajām zonām uz buferzonām nepiemērot tik stingras prasības kā tās, kas attiecas uz to pārvietošanu projām no norobežotajām teritorijām.

(12)

Lai atvieglinātu tirdzniecību, turklāt aizsargājot augu veselību un ņemot vērā norādītā kaitīgā organisma dabu, vajadzētu noteikt, ka, Savienībā ievedot tādā trešā valstī cēlušos saimniekaugus, kurā šā kaitīgā organisma nav, tiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts ar papildu deklarāciju par to, ka minētā valsts ir brīva no norādītā kaitīgā organisma.

(13)

Lai nodrošinātu, ka no kaitīgā organisma brīvi ir saimniekaugi, ko Savienībā ieved no tādu trešo valstu teritorijām, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās ir sastopams, prasībām attiecībā uz to ievešanu Savienībā vajadzētu būt līdzīgām tām prasībām, kas noteiktas attiecībā uz tādu norādīto augu pārvietošanu, kuru izcelsme ir norobežotajās teritorijās.

(14)

Jaunāko zinātnisko un tehnisko pierādījumu gaismā būtu jāpastiprina arī apsekošanas darbības, ko veic trešās valstis, lai apstiprinātu norādītā kaitīgā organisma neesību to teritorijās vai tādās ražošanas vietās, no kurām atļauta eksportēšana uz Savienību.

(15)

Būtu jānosaka noteikumi par oficiālajām kontrolpārbaudēm, kas attiecas uz norādīto augu pārvietošanu no norobežotajām teritorijām uz pārējo Savienības teritoriju un saimniekaugu ievešanu Savienībā no trešām valstīm. Šiem noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem, rezultatīviem un tajos būtu jāņem vērā normas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (8), kuru sāka piemērot 2019. gada 14. decembrī.

(16)

Tāpēc būtu jāatceļ Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789.

(17)

Kas attiecas uz apsekošanas darbībām, kas tiek īstenotas tādās Savienības teritorijas daļās, par kurām ir zināms, ka šis kaitīgais organisms tajās nav sastopams, vai uz kurām attiecas atkāpe attiecībā uz norobežoto teritoriju izveidi, kā arī trešo valstu teritorijās vai ražošanas vietās, ir lietderīgi dalībvalstīm un trešām valstīm atvēlēt pietiekamu laiku, lai tās varētu šīs darbības izstrādāt tā, ka tās nodrošina vajadzīgo statistikas ticamības līmeni. Tāpēc prasības attiecībā uz minētajām apsekošanas darbībām būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“norādītais kaitīgais organisms” ir Xylella fastidiosa (Wells et al.) un visas tā pasugas;

b)

“saimniekaugi” ir visi stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kas pieder pie I pielikuma sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām;

c)

“norādītie augi” ir stādīšanai paredzēti saimniekaugi (izņemot sēklas), kuri pieder pie II pielikuma sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām un par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret konkrētajām norādītā kaitīgā organisma pasugām.

II NODAĻA

IKGADĒJI APSEKOJUMI ATTIECĪBĀ UZ NORĀDĪTĀ KAITĪGĀ ORGANISMA KLĀTBŪTNI UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNI

2. pants

Dalībvalstu teritorijās veicamie apsekojumi attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu

1.   Lai savā teritorijā atklātu norādīto kaitīgo organismu, dalībvalstis katru gadu apseko saimniekaugus.

2.   Šos apsekojumus izdara kompetentās iestādes vai tie notiek kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā.

3.   Šos apsekojumus izdara, balstoties uz riska līmeni. Tie tiek veikti brīvā dabā, arī kultūraugu laukos, augļu dārzos, vīndārzos, stādaudzētavās, dārzniecības lielveikalos un/vai tirdzniecības centros, aizsargājamās dabas teritorijās un citās attiecīgās vietās.

4.   Šajos apsekojumos ņem paraugus un testē stādīšanai paredzētos augus. Ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotajam apsekojuma projektam un paraugu ņemšanas shēmai jāspēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

5.   Šo apsekošanu veic tādos gada laikos, kad, ņemot vērā šā kaitīgā organisma un tā vektoru bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni un bioloģiju, kā arī Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa minēto zinātnisko un tehnisko informāciju, pastāv lietderīga iespēja atklāt norādīto kaitīgo organismu.

6.   Norādītā kaitīgā organisma klātbūtni monitorē ar vienu no IV pielikuma sarakstā norādītajiem molekulārajiem testiem. Ja teritorijās, kas nav norobežotās teritorijas, tiek atklāti pozitīvi rezultāti, norādītā kaitīgā organisma klātbūtni apstiprina ar vēl vienu pozitīvu molekulāro testu, kas norādīts minētā pielikuma sarakstā un mērķēts uz dažādām genoma daļām. Šos testus izdara ar vienu un to pašu auga paraugu vai, ja izmantotajam molekulārajam apstiprinošajam testam tas lietderīgi, ar vienu un to pašu auga ekstraktu.

7.   Katrai augu sugai, par kuru attiecīgajā norobežotajā teritorijā konstatē, ka tā ir inficēta ar norādīto kaitīgo organismu, nosaka norādītā kaitīgā organisma pasugas. Šīs pasugas nosaka ar IV pielikuma B iedaļas sarakstā norādītajiem molekulārajiem testiem.

8.   Šā panta 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus dalībvalstis paziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 22. panta 3. punktu.

3. pants

Ārkārtas situāciju plāni

1.   Katra dalībvalsts izveido ārkārtas situāciju plānu. Šajā ārkārtas situāciju plānā izklāsta darbības, kas jāveic šīs valsts teritorijā attiecībā uz:

a)

norādītā kaitīgā organisma izskaušanu, kā izklāstīts 7. līdz 11. pantā;

b)

norādīto augu pārvietošanu pa Savienību, kā izklāstīts 19. līdz 26. pantā;

c)

oficiālajām kontrolpārbaudēm, kas jāizdara attiecībā uz norādīto augu pārvietošanu pa Savienību un saimniekaugu pārvietošanu uz Savienību, kā izklāstīts 32. un 33. pantā.

Katra dalībvalsts savu ārkārtas situāciju plānu attiecīgi atjaunina katru gadu līdz 31. decembrim. Uz Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 pamata izveidotos ārkārtas situāciju plānus atjaunina līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) 2016/2031 25. panta 2. punktā, ārkārtas rīcības plānā iekļauj visus šos:

a)

minimālie resursi, kas jādara pieejami, un procedūras, ar kurām saskaņā šie papildu resursi jādara pieejami gadījumā, ja ir apstiprinājums vai aizdomas par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni;

b)

detalizēti noteikumi par procedūru, ar kuru saskaņā tiek apzināti izņemamo augu īpašnieki, paziņots izņemšanas rīkojums un gūta piekļuve privātiem īpašumiem.

III NODAĻA

NOROBEŽOTĀS TERITORIJAS

4. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1.   Ja ir oficiāli apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts tūlīt izveido norobežotu teritoriju.

Ja ir apstiprināta tikai vienas vai vairāku konkrētu norādītā kaitīgā organisma pasugu klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts var teritoriju norobežot tikai attiecībā uz šīm pasugām.

Attiecīgā dalībvalsts šo teritoriju attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu un visām iespējamām tā pasugām norobežo arī tad, ja vēl nav pabeigts apstiprināt pasugas klātbūtni.

2.   Norobežotā teritorija ietver inficēto zonu un buferzonu.

Inficētās zonas rādiuss ir vismaz 50 m ap augu, par kuru ir konstatēts, ka tas ir inficēts ar norādīto kaitīgo organismu.

Buferzonas platums ir:

a)

vismaz 2,5 km, ja inficētā zona ir izveidota 7. līdz 11. pantā minēto izskaušanas pasākumu veikšanai;

b)

vismaz 5 km, ja inficētā zona ir izveidota 12. līdz 17. pantā minēto ierobežošanas pasākumu veikšanai.

3.   Komisija atjaunina un publicē dalībvalstu izveidoto norobežoto apgabalu sarakstu, kas paziņots uz Regulas (ES) 2016/2031 18. panta 6. punkta pamata.

5. pants

Atkāpes attiecībā uz norobežotu teritoriju izveidi

1.   Atkāpjoties no 4. panta, izskaušanas nolūkā izveidoto buferzonu ap inficēto zonu var samazināt līdz vismaz 1 km platumam, ja ir ļoti ticams, ka norādītā kaitīgā organisma sākotnējā klātbūtne nav izraisījusi tā izplatīšanos, un ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

no visiem norādītajiem augiem, kas atradušies inficētajā zonā, neatkarīgi no to veselības stāvokļa ir nekavējoties ņemti paraugi un tie ir izņemti;

b)

kopš izskaušanas pasākumu ieviešanas, balstoties uz oficiāliem testiem, kas gada laikā veikti vismaz vienreiz, un ņemot vērā Iestādes izdoto kaitīgā organisma apsekošanas karti par Xylella fastidiosa, nav konstatēts, ka norādītais kaitīgais organisms inficētajā zonā būtu inficējis citus augus;

c)

pirmajā gadā pēc tam, kad noteikts norādītais kaitīgais organisms, vismaz 2,5 km platā zonā, kas ietver inficēto zonu, vismaz vienu reizi ir veikts apsekojums, kurā apliecināts, ka norādītā kaitīgā organisma klātbūtne šajā zonā nav konstatēta. Attiecīgā dalībvalsts ņem paraugus no saimniekaugiem, kas atrodas minētajā zonā, un šos augus testē. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz riska analīzi balstītiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %, ņemot vērā, ka inficētajiem augiem tuvākajos 400 m risks ir salīdzinoši augstāks nekā citās attiecīgās teritorijas daļās;

d)

kopš veikti izskaušanas pasākumi, inficētajā zonā un tās tiešā tuvumā, balstoties uz Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atbilstošiem testiem, kas vektora lidošanas sezonā veikti divas reizes, norādītā organisma vektori nav konstatēti. Minētie testi liek secināt, ka norādītā kaitīgā organisma dabiska izplatīšanās ir izslēgta.

2.   Samazinot buferzonas platumu saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par minētā samazinājuma pamatojumu.

3.   Atkāpjoties no 4. panta, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka nav nepieciešams tūlīt izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ir pierādījumi, ka norādītais kaitīgais organisms teritorijā ievests nesen ar augiem, uz kuriem tas konstatēts, vai ka norādītais kaitīgais organisms ir konstatēts vietā, kas ir fiziski aizsargāta pret norādītā kaitīgā organisma vektoriem;

b)

pārbaužu rezultāti liecina, ka šie augi bijuši inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;

c)

balstoties uz testiem, norādītā kaitīgā organisma vektori šo augu tuvumā nav konstatēti.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts:

a)

teritoriju, kurā pirmo reizi apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, vismaz divus gadus reizi gadā apseko, lai noteiktu, vai inficēti ir arī kādi citi augi un vai būtu jāveic turpmāki pasākumi;

b)

Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un a) apakšpunktā minētās apsekošanas iznākumu, tiklīdz tas ir pieejams.

6. pants

Norobežoto teritoriju atcelšana

1.   Ja, balstoties uz 10. pantā minētajiem apsekojumiem, norādīto kaitīgo organismu norobežotā teritorijā četrus gadus nekonstatē, šo norobežojumu drīkst atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 1. punktu ir ne mazāk kā līdz 1 km samazinājusi buferzonas platumu, tā šo teritoriju var atcelt pēc 12 mēnešiem kopš norobežotās teritorijas sākotnējās izveides, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

uz 5. panta 1. punkta pamata veikto pasākumu iznākumā ar augstu ticamības pakāpi tiek secināts, ka norādītā kaitīgā organisma sākotnējā klātbūtne bijusi atsevišķs gadījums un ka attiecīgajā norobežotajā teritorijā tālāka izplatīšanās nav notikusi;

b)

norobežotajā teritorijā, ņemot vērā Iestādes izdoto kaitīgā organisma apsekošanas karti par Xylella fastidiosa, tik īsi pirms pārvietošanas, cik praktiski iespējams, ir veikti oficiāli testi. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

3.   Ja norobežoto teritoriju atceļ uz 2. punkta pamata, norādītos augus, kas atrodas kādreizējā norobežotajā teritorijā, nākamos divos gados intensīvi apseko. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

4.   Ja norobežoto teritoriju atceļ pēc 12 mēnešiem kopš tās sākotnējās izveides, attiecīgā dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm tūlīt paziņo šīs atcelšanas pamatojumu.

IV NODAĻA

IZSKAUŠANAS PASĀKUMI

7. pants

Augu izņemšana

1.   Attiecīgā dalībvalsts no inficētās zonas nekavējoties izņem:

a)

augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar norādīto kaitīgo organismu;

b)

augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo kaitīgo organismu, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo kaitīgo organismu;

c)

pie inficētā auga sugas piederīgus augus neatkarīgi no to veselības statusa;

d)

pie tādām citām sugām, nevis inficētā auga sugas, piederīgus augus, kam inficēšanās konstatēta citās norobežotās teritorijas daļās;

e)

norādītos augus, kas nav c) un d) apakšpunktā minētie augi, kam nav tūlīt ņemti paraugi un veikta molekulāra testēšana un kam nav konstatēts, ka tie ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma.

2.   Izņemot 1. punktā minētos augus, attiecīgā dalībvalsts ņem vērā visus vajadzīgos piesardzības pasākumus un izņemšanu organizē, balstoties uz šo augu radītā riska pakāpi.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, dalībvalstis var lemt, ka atsevišķi norādītie augi, par kuriem oficiāli noteikts, ka tiem ir vēsturiska vērtība, nav jāizņem, ja vien ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

attiecīgos norādītos augus katru gadu pārbauda, no tiem ņem paraugus un tos testē ar vienu no IV pielikuma sarakstā norādītajiem molekulārajiem testiem, un ir apstiprināts, ka tie ar norādīto kaitīgo organismu nav inficēti;

b)

atsevišķajiem norādītajiem augiem vai attiecīgajai teritorijai veic attiecīgas fitosanitāras apstrādes pret norādītā kaitīgā organisma vektoru populāciju visās to attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, ņemot vērā vietējos apstākļus, var piederēt ķīmiski, bioloģiski vai mehāniski paņēmieni.

8. pants

Pasākumi pret norādītā kaitīgā organisma vektoriem

1.   Attiecīgā dalībvalsts inficētajā zonā piemēro attiecīgas fitosanitāras apstrādes pret norādītā kaitīgā organisma vektoru populāciju visās to attīstības stadijās. Šīs apstrādes tā piemēro pirms 7. panta 1. punktā minētās augu izņemšanas un tās laikā. Pie šīm apstrādēm, ņemot vērā vietējos apstākļus, pieder ķīmiska, bioloģiska vai mehāniska apstrāde pret vektoriem.

2.   Attiecīgā dalībvalsts inficētajā zonā un buferzonā piemēro lauksaimniecības praksi norādītā kaitīgā organisma vektoru populācijas kontrolei visās to attīstības stadijās. Neraugoties uz attiecīgo augu izņemšanu, tā šādu praksi piemēro gada laikā, kas tam ir vispiemērotākais. Pie šīs prakses, ņemot vērā vietējos apstākļus, attiecīgi pieder efektīva ķīmiska, bioloģiska vai mehāniska apstrāde pret šiem vektoriem.

9. pants

Augu iznīcināšana

1.   Attiecīgā dalībvalsts 7. panta 1. punktā norādītos augus un augu daļas in situ vai šādam nolūkam paredzētā netālā inficētās zonas vietā, vai, – ja šie augi vai augu daļas ir pārklāti ar pretvektoru tīklu –, tuvākajā attālumā no minētās vietas iznīcina tādā veidā, kas nodrošina, ka norādītais kaitīgais organisms netiek izplatīts.

2.   Balstoties uz riska līmeni, attiecīgā dalībvalsts var nolemt iznīcināt tikai zarus un lapas un attiecīgo koksni fitosanitāri apstrādāt, kā minēts 8. panta 1. punktā. Šo augu sakņu sistēmu vai nu izņem, vai devitalizē, ar attiecīgu fitosanitāru apstrādi novēršot jaunu atvašu veidošanos.

10. pants

Norobežotās teritorijas ikgadējā uzraudzība

Visā norobežotajā teritorijā attiecīgā dalībvalsts ikgadējos apsekojumos vispiemērotākajā gada laikā monitorē norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, ievērojot 2. panta 5. un 6. punktu un ņemot vērā informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa.

Inficētajās zonās attiecīgā dalībvalsts ņem paraugus no saimniekaugiem un tos testē, to vidū arī norādītos augus, kas nav izņemti saskaņā ar 7. panta 1. punktu. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 0,5 %.

Buferzonās attiecīgā dalībvalsts ņem paraugus no saimniekaugiem un testē tos, kā arī citus augus, kam ir simptomi, kuri liecina par iespējamu infekciju, vai par ko ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar norādīto kaitīgo organismu. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %, ievērojot, ka pirmie 400 m ap inficētajām zonām ir ar augstāku risku.

Attiecīgā dalībvalsts arī monitorē norādītā kaitīgā organisma klātbūtni norobežotajā teritorijā esošajos vektoros, lai noteiktu vektoru tālākas izplatīšanās risku un izvērtētu saskaņā ar 8. pantu piemēroto fitosanitāro kontroles pasākumu rezultativitāti.

11. pants

Citi norādītā kaitīgā organisma izskaušanai relevanti pasākumi

1.   Attiecīgā dalībvalsts veic citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā organisma izskaušanu, ņemot vērā Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu (SFPS) Nr. 9 (9), un palīdzēt izmantot integrētu pieeju saskaņā ar SFPS Nr. 14 (10) noteiktajiem principiem.

2.   Attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, attiecībā uz ko ir saprātīgi gaidāms, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pienācīgu iznīcināšanu, kuri ir inficēti vai par kuru inficēšanos ir aizdomas, vai saistīti ar šo augu atrašanās vietas pieejamību, atrašanos publiskā vai privātā īpašumā vai ar personu vai iestādi, kas ir par tiem atbildīga.

3.   Attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgu izpēti, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā izseko to saimniekaugu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, arī to augu izcelsmi, kuri pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šīs izmeklēšanas rezultātus dara zināmus Komisijai un dalībvalstīm, kurās šie attiecīgie augi cēlušies, un dalībvalstīm, caur kurām šie augi ir pārvietoti, kā arī dalībvalstīm, kurās šie augi ir ievesti.

V NODAĻA

IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI

12. pants

Vispārīgi noteikumi

Tādā inficētā zonā, kas norādīta III pielikuma sarakstā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt izskaušanas pasākumu vietā piemērot 13. līdz 17. pantā aprakstītos izplatības ierobežošanas pasākumus.

13. pants

Augu izņemšana tādā inficētajā zonā, kas norādīta III pielikuma sarakstā

1.   Attiecīgā dalībvalsts izņem visus augus, kuriem, balstoties uz 15. panta 2. punktā minēto monitoringu, konstatēta inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu.

Šādai izņemšanai jānotiek tūlīt pēc tam, kad oficiāli noteikta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, vai, ja norādītais kaitīgais organisms atklāts ārpus vektora lidošanas sezonas, šāda izņemšana notiek pirms vektora nākamās lidošanas sezonas. Jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, kas novērstu norādītā kaitīgā organisma un tā vektoru izplatīšanos izņemšanas laikā un pēc tās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts zinātniskiem mērķiem var nolemt, ka tādās augu augšanas vietās, kurām piemīt īpaša kultūrvērtība un sociālā vērtība, kā minēts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, augus, kuriem konstatēta inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu, neizņems.

14. pants

Pasākumi pret norādītā kaitīgā organisma vektoriem III pielikuma sarakstā norādītajās inficētajās zonās

1.   Attiecīgā dalībvalsts 13. panta 1. punktā minētajiem augiem pirms to izņemšanas un ap 13. panta 2. punktā minētajiem augiem piemēro attiecīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā kaitīgā organisma vektoru populāciju visās to attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, ņemot vērā vietējos apstākļus, pieder ķīmiska, bioloģiska vai mehāniska apstrāde pret vektoriem.

2.   15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās teritorijās attiecīgā dalībvalsts katra gada vispiemērotākajā laikā piemēro lauksaimniecības praksi norādītā kaitīgā organisma vektoru populācijas kontrolei visās to attīstības stadijās. Pie šīs prakses, ņemot vērā vietējos apstākļus, pieder efektīva ķīmiska, bioloģiska vai mehāniska apstrāde pret šiem vektoriem.

15. pants

III pielikuma sarakstā norādīto inficēto zonu ikgadējā uzraudzība

1.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 2. punktā minētajās inficētās zonas daļās 50 m rādiusā ap augiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir inficēti ar norādīto kaitīgo organismu, nekavējoties ņem paraugus no šādiem augiem un tos testē:

a)

visus norādītos augus, kas pieder pie to norādīto augu sugām vienā un tajā pašā norobežotajā teritorijā, par kuriem konstatēts, ka tie inficēti; un

b)

visus citus augus, kas uzrāda simptomus, kuri liecina par iespējamu inficēšanos ar šo kaitīgo organismu, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo kaitīgo organismu.

2.   Attiecīgā dalībvalsts ikgadējos apsekojumos vispiemērotākajā gada laikā monitorē norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, ņemot vērā informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa. Šāds monitorings notiek vismaz šādās III pielikuma sarakstā norādītas inficētās zonas daļās:

a)

teritorijā, kas ir vismaz 5 km attālumā no inficētās zonas robežas ar buferzonu;

b)

tuvu tādu augu augšanas vietai, kam ir īpaša kultūrvērtība un zinātniska vērtība, kas atrodas ārpus a) punktā minētās teritorijas un ko attiecīgi noteikusi dalībvalsts.

Šajās inficētās zonas daļās attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 2. panta 6. punktu īsteno paraugu ņemšanu un testēšanu to saimniekaugu sugām, par kuriem norobežotajā teritorijā konstatēts, ka tie ir inficēti. Šajā nolūkā un ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 0,7 %. Tā ņem paraugus no vektoru populācijas un to testē uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni.

3.   2. punkta a) apakšpunktu nepiemēro attiecībā uz salām, kam visa teritorija ir izplatības ierobežošanas teritorija un kam tuvākā Savienības sauszemes teritorija ir vairāk nekā 5 kilometru attālumā.

4.   Buferzonās attiecīgā dalībvalsts ņem paraugus no saimniekaugiem un testē tos, kā arī citus augus, kam ir simptomi, kuri liecina par iespējamu infekciju ar šo kaitīgo organismu, vai par ko ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar šo kaitīgo organismu. Šajā nolūkā, ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %, ievērojot, ka pirmie 400 m blakus inficētajām zonām rada augstāku risku.

5.   Attiecīgā dalībvalsts monitorē norādīto kaitīgo organismu klātbūtni vektoros 2. punktā minētās inficētās zonas daļās un buferzonā, lai noteiktu, kādu tālākas izplatīšanās risku rada vektori un izvērtētu, cik rezultatīvi ir saskaņā ar 14. pantu piemērotie fitosanitārās kontroles pasākumi.

16. pants

Augu iznīcināšana

1.   Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura inficētajā zonā, kas norādīta III pielikuma sarakstā, ir atvēlēta šim nolūkam, augus un to daļas, par kuriem konstatēts, ka tie inficēti ar norādīto kaitīgo organismu, iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka norādītais kaitīgais organisms neizplatās.

2.   Ja attiecīgā dalībvalsts secina, ka norādītie augi nerada risku norādītajam kaitīgajam organismam izplatīties tālāk, šī dalībvalsts var nolemt, ka iznīcinās tikai zarus un lapotni un attiecīgo koksni fitosanitāri apstrādās saskaņā ar 14. panta 1. punktu. Šo augu sakņu sistēmu vai nu izņem, vai devitalizē, ar attiecīgu fitosanitāru apstrādi novēršot jaunu atvašu veidošanos.

17. pants

Citi norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai relevanti pasākumi

Attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izplatības ierobežošanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pienācīgu iznīcināšanu, kuri ir inficēti vai par kuru inficēšanos ir aizdomas, vai saistīti ar šo augu atrašanās vietas pieejamību, atrašanos publiskā vai privātā īpašumā vai ar personu vai iestādi, kas ir par tiem atbildīga.

VI NODAĻA

NORĀDĪTO AUGU STĀDĪŠANA INFICĒTAJĀS ZONĀS

18. pants

Atļaujas inficētajās zonās stādīt norādītos augus piešķiršana

Attiecīgā dalībvalsts atļauju inficētajās zonās stādīt norādītos augus piešķirt var tikai vienā no šādiem gadījumiem:

a)

šie norādītie augi ir audzēti pret kukaiņiem drošās ražošanas vietās, kas ir brīvas no norādītā kaitīgā organisma un tā vektoriem;

b)

vēlams, lai šie norādītie augi piederētu pie šķirnēm, par kurām novērtēts, ka attiecībā uz norādīto kaitīgo organismu tās ir rezistentas vai panesīgas, un būtu stādīti III pielikuma sarakstā norādītajās inficētajās zonās, taču ārpus 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās teritorijas;

c)

šie norādītie augi pieder pie tās pašas sugas augiem, kuri testēti un, pamatojoties uz apsekošanas pasākumiem, kas saskaņā ar 10. pantu veikti vismaz pēdējos divus gadus, atzīti par brīviem no norādītā kaitīgā organisma un stādīti inficētajās zonās, kuras izveidotas izskaušanas vajadzībām.

VII NODAĻA

NORĀDĪTO AUGU PĀRVIETOŠANA PA SAVIENĪBU

19. pants

Norādīto augu, kas audzēti norobežotās teritorijās esošās atļautās ražošanas vietās, pārvietošana no šīs norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām uz buferzonām

Norādītos augus, kas audzēti šajā norobežotajā teritorijā esošā atļautā ražošanas vietā, no norobežotas teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām pārvietot uz buferzonām drīkst atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

norādītie augi visā to ražošanas ciklā ir audzēti vietā, kurai saskaņā ar 24. pantu ir piešķirta atļauja, vai vismaz pēdējos trīs gadus ir atradušies šādā vietā;

b)

visā norādīto augu augšanas laikā šajā vietā nav konstatēta nedz norādītā kaitīgā organisma, nedz tā vektoru klātbūtne;

c)

lai uzturētu brīvumu no norādītā kaitīgā organisma vektoriem, piemērotos gada laikos norādītajiem augiem veic fitosanitāras apstrādes pret vektoru populāciju visās vektora attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, ņemot vērā vietējos apstākļus, attiecīgi pieder efektīvi ķīmiski, bioloģiski vai mehāniski paņēmieni;

d)

norādītie augi caur norobežoto teritoriju vai pa to tiek transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumā, nodrošinot, ka inficēšanās ar norādīto organismu vai kādu no tā vektoriem nav iespējama;

e)

norādītajiem augiem tik īsi pirms pārvietošanas, cik iespējams, uz viena no IV pielikuma sarakstā norādīto testu bāzes ir veikta molekulāra testēšana uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

20. pants

Norādīto augu, kam norobežotā teritorijā nekad nav konstatēta inficēšanās, pārvietošana no šīs norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām uz buferzonām

Norādītos augus, kam šajā norobežotajā teritorijā nekad nav konstatēta inficēšanās, no kādas norobežotas teritorijas un no attiecīgās inficētās zonas pārvietot uz buferzonām drīkst atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

norādītie augi ir audzēti vietā, kas pieder profesionālam operatoram, kurš reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 65. pantu;

b)

norādītie augi pieder tādu augu sugai, kuri vismaz daļu no dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā, uz kuriem trīs gadu laikā kopš šīs norobežotās teritorijas izveides ir attiekušies 10. un 15. pantā minētie apsekošanas pasākumi un kuriem nav konstatēta inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu;

c)

b) apakšpunktā minētā norādīto augu suga ir publicēta Komisijas datubāzē, kurā reģistrēti saimniekaugi, par ko šajā konkrētajā norobežotajā teritorijā nav zināms, ka tie būtu inficēti;

d)

lai uzturētu brīvumu no norādītā kaitīgā organisma vektoriem, piemērotos gada laikos norādītajiem augiem veic fitosanitāras apstrādes pret vektoru populāciju visās vektora attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, balstoties uz vietējiem apstākļiem, attiecīgi pieder efektīvi ķīmiski, bioloģiski vai mehāniski paņēmieni;

e)

kompetentā iestāde norādīto augu partijām tik īsi pirms pārvietošanas, cik praktiski iespējams, ir veikusi pārbaudi un molekulāru testēšanu, kurā izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %;

f)

norādīto augu partijām tik īsi pirms pārvietošanas, cik praktiski iespējams, ir veiktas fitosanitāras apstrādes pret visiem norādītā kaitīgā organisma vektoriem.

21. pants

Norādīto augu, kas visā ražošanas ciklā in vitro audzēti kādā norobežotā teritorijā, pārvietošana no šīs norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām uz buferzonām

Norādītos augus, kas visā ražošanas ciklā in vitro audzēti šajā norobežotajā teritorijā, no norobežotas teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām pārvietot uz buferzonām drīkst atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

norādītie augi visā to ražošanas ciklā ir audzēti vietā, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar 24. pantu;

b)

norādītie augi ir audzēti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā un atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i)

audzēti no sēklām;

ii)

sterilos apstākļos pavairoti no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu atradušies no norādītā kaitīgā organisma brīvā Savienības teritorijas apvidū un ir testēti un atzīti par brīviem no norādītā kaitīgā organisma;

iii)

sterilos apstākļos pavairoti no mātesaugiem, kuri audzēti 19. panta noteikumiem atbilstošā vietā, testēti un par kuriem, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %, ir konstatēts, ka tie ir brīvi no norādītā kaitīgā organisma;

c)

norādītos augus caur norobežotām teritorijām vai pa tām pārvadā sterilos apstākļos konteinerā, kas izslēdz iespēju inficēties ar norādīto organismu, nonākot saskarsmē ar tā vektoriem.

22. pants

Veģetatīvā miera stāvoklī esošu Vitis ģints augu, kas daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā, pārvietošana no šīs norobežotās teritorijas un no attiecīgajām inficētajām zonām uz buferzonām

Veģetatīvā miera stāvoklī esošus Vitis ģints augus, kas daļu dzīves cikla audzēti šajā norobežotajā teritorijā un attiecībā uz šo norobežoto teritoriju ir norādīti sarakstā kā norādītie augi, no attiecīgajām inficētajām zonām pārvietot uz buferzonām drīkst atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

šie augi ir audzēti vietā, kas pieder profesionālam operatoram, kurš reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 65. pantu;

b)

šiem augiem tik īsi pirms pārvietošanas, cik praktiski iespējams, kompetentās iestādes šim nolūkam apstiprinātā un uzraudzītā apstrādes uzņēmumā ir veikta attiecīga termoterapeitiska apstrāde, kura paredz augus veģetatīvā miera stāvoklī uz 45 minūtēm iegremdēt ūdenī, kas uzsildīts līdz 50 °C.

23. pants

Norādīto augu, kas daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā, pārvietošana pa inficētajām zonām, pa buferzonām un no buferzonām uz to attiecīgajām inficētajām zonām

Tādus norādītos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā, pa inficētajām zonām un buferzonām un no buferzonām pārvietot uz to attiecīgajām inficētajām zonām drīkst atļaut tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

šie norādītie augi ir audzēti vietā, kas pieder operatoram, kurš reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 65. pantu;

b)

šai vietai ir noteikts, ka kompetentā iestāde katru gadu veic tādu paraugu ņemšanu un testēšanu uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kurā ņem vērā informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa;

c)

ikgadējās pārbaudes un reprezentatīva parauga testēšanas rezultāti apstiprina norādītā kaitīgā organisma neesību;

d)

lai uzturētu brīvumu no norādītā kaitīgā organisma vektoriem, piemērotos gada laikos norādītajiem augiem veic fitosanitāras apstrādes pret vektoru populāciju visās vektora attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, ņemot vērā vietējos apstākļus, attiecīgi pieder efektīvi ķīmiski, bioloģiski vai mehāniski paņēmieni;

e)

profesionālie operatori prasa, lai persona, kas saņem šos augus, parakstītu deklarāciju, ka šie augi netiks izvesti ārpus šīm zonām.

24. pants

Ražošanas vietu atļauju piešķiršana

1.   Kompetentā iestāde 19. un 21. panta vajadzībām var piešķirt atļauju kādai ražošanas vietai tad, ja tā atbilst visiem šiem nosacījumiem;

a)

ir reģistrēta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 65. pantu;

b)

kompetentā iestāde tai ir piešķīrusi atļauju kā vietai, kas fiziski aizsargāta pret norādīto kaitīgo organismu un tā vektoriem;

c)

kompetentā iestāde katru gadu laikā, kas ir vispiemērotākais, tajā veic vismaz divas pārbaudes.

2.   Ja ikgadējās pārbaudēs kompetentās iestādes atklāj norādītā kaitīgā organisma klātbūtni vai 1. punkta b) apakšpunktā minētās fiziskās aizsardzības bojājumus, tās nekavējoties atsauc vietas atļauju un uz laiku aptur norādīto augu pārvietošanu no attiecīgajām norobežotajām teritorijām un no attiecīgajām inficētajām zonām uz buferzonām.

3.   Katra dalībvalsts sastāda un atjaunina sarakstu ar visām vietām, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu.

Kolīdz šis saraksts sastādīts vai atjaunināts, tā šo sarakstu nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm.

25. pants

Norādīto augu, kas nekad nav audzēti kādā norobežotā teritorijā, pārvietošana pa Savienību

1.   Norādītos augus, kas nekad nav audzēti kādā norobežotā teritorijā, uz Savienību pārvietot drīkst tikai tad, ja tie ir audzēti vietā, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tā pieder profesionālam operatoram, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 65. pantu, un kompetentā iestāde to katru gadu pārbauda;

b)

tai atbilstoši riska līmenim veic paraugu ņemšanu un tādu testēšanu uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kurā izmanto IV pielikuma sarakstā norādītu testu un ņem vērā informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādus stādīšanai paredzētus augus, izņemot sēklas, kas pieder pie sugām Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb, pirmo reizi pa Savienību var pārvietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tie ir audzēti vietā, kuru kompetentā iestāde katru gadu pārbauda;

b)

šai vietai ir noteikts, ka jāveic paraugu ņemšana un testēšana uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kurā ņem vērā informāciju, kas minēta Iestādes izdotajā kaitīgā organisma apsekošanas kartē par Xylella fastidiosa, kā arī paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

26. pants

Ārpus kādas norobežotas teritorijas audzētu pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla pārvietošana pa Savienību

Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES (11) 1. panta 3. punktā definētie pirmsbāzes mātesaugi vai Padomes Direktīvas 2008/90/EK (12) 2. panta 5. punktā definētie pirmsbāzes materiāli, kuri pieder pie sugām Juglans regia L., Olea europaea L., Prunus amygdalus Batsch, P. amygdalus x P. persica, P. armeniaca L., P. avium (L.) L., P. cerasus L., P. domestica L., P. domestica x P. salicina, P. dulcis (Mill.) D.A. Webb, P. persica (L.) Batsch un P. salicina Lindley, kuri audzēti ārpus norobežotām teritorijām un kuriem daļa no dzīves cikla bijusi ārpus kompleksiem, kur nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, pa Savienības teritoriju drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir dota augu pase un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tie ir sertificēti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/925 (13) 1. pantu;

b)

iespējami īsi pirms pārvietošanas tie pārbaudīti vizuāli un tiem saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ņemti paraugi un veikta molekulāra testēšana uz norādītā organisma klātbūtni.

27. pants

Augu pases

19.–26. pantā minētos augus pa Savienību pārvieto tikai tad, ja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 78.–95. panta nosacījumiem tiem ir līdzi dota augu pase.

Attiecībā uz 23. pantā minētajiem norādītajiem augiem piemēro šādus papildu nosacījumus:

a)

ja augus pārvieto tikai pa inficētajām zonām, blakus izsekojamības kodam, kas minēts Regulas (ES) 2016/2031 VII pielikuma A daļas 1. punkta e) apakšpunktā, iekļauj norādi “Inficētā zona – XYLEFA”;

b)

ja augus pārvieto tikai pa šo buferzonu vai no buferzonas uz inficēto zonu, blakus izsekojamības kodam, kas minēts Regulas (ES) 2016/2031 VII pielikuma A daļas 1. punkta e) apakšpunktā, iekļauj norādi “Buferzona un inficētā zona – XYLEFA”.

VIII NODAĻA

SAIMNIEKAUGU IEVEŠANA SAVIENĪBĀ

28. pants

Tādu saimniekaugu ievešana Savienībā, kā izcelsme ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās nav sastopams

Ja saimniekaugu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās nav sastopams, Savienībā tos drīkst ievest tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi, ka, balstoties uz pārbaudēm, paraugu ņemšanu un molekulāru testēšanu, kuras izdarījusi kompetentā iestāde, izmantojot kādu no IV pielikuma sarakstā norādītajiem testiem un ievērojot attiecīgos Fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir zināms, ka norādītais kaitīgais organisms valstī nav sastopams. Ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj nacionālā līmenī ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %;

b)

saimniekaugiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts, kura rubrikā “Papildu deklarācija” norādīts, ka šajā valstī minētais norādītais organisms nav sastopams;

c)

saimniekaugi ir audzēti vietā, kuru kompetentā iestāde katru gadu pārbauda, un pārbaudi attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni šiem augiem piemērotā laikā veic ar riska līmenim atbilstošu paraugu ņemšanu un testēšanu, kas norādīta IV pielikuma sarakstā;

d)

tādi stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, kas pieder pie Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb, ir audzēti vietā, kuru kompetentā iestāde katru gadu pārbauda, un pārbaudi attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni šiem augiem piemērotā laikā veic ar paraugu ņemšanu un testēšanu, kas norādīta IV pielikuma sarakstā, un izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kura ar vismaz 80 % ticamību spēj noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %;

e)

saimniekaugus ievedot Savienībā, tos saskaņā ar 33. pantu ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un šā norādītā kaitīgā organisma klātbūtne nav konstatēta.

29. pants

Inficētā valstī, no kaitīgiem organismiem brīvā teritorijā cēlušos saimniekaugu ievešana Savienībā

Ja saimniekaugu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās sastopams, Savienībā tos drīkst ievest tikai tad, ja tie atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

saimniekaugi ir cēlušies teritorijā, kuru attiecīgā nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem un uz tādu oficiālu apsekojumu pamata, kas balstās uz paraugu ņemšanu un testēšanu, kurā izmantots kāds no IV pielikuma sarakstā norādītajiem testiem, ir paziņojusi par brīvu no norādītā kaitīgā organisma. Ņemot vērā Iestādes Pamatnostādnes par statistikā balstītiem un uz riska analīzi pamatotiem Xylella fastidiosa apsekojumiem, izmantotais apsekojuma projekts un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %;

b)

attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija Komisijai ir rakstiski paziņojusi minētās teritorijas nosaukumu;

c)

saimniekaugiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “izcelsmes vieta” norādīts, ka visi attiecīgie saimniekaugi visā dzīves ciklā ir atradušies a) punktā minētajā teritorijā, īpaši minot šīs teritorijas nosaukumu;

d)

saimniekaugi ir audzēti vietā, kuru kompetentā iestāde katru gadu pārbauda, un pārbaudi attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni šiem augiem piemērotā laikā veic ar riska līmenim atbilstošu paraugu ņemšanu un testēšanu, kas norādīta IV pielikuma sarakstā;

e)

tādi stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, kas pieder pie Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb, ir audzēti vietā, kuru kompetentā iestāde katru gadu pārbauda, un pārbaudi attiecībā uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni šiem augiem piemērotā laikā veic ar paraugu ņemšanu un testēšanu, kas norādīta IV pielikuma sarakstā, un izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kura ar vismaz 80 % ticamību spēj noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %;

f)

saimniekaugus ievedot Savienībā, tos saskaņā ar 33. pantu ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un šā norādītā kaitīgā organisma klātbūtne nav konstatēta.

30. pants

Inficētā valstī, no kaitīgiem organismiem brīvā ražošanas vietā cēlušos saimniekaugu ievešana Savienībā

1.   Ja saimniekaugu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās sastopams, Savienībā tos drīkst ievest tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

saimniekaugi ir cēlušies ražošanas vietā, kurai nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar 31. pantu ir piešķīrusi atļauju kā no kaitīgajiem organismiem brīvai ražošanas vietai;

b)

attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī, ir rakstiski paziņojusi Komisijai;

c)

saimniekaugiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts, kurā deklarēti šādi elementi:

i)

ailē “papildu deklarācija”: ka saimniekaugi visā to ražošanas ciklā ir audzēti vienā vai vairākās vietās, kam nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar 31. pantu ir piešķīrusi atļauju kā no kaitīgajiem organismiem brīvai ražošanas vietai, un ka saimniekaugi ir transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumā, nodrošinot, ka inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu vai tā vektoriem nav iespējama;

ii)

ailē “izcelsmes vieta”: no kaitīgiem organismiem brīvās(-o) ražošanas vietas(-u) nosaukums vai kods;

d)

saimniekaugus ievedot Savienībā, tos saskaņā ar 33. pantu ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un šā norādītā kaitīgā organisma klātbūtne nav konstatēta.

2.   Ja saimniekaugu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās sastopams, un ja tie tajā in vitro audzēti visā ražošanas ciklā, Savienībā tos drīkst ievest tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

saimniekaugi atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i)

audzēti no sēklām;

ii)

sterilos apstākļos pavairoti no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu bijuši teritorijā, kas brīva no norādītā kaitīgā organisma, un testēti un atzīti par brīviem no norādītā kaitīgā organisma;

iii)

tie ir sterilos apstākļos pavairoti no mātesaugiem, kuri ir audzēti vietā, attiecībā uz ko ir izpildīti 31. panta nosacījumi, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no norādītā kaitīgā organisma;

b)

šie saimniekaugi ir audzēti ražošanas vietā, kam nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar 31. pantu ir piešķīrusi atļauju kā no kaitīgajiem organismiem brīvai ražošanas vietai;

c)

attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija no kaitīgajiem organismiem brīvo ražošanas vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī, ir rakstiski paziņojusi Komisijai;

d)

saimniekaugiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts, kurā deklarēti šādi elementi:

i)

ailē “papildu deklarācija”: ka saimniekaugi visā to ražošanas ciklā ir in vitro ražoti vienā vai vairākās vietās, kam nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar 31. pantu ir piešķīrusi no kaitīgajiem organismiem brīvas vietas atļauju, un ka saimniekaugi ir transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumā, nodrošinot, ka inficēšanās ar norādīto kaitīgo organismu vai jebkuriem zināmiem tā vektoriem nav iespējama;

ii)

ailē “izcelsmes vieta”: no kaitīgiem organismiem brīvās ražošanas vietas nosaukums vai kods.

31. pants

No kaitīgajiem organismiem brīvas vietas atļauju piešķiršana ražošanas vietām

Ražošanas vietai no kaitīgajiem organismiem brīvas vietas atļauju piešķirt var tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem šo ražošanas vietu ir deklarējusi par vietu, kas droša pret kukaiņiem un brīva no norādītā kaitīgā organisma un tā vektoriem;

b)

lai uzturētu brīvumu no norādītā kaitīgā organisma vektoriem, piemērotos gada laikos ražošanas vietā ir veiktas fitosanitāras apstrādes pret vektoru populāciju visās vektora attīstības stadijās. Pie šīm apstrādēm, balstoties uz vietējiem apstākļiem, pieder efektīvi ķīmiski, bioloģiski vai mehāniski paņēmieni;

c)

kompetentā iestāde katru gadu laikā, kas ir vispiemērotākais, ražošanas vietā veic vismaz divas pārbaudes;

d)

tik īsi pirms pārvietošanas, cik iespējams, saimniekaugiem, kas cēlušies ražošanas vietā, izmantojot kādu no IV pielikuma sarakstā norādītajiem testiem, ir veikta molekulāra testēšana uz norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas spēj ar vismaz 90 % ticamību noteikt inficēto augu klātbūtnes līmeni 1 %.

Ja ikgadējās pārbaudēs kompetentās iestādes atklāj norādītā kaitīgā organisma klātbūtni vai tādus bojājumus, kas no kaitīgajiem organismiem brīvajā ražošanas vietā pazemina aizsargātību pret kukaiņiem, tās šīs vietas atļauju nekavējoties atsauc un uz laiku aptur saimniekaugu pārvietošanu. Kompetentās iestādes par to tūlīt informē Komisiju.

IX NODAĻA

OFICIĀLĀS KONTROLPĀRBAUDES ATTIECĪBĀ UZ NORĀDĪTO AUGU PĀRVIETOŠANU PA SAVIENĪBU UN SAIMNIEKAUGU PĀRVIETOŠANU UZ SAVIENĪBU

32. pants

Oficiālas kontrolpārbaudes attiecībā uz norādīto augu pārvietošanu pa Savienību

1.   Dalībvalstis veic sistemātiskas oficiālas kontrolpārbaudes norādītajiem augiem, ko no norobežotas teritorijas vai no inficētas zonas pārvieto uz buferzonu.

2.   Šādas kontrolpārbaudes veic vismaz tajās vietās, arī uz ceļiem, lidostās un ostās, kur saimniekaugus no inficētajām zonām pārvieto uz buferzonām vai citām Savienības teritorijas daļām.

3.   Šādās kontrolpārbaudēs ietilpst dokumentāra kontrolpārbaude un norādīto augu identitātes kontrolpārbaude.

4.   Šīs kontrolpārbaudes izdara neatkarīgi no norādīto augu deklarētās izcelsmes, īpašumtiesībām uz tiem vai personas vai subjekta, kas par tiem atbildīgi.

5.   Ja šīs kontrolpārbaudes apliecina, ka 19. līdz 23. panta nosacījumi nav izpildīti, kontrolpārbaudes veikusī dalībvalsts neatbilstīgo augu in situ vai tuvējā vietā nekavējoties iznīcina. Norādītais pasākums tiek veikts, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, kas novērstu, ka izņemšanas brīdī un pēc tās izplatās norādītais kaitīgais organisms un jebkādi šā auga nēsāti vektori.

33. pants

Oficiālās kontrolpārbaudes pie ievešanas Savienībā

1.   Visus Savienībā no kādas trešās valsts ievestos saimniekaugu sūtījumus oficiāli pārbauda ievešanas vietā Savienībā vai galamērķī, ko nosaka atbilstoši Komisijas Direktīvai 2004/103/EK (14).

2.   Ja saimniekaugi ir cēlušies teritorijās, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās ir sastopams, kompetentā iestāde veic pārbaudi, proti, paraugu ņemšanu no norādīto augu partijas un tās testēšanu nolūkā apstiprināt norādītā kaitīgā organisma neesību; ņemot vērā SFPS Nr. 31, tiek izmantota paraugu ņemšanas shēma, kas spēj ar vismaz 80 % ticamību noteikt inficēto augu līmeni 1 %.

3.   Šā panta 2. punkts neattiecas uz saimniekaugiem, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro un kurus transportē sterilos apstākļos caurspīdīgos konteineros.

X NODAĻA

KOMUNIKĀCIJAS PASĀKUMI

34. pants

Informētības vairošanas kampaņas

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par konkrētā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu Savienības teritorijā ir pieejama plašai sabiedrībai, ceļotājiem un profesionālu un starptautisku pārvadājumu operatoriem. Tās šo informāciju dara publiski pieejamu, izmantojot īpaši orientētas informācijas kampaņas attiecīgajās kompetentās iestādes vietnēs vai citās vietnēs, ko tā izraudzījusies.

2.   Norobežotajās teritorijās attiecīgā dalībvalsts vairo sabiedrības izpratni par norādītā kaitīgā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Tā nodrošina, ka plaša sabiedrība, ceļotāji un attiecīgie operatori ir informēti par norobežotās teritorijas, inficētās zonas un buferzonas noteiktajām robežām. Par to, kādi pretvektora pasākumi jāveic saskaņā ar 8. un 14. pantu, attiecīgā dalībvalsts informē arī attiecīgos operatorus.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Ziņošana par dalībvalstu veiktiem pasākumiem

1.   Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm nosūta ziņojumu par attiecīgi uz 2., 4., 5., 7. līdz 18. un 32. panta pamata iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un par šo pasākumu rezultātiem.

Norobežotajās teritorijās uz 10. un 15. panta pamata veikto apsekojumu rezultātus Komisijai nosūta, izmantojot V pielikumā minētās veidnes.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un citām dalībvalstīm nosūta plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas attiecīgi uz 2., 4., 5., 7. līdz 18. un 32. panta pamata jāveic nākamajā gadā. Šajā plānā ir noteikts katra pasākuma laika grafiks, pasākumu īstenošanas termiņš un visiem pasākumiem piešķirtais budžets.

3.   Ja tas pamatojams ar attiecīgā fitosanitārā riska dinamiku, dalībvalstīm attiecīgie pasākumi jākoriģē un 2. punktā minētais plāns attiecīgi jāatjaunina. Par minēto atjauninājumu dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4.   Attiecīgā dalībvalsts Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par to, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajās vietās jebkādā veidā ir oficiāli noteikta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne.

36. pants

Atbilstība

Pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai aizsargātos pret norādītā kaitīgā organisma ievešanu un izplatīšanos, tās atceļ vai groza tā, kā nepieciešams šīs regulas ievērošanai. Par šo pasākumu atcelšanu vai grozīšanu tās nekavējoties informē Komisiju.

37. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 atceļ.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 2. panta 4. punkta otro teikumu, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta trešo teikumu, 28. panta a) punkta otro teikumu un 29. panta a) punkta otro teikumu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 21.5.2015., 36. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2019; 17(5):5665, 200 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5665

(4)  EFSA Journal 2019; 17(5):5666, 17 lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5666

(5)  Pamatojoša EFSA publikācija 2019:EN-1667. 53 lpp. https://doi.org/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1667

(6)  EFSA Journal 2020; 18(4):6114. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2020.6114

(7)  Pamatojoša EFSA publikācija 2020:EN-1873. 76 lpp. https://doi.org/10.2903/sp.efsa.2020.EN-1873

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(9)  Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts SFPS Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

(10)  Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts SFPS Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.

(11)  Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/98/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm (OV L 298, 16.10.2014., 22. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/925 (2017. gada 29. maijs), ar ko uz laiku atļauj dažām dalībvalstīm sertificēt konkrētu augļaugu sugu pirmsbāzes materiālu, kas ražots laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/167 (OV L 140, 31.5.2017., 7. lpp.).

(14)  Komisijas Direktīva 2004/103/EK (2004. gada 7. oktobris) par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Tādu augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret vienu vai vairākām norādītā kaitīgā organisma pasugām (“saimniekaugi”)

Acacia

Acer

Albizia julibrissin Durazz.

Alnus rhombifolia Nutt.

Amaranthus retroflexus L.

Ambrosia

Ampelopsis arborea (L.) Koehne

Ampelopsis brevipedunculata (Maxim.) Trautv.

Ampelopsis cordata Michx.

Anthyllis hermanniae L.

Artemisia

Asparagus acutifolius L.

Baccharis

Brassica

Calicotome spinosa (L.) Link

Calicotome villosa (Poiret) Link

Callicarpa americana L.

Callistemon citrinus (Curtis) Skeels

Calluna vulgaris (L.) Hull

Carya

Catharanthus

Celtis occidentalis L.

Cercis canadensis L.

Cercis occidentalis Torr.

Cercis siliquastrum L.

Chamaecrista fasciculata (Michx.) Greene

Chamaesyce canescens (L.) Prokh.

Chenopodium album L.

Chionanthus

Chitalpa tashkentensis T. S. Elias & Wisura

Cistus

Citrus

Clematis cirrhosa L.

Coelorachis cylindrica (Michx.) Nash Coffea

Conium maculatum L.

Convolvulus cneorum L.

Coprosma repens A.Rich.

Coronilla glauca (L.) Batt.

Coronilla valentina L.

Cyperus eragrostis Lam.

Cytisus

Digitaria

Dimorphoteca

Diospyros kaki L.f.

Diplocyclos palmatus (L.) C.Jeffrey

Dodonaea viscosa (L.) Jacq.

Elaeagnus angustifolia L.

Encelia farinosa A. Gray ex Torr.

Eremophila maculata (Ker Gawler) F. von Müller.

Erigeron

Erodium moschatum (L.) L’Hérit.

Erysimum

Euphorbia chamaesyce L.

Euphorbia terracina L.

Euryops chrysanthemoides (DC.) B.Nord

Euryops pectinatus (L.) Cass.

Fagus crenata Blume

Fallopia japonica (Houtt.) Ronse Decr.

Fatsia japonica (Thunb.) Decne. & Planch.

Ficus carica L.

Frangula alnus Mill.

Fraxinus

Genista

Ginkgo biloba L.

Gleditsia triacanthos L.

Grevillea juniperina Br.

Hebe

Helianthus

Helichrysum

Heliotropium europaeum L.

Hemerocallis

Hevea brasiliensis (Willd. ex A.Juss.) Müll.Arg.

Hibiscus

Humulus scandens (Lour.) Merr.

Ilex aquifolium L.

Ilex vomitoria Sol. ex Aiton

Iva annua L.

Jacaranda mimosifolia D. Don

Juglans

Juniperus ashei J. Buchholz

Koelreuteria bipinnata Franch.

Lagerstroemia

Laurus nobilis L.

Lavandula

Ligustrum lucidum L.

Liquidambar styraciflua L.

Lonicera japonica Thunb.

Lupinus

Magnolia grandiflora L.

Mallotus paniculatus (Lam.) Müll.Arg.

Malva parviflora L.

Medicago arborea L.

Medicago sativa L.

Metrosideros

Mimosa

Modiola caroliniana (L.) G. Don

Morus

Myoporum insulare R. Br.

Myrtus communis L.

Nandina domestica Murray

Neptunia lutea (Leavenw.) Benth.

Nerium oleander L.

Olea

Osteospermum ecklonis DC.

Osteospermum fruticosum (L.) Norl.

Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.

Paspalum dilatatum Poir.

Pelargonium

Persea americana Mill.

Phagnalon saxatile (L.) Cass.

Phillyrea angustifolia L.

Phillyrea latifolia L.

Phlomis fruticosa L.

Phoenix reclinata Jacq.

Phoenix roebelenii O’ Brien

Pinus taeda L.

Pistacia vera L.

Plantago lanceolata L.

Platanus

Pluchea odorata (L.) Cass.

Polygala myrtifolia L.

Polygala x grandiflora Nana

Prunus

Pterospartum tridentatum (L.) Willk.

Pyrus

Quercus

Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.

Rhamnus alaternus L.

Rhus

Robinia pseudoacacia L.

Rosa

Rosmarinus officinalis L.

Rubus

Salvia mellifera Greene

Sambucus

Santolina chamaecyparissus L.

Sapindus saponaria L.

Sassafras

Setaria magna Griseb.

Solidago fistulosa Mill.

Solidago virgaurea L.

Sorghum halepense (L.) Pers.

Spartium

Stewartia pseudocamellia

Strelitzia reginae Aiton

Streptocarpus

Symphyotrichum divaricatum (Nutt.) G.L.Nesom

Teucrium capitatum L.

Trifolium repens L.

UlexUlmus

Vaccinium

Vinca

Vitis

Westringia fruticosa (Willd.) Druce

Westringia glabra R.Br.

Xanthium strumarium L.

II PIELIKUMS

Tādu augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret specifiskām norādītā kaitīgā organisma pasugām (“norādītie augi”)

Norādītie augi, kas ir uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa pasugu fastidiosa

Acer

Ambrosia artemisiifolia L.

Calicotome spinosa (L.) Link

Cercis occidentalis Torr.

Cistus monspeliensis L.

Citrus sinensis (L.) Osbeck

Coffea arabica L.

Erysimum

Genista lucida L.

Juglans regia L.

Lupinus

Magnolia grandiflora L.

Malva parviflora L.

Medicago sativa L.

Metrosideros

Morus

Nerium oleander L.

Pluchea odorata (L.) Cass.

Polygala myrtifolia L.

Prunus

Rhamnus alaternus L.

Rosmarinus officinalis L.

Rubus rigidus Sm.

Rubus ursinus Cham. & Schldl.

Sambucus

Spartium junceum L.

Streptocarpus

Teucrium capitatum L.

Ulmus americana L.

Vinca major L.

Vitis

Norādītie augi, kas ir uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa pasugu multiplex

Acacia

Acer griseum (Franch.) Pax

Acer pseudoplatanus L.

Acer rubrum L.

Alnus rhombifolia Nutt.

Ambrosia psilostachya DC.

Ambrosia trifida L.

Ampelopsis cordata Michx.

Anthyllis hermanniae L.

Artemisia

Asparagus acutifolius L.

Baccharis halimifolia L.

Calicotome spinosa (L.) Link

Calicotome villosa (Poir.) Link

Callistemon citrinus (Curtis) Skeels

Calluna vulgaris (L.) Hull

Carya

Celtis occidentalis L.

Cercis canadensis L.

Cercis occidentalis Torr.

Cercis siliquastrum L.

Chionanthus

Cistus

Clematis cirrhosa L.

Convolvulus cneorum L.

Coprosma repens A. Rich.

Coronilla glauca (L.) Batt.

Coronilla valentina L.

Cytisus

Dimorphoteca

Dodonaea viscosa (L.) Jacq.

Elaeagnus angustifolia L.

Encelia farinosa Gray ex Torr.

Erigeron karvinskianus DC.

Euryops chrysanthemoides (DC.) B.Nord.

Euryops pectinatus (L.) Cass.

Fallopia japonica (Houtt.) Ronse Decr.

Ficus carica L.

Frangula alnus Mill.

Fraxinus

Genista

Ginkgo biloba L.

Gleditsia triacanthos L.

Grevillea juniperina Br.

Hebe

Helianthus

Helichrysum

Ilex aquifolium L.

Iva annua L.

Koelreuteria bipinnata Franch.

Lagerstroemia

Laurus nobilis L.

Lavandula

Liquidambar styraciflua L.

Lupinus villosus Willd.

Magnolia grandiflora L.

Medicago arborea L.

Medicago sativa L.

Metrosideros excelsa Rich.

Morus

Myrtus communis L.

Olea

Osteospermum ecklonis (DC.) Norl.

Pelargonium

Phagnalon saxatile (L.) Cass.

Phillyrea angustifolia L.

Phlomis fruticosa L.

Pistacia vera L.

Plantago lanceolata L.

Platanus

Polygala myrtifolia L.

Polygala x grandiflora Nana

Prunus

Pterospartum tridentatum (L.) Willk.

Quercus

Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.

Rhamnus alaternus L.

Robinia pseudoacacia L.

Rosa

Rosmarinus officinalis L.

Rubus

Salvia mellifera Greene

Sambucus

Santolina chamaecyparissus L.

Sapindus saponaria L.

Solidago virgaurea L.

Spartium

Strelitzia reginae Aiton

Ulex

Ulmus americana L.

Ulmus crassifolia Nutt.

Vaccinium

Vinca

Westringia fruticosa Guerin.

Xanthium strumarium L.

Norādītie augi, kas ir uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa pasugu pauca

Acacia

Amaranthus retroflexus L.

Asparagus acutifolius L.

Catharanthus roseus (L.) G. Don

Chamaesyce canescens (L.) Prokh.

Chenopodium album L.

Cistus albidus L.

Cistus creticus L.

Citrus

Coffea

Dimorphoteca fruticosa (L.) DC.

Dodonaea viscosa (L.) Jacq.

Eremophila maculata (Ker Gawler) F. von Müller.

Erigeron

Euphorbia chamaesyce L.

Euphorbia terracina L.

Grevillea juniperina Br.

Hebe

Heliotropium europaeum L.

Hibiscus

Laurus nobilis L.

Lavandula angustifolia Mill.

Lavandula dentata L.

Lavandula stoechas L.

Myoporum insulare Br.

Myrtus communis L.

Nerium oleander L.

Olea europaea L.

Osteospermum fruticosum (L.) Norl.

Pelargonium x fragrans Willd. (syn. Pelargonium fragrans E. Mey.)

Phillyrea latifolia L.

Polygala myrtifolia L.

Prunus

Rhamnus alaternus L.

Rosmarinus officinalis L.

Spartium junceum L.

Vinca minor L.

Westringia fruticosa (Willd.) Druce

Westringia glabra Br.

III PIELIKUMS

4. panta 2. punktā minētās inficētās zonas, kur tiek piemēroti 13.–17. pantā aprakstītie izplatības ierobežošanas pasākumi

A DAĻA

Itālijas inficētā zona

Itālijas inficētajā zonā ietilpst šādas teritorijas:

1.

Lečes province

2.

Brindizi province

3.

Pašvaldības, kas atrodas Taranto provincē:

Avetrana

Carosino

Crispiano

Faggiano

Fragagnano

Grottaglie

Leporano

Lizzano

Manduria

Martina Franca

Maruggio

Monteiasi

Montemesola

Monteparano

Pulsano

Roccaforzata

San Giorgio Ionico

San Marzano di San Giuseppe

Sava

Statte

Taranto

Torricella

4.

Pašvaldība, kas atrodas Bari provincē:

Locorotondo

B DAĻA

Francijas inficētā zona

Francijas inficētajā zonā ietilpst šāda teritorija:

Korsikas reģions

C DAĻA

Spānijas inficētā zona

Spānijas inficētajā zonā ietilpst šāda teritorija:

Baleāru salu autonomais apgabals

IV PIELIKUMS

Xylella fastidiosa un tās pasugu noteikšanas testi

A.    Xylella fastidiosa skrīninga un klātbūtnes noteikšanas testi

1.

Reāllaika PĶR, balstās uz Harper et al., 2010. g. (un kļūdas labojums 2013. g.).

2.

Cilpmediēta izotermiska amplifikācija (LAMP), balstās uz praimeriem, ko izstrādājuši Harper et al., 2010. g. (un kļūdas labojums 2013. g.).

3.

Reāllaika PĶR, balstās uz Ouyang et al., 2013 g.

4.

Parastā PĶR, balstās uz Minsavage et al., 1994. g.

B.    Xylella fastidiosa pasugu noteikšanas molekulārie testi

1.

Daudzlokusu sekvenēšanas reakcija (MLST), balstās uz Yuan et al., 2010. g., nosaka visas pasugas.

2.

Parastā PĶR, balstās uz Hernandez-Martinez et al., 2006. g., nosaka pasugas fastidiosa, multiplex un sandyi.

3.

Parastā PĶR, balstās uz Pooler & Hartung, 1995. g., nosaka pasugu pauca.

V PIELIKUMS

Apsekojumu rezultātu paziņošanas veidnes; apsekojumi veikti norobežotās teritorijās uz 10. un 15. panta pamata

A DAĻA

Uz statistiku balstītu ikgadējo apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne

1. NT ģeogrāfiskā atrašanās vieta

2. NT sākotnējais lielums (ha)

3. Atjauninātās NT lielums (ha)

4. Pieeja (Izsk./Izpl. i.)

5. Zona (piem., BZ/IZ)

6. Apsekojumu vietas

7. Laiks

A. Apsekojuma definīcija (RiBESS+ ievades parametri)

B. Paraugu ņemšanas piepūle

C. Apsekojuma rezultāti

23. Komentāri

8. Mērķpopulācija

9. Epidemioloģiskās vienības

10. Atklāšanas metode

11. Paraugu ņemšanas lietderība

12. Metodes jutība

13. Riska faktori (darbības, vietas un teritorijas)

14. Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

15. Izmeklējumu skaits

16. Paraugu skaits

17. Testu skaits

18. Citu pasākumu skaits

19. Rezultāti

20. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 paziņoto uzliesmojumu paziņojuma numuri

21. Panāktais ticamības līmenis

22. Domājamā prevalence

Saimnieksuga

Platība (ha vai cita relevantāka vienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālās pārbaudes

Testēšana

Citas metodes

Riska faktors

Riska līmeņi

Vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas īpatsvars

 

 

Pozitīvi

Negatīvi

Nenoteikti

Numurs

Datums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Izskaidro apsekojuma plāna pieņēmumus. Apkopo un pamato:

mērķpopulāciju, epidemioloģisko vienību un pārbaudes vienības;

atklāšanas metodi un metodes jutību;

riska faktoru(-us), norādot riska līmeņus un attiecīgos relatīvos riskus un samērus saimniekaugu populācijai.

Attiecībā uz 1.

sleju: norāda ģeogrāfiskā apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt attiecīgo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveides datumu.

Attiecībā uz 2. un 3.

sleju: pirms apsekojuma sākuma un jebkādiem attiecīgiem atjauninājumiem norāda NT lielumu.

Attiecībā uz 4.

sleju: norāda pieeju: izskaušana (Izsk.), izplatības ierobežošana (Izpl. i.). Atkarībā no NT skaita un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.

Attiecībā uz 5.

sleju: norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts, aizpildot rindas pēc vajadzības: inficētā/invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 5 km pie BZ robežas, ap stādaudzētavām u. tml.).

Attiecībā uz 6.

sleju: norāda apsekošanas vietas, vajadzības gadījumā izmantojot vairāk nekā vienu rindu. Stādaudzētavās veiktu apsekošanu vienmēr atspoguļo atsevišķā rindā. Ja izmanto iespēju “cits”, lūgums vienmēr precizēt.

1.

Atklāta (ražošanas teritorija): 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļu dārzs/vīndārzs; 1.3. stādaudzētava; 1.4. mežs.

2.

Cita atklāta platība: 2.1. privāts dārzs; 2.2. sabiedriska vieta; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības lielveikals u. tml.).

3.

Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāts objekts, kas nav siltumnīca; 3.3. sabiedrisks objekts, kas nav siltumnīca; 3.4. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzniecības lielveikals).

Attiecībā uz 7.

sleju: norāda, kuros gada mēnešos apsekojumi veikti.

Attiecībā uz 8.

sleju: norāda izraudzīto mērķpopulāciju, sniedzot attiecīgi saimnieksugu un aptverto teritoriju sarakstu. Mērķpopulāciju definē kā pārbaudes vienību kopumu. Lauksaimniecības platībām tās lielumu parasti izsaka hektāros, bet var izmantot arī partijas, laukus, siltumnīcas u. tml. Lūgums šo izvēli pamatot 23. slejā pie pamatpieņēmumiem (“Komentāri”). Norāda apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli un kaitīgo organismu vektori, kas ir rūpīgi pārbaudīti, lai identificētu un atklātu kaitīgos organismus.

Attiecībā uz 9.

sleju: norāda apsekotās epidemioloģiskās vienības, tās aprakstot un norādot mērvienības. “Epidemioloģiska vienība” ir viendabīga platība, kurā kaitīgo organismu, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru mijiedarbība kaitīgā organisma klātbūtnē radītu vienādu epidemioloģisko situāciju. Epidemioloģiskās vienības ir epidemioloģiskā ziņā viendabīgi mērķpopulācijas apakšiedalījumi, kuros ir vismaz viens saimniekaugs. Dažos gadījumos par epidemioloģisku vienību var definēt visu kāda reģiona/teritorijas/valsts saimniekaugu populāciju. Tie varētu būt NUTS reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai audzētavas vai arī hektāri. Izvēli pamato pie pamatpieņēmumiem.

Attiecībā uz 10.

sleju: norāda apsekojumā izmantotās metodes, katrā gadījumā precizējot darbību skaitu. Ja par kādu sleju nav informācijas, norāda “nav pieej.”.

Attiecībā uz 11.

sleju: norāda paraugu ņemšanas lietderības aplēsi. Paraugu ņemšanas lietderība ir varbūtība, ka no inficētā auga tiks paņemtas inficētās daļas. uz vektoriem tas raksturo metodes rezultātus attiecībā uz apsekojamā teritorijā esoša pozitīva vektora sagūstīšanu. uz augsni tas raksturo, ar kādu rezultātu attiecībā uz apsekojamā teritorijā esošu kaitīgo organismu tiek izraudzīts augsnes paraugs, kurā tiešām ir kaitīgais organisms.

Attiecībā uz 12.

sleju: “metodes jutība” ir varbūtība, ar kādu metode pareizi atklāj kaitīgā organisma klātbūtni. Metodes jutību definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvu saimniekaugu tests arī apstiprinās par pozitīvu. Tas ir paraugu ņemšanas lietderības (proti, varbūtības, ka no inficēta auga tiks paņemtas inficētās daļas) reizinājums ar diagnostisko jutīgumu (kuru raksturo identifikācijas procesā izmantotā vizuālā pārbaude un/vai laboratoriskais tests).

Attiecībā uz 13.

sleju: atsevišķās rindās norāda riska faktorus, aizpildot rindas pēc vajadzības. uz katru riska faktoru norāda riska līmeni, attiecīgo relatīvo risku un saimniekaugu populācijas īpatsvaru.

Attiecībā uz B

sleju: norāda ziņas par apsekojumu. Ja kādu sleju aizpildīt nav atbilstīgi, norāda “nav pieej.”. Šajās slejās sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, ko iekļauj 10. slejā “Atklāšanas metodes”.

Attiecībā uz 19.

sleju: norāda, par cik paraugiem konstatēts, ka tie ir pozitīvi, negatīvi vai nenoteikti. “Nenoteikti” ir analizētie paraugi, par kuriem dažādu faktoru dēļ (piem., zem atklāšanas līmeņa, neapstrādāts paraugs: neidentificēts, vecs u. tml.) nav iegūts rezultāts.

Attiecībā uz 20.

sleju: norāda paziņojumus par uzliesmojumiem apsekojuma gadā. Uzliesmojuma paziņojuma numurs nav jānorāda, ja kompetentā iestāde nolemj, ka konstatējums ir viens no Regulas (ES) 2016/2031 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā vai 16. pantā minētajiem gadījumiem. Šādā gadījumā iemeslu, kāpēc šī informācija nav sniegta, lūdzam norādīt 21. slejā (“Komentāri”).

Attiecībā uz 21.

sleju: norāda apsekojuma jutību, kas definēta SFPS Nr. 31. Šo vērtību, kas raksturo panākto ticamības līmeni attiecībā uz brīvumu no kaitēkļiem, aprēķina, balstoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), ko veic, ņemot vērā metodes jutību un domājamo prevalenci.

Attiecībā uz 22.

sleju: norāda domājamo prevalenci, kas balstās uz tādu aplēsi par varbūtīgo faktisko kaitīgā organisma prevalenci laukā, kas izdarīta pirms apsekojuma. Domājamā prevalence tiek noteikta kā apsekojuma mērķis un atbilst kompromisam, ko riska pārvaldītāji slēdz starp kaitēkļa esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem.

B DAĻA

Apsekojumu rezultātu paziņošanas veidne; apsekojumi, kas veikti attiecībā uz Xylella fastidiosa vektoriem kukaiņiem

1. NT apraksts

2. Pieeja

3. Zona

4. Vektoru sugas

5. Vizuālās pārbaudes

6. Slazdu veids (vai cits vektoru sagūstīšanas paņēmiens (piem., ķeramais tīkliņš u. tml.))

7.Slazdu skaits (vai cits sagūstīšanas paņēmiens)

8.Slazdu pārbaudes biežums (vai attiecīgā gadījumā cita metode)

9. Slazdu pārbaudes laiks (vai attiecīgā gadījumā cita metode)

10. Ievākto vektoru paraugu skaits

11. Sagūstīto vektoru skaits

12. Analizēto vektoru skaits

13. Analizēto vektoru paraugu skaits

14. Pozitīvo vektoru paraugu skaits

15. Negatīvo vektoru paraugu skaits

16. Nenoteikto vektoru paraugu skaits

17. Komentāri

Nosaukums

Izveides datums

Laiks

Skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Attiecībā uz 1.

sleju: norāda apgabala nosaukumu, uzliesmojuma numuru vai jebkādu informāciju, kas dod iespēju identificēt attiecīgo norobežoto teritoriju (NT), un tās izveides datumu.

Attiecībā uz 2.

sleju: norāda: izskaušana (Izsk.), izplatības ierobežošana (Izpl. i.). Atkarībā no NT skaita un pieejām, kas tajās tiek īstenotas, aizpilda rindas pēc vajadzības.

Attiecībā uz 3.

sleju: norāda NT zonu, kurā apsekojums veikts: inficētā/invadētā zona (IZ) vai buferzona (BZ), atsevišķās rindās. Attiecīgā gadījumā atsevišķās rindās norāda tās IZ platību, kurā apsekošana veikta (piem., pēdējie 5 km, ap stādaudzētavām u. tml.).

Attiecībā uz 4.

sleju: norāda pirmajā slejā norādītā kaitīgā organisma vektoru sugas, katru vektoru norādot atsevišķā rindā.

Attiecībā uz 5.

sleju: aizpilda tikai attiecīgā gadījumā.

Attiecībā uz 6.

sleju: norāda vektoru sagūstīšanas paņēmiena veidu. Ja vienam un tam pašam vektoram izmanto vairāk nekā vienu paņēmienu, datus sniedz atsevišķās rindās.

Attiecībā uz 7.

sleju: norāda izmantoto slazdu skaitu vai citu sagūstīšanas paņēmienu, katru paņēmienu norādot atsevišķā rindā.

Attiecībā uz 8.

sleju: norāda, kad slazdi vai sagūstīšanas paņēmieni pārbaudīti (piem., reizi nedēļā, reizi mēnesī, četrreiz gadā utt.).

Attiecībā uz 9.

sleju: norāda, kuros gada mēnešos slazdi pārbaudīti.

Attiecībā uz 10.

sleju: norāda ievākto paraugu skaitu (paraugā var būt vairāki vektori).

Attiecībā uz 11.

sleju: norāda sagūstīto vektoru kopskaitu. Norāda tikai interesējošo vektoru skaitu, neatspoguļojot citas sagūstītas sugas.

Attiecībā uz 13.

sleju: norāda attiecībā uz kaitīgo organismu analizēto vektoru paraugus; šādi rīkojas, ja paraugā ir vairāk nekā viens vektors.

Attiecībā uz 16.

sleju: nenoteikto paraugu skaits, proti, to paraugu skaits, kas analizēti, bet kam dažādu faktoru dēļ nav iegūts rezultāts (piem., zem atklāšanas līmeņa u. tml.).


Augša