Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Lai meklētu precīzu frāzi, ielieciet to pēdiņās. Lai atrastu meklējamā vārda variācijas, pievienojiet zvaigznīti (*). (Piemēri: transp*, 32019R*) Ar jautājuma zīmi (?) varat meklējamā vārdā aizstāt vienu rakstzīmi, lai atrastu arī tā variācijas (ja ierakstīsiet ca?e, sistēma atradīs case, cane, care).
Padomi, kā meklēt
Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana
Jūs esat šeit

Dokuments 32013R1042

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1042/2013 ( 2013. gada 7. oktobris ), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

OV L 284, 26.10.2013., 1./9. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/1042/oj

26.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1042/2013

(2013. gada 7. oktobris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 397. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/112/EK noteikts, ka no 2015. gada 1. janvāra visiem telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja, nodoklis ir jāpiemēro dalībvalstī, kurā pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kurā tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, neatkarīgi no tā, kur uzņēmējdarbību veic nodokļa maksātājs, kas sniedz šos pakalpojumus. Lielākajai daļai citu pakalpojumu, ko sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja, arī turpmāk nodokli piemēro dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

(2)

Lai noteiktu, kuriem pakalpojumiem jāpiemēro nodoklis pakalpojuma saņēmēja dalībvalstī, ir svarīgi definēt telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu jēdzienu. Īpaši svarīgi būtu precizēt jēdzienu “radio un televīzijas apraides” (turpmāk “apraide”) pakalpojumi, ņemot vērā definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES (2).

(3)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, darījumi, kas uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ir iekļauti Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (3) sarakstā, kas ir indikatīvs. Šis saraksts būtu jāatjaunina, un telekomunikāciju un apraides pakalpojumu jomā būtu jāizveido līdzīgi saraksti.

(4)

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) uzlikšanas vajadzībām ir jākonkretizē pakalpojuma sniedzējs gadījumos, kad elektroniskos vai balss telefonijas pakalpojumus tiešsaistē sniedz pakalpojuma saņēmējam, izmantojot telekomunikāciju tīklus, saskarni vai portālu.

(5)

Lai nodrošinātu, ka noteikumi par transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniegšanas vietu un telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietu tiek vienādi piemēroti, ir jānosaka, kura valsts uzskatāma par vietu, kur juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību.

(6)

Lai noteiktu, kura persona atbild par PVN samaksu saistībā ar telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanu, un ņemot vērā to, ka nodokļa maksāšanas vieta ir tā pati neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma sniedzējs ir vai nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniedzējam būtu jāspēj noteikt pakalpojuma saņēmēja statusu, pamatojoties tikai uz to, vai pakalpojuma saņēmējs ir paziņojis savu PVN identifikācijas numuru. Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem šis statuss ir jāmaina, ja pakalpojuma saņēmējs šādu paziņojumu sniedz vēlāk. Ja šāds paziņojums netiek saņemts, pakalpojuma sniedzējam būtu jāpaliek atbildīgam par PVN maksāšanu.

(7)

Ja persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību vairākās valstīs vai tās pastāvīgā adrese ir vienā valstī, bet parastā dzīvesvieta ir citā valstī, prioritāte ir tai vietai, kurā vislabāk var nodrošināt nodokļa uzlikšanu faktiskā patēriņa vietā. Lai novērstu dalībvalstu strīdus par jurisdikciju, būtu jānosaka faktiskā patēriņa vieta.

(8)

Būtu jāparedz noteikumi, lai precizētu nodokļu režīmu, ko piemēro transportlīdzekļu nomas pakalpojumu un telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanai personai, kura nav nodokļa maksātāja un kuras uzņēmējdarbības vietu, pastāvīgo adresi vai parasto dzīvesvietu praktiski nav iespējams noteikt vai nav iespējams noteikt precīzi. Ir atbilstīgi šos noteikumus balstīt uz prezumpcijām.

(9)

Ja ir pieejama informācija, lai noteiktu faktisko vietu, kur pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kur tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, ir jānodrošina, ka prezumpcijas var atspēkot.

(10)

Konkrētos gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts neregulāri, ja tas parasti ir saistīts ar mazu apjomu un prasa pakalpojuma saņēmēja fizisku klātbūtni, piemēram, telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšana wi-fi piekļuves punktos vai interneta kafejnīcās, vai ja parasti tas nerada pamatu maksājuma kvītīm vai citiem pierādījumiem par sniegto pakalpojumu, piemēram, pakalpojumu sniegšana tālruņa kabīnēs, pierādījumu nodrošināšana vai to kontrole attiecībā uz pakalpojuma saņēmēja uzņēmējdarbības vietu vai viņa pastāvīgo adresi vai parasto dzīvesvietu radītu nesamērīgu slogu vai varētu radīt problēmas datu aizsardzības jomā.

(11)

Tā kā transportlīdzekļu nomas pakalpojumu un telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanai personai, kura nav nodokļa maksātāja, nodokļu režīmu piemēro atkarībā no tā, kur ir pakalpojuma saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, ir jāprecizē, kādi pierādījumi pakalpojuma sniedzējam būtu jāiegūst, lai noteiktu pakalpojuma saņēmēja atrašanās vietu gadījumos, kad nav nekādu konkrētu prezumpciju vai to atspēkojuma. Šim nolūkam būtu jāsagatavo orientējošs, indikatīvs pierādījumu saraksts.

(12)

Lai nodrošinātu vienāda nodokļu režīma piemērošanu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ir jādefinē nekustamā īpašuma jēdziens. Būtu jānosaka, cik ciešai ir jābūt sasaistei, lai tiktu atzīta saiknes pastāvēšana ar nekustamo īpašumu, un būtu arī jāizveido indikatīvs saraksts ar tādu darījumu piemēriem, ko uzskata par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.

(13)

Ir jāprecizē arī nodokļu režīms, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai, nododot iekārtas pakalpojuma saņēmēja rīcībā, lai veiktu būvdarbus nekustamajā īpašumā.

(14)

Praktisku iemeslu dēļ būtu jāprecizē, ka telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs savā vārdā sniedz saistībā ar izmitināšanas pakalpojumiem viesnīcu nozarē vai citās nozarēs ar līdzīgu funkciju, piegādes vietas noteikšanas nolūkā būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā minētajās vietās sniegtiem pakalpojumiem.

(15)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgu pasākumu ieejas biļešu izplatīšanai visos gadījumos jāpiemēro nodoklis valstī, kurā faktiski notiek attiecīgais pasākums. Būtu skaidri jānorāda, ka tas attiecas arī uz gadījumiem, kad rīkotājs šādu pasākumu biļetes nepārdod tieši, bet izplatīšanu veic starpnieki.

(16)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK PVN kļūst iekasējams pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī vai drīz pēc tam. Attiecībā uz telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kurus sniegs pārejas periodā līdz brīdim, kad sāks piemērot jaunos noteikumus par pakalpojuma sniegšanas vietu, ar pakalpojuma sniegšanu saistītie apstākļi vai noteikumu atšķirīga piemērošana dalībvalstīs varētu izraisīt dubultu nodokļu uzlikšanu vai nodokļu neuzlikšanu vispār. Lai to novērstu un nodrošinātu vienādu piemērošanu dalībvalstīs, ir jāparedz pārejas noteikumi.

(17)

Piemērojot šo regulu, dalībvalstīm var būt lietderīgi veikt likumdošanas pasākumus, ar kuriem ierobežo konkrētas tiesības un pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (4), lai aizsargātu svarīgas dalībvalsts vai Eiropas Savienības ekonomiskās vai finansiālās intereses, ieskaitot monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus, gadījumos, kad šādi pasākumi ir vajadzīgi un samērīgi, ņemot vērā risku saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas dalībvalstīs, kā arī vajadzību nodrošināt pienācīgu šajā regulā paredzētā PVN iekasēšanu.

(18)

Būtu jāievieš nekustamā īpašuma jēdziens, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piemēro vienādu režīmu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Minētā jēdziena ieviešana varētu būtiski ietekmēt tiesību aktus un administratīvo praksi dalībvalstīs. Neskarot šādus tiesību aktus vai praksi, kas jau tiek piemērota dalībvalstīs, un lai nodrošinātu vieglu pāreju, minētais jēdziens būtu jāievieš vēlāk, lai nodrošinātu raitu pāreju uz jaunajiem noteikumiem.

(19)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 groza šādi:

1)

regulas IV nodaļu groza šādi:

a)

iekļauj šādus pantus

“6.a pants

1.   Telekomunikāciju pakalpojumi Direktīvas 2006/112/EK 24. panta 2. punkta nozīmē jo īpaši ir:

a)

fiksētie un mobilie balss telefonijas pakalpojumi balss, datu un videomateriālu pārraides un komutācijas nodrošināšanai, tostarp balss telefonijas pakalpojumi ar attēla sastāvdaļu (videotelefona pakalpojumi);

b)

balss telefonijas pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar interneta starpniecību, tostarp balss pārraide ar interneta protokolu (VoIP);

c)

balss pasta, zvanu gaidīšanas, zvanu pāradresēšanas, zvanītāja identifikācijas, trīspusējas zvanīšanas un citi zvanu pārvaldības pakalpojumi;

d)

peidžeru pakalpojumi;

e)

balss ziņojumu pakalpojumi;

f)

telefaksa, telegrāfa un teleksa pakalpojumi;

g)

piekļuve internetam, ieskaitot globālo tīmekli;

h)

privātie tīkla savienojumi, kas nodrošina telekomunikāciju savienojumus īpašām klienta vajadzībām.

2.   Telekomunikāciju pakalpojumi Direktīvas 2006/112/EK 24. panta 2. punkta nozīmē nav šādi pakalpojumi:

a)

elektroniski sniegti pakalpojumi;

b)

radio un televīzijas apraides (“apraides”) pakalpojumi.

6.b pants

1.   Apraides pakalpojumi ir audio un audiovizuālā satura, piemēram, radio un televīzijas programmu, pārraides pakalpojumi, kurus plašai sabiedrībai, izmantojot sakaru tīklus, nodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs un uz kuriem ir attiecināma mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionāla atbildība, lai nodrošinātu vienlaicīgu klausīšanos vai skatīšanos saskaņā ar raidījumu programmu.

2.   Šā panta 1. punkts jo īpaši attiecas uz:

a)

radio vai televīzijas programmām, ko pārraida vai retranslē radio vai televīzijas tīklā;

b)

radio vai televīzijas programmām, ko izplata ar interneta vai cita elektroniskā tīkla starpniecību (IP straumēšana), ja tās pārraida vienlaicīgi ar šo programmu pārraidi vai retranslāciju radio vai televīzijas tīklā.

3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

a)

telekomunikāciju pakalpojumiem;

b)

elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

c)

informēšanu par konkrētām programmām pēc pieprasījuma;

d)

apraides un translācijas tiesību nodošanu;

e)

tehniskā aprīkojuma vai telpu īri apraides pakalpojumu saņemšanai;

f)

radio vai televīzijas programmām, ko izplata ar interneta vai cita elektroniskā tīkla starpniecību (IP straumēšana), izņemot gadījumus, kad programmas tiek vienlaikus raidītas vai pārraidītas radio vai televīzijas tīklos.”;

b)

regulas 7. panta 3. punktu groza šādi:

i)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz:”;

ii)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

apraides pakalpojumiem;”;

iii)

q), r) un s) apakšpunktu svītro;

iv)

pievieno šādus apakšpunktus:

“t)

kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un līdzīgu pasākumu ieejas biļešu iegādi tiešsaistē;

u)

pakalpojumu par izmitināšanu viesnīcā, autonomas, restorānu pakalpojumu, pasažieru pārvadājumu un līdzīgu pakalpojumu iegādi tiešsaistē.”;

c)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 28. pantu, ja elektroniski sniegtos pakalpojumus sniedz, izmantojot telekomunikāciju tīklu, saskarni vai portālu, piemēram, lietojumprogrammu tiešsaistes tirgu, prezumē, ka šis nodokļa maksātājs, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā, šos pakalpojumus sniedz savā vārdā, bet minēto pakalpojumu sniedzēja interesēs, izņemot gadījumus, kad nodokļa maksātājs minēto pakalpojuma sniedzēju ir skaidri uzrādījis kā pakalpojumu sniedzēju un tas ir atspoguļots starp pusēm noslēgtajos līgumos.

Uzskata, ka nodokļa maksātājs elektroniski sniegta pakalpojuma sniedzēju ir skaidri uzrādījis kā minēto pakalpojumu sniedzēju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

rēķinā, ko izsniedz vai dara pieejamu ikviens nodokļa maksātājs, kurš piedalās elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanā, ir jānorāda šādi pakalpojumi un to sniedzēja identitāte;

b)

rēķinā vai faktūrā, ko izsniedz vai ko dara pieejamu pakalpojuma saņēmējam, ir jānorāda elektroniski sniegtie pakalpojumi un šādu pakalpojumu sniedzēja identitāte.

Šā punkta aspektā nodokļa maksātājam, kurš attiecībā uz elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanu atļauj uzlikt maksājumu pakalpojuma saņēmējam vai ļauj sniegt pakalpojumu, vai nosaka vispārīgus piegādes noteikumus, neatļauj skaidri norādīt citu personu kā šo pakalpojumu sniedzēju.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja balss telefonijas pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar interneta starpniecību, tostarp balss pārraide ar interneta protokolu (VoIP), tiek nodrošināti, izmantojot telekomunikāciju tīklu, saskarni vai portālu, piemēram, lietojumprogrammu tiešsaistes tirgu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti minētajā 1. punktā.

3.   Šo pantu nepiemēro nodokļa maksātājam, kas tikai nodrošina maksājumu veikšanu attiecībā uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem vai balss telefonijas pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti pa internetu, tostarp balss pārraidi ar interneta protokolu (VoIP), un nepiedalās šādu elektroniski sniegtu vai balss telefonijas pakalpojumu sniegšanā.”;

2)

regulas V nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādus pantus:

“13.a pants

Vieta, kur atrodas juridiskās personas, bet kas nav nodokļa maksātāja uzņēmējdarbības vieta, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta pirmajā daļā un 58. un 59. pantā, ir:

a)

tās centrālās administrācijas darbības vieta; vai

b)

jebkura cita uzņēmējdarbības vieta, ko raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti tās pašas vajadzībām.

13.b pants

Piemērojot Direktīvu 2006/112/EK, par “nekustamo īpašumu” uzskata:

a)

jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kuram var nodibināt īpašumu un valdījumu;

b)

jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot;

c)

jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus, kāpnes un liftus;

d)

jebkuru elementu, iekārtu vai mašīnu, kura ēkā vai būvē ierīkota ilgtermiņa lietošanai un kuru nav iespējams pārvietot, nenojaucot vai nepārveidojot ēku vai būvi.”;

b)

regulas 18. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

“Tomēr neatkarīgi no informācijas, kas liecina par pretējo, telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtu pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojuma saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, nav nodokļa maksātājs tikmēr, kamēr pakalpojuma saņēmējs tam nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru.”;

c)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Ja pakalpojumus, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta pirmā daļa vai 58. un 59. pants, sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja un kura veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā valstī vai kuras pastāvīgā adrese ir vienā valstī, bet parastā dzīvesvieta – citā valstī, prioritāti piešķir:

a)

attiecībā uz juridisku personu, kas nav nodokļa maksātāja, – vietai, kas minēta šīs regulas 13.a panta a) punktā, ja vien nav pierādījumu, ka pakalpojums tiek izmantots vietā, kas norādīta minētā panta b) punktā;

b)

attiecībā uz fizisku personu – vietai, kur tā parasti dzīvo, ja vien nav pierādījumu, ka pakalpojums tiek izmantots vietā ar pastāvīgo adresi.”;

d)

nodaļas 4. iedaļu groza šādi:

i)

iekļauj šādas apakšiedaļas:

“3.a   apakšiedaļa

Prezumpcija pakalpojuma saņēmēja piederības vietas noteikšanai

24.a pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 44., 58. un 59.a pantu, ja telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtu pakalpojumu sniedzējs šos pakalpojumus sniedz tādā vietā kā, piemēram, tālruņa kabīne, tālruņa kiosks, wi-fi piekļuves punkts, interneta kafejnīca, restorāns vai viesnīcas vestibils, kur pakalpojuma saņemšanai no šā pakalpojumu sniedzēja ir vajadzīga saņēmēja fiziska klātbūtne šajā vietā, tad prezumē, ka šī vieta ir vieta, kur pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, un ka minēto pakalpojumu faktiski lieto un izmanto šajā vietā.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētā vieta ir kuģī, gaisa kuģī vai vilcienā, ar ko Kopienā veic pasažieru pārvadājumus saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 37. un 57. pantu, piederības valsts ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkta valsts.

24.b pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 58. pantu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kurus personai, kas nav nodokļa maksātāja, sniedz:

a)

šīs personas fiksētā sakaru tīklā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir valstī, kurā ir uzstādīts fiksētais sakaru tīkls;

b)

mobilo sakaru tīklā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir valstī, ko identificē pēc pakalpojuma saņemšanai lietotās SIM kartes mobilo sakaru tīkla valsts koda;

c)

tā, ka to izmantošanai ir nepieciešams dekodētājs vai līdzīga ierīce, vai TV karte un netiek izmantots šīs personas fiksētais sakaru tīkls, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vietā, kurā atrodas šis dekodētājs vai līdzīga ierīce, vai, ja minētā vieta nav zināma, – vietā, uz kuru nosūtīta lietošanai tajā paredzētā TV karte;

d)

citos apstākļos, kas nav minēti 24.a pantā un šā panta a), b) un c) punktā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vieta, ko par tādu noteicis pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz diviem atsevišķiem pierādījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs regulas 24.f pantā un nav savstarpēji pretrunīgi.

24.c pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punktu, ja transportlīdzekļa noma, izņemot īstermiņa nomu, sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja, tad prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vieta, ko par tādu noteicis pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz diviem atsevišķiem pierādījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs regulas 24.e pantā un nav savstarpēji pretrunīgi.

3.b   apakšiedaļa

Prezumpciju atspēkošana

24.d pants

1.   Ja pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu, kas minēts Direktīvas 2006/112/EK 58. pantā, viņš var atspēkot šīs regulas 24.a pantā vai 24.b panta a), b) vai c) punktā minētās prezumpcijas, pamatojoties uz trim atsevišķiem pierādījumiem, kuri nav savstarpēji pretrunīgi un kuri parāda, ka vieta, kur pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, atrodas citur.

2.   Nodokļu iestāde var atspēkot 24.a, 24.b vai 24.c pantā minētās prezumpcijas, ja ir norādes par pakalpojumu sniedzēja nepareizu vai ļaunprātīgu rīcību.

3.c   apakšiedaļa

Pierādījumi pakalpojumu saņēmēja piederības vietas noteikšanai un prezumpciju atspēkošanai

24.e pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta noteikumus un izpildot šīs regulas 24.c panta prasības, par pierādījumiem it īpaši var kalpot:

a)

pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese;

b)

bankas rekvizīti, piemēram, maksāšanai izmantotā bankas konta atrašanās vieta vai bankā norādītā pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese;

c)

pakalpojumu saņēmēja nomātā transportlīdzekļa reģistrācijas dati, ja vietā, kur transportlīdzekli lieto, tas ir jāreģistrē, vai līdzīga informācija;

d)

cita komerciāli būtiska informācija.

24.f pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 58. panta noteikumus un izpildot šīs regulas 24.b panta d) punkta vai 24.d panta 1. punkta prasības, pierādījumi jo īpaši ir:

a)

pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese;

b)

pakalpojumu saņēmēja izmantotās ierīces interneta protokola (IP) adrese vai jebkura cita atrašanās vietas noteikšanas metode;

c)

bankas rekvizīti, piemēram, maksāšanai izmantotā bankas konta atrašanās vieta vai bankā norādītā pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese;

d)

starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (International Mobile Subscriber Identity – IMSI) valsts mobilo sakaru kods (Mobile Country Code – MCC), kas saglabāts abonenta identifikācijas moduļa (Subscriber Identity Module – SIM) kartē, ko izmanto pakalpojuma saņēmējs;

e)

pakalpojumu saņēmēja uzrādīta fiksētā sakaru tīkla atrašanās vieta, kuru izmanto, lai viņam nodrošinātu pakalpojumu;

f)

cita komerciāli būtiska informācija.”;

ii)

iekļauj šādu apakšiedaļu:

“6.a   apakšiedaļa

Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšana

31.a pants

1.   Pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 47. pantā, ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Uzskata, ka pakalpojumiem ir pietiekami tieša saikne ar nekustamo īpašumu, ja:

a)

šo pakalpojumu iemesls ir nekustamais īpašums un attiecīgais īpašums ir pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa un sniegto pakalpojumu galvenais un būtiskais elements;

b)

šie pakalpojumi tiek sniegti nekustamajam īpašumam vai ir tieši vērsti uz šo īpašumu un to mērķis ir šā īpašuma juridiskā statusa vai fiziskā stāvokļa izmaiņas.

2.   Šā panta 1. punkts īpaši attiecas uz turpmāk minēto:

a)

konkrētam zemesgabalam paredzētu ēku vai ēku daļu plānu izstrāde neatkarīgi no tā, vai šī ēka tiek uzcelta;

b)

uzraudzības vai drošības pakalpojumi uz vietas;

c)

ēkas būvniecība uz zemesgabala, kā arī ēkas vai ēkas daļu būvniecība un nojaukšana;

d)

pastāvīgu konstrukciju būvniecība uz zemesgabala, kā arī ilgtermiņa lietošanai paredzētu pastāvīgu konstrukciju, piemēram, gāzes, ūdens, notekūdeņu cauruļvadu sistēmu, ierīkošana un nojaukšana;

e)

zemes apstrāde, ieskaitot lauksaimniecības pakalpojumus, piemēram, aršana, sēšana, laistīšana un mēslošana;

f)

nekustamā īpašuma apskate un riska un veseluma novērtēšana;

g)

nekustamā īpašuma vērtēšana, tostarp gadījumos, kad šāds pakalpojums vajadzīgs, lai noteiktu īpašuma vērtību apdrošināšanas nolūkā, to ieķīlātu aizdevuma saņemšanai vai novērtētu riskus un zaudējumus strīdu gadījumos;

h)

nekustama īpašuma iznomāšana vai izīrēšana, uz ko neattiecas 3. punkta c) apakšpunkts, ieskaitot preču glabāšanu, kurai paredzēta konkrēta īpašuma daļa, kas nodota pakalpojumu saņēmēja ekskluzīvai lietošanai;

i)

izmitināšanas pakalpojumi viesnīcu nozarē vai nozarēs ar līdzīgām funkcijām, piemēram, brīvdienu nometnes vai kempingiem paredzētas vietas, tostarp tiesības apmesties konkrētā vietā, kas iegūtas, pārņemot daļlaika lietojuma tiesības vai līdzīgas tiesības;

j)

tādu tiesību piešķiršana vai nodošana, uz kurām neattiecas h) un i) apakšpunkts, lai lietotu nekustamo īpašumu vai tā daļu, ieskaitot atļauju izmantot daļu no īpašuma, piemēram, zvejas un medību atļauju piešķiršana vai piekļuve atpūtas telpām lidostās, vai tādas infrastruktūras, piemēram, tiltu un tuneļu, izmantošana, par kuras lietošanu jāmaksā;

k)

ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana un remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana;

l)

pastāvīgu konstrukciju, piemēram, gāzes, ūdens, notekūdeņu cauruļvadu sistēmu un līdzīgu konstrukciju, uzturēšana, atjaunošana un remonts;

m)

tādu mašīnu vai iekārtu uzstādīšana vai montāža, kuras pēc uzstādīšanas vai montāžas ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu;

n)

mašīnu vai iekārtu uzturēšana un remonts, pārbaude un uzraudzība, ja šīs mašīnas vai iekārtas ir uzskatāmas par nekustamo īpašumu;

o)

īpašumu pārvaldība, kas nav tāda nekustamo īpašumu ieguldījumu portfeļa pārvaldība, uz ko attiecas 3. punkta g) apakšpunkts, un kas ir komerciāla, rūpnieciska rakstura ēku vai dzīvojamo ēku nekustamā īpašuma pārvaldība īpašuma īpašnieka interesēs;

p)

starpniecības pakalpojumi, kas nav starpniecības pakalpojumi, uz kuriem attiecas 3. punkta d) apakšpunkts, saistībā ar nekustamā īpašuma pārdošanu, izīrēšanu vai nodošanu lietošanā un konkrētu tiesību uz nekustamo īpašumu (neatkarīgi no tā, vai to uzskata par materiālu īpašumu vai ne) vai nekustamā īpašuma lietu tiesību nodibināšanu vai nodošanu;

q)

juridiskie pakalpojumi, kas attiecas uz nekustamā īpašuma tiesību nodošanu, konkrētu ar nekustamo īpašumu saistītu interešu vai ar nekustamo īpašumu saistītu lietu tiesību (neatkarīgi no tā, vai to uzskata par materiālu īpašumu vai ne) nodibināšanu vai nodošanu, piemēram, notāra pakalpojumi vai nekustamā īpašuma pārdošanas vai pirkšanas līgumu sarakstīšana, pat ja līguma pamatā esošie darījumi, kas maina īpašuma juridisko statusu, netiek īstenoti.

3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

a)

tādu ēku vai ēku daļu plānu izstrādi, kas nav paredzētas konkrētam zemesgabalam;

b)

preču glabāšanu nekustamajā īpašumā, ja konkrēta šā nekustamā īpašuma daļa nav nodota tikai pakalpojumu saņēmēja lietošanā;

c)

reklāmas pakalpojumiem, arī tādos gadījumos, kad šie pakalpojumi ir saistīti ar nekustamā īpašuma izmantošanu;

d)

starpniecības pakalpojumiem saistībā ar izmitināšanu viesnīcās vai izmitināšanu citās nozarēs ar līdzīgām funkcijām, piemēram, brīvdienu nometnēs vai kempingiem paredzētās vietās, ja starpnieks rīkojas citas personas vārdā un interesēs;

e)

stenda vietas nodrošināšanu gadatirgus vai izstādes teritorijā kopā ar citiem saistītiem pakalpojumiem, kas izstādes dalībniekam ļauj izstādīt priekšmetus, piemēram, stenda dizainu, priekšmetu pārvešanu un glabāšanu, apgādi ar mašīnām, elektroinstalācijas ierīkošanu, apdrošināšanu un reklāmu;

f)

mašīnu vai iekārtu uzstādīšanu vai montāžu, uzturēšanu un remontu, pārbaudi vai uzraudzību, ja šīs mašīnas vai iekārtas nav vai nekļūs par nekustamā īpašuma daļu;

g)

nekustamo īpašumu ieguldījumu portfeļa pārvaldību;

h)

juridiskajiem pakalpojumiem, kas nav pakalpojumi, uz kuriem attiecas 2. punkta q) apakšpunkts, kas ir saistīti ar līgumiem, tostarp konsultācijas par līguma noteikumiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodošanu vai šāda līguma īstenošanu, vai šāda līguma esības pārbaudi, ja šādi pakalpojumi nav saistīti ar nekustamā īpašuma tiesību nodošanu.

31.b pants

Ja iekārta ir nodota pakalpojumu saņēmēja rīcībā, lai veiktu darbus nekustamajā īpašumā, šis darījums tikai tādā gadījumā ir pakalpojums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, ja pakalpojumu sniedzējs uzņemas atbildību par darbu izpildi.

Prezumē, ka pakalpojumu sniedzējs, kas pakalpojumu saņēmējam darbu izpildei nodrošina iekārtu un tās ekspluatācijai vajadzīgo personālu, uzņemas atbildību par darbu izpildi. Prezumpciju, ka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par darbu izpildi, var atspēkot ar jebkādiem būtiskiem apstākļiem vai tiesību aktiem.

31.c pants

Lai noteiktu piegādes vietu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs savā vārdā sniedz līdztekus izmitināšanas pakalpojumiem viesnīcu nozarē vai citās nozarēs, kas veic līdzīgu funkciju, piemēram, brīvdienu nometnēs vai kempingiem paredzētās vietās, šos pakalpojumus uzskata par piegādātiem šādās vietās.”;

iii)

iedaļas 7. apakšiedaļā iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Attiecībā uz kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un līdzīgu pasākumu ieejas biļešu izplatīšanu, ko veic starpnieks savā vārdā, bet pasākuma rīkotāja interesēs, vai ko savās interesēs veic nodokļa maksātājs, kas nav pasākuma rīkotājs, piemēro Direktīvas 2006/112/EK 53. pantu un 54. panta 1. punktu.”;

3)

regulas I pielikuma 4. punktu papildina ar šādiem punktiem:

“f)

tādu radio vai televīzijas programmu uztveršana, kuras izplata ar radio vai televīzijas tīkla, interneta vai līdzīgu elektronisko sakaru tīkla starpniecību, lai saskaņā ar programmu katalogu, ko atlasījis mediju pakalpojumu sniedzējs, klausītos vai skatītos programmas lietotāja izvēlētā laikā un pēc lietotāja individuāla pieprasījuma, piemēram, televīzijā vai video pēc pieprasījuma;

g)

tādu radio vai televīzijas programmu uztveršana, kas tiek izplatītas ar interneta vai līdzīgu elektronisko sakaru tīkla starpniecību (IP straumēšana), izņemot gadījumus, kad tās tiek raidītas vienlaikus tradicionālajos radio un televīzijas tīklos;

h)

audio un audiovizuālais satura piegāde, izmantojot sakaru tīklus, ko nenodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs un uz kuru nav attiecināma mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionāla atbildība;

i)

mediju pakalpojumu sniedzēja audio un audiovizuālo produktu tālāka piegāde ar sakaru tīklu starpniecību, kuru veic cita persona, kas nav mediju pakalpojumu sniedzējs.”

2. pants

Attiecībā uz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko pakalpojuma sniedzējs, kura uzņēmējdarbības vieta ir Kopienā, sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja un kuras uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir Kopienā, piemēro šādus noteikumus:

a)

pakalpojumu sniegšanas vieta attiecībā uz jebkuru nodokļu iekasējamības gadījumu, kas notiek pirms 2015. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, kad minēto pakalpojuma sniegšana vai nepārtraukta sniegšana ir pabeigta, ir pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības vieta, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 45. pantā;

b)

pakalpojumu sniegšanas vieta attiecībā uz jebkuru nodokļu iekasējamības gadījumu, kas notiek 2015. gada 1. janvārī vai pēc tam, neatkarīgi no tā, kad minēto pakalpojuma sniegšana vai nepārtraukta sniegšana ir sākta, ir vieta, kurā pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kurā ir tā pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta;

c)

ja nodokļa iekasējamības gadījums ir noticis pirms 2015. gada 1. janvāra dalībvalstī, kurā pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, pakalpojuma saņēmēja dalībvalstī nodoklis attiecībā uz to pašu nodokļu iekasējamības gadījumu nekļūst iekasējams 2015. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Tomēr Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 13.b, 31.a un 31.b pantu, kas iekļauti ar šo regulu, piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2013. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BERNATONIS

(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Augša