Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32011R0543

543/2011/ES: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 ( 2011. gada 7. jūnijs ), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari

OV L 157, 15.6.2011., 1./163. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 024 Lpp. 186 - 348

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 26/03/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/543/oj

15.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 543/2011

(2011. gada 7. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 3. panta otro daļu, 103.h pantu, 121. panta a) punktu, 127., 134. pantu, 143. panta b) punktu, 148., 179. pantu, 192. panta 2. punktu, 194. pantu un 203.a panta 8. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 izveido kopēju lauksaimniecības tirgus organizāciju, kas ietver augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares.

(2)

Īstenošanas noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari ir noteikti Komisijas 2007 gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2). Minētā regula ir vairākkārt grozīta. Skaidrības labad ir lietderīgi iekļaut visus īstenošanas noteikumus jaunā regulā, norādot grozījumus, kas vajadzīgi, ņemot vērā pieredzi, un atcelt Regulu (EK) Nr. 1580/2007.

(3)

Produktiem augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozarēs jānosaka tirdzniecības gadi. Tā kā šajā nozarē vairs nav nekādu atbalsta shēmu, kas atbilstu attiecīgo produktu ražas novākšanas ciklam, visi tirdzniecības gadi ir jāsaskaņo tā, lai tie atbilstu kalendārajam gadam.

(4)

Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu Komisija ir pilnvarota noteikt tirdzniecības standartus attiecīgi augļiem un dārzeņiem un pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem. Saskaņā ar minētās regulas 113.a panta 1. punkta noteikumiem augļus un dārzeņus, kurus paredzēts pārdot patērētājiem svaigus, drīkst tirgot tikai tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte un ja ir norādīta izcelsmes valsts. Šā noteikuma saskaņošanas nolūkos ir jāsniedz sīkas ziņas par visiem svaigiem augļiem un dārzeņiem un tiem ir jānosaka vispārīgs tirdzniecības standarts.

(5)

Ir jāpieņem īpaši tirdzniecības standarti attiecībā uz tiem ražojumiem, kam šķiet nepieciešams pieņemt šādu standartu, kas balstīts uz novērtējumu par to atbilstību, jo īpaši ņemot vērā, kuri produkti ir visvairāk pārdotie vērtības ziņā, balstoties uz datiem, kas gūti Eiropas Komisijas starptautiskās tirdzniecības uzziņu datubāzē Comext.

(6)

Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības šķēršļiem, kur atsevišķiem produktiem ir noteikti konkrēti tirdzniecības standarti, šiem standartiem ir jābūt tādiem, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE). Ja Savienības līmenī nav pieņemti īpaši tirdzniecības standarti, produkti jāuzskata par atbilstīgiem vispārīgajam tirdzniecības standartam, ja īpašnieks var pierādīt, ka produkti atbilst visiem spēkā esošajiem UNECE standartiem.

(7)

Ir jānosaka atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas attiecībā uz noteiktām darbībām, kas ir vai nu ļoti neliela apjoma un/vai specifiskas, vai notiek izplatīšanas ķēdes sākumposmā, un attiecībā uz žāvētiem augļiem un dārzeņiem, kā arī pārstrādei paredzētajiem produktiem. Tā kā daži augļi un dārzeņi nogatavojas dabiski un ātri bojājas, tad tie drīkst būt mazliet mazāk svaigi un nedaudz apvītuši, ja vien tie nav augstākās šķiras produkti. Uz atsevišķiem produktiem, kurus grūti saglabāt veselus, līdz tie tiek pārdoti, nevajadzētu attiekties vispārīgajam tirdzniecības standartam, kas citādi attiektos uz tiem.

(8)

Informācijai, kas saskaņā ar tirdzniecības standartiem ir obligāti norādāmi, uz iepakojuma/marķējumā ir jābūt skaidri salasāmai. Lai izvairītos no krāpšanas un gadījumiem, kas varētu maldināt patērētāju, marķējumā norādāmajai informācijai, ko nosaka standarti, jābūt pieejamai patērētājam pirms pirkuma veikšanas, un tas jo īpaši attiecas uz tālpārdošanu, kur ir konstatēti krāpšanas riski un izvairīšanās no patērētāju tiesību aizsardzības, ko nosaka standarti.

(9)

Ņemot vērā dažu patērētāju pieprasījumu, tirgū arvien biežāk ir sastopami iepakojumi, kuros atrodas dažādu sugu augļi un dārzeņi. Godīgas tirdzniecības principi nosaka, ka vienā iepakojumā pārdodamajiem augļiem un dārzeņiem ir jābūt vienādā kvalitātē. Produktiem, par kuriem nav pieņemti Savienības standarti, to var nodrošināt, piemērojot vispārīgos noteikumus. Ir jānosaka marķējuma prasības dažādu sugu augļu un dārzeņu maisījumiem, kas atrodas vienā iepakojumā. Šīm prasībām ir jābūt mazāk stingrām par tirdzniecības standartos noteiktajām prasībām, jo īpaši ņemot vērā, cik daudz etiķetē ir aprakstam paredzētās vietas.

(10)

Lai nodrošinātu, ka pārbaudes veic atbilstīgi un efektīvi, rēķinos un pavaddokumentos, izņemot patērētājam paredzētos, jābūt noteiktai pamatinformācijai, kas ietverta tirdzniecības standartos.

(11)

Lai veiktu izlases pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 4. punktā, ir nepieciešams paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par šādām pārbaudēm. Jo īpaši jāuzsver riska novērtējuma loma, atlasot produktus pārbaudēm.

(12)

Katra dalībvalsts izraugās pārbaudes iestādes, kuras ir atbildīgas par atbilstības pārbaužu veikšanu visos tirdzniecības posmos. Vienai no šīm iestādēm katrā dalībvalstī ir jābūt atbildīgai par sakariem un koordināciju starp visām norīkotajām iestādēm.

(13)

Tā kā ziņas par tirgotājiem un to darbības raksturojums ir svarīgs līdzeklis, lai dalībvalstis varētu veikt analīzi, ir būtiski katrā dalībvalstī izveidot augļu un dārzeņu tirgotāju datubāzi. Lai nodrošinātu, ka tirdzniecības ķēdē ir ietverti visi dalībnieki un lai garantētu juridisko noteiktību, precīzāk jādefinē termins “tirgotājs”.

(14)

Atbilstības pārbaudes ir jāveic, ņemot paraugus, un uzmanība ir jākoncentrē uz tiem tirgotājiem, kuriem visdrīzāk varētu būt preces, kas neatbilst standartiem. Ņemot vērā valsts tirgus īpatnības, dalībvalstīm ir jānosaka noteikumi, pēc kuriem par prioritārām tiek atzītas atsevišķu tirgotāju kategoriju pārbaudes. Lai nodrošinātu pārredzamību, šie noteikumi ir jādara zināmi Komisijai.

(15)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka svaigu augļu un dārzeņu eksports uz trešām valstīm atbilst tirdzniecības standartiem, un jāapliecina atbilstība saskaņā ar Ženēvas Protokolu par svaigu augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu augļu standartizāciju, kas noslēgts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem.

(16)

Svaigu augļu un dārzeņu importam no trešām valstīm ir jāatbilst tirdzniecības standartiem vai standartiem, kas ir tiem līdzvērtīgi. Tāpēc pirms šo preču ievešanas Savienības muitas teritorijā ir jāveic atbilstības pārbaudes, izņemot gadījumus, kad partijas ir ļoti mazas un pārbaudes iestādes uzskata, ka ar tām saistītais risks ir neliels. Noteiktās trešās valstīs, kuras nodrošina apmierinošas atbilstības garantijas, pirmseksporta pārbaudes var veikt šo trešo valstu pārbaudes iestādes. Ja izmanto šo iespēju, dalībvalstis regulāri pārbauda trešo valstu pārbaudes iestāžu veikto pirmseksporta pārbaužu efektivitāti un kvalitāti.

(17)

Pārstrādei paredzētajiem produktiem nav jāatbilst tirdzniecības standartiem, tāpēc ir jānodrošina, lai tie netiktu pārdoti svaigu produktu tirgū. Šie produkti ir atbilstoši jāmarķē.

(18)

Uz augļiem un dārzeņiem, kuriem tiek pārbaudīta atbilstība tirdzniecības standartiem, visos tirdzniecības posmos jāattiecina viena veida pārbaudes. Šajā nolūkā jāpiemēro UNECE ieteiktās pārbaužu vadlīnijas saskaņā ar attiecīgajiem ESAO ieteikumiem. Tomēr pārbaudēm mazumtirdzniecības posmā ir jānosaka īpaša kārtība.

(19)

Jānosaka noteikumi par ražotāju organizāciju atzīšanu attiecībā uz produktiem, ko tās pieprasa. Gadījumos, kad atzīšana ir pieprasīta tikai attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem produktiem, ir jānodrošina, ka tos patiešām piegādā pārstrādei.

(20)

Lai palīdzētu sasniegt augļu un dārzeņu režīma mērķus un nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas veic darbu ilgtspējīgi un efektīvi, ražotāju organizācijās ir jābūt augstākā līmeņa stabilitātei. Tāpēc ir jānosaka minimālais laika periods ražotāja dalībai ražotāju organizācijā. Dalībvalstu ziņā ir jāatstāj tiesības noteikt paziņošanas periodus un datumus, kad stājas spēkā atteikšanās no dalības.

(21)

Ražotāju organizācijas galvenajām un būtiskajām darbībām ir jābūt saistītām ar piegādes un tirgdarbības koncentrāciju. Taču ražotāju organizācijām ir jāatļauj iesaistīties arī citās darbībās, kas var būt gan komerciālas, gan nekomerciālas.

(22)

Ir jāveicina ražotāju organizāciju sadarbība, ļaujot no citas atzītas ražotāju organizācijas ekskluzīvi iepirkto augļu un dārzeņu tirdzniecību neiekļaut aprēķinos par pamatdarbību un citām darbībām. Ja ražotāju organizācija ir atzīta attiecībā uz produktu, par kuru pieprasīts tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tām ir jāļauj sniegt šos līdzekļus ar savu dalībnieku starpniecību, kā arī izmantojot meitasuzņēmumus vai ārpakalpojumus.

(23)

Ražotāju organizācijām var piederēt daļas meitasuzņēmumos, kas palīdz paaugstināt to dalībnieku pievienoto vērtību. Ir jānosaka noteikumi šādas pārdotās produkcijas vērtības aprēķināšanai. Pēc pielāgojumu veikšanai paredzēta pārejas posma šādu meitasuzņēmumu galvenajām darbībām jābūt tādām pašām kā ražotāju organizācijām.

(24)

Jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzēto ražotāju organizāciju apvienību, starptautisku ražotāju organizāciju un starptautisku ražotāju organizāciju apvienību atzīšanu un darbību. Konsekvences labad tajos pēc iespējas ir jāatspoguļo noteikumi, kas izstrādāti ražotāju organizācijām.

(25)

Lai sekmētu piedāvājuma koncentrāciju, ir jāveicina esošo ražotāju organizāciju apvienošanās, veidojot jaunas organizācijas, un jāparedz noteikumi izveidoto apvienoto organizāciju darbības programmu apvienošanai.

(26)

Turpinot ievērot principus, pēc kuriem ražotāju organizācija ir jāveido pēc ražotāju iniciatīvas un jāuzrauga pašiem ražotājiem, dalībvalstīm ir jāļauj noteikt nosacījumus, ar kuriem citas fiziskas un juridiskas personas tiek pieņemtas par ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības dalībniekiem.

(27)

Lai nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas patiesi pārstāv ražotāju minimālo skaitu, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka tādu biedru mazākums, kuri varētu pārstāvēt ražotāju organizācijas ražošanas apjoma lielāko daļu, nepamatoti nedominētu organizācijas vadībā un darbībā.

(28)

Lai ievērotu atšķirīgos ražošanas un tirdzniecības apstākļus Savienībā, dalībvalstīm jānosaka zināmi nosacījumi sākotnējās atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupām, kuras iesniedz atzīšanas plānu.

(29)

Lai sekmētu tādu stabilu ražotāju organizāciju izveidi, kuras spējīgas dot ilgtermiņa ieguldījumu augļu un dārzeņu tirdzniecības mērķu sasniegšanā, sākotnējā atzīšana būtu piešķirama tikai tādām ražotāju grupām, kuras var pierādīt savu spēju noteiktā termiņā izpildīt visas atzīšanas prasības.

(30)

Ir jānosaka informācija, kas ražotāju grupām ir jāietver atzīšanas plānā. Lai ražotāju grupas varētu labāk izpildīt atzīšanas nosacījumus, ir jāatļauj ieviest izmaiņas atzīšanas plānos. Šajā nolūkā ir jāparedz nosacījums, ka ikviena dalībvalsts var prasīt ražotāju grupām veikt koriģējošas darbības, lai nodrošinātu sava plāna īstenošanu.

(31)

Ražotāju grupa var izpildīt atzīšanas nosacījumus pirms atzīšanas plāna pabeigšanas. Ir jāparedz, ka šādas grupas var iesniegt atzīšanas pieteikumus kopā ar darbības programmu projektiem. Konsekvences labad šādas atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupai ir jānozīmē, ka tās atzīšanas plāns ir pabeigts, un līdz ar to ir jāpārtrauc paredzētais atbalsts. Taču, lai ievērotu daudzgadu ieguldījumu finansēšanu, jābūt iespējai uz darbības programmām pārnest ieguldījumus, kas atbilst ieguldījumu atbalsta prasībām.

(32)

Lai atvieglotu pareizu atbalsta sistēmas piemērošanu ražotāju grupu izveidošanas un administratīvās darbības izmaksu segšanai, šis atbalsts ir jāpiešķir saskaņā ar vienotu likmi. Lai ievērotu budžeta ierobežojumus, vienotās likmes atbalstam jānosaka augšējā robeža. Turklāt, lai ievērotu dažāda lieluma ražotāju grupu atšķirīgās finansiālās vajadzības, šī augšējā robeža jāpielāgo atbilstoši ražotāju grupu realizējamās produkcijas vērtībai.

(33)

Lai nodrošinātu konsekvenci un netraucētu pāreju uz atzītas ražotāju grupas statusu, uz ražotāju organizācijām ir jāattiecina vienādi noteikumi par ražotāju grupu pamatdarbībām un to pārdotās produkcijas vērtību.

(34)

Ja notiek ražotāju grupu apvienošanās, atbalstu var piešķirt apvienošanās rezultātā izveidotajām ražotāju grupām, lai ņemtu vērā jauno ražotāju grupu finansiālās vajadzības un nodrošinātu pareizu atbalsta shēmas piemērošanu.

(35)

Lai sekmētu darbības programmu atbalsta shēmu izmantošanu, ir skaidri jānosaka ražotāju organizāciju pārdotā produkcija, tostarp specifikācija par to, kuri produkti ņemami vērā, un tirdzniecības posms, kurā ir jāaprēķina produkcijas vērtība. Kontroles nolūkā un vienkāršības labad ir lietderīgi ieviest vienotas likmes, lai aprēķinātu pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu vērtību, kas norāda pamatprodukta vērtību, proti, pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu vērtību, un darbības, kuras nav īstas pārstrādes darbības. Tā kā augļu un dārzeņu pārstrādes ražošanai nepieciešamo augļu un dārzeņu apjomi ievērojami atšķiras atkarībā no attiecīgajām produktu grupām, šīs atšķirības ir jāatspoguļo piemērojamajās vienotajās likmēs. Attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem augļiem un dārzeņiem, kas tiek pārstrādāti aromātiskos augos un paprikas pulverī, arī ir lietderīgi ieviest vienotas likmes, lai aprēķinātu pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu vērtību, kas atspoguļo tikai pamatprodukta vērtību. Gadījumos, kad gada laikā vērojamas svārstības vai ir nepietiekama informācija, jābūt iespējai izmantot pārdotās produkcijas aprēķina papildu metodes. Lai novērstu shēmas ļaunprātīgu izmantošanu, ražotāju organizācijām nedrīkstētu atļaut programmas laikā mainīt atsauces periodus.

(36)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu pārdotās produkcijas vērtības aprēķina sistēmu, tā nedrīkst ietekmēt darbības programmas, kas apstiprinātas līdz 2010. gada 20. janvārim, neskarot iespēju grozīt šīs programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1580/2007 65. un 66. pantu. Šā paša iemesla dēļ pārdotās produkcijas vērtību to darbības programmu pārskata periodā, kuras apstiprinātas pēc minētā datuma, aprēķina saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

(37)

Lai nodrošinātu atbalsta pareizu izmantošanu, ir jānosaka noteikumi par darbības fondu pārvaldīšanu un locekļu finansiālajām iemaksām, nodrošinot pēc iespējas lielāku elastību, ar nosacījumu, ka visi ražotāji var izmantot darbības fonda priekšrocības un demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par fonda izmantošanu.

(38)

Ir jāparedz noteikumi, kas noteiktu valsts stratēģijas darbības jomu un struktūru attiecībā uz ilgtspējīgām darbības programmām un valsts sistēmu pasākumiem vides jomā. Mērķis ir optimizēt finanšu resursu piešķiršanu un uzlabot stratēģijas kvalitāti.

(39)

Ir jānosaka darbības programmu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtība, tostarp termiņi, lai tādējādi kompetentajām iestādēm dotu iespēju pienācīgi izvērtēt informāciju, kā arī pasākumi un darbības, kuras jāiekļauj programmās vai jāizslēdz no tām. Tā kā programmu pārvaldība notiek pa gadiem, ir jānosaka, ka programmas, kuras nav apstiprinātas līdz noteiktam datumam, atliek uz vienu gadu.

(40)

Ir jābūt procedūrai, lai ik gadu grozītu nākamā gada darbības programmas, tādējādi pielāgojot tās jaunajiem apstākļiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt šo programmu sākotnējās iesniegšanas brīdī. Papildus tam ir jābūt iespējai katra programmas izpildes gada laikā mainīt darbības fonda pasākumus un summas. Lai nodrošinātu to, ka tiek saglabāti apstiprināto programmu vispārīgie mērķi, uz visām šīm izmaiņām ir jāattiecina noteikti ierobežojumi un nosacījumi, kurus nosaka dalībvalstis un kuri ietver izmaiņu obligātu paziņošanu kompetentajām iestādēm.

(41)

Finansiālās drošības un tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ ir jāsagatavo to darbību un izdevumu saraksts, kurus nevar segt no darbības programmām.

(42)

Ja veic ieguldījumus atsevišķās saimniecībās, tad, lai novērstu nepamatotu tādas privātās personas iedzīvošanos bagātībā, kura ir pārtraukusi attiecības ar organizāciju ieguldījuma izmantošanas laikā, ir jāparedz noteikumi, lai organizācija varētu atgūt ieguldījumu atlikušo vērtību neatkarīgi no tā, vai šie ieguldījumi pieder organizācijai vai kādam no tās dalībniekiem.

(43)

Lai nodrošinātu atbalsta shēmas pareizu piemērošanu, ir jānosaka, kāda informācija ir jāietver atbalsta pieteikumos, kā arī atbalsta maksājumu kārtība. Lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, ražotāju organizācijām jābūt pieejamai avansa maksājumu sistēmai, kurai līdztekus paredz atbilstošas garantijas. Līdzīgu iemeslu dēļ jābūt pieejamai alternatīvai sistēmai, lai kompensētu jau radušās izmaksas.

(44)

Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Pārpalikums tirgū, arī tad, ja tas nav pārāk liels, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir jāparedz sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz krīžu pārvarēšanas un novēršanas pasākumu apjomu un piemērošanu attiecībā uz produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā. Ciktāl iespējams, šiem noteikumiem ir jānodrošina elastība un ātra piemērošana krīzes apstākļos, un tādējādi to lēmumu pieņemšanai ir jānotiek pašās dalībvalstīs un ražotāju organizācijās. Tomēr vienlaikus šiem noteikumiem ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jānosaka ierobežojumi noteiktu pasākumu izmantošanai, tostarp finansiālajā ziņā. Tiem arī jānodrošina pienācīga fitosanitāro un ar vidi saistīto prasību ievērošana.

(45)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz izņemšanu no tirgus, ņemot vērā šā pasākuma potenciālo svarīgumu. Jo īpaši ir jāsagatavo noteikumi attiecībā uz paaugstināta atbalsta sistēmu par augļiem un dārzeņiem, kuri tiek izņemti no tirgus un kurus labdarības organizācijas un atsevišķas citas iestādes un struktūras bez atlīdzības piešķir kā humāno palīdzību. Lai atvieglotu bezmaksas izplatīšanu, ir lietderīgi paredzēt iespēju atļaut labdarības organizācijām un iestādēm lūgt izņemšanai no tirgus paredzēto produktu gala saņēmējiem simbolisku samaksu par šiem produktiem, ja tie jau ir pārstrādāti. Turklāt jānosaka maksimālais atbalsta apjoms izņemšanai no tirgus, lai nodrošinātu, ka tas nekļūst par pastāvīgu produktu noieta alternatīvu, nelaižot tos tirgū. Šajā kontekstā produktiem, kuriem Savienības maksimālais kompensācijas apjoms par izņemšanu no tirgus bija noteikts Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulas (EK) Nr. 2200/96 V pielikumā (3), turpina piemērot šo apjomu, kam piemēro noteiktu palielinājumu, atspoguļojot faktu, ka šī izņemšana tagad tiek līdzfinansēta. Citiem produktiem, kuriem vēl nav konstatēts pārmērīgas izņemšanas risks, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm noteikt maksimālo atbalsta apjomu. Tomēr visos gadījumos līdzīgu iemeslu dēļ ir jānosaka kvantitatīvs izņemšanas ierobežojums katram produktam katrai ražotāju organizācijai.

(46)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par valstu finansiālo atbalstu, kādu dalībvalstis var piešķirt tajos Savienības reģionos, kur ražotāju organizācijas pakāpe ir īpaši zema, iekļaujot arī šādas zemas organizācijas pakāpes definēšanu. Ir jānosaka kārtība, kādā apstiprina šādu valsts atbalstu, kā arī Savienības veiktu atbalstu un tā apmēru, un kompensācijas daļu, kurai jāatbilst šobrīd piemērojamajai kārtībai. Šīm procedūrām jāatspoguļo pašlaik piemērojamās procedūras.

(47)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, jo īpaši procedūras noteikumi, attiecībā uz apstākļiem, kādos ražotāju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību izdotos noteikumus augļu un dārzeņu nozarē var attiecināt uz visiem ražotājiem konkrētā ekonomiskajā zonā. Turklāt gadījumos, kad produkcija tiek pārdota no koka, ir skaidri jānosaka, kuri noteikumi tiek attiecināti uz ražotājiem, kuri — uz pircējiem.

(48)

Lai uzraudzītu ābolu ievedumus un nodrošinātu, lai relatīvi īsā laika periodā tiktu ievērots ievērojams ābolu ievedumu apjoma pieaugums, 2006. gadā kā pārejas posma sistēma tika ieviesta importa licenču sistēma attiecībā uz āboliem, kas atbilst kombinētās nomenklatūras kodam (KN kodam) 0808 10 80. Pa to laiku tika izstrādāti jauni un precīzi ābolu ievedumu uzraudzības līdzekļi, kas ir mazāk apgrūtinoši tirgotājiem nekā pašreizējā licenču sistēma. Tādēļ iespējami drīz jāatceļ prasība uzrādīt importa licences āboliem, kas atbilst KN kodam 0808 10 80.

(49)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par iekļuves cenu sistēmu augļiem un dārzeņiem. Tā kā lielāko daļu attiecīgo augļu un dārzeņu, kas ātri bojājas, piegādā sūtījumā, tas īpaši sarežģī to vērtības noteikšanu. Jānosaka iespējamās metodes iekļuves cenas aprēķināšanai, uz kuras pamata ievestos produktus klasificē kopējā muitas tarifā. Jo īpaši, standarta ievešanas vērtības ir jānosaka, pamatojoties uz produktu vidējo cenu vidējo vērtību, un jāparedz īpašs nosacījums gadījumiem, kad par noteiktas izcelsmes produktiem nav pieejamas cenas. Lai nodrošinātu sistēmas pareizu piemērošanu, jāparedz, ka noteiktos apstākļos jāsniedz nodrošinājums.

(50)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par ievedmuitu, kuru atsevišķiem produktiem var noteikt papildus kopējā muitas tarifā paredzētajai. Papildu ievedmuitu var noteikt tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu ieveduma apjomi pārsniedz produktam un piemērošanas periodam noteikto kontrollīmeni. Preces, kas atrodas ceļā uz Savienību, tiek atbrīvotas no papildu nodokļa, un līdz ar to ir jāpieņem atsevišķi nosacījumi attiecībā uz tām.

(51)

Ir jāparedz pašreizējo programmu un shēmu atbilstoša uzraudzība un novērtēšana, lai to efektivitāti un lietderību varētu novērtēt gan ražotāju organizācijas, gan dalībvalstis.

(52)

Ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz šās regulas īstenošanai nepieciešamo paziņojumu veidu, to formu un līdzekļiem. Šiem noteikumiem jāattiecas uz paziņojumiem, kas ražotājiem un ražotāju organizācijām jāsniedz dalībvalstīm, kā arī uz tiem, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, un jāparedz atbilstošās sekas par novēloti iesniegtiem vai neprecīziem paziņojumiem.

(53)

Ir jānosaka pasākumi attiecībā uz pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šās regulas un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 pienācīgu piemērošanu, kā arī atbilstošās sankcijas, kas piemērojamas atklātajos pārkāpumu gadījumos. Pasākumos jāiekļauj gan īpašas Savienības līmenī noteiktas pārbaudes un sankcijas, gan valsts papildu pārbaudes un sankcijas. Pārbaudēm un sankcijām jābūt preventīvām, efektīvām un samērīgām. Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret ražotājiem, šajā sakarā jāparedz arī noteikumi par to, kā risināmi acīmredzamu kļūdu un nepārvaramas varas apstākļu un citu ārkārtas apstākļu gadījumi. Tāpat ir jāizstrādā noteikumi saistībā ar mākslīgi radītām situācijām, lai no tām nevarētu gūt kādu labumu.

(54)

Jāparedz noteikumi, lai turpinātu netraucētu pāreju no iepriekšējās sistēmas, kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 2200/96, Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (4), un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Savienības atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (5), uz jauno sistēmu, kas izklāstīta Padomes 2007. gada 26. septembra Regulā (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 (6) un secīgi Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 1580/2007, un secīgi šajā regulā, un pārejas noteikumu īstenošanu, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a pantā.

(55)

Lai ierobežotu ābolu importa licenču sistēmas atcelšanas ietekmi uz tirdzniecību, Regulas (EK) Nr. 1580/2007 134. pantu jāturpina piemērot līdz 2011. gada 31. augustam.

(56)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un terminu lietojums

1.   Šajā regulā izklāstīti Regulas Nr. 1234/2007 īstenošanas noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari.

Tomēr šās regulas II un III sadaļas noteikumi attiecas tikai uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem augļu un dārzeņu nozares produktiem un tikai uz pārstrādei paredzētiem produktiem.

2.   Regulā (EK) Nr. 1234/2007 lietotajiem terminiem ir tāda pati nozīme, tos lietojot šajā regulā, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2. pants

Tirdzniecības gadi

Tirdzniecības gadi attiecībā uz augļiem un dārzeņiem un pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

II   SADAĻA

PRODUKTU KLASIFIKĀCIJA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

3. pants

Tirdzniecības standarti; īpašnieki

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punkta prasības dēvē par vispārīgo tirdzniecības standartu. Sīkāka informācija par vispārīgo tirdzniecības standartu ir izklāstīta šās regulas I pielikuma A daļā.

Augļiem un dārzeņiem, kuriem nav noteikti specifiskie tirdzniecības standarti, ir jāatbilst vispārīgajam tirdzniecības standartam. Taču, ja īpašnieks var pierādīt, ka produkti atbilst kādam spēkā esošam standartam, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE), tad produktu uzskata par atbilstīgu vispārīgajam tirdzniecības standartam.

2.   Konkrētie tirdzniecības standarti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir izklāstīti šās regulas I pielikuma B daļā saistībā ar šādiem produktiem:

a)

āboli;

b)

citrusaugļi;

c)

kiviaugļi;

d)

salāti, krokotās un platlapu endīvijas;

e)

persiki un nektarīni;

f)

bumbieri;

g)

zemenes;

h)

paprika;

i)

galda vīnogas;

j)

tomāti.

3.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta nolūkos “īpašnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras faktiskā valdījumā ir attiecīgie produkti.

4. pants

Atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, tirdzniecības standartus nepiemēro šādiem produktiem:

a)

ar noteikumu, ka marķējumā ir skaidri lasāms “paredzēts pārstrādei” vai “dzīvnieku barībai”, vai līdzīgs formulējums, produktiem, kas:

i)

paredzēti rūpnieciskai pārstrādei vai

ii)

paredzēti dzīvnieku barībai vai citiem nepārtikas izmantošanas nolūkiem;

b)

produktiem, kurus ražotājs nodod savā saimniecībā patērētājiem viņu personiskajam patēriņam;

c)

produktus, kas atzīti ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību, attiecīgā reģiona produktiem, kurus pārdod reģiona mazumtirdzniecībā tradicionālam vietējam patēriņam;

d)

produktiem, kas ir sagriezti vai sadalīti, ir “gatavi ēšanai” vai “apstrādei virtuvē”;

e)

produktiem, ko pārdod kā ēdamus dīgstus pēc to augu sēklu diedzēšanas, kas klasificēti kā augļi un dārzeņi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktu un I pielikuma IX daļu.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, prasību par atbilstību tirdzniecības standartiem attiecīgajā ražošanas zonā nepiemēro šādiem produktiem:

a)

produktiem, kurus audzētājs pārdod vai piegādā sagatavošanas un fasēšanas punktos vai uzglabāšanas vietās vai kurus no ražotāja saimniecības nosūta uz minētajiem punktiem; un

b)

produktiem, kurus transportē no uzglabāšanas vietām uz sagatavošanas un fasēšanas punktiem.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no specifiskā tirdzniecības standarta piemērošanas tos produktus, kas ir paredzēti mazumtirdzniecībai patērētājiem viņu personiskajam patēriņam un ir ar marķējumu “produkts paredzēts pārstrādei” vai jebkuru citu līdzīgu formulējumu, un ir paredzēti cita veida pārstrādei, nekā norādīts šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no tirdzniecības standartu piemērošanas tos produktus, ko ražotājs pārdevis galapatērētājam personīgai lietošanai tirgos, kas rezervēti tikai ražotājiem ražošanas apgabalā, ko noteikušas dalībvalstis.

5.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta attiecībā uz specifiskajiem tirdzniecības standartiem, svaigi augļi un dārzeņi, kas nav augstākās šķiras, tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai, var būt mazliet mazāk svaigi un mazliet apvītuši, nedaudz bojāti sakarā ar to attīstību un tendenci ātri bojāties.

6.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, vispārīgo tirdzniecības standartu nepiemēro šādiem produktiem:

a)

savvaļas sēnēm ar KN kodu 0709 59,

b)

kaperiem ar KN kodu 0709 90 40,

c)

rūgtajām mandelēm ar KN kodu 0802 11 10,

d)

lobītām mandelēm ar KN kodu 0802 12,

e)

lobītiem lazdu riekstiem ar KN kodu 0802 22,

f)

lobītiem valriekstiem ar KN kodu 0802 32,

g)

priežu riekstiem ar KN kodu 0802 90 50,

h)

pistācijām ar KN kodu 0802 50 00,

i)

makadāmiju riekstiem ar KN kodu 0802 60 00,

j)

pekanriekstiem ar KN kodu 0802 90 20,

k)

citiem riekstiem ar KN kodu 0802 90 85,

l)

žāvētiem miltu banāniem ar KN kodu 0803 00 90,

m)

žāvētiem citrusaugļiem ar KN kodu 0805,

n)

tropu riekstu maisījumiem ar KN kodu 0813 50 31,

o)

citu riekstu maisījumiem ar KN kodu 0813 50 39,

p)

safrānam ar KN kodu 0910 20.

7.   Ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, atbilst noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz paredzēto produktu izmantojumu.

5. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas

1.   Informācijā iekļaujamās ziņas, kas prasītas šajā nodaļā, ir jānorāda salasāmi, labi redzamā vietā iepakojuma vienā pusē, un tām ir jābūt vai nu neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma, vai arī etiķetē, kas ir iepakojuma daļa vai piestiprināta tam.

2.   Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un iekrautas tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minēto informāciju norāda preču pavaddokumentā vai paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

3.   Saistībā ar distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK (7) 2. panta 1. punkta izpratnē tirdzniecības standartu atbilstības nodrošināšanai informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt pieejamām pirms pirkuma darījuma slēgšanas.

4.   Rēķinos un pavaddokumentos, izņemot tos, kas jāsaņem patērētājam, ir jānorāda produktu nosaukumi un izcelsmes valsts, attiecīgā gadījumā arī produkta šķira, šķirne vai tirdzniecības tips, ja to nosaka specifiskais tirdzniecības standarts, vai arī tas, ka produkti ir paredzēti pārstrādei.

6. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas mazumtirdzniecības posmā

1.   Saskaņā ar šo nodaļu mazumtirdzniecības posmā informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt salasāmām un pamanāmām. Produktus var izlikt pārdošanai mazumtirdzniecībā ar nosacījumu, ka blakus precei pamanāmā vietā salasāmā veidā norāda informāciju par produkta izcelsmes valsti un vajadzības gadījumā arī šķiru un šķirni, kā arī tirdzniecības tipu tādā veidā, kas nemaldina patērētāju.

2.   Produktiem, kas ir fasēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (8) izklāstītajā nozīmē, papildus tirdzniecības standartu noteiktajai informācijai norāda arī tīrsvaru. Taču attiecībā uz produktiem, kurus pārdod pēc skaita, prasība par tīrsvara norādīšanu netiek piemērota, ja produktu skaits ir skaidri saredzams un tie ir saskaitāmi no ārpuses, vai arī ja skaits ir norādīts marķējumā.

7. pants

Maisījumi

1.   Iepakojumos, kuru tīrsvars ir 5 kg vai mazāk, var būt iekļauti dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumi, ar nosacījumu, ka

a)

produkti ir vienādas kvalitātes un katrs produkts atbilst specifiskajam tirdzniecības standartam vai, ja attiecīgajam produktam nepastāv specifiskais tirdzniecības standarts, vispārīgajam tirdzniecības standartam;

b)

iepakojums ir marķēts saskaņā ar šo nodaļu; un

c)

maisījums nav tāds, kas varētu maldināt patērētāju.

2.   1. punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz maisījumā iekļautiem produktiem, kas nav produkti no augļu vai dārzeņu nozares, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

3.   Ja maisījumā iekļauto augļu un dārzeņu izcelsme ir vairāk nekā viena dalībvalsts vai ir trešā valsts, tad pilnus izcelsmes valstu nosaukumus var aizstāt ar vienu no turpmāk minētajiem, atbilstoši vajadzībai:

a)

“ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”,

b)

“Ārpus ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”,

c)

“ES un ārpus ES audzētu augļu un dārzeņu maisījums”.

II   NODAĻA

Tirdzniecības standartu ievērošanas pārbaudes

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

8. pants

Piemērošanas joma

Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi par atbilstības pārbaužu īstenošanu, kas nozīmē augļu un dārzeņu pārbaudi visos tirdzniecības posmos, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tirdzniecības standartiem un citiem šās nodaļas noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. un 113.a pantam.

9. pants

Koordinācijas iestādes un inspekcijas iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās:

a)

vienu kompetento iestādi, kas atbild par koordināciju un kontaktiem šajā nodaļā noteiktajās jomās, turpmāk – “koordinācijas iestāde”, un

b)

inspekcijas iestādi vai iestādes, kas atbild par šās nodaļas piemērošanu, turpmāk “inspekcijas iestādes”.

Koordinācijas iestādes un inspekcijas iestādes var būt gan valsts, gan privātas iestādes. Jebkurā gadījumā dalībvalstis ir par tām atbildīgas.

2.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmu:

a)

tās koordinācijas iestādes nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu,

b)

to inspekcijas iestāžu nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un

c)

izraudzīto inspekcijas iestāžu atbilstošo darbības jomu precīzu aprakstu.

3.   Koordinācijas iestāde var būt inspekcijas iestāde vai viena no inspekcijas iestādēm, vai jebkura cita iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

4.   Komisija nodrošina dalībvalstu izraudzīto koordinācijas iestāžu saraksta publisku pieejamību tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu.

10. pants

Tirgotāju datubāze

1.   Dalībvalstis izveido augļu un dārzeņu nozares tirgotāju datubāzi, kurā saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem iekļauj tirgotājus, kas iesaistīti tādu svaigu augļu un dārzeņu tirgošanā, kuriem ir noteikti standarti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. pantam.

Dalībvalstis šim nolūkam var izmantot jebkuru citu datubāzi vai datubāzes, kas jau ir izveidotas citiem nolūkiem.

2.   Šajā regulā “tirgotājs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu:

a)

kam pieder augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, lai tos:

i)

izliktu vai piedāvātu pārdošanai;

ii)

pārdotu; vai

iii)

tirgotu jebkurā citā veidā, vai

b)

kura ar augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, faktiski veic jebkuru no darbībām, kas minētas a) punktā.

Pirmās daļas a) punktā minētajās darbībās ietilpst:

a)

tālpārdošana, izmantojot internetu, vai citā veidā;

b)

šādas darbības, ko fiziska vai juridiska persona veic savā vai trešās personas vārdā; un

c)

šādas darbības, ko veic Savienībā un/vai eksportam uz trešām valstīm, un/vai importam no trešām valstīm.

3.   Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem datubāzē attiecīgi ir vai nav iekļaujami šādi tirgotāji:

a)

tirgotāji, uz kuru darbībām saskaņā ar 4. pantu netiek attiecināts pienākums ievērot tirdzniecības standartus; un

b)

fiziskas un juridiskas personas, kuru darbības augļu un dārzeņu nozarē aprobežojas vai nu ar preču transportēšanu, vai arī pārdošanu mazumtirdzniecības posmā.

4.   Ja tirgotāju datubāzi veido vairāki atšķirīgi elementi, koordinācijas iestāde nodrošina, ka datubāze, tās elementi un informācijas atjaunošana par tiem ir vienota. Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

5.   Šajā datubāzē ir katra tirgotāja:

a)

reģistrācijas numurs, nosaukums un adrese;

b)

informācija, kas vajadzīga šā tirgotāja klasificēšanai vienā no 11. panta 2. punktā norādītajām riska kategorijām, jo īpaši par vietu tirdzniecības ķēdē, un informācija par firmas nozīmīgumu;

c)

informācija par atzinumiem katra tirgotāja iepriekšējo pārbaužu laikā;

d)

visa cita informācija, kuru uzskata par vajadzīgu pārbaudēm, piemēram, informācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem.

Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

6.   Tirgotāji sniedz informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu datubāzes izveidošanai un atjaunošanai. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem datubāzē iekļauj tirgotājus, kas nav reģistrēti to teritorijā, bet veic tajā tirdzniecību.

2.   iedaļa

Atbilstības pārbaudes, ko veic dalībvalstis

11. pants

Atbilstības pārbaudes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstības pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, pamatojoties uz riska analīzi, un pietiekami bieži, lai nodrošinātu atbilstību tirdzniecības standartiem un citiem šās sadaļas un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta un 113.a panta noteikumiem.

Riska vērtēšanas kritērijos ietilpst tāda atbilstības sertifikāta esība, kā norādīts 14. pantā, ko ir izdevusi trešās valsts kompetenta iestāde, kurā atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar 15. pantu. Šāda sertifikāta esība uzskatāma par faktoru, kas mazina neatbilstības risku.

Kritēriji riska novērtēšanai var ietvert:

a)

produkta veidu, ražošanas periodu, produkta cenu, laika apstākļus, iepakošanas un pārvietošanas darbības, uzglabāšanas apstākļus, izcelsmes valsti, transportlīdzekļa veidu vai partiju apjomu;

b)

tirgotāju lielumu, to vietu tirdzniecības ķēdē, pārdotās produkcijas apjomu vai vērtību, produktu klāstu, piegādes zonu vai veiktās uzņēmējdarbības veidu, kā uzglabāšanu, šķirošanu, iepakošanu vai pārdošanu;

c)

iepriekšējo pārbaužu rezultātus, tai skaitā atklāto defektu skaitu un veidu, pārdotās produkcijas parasto kvalitāti, izmantotā tehniskā aprīkojuma līmeni;

d)

tirgotāju kvalitātes nodrošinājuma sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu uzticamību attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem;

e)

vietu, kurā tiek veikta pārbaude, ja tas ir pirmais robežas šķērsošanas punkts Savienībā vai vieta, kurā produkti tiek iepakoti vai iekrauti;

f)

visu citu informāciju, kas var norādīt uz neatbilstības risku.

2.   Riska analīze ir balstīta uz informāciju, kas ir ietverta 10. pantā minētajā tirgotāju datubāzē un klasificē tirgotājus riska kategorijās.

Dalībvalstis jau iepriekš nosaka:

a)

kritērijus partiju neatbilstības riska noteikšanai;

b)

pamatojoties uz riska analīzi katrai riska kategorijai, minimālo tirgotāju daļu vai partijas lielumu un/vai daudzumu, kurām veiks atbilstības pārbaudi.

Dalībvalstis var, pamatojoties uz riska analīzi, izvēlēties neveikt izlases veida pārbaudes tiem produktiem, uz kuriem neattiecas specifiskie tirdzniecības standarti.

3.   Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstīm jāpalielina pārbaužu biežums attiecībā uz tirgotājiem, produktiem, izcelsmi vai citiem rādītājiem.

4.   Tirgotāji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu atbilstības pārbaužu organizēšanai un veikšanai.

12. pants

Apstiprināti tirgotāji

1.   Tirgotājiem, kuri klasificēti zemākajā riska kategorijā un kuri nodrošina īpašas garantijas attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem, dalībvalstis var atļaut katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu nosūtīšanas posmā un/vai parakstīt atbilstības sertifikātu, kā noteikts 14. pantā.

2.   Atļauju piešķir vismaz uz vienu gadu.

3.   Tirgotājiem, kuri izmanto šo iespēju:

a)

ir jābūt inspekcijas personālam, kas ir piedalījies dalībvalsts apstiprinātās apmācībās;

b)

ir jābūt produktu sagatavošanai un fasēšanai piemērotam aprīkojumam;

c)

ir jāapņemas veikt savu nosūtīto preču atbilstības pārbaudi un jāizveido reģistrs, kurā ierakstītas visas veiktās pārbaudes.

4.   Ja apstiprināts tirgotājs vairs neatbilst atļaujas prasībām, dalībvalsts atsauc atļauju.

5.   Neatkarīgi no 1. punkta, apstiprinātie tirgotāji var turpināt lietot paraugus, kas atbilda Regulai (EK) Nr. 1580/2007 2009. gada 30. jūnijā, kamēr beidzas krājumi.

Atļaujas, kas tirgotājiem piešķirtas pirms 2009. gada 1. jūlija, tiek piemērotas uz piešķirto laiku.

13. pants

Deklarācijas pieņemšana muitā

1.   Muita drīkst pieņemt tikai tādu produktu eksporta deklarācijas un/vai deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas specifiskie tirdzniecības standarti, ja

a)

precēm ir pievienots atbilstības sertifikāts; vai

b)

kompetentā pārbaudes iestāde ir informējusi muitas iestādi, ka attiecībā uz attiecīgajām partijām ir izdots atbilstības sertifikāts; vai

c)

kompetentā inspekcijas iestāde ir informējusi muitas iestādi, ka attiecīgajām partijām nav izdots atbilstības sertifikāts, jo tām nav jāveic riska pārbaude, ņemot vērā 11. panta 1. punktu.

Tas neskar atbilstības pārbaudes, ko dalībvalsts var īstenot saskaņā ar 11. pantu.

2.   1. punkts attiecas arī uz produktiem, kam ir jāpiemēro vispārīgais tirdzniecības standarts, kas izklāstīts I pielikuma A daļā un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja attiecīgās dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā 11. panta 1. punktā minēto riska analīzi.

14. pants

Atbilstības sertifikāts

1.   Sertifikātus izdod kompetentā iestāde kā apliecinājumu, ka produkti atbilst attiecīgiem tirdzniecības standartiem (turpmāk — sertifikāts). Kompetentajām iestādēm Savienībā izmantojamais sertifikāts norādīts III pielikumā.

Tā sertifikāta vietā, ko izdevušas Savienības kompetentas iestādes, 15. panta 4. punktā minētās trešās valstis var izmantot savus sertifikātus ar noteikumu, ka tajos ir vismaz līdzvērtīga informācija tai, kas iekļauta Savienības sertifikātā. Komisija nodrošina trešo valstu sertifikātu paraugu pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

2.   Šos sertifikātus izdod vai nu papīra formātā ar paraksta oriģinālu, vai pārbaudītā elektroniskā veidā ar elektronisku parakstu.

3.   Katrs sertifikāts ir jāapzīmogo kompetentajai iestādei un jāparaksta pilnvarotai personai vai personām.

4.   Sertifikāts jāizdod vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

5.   Katram sertifikātam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Kompetentā iestāde patur katra izsniegtā sertifikāta kopiju.

6.   Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas dalībvalstis turpina izmantot sertifikātus, kas atbilda Regulai (EK) Nr. 1580/2007 2009. gada 30. jūnijā, kamēr izsīkst to krājumi.

3.   iedaļa

Atbilstības pārbaudes, ko veic trešās valstis

15. pants

To pārbaudes darbību apstiprināšana, ko veikušas trešās valstis pirms ievešanas Savienībā

1.   Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību var apstiprināt šās trešās valsts veiktās pārbaudes par atbilstību specifiskajiem tirdzniecības standartiem pirms ievešanas Savienībā.

2.   Apstiprinājumu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt trešām valstīm, kuru teritorijā produktiem, kurus eksportē uz Savienību, tiek izpildīti vai nu Savienības tirdzniecības standarti, vai arī vismaz līdzvērtīgi standarti.

Apstiprinājumā norāda trešās valsts oficiālo iestādi, kura ir atbildīga par 1. punktā minēto pārbaudes darbību veikšanu. Šī iestāde atbild par kontaktiem ar Savienību. Apstiprinājumā norāda arī tās trešās valsts inspekcijas iestādes, kas atbild par pienācīgām pārbaudēm.

Apstiprinājums var attiekties tikai uz tiem produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts, un to var ierobežoti attiecināt uz noteiktiem produktiem.

3.   Trešās valsts inspekcijas iestādes ir oficiālas iestādes vai 2. punktā norādītās oficiāli atzītās iestādes, kuras nodrošina apmierinošas garantijas un kuru rīcībā ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un telpas, lai veiktu pārbaudes atbilstoši 17. panta 1. punktā norādītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.   To trešo valstu, kuru atbilstības pārbaudes ir apstiprinātas saskaņā ar šo pantu, un attiecīgo produktu saraksts ir iekļauts IV pielikumā.

Komisija nodrošina pieejamību precīziem attiecīgo oficiālo iestāžu un inspekcijas iestāžu datiem, izmantojot līdzekļus, kādus tā uzskata par piemērotiem.

16. pants

Atbilstības pārbaužu apstiprinājuma apturēšana

Komisija var apturēt apstiprinājumu, ja konstatē, ka preces būtiskā sūtījumu skaitā un/vai daudzumos neatbilst trešās valsts inspekcijas iestāžu izsniegtajos atbilstības sertifikātos norādītajai informācijai.

4.   iedaļa

Inspekcijas metodes

17. pants

Inspekcijas metodes

1.   Šajā nodaļā paredzētās atbilstības pārbaudes, izņemot pārbaudes mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam, veic atbilstīgi V pielikumā norādītajām inspekcijas metodēm, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Dalībvalstis nosaka īpašu kārtību atbilstības pārbaudēm mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam.

2.   Ja inspektori konstatē, ka preces atbilst tirdzniecības standartiem, inspekcijas iestāde var izdot III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu.

3.   Ja preces neatbilst tirdzniecības standartiem, inspekcijas iestāde izdod tirgotājam vai tā pārstāvjiem adresētu konstatējumu par neatbilstību. Preces, par kurām ir izdots konstatējums par neatbilstību, nedrīkst pārvietot bez šā konstatējuma izdevējas inspekcijas iestādes atļaujas. Šādas atļaujas izdošanai var piemērot inspekcijas iestādes noteiktos nosacījumus.

Tirgotāji var pieņemt lēmumu par visu vai daļas preču atbilstības nodrošināšanu. Preces, kuru atbilstība ir nodrošināta, nedrīkst tirgot, kamēr kompetentā inspekcijas iestāde nav ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem pārliecinājusies, ka preču atbilstība ir faktiski nodrošināta. Vajadzības gadījumā inspekcijas iestāde izdod III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu tai partijai vai tās daļai tikai pēc tam, kad ir nodrošināta preču atbilstība.

Ja inspekcijas iestāde akceptē tirgotāja vēlēšanos nodrošināt preču atbilstību citā dalībvalstī, nevis tajā, kur veikta pārbaude, kuras rezultātā atklāta neatbilstība, tirgotājs informē dalībvalsts kompetento inspekcijas iestādi par partijas neatbilstību. Dalībvalsts, kas izdod konstatējumu par neatbilstību, nosūta konstatējuma kopiju attiecīgajām dalībvalstīm, ieskaitot dalībvalsti, kurā konstatēta partijas neatbilstība.

Ja nav iespējams ne nodrošināt preču atbilstību, ne tās nosūtīt izmantošanai dzīvnieku barībā, rūpnieciskai pārstrādei vai cita veida nepārtikas vajadzībām, inspekcijas iestāde var vajadzības gadījumā pieprasīt, lai tirgotāji veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti nenonāk tirdzniecībā.

Tirgotāji sniedz visu informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai.

5.   iedaļa

Paziņojumi

18. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā konstatē, ka citas dalībvalsts sūtījums neatbilst tirdzniecības standartiem, jo sūtījumam ir defekti vai bojājumi, kurus būtu bijis iespējams noteikt iepakošanas laikā, ziņo Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir liegta preču partiju laišana brīvā apgrozībā no trešām valstīm, jo preču partijas neatbilst tirdzniecības standartiem, ziņo Komisijai, attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm un attiecīgajai trešai valstij, kas uzskaitītas IV pielikumā.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai pārbaudes un riska analīzes sistēmu nosacījumus. Tās informē Komisiju par visiem šo sistēmu turpmākajiem grozījumiem.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un dalībvalstīm pārbaudēs apkopotos rezultātus visos tirdzniecības posmos attiecīgajā gadā līdz nākamā gada 30. jūnijam.

5.   Paziņojumus, kas minēti 1.–4. punktā, sniedz ar tādiem līdzekļiem, kādus noteikusi Komisija.

III   SADAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS

I   NODAĻA

Prasības un atzīšana

1.   iedaļa

Definīcijas

19. pants

Definīcijas

1.   Šajā sadaļā:

a)

“ražotājs” ir lauksaimnieks, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

“ražotāju organizācijas biedrs” ir ražotājs vai ražotāju kooperatīvs, kas ir ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedrs;

c)

“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kura daļas pieder vienai vai vairākām ražotāju organizācijām vai to apvienībām un kas palīdz sasniegt ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības mērķus;

d)

“starptautiska ražotāju organizācija” ir organizācija, kurā vismaz viena ražotāju uzņēmuma daļa ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs;

e)

“starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kurā vismaz viena no apvienības organizācijām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas apvienības galvenais birojs;

f)

“konverģences mērķis” ir rīcības mērķis mazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu labā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

g)

“pasākums” ir viena no šīm darbībām:

i)

darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi;

ii)

darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes uzlabošana vai saglabāšana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi;

iii)

darbības, kuru mērķis ir uzlabot tirdzniecību, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, kā arī pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, izņemot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas iekļautas vi) punktā;

iv)

pētniecība un eksperimentālā ražošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi;

v)

apmācību darbības, izņemot apmācību, kas iekļauta vi) punktā, un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību;

vi)

jebkurš no sešiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas instrumentiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 2. punkta pirmās daļas a)–f) apakšpunktā;

vii)

darbības vides jomā, kuras norādītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 3. punktā, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi;

viii)

citas darbības, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, izņemot tās, kas iekļautas i)–iv) apakšpunktā un vii) apakšpunktā, un kas atbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā;

h)

“darbība” ir konkrēta darbība vai instruments, kura mērķis ir sasniegt konkrētu darbības mērķi, kas veicina viena vai vairāku Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā norādīto mērķu sasniegšanu;

i)

“blakusprodukts” ir produkts, kas radies augļu vai dārzeņu produkta sagatavošanā vai pārstrādē un kam ir pozitīva ekonomiskā vērtība, bet kurš nav galvenais iegūstamais rezultāts;

j)

“sagatavošana” ir sagatavošanas darbības, piemēram, augļu un dārzeņu tīrīšana, sagriešana, mizošana ar atgriešanu un žāvēšana, nepārveidojot tos par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem;

k)

“starpnozaru programmas”, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir viena vai vairākas no darbībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 123. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ko apstiprinājusi dalībvalsts un kuras kopīgi pārvalda ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība un vismaz vēl viens pārtikas pārstrādes un/vai izplatīšanas ķēdes dalībnieks;

l)

“atskaites punkta rādītājs” ir rādītājs, kas atspoguļo stāvokli vai tendenci, kas pastāv programmēšanas perioda sākumā, un kas var sniegt informāciju, kura ir noderīga:

i)

sākotnējās situācijas analīzē, lai izveidotu ilgtspējīgu darbības programmu valsts stratēģiju vai darbības programmu,

ii)

par atskaites punktu, pēc kura novērtēt valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātus un ietekmi un/vai

iii)

valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātu un ietekmes interpretēšanā.

2.   Dalībvalstis nosaka savā teritorijā attiecīgās juridiskās personas, kurām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta prasībām, ņemot vērā savas valsts juridisko un administratīvo struktūru. Tās var pieņemt papildu noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu un vajadzības gadījumā paredz arī noteikumus attiecībā uz precīzi definētām juridisku personu daļām, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu.

2.   iedaļa

Ražotāju organizācijām piemērojamās prasības

20. pants

Ietvertie produkti

1.   Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā, ievērojot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 125.b panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktiem, kas paredzēti tikai pārstrādei, tikai tādā gadījumā, ja tās var nodrošināt, ka produkti tiek piegādāti pārstrādei vai nu ar piegādes līgumu sistēmu, vai citādi.

21. pants

Minimālais biedru skaits

Nosakot ražotāju organizācijas minimālo biedru skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt, ka, ja atzīšanas pieteicēju pilnībā vai daļēji veido biedri, kuri paši ir juridiskas personas vai skaidri noteiktas to juridisko personu daļas, kuras veido ražotāji, minimālo ražotāju skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru no juridiskajām personām vai skaidri noteiktām juridisko personu daļām.

22. pants

Minimālais dalības ilgums

1.   Ražotāja minimālajam dalības ilgumam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu.

2.   Par atteikšanos no dalības organizācijai paziņo rakstveidā. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

23. pants

Ražotāju organizāciju struktūras un darbības

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un nepieciešamais aprīkojums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas c) apakšpunktā un 125.b panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās prasības un veiktu to būtiskos uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)

zināšanām par to organizācijas biedru ražošanu;

b)

savu biedru produkcijas savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu;

c)

realizācijas un budžeta pārvaldību; un

d)

centralizētu grāmatvedības uzskaiti un rēķinu izrakstīšanas sistēmu.

24. pants

Pārdotās produkcijas vērtība vai apjoms

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā pārdotās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina, ņemot vērā tos pašus principus, kā aprēķinot pārdotās produkcijas vērtību saskaņā ar šās regulas 50. un 51. pantu.

2.   Ja vienam vai vairākiem ražotāju organizācijas dalībniekiem nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai piemērotu 1. punktu, to pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt kā to realizējamās produkcijas vidējo vērtību trīs gadu laikposmā pirms tā gada, kurā ir iesniegts pieteikums par atzīšanu un kurā attiecīgās ražotāju organizācijas dalībnieki veica ražošanu.

25. pants

Tehnisko līdzekļu nodrošinājums

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotāju organizācija, kura ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram nepieciešams tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tiek uzskatīts, ka tā izpilda savas saistības, ja tā nodrošina atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni vai nu pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai izmantojot ārpakalpojumus.

26. pants

Ražotāju organizācijas pamatdarbības

1.   Ražotāju organizācijas pamatdarbība ir saistīta ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.   Ražotāju organizācija var pārdot to ražotāju produktus, kuri nav ražotāju organizācijas dalībnieki un ražotāju organizāciju apvienības dalībnieki, ja ir piešķirta atzīšana saistībā ar šiem produktiem, un ar noteikumu, ka šās darbības ekonomiskā vērtība ir zemāka par pārdotās produkcijas vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 50. pantu.

3.   Tirdzniecību ar augļiem un dārzeņiem, kas ir iegādāti tieši no citas ražotāju organizācijas, un ar produktiem, par kuriem ražotāju organizācijai nav piešķirta atzīšana, neuzskata par daļu no ražotāju organizācijas darbībām.

4.   Ja tiek piemērots 50. panta 9. punkts, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem no 2012. gada 1. janvāra šā panta 3. punktu piemēro pēc analoģijas.

27. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.   Darbības, kuras dalībvalstis var atļaut uzticēt citām personām (ārpakalpojumu veikšana), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.d pantu var ietvert, cita starpā, ražotāju organizācijas dalībnieku ražotās produkcijas ievākšanu, glabāšanu, iepakošanu un tirdzniecību.

2.   Ražotāju organizācijas darbības izpilde ar ārpakalpojumu palīdzību nozīmē, ka ražotāju organizācija slēdz komerciālu vienošanos ar citu personu, kas var būt arī kāds no tās biedriem vai meitasuzņēmums, lai tā nodrošinātu šās darbības izpildi. Ražotāju organizācija tomēr saglabā atbildību par šo darbību, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanos par darbības izpildes nodrošināšanu.

28. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas

1.   Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācijai ir nozīmīgas uzņēmuma daļas vai kurā ir ievērojams biedru skaits un/vai kurā tiek saražots ievērojams pārdotās produkcijas apjoms.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

a)

starptautiskas ražotāju organizācijas atzīšanu;

b)

starptautiskās ražotāju organizācijas darbības programmas apstiprināšanu;

c)

nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas tās biedri, saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm citām dalībvalstīm ir pienākums savlaicīgi sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs; un

d)

to, lai pēc citu dalībvalstu pieprasījuma nodrošinātu visu atbilstošo dokumentāciju, tostarp piemērojamos tiesību aktus citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedri, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura iesniedz pieprasījumu.

29. pants

Ražotāju organizāciju apvienošanās

1.   Ja ražotāju organizācijas ir apvienojušās, ražotāju organizācija, kas radusies pēc apvienošanās, aizstāj ražotāju organizācijas, kuras ir apvienojušās. Jaunais uzņēmums uzņemas to ražotāju organizāciju tiesības un pienākumus, kuras ir apvienojušās.

Pēc apvienošanās izveidojies uzņēmums var turpināt īstenot savas darbības programmas paralēli un atsevišķi līdz apvienošanās darījumam sekojošā gada 1. janvārim vai apvienot darbības programmas no brīža, kad notiek apvienošanās. Darbības programmas apvieno saskaņā ar 66. un 67. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas prasībām, dalībvalstis var pilnvarot ražotāju organizācijas, kuras to ir pieprasījušas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, īstenot atsevišķas darbības programmas paralēli līdz to dabiskam noslēgumam.

30. pants

Biedri, kas nav ražotāji

1.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav ražotājs, var uzņemt par ražotāju organizācijas biedru.

2.   Nosakot 1. punktā norādītos nosacījumus, dalībvalstis īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas a) punkta iii) apakšpunkts un 125.a punkta 3. punkta c) apakšpunkts.

3.   Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, nedrīkst:

a)

tikt ņemtas vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem;

b)

saņemt tiešu ieguvumu no Savienības finansētajiem pasākumiem.

Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt fizisku vai juridisku personu tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, ievērojot 2. punktā noteiktos nosacījumus.

31. pants

Ražotāju organizāciju demokrātiskā atbildība

1.   Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu viena vai vairāku biedru varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu ražotāju organizāciju pārvaldībā un darbībā, un šie pasākumi ietver balsošanas tiesības.

2.   Ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta juridiskās personas daļa, dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šās juridiskās personas pilnvaras veikt izmaiņas ražotāju organizācijas pieņemtajos lēmumos, apstiprināt vai noraidīt tos.

3.   iedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības

32. pants

Noteikumi par ražotāju organizācijām, kas piemērojami ražotāju organizāciju asociācijām

Ražotāju organizāciju apvienībām pēc analoģijas piemērojams 22. pants, 26. panta 3. punkts, 27. un 31. pants. Ja ražotāju organizāciju asociācija veic pārdošanas darbību, pēc analoģijas piemēro 26. panta 2. punktu.

33. pants

Ražotāju organizāciju apvienību atzīšana

1.   Dalībvalstis var atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.c pantu tikai attiecībā uz darbību vai darbībām, kas saistītas ar produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā.

2.   Ražotāju organizāciju apvienību var atzīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.c pantu un tā var veikt jebkuras ražotāju organizācijas darbības arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirgošanu vēl joprojām veic tās biedri.

34. pants

Ražotāju organizāciju apvienību biedri, kuri nav ražotāju organizācijas

1.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav atzīta ražotāju organizācija, var uzņemt par ražotāju organizāciju apvienības biedru.

2.   Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas, nedrīkst:

a)

tikt ņemti vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem;

b)

saņemt tiešu ieguvumu no Savienības finansētajiem pasākumiem.

Dalībvalstis var atļaut, aizliegt vai ierobežot šo biedru tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.

35. pants

Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība

1.   Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kurā apvienībai ir būtisks biedru organizāciju skaits un/vai kurā biedru organizācijas saražo ievērojamu pārdotās produkcijas apjomu.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

a)

apvienības atzīšanu;

b)

apvienības darbības programmas apstiprināšanu gadījumos, kad tas nepieciešams;

c)

nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas biedru organizācijas, saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm dalībvalstīm ir pienākums sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs; un

d)

to, lai pēc citu dalībvalstu pieprasījuma nodrošinātu visu atbilstošo dokumentāciju, tostarp piemērojamos tiesību aktus citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedri, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura iesniedz pieprasījumu.

4.   iedaļa

Ražotāju grupas

36. pants

Atzīšanas plānu iesniegšana

1.   Juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa iesniedz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktā norādīto atzīšanas plānu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs.

2.   Dalībvalstis nosaka:

a)

minimālos kritērijus, kas jāizpilda juridiskai personai vai juridiskas personas skaidri noteiktai daļai, lai varētu iesniegt atzīšanas plānu;

b)

noteikumus atzīšanas plānu sagatavošanai, saturam un īstenošanai;

c)

laika periodu, kurā bijušajam ražotāju organizācijas biedram ir aizliegts pievienoties ražotāju grupai pēc izstāšanās no ražotāju organizācijas saistībā ar produktiem, attiecībā uz kuriem bija atzīta attiecīgā ražotāju organizācija; un

d)

atzīšanas plānu apstiprināšanas, uzraudzības un izpildes administratīvās procedūras.

37. pants

Atzīšanas plānu saturs

Atzīšanas plāna projektā ietver vismaz:

a)

sākotnējās situācijas aprakstu, īpaši attiecībā uz ražotāju organizācijas biedru skaitu, norādot pilnīgu informāciju par biedriem, ražošanu, tostarp pārdotās produkcijas vērtību, tirdzniecību un infrastruktūru, tostarp infrastruktūru, kas pieder atsevišķiem ražotāju grupas biedriem;

b)

ierosināto plāna īstenošanas sākuma datumu un tā ilgumu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus; un

c)

īstenojamās darbības un ieguldījumus, lai panāktu atzīšanu.

38. pants

Atzīšanas plānu apstiprināšana

1.   Kompetentā dalībvalsts iestāde lēmumu par atzīšanas plāna projektu pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts plāns, kam pievienoti visi apliecinošie dokumenti. Dalībvalstis var paredzēt īsāku termiņu.

2.   Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus, kas attiecas uz darbību un izdevumu atbilstību saskaņā ar atzīšanas plāniem, tostarp noteikumus par attaisnotajiem ieguldījumiem, lai sasniegtu ražotāju grupu atbilstību atzīšanas kritērijiem ražotāju organizācijām, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punktā.

3.   Pēc 111. pantā noteiktajām atbilstības pārbaudēm kompetentā valsts iestāde atbilstoši apstākļiem:

a)

pieņem plānu un piešķir sākotnējo atzīšanu;

b)

pieprasa izdarīt izmaiņas plānā;

c)

noraida plānu.

Attiecīgā gadījumā plānu var pieņemt tikai tad, ja plānā ir veiktas saskaņā ar b) apakšpunktu pieprasītās izmaiņas.

Iestāde par savu lēmumu informē juridisko personu vai juridiskās personas skaidri noteikto daļu.

39. pants

Atzīšanas plānu īstenošana

1.   Atzīšanas plānu īsteno pa gada segmentiem, sākot no 1. janvāra. Dalībvalstis var ļaut ražotāju grupām gada segmentus sadalīt pusgada periodos.

Pirmajā piemērošanas gadā saskaņā ar piedāvāto datumu, kas minēts 37. panta b) punktā, atzīšanas plāns sākas:

a)

1. janvārī pēc datuma, kad to pieņēmusi kompetentā valsts iestāde; vai

b)

pirmajā kalendāra dienā pēc tā pieņemšanas.

Jebkurā gadījumā pirmais atzīšanas plāna īstenošanas gads beidzas tā paša gada 31. decembrī.

2.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem ražotāju grupas var pieprasīt izmaiņas plānos to īstenošanas laikā. Šiem pieprasījumiem pievieno visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atzīšanas plānu gada vai pusgada periodā var grozīt, par to iepriekš nesaņemot apstiprinājumu no dalībvalsts kompetentās iestādes. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento dalībvalsts iestādi.

3.   Kompetentā dalībvalsts iestāde, izskatījusi iesniegtos pierādījumus, lēmumu par plānu grozījumiem pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izmaiņu pieprasījums. Ja šajā laika periodā lēmums par izmaiņu pieprasījumu nav pieņemts, uzskatāms, ka pieprasījums ir noraidīts. Dalībvalstis var paredzēt īsāku termiņu.

40. pants

Pieteikumi atzīšanai par ražotāju organizāciju

1.   Ražotāju grupas, kuras īsteno atzīšanas plānu, var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu. Šādus pieteikumus jebkurā gadījumā iesniedz līdz pārejas perioda beigām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktā.

2.   No minētā pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgā grupa var iesniegt darbības programmas projektu saskaņā ar 63. pantu.

41. pants

Ražotāju grupu pamatdarbības

1.   Ražotāju grupas pamatdarbība ir saistīta ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.   Ražotāju grupa var pārdot to ražotāju produktus, kuri nav ražotāju grupas dalībnieki, ja ir piešķirta atzīšana saistībā ar šiem produktiem, un ar noteikumu, ka šās darbības ekonomiskā vērtība ir zemāka par ražotāju grupas dalībnieku un citu ražotāju grupu dalībnieku pārdotās produkcijas vērtību.

42. pants

Pārdotās produkcijas vērtība

1.   Ražotāju grupām pēc analoģijas piemēro 50. panta 1.–4. punktu un 7. punktu un minētā panta 6. punkta pirmo teikumu.

2.   Ja 35 % pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju grupas atbildības sfēras un kontroles, pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no vērtības, kas deklarēta iepriekšējā atbalsta pieteikumā vai pieteikumos, kuri aptver jaunāko gada segmentu, ko pārbaudījusi dalībvalsts, vai, ja tādu nav, no vērtības, kas sākotnēji deklarēta apstiprinātajā atzīšanas plānā.

3.   Pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts, aprēķina saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

43. pants

Atzīšanas plānu finansēšana

1.   Attiecībā uz pārdoto produkciju, kuras vērtība pārsniedz EUR 1 000 000, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punktā norādītās atbalsta likmes samazina uz pusi.

2.   Uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu uz katru ražotāju grupu attiecina maksimālo robežu EUR 100 000 apmērā par gada segmentu.

3.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā minēto atbalstu maksā:

a)

gada vai pusgada iemaksu veidā katra gada vai pusgada perioda beigās par atzīšanas plāna īstenošanu; vai

b)

iemaksās, kas aptver daļu no gada perioda, ja plāns sākas gada perioda laikā vai ja pirms gada perioda beigām notiek atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b pantu. Tādā gadījumā maksimālo apjomu, kas minēts šā panta 2. punktā, proporcionāli samazina.

Lai aprēķinātu iemaksas, dalībvalstis par pamatu var izmantot pārdoto produkciju, kas atbilst citam periodam, nevis laika periodam, par kuru tiek veikta iemaksa, ja to prasa pārbaudes. Atšķirība starp periodiem ir mazāka nekā faktiskais perioda ilgums.

4.   Maiņas kurss, ko piemēro 1. un 2. punktā norādītajām summām, ir Eiropas Centrālās bankas jaunākais publicētais kurss pirms pirmās dienas laika periodā, par kuru tiek piešķirts attiecīgais atbalsts.

44. pants

Atbalsts atzīšanai vajadzīgajiem ieguldījumiem

Ieguldījumiem, kas saistīti ar to atzīšanas plānu īstenošanu, kas minēti šās regulas 37. panta c) punktā, par ko paredzēts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, finansē proporcionāli to izlietojumam attiecībā uz ražotāju grupas biedru produktiem, kuriem ir piešķirta pagaidu atzīšana.

Ieguldījumus, kas var izkropļot konkurenci attiecībā uz citām ražotāju grupas veiktajām saimnieciskajām darbībām, izslēdz no Savienības atbalsta.

45. pants

Atbalsta pieteikums

1.   Lai saņemtu atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ražotāju grupa iesniedz atsevišķu atbalsta pieteikumu trīs mēnešu laikā pēc katra šās regulas 43. panta 3. punktā minētā gada vai pusgada perioda beigām. Pieteikumā iekļauj deklarāciju par pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2.   Atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos, kā norādīts 39. panta 1. punktā. Visiem atbalsta pieteikumiem pievieno ražotāju grupas rakstisku deklarāciju, apliecinot, ka ražotāju grupa:

a)

ievēro un ievēros Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un šo regulu un

b)

nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi ieguvumu, nesaņem un nesaņems divkāršu ieguvumu no Savienības vai valsts finansējuma par darbībām, kas īstenotas saskaņā ar tās atzīšanas plānu, par kuru tiek piešķirts Savienības finansējums saskaņā ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis nosaka termiņu atbalsta izmaksai, kas nekādā gadījumā nav vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

46. pants

Atbilstība

Dalībvalstis izvērtē ražotāju grupu tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, ka atbalsts ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā apstākļus un datumu, kad piešķirts iepriekšējais valsts atbalsts ražotāju organizācijām un grupām, no kurām nākuši attiecīgās ražotāju grupas biedri, kā arī biedru pārvietošanos starp ražotāju organizācijām un ražotāju grupām.

47. pants

Savienības ieguldījums

1.   Savienības ieguldījums atbalstā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir:

a)

75 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; un

b)

50 % pārējos reģionos.

Atlikušo atbalsta summu dalībvalsts izmaksā kā vienotas likmes maksājumu. Atbalsta pieteikumam nav jāpievieno pierādījums par atbalsta izmantošanu.

2.   Savienības ieguldījums atbalstā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktā, izsakot kapitāla dotācijas vai kapitāla dotācijas ekvivalenta veidā, nepārsniedz šādu procentuālo daļu no attaisnotajām investīciju izmaksām:

a)

50 % — reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; un

b)

30 % — pārējos reģionos.

Attiecīgās dalībvalstis apņemas ieguldīt vismaz 5 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

Atbalsta saņēmēji no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām maksā vismaz:

a)

25 % — reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; un

b)

45 % — pārējos reģionos.

48. pants

Apvienošanās

1.   Atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā, var sniegt vai turpināt sniegt ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana un kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana.

2.   Lai aprēķinātu saskaņā ar 1. punktu maksājamā atbalsta apjomu, ražotāju grupa, kura izveidojusies apvienošanās rezultātā, aizstāj grupas, kuras apvienojas.

3.   Ja apvienojas divas vai vairākas ražotāju grupas, jaunā struktūra uzņemas tās ražotāju grupas tiesības un pienākumus, kurai pirmajai piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.

4.   Ja ražotāju grupa, kurai ir piešķirta sākotnējā atzīšana, apvienojas ar atzītu ražotāju organizāciju, rezultātā izveidotajai struktūrai vairs nav tiesību uz sākotnējo atzīšanu kā ražotāju grupai un uz atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā. Rezultātā izveidojusies struktūra tiek uztverta kā atzīta ražotāju organizācija ar nosacījumu, ka tā ievēro atbilstošās prasības. Ja nepieciešams, ražotāju organizācija lūdz veikt izmaiņas tās darbības programmā, un šajā nolūkā pēc analoģijas piemēro 29. pantu.

Tomēr darbības, kuras ražotāju grupas veikušas pirms šādas apvienošanās, arī turpmāk uzskatāmas par attaisnotām saskaņā ar atzīšanas plānā noteiktajiem nosacījumiem.

49. pants

Atzīšanas sekas

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktā noteikto atbalstu pēc atzīšanas vairs nesniedz.

2.   Ja saskaņā ar šo regulu tiek iesniegta darbības programma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nenotiktu atzīšanas plānā paredzēto pasākumu divkārša finansēšana.

3.   Ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītās izmaksas var pārnest uz darbības programmām ar nosacījumu, ka tās atbilst šās regulas prasībām.

4.   Dalībvalstis nosaka laika periodu, kas sākas pēc atzīšanas plāna īstenošanas un kura laikā ražotāju grupai ir jāpanāk atzīšana kā ražotāju organizācijai. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

II   NODAĻA

Darbības fondi un darbības programmas

1.   iedaļa

Pārdotās produkcijas vērtība

50. pants

Aprēķina pamats

1.   Ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražotāju organizācijas pašas un tās biedru saražoto produkciju, un ietver tikai tos augļu un dārzeņu produktus, par kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu. Pārdotās produkcijas vērtībā var iekļaut augļus un dārzeņus, kam nav jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja saskaņā ar 4. pantu šos standartus nepiemēro.

2.   Pārdotās produkcijas vērtībā ietver to biedru produkciju, kuri izstājas no ražotāju organizācijas vai pievienojas tai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai izvairītos no divkāršas uzskaites.

3.   Pārdotās produkcijas vērtība neietver tādu pārstrādātu augļu un dārzeņu vai kādu citu produktu vērtību, kas nav augļu un dārzeņu nozares produkti.

Tomēr to pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu, kurus ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienības vai to biedri, kas ir ražotāji, vai to kooperatīvi, vai meitasuzņēmumi, kā minēts šā panta 9. punktā, vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārstrādājuši par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma X daļā, vai jebkuru citu šajā pantā minēto un šās regulas VI pielikumā turpmāk aprakstīto lauksaimniecības produktu, pārdotās produkcijas vērtību aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro šo pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir noteikta:

a)

53 % apmērā augļu sulām;

b)

73 % apmērā koncentrētām sulām;

c)

77 % apmērā tomātu koncentrātam;

d)

62 % apmērā saldētiem augļiem un dārzeņiem;

e)

48 % apmērā konservētiem augļiem un dārzeņiem;

f)

70 % apmērā konservētām atmatenēm;

g)

81 % apmērā augļiem, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai sālījumā;

h)

81 % apmērā žāvētiem augļiem;

i)

27 % apmērā citiem pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem;

j)

12 % apmērā pārstrādātiem aromātiskiem augiem;

k)

41 % apmērā paprikas pulverim.

4.   Dalībvalstis var atļaut ražošanas organizācijām pārdotās produkcijas vērtībā ietvert arī blakusproduktu vērtību.

5.   Produkcijā ietver arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktu, par aplēsto vidējo cenu, par kādu ražotāju organizācija tos tirgojusi iepriekšējā atsauces periodā.

6.   Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizāciju un/vai organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija. To ražotāju organizācijas biedru produkciju, ko pārdod cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies pašu organizācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā.

7.   Faktūru par pārdoto augļu un dārzeņu produkciju attiecīgā gadījumā izraksta “izvedot no ražotāju organizācijas” par produktu, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IX daļā un kas ir fasēts un sagatavots, neieskaitot:

a)

PVN,

b)

iekšējās transporta izmaksas, ja ir liels attālums starp ražotāju organizācijas centralizētās pieņemšanas vai fasēšanas punktiem un ražotāju organizācijas izplatīšanas punktu. Dalībvalstis paredz samazinājumu piemērošanu attiecībā uz rēķinā norādīto to produktu vērtību, par kuriem rēķini izrakstīti dažādos pārstrādes posmos vai piegādes vai transportēšanas posmos un savā valsts stratēģijā attiecīgi pamato, kādu attālumu var uzskatīt par nozīmīgu.

8.   Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no ražotāju organizācijas asociācijas”, pamatojoties tāpat, kā noteikts 7. punktā.

9.   Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 7. punktā, ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no meitasuzņēmuma kapitāla pieder:

a)

ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām un/vai

b)

ja to apstiprina dalībvalsts ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību biedri, ja tie ir kooperatīvi, un tādējādi tie veicina tādu mērķu sasniegšanu, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas c) punktā un 125.b panta 1. punkta a) apakšpunktā.

10.   Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumos pārdotās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas” un ietver tās darbības pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija uzticējusi kā ārpakalpojumu tās dalībniekiem, trešajām personām vai citam meitasuzņēmumam, kas ir atšķirīgs no 9. punktā minētā.

11.   Ja produkcijas samazināšanās ir notikusi laika apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas šo iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas III nodaļas 6. iedaļa vai līdzvērtīgi ražotāju organizācijas pasākumi.

51. pants

Pārskata periods

1.   Atbalsta ikgadējo maksimālo robežu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību 12 mēnešu atsauces periodā, kuru nosaka dalībvalstis.

2.   Šo atsauces periodu dalībvalsts nosaka katrai ražotāju organizācijai kā:

a)

12 mēnešu periodu, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī trīs gadus pirms tā gada, par kuru pieprasa atbalstu, un beidzas ne vēlāk kā tā iepriekšējā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, par kuru pieprasa atbalstu; vai

b)

vidējo vērtību, ko aprēķina trīs secīgu 12 mēnešu periodiem, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī piecus gadus pirms tā gada, par kuru pieprasa atbalstu, un beidzas ne vēlāk kā tā iepriekšējā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, par kuru pieprasa atbalstu.

3.   Šim 12 mēnešu periodam ir jābūt attiecīgās ražotāju organizācijas grāmatvedības pārskata periodam.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot, ja pastāv pienācīgi pamatotas situācijas.

4.   Ja produkta vērtības samazinājuma vismaz par 35 % cēloņi nav ražotāju organizācijas pārziņā un kontrolē, tad uzskata, ka realizētās produkcijas vērtība ir 65 % no vērtības iepriekšējā pārskata periodā.

Ražotāju organizācija attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz pamatojumu tiem iemesliem, kuri minēti pirmajā daļā.

5.   Ja nesen atzītām ražotāju organizācijām nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai varētu piemērot 2. punktu, par pārdotās produkcijas vērtību var uzskatīt pārdotās produkcijas vērtību, kuru ražotāju organizācija nodrošina atzīšanas nolūkā.

Pirmo daļu pēc analoģijas piemēro ražotāju organizācijas jaunajiem dalībniekiem, kuri pirmo reizi pievienojas ražotāju organizācijai.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai apkopotu informāciju par ražotāju organizāciju, kuras nav iesniegušas darbības programmas, pārdotās produkcijas vērtību.

7.   Atkāpjoties no 1. un 6. punkta, pārdotās produkcijas vērtību par atsauces periodu aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami atsauces periodā.

Tomēr tām darbības programmām, kas apstiprinātas līdz 2010. gada 20. janvārim, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem līdz 2007. gadam aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā pārskata periodā piemērojamajiem tiesību aktiem, bet pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz 2008. gadā piemērojamajiem tiesību aktiem.

Darbības programmām, kas apstiprinātas pēc 2010. gada 20. janvāra, pārdotās produkcijas vērtību par gadiem, kas seko 2008. gadam, aprēķina, pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem laikā, kad darbības programma ir apstiprināta.

2.   iedaļa

Darbības fondi

52. pants

Pārvaldība

Dalībvalstis nodrošina, ka darbības fondi tiek pārvaldīti tādā veidā, lai ārējiem revidentiem katru gadu būtu iespējams identificēt, pārbaudīt un apstiprināt to izdevumus un ieņēmumus.

53. pants

Darbības fondu finansēšana

1.   Finansiālās iemaksas darbības fondā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b panta 1. punktā, nosaka ražotāju organizācija.

2.   Visiem ražotājiem ir jābūt iespējai gūt labumu no darbības fonda, un visiem ražotājiem ir jābūt iespējai demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas fondu izlietojumu un finansiālajām iemaksām darbības fondos.

54. pants

Aprēķinātās summas paziņošana

1.   Ražotāju organizācijas vēlākais līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij aprēķinātās Savienības iemaksu summas, kā arī to biedru un pašas ražotāju organizācijas iemaksu summas darbības fondos nākamajam gadam, vienlaicīgi iesniedzot apstiprināšanai arī darbības programmas un grozījumu pieprasījumus.

Dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

2.   Darbības fondu summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

3.   iedaļa

Darbības programmas

55. pants

Valsts stratēģija

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas vispārējā struktūra un saturs jānosaka saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas VII pielikumā. Stratēģijā var iekļaut reģionālos elementus.

Valsts stratēģijā iekļauj visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II sadaļas II nodaļas I un Ia iedaļu un šo sadaļu.

2.   Valsts stratēģiju, arī iestrādāto valsts sistēmu, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punktā, nosaka katru gadu pirms darbības programmu projektu iesniegšanas. Valsts sistēmai ir jābūt iestrādātai pirms iesniegšanas Komisijā un pēc grozījumu izdarīšanas, ja tādi bijuši nepieciešami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punkta otro daļu.

3.   Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts. Tā nosaka un izvērtē apmierināmās vajadzības, sakārto vajadzības prioritāšu secībā, ar darbības programmu palīdzību sasniedzamos mērķus, lai apmierinātu prioritārās vajadzības, nosaka paredzamo rezultātu un sasniedzamos kvantitatīvos mērķus attiecībā pret sākotnējo situāciju, kā arī nosaka vispiemērotākos instrumentus un darbības šo mērķu sasniegšanai.

4.   Dalībvalstis nodrošina arī valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt, īpaši ņemot vērā uzraudzības un vērtēšanas rezultātus. Šādus grozījumus veic pirms darbības programmu projektu iesniegšanas attiecīgajā gadā.

5.   Dalībvalstis valsts stratēģijā nosaka maksimālās fonda procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālam pasākumam un/vai pasākuma veidam, un/vai izdevumus, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem.

56. pants

Valsts sistēma darbībām vides jomā

1.   Papildus paziņojumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punktā, dalībvalstis informē Komisiju arī par visiem grozījumiem valsts sistēmā, uz kuriem attiecina procedūru, kas noteikta minētajā daļā. Komisija nodrošina sistēmas pieejamību citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.

2.   Valsts programmā atsevišķā sadaļā norāda vispārējās prasības par papildināmību, saskaņotību un atbilstību, kam atbilst pasākumi vides jomā, kas izraudzīti saskaņā ar darbības programmu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā. Komisijai ir jāsniedz dalībvalstīm šāda ziņojuma paraugs.

Sistēmā ietver sarakstu (tas nav visaptverošs) ar darbībām vides jomā un piemērojamiem nosacījumiem, kuras dalībvalstī ir spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 3. punktu. Attiecībā uz katru pasākumu vides jomā valsts programmā norāda:

a)

darbības attaisnojumu, pamatojoties uz tās ietekmi uz vidi; un

b)

konkrēto apņemšanos vai apņemšanās.

3.   Pasākumu vides jomā, kas ir līdzīgi agrovides saistībām, ko uzņemas saskaņā ar lauku attīstības programmu, ilgstamība ir tāda pati kā šo saistību ilgstamība. Tos turpina veikt turpmākajā darbības programmā, ja līdzīgu agrovides saistību ilgums pārsniegtu sākotnējās darbības programmas ilgumu. Tomēr dalībvalstis var saīsināt pasākumu vides jomā ilgstamību vai attiecīgi pamatotos gadījumos tos pārtraukt, jo īpaši, pamatojoties uz šās regulas 126. panta 3. punktā minētā termiņa vidusposma novērtējuma rezultātiem.

Valsts programmā norāda termiņu pasākumiem, kas minēti 1. apakšpunktā, un vajadzības gadījumā — pienākumu turpināt pasākumus turpmākās darbības programmas ietvaros.

57. pants

Dalībvalsts papildu noteikumi

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1234/2007 un šo regulu saistībā ar darbības programmu pasākumu, darbību un izdevumu attaisnotību.

58. pants

Saistība ar lauku attīstības programmām

1.   Par darbībām, kuras iekļautas šajā regulā noteiktajos pasākumos, nepiešķir atbalstu saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām, kas apstiprinātas atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 (9), ievērojot 2. punktu.

2.   Ja izņēmuma gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atbalsts atbilstīgi minētās Regulas 5. panta 6. punktam ir bijis piešķirts pasākumiem, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs atbalstu par attiecīgo darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka, iekļaujot pasākumus ar šādiem izņēmumiem savās lauku attīstības programmās, valsts stratēģija, kas noteikta šās regulas 55. pantā, norāda kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros lauku attīstības programmās.

3.   Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta, 103.d panta 1. un 3. punkta, 103.e panta un šās regulas 47. panta nosacījumus, atbalsta apjoms šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apjomu, kādu piemēro par pasākumiem lauku attīstības programmā.

4.   Atbalstu vides darbībām, kas nav pamatlīdzekļu iegāde, ierobežo līdz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 I pielikumā noteikto agrovides maksājumu maksimālajām summām. Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pamatoti valsts stratēģijā, kā noteikts šās regulas 55. pantā. Piešķīrumus pasākumiem vides jomā var palielināt arī, lai atbalstītu darbības saistībā ar prioritātēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā.

5.   4. punktu nepiemēro darbībām vides jomā, kuras nav tiešā vai netiešā veidā saistītas ar kādu konkrētu zemes gabalu.

59. pants

Darbības programmu saturs

Darbības programmās iekļauj:

a)

sākotnējās situācijas aprakstu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas uzskaitīti VIII pielikumā;

b)

programmas mērķus, ņemot vērā ražošanas un noieta prognozes, un skaidrojumu, kādā veidā programma veicina valsts stratēģijas īstenošanu, un apstiprinājumu, ka tā ir atbilstoša valsts stratēģijai, tai skaitā nodrošinot darbību līdzsvaru. Mērķu aprakstam ir jāattiecas uz valsts stratēģijā noteiktajiem mērķiem un jānorāda izmērāmi mērķi, lai atvieglotu programmas īstenošanā pakāpeniski sasniegto rezultātu uzraudzību;

c)

pasākumu sīku aprakstu, tostarp krīžu novēršanu un pārvaldību, ietverot atsevišķas veicamās darbības un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai katrā programmas īstenošanas gadā. Aprakstā norāda, kādā mērā katrs ierosinātais pasākums:

i)

papildina citus pasākumus un ir atbilstošs tiem, ieskaitot pasākumus, kurus finansē vai par kuriem var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, jo īpaši lauku attīstības atbalstu. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā īpaši norāda pasākumus, kas veikti iepriekšējo darbības programmu ietvaros;

ii)

nerada divkāršas finansēšanas risku no Savienības fondiem;

d)

programmas ilgumu; un

e)

finansiālos aspektus, jo īpaši:

i)

aprēķina metodi un finanšu ieguldījuma apmēru;

ii)

darbības fondu finansēšanas kārtību;

iii)

informāciju, kas nepieciešama atšķirīga iemaksu lieluma pamatošanai; un

iv)

budžetu un grafiku darbību veikšanai katrā programmas īstenošanas gadā.

60. pants

Attaisnotās izmaksas saskaņā ar darbības programmām

1.   Darbības programmās neietver darbības un izdevumus, kas norādīti IX pielikuma sarakstā.

2.   Izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmām, var ietvert tikai faktiskās izmaksas. Tomēr dalībvalstis šādos gadījumos pienācīgi pamatotā veidā jau iepriekš var tā vietā noteikt standarta vienotas likmes:

a)

ja IX pielikumā noteiktas šādas standarta vienotas likmes;

b)

ārējā transporta papildu izmaksas par kilometru salīdzinājumā ar kravu autopārvadājumu izmaksām, kas rodas, vides aizsardzības pasākuma ietvaros izmantojot dzelzceļa un/vai kuģu transportu; un

c)

papildu izmaksas un negūtie ienākumi, kas rodas pasākumu vides jomā rezultātā, aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (10) 53. panta 2. punktu.

Dalībvalstis šīs likmes pārskata vismaz ik pēc pieciem gadiem.

3.   Lai pasākums būtu tāds, par kuru var saņemt atbalstu, vairāk nekā 50 % attiecīgo produktu vērtības izteiksmē jābūt tiem, par kuriem ražotāju organizācija ir atzīta. Lai produktus ietvertu šajos 50 %, tiem jānāk no ražotāju organizācijas biedriem vai citas ražotāju organizācijas asociācijas biedriem. 50. pantu pēc analoģijas piemēro attiecībā uz vērtības aprēķinu.

4.   Pasākumiem vides jomā piemēro šādus principus:

a)

Dažādus pasākumus vides jomā var apvienot ar nosacījumu, ka tie ir papildinoši un saderīgi. Ja pasākumus vides jomā apvieno, atbalsta summā jāņem vērā īpašie negūtie ienākumi un apvienošanas papildu izmaksas.

b)

Saistības ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības vai citu lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu lietošanu akceptē tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tādā veidā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

c)

Pasākumiem, kas saistīti ar iepakojuma apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā, ir jābūt pienācīgi pamatotiem un jāpārsniedz dalībvalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/62/EK (11) noteiktās prasības.

Dalībvalstis savās valsts stratēģijās, kas minētas šās regulas 55. pantā, izklāstīta maksimālo procentuālo gada izdevumu daudzumu saskaņā ar darbības programmu, kas var tikt izlietots pasākumiem saistībā ar iepakojuma apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā. Šis procentuālais daudzums nedrīkst būt lielāks par 20 %, izņemot gadījumus, kad jāņem vērā īpaši valsts vai reģionālie apstākļi, kas jāpamato valsts stratēģijā.

5.   Ieguldījumus, tostarp ieguldījumus, kas tiek veikti saskaņā ar izpirkumnomas līgumiem, kuru atmaksas periods pārsniedz darbības programmu ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums, jo īpaši gadījumos, kad fiskālās amortizācijas periods ir ilgāks par pieciem gadiem.

Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:

a)

pieskaita ražotāju organizācijas darbības fondam; vai

b)

atņem no aizstāšanas izmaksām.

6.   Ieguldījumus vai pasākumus var īstenot atsevišķās saimniecībās un/vai ražotāju organizācijas biedru telpās vai ražotāju organizāciju asociācijas dalībnieku telpās, tostarp, ja pasākumus veic kā ārpakalpojumus, ko uztic ražotāju organizācijas dalībniekiem vai ražotāju organizāciju asociācijas dalībniekiem ar nosacījumu, ka tie atbilst darbības programmas izvirzītajiem mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumus vai to atlikušo vērtību atgūst, ja ražotāju organizācijas biedrs izstājas no organizācijas. Tomēr attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju organizācijai nepieprasa atgūt ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību.

7.   Ieguldījumi un darbības, kas saistītas ar augļu un dārzeņu pārveidošanu, iegūstot pārstrādātus augļus un dārzeņus, var pretendēt uz atbalstu, ja šādi ieguldījumi un darbības sasniegt mērķus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā, tostarp minētās regulas 122. panta pirmās daļas c) punktā ar noteikumu, ka tie ir noteikti valsts stratēģijā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 2. punktā.

61. pants

Iesniedzamie dokumenti

Darbības programmām jo īpaši pievieno:

a)

pierādījumus par darbības fonda izveidošanu;

b)

ražotāju organizācijas rakstisku apliecinājumu, ka tā apņemas ievērot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un šās regulas noteikumus; un

c)

ražotāju organizācijas rakstveida apņemšanos, ka tā nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi un nesaņems nekādu citu Savienības vai valsts finansējumu par darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.

62. pants

Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas

1.   Dalībvalsts var atļaut ražotāju organizāciju apvienībai iesniegt savu pilnīgo vai daļēju darbības programmu, kuru veido darbības, kas ir noteiktas, taču kuras savās darbības programmās nav īstenojusi viena vai vairākas ražotāju dalīborganizācijas.

2.   Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas izskata kopā ar ražotāju dalīborganizāciju darbības programmām, tostarp attiecībā uz mērķu izpildi un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

darbības tiek pilnīgi finansētas ar to ražotāju organizāciju apvienību biedru iemaksām, kuras ir ražotāju organizācijas, un kas izmaksātas no šo ražotāju organizāciju darbības fondiem. Tomēr šīs darbības var finansēt proporcionāli daļai, ko iemaksājušas ražotāju dalīborganizācijas, ražotāju organizāciju apvienību biedri, kuri nav ražotāju organizācijas saskaņā ar regulas 34. pantu,

b)

šīs darbības un attiecīgā finansiālā līdzdalība ir norādīta katras ražotāju dalīborganizācijas darbības programmā;

c)

nepastāv divkāršas finansēšanas risks.

4.   58., 59. un 60. pantu, 61. panta b) un c) punktu un 63.–67. pantu pēc analoģijas piemēro ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām. Tomēr 59. panta b) punktā minēto darbību līdzsvars nav jāievēro attiecībā uz ražotāju organizāciju apvienību daļējas darbības programmām.

63. pants

Iesniegšanas termiņš

1.   Ražotāju organizācijas savas darbības programmas iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenais birojs, vēlākais līdz tā gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, kad šīs programmas īstenojamas. Tomēr dalībvalstis var pārcelt minēto termiņu.

2.   Ja juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa, ieskaitot ražotāju grupu, iesniedz ražotāju organizācijas atzīšanas pieteikumu, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai darbības programmu, kas norādīta 1. punktā. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no atzīšanas saņemšanas vēlākais 64. panta 2. punktā noteiktajā galīgajā termiņā.

64. pants

Lēmums

1.   Šī otras dalībvalsts kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus:

a)

apstiprina fondu summas un programmas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un šās nodaļas prasībām;

b)

apstiprina programmas ar nosacījumu, ka ražotāju organizācija piekrīt dažiem grozījumiem; vai

c)

noraida darbības programmas vai tās daļas.

2.   Lēmumu par programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde pieņem vēlākais līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas par šiem lēmumiem.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

65. pants

Turpmāko gadu darbības programmu grozījumi

1.   Ražotāju organizācijas var pieteikt darbības programmu grozījumus, tostarp attiecībā uz to ilgumu, vēlākais, 15. septembrī, lai tos varētu piemērot no nākamā gada 1. janvāra.

Tomēr dalībvalstis var pagarināt pieprasījumu iesniegšanas termiņu.

2.   Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošos dokumentus, norādot izmaiņu iemeslu, veidu un sekas.

3.   Lēmumus par darbības programmu grozījumu pieprasījumiem kompetentā iestāde pieņem vēlākais līdz tā gada 15. decembrim, kurā iesniegts pieprasījums.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc gada, kurā iesniegts pieprasījums. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

66. pants

Darbības programmu grozījumi gada laikā

1.   Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmās gada laikā atbilstoši pašu noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Dalībvalstu kompetentā iestāde pieņem lēmumus par darbības programmu grozījumiem, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu, līdz tā gada 20. janvārim, kas seko gadam, par kuru grozījumi ir pieprasīti.

3.   Kompetentā valsts iestāde gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

a)

īstenot to darbības programmas tikai daļēji;

b)

mainīt darbības programmas saturu;

c)

paaugstināt darbības fonda summu par maksimāli 25 % no sākotnēji apstiprinātās summas un to samazināt par dalībvalsts noteikto procentu daļu ar nosacījumu, ka vispārējie darbības programmas mērķi tiek saglabāti nemainīgi. Dalībvalstis šo procentuālo lielumu var paaugstināt ražotāju organizāciju apvienošanās gadījumā, kā norādīts 29. panta 1. punktā;

d)

darbības fondam pievieno valstu finansiālo palīdzību gadījumā, ja piemēro 93. pantu.

4.   Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem darbības programmas var grozīt gada laikā bez iepriekšēja kompetentās valsts iestādes apstiprinājuma. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento valsts iestādi.

67. pants

Darbības programmu formāts

1.   Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Darbības programmas, kas apstiprinātas vēlākais 15. decembrī, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.

Pēc 15. decembra apstiprināto programmu īstenošanu atliek uz vienu gadu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, ja tiek piemērota 64. panta 2. punkta trešā daļa vai 65. panta 3. punkta otrā daļa, saskaņā ar minētajiem noteikumiem apstiprināto darbības programmu īstenošanu sāk vēlākais 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.

4.   iedaļa

Atbalsts

68. pants

Apstiprinātā atbalsta apjoms

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.g panta 3. punkta prasībām vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības par apstiprināto atbalsta apjomu.

2.   Ja tiek piemērota šās regulas 64. panta 2. punkta trešā daļa vai 65. panta 3. punkta otrā daļa, dalībvalstis par apstiprināto atbalsta apjomu informē vēlākais līdz 20. janvārim gadā, par kuru pieprasīts atbalsts.

69. pants

Atbalsta pieteikumi

1.   Atbalsta pieteikumus vai pieteikumus par tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek prasīts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz kompetentajai iestādei vēlākais 15. februārī pēc tā gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

2.   Pieteikumiem pievieno apliecinošos dokumentus, kuros norādīts:

a)

pieprasītais atbalsts;

b)

pārdotās produkcijas vērtība;

c)

organizācijas biedru veiktās finansiālās iemaksas un pašas ražotāju organizācijas iemaksas;

d)

izdevumi, kas radušies saistībā ar darbības programmu;

e)

izdevumi, kas saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu, sadalīti pa pasākumiem;

f)

darbības fonda daļa, kas izlietota krīžu novēršanai un pārvarēšanai, sadalīta pa pasākumiem;

g)

atbilstība Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 2. punktam, 103.c panta 3. punkta pirmajai daļai un 103.d pantam;

h)

rakstiska apņemšanās, ka tā nav saņēmusi divkāršu Savienības vai valsts finansējumu par pasākumiem un/vai darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu; un

i)

ja tiek iesniegts pieteikums par standarta vienotas likmes maksājumu, kā norādīts 60. panta 2. punktā, – pierādījumi par attiecīgās darbības īstenošanu.

3.   Pieteikumos var ietvert plānotos, taču neveiktos izdevumus, ja tiek pierādīti šādi elementi:

a)

attiecīgās darbības nebija iespējams paveikt vēlākais līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no attiecīgās ražotāju organizācijas;

b)

šīs darbības var paveikt vēlākais līdz tā gada 30. aprīlim, kas seko gadam, par kuru pieprasīts atbalsts; un

c)

darbības fondā paliek līdzvērtīga iemaksa no ražotāju organizācijas.

Atbalsta maksājumu veic un nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 71. panta 3. punktu, atmaksā tikai tad, ja pierādījumi par to, ka ir izdarīti pirmās daļas b) apakšpunktā minētie plānotie izdevumi, ir iesniegti ne vēlāk kā nākamā gada 30. aprīlī, kas seko gadam, kurā ieplānots veikt minētos izdevumus, un ja ir faktiski pierādītas tiesības saņemt atbalstu.

4.   Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru kavējuma dienu.

Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 70. pantā noteiktais maksājumu termiņš.

5.   Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt atbalsta pieteikumu, kas minēts 1. pantā, to locekļu vārdā, ja šie locekļi ir ražotāju organizācijas un ja par katru locekli ir iesniegti apliecinoši dokumenti, kā minēts 2. pantā. Ražotāju organizācijas ir atbalsta gala saņēmēji.

70. pants

Atbalsta maksājums

Dalībvalstis atbalstu samaksā līdz 15. oktobrim tajā gadā, kas seko programmas īstenošanas gadam.

71. pants

Avansa maksājumi

1.   Dalībvalstis var ļaut ražotāju organizācijām iesniegt avansa maksājuma pieteikumu par atbalsta daļu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu laika periodā, kas sākas mēnesī, kad tiek iesniegts avansa maksājuma pieteikums.

2.   Pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem janvārī, maijā un septembrī.

Kopējā veikto avansa maksājumu summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.

3.   Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85 (12) tiek sniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu, ka ir iekasētas finansiālās iemaksas darbības fondā saskaņā ar šās regulas 52. pantu un 53. pantu, un iepriekšējie avansa maksājumi un attiecīgās ražotāju organizācijas iemaksas ir faktiski izlietotas.

4.   Pieteikumus par nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Nodrošinājumus atbrīvo līdz 80 % no samaksātajiem avansiem.

5.   Primārā prasība Regulas (EK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta izpratnē aptver darbības programmās noteikto darbību izpildi, ievērojot saistības, kas noteiktas šās regulas 61. panta b) un c) apakšpunktā.

Ja netiek izpildīta primārā prasība vai tiek pieļauta būtiska 61. panta b) un c) apakšpunktā noteikto saistību neizpilde, nodrošinājums tiek konfiscēts, neskarot citas piemērojamās soda sankcijas saskaņā ar V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājums tiek konfiscēts proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

6.   Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz avansa maksājumiem.

72. pants

Daļēji maksājumi

Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām pieprasīt maksājumu par atbalsta daļu, kas atbilst darbības programmas izdevumiem.

Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, taču ne biežāk par trim reizēm gada laikā. Tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Maksājumi saskaņā ar pieteikumiem par atbalsta daļas izmaksu nedrīkst pārsniegt 80 % no atbalsta daļas, kas atbilst summām, kas jau iztērētas saskaņā ar darbības programmu attiecīgajā periodā. Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz daļējiem maksājumiem.

III   NODAĻA

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

73. pants

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēle

Dalībvalstis var noteikt, ka viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.

74. pants

Aizdevumi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai

Aizdevumus, kas ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punktu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.

2.   iedaļa

Izņemšana no tirgus

75. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par izņemšanu no tirgus, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Šajā nodaļā “no tirgus izņemtie produkti”, “izņemtie produkti” un “pārdošanai neizliktie produkti” nozīmē produktus, kas ir šādā veidā izņemti no tirgus.

76. pants

Tirdzniecības standarti

1.   Ja attiecīgajam produktam pastāv tirdzniecības standarts, kā noteikts II sadaļā, šādam produktam, kuru izņem no tirgus, ir jāatbilst šiem standartiem, izņemot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu. Produktus var izņemt neiepakotus, visus lielumus kopā, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas minimālās prasības attiecībā uz II šķiru, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un lielumu.

Tomēr “miniprodukcijai” saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, ieskaitot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu.

2.   Ja attiecīgajam produktam šādi tirdzniecības standarti nepastāv, produktiem, kurus izņem no tirgus, ir jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas IX pielikumā. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina šīs minimālās prasības.

77. pants

Trīs gadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai

1.   Robežu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punktā, aprēķina kā to produktu kopējo apjomu aritmētisko vidējo, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu un kuri tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību trīs iepriekšējo gadu laikā.

2.   Nesen atzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem līdz atzīšanai ir:

a)

ja organizācija bijusi ražotāju grupa – līdzvērtīgie šās ražotāju grupas dati atbilstošā situācijā; vai

b)

apjoms, kas atbilst atzīšanas pieteikumam.

78. pants

Iepriekšējs paziņojums par izņemšanas darbībām

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ar iepriekšēju rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu informē kompetentās valsts iestādes par visām izņemšanas darbībām, kuras tās plāno veikt.

Šādā paziņojumā īpaši norāda intervencē iekļauto produktu sarakstu un to pamata raksturojumu saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartiem, aplēsto katra attiecīgā produkta daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var veikt izņemto produktu pārbaudi atbilstīgi 108. pantam.

Paziņojumiem pievieno sertifikātu, kurā apliecināts, ka izņemtie produkti atbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem vai 76. pantā noteiktajām minimālajām prasībām.

2.   Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā ražotāju organizācijas iesniedz 1. punktā noteikto paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz termiņiem.

3.   Dalībvalsts 2. punktā noteiktajā termiņā:

a)

vai nu veic pārbaudi, kā noteikts 108. panta 1. punktā, pēc kuras, ja netiek atklāti pārkāpumi, tā apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši pārbaudē norādītajam; vai

b)

vai gadījumos, kas norādīti 108. panta 3. punktā, neveic 108. panta 1. punktā noteikto pārbaudi, un šādā gadījumā tā par to informē ražotāju organizāciju ar rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu un apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši paziņojumam.

79. pants

Atbalsts

1.   Atbalsts par izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības iemaksu, gan ražotāju organizācijas iemaksu, nedrīkst pārsniegt summas, kas noteiktas X pielikumā attiecībā uz šajā pielikumā minētajiem produktiem. Citiem produktiem dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsta summu.

Ja ražotāju organizācija ir saņēmusi kompensāciju no trešajām personām par produktiem, kas izņemti no tirgus, atbalstu, kas minēts pirmajā daļā, samazina par summa, kas ekvivalenta tīrajiem ienākumiem, ko ražotāju organizācijas saņēmušas no produktiem, kas izņemti no tirgus. Lai saņemtu tiesības pretendēt uz atbalstu, attiecīgos produktus izņem no komerciālā augļu un dārzeņu tirgus.

2.   No tirgus izņemto produktu vērtība jebkuram no produktiem jebkurā no ražotāju organizācijām nedrīkst pārsniegt 5 % no pārdotās produkcijas. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar 80. panta 2. punktu.

Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā vidējo pārdotās produkcijas apjomu iepriekšējos trīs gados. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācija tikusi atzīta.

Pirmajā daļā minētie procenti ir gada vidējais rādītājs trīs gadu periodā ar 5 % pieļaujamo pārsniegumu gadā.

3.   Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, ja no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, no kuriem atbrīvojas, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktā, attiecas tikai uz maksājumu par produktiem, no kuriem atbrīvojas saskaņā ar šā panta 1. punktu un izmaksām, kas minētas šās regulas 81. panta 1. punktā un 82. panta 1. punktā.

80. pants

Izņemto produktu galamērķi

1.   Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu atļautos galamērķus. Tās pieņem nosacījumus, lai nodrošinātu, ka izņemšanas no tirgus un galamērķa izvēles rezultātā netiek izraisīta negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un negatīvas fitosanitārās sekas. Par izmaksām, kas radušās ražotāju organizācijai šo nosacījumu ievērošanas dēļ, darbības programmas ietvaros var saņemt atbalstu kā daļu no atbalsta par produktiem, kas izņemti no tirgus.

2.   Galamērķi, kas minēti 1. punktā, ietver bezmaksas izplatīšanu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punkta nozīmē un jebkurus citus līdzvērtīgus galamērķus, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, lūgt izņemšanai no tirgus paredzēto produktu galasaņēmējiem simbolisku samaksu par šiem produktiem, ja tie jau ir pārstrādāti.

Var būt atļauta bezmaksas izplatīšanas saņēmēju samaksa natūrā augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, ja šāds maksājums veikts tikai tālab, lai kompensētu apstrādes izmaksas, un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir paredzēti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir patiešām paredzēti otrajā daļā minēto galīgo saņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu kontaktus un sadarbību starp to apstiprinātajām ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām un iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d panta 4. punktā.

3.   Ir iespējama produktu nodošana pārstrādes nozarei. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās ražošanas nozarēs Savienībā vai saistībā ar ievestajiem produktiem nerodas konkurences izkropļojumi un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

81. pants

Transporta izmaksas

1.   Transporta izmaksas visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanai ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu, pamatojoties uz vienotām summām, kas noteiktas XII pielikumā atbilstoši attālumam starp izņemšanas vietu un noteikto piegādes vietu.

Attiecībā uz jūras pārvadājumiem — dalībvalstis nosaka attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai. Tādējādi noteiktā kompensācija nedrīkst pārsniegt sauszemes transporta izmaksas pa īsāko maršrutu no iekraušanas vietas līdz teorētiskajai izkraušanas vietai. XII pielikumā noteiktajām summām tiek piemērots korekcijas koeficients 0,6.

2.   Transporta izmaksas tiek izmaksātas tai personai, kura faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

a)

saņēmēju organizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu;

c)

saņēmējas organizācijas akceptu un izmantoto transporta veidu; un

d)

attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai.

82. pants

Šķirošanas un iepakošanas izmaksas

1.   Ar svaigu augļu un dārzeņu, kas izņemti no tirgus, bezmaksas izplatīšanu saistītās šķirošanas un iepakošanas izmaksas ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmām atbilstoši XIII pielikuma A daļā norādītajiem vienotās likmes apjomiem, ja produkti tiek fasēti iepakojumos, kuros ir mazāk par 25 kg tīrsvara.

2.   Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma jābūt redzamai Eiropas emblēmai kopā ar vienu vai vairākām atsaucēm, kas norādītas XIII pielikuma B daļā.

3.   Šķirošanas un iepakošanas izmaksas tiek segtas tām ražotāju organizācijām, kuras ir veikušas šīs darbības.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

a)

saņēmēju organizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu; un

c)

saņēmējas organizācijas akceptu, norādot noformējuma veidu.

83. pants

Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 4. punktā norādītie no tirgus izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a)

ievērot šo regulu;

b)

veikt atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību par attiecīgajām darbībām;

c)

akceptēt Savienības noteikumos paredzētās pārbaudes; un

d)

nodrošināt apliecinošos dokumentus par katra attiecīgā produkta galīgo galamērķi pieņemšanas sertifikāta (vai līdzvērtīga dokumenta) formā, apliecinot, ka izņemtos produktus ir pieņēmusi trešā persona ar mērķi veikt to bezmaksas izplatīšanu.

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem tikai nelielus daudzumus vai ja dalībvalstis uzskata, ka riska līmenis ir zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

2.   Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a)

ievērot šo regulu;

b)

uzturēt atsevišķu noliktavas uzskaiti un finanšu uzskaiti par attiecīgajām darbībām, ja dalībvalstis uzskata to par vajadzīgu, neraugoties uz to, ka produkts pirms piegādes ir denaturēts;

c)

akceptēt Savienības noteikumos paredzētās pārbaudes; un

d)

nepieprasīt papildu atbalstu par spirtu, kas ražots no attiecīgajiem produktiem, ja izņemtie produkti ir paredzēti destilācijai.

3.   iedaļa

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

84. pants

Priekšlaicīga ražas novākšanas un ražas nenovākšanas definīcijas

1.   Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

a)

“priekšlaicīga ražas novākšana” nozīmē netirgojamu produktu pilnīgu ražas novākšanu noteiktā zonā, kuru veic pirms parastā ražas laika. Attiecīgie produkti līdz priekšlaicīgai ražas novākšanai nedrīkst būt bojāti ne klimatisko apstākļu, ne slimību vai citu apstākļu ietekmē.

b)

“Ražas nenovākšana” nozīmē, ka parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās zonas netiek novākta komerciāli izmantojama produkcija. Taču produktu iznīcināšanu klimatisko apstākļu vai slimību dēļ neuzskata par ražas nenovākšanu.

2.   Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana ir papildu un atšķirīgas darbības salīdzinājumā ar parasto audzēšanas praksi.

85. pants

Nosacījumi priekšlaicīgas ražas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanai

1.   Attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu dalībvalstis:

a)

pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pasākumu īstenošanu, tostarp par agrīnu paziņošanu par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu, to saturu un termiņiem, par izmaksājamās kompensācijas lielumu un par pasākumu piemērošanu, kā arī produktu sarakstu, par kuriem saskaņā ar šiem pasākumiem var saņemt atbalstu;

b)

pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu piemērošana neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas;

c)

pārbauda, ka pasākumi tiek veikti pareizi, tostarp attiecībā uz noteikumiem, kas minēti a) un b) punktā, un gadījumā, ja tas tā nav, neapstiprina pasākumu piemērošanu.

2.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot agrīnu rakstveida elektrosakaru vai elektronisku ziņojumu, paziņo kompetentām valsts iestādēm par katru priekšlaicīgu ražas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbību, ko tās plāno veikt.

Katra gada pirmajā paziņojumā par attiecīgo produktu tie ietver analīzi, kas pamatota uz paredzamo tirgus situāciju, kura attaisno priekšlaicīgu ražas novākšanu kā krīzes novēršanas pasākumu.

3.   Vienam produktam vienā zonā viena gada vai divu secīgu gadu laikā nedrīkst piemērot gan priekšlaicīgu ražas novākšanu, gan ražas nenovākšanu.

4.   Tās kompensācijas lielums (kurā ir gan Savienības ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums) par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu ir hektārmaksājumi, ko nosaka dalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu:

a)

lai segtu tikai papildu izmaksas, ko rada šā pasākuma piemērošana, ņemot vērā vides un fitosanitāro pārvaldību, kas vajadzīga, lai izpildītu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pieņemtos noteikumus; vai

b)

lai segtu ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa par produkcijas izņemšanu no tirgus, kas noteikts 79. pantā.

4.   iedaļa

Pārdošanas veicināšana un komunikācija

86. pants

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu īstenošana

1.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu piemērošanu. Šiem noteikumiem ir jānodrošina iespēja ātri piemērot šos pasākumus, kad tie nepieciešami.

2.   Darbības saskaņā ar pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumiem papildina notiekošās pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, ko izmanto attiecīgā ražotāju organizācija.

5.   iedaļa

Apmācība

87. pants

Apmācības pasākumu īstenošana

Dalībvalstis nosaka minētā pasākuma īstenošanas kārtību.

6.   iedaļa

Ražas apdrošināšana

88. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu mērķis

Ražas apdrošināšanas pasākumu pārvaldību veic ražotāju organizācija, kura dod savu ieguldījumu ražotāju ienākumu aizsardzībā un to tirgus zaudējumu segšanā, ko ražotāju organizācijai un/vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un, attiecīgā gadījumā, slimības un kaitēkļu invāzija.

89. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu mērķis

1.   Attiecībā uz ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pasākumu īstenošanu, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.   Dalībvalstis var nodrošināt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas pasākumus, kuri saņem līdzekļus no darbības fonda. Tomēr kopējais valsts atbalsts ražas apdrošināšanai nedrīkst pārsniegt:

a)

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ko var pielīdzināt dabas katastrofām;

b)

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:

i)

šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; un

ii)

zaudējumiem, kurus izraisījušas dzīvnieku un augu slimības un kaitēkļu invāzija.

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā robeža ir piemērojama arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansiālo atbalstu 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.d. panta 3. punktu.

3.   Ražas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām.

4.   Šajā pantā jēdzienam “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tā pati nozīme, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 (13) 2. panta 8. punktā.

7.   iedaļa

Atbalsts savstarpējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

90. pants

Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

1.   Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

2.   Atbalstu administratīvajām izmaksām, kas rodas, izveidojot savstarpējā atbalsta fondus, veido gan Savienības ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums. Kopējais atbalsta apjoms administratīvajām izmaksām, kas rodas, izveidojot savstarpējā atbalsta fondus, nedrīkst pārsniegt šādu daļu no ražotāju organizācijas ieguldījuma savstarpējā atbalsta fondā pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā:

a)

10 %, 8 % un 4 % dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk;

b)

5 %, 4 % un 2 % pārējās dalībvalstīs.

3.   Ražotāju organizācija var saņemt 2. punktā minēto atbalstu tikai vienu reizi un tikai fonda darbības pirmo triju gadu laikā. Ja ražotāju organizācija pieprasa atbalstu tikai otrajā vai trešajā fonda darbības gadā, atbalsta apjoms ir šāds:

a)

8 % un 4 % dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk;

b)

4 % un 2 % pārējās dalībvalstīs.

4.   Dalībvalstis var noteikt robežas summām, kādas ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

IV   NODAĻA

Valsts finansiālais atbalsts

91. pants

Ražotāju organizācijas pakāpe

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punkta nolūkos ražotāju organizācijas pakāpi reģionā dalībvalsts aprēķina kā augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas tika iegūta šajā reģionā un ko pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, kas dalīta ar kopējo tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kas tika iegūta šajā reģionā.

2.   Ražotāju organizācijas pakāpi atsevišķā dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja vidējās pakāpes, ko aprēķina par pēdējiem trīs gadiem, par kuriem ir pieejami dati, kā paredzēts 1. punktā, ir mazāka par 20 %.

Valsts finansiālo atbalstu drīkst piešķirt tikai par augļu un dārzeņu produkciju, kas saražota šajā pantā minētajā reģionā. Šajā nodaļā reģions tiek uzskatīts par atsevišķu dalībvalsts teritorijas daļu, ņemot vērā tā pārvaldes, ģeogrāfiskās vai ekonomiskās īpašības.

92. pants

Valsts finansiālā atbalsta izmaksāšanas atļauja

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktu, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā līdz 31. janvārim attiecīgajā gadā.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka ražotāju organizācijas pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema atbilstoši šās regulas 91. pantā noteiktajam un ka atbalsts tiek saņemts tikai par augļu un dārzeņu nozares produktiem, kas saražoti attiecīgajā reģionā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, atbilstošā atbalsta summu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b panta 1. punktu veikto finansiālo iemaksu daļu.

2.   Komisija pieprasījumu apstiprina vai noraida trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Komisija nesniedz atbildi šajā termiņā, uzskatāms, ka pieprasījums ir apstiprināts.

Ja pieprasījums ir nepilnīgs, noteiktais trīs mēnešu periods tiek apturēts, un dalībvalsti informē par konstatēto neatbilstību. Apturēšana stājas spēkā no dienas, kurā dalībvalsti informē par darbības apturēšanu, un ilgst līdz pilnīga pieprasījuma saņemšanai.

93. pants

Grozījumi darbības programmā

Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties valsts finansiālajam atbalstam, vajadzības gadījumā izdara grozījumus savā darbības programmā atbilstīgi 65. un 66. pantam.

94. pants

Valsts finansiālā atbalsta pieteikums un atbalsta izmaksa

1.   Ražotāju organizācijas iesniedz pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam un dalībvalstis atbalstu izmaksā saskaņā ar 69. un 70. pantu.

2.   Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus par valsts finansiālā atbalsta maksājumu, tostarp, paredzot avansa un daļēju maksājumu iespēju.

95. pants

Savienības kompensācija par valsts finansiālo atbalstu

1.   Dalībvalstis var pieprasīt Savienības kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekšējo triju no četriem gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātajām atbalsta summām un aprakstu par darbības fonda sadalījumu: fonda kopējā summa un Savienības, dalībvalstu (valsts finansiālais atbalsts) un ražotāju organizāciju un to locekļu iemaksas.

2.   Komisija pieņem lēmumu par šā pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Pieprasījumu noraida, ja nav ievēroti noteikumi par atļauju piešķiršanu un valsts finansiālā atbalsta atmaksāšanu vai ja pieprasītāja dalībvalsts neievēro noteikumus par ražotāju organizācijām, darbības fondu un darbības programmām, kas noteikti šajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 1234/2007.

3.   Ja Savienības kompensācija par atbalstu ir apstiprināta, attaisnotos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (14) 5. pantā.

4.   Savienības piešķirtās kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu nepārsniedz 60 % no valsts finansiālā atbalsta, kas piešķirts ražotāju organizācijai.

V   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   iedaļa

Ziņojumi un paziņojumi

96. pants

Ražotāju grupu un ražotāju organizāciju ziņojumi

1.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma ražotāju grupām un ražotāju organizācijām jāsniedz visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama, lai sastādītu 97. panta b) punktā minēto gada ziņojumu.

2.   Ražotāju organizācijas iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu, kurus pievieno atbalsta pieteikumiem.

Šajos ziņojumos aplūko:

a)

iepriekšējā gada laikā īstenotās darbības programmas;

b)

galvenos darbības programmu grozījumus; un

c)

atšķirības starp aprēķināto atbalstu un pieteikto atbalstu.

3.   Par katru īstenoto darbības programmu gada ziņojumā norāda:

a)

darbības programmas sasniegumus un rezultātus, attiecīgā gadījumā balstoties uz kopējiem izlaides un rezultātu rādītājiem, kas noteikti valsts stratēģijā; un

b)

apkopojumu par galvenajām problēmām, kādas konstatētas programmas pārvaldībā, un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti.

Vajadzības gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi efektīvi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 5. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamā papildu sloga, kas rodas no ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programma.

4.   Par darbības programmas piemērošanas pēdējo gadu 1. punktā norādīto gada ziņojumu aizstāj nobeiguma ziņojums.

Nobeiguma ziņojumos norāda, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi. Tajos skaidro izmaiņas darbībās un/vai metodēs un norāda faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas sekmes vai neveiksmes un kas ņemti vērā vai tiks ņemti vērā, sagatavojot turpmākās darbības programmas vai izdarot grozījumus esošajās darbības programmās.

5.   Neskarot šajā regulā ietvertos īpašos noteikumus, ja ražotāju organizācija dalībvalstij nenosūta paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā objektīvus dalībvalsts rīcībā esošus faktus, dalībvalsts atliek attiecīgās darbības programmas apstiprinājumu nākamajam gadam, kamēr paziņojums nav sagatavots pareizi.

Dalībvalsts savā gada ziņojumā, kas minēts šās regulas 97. panta b). punktā, iekļauj ziņas par tādiem gadījumiem.

97. pants

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām

Dalībvalstis sniedz Komisijai šādu informāciju un dokumentus:

a)

Katru gadu līdz 31. janvārim — kopējā darbības fondu apjomu, kas apstiprināts attiecīgajā gadā par visām darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fondu kopējo summu, gan Savienības kopējā finansējuma summu šiem darbības fondiem. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

b)

Katru gadu līdz 15. novembrim — gada pārskatu par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām un darbības fondiem, darbības programmām un atzīšanas plāniem, kas darbojušies iepriekšējā gadā. Gada ziņojumā īpaši iekļauj XIV pielikumā norādīto informāciju.

c)

Katru gadu līdz 31. janvārim — finansējuma apjoms attiecībā uz atzīšanas plānu īstenošanu, kas darbojas šajā gadā. Tiek sniegti apstiprinātie vai aplēstie apjomi. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju katrai ražotāju grupai:

i)

Atzīšanas plāna īstenošanas kopējā summa gadā, Savienības, dalībvalstu un ražotāju grupas un/vai ražotāju grupu biedru iemaksas;

ii)

norādītais atbalsta summas sadalījums, t. i., kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

98. pants

Dalībvalstu paziņojumi par ražotāju noteiktajām cenām augļu un dārzeņu iekšējā tirgū

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai līdz katras trešdienas plkst. 12.00, pusdienlaikā (pēc Briseles laika) par katru tirgus dienu vidējās augļu un dārzeņu cenas, saskaņā ar kurām tirgo reprezentatīvos tirgos, kas uzskaitīti XV pielikuma A daļā.

Augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas vispārīgais tirdzniecības standarts, paziņo cenas tikai tiem produktiem, kuri atbilst minētajam standartam, taču cenas produktiem, kuri atbilst īpašam tirdzniecības standartam, attiecas tikai uz I šķiras produktiem.

Paziņotās cenas ir neiesaiņotu produktu, šķirotu produktu un vajadzības gadījumā produktu uz paliktņiem cenas, kas izteiktas euro par 100 kilogramiem tīrā svara.

Ja šādi dati ir pieejami, dalībvalstis paziņo cenas, kas atbilst produktu veidiem un šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumam, kā norādīts XV pielikuma A daļā. Ja reģistrētās cenas attiecas uz citiem produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumiem, nekā tiem, kas norādīti XV pielikuma A daļā, dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai par to produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem un/vai noformējumiem, uz kuriem attiecas cenas.

2.   Dalībvalstis nosaka attiecīgo augļu un dārzeņu ražošanas reprezentatīvos tirgus, pamatojoties uz darījumiem, kurus veic fiziski identificējamos tirgos, piemēram, vairumtirdzniecībā, izsoles vai citās fiziskās vietās, kur piedāvājums atbilst pieprasījumam, vai pamatojoties uz tiešajiem darījumiem starp ražotājiem, tostarp ražotāju organizācijām, un individuāliem pircējiem, piemēram, vairumtirgotājiem, tirgotājiem, izplatīšanas centriem vai citiem atbilstīgiem operatoriem. Reprezentatīvos tirgus var noteikt arī, pamatojoties uz darījumu, kurus veic fiziski identificējamos tirgos, un tiešo darījumu kombināciju.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc izvēles var paziņot Komisijai par ražotāju noteiktajām cenām augļiem un dārzeņiem, kā arī citiem produktiem, kas uzskaitīti XV pielikuma B daļā.

4.   Paziņojumus par cenām saskaņā ar 3. punktu veic saskaņā ar pamatnostādnēm, kas jāpieņem Komisijai un ko Komisija dara publiski pieejamus, izmantojot metodes, ko tā uzskata par piemērotām.

2.   iedaļa

Kontroles pasākumi

99. pants

Vienotas identifikācijas sistēma

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniegusi viena un tā pati ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, tiek piemērota vienotas identifikācijas sistēma. Šai identifikācijai jābūt saderīgai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 15. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto identitātes reģistrācijas sistēmu (15).

100. pants

Iesniegšanas procedūras

Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta, atzīšanas un darbības programmas apstiprināšanas pieteikumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.

101. pants

Izlases veidošana

Gadījumos, kuros ir lietderīgi pārbaudes veikt ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis ar pārbaužu veida un biežuma palīdzību, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam.

102. pants

Administratīvās pārbaudes

Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem un visiem maksājuma pieprasījumiem, un tās aptver visus iespējamos un atbilstīgos elementus. Procedūrās jābūt ietvertai prasībai reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārkāpumiem.

103. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo uzraudzības ziņojumu, lai varētu pārskatīt sīku informāciju par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

a)

atbalsta shēmu un pārbaudīto pieteikumu;

b)

klātesošās personas,

c)

pārbaudītās darbības, pasākumus un dokumentus un

d)

pārbaudes rezultātus.

2.   Saņēmējam var atļaut parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savas piezīmes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, saņēmējs var saņemt pārbaudes ziņojuma kopiju.

3.   Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju informēšanu veic pēc iespējas īsu brīdi pirms tās veikšanas.

4.   Ja iespējams, šajā regulā noteiktās pārbaudes uz vietas un citas Savienības noteikumos noteiktās pārbaudes attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām veic vienlaicīgi.

104. pants

Atzīšanas piešķiršana un darbības programmu apstiprināšana

1.   Pirms ražotāju organizācijas atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 2. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis veic pārbaudi uz vietas ražotāju organizācijā, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

2.   Pirms darbības programmas apstiprināšanas saskaņā ar 64. pantu kompetentā valsts iestāde ar visiem piemērotiem līdzekļiem, ieskaitot pārbaudes uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un, attiecīgā gadījumā, tās izmaiņu pieprasījumus. Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:

a)

tās informācijas precizitāti, kas minēta 59. panta a), b) un e) punktā, ko iekļauj darbības programmas projektā;

b)

programmu mērķu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c pantam, kā arī valsts sistēmai un valsts stratēģijai;

c)

darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību;

d)

programmu saskanību un tehnisko kvalitāti, aprēķinu un atbalsta plāna uzticamību un tā īstenošanas plānu. Pārbaudēs pārliecinās, vai visiem programmas mērķiem ir noteikti izmērāmi mērķi, lai varētu uzraudzīt to sasniegšanu, un vai noteiktie mērķi ir sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus; un

e)

darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Savienības noteikumiem, attiecīgos gadījumos īpaši publiskā iepirkuma, valsts atbalsta jomā, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts struktūrā, vai valsts stratēģijā.

105. pants

Administratīvās pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām

1.   Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta pieteikumiem, kā arī papildus tam veic pārbaudes uz vietas izlases kārtā, kā norādīts 106. pantā.

2.   Administratīvajās pārbaudēs par atbalsta pieteikumiem ietver jo īpaši un, ciktāl tas ir piemēroti attiecīgajam pieteikumam, pārbaudes par:

a)

darbības programmas izpildes gada ziņojumu vai, attiecīgā gadījumā, nobeiguma ziņojumu, kas iesniegts kopā ar pieteikumu;

b)

pārdotās produkcijas vērtību, iemaksām darbības fondā un faktiskajiem izdevumiem;

c)

produktu piegādi un pakalpojumu sniegšanu un uzrādīto izdevumu patiesumu;

d)

izpildīto darbību atbilstību tām darbībām, kas ietvertas apstiprinātajā darbības programmā;

e)

noteikto finansiālo un cita veida limitu un ierobežojumu ievērošanu.

3.   Maksājumus, kas finansēti saskaņā ar darbības programmu, apliecina ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina šo maksājumu veikšanu. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Izmantotos rēķinus sastāda ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai meitasuzņēmums situācijā, kas minēta 50. panta 9. punktā, vai saskaņā ar dalībvalsts sniegto atļauju viena vai vairāku tās ražotāju organizācijas biedru vārdā. Tomēr attiecīgā gadījumā rēķinus par personāla izmaksām, kas aprakstīti IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, sastāda ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai meitasuzņēmuma vārdā situācijā, kas minēta 50. panta 9. punktā.

106. pants

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par darbības programmām

1.   Regulas 69. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma pārbaudes kontekstā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju organizāciju telpās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta vai tā atlikuma piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes jo īpaši attiecas uz:

a)

atbilstība attiecīgā gada atzīšanas kritērijiem;

b)

darbības fonda izlietojumu attiecīgā gada laikā, tostarp izdevumiem, kas deklarēti avansa maksājumu un daļēju maksājumu pieprasījumos no pārdotās produkcijas vērtības, iemaksām darbības fondā un deklarētajiem izdevumiem, kas pamatoti ar grāmatvedības vai citiem dokumentiem;

c)

otrā līmeņa pārbaudēm attiecībā uz izdevumiem par izņemšanu no tirgus un priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā 10 atzītas ražotāju organizācijas, izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās pieprasītā atbalsta summas. Pārējos gadījumos katra ražotāju organizācija ir jāapmeklē vismaz vienu reizi triju gadu laikā.

Pirms atbalsta vai atlikuma izmaksas par darbības programmas pēdējo gadu katrā ražotāju organizācijā jābūt veiktai vismaz vienai pārbaudei.

3.   Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus izvērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistemātiskas, kas radītu risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai iestādēm. Izvērtējumā arī nosaka šādu situāciju cēloņus, nepieciešamo turpmāko izpēti un nepieciešamās darbības situācijas labošanai un profilaksei.

Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstij attiecīgā gada laikā ir jāveic papildu pārbaudes un jāpalielina atbilstošais nākamajā gadā pārbaudāmo pieteikumu procentuālais daudzums.

4.   Dalībvalsts nosaka, kuras ražotāju organizācijas jāpārbauda, pamatojoties uz riska analīzi.

Riska analīzē īpaši ņem vērā:

a)

atbalsta apjomu;

b)

iepriekšējo gadu pārbaužu konstatējumus;

c)

izlases elementu; un

d)

citus rādītājus, kas jānosaka dalībvalstīm.

107. pants

Darbības programmu pasākumu pārbaudes uz vietas

1.   Darbības programmu pasākumu pārbaudēs uz vietas dalībvalstis jo īpaši pārbauda:

a)

darbības programmā ietverto darbību īstenošanu;

b)

to, vai darbības īstenošana vai plānotā īstenošana ir atbilstoša tam pielietojumam, kāds aprakstīts apstiprinātajā darbības programmā;

c)

pietiekamu skaitu izdevumu pozīciju, lai pārliecinātos, ka attiecīgo izdevumu veids un laiks atbilst Savienības tiesību aktiem un apstiprinātajām specifikācijām;

d)

to, vai radušos izdevumus var apliecināt ar grāmatvedības vai citiem dokumentiem; un

e)

pārdotās produkcijas vērtību.

2.   Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem grāmatvedības uzskaites sistēmā, kāda nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šim nolūkam dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarācija ir jāapliecina tādā pašā veidā, kā saskaņā ar valsts tiesību aktiem apliecina grāmatvedības datus.

Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas. To veic vēlākais līdz atbalsta maksājuma saņemšanai.

3.   Izņemot ārkārtas apstākļus, pārbaude uz vietas ietver pasākuma apmeklējumu vai, ja tas ir nemateriālas dabas pasākums, šā pasākuma virzītāja apmeklējumu. Jo īpaši pasākumi individuālajās saimniecībās, uz kurām attiecas 106. panta 2. punktā minētā izlase, ir jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai pārbaudītu to izpildi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga pasākumiem un gadījumos, kad tās uzskata, ka risks, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nav izpildīti vai arī pasākums nav faktiski noticis, ir ļoti zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

4.   Pārbaudē uz vietas pārbauda visas ražotāju organizācijas un tās biedru saistības un pienākumus, kurus var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

5.   Regulas 106. panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara izpildes aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.

108. pants

Izņemšanas no tirgus darbību pirmā līmeņa pārbaudes

1.   Dalībvalstis veic izņemšanas no tirgus darbību pirmā līmeņa pārbaudes visās ražotāju organizācijās, ietverot dokumentācijas un identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, attiecīgā gadījumā ņemot paraugus, lai tādējādi pārbaudītu no tirgus izņemto produktu svaru, un pārbauda atbilstību 76. panta noteikumiem, ievērojot II sadaļas II nodaļā noteikto kārtību. Pārbaude notiek pēc paziņojuma saņemšanas, kas minēts 78. panta 1. punktā, termiņā, kas noteikts saskaņā ar 78. panta 2. punktu.

2.   Pirmā līmeņa pārbaudēm, kas minētas 1. punktā, jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šās pārbaudes beigās kompetento iestāžu uzraudzībā veic izņemto produktu, kurus neparedz bezmaksas izplatīšanai, denaturēšanu vai nodošanu pārstrādes rūpniecībai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstīgi 80. pantam.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja produkti paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daudzumu nekā noteikts minētajā punktā ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no attiecīgā daudzuma tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijas telpās un/vai produktu saņēmēju atrašanās vietās. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstu kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes.

109. pants

Izņemšanas no tirgus darbību otrā līmeņa pārbaudes

1.   Saistībā ar 106. pantā noteiktajām pārbaudēm dalībvalstis veic otrā līmeņa izņemšanas no tirgus darbību pārbaudes.

Dalībvalstis nosaka tādu ražotāju organizāciju analīzes un riska novērtēšanas kritērijus, kuras veic neatbilstošas izņemšanas no tirgus darbības. Šādus kritērijus cita starpā saista ar iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumiem un to, vai ražotāju organizācijā pastāv kāda no kvalitātes nodrošināšanas procedūrām. Dalībvalstis šos kritērijus izmanto, lai katrai ražotāju organizācijai noteiktu minimālo otrā līmeņa pārbaužu biežumu.

2.   Pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, ietver pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijas un izņemto produktu saņēmēju telpās, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti nosacījumi Savienības atbalsta izmaksai. Šīs pārbaudes aptver:

a)

īpašo krājumu un grāmatvedības uzskaiti, kas ir jāved visām ražotāju organizācijām, kuras attiecīgā tirdzniecības gada laikā veic vienu vai vairākas izņemšanas no tirgus darbības;

b)

apstiprinājumu tam, ka realizētie daudzumi atbilst maksājuma pieteikumos deklarētajiem daudzumiem, pārbaudot, konkrēti, krājumu un grāmatvedības uzskaiti, faktūrrēķinus un, ja vajadzīgs, to patiesumu un nodrošinot, lai deklarācijas sakristu ar attiecīgo ražotāju organizāciju grāmatvedības un/vai nodokļu datiem;

c)

pārbaudes, lai konstatētu, vai uzskaite ir pareiza, jo īpaši attiecībā uz ražotāju organizāciju neto ienākumu atbilstību maksājuma pieprasījumos deklarētajiem datiem, izņemšanas izmaksu samērīgumu, pārliecinoties, ka šie apjomi ir pareizi; un

d)

pārbaudes par izņemto produktu galamērķi atbilstoši maksājuma pieprasījumā deklarētajam un pārbaudes par atbilstošu denaturēšanu, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas un saņēmēji ir ievērojuši šo regulu.

3.   Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, veic attiecīgo ražotāju organizāciju telpās un ar šīm organizācijām saistītajiem saņēmējiem. Katrā pārbaudē aptver izlasi, kas atbilst vismaz 5 % no daudzuma, ko ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.

4.   Krājumu un grāmatvedības uzskaites dokumentos, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, par katru izņemto produktu ir jābūt norādītiem pārvietotajiem apjomiem, kas izteikti:

a)

ražotāju organizācijas biedru un citu ražotāju organizāciju biedru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu piegādātās produkcijas apjomā;

b)

ražotāju organizācijas pārdošanas apjomā, kas sadalīts pa produktiem, kuri sagatavoti svaigu produktu tirgum un cita veida produktiem, ieskaitot izejvielas pārstrādei; un

c)

no tirgus izņemto produktu apjomā.

5.   Pārbaudēs par 4. punkta c) apakšpunktā norādīto produktu galamērķi īpaši ietver:

a)

izlases veida pārbaudi atsevišķajai grāmatvedībai, kas jāved saņēmējiem, un, ja vajadzīgs, apstiprinājumu, ka šī grāmatvedība sakrīt ar rēķiniem, kas prasīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem; un

b)

pārbaudes par atbilstošo vides prasību ievērošanu.

6.   Ja otrā līmeņa pārbaudes konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstu kompetentās iestādes veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo tirdzniecības gadu un nākamajā tirdzniecības gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu attiecīgo ražotāju organizāciju vai to apvienību telpās.

110. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Pirms priekšlaicīgas ražas novākšanas darbības izpildes dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgie produkti nav bojāti un lauks ir labi kopts. Pēc priekšlaicīgas ražas novākšanas dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajā zonā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.

Pēc ražas novākšanas perioda beigām dalībvalstis pārbauda analīzes ticamību, pamatojoties uz paredzamo tirgus situāciju saskaņā ar 85. panta 2. punktu. Tāpat dalībvalstis analizē atšķirības starp paredzamo tirgus situāciju un reālo tirgus situāciju.

2.   Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgais lauks ir labi kopts, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi attīstījušies un kopumā būtu labā, tirdzniecībai piemērotā kvalitātē.

Dalībvalstis nodrošina, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā, veicot vienu vai vairākas pārbaudes klātienē, pārliecinās, ka nenotiek ražas novākšana.

3.   109. panta 1., 2., 3. un 6. punktu piemēro pēc analoģijas.

111. pants

Pārbaudes pirms ražotāju grupu atzīšanas plānu apstiprināšana

1.   Pirms ražotāju grupas atzīšanas plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e panta 1. punktu dalībvalstis veic juridiskās personas vai juridiskās personas skaidri definētas daļas pārbaudi uz vietas.

2.   Izmantojot visus atbilstošos līdzekļus, ieskaitot pārbaudi uz vietas, dalībvalsts pārbauda:

a)

atzīšanas plānā sniegtās informācijas precizitāti;

b)

plāna komerciālo konsekvenci un tehnisko kvalitāti, aprēķinu atbilstību un īstenošanas plānu.

c)

darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību un pamatotību un

d)

darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Savienības noteikumiem un, īpaši publiskā iepirkuma, valsts atbalsta noteikumiem, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts struktūrā, vai valsts stratēģijā.

112. pants

Ražotāju grupu atbalsta pieteikumu pārbaudes

1.   Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem ražotāju grupu iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, kā arī — izlases kārtā — pārbaudes uz vietas.

2.   Pēc 45. pantā minēto atbalsta pieteikumu saņemšanas dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju grupās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:

a)

atzīšanas kritēriju izpildi attiecīgajā gadā un

b)

pārdotās produkcijas vērtību, kā arī atzīšanas plānā ietverto pasākumu īstenošanu un faktiskajiem izdevumiem.

3.   Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas.

Visas ražotāju grupas ir jāpārbauda vismaz vienu reizi piecos gados.

4.   Regulas 105. un 107. pantu piemēro pēc analoģijas.

113. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas un starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības

1.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārēji atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz šo organizāciju vai apvienību, kā arī nepieciešamības gadījumā piemēro tai sankcijas.

2.   Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts 28. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 35. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā norādītā dalībvalsts, un ziņo tai par rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā norādītās dalībvalsts noteiktos termiņus.

3.   Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Savukārt attiecībā uz vides, fitosanitārajiem jautājumiem un attiecībā uz izņemto produktu likvidēšanu piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek ražošana.

3.   iedaļa

Sankcijas

114. pants

Atzīšanas kritēriju neievērošana

1.   Dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska un to izraisa ražotāju organizācijas tīšas darbības vai smaga nolaidība.

Dalībvalstis īpaši atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir saistīta ar:

a)

21., 23. panta, 26. panta 1. un 2. punkta un 31. panta prasību neievērošanu vai

b)

situāciju, kad pārdotās produkcijas vērtība divos secīgos gados ir mazāka par robežu, kādu noteikusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.b panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Atzīšanas atsaukšana saskaņā ar šo punktu stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, piemērojot spēkā esošos valsts horizontālos tiesību aktus, kas regulē ierobežošanas periodus.

2.   Ja 1. punktu nepiemēro, dalībvalstis uz laiku atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska, taču īslaicīga.

Atsaukšanas uz laiku periodā atbalsts netiek izmaksāts. Atsaukšana uz laiku stājas spēkā no dienas, kad ir veikta pārbaude, un turpinās līdz pārbaudes dienai, kad attiecīgie kritēriji ir izpildīti.

Atsaukšanas uz laiku periods nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem. Ja attiecīgie kritēriji nav izpildīti pēc 12 mēnešiem, atzīšana tiek atsaukta.

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 70. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas nepieciešams šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

3.   Citos atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumos, kad nepiemēro 1. vai 2. punktu, dalībvalstis nosūta brīdinājuma vēstuli, kurā norādīti veicamie korektīvie pasākumi. Dalībvalstis var apturēt atbalsta maksājumus līdz korektīvo pasākumu izpildei.

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 70. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas nepieciešams šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

Korektīvo pasākumu neizpildi 12 mēnešu laikā uzskata par kritēriju būtisku neievērošanu, un līdz ar to tiek piemērots 2. punkts.

115. pants

Krāpšana

1.   Ja ir konstatēts, ka ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir izdarījusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1234/2007, neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis:

a)

atsauc ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu;

b)

izslēdz no atbalsta saskaņā ar darbības programmu vai attiecīgu atzīšanas plānu veicamos pasākumus vai darbības un atgūst jau izmaksāto atbalstu par šo darbību un

c)

nākamā gada laikā izslēdz ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību vai ražotāju grupu no atbalsta saskaņā ar attiecīgo darbības programmu vai atzīšanas plānu.

2.   Ja pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1234/2007, dalībvalstis var uz laiku apturēt ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu vai apturēt maksājumus šai struktūrai.

116. pants

Ražotāju grupas

1.   Attiecīgos gadījumos dalībvalstis atzīšanas plāniem pēc analoģijas piemēro sankcijas, kas noteiktas 114. un/vai 117. pantā.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, ja pēc perioda, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 49. panta 4. punktu, ražotāju grupa netiek atzīta par ražotāju organizāciju, dalībvalsts atgūst:

a)

100 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta, ja atzīšanas nesaņemšanas iemesls ir bijusi ražotāju grupas tīša darbība vai būtiska nolaidība, vai

b)

50 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta visos pārējos gadījumos.

117. pants

Darbības programma

1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.

2.   Dalībvalsts izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka:

a)

summu, kas būtu maksājama atbalsta saņēmējam, pamatojoties tikai uz pieteikumu;

b)

summu, kas maksājama atbalsta saņēmējam pēc pieteikuma atbilstības izvērtēšanas.

3.   Ja summa, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu vairāk nekā par 3 %, tiek piemērots sods. Samazinājuma apjoms ir starpība starp summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Tomēr sodu nepiemēro, ja ražotāju organizācija vai ražotāju grupa var pierādīt, ka nav atbildīga par neattaisnotās summas iekļaušanu.

4.   Neattaisnotajiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas, pēc analoģijas piemēro 2. un 3. punktu.

5.   Ja pārdotās produkcijas vērtība tiek deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, deklarētās un apstiprinātās vērtības izmanto, nosakot summas saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

118. pants

Sankcijas pēc izņemšanas no tirgus darbību pirmā līmeņa pārbaudēm

Ja pēc 108. pantā norādītās pārbaudes tiek atklāti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai minimālajām prasībām, kas norādītas 76. pantā, saņēmējam pieprasa:

a)

samaksāt soda naudu Savienības ieguldījuma summas apmērā, kuru aprēķina, pamatojoties uz tirdzniecības standartiem vai minimālajām prasībām neatbilstošo no tirgus izņemto produktu daudzumu, ja šis daudzums ir mazāks par 10 % no daudzuma, kas attiecībā uz attiecīgo izņemšanas darbību paziņots saskaņā ar 78. pantu;

b)

samaksāt soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas divkāršu apmēru, ja šis daudzums ir robežās no 10 % līdz 25 % no paziņotā daudzuma; vai

c)

samaksāt soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas summu par visu daudzumu, par kuru paziņots saskaņā ar 78. pantu, ja attiecīgais daudzums pārsniedz 25 % no paziņotā daudzuma.

119. pants

Citas sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām saistībā ar izņemšanas no tirgus darbībām

1.   Sankcijas, kas minētas 117. pantā, attiecināmas uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums attiecībā uz izņemšanas no tirgus darbībām, kas ietvertas kā darbības programmas izdevumu daļa.

2.   Izņemšanas no tirgus darbību izdevumus uzskata par neattaisnotiem, ja no pārdošanai neizliktajiem produktiem neatbrīvojas tā, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 80. panta 1. punktu, vai arī izņemšanai vai galamērķim ir negatīva ietekme uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas, un tādējādi tiek pārkāpti saskaņā ar 80. panta 1. punktu pieņemtie noteikumi.

120. pants

Sankcijas, kas piemērojamas no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar 108. un 109. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, piemēro šādas sankcijas:

a)

saņēmējiem tiek atņemtas tiesības saņemt izņemtos produktus; un

b)

tiem ir pienākums atmaksāt saņemto produktu vērtību, kā arī saistītās šķirošanas, iepakošanas un transportēšanas izmaksas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.

a) apakšpunktā paredzētā sankcija stājas spēkā nekavējoties un ilgst vismaz vienu tirdzniecības gadu. To var pagarināt atkarībā no pārkāpuma smaguma.

121. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Ja attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

a)

dalībvalsts 110. panta 1. punktā minētajā pārbaudē atklāj, ka priekšlaicīga ražas novākšana nav pamatota ar konkrētajā laikā pieejamo plānotās tirgus situācijas analīzi;

b)

platībai, kas pieteikta priekšlaicīgai ražas novākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu; vai

c)

platībā nav pilnībā novākta raža vai arī produkcija nav denaturēta.

2.   Ja attiecībā uz ražas nenovākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

a)

platībai, kas pieteikta ražas nenovākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par ražas nenovākšanu; vai

b)

ir notikusi ražas novākšana vai daļēja ražas novākšana; vai

c)

konstatēta negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas, par ko ir atbildīga ražotāju organizācija.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās soda naudas piemēro papildus soda naudām, kas piemērotas saskaņā ar 117. pantu.

122. pants

Pārbaudes uz vietas kavēšana

Pieteikumu atbalsta saņemšanai attiecībā uz attiecīgo izdevumu daļu noraida, ja ražotāju organizācija, tās biedrs vai pārstāvis kavē pārbaudes uz vietas veikšanu.

123. pants

Atgūtā atbalsta maksājumi un sodi

1.   Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai citi attiecīgie uzņēmēji atlīdzina nepienācīgi izmaksāto atbalstu kopā ar procentiem un maksā sodus, kas paredzēti šajā iedaļā.

Procentus aprēķina šādi:

a)

pamatojoties uz laika periodu no maksājuma brīža un līdz brīdim, kad saņēmējs summu atmaksājis atpakaļ;

b)

pamatojoties uz likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā dienā, kad veikts nepamatotais maksājums, palielinot to par trim procentpunktiem.

2.   Atgūtās atbalsta summas, procentus un piemērotās soda naudas tiek maksātas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam.

124. pants

Ziņojums par jaunām nelikumībām

Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūšana, kā noteikts šajā iedaļā, notiek, neskarot pārkāpumu paziņošanu Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 (16).

4.   iedaļa

Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzība un vērtēšana

125. pants

Kopējie darbības rādītāji

1.   Veic gan valsts stratēģiju, gan darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, lai novērtētu panākumus virzībā uz darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī to lietderību un efektivitāti saistībā ar šiem mērķiem.

2.   Panākumus, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot darbības rādītāju kopumu, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī īstenoto darbības programmu finansiālo izpildi, īstenošanu, rezultātiem un ietekmi.

3.   Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka ierobežotu skaitu rādītāju, kas konkrēti attiecas uz šo stratēģiju, atspoguļojot valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas ir specifiski ražotāju organizāciju īstenotajām darbības programmām. Ja nepieciešams, pievieno papildu rādītājus attiecībā uz vides mērķiem, kas nav ietverti kopējos darbības rādītājos.

126. pants

Darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.   Ražotāju organizācijas nodrošina savu darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, izmantojot atbilstošos rādītājus no 125. pantā minētā kopējā darbības rādītāju kopuma, un, attiecīgā gadījumā, valsts rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

Šajā nolūkā tās izveido sistēmu, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju, kas ir noderīga šo rādītāju apkopošanai.

2.   Uzraudzības mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Uzraudzības rezultāti paredzēti, lai:

a)

pārbaudītu programmas īstenošanas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas darbības programmā vai to pārskatīt, lai varētu sasniegt programmā noteiktos mērķus vai uzlabotu programmas pārvaldību, ieskaitot finansiālo pārvaldību;

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu.

Informāciju par uzraudzības darbību rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts 96. panta 1. punktā un kas ražotāju organizācijai ir jāiesniedz valsts iestādei, kura atbild par valsts stratēģijas pārvaldību.

3.   Vērtēšana notiek atsevišķa termiņa vidusposma novērtējuma ziņojuma veidā.

Termiņa vidusposma novērtējums, kuru var veikt ar specializēta konsultāciju biroja palīdzību, ir vērsts uz to, lai pārbaudītu finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, darbības programmas lietderību un efektivitāti un panākumus virzībā uz darbības programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā izmanto kopējos rādītājus par sākotnējo situāciju, rezultātiem un, attiecīgā gadījumā, ietekmi.

Attiecīgā gadījumā termiņa vidusposma novērtējumā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vides darbību rezultātiem un ietekmi, kas vērstas uz:

a)

augsnes erozijas novēršanu;

b)

augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu un/vai labāku pārvaldību;

c)

biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; vai

d)

ainavas saglabāšanu.

Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

a)

uzlabotu ražotāju organizācijas pārvaldīto darbības programmu kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas darbības programmā;

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu un

d)

gūtu atziņas, kas var noderēt, lai paaugstinātu kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu citām darbības programmām, kuras turpmāk pārvaldīs attiecīgā ražotāju organizācija.

Termiņa vidusposma novērtējumu veic darbības programmas īstenošanas laikā, tā, lai novērtējuma rezultātus būtu iespējams ņemt vērā, sagatavojot nākamo darbības programmu.

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu pievieno attiecīgajam gada ziņojumam, kas minēts 96. panta 1. punktā.

127. pants

Valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.   Valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu veic, izmantojot atbilstošos rādītājus no 125. pantā minētā darbības rādītāju kopuma un attiecīgā gadījumā papildu rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

2.   Dalībvalstis izveido datorizētu sistēmu informācijas vākšanai, reģistrēšanai un uzturēšanai, kas ir piemērota, lai apkopotu 125. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās ņem vērā ražotāju organizāciju iesniegto informāciju par darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu.

3.   Uzraudzības mērķis ir nepārtraukti novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmu mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta gada ziņojumos, kurus ražotāju organizācija iesniedz saistībā ar savu darbības programmu uzraudzību. Uzraudzības rezultātus izmanto, lai:

a)

pārbaudītu darbības programmu īstenošanas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas valsts stratēģijā vai pārskatīt to, lai varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus vai uzlabotu stratēģijas īstenošanas pārvaldību, ieskaitot darbības programmu finansiālo pārvaldību; un

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.

4.   Vērtēšanas mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un termiņa vidusposma novērtējuma rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesniegtajos gada progresa ziņojumos un nobeiguma ziņojumos. Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

a)

uzlabotu stratēģijas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas stratēģijā; un

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.

Vērtēšana ietver stratēģijas novērtējumu, ko veic 2012. gadā — laikus, lai tā rezultātus varētu iekļaut atsevišķā novērtējuma ziņojumā, ko tajā pašā gadā pievieno valsts gada ziņojumam, kas noteikts 97. panta b) punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē šo programmu rezultātus un ietekmi saistībā ar stratēģijā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.c panta 1. punktā. Vērtēšanas mērķis ir gūt atziņas, kas būtu noderīgas, lai uzlabotu turpmāko valsts stratēģiju kvalitāti, un jo īpaši identificēt iespējamās nepilnības to mērķu vai pasākumu noteikšanā, par kuriem var saņemt atbalstu, vai jaunu instrumentu noteikšanas vajadzības.

VI   NODAĻA

Noteikumu attiecināšana uz ražotājiem konkrētā ekonomiskā zonā

128. pants

Ekonomisko zonu saraksta paziņošana

Paziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 2. punkta otrajā daļā par ekonomisko zonu sarakstu, ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti minētās regulas 125.f panta 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.

129. pants

Paziņojums par saistošajiem noteikumiem; reprezentativitāte

1.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.g pantu paziņo par noteikumiem, kurus tā ir noteikusi kā saistošus attiecīgajam produktam un ekonomiskajai zonai, tā vienlaicīgi informē Komisiju par:

a)

ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību, kura pieprasījusi noteikumu piemērošanas paplašinājumu;

b)

attiecīgajā organizācijā vai apvienībā esošo ražotāju skaitu un kopējo ražotāju skaitu attiecīgajā ekonomiskajā zonā; šo informāciju sniedz par situāciju laikā, kad tiek iesniegts pieteikums par piemērošanas paplašinājumu;

c)

kopējo ekonomiskās zonas ražošanas apjomu un ražotāju organizācijas vai apvienības pārdotās produkcijas apjomu pēdējā tirdzniecības gadā, par kuru ir pieejami dati;

d)

datumu, no kura plašāk piemērojamie noteikumi piemēroti attiecīgajai ražotāju organizācijai vai apvienībai, un

e)

datumu, no kura piemērošanas paplašinājumam jāstājas spēkā, un piemērošanas paplašinājuma ilgumu.

2.   Lai noteiktu pārstāvību Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 3. punkta piemērošanai, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:

a)

ražotājus, kuru produkcija pamatā ir paredzēta tiešai pārdošanai patērētājiem saimniecībā vai ražošanas zonā;

b)

tiešo pārdošanu, kas minēta a) apakšpunktā;

c)

produktus, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 4. punkta b) apakšpunktu, izņemot, ja attiecīgie noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz šādiem produktiem.

130. pants

Finanšu ieguldījumi

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.i pantu nolemj, ka ražotājiem, kuri nav ražotāju organizāciju biedri, ir jāveic finanšu iemaksas, tā nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt atbilstību minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

Šāda informācija jo īpaši ietver palīdzības aprēķināšanas pamatojumu un tās vienību daudzumu, labuma guvēju vai guvējus un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.i pantā minēto dažādo izmaksu dabu.

131. pants

Piemērošanas paplašinājums ilgāk par vienu tirdzniecības gadu

Ja tiek pieņemts lēmums noteikt piemērošanas paplašinājumu uz laiku, kas pārsniedz vienu tirdzniecības gadu, dalībvalstis visā piemērošanas paplašinājuma laikā attiecībā uz katru tirdzniecības gadu pārbauda, vai vēl joprojām tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz pārstāvību, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.f panta 3. punktā.

Ja tās konstatē, ka nosacījumi vairs netiek izpildīti, tās nekavējoties atceļ piemērošanas paplašinājumu, un atcelšana stājas spēkā no nākamā tirdzniecības gada sākuma.

Tās nekavējoties informē Komisiju par ikvienu atcelšanas gadījumu, un Komisija nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

132. pants

Produkti, kurus pārdod no koka; pircēji

1.   Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVIa pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto noteikumu izpildi, gadījumos, kad ražotāji, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, pārdod savus produktus no koka, pieņem, ka šos produktus ir saražojis pircējs.

2.   Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikumā paredzētos noteikumus, kas nav 1. punktā norādītie, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.

IV   SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I   NODAĻA

Ievedmuita un iekļuves cenu sistēma

1.   iedaļa

Iekļuves cenu sistēma

133. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā iedaļā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 140.a panta piemērošanas noteikumi.

2.   Šajā iedaļā:

a)

“partija” ir preces, kas uzrādītas kopā ar deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, un tā ietver tikai vienas izcelsmes preces, kuras atbilst vienam kombinētās nomenklatūras kodam, un

b)

“importētājs” ir deklarētājs Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (17) 4. panta 18. punkta izpratnē.

134. pants

Paziņojums par ievesto produktu cenām un apjomiem

1.   Par katru produktu un par laika periodiem, kas noteikti XVI pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un katru izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz pulksten 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:

a)

vidējās reprezentatīvās cenas produktiem, kas ievesti no trešām valstīm un ko pārdod 135. pantā minētajos reprezentatīvajos importa tirgos, un nozīmīgās cenas, kuras ir reģistrētas citos tirgos lieliem importētu produktu daudzumiem, vai, ja nav pieejamas reprezentatīvo tirgu cenas, tad nozīmīgās cenas importētajiem produktiem, kas reģistrētas citos tirgos, un

b)

kopējos daudzumus attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām cenām.

Ja b) apakšpunktā minētais kopējais daudzums ir mazāks par vienu tonnu, attiecīgās cenas Komisijai nepaziņo.

2.   Cenas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, reģistrē:

a)

katram no XVI pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem,

b)

visiem pieejamajiem veidiem un lielumiem un

c)

importētāja/vairumtirgotāja posmā vai vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, ja nav pieejamas cenas importētāja/vairumtirgotāja posmā.

Tās samazina par šādām summām:

a)

tirdzniecības uzcenojumu 15 % apmērā attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā attiecībā uz citiem tirdzniecības centriem un

b)

izmaksām par transportu un apdrošināšanu Savienības muitas teritorijā.

Transporta un apdrošināšanas izmaksām, kuras ir atskaitāmas saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķina metodes nekavējoties dara zināmas Komisijai.

3.   Saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas, ja tās noteiktas vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, vispirms tiek samazinātas par summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu, un tad par summu, kas vienāda ar 0,7245 euro par 100 kilogramiem, lai ņemtu vērā pārvietošanas un tirgus nodokļus un maksājumus.

4.   Par reprezentatīviem uzskata produktus, kas uzskaitīti XVI pielikuma A daļā, uz kuriem attiecas specifisks tirdzniecības standarts:

a)

I šķiras produktu cenas ar nosacījumu, ka šās šķiras produktu daudzums veido vismaz 50 % no kopējā pārdotā daudzuma;

b)

ja I šķiras produkti veido mazāk nekā 50 % no kopējā daudzuma – I šķiras produktu cenas plus cenas, kas noteiktas II šķiras produktiem, par daudzumu, kas ļauj aptvert 50 % no kopējā pārdotā apjoma;

c)

II šķiras produktiem noteiktās cenas, ja I šķiras produkti nav pieejami, izņemot, ja tiek pieņemts lēmums piemērot tiem pielāgošanas koeficientu, ja attiecīgās izcelsmes produktu ražošanas apstākļu rezultātā šos produktus parasti un tradicionāli to kvalitātes dēļ netirgo kā I šķiras produktus.

Pielāgošanas koeficientu, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, cenām piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.

Produktiem, kas uzskaitīti XVI pielikuma A daļā, uz kuriem neattiecas specifisks tirdzniecības standarts, par reprezentatīvām uzskata produktu cenas, kas atbilst vispārīgajam tirdzniecības standartam.

135. pants

Reprezentatīvie tirgi

Dalībvalstis informē Komisiju par parastajām tirdzniecības dienām tirgos, kas uzskaitīti XVII pielikumā un uzskatāmi par reprezentatīviem tirgiem.

136. pants

Standarta ievešanas vērtības

1.   Par katru XVI pielikuma A daļā noteikto produktu un laika periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta ievešanas vērtību, kas vienāda ar 134. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto lielumu, atskaitot standarta summu EUR 5/100 kg un procentuālos muitas nodokļus.

2.   Ja saskaņā ar šo iedaļu XVI pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem un piemērošanas laika periodiem ir noteikta standarta ievešanas vērtība, netiek piemērota vienības cena, kas norādīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (18) 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta ievešanas vērtību.

3.   Ja attiecīgās izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, piemēro vidējo standarta ievešanas vērtību, kas ir spēkā šim produktam.

4.   XVI pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta ievešanas vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja septiņas secīgas tirdzniecības dienas Komisijai nav paziņota vidējā reprezentatīvā cena.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu attiecīgajam produktam nepiemēro standarta ievešanas vērtību, šim produktam piemērojamā standarta ievešanas vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta ievešanas vērtību.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, no XVI pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas standarta ievešanas vērtība netiek piemērota, ja standarta ievešanas vērtību nav bijis iespējams aprēķināt.

6.   Reprezentatīvās cenas euro tiek konvertētas, izmantojot reprezentatīvo tirgus kursu, kas aprēķināts par attiecīgo dienu.

7.   Standarta ievešanas vērtības, kas izteiktas euro, Komisija dara publiski pieejamas ar tādām metodēm, kādas tā uzskata par piemērotām.

137. pants

Iekļuves cenas pamats

1.   Iekļuves cena, uz kuras pamata XVI pielikuma A daļā norādītie produkti tiek klasificēti kopējā muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

a)

FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Savienības muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā. Ja iepriekš norādītās cenas ir par vairāk nekā 8 % augstākas par standarta vērtību, kas tiek piemērota attiecīgajam produktam laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā, importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteiktais nodrošinājums. Šajā nolūkā ievedmuitas nodokļa summa, kas par produktiem var būt beigās jāmaksā, ir nodokļa summa, kas importētājam būtu jāsamaksā, ja attiecīgo produktu klasificētu, pamatojoties uz attiecīgo standarta vērtību, vai

b)

muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodokli ietur tā, kā paredzēts 136. panta 1. punktā. Tādā gadījumā importētājs sniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteikto nodrošinājumu, kas ir vienāds ar ievedmuitu, kāda tam būtu bijusi jāmaksā, ja produktu klasifikācija būtu veikta, pamatojoties uz standarta ievešanas vērtību, kas piemērojama attiecīgajai partijai, vai

c)

standarta ievešanas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šās regulas 136. pantu.

2.   Iekļuves cena, uz kuras pamata XVI pielikuma B daļā norādītie produkti tiek klasificēti kopējā muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

a)

FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Savienības muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas muitas deklarācijas sagatavošanas brīdī. Ja muitas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgs nodrošinājums saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. pantu, importētājam ir jāiemaksā nodrošinājums, kas ir vienāds ar maksimālo nodokļa summu, kura piemērojama attiecīgajam produktam, vai

b)

muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodokli ietur tā, kā paredzēts 136. panta 1. punktā. Tādā gadījumā importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. pantā noteiktais nodrošinājums, kas ir vienāds ar maksimālo attiecīgajam produktam piemērojamo ievedmuitu.

3.   Ja iekļuves cena ir aprēķināta, pamatojoties uz produktu FOB cenu izcelsmes valstī, muitas vērtību aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pārdošanas apjomu par minēto cenu.

Ja iekļuves cena tiek aprēķināta saskaņā ar kādu no procedūrām, kas noteiktas 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā, muitas vērtība tiek aprēķināta tāpat, kā iekļuves cena.

4.   Importētāja rīcībā ir viens mēnesis, skaitot no attiecīgo produktu pārdošanas, ievērojot četru mēnešu limitu no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka partija ir pārdota saskaņā ar nosacījumiem, kas apstiprina 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā norādīto cenu pareizību, vai noteiktu muitas vērtību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā. Ja netiek ievērots kāds no šiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts, neskarot 5. punkta piemērošanu.

Iemaksāto nodrošinājumu atmaksā, ja muitas iestādēm tiek sniegti pietiekami pierādījumi par realizācijas nosacījumiem.

Pretējā gadījumā nodrošinājums tiek konfiscēts, samaksājot ievedmuitu.

5.   Pamatojoties uz importētāja pienācīgi pamatotu lūgumu, dalībvalsts kompetentās iestādes par maksimāli trim mēnešiem var pagarināt 4. punktā noteikto četru mēnešu limitu.

6.   Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes atklāj, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo ievedmuitu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Atgūstamajai ievedmuitai vai atlikušajai atgūstamajai ievedmuitai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces tika laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   iedaļa

Papildu ievedmuita

138. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 141. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli, turpmāk – “papildu nodoklis”, var piemērot XVIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.   Apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, ir uzskaitīti XVIII pielikumā.

139. pants

Daudzuma paziņošana

1.   Par katru no XVIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un norādītajiem periodiem dalībvalstis informē Komisiju par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā, izmantojot preferenciālās ievešanas uzraudzības metodi, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā.

Šo paziņojumu nosūta vēlākais līdz pulksten 12.00 pēc Briseles laika katru trešdienu par daudzumu, kas iepriekšējā nedēļā laists brīvā apgrozībā.

2.   Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, kuras iesniedz par produktiem, uz ko attiecas šī iedaļa, un kuras muitas iestādes pēc deklarētāja lūguma var pieņemt, ja tajās nav ietvertas noteiktas ziņas, kas norādītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. pielikumā, papildus minētās regulas 254. pantā norādītajām ziņām ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 260. pantā norādītā vienkāršotā deklarēšanas procedūra, papildus citām prasībām vienkāršotajās deklarācijās ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 263. pantā norādītā vietējā muitošanas procedūra, minētās Regulas 266. panta 1. punktā norādītajā paziņojumā muitas iestādēm ietver visus preču identifikācijai vajadzīgos datus, kā arī norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

To produktu ievedumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa, netiek piemērots Regulas (EEK) Nr. 2454/93 266. panta 2.b punkts.

140. pants

Papildu nodokļa uzlikšana

1.   Ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz kādu no XVIII pielikumā norādītajiem produktiem un periodiem brīvā apgrozībā laistais daudzums pārsniedz atbilstošo apjomu, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, Komisija uzliek papildu nodokli, ja vien nepastāv iespēja, ka ievedumi varētu radīt traucējumus Savienības tirgū, vai arī to ietekme būtu nesamērīga ar paredzēto mērķi.

2.   Papildu nodokli uzliek par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka:

a)

to tarifa klasifikācija, kas noteikta saskaņā ar 137. pantu, paredz piemērot augstākos īpašos nodokļus, kas piemērojami attiecīgās izcelsmes ievedumiem,

b)

ievešana ir veikta papildu nodokļa piemērošanas periodā.

141. pants

Papildu nodokļa summa

Papildu nodoklis, ko uzliek saskaņā ar 140. pantu, ir vienas trešdaļas apmērā no muitas nodokļa, kas piemērojams attiecīgajam produktam saskaņā ar kopējo muitas tarifu.

Tomēr ievedumiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli piemērojamas tarifu preferences, papildu nodoklis ir vienas trešdaļas apmērā no īpašā nodokļa šim produktam, ja piemērojams 140. panta 2. punkts.

142. pants

Atbrīvojumi no papildu nodokļa

1.   No papildu nodokļa ir atbrīvotas:

a)

Preces, kas importētas atbilstoši tarifa kvotām, kas uzskaitītas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (19) 7. pielikumā (turpmāk tekstā “kombinētā nomenklatūra”),

b)

preces, kas atrodas ceļā uz Savienību atbilstoši 2. punktā noteiktajam.

2.   Tiek uzskatīts, ka preces atrodas ceļā uz Savienību, ja tās:

a)

izvestas no izcelsmes valsts pirms lēmuma pieņemšanas par papildu nodokļa uzlikšanu un

b)

tiek transportētas saskaņā ar transporta dokumentu, kas ir derīgs no iekraušanas vietas izcelsmes valstī līdz izkraušanas vietai Savienībā un sagatavots pirms papildu nodokļa uzlikšanas.

3.   Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādēm pieņemamus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 2. punkta prasības.

Tomēr šīs iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu nodokļa uzlikšanas, ja ir iesniegts kāds no šādiem dokumentiem:

a)   attiecībā uz jūras transportu— konosaments, kurā norādīts, ka iekraušana notikusi pirms attiecīgā datuma,

b)   attiecībā uz dzelzceļa transportu— pavadzīme, kuru izcelsmes valsts dzelzceļa iestādes pieņēmušas pirms attiecīgā datuma,

c)   autotransportam— autopārvadājumu līgums (CMR) vai cits tranzīta dokuments, kurš sastādīts izcelsmes valstī pirms minētā datuma, ja tiek ievēroti Savienības tranzīta vai kopējā tranzīta kontekstā noslēgtajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos formulētie noteikumi,

d)   attiecībā uz gaisa transportu— gaisa kravas pavadzīme, kurā norādīts, ka aviokompānija ir pieņēmusi preces pirms attiecīgā datuma.

V   SADAĻA

VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

143. pants

Kontroles pasākumi

Neskarot īpašos noteikumus šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ciktāl tādi vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un šās regulas piemērošanu. Tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, lai tie nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Jo īpaši tās nodrošina, lai:

a)

var pārbaudīt visus atbilstības kritērijus, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā, vai valsts stratēģijā;

b)

dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas atbild par pārbaužu veikšanu, ir pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai pārbaudes varētu veikt efektīvi; un

c)

ir paredzētas pārbaudes, lai novērstu nelikumīgu divkāršu finansējumu pasākumiem saskaņā ar šo regulu un citām Savienības vai valsts shēmām.

144. pants

Valsts noteiktas sankcijas

Neskarot citas sankcijas, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007, dalībvalstis paredz sankciju piemērošanu valstī attiecībā uz pārkāpumiem, kas pieļauti attiecībā uz šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktajām prasībām, un šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, lai tās nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

145. pants

Mākslīgi radīti apstākļi

Neskarot īpašos pasākumus, kas noteikti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1234/2007, nekādi maksājumi netiek piešķirti saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši apstākļus, kādi nepieciešami šādu maksājumu saņemšanai, ar mērķi gūt labumu pretrunā attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

146. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par paziņošanas saistību izpildi attiecībā uz katru no šādiem tematiem:

a)

ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām, kā paredzēts šās regulas 97. pantā,

b)

iekšējā tirgus augļu un dārzeņu ražotāju cenām, kā paredzēts šās regulas 98. pantā,

c)

to produktu cenām un daudzumiem, kas ievesti no trešām valstīm un ko pārdod reprezentatīvajos importa tirgos, kā noteikts šās regulas 134. pantā,

d)

importa apjomi, kas laisti brīvā apgrozībā, kā noteikts šās regulas 139. pantā.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgās iestādes izraudzīšanu un iesniedz šās iestādes kontaktinformāciju, kā arī ziņo par izmaiņām šajā informācijā.

Sarakstu ar izraudzītajām iestādēm vai struktūrām, kurā ir norādīti to nosaukumi un adreses, dara pieejamus dalībvalstīm un sabiedrībai ar visiem iespējamiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestas informācijas sistēmas, tostarp publicējot internetā.

3.   Neskarot īpašus šās regulas noteikumus, visus dalībvalstu paziņojumus Komisijai saskaņā ar šo regulu veic elektroniski, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija dara pieejamu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai struktūrām, un ievērojot Komisijas norādīto formātu.

Neskarot 5. punktu, paziņojumus, kas nav iesniegti ar pirmajā daļā norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neiesniegtiem.

4.   Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu šajā regulā noteiktos paziņošanas termiņus.

5.   Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (20) 14. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.

147. pants

Acīmredzamas kļūdas

Jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai pieteikumu, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ieskaitot atbalsta pieteikumus, var labot jebkurā laikā pēc tā iesniegšanas, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

148. pants

Nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļi

Ja saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1234/2007 ir jāpiemēro kādas sankcijas vai jāatsauc kāds labums vai atzīšana, šīs sankcijas nepiemēro un atsaukšanu neveic nepārvaramas varas apstākļos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 73/2009 31. panta izpratnē.

Tomēr par nepārvaramas varas gadījumu ir jāpaziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, iesniedzot tās prasītos pierādījumus desmit darbadienu laikā no dienas, kad attiecīgā persona to spēj izdarīt.

149. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EK) Nr. 1580/2007.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1580/2007 134. pants paliek spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un vajadzības gadījumā lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas XIX pielikumā.

150. pants

Pārejas noteikumi

1.   Darbības programmas, kurās izmanto Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 3. punkta a) apakšpunktu, var turpināt īstenot līdz to pabeigšanai, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteikumiem, kas bija spēkā pirms 2008. gada 1. janvāra.

2.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 6. punktu, tie noteikumi par pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem, kurus turpina piemērot attiecībā uz izejvielām, kas saražotas to dalībvalstu teritorijā, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar minēto punktu papildus visiem attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, kas norādīti šās regulas II sadaļā, ir arī XX pielikumā uzskaitītajās Komisijas regulās ietvertie noteikumi.

3.   Atzīšanas plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktu tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Savienībā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, Savienības attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 349. pantā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 (21), finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pieņemtos atzīšanas plānus, kas sniedza iespējas atbilstīgi minētās regulas 14. panta 7. pantam un kas turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktu, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta a) apakšpunktā.

4.   Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārveido savas valsts stratēģijas, vēlākais, līdz 2011. gada 15. septembrim, lai:

a)

pienācīgi pamatotu to, kas uzskatāms par lielu attālumu, kā minēts 50. panta 7. punkta b) apakšpunktā,

b)

noteiktu to gada izdevumu maksimālo procentuālo daļu saskaņā ar darbības programmu, kas izlietoti darbībām, kas vērstas uz vides pārvaldību, veicot iepakošanas darbības, kā norādīts 60. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

5.   Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms dienas, kad stājas spēkā šī regula, var turpināt līdz to beigu datumam, neievērojot maksimālo procentuālo daļu, kas paredzēta 60. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

151. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

(3)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

(4)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

(5)  OV L 297, 21.11.1996., 46. lpp.

(6)  OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

(8)  OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.

(9)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

(11)  OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

(12)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(13)  OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

(14)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(15)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(16)  OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

(17)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(18)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(19)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(20)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(21)  OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

A   DAĻA

Vispārīgais tirdzniecības standarts

1.   Minimālās kvalitātes prasības

Ņemot vērā pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

faktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez lieka virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

Produktu stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un pārkraušanu,

tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

2.   Prasības attiecībā uz gatavību

Produktiem jābūt pietiekami attīstītiem, bet tie nedrīkst būt pārāk nobrieduši, un augļiem jābūt pietiekami gataviem, bet tie nedrīkst būt pārgatavojušies.

Produktu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

3.   Pielaide

Katrai partijai tiek pieļauti 10 % produktu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produktu daudzuma var būt iepuvuši produkti.

4.   Norāde par produkta izcelsmes valsti

Pilns izcelsmes valsts nosaukums (1). Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts, marķējums ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā patērētājam saprotamā galamērķa valsts valodā. Citiem produktiem marķējumā izmanto valodu, ko saprot galamērķa valsts patērētāji.

B   DAĻA

Specifiskie tirdzniecības standarti

1. DAĻA.   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ĀBOLIEM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu āboliem, kuri izaudzēti no Malus domestica Borkh. un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, āboliem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; produkcija, kas ir iepuvusi vai sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

faktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

tiem nedrīkst novērot stiklošanos, izņemot attiecībā uz Fuji un to hibrīdiem,

bez nedabiska virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

Ābolu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Āboliem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Ābolu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi saskaņā ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Lai pārbaudītu atbilstību prasībām attiecībā uz gatavību, var izmantot vairākus parametrus (piem., morfoloģisko aspektu, garšu, stingrumu un refraktometriski noteikto Briksa skaitli).

C.   Klasifikācija

Ābolus iedala trīs šķirās:

i)   Augstākā šķira

Šās šķiras āboliem jābūt ar īpaši augstu kvalitāti. Tiem jābūt ar savai šķirnei raksturīgajām īpašībām (2) un ar nebojātu kātu.

Āboliem ir jābūt ar skaidri redzamām šai šķirnei raksturīgās virsmas krāsas īpašībām:

3/4 no kopējās virsmas jābūt sarkanā krāsā, ja tie atbilst A krāsu grupai,

1/2 no kopējās virsmas jābūt jaukti sarkanā krāsā, ja tie atbilst B krāsu grupai,

1/3 no kopējās virsmas jābūt viegli sarkanā, sārtā vai svītrainā krāsojumā, ja tie atbilst C krāsu grupai.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

ļoti nelieli miziņas defekti,

ļoti viegls rūsinājums (3), kā piemēram:

brūni plankumi, kas nedrīkst būt citur, kā tikai uz virsmas pie kātiņa iedobuma, un kas nedrīkst būt raupji, un/vai

vieglas, atsevišķas rūsinājuma pēdas.

ii)   I šķira

Šās šķiras āboliem jābūt labas kvalitātes. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām (4).

Ābolos ir jābūt ar skaidri redzamām šai šķirnei raksturīgajam minimāli nepieciešamajām virsmas krāsas īpašībām:

1/2 no kopējās virsmas jābūt sarkanā krāsā, ja tie atbilst A krāsu grupai,

1/3 no kopējās virsmas jābūt jaukti sarkanā krāsā, ja tie atbilst B krāsu grupai,

1/10 no kopējās virsmas jābūt viegli sarkanā, sārtā vai svītrainā krāsojumā, ja tie atbilst C krāsu grupai.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iepakojumā:

nelielas formas nepilnības,

nelieli attīstības trūkumi,

neliels krāsojuma defekts,

1 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā bez krāsojuma izmaiņām.

nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz:

2 cm garumā garenas formas bojājumiem,

1 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2 no augļa kopējās virsmas,

neliels rūsinājums (5), kā piemēram:

brūni plankumi, kas drīkst būt nedaudz ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/5 no kopējās augļa virsmas, un ļoti nekontrastē ar vispārējo augļa krāsojumu, un/vai

blīvs rūsinājums nedrīkst pārsniegt 1/20 no kopējās augļa virsmas, taču plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopumā nedrīkst pārsniegt 1/5 no kopējās augļa virsmas.

Auglis var būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst āboli, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu iebojājumu.

Ja āboli saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

attīstības trūkumi,

krāsojuma defekti,

1,5 cm2 no augļa kopējās virsmas nelielu sasitumu gadījumā ar nelielām krāsojuma izmaiņām.

mizas defekti, kuri nepārsniedz:

4 cm garumā garenas formas bojājumiem,

2,5 cm2 no augļa kopējās virsmas citu bojājumu gadījumā, izņemot kraupja plankumus (Venturia inaequalis), kuru kopējā virsma nedrīkst pārsniegt 1 cm2 no augļa kopējās virsmas,

neliels rūsinājums (6), kā piemēram:

brūni plankumi, kas drīkst būt ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma un drīkst būt nedaudz raupji, un/vai

plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/2 no kopējās augļa virsmas, un ļoti nekontrastē ar vispārējo augļa krāsojumu, un/vai

blīvs rūsinājums, kas nedrīkst pārsniegt 1/3 no kopējās augļa virsmas, taču

plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopumā nedrīkst pārsniegt 1/2 no kopējās augļa virsmas.

III.   NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc svara.

Minimālais izmērs ir 60 mm, ja mēra pēc diametra, vai 90 g, ja mēra pēc svara. Pieļaujami mazāka izmēra augļi, ja augļa šķīstošās sausnas saturs ir vienāds vai lielāks par 10,5 Brix un diametrs nav mazāks par 50 mm vai svars — par 70 g.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidību, izmēra atšķirības starp produkciju, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)

augļiem, kurus mēra pēc diametra:

5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 10 mm, un

10 mm I šķiras brīvi sabērtiem augļiem iepakojumā vai fasētiem produktiem. Tomēr Bramley's Seedling (Bramley, Triomphe de Kiel) un Horneburger šķirnes āboliem diametra atšķirības var sasniegt 20 mm, vai

b)

augļiem, kurus mēra pēc svara:

augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās.

Diapazons (g)

Atšķirība svarā (g)

70-90

15 g

91-135

20 g

136-200

30 g

201-300

40 g

>300

50 g

I šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai tirdzniecības iepakojumā:

Diapazons (g)

Viendabīgums (g)

70-135

35

136-300

70

> 300

100

II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabīguma prasību nepiemēro.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujams, ka 10 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējās produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai arī ir iepuvusi.

iii)   II šķira

Pieļaujams, ka 10 % ābolu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējās produkcijas daudzuma var būt iepuvusi.

B.   Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % ābolu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šī pielaide neattiecas uz āboliem, kuru lielums:

atšķiras no minimālā diametra par 5 mm vai vairāk,

atšķiras no minimālā svara par 10 g vai vairāk.

V.   NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes āboliem.

Augstākās šķiras gadījumā viendabība attiecas arī uz krāsojumu.

Dažādu šķirņu ābolu maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pienācīgi aizsargāta. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru tīrsvars pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkcija ir pienācīgi aizsargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārienes.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta raksturojums

“Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses,

šķirnes nosaukums. Ja pārdošanas vienība satur dažādu šķirņu ābolu maisījumu, jānorāda visu šķirņu nosaukumi.

Šķirnes nosaukumu var aizstāt ar sinonīmu. Hibrīda nosaukumu vai tirdzniecības nosaukumu var sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (7) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu āboli, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira,

lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja augļi ir šķiroti pēc lieluma, ir jānorāda:

a)

produkcijai, uz kuru attiecas viendabības prasības, kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālais un maksimālais svars;

b)

produkcijai, uz kuru neattiecas viendabības prasības, kā mazāko augļu diametrs iepakojumā, kuram seko “un vairāk nekā” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai — atbilstošos gadījumos — lielākā augļa diametrs iepakojumā.

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa malām.

Papildinājums

Papildināms ābolu šķirņu saraksts.

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstīgi to šķirnes pazīmēm.

Šķirnes

Hibrīdi

Sinonīmi

Krāsojuma grupa

Rūsinājums

African Red

 

 

B

 

Akane

 

Tohoku 3

B

 

Alborz Seedling

 

 

C

 

Aldas

 

 

B

 

Alice

 

 

B

 

Alkmene

 

Early Windsor

C

 

Alro

 

 

B

 

Alwa

 

 

B

 

Amasya

 

 

B

 

Angold

 

 

C

 

Antej

 

Antei

B

 

Apollo

 

Beauty of Blackmoor

C

 

Arkcharm

 

Arkansas Nr. 18, A 18

C

 

Arlet

 

 

B

R

Aroma

 

 

C

 

Piem. Aroma hibrīdi

 

C

 

Amorosa

 

C

 

Auksis

 

 

B

 

Beacon

 

 

A

 

Belfort

 

Pella

B

 

Belle de Boskoop

 

 

 

R

Piem., Belle de Boskoop hibrīdi

 

 

R

Boskoop rouge

Red Boskoop

Roter

Boskoop

 

R

Belle fleur double

 

 

 

 

Belorrusskoje

Maļinovoje

 

Belorusskoe Malinovoe, Byelorusskoe Malinovoe

B

 

Berlepsch

 

Freiherr von Berlepsch

C

 

Piem., Berlepsch hibrīdi

 

C

 

Berlepsch rouge

Red Berlepsch, Roter Berlepsch

C

 

Blushed Golden

 

 

 

 

Bogatir

 

Bogatyr

 

 

Bohemia

 

 

B

 

Braeburn

 

 

B

 

Piem., Braeburn hibrīdi.

 

B

 

Hidala

 

B

 

Joburn

 

B

 

Lochbuie Red Braeburn

 

B

 

Mahana Red

 

B

 

Mariri Red

 

B

 

Redfield

 

B

 

Royal Braeburn

 

B

 

Bramley's Seedling

 

Bramley, Triomphe de Kiel

 

 

Brettacher Sämling

 

 

 

 

Calville Groupe des

 

 

 

 

Cardinal

 

 

B

 

Carola

 

Kalco

C

 

Caudle

 

 

B

 

Charden

 

 

 

 

Charles Ross

 

 

 

 

Civni

 

 

B

 

Coromandel Red

 

Corodel

A

 

Cortland

 

 

B

 

Cox's Orange Pippin

 

Cox orange

C

R

Piem. Cox's Orange Pippin

 

C

R

Cherry Cox

 

C

R

Crimson Bramley

 

 

 

 

Cripps Pink

 

 

C

 

Piem. Cripps Pink hibrīdi

 

C

 

Pink Rose

 

C

 

Rosy Glow

 

C

 

Ruby Pink

 

C

 

Cripps Red

 

 

C* (8)

 

Dalinbel

 

 

B

R

Delblush

 

 

 

 

Delcorf

 

 

C

 

Piem., Delcorf hibrīdi

 

C

 

Dalili

 

C

 

Monidel

 

C

 

Delgollune

 

 

B

 

Delicious ordinaire

 

Ordinary Delicious

B

 

Deljeni

 

 

 

 

Delikates

 

 

B

 

Delor

 

 

C

 

Discovery

 

 

C

 

Doč Melbi

 

Doch Melbi

C

 

Dunn's Seedling

 

 

 

R

Dykmanns Zoet

 

 

C

 

Egremont Russet

 

 

 

R

Elan

 

 

 

 

Elise

 

Red Delight

A

 

Ellison's orange

 

Ellison

C

 

Elstar

 

 

C

 

Piem., Elstar hibrīdi

 

 

 

Bel-El

 

C

 

Daliest

 

C

 

Daliter

 

C

 

Elshof

 

C

 

Elstar Armhold

 

C

 

Elstar Reinhardt

 

C

 

Goedhof

 

C

 

Red Elstar

 

C

 

Valstar

 

C

 

Empire

 

 

A

 

Falstaff

 

 

C

 

Fiesta

 

Red Pippin

C

 

Florina

 

 

B

 

Forele

 

 

B

 

Fortune

 

 

 

R

Fuji

 

 

B

 

Piem., Fuji hibrīdi

 

B

 

Kiku

 

B

 

Gala

 

 

C

 

Piem., Gala hibrīdi

 

C

 

Annaglo

 

C

 

Baigent

 

C

 

Galaxy

 

C

 

Mitchgala

 

C

 

Obrogala

 

C

 

Regala

 

C

 

Regal Prince

 

C

 

Tenroy

 

C

 

Garcia

 

 

 

 

Ginger Gold

 

 

 

 

Gloster

 

 

B

 

Goldbohemia

 

 

 

 

Golden Delicious

 

 

 

 

Piem., Golden Delicious. hibrīdi

 

 

 

Golden Russet

 

 

 

R

Golden Supreme

 

Gradigold, Golden Extreme

 

 

Goldrush

 

Coop 38

 

 

Goldstar

 

 

 

 

Granny Smith

 

 

 

 

Gravensteiner

 

Gravenstein

 

 

Piem., Gravensteiner hibrīdi

 

 

 

Gravenstein rouge

Red Gravenstein, Roter Gravensteiner

 

 

Greensleeves

 

 

 

 

Holsteiner Cox

 

Holstein

 

R

Piem., Holsteiner Cox hibrīdi

 

 

R

Holstein rouge

Red Holstein, Roter Holsteiner Cox

 

R

Honeycrisp

 

 

C

 

Honey gold

 

 

 

 

Horneburger

 

 

 

 

Howgate Wonder

 

Manga

 

 

Idared

 

 

B

 

Iedzēnu

 

 

B

 

Ilga

 

 

B

 

Ingrid Marie

 

 

B

R

Iron

 

 

C

 

Isbranica

 

 

C

 

Jacob Fisher

 

 

 

 

Jacques Lebel

 

 

 

 

Jamba

 

 

C

 

James Grieve

 

 

 

 

Piem., James Grieve hibrīdi

 

 

 

James Grieve rouge

Red James Grieve

 

 

Jarka

 

 

C

 

Jerseymac

 

 

B

 

Jester

 

 

 

 

Jonagold  (9)

 

 

C

 

Piem., Jonagold hibrīdi

 

C

 

Crowngold

 

C

 

Daligo

 

C

 

Daliguy

Jonasty

C

 

Dalijean

Jonamel

C

 

Decosta

 

C

 

Jomar

 

C

 

Jomured

Van de Poel

C

 

Jonabel

 

C

 

Jonabres

 

C

 

Jonagold Boerekamp

 

C

 

Jonagold 2000

Excel

C

 

Jonagored Supra

 

C

 

Jonaveld

 

C

 

King Jonagold

 

C

 

New Jonagold

Fukushima

C

 

Novajo

Veulemanns

C

 

Primo

 

C

 

Red Jonaprince

 

C

 

Romagold

Surkijn

C

 

Rubinstar

 

C

 

Schneica

Jonica

C

 

Wilmuta

 

C

 

Jonalord

 

 

C

 

Jonathan

 

 

B

 

Julia

 

 

B

 

Jupiter

 

 

 

 

Karmijn de Sonnaville

 

 

C

 

Katja

 

Katy

B

 

Kent

 

 

 

R

Kidd's orange red

 

 

C

R

Kim

 

 

B

 

Koit

 

 

C

 

Koričnoje

Novoje

 

Korichnoe Novoe, Korichnevoe Novoe

C

 

Kovaļenkovskoje

 

Kovalenkovskoe

B

 

Krameri Tuvioun

 

 

B

 

Kulikovskoje

 

 

B

 

Lady Williams

 

 

B

 

Lane's Prince Albert

 

 

 

 

Laxton's Superb

 

 

C

R

Ligol

 

 

B

 

Lobo

 

 

B

 

Lodel

 

 

A

 

Lord Lambourne

 

 

C

 

Maigold

 

 

B

 

McIntosh

 

 

B

 

Meelis

 

 

B

 

Melba

 

 

C

 

Melodie

 

 

B

 

Melrose

 

 

C

 

Meridian

 

 

C

 

Moonglo

 

 

C

 

Morgenduft

 

Imperatore

B

 

Mutsu

 

 

 

 

Noris

 

 

B

 

Normanda

 

 

C

 

Nueva Europa

 

 

C

 

Nueva Orleans

 

 

B

 

Odin

 

 

B

 

Ontario

 

 

B

 

Orlik

 

 

B

 

Orlovskoje Polosatoje

 

 

C

 

Ozark Gold

 

 

 

 

Paula Red

 

 

B

 

Pero de Cirio

 

 

 

 

Piglos

 

 

B

 

Pikant

 

 

B

 

Pikkolo

 

 

C

 

Pilot

 

 

C

 

Pimona

 

 

C

 

Pinova

 

 

C

 

Pirella

 

 

B

 

Piros

 

 

C

 

Prima

 

 

B

 

Rafzubex

 

 

A

 

Rafzubin

 

 

C

 

Rajka

 

 

B

 

Rambour d'hiver

 

 

 

 

Rambour Franc

 

 

B

 

Reanda

 

 

B

 

Rebella

 

 

C

 

Red Delicious

 

 

A

 

Piem., Red Delicious hibrīdi

 

A

 

Erovan

Early Red

One

A

 

Fortuna Delicious

 

A

 

Oregon

Oregon Spur Delicious

A

 

Otago

 

A

 

Red Chief

 

A

 

Red King

 

A

 

Red Spur

 

A

 

Red York

 

A

 

Richared

 

A

 

Royal Red

 

A

 

Shotwell Delicious

 

A

 

Stark Delicious

 

A

 

Starking

 

A

 

Starkrimson

 

A

 

Starkspur

 

A

 

Topred

 

A

 

Well Spur

 

A

 

Red Dougherty

 

 

A

 

Redkroft

 

 

A

 

Regal

 

 

A

 

Regina

 

 

B

 

Reglindis

 

 

C

 

Reine des Reinettes

 

Gold Parmoné, Goldparmäne

C

 

Reineta Encarnada

 

 

B

 

Reinette Rouge du Canada

 

 

B

 

Reinette d'Orléans

 

 

 

 

Reinette Blanche du Canada

 

Reinette du Canada, Canada Blanc, Kanadarenette, Renetta del Canada

 

R

Reinette de France

 

 

 

 

Reinette de Landsberg

 

 

 

 

Reinette grise du Canada

 

Graue Kanadarenette

 

R

Relinda

 

 

C

 

Remo

 

 

B

 

Renora

 

 

B

 

Resi

 

 

B

 

Resista

 

 

 

 

Retina

 

 

B

 

Rewena

 

 

B

 

Roja de Benejama

 

Verruga, Roja del Valle, Clavelina

A

 

Rome Beauty

 

Belle de Rome, Rome

B

 

Piem., Rome Beauty hibrīdi

 

B

 

Red Rome

 

B

 

Rosana

 

 

B

 

Royal Beauty

 

 

A

 

Rubin (Czech cultivar)

 

 

C

 

Rubin (Kazahstan cultivar)

 

 

B

 

Rubinola

 

 

B

 

Rudens Svītrainais

 

Osennee Polosatoe, Rudeninis Dryzuotasis, Rudens Svītrotais, Streifling, Streifling Herbst,Sügisjoonik, Syysjuovikas un daudzi citi

C

 

Saltanat

 

 

B

 

Sciearly

 

 

A

 

Scifresh

 

 

B

 

Sciglo

 

 

A

 

Sciray

 

GS48

A

 

Scired

 

 

A

R

Sciros

 

 

A

 

Selena

 

 

B

 

Shampion

 

 

B

 

Sidrunkollane Talioun

 

 

 

 

Sinap Orlovskij

 

 

 

 

Snygold

 

Earlygold

 

 

Sommerregent

 

 

C

 

Spartan

 

 

A

 

Splendour

 

 

A

 

St. Edmunds Pippin

 

 

 

R

Stark's Earliest

 

 

C

 

Štaris

 

Staris

A

 

Sturmer Pippin

 

 

 

R

Summerred

 

 

B

 

Sügisdessert

 

 

C

 

Sunrise

 

 

A

 

Sunset

 

 

 

R

Suntan

 

 

 

R

Sweet Caroline

 

 

C

 

Talvenauding

 

 

B

R

Tellisaare

 

 

B

 

Tiina

 

Tina

C

 

Topaz

 

 

B

 

Tydeman's Early Worcester

 

Tydeman's Early

B

 

Veteran

 

 

B

 

Vista Bella

 

Bellavista

B

 

Wealthy

 

 

B

 

Worcester Pearmain

 

 

B

 

York

 

 

B

 

Zarja Alatau

 

Zarya Alatau

 

 

Zailijskoje

 

Zailiyskoe

B

 

Žigulovskoje

 

Zhigulovskoe

C

 

2. DAĻA.   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS CITRUSAUGĻIEM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz šādām augļu šķirnēm, ko klasificē kā “citrusaugļus” un kas patērētājiem jāpiegādā svaigi, un tas neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:

citroni, kas izaudzēti no sugām Citrus limon (L.) Burm. f.,

mandarīni (Citrus reticulata Blanco), tostarp sacumas (Citrus unshiu Marcow.), klementīni (Citrus clementina hort. ex Tanaka.), parastie mandarīni (Citrus deliciosa Ten.) un tanžerīni (Citrus tangerina Tan.), kas izaudzēti no minētajām sugām un to hibrīdiem,

apelsīni, kas izaudzēti no sugām Citrus sinensis (L.) Osbeck,

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:

veseliem,

bez sasitumiem un/vai plaisām, aizaugušiem iegriezumiem,

nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

faktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

bez sačokurošanās un dehidratācijas pazīmēm,

bez aukstuma vai sala radītiem bojājumiem,

bez nedabiska virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

Citrusaugļa attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tas varētu:

izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

to varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Citrusaugļiem jābūt sasniegušiem nepieciešamo attīstības un gatavības pakāpi, ņemot vērā kritērijus, atbilstoši šķirnes īpatnībām, novākšanas laikam un audzēšanas vietas īpatnībām.

Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem rādītājiem katrai turpmāk minētajai sugai:

minimālais sulas saturs,

minimālais kopējais šķīstošo cietvielu saturs, t. i., minimālais cukura daudzums,

minimālā cukura/skābes attiecība (10),

krāsojums.

Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai pēcbriedes gaitā citrusaugļi sasniegtu šķirnei atbilstošu krāsu piegādes galapunktā.

 

Minimālais sulas saturs

(procentos)

Minimālais cukura saturs

Brix)

Minimālā cukura/skābes attiecība

Krāsojums

Citroni

20

 

 

Tam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Tomēr pieļaujami augļi zaļā krāsā (bet ne tumši zaļi), ja to sulas saturs atbilst minimālajām prasībām

Sacumas, klementīni, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

Sacumas

33

 

6.5:1

Vismaz vienai trešdaļai no augļa virsmas jābūt šķirnei raksturīgajā krāsā

Klementīni

40

 

7.0:1

Citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

33

 

7.5:1

 

Apelsīni

Sarkanie apelsīni:

30

 

6.5:1

Tam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Tomēr ir atļauti augļi gaiši zaļā krāsā, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no kopējās augļa virsmas, ja tas atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz sulas saturu.

Apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu, nobriešanas perioda laikā var būt zaļā krāsā, kas pārsniedz vienu piektdaļu no kopējās virsmas, ja tas atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz sulas saturu.

Navel grupas apelsīni

33

 

6.5:1

Citas šķirnes

35

 

6.5:1

Mosambi, Sathgudi un Pacitan ar vairāk nekā vienu piektdaļu virsmas zaļā krāsā

33

 

 

Citas šķirnes ar vairāk nekā vienu piektdaļu virsmas zaļā krāsā

45

 

 

Citrusaugļus, kas atbilst šai prasībai attiecībā uz gatavību, var “nogatavināt”. Šī apstrāde ir atļauta tikai tad, ja nemainās pārējās dabiskās organoleptiskās īpašības.

C.   Klasifikācija

Citrusaugļus iedala trīs šķirās:

i)   Augstākā šķira:

Šās šķiras citrusaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Šās šķiras citrusaugļiem jābūt labas kvalitātes. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

nelielas formas nepilnības,

nelieli defekti krāsojumā, tostarp neliels saules apdegums,

nelieli pakāpeniski mizas bojājumi, ja tie neskar mīkstumu,

nelieli mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums,

nelieli aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi,

viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas kopumā neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Drīkst pieļaut šādas nepilnības, ja citrusaugļi saglabā savas būtiskās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu:

formas nepilnības,

krāsojuma izmaiņas, tostarp saules apdegums,

ievērojami mizas bojājumi, ja tie neskar mīkstumu,

nelieli mizas bojājumi, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, sudrabplēksnes, rūsinājums vai kaitēkļu radītie bojājumi,

aprētojuši bojājumi, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai pārkraušanas izraisīti bojājumi u. c.,

virspusēji aprētojuši mizas bojājumi,

grumbuļaina miza,

viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

III.   NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc skaita.

A.   Minimālais lielums

Lielumiem ir jābūt vismaz šādiem:

Augļi

Diametrs (mm)

Citroni

45

Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

45

Klementīni

35

Apelsīni

53

B.   Viendabīgums

Citrusaugu mērīšanā var izmantot vienu no šādām metodēm:

a)

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, lieluma diapazons produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks nekā 60 mm,

15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir lielāks nekā 60 mm vai ir 60 mm, bet ir mazāks nekā 80 mm

20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir lielāks nekā 80 mm vai ir 80 mm, bet ir mazāks nekā 110 mm,

augļiem, kuru diametrs ir 110 mm vai ir lielāks par 110 mm, nav ierobežojumu attiecībā uz diametru atšķirībām.

b)

Ja lieto lieluma kodus, jāievēro turpmāk dotajā tabulā noteiktie kodi un lielumu kategorijas.

 

Lieluma kods

Diametrs (mm)

Citroni

0

79 - 90

1

72 - 83

2

68 - 78

3

63 - 72

4

58 - 67

5

53 - 62

6

48 - 57

7

45 - 52

Sacumas, klementīni un citas mandarīnu šķirnes un hibrīdi

1 - XXX

78 un vairāk

1 - XX

67 - 78

1 vai 1 - X

63 - 74

2

58 - 69

3

54 - 64

4

50 - 60

5

46 - 56

6 (11)

43 - 52

7

41 - 48

8

39 - 46

9

37 - 44

10

35 - 42

Apelsīni

0

92 – 110

1

87 – 100

2

84 – 96

3

81 – 92

4

77 – 88

5

73 – 84

6

70 – 80

7

67 – 76

8

64 – 73

9

62 – 70

10

60 – 68

11

58 – 66

12

56 – 63

13

53 – 60

Lieluma viendabīgumu panāk, izmantojot iepriekšminēto lielumu skalu, ja vien nav šādu citādu noteikumu:

Augļiem konteineros un tirdzniecības iepakojumos ar maksimālo neto svaru 5 kg maksimālā lielumu starpība nedrīkst pārsniegt diapazonu, ko aprēķina, apvienojot trīs secīgus lielumus lielumu skalā.

c)

Lielumu atšķirībai augļiem, ko šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira:

Pieļaujams, ka 5 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujams, ka 10 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii)   II šķira

Pieļaujams, ka 10 % citrusaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B.   Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: pieļaujami 10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas atbilst izmēram tieši zem un/vai virs tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs izmēri), kas norādīts uz iepakojuma.

10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo lielumu:

Augļi

Diametrs (mm)

Citroni

43

Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi

43

Klementīni

34

Apelsīni

50

V.   NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļi.

Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīts krāsojuma viendabīgums.

Dažādu šķirņu citrusaugu maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katram attiecīgajam veidam ir vienāda šķirne, tirdzniecības tips un izcelsme.

Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija būtu pienācīgi aizsargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkcijas, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss, jauns papīrs bez smaržas (12).

Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu (13).

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem. Tomēr ir pieļaujams, ka auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.

VI.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur turpmāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

tikai fasējumiem – ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkcijas raksturojums

Sugas vispārpieņemtais nosaukums, ja produkcija nav redzama no ārpuses.

Šķirnes nosaukums apelsīniem.

Mandarīnu grupai:

Sacumas: “sacumas”, kam var sekot šķirnes nosaukums.

Klementīni: “klementīni”, kam var sekot šķirnes nosaukums un, ja nepieciešams, norāde “bez sēklām” bezsēklu klementīniem (bez sēklām), klementīni (ar 1 līdz 10 sēklām) vai klementīni “ar sēklām” klementīniem ar vairāk nekā 10 sēklām.

Citi mandarīni un to hibrīdi: šķirnes nosaukums.

“Citrusaugļu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums un vispārpieņemtie dažādu sugu nosaukumi, ja maisījumā citrusaugļu sugas būtiski atšķiras.

“Bezsēklu” (nav obligāti) (14).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (15) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu šķirņu citrusaugļi, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās šķirnes nosaukumam.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts kā:

Minimālie un maksimālie lielumi (mm) vai

Lieluma kods (kodi), kam var sekot minimālais vai maksimālais lielums vai skaits.

Nepieciešamības gadījumā norāde uz konservantiem vai citām ķīmiskām vielām, kas izmantotas pēc ražas novākšanas.

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa malām.

3. DAĻA.   KIVIAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz kiviaugļu šķirnēm (pazīstamas arī kā Actinidia vai kivi), kas radušās no Actinidia chinensis (Planch.) un Actinidia deliciosa (A. Chev., C.F. Liang un A.R. Ferguson), patērētājam tās jāpiegādā svaigā veidā, un neattiecas uz kiviaugļiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības kiviaugļiem pēc to apstrādes un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kiviaugļiem jābūt:

veseliem (bet bez kātiņa),

nebojātiem; produkciju, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

faktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne savītušiem, ne ūdeņainiem,

pareizas formas, nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi,

bez nedabiska virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

Kiviaugļa attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tas varētu:

izturēt transportēšanu un apstrādāšanu un

tos varētu apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Kiviaugļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem.

Lai izpildītu šo prasību, augļiem iepakojumā ir jābūt vismaz tādā gatavības pakāpē, kas atbilst 6,2° pēc Briksa vai vidējam sausnas saturam jābūt vismaz 15 %, kam izplatīšanas uzsākšanas brīdī jāatbilst 9,5° pēc Briksa.

C.   Klasifikācija

Kiviaugļus iedala šādās trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šās šķiras kiviaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas defektus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt 0,8 vai lielākai.

ii)   I šķira

Šās šķiras kiviaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

neliels formas trūkums (bez izciļņiem vai deformācijām),

nelieli krāsojuma defekti,

nelieli mizas ārēji defekti, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 1 cm2,

neliela “Heivorda zīme” garenisku svītru veidā un bez novirzes.

Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt 0,7 vai lielākai.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst kiviaugļi, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem defektiem.

Ja produkts saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

formas defekti,

krāsojuma defekti,

mizas defekti, piemēram, nelielas plaisas vai ieskrambājumi, ar nosacījumu, ka to kopējais laukums nepārsniedz 2 cm2,

vairākas izteiktas “Heivorda zīmes” ar nelielu izcilni,

viegli saspiedumi.

III.   NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa svara.

Minimālais svars ir 90 g augstākajai šķirai, 70 g I šķirai un 65 g II šķirai.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidību, lieluma svārstības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

10 g augļiem, kas vieglāki par 85 g,

15 g augļiem, kas sver 85 līdz 120 g,

20 g augļiem, kas sver 120 līdz 150 g,

40 g augļiem, kas sver 150 g un vairāk.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijas daļai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % kiviaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)   I šķira

Pieļaujams, ka 10 % kiviaugļu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tāda produkcija, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

iii)   II šķira

Pieļaujams, ka 10 % no kiviaugļu kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B.   Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: Visām šķirām ir pieļaujami 10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

Tomēr kiviaugļi nedrīkst svērt mazāk par 85 g attiecībā uz augstāko šķiru, 67 g attiecībā uz I šķiru un 62 g attiecībā uz II šķiru.

V.   NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kiviaugļus.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Kiviaugļi jāiepako tā, lai produkcija tiktu pienācīgi pasargāta.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkcijas, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iepakotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta raksturojums

“Kiviaugļi” un/vai “Actinidia”, ja saturs no ārpuses nav redzams,

Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (16) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts ar augļu minimālo un maksimālo svaru.

Augļu skaits (nav obligāts).

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa malām.

4. DAĻA.   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS SALĀTIEM UN KROKAINAJĀM UN PLATLAPU (BATAVIAN) ENDĪVIJĀM

I.   PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz:

to šķirņu salātiem, kas izaudzēti no

Lactuca sativa L. var. capitata L. (galviņsalātiem, ieskaitot kraukšķīgos un “Iceberg” tipa salātus),

Lactuca sativa L. var. longifolia Lam. (romiešu salātiem),

Lactuca sativa L. var. crispa L. (lapu salātiem),

šo šķirņu krustojumiem un

to šķirņu krokainajām endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. crispum Lam., un

to šķirņu platlapu endīvijām (Batavian), kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.,

kas patērētājam jāpiegādā svaigā veidā.

Šis standarts neattiecas uz produkciju, kas paredzēta rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu salātu lapu produktiem, uz salātiem ar sakņu kamolu vai uz salātiem podiņos.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, produkcijai jābūt:

veselai,

nebojātai; produkciju, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

tīrai un apgrieztai, t. i., praktiski bez augsnes vai cita audzēšanas substrāta un praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

svaigai pēc izskata,

faktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez bojājumiem, ko izraisījuši kaitēkļi,

neapvītušai,

bez ziednešiem, kas sākuši veidoties,

bez nedabiska virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja tas nopietni neietekmē salātu izskatu.

Saknēm jābūt nogrieztām cieši pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt tīrai un līdzenai.

Produkcijai jābūt normāli attīstītai. Produkcijas attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai to varētu

transportēt un pārkraut un

apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.

B.   Klasifikācija

Produkciju iedala divās šķirās, kas noteiktas turpmāk.

i)   I šķira

Šās šķiras produkcijai jābūt labā kvalitātē. Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Produkcijai jābūt arī:

ar labu formu,

stingrai, ņemot vērā audzēšanas paņēmienus un produkta tipu,

bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē piemērotību pārtikai,

sala nebojātai.

Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi izveidotu galviņu. Segtās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa var būt arī neliela.

Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela.

Krokaino endīviju un platlapu (Batavian) endīviju vidum jābūt dzeltenā krāsā.

ii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst produkcija, kura neatbilst I šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Produkcijai jābūt:

samērā labi izveidotai,

bez bojājumiem vai trūkumiem, kas ievērojami ietekmē piemērotību pārtikai.

Ja produkcija saglabā tai raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi trūkumi:

nelielas krāsojuma izmaiņas,

nelieli kaitēkļu izraisīti bojājumi.

Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela. Segtās platībās audzētiem salātiem galviņas var nebūt.

Romiešu salātiem galviņas var nebūt.

III.   NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības svara.

Lai nodrošinātu izmēra vienveidīgumu, izmēra svārstības produkcijā, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a)   salāti

40 g, ja vieglāko vienību svars ir mazāks par 150 g katrai vienībai,

100 g, ja vieglāko vienību svars ir 150–300 g katrai vienībai,

150 g, ja vieglāko vienību svars ir 300–450 g katrai vienībai,

300 g, vieglākā salātu auga svars ir lielāks par 450 g katrai vienībai.

b)   krokainās endīvijas un platlapu (Batavian) endīvijas

300 g.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tai produkcijai, kura neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   I šķira

Pieļaujams, ka 10 % no produkcijas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produkcijas daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām, vai produkcija, kurā ir iepuvuši produkti.

ii)   II šķira

Pieļaujams, ka 10 % vienību no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Šās pielaides robežās ne vairāk kā 2 % procenti no kopējā produkcijas daudzuma var būt iepuvuši produkti.

B.   Lieluma pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: visām šķirām ir pieļaujami 10 % produkcijas pēc skaita, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām.

V.   NOTEIKUMI PAR IZSKATU

A.   Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, tajā jābūt vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.

Dažādu šķirņu salātu un vai endīviju maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei, tirdzniecības veidam un vai krāsojumam ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Produkcijai jābūt iepakotai tā, lai tā tiktu pienācīgi pasargāta. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un veidam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktu.

Materiāliem, ko lieto iepakojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produkciju no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādiem datiem, kas uzrakstīti uz vienas iepakojuma puses, ir salasāmi, neizdzēšami marķēti un redzami no ārpuses:

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

To var aizstāt, norādot:

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, ar oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai izplatītāju un ko norāda cieši kopā ar norādi “Iesaiņotājs un/vai izplatītājs” (vai līdzvērtīgu abreviatūru);

tikai fasējumiem — ar Savienībā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgu norādi. vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst iepakotājam un/vai izplatītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru inspekcijas iestāde uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta raksturojums

“Salāti”, “Galviņsalāti”, “Batavia”, “Kraukšķīgie galviņsalāti (Iceberg)”, “Romiešu salāti”, “Lapu salāti” vai, piemēram, attiecīgā gadījumā “Ozollapu”, “Lollo bionda”, “Lollo rossa”, “Krokainās endīvijas” vai “Platlapu endīvijas” vai citi sinonīmi, ja saturs nav redzams no ārpuses,

Vajadzības gadījumā “Little gem” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

Vajadzības gadījumā “audzēti segtās platībās” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

Šķirnes nosaukums (nav obligāti).

“Salātu/endīviju maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījums ietver salātus un/vai endīvijas ar būtiski atšķirīgas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipus un/vai krāsojumu. Ja produkcijas saturs nav redzams no ārpuses, jānorāda pārdošanas vienībā esošo produktu krāsa, šķirne un/vai tirdzniecības tips un/vai krāsojums un produktu skaits iepakojumā.

C.   Produkcijas izcelsme

Izcelsmes valsts (17) un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma dažādas izcelsmes salāti un/vai endīvijas, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukumam.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

Šķira.

Lielums, kas izteikts kā katras vienības minimālais svars, vai vienību skaits iepakojumā.

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa malām.

5. DAĻA.   PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz persiku un nektarīnu šķirnēm, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. un Zucc., kuri tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai noteiktos īpašos noteikumus un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru persikiem un nektarīniem ir jābūt:

veseliem,

nebojātiem; produkcija, ko skārusi puve vai kas sabojājusies tā, ka kļuvusi nederīga patēriņam, nav pieļaujama,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

faktiski bez kaitēkļiem,

bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

pie kātiņa iedobuma auglis nedrīkst būt iešķelts,

bez nedabiska virsmas mitruma,

bez svešas smaržas un/vai garšas.

persiku un nektarīnu attīstības un nogatavošanas pakāpei jābūt tādai, lai tie/tos varētu:

izturēt transportēšanu un apstrādāšanu, un

apmierinošā stāvoklī nogādāt galamērķī.

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Augļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem. Mīkstuma minimālajam refraktometriski noteiktajam Briksa skaitlim ir jābūt 8 vai lielākam.

C.   Klasifikācija

Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās:

i)   “Augstākā” šķira

Šās šķiras persikiem un nektarīniem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot pavisam nelielus virsmas defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iesaiņojumā.

ii)   I šķira

Šās šķiras persikiem un nektarīniem jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām. Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli mizas defekti ar noteikumu, ka tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iesaiņojumā:

nelieli formas defekti,

nelieli attīstības trūkumi,

neliels krāsojuma defekts,

vājas spiediena pēdas, kas nepārsniedz 1 cm2 no kopējā virsmas laukuma,

nelieli mizas bojājumi, kuri nepārsniedz: