a)

to šīs regulas 3. panta 1. punkta definīcijā uzskaitīto organizāciju pienākumi, kuras nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus vienā vai vairākos lidlaukos, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/1139 darbības jomā;

b)

nosacījumi un procedūras šo organizāciju deklarāciju sniegšanai.

a)

Kompetentā iestāde, kas atbild par deklarāciju saņemšanu no organizācijas, kura sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus lidlaukā, ko aptver Regula (ES) 2018/1139, ir iestāde, kuru izraudzījusies dalībvalsts, kurā lidlauks atrodas.

b)

Atsevišķa apkalpošanas uz zemes organizācijas uzņēmumu grupa vai pašapkalpošanas veicējs gaisa kuģu ekspluatants, kuru galvenā darījumu vieta ir kādā dalībvalstī un kuri sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, iesniedz deklarāciju kompetentajai iestādei, ko izraudzījusies dalībvalsts, kurā ir organizācijas galvenā darījumu vieta.

c)

Šā punkta b) apakšpunktā minētās atsevišķās apkalpošanas uz zemes organizācijas uzņēmumu grupas galveno darījumu vietu nosaka pēc visiem šiem kritērijiem:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija atbild par pakalpojumu drošu sniegšanu saskaņā ar:

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija izstrādā rokasgrāmatu par apkalpošanu uz zemes saskaņā ar ORGH.DOC.110. punktu un darbojas saskaņā ar to.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nosaka standartus un mērķus drošai apkalpošanas uz zemes darbību veikšanai un izstrādā ekspluatācijas procedūras to sasniegšanai. Tā nosaka arī funkcijas, kas vajadzīgas minēto darbību veikšanai, arī to, kā šīs funkcijas pieņem lēmumus, to pilnvaras, uzdevumus un atbildību.

d)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka viss personāls, kas iesaistīts apkalpošanas uz zemes darbībās:

e)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija, veicot apkalpošanas uz zemes darbības, izmanto apkalpošanai uz zemes nepieciešamo aprīkojumu (AZA), tā izstrādā un īsteno sava AZA tehniskās apkopes programmu.

a)

ar minētā lidlauka ekspluatantu ir noslēgtas oficiālas vienošanās;

b)

apkalpošanas uz zemes organizācija ir deklarējusi kompetentajai iestādei savu darbību, izmantojot 1. papildinājumā iekļauto veidlapu.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija var izmantot pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem (AMC) alternatīvus Aģentūras pieņemtus atbilstības panākšanas līdzekļus (AltMoC), lai pierādītu atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

b)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija izmanto AltMoC, tā iesniedz kompetentajai iestādei minēto AltMoC sarakstu un laikus dara tos pieejamus kompetentajai iestādei uzraudzības vajadzībām.

c)

Ja kāda organizācija, kura sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī un kuras galvenā darījumu vieta ir kādā dalībvalstī, piemēro AltMoC lidlaukiem tikai vienā dalībvalstī, organizācija informē tikai minētās dalībvalsts kompetento iestādi. Ja tāda organizācija piemēro AltMoC visām savām darbības vietām dalībvalstīs, tā informē kompetento iestādi, ko izraudzījusi dalībvalsts, kurā atrodas tās galvenā darījumu vieta.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savas pārvaldības sistēmas ietvaros izstrādā, īsteno un uztur procesu, saskaņā ar kuru tiek pārvaldītas izmaiņas tās izveidotajos procesos, procedūrās un pakalpojumos. Ja izmaiņas tieši ietekmē tās spēju droši sniegt apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, tā nodrošina, ka:

b)

Ja izmaiņas ietekmē apkalpošanas uz zemes organizācijas deklarāciju, tā atjaunina deklarāciju un bez nepamatotas kavēšanās to iesniedz kompetentajai iestādei.

c)

Neatkarīgi no a) un b) apakšpunktā noteiktā novērtējums par plānoto izmaiņu radītajiem riskiem un ar to saistītā dokumentācija ir samērīga ar apkalpošanas uz zemes organizācijas lielumu un sarežģītību.

d)

Neatkarīgi no a), b) un c) apakšpunktā noteiktā gaisa kuģu ekspluatanti, kas sniedz pašpakalpojumus, un lidlauka ekspluatanti, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, tādu izmaiņu pārvaldībā, kas saistītas ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanu, var izmantot jau izveidotu izmaiņu pārvaldības procesu.

e)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savlaicīgi iesniedz kompetentajai iestādei attiecīgo dokumentāciju, kas attiecas uz a) apakšpunktā minēto, lai tā varētu veikt revīziju vai pārbaudi.

a)

tiek dota piekļuve visiem objektiem, dokumentiem, uzskaitei, datiem, procedūrām vai citiem materiāliem, kas attiecas uz organizācijas darbību;

b)

tiek atļauts veikt vai vērot ikvienu darbību, pārbaudi, testu, novērtējumu vai pasākumu kompleksu, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu.

a)

attiecīgā gadījumā – AltMoC sarakstu, kurus izmanto apkalpošanas uz zemes darbībām;

b)

organizācijas rokasgrāmatu par apkalpošanu uz zemes;

c)

citus dokumentus, ko kompetentā iestāde pieprasījusi, gatavojoties revīzijai vai pārbaudei.

a)

Ja kompetentā iestāde konstatē neatbilstību, apkalpošanas uz zemes organizācija kompetentās iestādes noteiktajā termiņā veic šādus pasākumus:

b)

Papildus a) apakšpunktā minētajam, ja organizācija, kas ietilpst vai neietilpst atsevišķā uzņēmumu grupā, sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās darbības vietas atbildīgā persona organizācijas galvenajam birojam tās galvenajā darījumu vietā dara zināmas minētajā darbības vietā konstatētās neatbilstības organizācijas pārvaldības sistēmas darbībā vai kādā tās komponentā un ar tām saistītos korektīvo pasākumu plānus un korektīvos pasākumus.

c)

Ja neatbilstība tieši ietekmē gaisa kuģa ekspluatanta vai lidlauka ekspluatanta iekšējo drošības risku vai pienākumus, apkalpošanas uz zemes organizācija bez nepamatotas kavēšanās informē lidlauka ekspluatantu un attiecīgos gaisa kuģu ekspluatantus par a) apakšpunktā uzskaitītajām darbībām un attiecīgā gadījumā šādas darbības ar tiem koordinē a) apakšpunktā minētajā termiņā.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija bez nepamatotas kavēšanās īsteno visus drošības pasākumus vai norādes par drošību, ko noteikusi kompetentā iestāde, lai nekavējoties reaģētu uz drošības problēmu.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija bez nepamatotas kavēšanās informē gaisa kuģa ekspluatantu, kuram tā sniedz pakalpojumus, un attiecīgos lidlauka ekspluatantus par a) apakšpunktā minēto pasākumu vai norāžu par drošību īstenošanu.

a)

Šā pielikuma ORGH.MGM.200. punktā minētās pārvaldības sistēmas ietvaros apkalpošanas uz zemes organizācija izveido un uztur Regulas (ES) Nr. 376/2014 un Regulas (ES) 2018/1139, kā arī to deleģēto un īstenošanas aktu prasībām atbilstošu sistēmu ziņošanai par atgadījumiem un notikumiem, kas saistīti ar drošību. Šī sistēma ietver obligātu un brīvprātīgu ziņošanu.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ziņo:

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija b) apakšpunktā minēto ziņojumu par atgadījumu nosūta arī tā lidlauka ekspluatantam, kurā noticis notikums, un skartajam gaisa kuģa ekspluatantam. Attiecīgā gadījumā ziņojumu nosūta arī gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam un jebkurai citai attiecīgai apkalpošanas uz zemes organizācijai, kas darbojas lidlaukā, kurā noticis atgadījums.

d)

Ziņojumi par atgadījumiem:

e)

Saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem apkalpošanas uz zemes organizācija attiecīgā gadījumā sagatavo turpmāku ziņojumu, kurā sniedz sīku informāciju par darbībām, ko tā plāno veikt, lai novērstu līdzīgus atgadījumus nākotnē, tiklīdz šīs darbības ir noteiktas. Turpmāko ziņojumu:

a)

ORGH.GEN.160. punktā minētā ziņošanas sistēma ietver nepieciešamos līdzekļus un procedūras, kas apkalpošanas uz zemes organizācijai ļauj uzlabot un veicināt apkalpošanas uz zemes pakalpojumu drošu sniegšanu un drošības kultūru organizācijā. Tā:

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācijai ir procedūras, kas attiecas uz:

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija veic pasākumus, lai vāktu informāciju par drošības problēmām saistībā ar ORGH.MGM.205. punktā minētajām darbībām, par kurām slēgti apakšlīgumi.

d)

Sistēma ziņošanai par drošības problēmām ir samērīga ar apkalpošanas uz zemes organizācijas lielumu un sarežģītību.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija īsteno procedūru, kas nodrošina, ka tās personāls:

b)

Šo procedūru iekļauj apkalpošanas uz zemes organizācijas pārvaldības sistēmā.

a)

Lai pārvaldītu drošības riskus, apkalpošanas uz zemes organizācija izstrādā un īsteno pārvaldības sistēmu, kas ir samērīga ar tās darbību veidu un sarežģītību, organizācijas lielumu un darbības kontekstu; tās mērķis ir pastāvīgi uzlabot šo sistēmu un nodrošināt drošības kultūras sekmēšanu organizācijā. Pārvaldības sistēma aptver visas sistēmas un procesus, kas vajadzīgi, lai apkalpošanas uz zemes organizācija varētu pildīt savus pienākumus.

b)

Pārvaldības sistēmā ir iekļauti šādi elementi:

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija dokumentē b) apakšpunkta 1.–7. punktā minētos pārvaldības sistēmas procesus.

d)

Neatkarīgi no a), b) un c) apakšpunktā noteiktā, ja apkalpošanas uz zemes organizācija ir daļa no juridiskas personas, kurai ir viens vai vairāki papildu sertifikāti, apstiprinājumi vai atļaujas vai kura deklarē savu darbību saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, apkalpošanas uz zemes organizācija var integrēt savu pārvaldības sistēmu tādā pārvaldības sistēmā, kādu jau ir izveidojusi saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami minētajam sertifikātam, apstiprinājumam, atļaujai vai attiecīgi deklarācijai.

a)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija savas darbības vai atbilstības šai regulai nolūkā noslēdz apakšlīgumus par pakalpojumiem vai precēm, kas nav sertificēti, apstiprināti, atļauti vai iekļauti deklarācijā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, minētos pakalpojumus sniedz vai minētās preces piegādā, tiklīdz apkalpošanas uz zemes organizācija ir piemērojusi drošības pārvaldības procesu tā riska pārvaldībai, ko minētie pakalpojumi vai preces rada organizācijas darbībai.

b)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija slēdz apakšlīgumus par pakalpojumiem vai precēm, kas ir sertificēti, atļauti, apstiprināti vai deklarēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un tās deleģētajiem un īstenošanas aktiem, organizācija, kas sniedz minētos pakalpojumus vai piegādā minētās preces, atbild par to drošumu saskaņā ar minētajai organizācijai piemērojamajiem ES aviācijas tiesību aktiem un attiecīgajām šīs regulas I vai II pielikuma prasībām.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina visu turpmāk minēto:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija norīko atbildīgo vadītāju. Šī persona:

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ieceļ vienu vai vairākas kompetentas personas, kas veic šādas funkcijas:

c)

Par drošības pārvaldības funkciju atbildīgā persona atbild par drošības pārvaldības sistēmas pārvaldību un īstenošanu visā apkalpošanas uz zemes organizācijā. Par šo funkciju atbildīgā persona darbojas neatkarīgi no citām funkcijām organizācijā, tai ir tieša piekļuve atbildīgajam vadītājam un citam vadošajam personālam visā, kas attiecas uz drošības jautājumiem, un tā sniedz pārskatu atbildīgajam vadītājam. Var piemērot šādu kārtību:

d)

Persona, kas atbild par apmācības par apkalpošanu uz zemes funkciju, ir atbildīga par apmācības un novērtēšanas programmas izstrādi un īstenošanu, kā arī par apkalpošanas uz zemes darbībās iesaistītā personāla kompetences uzturēšanu. Par šo funkciju atbildīgajai personai apmācības jautājumos ir tieša piekļuve atbildīgajam vadītājam un attiecīgajai vadībai.

e)

Par apkalpošanas uz zemes darbību funkciju atbildīgā persona ir atbildīga par visu apkalpošanas uz zemes darbību koordināciju un drošības darbību visos lidlaukos vai reģionālā mērogā, kā noteikusi apkalpošanas uz zemes organizācija un kā aprakstīts tās standartos un mērķos saskaņā ar ORGH.GEN.110. punkta c) apakšpunktu. Par šo funkciju atbildīgajai personai darbības jautājumos ir tieša piekļuve atbildīgajam vadītājam un attiecīgajai vadībai. Gaisa kuģu ekspluatanti, kam ir gaisa kuģa ekspluatanta apliecība un kas sniedz pašpakalpojumus, var integrēt šo funkciju jau izveidotā funkcijā, ko pilda persona, kuru organizācija iecēlusi darbībām uz zemes.

f)

Par kravas operāciju funkciju atbildīgā persona ir atbildīga par visu kravas operāciju koordinēšanu un drošības darbību visos lidlaukos vai reģionālā mērogā, kā noteikusi organizācija un kā aprakstīts tās standartos un mērķos saskaņā ar ORGH.GEN.110. punkta c) apakšpunktu.

g)

Papildus tam apkalpošanas uz zemes organizācija izveido šādas funkcijas:

h)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nosaka samērīgu skaitu uzraugošo funkciju, ņemot vērā organizācijas struktūru un nodarbināto darbinieku skaitu. Personas, kas veic uzraugošās funkcijas, koordinē, konsultē un nodrošina, ka komandas locekļi veic apkalpošanas uz zemes darbības saskaņā ar noteiktajiem standartiem un ekspluatācijas procedūrām, ieskaitot organizācijas rokasgrāmatu par apkalpošanu uz zemes. Personai vai personām, kas veic minētās funkcijas, ir precīzi noteikti pienākumi un atbildība, un tiek veikti citi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina, ka šīs personas var pildīt savus pienākumus. Uzraugošās funkcijas veic kompetentas personas, kurām ir prasmes nodrošināt apkalpošanas uz zemes darbību veikšanu saskaņā ar organizācijas standartiem, kas noteikti rokasgrāmatā par apkalpošanu uz zemes.

i)

Viena un tā pati persona var pildīt vairāk nekā vienu b), g) un h) apakšpunktā minēto funkciju, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

j)

Apkalpošanas uz zemes organizācijai ir pietiekams un kvalificēts personāls drošai apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar šo regulu.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina tādas infrastruktūras pieejamību, kas dod iespēju veikt un pārvaldīt visus šīs regulas I un II pielikumā paredzētos plānotos uzdevumus un darbības.

b)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija izmanto noliktavu tāda lidlauka teritorijā, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/1139 darbības jomā, lai uzglabātu un sagatavotu kravas vienības, kurās ir bīstami izstrādājumi, tiek ievērotas visas šīs prasības:

a)

ir pieejama rezerves sistēma, kas nodrošina darbības nepārtrauktību sistēmas nobrukuma gadījumā;

b)

dati ir viegli piekļūstami un izgūstami pēc pilnvarotu personu pieprasījuma;

c)

ja programmatūra ietver dokumentu izdošanu, tā atbilst ORGH.DOC.100. punkta prasībām;

d)

personāls ir apmācīts un kompetents izmantot programmatūru uzticēto uzdevumu veikšanai.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ORGH.GEN.105. punktā norādītajai kompetentajai iestādei iesniedz pienācīgi aizpildītu deklarāciju, ieskaitot pielikumu par katru lidlauku, kurā tā sniedz pakalpojumus.

b)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija izdara kādu no turpmāk minētajām izmaiņām, kas ietekmē deklarācijas saturu, tā par šīm izmaiņām paziņo kompetentajai iestādei un iesniedz grozītu deklarāciju:

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina atbilstību šai regulai un deklarācijā sniegtajai informācijai un nodrošina atbilstības nemainību visā savu darbību veikšanas laikā.

a)

pēc iespējas drīzāk informē lidlauka ekspluatantu un kompetento iestādi, kā arī skartos gaisa kuģu ekspluatantus saskaņā ar vienošanos;

b)

iesniedz kompetentajai iestādei pieprasījumu anulēt deklarācijas reģistrāciju pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas dienā.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savas pārvaldības sistēmas ietvaros izveido dokumentu sistēmu un uzskaites sistēmu.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka visi dokumenti un uzskaite, kā arī visi ar tiem saistītie grozījumi ir pieejami apkalpošanas uz zemes organizācijas personālam pienākumu pildīšanas vajadzībām un pēc pieprasījuma – iestādēm vai citām struktūrām revīzijas vai pārbaudes vajadzībām. Uzskaitei jābūt viegli izsekojamai un izgūstamai visā obligātajā glabāšanas periodā.

c)

Dokumentus un uzskaiti glabā un aizsargā tā, ka tiek nodrošināta to aizsardzība pret bojājumiem, pārveidošanu un zādzībām.

d)

Dokumenti un uzskaite ir viegli salasāmi jebkurā formātā, kādā tie sagatavoti. Apkalpošanas uz zemes organizācija savā dokumentācijā norāda dokumentu un uzskaites iznīcināšanas vai dzēšanas metodi.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija uzglabā uzskaiti saskaņā ar tās(-o) dalībvalsts(-u) prasībām, kurā(-ās) apkalpošanas uz zemes organizācija sniedz savus pakalpojumus.

b)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta noteikuma apkalpošanas uz zemes organizācija glabā tālāk minēto uzskaiti tik ilgi, cik norādīts tālāk vai citās piemērojamās prasībās, atkarā no tā, kurš termiņš ir ilgāks:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savā rokasgrāmatā par apkalpošanu uz zemes iekļauj šādus elementus:

b)

Rokasgrāmata par apkalpošanu uz zemes var sastāvēt no atsevišķiem dokumentiem, kas savstarpēji saistīti ar mijnorādēm.

c)

Lidlauka ekspluatanti un gaisa kuģu ekspluatanti, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, var iekļaut apkalpošanas uz zemes elementus savās esošajās rokasgrāmatās.

d)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka visa informācija, kas iegūta no citiem kontrolētiem dokumentiem, piemēram, tiem, kas minēti a) apakšpunkta 2. un 3. punktā, vai citiem dokumentiem, kas ir būtiski drošai apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai, un visi to grozījumi tiek pareizi un savlaicīgi atspoguļoti rokasgrāmatā par apkalpošanu uz zemes.

e)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka:

f)

Apkalpošanas uz zemes organizācija:

g)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka darba instrukcijas un ekspluatācijas procedūras atbilst attiecīgajām rokasgrāmatas par apkalpošanu uz zemes daļām un ka tās tiek sagatavotas vai paziņotas attiecīgajam personālam saprotamā valodā un veidā.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savas pārvaldības sistēmas ietvaros izstrādā un īsteno apmācības un novērtēšanas programmu savam personālam ar mērķi nodrošināt, ka personāls sasniedz vajadzīgo kompetenci, lai varētu veikt savus uzdevumus atbilstīgi saskaņā ar ORGH.GEN.110. punkta c) apakšpunktu noteiktajiem standartiem un mērķiem, un nodrošināt personāla kompetences uzturēšanu.

b)

Apmācības un novērtēšanas programmā:

c)

Ņemot vērā uzdevumus un pienākumus, kas raksturīgi katrai funkcijai, apmācības un novērtēšanas programma aptver šādus elementus:

d)

Apkalpošanas uz zemes organizācija apmācības un novērtēšanas programmas ietvaros nodrošina personāla kompetences uzturēšanu, uzturot tā zināšanas, prasmes un attieksmi tādā līmenī, kas ļauj tam veikt savus uzdevumus atbilstīgi standartiem un mērķiem, kurus apkalpošanas uz zemes organizācija noteikusi saskaņā ar ORGH.GEN.110. punkta c) apakšpunktu. To panāk, veicot e)–h) apakšpunktā minēto veidu apmācību un katras apmācības beigās veicot novērtēšanu.

e)

Atkārtotu apmācību veic vismaz reizi 36 mēnešos. Atkārtoto apmācību var pabeigt jebkurā datumā atkārtošanas intervāla pēdējo trīs kalendāro mēnešu laikā, un pēc tam jaunā intervāla periods var sākties dienā, kad pabeigta pēdējā atkārtotā apmācība.

f)

Prasmju atsvaidzināšanas apmācību veic, ja persona nevar pierādīt, ka tai piemīt vajadzīgā kompetence uzticētās funkcijas veikšanai, vai tā 3–12 mēnešus pēc kārtas nav pildījusi uzticētās funkcijas uzdevumus. Prasmju atsvaidzināšanas apmācības saturu un sniegšanas veidu pielāgo pārtraukuma ilgumam. Prasmju atsvaidzināšanas apmācību var veikt arī par sezonālām darbību atšķirībām.

Prasmju atjaunināšanas apmācība ir prasmju atsvaidzināšanas apmācības apakškategorija, un to veic jebkurā no šādiem gadījumiem:

g)

Personas kvalifikācijas atjaunošanas apmācību veic, ja ikdienas uzdevumu veikšanas laikā ir konstatētas nepilnības personas sniegumā vai ja persona 12–24 mēnešus pēc kārtas nav pildījusi uzticētās funkcijas uzdevumus. Tā ietver apmācību saistībā ar konstatētajām nepilnībām sniegumā un kompetences novērtēšanu.

h)

Vēlreizēju apmācību saskaņā ar sākotnējās apmācības programmu veic, ja persona nav pildījusi uzticētās funkcijas uzdevumus vairāk kā 24 mēnešus pēc kārtas.

i)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka personas, kas nodrošina apmācību un veic novērtēšanu, ir kompetentas mācāmajā jautājumā un tām piemīt prasmes, kas nepieciešamas apmācības nodrošināšanai un efektīvai novērtēšanai.

j)

Apmācības un novērtēšanas programmu iekļauj organizācijas rokasgrāmatā par apkalpošanu uz zemes un regulāri pārskata, lai to uzlabotu.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka apmācības sniegšanai un novērtēšanai tiek izmantota piemērota infrastruktūra, līdzekļi, aprīkojums un rīki.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka mācību materiāli tiek nodrošināti attiecīgajam apkalpošanas uz zemes personālam saprotamā valodā.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija veic uzskaiti par apmācību un novērtējumiem, un attiecīgo kvalifikāciju. Tā pēc pieprasījuma izsniedz attiecīgajai personai tādu uzskaites ierakstu kopiju. Minētajos ierakstos ietilpst šādi dati:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācijas, arī tās, kuras neapkalpo bīstamus izstrādājumus, īsteno un uztur apkalpošanas uz zemes personālam paredzētu apmācības programmu par bīstamiem izstrādājumiem, kura samērojama ar tā funkcijām un pienākumiem un ietver apmācību par nedeklarētu vai nepareizi deklarētu bīstamu izstrādājumu konstatēšanu un ziņošanu par notikumiem saistībā ar bīstamiem izstrādājumiem, saskaņā ar GH.OPS.020. punktu, Čikāgas konvencijas 18. pielikumu un ICAO tehniskajām instrukcijām.

b)

Personāls arī saņem apmācību par to gaisa kuģu ekspluatantu īpašajām procedūrām attiecībā uz bīstamiem izstrādājumiem, kuriem apkalpošanas uz zemes organizācija sniedz bīstamo izstrādājumu apkalpošanas pakalpojumus.

c)

Atkārtotu apmācību par bīstamiem izstrādājumiem veic vismaz reizi 24 mēnešos.

d)

No a) apakšpunkta ievērošanas ir atbrīvots apkalpošanas uz zemes organizācijas personāls, kas veic kādu no šādām funkcijām:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija savā pārvaldības sistēmā iekļauj procesu, kas nodrošina, ka AZA, ko izmanto apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai:

b)

Piemērojot a) apakšpunktu, apkalpošanas uz zemes organizācija:

c)

Ja lidlauka ekspluatants nodrošina aprīkojumu, infrastruktūru vai ietaises apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai, piemēram, atledošanas infrastruktūru, centralizētu bagāžas apkalpošanas sistēmu, teleskopiskos trapus, lidlauka ekspluatants un šāda aprīkojuma, infrastruktūras vai ietaišu izmantotāji savā starpā pēc iespējas ātrāk precizē un dokumentē šādus aspektus:

a)

Savas pārvaldības sistēmas ietvaros apkalpošanas uz zemes organizācija izveido un īsteno tehniskās apkopes programmu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo sistēmu un aprīkojuma uzturēšanai tādā ekspluatācijas stāvoklī, kas nemazina cilvēku, gaisa kuģu un citu transportlīdzekļu vai aprīkojuma drošību un nodrošina nemainīgu ekspluatācijas efektivitāti. Tā nodrošina, ka:

b)

Tehniskās apkopes programma ir atbilstoša, ņemot vērā konkrētās AZA vienības lietošanas biežumu un konkrētos izmantošanas apstākļus. Tajā iekļauj vismaz:

c)

Tehniskās apkopes programmā ievēro cilvēcisko faktoru principus.

d)

Tehniskās apkopes programma nodrošina noteiktā apkopes intervāla ievērošanu visā AZA darbmūža laikā.

e)

Ja AZA apkopi veic citas organizācijas, kas piedalās aprīkojuma koplietošanas līgumā vai nomas līgumā, apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka tiek dokumentēta atbildība par tehnisko apkopi.

a)

Ja AZA nodrošina lidlauka ekspluatants vai cita organizācija lidlaukā, apkalpošanas uz zemes organizācija vajadzības gadījumā var noslēgt līgumu par AZA koplietošanu ar citām organizācijām, kas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus minētajā lidlaukā. Lidlauka ekspluatantu vienmēr informē par šādu līgumu.

b)

AZA koplietošanas gadījumā apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka konkrētais līgums ar organizāciju, kas nodrošina AZA, atbilst šīs apakšiedaļas prasībām un prasībām, kas piemērojamas šajā regulā paredzētajiem pakalpojumiem, par kuriem tiek slēgts apakšlīgums, ieskaitot prasības par personāla apmācīšanu AZA ekspluatācijā, AZA ekspluatācijas procedūrām, kā arī AZA tehniskās apkopes programmu.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija efektīvi īsteno drošības prasības, kas noteiktas AZA koplietošanas līgumā. Tā pārliecinās, ka drošības līmenis nav zemāks par standartiem, kas noteikti tās drošības pārvaldības sistēmā. Ja tas ir zemāks, apkalpošanas uz zemes organizācija var pieprasīt kopā ar pārējām līgumā iesaistītajām organizācijām pārskatīt AZA koplietošanas līguma drošības prasības.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija attiecībā uz visām tās veiktajām apkalpošanas uz zemes darbībām nodrošina, ka:

b)

Atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 VII pielikuma 4.1. punkta c) apakšpunktam apkalpošanas uz zemes organizācija sniedz pakalpojumus saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijām un procedūrām. Tomēr apkalpošanas uz zemes organizācija var piemērot savas ekspluatācijas procedūras jebkurā no šādiem gadījumiem:

c)

Ja gaisa kuģa ekspluatanta sniegtās instrukcijas un procedūras atšķiras no apkalpošanas uz zemes organizācijas ekspluatācijas procedūrām, noteicošās ir gaisa kuģa ekspluatanta procedūras. Visus gadījumus, kad pastāv pretrunīgas atšķirības, kas var ietekmēt gaisa kuģa, tā pasažieru vai apkalpošanas uz zemes personāla drošību, apkalpošanas uz zemes organizācija risina kopā ar gaisa kuģa ekspluatantu, tiklīdz tās tiek konstatētas, un tā kopā ar gaisa kuģa ekspluatantu nosaka, vai tā vietā ir pieņemama apkalpošanas uz zemes organizācijas ekspluatācijas procedūru īstenošana.

d)

Apkalpošanas uz zemes organizācijas ekspluatācijas procedūras:

e)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 VII pielikuma 4.1. punkta b) apakšpunktu apkalpošanas uz zemes organizācija, ciktāl tas attiecas uz tās veiktajām darbībām, ievēro procedūras, ko tai nodrošina lidlauka ekspluatants un kas saistītas ar šiem Regulā (ES) Nr. 139/2014 minētajiem darbības aspektiem:

f)

Lidlauka ekspluatanta procedūras, kas aptver e) apakšpunktā minētos elementus, ir pārākas par apkalpošanas uz zemes organizācijas vai gaisa kuģa ekspluatanta procedūrām ar tādu pašu darbības jomu. Apkalpošanas uz zemes organizācija kopā ar lidlauka ekspluatantu risina visus gadījumus, kur pastāv pretrunīgas instrukcijas vai procedūras, tiklīdz tādi ir konstatēti.

g)

Neskarot a)–f) apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanas laikā netiek apdraudēta gaisa kuģa un personu drošība uz zemes, apkalpošanas uz zemes organizācija var nolemt piemērot stingrākas ekspluatācijas procedūras, pamatojoties uz gaisa kuģa ekspluatanta vai lidlauka ekspluatanta procedūrām un instrukcijām, ja tā uzskata, ka vietējā darbības kontekstā ir vajadzīgi papildu drošības pasākumi. Šos papildu drošības elementus dokumentē un paziņo iesaistītajiem gaisa kuģu ekspluatantiem vai attiecīgi lidlauka ekspluatantiem.

h)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka tās personālam ir pieejama attiecīgo ekspluatācijas instrukciju un procedūru kopija atbilstoši tā uzdevumiem un ka tās tiek paziņotas veidā, kas nodrošina, ka personāls tās saprot. Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina arī to, ka tās personāls spēj saprast un ievērot lidlauka ekspluatanta un/vai kompetento iestāžu instrukcijas un procedūras, kas, iespējams, sniegtas tikai valsts valodā.

a)

aptver konkrēta gaisa kuģa ekspluatanta ekspluatācijas procedūras, vietējo lidlauka vidi, drošības procedūras un/vai darbības ierobežojumus, pamatojoties uz drošības riska novērtējumu un pēc vienošanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

b)

sadarbībā ar lidlauka ekspluatantu nodrošina, ka organizācijas drošības pārvaldības sistēmas attiecīgās daļas ir saderīgas ar lidlauka ekspluatanta attiecīgajām sistēmas daļām, kā noteikts ADR.OR.D.025. punktā, un gaisa kuģa ekspluatanta attiecīgajām sistēmas daļām un papildina tās;

c)

attiecīgā gadījumā regulāri nodrošina savstarpēju saziņu un ar drošību saistītas informācijas apmaiņu ar organizācijām, ko skar apkalpošanas uz zemes darbības.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka bīstamu izstrādājumu apkalpošana vienmēr tiek veikta saskaņā ar Čikāgas konvencijas 18. pielikuma attiecīgajiem noteikumiem un ICAO tehniskajām instrukcijām, kas saistītas ar minēto pielikumu, kā arī gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijām un procedūrām.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācijas, kas nav iesaistītas bīstamu izstrādājumu apkalpošanā, atsakās no tādu preču apkalpošanas, kas satur slēptus vai nedeklarētus bīstamus izstrādājumus, un ziņo par nedeklarētu vai nepareizi deklarētu bīstamu izstrādājumu atklāšanu saskaņā ar ORGH.GEN.160. punkta b) apakšpunkta 2. punktu.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka personālam, kas iesaistīts bīstamu izstrādājumu apkalpošanā, ir pieejama informācija par atšķirībām, kas raksturīgas gaisa kuģu ekspluatantiem, kuriem pakalpojumi tiek sniegti, un ka personāls tās ievēro.

a)

ORGH.GSE apakšiedaļa;

b)

GH.OPS.300. punkts;

c)

GH.OPS.305. punkts.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācijas noteiktās pasažieru apkalpošanas procedūras aptver drošības riskus, kas saistīti ar turpmāk minētajām darbībām, ieskaitot riskus, ko rada bīstamu izstrādājumu pārvadāšana pasažieru bagāžā vai personīgajās mantās:

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot, tiek ievērotas lidlauka prasības attiecībā uz gājēju kontroli.

a)

Pasažieru piekļuvē peronam vai jebkurai citai darbības zonai tiek ievērotas Regulā (ES) Nr. 139/2014 noteiktās piemērojamās prasības attiecībā uz gājēju kontroli. Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka pasažieri nepārvietojas ārpus skaidri norādītās/marķētās zonas vai ceļa, kas savieno lidlauka termināli ar gaisa kuģi, un nešķērso marķētās gaisa kuģa bīstamās zonas.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija piemēro gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijas un procedūras, ja vien ar gaisa kuģa ekspluatantu nav panākta citāda vienošanās. Ja tiek izmantotas pasažieru kāpnes vai teleskopiskie trapi pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, ekspluatācijas procedūras aptver pasažieru drošību pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas laikā.

a)

ORGH.GSE apakšiedaļa;

b)

GH.OPS.100. punkta a) apakšpunkta 2. punkts, kas piemērojams tādiem pasažieriem;

c)

GH.OPS.305. punkts par AZA darbību.

a)

Atkarā no apkalpošanas uz zemes organizācijas veikto darbību loka drošības procedūras saistībā ar bagāžas apkalpošanu aptver šādus posmus:

b)

Bagāžā esošus bīstamus izstrādājumus apkalpo saskaņā ar Čikāgas konvencijas 18. pielikumu un ICAO tehniskajām instrukcijām, kas saistītas ar minēto pielikumu, un gaisa kuģa ekspluatanta procedūrām un instrukcijām attiecībā uz bīstamiem izstrādājumiem pasažieru bagāžā.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ievēro visas lidlauka papildu procedūras atkarā no tā, kādu centralizētu infrastruktūru lidlauka ekspluatants nodrošina bagāžas apkalpošanai.

d)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka bagāžas apkalpošanā iesaistītais personāls saņem drošības apmācību, kas saistīta ar viņu uzdevumiem, un izprot savas darbības ietekmi uz lidojumu drošību.

a)

lidlauka ekspluatanta procedūras attiecībā uz šādām darbībām:

b)

apkalpošanas uz zemes organizācijas ekspluatācijas procedūras attiecībā uz šādām darbībām:

c)

Ekspluatācijas procedūras, kas minētas b) apakšpunktā, pielāgo lidlauka ekspluatācijas kontekstam, kā arī tā konkrētajiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem un laikapstākļiem.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija īsteno procedūras AZA drošai ekspluatēšanai, t. sk. veic īpašus drošības pasākumus, lai novērstu risku saistībā ar aprīkojuma (arī aprīkojuma, ko izmanto pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai uz zemes) tuvošanos, novietošanos pozīcijā, bremzēšanu, manevrēšanu, novietošanos stāvvietā un aizbraukšanu no gaisa kuģa un zonas, kurā gaisa kuģis tiek apkalpots, kā arī īsteno procedūras neizmantotā aprīkojuma nostiprināšanai un novietošanai stāvēšanai norādītajās vietās.

b)

AZA vadīšanā uz perona un kustības zonā ievēro lidlauka procedūras, kas izstrādātas saskaņā ar piemērojamajām Regulas (ES) Nr. 139/2014 IV pielikuma (ADR.OPS) prasībām.

c)

Visu izmantoto motorizēto un nemotorizēto AZA pienācīgi uztur un nodrošina tā atbilstību tehniskās apkopes programmai, kas minēta šīs regulas I pielikuma ORGH.GSE apakšiedaļā. Teleskopiskie trapi vai pasažieru kāpnes jāatbrīvo no visiem FOD, lai nodrošinātu pasažieru un apkalpes ātru evakuāciju ārkārtējā situācijā, kas var rasties, veicot degvielas uzpildi, kamēr pasažieri atrodas uz gaisa kuģa klāja, iekāpj gaisa kuģī vai izkāpj no tā.

d)

Piemēro bezkontakta politiku, izņemot gadījumus, kad AZA atkarā no AZA veida ir aprīkots ar tuvošanās vai pašizlīdzināšanas sensoriem, vai īpaši atļautos apstākļos, ko nosaka ekspluatācijā esošā AZA veids.

a)

Gaisa kuģa degvielas uzpildes un degvielas noliešanas pakalpojumus var sniegt tā pati organizācija, kas atbild par citu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanu, vai pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina lidmašīnas degvielas uzpildes pakalpojumu.

b)

Papildus GH.OPS.005. punkta izpildes nodrošināšanai gaisa kuģa degvielas uzpildes pakalpojumu sniedzējs atbild par to, ka:

c)

Pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina lidmašīnas degvielas uzpildes pakalpojumu, ir šādi pienākumi:

d)

Degvielas uzpildi vai degvielas noliešanu angāros vai līdzīgās slēgtās ēkās veic tikai ar gaisa kuģa ekspluatanta un lidlauka ekspluatanta apstiprinājumu un saskaņā ar to izstrādātajām īpašajām procedūrām.

a)

jāsazinās ar lidlauka ekspluatantu, lai nodrošinātu, ka:

b)

tiek ievērotas piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem personālam, kurš veic dzeramā ūdens uzpildi;

c)

šīs darbības laikā tiek pienācīgi mazināts FOD rašanās risks.

a)

tajās ir aprakstīti noplūdes gadījumā piemērojamie pasākumi;

b)

nekavējoties tiek konstatētas jebkādas noplūdes un seko attiecīga rīcība saskaņā ar instrukcijām;

c)

tiek ievērotas piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem personālam, kurš veic gaisa kuģa tualetes apkalpošanu;

d)

gaisa kuģa tualetes apkalpošanas laikā tiek pienācīgi mazināts FOD rašanās risks.

a)

lai novērstu gaisa kuģa bojājumus, gaisa kuģa ārpuses tīrīšana tiek veikta ar līdzekļiem, ko apstiprinājis gaisa kuģa ražotājs;

b)

pēc tīrīšanas pabeigšanas tiek pienācīgi aizvērti gaisa kuģa ārējie paneļi un durvis;

c)

tiek ievērotas piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem personālam, kurš veic gaisa kuģa ārpuses tīrīšanu;

d)

attiecīgā gadījumā gaisa kuģa ārpuses tīrīšana tiek veikta atsevišķā zonā, ko izveidojis lidlauka ekspluatants;

e)

gaisa kuģa ārpuses tīrīšanas laikā tiek pienācīgi mazināts FOD rašanās risks.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka vajadzīgās pārbaudes, kas jāveic pirms aukstās sezonas, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību, tiek plānotas un veiktas savlaicīgi, lai varētu droši veikt atledošanu un pretapledošanu.

b)

Papildus GH.OPS.005. punktā noteikto prasību ievērošanai apkalpošanas uz zemes organizācija ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka atledošanā un pretapledošanā izmantotie šķidrumi atbilst šķidruma kvalitātes standartiem, ka tiek veikta periodiska testēšana un ka tiek nodrošināta pienācīga glabāšana.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācija sadarbojas ar lidlauka ekspluatantu un visām attiecīgajām iestādēm un organizācijām, lai vides aizsardzības nolūkos nodrošinātu atledošanas un pretapledošanas šķidruma atgūšanu un reciklēšanu.

d)

Ja apkalpošanas uz zemes organizācija izmanto attālas platformas un stāvvietas atledošanas un pretapledošanas pakalpojumu sniegšanai, tā ieceļ atledošanas koordinatoru un īsteno procedūru, kas ietver:

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina drošu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanu un gaisa kuģa apkalpošanu apgriezes laikā, izveidojot apgriezes darbību koordinācijas funkciju. Koordinējot apgriezes darbības, ņem vērā gaisa kuģa ekspluatanta norādīto apgriezes plānu.

b)

Ja apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanā vienam un tam pašam gaisa kuģa ekspluatantam saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta apgriezes plānu ir iesaistīta vairāk nekā viena apkalpošanas uz zemes organizācija, attiecīgās apkalpošanas uz zemes organizācijas [savstarpēji] vienojas par to, kura no tām ir atbildīga par apgriezes koordinācijas funkciju, ja vien to nav noteicis gaisa kuģa ekspluatants.

c)

Apkalpošanas uz zemes organizācijai, kas atbild par gaisa kuģa apgriezes koordināciju, ir rakstiska apgriezes darbību koordinācijas procedūra, kas ietver šādus aspektus:

d)

Apgriezes plānā, ko piemēro katram gaisa kuģim, ievēro gaisa kuģa tipa īpatnības un gaisa kuģa ierobežojumus. Apgriezes koordinācijā ņem vērā lidlauka ekspluatācijas kontekstu.

e)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ievēro prasību brīdināt lidlauka neatliekamās palīdzības dienestus par nelaimes gadījumiem un incidentiem uz perona saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 139/2014 ADR.OPS.D.050. punktu.

a)

Ekspluatācijas procedūras, kas attiecas uz gaisa kuģa ielidošanu, atbilst gaisa kuģa tipam un aptver šādus elementus:

b)

Stāvvietu pārbauda pirms gaisa kuģa ielidošanas un piemēro piemērojamās lidlauka ekspluatanta procedūras.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija ir izveidojusi un īsteno ekspluatācijas procedūras, kas pasargā no jebkādas neparedzētas gaisa kuģa kustības, saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta procedūrām un instrukcijām vai, ja par to ir panākta vienošanās ar gaisa kuģa ekspluatantu, saskaņā ar apkalpošanas uz zemes organizācijas ekspluatācijas procedūrām.

b)

Šā punkta a) apakšpunktā minētās procedūras ietver drošības pasākumus, kas nodrošina, ka gaisa kuģim pirms pretsadursmes uguņu izslēgšanas un dzinēju izslēgšanas drīkst tuvoties tikai apkalpošanas uz zemes personāls, kam šajā posmā jāveic konkrēti uzdevumi.

c)

Aprīkojuma ierobežoto zonu marķē, novietojot drošības konusus ap gaisa kuģa zonām, kam uz zemes var tikt nodarīti bojājumi.

a)

iekraušanu gaisa kuģī veic saskaņā ar rakstiskajām iekraušanas instrukcijām un ir ievērotas visas iekraušanas specifikācijas un prasības, kas attiecas uz bīstamiem izstrādājumiem un citām īpašām kravām, pastu, bagāžas vienībām vai aprīkojumu bagāžas nodalījumā;

b)

izkraušanas un iekraušanas laikā tiek saglabāta gaisa kuģa stabilitāte;

c)

izkraušanas komandas rīcībā ir atbilstoša ienākošā lidojuma dokumentācija;

d)

gaisa kuģa kravas nodalījums pirms iekraušanas ir tukšs, izņemot tranzīta lidojumu gadījumā vai ja gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijās norādīts citādi, un nav bojājumu vai noplūžu; ja tiek konstatēts kāds bojājums, par to informē gaisa kuģa ekspluatantu;

e)

iekraušanu veic tā, lai nesabojātu kravas nodalījumu vai kravas nodalījuma durvis;

f)

KVII un cits nepiestiprināts aprīkojums ir ekspluatācijai piemērotā stāvoklī, nesatur ūdeni vai sniegu, un neviena krava nav bojāta vai ar noplūdi;

g)

kravas nodalījumos iekrautie priekšmeti un KVII ir pienācīgi nostiprināti, lai lidojuma laikā novērstu jebkādu kustību vai nobīdīšanos;

h)

gaisa kuģī iekrautās KVII tips atbilst tam, kas norādīts iekraušanas instrukcijās;

i)

kravas nodalījuma durvis ir pienācīgi aizvērtas;

j)

visas pēdējā brīža izmaiņas saistībā ar bagāžas vai kravas iekraušanu reģistrē masas un līdzsvara dokumentācijā un par tām informē gaisa kuģa ekspluatanta procedūrā noteiktās personas;

k)

masas un līdzsvara dokumentu, kas satur iekraušanas instrukcijas, paraksta par iekraušanas uzraudzību atbildīgā persona, apstiprinot, ka iekraušana gaisa kuģī un kravas izvietošana ir veiktas saskaņā ar instrukcijām;

l)

par iekraušanu gaisa kuģī un kravas izvietojumu tiek nodrošināta saziņa starp personu, kas atbild par iekraušanas uzraudzību, un personu, kas atbild par kravas plānošanu un saistītās masas un līdzsvara dokumentācijas izdošanu, kā arī jebkuru citu starpnieku, ja kravas plānošana ir attālināta funkcija, ko neveic izlidošanas punktā;

m)

masas un līdzsvara dokumentācijas kopiju, kas satur iekraušanas instrukcijas, glabā uz zemes, un tā ir pieejama par lidojumu veikšanu atbildīgajam personālam uz zemes līdz brīdim, kad gaisa kuģis ir ielidojis;

n)

iekraušanu un izkraušanu veic ar AZA, kas atbilst attiecīgi gaisa kuģa tipam un uzdevumam;

o)

par katru bojājumu vai darbības traucējumu, kas konstatēts lidmašīnas iekraušanas sistēmā, paziņo gaisa kuģa ekspluatantam.

a)

izkraušanas komandas instruktāžu saskaņā ar iekraušanas ziņojumiem, kas saņemti pirms gaisa kuģa izkraušanas, un iekraušanas komandas instruktāžu saskaņā ar iekraušanas instrukcijām pirms iekraušanas gaisa kuģī;

b)

izkraušanas no gaisa kuģa un iekraušanas tajā pārraudzību, kuras laikā pārliecinās, ka beztaras krava ir neskarta un pirms iekraušanas nav bojājuma vai noplūdes;

c)

bagāžas un kravas vienību iekraušanu un nostiprināšanu uz iepakojuma norādītajā stāvoklī, lai novērstu to izkustēšanos jebkurā virzienā un uzturētu to nodalīšanu un nošķiršanu saskaņā ar prasībām par bīstamiem izstrādājumiem;

d)

pārliecināšanos par to, vai ir ievēroti visi GH.OPS.415. punktā minētie soļi;

e)

kravas salīdzināšanu ar attiecīgo dokumentāciju, kā kravas sarakstu, bagāžas sarakstu vai īpašo kravu NOTOC, ja tāds ir pieejams;

f)

apstiprinājumu, ka iekraušana ir veikta, kā norādīts galīgajā iekraušanas instrukcijas veidlapā;

g)

ziņojumu par jebkādām novirzēm no plānotās iekraušanas un par īpašām, nestandarta vienībām vai vienībām ar svara pārsniegumu, kas nodotas iekraušanai, bet nav bijušas iekļautas iekraušanas instrukcijās.

a)

tiek ievērotas gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijas attiecībā uz KVII tipa pareizu izmantošanu, KVII nepārsniedz atļautos ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar ražotāja instrukcijām, un pirms lietošanas ir tukšas;

b)

KVII pirms kravas sakraušanas tiek pārbaudītas, lai pārliecinātos, ka tās ir izmantojamas un nepārsniedz izmantojamības pieļaujamās robežas;

c)

neizmantojamas KVII tiek marķētas un izņemtas no lietošanas;

d)

ja KVII ir gaisa kuģa konteiners, ar KVII īpašnieku ir vienošanās par bojāto KVII remontu vai likvidēšanu;

e)

KVII sakraušanas procesā tiek ievērotas ekspluatācijas procedūras, kas saistītas ar visiem šiem aspektiem:

f)

katru KVII, kas ir gaisa kuģa konteiners, identificē ar unikāliem identifikācijas kodiem vai marķējumiem;

g)

KVII tiek glabātas apstākļos, kas novērš to bojājumus; glabāšana uz zemes nav atļauta;

h)

tiek ievēroti lidlauka ekspluatanta noteiktie KVII uzglabāšanas ierobežojumi, un, ja lidostā uzglabāto KVII plānotais skaits ir pārsniegts, apkalpošanas uz zemes organizācijai ir procedūras un vienošanās ar gaisa kuģu ekspluatantiem, kā pēc iespējas drīzāk transportēt KVII uz citām pieejamām vietām;

i)

KVII tiek droši pārvadātas un apkalpotas veidā, kas novērš KVII un kravas, gaisa kuģa vai citu transportlīdzekļu vai aprīkojuma bojājumus un personu ievainojumus;

j)

KVII ir pienācīgi nostiprinātas, lai izvairītos no nekontrolētas kustības nelabvēlīgos laikapstākļos;

k)

KVII pārbauda un gaisa kuģa ekspluatantam ziņo par bojājumiem saskaņā ar gaisa kuģa ekspluatanta instrukcijām;

l)

personāls, kas iesaistīts KVII apkalpošanā, ir pienācīgi apmācīts;

m)

KVII koplietošanas gadījumā attiecīgās organizācijas nosaka un dokumentē skaidrus katras koplietošanā iesaistītās puses pienākumus.

a)

Apkalpošanas uz zemes organizācija koordinē gaisa kuģa izlidošanu ar citām organizācijām, kas iesaistītas šajā darbībā.

b)

Ekspluatācijas procedūra, kas attiecas uz dzinēja iedarbināšanu, nodrošina, ka:

a)

Atbildību par gaisa kuģa vilkšanu/stumšanu var sadalīt starp vairākām organizācijām. Apkalpošanas uz zemes organizācija ir atbildīga par:

b)

Papildus a) apakšpunktā uzskaitītajām prasībām apkalpošanas uz zemes organizācija piemēro lidlauka procedūras, ko lidlauka ekspluatants noteicis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 139/2014 noteikumiem attiecībā uz gaisa kuģu kustību uz zemes, konkrēti ADR.OPS.B.028., ADR.OPS.B.080., ADR.OPS.D.001., ADR.OPS.D.015. un ADR.OPS.D.040. punktu.

a)

Saziņa starp lidojuma apkalpi un personām, kas veic apkalpošanu uz zemes un atbild par gaisa kuģa stumšanu/vilkšanu, nodrošina gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un tajā esošo personu un uz zemes esošu personu, transportlīdzekļu un citu gaisa kuģu drošību.

b)

Apkalpošanas uz zemes organizācija nodrošina, ka tās personāls ievēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 SERA.14001. punktā noteiktās standarta frāzes, kas attiecas uz gaisa kuģa stumšanu/vilkšanu.

a)

Darbības, kas minētas šīs regulas 2. panta 2. punkta e) apakšpunkta i)–iv) punktā, var veikt kravas terminālī vai kravas noliktavā lidlaukā vai tam blakus.

b)

Ja vien ar gaisa kuģa ekspluatantu nav citādas vienošanās, apkalpošanas uz zemes organizācija piemēro gaisa kuģa ekspluatanta nodrošinātās ekspluatācijas procedūras kravas un pasta apkalpošanai.

c)

Neatkarīgi no a) apakšpunktā noteiktā apkalpošanas uz zemes organizācija ir ieviesusi un īsteno ekspluatācijas procedūras drošai kravas un pasta transportēšanai, kuras aptver šādus aspektus:

d)

Saskaņā ar iepriekšēju vienošanos kravas operācijas var kopīgi veikt kvalificēts apkalpošanas uz zemes organizācijas un gaisa kuģa ekspluatanta personāls.