Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32024R1041

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1041 (2023. gada 28. novembris), ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/869

C/2023/7930

OV L, 2024/1041, 8.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1041/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1041/oj

European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

L sērija


2024/1041

8.4.2024

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/1041

(2023. gada 28. novembris),

ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/869

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2022/869 izveido satvaru tādu kopīgu interešu projektu (KIP) apzināšanai, plānošanai un īstenošanai, kas vajadzīgi, lai īstenotu 11 stratēģiskos ģeogrāfiskos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus, kas apzināti elektroenerģijas, atkrastes energotīklu, ūdeņraža un elektrolīzeru jomā, un trīs Savienības mēroga energoinfrastruktūras prioritārās jomas (viedie elektrotīkli, viedie gāzes tīkli un oglekļa dioksīda transportēšanas tīkli), kā arī satvaru tādu savstarpēju interešu projektu (SIP) apzināšanai, plānošanai un īstenošanai, ko Savienība izstrādājusi kopā ar trešām valstīm elektroenerģijas, ūdeņraža un oglekļa dioksīda transportēšanas tīklu jomā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/869 3. panta 4. punktu Komisijai līdz 2023. gada 30. novembrim būtu jāpieņem deleģētais akts, ar ko saskaņā ar Regulu (ES) 2022/869 izveido pirmo Savienības sarakstu.

(3)

Visi atbilstīgie projekti, kurus ierosināja iekļaut Savienības sarakstā, tika novērtēti pēc ilgtspējas kritērija, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2022/869 ir obligāts visām projektu kategorijām. Tālākai vērtēšanai Regulas (ES) 2022/869 3. pantā minētajās reģionālajās grupās izvirzīja tikai tos projektus, attiecībā uz kuriem tika pierādīts būtisks devums ilgtspējas veicināšanā; reģionālās grupas pēc tam apliecināja, ka projekti atbilst minētās regulas 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Komisija kandidātprojektus novērtēja, ņemot vērā 3. panta 5. punkta prasības.

(5)

Reģionālās grupas reģionālo KIP/SIP sarakstu projektus apstiprināja tehniskā līmeņa sanāksmēs.

(6)

2023. gada 21. septembrī Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) sniedza atzinumus par novērtēšanas kritēriju un izmaksu/ieguvumu analīzes konsekventu piemērošanu reģionos, un 2023. gada 25. oktobrī reģionālo grupu lēmējstruktūras pieņēma galīgos reģionālos sarakstus. Atbilstīgi Regulas (ES) 2022/869 3. panta 3. punkta a) apakšpunktam pirms reģionālo sarakstu pieņemšanas visus projektu priekšlikumus apstiprināja tās dalībvalstis, kuru teritorijas šie projekti skar.

(7)

Projekti, kurus ierosināja iekļaut Savienības sarakstā, tika nodoti sabiedriskai apspriešanai. Turklāt organizācijas, kas pārstāv relevantās ieinteresētās personas, arī trešo valstu pārstāvjus, ražotājus, sadales sistēmu operatorus, piegādātājus, vietējos iedzīvotājus, un patērētāju un vides aizsardzības organizācijas, tika aicinātas piedalīties tehniskajās apspriedēs reģionālajās grupās, un ar tām apspriedās par projektiem, kurus bija ierosināts iekļaut Savienības sarakstā.

(8)

KIP sarakstu vajadzētu sakārtot pa stratēģiskajām Eiropas energoinfrastruktūras prioritātēm Regulas (ES) 2022/869 I pielikumā noteiktajā secībā. SIP, kuriem nav jāīsteno TEN-E regulas I pielikumā noteiktie energoinfrastruktūras prioritārie koridori un jomas, būtu jānorāda atsevišķi pa infrastruktūras kategorijām, pie kurām tie pieder, un pa reģioniem, kuros tie atrodas.

(9)

Sarakstā KIP/SIP būtu jānorāda vai nu kā atsevišķs KIP/SIP, vai kā vairāku KIP un SIP kopas daļa, ja KIP/SIP ir savstarpēji atkarīgi vai (potenciāli) savstarpēji konkurējoši.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/869 24. pantā paredzēto atkāpi attiecībā uz Kipru un Maltu, proti, attiecībā uz vienu starpsavienojumu katrai no abām minētajām dalībvalstīm, Komisija ir saņēmusi dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 24. panta 1. un 2. punktu. Attiecīgie projekti tika prezentēti reģionālo grupu tehniskajās sanāksmēs, un relevantie dokumenti, izņemot komercnoslēpumus, tika publicēti. Tāpēc kopīgu interešu projekta statuss būtu jāsaglabā vienam Maltas starpsavienojumam un vienam Kipras starpsavienojumam, kas vajadzīgi, lai minētās dalībvalstis savienotu ar Eiropas gāzes tīklu.

(11)

Savienības sarakstā iekļautie projekti ir dažādos izstrādes posmos, piemēram, priekšanalīzes, priekšizpētes, atļauju piešķiršanas un būvniecības posmā. Agrīnā izstrādes posmā esošajiem KIP/SIP var būt vajadzīgi pētījumi, kuri palīdzētu pierādīt tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju un atbilstību Savienības tiesību aktiem, arī vides tiesību aktiem. Šajā kontekstā potenciālā negatīvā ietekme uz vidi būtu pienācīgi jāapzina, jānovērtē un jānovērš vai jāmīkstina. Turklāt projektu izstrādes sakarā būtu jāapzina un jāapsver relevanti klimatadaptācijas pasākumi.

(12)

Projektu iekļaušana Savienības sarakstā neskar attiecīgo ietekmes uz vidi novērtējumu un atļauju piešķiršanas procedūru rezultātus.

(13)

Pirmais Savienības KIP un SIP saraksts attiecīgi būtu jāpieņem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar šīs regulas pielikumu tiek pieņemts pirmais Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu saraksts.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un paliek spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājas deleģētā regula, ar ko izveido otro Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu sarakstu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 152, 3.6.2022., 45. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/869 VII pielikums, ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (1) VII pielikumu.

““ VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU UN SAVSTARPĒJU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS (“SAVIENĪBAS SARAKSTS”),

kas minēts 3. panta 4. punktā

A.   SAVIENĪBAS SARAKSTA VEIDOŠANĀ PIEMĒROTIE PRINCIPI

1.   KIP un SIP kopas

Daži kopīgu interešu projekti (KIP) ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Ir šādas KIP/SIP kopas:

savstarpēji atkarīgu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst šādi KIP/SIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP/SIP, kas visi ir vajadzīgi vienas un tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības novēršanai un kas rada sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā, lai gūtu ES mēroga labumu, ir jāīsteno visi KIP/SIP,

potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP:”. Šāda kopa atspoguļo to, ka pastāv neskaidrība par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP/SIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai jāīsteno viens, vairāki vai visi KIP/SIP, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP/SIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP/SIP apzināšanas kārtā, citastarp attiecībā uz jaudas vajadzībām, kā arī

konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP/SIP:”. Šādas kopas risina vienu un to pašu nepietiekamības problēmu. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopas gadījumā, tāpēc noteikts, ka īstenojams tikai viens no KIP/SIP. Tas, kurš KIP/SIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka ir saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP/SIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP/SIP apzināšanas reizē,

vispārējs koridors; tas atspoguļo noteiktas būtiskas apzinātās infrastruktūras vajadzības, kuras nebija iespējams pienācīgi apmierināt ar iesniegtajiem projektiem.

Uz visiem KIP/SIP attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2022/869.

2.   Apakšstacijas un kompresorstacijas

Elektroenerģijas apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas tiek uzskatītas par KIP/SIP daļu, ja tās ģeogrāfiski atrodas attiecīgi uz pārvades līnijām vai blakus cauruļvadiem. Apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas tiek uzskatītas par atsevišķu KIP un ir skaidri minētas Savienības sarakstā, ja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta atšķiras no attiecīgi pārvades līniju vai cauruļvadu atrašanās vietas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2022/869.

3.   KIP/SIP neattiecināmās daļas

Dažos KIP/SIP daļa investīciju nav attiecināmas. Minētās investīcijas neuzskata par Savienības saraksta daļu; runa ir par šādām investīcijām:

Guitiriz–Zamora posms (daļa no KIP Nr. 9.1.3.),

Saint Martin de Crau–Cruzy posms (daļa no KIP Nr. 9.1.5.),

Freiburg–Offenbach posms (daļa no KIP Nr. 9.2.1.),

Limburgas apgabala posms un tā savienojums ar ziemeļu-dienvidu maģistrāli NL austrumos (daļa no KIP Nr. 9.6.),

kuģis (daļa no KIP Nr. 9.13.1.),

Poggio Renatico–Gries Pass posms (daļa no KIP Nr. 10.1.1.),

Karperi–Komotimi posms (daļa no KIP Nr. 10.3.1.),

Kiruna–Lulea posms (daļa no KIP Nr. 11.1.),

4 iekšējie posmi Somijas cauruļvadā: Kyröskoski, Imatra, Loviisa caur Kotka un Porvoo caur Tolkinnen (ģeogrāfiskās norādes ir aptuvenas un kalpo tikai kā norāde) (daļa no KIP Nr. 11.2.),

cauruļvads LT, kas savieno ar Klaipēdu (daļa no KIP Nr. 11.2.),

Magdeburg–Potsdam posms (ģeogrāfiskās norādes ir aptuvenas un kalpo tikai kā norāde) (daļa no KIP Nr. 11.2.),

Bezpapīra darbplūsmas pārvaldība, balss bots un sarunbots, darbaspēka pārvaldības automatizācija, kopīgas SK–UA izsoles un tūristu alas aktīvi (daļa no KIP Nr. 12.3.).

4.   Projekti, kas mainījuši KIP numuru salīdzinājumā ar iepriekšējo Savienības sarakstu

Projektiem no iepriekšējā Savienības saraksta, kas publicēts ar atcelto Regulu (ES) Nr. 347/2013, KIP numurs mainīts pārkārtošanas dēļ vai tāpēc, ka Regulā (ES) 2022/869 pievienoti jauni prioritārie koridori. Iepriekš minētais attiecas uz dažiem projektiem, kuri ietilpst šādās kategorijās: elektroenerģija, viedie elektrotīkli un CO2 tīkli. Šajā gadījumā iepriekšējais KIP numurs informatīvi norādīts pēc projekta nosaukuma.

B.   SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU UN SAVSTARPĒJU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS

1.   Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā (NSI West Electricity)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

1.1.

Portugāles un Spānijas starpsavienojums starp Beariz–Fontefría (ES), Fontefria (ES)–Ponte de Lima (PT) un Ponte de Lima–Vila Nova de Famalicão (PT), arī apakšstacijas Beariz (ES), Fontefría (ES) un Ponte de Lima (PT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.17.)

1.2.

Starpsavienojums starp Gatica (ES) un Cubnezais (FR) [t. s. Biscay Gulf] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.7.)

1.3.

Starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island jeb Knockraha (IE) [t. s. Celtic Interconnector] (piektajā KIP sarakstā Nr. 1.6.)

1.4.

Vācijas iekšējo līniju kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

1.4.1.

Iekšējā līnija no Emden austrumdaļas līdz Osterath ar mērķi palielināt jaudu no Ziemeļvācijas uz Reinzemi [t. s. A-Nord] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.31.1.)

1.4.2.

Iekšējā līnija starp Heide/West un Polsum ar mērķi palielināt jaudu no Ziemeļvācijas uz Rūras apgabalu [t. s. Korridor B] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.31.2.)

1.4.3.

Iekšējā līnija no Wilhelmshaven līdz Uentrop ar mērķi palielināt jaudu no Ziemeļvācijas uz Rūras apgabalu [t. s. Korridor B] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.31.3.)

1.5.

Iekšējā līnija Vācijā starp Brunsbüttel/Wilster un Großgartach/Grafenrheinfeld ar mērķi palielināt jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām [t. s. Suedlink] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.10.)

1.6.

Iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE) ar mērķi palielināt jaudu pie rietumu robežām [t. s. Ultranet] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.9.)

1.7.

1.7.1.

Starpsavienojums starp Navarra (ES) un Landes (FR) [t. s. Pyrenean crossing 1] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.27.2.)

1.7.2.

Starpsavienojums starp Aragonas reģionu (ES) un Marsillon (FR) [t. s. Pyrenean crossing 2] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.27.1.)

1.8.

Starpsavienojums starp Lonny (FR) un Gramme (BE) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.32.)

1.9.

Iekšējās līnijas pie Beļģijas ziemeļu robežas starp Zandvliet un Lillo-Liefkenshoek (BE) un starp Liefkenshoek un Mercator, arī apakšstacija Lillo (BE) [t. s. BRABO II + III] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.23.)

1.10.

Starpsavienojums starp Itālijas kontinentālo daļu, Korsiku (FR) un Sardīniju (IT) [t. s. SACOI 3] (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.4.)

1.11.

Kaunertal akumulācijas elektrostacijas paplašināšanas projekts (AT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.18.)

1.12.

Attīrošas hidroakumulācijas elektrostacija NAVALEO (ES) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.28.2.)

1.13.

Silvermines hidroakumulācijas elektrostacija (IE) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.29.)

1.14.

Hidroakumulācijas elektrostacija RIEDL (DE) (piektajā KIP sarakstā Nr. 2.30.)

1.15.

Reversīva hidroakumulācijas elektrostacija LOS GUAJARES (ES)

1.16.

Green Hydrogen Hub Denmark pneimoakumulācijas elektrostacija (DK) (piektajā KIP sarakstā Nr. 1.21.)

1.17.

Hidroakumulācijas elektrostacija WSK PULS (DE)

1.18.

Reversīva hidroakumulācijas elektrostacija AGUAYO II (ES)

Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:

Nr.

Definīcija

1.19.

Starpsavienojums starp Sicīliju (IT) un Tunisijas mezglu (TN) [t. s. ELMED] (KIP piektajā sarakstā Nr. 2.33.)

1.20.

Starpsavienojums starp Zēbriges apgabalu (BE) un Kemsley, Kentu (UK) [t. s.Cronos]

1.21.

Starpsavienojums starp Emdenes apgabalu un Corringham, Eseksu (UK) [t. s. Tarchon]

2.   Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos (NSI East Electricity)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

2.1.

Austrijas un Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.1.1.

Starpsavienojums starp Isar/Altheim/Ottenhofen (DE) un St. Peter (AT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.1.1.)

2.1.2.

Iekšējā līnija starp St. Peter un Tauern (AT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.1.2.)

2.1.3.

Iekšējā līnija starp Westtirol un Zell/Ziller (AT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.1.4.)

2.1.4.

Starpsavienotājs starp Pleinting (DE) un St. Peter (AT)

2.2.

Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Isar [t. s. SuedOstLink] (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.12.)

2.3.

Čehijas iekšējo līniju kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.3.1.

Iekšējā līnija starp Vernerov un Vitkov (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.11.1.)

2.3.2.

Iekšējā līnija starp Prestice un Kocin (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.11.3.)

2.3.3.

Iekšējā līnija starp Kocin un Mirovka (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.11.4.)

2.4.

Starpsavienojums starp Würmlach (AT) un Somplago (IT) (ceturtajā KIP sarakstā Nr. 3.4.)

2.5.

Ungārijas un Rumānijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:

2.5.1.

Starpsavienotājs starp Józsa (HU) un Oradea (RO)

2.5.2.

Iekšējā līnija starp Urechesti (RO) un Targu Jiu (RO)

2.5.3.

Iekšējā līnija starp Targu Jiu (RO) un Paroseni (RO)

2.5.4.

Iekšējā līnija starp Paroseni (RO) un Baru Mare (RO)

2.5.5.

Iekšējā līnija starp Baru Mare (RO) un Hasdat (RO)

2.6.

Izraēlas, Kipras un Grieķijas kopa [t. s. EuroAsia Interconnector], kurā ietilpst šādi KIP:

2.6.1.

Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.10.1.)

2.6.2.

Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Krētu (EL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.10.2.)

2.7.

Starpsavienotājs starp Otrokovice (CZ) un Ladce (SK)

2.8.

Starpsavienotājs starp Lienz (AT) un Veneto reģionu (IT) (otrajā KIP sarakstā Nr. 3.2.1.)

2.9.

Hidroakumulācijas elektrostacija Amfilochia (EL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 3.24.)

2.10.

Ptolemaida enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (EL)

2.11.

Hidroakumulācijas elektrostacijas Čierny Váh (SK) modernizācija [t. s. SE Integrator]

Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:

Nr.

Definīcija

2.12.

Starpsavienotājs starp Subotica (RS) un Sándorfalva (HU)

2.13.

Starpsavienojums starp Wadi El Natroon (EG) un Mesogeia/St Stefanos (EL) [t. s. GREGY Interconnector]

3.   Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP Electricity)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

3.1.

Iekšējā līnija starp Stanisławów un Ostrołęka (PL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.5.2.)

3.2.

Hidroakumulācijas elektrostacija Igaunijā (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.6.)

3.3.

Baltijas valstu elektrosistēmas integrācija un sinhronizācija ar Eiropas tīkliem; ietilpst šādi KIP:

3.3.1.

Starpsavienojums starp Tsirguliina (EE) un Valmieru (LV) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.3.)

3.3.2.

Iekšējā līnija starp Viru un Tsirguliina (EE) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.4.)

3.3.3.

Iekšējā līnija starp Paide un Sindi (EE) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.7.)

3.3.4.

Iekšējā līnija starp Vilnius un Neris (LT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.8.)

3.3.5.

Citi infrastruktūras aspekti Baltijas valstu sistēmas sinhronizēšanā ar kontinentālās Eiropas tīklu (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.9.)

3.3.6.

Starpsavienojums starp Lietuvu un Poliju [t. s. Harmony Link] (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.10.)

3.3.7.

Jauna 330 kV Mūša apakšstacija (LT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.13.)

3.3.8.

Iekšējā līnija starp Bitenai un KHAE (LT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.14.)

3.3.9.

Jauna 330 kV Darbėnai apakšstacija (LT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.15.)

3.3.10.

Iekšējā līnija starp Darbenai un Bitenai (LT) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.16.)

3.3.11.

Iekšējā līnija starp Dunowo un Żydowo Kierzkowo (PL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.18.)

3.3.12.

Iekšējā līnija starp Piła Krzewina un Żydowo Kierzkowo (PL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.19.)

3.3.13.

Iekšējā līnija starp Morzyczyn–Dunowo–Słupsk–Żarnowiec (PL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.21.)

3.3.14.

Iekšējā līnija starp Żarnowiec–Gdańsk/Gdańsk Przyjaźń–Gdańsk Błonia (PL) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.22.)

3.3.15.

Sinhronas darbības kondensatori, kas nodrošina inerci, sprieguma stabilitāti, frekvences stabilitāti un īsslēguma jaudu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.8.23.)

3.4.

Trešais starpsavienojums starp Somiju un Zviedriju [t. s. Aurora line], kurā ietilpst šādi KIP:

3.4.1.

Starpsavienojums starp Somijas ziemeļiem un Zviedrijas ziemeļiem (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.10.1.)

3.4.2.

Iekšējā līnija starp Keminmaa un Pyhänselkä (FI) (piektajā KIP sarakstā Nr. 4.10.2.)

3.5.

Ceturtais starpsavienojums starp Somiju un Zviedriju [t. s. ]

Aurora line 2”]

3.6.

Starpsavienojums starp Somiju un Igauniju [t. s. Estlink 3]

4.   Ziemeļu jūru atkrastes energotīkli (NSOG)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

4.1.

Viens vai vairāki mezgli Ziemeļjūrā ar starpsavienotājiem, kuri savieno ar Ziemeļjūras piekrastes valstīm (Dānija, Vācija, Nīderlande) [t. s. North Sea Wind Power Hub] (piektajā KIP sarakstā Nr. 1.19.)

4.2.

Atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Beļģiju un Dāniju [t. s. Triton Link]

4.3.

Augstsprieguma atkrastes apakšstacija un savienojums ar Menuel (FR) [t. s. Offshore Wind connection Centre Manche 1]

4.4.

Augstsprieguma atkrastes apakšstacija un savienojums ar Tourbe (FR) [t. s. Offshore Wind connection Centre Manche 2]

Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:

Nr.

Definīcija

4.5.

Daudzfunkcionāls starpsavienotājs starp Modular Offshore Grid 2 (BE) un Leisten (UK) [t. s. Nautilus] (ceturtajā KIP sarakstā Nr. 1.15.)

4.6.

Daudzfunkcionāls HVDC starpsavienojums starp Lielbritāniju un Nīderlandi [t. s. LionLink]

5.   Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns: atkrastes elektrotīkli (BEMIP Offshore)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

5.1.

Latvijas un Igaunijas atkrastes hibrīdstarpsavienotājs [t. s. Elwind]

5.2.

Bornholm Energy Island (BEI) atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Dāniju un Vāciju

6.   Dienvidu un rietumu atkrastes energotīkli (SW offshore)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

6.1.

Atkrastes vēja savienojums Oksitānijā (FR)

6.2.

Atkrastes vēja savienojums PACA (FR)

7.   Dienvidu un austrumu atkrastes energotīkli (SE offshore)

Attiecībā uz šo koridoru netika iesniegts neviens projekts.

8.   Atlantijas okeāna atkrastes elektrotīkli

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

8.1.

Atkrastes vēja savienojums Dienvidbretaņā (FR)

8.2.

Atkrastes vēja savienojums Atlantijas okeāna piekrastes dienvidu daļā (FR)

9.   Ūdeņraža starpsavienojumi Rietumeiropā (HI West)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

9.1.

Portugāles–Spānijas–Francijas–Vācijas koridors:

9.1.1.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Portugālē

9.1.2.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Portugāli un Spāniju

9.1.3.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Spānijā

9.1.4.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Spāniju un Franciju (t. s. BarMar)

9.1.5.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Francijā, kas savieno ar Vāciju (t. s. HyFen)

9.1.6.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā, kas savieno ar Franciju [t. s. H2Hercules South]

9.2.

Francijas–Vācijas pārrobežu ūdeņraža ielejas

9.2.1.

Ūdeņraža ieleja Vācijā līdz Francijas robežai (t. s. RHYn)

9.2.2.

Ūdeņraža ieleja Francijā līdz Vācijas robežai (t. s. Mosahyc)

9.3.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Francijā līdz Beļģijas robežai (t. s. Franco-Belgian H2 corridor)

9.4.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā [t. s. H2ercules West]

9.5.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Beļģijā [t. s. Belgian Hydrogen Backbone]

9.6.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Nīderlandē [t. s. National Hydrogen Backbone]

9.7.

Ūdeņraža starpsavienotāji National Hydrogen Backbone (NL)–Vācija:

9.7.1.

Ūdeņraža starpsavienotājs no ziemeļu–dienvidu maģistrāles austrumos līdz Oude (NL)–H2ercules North (DE)

9.7.2.

Ūdeņraža starpsavienotājs no ziemeļu–dienvidu maģistrāles austrumos līdz Vlieghuis (NL)–VlieghuisOchtrup (DE)

9.7.3.

Ūdeņraža starpsavienotājs no Nīderlandes uz Vāciju (t. s. Delta Rhine Corridor H2)

9.8.

Atkrastes ūdeņraža cauruļvads Vācijā [t. s. AquaDuctus]

9.9.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Dāniju un Vāciju:

9.9.1.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā [t. s. HyperLink III]

9.9.2.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Dānijā [t. s. DK Hydrogen Pipeline West]

9.10.

Amonjaka uzņemšanas kompleksi Beļģijā:

9.10.1.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Antverpenē

9.10.2.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Amplifhy Antwerp

9.10.3.

Zeebrugge New Molecules – amonjaka uzņemšanas komplekss

9.11.

Amonjaka uzņemšanas kompleksi Vācijā:

9.11.1.

Amonjaka uzņemšanas kompleksa terminālis Brunsbüttel

9.11.2.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Wilhelmshaven (BP)

9.11.3.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Wilhelmshaven (Uniper)

9.12.

Uzņemšanas kompleksi Nīderlandē:

9.12.1.

LH2 uzņemšanas komplekss Roterdamā

9.12.2.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Amplifhy Rotterdam

9.12.3.

Amonjaka uzņemšanas komplekss ACE Rotterdam

9.13.

Amonjaka uzņemšanas komplekss Dunkerque (FR)

9.14.

H2Sines.RDAM elektrolīzers (PT)

9.15.

Elektrolīzeru kompleksi Spānijā:

9.15.1.

Taragonas ūdeņraža tīkla elektrolīzers

9.15.2.

Bilbao lielizmēra elektrolīzers

9.15.3.

Kartahenas lielizmēra elektrolīzers

9.15.4.

Valle andaluz del hidrógeno verde elektrolīzers

9.15.5.

Asturias H2 Valley elektrolīzers

9.16.

Elektrolīzeru kompleksi Francijā:

9.16.1.

CarlHYng elektrolīzers

9.16.2.

Emil’Hy elektrolīzers

9.16.3.

HyGreen elektrolīzers

9.16.4.

H2V Valenciennes elektrolīzers

9.16.5.

H2Thionville elektrolīzers

9.17.

Elektrolīzeru kompleksi Nīderlandē:

9.17.1.

Enecolyser elektrolīzers

9.17.2.

H2-Fifty elektrolīzers

9.17.3.

SeaH2Land elektrolīzers

9.18.

Elektrolīzeru kompleksi Vācijā:

9.18.1.

GreenWilhelmshaven elektrolīzers

9.18.2.

CHC Wilhelmshaven elektrolīzers

9.19.

Jytske Banke elektrolīzers (DK)

9.20.

Danish Hydrogen Storage (DK)

9.21.

Hystock Opslag H2 krātuve (NL)

9.22.

Ūdeņraža krātuves Vācijā:

9.22.1.

Harsefeld ūdeņraža krātuve sāls kavernā

9.22.2.

H2 Storage Gronau-Epe

9.23.

Krātuve GeoH2 (FR)

9.24.

Ūdeņraža krātuves Spānijā:

9.24.1.

H2 storage North-1

9.24.2.

H2 storage North-2

Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:

Nr.

Definīcija

9.25.

Atkrastes ūdeņraža cauruļvads starp Norvēģiju un Vāciju [t. s. CHE Pipeline]

10.   Ūdeņraža starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos (HI East)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

10.1.

Ūdeņraža koridors Itālija–Austrija–Vācija:

10.1.1.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Itālijā [t. s. Italian H2 Backbone]

10.1.2.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Austrijā [t. s. H2 Readiness of the TAG pipeline system]

10.1.3.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Austrijā [t. s. H2 Backbone WAG and Penta West]

10.1.4.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā [t. s. HyPipe Bavaria – The Hydrogen Hub]

10.2.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Čehiju un Vāciju:

10.2.1.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Čehijā virzienā uz Vāciju

10.2.2.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā [t. s. FLOW East – Making Hydrogen Happen]

10.3.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Grieķiju un Bulgāriju:

10.3.1.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Grieķijā virzienā uz Bulgārijas robežu

10.3.2.

Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Bulgārijā virzienā uz Grieķijas robežu

10.4.

Vispārējs koridors, ar kuru ūdeņradi paredzēts pārvadīt no Ukrainas uz Slovākiju, Čehiju, Austriju un Vāciju

11.   Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns ūdeņraža jomā (BEMIP Hydrogen)

Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

11.1.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Zviedriju un Somiju [t. s. Nordic Hydrogen Route – Bothnian Bay]

11.2.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju [t. s. Nordic-Baltic Hydrogen Corridor]

11.3.

Ūdeņraža starpsavienotājs starp Zviedriju, Somiju un Vāciju [t. s. Baltic Sea Hydrogen Collector]

12.   Prioritārā tematiskā joma “Viedo elektrotīklu ieviešana”

Tematiskajā jomā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

12.1.

ACON – Again COnnected Networks (CZ, SK) ar mērķi veicināt Čehijas un Slovākijas elektroenerģijas tirgu integrāciju, uzlabojot sadales tīklu efektivitāti (piektajā KIP sarakstā Nr. 10.4.)

12.2.

CARMEN (BG, RO) ar mērķi stiprināt PSO–PSO pārrobežu sadarbību un datu kopīgošanu, uzlabot PSO–SSO sadarbību, investēt tīklu paplašināšanā, palielināt jaudu jaunu atjaunīgo energoresursu integrēšanai un uzlabot tīkla stabilitāti, drošību un elastību (piektajā KIP sarakstā Nr. 10.10.)

12.3.

Danube InGrid (HU, SK) ar mērķi efektīvi integrēt visu Ungārijas un Slovākijas elektroenerģijas tīkliem pieslēgto tirgus lietotāju paradumus un rīcību (piektajā KIP sarakstā Nr. 10.7.)

12.4.

Gabreta Smart Grids (CZ, DE) ar mērķi palielināt tīkla uzņemtspēju, iespējot vidēja sprieguma tīklu attālinātu monitoringu un kontroli un uzlabot tīkla novērojamību un tīkla plānošanu (piektajā KIP sarakstā Nr. 10.11.)

12.5.

GreenSwitch (AT, HR, SI) ar mērķi palielināt izkliedēto atjaunīgo energoresursu uzņemtspēju un efektīvi integrēt jaunas slodzes, uzlabot sadales tīkla novērojamību un palielināt pārrobežu jaudas (piektajā KIP sarakstā Nr. 10.12.)

13.   Prioritārā tematiskā joma “Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls”

Tematiskajā jomā izstrādātie kopīgu interešu projekti:

Nr.

Definīcija

13.1.

CO2 TransPorts izveidos infrastruktūru, kura atvieglos CO2 uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu plašā mērogā no Roterdamas, Antverpenes un Ziemeļjūras ostas teritorijām (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.3.)

13.2.

Aramis ir CO2 pārrobežu transportēšanas un uzglabāšanas projekts, kas ietver CO2 uztveršanu no emitētājiem Roterdamas ostas apkārtnē, transportēšanu pa cauruļvadiem glabāšanai Nīderlandes kontinentālajā šelfā (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.7.)

13.3.

ECO2CEE ir CO2 pārrobežu transportēšanas un uzglabāšanas projekts, kurā uzglabāšana plānota Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.9. paplašinājums)

13.4.

Bifrost ir transportēšanas un uzglabāšanas projekts ar uzglabāšanu atkrastē Dānijā no Dānijas, Vācijas un Polijas emitētājiem

13.5.

Callisto ir multimodālu CO2 mezglu izveide Vidusjūras reģionā, kuros tiks uzglabātas CO2 emisijas no Francijas un Itālijas

13.6.

CCS Baltic Consortium ir CO2 pārrobežu transportēšana pa dzelzceļu starp Latviju un Lietuvu ar multimodālu LCO2 termināli Klaipēdā

13.7.

Delta Rhine Corridor ir projekts CO2 transportēšanai pa cauruļvadiem no emitētājiem Rūras apgabalā Vācijā un Roterdamas apgabalā Nīderlandē uz atkrastes glabātavām pie Nīderlandes krastiem

13.8.

EU2NSEA ir CO2 pārrobežu tīkls, kas izveidots starp Beļģiju, Vāciju un Norvēģiju ar mērķi CO2 savākt arī no DK, FR, LV, NL, PL un SE uzglabāšanai Norvēģijas kontinentālajā šelfā

13.9.

GT CCS Croatia ir transporta cauruļvadu infrastruktūras būvniecība Horvātijā un Ungārijā ar pazemes glabātavu HR

13.10.

Norne ir transportēšanas infrastruktūra Dānijā ar uzglabāšanu sauszemē un, iespējams, atkrastē; emitētāji galvenokārt no DK, SE, BE un UK, kuri CO2 uz Dāniju transportēs ar kuģi

13.11.

Prinos ir atkrastes glabātava Prinos laukā emisijām no EL, kuras tiks transportētas pa cauruļvadiem, un emisijām no BG, HR, CY, EL, IT un SI, kuras transportēs ar kuģi

13.12.

Pycasso ir FR un ES industriālo emitētāju emitētā CO2 transportēšana uzglabāšanai sauszemes glabātavā FR dienvidrietumos

Tematiskajā jomā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:

Nr.

Definīcija

13.13.

Northern Lights ir CO2 pārrobežu savienojuma projekts, kas apvieno vairākas Eiropas uztveršanas iniciatīvas (citstarp no Beļģijas, Vācijas, Īrijas, Francijas, Zviedrijas), projekts paredz transportēšanu ar kuģi uz glabātavu Norvēģijas kontinentālajā šelfā (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.4.)

13.14.

Nautilus CCS ir no Le Havre, Dunkirk, Duisburg un Rogaland apgabaliem emitēto emisiju uztveršana un transportēšana ar kuģi uz dažādiem piesaistītājiem Ziemeļjūrā (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.8. paplašinājums)

14.   Prioritārā tematiskā joma “Viedie gāzes tīkli”

Neviens iesniegtais projekts netika atzīts par atbilstīgu šai kategorijai.

15.   Projekti, kas saglabā savu kopīgu interešu projekta statusu (24. pantā paredzētā atkāpe)

Nr.

Definīcija

15.1.

Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu – cauruļvadu starpsavienojums ar Itāliju Dželā (piektajā KIP sarakstā Nr. 5.19.)

15.2.

Cauruļvads no Vidusjūras austrumdaļas gāzes rezervēm uz Grieķijas kontinentālo daļu caur Kipru un Krētu [t. s. EastMed Pipeline] ar uzskaites un regulēšanas staciju Megalopoli (piektajā KIP sarakstā Nr. 7.3.1.)

” ”

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/1041/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)


Augša