EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32020R0687

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 174, 3.6.2020., 64./139. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 14/07/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/687/oj

3.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/64


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/687

(2019. gada 17. decembris),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 47. panta 1. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 3. punktu, 55. panta 2. punktu, 58. panta 2. punktu, 63. panta pirmo daļu, 64. panta 4. punktu, 67. panta pirmo daļu, 68. panta 3. punktu, 70. panta 3. punktu, 72. panta 2. punktu, 73. panta 3. punktu, 74. panta 4. punktu, 76. panta 5. punktu, 77. panta 2. punktu un 272. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, arī noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli. Konkrētāk, Regula (ES) 2016/429 attiecībā uz tās 5. pantā minēto slimību profilaksi un kontroli nosaka slimībspecifiskus noteikumus. Regula (ES) 2016/429 arī paredz, ka šie slimībspecifiskie noteikumi ir piemērojami tādu sugu un sugu grupu dzīvniekiem, kas rada konkrētu slimību ievērojamu izplatības risku un kā tādas ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (2) sarakstā.

(2)

Ir jānosaka noteikumi, kas papildinātu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kuri attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītajām slimībām izklāstīti Regulas (ES) 2016/429 III daļas II sadaļā. Šie papildinošie noteikumi un Regulā (ES) 2016/429 izklāstītie noteikumi ir cieši saistīti un būtu jāpiemēro tandēmā. Tādēļ saskaņotības un pārredzamības, arī vieglākas piemērošanas labad, kā arī lai noteikumi nedublētos, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis izkliedēti vairākos atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm.

(3)

Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 1. nodaļas 53. pants, 54. panta 3. punkts, 55. panta 2. punkts, 58. panta 2. punkts, 63., 64., 67., 68. un 70. pants ir saistīti ar dažādiem tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas. Līdzīgi Regulas (ES) 2016/429 II sadaļas 2. nodaļas 72. panta 2. punkts, 73. panta 3. punkts, 74. panta 4. punkts, 76. panta 5. punkts un 77. pants ir saistīti ar tādu pasākumu tehniskajiem aspektiem, kas jāpieņem, ja ir aizdomas par minētās regulas 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām slimībām un ja tās ir apstiprinātas.

(4)

Noteikumi, kas jānosaka saskaņā ar II sadaļas pantiem, ir savstarpēji saistīti, jo ir piemērojami dažādu kategoriju sarakstā norādītu slimību kontroles pasākumiem Regulā (ES) 2016/429. Tāpēc, lai šie noteikumi tiktu piemēroti iedarbīgi un lai būtu lielāka skaidrība, tie būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā, kurā būtu visaptveroši apkopoti sarakstā norādīto slimību kontroles tehniskie pasākumi, tādējādi palīdzot kopumā vienkāršot dzīvnieku slimību kontroles tiesisko regulējumu.

(5)

Agrāk slimību kontroles noteikumus noteica vairākas direktīvas, un katra no tām reglamentēja vienu vai dažas dzīvnieku slimības. Daļa no šiem noteikumiem ir aizstāti ar Regulu (ES) 2016/429, vēl citi vienkāršošanas un nekonsekvenču likvidēšanas labad jāaizstāj ar šo deleģēto regulu. Tādā veidā tiks iegūti skaidri, saskaņoti un detalizēti noteikumi dzīvnieku slimību kontrolei visā Savienības teritorijā. Tas attiecīgo normu piemērošanu darīs iespējamu arī kompetentajām iestādēm un operatoriem, noteikumus padarīs pārredzamākus un tādējādi nodrošinās labāku reaģēšanu uz dzīvnieku slimību riskiem.

(6)

Lai jebkādu A kategorijas slimības uzliesmojumu izskaustu iespējami drīz un nodrošinātu, ka augstā līmenī ir aizsargāta dzīvnieku veselība un labturība, ir jānosaka slimību kontroles pasākumi Savienības līmenī.

(7)

Tāpēc šīs regulas tvērumā vajadzētu būt slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz A kategorijas slimībām, kas skar sauszemes dzīvniekus un ūdensdzīvniekus, kā arī noteiktiem B un C kategorijas slimību kontroles pasākumiem. B un C kategorijas slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro kopā ar uzraudzības un izskaušanas noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 (3).

(8)

Šajā deleģētajā regulā noteiktie slimību kontroles pasākumi būtu jāpiemēro dzīvniekiem un no dzīvniekiem iegūtiem produktiem, toskait dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem. Šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (4) noteikumi par cilvēka un dzīvnieku veselību. Ja iestājusies A kategorijas slimība, ir piemērojami minētās regulas noteikumi par to, kā droši savākt, likvidēt un pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus. Tomēr šī regula nenosaka, kādus slimību kontroles pasākumus un ierobežojumus būtu paredzēts piemērot šādos gadījumos. Tāpēc šādi noteikumi būtu jāparedz šajā deleģētajā regulā.

(9)

Noteikumus par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (5). Transportējot inficētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai citus inficētus materiālus, ko var uzskatīt par bīstamām precēm, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro minētās direktīvas noteikumi.

(10)

Ir lietderīgi attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro A kategorijas slimības gadījumā, ievērot vienotu pieeju. Tomēr, lai noteiktu pareizo brīdi, kad kompetentajai iestādei, ja ir aizdomas par šīm slimībām vai apstiprinājums par tām, būtu jāpiemēro kontroles pasākumi un jāveic izmeklēšana, būtu jāņem vērā slimību epidemioloģija. Tāpēc attiecībā uz katru A kategorijas slimību, kas skar sauszemes dzīvniekus, būtu jānosaka monitoringa periodi – atskaites laiks, kas balstīts uz inkubācijas periodiem un citiem relevantiem elementiem, kas var ietekmēt slimības izplatīšanos.

(11)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai kompetentā iestāde A kategorijas slimības sastopamības gadījumā īstenotu izmeklēšanas dažādos posmos: i) kad par slimību ir aizdomas, ii) kad slimība ir apstiprināta un iii) kad nepieciešams izslēgt varbūtību, ka tā izplatīsies uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām, kā arī uz blakusesošiem objektiem un zonām. Šāda izmeklēšana ietver klīnisku izmeklējumu un paraugu ņemšanu laboratoriskai testēšanai. Ir lietderīgi noteikt vispārīgus paraugu ņemšanas noteikumus, lai būtu nodrošināts paraugu ņemšanas procedūru, diagnostisko metožu un biodrošības pasākumu derīgums.

(12)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde izstrādātu un atjauninātu ārkārtas situāciju plānus un vajadzības gadījumā nodrošinātu sīki izstrādātas norādījumu rokasgrāmatas par to, kā īstenot minētās regulas III daļā paredzētos pasākumus, kuri jāveic A kategorijas slimības gadījumā. Šajā deleģētajā regulā noteiktie pasākumi papildina pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/429 III daļā, un tāpēc tos nepieciešams īstenot saskaņā ar Regulā (ES) 2016/429 noteiktajiem ārkārtas situāciju plāniem.

(13)

Regulas (ES) 2016/429 53. un 55. pants nosaka operatoru un kompetento iestāžu pienākumus gadījumos, kad ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību. Mērķis ir nepieļaut, ka slimība no to pārziņā esošiem skartiem dzīvniekiem un objektiem pat pirms apstiprināšanas izplatītos uz neskartiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Kas attiecas uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu uz minēto objektu un tā apkaimi un projām no tiem, skartajā objektā jau šajā agrīnajā posmā būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2016/429 paredzētie slimību kontroles un biodrošības pasākumi. Šie pasākumi arī detalizēti jāapraksta, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi un samērīgi.

(14)

Regulas (ES) 2016/429 54. pants prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību, kompetentā iestāde veiktu oficiālu izmeklēšanu, kuras nolūks ir apstiprināt vai izslēgt šīs slimības klātbūtni. Lai iedibinātu darba standartprocedūru attiecībā uz šādām oficiālām izmeklēšanām visās dalībvalstīs, ir detalizēti jānosaka, kādos apstākļos ir pamatoti veikt izmeklēšanu, kāds ir oficiālajiem veterinārārstiem veicamo izmeklēšanas uzdevumu minimums un kādā veidā šie uzdevumi būtu jāveic.

(15)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai tad, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai ja tā apstiprināta, slimību kontroles pasākumi tiktu piemēroti ne vien objektos, kuros tiek turēti dzīvnieki, bet arī pārtikas un barības uzņēmumos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai citās vietās, kas var radīt slimību izplatīšanās risku. Ir precīzi jānorāda, kādi kontroles pasākumi piemērojami šādos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz robežkontroles punktiem un transportlīdzekļiem.

(16)

Regula (ES) 2016/429 prasa, lai A kategorijas slimības apstiprināšana būtu sākumpunkts, no kura kompetentā iestāde īstenotu stingrākus slimību kontroles pasākumus par tiem, kas izmantoti aizdomu fāzē, un veiktu tālāku izmeklēšanu. Tāpēc ir jāprecizē, kad A kategorijas slimība būtu jāuzskata par apstiprinātu. Šāda apstiprināšana būtu jāizdara saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2016/429, un reglamentē slimību uzraudzību, izskaušanas programmas un statusu “brīvs no slimības”.

(17)

Regula (ES) 2016/429 nosaka pamatnoteikumus par slimību kontroles pasākumiem, kas skartajos objektos jāpiemēro A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Turklāt kompetentajām iestādēm tā sniedz zināmu elastību lēmumu pieņemšanā par to, kurš no šiem pasākumiem būtu jāpiemēro. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(18)

Vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, rēķinādamās ar epidemioloģiskiem faktoriem un precīzi novērtējusi risku, pamatotos gadījumos – un, ja nepieciešams, ar papildu garantijām – var piešķirt atkāpes no konkrētiem slimību kontroles pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību skartajā objektā dzīvniekus nonāvēt. Šādas atkāpes varētu piešķirt attiecībā uz norobežotiem objektiem, attiecībā uz dzīvniekiem, kurus tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu, kā arī attiecībā uz oficiāli reģistrētām retām šķirnēm vai attiecībā uz dzīvniekiem ar pamatoti augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību. Šādos gadījumos vispārīgu pasākumu piemērošanai varētu būt nevēlamas un nesamērīgas sekas.

(19)

Lai slimību kontroles pasākumus varētu pielāgot katrai specifiskajai situācijai, vajadzētu būt tā, ka kompetentā iestāde, ņemot vērā epidemioloģiskus faktorus un tad, kad pabeigta riska novērtēšana, var piemērot tādus slimību kontroles pasākumus, kas Regulā (ES) 2016/429 vai šajā deleģētajā regulā nav īpaši paredzēti.

(20)

Viens no slimību kontroles pamatpasākumiem, kas Regulā (ES) 2016/429 paredzēti, lai apstiprinātas A kategorijas slimības izplatīšanās risku samazinātu līdz minimumam, ir skartā objekta tīrīšana un dezinfekcija. Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija ir visiedarbīgākie pasākumi, kā pēc skarto dzīvnieku aizvākšanas samazināt slimības ierosinātāja slogu skartajā objektā. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka kompetentajai iestādei ir pienākums pārbaudīt, kā ir izpildīta tūlītējā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un, ja nepieciešams, kontrolēti kukaiņi un grauzēji. Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru ir lietderīgi noteikt detalizēti, norādot, kad tā jāsāk un pēc kādiem kritērijiem izraugās lietojamos biocīdus.

(21)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants prasa, lai kompetentā iestāde skartajos objektos izmantotos slimību kontroles pasākumus paplašinātu, tos attiecinot uz tādiem citiem objektiem, to epidemioloģiskajām vienībām, pārtikas un barības uzņēmumiem vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektiem vai jebkādām citām relevantām vietām (arī transportlīdzekļiem), par kuriem epidemioloģiskie dati pamato aizdomas, ka uz tiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās konkrētā A kategorijas slimība. Lai pienācīgi apzinātu minētās epidemioloģiskās saiknes, ir jānorāda, kādā veidā kompetentajai iestādei uz Regulā (ES) 2016/429 paredzētās epidemioloģiskās izmeklēšanas pamata jāizmeklē izsekojamība.

(22)

Lietderīgi ir arī detalizēti aprakstīt kontroles pasākumus, kuri jāpiemēro apzinātajos saistītajos objektos un vietās. Šie pasākumi būtu iedarbīgi tikai tad, ja būtu elastīgi un samērīgi un neuzliktu nevajadzīgu slogu operatoriem vai kompetentajām iestādēm. Tātad būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm pēc riska novērtēšanas no vispārīgajiem noteikumiem atkāpties.

(23)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants prasa, lai kompetentās iestādes pēc tam, kad apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, ap skarto objektu izveidotu ierobežojumu zonu, tādējādi novēršot šīs slimības tālāku izplatīšanos. Ierobežojumu zonā var ietilpt aizsardzības zona un uzraudzības zona. Ir lietderīgi noteikt papildu noteikumus par to, kā ierobežojumu zonu izveidot un, ja nepieciešams, modificēt, toskait detalizētus noteikumus par aizsardzības zonu, uzraudzības zonu un par iespēju atkarībā no šīs slimības epidemioloģijas izveidot vēl citas ierobežojumu zonas. Ir lietderīgi arī paredzēt specifiskas atkāpes tiem gadījumiem, kad ierobežojumu zonu noteikšana nepalīdzētu kontrolēt šīs slimības izplatīšanos vai operatoriem un kompetentajām iestādēm radītu nepamatotu slogu.

(24)

Regulas (ES) 2016/429 65. panta sarakstā ir norādīti pasākumi, ko kompetentā iestāde var veikt ierobežojumu zonā, lai novērstu slimības izplatīšanos. Lai kompetentās iestādes varētu veikt vissamērīgākos un efektīvākos kontroles pasākumus un nodrošinātu, ka dalībvalstu pasākumi tiek īstenoti saskaņoti, ir lietderīgi noteikt detalizētus lēmumu pieņemšanas kritērijus, balstoties uz epidemioloģiskajiem apstākļiem, ražošanas objektu veidu un atrašanās vietu, dzīvnieku sugām un kategorijām un ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem slimības skartajā apgabalā.

(25)

Ir jākonkretizē aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvietošanu pa aizsardzības un uzraudzības zonu, no tām un cauri tām, kā arī aizliegumi attiecībā uz citām darbībām, kas var radīt A kategorijas slimības izplatīšanās risku. Šiem aizliegumiem vajadzētu būt samērīgiem ar attiecīgās slimības izplatīšanās risku, kas saistās ar katru darbību un preci. Tātad šie aizliegumi jānosaka, ņemot vērā epidemioloģisko slimības profilu. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz aizliegumiem, kas skar produktus, jo uz noteiktiem produktiem būtu jāattiecina izņēmumi, jo īpaši uz produktiem, kurus noteiktu slimību izplatīšanās riska sakarā uzskata par drošām precēm.

(26)

Darbības ierobežojumu zonā būtu jāaizliedz iespējami maz. Tāpēc vajadzētu būt, ka tad, ja ir veikti konkrēti riska mazināšanas pasākumi un izpildīti noteikti procedurāli nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no aizliegumiem. Šādas atkāpes piešķirt var jo īpaši tad, ja kompetentā iestāde var pārbaudīt biodrošības pasākumu pastiprināšanu un ja ir izpildīti vispārīgie un konkrētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajiem dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti.

(27)

Pārvietot nagaiņus būtu jāatļauj tikai transportēšanai uz kautuvi. Attiecībā uz mājputniem būtu jāatļauj tos pārvietot uz kautuvi un pārvietot tādus jaunākus dzīvniekus kā diennakti veci cāļi un pirmdējējas. Dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie ražoti pirms augsta riska perioda, kas noteikts attiecībā uz konkrēto slimību. Augstā riska periodā vai pēc tā ražotus dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvietot būtu jāatļauj tad, ja tie specifiski apstrādāti, lai inaktivētu slimības ierosinātāju. Šādai apstrādei būtu jāatbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, starptautiskiem standartiem un jauniem zinātniskiem pierādījumiem.

(28)

Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai apmeklēt objektus un dzīvniekus apskatīt. Lai nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāizvirza prasības, kam jābūt izpildītām, pirms iespējams atcelt aizsardzības zonai piemērojamos pasākumus. Kad šie pasākumi atcelti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā slimība tiek kontrolēta, apgabalā, kuru iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, papildu periodā būtu jāīsteno pasākumi, ko piemēro uzraudzības zonai.

(29)

Normām, kas attiecas uz kontroles pasākumiem, kuri jāpiemēro uzraudzības zonā, būtu jāietver vispārīgi un konkrēti noteikumi attiecībā uz dzīvniekiem, no šiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem vai citām vielām un materiāliem, kas var būt kontaminēti. Šajās normās vajadzētu būt paredzētām arī atkāpēm, kas dod iespēju šos kontroles pasākumus piemērot samērīgi. Šo kontroles pasākumu intensitātei un atkāpēm, kas piešķirtas, lai tie tiktu piemēroti samērīgi, būtu jāatspoguļo tas, ka uzraudzības zonā slimības izplatīšanās risks ir mazāks, tomēr jānodrošina, ka ar kontroles pasākumiem pietiek, lai novērstu jebkādu risku, ka slimība izplatās tālāk.

(30)

Kompetentajai iestādei būtu: i) jāsniedz atļaujas attiecībā uz skarto objektu atkalapdzīvināšanu ar dzīvniekiem, ii) jānodrošina, ka tiek veikta objekta galīgā tīrīšana un dezinficēšana un attiecīgā gadījumā iii) jāveic kontrolpārbaude vektoru konstatēšanai, lai nodrošinātu, ka slimība neparādīsies atkal. Kompetentajai iestādei būtu vajadzīga pietiekama elastība izlemt, kādi atkalapdzīvināšanas pasākumi būtu vislietderīgākie, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus un specifiskos riska mazināšanas nosacījumus.

(31)

A kategorijas slimības varētu skart arī sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekus. Lai novērstu slimību izplatīšanos un nodrošinātu to izskaušanu, nepieciešami ir arī attiecībā uz šiem savvaļas dzīvniekiem paredzēti kontroles pasākumi. Kas attiecas uz slimībām, kuras skar turētus dzīvniekus, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai Regulā (ES) 2016/429 paredzētajos ārkārtas situāciju plānos nenoteikt uz savvaļas dzīvniekiem orientētus slimību kontroles pasākumus. Šie kontroles pasākumi būtu jāpiemēro domājamiem un apstiprinātiem tādas slimības gadījumiem, kas kādā inficētā zonā skar savvaļas dzīvniekus. Pasākumi, kas ierobežo pie sarakstā norādītajām sugām piederošu turētu dzīvnieku pārvietošanu no inficētās zonas, būtu jāpiemēro elastīgi, balstoties uz epidemioloģisko situāciju. Šeit nolūks ir nodrošināt spēcīgus kontroles pasākumus, kas operatoriem un kompetentajām iestādēm tomēr neuzliktu nevajadzīgu slogu.

(32)

A kategorijas slimību izplatīšanos novērst palīdz savvaļas dzīvnieku līķu savākšana un droša likvidēšana. Regulu (ES) 2016/429 ir lietderīgi papildināt ar noteikumiem, kuri nodrošina, ka tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no A kategorijas slimību skartiem savvaļas sauszemes dzīvniekiem un ūdensdzīvniekiem vai uz ko attiecas ierobežojumi, kuri noteikti, uz šīm slimībām reaģējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, tiek droši savākti un likvidēti.

(33)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu. Šie plāni ir izstrādāti tā, lai augstā līmenī nodrošinātu informētību par slimību, slimībgatavību un ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Sauszemes dzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas sauszemes dzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: attiecīgi valdības departamenti, piemēram, vides un mežu iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām un to īstenošanu šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(34)

Padomes Direktīvā 2006/88/EK (6) ir normas, kas reglamentē akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītās dzīvnieku veselības prasības, kā arī konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli. Šīs deleģētās regulas normām būtu jābalstās uz tādu agrāko Savienības tiesību aktu normām, kas labi darbojušies, pārskatīti un iespējami saskaņoti ar agrāk iegūtajām zināšanām un pieredzi, kā arī atjaunināti saskaņā ar jauniem pierādījumiem un starptautiskiem standartiem.

(35)

Regulas (ES) 2016/429 61. pants paredz objektos un citās vietās pēc A kategorijas slimību apstiprināšanas piemērot slimību kontroles pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir tādus dzīvniekus, kas var būt kontaminēti vai var veicināt attiecīgās slimības izplatīšanos, nonāvēt. Iespēja piemērot šādu profilaktisku nonāvēšanu šajā deleģētajā regulā būtu detalizēti jānosaka kā slimību kontroles pasākums, kura mērķis ir samazināt infekcijspiedienu, ko rada kāda A kategorijas slimība, un atvieglināt šīs slimības kontroli.

(36)

Regulas (ES) 2016/429 62. pants ietver kritērijus, pēc kuriem slimību kontroles pasākumus, ko piemēro slimības skartam objektam, paplašinot attiecina arī uz epidemioloģiski saistītiem objektiem un vietām. Hidrodinamisko un topogrāfisko apstākļu analīze, kurā ietilpst dati par ūdensguves baseiniem, ūdensteču šķēršļiem vai ūdens plūsmas apstākļiem, dod iespēju prognozēt, kā A kategorijas slimība varētu pasīvi izplatīties uz citiem objektiem vai vietām, un šī prognoze var palīdzēt šīs kategorijas slimības ietekmi samazināt līdz minimumam. Šādas izanalizēšanas rezultāts paver iespēju īstenot uz labāku informētību balstītus slimību kontroles pasākumus, ar kuriem A kategorijas slimības izplatīšanās no augsta riska apgabala uz slimībbrīvu apgabalu būtu novēršama vai samazināma līdz minimumam.

(37)

Vajadzētu būt tā, ka no ierobežojumiem, kas jāpiemēro pēc A kategorijas slimības apstiprināšanas, kompetentā iestāde var atkāpties, lai akvakultūras dzīvniekus ļautu lietot pārtikā, ja vien tiem nav novērojamas slimības klīniskās pazīmes un ja tie ir pārstrādāti tādā veidā, kas samazina risku ar infekciozu materiālu izplatīties slimībai. Šīs atkāpes nolūkam vajadzētu būt novērst ekonomiskus zaudējumus, tomēr līdz minimumam samazinot slimības izplatīšanās risku.

(38)

Regulas (ES) 2016/429 37. pants paredz statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām atzīt nodalījumiem. Nodalījumi aptver dažādus objektus, kam ir vienotas un efektīvas biodrošības sistēmas, kuru dēļ šiem objektiem ir atsevišķs dzīvniekveselības statuss. Tāpēc, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību vai tā ir apstiprināta kādā akvakultūras objektā, kurš pieder pie kāda nodalījuma, attiecīgie slimības kontroles pasākumi būtu jāattiecina arī uz citiem šā nodalījuma objektiem, tādējādi panākot efektīvāku slimības kontroli.

(39)

Attiecībā uz ūdensdzīvniekiem agrāk spēkā esošos Savienības tiesību aktos par šo dzīvnieku slimību profilaksi un kontroli jau ir paredzēts tāds slimību kontroles pasākums kā neizmantošana. Galvenais neizmantošanas mērķis ir objektos novērst vai līdz minimumam samazināt risku, ka pēc tīrīšanas un dezinfekcijas beigām un pirms jaunas ūdensdzīvnieku populācijas iemitināšanas notiks atkārtota inficēšanās ar šo A kategorijas slimību. Sinhrona neizmantošana apgabalos ar vairākiem inficētiem objektiem pastiprina slimību kontroles pasākumus un veicina augstāku panākumu līmeni. Attiecībā uz dažādām A kategorijas slimībām būtu jānosaka atšķirīgi neizmantošanas periodi, kas būtu minimāli, bet tomēr nodrošinātu šā slimības kontroles pasākuma iedarbīgumu.

(40)

Produktus no akvakultūras objektiem, ko skārusi A kategorijas slimība, kas neapdraud cilvēka veselību, pēc tam, kad veikti riska mazināšanas pasākumi, būtu jāļauj laist tirgū. Attiecībā uz zivīm šajos pasākumos būtu jāparedz kaušana un izķidāšana. Vēžveidīgie pirms nosūtīšanas būtu jāpārstrādā dzīvotnespējīgos produktos. Šie produkti būtu tieši jālieto pārtikā vai jāpārstrādā tālāk kādā objektā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 179. pantu. Šie pasākumi iedarbīgi kontrolē un novērš slimības tālāku izplatīšanos, turklāt paverot iespēju šos produktus lietot pārtikā, nevis lieki izšķērdēt.

(41)

Regulas (ES) 2016/429 64. pants paredz, ka tad, ja A kategorijas slimības uzliesmojums skar ūdensdzīvniekus, kā iedarbīgs slimību kontroles pasākums jāizveido ierobežojumu zona. Ierobežojumu zonās ap objektiem, kam ir paaugstināts risks, ka tos skars A kategorijas slimība, var būt paredzēta aizsardzības zona. Lai nodrošinātu, ka slimību kontrole ir iedarbīga un nepieļautu, ka slimība izplatās tālāk, būtu jāaizliedz ievest dzīvniekus audzēšanai akvakultūrā objektos, kas atrodas aizsardzības zonā. Lai novērstu atkārtotu inficēšanos, aizsardzības zona būtu jāsaglabā, līdz inficētie akvakultūras objekti ir iztukšoti no dzīvniekiem, iztīrīti un dezinficēti, un ir ievērots neizmantošanas periods.

(42)

Kontroles pasākumi, ko piemēro ūdensdzīvnieku slimības dēļ izveidotā aizsardzības zonā, būtu jāatceļ tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Pie šiem nosacījumiem pieder skarto objektu depopulēšana, iztīrīšana, dezinficēšana un neizmantošana. Turklāt jābūt tā, ka regulāros visu šādas aizsardzības zonas objektu apmeklējumos tiek gūti apmierinoši rezultāti. Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti, aizsardzības zonai būtu jākļūst par uzraudzības zonu. Šāda uzraudzības zona būtu jāsaglabā līdz brīdim, kad attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir beidzies uzraudzības periods un nekas nerada aizdomas par šīs slimības klātbūtni.

(43)

Regulas (ES) 2016/429 43. pants prasa, lai kompetentā iestāde ārkārtas situāciju plānu satvarā izveidotu darbībspējīgu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir augstā līmenī nodrošināt informētību par slimību un slimībgatavību, kā arī ātru reaģēšanu A kategorijas slimības uzliesmojuma gadījumā. Ūdensdzīvnieku slimību gadījumā galvenais darbībspējīgās ekspertu grupas uzdevums ir atbalstīt kompetento iestādi attiecīgo slimības kontroles vai izskaušanas pasākumu novērtēšanā. Darbībspējīgajai ekspertu grupai attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvnieku slimībām vajadzētu būt daudzdisciplinārai un šādi pārstāvētai: valdības departamenti, piemēram, vides un zvejniecības iestādes, kā arī ieinteresētās personas, vietējās iestādes, policija vai citas organizācijas, kas kompetento iestādi var konsultēt par iespējamām darbībām šīs A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā.

(44)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. pants paredz nopietnas pārnēsājamas [lipīgas] slimības gadījumā piemērot vispārīgus ar veselību saistītus ierobežojumus. Ja akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsmes vieta ir noteikti objekti, var noteikt stingrākus noteikumus. Šie noteikumi ir paredzēti situācijām, kad ar sabiedrības veselību saistītie ierobežojumi dzīvnieku veselības risku var nenovērst. Jo īpaši nepieciešams, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no šādiem objektiem tiktu pārstrādāti vai likvidēti kā otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. pantu.

(45)

Regulas (ES) 2016/429 270. pants atcēla Padomes Direktīvas 92/66/EEK (7), 2001/89/EK (8), 2002/60/EK (9), 2003/85/EK (10) un 2005/94/EK (11), kurās bija dzīvnieku slimību kontroles noteikumi. Regulas (ES) 2016/429 272. pants paredz atceltās direktīvas turpināt piemērot trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, kuru Komisija noteiktu deleģētā aktā. Lai nodrošinātu saskaņotu un vienkāršotu pieeju attiecībā uz visām sugām un slimībām, šī regula būtu jāsāk piemērot no tā paša datuma kā Regula (ES) 2016/429 un arī atceltās direktīvas būtu jābeidz piemērot no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula papildina noteikumus par informētību par slimībām, slimībgatavību un slimību kontroli, kas jāpiemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām sarakstos norādītajām slimībām.

Šie noteikumi aptver šādus aspektus:

a)

II daļa aptver turētus sauszemes dzīvniekus un savvaļas sauszemes dzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad turētiem dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus attiecībā uz ierobežojumu zonas atkalapdzīvināšanu ar turētiem dzīvniekiem gadījumos, kad oficiāli tiek apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 63. un 68. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

v)

V nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka sauszemes dzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

b)

III daļa aptver turētus un savvaļas ūdensdzīvniekus, un jo īpaši:

i)

I nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 53., 54., 55., 58. un 63. pantā;

ii)

II nodaļa nosaka papildu noteikumus par ierobežojumu zonu izveidi gadījumos, kad akvakultūras dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināta kāda A kategorijas slimība, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 64. un 67. pantā;

iii)

III nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka savvaļas ūdensdzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 70. pantā;

iv)

IV nodaļa nosaka papildu noteikumus par slimību kontroles pasākumiem gadījumos, kad ir aizdomas, ka ūdensdzīvniekiem ir B un C kategorijas slimības, un tas oficiāli apstiprināts, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 74. un 77. pantā;

c)

IV daļa aptver nobeiguma noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1882 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (12) I pielikumā, ja vien šīs definīcijas neattiecas uz šā panta otrajā daļā definētajiem terminiem.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir autotransporta līdzeklis vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis vai gaisa kuģis;

2)

“diennakti vecs cālis” ir mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

3)

“sperma” ir dzīvnieka vai dzīvnieku ejakulāts nemainītā veidā, sagatavots vai atšķaidīts;

4)

“oocīti” ir šūnas ootīdģenēzes haploidālajos posmos, ieskaitot sekundāros oocītus un olšūnas;

5)

“embrijs” ir dzīvnieks sākotnējā attīstības posmā, kura laikā to var pārnest uz saņēmējmātīti;

6)

“svaiga gaļa” ir tāda gaļa, malta gaļa un tādi gaļas izstrādājumi, arī vakuumiepakojumā vai iepakoti kontrolētā atmosfērā, kas ir tikai atdzesēti, sasaldēti vai ātrsaldēti, bet nav citādi pārstrādāti;

7)

“nagaiņa liemenis” ir viss nokauta vai nonāvēta nagaiņa ķermenis pēc tam, kad:

(nokautu dzīvnieku gadījumā) tas atasiņots,

tam izņemti iekšējie orgāni,

tam starp pēdas un priekšpēdas kaulu atdalītas priekškājas un pakaļkājas,

tam atdalīta aste, tesmenis, galva un āda, izņemot cūkām;

8)

“subprodukti” ir svaiga gaļa, kas nav 7) punktā definētais liemenis, pat ja tai ar liemeni joprojām ir dabisks savienojums;

9)

“gaļas produkti” ir pārstrādāti produkti, arī apstrādāti kuņģi, pūšļi, zarnas, kausēti tauki, gaļas ekstrakti un asiņu izstrādājumi, kas iegūti gaļas pārstrādē vai tādā šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē, ka no griezuma virsmas redzams, ka produktam vairs nepiemīt svaigas gaļas īpašības;

10)

“apvalki” ir pūšļi un zarnas, kas pēc tīrīšanas apstrādāti, audus noskrāpējot, attaukojot un mazgājot, iesālīti un pēc tam izžāvēti;

11)

“jaunpiens” ir šķidrums, kas līdz piecām dienām pēc atnešanās izdalās no turētu dzīvnieku piena dziedzeriem, satur daudz antivielu un minerālu un veidojas pirms svaigpiena rašanās;

12)

“produkti uz jaunpiena bāzes” jeb “uz jaunpiena bāzēti produkti” ir pārstrādāti produkti, kas rodas jaunpiena pārstrādē vai šādu pārstrādātu produktu tālākā pārstrādē;

13)

“droša prece” ir prece, ko, neņemot vērā attiecīgās izcelsmes dalībvalsts vai zonas statusu attiecībā uz kādu konkrētu sarakstā norādītu slimību, pārvietot iespējams bez riska mazināšanas pasākumiem, kuri vērsti specifiski pret minēto slimību;

14)

“piegādes ķēde” ir integrēta ražošanas ķēde ar vienotu veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām; tā veidojas no tādu specializētu objektu sadarbības tīkla, kurus 45. panta vajadzībām apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuru starpā, lai pabeigtu ražošanas ciklu, tiek pārvietoti dzīvnieki;

15)

“inficētā zona” ir zona, kurā tad, ja savvaļas dzīvniekiem oficiāli apstiprināta A kategorijas slimība, var tikt piemēroti turētu dzīvnieku, savvaļas dzīvnieku vai produktu pārvietošanas ierobežojumi un citi slimību kontroles un biodrošības pasākumi, kuru nolūks ir nepieļaut minētās slimības izplatīšanos.

3. pants

Klīniskie izmeklējumi, paraugu ņemšanas procedūras un diagnostiskās metodes

1.   Ja šī regula attiecībā uz dzīvniekiem prasa klīniskos izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

dzīvnieku paraugošana klīniska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 1. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punktu;

b)

klīniskais izmeklējums aptver:

i)

tādu sākotnēju vispārīgu izvērtējumu par attiecīgā objekta dzīvniekveselības statusu, kurš aptver visus objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; kā arī

ii)

a) punktā minētajā paraugā iekļauto dzīvnieku atsevišķu apskati.

2.   Ja šī regula prasa laboratoriskus izmeklējumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

paraugu ņemšana no dzīvniekiem laboratoriska izmeklējuma vajadzībām:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem notiek saskaņā ar I pielikuma A daļas 2. punktu; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem notiek saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu;

b)

laboratorisko izmeklējumu diagnostiskās metodes atbilst prasībām, kas aprakstītas:

i)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – I pielikuma B daļā; kā arī

ii)

attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – XII pielikuma 2. punktā;

c)

paraugi tiek:

i)

bez kavēšanās nosūtīti uz oficiālu laboratoriju, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (13) 37. pantu;

ii)

attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar I pielikuma C punktu, bet attiecībā uz ūdensdzīvniekiem – nosūtīti saskaņā ar XII pielikuma 1. punkta f) apakšpunktu; kā arī

iii)

lai nepieļautu A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanos, nosūtīti, ievērojot visus citus norādījumus, ko kompetentā iestāde un laboratorija devušas par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem;

d)

attiecībā uz turētiem dzīvniekiem:

i)

izveido inventāra sarakstu ar visiem objektā turētajiem dzīvniekiem, to sugām un kategorijām; mājputnu un akvakultūras dzīvnieku skaitam var izmantot aplēsi; kā arī

ii)

attiecībā uz katru sarakstā norādītas sugas dzīvnieku, no kura ņemts paraugs, pieraksta identifikācijas zīmi vai attiecībā uz mājputniem vai akvakultūras dzīvniekiem – partijas numuru.

4. pants

Ārkārtas situāciju plāni

Kompetentā iestāde šajā regulā noteiktos pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto ārkārtas situāciju plānu.

II DAĻA

SAUSZEMES DZĪVNIEKI

I NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem

1. iedaļa

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem ir sarakstā norādīta slimība

5. pants

Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, ja ir aizdomas, ka turēti dzīvnieki slimo ar kādu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

visus dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar šo A kategorijas slimību, izolē;

b)

kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, un jebkuru produktu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar kādu A kategorijas slimību un to pārnēsāt, ciktāl tehniski un praktiski iespējams, tur izolētus un aizsargātus no kukaiņiem un grauzējiem, turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem;

c)

īsteno piemērotus papildu biodrošības pasākumus, kas pilnīgi novērš risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies;

d)

pārtrauc turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu no objekta vai uz to;

e)

aizliedz uz objektu un no tā bez būtiskas nepieciešamības pārvietot sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus, kā arī produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus;

f)

nodrošina, ka objektā tiek atjaunināti lietvedības pieraksti par ražošanu, veselību un izsekojamību;

g)

pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; kā arī

h)

ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par šīs A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu.

6. pants

Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā domājamās sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; kā arī

b)

ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem.

7. pants

Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:

a)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

b)

aizliedz uz objektu un no tā pārvietot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus;

c)

aizliedz no objekta pārvietot jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas varētu būt kontaminēti ar A kategorijas slimībām vai tās varētu pārnēsāt;

d)

turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus liek izolēt un aizsargāt no savvaļas dzīvniekiem, sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem, un, ja nepieciešams, kukaiņiem un grauzējiem;

e)

aizliedz sarakstā norādīto sugu dzīvniekus nonāvēt, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde; kā arī

f)

liedz uz objektiem bez būtiskas nepieciešamības pārvietot produktus, materiālus, vielas, personas un transportlīdzekļus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, dzīvniekus un produktus no objekta, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, projām pārvietot kompetentā iestāde var atļaut tādā gadījumā, ja veikta riska novērtēšana un ja:

a)

dzīvnieku un produktu pārvietošana atbilst visiem nosacījumiem un biodrošības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nepieļautu slimības izplatīšanos;

b)

galamērķa objektā nav citu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku; kā arī

c)

galamērķa objekts nav kautuve.

3.   Ja tiek piešķirtas 2. punktā paredzētas atkāpes, kompetentā iestāde var galamērķa objektā noteikt 1. punktā paredzētos slimību kontroles pasākumus.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde var uzdot objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu profilaktiski nonāvēt.

5.   Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no mirušiem dzīvniekiem, kuri miruši vai nonāvēti objektā, par ko ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimību, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, lai nodrošinātu, ka slimības ierosinātājs, par kuru ir aizdomas, ir inaktivēts un lai nepieļautu šīs slimības izplatīšanos uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

8. pants

Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:

a)

objektā turēto dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi;

b)

visu tādas sugas dzīvnieku, kurai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulu (ES) 2019/2035 (14) individuāla identificēšana ir obligāta, individuālie identifikācijas numuri;

c)

tādu turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugas, kategorijas un skaits, kuri objektā ar šo A kategorijas slimību piedzimuši, no tās miruši, uzrādījuši tās klīniskās pazīmes vai varētu būt ar to inficēti vai kontaminēti;

d)

visi produkti, materiāli vai vielas objektā, kas varētu būt ar attiecīgo A kategorijas slimību kontaminēti vai to varētu pārnēsāt, kā arī

e)

attiecīgā gadījumā – visas vietas šajā objektā, kuras varētu darīt iespējamu attiecīgās A kategorijas slimības vektoru izdzīvošanu.

2.   Ja objektā ir vairākas epidemioloģiskās vienības, 1. punktā minēto informāciju par katru epidemioloģisko vienību norāda atsevišķi.

3.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā kompetentā iestāde par objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, analizē vismaz šādus lietvedības pierakstus:

a)

šā panta 1. punktā minētais inventāra saraksts:

b)

lietvedības pieraksti par turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku sugām, izcelsmi un datumu, kurā tie ievesti objektā vai izvesti no tā;

c)

lietvedības pieraksti par citu attiecīgu transporta pārvadājumu izcelsmi un datumu, kurā bijusi ierašanās objektā vai izbraukšana no tā;

d)

produkcijas uzskaite; kā arī

e)

lietvedības pieraksti par šā objekta apmeklējumiem, ja tādi ir.

4.   Šā panta 3. punktā minētā lietvedības pierakstu analīze aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz relevanto slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

9. pants

Pagaidu ierobežojumu zonas gadījumos, kad ir aizdomas, ka turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka turētiem dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)

objekta atrašanās apgabalā, kur turēti sarakstā norādītas sugas dzīvnieki, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību, ir lielā blīvumā;

b)

tādu dzīvnieku vai personu kustība, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādītas sugas dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par A kategorijas slimību;

c)

11. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās;

d)

nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un

e)

slimības profils, jo īpaši tās pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī persistence šajā dzīvnieku populācijā.

2.   Objektos, kas atrodas pagaidu ierobežojumu zonā, kompetentā iestāde piemēro vismaz 7. pantā paredzētos pasākumus.

3.   Pagaidu ierobežojumu zonu kompetentā iestāde var saglabāt līdz brīdim, kad šīs A kategorijas slimības klātbūtne objektā, kur par to bijušas aizdomas, ir tikusi izslēgta vai arī tikusi apstiprināta un uz 21. panta pamata tiek izveidota ierobežojumu zona.

4.   Ja to prasa epidemioloģiskā situācija, kompetentā iestāde pagaidu ierobežojumu zonā var saskaņā ar 12. punkta 1. un 2. punktu uzdot sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvēt vai uzdot tos nokaut.

10. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

attiecīgās 5.–9. panta normas; kā arī

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti specifiskajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Kompetentā iestāde 5.–9. panta normas piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas tajos 1. punktā minētajos objektos un vietās, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi, kas jāizmanto gadījumos, kad ir oficiāli apstiprināts, ka turētiem dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

11. pants

A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana turētiem sauszemes dzīvniekiem

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināts kādas A kategorijas slimības gadījums turētiem sauszemes dzīvniekiem, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina šādas slimības uzliesmojumu turētiem sauszemes dzīvniekiem.

12. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā esošiem turētiem dzīvniekiem

1.   Pēc tam, kad kādā objektā ir saskaņā ar 11. pantu oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde uzdod papildus 7. pantā paredzētajiem pasākumiem oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tūlīt piemērot šādus slimības kontroles pasākumus:

a)

visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs;

b)

veic visus piemērotos biodrošības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu iespēju, ka šī A kategorijas slimība varētu izplatīties uz neskartiem turētiem vai savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;

c)

tādu turētu sarakstā norādītas sugas dzīvnieku ķermeņus vai to daļas, kas miruši vai ir nonāvēti uz šā punkta a) apakšpunkta pamata, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

d)

visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas, kas atrodas objektā, tur izolētus, līdz:

i)

kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (arī nonāvēšanas sakarā iegūtiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un reproduktīviem produktiem), tie tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

ii)

kas attiecas uz citiem materiāliem un vielām, ko iespējams iztīrīt un dezinficēt, tiem saskaņā ar 15. pantu tiek veikti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;

iii)

kas attiecas uz barību un citiem materiāliem, ko nav iespējams iztīrīt un dezinficēt, tie oficiālo veterinārārstu uzraudzībā tiek likvidēti.

2.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un d) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no skartā objekta pārvadā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009;

b)

šā panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

3.   Kompetentā iestāde no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem pirms nonāvēšanas vai pēc nāves ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētās epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde, kad izdarīta riska novērtēšana un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, var lemt:

a)

uzdot turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus tuvākajā piemērotajā vietā nonāvēt tādā veidā, lai būtu izslēgts risks, ka nonāvēšanas vai pārvadāšanas laikā izplatīsies šī A kategorijas slimība; vai

b)

turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku nonāvēšanu atlikt, ja vien šiem dzīvniekiem tiek izdarīta ārkārtas vakcinācija, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/429 69. pantā.

13. pants

Konkrētas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta

1.   Ja A kategorijas slimība uzliesmojusi objektos, kuros sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti divās vai vairākās epidemioloģiskajās vienībās, tad tām epidemioloģiskajām vienībām, kurās slimība nav apstiprināta, kompetentā iestāde – pēc tam, kad veikta riska novērtēšana un, kur nepieciešams, saņemti arī labvēlīgi laboratorisko izmeklējumu rezultāti, – drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ja vien:

a)

Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā nav konstatēts, ka starp epidemioloģiskajām vienībām, kurās attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, un tām, kurās tā nav apstiprināta, ir kāda epidemioloģiska saikne, kas radītu aizdomas par A kategorijas slimības izplatīšanos starp tām; kā arī

b)

kompetentā iestāde ir apstiprinājusi, ka pirms šīs A kategorijas slimības apstiprināšanas vismaz monitoringa periodā, kas attiecībā uz šo slimību noteikts II pielikumā, epidemioloģiskās vienības, kurās slimība nav apstiprināta, tikušas turētas pilnīgi nošķirtas un tajās nav rīkojušies vieni un tie paši darbinieki.

2.   Ja vien ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz šādu kategoriju dzīvniekiem:

a)

norobežotā objektā turēti dzīvnieki;

b)

dzīvnieki, ko tur zinātniskiem mērķiem vai nolūkos, kas saistīti ar aizsargājamu vai apdraudētu sugu saglabāšanu;

c)

dzīvnieki, kas iepriekš oficiāli reģistrēti kā retu šķirņu dzīvnieki; kā arī

d)

dzīvnieki ar pienācīgi pamatotu augstu ģenētisku vērtību, kultūrvērtību vai pedagoģisko vērtību.

3.   Kompetentā iestāde 2. punktā paredzēto atkāpi piešķir, tikai kad ir nodrošinājusi, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde ir novērtējusi šādas atkāpes piešķiršanas sekas, konkrētāk, ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts un tās kaimiņvalstu dzīvniekveselības statusu, un šī novērtēšana liecina, ka dzīvnieku veselības statuss nav apdraudēts;

b)

lai novērstu risku, ka šī A kategorijas slimība tiks pārnēsāta uz neskartiem turētiem dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, ir izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, ņemot vērā:

i)

kāds ir slimības profils; un

ii)

kāda dzīvnieku suga ir skarta;

c)

līdz brīdim, kad kompetentā iestāde var nodrošināt, ka dzīvnieki nerada A kategorijas slimības pārnēsāšanas risku, tiem ir noteikta attiecīga izolācija un klīniska uzraudzība, arī laboratoriski izmeklējumi.

4.   Kompetentā iestāde var piešķirt īpašas atkāpes no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem, ko tur objektos, kuros saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir apstiprināts kādas minētajā pielikumā minētas A kategorijas slimības uzliesmojums.

14. pants

Slimību kontroles papildu pasākumi gadījumā, kad turētiem sauszemes dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimības uzliesmojums

1.   Kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju, kas iegūta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā, papildus 12. pantā paredzētajiem pasākumiem var noteikt procedūras paraugu ņemšanai no turētiem sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un paraugu ņemšanai no sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

2.   Kad novērtēts risks, vai attiecīgā A kategorijas slimība neizplatīsies tālāk, un ņemot vērā iespēju piemērot citus riska mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var uzdot turētus sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekus un savvaļas dzīvniekus nonāvēt tādā veidā, lai izslēgtu risku, ka nonāvēšanā, pārvadāšanā un līdz pat brīdim, kad visi dzīvnieku ķermeņi vai to daļas tiek likvidēti, izplatīsies šī A kategorijas slimība.

15. pants

Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā

1.   Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, tūlīt pēc tam, kad pabeigti 12. pantā un attiecīgā gadījumā 14. pantā paredzētie pasākumi, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga sākotnēju tīrīšanu un dezinfekciju un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontroli skartajā objektā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli:

a)

izdara saskaņā ar IV pielikuma A un B punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; kā arī

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

3.   Ja kompetentā iestāde piešķir kādu no 13. panta 2. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm, tā uzdod izdarīt 1. punktā minēto sākotnējo tīrīšanu, dezinfekciju un kontroli, 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras pielāgojot konkrētajai situācijai tā, lai netiktu apdraudēta kontrole pār A kategorijas slimības izplatīšanos no skartajiem dzīvniekiem, skartajiem objektiem un vietām uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai cilvēkiem.

4.   Papildus 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka transportlīdzekļi, kas izmantoti dzīvnieku pārvadāšanai uz skarto objektu un no tā, ir pienācīgi iztīrīti un dezinficēti un attiecīgā gadījumā tajos ir piemēroti pasākumi, kas nodrošina kukaiņu un grauzēju kontroli.

16. pants

Atkāpes un īpaši noteikumi attiecībā uz sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju un vektoru kontroli

Kompetentā iestāde var piešķirt atkāpi no 15. panta prasības veikt tīrīšanu, dezinficēšanu un kukaiņu un grauzēju kontroli, ja:

a)

ganībām, kas epidemioloģiski saistītas ar skarto objektu, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kuras, ņemot vērā slimības profilu, objekta veidu un klimatiskos apstākļus, nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju; un

b)

kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem no skartā objekta, tiek piemērotas konkrētas procedūras, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem nodrošina attiecīgās A kategorijas slimības ierosinātāja faktisku inaktivāciju.

17. pants

Epidemioloģiski saistītu objektus un citu relevantu vietu, arī transportlīdzekļu, apzināšana

1.   Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minētajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā un lai apzinātu visus epidemioloģiski saistītos objektus un citas relevantas vietas, arī transportlīdzekļus, kompetentā iestāde izseko visus turētos dzīvniekus, kas atrodas objektā, kur apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums, un jebkādus produktus, materiālus, vielas, transportlīdzekļus vai cilvēkus, kuri varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, ieskaitot:

a)

tādus, kas nosūtīti uz objektu un no tā; un

b)

tādus, kas nonākuši saskarē ar objektu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā izsekošana aptver vismaz monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām.

3.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde no 1. punktā minētās izsekošanas var izslēgt tos produktus, ko uzskata par drošām precēm, kā paredzēts VII pielikumā.

18. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro epidemioloģiski saistītajos objektos un citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos

1.   Ja 17. panta 1. punktā paredzētā izsekošana pierāda, ka sarakstā norādīto sugu dzīvnieki no skartā objekta vai uz to ir nosūtīti minētā panta 2. punktā minētajā periodā, kompetentā iestāde:

a)

pārvietošanas galamērķa vai izcelsmes objektos saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu veic izmeklēšanu un nosaka ierobežojumus un biodrošības pasākumus; vai

b)

ja ir epidemioloģiski pierādījumi par slimības izplatīšanos uz izcelsmes objektu vai galamērķa objektu, no tiem vai ar to starpniecību, nekavējoties paplašina šīs regulas 12. pantā minētos pasākumus, tos attiecinot uz minētajiem objektiem.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā minētos pasākumus piemēro tādos citos objektos un relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, kuri varētu būt kontaminējušies saskarē ar tādiem dzīvniekiem, produktiem, materiāliem, vielām, personām vai transportlīdzekļiem no skartā objekta, kas apzināti 17. pantā minētajā izsekošanā vai uz jebkuras citas tādas relevantas informācijas pamata, kura iegūta epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas minēta Regulas (ES) 2016/429 57. pantā.

19. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro izsekošanā apzinātajiem produktiem

1.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka spermu, oocītus un embrijus, par kuriem 17. pantā minētajā izsekošanā konstatēts, ka tie ir kontaminēti, likvidē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde uzdod 17. pantā minētajā izsekošanā apzināto produktu apstrādi, pārstrādi un likvidēšanu un to uzrauga:

a)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem – vismaz līdz pirmajam pārtikas pārstrādes objektam;

b)

attiecībā uz inkubējamām olām, kas vēl nav izšķīlušās, – vismaz līdz inkubatorijam [“inkubators” Regulas (ES) 2016/429 izpratnē] vai objektam, uz kuru olas nosūtītas inkubācijai; un

c)

attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot kūtsmēslus, – vismaz līdz pirmajam pārstrādes objektam; vai

d)

attiecībā uz kūtsmēsliem, arī izlietotiem pakaišiem – vietai, kur tos glabā.

3.   Kompetentā iestāde attiecībā uz mājputniem, kas 17. panta 2. punktā minētajā izsekošanas periodā izšķīlušies no inkubējamām olām, kuru izcelsme ir skartajā objektā, nosaka oficiālu uzraudzību; šādu uzraudzību nosaka visos inkubējamo olu galamērķa objektos un uztur 21 dienu pēc izšķilšanās.

4.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka pārvadāšanai no dzīvnieku blakusproduktu objektiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 normas.

5.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminēti vai pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību, atbilst iestādes norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

20. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Ja pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkādā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, saskaņā ar 11. pantu ir oficiāli apstiprināts uzliesmojums, kompetentā iestāde piemēro

a)

attiecīgās 12. līdz 19. panta normas; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un skartajiem objektiem un vietām izplatās uz citiem – neskartiem – dzīvniekiem vai uz cilvēkiem.

2.   Šīs regulas 12.–19. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

II NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām turētiem sauszemes dzīvniekiem ierobežojumu zonās

1. iedaļa

Vispārīgi slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā

21. pants

Ierobežojumu zonas izveide

1.   Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai citā vietā, arī transportlīdzeklī, ir uzliesmojusi kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir:

a)

aizsardzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā;

b)

uzraudzības zona ar tādu minimālo rādiusu ap slimības uzliesmojuma vietu, kurš attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību ir noteikts V pielikumā; kā arī

c)

ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus, kurās kompetentā iestāde piemēro tos pašus pasākumus, kas šīs nodaļas 3. iedaļā paredzēti attiecībā uz uzraudzības zonu.

2.   Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta un veikusi riska novērtēšanu, kurā ņemts vērā slimības profils, kompetentā iestāde ierobežojumu zonu var nenoteikt, ja kādas A kategorijas slimības uzliesmojums notiek šādās vietās:

a)

objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki;

b)

inkubatorijos;

c)

pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos;

d)

transportlīdzekļos;

e)

vietās, kur notiek dzīvnieku savākšanas operācijas, pagaidu izstādes vai dzīvniekiem tiek sniegta veterināra palīdzība; un

f)

jebkurā citā vietā, kas nav objekts.

22. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un skaitu; attiecībā uz mājputniem var izmantot aplēsi.

2.   Kompetentā iestāde, rīkojoties, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, un balstoties uz epidemioloģisku informāciju vai citiem pierādījumiem, attiecībā uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem var īstenot turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu vai to nokaušanu.

3.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka savvaļas un turētus mirušus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) no ierobežojumu zonas pārvieto tikai tālab, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādātu vai likvidētu iekārtā, kas šim nolūkam apstiprināta:

a)

attiecīgās dalībvalsts teritorijā; vai

b)

citā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. un 3. punktu, ja mirušos dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas) nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā slimība uzliesmojusi.

4.   Kompetentā iestāde attiecībā uz dzīvnieku un produktu pārvadāšanu caur ierobežojumu zonu nosaka specifiskus nosacījumus, kuri nodrošina, ka pārvadāšanu īsteno:

a)

bez apstāšanās vai izkraušanas ierobežojumu zonā,

b)

dodot priekšroku galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm; un

c)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.

5.   Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, līdzi dots ir veterinārais sertifikāts, ko izdevis oficiāls veterinārārsts un kur deklarēts, ka tos projām no ierobežojumu zonas pārvietot ir atļauts ar nosacījumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu noteikusi kompetentā iestāde.

6.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka vajadzībai pa attiecīgo dalībvalsti pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus 5. punktā minētais sertifikāts netiek izdots, ja šī iestāde uzskata, ka ir ieviesta kāda alternatīva sistēma, kura nodrošina, ka šādu produktu sūtījumi ir izsekojami un ka minētie produkti atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas noteiktas attiecībā uz šādu pārvietošanu.

7.   Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, tiek vākti paraugi citām vajadzībām, nevis attiecīgo A kategorijas slimību klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.

23. pants

Atkāpes no pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, attiecībā uz pasākumiem, kas jāpiemēro ierobežojumu zonās, atkāpes no šajā nodaļā noteiktajām normām var piešķirt:

a)

šīs regulas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās citās ierobežojumu zonās;

b)

ja kompetentā iestāde ierobežojumu zonu izveidot nolemj gadījumā, kad 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās ir noticis kādas A kategorijas slimības uzliesmojums;

c)

ja uzliesmojums notiek objektā, kurā ir līdz 50 nebrīvē turētiem putniem; vai

d)

šīs regulas 21. panta 3. punktā minētajos objektos un vietās, kuri atrodas ierobežojumu zonā.

24. pants

Prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka transportlīdzeklis, kas izmantots turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu pārvadāšanai pa ierobežojumu zonu, no tās, uz to un tai cauri, ir:

a)

būvēts un uzturēts tādā veidā, lai nepieļautu noplūdes vai dzīvnieku, produktu vai jebkādu tādu priekšmetu izkļūšanu, kas rada dzīvniekveselības risku;

b)

nekavējoties iztīrīts un dezinficēts pēc katras reizes, kad pārvadāti dzīvnieki, produkti vai jebkāds priekšmets, kas rada dzīvniekveselības risku, un nepieciešamības gadījumā dezinficēts atkārtoti un pirms katras jaunas dzīvnieku vai produktu iekraušanas reizes vienmēr izžāvēts vai atstāts izžūt un

c)

attiecīgā gadījumā pirms pārvadāšanas tam piemēroti kukaiņu un grauzēju kontroles pasākumi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekli tīra un dezinficē:

a)

ievērojot kompetentās iestādes paredzētās instrukcijas vai procedūras un lietojot piemērotus biocīdus, kuri nodrošina attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un

b)

tīrīšanu un dezinficēšanu pietiekami dokumentējot.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi aizsardzības zonā

25. pants

Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki

1.   Kompetentā iestāde uzdod aizsardzības zonu objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, – izņemot objektu, kurā apstiprināta šī A kategorijas slimība, – bez kavēšanās piemērot šādus pasākumus:

a)

sarakstā norādīto sugu dzīvniekus turēt nošķirtus no savvaļas dzīvniekiem un sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem;

b)

īstenot papildu uzraudzību, lai varētu apzināt jebkādu tālāku šīs A kategorijas slimības izplatīšanos uz objektiem, arī jebkādu lielāku morbiditāti vai mirstību vai būtisku ražošanas datu samazinājumu; jebkādu šādu palielinājumu vai samazinājumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei;

c)

attiecīgā gadījumā objektā un ap to izmantot kukaiņu un grauzēju un citu slimības vektoru kontrolei pietiekamus līdzekļus;

d)

lietot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus pie objekta ieejām un izejām;

e)

lai izslēgtu risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies, uz visām personām, kas ir saskarē ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem vai kas ierodas objektā vai to atstāj, kā arī transportlīdzekļiem, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus;

f)

par visām personām, kas apmeklē objektu, glabāt lietvedības pierakstus, uzturēt tos atjauninātus, lai atvieglinātu slimību uzraudzību un kontroli, un tos pēc pieprasījuma darīt pieejamus kompetentajai iestādei;

g)

tādus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus (visus ķermeņus vai to daļas), kas miruši vai nonāvēti, likvidēt saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta, ja objektos, kuros tiek turēti 13. panta 2. punktā minētie dzīvnieki, to turēšanas vietas apmeklētājiem nav pieejamas, lietvedības pieraksti par apmeklētājiem netiek prasīti.

26. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez nepamatotas kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 25. pantā minētos objektus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

izdara dokumentu kontrolpārbaudes, arī izanalizē ražošanai, veselībai un izsekojamībai veltītos lietvedības pierakstus;

b)

pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 25. pantu tiek piemēroti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos;

c)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklē; un

d)

ja nepieciešams, no dzīvniekiem ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos aizsardzības zonas objektos.

4.   Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja V pielikumā aprakstītās aizsardzības zonas rādiuss pārsniedz 3 km, kompetentā iestāde var izlemt nevis pieprasīt apmeklēt visus objektus, kā minēts 25. pantā, bet gan saskaņā ar I pielikuma A.3. punktu apmeklēt reprezentatīvu skaitu šo objektu.

27. pants

Tādu darbību aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

1.   Kompetentā iestāde saskaņā ar VI pielikuma tabulu aizsardzības zonā aizliedz darbības, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot uz:

a)

sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un no šādiem dzīvniekiem iegūtiem produktiem; un

b)

darbībām, arī pārvietošanu, kas nav VI pielikumā aprakstītās darbības.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi neattiecas uz šādiem produktiem:

a)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecībā uz attiecīgo slimību saskaņā ar VII pielikumu tiek uzskatīti par drošām precēm;

b)

dzīvnieku izcelsmes produkti, kas attiecīgi apstrādāti saskaņā ar VII pielikumu;

c)

tādi produkti vai citi materiāli, kuri varētu izplatīt slimību un iegūti vai saražoti pirms monitoringa perioda, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā un ko rēķina atpakaļ no datuma, kurā paziņots par aizdomām;

d)

aizsardzības zonā ražoti produkti, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri:

i)

turēti ārpus aizsardzības zonas;

ii)

turēti un nokauti ārpus aizsardzības zonas; vai

iii)

turēti ārpus aizsardzības zonas, bet nokauti tajā;

e)

atvasināti produkti.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētie aizliegumi uz 3. punktā minētajiem produktiem attiecas tad, ja:

a)

ražošanā, glabāšanā un pārvadāšanā šie produkti nav tikuši nepārprotami nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; vai

b)

kompetentajai iestādei ir epidemioloģiski pierādījumi par to, ka uz šiem produktiem, no tiem vai ar to starpniecību izplatās attiecīgā slimība.

28. pants

Vispārīgi nosacījumi, ar kādiem attiecībā uz aizsardzības zonu piešķir atkāpes no aizliegumiem

1.   Atkāpjoties no 27. pantā paredzētajiem aizliegumiem, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var 29. līdz 38. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie konkrētie nosacījumi un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.

Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus; novērtējumam jāliecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

2.   Jebkādai atļautai pārvietošanai jānotiek:

a)

tikai pa noteiktiem maršrutiem;

b)

prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm;

c)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un

d)

bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā.

3.   Galamērķa objektu pārvietojumiem no aizsardzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja izcelsmes objektam un galamērķa objektam nav viena un tā pati kompetentā iestāde, izcelsmes objekta kompetentā iestāde par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.

4.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.

5.   Atļaujot dzīvniekus no aizsardzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:

a)

objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts;

b)

ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un

c)

šīs regulas 26. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem.

6.   Atļaujot projām no aizsardzības zonas transportēt produktus, kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas; un

b)

produkti netiks pārvadāti kopā ar tādiem produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas.

7.   Piešķirdama atļauju uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visā pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.

29. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus aizsardzības zonā pārvietot kaušanai

1.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objektiem aizsardzības zonā pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:

a)

aizsardzības zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam;

b)

ja aizsardzības zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, uzraudzības zonā; vai

c)

ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

transportlīdzeklim iekraušanas brīdī jātiek nosūtīšanas kompetentās iestādes plombētam vai plombētam tās uzraudzībā;

b)

attiecībā uz kautuvi kompetentā iestāde:

i)

no kautuves operatora ir saņēmusi iepriekšēju informāciju par nodomu saņemt turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus;

ii)

apstiprina, ka pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē nekādas pazīmes neliecina par šo A kategorijas slimību;

iii)

uzrauga, lai kautuves operators būtu ieviesis rezultatīvas procedūras, kas nodrošina, ka turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kas cēlušies aizsardzības zonā, tiek turēti atsevišķi no citiem tādiem dzīvniekiem un arī kauti no tiem atsevišķi vai citā laikā, vēlams, atvešanas dienas darbalaika beigās;

iv)

apstiprina dzīvnieku nokaušanu dzīvnieku izcelsmes objekta kompetentajai iestādei;

v)

uzrauga kautuves operatoru, kas tīra un dezinficē telpas, kurās dzīvnieki turēti un nokauti un uzrauga, lai tīrīšana un dezinfekcija būtu pabeigta, pirms šajās telpās tur vai kauj citus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus; un

vi)

uzrauga, kā no šādiem dzīvniekiem, ievērojot 33. pantā noteiktos nosacījumus, tiek iegūta gaļa.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ārpus aizsardzības zonas esošiem objektiem pārvietot uz kautuvi, kas atrodas aizsardzības zonā, ja:

a)

šie dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no citiem dzīvniekiem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un arī kauti atsevišķi no šiem citiem dzīvniekiem vai citā laikā;

b)

iegūtā svaigā gaļa tiek sadalīta, pārvietota un glabāta atsevišķi no svaigas gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem, kā izcelsme ir aizsardzības zonā; un

c)

šīs regulas 24. pantā minētā transportlīdzekļa tīrīšana un dezinfekcija notiek oficiālā uzraudzībā pēc dzīvnieku izkraušanas.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.

Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.

30. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no aizsardzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi no objekta, kas atrodas aizsardzības zonā, tiek pārvietoti uz objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ārpus ierobežojumu zonas, ja vien:

a)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā:

i)

transportlīdzekli iekraušanas brīdī plombējusi kompetentā iestāde vai tas plombēts tās uzraudzībā;

ii)

pēc dzīvnieku atvešanas oficiālie veterinārārsti galamērķa objektam nosaka oficiālu uzraudzību; un

iii)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu;

b)

attiecībā uz diennakti veciem cāļiem, kas izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no aizsardzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, bet, ja iespējams, ierobežojumu zonā, ja vien:

a)

galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka;

b)

transportlīdzekli iekraušanas brīdī plombējusi kompetentā iestāde vai tas plombēts tās uzraudzībā;

c)

pēc dzīvnieku atvešanas oficiālie veterinārārsti galamērķa objektam nosaka oficiālu uzraudzību; un

d)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu.

31. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pa aizsardzības zonu noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas

1.   Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas pārvietot vai nu:

a)

no aizsardzības zonā esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī; vai

b)

no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta uz inkubatoriju, kas atrodas aizsardzības zonā.

2.   Uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto atļauju attiecas šādi nosacījumi:

a)

vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi;

b)

inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēts, un ir iespējams izsekot inkubējamo olu izcelsmei; un

c)

inkubējamām olām jātiek transportētām kompetentās iestādes plombētos transportlīdzekļos.

3.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamās olas no aizsardzības zonā esoša objekta pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu objektu inkubēšanai šajā objektā, ja:

a)

vecāku līnijas saimes, no kurām iegūtas inkubējamās olas, ir klīniski apskatītas, no tām ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, un rezultāti ir labvēlīgi;

b)

pēc olu izperināšanas galamērķa objektam uz 21 dienu tiek noteikta oficiāla uzraudzība;

c)

b) apakšpunktā minētajā periodā mājputni noteikti paliek galamērķa objektā; un

d)

tiek ievērotas 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās prasības.

32. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem aizsardzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti aizsardzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:

a)

visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar šo A kategorijas slimību, aizsardzības zonā saskaņā ar 39. pantu ir atcelti;

b)

visiem turētajiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīta klīniska apskate un tiem noņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā; un

c)

donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma.

33. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem, tiek pārvietoti, ja:

a)

tie tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai

b)

attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu:

i)

šī gaļa jau no brīža, kad tā iegūta kautuvē, bijusi marķēta saskaņā ar IX pielikuma 1. punktu; un

ii)

tā nav paredzēta citai dalībvalstij.

2.   Kompetentā iestāde raugās, lai pārvietošana uz 1. punktā a) apakšpunktā minēto pārstrādes objektu atbilstu šādiem nosacījumiem:

a)

svaigai gaļai jābūt kautuvē pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes marķētai saskaņā ar IX pielikuma 2. punktu, un marķējuma zīmei uz tās jāpaliek līdz apstrādes sākšanai;

b)

svaiga gaļa un svaigpiens no izcelsmes objekta uz pārstrādes objektu jāpārvieto slēgtos konteineros; un

c)

pārstrādes objektam jāatrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai tai iespējami tuvu un jādarbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

34. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot pārtikas olas no aizsardzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārtikas olas tiek pārvietotas uz šādiem galamērķiem tajā pašā dalībvalstī:

a)

uz iepakošanas centru, ja vien tās iepakotas:

i)

vienreizlietojamā iepakojumā vai

ii)

iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai attiecīgo A kategorijas slimības ierosinātāju iznīcinātu;

b)

uz olu produktu ražošanas objektu [“uzņēmumu”], kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas II nodaļā, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (15) II pielikuma XI nodaļu.

35. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvest uz atkritumu poligonu

Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto, lai šos kūtsmēslus un izlietotos pakaišus – tikai pēc pārstrādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta c) punktu – likvidētu izraudzītā atkritumu poligonā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

36. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no aizsardzības zonas

Kompetentā iestāde var atļaut, ka aizsardzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:

a)

ražoti vietās, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

b)

ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:

i)

šā panta a) punktā minētajās vietās; vai

ii)

aizsardzības zonas ārpusē;

c)

paredzēti izmantošanai aizsardzības zonā; vai

d)

saskaņā ar VIII pielikumu apstrādāti ar vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm.

37. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem apstiprinātu iekārtu

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:

a)

turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un

b)

iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un vietām aizsardzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

38. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Kompetentā iestāde attiecīgos 25. un 27. līdz 38. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

39. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā

1.   Kompetentā iestāde šīs nodaļas 1. un 2. iedaļā paredzētos pasākumus atcelt var tikai tad, ja ir pagājis X pielikumā noteiktais minimālais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

skartajā objektā ir saskaņā ar 15. pantu izdarīta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole; un

b)

visos objektos aizsardzības zonā, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, šiem dzīvniekiem ir ar labvēlīgiem rezultātiem izdarīti klīniski un nepieciešamības gadījumā laboratoriski izmeklējumi saskaņā ar 26. pantu.

2.   Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors, kas minēts Regulā (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:

a)

katrā atsevišķā gadījumā noteikt aizsardzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā visus faktorus, kas ietekmē slimības izplatīšanās risku, un

b)

paredzēt ieviest kontroldzīvniekus.

3.   Pēc tam, kad 1. punktā minētie pasākumi atcelti, aizsardzības zonā vismaz X pielikumā noteiktajā papildu periodā tiek piemēroti šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētie pasākumi.

3. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi uzraudzības zonā

40. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā

Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, bez kavēšanās piemērot 25. pantā paredzētos pasākumus.

41. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi uzraudzības zonas objektos

Kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti saskaņā ar 26. pantu un ar I pielikuma A.3. punktu apmeklē tādu uzraudzības zonas objektu izlasi, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki.

42. pants

Tādu darbību aizliegumi uzraudzības zonā, kas skar dzīvniekus, produktus un citus materiālus, arī to pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

Kompetentā iestāde attiecībā uz uzraudzības zonā notiekošām darbībām, kas skar sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, to produktus un citu materiālu, arī to pārvietošanu projām no šīs zonas un uz to, piemēro aizliegumus, atbrīvojumus un atkāpes saskaņā ar 27. pantu.

43. pants

Vispārīgi nosacījumi, kā piešķir atkāpes no 42. pantā paredzētajiem aizliegumiem

1.   Atkāpjoties no 42. panta, kompetentā iestāde pārvietot dzīvniekus un produktus atļaut var tikai 44. līdz 52. panta aptvertajos gadījumos, ievērojot minētajos pantos paredzētos konkrētos nosacījumus un šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos vispārīgos nosacījumus.

Pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde novērtē no šīs atļaujas izrietošos riskus. Novērtējumam jāliecina, ka A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

2.   Jebkāda atļauta pārvietošana notiek:

a)

prioritāri pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļa maģistrālēm;

b)

nenonākot tuvumā objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki; un

c)

bez izkraušanas vai apstāšanās līdz pat izkraušanai galamērķa objektā.

3.   Galamērķa objektu pārvietojumiem no uzraudzības zonas vai uz to izvēlas izcelsmes objekta kompetentā iestāde. Ja šī kompetentā iestāde nav tā pati, kas galamērķa objektam, tā par šādu izraudzīšanu informē galamērķa objekta kompetento iestādi.

4.   Izcelsmes objekta kompetentā iestāde pārliecinās, ka galamērķa objekts piekrīt tikt izraudzīts un saņemt visus dzīvnieku vai produktu sūtījumus.

5.   Atļaujot dzīvniekus no uzraudzības zonas pārvietot, kompetentā iestāde pārliecinās, ka šāda pārvietošana nerada A kategorijas slimības izplatīšanās risku, balstoties uz:

a)

objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, klīnisku izmeklējumu, kam bijis labvēlīgs rezultāts,

b)

ja nepieciešams – objektā turēto dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzēto dzīvnieku, laboratorisku izmeklēšanu, kurai bijis labvēlīgs rezultāts; un

c)

šīs regulas 41. pantā minēto apmeklējumu rezultātiem, ja tie pieejami.

6.   Atļaujot no uzraudzības zonas izvest produktus, kompetentajai iestādei jānodrošina, ka:

a)

ražošanā un glabāšanā produkti nepārtraukti un nepārprotami bijuši nošķirti no produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas;

b)

produkti netiks pārvadāti kopā ar produktiem, kurus šī regula neatļauj nosūtīt ārpus ierobežojumu zonas.

7.   Piešķirdama 1. punktā paredzētās atkāpes, kompetentā iestāde raugās, lai no iekraušanas brīža, visu pārvadāšanas laikā un līdz izkraušanai norādītajā galamērķa objektā tiktu saskaņā ar tās norādījumiem piemēroti biodrošības papildpasākumi.

44. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pa uzraudzības zonu, no tās un uz to pārvietot kaušanai

1.   Kompetentā iestāde var atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas:

a)

ierobežojumu zonā iespējami tuvu izcelsmes objektam; vai

b)

ja ierobežojumu zonā dzīvniekus nokaut nav iespējams, iespējami tuvu uzraudzības zonai, ar nosacījumu, ka ir izdarīta riska novērtēšana.

2.   Uz gaļu, kas iegūta no 1. punktā minētajiem dzīvniekiem, attiecas 49. pantā paredzētie pasākumi.

3.   Kompetentā iestāde drīkst atļaut turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kuru izcelsme ir ārpus uzraudzības zonas, pārvietot uz kautuvi, kas atrodas uzraudzības zonā.

4.   Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no 1., 2. un 3. punkta kārtībā kautiem dzīvniekiem, nav iespējams pārstrādāt vai likvidēt apstiprinātā iekārtā tās dalībvalsts teritorijā, kurā noticis uzliesmojums, kompetentā iestāde var atļaut tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas materiālu pārstrādāt un izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai apstiprinātā iekārtā, kas atrodas tās teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.

Ja pirmajā daļā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvieto uz iekārtu, kas atrodas citā dalībvalstī, šādas nosūtīšanas atļauju dod galamērķa dalībvalsts un dalībvalstis, kurām tie tiek vesti cauri, un atļauju šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt un izmantot kā trešās kategorijas materiālu dod galamērķa kompetentā iestāde.

45. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz ganībām, kas atrodas uzraudzības zonā, ja vien:

a)

pēc tam, kad pabeigta un apstiprināta 15. pantā minētā sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, ir pagājušas 15 dienas; un

b)

dzīvnieki nav nonākuši saskarē ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no citiem objektiem.

2.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut, ka, lai pabeigtu ražošanas ciklu pirms kaušanas, turētus sarakstā norādīto sugu nagaiņus pārvieto uz objektu, kas pieder pie tās pašas piegādes ķēdes, atrodas uzraudzības zonā vai ārpus tās. Ja galamērķa objekts atrodas ārpus uzraudzības zonas, kompetentā iestāde minētajā objektā piemēro 40., 41. un 42. pantā paredzētos pasākumus, ja vien uzraudzības zonā, kas ir izcelsmes zona, tiek uzturēti 55. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi.

46. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot mājputnus no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka diennakti veci cāļi, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā, tiek pārvietoti:

a)

uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur cāļi izperēti no olām, kuru izcelsme ir uzraudzības zonā esošos objektos, ja:

i)

pēc dzīvnieku atvešanas galamērķa objektam ir noteikta oficiāla uzraudzība; un

ii)

ja, mājputnus pārvietojot ārpus ierobežojumu zonas, tie galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu;

b)

uz objektiem tajā pašā dalībvalstī, kur šie cāļi izperināti no olām, kuru izcelsme ir ārpus ierobežojumu zonas, ja nosūtītājinkubatorijs spēj nodrošināt, ka šīs olas nav saskārušās ar citām tādām inkubējamām olām vai diennakti veciem cāļiem, kuri iegūti no ierobežojumu zonā turētiem dzīvniekiem.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pirmdējējas no uzraudzības zonā esošiem objektiem tiek pārvietotas uz objektiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:

a)

galamērķa objektā nav neviena cita turēta sarakstā norādīto sugu dzīvnieka;

b)

pēc pirmdējēju mājputnu nogādāšanas galamērķa objektā tam sāk piemērot oficiālu uzraudzību; un

c)

mājputni galamērķa objektā paliek vismaz 21 dienu.

47. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot inkubējamas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem un uz tiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka inkubējamas olas no tajā pašā dalībvalstī esoša objekta pārvieto uz:

a)

uzraudzības zonā esošu inkubatoriju; vai

b)

uzraudzības zonā esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut inkubējamas olas no uzraudzības zonā esoša objekta pārvietot uz tajā pašā dalībvalstī esošu inkubatoriju vai tādu tajā pašā dalībvalstī esošu objektu, kurā paredzēta turpatēja inkubēšana, ja vien inkubējamās olas un to iepakojums pirms nosūtīšanas ir dezinficēti un ja ir iespējams nodrošināt šo olu atpakaļēju izsekojamību.

48. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot spermu no apstiprinātiem uzraudzības zonā esošiem reproduktīvo produktu objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārvieto spermu, kas no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri tiek turēti uzraudzības zonā esošos apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, izņemot inkubatorijus, ievākta pēc lēstā visagrākā datuma, kad skartais objekts inficēts, ja vien:

a)

visi slimību kontroles pasākumi, kas saistīti ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā saskaņā ar 55. pantu ir atcelti;

b)

visiem turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem spermas savākšanas centrā ir izdarīts klīnisks izmeklējums un tiem noņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem, lai izslēgtu šīs A kategorijas slimības klātbūtni spermas savākšanas centrā;

c)

donordzīvnieks ir ar labvēlīgu rezultātu laboratoriski izmeklēts, izmantojot paraugu, kas ņemts ne agrāk kā septiņas dienas pēc monitoringa perioda, kurš attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, to rēķinot uz priekšu no spermas savākšanas datuma.

49. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot svaigu gaļu un svaigpienu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka svaiga gaļa un svaigpiens, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, kuri turēti uzraudzības zonā esošos objektos, tiek pārvietoti, ja:

a)

svaigā gaļa vai svaigpiens tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai tiem izdarītu kādu no attiecīgajām VII pielikumā aprakstītajām riska mazināšanas apstrādēm; vai

b)

svaigā gaļa ir iegūta no mājputniem.

2.   Kompetentā iestāde raugās, lai uz 1. punkta a) apakšpunkta pamata pārvietotā svaigā gaļa un svaigpiens atbilstu šādiem nosacījumiem:

a)

ja svaigā gaļa ir iegūta kautuvē, tā ir marķēta saskaņā ar IX pielikumu un marķējuma zīme uz tās paliek līdz apstrādes sākšanai; un

b)

apstrādi izdara objektā, kas atrodas tajā pašā ierobežojumu zonā vai iespējami tuvu tai un kas darbojas oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

50. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj noteiktos veidos pārvietot pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī esošu pakošanas centru, ja vien tās ir iepakotas:

a)

vienreizlietojamā iepakojumā; vai

b)

iepakojumā, ko var iztīrīt un dezinficēt tā, lai attiecīgo A kategorijas slimības ierosinātāju iznīcinātu.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka pārtikas olas no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz olu produktu ražošanas objektu, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ja:

a)

olu produktu ražošanas objekts atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X nodaļas II nodaļai; un

b)

olas uz olu produktu ražošanas objektu tiek pārvietotas, lai tām veiktu apstrādi un pārstrādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļu.

51. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvadāt kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no uzraudzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, no objektiem, kas atrodas uzraudzības zonā, pārvieto:

a)

bez apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas tajā pašā uzraudzības zonā; vai

b)

pēc apstrādes uz atkritumu poligonu, kam kompetentā iestāde šai vajadzībai iepriekš piešķīrusi atļauju un kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā.

52. pants

Konkrētie nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus no uzraudzības zonas

Kompetentā iestāde var atļaut, ka uzraudzības zonā ražotas augu izcelsmes barības sastāvdaļas un salmus pārvieto, ja vien tie ir:

a)

ražoti vietās, kas nav dzīvnieku barības pārstrādes objekti un kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

b)

ražoti barības pārstrādes objektos, kur netiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un neapstrādātais augu materiāls ir cēlies:

i)

šā panta a) punktā minētajās vietās; vai

ii)

uzraudzības zonas ārpusē;

c)

paredzēti izmantošanai uzraudzības zonā;

d)

apstrādāti, veicot vismaz vienu no risku mazinošajām apstrādēm, kas aprakstītas VIII pielikumā.

53. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus, kā arī produktus pārvietot uz kādu apstiprinātu iekārtu

1.   Kompetentā iestāde var atļaut, ka turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā:

a)

turētos dzīvniekus nekavējoties nonāvē; un

b)

iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

2.   Kompetentā iestāde var atļaut produktus no objektiem un citām vietām uzraudzības zonā pārvietot uz iekārtu, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai un kurā produktus likvidē vai pārstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

54. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzeklī

1.   Kompetentā iestāde attiecīgos 40. un 42. līdz 53. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās uzraudzības zonā un no tās.

55. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

1.   Kompetentā iestāde pasākumus, ko uz šīs nodaļas 1. un 3. iedaļas pamata piemēro uzraudzības zonā, atcelt var tikai tad, ja ir pagājis XI pielikumā noteiktais periods un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

aizsardzības zonā ir izpildītas 39. pantā paredzētās prasības; un

b)

reprezentatīvu skaitu objektu, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, saskaņā ar 41. pantu ir apmeklējuši oficiāli veterinārārsti, un šo apmeklējumu rezultāti ir labvēlīgi.

2.   Ja attiecīgo A kategorijas slimību pārnēsā sarakstā norādīts vektors saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1882, kompetentā iestāde var:

a)

katrā atsevišķā gadījumā noteikt uzraudzības zonas pasākumu ilgumu, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku; un

b)

paredzēt ieviest kontroldzīvniekus.

4. iedaļa

Atkāpes, kas ierobežojumu zonā jāpiemēro jaunu slimības uzliesmojumu gadījumā

56. pants

Atkāpes no aizliegumiem, kas attiecas uz dzīvnieku pārvietošanu pa aizliegumu zonām gadījumos, kad tiek saglabāti ierobežojumi

1.   Ja 27. un 42. pantā paredzētie pārvietošanas aizliegumi tiek uzturēti ilgāk par XI pielikumā noteikto periodu, jo ir oficiāli apstiprināti jauni A kategorijas slimības uzliesmojumi, kompetentā iestāde tādos gadījumos, uz kuriem neattiecas 27. un 42. pantā paredzētās atkāpes, ārkārtas apstākļos var atļaut pārvietot turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no ierobežojumu zonā esoša objekta, ja:

a)

operators ir iesniedzis pamatotu pieteikumu uz minēto atļauju;

b)

pirms piešķirt atļauju, ir tikuši novērtēti no šīs atļaujas izrietošie riski un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs;

c)

oficiālie veterinārārsti ir veikuši klīniskus izmeklējumus un ievākuši paraugus sarakstā norādīto sugu dzīvnieku, arī pārvietošanai paredzētu dzīvnieku, laboratoriskai izmeklēšanai, kurā ir gūts labvēlīgs rezultāts.

2.   Ja dzīvnieku pārvietošana tiek atļauta uz 1. punkta pamata, kompetentā iestāde nodrošina, ka pārvadāšana atbilst 24. panta prasībām.

III NODAĻA

Ierobežojumu zonā esošu objektu atkalapdzīvināšana ar sauszemes dzīvniekiem

57. pants

Nosacījumi, ar kuriem tiek atļauta skartā objekta atkalapdzīvināšana

1.   Kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole:

i)

ir izdarīta saskaņā ar IV pielikuma A un C punktā izklāstītajām procedūrām, lietojot tādus piemērotus biocīdus, lai nodrošinātu attiecīgā A kategorijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu; un

ii)

ir pietiekami dokumentēta;

b)

ir pagājis attiecībā uz attiecīgo slimību II pielikumā noteiktais monitoringa periods, kuru rēķina uz priekšu no datuma, kad veikta a) apakšpunktā paredzētā galīgā tīrīšana un dezinfekcija.

2.   Kompetentā iestāde uzrauga, ka galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole skartajā objektā tikusi īstenota atbilstoši 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

3.   Kompetentā iestāde nepieļauj, ka turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki piekļūst ganībām laikā, kad tās tiek uzskatītas par kontaminētām; šo periodu nosaka pēc riska novērtēšanas.

4.   Ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ tā galīgā tīrīšana un dezinfekcija un attiecīgā gadījumā kukaiņu un grauzēju kontrole, kas minētas 1. punktā, skartajā objektā nav pilnīgi pabeigtas, kompetentā iestāde, atkāpjoties no 1. punkta, var atļaut atkalapdzīvināšanu, ja vien:

a)

kopš laika, kad veikta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, kas minētas 15. pantā, pagājuši vismaz 3 mēneši; un

b)

pirms piešķirt atļauju, kompetentā iestāde ir novērtējusi no šīs atļaujas izrietošos riskus un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

58. pants

Atkāpe no 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītās prasības

Ja pārtikas un barības uzņēmumos, savākšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās vietās, arī transportlīdzekļos, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde tos atkalapdzīvināt ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem tādām vajadzībām kā kaušana, savākšanas operācijas, izmeklēšana vai pārvadāšana var atļaut 24 stundas pēc tam, kad pabeigti:

a)

šīs regulas 12., 14. 15., 17., un 18. pantā, kā arī 57. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi; un

b)

jebkādi konkrētajai situācijai pielāgoti papildu pasākumi, ko piemērojusi kompetentā iestāde.

59. pants

Prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem

1.   Kompetentā iestāde uzrauga skartā objekta atkalapdzīvināšanu ar turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem atbilstoši šā panta noteikumiem.

2.   Atkalapdzīvināšanai paredzēti turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki:

a)

pēc izcelsmes nav no objekta, uz kuru attiecas III nodaļā paredzētie ierobežojumi; un

b)

no šiem dzīvniekiem ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, kurai ir labvēlīgi rezultāti; izmeklēšanas nolūks ir, pirms dzīvniekus ieved objektā, izslēgt slimības klātbūtni.

3.   Paraugus 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām ņem:

a)

ja visus dzīvniekus ieved vienlaikus un no viena un tā paša izcelsmes objekta – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret visiem objektā ievedamajiem dzīvniekiem; vai

b)

ja dzīvniekus ieved dažādos laikos vai no dažādiem izcelsmes objektiem – no tāda dzīvnieku skaita, kas ir reprezentatīvs attiecībā pret katru sūtījumu.

Kas attiecas uz diennakti veciem cāļiem, kompetentā iestāde var lemt, ka 2. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu ņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai neveiks.

4.   Atkalapdzīvināšanai paredzētus turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus objektos ieved šādi:

a)

visās skartā objekta epidemioloģiskajās vienībās un ēkās;

b)

vēlams, vienlaikus ar monitoringa periodu, kas attiecībā uz attiecīgo slimību noteikts II pielikumā, vai šajā periodā, rēķinot uz priekšu no pirmā dzīvnieka ievešanas datuma; vai

c)

kas attiecas uz āra apstākļos veiktas lauksaimnieciskas darbības objektiem vai ja a) apakšpunktā aprakstītā prasība ir nepraktiska, tiek izmantoti kontroldzīvnieki, no kuriem pirms to ievešanas objektā ar labvēlīgu rezultātu ir ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību.

5.   Oficiālie veterinārārsti skarto objektu apmeklē vismaz monitoringa perioda pēdējā dienā; monitoringa periods attiecībā uz attiecīgo slimību ir noteikts II pielikumā un to rēķina uz priekšu no dienas, kad dzīvnieki ievesti objektā, un noteikti pirms no minētās dienas ir pagājušas 30 dienas, vismaz:

a)

izdarot dokumentu kontrolpārbaudes, arī ražošanas, veselības un izsekojamības lietvedības pierakstu analīzi;

b)

objektā esošos turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus klīniski izmeklējot; un

c)

no dzīvniekiem ievācot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

6.   Visas personas, kas ieiet objektā vai to atstāj, ievēro piemērotus biodrošības pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos.

7.   Turētus sarakstā norādīto sugu dzīvniekus no objekta izved tikai ar kompetentās iestādes atļauju un tikai pēc tam, kad 5. punkta c) apakšpunktā minētajā laboratoriskajā izmeklēšanā gūti labvēlīgi rezultāti.

8.   No dienas, kad dzīvnieki nogādāti objektā, līdz atkalapdzīvināšanas beigām saskaņā ar 61. pantu operators:

a)

uztur un atjaunina pierakstus par turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku veselību un ražošanas datiem; un

b)

jebkādu būtisku pārmaiņu ražošanas datos un jebkādas citas anomālijas nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

9.   Ja kompetentajai iestādei 8. punktā minētajā periodā tiek paziņota neparasta mirstība vai attiecīgajai A kategorijas slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes, oficiālie veterinārārsti bez kavēšanās ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

10.   Kompetentā iestāde slēgtiem objektiem attiecībā uz vienu vai vairākām 1.–9. punkta normām var noteikt atbrīvojumus, ja tā novērtējusi riskus, kas izriet no atbrīvojumu noteikšanas, un novērtējums liecina, ka šīs A kategorijas slimības izplatīšanās risks ir niecīgs.

60. pants

Papildu prasības attiecībā uz skartā objekta atkalapdzīvināšanu

1.   Ar dzīvniekiem, kas nav turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, kompetentā iestāde skarto objektu atkalapdzīvināt atļauj, ņemot vērā attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanās risku un risku, ko rada vektoru persistence.

2.   Ja tiek piemērota 7. un 9. panta 4. punktā paredzētā profilaktiskā nonāvēšana, kompetentā iestāde var piemērot dažus vai visus 57. un 59. panta noteikumus.

61. pants

Skartā objekta atkalapdzīvināšanas beigas un slimības kontroles pasākumu atcelšana skartajā objektā

1.   Skartā objekta atkalapdzīvināšanu uzskata par pabeigtu, kad ir sekmīgi pabeigti 57. un 59. pantā un attiecīgā gadījumā 60. pantā paredzētie pasākumi.

2.   Kad atkalapdzīvināšana tiek uzskatīta par pabeigtu, kā paredzēts 1. punktā, kompetentā iestāde visus slimību kontroles pasākumus, ko skartajā objektā piemēro saskaņā ar šo regulu, atceļ.

IV NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem

62. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde attiecībā uz nošautiem vai mirušiem atrastiem sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem organizē vismaz pēcnāves apskates un ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuru gadījumā ir aizdomas par attiecīgo A kategorijas slimību, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:

a)

mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un

b)

ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti.

63. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem

1.   Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, lai nepieļautu šīs slimības tālāku izplatīšanos, kompetentā iestāde, lai novērstu tālāku slimības izplatīšanos, var noteikt inficēto zonu, balstoties uz:

a)

slimības profilu;

b)

pie sarakstā norādītajām sugām piederošo savvaļas dzīvnieku aplēsto populāciju;

c)

riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, risku kādai A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki;

d)

paraugu ņemšanas rezultātiem; un

e)

citiem relevantiem faktoriem.

2.   Kas attiecas uz tādu savvaļas dzīvnieku līķiem, kuriem attiecīgā A kategorijas slimība ir apstiprināta, kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, nodrošina, ka:

a)

mirušie savvaļas dzīvnieki (viss ķermenis vai tā daļas) tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009; un,

b)

ja iespējams, visi materiāli vai vielas, kas saskarē ar savvaļas dzīvnieku līķiem vai no tiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem varētu būt kontaminējušies, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti.

3.   Kompetentā iestāde sākotnējās inficētās zonas robežas var pielāgot:

a)

lai tālāk kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos; un

b)

ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem.

4.   Kompetentā iestāde operatorus, klīniskos veterinārārstus, medniekus, citas attiecīgās kompetentās iestādes un jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, uz kuru šī lieta attiecas, tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.

64. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā

1.   Inficētajā zonā, kas noteikta saskaņā ar 63. pantu, kompetentā iestāde attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem, kuri nošauti vai atrasti miruši, organizē pēcnāves apskates un, ja vajadzīgs, arī paraugošanu laboratoriskai izmeklēšanai.

2.   Inficētajā zonā kompetentā iestāde vismaz:

a)

īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem vai uz cilvēkiem;

b)

kā paredz Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (16), aizliedz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku un no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu; un

c)

nodrošina, ka visi mirušie sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieki (ķermeņi vai to daļas) neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki nonāvēti vai atrasti miruši, tiek likvidēti vai pārstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

65. pants

Papildu pasākumi, ko piemēro inficētajā zonā

Lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde inficētajā zonā var:

a)

reglamentēt turēto sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošanu;

b)

reglamentēt medības un citas brīvdabas aktivitātes;

c)

ierobežot sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvnieku barošanu; un

d)

ja epidemioloģiskā situācija to prasa, izstrādāt un īstenot plānu šīs A kategorijas slimības izskaušanai attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem.

66. pants

Darbībspējīgā ekspertu grupa

Ja sarakstā norādīto sugu savvaļas dzīvniekiem ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums un ja kompetentā iestāde saskaņā ar 63. pantu nosaka inficētu zonu, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu, kas kompetentajai iestādei palīdz:

a)

novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku;

b)

noteikt inficēto zonu;

c)

noteikt piemērotus pasākumus, kas saskaņā ar šo nodaļu jāīsteno inficētajā zonā, un to ilgumu; un

d)

attiecīgā gadījumā izstrādāt izskaušanas plānu.

67. pants

Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums

Kompetentā iestāde inficētajā zonā saskaņā ar šo nodaļu piemērotos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku A kategorijas slimībai ievazāties objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.

V NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām sauszemes dzīvniekiem

68. pants

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. vai 4. punktu ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Regulas Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 21., 22. un 23. pantā;

b)

attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 35. pantā; un

c)

attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 41. pantā.

69. pants

Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2. punktu dalībvalstīs vai zonās, kam uz Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punkta vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 84. panta 1. punkta pamata ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”, ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti:

a)

attiecībā uz Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekciju, Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekciju, govju enzootisko leikozi, govju infekciozo rinotraheītu/infekciozo pustulāro vulvovaginītu, Aujeski slimības vīrusa infekciju un govju virusālo diareju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 24.–31. pantā;

b)

attiecībā uz trakumsērgas vīrusa infekciju – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 36. pantā; un

c)

attiecībā uz infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju (1.–24. serotips) – Deleģētās regulas (ES) 2020/689 42. pantā.

III DAĻA

ŪDENSDZĪVNIEKI

I NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem

1. iedaļa

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir kāda A kategorijas slimība

70. pants

Operatoru pienākumi gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektos ir A kategorijas slimība

Lai nepieļautu, ka kāda A kategorijas slimība no skartiem dzīvniekiem un operatoru pārziņā esošiem akvakultūras objektiem izplatās uz citiem – neskartiem – ūdensdzīvniekiem, ja ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, slimo ar kādu sarakstā norādītu A kategorijas slimību, operatori līdz brīdim, kad kompetentā iestāde šīs A kategorijas slimības klātbūtni ir izslēgusi, veic šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

ja tas tehniski iespējams, visus akvakultūras dzīvniekus objektā, par kuru ir aizdomas, ka tas inficēts ar šo A kategorijas slimību, izolē;

b)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo akvakultūras objektu un no tā;

c)

par visiem objekta apmeklējumiem un pārvietojumiem uz to un no tā glabā lietvedības pierakstus;

d)

jebkādu produktu, aprīkojuma elementu, materiālu vai vielu, kas varētu būt kontaminēts ar A kategorijas slimībām un tās pārnēsāt, tur izolētus un, cik vien praktiski iespējams, aizsargātus no vektoriem un citiem ūdensdzīvniekiem;

e)

īsteno piemērotus biodrošības pasākumus, lai novērstu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos;

f)

pēc pieprasījuma kompetento iestādi nodrošina ar visu attiecīgo informāciju par šo A kategorijas slimību; un

g)

ievēro visus norādījumus, ko kompetentā iestāde sniegusi par A kategorijas slimības kontroli; to dara saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un šo regulu.

71. pants

Kompetentās iestādes veikta izmeklēšana gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir A kategorijas slimība

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde nekavējoties veic izmeklēšanu, kurā aizdomas par šīs sarakstā norādītās slimības klātbūtni apstiprina vai izslēdz.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā kompetentā iestāde nodrošina, ka oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un

b)

ievāc paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem.

72. pants

Provizoriskie ierobežojumi un biodrošības pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas par kādu A kategorijas slimību objektā, kompetentā iestāde objektam nosaka oficiālu uzraudzību un, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem akvakultūras dzīvniekiem vai objekta izplatās uz citiem neskartiem ūdensdzīvniekiem, tūlīt nosaka šādus provizoriskus ierobežojumus un biodrošības pasākumus:

a)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus pārvietot uz šo objektu un no tā;

b)

aizliedz no objekta bez būtiskas nepieciešamības pārvietot transportlīdzekļus un aprīkojumu;

c)

aizliedz akvakultūras dzīvniekus kaut pārtikai;

d)

ja tas ir tehniski iespējams un tiek uzskatīts par nepieciešamu, uzdod visus akvakultūras dzīvniekus izolēt; un

e)

ja tas praktiski iespējams, ievieš pietiekamus līdzekļus un pasākumus putnu un citu plēsēju kontrolei.

2.   Kompetentā iestāde var uzdot, ka skartajā objektā, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir kāda A kategorijas slimība, sarakstā norādīto sugu dzīvniekus profilaktiski nonāvē, ja vien tiek piemēroti visi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka no šā objekta izplatās šī A kategorijas slimība.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta un pēc tam, kad izdarīta riska novērtēšana, kompetentā iestāde atļauj akvakultūras dzīvniekus pārvietot vienīgi tālab, lai tos tūlīt nonāvētu slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai iekārtā, kura saskaņā ar minēto regulu apstiprināta dzīvnieku blakusproduktu kā pirmās vai otrās kategorijas materiāla pārstrādei vai likvidēšanai. Šādu atļauju drīkst piešķirt tikai tad, kad tikuši piemēroti tādi biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu šīs A kategorijas slimības izplatīšanos.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no mirušiem akvakultūras dzīvniekiem, kuri miruši vai saskaņā ar šo pantu nonāvēti, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais slimības ierosinātājs ir inaktivēts un nepieļautu šīs slimības pārnēsāšanos uz citiem ūdensdzīvniekiem.

73. pants

Inventāra saraksti un lietvedības pierakstu analīze gadījumos, kad ir aizdomas, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

1.   Ja ir aizdomas, ka objektā ir kāda A kategorijas slimība, kompetentā iestāde uzdod to objektu operatoriem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir šī A kategorijas slimība, bez kavēšanās sastādīt un sākt uzturēt atjauninātus šāda inventāra sarakstus, turklāt pārliecinās, ka tas tiek izdarīts:

a)

visu attiecīgajā objektā turēto akvakultūras dzīvnieku sugas, kategorijas un daudzums (skaits, tilpums vai masa),

b)

visi produkti, materiāli vai vielas, kas varētu būt ar šo A kategorijas slimību kontaminēti vai to pārnēsāt; un

c)

mirstība katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā; pieraksti par katru dienu.

2.   Kas attiecas uz Regulas (ES) 2016/429 57. pantā minēto epidemioloģisko izmeklēšanu, ko veic objektos, kuru gadījumā ir aizdomas par šo slimību, oficiālie veterinārārsti analizē vismaz Regulas (ES) 2016/429 186. panta 1. punktā norādītos pierakstus.

74. pants

A kategorijas slimības aizdomu gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana tā, lai tie aptvertu citus objektus

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde izdara izmeklēšanu, kā paredzēts 71. pantā, un pēc riska novērtēšanas relevantos 72. un 73. pantā paredzētos pasākumus piemēro arī:

a)

objektiem, kas atrodas tajā pašā nodalījumā kā objekts, attiecībā uz kuru ir aizdomas par slimību vai kurā attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību;

b)

jebkuram objektam, kas nav a) punktā minētais objekts un kam ir tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, attiecībā uz kuru ir aizdomas par šo slimību.

75. pants

Pagaidu ierobežojumu zonas ap objektu

Kompetentā iestāde ap objektu, kurā ir aizdomas par A kategorijas slimību un kurā tiek piemēroti 72. pantā un 73. minētie provizoriskie slimību kontroles pasākumi, var izveidot pagaidu ierobežojumu zonu, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)

objekta atrašanās apgabalā, kur ir citi objekti, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuru gadījumā ir aizdomas par A kategorijas slimību;

b)

dzīvnieku pārvietošana tā objekta tuvumā, par kuru ir aizdomas;

c)

77. pantā noteiktās A kategorijas slimības apstiprināšanas kavēšanās;

d)

nepietiekama informācija par domājamās A kategorijas slimības varbūtējo izcelsmi un ievazāšanās ceļiem; un

e)

slimības profils, jo īpaši slimības pārnēsāšanas ceļi un ātrums, kā arī slimības persistence attiecīgajā sarakstā norādīto sugu piederošu akvakultūras dzīvnieku populācijā.

76. pants

Pasākumi, ko piemēro, ja ir aizdomas par A kategorijas slimību pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas, ka pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

šīs regulas 71. līdz 75. pantā paredzētos pasākumus; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no dzīvniekiem un objektiem vai vietām, par kuriem ir aizdomas, izplatās uz neskartiem dzīvniekiem.

2.   Šīs regulas 71.–75. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

2. ieådaļa

Slimību kontroles pasākumi gadījumiem, kad ir oficiāli apstiprināts, ka akvakultūras dzīvniekiem ir A kategorijas slimība

77. pants

A kategorijas slimības oficiāla apstiprināšana akvakultūras dzīvniekiem

Ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītie nosacījumi, kompetentā iestāde oficiāli apstiprina A kategorijas slimības uzliesmojumu akvakultūras dzīvniekiem.

78. pants

Slimību kontroles pasākumi gadījumos, kad oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības uzliesmojums objektā

1.   Pēc tam, kad saskaņā ar 77. pantu ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde papildus 72. un 73. pantā paredzētajiem pasākumiem uzdod objektam, par kuru oficiāli apstiprināts, ka tajā noticis A kategorijas slimības uzliesmojums, oficiālo veterinārārstu uzraudzībā nekavējoties piemērot šādus slimību kontroles pasākumus:

a)

sarakstā norādīto sugu zivis un vēžveidīgos iespējami drīz nonāvē un sarakstā norādīto sugu gliemjus iespējami drīz izņem no ūdens;

b)

šā panta a) punktā minētos dzīvniekus, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu saskaņā ar minēto regulu;

c)

a) un b) punktā paredzētos pasākumus veic vai nu:

i)

objektā, kurā ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums un pārstrāde pēc tam tiek īstenota uz vietas; vai

ii)

slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai iekārtā, kura saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 apstiprināta pārstrādei vai likvidēšanai tādā veidā, kas nepieļauj risku, ka šī A kategorijas slimība izplatīsies;

d)

akvakultūras dzīvniekus, kas pieder pie sarakstā nenorādītām sugām, iespējami drīz nonāvē vai nokauj lietošanai pārtikā, vai – attiecībā uz gliemjiem – saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu izņem no ūdens;

e)

piemēro piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem;

f)

visus potenciāli kontaminētus produktus, materiālus vai vielas tur izolētus, līdz:

i)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, tie tiek likvidēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

ii)

ja tie ir dzīvnieku izcelsmes produkti, tie, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, saskaņā ar minēto regulu tiek likvidēti vai pārstrādāti kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls;

iii)

kas attiecas uz materiāliem un vielām, kurus iespējams tīrīt un dezinficēt, tiem saskaņā ar 80. panta normām ir veikti tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi; un

iv)

kas attiecas uz barību un citiem materiāliem, ko nav iespējams tīrīt un dezinficēt, tos no objekta aizvāc un oficiālo veterinārārstu uzraudzībā likvidē.

2.   Kompetentā iestāde uzdod un uzrauga, ka:

a)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētos dzīvnieku izcelsmes produktus no skartā objekta izved atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1069/2009; un

b)

šā panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minēto materiālu vai vielu pārvadāšana no skartā objekta notiek atbilstoši norādījumiem par biodrošības un biodrošuma nosacījumiem, kuri nepieļauj A kategorijas slimības ierosinātāja izplatīšanos.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut objektā vai slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā zivis vai vēžveidīgos nokaut vai – gliemju gadījumā – tos izņemt no ūdens lietošanai pārtikā, ja vien tikuši piemēroti pienācīgie biodrošības pasākumi un citi riska mazināšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Visus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas radušies šīs atkāpes dēļ, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, saskaņā ar minēto regulu pārstrādā vai likvidē kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var izlemt pie sarakstā nenorādītām sugām piederošus akvakultūras dzīvniekus nenonāvēt, nekaut un no ūdens neizņemt, ja vien tiek īstenoti piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kas novērš jebkādu risku, ka no šā objekta izplatīsies attiecīgā A kategorijas slimība.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunkta ii) punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var atļaut dzīvnieku izcelsmes produktus laist tirgū saskaņā ar 83. pantu.

79. pants

Īpašas atkāpes no kontrolpasākumiem objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos

1.   Ja kāda A kategorijas slimība ir oficiāli apstiprināta objektos, kur sarakstā norādīto sugu dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai ar apdraudētu sugu saglabāšanu saistītos nolūkos, kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no 78. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, ja vien

a)

netiek apdraudēts attiecīgās dalībvalsts vai citu dalībvalstu dzīvniekveselības statuss; un

b)

ir īstenoti visi piemērotie 78. pantā norādītie biodrošības pasākumi, lai novērstu jebkādu risku, ka šis A kategorijas slimības ierosinātājs izplatīsies.

2.   Ja uz 1. punkta pamata tiek piešķirta atkāpe, kompetentā iestāde nodrošina, ka atkāpes aptvertie akvakultūras dzīvnieki, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām:

a)

tiek turēti telpās, kurās tiek īstenoti piemēroti biodrošības pasākumi, lai nepieļautu, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies; un

b)

kamēr laboratoriski testi nav apliecinājuši, ka tie nerada risku, ka attiecīgā A kategorijas slimība izplatīsies tālāk, tiem tiek turpināta uzraudzība un veikta laboratoriskā izmeklēšana un tie netiek no objekta izvesti.

80. pants

Tīrīšana un dezinfekcija

1.   Kompetentā iestāde tūlīt pēc tam, kad pabeigti 78. pantā paredzētie slimību kontroles pasākumi, operatoriem uzdod tīrīt un dezinficēt:

a)

objektu, ciktāl kompetentā iestāde to uzskata par tehniski iespējamu;

b)

jebkādu ar zootehniku saistītu aprīkojumu, arī barošanas, šķirošanas pēc izmēra, apstrādes un vakcinācijas aprīkojumu, kā arī darba kuterus;

c)

jebkādu ar ražošanu saistītu aprīkojumu, arī (bet ne vien) akvakultūras sprostus, aizsargtīklus, maisu steķus, maisus un āķu jedas;

d)

jebkādus aizsargtērpus vai drošības aprīkojumu, ko izmanto operatori un apmeklētāji; un

e)

jebkādus transportlīdzekļus, arī tvertnes un citu aprīkojumu, ko izmanto, lai pārvietotu inficētos dzīvniekus vai darbiniekus, kas bijuši saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto tīrīšanu un dezinfekciju veic:

a)

saskaņā ar protokolu, par ko kompetentā iestāde un operators iepriekš vienojušies; un

b)

oficiālo veterinārārstu uzraudzībā.

81. pants

Skartā objekta neizmantošana

Kompetentā iestāde operatoriem uzdod pēc tam, kad pabeigta 80. pantā paredzētā tīrīšana un dezinfekcija, XIII pielikumā noteiktajā periodā skarto objektu atstāt neizmantotu.

82. pants

A kategorijas slimības apstiprināšanas gadījumā veicamo slimību kontroles pasākumu paplašināšana

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, kompetentā iestāde īsteno 71. pantā paredzēto izmeklēšanu un pēc riska novērtēšanas dažus vai visus 78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus paplašina, tos piemērojot:

a)

viena nodalījuma objektiem vai objektiem, kur attāluma un/vai hidrodinamisko vai topogrāfisko apstākļu dēļ ir paaugstināts risks inficēties ar attiecīgo slimības ierosinātāju no objekta, par kuru ir aizdomas un kurā šī slimība ir apstiprināta;

b)

visiem objektiem, par kuriem Regulas (ES) 2016/429 57. pantā paredzētās izmeklēšanas rezultātā apliecināta tieša epidemioloģiska saikne ar objektu, kurā šī slimība ir apstiprināta.

83. pants

No sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem iegūtu inficētos objektos ražotu dzīvnieku izcelsmes produktu laišana tirgū

1.   Piešķirot atkāpi uz 78. panta 5. punkta pamata, kompetentā iestāde dzīvnieku izcelsmes produktus atļaut laist tirgū var tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām;

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi.

Ja pirms apstrādes un laišanas tirgū ir vajadzīga attīrīšana, to izdara slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā vai biodrošā attīrīšanas centrā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:

a)

tieši galapatērētājam; vai

b)

tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.

84. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro, ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ir apstiprināta A kategorijas slimība

1.   Ja pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centros, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, saskaņā ar 77. pantu ir apstiprināta A kategorijas slimība, kompetentā iestāde piemēro:

a)

78., 80. un 81. pantā paredzētos pasākumus; un

b)

ja vajadzīgs, papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un objektiem vai vietām izplatās uz neskartiem dzīvniekiem.

2.   Šīs regulas 78., 80. un 81. panta normas kompetentā iestāde piemēro arī izcelsmes objektos, no kuriem nākuši dzīvnieki vai produkti, kas atrodas 1. punktā minētajos objektos un vietās.

II NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz A kategorijas slimībām akvakultūras dzīvniekiem ierobežojumu zonā

1. iedaļa

Vispārīgi slimību kontroles pasākumi ierobežojumu zonā

85. pants

Ierobežojumu zonas izveide

1.   Ja kādā objektā, pārtikas vai barības uzņēmumā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektā vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzeklī, ir oficiāli apstiprināts kādas A kategorijas slimības uzliesmojums, kompetentā iestāde ap skarto objektu vai vietu nekavējoties izveido ierobežojumu zonu, kurā ir iekļauta:

a)

aizsardzības zona ap objektu vai vietu, kurā A kategorijas slimība ir apstiprināta;

b)

uzraudzības zona ap aizsardzības zonu; un

c)

ja nepieciešams, uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju pamata – vēl citas ierobežojumu zonas ap aizsardzības un uzraudzības zonām vai tām blakus.

2.   Zonu tvērumu katrā gadījumā nosaka atsevišķi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē šīs slimības izplatīšanās risku. Šajā nolūkā kompetentā iestāde izsver šādus datus un kritērijus:

a)

saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 57. pantu īstenotās epidemioloģiskās izmeklēšanas dati;

b)

attiecīgie hidrodinamiskie dati;

c)

Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā norādītie kritēriji; un

d)

šīs regulas XIV pielikumā paredzētie kritēriji.

3.   Ja jaunu A kategorijas slimības uzliesmojumu sakarā divas vai vairākas ierobežojumu zonas pārklājas, kompetentā iestāde sākotnējās ierobežojumu zonas robežas, arī aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un minēto vēl citu ierobežojumu zonu robežas attiecīgi pielāgo.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde sakarā ar īpašiem ģeogrāfiskajiem, hidrodinamiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemts vērā slimības profils, var:

a)

ap inficēto objektu vai vietu 1. punktā paredzēto ierobežojumu zonu neizveidot;

b)

izveidot tādu ierobežojumu zonu, kurā ir tikai aizsardzības zona bez blakusesošas uzraudzības zonas; un

c)

ja kāda A kategorijas slimība ir apstiprināta pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centrā, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā vietā, arī transportlīdzekļos, ierobežojumu zonu neizveidot.

5.   Kompetentā iestāde, ciktāl tas nepieciešams un pēc riska novērtēšanas, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, hidrodinamiskie un epidemioloģiskie apstākļi, kā arī slimības profils, no šīs nodaļas normām var atkāpties:

a)

vēl citās ierobežojumu zonās; un

b)

tad, ja kompetentā iestāde nolemj izveidot šo ierobežojumu zonu gadījumā, kad kādas A kategorijas slimības uzliesmojums noticis tādos objektos vai citās relevantās vietās, kas minēti 4. punkta c) apakšpunktā.

86. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro ierobežojumu zonā

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās sastāda un atjauninātu uztur inventāra sarakstu, kurā ir visi ierobežojumu zonā esošie objekti, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, sarakstā par katru objektu norādot dzīvnieku sugas, kategorijas un aplēsto skaitu.

2.   Kompetentā iestāde, balstoties uz epidemioloģisko informāciju vai citiem relevantiem pierādījumiem un veikusi riska novērtēšanu, ierobežojumu zonā esošos objektos var saskaņā ar 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu īstenot sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku profilaktisku nonāvēšanu vai kaušanu lietošanai pārtikā, vai – gliemju gadījumā – izņemšanu no ūdens.

3.   Ja objektos, kuri atrodas ierobežojumu zonā un kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, tiek vākti paraugi ne tikai attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtnes apstiprināšanai vai izslēgšanai, bet arī citām vajadzībām, šai vākšanai jābūt kompetentās iestādes atļautai.

2. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi aizsardzības zonā

87. pants

Pasākumi, kas aizsardzības zonā jāpiemēro objektos, kuros tiek turēti akvakultūras dzīvnieki

1.   Kompetentā iestāde uzdod tādu objektu operatoriem, kuri aizsardzības zonā tur jebkādas sugas akvakultūras dzīvniekus, izņemot to objektu, kurā šī A kategorijas slimība ir apstiprināta, īstenot vismaz šādus pasākumus, lai nepieļautu un kontrolētu šīs slimības izplatīšanos:

a)

bez kavēšanās atjaunināt 73. panta 1. punktā paredzētos inventāra sarakstus;

b)

ja praktiski iespējams, īstenot piemērotus pasākumus, kas ierobežotu jebkādu iespējamu A kategorijas slimības izplatīšanos uz tādiem savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri varētu būt epidemioloģiskā saskarē ar šo objektu, vai no tiem;

c)

aizliegt akvakultūras dzīvniekus izņemt no objekta, kurā tie tiek turēti, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde,

d)

uz visiem produktiem, aprīkojuma elementiem, materiāliem vai vielām, kas varētu izplatīt attiecīgo A kategorijas slimību, attiecināt piemērotus biodrošības pasākumus;

e)

apmeklētāju skaitu samazināt līdz tādiem, kas pilnīgi nepieciešami pienācīgai objekta ekspluatācijai; un

f)

ja praktiski iespējams, pie objekta ieejām un izejām lietot piemērotus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

2.   Kompetentā iestāde operatoram uzdod kā attiecīgas kategorijas materiālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 pārstrādāt vai likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas miruši vai nonāvēti aizsardzības zonā esošos objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, un uzrauga prasības izpildi.

3.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var nolemt, ka 87. un 88. pants ir piemērojami tikai sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.

88. pants

Oficiālo veterinārārstu apmeklējumi aizsardzības zonas objektos

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc A kategorijas slimības uzliesmojuma oficiālās apstiprināšanas oficiālie veterinārārsti iespējami drīz un bez kavēšanās vismaz vienu reizi apmeklē visus 87. pantā minētos objektus un prioritāri tos objektus, kurus kompetentā iestāde novērtējusi kā tādus, kas rada augstu risku attiecībā uz saslimšanu ar slimībām vai to izplatīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos apmeklējumos oficiālie veterinārārsti vismaz:

a)

izdara dokumentu kontrolpārbaudes un izanalizē pierakstus;

b)

pārliecinās par to pasākumu īstenošanu, kas saskaņā ar 87. pantu paredzēti, lai nepieļautu attiecīgās A kategorijas slimības ievazāšanos vai izplatīšanos;

c)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus klīniski izmeklē; un

d)

ja nepieciešams, ievāc paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu attiecīgās A kategorijas slimības klātbūtni.

3.   Kompetentā iestāde var vēl prasīt, lai situācija tiktu apsekota papildu veterināros apmeklējumos objektos.

4.   Kompetentā iestāde par 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un apmeklējumiem, kā arī tajos izdarītajiem konstatējumiem uztur pierakstus.

89. pants

Tādi aizliegumi aizsardzības zonā, kas skar akvakultūras dzīvnieku, no akvakultūras dzīvniekiem iegūtu produktu, citu vielu un materiālu pārvietošanu pa šo zonu, no tās un uz to

1.   Kompetentā iestāde aizsardzības zonā aizliedz šādus pārvietojumus:

a)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana starp aizsardzības zonā esošiem objektiem;

b)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas vai uz to;

c)

jebkāda tādu transportlīdzekļu un aprīkojuma, produktu, materiālu vai vielu pārvietošana no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuri varētu pārnēsāt attiecīgo A kategorijas slimību;

d)

akvakultūras dzīvnieku pārvadāšana caur aizsardzības zonu dzīvu zivju pārvadāšanas kuģos; un

e)

tādu neapstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšana, kas iegūti no akvakultūras dzīvniekiem vai jebkuras sugas dzīvniekiem objektos aizsardzības zonā.

2.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde 1. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētos aizliegumus var paplašināt, tos attiecinot arī uz sarakstā nenorādītu sugu dzīvniekiem un to produktiem.

90. pants

Vispārīgi nosacījumi, ar kuriem piešķir atkāpes attiecībā uz ūdensdzīvnieku un produktu pārvietošanu un pārvadāšanu aizsardzības zonā

1.   Atkāpjoties no 89. panta 1. punktā paredzētajiem aizliegumiem, ūdensdzīvniekus un produktus pārvietot un pārvadāt kompetentā iestāde var atļaut 91. līdz 94. panta aptvertajos gadījumos un ja vien ir ievēroti minētajos pantos paredzētie īpašie nosacījumi un šā panta 2. punktā noteiktie vispārīgie nosacījumi.

2.   Piešķirot 1. punktā paredzētās atļaujas, kompetentā iestāde nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

jebkādai pārvietošanai jānotiek tikai pa izraudzītiem un ar kompetento iestādi saskaņotiem maršrutiem, bez izkraušanas vai apstāšanās;

b)

jebkāda ūdens apmaiņa un ūdens novadīšana pārvadāšanas laikā ir jāizdara apgabalos, objektos vai ūdens apmaiņas punktos, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

c)

transportlīdzekļiem jābūt būvētiem un uzturētiem tā, lai tos būtu iespējams pienācīgi iztīrīt un dezinficēt;

d)

transportlīdzekļi ir iztīrīti un dezinficēti:

i)

pirms pārvadāšanas darbībām; un

ii)

oficiālā veterinārārsta uzraudzībā pēc pārvadāšanas darbībām;

e)

attiecībā uz pārvadāšanas darbībām jābūt veiktiem jebkādiem citiem biodrošības pasākumiem, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem.

91. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonas objektiem kaut un pārvietot kaušanai vai apstrādei

1.   Akvakultūras dzīvniekus no aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu dzīvnieki, drīkst:

a)

kaut objektā, ievērojot kompetentās iestādes paredzētos biodrošības pasākumus; vai

b)

tūlītējai kaušanai (nolūkā lietot pārtikā) pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu; vai

c)

attiecībā uz gliemjiem – tos izņemt no ūdens un pārvietot uz slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu, lai tos, ja nepieciešams, tālāk attīrītu un apstrādātu.

2.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas, kuras pamatā ir relevantie epidemioloģiskie dati, drīkst 1. punktā paredzētos pasākumus piemērot tikai objektiem, kuros tiek turēti tikai tādu sugu akvakultūras dzīvnieki, kas norādīti sarakstā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma trešajā slejā.

3.   Atļaujot 1. panta b) punktā minētos akvakultūras dzīvniekus pārvietot, par slimību kontrolei pakļautu no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu atbildīgā kompetentā iestāde:

a)

ir informēta par nodomu sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus nosūtīt uz slimību kontrolei pakļauto no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektu;

b)

piekrīt šos akvakultūras dzīvniekus pieņemt;

c)

uzrauga dzīvnieku nokaušanu un to apstiprina kompetentajai nosūtīšanas iestādei;

d)

nodrošina, ka aizsardzības zonā cēlušies sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki tiek turēti atsevišķi no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem, kas cēlušies ārpus aizsardzības zonas, un arī kauti vai apstrādāti atsevišķi no šiem dzīvniekiem;

e)

pārrauga kaušanu vai pārstrādi;

f)

nodrošina, ka telpu tīrīšana un dezinfekcija tiek pabeigta, pirms tiek kauti vai pārstrādāti akvakultūras dzīvnieki no objektiem ārpus aizsardzības zonas;

g)

nodrošina, ka no akvakultūras dzīvniekiem iegūti dzīvnieku izcelsmes produkti atbilst 92. pantā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz laišanu tirgū un

h)

nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti kaušanā vai citos 1. punktā minētajos procesos, tiek pārstrādāti vai likvidēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

92. pants

Īpaši nosacījumi, kas attiecas uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu laišanu tirgū, kuri iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem un ražoti aizsardzības zonā esošos neskartos objektos

1.   Kompetentā iestāde var atļaut tirgū laist dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem aizsardzības zonā esošos neskartos objektos, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

zivīm pirms nosūtīšanas jābūt nokautām un izķidātām; un

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem jābūt pilnīgi izsekojamiem un pirms nosūtīšanas apstrādātiem tā, lai būtu iegūti nedzīvi produkti, kuri, atkal nonākot ūdenī, nebūtu dzīvotspējīgi.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti ir paredzēti:

a)

tiešai piegādei galapatērētājam; vai

b)

tālākai apstrādei slimību kontrolei pakļautā no ūdensdzīvniekiem iegūtas pārtikas objektā.

93. pants

Īpaši nosacījumi, ar kuriem atļauj pārvietot nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no aizsardzības zonā esošiem objektiem

Kompetentā iestāde var atļaut, ka nepārstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem no aizsardzības zonā esošiem objektiem pārvieto uz iekārtu tālākai pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

94. pants

Riska mazināšanas pasākumi, kas aizsardzības zonā attiecas uz noteiktām ar ūdensdzīvniekiem saistītām darbībām

1.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var īstenot riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz:

a)

komerciālās un atpūtas zvejas darbībām aizsardzības zonā;

b)

citām darbībām, kas attiecas uz ūdensdzīvniekiem aizsardzības zonā un kas varētu radīt risku, ka slimība izplatīsies; un

c)

tehniskās apkopes darbiem un ūdensdzīvnieku apstrādei izmantojamo apkopes kuteru pārvadāšanu aizsardzības zonā.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto pasākumu satvarā kompetentā iestāde var attiecīgi uzdot tīrīt un dezinficēt aprīkojumu, kas izmantots aizsardzības zonas aptvertos ūdeņos.

95. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā aizsardzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Kompetentā iestāde 87. līdz 93. pantā minētos pasākumus piemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās aizsardzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos objektos un vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka aizsardzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

96. pants

Akvakultūras dzīvnieku izņemšana no skartajiem objektiem un tālākie riska mazināšanas pasākumi

1.   Kompetentā iestāde nosaka, līdz kuram brīdim akvakultūras dzīvnieki visos inficētajos objektos jāizņem.

2.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde var izlemt, ka, lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, 1. punkts attiecas arī uz aizsardzības zonā esošiem objektiem, kuros šī A kategorijas slimība nav apstiprināta.

3.   Pēc 1. punktā paredzētās akvakultūras dzīvnieku izņemšanas saskaņā ar 80. pantu un 81. pantu īsteno tīrīšanu, dezinfekciju un neizmantošanu.

4.   Kompetentā iestāde nosaka sinhronu neizmantošanas periodu skartajiem objektiem un objektiem, kas izraudzīti saskaņā ar 2. punktu.

5.   Šā panta 4. punktā minētā sinhronā neizmantošana ilgst XIII pielikumā noteikto laiku.

97. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums aizsardzības zonā, aizsardzības zonas aptverto objektu atkalapdzīvināšana

1.   Kompetentā iestāde šīs nodaļas 2. iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus aizsardzības zonā uztur, līdz:

a)

ir īstenoti un pabeigti 96. pantā paredzētie pasākumi; un

b)

kompetentā iestāde, balstoties uz rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 88. pantu īstenotās izmeklēšanās, ir izslēgusi attiecīgās A kategorijas slimības gadījumus citos aizsardzības zonā esošos objektos.

2.   Kad šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti:

a)

kompetentā iestāde šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos pasākumus aizsardzības zonā piemēro tik ilgi, cik noteikts 101. pantā; un

b)

objektus, kuri minēti 96. panta 1. un 2. punktā un kurus iepriekš aptvērusi aizsardzības zona, var atkalapdzīvināt.

3. iedaļa

Slimību kontroles pasākumi uzraudzības zonā

98. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro objektos uzraudzības zonā

1.   Kompetentā iestāde uzdod visos uzraudzības zonas objektos, kuros tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, nekavējoties piemērot 87. pantā paredzētos pasākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos objektus apmeklē oficiālie veterinārārsti un attiecīgi veic 88. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

3.   Uzraudzības zonā esošajos objektos tiek īstenota uzraudzība, kas izpaužas kā XV pielikuma 1. punktā aprakstītie apmeklējumi un paraugošana.

4.   Šā panta 3. punktā paredzēto uzraudzību īsteno kompetentā iestāde.

99. pants

Aizliegumi, kas skar akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu un pārvadāšanu pa uzraudzības zonu, no tās vai uz to

1.   Kompetentā iestāde aizliedz akvakultūras dzīvniekus no uzraudzības zonā esošiem objektiem pārvietot kaušanai, tālākai audzēšanai vai palaišanai savvaļā ārpus uzraudzības zonas.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekus pa uzraudzības zonu vai uz to ved, ievērojot 90. panta a)–e) punktā un 91. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Lai kontrolētu un novērstu slimību iespējamo izplatīšanos, kompetentā iestāde var uzdot, ka uz pārvadāšanas darbībām, arī izkraušanu izraudzītajā galamērķa objektā, jāattiecina piemēroti papildu biodrošības pasākumi.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un vienojoties ar kompetento iestādi, kuras pārziņā ir galamērķa vieta, kompetentā iestāde var atļaut akvakultūras dzīvniekus pārvietot, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās.

100. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurā citā relevantā uzraudzības zonas vietā, arī transportlīdzekļos

1.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās uzdod 98. un 99. pantā minētos pasākumus piemērot pārtikas un barības uzņēmumos, attīrīšanas centrā, nosūtīšanas centros, robežkontroles punktos, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu objektos vai jebkurās citās relevantās uzraudzības zonas vietās, arī transportlīdzekļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās vietās kompetentā iestāde var piemērot papildu pasākumus, kas pielāgoti konkrētajai situācijai, lai nepieļautu, ka uzraudzības zonā un no tās izplatās šī A kategorijas slimība.

101. pants

Slimību kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

Kompetentā iestāde šajā iedaļā paredzētos slimību kontroles pasākumus atceļ tad, kad ar labvēlīgu rezultātu beidzies uzraudzības periods, kas attiecībā uz attiecīgo A kategorijas slimību aprakstīts XV pielikuma 2. punktā.

III NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz savvaļas ūdensdzīvniekiem

102. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir domājams A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu attiecībā uz kādu A kategorijas slimību ir aizdomīgs gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde:

a)

attiecībā uz sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, tūlīt īstenot izmeklēšanu, lai saskaņā ar 71. panta 2. punktu apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni;

b)

nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kas iegūti no domājami inficētiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

c)

nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no domājami skartiem dzīvniekiem vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai saskaņā ar oficiālo veterinārārstu norādījumiem un viņu uzraudzībā likvidēti; un

d)

sniedz relevantu informāciju operatoriem vai iestādēm, kas pārzina attiecīgās dzīvnieku populācijas pārvaldību.

103. pants

Pasākumi gadījumos, kad ir A kategorijas slimības uzliesmojums savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām

1.   Ja ir kādas oficiāli apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde nosaka inficēto zonu, balstoties uz:

a)

relevantajiem hidrodinamiskajiem, topogrāfiskajiem un epidemioloģiskajiem apstākļiem;

b)

slimības profilu un sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku lēsto populāciju; un

c)

riska faktoriem, kas sekmē attiecīgās A kategorijas slimības izplatīšanos, konkrētāk, faktoriem, kas saistās ar risku šai slimībai ievazāties objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieki.

2.   Kompetentā iestāde inficētās zonas sākotnējās robežas var pielāgot:

a)

lai kontrolētu attiecīgās A kategorijas slimības tālāku izplatīšanos; un

b)

ja ir apstiprināti jauni šīs A kategorijas slimības uzliesmojumi savvaļas dzīvniekiem.

3.   Kompetentā iestāde operatorus, citas attiecīgās kompetentās iestādes, attiecīgos veterinārārstus un jebkuru citu attiecīgu fizisku vai juridisku personu tūlīt informē par slimības uzliesmojumu un pieņemtajiem kontroles pasākumiem.

104. pants

Pasākumi, kas jāpiemēro inficētajā zonā

1.   Inficētajā zonā, kas izveidota saskaņā ar 103. pantu, kompetentā iestāde:

a)

īsteno riska mazināšanas un pastiprinātas biodrošības pasākumus, lai nepieļautu, ka šī A kategorijas slimība no skartajiem dzīvniekiem un inficētās zonas izplatās uz neskartiem dzīvniekiem un apgabaliem;

b)

aizliedz cilvēkiem sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus un no šiem dzīvniekiem iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus pārvietot projām no inficētās zonas;

c)

atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) punkta, nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (arī gliemju čaulas ar gaļu), kuri inficētajā zonā iegūti no savvaļas ūdensdzīvniekiem, kas pieder pie sarakstā norādītajām sugām, saskaņā ar minēto regulu tiek pārstrādāti vai likvidēti kā pirmās vai otrās kategorijas materiāls;

d)

nodrošina, ka tad, ja praktiski iespējams, visi materiāli vai vielas, kas varētu būt kontaminējušies no inficētās zonas savvaļas ūdensdzīvniekiem, kuri pieder pie sarakstā norādītajām sugām, vai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem, tiek tīrīti un dezinficēti vai likvidēti saskaņā ar norādījumiem un oficiālo veterinārārstu uzraudzībā; kā arī

e)

aizliedz gan ārpus inficētās zonas, gan tajā esošos objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, gan arī ūdensguves baseinos vai piekrastes apgabalos ārpus inficētās zonas ievest jebkādas sarakstā norādīto sugu ūdensdzīvnieku daļas no inficētās zonas, neatkarīgi no tā, vai tie šajā zonā nozvejoti, noķerti, ievākti vai atrasti miruši, un arī jebkādus produktus, materiālus vai vielas, kas inficētajā zonā varētu būt kontaminējušies ar kādu A kategorijas slimību.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un tiecoties saglabāt vērtīgu ģenētisko materiālu, kompetentā iestāde var atļaut sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekus no inficētās zonas pārvietot uz kādu objektu, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde šai vajadzībai devusi atļauju, ja vien tiek izmantoti piemēroti biodrošības pasākumi, kas nepieļauj, ka šī A kategorijas slimība izplatās. Kas attiecas uz 108. pantu, galamērķa objektu uzskata par inficētajā zonā esošu objektu.

105. pants

Papildu pasākumi, ko paredzēts piemērot inficētajā zonā

1.   Pēc riska novērtēšanas kompetentā iestāde nosaka, kādi papildu pasākumi ir nepieciešami, lai kontrolētu vai izskaustu attiecīgo A kategorijas slimību.

2.   Attiecīgās A kategorijas slimības kontrolē vai izskaušanā kompetentā iestāde var:

a)

apturēt krājumu atjaunošanu, zveju, vākšanu un ķeršanu;

b)

dot rīkojumu zvejas aprīkojumu un kuterus un citu iespējami kontaminētu aprīkojumu obligāti tīrīt un dezinficēt; kā arī

c)

pastiprināt tādu zveju, vākšanu un ķeršanu vai citus attiecīgus pasākumus, kas vērsti uz slimības izskaušanu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus īsteno pēc apspriešanās ar 107. pantā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu un citām iestādēm un ieinteresētajām personām.

106. pants

Pasākumu tvēruma paplašināšana

Kompetentā iestāde var nolemt, ka attiecīgie 102.–105. panta pasākumi ir piemērojami arī sarakstā nenorādītu sugu ūdensdzīvniekiem.

107. pants

Darbībspējīgā ekspertu grupa

1.   Ja ir kāds apstiprināts A kategorijas slimības gadījums sarakstā norādīto sugu savvaļas ūdensdzīvniekiem, kompetentā iestāde izveido Regulas (ES) 2016/429 43. panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minēto darbībspējīgo ekspertu grupu.

2.   Darbībspējīgā ekspertu grupa palīdz kompetentajai iestādei:

a)

novērtēt epidemioloģisko situāciju un tās dinamiku;

b)

noteikt inficēto zonu; kā arī

c)

noteikt, kādi pasākumi un cik ilgi jāpiemēro inficētajā zonā.

108. pants

Pasākumi objektos inficētajā zonā

1.   Inficētās zonas objektos, kur tiek turēti sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kompetentā iestāde piemēro 87. pantā paredzētos pasākumus.

2.   Papildus 87. pantā paredzētajiem pasākumiem kompetentā iestāde akvakultūras dzīvniekus, kas tiek turēti objektos inficētajā zonā, aizliedz pārvietot:

a)

projām no inficētās zonas; vai

b)

uz citiem objektiem inficētajā zonā.

3.   Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas var 2. punktā noteikto aizliegumu attiecināt tikai uz sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvniekiem.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas un pēc vienošanās ar galamērķa vietas kompetento iestādi var atļaut sarakstā norādīto sugu dzīvniekus pārvietot projām no inficētās zonas vai uz citiem inficētās zonas objektiem.

109. pants

Inficētajai zonai piemērojamo pasākumu ilgums

Kompetentā iestāde šajā nodaļā paredzētos pasākumus uztur, līdz epidemioloģiskā informācija liecina, ka attiecīgā savvaļas populācija vairs nerada risku šai slimībai izplatīties un darbībspējīgā ekspertu grupa iesaka pasākumus atcelt.

IV NODAĻA

Slimību kontroles pasākumi attiecībā uz B un C kategorijas slimībām ūdensdzīvniekiem

110. pants

Provizoriskie slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro gadījumos, kad kompetentajai iestādei ir aizdomas par B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam ir piešķirts statuss “brīvs no slimības”

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 1., 3. un 4. punktu ir aizdomas par kādu B vai C kategorijas slimību dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 55., 56. un 57. pantā.

111. pants

Slimību kontroles pasākumi, kas jāpiemēro, kad ir apstiprināta B vai C kategorijas slimība

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/689 9. panta 2., 3. un 4. punktu ir apstiprināta kāda B vai C kategorijas slimība dalībvalstīs, zonās vai nodalījumos, kam piešķirts Regulas (ES) 2016/429 36. panta 4. punktā un 37. panta 4. punktā vai Deleģētās regulas (ES) 2020/689 83. pantā, 84. panta 1. punkta h) līdz m) apakšpunktā vai 84. panta 2. punkta b) līdz g) apakšpunktā paredzētais statuss “brīvs no slimības”, kompetentā iestāde piemēro pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/689 58.–65. pantā.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

112. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/66/EEK, Direktīvu 2001/89/EK, Direktīvu 2003/85/EK un Direktīvu 2005/94/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus beidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.

113. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(3)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 211 lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(6)  Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

(7)  Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīva 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.).

(9)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(10)  Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīva 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).

(11)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2019. gada 28. jūnija Deleģētā regula (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(16)  Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 140 lpp.).


I PIELIKUMS

A KATEGORIJAS SLIMĪBU KLĪNISKIE IZMEKLĒJUMI, PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES, KĀ ARĪ PARAUGU PĀRVADĀŠANA

(kā minēts šīs regulas 3. pantā)

A.   Paraugu ņemšanas procedūras

A.1.   PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM KLĪNISKO IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM

1.

Klīniskajos izmeklējumos, ja iespējams, jāiekļauj:

a)

dzīvnieki, kuriem novērojamas A kategorijas slimību klīniskās pazīmes;

b)

dzīvnieki, kuri nesen varētu būt miruši no domājamas/apstiprinātas slimības;

c)

dzīvnieki, kuriem ir epidemioloģiska saikne ar domājamu vai apstiprinātu gadījumu;

d)

dzīvnieki, attiecībā uz kuriem iepriekšējos laboratoriskos izmeklējumos ir iegūts pozitīvs vai nepārliecinošs rezultāts.

2.

Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, izmeklējamie dzīvnieki jāatlasa pēc nejaušības principa un skaitā, kas ir pietiekami liels, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni.

3.

Izmeklējamie dzīvnieki un paraugu ņemšanas metode jāizvēlas saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties izmeklējamos dzīvniekus un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un:

a)

paraugu ņemšanas mērķis;

b)

objektā turētu sarakstā norādīto sugu skaits;

c)

objektā turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku skaits;

d)

turēto dzīvnieku kategorija;

e)

pieejamie izmeklēšanai būtiskie lietvedības pieraksti par turētu dzīvnieku ražošanu, veselību un izsekojamību;

f)

objekta veids un lopkopības prakse;

g)

eksponētības riska pakāpe:

i)

varbūtība tikt eksponētiem slimības ierosinātājam vai tā vektoram;

ii)

vakcinācijas vai mātes imunitātes dēļ nenotikusi dzīvnieku imunizācija; un

iii)

uzturēšanās objektā vēsture;

h)

citi attiecīgi epidemioloģiskie faktori.

4.

Izmeklējamo dzīvnieku minimālajam skaitam jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot izmeklējamo dzīvnieku minimālo skaitu, jāņem vērā slimības profils un jo īpaši:

a)

paredzamā prevalence objektā;

b)

apsekojuma rezultātu vēlamā ticamības pakāpe, kas nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par 95 %;

c)

starptautiskie standarti un pieejamie zinātniskie pierādījumi.

A.2.   PARAUGU ŅEMŠANA NO DZĪVNIEKIEM LABORATORISKU IZMEKLĒJUMU VAJADZĪBĀM

1.

Ņemot paraugus laboratorisku izmeklējumu vajadzībām, jāņem vērā A.1. punktā minētā klīniskā izmeklējuma iznākums un, ja iespējams, jāiekļauj A.1. punkta 1. apakšpunktā minētie dzīvnieki.

2.

Gadījumā, ja nav acīmredzamu slimības pazīmju vai pēcnāves apskatē konstatētu bojājumu, kas liecina par A kategorijas slimībām, paraugi jāievāc pēc nejaušības principa katrā objekta epidemioloģiskajā vienībā un tā, lai varētu noteikt iespējamo slimības klātbūtni.

3.

Dzīvniekiem, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidam un paraugu ņemšanas metodei ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties dzīvniekus, no kuriem ievāc paraugus, ievācamo paraugu veidu un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

4.

To dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Nosakot to dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, minimālo skaitu, jāņem vērā A.1. punkta 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji un izmantoto testu metodes.

5.

Attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem paraugi jāievāc no dzīvniekiem, kuri nošauti, atrasti miruši vai mērķtiecīgi noķerti, vai arī paraugi jāiegūst, izmantojot neinvazīvas metodes, piemēram, laizāmo sāli, košļājamo virvi vai ēsmas. Nosakot paraugu minimālo skaitu un veidu, jāņem vērā aplēstais savvaļas dzīvnieku populācijas lielums un attiecīgie A.1. punkta 3. un 4. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

A.3.   APMEKLĒJAMO OBJEKTU IZLASE

1.

Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā kompetentās iestādes norādījumi un attiecīgais ārkārtas situāciju plāns, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā. Izvēloties objektus, kuros vākt paraugus, un paraugu ņemšanas metodi, jāņem vērā slimības profils un A.1. punkta 3. apakšpunktā izklāstītie kritēriji.

2.

Apmeklējamo objektu minimālajam skaitam ir jābūt saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem un saskaņā ar attiecīgo ārkārtas situāciju plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 43. pantā.

B.   Diagnostikas metodes

Tādu testu paņēmieniem, atsauces materiāliem, to standartizācijai un rezultātu interpretācijai, kas veikti, izmantojot attiecīgās A kategorijas slimību diagnostikas metodes, jāatbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/689 6. pantam un VI pielikuma III daļai.

Diagnostikas metodikai jābūt vērstai uz to, lai palielinātu uzraudzības jutīgumu. Noteiktos apstākļos šī uzraudzība var ietvert laboratorisko izmeklējumu izmantošanu, lai novērtētu iepriekšējo eksponētību slimībai.

C.   Paraugu pārvadāšana

1.

Visi paraugi, kas ņemti, lai apstiprinātu vai izslēgtu A kategorijas slimības klātbūtni, ar pienācīgu marķējumu un identifikāciju jānosūta uz oficiālu laboratoriju, kas informēta par to piegādi. Šiem paraugiem jāpievieno attiecīgas veidlapas saskaņā ar kompetentās iestādes un laboratorijas, kas saņem paraugus, noteiktajām prasībām. Šajās veidlapās jāiekļauj vismaz šādi dati:

a)

dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, izcelsmes objekts;

b)

informācija par dzīvniekiem, no kuriem ievāc paraugus: to suga, vecums un kategorija;

c)

attiecīgā gadījumā – dzīvnieku klīniskā vēsture, ja tā pieejama;

d)

klīniskās pazīmes un pēcnāves apskates konstatējumi; un

e)

jebkura cita būtiska informācija.

2.

Visiem paraugiem jābūt:

a)

saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem uzglabātiem ūdensnecaurlaidīgos un neplīstošos konteineros un iepakojumos;

b)

turētiem vispiemērotākajā temperatūrā un atbilstoši citiem nosacījumiem pārvadāšanas laikā, ņemot vērā faktorus, kas var ietekmēt parauga kvalitāti.

3.

Iepakojuma ārpusē jābūt marķējumam, kur norādīta saņēmējas laboratorijas adrese, un uz tā labi redzamā vietā skaidri jānorāda šāds teksts:

Dzīvnieku patoloģiskais materiāls; ātrbojīgs; trausls; neatvērt ārpus galamērķa laboratorijas.

4.

Oficiālās laboratorijas atbildīgā persona, kas saņem paraugus, savlaicīgi jāinformē par paraugu piegādi.

II PIELIKUMS

MONITORINGA PERIODS

(kā minēts šīs regulas 8., 17., 27., 32., 48., 57. un 59. pantā)

A kategorijas slimības

Monitoringa periods

Mutes un nagu sērga (FMD)

21 diena

Govju mēra vīrusa infekcija (RP)

21 diena

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija (RVFV)

30 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija (LSD)

28 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija) (CBPP)

45 dienas

Aitu bakas un kazu bakas (SPGP)

21 diena

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija (PPR)

21 diena

Kazu kontagiozā pleiropneimonija (CCPP)

45 dienas

Āfrikas zirgu mēris (AHS)

14 dienas

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

6 mēneši

Klasiskais cūku mēris (CSF)

15 dienas

Āfrikas cūku mēris (ASF)

15 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa (HPAI)

21 diena

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija (NCD)

21 diena


III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ NOTEIKTĀM SAISTĪBĀ AR ZIRGIEM PAREDZĒTĀM ATKĀPĒM NO 12. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA

(kā minēts 13. panta 4. punktā)

1.

Ja uzliesmojis Āfrikas zirgu mēris, kompetentā iestāde attiecībā uz skartajiem un neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ar nosacījumu, ka:

a)

skartie dzīvnieki, uz kuriem attiecas šī atkāpe, ir izolēti pret vektoriem aizsargātās telpās, kas nepieļauj slimības ierosinātāja pārnesi no dzīvniekiem uz attiecīgajiem vektoriem, līdz brīdim, kad pēc uzliesmojuma apstiprināšanas ir pagājušas 40 dienas, kas atbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa attiecīgajā nodaļā noteiktajam infekciozajam periodam; un

b)

uzraudzība, ja vajadzīgs – arī laboratoriski izmeklējumi, ko veic kompetentā iestāde, liecina, ka neviens no dzīvniekiem, kuri atrodas pret vektoriem aizsargātajās telpās, nerada slimības pārneses risku.

2.

Ja uzliesmojusi Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši), kompetentā iestāde attiecībā uz neskartajiem dzīvniekiem drīkst piešķirt atkāpi no 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, uz kuriem attiecas šī atkāpe, atrodas karantīnā līdz:

a)

skartie dzīvnieki ir nonāvēti un iznīcināti;

b)

ir pabeigta objekta tīrīšana un dezinfekcija pēc nonāvēšanas, kā paredzēts 15. pantā; un

c)

atlikušajiem dzīvniekiem ir veikts komplementa saistīšanās tests, izmantojot paraugus, kas ņemti vismaz 6 mēnešus pēc b) apakšpunktā minētās tīrīšanas un dezinfekcijas, ar seruma atšķaidījumu 1 pret 5 iegūstot negatīvu rezultātu.


IV PIELIKUMS

TĪRĪŠANAS, DEZINFEKCIJAS UN, JA NEPIECIEŠAMS, KUKAIŅU UN GRAUZĒJU KONTROLES PROCEDŪRAS

(kā minēts šīs regulas 12., 15., 16., 39., 45. un 57. pantā)

A.   Vispārīgas prasības

1.

Izvēloties biocīdus un tīrīšanas un dezinfekcijas darbību procedūras, jāņem vērā:

a)

infekcijas ierosinātājs;

b)

apstrādājamo objektu, transportlīdzekļu, priekšmetu un materiālu veids; un

c)

piemērojamā likumdošana.

2.

Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem biocīdus izmanto, ir jānodrošina, ka netiek vājināts biocīdu iedarbīgums. Jo īpaši jāievēro ražotāja paredzētie tehniskie parametri, piemēram, spiediens, temperatūra, prasītais saskares laiks vai glabāšana. Mijiedarbība ar citām vielām nedrīkst apdraudēt dezinfekcijas līdzekļa darbību.

3.

Jāizvairās no iepriekš notīrīto daļu atkārtotas kontaminēšanas, jo īpaši, ja mazgāšanu veic ar šķidrumiem zem spiediena.

4.

Tīrīšanai izmantotais ūdens ir jāierobežo un jālikvidē tā, lai izvairītos no A kategorijas slimību ierosinātāju izplatīšanās riska.

5.

Biocīdi jālieto tā, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu to lietošanas dēļ radušos nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

B.   Sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija

Lai nepieļautu A kategorijas slimības izplatīšanos, sākotnējo tīrīšanu un dezinfekciju saskaņā ar 15. pantu veic šādi:

a)

turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un jāaizvāc no objekta noslēgtos un šķidrumu necaurlaidīgos transportlīdzekļos vai konteineros pārstrādei un likvidēšanai;

b)

nonāvēšanas, kaušanas vai pēcnāves apskates laikā atdalījušos audus vai izlijušās asinis rūpīgi jāsavāc un jālikvidē;

c)

tiklīdz turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku līķi (veseli vai to daļas) ir aizvākti pārstrādei vai likvidēšanai, tās objekta daļas, kurās šie dzīvnieki tika turēti, un jebkuras citu ēku daļas, virsmas vai aprīkojums, kas kontaminēti nonāvēšanas vai pēcnāves apskates laikā, jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli;

d)

kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir rūpīgi jāsamērcē ar dezinfekcijas līdzekli;

e)

dezinfekcijas līdzeklim uz apstrādātās virsmas jāpaliek vismaz 24 stundas;

f)

ir jāiznīcina aprīkojums, konteineri, trauki un galda piederumi, virsmas vai jebkuri materiāli, kas varētu būt kontaminēti pēc mazgāšanas un dezinfekcijas.

C.   Galīgā tīrīšana un dezinfekcija

Galīgo tīrīšanu un dezinfekciju 57. panta vajadzībām veic šādi:

1.

Kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši, ir jāaizvāc un jāapstrādā šādi:

a)

kūtsmēslu, arī izlietotu pakaišu, cieto fāzi vai nu:

i)

pakļauj tvaika apstrādei vismaz 70 °C temperatūrā;

ii)

iznīcina sadedzinot;

iii)

apglabā pietiekami dziļi, lai novērstu dzīvnieku piekļūšanu; vai

iv)

sakrauj kaudzē sakaršanai, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un atstāj uz vismaz 42 dienām, kuru laikā kaudzei ir jābūt vai nu segtai vai jātiek pārkrautai, lai nodrošinātu visu slāņu termisku apstrādi;

b)

kūtsmēslu šķidrā fāze jāuzglabā vismaz 42 dienas, bet augsti patogēniskās putnu gripas gadījumā – 60 dienas pēc tam, kad pievienots pēdējais infekciozais materiāls.

2.

Ēkas, virsmas un aprīkojums ir rūpīgi jānomazgā un jānotīra, aizvācot atlikušos taukus un netīrumus, un jāapsmidzina ar dezinfekcijas līdzekļiem.

3.

Pēc 7 dienām objekti atkal ir jātīra un jādezinficē.


V PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS UN UZRAUDZĪBAS ZONU MINIMĀLAIS RĀDIUSS

(kā minēts šīs regulas 21. pantā)

Norādīts kā rādiuss aplim, kura centrā ir attiecīgais objekts.

A kategorijas slimības

Aizsardzības zona

Uzraudzības zona

Mutes un nagu sērga

3 km

10 km

Govju mēra vīrusa infekcija

3 km

10 km

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

20 km

50 km

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

20 km

50 km

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

Objekts

3 km

Aitu bakas un kazu bakas

3 km

10 km

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

3 km

10 km

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

Objekts

3 km

Āfrikas zirgu mēris

100 km

150 km

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

Objekts

Objekts

Klasiskais cūku mēris

3 km

10 km

Āfrikas cūku mēris

3 km

10 km

Augsti patogēniskā putnu gripa

3 km

10 km

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

3 km

10 km


VI PIELIKUMS

AIZLIEGUMI IEROBEŽOJUMU ZONĀ

(kā minēts šīs regulas 27. pantā)

Tabula. Aizliegumi, kas skar darbības ar sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem un šo dzīvnieku izcelsmes produktiem

AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM

FMD (1)

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

GLAND

HPAI

NCD

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Sarakstā norādīto sugu medījumdzīvnieku krājumu atjaunošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pulcēšana gadatirgos, tirgos, izstādēs un citos pasākumos, tostarp šo sugu vākšana un izkliede

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtas spermas, olšūnu un embriju pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X (*2)

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Spermas, olšūnu un embriju ievākšana no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā mākslīgā apsēklošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā lecināšana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Inkubējamo olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas, izņemot subproduktus, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

NP

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtu subproduktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

X

X

Tādu gaļas produktu, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvnieku svaigas gaļas, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

NP

NP

NP

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūta svaigpiena un jaunpiena pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Piena produktu un uz jaunpiena bāzētu produktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Pārtikas olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu kūtsmēslu, arī izlietotu pakaišu, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtu ādu, vilnas, saru un spalvu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

Aizsardzības zonā iegūtu augu izcelsmes barības sastāvdaļu un salmu pārvietošana (*1)

X

X

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NA

NP

NP


(*1)  Tikai olšūnas un embriji.

(*2)  Tikai olšūnas un embriji.

(1)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.

NA= nepiemēro.

X= aizliegums.

NP= nav aizliegts.


VII PIELIKUMS

RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM NO IEROBEŽOJUMU ZONAS

(kā minēts šīs regulas 27., 33. un 49. pantā)

Apstrāde

FMD (8)

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

HPAI

NCD

GAĻA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā konteinerā, lai nodrošinātu minimālo F0  (7) vērtību 3

x

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 80 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

 

 

X

X

Termiska apstrāde (iepriekš atkaulotai un attaukotai gaļai), lai vismaz 30 minūtes nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 70 °C

X

 

 

 

 

 

X

 

X

 

 

 

 

Hermētiski noslēgtā konteinerā, kurā vismaz 4 stundas tiek uzturēta 60 °C temperatūra

X

 

 

 

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 0,51 sekundi ir 73,9  °C (6)

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 3,5 sekundes ir 70,0 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 42 sekundes ir 65,0 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Produkta iekšējā temperatūra vismaz 507 sekundes ir 60 °C (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu desikāciju līdz atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālajai vērtībai 0,93 un pH vērtībai 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde, lai nodrošinātu produkta iekšējo temperatūru 65 °C uz laiku, līdz tiek sasniegta minimālā pasterizācijas vērtība 40

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

Neatkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6

X

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

Atkaulotas gaļas dabiska fermentācija un nogatavināšana: vismaz 9 mēnešus, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Garo muguras gabalu dabiska fermentācija: vismaz 140 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Šķiņķu dabiska fermentācija: vismaz 190 dienas, lai nodrošinātu atlikušā ūdens satura (Aw) maksimālo vērtību 0,93 un pH vērtību 6 (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Neatkaulotu šķiņķu, kas sagatavoti itāļu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas: vismaz 313 dienas (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

Neatkaulotu šķiņķu un garo muguras gabalu, kas sagatavoti spāņu gaumē, žāvēšana pēc sālīšanas (5):

Ibērijas šķiņķi: vismaz 252 dienas

Ibērijas priekšējie šķiņķi: vismaz 140 dienas

Ibērijas garie muguras gabali: vismaz 126 dienas

Serrano šķiņķi: vismaz 140 dienas

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Liemeņu nogatavināšana vismaz 24 stundas pēc nokaušanas vismaz 2 °C temperatūrā

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Subproduktu izņemšana

 

 

 

X

X

 

 

X

 

 

 

 

 

APVALKI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma un vismaz 20 °C vides temperatūrā

X

 

 

SC (4)

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Sālīšana ar sāli, kas papildināts ar fosfātu (86,5 % NaCl; 10,7 % Na2HPO4 un 2,8 % Na3PO4) sausā vai piesātinātā sāls šķīdumā (Aw < 0,80 ) vismaz 30 dienas bez pārtraukuma vismaz 20 °C vides temperatūrā

X

 

 

 

 

X

 

X

X

 

 

 

Sālīšana ar nātrija hlorīdu (NaCl) vismaz 30 dienas (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Balināšana (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Žāvēšana (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIENS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde (sterilizācijas process), lai nodrošinātu minimālo F0 vērtību 3

X

 

 

 

SC (1)

 

 

SC (1)

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 1 sekundi vismaz 132 °C

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde UHT (ultrasterilizācija): vismaz 135 °C uz piemērotu turēšanas laiku

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir zemāka par 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā), ja piena pH vērtība ir vismaz 7, vismaz 15 sekundes vismaz 72 °C; veic divkāršu apstrādi

X

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Termiska apstrāde HTST (īslaicīga pasterizācija augstā temperatūrā) apvienojumā ar fizikālu apstrādi, lai vismaz 1 stundu nodrošinātu pH vērtību zem 6 vai, lai nodrošinātu vismaz 72 °C temperatūru; apvieno ar desikāciju

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pasterizācija, kas sastāv no vienas termiskās apstrādes, kuras iedarbība ir vismaz līdzvērtīga tai, ko nodrošina ar 15 sekunžu apstrādi 72 °C temperatūrā

X

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 


Apstrāde

HPAI

NCD

OLAS

 

 

Termiska apstrāde

Veselas olas:

60,0  °C – 188 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

Sakultas veselas olas:

60 °C – 188 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

61,1  °C – 94 sekundes

Šķidrs olu baltums:

55,6  °C – 870 sekundes

56,7  °C – 232 sekundes

Nepārveidoti vai tīri olu dzeltenumi:

60 °C – 288 sekundes

10 % sālīts olas dzeltenums:

62,2  °C – 138 sekundes

Olu baltuma pulveris:

67 °C – 20 stundas

54,4  °C – 50,4 stundas

51,7  °C – 73,2 stundas

X

 

Termiska apstrāde

Veselas olas:

55 °C – 2 521 sekundi

57 °C – 1 596 sekundes

59 °C – 674 sekundes

pilnīgi termiski apstrādātas

Šķidrs olu baltums:

55 °C – 2 278 sekundes

57 °C – 986 sekundes

59 °C – 301 sekundi

10 % sālīts olas dzeltenums:

55 °C – 176 sekundes

Olu baltuma pulveris:

57 °C – 54,0 stundas

 

X


(1)  Droša prece.

(2)  Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.

(3)  Neattiecas uz liellopu, aitu, kazu un cūku zarnu apvalkiem.

(4)  Droša prece.

(5)  Tikai attiecībā uz cūkām.

(6)  Tikai mājputnu gaļai.

(7)  F0 ir aprēķinātā nāvējošā iedarbība uz baktēriju sporām. F0 vērtība 3 nozīmē, ka produkta aukstākais punkts ir sakarsēts pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nāvējošu iedarbību, kas iegūta produkta apstrādē trijās minūtēs 121 °C (250 °F) temperatūrā ar tūlītēju karsēšanu un atdzesēšanu.

(8)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.


VIII PIELIKUMS

RISKA MAZINĀŠANAS APSTRĀDES VEIDI PRODUKTIEM, KAS NAV DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI NO AIZSARDZĪBAS ZONAS

(kā minēts šīs regulas 36. un 52. pantā)

Apstrāde

FMD (1)

RP

Termiska apstrāde, tvaicēšana slēgtā kamerā vismaz 10 minūtes vismaz 80 °C temperatūrā

X

X

Glabāšana iepakojumā vai ķīpās zem nojumes, telpās, kas atrodas ne tuvāk kā 2 km no tuvākā slimības uzliesmojuma vietas, un izlaišana no šīm telpām nenotiek agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pabeigta tīrīšana un dezinfekcija saskaņā ar 15. pantu

X

X


(1)  Slimību saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.


IX PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS ZONĀ IEGŪTAS SVAIGAS GAĻAS MARĶĒŠANA

(kā minēts šīs regulas 33. un 49. pantā)

1.

Tādas svaigas gaļas marķējumam, kas iegūta no mājputniem, kuru izcelsme ir aizsardzības zonā, un kas nav paredzēta citai dalībvalstij uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamata, jāatbilst šādām prasībām:

a)

forma un saturs:

“XY” ir attiecīgās valsts kods, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļas B daļas 6. punktā, un “1234” ir objekta apstiprinājuma numurs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļas B daļas 7. punktā;

b)

izmēri:

“XY” platums ir 8 mm,

“1234” platums ir 11 mm,

ārējais diametrs ir vismaz 30 mm,

kvadrāta līnijas biezums ir 3 mm.

2.

Tādas svaigas gaļas marķējumu, kas paredzēta apstrādei pārstrādes iekārtā uz 33. panta 2. punkta a) apakšpunkta pamata, veido vai nu:

a)

identifikācijas marķējums, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 853/2004 ar papildu diagonālo krustu, kuru veido divas taisnas līnijas, kas krustojas zīmoga centrā un saglabā uz tā esošo informāciju salasāmu; vai

b)

viens 6,5 cm plats un 4,5 cm augsts ovāls zīmogs, kurā skaidri salasāmiem burtiem ir jābūt šādai informācijai:

augšējā daļā – dalībvalsts pilns nosaukums vai ISO kods (drukātiem burtiem),

centrā – kautuves apstiprinājuma numurs,

apakšējā daļā – viena no šādām iniciāļu grupām: CE, EC, EF, EG, EK, EY, EO, ES, EU, EB, WE vai EZ,

divas taisnas līnijas, kas krustojas zīmoga centrā tā, lai neaizsegtu citu informāciju,

burtiem jābūt vismaz 0,8 cm augstiem, bet cipariem – vismaz 1 cm augstiem.


X PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS

(kā minēts šīs regulas 39. pantā)

A kategorijas slimības

Aizsardzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums (39. panta 1. punkts)

Aizsardzības zonai piemērojamo uzraudzības pasākumu papildu perioda ilgums (39. panta 3. punkts)

Mutes un nagu sērga

15 dienas

15 dienas

Govju mēra vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

30 dienas

15 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

28 dienas

17 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

45 dienas

Nepiemēro

Aitu bakas un kazu bakas

21 diena

9 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

45 dienas

Nepiemēro

Āfrikas zirgu mēris

12 mēneši

Nepiemēro

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

6 mēneši

Nepiemēro

Klasiskais cūku mēris

15 dienas

15 dienas

Āfrikas cūku mēris

15 dienas

15 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa

21 diena

9 dienas

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

21 diena

9 dienas


XI PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS ZONAI PIEMĒROJAMO PASĀKUMU ILGUMS

(kā minēts šīs regulas 55. un 56. pantā)

A kategorijas slimības

Uzraudzības zonai piemērojamo pasākumu minimālā perioda ilgums

Mutes un nagu sērga

30 dienas

Govju mēra vīrusa infekcija

30 dienas

Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija

45 dienas

Nodulārā dermatīta vīrusa infekcija

45 dienas

Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija)

45 dienas

Aitu bakas un kazu bakas

30 dienas

Mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija

30 dienas

Kazu kontagiozā pleiropneimonija

45 dienas

Āfrikas zirgu mēris

12 mēneši

Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši)

Nepiemēro

Klasiskais cūku mēris

30 dienas

Āfrikas cūku mēris

30 dienas

Augsti patogēniskā putnu gripa

30 dienas

Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija

30 dienas


XII PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN DIAGNOSTIKAS METODES ATTIECĪBĀ UZ A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM ŪDENSDZĪVNIEKIEM

1.

Attiecībā uz klīnisko izmeklējumu un paraugu vākšanu piemēro šādas procedūras:

a)

klīniskajā izmeklējumā un paraugu ņemšanā laboratorisku izmeklējumu vajadzībām jāietver:

i)

sarakstā norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki, kuriem novērojamas attiecīgajai A kategorijas slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes; un

ii)

akvakultūras dzīvnieki, kuri nesen varētu būt miruši no domājamas/apstiprinātas A kategorijas slimības; un

iii)

akvakultūras dzīvnieki, kuriem ir epidemioloģiska saikne ar domājamu vai apstiprinātu A kategorijas slimības gadījumu;

b)

minimālais paraugu skaits, kas jāievāc:

 

Scenārijs

Dzīvnieku veids

Ziņojums par palielinātu mirstību

Inficētu dzīvnieku ievešana

Novērotās pēcnāves vai klīniskās pazīmes

Aizdomas, kuru pamatā ir citi apstākļi

Gliemji (viss dzīvnieks)

30

30

150

Vēžveidīgie

10

 

10

150

Zivis

10

30

c)

attiecībā uz gliemju paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

paraugu ņemšanai jāizvēlas tādi dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti. Ja tādu dzīvnieku populācijā, uz kuriem attiecas aizdomas, ir sarakstā norādītās sugas, tās jāizvēlas paraugu ņemšanai;

ii)

ja sastopami novājināti, pavērušies vai nesen miruši (taču nesadalījušies) gliemji, tie jāizraugās vispirms. Ja šādu gliemju nav, atlasīto gliemju vidū jābūt vecākajiem veselīgajiem gliemjiem;

iii)

ja objektā gliemju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj gliemji no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iv)

ņemot paraugus no gliemju audzēšanas objektu grupas, kam acīmredzami ir identisks epidemioloģiskais statuss, paraugā jāiekļauj gliemji no reprezentatīva paraugu ņemšanas punktu skaita.

Atlasot šos paraugu ņemšanas punktus, kā galvenie faktori ir jāņem vērā ielaiduma blīvums, ūdens straumes, sarakstā norādīto sugu klātbūtne, pret slimību uzņēmīgas sugas un vektorsugas, batimetrija un pārvaldības prakse. Paraugā ir jāiekļauj gliemju audzēšanas objekta(-u) teritorijā esošās dabiskās gultnes vai šai teritorijai blakusesošās dabiskās gultnes;

d)

attiecībā uz vēžveidīgo paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

ja audzēšanas vienībās sastopami sarakstā norādīto sugu novājināti vai mirstoši vēžveidīgie, tie jāizraugās vispirms. Ja šādu dzīvnieku nav, atlasīto vēžveidīgo vidū jābūt tādiem dažādu gadu klašu vēžveidīgajiem, kas proporcionāli pārstāvēti paraugā;

ii)

ja vēžveidīgo audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj sarakstā norādīto sugu vēžveidīgie no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iii)

ja paraugu ievākšana no sarakstā norādīto sugu savvaļas populācijām ir prasīta saskaņā ar šīs regulas 102. panta a) punktu, paraugu ņemšanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apgabals, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts, tiek pietiekami aptverts.

Paraugu ņemšanas punktiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz dažādām ekosistēmām, kurās atrodas uzņēmīgo sugu savvaļas populācijas, piemēram, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas;

e)

attiecībā uz zivju paraugu ņemšanu piemēro šādus papildu kritērijus:

i)

ja sastopamas novājinātas zivis, zivis ar anormālu uzvedību vai nesen mirušas (taču nesadalījušās) zivis, jāizraugās tās. Ja šādu dzīvnieku nav, atlasīto zivju vidū jābūt sarakstā norādīto sugu zivīm, kas pieder pie dažādu gadu klasēm un ir proporcionāli pārstāvētas paraugā;

ii)

ja zivju audzēšanai izmanto vairāk nekā vienu ūdens avotu, tad paraugā jāiekļauj sarakstā norādīto sugu zivis no visiem ūdens avotiem, lai nodrošinātu, ka paraugā ir proporcionāli pārstāvētas visas objekta daļas;

iii)

ja ir sastopamas varavīksnes foreles (Onchorynchus mykiss) vai asari (Perca fluviatilis), paraugu ņemšanai jāizvēlas tikai šo sugu zivis. Ja nav ne varavīksnes foreļu, ne asaru, paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā uz visām pārējām sastopamajām sarakstā norādītajām sugām, ievērojot a) līdz d) apakšpunktā minētos kritērijus;

iv)

ja paraugu ievākšana no sarakstā norādīto sugu savvaļas populācijām ir prasīta saskaņā ar šīs regulas 102. panta a) punktu, paraugu ņemšanas punktu skaits un ģeogrāfiskais sadalījums jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka apgabals, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficēts, tiek pietiekami aptverts.

Paraugu ņemšanas punktiem jābūt arī reprezentatīviem attiecībā uz dažādām ekosistēmām, kurās atrodas uzņēmīgo sugu savvaļas populācijas, piemēram, jūras, estuāru, upju un ezeru sistēmas;

f)

to orgānu atlase, no kuriem paredzēts ņemt paraugus, paraugu sagatavošana, glabāšana un nosūtīšana uz laboratoriju jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības references laboratorijas ieteikumiem par attiecīgo slimību.

2.

Paraugi jāizmeklē laboratorijā, izmantojot Eiropas Savienības references laboratorijas apstiprinātās diagnostikas metodes un procedūras attiecībā uz attiecīgo slimību.

XIII PIELIKUMS

SKARTO AKVAKULTŪRAS OBJEKTU MINIMĀLIE NEIZMANTOŠANAS PERIODI

Neizmantošanas periodi, kas paredzēti šīs regulas 81. pantā, un sinhronās neizmantošanas periodi, kas paredzēti 96. panta 4. un 5. punktā

A kategorijas slimība

Skartā objekta minimālais neizmantošanas periods

Vienā un tajā pašā aizsardzības zonā esošo skarto objektu minimālais sinhronās neizmantošanas periods

Papildprasības

Mikrocytos mackini infekcija

6 mēneši

4 nedēļas

Jāiekļauj gada aukstākais periods

Perkinsus marinus infekcija

6 mēneši

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Tauras sindroma vīrusa infekcija

6 nedēļas

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

6 nedēļas

3 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

8 nedēļas

4 nedēļas

Jāiekļauj gada siltākais periods


XIV PIELIKUMS

KRITĒRIJI IEROBEŽOJUMU ZONU NOTEIKŠANAI ATTIECĪBĀ UZ ŪDENSDZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM

1.

Ierobežojumu zonas, kā minēts 85. pantā, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

a)

gliemju/vēžveidīgo/zivju mirstības kumulatīvais skaits, mirstības kumulatīvais īpatsvars un mirstības sadalījums objektā vai tādu audzēšanas objektu grupā, kas inficēti ar A kategorijas slimībām;

b)

būtiska informācija par pārvietošanu uz inficēto(-ajiem) objektu(-iem) un no tā (tiem);

c)

attālums līdz blakusesošiem objektiem un to blīvums;

d)

savvaļas ūdensdzīvnieku klātbūtne;

e)

zināšanas par mirstību, domājamiem gadījumiem vai uzliesmojumiem savvaļas ūdensdzīvnieku vidū, kas ir vai varētu būt saistīti ar konkrēto A kategorijas slimību;

f)

attālums līdz pārstrādes objektiem un minētajos objektos esošās sugas, jo īpaši – sarakstā norādītās sugas;

g)

skartajos un blakusesošajos objektos piemērotā audzēšanas prakse;

h)

hidrodinamiskie apstākļi un citi identificēti epidemioloģiski nozīmīgi faktori.

2.

Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar gliemjus un vēžveidīgos, piemēro šādas minimālās prasības:

a)

tāda objekta vai tādas audzēšanas objektu grupas tiešā tuvumā, kas oficiāli apstiprināta kā inficēta ar A kategorijas slimību, ir jāizveido aizsardzības zona, un tai jāatbilst apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem un epidemioloģiskiem datiem;

b)

ārpus aizsardzības zonas jāizveido to aptveroša uzraudzības zona, kurai jāatbilst apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem.

3.

Attiecībā uz tādu A kategorijas slimību aizsardzības un uzraudzības zonu ģeogrāfisko robežu noteikšanu, kas skar zivis, jāpiemēro šādas minimālās prasības:

a)

aizsardzības zona jāizveido ap objektu, kurā apstiprināta epizootiskā hematopoētiskā nekroze (EHN). Šī zona atbilst:

i)

piekrastes apgabalos: apgabalam, kas ietilpst aplī, kura rādiuss atbilst vismaz vienas plūdmaiņu joslas platumam vai ir vismaz 5 km (izmanto lielāko vērtību) un kura centrs ir objekts, kurā oficiāli apstiprināta EHN, vai līdzvērtīgam apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

ii)

iekšzemes apgabalos: visam tāda objekta sateces baseinam, kurā oficiāli apstiprināta EHN. Kompetentā iestāde zonas plašumu var ierobežot, ietverot tikai sateces baseina daļas vai objekta platību, ja vien tādējādi nepasliktinās slimības izplatības profilakse;

b)

kompetentajai iestādei ārpus aizsardzības zonas ir jāizveido uzraudzības zona, kas:

i)

piekrastes apgabalos: atbilst aizsardzības zonu aptverošajam apgabalam, kur vērojama plūdmaiņu joslu pārklāšanās, vai aizsardzības zonu aptverošam apgabalam, kas ietilpst aplī, kura rādiuss ir 10 km no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgam apgabalam, kas noteikts saskaņā ar attiecīgiem hidrodinamiskiem vai epidemioloģiskiem datiem;

ii)

iekšzemes apgabalos: ir paplašināts apgabals ārpus izveidotās aizsardzības zonas.


XV PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS SHĒMA UN KONTROLES PASĀKUMU ILGUMS UZRAUDZĪBAS ZONĀ ATTIECĪBĀ UZ AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM

(kā minēts šīs regulas 98. un 101. pantā)

1.   Uzraudzības shēma

Uzraudzības zonā esošajos objektos un akvakultūras objektu grupās, kur tiek turētas sarakstā norādītās sugas, jāīsteno uzraudzība, kā paredzēts 98. pantā, lai veiktu kontrolpārbaudi uz inficēšanos ar attiecīgo A kategorijas slimību. Uzraudzībā jāietver veselības apmeklējumi, arī paraugu ņemšana no audzēšanas vienībām. Minētie apmeklējumi jāveic kompetentajai iestādei saskaņā ar 1. un 2. tabulu.

Kritēriji, kas izklāstīti XII pielikuma 1. punktā, attiecas uz paraugu ņemšanu atkarībā no sugas.

1. tabula

Uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos un objektu grupās attiecībā uz ūdensdzīvnieku A kategorijas slimībām, izņemot epizootisko hematopoētisko nekrozi

A kategorijas slimība

Veselības apmeklējumu skaits gadā

Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā

Dzīvnieku skaits paraugā

Gada periods paraugu ņemšanai

Dzīvnieku, no kuriem ievāc paraugus, uzturēšanās periods objektā

Mikrocytos mackini infekcija

1

1

150

Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai no aprīļa līdz maijam, pēc 3–4 mēnešu perioda, kad jūras temperatūra ir zemāka par 10 °C

4 mēneši

Perkinsus marinus infekcija

1

1

150

Kad ir zināms, ka infekcijas prevalence ir maksimāla, vai septembrī, oktobrī vai novembrī

4 mēneši

Tauras sindroma vīrusa infekcija

2

2

150

Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni

2 mēneši

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

2

2

150

Gada periodā, kad ūdens temperatūrai ir varbūtīgi sasniegt gada augstāko līmeni

2 mēneši


2. tabula

Specifiska uzraudzības shēma, kas ietver veselības apmeklējumus un paraugu ņemšanu objektos attiecībā uz ūdensdzīvnieku epizootisko hematopoētisko nekrozi (EHN)  (1)

Objekta veids

Veselības inspekciju skaits gadā (divos gados)

Paraugu ņemšanu skaits gadā (divos gados)

Zivju skaits paraugā

Augošo zivju skaits

Vaislas zivju skaits (2)

a)

Objekti, kuros ir vaislas zivis

2

2

150 (pirmā un otrā inspekcija)

150 (pirmā vai otrā inspekcija)

b)

Objekti, kuros ir tikai vaislas zivis

2

1

0

150 (2) (pirmā vai otrā inspekcija)

c)

Objekti, kuros nav vaislas zivju

2

2

150 (pirmā un otrā inspekcija)

0

Maksimālais zivju skaits kopotā paraugā: 10

2.   Kontroles pasākumu ilgums uzraudzības zonā

A kategorijas slimība

Minimālie uzraudzības periodi

Mikrocytos mackini infekcija

3 gadi

Perkinsus marinus infekcija

3 gadi

Tauras sindroma vīrusa infekcija

2 gadi

Dzeltenās galvas sindroma vīrusa infekcija

2 gadi

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

2 gadi

Kad uzraudzības periods ir beidzies un nav konstatēta jauna inficēšanās ar attiecīgo A kategorijas slimību, uzraudzības zonā paredzētie pasākumi ir jāatceļ, kā paredzēts šīs regulas 101. pantā.


(1)  Zivju paraugu ņemšana laboratorisku izmeklējumu vajadzībām jāveic tikai tad, kad ūdens temperatūra ir no 11 līdz 20 °C. Prasība par ūdens temperatūru jāattiecina arī uz veselības inspekcijām. Objektos, kur ūdens temperatūra gada laikā nesasniedz 11 °C, paraugu ņemšana un veselības apmeklējumi jāveic, kad ūdens temperatūra ir visaugstākajā līmenī.

(2)  Paraugos no vaislas zivīm nav jāietver dzimumdziedzeru šķidrumi, pieņi vai ikri, jo nav pierādījumu, ka EHN izraisa reproduktīvās sistēmas infekciju.


Augša