Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32018R0273

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560

C/2017/8261

OV L 58, 28.2.2018., 1./59. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2018/273/oj

28.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/273

(2017. gada 11. decembris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 69. un 89. pantu, 145. panta 4. punktu, 147. panta 3. punktu, 223. panta 2. punktu un VIII pielikuma II daļas D iedaļas 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punktu un 89. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (3). Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļa un II sadaļas II nodaļas 2. iedaļa ietver noteikumus par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu un tās pārvaldību, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru un saziņas prasībām vīna nozarē, kā arī pilnvaro Komisiju šajā jomā pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (4) un (EK) Nr. 436/2009 (5) noteikumi, kā arī daži Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 (6) un (EK) Nr. 607/2009 (7) noteikumi par vienšķirnes vīnu sertifikāciju un administratīvajām normām, kas saistītas ar preču ievešanas un izvešanas reģistriem. Vienkāršības labad jaunajam deleģētajam aktam būtu jāietver arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 (8) noteikumi.

(2)

Juridiskās noteiktības labad būtu jādefinē daži šajā regulā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 (9) lietoti termini. Ir lietderīgi definēt dažādos vīnogulāju platību un operatoru veidus, jo abās regulās tiem noteiktas katram savas tiesības un prasības.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka dalībvalstīm vispārēju pienākumu piešķirt vīnogulāju stādīšanas atļauju, pamatojoties uz to ražotāju pieteikumu, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Tomēr saskaņā ar minētā panta 4. punktu ir platības, uz kurām atļauju sistēma neattiecas. Ir jānosaka noteikumi par šā atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem. Lai novērstu jaunās sistēmas apiešanu, eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem. Vīnkopības produktus, kas iegūti no šādām platībām, nedrīkstētu laist tirgū, izņemot tad, ja dalībvalstis uzskata, ka tirgus traucējumu riska nav. Esošos vīnkopības eksperimentus un potzaru audzētavu darbību būtu jāļauj turpināt ar tiem noteikumiem, kuri bija piemērojami, pirms stājās spēkā Deleģētā regula (ES) 2015/560. Lai platības, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, garantēti neveicinātu tirgus traucējumus, būtu jānosaka šādu platību lieluma limits un atbrīvojums jāpiemēro ar nosacījumu, ka vīnkopis nav iesaistīts komerciālā vīna ražošanā. Šā paša iemesla dēļ šāds atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz organizācijām, kuras neveic komerciālu darbību. Attiecībā uz platībām, kuras izveidojis ražotājs, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis valsts tiesību aktos paredzēta sabiedrības interesēs veikta obligātā iepirkuma dēļ, būtu jāparedz ar jaunās platības maksimālo lielumu saistīts nosacījums, lai šādi nepieļautu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas vispārīgo mērķu ietekmes mazināšanu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktā ir paredzēti noteikumi par jaunu apstādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot. Lai radītu vienlīdzīgus īstenošanas apstākļus un nepieļautu, ka atļaujas saņēmušie ražotāji apiet atļauju sistēmu, būtu jāparedz dažiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem specifiski nosacījumi. Turklāt būtu jāsaglabā ar Deleģēto regulu (ES) 2015/560 ieviestie trīs papildu kritēriji: atbilstības kritērijs par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos; prioritārais kritērijs par labu tiem ražotājiem, kuri atbilst sistēmas noteikumiem un nav atteikušies no vīna dārziem savā saimniecībā, un prioritārais kritērijs par labu bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Atbilstības kritērijs noteikts, lai konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju aizsargātu līdzīgā veidā, kā tiek aizsargāta konkrētu cilmes vietu nosaukumu reputācija, un nodrošina, ka jaunie stādījumi šo reputāciju neapdraud. Pirmais prioritārais kritērijs palīdz atlasīt pieteikuma iesniedzējus, kuru iepriekšējā darbība liecina par atļauju sistēmas noteikumu ievērošanu un to, ka tie nelūdz atļauju ierīkot jaunus stādījumus, kamēr tiem ir platības, kas apstādītas ar vairs neražojošiem vīnogulājiem un varētu būt par iemeslu atkārtotas apstādīšanas atļauju pieprasīšanai. Otrā prioritārā kritērija mērķis ir, veicinot tādas zemes sociālu izmantošanu, kas citādi varētu netikt izmantota ražošanas vajadzībām, atbalstīt bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem.

(5)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 118. pantu un lai reaģētu uz dabiskajām un sociālekonomiskajām atšķirībām un ekonomikas dalībnieku dažādo izaugsmes stratēģiju konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos, būtu jāatļauj dalībvalstīm atbilstības kritērijus un prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktā, kā arī trīs atbilstības un prioritāros papildu kritērijus reģionālā līmenī atšķirīgā veidā piemērot konkrētām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), konkrētām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), vai konkrētām platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šādas atšķirības minēto kritēriju piemērošanā konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos vienmēr būtu jābalsta uz šo apgabalu atšķirīgumu.

(6)

Lai reaģētu uz tādiem apiešanas gadījumiem, kas šajā regulā nav paredzēti, dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kuri novērš to, ka atļaujas pieteikumu iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kamēr uz viņu darbībām vēl neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz konkrētajiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja, ka vīnogulāji, ko ražotājs ir uzņēmies izart, var pastāvēt vienlaicīgi ar jauniestādītiem vīnogulājiem. Lai nepieļautu pārkāpumus, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ar piemērotiem līdzekļiem – tostarp ar prasību iemaksāt nodrošinājumu saistībā ar paredzamas atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanu – nodrošināt to, lai izaršana tiktu faktiski īstenota. Turklāt jāprecizē, ka tad, ja izaršana nav veikta šā pasākuma paredzētajā četru gadu termiņā, attiecīgajā platībā sastādītie vīnogulāji ir jāuzskata par neatļautiem.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm, pamatojoties uz atzītas un reprezentatīvas profesionālās organizācijas ieteikumu, ierobežot tādu platību atkārtotu apstādīšanu, kurās atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai precizētu ierobežojumu darbības jomu un vienlaikus nodrošinātu sistēmas saskaņotību un novērstu tās apiešanu, būtu jānosaka šādu ierobežojošu lēmumu pamatojums vai iemesli. Būtu jānodrošina, lai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā noteikto atkārtotās apstādīšanas atļauju piešķiršanas automātiskums nekavētu dalībvalstis ierobežot atļauju izdošanu, kad attiecībā uz konkrētām platībām tās piemēro minētās regulas 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atsevišķus konkrētus gadījumus nevar uzskatīt par sistēmas apiešanu.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pants paredz, ka atsevišķām dalībvalstīm jākārto vīna dārzu reģistrs, kurā iekļauj atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu. Šajā regulā būtu precīzi jānosaka, kāda informācija vīna dārzu reģistrā jāiekļauj.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 1. punktu vīna produktus Savienības teritorijā drīkst laist apgrozībā tikai kopā ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu. Būtu jānosaka šā pavaddokumenta lietošanas noteikumi.

(11)

Dalībvalstu pieredze rāda, ka atbrīvojumu no pienākuma vīna produktus transportēt kopā ar pavaddokumentu, vienlaikus saglabājot apmierinošu izsekojamības pakāpi, var attiecināt uz garākiem ceļa gabaliem un daudzveidīgākām darbībām un tādējādi atvieglot vīna produktu apriti. Konkrēti atbrīvojums pienāktos arī par vīnogu sulu un vīnogu misu ar KN kodu 2009 61 un 2009 69, ja to piegādā vīndarībā neiesaistītiem operatoriem, jo šos operatorus nekontrolē vīna nozares iestādes un minēto produktu izsekojamību var nodrošināt ar tirdzniecības dokumenta starpniecību.

(12)

Padomes Direktīva 2008/118/EK (10) nosaka saskaņotu režīmu attiecībā uz dažām akcīzes precēm, tostarp dažu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, un paredz, ka šādu preču sūtījumiem jāpievieno elektronisks administratīvais dokuments un daži citi dokumenti. Lai izveidotu visā Savienībā piemērojamus vienotus noteikumus un operatoriem vienkāršotu administratīvās formalitātes, ir lietderīgi noteikt, ka vīna produktu sūtījumu pavaddokumenti, kas pievienoti akcīzes noteikumu piemērošanas nolūkā, turklāt uzskatāmi par atzītiem pavaddokumentiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 nozīmē.

(13)

Ņemot vērā Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu un lai operatoriem paātrinātu administratīvās formalitātes, kā arī lai vairotu vīna produktu sertifikācijas un izsekojamības uzticamību, attiecībā uz sīkražotāju vīna produkcijas sūtījumiem un ar akcīzes nodokli neapliekamu vīna produktu sūtījumiem būtu jāatļauj izmantot vienkāršota dalībvalstu izveidotas un elektronisko pavaddokumentu izdošanai paredzētas informācijas sistēmas forma, nosakot, ka izmantotajam tirdzniecības dokumentam jāietver vismaz tās ziņas, kas vajadzīgas, lai produktu identificētu un nodrošinātu tā pārvietošanas izsekojamību. Tomēr, lai dalībvalstīm, kuras šādu informācijas sistēmu pagaidām vēl neizmanto, ļautu to izveidot, būtu jānosaka pārejas periods, kura laikā drīkst izmantot gan uz papīra, gan elektroniski sagatavotus pavaddokumentus.

(14)

Ņemot vērā Direktīvas 2008/118/EK 30. pantu, būtu jāļauj dalībvalstīm vienkāršot procedūras un dokumentus, ko tās izmanto, lai uzraudzītu vīna produktu pārvietošanu, kura pilnībā notiek šo dalībvalstu teritorijā.

(15)

Pavaddokumentus var izmantot arī tālab, lai vispārīgi apliecinātu dažas vīna produktu īpašības un konkrēti – ražas gadu vai izmantoto vīnogu šķirnes un ACVN vai AĢIN. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem operatoriem, šajā regulā būtu jānosaka, ar kādiem nosacījumiem pavaddokumentus var lietot šādas apliecināšanas vajadzībām. Lai operatoriem vienkāršotu administratīvās formalitātes un atbrīvotu kompetentās iestādes no dažiem rutīnas uzdevumiem, būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes atļauj nosūtītājiem pavaddokumentos pašiem ierakstīt un apliecināt vīna produktu izcelsmi vai provenienci un īpašības, ražas gadu vai vīna produktu ražošanā izmantoto vīnogu šķirni (šķirnes) un vīna ACVN vai AĢIN.

(16)

Gadījumos, kad operatoriem pēc trešo valstu lūguma īpaši jāapliecina vīna produktu īpašības, šai regulai būtu jādod iespēja sertifikāciju izmantot attiecībā uz eksportētiem vīna produktiem un jāparedz šīs sertifikācijas autentiskuma un izmantošanas nosacījumi.

(17)

Muitas noteikumi papildus pavaddokumentiem kā vīna produktu eksportēšanas pierādījumu prasa vēl citus dokumentus, piemēram, eksporta deklarācijas. Tāpēc būtu jānosaka papildu procedūras, kas vajadzīgas, lai šos dokumentus sagatavotu un validētu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (11).

(18)

Vīna produkti, kurus transportē neiepildītā veidā, ir vieglāk izmantojami krāpnieciskās darbībās nekā pudelēs iepildīti marķēti produkti ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci. Tāpēc attiecībā uz šādiem sūtījumiem būtu jāprasa, lai iekraušanas vietas kompetentā iestāde sniedz iepriekšēju informāciju par pavaddokumentā iekļautajām ziņām, izņemot tad, ja tiek izmantota informācijas sistēma, kas izkraušanas vietas kompetentajai iestādei ļauj šīs ziņas iegūt pašai.

(19)

Lai atvieglotu pārbaudes, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu sūtījumu transportēšanu vai attiecībā uz Savienības produktiem, kuri sākotnēji tikuši eksportēti un pēc tam reimportēti Savienībā, būtu jāprasa, lai uz dokumentiem, kas šādu produktu sūtījumiem ir pievienoti pēc to laišanas brīvā apgrozībā, būtu norādīta atsauce uz dokumentiem, kuri izmantoti, produktus laižot brīvā apgrozībā, vai – Savienības izcelsmes produktu gadījumā – atsauce uz sākotnējo nosūtīšanas pavaddokumentu vai uz citu pieņemtu dokumentu, kas pierāda produktu izcelsmi.

(20)

Juridiskās noteiktības labad būtu jānosaka noteikumi, ar kuriem saskaņo, kā sūtījuma saņēmējam rīkoties, ja tas atsakās pieņemt produktu, kas transportēts ar pavaddokumentu, un precizēt, ar kādu pavaddokumentu pēc tam drīkst transportēt minēto produktu.

(21)

Lai risinātu situāciju gadījumos, kad kompetentā iestāde konstatē vai kad tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka nosūtītājs ir izdarījis smagu Savienības vai valsts pieņemto vīna nozares noteikumu pārkāpumu, kurš attiecas uz vīna produktu transportēšanu ar pavaddokumentiem vai uz vīna produktu ražošanas nosacījumiem, vai uz vīna produktu sastāvu, un lai kompetentajām iestādēm ļautu uzraudzīt attiecīgo produktu turpmāko pārvietošanu vai lemt par šādu produktu turpmāko izmantojumu, ir lietderīgi noteikt sīki izstrādātus noteikumus par procedūru, kura kompetentajai iestādei var būt jāpiemēro attiecībā uz pavaddokumentiem un informācijas apmaiņu un kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību, kuru tās sniedz šādos gadījumos.

(22)

Lai panāktu atturošu ietekmi vai atjaunotu tiesiskumu, ja izdarītais pārkāpums nav smags un attiecas uz vīna produktu transportēšanas pavaddokumentiem, būtu jānosaka noteikumi, kas ļauj pārkāpumu atklājušajai kompetentajai iestādei veikt attiecīgus šādas transportēšanas legalizēšanas pasākumus vai veikt ar pārkāpuma smagumu samērīgus pasākumus, tostarp noteikt attiecīgo produktu tirgošanas aizliegumu, un informēt iekraušanas vietas kompetento iestādi.

(23)

Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt, kādi noteikumi piemērojami transportēšanas laikā iestājušos nepārvaramas varas vai neparedzētu incidentu gadījumos, lai pārvadātājs būtu informēts par to, kā jārīkojas, lai legalizētu attiecīgo transporta operāciju.

(24)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pants paredz, ka, importējot minētā panta aptvertos vīna produktus, ir jāuzrāda produkta izcelsmes valsts kompetentās struktūras sagatavots sertifikāts un izcelsmes trešās valsts norīkotas struktūras vai struktūrvienības sagatavots analīzes protokols. Lai samazinātu par Savienībā importētajiem produktiem vajadzīgo dokumentu skaitu un atvieglotu dalībvalstu kompetento iestāžu veikto pārbaudes darbu, šis sertifikāts un šis analīzes protokols būtu jāapvieno vienā dokumentā, proti, VI-1 dokumentā. Juridiskās noteiktības un tirdzniecības veicināšanas labad būtu jānosaka, ka šāds dokuments ir uzskatāms par vīna produkta īpašību, ražas gada vai vīnogu šķirnes (šķirņu), vai ACVN vai AĢIN apliecinājumu.

(25)

Lielākas saskaņotības labad un lai operatoriem un dalībvalstīm atvieglotu administratīvo slogu, atbrīvojumi no prasības uzrādīt VI-1 dokumentu par vīna produktiem, kuri tiek importēti Savienībā, būtu jāsaskaņo ar atbrīvojumiem, kurus vīna produktu sūtījumu pavaddokumentiem piemēro pēc šo produktu laišanas brīvā apgrozībā Savienībā, ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (12) paredzēto Savienības sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem un ar atbrīvojumiem, kuri izriet no konkrētām diplomātisko attiecību konvencijām, kas noslēgtas ar trešām valstīm.

(26)

Lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu piemērot saskaņotas procedūras un izmantot tipveida dokumentu neatkarīgi no tā, kura ir importēto produktu galamērķa dalībvalsts, būtu jānodrošina VI-1 dokumenta un tā izraksta jeb VI-2 izraksta paraugs un jāsniedz sīkas ziņas par šo dokumentu izdošanas procedūru.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās puses, kad tās sūtījumu laiž brīvā apgrozībā, ievēro to pašu procedūru, būtu jānosaka VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta lietojuma noteikumi. Ņemot vērā tirdzniecības praksi, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad vīna sūtījumu sadala, kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām nodrošināt, ka par katru jaunu sūtījumu, kas izveidojies sadalīšanas rezultātā, šo iestāžu uzraudzībā tiek sagatavots VI-1 dokumenta izraksts.

(28)

Lai atvieglotu tirdzniecību un vienkāršotu netiešo importu, ir lietderīgi noteikt, kādos gadījumos, importējot no trešās valsts, kura nav vīna produkta izcelsmes valsts, netiek prasītas papildu analīzes.

(29)

Lai ņemtu vērā tādu konkrētu vīnu kā deserta vīni un vīni, kas stiprināti destilācijai, kā arī ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu vīnu īpatnības, būtu jānosaka, ar kādiem noteikumiem VI-1 dokuments izmantojams attiecībā uz šādu vīnu sūtījumiem. Lai eksportētājiem un iestādēm atvieglotu darbu un ja ir izpildīti daži nosacījumi, ar VI-1 dokumenta uzrādīšanu būtu jāpietiek, lai apliecinātu deserta vīniem un destilēšanas vajadzībām stiprinātajiem vīniem pievienotā spirta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai to, ka tas ir vīna spirts.

(30)

Lai sekmētu tirdzniecību ar trešām valstīm, kuras ar Savienību ir noslēgušas nolīgumus, kas ietver klauzulas par ciešāku sadarbību krāpšanas novēršanā, un kuras saglabā labas tirdzniecības attiecības ar Savienību, ir lietderīgi atļaut ražotājiem šajās valstīs VI-1 dokumentus izdot pašiem un – līdzīgi kā tas jau tagad ir atļauts attiecībā uz Savienības izcelsmes vīniem – uzskatīt šādus dokumentus par tādiem, kurus izdevušas trešo valstu kompetentās struktūras vai trešo valstu norīkotas struktūras vai struktūrvienības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pantā.

(31)

Ņemot vērā datorizēto sistēmu lietošanas attīstību vīna nozarē un lai atvieglotu vīna produktu aprites uzraudzību un pārbaudes, ir lietderīgi atļaut izmantot arī datorizētās sistēmas un elektroniskos dokumentus, kurus izdod trešo valstu kompetentās struktūras vai kurus savu kompetento iestāžu uzraudzībā izdod trešo valstu operatori. Tomēr uz datorizētu sistēmu izmantošanu būtu jāattiecina daži obligāti nosacījumi un pirms izmantošanas jāsaņem Savienības atzinums par to, ka trešās valsts izveidotā pārbaužu sistēma sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz to vīna produktu iedabu, izcelsmi un izsekojamību, kuri Savienībā ir importēti no minētās trešās valsts. Tāpēc ir jānosaka minētie obligātie nosacījumi. Lai operatoriem un kompetentajām iestādēm vienkāršotu un paātrinātu VI-2 izrakstu izdošanas procedūras, ir lietderīgi atļaut dalībvalstu iestādēm šādus izrakstus izdot ar datorizētu sistēmu starpniecību un saskaņā ar pašu noteiktām procedūrām.

(32)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktu fiziskām vai juridiskām personām, kuru turējumā ir vīna produkti, par šiem produktiem jāizdara ieraksti preču ievešanas un izvešanas reģistros. Tomēr dažiem operatoriem, kuru krājumi vai pārdošanas apjomi nepārsniedz noteiktu robežlielumu vai kuri vīna produktus pārdod tikai savās telpās, reģistra kārtošana būtu nesamērīgi apgrūtinoša. Tāpēc tie no šā pienākuma būtu jāatbrīvo. Pārredzamības un kontroles labad dalībvalstu rīcībā būtu jābūt visu to operatoru sarakstam, kuriem ir pienākums kārtot preču ievešanas un izvešanas reģistru. Turklāt, lai nodrošinātu vīna produktu pārvietošanas un uzglabāšanas izsekojamību un uzraudzību, būtu vajadzīgi noteikumi par to, ka ikvienam uzņēmumam jākārto savs atsevišķs reģistrs, kā tas darāms un kādas darbības šajā reģistrā jāatzīmē.

(33)

Šajā regulā būtu jānosaka vispārēji noteikumi, kas piemērojami visiem operatoriem. Lai atvieglotu pārbaudes, dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt papildinošus noteikumus par informāciju, kas reģistrā atzīmējama par konkrētiem tajā iekļaujamajiem produktiem vai darbībām, un prasīt, lai operatori paziņotu, kad tie veic konkrētu reģistrā atzīmējamu apstrādi. Šādi paziņojumi dažiem operatoriem tomēr varētu uzlikt nesamērīgu administratīvo slogu, tāpēc ir lietderīgi ierobežot dalībvalstu iespējas šādu paziņošanu pieprasīt.

(34)

Lai atvieglotu tirgus informācijas datu vākšanu uzraudzības un tirgus pārvaldības vajadzībām un vienlaikus ierobežotu administratīvo slogu, būtu jānosaka noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgie operatori, kas uzņēmējdarbību veic dalībvalstī, kurai ir pienākums uzturēt vīna dārzu reģistru, iesniedz produkcijas un krājumu deklarācijas. Tomēr iespēja šādas deklarācijas pieprasīt būtu jādod arī dalībvalstīm, kurām nav pienākuma uzturēt vīna dārzu reģistru. Lai novērstu datu dublēšanos, dalībvalstīm, kuru izveidotajā vīna dārzu reģistrā ir pieejama ikgadēji atjaunināta informācija par vīnogulāju stādījumu platībām saistībā ar katru individuālu vīnkopi, būtu jāvar atbrīvot operatorus no platību deklarēšanas ar produkcijas deklarācijas starpniecību.

(35)

Lai uzlabotu izsekojamību un tirgus pārvaldību, būtu jāatļauj dalībvalstīm vākt papildu datus par vīndarībai paredzēto vīnogu un vīnogu misas produkciju. Tālab būtu jāļauj, lai dalībvalstis prasa deklarēt ražu.

(36)

Lai uzlabotu izsekojamību un tirgus pārvaldību, būtu jāatļauj dalībvalstīm vākt datus par darbībām, kas attiecībā uz novākto vīnogu un no tām iegūtās vīnogu misas vai vīnogu sulas apstrādi vai tirgošanu varētu būt notikušas laikposmā starp ražas faktisko novākšanu un produkcijas un ražas deklarāciju iesniegšanas dienu.

(37)

Lielākas pārredzamības un labākas tirgus pārvaldības labad šīs regulas noteikumiem nebūtu dalībvalstis jāattur no sīkāku ziņu pieprasīšanas. Turklāt būtu jāļauj dalībvalstīm atbrīvot operatorus no deklarēšanas pienākuma gadījumos, kad produkcijas vai krājumu nav.

(38)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta īstenošanas nolūkā būtu jānosaka vienoti noteikumi par iekšējā tirgus sakarībā veicamajām pārbaudēm. Tālab iestādes, kas atbild par vīna produktu paturēšanas un tirgošanas uzraudzību, būtu jāapgādā ar instrumentiem, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar visā Savienībā piemērojamiem vienotiem noteikumiem efektīvi pārbaudītu ražošanas potenciālu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentus, sertifikāciju un preču ievešanas un izvešanas reģistru.

(39)

Lai garantētu to, ka vīnogu un vīna produktu pārbaudes un paraugu ievākšana notiek nevainojami, būtu jāpieņem noteikumi, kas neļautu pārbaudāmajām personām likt šķēršļus šo pārbaužu veikšanai un uzliktu tām pienākumu atvieglot paraugu ņemšanu un sniegt informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu.

(40)

Lai apgādātu dalībvalstis ar iedarbīgiem līdzekļiem, kuri vajadzīgi, lai mazinātu ar vīnu saistītas krāpnieciskas manipulācijas risku, ir izveidota Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 5. punktā minētā izotopu analītiskā datubāze, kuru izmitina un pārvalda par vīna nozares kontroli atbildīgais Eiropas references centrs, kurš savukārt darbojas Kopīgā pētniecības centra paspārnē. Izotopu analīzē izmantojamās references metodes nodrošina pārbaužu efektivitāti un ļauj konstatēt vīna produktu bagātināšanu vai ūdens pievienošanu šādiem produktiem. Līdztekus citiem analītiskajiem paņēmieniem izotopu analītiskā datubāze palīdz pārliecināties par vīna produktu atbilstību deklarētajai izcelsmei un vīnogu šķirnei. Tālab būtu jānosaka noteikumi par izotopu analīzes references metožu izmantošanu un par analītiskās datubāzes kārtošanu un atjaunināšanu.

(41)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina par vīna nozares pārbaudēm atbildīgo iestāžu darba efektivitāte. Tālab dalībvalstīs, kurās par vīna nozares pārbaudēm atbild vairākas kompetentās iestādes, pārbaudes darbības būtu savstarpēji jāsaskaņo un dalībvalstīm būtu jānorīko viena struktūra, kas atbild par dalībvalstu un Komisijas saziņu.

(42)

Lai visā Savienībā atvieglotu pārbaužu veikšanu, dalībvalstīm būtu attiecīgi jārīkojas, nodrošinot to, ka kompetento iestāžu amatpersonu izmeklēšanas pilnvaras ir pietiekamas, lai garantētu atbilstību noteikumiem.

(43)

Lai nodrošinātu vīna produktu izsekojamību un atbilstību Savienības noteikumiem vīna nozarē, būtu jāsaglabā vīna nozares kompetento iestāžu veikto pārbaužu saskaņotība un šo iestāžu piekļuve informācijai. Lai pilnībā ievērotu šo saskaņotības pieeju, dažādajām iestādēm, kuras pārbauda ar akcīzes nodokli apliekamos vīna produktus, būtu jāspēj piekļūt informācijai par šo produktu pārvietošanu, kas notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK un Regulu (EK) Nr. 684/2009. Tālab ir lietderīgi ņemt vērā datorizēto sistēmu, kura akcīzes preču pārvietošanas un uzraudzīšanas vajadzībām izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (13).

(44)

Vīna nozares tirgu savstarpējā atkarība un dalībvalstu tirdzniecība ar trešām valstīm prasa ciešu sadarbību starp dažādajām iestādēm, kuras atbild par pārbaužu veikšanu. Lai dalībvalstu sadarbība, tām piemērojot vīna nozares noteikumus, būtu efektīvāka, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj sadarboties ar kompetentajām iestādēm citā dalībvalstī. Tālab būtu jānosaka noteikumi par savstarpēju palīdzību, kas sniedzama pēc pieprasījuma. Lai vienkāršotu to izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz paraugu ņemšanu un nosūtīšanu, analīžu veikšanu un organoleptisko testēšanu un eksperta pakalpojumu izmantošanu, būtu jānosaka, ka principā šādus izdevumus sedz paraugu ņemšanu vai eksperta piesaistīšanu pieprasījušās dalībvalsts kompetentā iestāde.

(45)

Lai kompetento iestāžu savstarpējā palīdzība būtu efektīvāka, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikums par pierādījuma spēku, kāds šīs regulas paredzēto pārbaužu konstatējumiem piemīt dalībvalstī, kas nav pārbaudes veikšanas dalībvalsts.

(46)

Lai rezultatīvi apkarotu krāpniecību, novērstu paaugstinātu krāpšanas risku vai attiecīgi rīkotos gadījumos, kad ir aizdomas par vīna produktu neatbilstību Savienības noteikumiem vai kad šāda neatbilstība tiek konstatēta, attiecīgo dalībvalstu sazināšanās struktūrām būtu jāspēj vienai otru par to informēt. Tālab attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizmanto informācijas sistēmas, kuru pieejamību nodrošina Komisija.

(47)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 64. pants paredz administratīvo sodu gadījumā, ja nav izpildīti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas izriet no attiecīgo lauksaimniecības nozares tiesību aktu piemērošanas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 4. punktu būtu jāparedz administratīvie sodi par neatļautiem stādījumiem. Lai panāktu atturošu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāspēj šos sodus diferencēt atbilstoši konkrēto vīna dārzu saražotā vīna komerciālajai vērtībai. Minēto sodu minimālajai summai būtu jāatbilst Savienības mērogā gūtajiem vidējiem gada ienākumiem no viena hektāra vīnogulāju platību; tos izsaka ar bruto peļņas normu uz vienu hektāru vīnogulāju platību. Atkarībā no neatbilstības ilguma būtu jānosaka šīs minimālās vērtības pakāpeniska palielināšanās. Turklāt būtu jādod iespēja dalībvalstīm piemērot augstākus minimālos sodus ražotājiem konkrētos apgabalos, kur Savienības mērogā noteiktā minimālā vērtība ir mazāka nekā attiecīgajam apgabalam aplēstie vidējie gada ienākumi no hektāra. Šādam soda minimālās summas palielinājumam vajadzētu būt samērīgam ar aplēstajiem vidējiem gada ienākumiem no viena hektāra tajā apgabalā, kur atrodas bez atļaujas apstādītā vīnogulāju platība.

(48)

Lai varētu ātri un efektīvi aizsargāt patērētājus, ārkārtīgi svarīgi ir paredzēt iespēju apturēt pavaddokumentu un sertifikācijas procedūru izmantošanu attiecībā uz operatoriem, kuri neievēro vai varētu neievērot Savienības noteikumus par vīna produktu ražošanu vai transportēšanu, vai apturēt vienkāršota režīma vai elektronisko procedūru izmantošanu attiecībā uz importu, ja konstatēta krāpšanās vai patērētāju veselības apdraudējums.

(49)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas piemērošanu un pienācīgi uzraudzītu vīna tirgu gadījumā, kad netiek pildīts preču ievešanas un izvešanas reģistra kārtošanas, deklarāciju iesniegšanas un paziņojumu izdarīšanas pienākums, būtu jāparedz atturoši sodi, kurus dalībvalstis piemēro atkarībā no neatbilstības smaguma pakāpes un atkārtošanās biežuma.

(50)

Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret operatoriem, būtu jānosaka noteikumi par acīmredzamām kļūdām un ārkārtas apstākļiem.

(51)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 223. pantu būtu jānosaka noteikumi par dalībvalstu paziņojumiem, kas sniedzami Komisijai. Tālab ir lietderīgi noteikt, kāda veida informācija jāsniedz un kādā veidā tā publiskojama.

(52)

Lai vīna produktu importēšanas jomā atvieglotu trešo valstu izdotu dokumentu pārbaudi, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublisko saraksts ar trešo valstu īpaši paziņotām kompetentajām struktūrām, norīkotajām struktūrām vai struktūrvienībām un minēto dokumentu sagatavošanai pilnvarotajiem vīna ražotājiem. Lai dalībvalstīm un Komisijai, no vienas puses, un trešajām valstīm, no otras puses, atvieglotu sazināšanos un palīdzības pieprasījumu apstrādi, Komisijai būtu jāpublisko arī tas, kuru struktūru katra trešā valsts ir norīkojusi, lai sazinātos ar Komisiju un dalībvalstīm.

(53)

Lai nodrošinātu vīna produktu kvalitāti, būtu jānosaka vīnogu pārspiešanas aizlieguma īstenošanas noteikumi. Lai pārliecinātos par šā aizlieguma piemērošanas pareizību, vīndarības blakusprodukti un to galīgais lietojums ir pienācīgi jāuzrauga. Tālab būtu jānosaka, kādam jābūt blakusproduktu minimālajam spirta procentuālajam saturam pēc vīnogu izspiešanas, kā arī jāparedz nosacījumi, ar kādiem dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā notiek fizisku vai juridisku personu vai šādu personu grupu turējumā esošu blakusproduktu obligātā realizēšana. Šādi nosacījumi ir tiešā veidā saistīti ar vīndarības procesu, un tāpēc tie būtu jānorāda kopā ar Regulā (EK) Nr. 606/2009 noteikto vīndarības praksi un piemērojamajiem vīna ražošanas ierobežojumiem. Tāpēc minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(54)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 noteikumi, kurus aizstāj ar šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2018/274. Tā paša iemesla dēļ būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 436/2009 un Deleģētā regula (ES) 2015/560,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas noteikumi papildina Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, konkrēti attiecībā uz:

a)

vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu;

b)

vīna dārzu reģistru;

c)

atzītajiem pavaddokumentiem, kā arī sertifikāciju un noteikumiem vīna importa jomā;

d)

preču ievešanas un izvešanas reģistru;

e)

obligātajām deklarācijām;

f)

izotopu datu pārbaudēm un izotopu analītisko datubāzi;

g)

kompetentajām iestādēm un to savstarpējo palīdzību;

h)

sodiem;

i)

paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 piemēro šādas definīcijas:

a)

“vīnkopis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kuras saimniecība atrodas Savienības teritorijā, kas Līguma par Eiropas Savienību 52. pantā definēta sasaistē ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu, un kura ir ar vīnogulājiem apstādītas platības turētāja, ja šīs platības produkciju izmanto komerciālai vīna produktu ražošanai vai ja piemēro izņēmumus, kas attiecībā uz eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētām platībām minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā;

b)

“vīna produkti” ir Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XII daļā uzskaitītie produkti, izņemot vīna etiķi ar KN kodu 2209 00 11 un 2209 00 19;

c)

“vīna dārza nogabals” ir ar vīnogulājiem apstādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunktā definēts lauksaimniecības zemes gabals, kuru izmanto komerciālai vīna produktu ražošanai vai kuram piemēro izņēmumus, kas attiecībā uz eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētām platībām minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā;

d)

“pamesta vīnkopības platība” ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kuru vairāk nekā piecus gadus vairs regulāri neapstrādā, lai iegūtu tirgojamu produktu (neskarot dalībvalstu noteiktus īpašus gadījumus), un kuras izaršana ražotājam vairs nedod tiesības uz atkārtotas apstādīšanas atļauju, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu;

e)

“novācējs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura ar vīnogulājiem apstādītā platībā izaugušo vīnogu ražu novāc, lai šīs vīnogas laistu tirgū un vīna produktus no tām ražotu trešās personas vai lai šīs vīnogas komerciālā nolūkā vīna produktos pārstrādātu pašu saimniecībā vai uzdotu tās savā vārdā pārstrādāt kādam citam;

f)

“pārstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura pati veic vai kuras vārdā tiek veikta pārstrāde vīnā un rezultātā iegūti vīni, deserta vīni, dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni, gāzēti dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni vai kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni;

g)

“mazumtirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kuras darījumdarbība ietver vīna un vīnogu misas pārdošanu tieši patērētājam nelielos daudzumos, kuri katrai dalībvalstij jādefinē, ņemot vērā savas tirdzniecības un izplatīšanas īpatnības; mazumtirgotājs nav persona, kas izmanto lielu vīna apjomu glabāšanai aprīkotus pagrabus vai iekārtas vīna pildīšanai pudelēs lielos apjomos vai arī kas nodarbojas ar neiepildītā veidā transportēta vīna mobilo tirdzniecību;

h)

“pudeļu pildīšana” ir vīna iepildīšana tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litru, ja šis vīns ir galaprodukts un tiek iepildīts komerciālā nolūkā;

i)

“pudeļu pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura vīnu iepilda pudelēs vai kuras vārdā šo darbību veic kāds cits;

j)

“tirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kas nav privāts patērētājs vai mazumtirgotājs, nedz arī dedzinātava un kas komerciālā nolūkā glabā vīna produktu krājumus vai ir iesaistīta šādu produktu tirdzniecībā un, iespējams, arī pilda tos pudelēs;

k)

“vīna gads” ir tirdzniecības gads, kas attiecībā uz vīna nozari minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 6. panta d) punktā.

2.   Šīs regulas IV–VIII nodaļā, izņemot 47. pantu, un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 IV–VII nodaļā “ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura komerciālā nolūkā pati veic vai kuras vārdā tiek veikta svaigu vīnogu, vīnogu misas vai rūgstoša jaunvīna pārstrāde vīnā vai vīnogu misā.

3.   Šīs regulas 10. panta 1. punktā “sīkražotājs” ir ražotājs, kurš vīna gadā saražo vidēji mazāk nekā 1 000 hektolitru vīna, vērtējot pēc gada vidējās produkcijas apjoma vismaz trijos secīgos vīna gados.

Dalībvalstis var nolemt, ka “sīkražotāja” definīcija neietver ražotājus, kuri svaigas vīnogas, vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu iepērk, lai pārstrādātu to vīnā.

II NODAĻA

VĪNOGULĀJU STĀDĪŠANAS ATĻAUJU SISTĒMA

3. pants

Platības, uz kurām vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma neattiecas

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā noteikto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu nepiemēro tādu minētās regulas 62. panta 4. punktā norādīto platību apstādīšanai vai atkārtotai apstādīšanai, kuras atbilst attiecīgajiem šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem.

2.   Par eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētu platību apstādīšanu vai atkārtotu apstādīšanu iepriekš jāpaziņo kompetentajām iestādēm. Šādā paziņojumā ietver visu būtisko informāciju par minētajām platībām un eksperimenta norises perioda vai potzaru audzētavu ražojošā perioda ilgumu. Kompetentajām iestādēm paziņo arī par šādu periodu pagarināšanu.

Ja tirgus traucējumu risku var uzskatīt par neesošu, dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minēto periodu laikā šajās platībās izaudzētās vīnogas un no tām iegūtos vīna produktus drīkst laist tirgū. Šādu periodu beigās ražotājs vai nu:

a)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. vai 68. pantu saņem atļauju par attiecīgo platību, tādējādi iegūstot tiesības laist tirgū šajā platībā izaudzētās vīnogas un no tām iegūtos vīna produktus; vai

b)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktu attiecīgo platību izar, izmaksas sedzot pats.

Eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības, kas pēc jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas apstādītas pirms 2016. gada 1. janvāra, turpina šādu tiesību izmantošanas nosacījumus pildīt arī pēc minētā datuma tik ilgi, līdz beidzas eksperimenta norises periods vai potzaru audzētavas ražojošais periods, par kuru šīs tiesības ir piešķirtas. Pēc šo periodu beigām piemēro pirmās un otrās daļas noteikumus.

3.   Tādu platību apstādīšanā vai atkārtotā apstādīšanā, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, piemēro šādus nosacījumus:

a)

attiecīgā platība nepārsniedz 0,1 ha;

b)

attiecīgais vīnkopis nav iesaistīts vīna vai citu vīna produktu komerciālā ražošanā.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis konkrētas organizācijas, kuras neveic komerciālu darbību, var uzskatīt par vīnkopja mājsaimniecībai līdzvērtīgām organizācijām.

Dalībvalstis var nolemt, ka par pirmajā daļā minēto apstādīšanu ir jāsniedz paziņojums.

4.   Ražotājam, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis valsts tiesību aktos paredzēta sabiedrības interesēs veikta obligātā iepirkuma dēļ, ir atļauts apstādīt jaunu platību ar nosacījumu, ka no jauna apstādītā platība nepārsniedz 105 % no zaudētās platības tīrās ražas izteiksmē. No jauna apstādīto platību reģistrē vīna dārzu reģistrā.

5.   Tādu platību izaršana, uz kurām attiecas 2. un 3. punktā minētais atbrīvojums, nedod tiesības uz atkārtotas apstādīšanas atļaujas saņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu. Tomēr šādu atļauju piešķir tad, ja izar platības, kas ir no jauna apstādītas saskaņā ar 4. punktā minēto atbrīvojumu.

4. pants

Atļauju piešķiršanas kritēriji

1.   Ja dalībvalstis piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atbilstības kritēriju, piemēro šīs regulas I pielikuma A iedaļas noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvo un nediskriminējošo kritēriju, proti, ka pieteikums nerada nozīmīgu kādas konkrētas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas piesavināšanās risku, kas šādi tiek arī uzskatīts, ja vien valsts iestādes nav pierādījušas šāda riska pastāvēšanu.

Šā papildu kritērija piemērošanas noteikumi ir noteikti I pielikuma B iedaļā.

2.   Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētos atbilstības kritērijus un šā panta 1. punktā minēto papildu kritēriju, jaunas apstādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot valsts vai zemākā teritoriālā līmenī.

3.   Ja dalībvalstis piemēro vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitītos prioritāros kritērijus, piemēro šīs regulas II pielikuma A–H iedaļas noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvos un nediskriminējošos kritērijus saistībā ar ražotāja iepriekšējo rīcību un bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Šo papildu kritēriju piemērošanas noteikumi ir noteikti II pielikuma I iedaļā.

4.   Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā minētos prioritāros kritērijus un šā panta 3. punktā minētos papildu kritērijus, jaunas apstādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot vienādi visā valstī vai arī noteikt tiem atšķirīgas nozīmīguma pakāpes dažādos dalībvalstu apgabalos.

5.   Viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitīto kritēriju izmantošanu par atbilstības kritērijiem kādā no ģeogrāfiskajiem mērogiem, kas minēti tās 63. panta 2. punktā, par pienācīgi pamatotu minētās regulas 64. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzskata tad, ja ar šādu izmantošanu iecerēts atrisināt kādu īpašu problēmu, kas ietekmē vīnkopības nozari šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā mērogā un kas var tikt atrisināta tikai ar šādu ierobežojumu.

6.   Neskarot noteikumus, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz konkrētiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, lai tādējādi nepieļautu to, ka atļaujas pieteikuma iesniedzēji apiet minētajos pielikumos iekļautos atbilstības un prioritāros kritērijus.

5. pants

Paredzamas atkārtotas apstādīšanas atļaušana

Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju, kuru ražotājiem, kas apņēmušies izart ar vīnogulājiem apstādītu platību, piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktu, ir jāiemaksā nodrošinājums.

Jebkurā gadījumā, ja izaršanu ražotāji vēl nav veikuši ceturtā gada beigās, skaitot no dienas, kad iestādīti jaunie vīnogulāji, attiecībā uz neizarto platību piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantu.

6. pants

Atkārtotas apstādīšanas ierobežojumi

Dalībvalstis, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu, var ierobežot atkārtotu apstādīšanu, ja konkrētā atkārtoti apstādāmā platība ietilpst platībā, kurā jaunas apstādīšanas atļauju izdošana ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un ar nosacījumu, ka šāds lēmums ir pamatots ar vajadzību novērst skaidri pierādītu risku, ka būtiski mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) vērtīgums.

Pirmajā daļā minētais būtiskas mazināšanās risks nepastāv, ja:

a)

konkrētā atkārtoti apstādāmā platība atrodas tajā pašā ACVN vai AĢIN apgabalā kā izartā platība un atkārtotā apstādīšana attiecas uz vīnogulājiem ar tādu pašu ACVN vai AĢIN kā izartajā platībā;

b)

atkārtotās apstādīšanas mērķis ir ražot vīnus, kam nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs uzņemas tādas pašas saistības kā tās, kas attiecībā uz jauniem stādījumiem noteiktas šīs regulas I pielikuma A un B iedaļas 2. punktā.

III NODAĻA

VĪNA DĀRZU REĢISTRS

7. pants

Vīna dārzu reģistrā iekļaujamās informācijas minimums

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstīs, kurās īsteno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistrā iekļautā atjauninātā informācija par katru vīnkopi ietver vismaz tās ziņas un specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas III un IV pielikumā.

2.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstīs, kurās neīsteno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, bet īsteno vīna dārzu pārstrukturēšanai vai pārveidošanai paredzētas valsts atbalsta programmas, vīna dārzu reģistrā iekļautā atjauninātā informācija ietver vismaz vienkāršotās ziņas un specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas III pielikumā.

IV NODAĻA

VĪNA PRODUKTU IMPORTĒŠANAS PAVADDOKUMENTI UN NOTEIKUMI

I IEDAĻA

VĪNA PRODUKTU UZRAUDZĪBAS UN SERTIFIKĀCIJAS PAVADDOKUMENTI

8. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā visas vīna produktu transporta operācijas starp vīnkopjiem, novācējiem, ražotājiem, pārstrādātājiem, pudeļu pildītājiem vai tirgotājiem vai starp tiem un mazumtirgotājiem veicamas, pievienojot pavaddokumentu.

Pirmajā daļā minētajiem operatoriem jāspēj jebkurā transporta operācijas brīdī uzrādīt minēto pavaddokumentu kompetentajām iestādēm.

2.   Pavaddokumentu drīkst izmantot tikai vienam sūtījumam.

3.   Dalībvalstis izveido un pastāvīgi atjaunina šajā pantā minēto operatoru sarakstu. Ja šāds saraksts vai reģistrs jau ir izveidots citiem mērķiem, to var izmantot arī šīs regulas vajadzībām.

9. pants

Atbrīvojumi

1.   Atkāpjoties no 8. panta, pavaddokuments netiek prasīts šādos gadījumos:

a)

ja vīna produktus, nemainot to īpašnieku, transportē no vīna dārza uz vīna darītavu, starp divām viena uzņēmuma ēkām vai starp vienai ražotāju grupai piederošām telpām ar nosacījumu, ka transportēšana vajadzīga vīndarības, pārstrādes, uzglabāšanas vai pudeļu pildīšanas dēļ, ka ceļa garums nepārsniedz 70 kilometru un ka transportēšana pilnībā notiek vienas dalībvalsts teritorijā vai to ir apstiprinājušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes;

b)

ja vīnogu čagas un vīna nogulsnes:

i)

transportē uz dedzinātavu vai etiķa rūpnīcu, un ražotājs produktam ir pievienojis pavadzīmi, kura atbilst transportēšanas sākuma dalībvalsts kompetento iestāžu nosacījumiem;

ii)

transportē, lai produktu izņemtu no vīndarības procesa vai cita kompetentās iestādes uzraudzīta vīnogu pārstrādes procesa, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā un 18. panta 2. punktā;

c)

ja vīnogu sulu un vīnogu misu ar KN kodu 2009 61 un 2009 69 piegādā vīndarībā neiesaistītiem operatoriem un produktam ir pievienots tirdzniecības dokuments;

d)

ja vīna produkti ir ražoti un tiek transportēti tikai tādu dalībvalstu teritorijā, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktā paredzētais vīna dārzu reģistra uzturēšanas pienākums;

e)

attiecībā uz šādiem vīna produktiem, ja to transportēšana pilnībā notiek vienas dalībvalsts teritorijā un taras nominālā ietilpība nepārsniedz 60 litru:

i)

vīna produkti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, ja šo produktu kopējais daudzums nepārsniedz:

5 litrus vai 5 kilogramus rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas,

100 litru attiecībā uz visiem pārējiem produktiem;

ii)

vīns vai vīnogu sula, kas paredzēta diplomātiskajām pārstāvniecībām, konsulātiem un tamlīdzīgām iestādēm, nepārsniedzot tām piešķirto daļu;

iii)

vīns vai vīnogu sula:

privātos mājsaimniecības pārvietojumos un kas nav paredzēta pārdošanai,

uz kuģiem, lidmašīnās vai vilcienos un kas paredzēta patērēšanai uz vietas;

iv)

privātpersonu transportēts vīns, rūgstošs vīns, rūgstoša vīnogu misa un vīnogu misa, kas paredzēta personīgam saņēmēja vai viņa ģimenes patēriņam, ja transportētais daudzums nepārsniedz 30 litru;

v)

zinātniskiem vai tehniskiem eksperimentiem paredzēti produkti, ja kopējais transportētais daudzums nepārsniedz vienu hektolitru;

vi)

tirdzniecības paraugi;

vii)

kompetentajai iestādei vai norīkotai laboratorijai paredzēti paraugi.

2.   Ja pavaddokuments netiek prasīts, nosūtītājiem jāspēj jebkurā laikā pierādīt visas tās informācijas precizitāti, kuru tie atzīmējuši V nodaļā paredzētajā preču ievešanas un izvešanas reģistrā vai citos reģistros, kurus kārtot prasa transportēšanas sākuma dalībvalsts.

10. pants

Atzītie pavaddokumenti

1.   Kompetentās iestādes par pavaddokumentiem atzīst šādus dokumentus, ja tie atbilst V pielikuma 2.–5. punkta nosacījumiem:

a)

attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta vienas dalībvalsts robežās vai starp dalībvalstīm, neskarot šīs daļas b) apakšpunktu, par pavaddokumentu atzīst:

i)

produktiem, kuru transportēšanai Savienībā piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, – vienu no Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktā vai 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem dokumentiem ar nosacījumu, ka tajā ir skaidri norādīts direktīvas 21. panta 3. punktā minētais unikālais administratīvās atsauces kods (“ARC kods”), ka dokuments ir sagatavots saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 684/2009 (14) un – ja izmanto Direktīvas 2008/118/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu – ka nosūtītājs nodrošina atbilstību minētajam 1. punktam;

ii)

Savienības robežās transportētām akcīzes precēm pēc to nodošanas patēriņam transportēšanas sākuma dalībvalstī – Direktīvas 2008/118/EK 34. panta 1. punktā minēto vienkāršoto pavaddokumentu, kas sagatavots un tiek izmantots saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3649/92 (15);

iii)

ar akcīzes nodokli apliekamiem vīna produktiem, kurus sūta sīkražotāji saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu, un ar akcīzes nodokli neapliekamiem vīna produktiem – vienu no šādiem dokumentiem, kas sagatavots saskaņā ar nosūtīšanas dalībvalsts nosacījumiem:

ja dalībvalsts izmanto informācijas sistēmu, par pavaddokumentu atzīst šīs sistēmas izveidota elektroniska administratīva dokumenta izdruku vai jebkuru tirdzniecības dokumentu, kurā ir skaidri norādīts īpašais administratīvais kods (“MVV kods”), ko minētā sistēma piešķīrusi elektroniskajam administratīvajam dokumentam, ar nosacījumu, ka dokuments ir izveidots saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem,

ja dalībvalsts neizmanto informācijas sistēmu, par pavaddokumentu atzīst administratīvu dokumentu vai tirdzniecības dokumentu, uz kura ir redzams kompetentās iestādes piešķirtais MVV kods, ar nosacījumu, ka šis dokuments un tā kopija ir validēta saskaņā ar šā panta 3. punktu;

b)

attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta uz trešo valsti vai uz Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā minētu teritoriju, par pavaddokumentu atzīst vienu no a) apakšpunkta i) vai iii) punktā minētajiem dokumentiem.

Pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta otrajā ievilkumā minētos dokumentus drīkst izmantot tikai līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Dokumentos, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, iekļauj V pielikuma A iedaļā norādīto informāciju vai arī ļauj kompetentajām iestādēm iegūt piekļuvi šai informācijai.

Ja uz šiem dokumentiem ir Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minētās datorizētās sistēmas piešķirts ARC kods vai šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā minētās un nosūtīšanas dalībvalsts izveidotās informācijas sistēmas piešķirtais MVV kods, izmantotajā sistēmā patur šīs regulas V pielikuma A iedaļā minēto informāciju.

3.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta otrajā ievilkumā minētos dokumentus un to kopijas pirms nosūtīšanas validē:

a)

kompetentās iestādes ierēdnis ar parakstu, datumu un zīmogu; vai

b)

nosūtītājs ar parakstu, datumu un atkarībā no gadījuma:

i)

ar īpašu zīmogu, kas atbilst V pielikuma C iedaļas paraugam;

ii)

ar kompetento iestāžu noteiktu zīmogu; vai

iii)

ar kompetento iestāžu apstiprināta zīmogošanas automāta nospiedumu.

Ja drukāšanu veic ar šim nolūkam apstiprinātu drukas iekārtu, īpašo zīmogu vai kompetento iestāžu noteikto zīmogu, kas minēti b) apakšpunktā, drīkst jau iepriekš uzdrukāt uz veidlapas.

4.   Ja vīna produkti ir importēti no trešās valsts, 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos dokumentos iekļauj atsauci uz sertifikātu, kas izcelsmes valstī sagatavots saskaņā ar 20. pantu.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis drīkst par pavaddokumentiem atzīt citus dokumentus, tostarp dokumentus, kas sagatavoti, izmantojot datorizētu procedūru, kuras mērķis ir vienkāršot vīna produktu transportēšanu, ja tā norisinās tikai pašu dalībvalsts teritorijā un kad vīna produktus tieši eksportē no šīs teritorijas.

11. pants

Izcelsmes vai proveniences, īpašību, ražas gada vai vīna vīnogu šķirnes un ACVN vai AĢIN sertifikācija

1.   Dokumentus, kuri minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) un iii) punktā, uzskata par tādiem, kas apliecina vīna produkta izcelsmi vai provenienci, kvalitāti un īpašības, ražas gadu vai vīna produkta ražošanā izmantoto vīnogu šķirni (šķirnes) un – attiecīgā gadījumā – ACVN vai AĢIN. Sertificēšanas nolūkā nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, minēto dokumentu 17.l ailē ieraksta attiecīgo informāciju, kas prasīta VI pielikuma I daļā.

2.   Tās informācijas precizitāti, kas prasīta saskaņā ar 1. punktu, nosūtītājs apliecina, pamatojoties uz preču ievešanas un izvešanas reģistru, kas jākārto saskaņā ar V nodaļu, vai uz sertificēto informāciju, kas atrodama attiecīgā produkta iepriekšējo sūtījumu pavaddokumentos, un oficiālajām atbilstības pārbaudēm, kuras kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar VII nodaļu.

3.   Ja dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīna produktiem prasa ACVN vai AĢIN sertifikātu, ko izdod šim nolūkam norīkota kontroles struktūra, pavaddokumentā iekļauj atsauci uz minēto sertifikātu, kā arī kontroles struktūras nosaukumu un – attiecīgā gadījumā – elektronisko adresi.

12. pants

Eksportētu vīna produktu sertifikācija

1.   Ja galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta uz šo trešo valsti, prasa 11. pantā minētu sertificēšanu, to veic vienā no šādiem veidiem:

a)

ar elektronisku administratīvo dokumentu vai jebkuru citu tirdzniecības dokumentu, kuru izmanto saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktu, vai ar tādu dokumentu, kāds minēts šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ar nosacījumu, ka nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, dokumentā norāda šīs regulas VI pielikuma I daļā noteikto attiecīgo informāciju;

b)

ar īpašu eksporta sertifikātu, kuru sagatavo pēc šīs regulas VI pielikuma II daļā pievienotā parauga un ievērojot turpat izklāstītās prasības.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu par autentisku uzskata tad, ja to ar datumu un parakstu ir validējis nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, un ja nosūtītājs uz sertifikāta kā administratīvu atsauci ir norādījis kompetentās iestādes piešķirto pavaddokumenta ARC kodu vai MVV kodu.

3.   Šā panta 1. punktā minētajai sertificēšanai mutatis mutandis piemēro 11. panta 2. un 3. punktu.

13. pants

Eksportu pierādošie dokumenti

1.   Ja vīna produkti apgrozībā atrodas kopā ar dokumentu, kas minēts 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā, apliecinājums par izvešanu no Savienības muitas teritorijas šādā gadījumā ir Direktīvas 2008/118/EK 28. pantā minētais eksporta ziņojums, kuru eksporta muitas iestāde sagatavojusi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (16) 334. pantu.

2.   Ja vīna produkti apgrozībā atrodas kopā ar dokumentu, kas minēts 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā, apliecinājumu par izvešanu no Savienības muitas teritorijas izveido saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 334. pantu. Šādā gadījumā nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, uz pavaddokumenta, izmantojot vienu no šīs regulas V pielikuma D iedaļas norādēm, atzīmē minētās īstenošanas regulas 331. pantā minēto atsauci uz eksporta deklarāciju, kuru izdevusi eksporta muitas iestāde.

3.   Ja vīna produktus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (17) VII sadaļas I un V nodaļu un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 VII sadaļas I nodaļu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. panta d) punktā paredzēto procedūru “izvešana pārstrādei”, uz laiku eksportē uz kādu no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, lai tur tos uzglabātu, nogatavinātu un/vai iepildītu tarā, minētajiem vīna produktiem papildus pavaddokumentam pievieno Muitas sadarbības padomes 1963. gada 3. decembra ieteikumā paredzēto informācijas lapu. Šajā lapā produkta aprakstam rezervētajās ailēs to apraksta saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts noteikumiem un norāda pārvadājamā vīna daudzumu.

Šo informāciju iegūst no tā pavaddokumenta oriģināla, ar kuru kopā vīns ir transportēts līdz muitas iestādei, kas izsniedz informācijas lapu. Informācijas lapā norāda arī sūtījuma sākotnējā pavaddokumenta veidu, datumu un numuru.

Kad pirmajā daļā minētos produktus ieved atpakaļ Savienības muitas teritorijā, informācijas lapu pienācīgi aizpilda kompetentā EBTA muitas iestāde. Ja šāda dokumenta ailē “Preču apraksts” ir ierakstīta pirmajā daļā prasītā informācija, dokumentu uzskata par līdzvērtīgu pavaddokumentam, kas vajadzīgs preču transportēšanai līdz galamērķa muitas iestādei Savienībā vai līdz to nodošanai patēriņam.

Attiecīgā Savienības muitas iestāde apzīmogo sūtījuma saņēmēja vai viņa pārstāvja uzrādītā dokumenta kopiju vai fotokopiju un atdod to viņam šīs regulas prasību izpildes vajadzībām.

14. pants

Tarā neiepildītu vīna produktu sūtījumi

1.   Ja neizmanto 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā vai 10. panta 5. punktā minēto datorizēto sistēmu vai informācijas sistēmu vai ja šī sistēma neļauj izkraušanas vietas kompetentajai iestādei būt informētai, tarā neiepildītu vīna produktu nosūtītājs ne vēlāk kā transportlīdzekļa izbraukšanas brīdī tās teritorijas kompetentajai iestādei, kur atrodas iekraušanas vieta, nosūta pavaddokumenta kopiju attiecībā uz šādiem produktiem:

a)

Savienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litru:

i)

vīns, kas paredzēts pārstrādāšanai ACVN vai AĢIN vīnā, vienas šķirnes vīnogu vīns vai konkrēta vīnogu ražas gada vīns vai vīns, kas paredzēts iepildīšanai tarā, lai šo vīnu tirgotu tādu, kāds tas ir;

ii)

rūgstoša vīnogu misa;

iii)

rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa;

iv)

svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu;

v)

vīnogu sula;

vi)

koncentrēta vīnogu sula;

b)

ārpussavienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litru:

i)

svaigās vīnogas, izņemot galda vīnogas;

ii)

vīnogu misa;

iii)

rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa;

iv)

rūgstoša vīnogu misa;

v)

svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu;

vi)

vīnogu sula;

vii)

koncentrēta vīnogu sula;

viii)

deserta vīns, paredzēts tādu produktu gatavošanai, uz kuriem neattiecas KN kods 2204;

c)

jebkādas izcelsmes produkti jebkurā pārvadāšanas daudzumā, neskarot 9. pantā norādītos atbrīvojumus:

i)

vīna nogulsnes;

ii)

vīnogu čagas, paredzētas destilēšanai vai cita veida rūpnieciskai pārstrādei;

iii)

čagu vīns;

iv)

vīns, kas stiprināts destilācijai;

v)

vīns no tādu šķirņu vīnogām, kuras klasifikācijā, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. pantu, attiecībā uz vīnogu novākšanas vietas administratīvo vienību nav minētas kā vīna vīnogu šķirnes;

vi)

produkti, kurus nedrīkst piedāvāt vai piegādāt tiešam patēriņam pārtikā.

Tās teritorijas kompetentā iestāde, kur atrodas iekraušanas vieta, par transportēšanas sākumu paziņo tās teritorijas kompetentajai iestādei, kur atrodas izkraušanas vieta.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts drīkst noteikt citu termiņu, kurā pavaddokumenta kopija nosūtāma attiecībā uz tādu vīna produktu sūtījumiem, kuru transportēšana pilnībā notiek šīs dalībvalsts teritorijā.

15. pants

Trešās valsts produktu sūtījumi vai tādu Savienības produktu sūtījumi, kas sākotnēji bijuši eksportēti uz trešo valsti

1.   Lai drīkstētu Savienības muitas teritorijā transportēt brīvā apgrozībā laistu trešās valsts produktu sūtījumus, pavaddokumentu veido, par paraugu ņemot 20. pantā minēto VI-1 dokumentu vai 26. vai 27. pantā minētu līdzvērtīgu dokumentu, un tajā ietver šādu informāciju vai dod kompetentajām iestādēm piekļuvi šādai informācijai:

a)

VI-1 dokumenta numurs vai atsauce uz vienu no 26. un 27. pantā minētajiem dokumentiem;

b)

tās trešās valsts struktūras nosaukums un adrese, kura aizpildījusi a) apakšpunktā minēto dokumentu vai to aizpildīt atļāvusi ražotājam;

c)

iepriekš a) apakšpunktā minētā dokumenta aizpildīšanas datums.

VI-1 dokumentu, 26. vai 27. pantā minētu līdzvērtīgu dokumentu vai 22. pantā minēto VI-2 izrakstu operatoram jāspēj uzrādīt ikreiz, kad to pieprasa dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.   Lai drīkstētu Savienības muitas teritorijā transportēt tādu Savienības izcelsmes vīna produktu sūtījumus, kuri sākotnēji bijuši eksportēti uz trešo valsti vai uz teritoriju, kas minēta Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā, pavaddokumentā ietver šādu informāciju vai dod kompetentajām iestādēm piekļuvi šādai informācijai:

a)

atsauce uz šīs regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pavaddokumentu, kas sagatavots sākotnējās nosūtīšanas vajadzībām; vai

b)

atsauces uz citiem apliecinošiem dokumentiem, kurus izdevis importētājs un kurus kompetentā iestāde atzīst par pietiekamiem, lai pierādītu produkta izcelsmi, kad to laiž brīvā apgrozībā Savienības teritorijā.

3.   Ja izmanto Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minēto datorizēto sistēmu vai nosūtīšanas dalībvalsts izveidoto informācijas sistēmu, izmantotajā sistēmā patur šā panta 1. un 2. punktā norādīto informāciju.

16. pants

Saņēmēja atteikšanās no sūtījuma

Ja saņēmējs atsakās no kopā ar pavaddokumentu transportētā produkta vai tā daļas, viņš dokumenta otrā pusē uzraksta vārdus “saņēmējs atsakās pieņemt”, datumu, parakstās un vajadzības gadījumā norāda arī nepieņemto daudzumu litros vai kilogramos.

Šādā gadījumā produktu var sūtīt atpakaļ nosūtītājam kopā ar to pašu pavaddokumentu vai uzglabāt pārvadātāja telpās tik ilgi, līdz ir sagatavots jauns dokuments, ko pievieno produktam, kad to nosūta atpakaļ.

17. pants

Pavaddokumenta validēšana smaga pārkāpuma vai nozīmīgas neatbilstības gadījumā

1.   Ja kompetentā iestāde konstatē vai tai ir pamatots iemesls aizdomām, ka nosūtītājs transportē vai ir transportējis vīna produktu, kurš ražošanas apstākļu vai produkta sastāva ziņā neatbilst Savienības normām vai saskaņā ar tām pieņemtajām valsts normām, vai vīna produktu, kura pavaddokumentu sakarībā ir izdarīts smags pārkāpums, kompetentā iestāde var prasīt, lai nosūtītājs sagatavo un kompetentajā iestādē validē jaunu pavaddokumentu par attiecīgo vīna produktu.

Ja validācija notiek, tā var būt saistīta ar produkta turpmākās izmantošanas nosacījumiem vai ar produkta tirgošanas aizliegumu. Validācijas pierādījums ir kompetentās iestādes zīmogs, amatpersonas paraksts un datums.

2.   Šā panta 1. punktā minētā iestāde informē iestādi, kuras teritoriālajā atbildībā ir iekraušanas vieta. Ja transportēšana pilnībā notiek vai ir notikusi Savienības teritorijā, piemēro 43. un 45. pantā paredzēto savstarpējās palīdzības vai neatbilstīguma aizdomu paziņošanas procedūru.

18. pants

Ar pavaddokumentiem saistīta pārkāpuma gadījumā piemērojamie pasākumi, ja pārkāpums nav smags

1.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūtījums, kam ir jābūt ar pavaddokumentu, tiek transportēts bez šāda dokumenta vai kopā ar dokumentu, kurā uzrādītā informācija ir kļūdaina vai nepilnīga, tā veic pasākumus, lai šādu transportēšanu legalizētu, labojot būtiskās kļūdas vai sagatavojot jaunu pavaddokumentu.

Pirmajā daļā minētā iestāde apzīmogo saskaņā ar šo prasību labotos vai sagatavotos dokumentus. Stāvokļa legalizēšana konkrēto transporta operāciju nedrīkst aizkavēt ilgāk, nekā tas patiešām vajadzīgs.

Ja tas pats nosūtītājs pieļauj atkārtotus pārkāpumus, 1. punkta pirmajā daļā minētā iestāde informē iestādi, kuras teritoriālajā atbildībā ir iekraušanas vieta. Ja transportēšana pilnībā notiek Savienības teritorijā, piemēro 43. un 45. pantā paredzēto savstarpējās palīdzības vai neatbilstīguma aizdomu paziņošanas procedūru.

2.   Ja transporta operāciju nav iespējams legalizēt atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai, tajā minētā iestāde pārvadājumu aiztur. Iestāde informē nosūtītāju par pārvadājuma aizturēšanu un tās iznākumā veiktajiem pasākumiem. Šie pasākumi var ietvert produkta tirdzniecības aizliegumu.

19. pants

Nepārvarama vara vai neparedzēti incidenti

Ja transportēšanas laikā nepārvaramas varas vai kāda neparedzēta incidenta ietekmē sūtījumu, kam ir jābūt ar pavaddokumentu, nākas sadalīt vai ja tas tiek pilnīgi vai daļēji zaudēts, nosūtītājs lūdz incidenta vietai vai nepārvaramās varas notikuma vietai vistuvāko kompetento iestādi sagatavot faktu izklāstu un attiecīgi rīkoties, lai konkrēto transporta operāciju legalizētu.

II IEDAĻA

PAVADDOKUMENTI, KAS VAJADZĪGI, LAI IMPORTĒTUS VĪNA PRODUKTUS VARĒTU LAIST BRĪVĀ APGROZĪBĀ

20. pants

Importētu vīna produktu atbilstības sertifikācija

1.   Vīna produktu importēšanas gadījumā pavaddokuments sastāv no sertifikāta un analīzes protokola, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punktā minēti attiecīgi a) un b) apakšpunktā un kas abi veido vienotu dokumentu (turpmāk “VI-1 dokuments”). Tomēr VI-1 dokumenta daļa, kas atvēlēta analīzes protokolam, nav jāaizpilda, ja attiecīgie produkti nav paredzēti tiešai lietošanai pārtikā.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes [struktūras] un izraudzītās iestādes [norīkotās struktūras] vai struktūrvienības attiecīgo trešo valstu kontekstā ir tās, kas minētas šīs regulas 51. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   VI-1 dokumentu sagatavo un lieto saskaņā ar 22.–25. pantu un uzskata to par tādu, kas apliecina, ka importētais produkts:

a)

ir tāds, kam piemītošās vīna produkta īpašības ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp Savienību un trešo valsti;

b)

ir darīts no konkrēta vīnogu ražas gada vīnogām vai ir ražots no konkrētas vīna vīnogu šķirnes (šķirnēm);

c)

attiecīgā gadījumā atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām, kuras ir saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums) vai ar Savienības tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai ar Savienības un attiecīgā vīna izcelsmes trešās valsts nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību.

21. pants

Atbrīvojumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punkta, piemēro šādus atbrīvojumus:

a)

VI-1 dokuments nav jāuzrāda par šādiem produktiem:

i)

produkti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, ja kopējais transportētais daudzums, ko var veidot arī atsevišķi sūtījumi, nepārsniedz 100 litru;

ii)

vīns un vīnogu sula, kas ir tādas privātpersonas personīgā īpašumā, kura Regulas (EK) Nr. 1186/2009 3. panta nozīmē maina pastāvīgo dzīvesvietu no trešās valsts uz Savienību;

iii)

vīns, kuru viena privātpersona citai privātpersonai sūta Regulas (EK) Nr. 1186/2009 25. panta nozīmē un kura daudzums vienā sūtījumā nepārsniedz 30 litru;

iv)

vīns, vīnogu misa un vīnogu sula, kura atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā Regulas (EK) Nr. 1186/2009 41. panta nozīmē un kuras daudzums vienam ceļotājam nepārsniedz 30 litru;

v)

Regulas (EK) Nr. 1186/2009 90. pantā definētiem gadatirgiem [tirdzniecības izstādēm] paredzēts vīns un vīnogu sula, ja minētie produkti ir iepildīti marķētā tarā, kuras ietilpība nepārsniedz divus litrus un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci;

vi)

vīns, vīnogu misa un vīnogu sula, kuras maksimālais daudzums ir 100 litru un kura iepildīta v) apakšpunktā neminētā tarā un tiek importēta zinātnisku un tehnisku eksperimentu vajadzībām;

vii)

vīni un vīnogu sula, ko importē saskaņā ar Vīnes 1961. gada 18. aprīļa Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes 1963. gada 24. aprīļa Konvenciju par konsulārajiem sakariem vai saskaņā ar citām konsulārajām konvencijām vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas Konvenciju par īpašajām misijām;

viii)

vīni un vīnogu sula, kas ir starptautiskās satiksmes kuģu un lidmašīnu krājumos;

ix)

uz trešo valsti eksportēti Savienībā pudelēs iepildīti Savienības izcelsmes vīni un vīnogu sula, ko ieved atpakaļ Savienības muitas teritorijā un tur laiž brīvā apgrozībā;

b)

ja vīns ir iepildīts marķētā tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, un ja vīna izcelsmes valsts ir piedāvājusi īpašas garantijas, ko Savienība ir pieņēmusi, un tāpēc šī valsts ir iekļauta VII pielikuma IV daļas A iedaļas sarakstā, VI-1 dokumenta daļu, kas atvēlēta analīzes protokolam, jāaizpilda tikai par:

i)

faktisko spirta tilpumkoncentrāciju;

ii)

kopējo skābumu;

iii)

kopējo sēra dioksīda saturu.

22. pants

VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta sagatavošanas noteikumi

1.   VI-1 dokumentu sagatavo uz VII pielikuma I daļas paraugam atbilstošas veidlapas saskaņā ar minētā pielikuma tehniskajiem noteikumiem.

To paraksta 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļautas kompetentās struktūras amatpersona un norīkotās struktūras vai struktūrvienības amatpersona.

Produktam pievieno VI-1 dokumenta oriģinālu un tā kopiju.

Pēc VII pielikuma II daļas parauga var sagatavot izrakstu (turpmāk “VI-2 izraksts”), kurš ietver VI-1 dokumenta datus vai – ja ticis uzrādīts VI-2 izraksts – šā VI-2 izraksta datus un Savienības muitas iestādes zīmogu. Produktam pievieno VI-2 izraksta oriģinālu un divas tā kopijas.

2.   VI-1 dokumentam un VI-2 izrakstam ir sērijas numurs, ko VI-1 dokumenta gadījumā piešķir kompetentā struktūra, kuras amatpersona dokumentu ir parakstījusi, bet VI-2 izraksta gadījumā – muitas iestāde, kura izrakstu ir apzīmogojusi.

23. pants

VI-1 dokumenta un VI-2 izrakstu lietojums

Pēc tam kad ir pabeigtas muitas formalitātes, kuru nokārtošana tiek prasīta, lai ar tām saistīto sūtījumu varētu laist brīvā apgrozībā, VI-1 dokumenta oriģinālu un tā kopiju vai VI-2 izraksta oriģinālu un tā kopijas nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs muitas formalitātes ir veiktas, un nodošana izpaužas šādi:

a)

muitas dienesti VI-1 dokumenta oriģināla un kopijas vai VI-2 izraksta oriģināla un kopiju otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu, VI-1 dokumenta oriģinālu vai VI-2 izraksta oriģinālu un tā kopiju atdod atpakaļ attiecīgajai personai un sev patur VI-1 dokumenta vai VI-2 izraksta kopiju, kuru tie glabā vismaz piecus gadus;

b)

ja sūtījums pirms laišanas brīvā apgrozībā ir jāpārsūta, jaunais nosūtītājs šo sūtījumu uzraugošajiem muitas dienestiem nodod uz sūtījumu attiecošos VI-1 dokumentu un VI-2 izrakstu vai – ja sūtījumu aptver sākotnēji sagatavots VI-2 izraksts un secīgi sagatavots VI-2 izraksts – nodod šos abus izrakstus.

Ja VI-2 izrakstu nodod kopā ar VI-1 dokumentu, muitas dienesti pārliecinās, vai VI-1 dokumentā norādītās ziņas saskan ar VI-2 izrakstā norādītajām ziņām. Ja kopā nodod sākotnēji sagatavotu VI-2 izrakstu un secīgi sagatavotu VI-2 izrakstu, muitas dienesti pārliecinās, vai sākotnēji sagatavotajā VI-2 izrakstā norādītās ziņas saskan ar tām, kas norādītas secīgi sagatavotajā VI-2 izrakstā, kuram tie saskanības gadījumā uzspiež zīmogu, tādējādi abus minētos VI-2 izrakstus padarot par līdzvērtīgiem.

Muitas dienesti VI-1 dokumenta oriģināla un kopijas vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģināla un kopijas otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu.

VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta oriģinālu muitas dienesti atdod atpakaļ jaunajam nosūtītājam un sev patur kopijas, kuras tie glabā vismaz piecus gadus.

Tomēr VI-2 izraksts nav jāsagatavo, ja produkta sūtījumu reeksportē uz trešo valsti;

c)

ja sūtījumu pirms laišanas brīvā apgrozībā sadala, attiecīgā persona šo sūtījumu uzraugošajiem muitas dienestiem nodod uz sadalāmo sūtījumu attiecošos VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu un kopiju, kā arī par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu un divas tā kopijas.

Muitas dienesti pārliecinās, vai VI-1 dokumentā vai sākotnēji sagatavotajā VI-2 izrakstā norādītās ziņas saskan ar tām, kas norādītas par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavotajā VI-2 izrakstā. Saskanības gadījumā muitas dienesti apzīmogo par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavoto VI-2 izrakstu, tādējādi padarot to līdzvērtīgu sākotnēji sagatavotajam VI-2 izrakstam, un VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģināla un kopijas otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu. Secīgi sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu kopā ar VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu muitas dienesti atdod atpakaļ attiecīgajai personai un sev patur katra minētā dokumenta kopiju, kuru tie glabā vismaz piecus gadus.

24. pants

VI-1 dokumenta lietojums netiešas importēšanas gadījumā

Ja vīns no trešās valsts, kuras teritorijā tas ražots (turpmāk “izcelsmes valsts”), ir ticis eksportēts uz citu trešo valsti (turpmāk “eksportētājvalsts”), un no turienes to eksportē uz Savienību, šā vīna VI-1 dokumentu par tādu, kas ir derīgs minētā vīna importēšanai Savienībā, uzskata tad, ja eksportētājvalsts kompetentās struktūras, neveicot turpmākas šā vīna analīzes, minēto dokumentu ir sagatavojušas, par pamatu ņemot izcelsmes valsts kompetento struktūru sagatavoto VI-1 dokumentu vai tam līdzvērtīgu dokumentu, un ar nosacījumu, ka vīns:

a)

izcelsmes valstī jau ir iepildīts pudelēs un marķēts un paliek tādā stāvoklī; vai

b)

no izcelsmes valsts ticis eksportēts neiepildītā veidā un eksportētājvalstī bez turpmākas pārstrādes ir iepildīts pudelēs un marķēts.

Eksportētājvalsts VI-1 dokumentā ir iekļauts eksportētājvalsts kompetentās struktūras apliecinājums, ka konkrētais vīns ir tāds, uz ko attiecas šā panta pirmā daļa, un tāds, kas atbilst tās nosacījumiem.

Eksportētājvalsts VI-1 dokumentam ir pievienots izcelsmes valsts VI-1 dokumenta vai tam līdzvērtīga dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija.

Kompetentās trešo valstu struktūras šajā pantā ir tās, kas iekļautas 51. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā.

25. pants

Īpaši noteikumi par konkrētu vīnu sertificēšanu

1.   Attiecībā uz deserta vīniem un vīniem, kas stiprināti destilācijai, VI-1 dokumentus par derīgiem atzīst tikai tad, ja 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļauta kompetenta struktūra dokumenta 14. ailē ir ierakstījusi:

“šim vīnam pievienotais spirts ir sertificēts vīna spirts”.

2.   VI-1 dokumentu drīkst izmantot, lai apliecinātu, ka importētais vīns ir apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura ir saskaņā ar TRIPS līgumu vai ar Savienības tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai ar Savienības un attiecīgā vīna izcelsmes trešās valsts nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību.

Tādā gadījumā dokumenta 14. ailē jābūt rakstītam:

“vīns, uz ko attiecas šis dokuments, ir sertificēts vīnkopības reģionā ražots vīns, un tam saskaņā ar izcelsmes valsts noteikumiem ir piešķirta 6. ailē uzrādītā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto 14. ailē ierakstīto apliecinājumu papildina ar šādu informāciju:

a)

pilns kompetentās izdevējstruktūras nosaukums un adrese;

b)

kompetentās struktūras amatpersonas paraksts;

c)

kompetentās struktūras zīmogs.

26. pants

Vienkāršotā procedūra

1.   VI-1 dokumentus, ko sagatavojuši tādu trešo valstu vīna ražotāji, kuras ir piedāvājušas īpašas garantijas, ko Savienība ir pieņēmusi, un tāpēc šīs valstis ir iekļautas VII pielikuma IV daļas B iedaļas sarakstā, attiecīgo trešo valstu kontekstā uzskata par VI-1 dokumentiem, ko sagatavojušas 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļautas kompetentās struktūras un norīkotās struktūras vai struktūrvienības, ar nosacījumu, ka minētie ražotāji ir saņēmuši individuālu pilnvarojumu no šo trešo valstu kompetentajām struktūrām un ka [to inspektori] šos ražotājus pārbauda.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pilnvarotie ražotāji VI-1 dokumentus sagatavo, ierakstot šādu informāciju:

a)

dokumenta 1. ailē: savu nosaukumu un adresi un reģistrācijas numuru VII pielikuma IV daļas B iedaļas sarakstā minētā valstī;

b)

dokumenta 9. ailē: pilnvarojumu piešķīrušās trešās valsts kompetentās struktūras nosaukumu un adresi;

c)

dokumenta 10. ailē: vismaz 21. panta b) punktā paredzētās ziņas.

Izsvītrojuši vārdus “amatpersonas uzvārds un amats”, ražotāji parakstās 9. un 10. ailē paredzētajā vietā.

Zīmogs un norīkotās struktūras vai struktūrvienības nosaukums un adrese netiek prasīta.

27. pants

Elektroniskais dokuments

1.   Ja vīna produktus Savienībā importē no trešām valstīm, kurās ir ieviesta pārbaužu sistēma, ko Savienība saskaņā ar šā punkta otro daļu atzinusi par līdzvērtīgu tai sistēmai, kas ar Savienības tiesību aktiem izveidota šo pašu produktu jomā, VI-1 dokumentu drīkst aizstāt ar elektronisku dokumentu.

Trešās valsts ieviesto pārbaužu sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgu tai, kuru to pašu produktu jomā izveidojusi Savienība, ja sistēma atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

tā sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz konkrētās trešās valsts teritorijā ražotu vai tirgotu vīna produktu iedabu, izcelsmi un izsekojamību;

b)

tā garantē piekļuvi izmantotajā elektroniskajā sistēmā glabātajiem operatoru, kompetento struktūru un norīkoto struktūru vai struktūrvienību reģistrācijas un identitātes datiem;

c)

tā garantē iespēju b) apakšpunktā minētos datus pārbaudīt savstarpējās administratīvās sadarbības satvarā.

Trešās valstis, kurās ieviesto pārbaužu sistēmu Savienība atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā punkta otro daļu, iekļauj VII pielikuma IV daļas C iedaļas sarakstā.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais elektroniskais dokuments ietver vismaz VI-1 dokumenta sagatavošanai vajadzīgo informāciju, kā arī unikālu administratīvās atsauces kodu, kuru piešķir vai kura piešķiršanu uzrauga eksportējošās trešās valsts kompetentās struktūras. Minēto kodu norāda uz tirdzniecības dokumentiem, kas vajadzīgi, lai [produktus] importētu Savienības muitas teritorijā.

3.   Eksportējošā trešā valsts pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā preces paredzēts laist brīvā apgrozībā, dod piekļuvi elektroniskajam dokumentam vai tā izveidošanai vajadzīgajiem datiem. Ja piekļuve attiecīgajām elektroniskajām sistēmām nav pieejama, šādus datus var pieprasīt arī papīra formā.

4.   Izmantojot datorizētas sistēmas, var izdot un lietot arī 22. panta 1. punktā minētos VI-2 izrakstus; sīki izstrādātus noteikumus šajā jomā nosaka kompetentās dalībvalstu iestādes. VI-2 izraksta saturs elektroniskā formātā un papīra formā ir identisks.

V NODAĻA

PREČU IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS REĢISTRS

28. pants

Preču ievešanas un izvešanas reģistra kārtošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punkta un ar nosacījumu, ka pievienotos, izņemtos un uzkrātos daudzumus jebkurā laikā ir iespējams pārbaudīt pēc finanšu pārskatos izmantotajiem tirdzniecības dokumentiem, preču ievešanas un izvešanas reģistrs (turpmāk šajā nodaļā “reģistrs”) nav jākārto, ja:

a)

vīna produkti, kas atrodas operatora krājumā vai ko tas piedāvā pārdošanai, visi ir marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, un to daudzums nepārsniedz 5 litrus vai 5 kilogramus rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas un 100 litrus visu pārējo produktu;

b)

operatori dzērienus pārdod tikai patēriņam uz vietas.

2.   Dalībvalstis var prasīt, lai reģistru kārto arī tie tirgotāji, kuri nav krājumu turētāji, un šādā gadījumā tās drīkst noteikt attiecīgos noteikumus un procedūras.

3.   Dalībvalstis izveido un pastāvīgi atjaunina to operatoru sarakstu, kuriem ir pienākums kārtot reģistru. Ja šāds saraksts vai reģistrs jau ir izveidots citiem mērķiem, to var izmantot arī šīs regulas vajadzībām.

4.   Katrs uzņēmums kārto savu reģistru.

Ja mazumtirdzniecības veikali, kas preci pārdod tieši galapatērētājam, ir daļa no tā paša uzņēmuma un tos apgādā no vienas vai vairākām šim uzņēmumam piederošām centrālajām noliktavām, ikviena šāda centrālā noliktava, neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, kārto reģistru par produktiem, kurus tā piegādā. Mazumtirdzniecības veikaliem adresētās piegādes šādā reģistrā atzīmē kā izņemtos daudzumus.

5.   Reģistra kārtošana notiek vietā, kur produktus uzglabā.

Ar nosacījumu, ka pievienotos, izņemtos un uzkrātos daudzumus to faktiskās glabāšanas vietā jebkurā laikā ir iespējams pārbaudīt pēc citiem apliecinošiem dokumentiem, kompetentās iestādes tomēr var atļaut:

a)

reģistru kārtot uzņēmuma juridiskajā adresē, ja produktus uzglabā dažādās uzņēmuma telpās, kas atrodas tajā pašā vietējā administratīvi teritoriālajā vienībā vai tās tiešā tuvumā esošās administratīvi teritoriālajās vienībās;

b)

reģistra kārtošanu uzticēt specializētai firmai.

29. pants

Reģistrā atzīmējamās darbības

1.   Operatori, kuriem ir pienākums kārtot reģistru, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 78. panta 2. punkta un 80. panta un Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA un ID pielikuma prasībām un turpat minētajām vīndarības metodēm norāda piekopto vīndarības praksi un veiktās pārstrādes un apstrādes darbības, kā arī jaunu vīndarības metožu eksperimentālo izmantošanu, pie šādas norādes iekļaujot pienācīgu atsauci uz atļauju, ko attiecīgā dalībvalsts devusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 4. pantu.

2.   Reģistrā atzīmē Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 16. un 17. pantā noteikto informāciju par turpmāk norādītajām apstrādes darbībām, ja tādas ir veiktas, un – ja dalībvalstis ir to paredzējušas – iekļauj pienācīgas atsauces uz paziņojumiem, kuri kompetentajām iestādēm sniegti saskaņā ar 30. panta 2. punktu:

a)

spirta satura koriģēšana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 40. punkts un 10. papildinājums) un cukuru satura pazemināšana vīnogu misā, izmantojot membrānas (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 49. punkts un 16. papildinājums);

b)

bagātināšana un saldināšana (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A un B punkts; Regulas (EK) Nr. 606/2009 11. un 12. pants un ID un II pielikums);

c)

paskābināšana un atskābināšana (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas C un D punkts; Regulas (EK) Nr. 606/2009 13. pants un IA pielikuma 12., 13., 46., 48. un 50. punkts);

d)

apstrāde ar vīndarības kokogli (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 9. punkts);

e)

apstrāde ar kālija ferocianīdu (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 26. punkts);

f)

apstrāde, kurā izmanto elektrodialīzi vai katjonītus, lai tādā veidā nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju vai paskābināšanos katjonu apmaiņas ietekmē (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 20., 36. un 43. punkts);

g)

dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošana vīnam (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 34. punkts);

h)

ozola šķeldas izmantošana vīndarības procesā (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 38. punkts un 9. papildinājums);

i)

eksperimentāla jaunu vīndarības metožu izmantošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 4. pants);

j)

vīnā izšķīdināto gāzu daudzuma regulēšana ar membrānu kontaktfiltriem (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 52. punkts);

k)

apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju apvienojumā ar aktivēto ogli (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 53. punkts);

l)

polivinilimidazola-polivinilpirolidona kopolimēru lietošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 54. punkts);

m)

sudraba hlorīda lietošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 55. punkts).

3.   Reģistrā atzīmē turpmāk norādītās konkrētās darbības, ja tādas ir veiktas:

a)

Regulas (EK) Nr. 606/2009 7. un 8. pantā paredzētā sajaukšana un kupāža;

b)

pudeļu pildīšana;

c)

visu veidu dzirkstošā vīna, pusdzirkstošā vīna un gāzēta pusdzirkstošā vīna ražošana;

d)

deserta vīna ražošana;

e)

rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas ražošana;

f)

destilēšanas vajadzībām stiprināta vīna ražošana;

g)

pārstrāde citas kategorijas produktā, piemēram, aromatizētajā vīnā.

Ja notiek iepildīšana, norāda iepildītās taras vienību skaitu un saturu.

30. pants

Valsts noteikumi

1.   Dalībvalstis var pieņemt papildinošus noteikumus par informāciju, kas reģistrā atzīmējama par:

a)

28. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētiem produktiem, kas paredzēti laišanai konkrētās dalībvalsts tirgū un ir iepildīti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci;

b)

Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto kategoriju produktiem;

c)

konkrētām 29. pantā minētajām darbībām.

Dalībvalstis var paredzēt atsevišķas uzskaites ieviešanu vai esošā reģistra pielāgošanu.

2.   Neskarot pienākumu reģistrēt prasīto informāciju ikreiz, kad tiek veikta 29. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā spirta satura koriģēšana, bagātināšana, paskābināšana un atskābināšana, dalībvalstis var prasīt, lai operatori, kas attiecīgās darbības veic minēto valstu teritorijā, noteiktā termiņā paziņotu savām kompetentajām iestādēm vai struktūrām par šādu darbību pabeigšanu vai – bagātināšanas gadījumā – plānoto uzsākšanu.

Ja dalībvalstu kompetentās inspekcijas iestādes visām konkrētā vīna produkta partijām veic sistemātiskas analītiskās pārbaudes, pirmajā daļā minētā paziņošana netiek prasīta.

VI NODAĻA

DEKLARĀCIJAS

31. pants

Produkcijas deklarācijas

1.   Ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic dalībvalstī, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu ir pienākums uzturēt atjauninātu vīna dārzu reģistru, ik gadu minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz deklarāciju par produkciju, ko tie attiecīgajā vīna gadā ir saražojuši minētajā dalībvalstī.

Dalībvalstis, kuru izveidotais ikgadēji atjauninātais vīna dārzu reģistrs ļauj konstatēt, kurš deklarētājs kādu produkciju no kādiem vīna dārza nogabaliem ir deklarējis, drīkst atbrīvot ražotājus no pienākuma deklarēt Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju. Tādos gadījumos dalībvalsts kompetentās iestādes pašas aizpilda deklarāciju, tajā norādot vīna dārzu reģistrā ierakstīto platību.

2.   Novācēji, kas pieder pie viena vai vairākiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām vai ir saistīti ar tām un kas visu savu vīnogu vai vīnogu misas produkciju ir piegādājuši šiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām, bet sev rezervējuši tiesības uz ģimenes patēriņam paredzētu jaundarītā vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 hektolitru, ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt produkcijas deklarāciju, ja tas jau ir jādara minētajiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām.

3.   Dalībvalsts, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu nav pienākuma kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, drīkst prasīt, lai ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic šīs dalībvalsts teritorijā, iesniegtu 1. punktā minēto produkcijas deklarāciju.

Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro 2. punktu.

32. pants

Krājumu deklarācijas

1.   Ražotāji, pārstrādātāji, pudeļu pildītāji un tirgotāji, kas ir krājumu turētāji dalībvalstī, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu ir pienākums kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, ik gadu minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei deklarē vīna un vīnogu misas daudzumus, kas 31. jūlijā bijuši to krājumos.

2.   Dalībvalsts, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu nav pienākuma kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, drīkst prasīt, lai ražotāji, pārstrādātāji, pudeļu pildītāji un tirgotāji, kas uzņēmējdarbību veic šīs dalībvalsts teritorijā, iesniegtu 1. punktā minēto krājumu deklarāciju.

33. pants

Ražas deklarācijas

Dalībvalsts drīkst prasīt, lai visi novācēji vai daži novācēji, kas izraudzīti pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm deklarētu ražu, ko tie novākuši attiecīgajā vīna gadā.

34. pants

Apstrādes vai tirgošanas deklarācijas

1.   Dalībvalstis drīkst noteikt, ka vīnogu, vīnogu sulas un vīnogu misas gadījumā novācējiem, ražotājiem un tirgotājiem, kuri pirms Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22. un 24. pantā noteiktā produkcijas un ražas deklarāciju iesniegšanas termiņa ir apstrādājuši vai tirgojuši vīna ražošanai paredzētus vīna produktus, jāiesniedz kompetentajām iestādēm apstrādes vai tirgošanas deklarācija par vīna gadu, kurā šī apstrāde vai tirdzniecība notikusi.

2.   Ja dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu prasa, lai novācēji iesniedz apstrādes vai tirgošanas deklarāciju, tad novācēji, kas pieder pie viena vai vairākiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām vai ir saistīti ar tām un kas visu savu vīnogu vai vīnogu misas produkciju ir piegādājuši šiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām, bet sev rezervējuši tiesības uz ģimenes patēriņam paredzētu jaundarītā vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 hektolitru, ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt apstrādes vai tirgošanas deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, ja tas jau ir jādara minētajiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām.

35. pants

Kopīgi noteikumi

Dalībvalstis drīkst pieprasīt sīkāku informāciju par vīna dārzu reģistru vai produkcijas vai krājumu deklarāciju.

Dalībvalstis drīkst atbrīvot operatoru no 31. un 32. pantā paredzēto deklarāciju iesniegšanas par vīna gadiem, kuros produkcijas nav bijis vai krājumi nav izveidoti.

VII NODAĻA

PĀRBAUDES, KOMPETENTĀS IESTĀDES, SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA UN SODI

I IEDAĻA

PĀRBAUDES, KOMPETENTĀS IESTĀDES, SAZINĀŠANĀS STRUKTŪRAS UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

36. pants

Vispārējie principi

1.   Dalībvalstis paredz pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to vīna nozares noteikumu pareizu piemērošanu, kuri Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pantā un II daļas I sadaļas III nodaļā un II sadaļas II nodaļas 2. iedaļā un šajā regulā noteikti attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru un obligātajām deklarācijām. Dalībvalstis paredz iedarbīgu un uz risku balstītu oficiālo pārbaužu sistēmu.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes šādas oficiālās pārbaudes veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (18) vispārējiem principiem un neskarot šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 VI nodaļas noteikumus.

Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmai mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļā paredzēto ar ACVN vai AĢIN apzīmēto vīna produktu pārbaudēm, kas attiecas uz atbilstību minēto produktu specifikācijas prasībām.

37. pants

Kopīgie noteikumi par pārbaudēm

1.   Neskarot izlases veidā veiktās vai uz risku balstītās analītiskās pārbaudes, kuras veic nosūtīšanas dalībvalstī, pārbaudes notiek ražošanas dalībvalstī.

Ja pārbaudes izpaužas kā paraugu ņemšana, šo pārbaužu skaits, veids un biežums ir tāds, lai tās reprezentētu visu dalībvalsts teritoriju un attiecīgā gadījumā atbilstu saražoto, tirgoto un tirgošanas nolūkā paturēto vīna nozares produktu apjomam.

2.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes ir administratīvās pārbaudes un – vajadzības gadījumā – pārbaudes uz vietas.

Administratīvās pārbaudes vajadzības gadījumā ietver kontrolpārbaudes, cita starpā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas II nodaļā paredzētās integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datiem.

Pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo. Visskopāko iespējamo brīdinājumu tomēr drīkst sniegt ar nosacījumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus vai pasākumus, kuri paredz sistemātiskas pārbaudes uz vietas, šādu brīdinājumu sniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms pārbaudes. Pārbaudi veic, pēc riska analīzes ņemot paraugus no attiecīgas procentuālās daļas ražotāju. Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod pārskatu par veiktajām pārbaudes darbībām.

3.   Attiecībā uz vīna dārzu reģistru dalībvalstis pārliecinās, vai no III un IV pielikumā prasītās vīnkopja un produkcijas dokumentācijas izrietošais strukturālais stāvoklis saskan ar faktisko stāvokli, kādā ir katrs vīnkopis un fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, no kuras tiek prasīts iesniegt 31. pantā paredzēto produkcijas deklarāciju. Minēto dokumentāciju koriģē atkarībā no šīs pārliecināšanās iznākuma.

4.   Trešo valstu vīnu un citu vīna produktu pārbaudes, pamatojoties uz VI-1 dokumentu, notiek dalībvalstī, caur kuru minētie produkti tiek ievesti Savienības teritorijā.

38. pants

Pārbaudāmās personas

1.   Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu grupas, kuru profesionālā darbība ir šajā regulā minēto pārbaužu objekts, neliek šķēršļus šo pārbaužu veikšanai un vienmēr veicina to norisi.

2.   Kad kompetentās iestādes amatpersonas ņem paraugus, attiecīgie operatori:

a)

nedrīkst nekādā veidā traucēt paraugu vākšanu; un

b)

sniedz minētajām amatpersonām visu informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/274.

39. pants

Izotopu analītiskā datubāze

Par vīna nozares kontroli atbildīgais Eiropas references centrs, izmantojot dalībvalstu norīkoto laboratoriju paziņotos datus, Savienības līmenī kārto un atjaunina izotopu analītisko datubāzi. Minētie dati, kurus iegūst, harmonizētā veidā analizējot vīna produktu komponentu, proti, etanola un ūdens, izotopus, ļauj visā tirgošanas procesā veikt vajadzīgās pārbaudes saskaņā ar analīzes metodēm, kuras noteiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta 5. punktam, un noteikumiem un procedūrām, kuras noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 27., 28. un 29. pantā.

40. pants

Kompetentās iestādes un sazināšanās struktūras

Dalībvalstis norīko iestādes, kuru kompetencē ir 37. pantā minēto pārbaužu veikšana. Šīm iestādēm ir efektīvai pārbaužu veikšanai pietiekams skaits atbilstīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku.

Ja dalībvalsts norīko vairākas kompetentās iestādes, kuru uzdevums ir pārbaudīt atbilstību vīna nozari reglamentējošajiem noteikumiem, tā norāda katras iestādes atbildības jomu un organizē šo iestāžu sadarbību.

Katra dalībvalsts norīko vienu sazināšanās struktūru, kas atbild par saziņu ar Komisiju, pārējo dalībvalstu sazināšanās struktūrām un trešajām valstīm un pieņem un pārsūta administratīvās palīdzības pieprasījumus.

41. pants

Amatpersonu pilnvaras

Katra dalībvalsts veic visus pienācīgos pasākumus, lai atvieglotu tās kompetento iestāžu amatpersonu darbu. Tā nodrošina, lai šādas amatpersonas, vajadzības gadījumā kopā ar citu tās īpaši pilnvarotu struktūru amatpersonām:

a)

varētu piekļūt vīna dārziem, vīndarības un uzglabāšanas iekārtām, vīna produktu pārstrādes iekārtām un minēto produktu transportēšanas līdzekļiem;

b)

varētu piekļūt saimniecības tirdzniecības telpām vai noliktavām un transportlīdzekļiem, kas paredzēti, lai pārdotu, tirgotu vai transportētu vīna produktus vai produktus, kas var būt paredzēti izmantošanai vīna nozarē;

c)

varētu veikt vīna produktu un šādu produktu gatavošanā izmantojamu vielu vai produktu inventarizāciju;

d)

varētu ņemt vīna produktu un šādu produktu gatavošanā izmantojamu vielu vai produktu un pārdošanas, tirgošanas vai transportēšanas nolūkā glabātu produktu paraugus;

e)

varētu izskatīt grāmatvedības datus un citus dokumentus, ko izmanto kontroles procedūrās, un izgatavot to kopijas vai izrakstus;

f)

varētu veikt atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz vīna produktu vai šādu produktu gatavošanā izmantojamu produktu gatavošanu, paturēšanu, transportēšanu, aprakstīšanu, noformēšanu un tirgošanu, ja ir iemesls uzskatīt, ka noticis smags Savienības tiesību aktu pārkāpums, jo īpaši ja ir runa par krāpšanu vai veselības apdraudējumu.

42. pants

Pārbaužu saskaņotība un piekļuve informācijai

Attiecībā uz tādu sūtījumu pārbaudēm, kuriem pievienoti 10. pantā minētie pavaddokumenti, kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 40. pantu, ir piekļuve informācijai, kura glabājas Direktīvas 2008/118/EK 21. pantā minētajā datorizētajā sistēmā, un informācijai par to vīna produktu pārvietošanu, kuru atrašanos apritē reglamentē minētās direktīvas IV nodaļā paredzētais režīms.

Minētajām kompetentajām iestādēm ir piekļuve arī tai informācijai, kura glabājas pirmajā daļā neminētās informācijas sistēmās, kas izveidotas, lai pārbaudītu, kā notiek vīna produktu pārvietošana.

Pirmās un otrās daļas sakarībā iegūto informāciju drīkst izmantot vienīgi šīs regulas vajadzībām.

43. pants

Savstarpējā palīdzība

1.   Kad dalībvalsts kompetentā iestāde veic pārbaudes savā teritorijā, tā drīkst pieprasīt informāciju no jebkuras tādas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuru var tieši vai netieši ietekmēt minēto pārbaužu iznākums. Šādu pieprasījumu izsaka ar 40. panta trešajā daļā paredzēto sazināšanās struktūru starpniecību, un palīdzība tiek sniegta laikus.

Komisiju informē vienmēr, kad tā produkta izcelsme, kas ir pirmajā daļā minēto pārbaužu objekts, ir kādā trešā valstī un ja pārējās dalībvalstis varētu būt īpaši ieinteresētas šā produkta tirgošanā.

Pieprasījumu saņēmusī iestāde sniedz visu to informāciju, kas pieprasījumu izteikušajai iestādei varētu dot iespēju pildīt savus pienākumus.

2.   Pēc pieprasījumu izteikušās iestādes pausta pamatota lūguma pieprasījumu saņēmusī iestāde pati veic pārbaudes, kuru mērķis ir tāds, kā aprakstīts minētajā lūgumā, vai gādā, lai šādas pārbaudes veiktu kāds cits.

Pieprasījumu saņēmusī iestāde rīkojas tā, kā tā būtu rīkojusies savā vārdā.

3.   Ar pieprasījumu saņēmušās iestādes piekrišanu pieprasījumu izteikusī iestāde var norīkot amatpersonas:

a)

vai nu tās dalībvalsts kompetento iestāžu telpās, kurā pieprasījumu saņēmusī iestāde veic uzņēmējdarbību, saņemt informāciju par Regulas (ES) Nr. 1308/2013, šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 attiecīgo noteikumu piemērošanu vīna produktiem vai informāciju par šo noteikumu izpildes pārbaudīšanu un tostarp izgatavot transportēšanas un citu dokumentu kopijas vai izrakstus no reģistriem;

b)

vai pēc tam kad pieprasījumu saņēmusī iestāde par to ir laikus informēta, būt klāt pārbaudēs, kuras lūgtas saskaņā ar 2. punktu.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētās kopijas izgatavot drīkst tikai ar pieprasījumu saņēmušās iestādes piekrišanu.

4.   Pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonas vienmēr saglabā atbildību par savas dalībvalsts teritorijā veiktajām pārbaudēm.

5.   Pieprasījumu izteikušās iestādes amatpersona:

a)

uzrāda rakstisku rīkojumu, kurā norādīta tās identitāte un oficiālais amats;

b)

neskarot ierobežojumus, ko pieprasījumu saņēmušās iestādes dalībvalsts noteikusi savām amatpersonām, kuras veic attiecīgās pārbaudes, izmanto:

i)

piekļuves tiesības, kas paredzētas 41. panta a) un b) punktā;

ii)

tiesības būt informētai par to pārbaužu rezultātiem, ko pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonas veikušas saskaņā ar 41. panta c) un e) punktu.

6.   Paraugu ņemšanas, apstrādāšanas un nosūtīšanas izmaksas un pārbaudes vajadzībām veiktās analītiskās un organoleptiskās testēšanas izmaksas sedz paraugu ņemšanu pieprasījušās dalībvalsts kompetentā iestāde. Šādas izmaksas aprēķina pēc likmēm, ko piemēro dalībvalstī, kuras teritorijā attiecīgās darbības ir veiktas.

44. pants

Pierādījuma spēks

Dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst atsaukties uz citu dalībvalstu kompetento iestāžu amatpersonu konstatējumiem, kas izdarīti šīs iedaļas piemērošanas sakarībā, un tiem ir tāds pats spēks kā valsts kompetentās iestādes konstatējumiem.

45. pants

Neatbilstīguma aizdomu paziņošana

Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats aizdomām vai ja tai kļūst zināms, ka vīna produkts neatbilst attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013, šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 noteikumiem par vīna produktiem vai ka tā iegūšanas vai tirgošanas nolūkā ir izdarītas krāpnieciskas darbības, minētās dalībvalsts sazināšanās struktūra par to tūlīt paziņo sazināšanās struktūrai dalībvalstīs, kuras šo noteikumu neievērošana varētu īpaši interesēt tāpēc, ka tās rezultātā var tikt veikti administratīvi pasākumi vai uzsākta tiesvedība.

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē vai ja tām ir aizdomas, ka vīna produkti ir kļuvuši par viltošanas objektu un tāpēc varētu apdraudēt patērētāju veselību vai ka tie neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. vai 90. panta prasībām, minētās dalībvalsts sazināšanās struktūra, izmantojot Komisijas izveidotu informācijas sistēmu, par to tūlīt informē Komisiju un pārējo dalībvalstu sazināšanās struktūras un – vajadzības gadījumā – attiecīgo trešo valstu sazināšanās struktūras.

II IEDAĻA

SODI

46. pants

Sods un izmaksu atgūšana neatļautu stādījumu gadījumā

Dalībvalstis uzliek naudassodu ražotājiem, kuri nepilda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktā noteikto pienākumu.

Minimālais naudassods ir:

a)

EUR 6 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktā minēto četru mēnešu laikā no dienas, kad tam paziņots par pārkāpumu;

b)

EUR 12 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar pirmā gada laikā pēc tam, kad pagājuši minētie četri mēneši;

c)

EUR 20 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar vairāk nekā gadu pēc tam, kad pagājuši minētie četri mēneši.

Ja gada ienākumi, kas gūti apgabalā, kur atrodas attiecīgie vīna dārzi, saskaņā ar aplēsēm pārsniedz EUR 6 000 no hektāra, dalībvalstis drīkst otrajā daļā noteiktās minimālās summas palielināt proporcionāli attiecīgajam apgabalam aplēstajiem vidējiem gada ienākumiem no hektāra.

Ja neatļauto stādījumu izaršanu dalībvalsts nodrošina par saviem līdzekļiem, attiecīgās izmaksas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktu iekasē no ražotāja, aprēķina objektīvi, ņemot vērā darbaspēka izmaksas, iekārtu un transporta izmantošanu vai citas radušās izmaksas. Šādu izmaksu summu pieskaita piemērojamā soda apjomam.

47. pants

Ar pavaddokumentiem un VI-1 dokumentiem saistītais sods par neatbilstību dažiem Savienības noteikumiem

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē vai ja tām ir aizdomas, ka vīna produkti ir kļuvuši par viltošanas objektu un tāpēc varētu apdraudēt patērētāju veselību vai ka tie neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. vai 90. panta prasībām, attiecībā uz 8. panta 1. punktā minētajiem operatoriem var tikt apturēta 10., 11. un 12. panta piemērošana.

2.   Ja 1. punktā minētā konstatēšana vai aizdomas attiecas uz importētiem vīniem, var tikt apturēta 26. un 27. panta piemērošana.

48. pants

Sods par preču ievešanas un izvešanas reģistra nekārtošanu, deklarāciju neiesniegšanu vai paziņojumu neizdarīšanu

1.   Operatori, kuriem ir pienākums kārtot preču ievešanas un izvešanas reģistru, iesniegt produkcijas, krājumu vai ražas deklarācijas vai paziņot kompetentajām iestādēm, kad tie veic 30. panta 2. punktā minētās darbības, un kuri šādu reģistru nekārto, šādas deklarācijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22., 23. un 24. pantā minētajos termiņos neiesniedz vai šādu paziņojumu dalībvalsts atbilstīgi 30. panta 2. punktam noteiktajā termiņā neizdara, saņem administratīvu sodu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais sods ir naudassods, kura lielumu dalībvalstis nosaka un kuru tās piemēro, par pamatu ņemot produktu vērtību un krāpšanas nestos finansiālos labumus vai ekonomiskos zaudējumus.

3.   Būtiskas vai atkārtotas neatbilstības gadījumā, kad deklarācijas 1. punktā minētajos termiņos nav iesniegtas, attiecīgais operators zaudē iespēju kārtējā vai nākamajā finanšu gadā izmantot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. un 50. pantā paredzētos atbalsta pasākumus, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22., 23. un 24. pantā minētie termiņi ir nokavēti par ne vairāk kā 15 darbdienām, piemēro tikai administratīvo sodu, kas minēts 2. punktā;

b)

ja 1. punktā minētajās deklarācijās dalībvalstu kompetentās iestādes konstatē nepilnības vai neprecizitātes un ja trūkstošajai vai neprecīzajai informācijai ir būtiska nozīme Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. un 50. pantā paredzēto atbalsta pasākumu pareizā piemērošanā, izmaksājamo atbalstu proporcionāli samazina par summu, kuru kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu.

49. pants

Ārkārtas apstākļi un acīmredzamas kļūdas

1.   Šajā regulā paredzētos sodus nepiemēro ārkārtas apstākļos Regulas (ES) Nr. 1306/2013 2. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Ja konstatētas acīmredzamas kļūdas, kuras kompetentā iestāde ir atzinusi, jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai lūgumu, ko dalībvalsts saņēmusi saistībā ar šo regulu, var koriģēt jebkurā brīdī pēc tā saņemšanas.

VIII NODAĻA

PAZIŅOJUMI

50. pants

Paziņojamā informācija

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo šādu informāciju:

a)

normatīvie un administratīvie akti, kurus tās pieņēmušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2018/274;

b)

to kompetento iestāžu nosaukums un adrese, kuras atbild par oficiālo analīžu veikšanu, sertifikācijas procedūras administrēšanu un ar reģistriem un pavaddokumentiem saistītajām pārbaudēm;

c)

to kompetento iestāžu nosaukums un adrese, kuras atbild par vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un kuras atbild par vīna dārzu reģistra kārtošanu un atjaunināšanu un ar ražošanas potenciālu saistītas atjauninātās informācijas iesniegšanu;

d)

II pielikuma H iedaļas pirmās daļas 1) un 2) punktā minētās robežvērtības;

e)

pasākumi, kurus tās veikušas, lai īstenotu VII nodaļas noteikumus (tikai ja šo pasākumu paziņošanai ir nozīme dalībvalstu sadarbības kontekstā), un katras dalībvalsts norīkotās sazināšanās struktūras nosaukums un adrese;

f)

nosacījumi, kurus tās piemēro attiecībā uz 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā un b) apakšpunktā minēto pavaddokumentu sagatavošanu;

g)

vīna vīnogu šķirnes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. panta un 120. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošana.

2.   Dalībvalstis Komisijai paziņo visas izmaiņas to kompetento iestāžu un sazināšanās struktūru nosaukumā un adresē, kas Komisijai paziņotas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzēto paziņošanu veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 34. pantu.

51. pants

Paziņotās informācijas publiskošana

1.   Pamatojoties uz trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumiem, Komisija sagatavo un atjaunina sarakstus, kuros ir šāda informācija:

a)

par VI-1 dokumentu izdošanu atbildīgo produkta izcelsmes valsts kompetento iestāžu nosaukums un adrese;

b)

izcelsmes valsts norīkoto struktūru vai struktūrvienību nosaukums un adrese vai – ja izcelsmes valstī tādu nav – ārpus produkta izcelsmes valsts esoša laboratorija, kas jau ir pilnvarota VI-1 dokumentos aizpildīt analīzes protokola daļu;

c)

to vīna ražotāju un pārstrādātāju nosaukums, adrese un oficiālais reģistrācijas numurs, kurus produkta izcelsmes valsts ir pilnvarojusi sagatavot VI-1 dokumentus;

d)

tādas vienas sazināšanās struktūras nosaukums un adrese, kura katrā trešā valstī ir norīkota administratīvās palīdzības pieprasījumu pieņemšanai un pārsūtīšanai un savas valsts pārstāvēšanai saziņā ar Komisiju un dalībvalstīm.

2.   Komisija publisko 50. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu nosaukumu un adresi, 50. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto un ar ražošanas potenciālu saistīto informāciju, 50. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās sazināšanās struktūras nosaukumu un adresi, 50. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās vīna vīnogu šķirnes un šā panta 1. punktā minētos sarakstus.

IX NODAĻA

GROZĪJUMI, ATCELŠANA, PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 555/2008

Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza šādi:

1)

svītro 1., 21., 22. un 23., 38.–54., 74., 83.–95.a un 98.–102. pantu;

2)

svītro IX–XIII un XVI–XXI pielikumu.

53. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 606/2009

Regulu (EK) Nr. 606/2009 groza šādi:

1)

svītro 12. un 13. pantu;

2)

iekļauj šādu 14.a un 14.b pantu:

“14.a pants

Spirta minimālā procentuālā satura noteikšana blakusproduktiem

1.   Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļas 1. punktu, dalībvalstis nosaka minimālo spirta procentuālo saturu, kādam jābūt no vīna atdalītajā blakusproduktā salīdzinājumā ar spirta procentuālo saturu saražotajā vīnā. Šo minimālo procentuālo saturu dalībvalstis drīkst koriģēt pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.   Ja atbilstošais procentuālais saturs, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 1. punktu, netiek sasniegts, attiecīgais operators piegādā paša saražotu vīnu tādā apjomā, kas ir pietiekams, lai minimālo procentuālo saturu sasniegtu.

3.   Lai noteiktu spirta saturu blakusproduktos salīdzinājumā ar spirta saturu saražotajā vīnā, pieņem, ka standarta dabiskā spirta tilpumkoncentrācija dažādajās vīnkopības zonās ir šāda:

a)

8,0 % A zonā;

b)

8,5 % B zonā;

c)

9,0 % C I zonā;

d)

9,5 % C II zonā;

e)

10,0 % C III zonā.

14.b pants

Blakusproduktu realizēšana

1.   Vīndarības procesa vai cita kompetentās iestādes uzraudzīta vīnogu pārstrādes procesa blakusproduktus ražotāji no šā procesa izņem, ievērojot nodošanas un reģistrācijas prasības, kas noteiktas attiecīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (*1) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (*2) 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā un 18. pantā.

2.   Izņemšanu veic nekavējoties un ne vēlāk kā tā vīna gada beigās, kurā blakusprodukti tikuši iegūti; ievēro piemērojamos Savienības vides tiesību aktus.

3.   Dalībvalstis drīkst nolemt, ka blakusprodukti no procesa nav jāizņem ražotājiem, kuri attiecīgajā vīna gadā savās telpās nav saražojuši vairāk par 50 hektolitriem vīna vai vīnogu misas.

4.   Ražotāji var izvēlēties vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu realizēšanas pienākumu izpildīt, daļu blakusproduktu vai tos visus nododot destilēšanai. Šādu blakusproduktu realizēšanas veidu apliecina dalībvalsts kompetentā iestāde.

5.   Dalībvalstis, pamatodamās uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka to teritorijā vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu pilnīga vai daļēja nodošana destilēšanai ir obligāta visiem vai dažiem ražotājiem.

(*1)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.)."

(*2)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem, un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).”"

54. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 607/2009

Regulas (EK) Nr. 607/2009 63. pantu svītro.

55. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Deleģēto regulu (ES) 2015/560.

56. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

(6)  Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.).

(8)  Komisijas 2014. gada 15. decembra Deleģētā regula (ES) 2015/560, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu (OV L 93, 9.4.2015., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem, un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 60. lpp.).

(10)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmums Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.).

(14)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.).

(15)  Komisijas 1992. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī (OV L 369, 18.12.1992., 17. lpp.).

(16)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(17)  Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ATBILSTĪBAS KRITĒRIJU, KAS MINĒTS REGULAS (ES) Nr. 1308/2013 64. PANTA 1. PUNKTA c) APAKŠPUNKTĀ, UN PAPILDU KRITĒRIJU, KAS MINĒTS ŠĪS REGULAS 4. PANTA 1. PUNKTĀ

A.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

no jauna apstādāmā platība ir paredzēta, lai ražotu vīnus ar konkrētu attiecīgā apgabala ACVN; vai –

2)

ja no jauna apstādāmā platība nav paredzēta, lai ražotu vīnus ar konkrētu ACVN, – pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)

vīnogas, kas izaudzētas šādās no jauna apstādītās platībās, neizmantot un netirgot, lai ražotu vīnus ar ACVN, ja šīs platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas minētajam nolūkam;

b)

neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīniem ar konkrētu ACVN.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.

B.   Šīs regulas 4. panta 1. punktā minētais papildu kritērijs

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 4. panta 1. punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

no jauna apstādāmā platība paredzēta, lai ražotu vīnus ar konkrētu attiecīgā apgabala AĢIN; vai –

2)

ja no jauna apstādāmā platība nav paredzēta, lai ražotu vīnus ar konkrētu AĢIN, – pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)

vīnogas, kas izaudzētas šādās no jauna apstādītās platībās, neizmantot un netirgot, lai ražotu vīnus ar AĢIN, ja šīs platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas minētajam nolūkam;

b)

neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīniem ar konkrētu AĢIN.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.


II PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRIORITĀRIEM KRITĒRIJIEM, KURI UZSKAITĪTI REGULAS (ES) Nr. 1308/2013 64. PANTA 2. PUNKTA a)–h) APAKŠPUNKTĀ, UN PAPILDU KRITĒRIJIEM, KAS MINĒTI ŠĪS REGULAS 4. PANTA 3. PUNKTĀ

A.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a) apakšpunktā

1.

Uzskata, ka juridiskās personas neatkarīgi no to juridiskās formas atbilst šim kritērijam, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

fiziska persona, kas vīnogulāju stādījumus ierīko pirmo reizi un kas veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītājs (“jauns lauksaimnieks”), īsteno faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli tādu lēmumu ziņā, kuri attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja vairākas fiziskas personas, tostarp viena vai vairākas personas, kas nav gados jauni lauksaimnieki, piedalās juridiskās personas kapitālā vai pārvaldībā, gados jaunais lauksaimnieks spēj īstenot šādu faktisku un ilgtermiņa kontroli vai nu viens pats, vai arī kopā ar citām personām, vai

b)

ja juridisko personu vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām kontrolē cita juridiskā persona, a) apakšpunktā minētos nosacījumus piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

Nosacījumus, kas paredzēti a) un b) apakšpunktā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu neatkarīgi no tiesiskā statusa, kas šādai grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem.

2.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu iekļaut papildu nosacījumu, ka prasītājs ir fiziska persona, kuras vecums pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus (“gados jaunais ražotājs”).

Juridiskās personas, kas minētas 1) punktā, tiek uzskatītas par atbilstīgām papildu nosacījumam, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, ja tās fiziskās personas vecums, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus.

Nosacījumus, kas paredzēti šā punkta otrajā daļā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu, kas minēta 1. punkta otrajā daļā.

3.

Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji apņemas piecu gadu laikposmā neizīrēt vai nepārdot no jauna apstādīto platību(-as) citai fiziskai vai juridiskai personai.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona vai fizisku personu grupa, dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs piecu gadu laikā nenodotu faktisku un ilgstošu lauku saimniecības kontroli tādu lēmumu ziņā, kas attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku, citai personai (personām), izņemot ja minētā persona (personas) izpilda 1. un 2. punkta nosacījumus, kas tika piemēroti atļauju piešķiršanas laikā.

B.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

pieteikuma iesniedzējs apņemas, ka no jauna apstādāmajā platībā vai visā lauku saimniecībā vismaz piecus līdz septiņus gadus ievēros bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (1) un attiecīgos gadījumos Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2). Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīnkopis un pirmajā daļā minētos noteikumus par bioloģisko ražošanu vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

2)

pieteikuma iesniedzējs apņemas ievērot kādu no turpmāk nosauktajām vadlīnijām vai sertifikācijas shēmām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, vismaz piecus līdz septiņus gadus ilgā laikposmā, kas jebkurā gadījumā nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri:

a)

kultūraugiem vai konkrētai nozarei specifiskas integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes, kas ir piemērotas vīnkopībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (3) 14. panta 5. punktu, ja šādas pamatnostādnes pastāv;

b)

valsts sertifikācijas shēmas integrētai ražošanai, kas ir piemērotas vīnkopībai;

c)

valsts vai reģionāla līmeņa vides sertifikācijas shēmas, kuras apliecina atbilstību vides tiesību aktiem saistībā ar augsnes un/vai ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un/vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un kuras attiecas uz vīnkopību.

Sertifikācijas shēmas, kas minētas b) un c) apakšpunktā, apliecina, ka lauksaimnieks savā saimniecībā ievēro praksi, kas atbilst valsts noteikumiem par integrētu ražošanu vai c) apakšpunktā minētajiem mērķiem. Šo sertificēšanu veic sertifikācijas struktūras, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (4) II nodaļu un atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem “Atbilstības novērtēšana – Prasības struktūrām, kas veic produktu, procesu un pakalpojumu sertifikāciju” vai “Atbilstības novērtēšana – Prasības struktūrām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju”.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīnkopis un pirmajā daļā minētās vadlīnijas vai sertifikācijas shēmas vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

3)

ja dalībvalstu lauku attīstības programmā(-ās) ietilpst īpašs “agrovides un klimata” darbības veids(-i), kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (5) 28. pantā, kuru var piemērot platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem saistībā ar konkrētu platību, kura norādīta pieteikumā, un ar nosacījumu, ka ir pieejams pietiekams finansējums, pieteikuma iesniedzējs ir atbilstīgs un uzņemas piemērot šāda veida darbības no jauna apstādāmajai platībai un izpildīt saistības, kas ietvertas attiecīgajā lauku attīstības programmā(-as) attiecībā uz šo īpašo “agrovides un klimata” darbības veidu;

4)

šajā pieteikumā norādītais īpašais zemes gabals atrodas uz nogāzēm, kur izveidotas terases.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kas šiem nosacījumiem neatbilst. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

C.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts ikviens no šādiem nosacījumiem:

1)

konkrētais zemes gabals, kas norādīts pieteikumā, ir nonācis pieteikuma iesniedzēja rīcībā pēc apmaiņas ar citu zemes gabalu, kas apstādīts ar vīnogulājiem saistībā ar zemes apvienošanas projektu;

2)

zemes gabals, kas norādīts pieteikumā, nav apstādīts ar vīnogulājiem vai ir apstādīts ar vīnogulājiem tā, ka aizņem mazāku laukumu nekā platība, kas zudusi šāda zemes konsolidācijas projekta īstenošanas rezultātā;

3)

kopējā platība, par kuru ir pieprasīta atļauja, nepārsniedz starpību, ja tāda ir, starp platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem iepriekš piederošajā zemes gabalā, un to, kas norādīta pieteikumā.

D.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja konkrētais zemes gabals, kas norādīts pieteikumā, atrodas kādā no šādu veidu apgabaliem:

1)

sausuma skarti apgabali, kuros gada nokrišņu daudzuma un gada potenciālās evapotranspirācijas attiecība ir mazāka par 0,5;

2)

apgabali, kuros augu sakņošanās dziļums ir seklāks par 30 cm;

3)

apgabali, kuros ir nelabvēlīga augsnes struktūra un akmeņainība saskaņā ar definīciju un robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III pielikumā;

4)

apgabali uz stāvām nogāzēm, kuru slīpums ir vismaz 15 %;

5)

apgabali, kas atrodas kalnu apvidos, kuru augstums virs jūras līmeņa ir vismaz 500 m, izņemot plakankalnes;

6)

apgabali, kuri atrodas tālākajos Eiropas Savienības reģionos, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 (6), vai mazās salās, kurās kopējā zemes platība nepārsniedz 250 km2 un kurām raksturīgi strukturāli vai sociāli ekonomiski ierobežojumi.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kurās nav dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gadam var pieņemt lēmumu izslēgt vienu vai vairākus pirmajā daļā minētos apgabalus no atbilstības šim prioritārajam kritērijam, ja tām nav iespējams faktiski novērtēt šādu atbilstību.

E.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja attiecīgā projekta ekonomiskā ilgtspēja ir noteikta, pamatojoties uz vienu vai vairākām šādām lauksaimniecības ieguldījumu projektu standarta finanšu analīzes metodēm:

1)

neto pašreizējā vērtība (NPV);

2)

iekšējā peļņas norma (IRR);

3)

ieguvumu un izmaksu attiecība (BCR);

4)

atmaksāšanās laiks (PP);

5)

papildu neto ieguvums (INB).

Metodi piemēro tādā veidā, kas ir pielāgots pieteikuma iesniedzēja veidam.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

F.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja konkurētspējas pieaugšanas potenciāls ir noteikts, pamatojoties uz kādu no šiem apsvērumiem:

1)

platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var dot apjomradītus ietaupījumus, jo ievērojami samazinās vienības izmaksas, kas specifiskas no jauna iestādītajai platībai salīdzinājumā ar vidējo rādītāju jau esošajos lauku saimniecības vīna dārzos vai vidējo situāciju reģionā;

2)

platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var radīt labāku pielāgojumu tirgus pieprasījumam par produkciju panākto cenu pieauguma dēļ vai produkcijas noieta palielinājuma dēļ salīdzinājumā ar jau esošajiem lauku saimniecības vīna dārziem vai vidējo situāciju reģionā;

3)

platības, kas nozares jaunienācējam apstādāmas no jauna, ir tādas, kurās var izmantot lauksaimnieciskās ražošanas modeli, kas ir ienesīgāks nekā vidējais rādītājs reģionā.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt 1), 2) un 3) punktā uzskaitītos apsvērumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

G.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja apstādāmais zemes gabals(-i) atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kur ražo produktu ar jau esošu ACVN vai AĢIN, ja audzējamās vīnogas ir paredzētas vīniem ar ACVN vai AĢIN un ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1)

apstādāmajā zemesgabalā ir labākas augsnes un klimatiskās īpašības salīdzinājumā ar vidējo rādītāju citos zemesgabalos, kuros ir vīna dārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām tajā pašā reģionā;

2)

stādāmā vīnogulāja šķirne vai attiecīgais klons ir labāk pielāgots apstādāmā zemes gabala specifiskajām augsnes un klimatiskajām īpašībām salīdzinājumā ar zemes gabaliem, kuros ir vīna dārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām, kam ir līdzīgas augsnes un klimatiskās īpašības un kas atrodas tajā pašā reģionā, bet kas ierīkoti ar citu šķirņu vīnogulājiem vai citiem tās pašas šķirnes kloniem;

3)

stādāmā vīnogulāja šķirne vai attiecīgais klons palīdz uzlabot vīnogulāju šķirņu vai pastāvošo šķirņu vai klonu daudzveidību vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabala, kurā ražo produktu ar ACVN vai AĢIN;

4)

izmantojamā vīnogulāju audzēšanas sistēma vai ierīkojamā vīna dārza struktūra no jauna apstādāmajā platībā ir tāda, ka var dot labākas kvalitātes vīnogas salīdzinājumā ar audzēšanas sistēmām un/vai struktūrām, kuru izmantošana ir dominējoša vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā ražo produktu ar ACVN vai AĢIN.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt 1)–4) punktā uzskaitītos nosacījumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

Dalībvalstis šo prioritāro kritēriju var piemērot attiecībā uz pieteikumiem par jaunu stādījumu platībā, kas ir iezīmēta tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota aizsardzības pieteikumam par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, uz kuru attiecas pašreizēja iepriekšējā valsts procedūra vai kura ir Komisijas pārbaudes periodā. Tādā gadījumā 1)–4) punktā izklāstītos nosacījumus piemēro mutatis mutandis.

H.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzēja saimniecības lielums pieteikuma iesniegšanas brīdī atbilst robežlielumiem, kas jānosaka dalībvalstīm valsts vai reģionālā līmenī, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šos robežlielumus nosaka šādus:

1)

mazajām saimniecībām – ne mazāk kā 0,5 hektāri;

2)

vidēji lielajām saimniecībām – ne vairāk kā 50 hektāru.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)

pēc jaunās stādīšanas pieteikuma iesniedzēja saimniecība kļūs lielāka;

2)

pieteikuma iesniedzējam pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kas negūst labumu no izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 4. punktā.

I.   Šīs regulas 4. panta 3. punktā minētie papildu kritēriji

I.    “Ražotāja iepriekšējā rīcība”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 4. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējam nav vīnogulāju, kas iestādīti bez atļaujas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantā, vai bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)

neviena atļauja, kas pieteikuma iesniedzējam iepriekš piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantu, nav beigusies sakarā ar neizmantošanu;

2)

pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis visas saistības, kas minētas I pielikuma A un B iedaļā, šā pielikuma A, B un D–G iedaļā un šīs iedaļas II punktā;

3)

pieteikuma iesniedzējam nav platības, kas apstādītas ar vīnogulājiem, kuri vismaz astoņus gadus vairs netiek izmantoti ražas iegūšanai.

II.    “Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 4. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona neatkarīgi no juridiskās formas un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)

pieteikuma iesniedzējs ir bezpeļņas organizācija, kuras darbībai ir vienīgi sociāls mērķis;

2)

pieteikuma iesniedzējs izmanto konfiscēto zemi tikai sociāliem mērķiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (7) 10. pantu.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji, kas atbilst šim kritērijam, apņemtos dalībvalsts nosakāmā laikposmā neiznomāt vai nepārdot no jauna apstādīto platību citai fiziskai vai juridiskai personai. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.


(1)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405//2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).


III PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS IEKĻAUJAMS UN ATJAUNINĀMS VĪNA DĀRZU REĢISTRĀ, UN AR ŠO INFORMĀCIJU SAISTĪTĀS SPECIFIKĀCIJAS, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ

1.   VĪNKOPJA DOKUMENTĀCIJA

1.1.   Identifikācija un atrašanās vieta

1.

Vīnkopja identifikācija (savietojama ar vienoto sistēmu katra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 68. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētā atbalsta saņēmēja identitātes reģistrēšanai un ar reģistriem vai informāciju, kas ir dalībvalsts rīcībā).

2.

Visu to vīna dārzu nogabalu saraksts un atrašanās vieta, kas nav uzskatāmi par tādiem, kuros ietilpst tikai pamestas vīnkopības platības (identifikācija savietojama ar lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 70. panta 1. punktā).

1.2.   Vīna dārza nogabalā ar vīnogulājiem apstādītās platības īpašības

Vīnkopja dokumentācijā šo informāciju, kas saistīta ar katru vīna dārza nogabalu, uzrāda atsevišķi. Ja to pieļauj vīna dārzu nogabalu viendabīgums, var iesniegt informāciju arī par vairāku blakus esošo zemes gabalu kopumu vai blakus esošā zemes gabala daļu(-ām), ja vien tiek nodrošināta katra atsevišķā zemes gabala identifikācija.

1.

Vīna dārza nogabala identifikācija: Vīna dārza nogabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm, zemesgrāmatas aktiem vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmanto elektroniskas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, ietverot tajās ortofotografēšanu no gaisa vai kosmosa, ar vienotu standartu, kas garantē precizitāti, kura ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā 1:5 000 (vai 1:10 000, ja tās iegūtas, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem, kas noslēgti pirms 2012. gada novembra), vienlaikus ņemot vērā zemes gabala kontūras un stāvokli. To nosaka saskaņā ar pastāvošajiem Savienības standartiem.

2.

Vīna dārza nogabala platība

Ja vīnogulāji tiek audzēti kopā ar citām kultūrām:

a)

attiecīgā zemes gabala kopējā platība;

b)

ar vīnogulājiem apstādīta platība tīrās ražas izteiksmē (pārveidošanai būtu jāizmanto atbilstoši koeficienti, ko nosaka dalībvalsts).

3.

Vīna dārza nogabala platība vai, ja nepieciešams, platība tīrās ražas izteiksmē ar šādu sadalījumu attiecībā uz vīnogulājiem apstādītu platību (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un minētās regulas IV pielikuma I daļā, kas piemērošanas gadījumā ir pamats, uz kura tiek aprēķināts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā minētais 1 %):

a)

ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā ir tiesības ražot vīnu ar ACVN;

b)

ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā ir tiesības ražot vīnu ar AĢIN:

kurā ir tiesības ražot arī vīnu ar ACVN un vīnu bez ACVN/AĢIN,

kurā ir tiesības ražot vienīgi vīnu ar AĢIN un vīnu bez ACVN/AĢIN;

c)

ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā ir tiesības ražot vienīgi vīnu bez ACVN/AĢIN, bet kura atrodas ar ACVN/AĢIN apzīmēta vīna ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā;

d)

ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā ir tiesības ražot vienīgi vīnu bez ACVN/AĢIN un kura atrodas ārpus ģeogrāfiskā apgabala, kurā ražo vīnu ar ACVN/AĢIN;

e)

ar vīnogulājiem apstādīta platība citādai izmantošanai.

4.

Vīna vīnogu šķirnes, attiecīgās aplēstās platības un proporcijas attiecīgajā vīna dārza nogabalā, kā arī vīnogu krāsa (dati atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1337/2011 (1)).

5.

Stādīšanas gads vai, ja tas nav zināms, aptuvenais vīna dārza nogabala vecums (dati atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1337/2011).

6.

Ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā veikta pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. pantu (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 IV pielikuma IV, V un VI daļas tabulās).

7.

Ar vīnogulājiem apstādīta platība, kurā veikta ražas novākšana zaļgatavībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. pantu (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 IV pielikuma IV, V un VI daļas tabulās).

Datos, kas minēti 6. un 7. punktā, jāiekļauj arī visas pārstrukturētās vai pārveidotās platības vai platības, kurās ražu novāc zaļgatavībā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 IV vai IVa pielikumā un VI pielikumā) (2).

Ja visas vīnogulājiem apstādītās platības, kas iekļautas vīnkopja dokumentācijā, tiek pamestas vai atvēlētas citādai izmantošanai, kas nav saistīta ar vīnkopību, dokumentācija no vīna dārza reģistra būtu jāsvītro vai jāziņo par tiem, bet attiecīgās platības jāatskaita no tām, kas minētas šā pielikuma 1.2. punktā.

1.3.   Deklarācijas

Ražas deklarācija (dati atbilstoši 33. pantā minētajām ražas deklarācijām).

2.   RAŽOŠANAS DOKUMENTĀCIJA

2.1.   Identifikācija

Tādas fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupas identifikācija, kam jāiesniedz ražošanas deklarācija saskaņā ar 31. pantu.

2.2.   Deklarācijas

a)

Ražas deklarācija (informācija saderīga ar 31. pantā minētajām ražas deklarācijām).

b)

Krājumu deklarācija (informācija saderīga ar 32. pantā minētajām krājumu deklarācijām).


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).

(2)  Komisijas 2016. gada 15. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/1150, kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē (OV L 190, 15.7.2016., 23. lpp.).


IV PIELIKUMS

VĪNA DĀRZU REĢISTRĀ IEKĻAUJAMĀS PAPILDU INFORMĀCIJAS MINIMUMS UN AR ŠO INFORMĀCIJU SAISTĪTĀS SPECIFIKĀCIJAS, KĀ MINĒTS 7. PANTA 1. PUNKTĀ

1.   VĪNKOPJA DOKUMENTĀCIJA

1.1.   Identifikācija un atrašanās vieta

1.

Pieprasītās atļaujas, kas piešķirtas, bet vēl nav izmantotas attiecīgai apstādīšanai, un attiecīgā konkrētā platība (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā un IV pielikuma IV daļas tabulās).

2.

Piederošās stādīšanas tiesības (pa veidiem), līdz termiņam, kad tās pārveidojamas par atļaujām saskaņā ar to, kā lemj dalībvalstis (informācija saderīga ar paziņojumu, kas jāsniedz līdz 2016. gada 1. martam, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/561 (1) 11. pantā un minētās regulas VII pielikuma A tabulā).

1.2.   Vīna dārzu nogabalos ar vīnogulājiem apstādītās platības īpašības

Vīnkopja dokumentācijā šo informāciju, kas saistīta ar katru vīna dārza nogabalu, uzrāda atsevišķi. Ja to pieļauj vīna dārzu nogabalu viendabīgums, var iesniegt informāciju arī par vairāku blakus esošo zemes gabalu kopumu vai blakus esošā zemes gabala(-u) daļu(-ām), ja vien tiek nodrošināta katra atsevišķā zemes gabala identifikācija.

1.

Platība, uz kuru attiecas šādi atbrīvojumi no vīnogulāju stādīšanas atļauju shēmas:

a)

platības, kas apstādītas vai atkārtoti apstādītas eksperimentāliem nolūkiem (ieskaitot ar vīna vīnogu šķirnēm apstādītas platības, kas nav klasificētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. pantu);

b)

platības, kas apstādītas vai atkārtoti apstādītas potzaru audzētavu vajadzībām.

2.

Platība, kas bez atļaujas apstādīta ar vīnogulājiem pēc 2015. gada 31. decembra, un platības, kurās izarti bez atļaujas iestādīti vīnogulāji (informācija saderīga ar paziņojumu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 33. pantā 1. punkta e) apakšpunktā un minētās regulas IV pielikuma III daļā).

3.

Platība, kas bez stādīšanas tiesībām apstādīta ar vīnogulājiem pirms 2016. gada 1. janvāra, un platības, kurās izarti nelikumīgi iestādīti vīnogulāji (informācija saderīga ar paziņojumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 555/2008 58. pantā 2. punktā un minētās regulas XIII pielikuma 3. un 7. tabulā).


(1)  Komisijas 2015. gada 7. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2015/561, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu (OV L 93, 9.4.2015., 12. lpp.).


V PIELIKUMS

PAVADDOKUMENTI

A.   PRASĪBAS PAVADDOKUMENTA IZMANTOŠANAI

Informāciju, kas minēta 10. panta 2. punktā, iesniedz kā datu elementus, kas iekļauti še turpmāk dotās tabulas 1. ailē.

Dokumentiem, kas minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) un iii) punktā, šie datu elementi ir apzīmēti ar numuriem un burtiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 684/2009 I pielikuma tabulu A un B ailē (turpmāk dotās tabulas 2. ailē).

Dokumentiem, kas minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā, šie datu elementi ir apzīmēti ar numuriem un burtiem, kas norādīti Regulā (EEK) Nr. 3649/92 (turpmāk dotās tabulas 3. ailē).

Datu elementu kārtību un izkārtojumu nosaka dalībvalstis, pamatojoties uz šā pielikuma B iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

1

2

3

Atsauces numurs: katrs sūtījums jāapzīmē ar atsauces numuru, kas dod iespēju to identificēt nosūtītāja uzskaites sistēmā. Atkarībā no konkrētā gadījuma šis numurs ir ARC kods, MVV kods vai vienkāršotā pavaddokumenta atsauces numurs, kas piešķirts administratīvajam vai tirdzniecības pavaddokumentam.

Nr. 1.d

Nr. 2

Nosūtītājs: pilns nosaukums un adrese, arī pasta indekss un apstiprinātā noliktavas turētāja vai reģistrētā nosūtītāja akcīzes nodokļa datu apmaiņas sistēmas (SEED) akcīzes numurs, ja vajadzīgs.

Nr. 2

Nr. 1

Nosūtīšanas vieta: faktiskā nosūtīšanas vieta, ja preces nenosūta no norādītās nosūtītāja adreses.

Nr. 3

Nr. 1

Saņēmējs: pilns nosaukums un adrese, arī pasta indekss un, ja vajadzīgs, apstiprinātā noliktavas turētāja vai reģistrētā nosūtītāja SEED akcīzes numurs.

Nr. 5

Nr. 4

Piegādes vieta: faktiskā piegādes vieta, ja preces nepiegādā norādītajā saņēmēja adresē.

Nr. 7

Nr. 7

Nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes: tās kompetentās iestādes nosaukums un adrese, kuras pienākums ir piegādes vietā pārbaudīt, kā sagatavots pavaddokuments. Tas nepieciešams vienīgi gadījumos, kad sūtījums ir adresēts citai dalībvalstij vai tiek eksportēts ārpus Savienības.

Nr. 10

A aile

Pārvadātājs: tās personas nosaukums un adrese, kura atbildīga par pirmā pārvadājuma organizēšanu (ja tā nav tā pati, kas nosūtītājs).

Nr. 15

Nr. 5

Citas norādes par pārvadājumu: transportlīdzekļa veids (kravas automobilis, autofurgons, autocisterna, vieglais automobilis, vagons, cisternvagons, gaisa kuģis, kuģis); reģistrācijas numurs vai – kuģiem – vārds (fakultatīvas ziņas). Ja transportlīdzeklis mainās, par produktu atbildīgais pārvadātājs dokumenta otrajā pusē norāda: – nosūtīšanas datumu, – transportlīdzekļa veidu un reģistrācijas numuru automobiļiem un vārdu kuģiem, – savu uzvārdu, vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kā arī pasta adresi, tostarp pasta indeksu. Ja piegādes vieta mainās, faktisko piegādes vietu.

Nr. 16

Nr. 5

KN kods

Nr. 17.c

Nr. 9

Produkta apraksts: saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, kā arī spēkā esošajām valsts prasībām, jo īpaši obligātās norādes.

Nr. 17.p

Nr. 8

Preču taras apraksts: taras identifikācijas numuri un tās vienību skaits, iekšējās taras vienību skaits. Dokumentiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā, – aprakstu var turpināt atsevišķā lapā, ko pievieno katram eksemplāram. Šim nolūkam var izmantot taras sarakstu.

Nr. 17.1

Nr. 8

Transportēšanai neiepildītā veidā: – vīniem – faktisko spirta saturu, – neraudzētiem produktiem – refrakcijas koeficientu vai tilpummasu, – produktiem raudzēšanas procesā – kopējo spirta saturu, – vīniem, kuru atlieku cukuru saturs pārsniedz četrus gramus uz litru, papildus faktiskajam spirta saturam norāda kopējo spirta saturu.

Nr. 17.g un 17.o

Nr. 8

Neobligātas norādes attiecībā uz transportēšanu neiepildītā veidā: Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–9. punktā, 15. un 16. punktā minēto vīnu transportēšanai neiepildītā veidā produkta aprakstā iekļauj minētās regulas 120. pantā norādītos fakultatīvos datus, ja tie ir norādīti marķējumā vai ja tos ir paredzēts norādīt marķējumā.

Nr. 17.p

Nr. 8

Daudzums: – attiecībā uz produktiem neiepildītā veidā – kopējais neto daudzums, – attiecībā uz tarā iepildītiem produktiem – izmantoto taras vienību skaits.

Nr. 17.d/f un Nr. 17.l

Nr. 8

Sertifikācija: ACVN sertifikācija, AĢIN sertifikācija vai ražas gada sertifikācija, vai vīna vīnogu šķirnes(-ņu) sertifikācija: sk. 11. un 12. pantu.

Nr. 17.l

Nr. 14

Vīnkopības produktu kategorija

Nr. 17.2.a

Nr. 8

Vīnkopības zonas kods

Nr. 17.2.b

Nr. 8

Ar vīnu veikto darbību kods

Nr. 17.2.1.a

Nr. 8

Eksporta kontroles sertifikāts (ja vajadzīgs)

Nr. 18

A

Nosūtīšanas datums un, ja tā noteikušas dalībvalstis, kuru teritorijā sākas pārvadāšanas operācija, izbraukšanas laiks.

Nr. 18

Nr. 15

Dokumentiem, kas nav minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā, – nosūtīšanas vietas kompetentās struktūras apstiprinājums (ja vajadzīgs).

Nr. 18

Nr. 15

B.   NORĀDĪJUMI PAVADDOKUMENTU SAGATAVOŠANAI UN LIETOŠANAI

1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.

Ja uz dokumentiem, kas minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā, ir Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minētās datorizētās sistēmas piešķirts ARC kods vai 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā minētās un nosūtīšanas dalībvalsts izveidotās informācijas sistēmas piešķirtais MVV kods, izmantotajā sistēmā patur A iedaļā minēto informāciju.

1.2.

10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta otrajā ievilkumā minēto dokumentu galvenē iekļauj Savienības logotipu, norādi “Eiropas Savienība”, nosūtīšanas dalībvalsts nosaukumu un zīmi vai logotipu, kas identificē nosūtīšanas dalībvalsti.

Dokumentos, kas minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā un ii) punktā un a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā, var iekļaut šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.

1.3.

10. panta 1. punktā minētos dokumentus aizpilda ar salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem. Dokumentā nedrīkst būt neviena dzēsta vai labota vārda.

Uz visām dokumenta prasītajām kopijām atzīmē “kopija” vai atveido līdzvērtīgu marķējumu.

1.4.

Vienotu dokumentu var aizpildīt, lai pārvadātu vienu sūtījumu no viena un tā paša nosūtītāja vienam un tam pašam saņēmējam attiecībā uz:

a)

vairākām tās pašas kategorijas produkta partijām; vai

b)

vairākām dažādu kategoriju produktu partijām, ja šie produkti ir iepildīti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 60 litru un kura ir aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci.

1.5.

Gadījumā, kas norādīts 17. panta 1. punktā, vai arī ja sūtījuma pavaddokumentu aizpilda kompetentā iestāde, dokuments ir derīgs tikai tad, ja pārvadājums sākas ne vēlāk kā piektajā darbdienā, kas seko – atkarībā no gadījuma – pēc apstiprinājuma dienas vai pēc dokumenta aizpildes dienas.

1.6.

Ja produktus pārvadā tā paša pārvadājuma taras atsevišķos nodalījumos vai arī pārvadājuma laikā tie sajaucas, dokumentu aizpilda par katru produktu daļu neatkarīgi no tā, vai tos pārvadā atsevišķi vai kā maisījumu. Šādos dokumentos saskaņā ar katras dalībvalsts pieņemtajiem noteikumiem norāda šāda sajaukta produkta izmantojumu.

Dalībvalstis tomēr var dot atļauju nosūtītājiem vai personām, kurām piešķirtas pilnvaras, aizpildīt vienotu dokumentu visam sajaukšanas rezultātā iegūtajam produktam. Šādos gadījumos kompetentā iestāde dod attiecīgus norādījumus par to, kā sniedzami pierādījumi par dažādo kravu kategoriju, izcelsmi un apjomu.

2.   Īpašie noteikumi

2.1.   Norādes par produkta aprakstu

a)

Produkta veids

Norādīt produkta kategoriju, lietojot Savienības noteikumiem atbilstīgu norādi, kura dod produkta visprecīzāko raksturojumu, piemēram: vīns ar ACVN vai AĢIN/vīns bez ACVN vai AĢIN/vienas vīnogu šķirnes vīns bez ACVN vai AĢIN/vīnogu misa vīnam ar ACVN vai AĢIN/augstas kvalitātes vīns bez ACVN/AĢIN.

b)

Transportēšana neiepildītā veidā

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1.–9. punktā, 15. un 16. punktā minēto neiepildīto produktu transportēšanai produkta aprakstā iekļauj minētās regulas 120. pantā norādītos fakultatīvos datus, ja tie ir norādīti marķējumā vai ja tos ir paredzēts norādīt marķējumā.

c)

Spirta saturs un blīvums

Neiepildītu produktu pārvadājumiem vai pārvadājumiem nemarķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 60 litru:

i)

vīna faktisko spirta koncentrāciju, izņemot rūgstošiem jaunvīniem, vai rūgstoša jaunvīna un daļēji raudzētas vīnogu misas spirta kopējo koncentrāciju izsaka tilpumprocentos un tilpumprocentu desmitdaļās;

ii)

vīnogu misas refrakcijas indeksu [gaismas laušanas koeficientu] iegūst ar Savienībā atzītu mērīšanas paņēmienu. Tas jāizsaka ar potenciālo spirta koncentrāciju tilpumprocentos. To var aizstāt ar blīvumu, kas izteikts gramos uz cm3;

iii)

tādas svaigu vīnogu misas blīvumu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu, jāizsaka gramos uz cm3, bet šā produkta faktisko spirta koncentrāciju jāizsaka tilpumprocentos un tilpumprocentu desmitdaļās;

iv)

koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas un koncentrētas vīnogu sulas cukura saturs jāizsaka kā kopējais cukuru saturs gramos vienā litrā un vienā kilogramā;

v)

var norādīt arī vīnogu čagu un vīna nogulšņu faktisko spirta koncentrāciju (nav obligāti), ko izsaka tīrā spirta litros uz 100 kg.

Šo informāciju sniedz, izmantojot Savienībā atzītas atbilstību tabulas, kas ietvertas analīzes paņēmienu noteikumos.

d)

Pielaides

Neskarot Savienības noteikumus, kas nosaka ierobežojumus atsevišķiem vīna produktiem, ir atļautas šādas pielaides:

i)

attiecībā uz kopējo vai faktisko spirta koncentrāciju pielaide ir ± 0,2 tilp. %;

ii)

attiecībā uz blīvumu – pielaide ir sešas vienības vairāk vai mazāk līdz četrām zīmēm aiz komata (± 0,0006);

iii)

attiecībā uz cukuru saturu pielaide ir ± 3 %.

e)

Citi norādījumi par neiepildītu produktu pārvadājumiem

i)

Vīnkopības zona

Vīnkopības zonu, kurā ir pārvadājamā produkta izcelsmes vieta, norāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma I papildinājumu, izmantojot šādus saīsinājumus: A, B, C I, C II, C III(a) un C III(b).

ii)

Veiktās darbības

Darbības, kas veiktas ar pārvadājamiem produktiem, norāda, lietojot iekavās šādus ciparus:

0

ar produktu nav veikta neviena no šādām darbībām;

1

produkts ir bagātināts;

2

produkts ir paskābināts;

3

produkta skābes saturs ir samazināts;

4

produkts ir saldināts;

5

produkts ir stiprināts destilācijai;

6

produktam ir pievienots tāds produkts, kura izcelsme nav aprakstā norādītajā ģeogrāfiskajā vienībā;

7

produktam ir pievienots tāds produkts, kas iegūts no aprakstā nenorādītas šķirnes vīnogām;

8

produktam ir pievienots tāds produkts, kas ievākts gadā, kurš nav aprakstā norādītais gads;

9

produkta ražošanas procesā ir izmantota ozola šķelda;

10

produkta ražošanas procesā ir eksperimentāli izmantota jauna vīndarības prakse;

11

produkta spirta saturs ir koriģēts;

12

citas darbības (precizēt). Piemēri:

a)

attiecībā uz vīnu, kura izcelsme ir B zonā un kurš ir bagātināts, norādīt B(5);

b)

attiecībā uz vīnogu misu, kuras izcelsme ir CIII(b) platībā un kura ir paskābināta, norādīt CIII(b)(2).

Norādes par vīnkopības platību un veiktajām darbībām jādod papildus tām, kas attiecas uz produkta aprakstu, un tajā pašā vietā.

2.2.   Norādes attiecībā uz neto daudzumu

a)

Vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, rektificētai koncentrētai vīnogu misai, koncentrētai vīnogu sulai, vīnogu čagām un vīna nogulsnēm tonnās vai kilogramos jāizsaka ar simbolu “t” vai “kg”.

b)

Citiem produktiem hektolitros vai litros jāizsaka ar simbolu “l” vai “hl”.

Kopējā neto daudzuma 1,5 % pielaidi var atļaut, ja norāda tādu produktu daudzumu, kurus pārvadā neiepildītus.

C.   ĪPAŠAIS ZĪMOGS, KAS MINĒTS 10. PANTA 3. PUNKTA PIRMĀS DAĻAS b) APAKŠPUNKTA i) PUNKTĀ

Image

Image

1.

Dalībvalsts apzīmējums

2.

Kompetentā reģionālā vai vietējā iestāde

3.

Autentificēšana

D.   13. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS NORĀDES

Angļu valodā

:

Exported: Export declaration No … of [date]

Bulgāru valodā

:

Изнесено: Декларация за износ Nr. … от [дата]

Čehu valodā

:

Vyvezeno: Vývozní prohlášení č. … ze dne [datum]

Dāņu valodā

:

Udførsel: Udførselsangivelse-nr.: … af [dato]

Franču valodā

:

Exporté: Déclaration d'exportation no … du [date]

Grieķu valodā

:

Εξαχθέν: Δήλωση εξαγωγής αριθ. … της [ημερομηνία]

Holandiešu valodā

:

Uitgevoerd: Uitvoeraangifte nr. … van [datum]

Horvātu valodā

:

Izvezeno: Izvozna deklaracija br. ….[datum]

Igauņu valodā

:

Eksporditud: Ekspordideklaratsiooni nr …, … [kuupäev]

Itāļu valodā

:

Esportato: Dichiarazione di esportazione n. … del [data]

Latviešu valodā

:

Eksportēts: [datums] Eksporta deklarācija Nr. …

Lietuviešu valodā

:

Eksportuota: Eksporto deklaracija Nr. …, [data]

Maltiešu valodā

:

Esportat: Dikjarazzjoni tal-esportazzjoni nru … ta' [data]

Poļu valodā

:

Wywieziono: Zgłoszenie eksportowe nr … z dnia [data]

Portugāļu valodā

:

Exportado: Declaração de exportação n.o … de [data]

Rumāņu valodā

:

Exportat: Declarație de export nr. … din [data]

Slovāku valodā

:

Vyvezené: Vývozné vyhlásenie č. … zo dňa [dátum]

Slovēņu valodā

:

Izvoženo: Izvozna deklaracija št. … z dne [datum]

Somu valodā

:

Viety: Vienti-ilmoitus nro …, … [päiväys]

Spāņu valodā

:

Exportado: Declaración de exportación no … de [fecha]

Ungāru valodā

:

Exportálva: Exportnyilatkozat-sz.: …, [dátum]

Vācu valodā

:

Ausgeführt: Ausfuhranmeldung Nr. … vom [Datum]

Zviedru valodā

:

Exporterad: Export deklaration nr … av den [datum]


VI PIELIKUMS

VĪNA PRODUKTU IZCELSMES VAI PROVENIENCES UN VĪNA PRODUKTU ĪPAŠĪBU, RAŽAS GADA VAI VĪNA PRODUKTU RAŽOŠANĀ IZMANTOTĀS VĪNOGU ŠĶIRNES(-ŅU) UN SAVIENĪBAS VĪNU ACVN VAI AĢIN SERTIFIKĀCIJA

(11. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts)

I DAĻA

Attiecīgā informācija, kas minēta 11. panta 1. punktā un 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā

Informācija, kas ierakstāma pavaddokumenta 17.l ailē vai tirdzniecības dokumentā, ko izmanto saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktu vai šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā

Es, apakšā parakstījies(-usies), būdams atbildīgs par še uzskaitītajiem produktiem, ar šo apliecinu, ka tie ražoti un pildīti pudelēs [dalībvalstī vai Eiropas Savienībā] un ka:

1)

tie atbilst marķēšanas un noformēšanas prasībām attiecībā uz:

a)

aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) Nr. […, …], kas ierakstīta Savienības izveidotajā “E-Bacchus reģistrā” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 18. pantu;

b)

ražas gadu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. pantā paredzētajiem noteikumiem;

c)

vīna vīnogu šķirnēm (“vienšķirnes vīnu”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. un 120. pantā paredzētajiem noteikumiem;

2)

visi produkti atbilst noteikumiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem reglamentē tiešai lietošanai pārtikā paredzētu produktu ražošanu un nodošanu patēriņam;

3)

produkti ražoti, izmantojot apstiprinātas ražošanas metodes, un nav ražoti īpaši eksporta vajadzībām; un

4)

produkti ir autentiski un derīgi lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā.

Paraksts un datums

Ražotāja/pārstrādātāja vārds, uzvārds un ieņemamais amats

Kompetentās iestādes piešķirtā administratīvā atsauce

ARC kods” vai MVV kods”

II DAĻA

Īpašais eksporta sertifikāts, kas minēts 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā

A.   PARAUGS

VĪNA EKSPORTA SERTIFIKĀTS

Vīniem, ko eksportē no Eiropas Savienības uz …

Šis ir daudzfunkcionāls sertifikāts, kas sagatavots atbilstīgi Deleģētās regulas (ES) 2018/273 12. pantam un ko izmanto par

Izcelsmes sertifikātu, Sanitāro sertifikātu un Autentiskuma sertifikātu

Eiropas Savienība

Image

2.

Nosūtītājs:

2.a

Identifikācija:

A.

Eksportētājs:

Aa

Identifikācija:

3.

Nosūtīšanas vieta:

A1.

Telpas:

5.

Transportlīdzekļu identifikācija (veids):

6.

Atsauce:

B.

Importētājs:

Ba

Piegādes vieta:

17.p

Apraksts

17.df

Daudzums (litros)

Sīkāka informācija

17.l.

Sertifikācija:

Es, apakšā parakstījies(-usies), būdams atbildīgs par šiem eksportējamajiem produktiem, ar šo apliecinu šādu informāciju:

Še iepriekš uzskaitītie produkti ražoti un pildīti pudelēs Eiropas Savienībā/…

Visi produkti atbilst noteikumiem, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem reglamentē tiešai lietošanai pārtikā paredzētu produktu ražošanu un nodošanu patēriņam.

Šie produkti ražoti, izmantojot parastas un apstiprinātas ražošanas metodes, un nav ražoti īpaši eksporta vajadzībām, un

produkti ir autentiski un derīgi lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā.

Še iepriekš uzskaitītie produkti ražoti un pildīti pudelēs saskaņā ar ES noteikumiem attiecībā uz vīniem ar:

aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kas ierakstīta ES izveidotajā “reģistrā” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 18. pantu,

ražas gada norādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. pantā paredzētajiem noteikumiem,

norādi par vīna vīnogu šķirni(-ēm) (“vienšķirnes vīniem”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. un 120. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Papildu sertifikācija (pēc izvēles)

Dalībvalsts logotips

10.

Kontroles iestādes apstiprina, ka šajā sertifikātā aprakstīto vīna produktu nosūtītāju reģistrējis(-usi) …, un tas pieder pie …, ievērojot pienākumu, ka visi vīna produkti tiek reģistrēti un pakļauti kompetento iestāžu uzraudzībai un pārbaudēm.

18.

Paraksts

Datums:

18.a

Kompetento iestāžu piešķirtā unikālā administratīvā atsauce

Vārds, uzvārds un ieņemamais amats

Deleģētās regulas (ES) 2018/273 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) un iii) punkts

ARC/MVV

Nosūtītājs vai tā pārstāvis, kas apstiprina še iepriekš sniegtās ziņas

(Deleģētās regulas (ES) 2018/273 12. panta 2. punkts)

B.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ĪPAŠĀ EKSPORTA SERTIFIKĀTA IZMANTOŠANU

Informāciju, kas sniedzama 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sertifikātā, norāda kā datu elementus, kas iekļauti še turpmāk dotās tabulas 1. ailē.

Šie datu elementi ir apzīmēti ar numuriem un burtiem, kas norādīti še turpmāk dotās tabulas 2. ailē:

1

2

Nosūtītājs: pilns nosaukums un adrese, arī pasta indekss

Identifikācija: akcīzes datu apmaiņas sistēmas (SEED) akcīzes identifikācijas numurs) vai atsauce uz numuru sarakstā vai reģistrā, kas paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 8. panta 3. punktā

Nr. 2

Nosūtīšanas vieta: faktiskā nosūtīšanas vieta, ja preces nenosūta no nosūtītāja adreses

Nr. 3

Eksportētājs: pilns vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Nr. A

Telpas: faktiskā nosūtīšanas vieta, ja preces nenosūta no eksportētāja adreses

Nr. A1

Transportlīdzekļa veids: konteiners, kuģis, gaisa kuģis ….

Nr. 5

Atsauce: transportlīdzekļu nosaukums un identifikācija

Nr. 6

Importētājs: pilns vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese

Nr. B

Piegādes vieta: faktiskā piegādes vieta, ja preces nepiegādā importētāja adresē

Nr. Ba

Nosūtīšanas dalībvalsts logotips un nosaukums, tās kompetentās iestādes adrese un kontaktpunkts, kura atbild par nosūtītāja pārbaudi nosūtīšanas vietā

Īpašās fakultatīvās prasības: kontroles iestāžu apstiprinājums tam, ka “ieviesta iekšējā kvalitātes kontrole attiecībā uz produktu atbilstību”.

Nr. 10

Produkta apraksts: saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, kā arī spēkā esošajām valsts prasībām, jo īpaši obligātās norādes. Sīkākas apraksta ziņas var tikt sniegtas atsevišķos dokumentos, uz kuriem ir atsauce šajā ailē.

Nr. 17.p

Daudzums: – (attiecībā uz neiepildītiem produktiem) kopējais neto daudzums, – (attiecībā uz tarā iepildītiem produktiem) izmantoto taras vienību skaits

Nr. 17.d/f

Sertifikācija:

Izcelsmes vai proveniences sertifikācija un atbilstība noteikumiem, kas reglamentē tiešai lietošanai pārtikā paredzētu produktu ražošanu un nodošanu patēriņam saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un saskaņā ar parastām un apstiprinātām ražošanas metodēm (vīndarības metodes, tehnoloģiskās palīgvielas un piedevas).

ACVN vai AĢIN sertifikācija, ražas gada vai vīna vīnogu šķirnes(-ņu) sertifikācija saskaņā Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Papildu sertifikācija (pēc izvēles) – var pievienot nosūtītājs šādu fakultatīvu norāžu veidā:

Mans uzņēmums ir ieviesis kvalitātes nodrošināšanas sistēmu

Iepriekš minēto produktu ražošana un pārdošana ir atļauta ES saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem

Produktu paraugi ņemti nejaušas izlases kārtā un pārbaudīti oficiālās laboratorijās

Pamatojoties uz trešās personas veiktas analīzes rezultātiem, radioaktivitātes līmenis cēzija 134 un cēzija 137 izteiksmē šiem produktiem nepārsniedz [ir] … Bq/kg (skatīt dokumentāciju, pievienotos veiktās testēšanas protokolus)

Cita sertifikācija

Nr. 17.l

Paraksts, parakstītāja vārds un amats un parakstīšanas datums

Nr. 18

Atsauces numurs: katru sertifikātu jāapzīmē ar atsauces numuru, kas dod iespēju identificēt to nosūtītāja uzskaites sistēmā. Atkarībā no konkrētā gadījuma šis numurs ir ARC kods vai MVV kods, kas piešķirts administratīvajam vai tirdzniecības pavaddokumentam.

Nr. 18.a


VII PIELIKUMS

PRASĪBAS VI-1 DOKUMENTA UN VI-2 IZRAKSTA SAGATAVOŠANAI

I DAĻA

Regulas 22. pantā minētā VI-1 dokumenta paraugs

1.

Eksportētājs (vārds un uzvārds/nosaukums un adrese)

TREŠĀ VALSTS, KAS IZDEVUSI DOKUMENTU:

VI-1

Sērijas Nr.

DOKUMENTS VĪNA, VĪNOGU SULAS VAI VĪNOGU MISAS IMPORTĒŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

2.

Saņēmējs (vārds un uzvārds/nosaukums un adrese)

3.

Muitas zīmogs (tikai dienesta lietošanai ES)

4.

Transportēšanas veids un sīka informācija par pārvadājumu

5.

Izkraušanas vieta (ja atšķiras no 2. ailē norādītās)

6.

Importētā produkta apraksts

7.

Daudzums l/hl/kg (1)

8.

Taras vienību skaits

9.

SERTIFIKĀTS

Iepriekš aprakstītais produkts (2) ☐ ir/☐ nav paredzēts tiešam patēriņam pārtikā, tas atbilst Savienībā spēkā esošām vīnkopības produktu definīcijām vai kategorijām un ir ražots, izmantojot vīndarības metodes (2) ☐, ko ieteikusi un publicējusi OIV / ☐ ko atļāvusi Savienība.

Pilns kompetentās iestādes nosaukums un adrese:

Vieta un datums:

Zīmogs:

Amatpersonas paraksts, uzvārds un amats:

10.

ANALĪŽU PROTOKOLS (norāda iepriekš aprakstītā produkta raksturlielumus)

VĪNOGU MISAI UN VĪNOGU SULAI

Blīvums:

RŪGSTOŠAM VĪNAM UN RŪGSTOŠAI VĪNOGU MISAI

Kopējais spirta saturs:

Faktiskais spirta saturs:

VISIEM PRODUKTIEM

Kopējā ekstrahējamā sausna:

Kopējais sēra dioksīda saturs:

Kopējais skābums:

Gaistošais skābums:

Citronskābais skābums:

Pilns izraudzītās struktūras vai struktūrvienības (laboratorijas) nosaukums un adrese:

Zīmogs:

Vieta un datums:

Amatpersonas paraksts, uzvārds un amats:

Piešķiršana (laišana brīvā apgrozībā un izrakstu izdošana)

Daudzums

11.

Laišanu brīvā apgrozībā apliecinošā muitas dokumenta un izraksta numurs un izdošanas datums

12.

Saņēmēja pilns vārds un uzvārds/nosaukums un adrese (izraksts)

13.

Kompetentās iestādes zīmogs

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

14.

Citas piezīmes

II DAĻA

Regulas 22. pantā minētā VI-2 izraksta paraugs

EIROPAS SAVIENĪBA

IZDEVĒJA DALĪBVALSTS:

1.

Nosūtītājs (vārds un uzvārds/nosaukums un adrese)

VI-2

Sērijas Nr.

IZRAKSTS NO DOKUMENTA VĪNA, VĪNOGU SULAS VAI VĪNOGU MISAS IMPORTĒŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

2.

Saņēmējs (vārds un uzvārds/nosaukums un adrese)

3.

Izraksts no VI-1 dokumenta

4.

Izraksts no VI-2 izraksta

Nr.

Nr.

Izdevusi (trešās valsts nosaukums):

Apzīmogojusi (Savienības muitas iestādes pilns nosaukums un adrese):

[Datums]:

[Datums]:

5.

Importētā produkta apraksts

6.

Daudzums l/hl/kg (3)

7.

Taras vienību skaits

8.

NOSŪTĪTĀJA DEKLARĀCIJA (4)

VI-1 dokuments, kas minēts 3. ailē ☐/Izraksts, kas minēts 4. ailē ☐ ir aizpildīts par iepriekš aprakstīto produktu, un tam ir šādi elementi:

☐ SERTIFIKĀTS, kas apliecina, ka iepriekš aprakstītais produkts ☐ ir/☐ nav paredzēts tiešam patēriņam pārtikā, tas atbilst Savienībā spēkā esošām vīnkopības produktu definīcijām vai kategorijām un ir ražots, izmantojot vīndarības metodes (4) ☐, ko ieteikusi un publicējusi OIV / ☐ ko atļāvusi Savienība.

☐ ANALĪŽU PROTOKOLS, kurā norādīts, ka šim produktam piemīt šādi raksturlielumi:

VĪNOGU MISAI UN VĪNOGU SULAI

Blīvums:

RŪGSTOŠAM VĪNAM UN RŪGSTOŠAI VĪNOGU MISAI

Kopējais spirta saturs:

Faktiskais spirta saturs:

VISIEM PRODUKTIEM

Kopējā ekstrahējamā sausna:

Kopējais sēra dioksīda saturs:

Kopējais skābums:

Gaistošais skābums:

Citronskābais skābums:

☐ APSTIPRINĀJUMS (4) no kompetentās iestādes, kas apliecina, ka:

vīns, uz ko attiecas šis dokuments, ir sertificēts vīns, kas ražots vīnkopības reģionā, un tam saskaņā ar izcelsmes valsts noteikumiem ir piešķirta 5. ailē uzrādītā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,

šim vīnam pievienotais spirts ir sertificēts vīna spirts.

Paraksts:

9.

MUITA

Deklarācijas patiesumu apstiprinu

Vieta un datums:

Paraksts:

Zīmogs:

Attiecīgās muitas iestādes pilns nosaukums un adrese:

Piešķiršana (laišana brīvā apgrozībā un izrakstu izdošana)

Daudzums

10.

Laišanu brīvā apgrozībā apliecinošā muitas dokumenta un izraksta numurs un izdošanas datums

11.

Saņēmēja pilns vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese (izraksts)

12.

Kompetentās iestādes zīmogs

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

Pieejams

 

 

 

Piešķirts

13.

Citas piezīmes

III DAĻA

Norādījumi par VI-1 dokumenta un VI-2 izrakstu aizpildīšanu

VI-1 dokumentu un VI-2 izrakstus aizpilda vai nu drukātā veidā, vai rokrakstā, vai arī ar līdzvērtīgiem tehniskiem līdzekļiem, kuras atzinusi oficiāla struktūra. Rokrakstā izrakstus aizpilda ar tinti, rakstot ar drukātajiem lielajiem burtiem. Dzēšana vai pārrakstīšana nav atļauta. Labojumi ir izdarāmi, izsvītrojot visus nepareizos datus un attiecīgi pierakstot vajadzīgos datus. Visas šādi izdarītās izmaiņas to autoram ir jāapstiprina un kompetentajai struktūrai, norīkotajai laboratorijai vai muitas iestādēm attiecīgi jāapzīmogo.

A.   VI-1 dokumenta un VI-2 izrakstu drukāšana

1.

Veidlapu izmērs ir aptuveni 210 × 297 mm.

2.

Dokumentus vai izrakstus drukā vienā no Savienības oficiālajām valodām. VI-2 izrakstiem – izrakstu valodu nosaka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izrakstus drukā.

B.   VI-1 dokumenta un VI-2 izrakstu aizpildīšana

Dokumentu vai to izrakstus aizpilda tajā valodā, kurā tos nodrukā.

Katrā dokumentā vai izrakstā norāda sērijas numuru, ko piešķir:

a)

VI-1 dokumentam – kompetentā struktūra, kas paraksta “sertifikāta daļu”;

b)

VI-2 izrakstiem – muitas iestāde, kas tos apzīmogo.

C.   Saturs

1. aile.

Eksportētājs: pilns vārds un uzvārds/nosaukums un adrese attiecīgajā trešā valstī

2. aile.

Saņēmējs: pilns vārds un uzvārds / nosaukums un adrese ES

4. aile.

(VI-1 dokuments) Transportlīdzekļi un sīka informācija par pārvadājumu:

Attiecas tikai uz transportu, ko izmanto produktu nogādāšanai līdz ievešanas punktam ES

Norādīt transportlīdzekļa veidu (kuģis, gaisakuģis u. c.); norādīt kuģa vārdu utt.

6. aile.

(5. aile VI-2 dokumentam) Importētā produkta apraksts:

tirdzniecības nosaukums (kā norādīts marķējumā, piemēram, ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums un vīnkopības reģions, preču zīme u. c.),

izcelsmes valsts nosaukums,

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja vīns atbilst šādai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei,

faktiskais spirta saturs tilpumprocentos,

produkta krāsa (norādīt tikai “sarkanais”, “sārtais”, “rozā” vai “baltais”)

Kombinētās nomenklatūras kods (KN kods)

IV DAĻA

Regulas 21. panta b) punktā, 26. pantā un 27. pantā minēto trešo valstu saraksts

A.

21. panta b) punktā minēto trešo valstu saraksts:

Austrālija

Čīle

B.

26. pantā minēto trešo valstu saraksts:

Austrālija

Čīle

Amerikas Savienotās Valstis

C.

27. pantā minēto trešo valstu saraksts:

—.


(1)  Lieko svītro.

(2)  Attiecīgo lodziņu atzīmēt ar “X”.

(3)  Lieko svītro.

(4)  Attiecīgo lodziņu atzīmēt ar “X”.


Augša