Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32017R0571

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/571 (2016. gada 2. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2016/3201

OV L 87, 31.3.2017., 126./141. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/571/oj

31.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/126


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/571

(2016. gada 2. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un ko īpaši tās 61. panta 4. punktu, 64. panta 6. punktu, 64. panta 8. punktu, 65. panta 6. punktu, 65. panta 8. punktu un 66. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji ietver trīs dažādus vienību veidus – apstiprinātas ziņošanas sistēmas (AZS), apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājus (KDLN). Lai gan šāda veida vienības ir iesaistītas dažādās darbībās, Direktīvā 2014/65/ES ir paredzēts līdzīgs atļauju izsniegšanas process attiecībā uz visām minētajām vienībām.

(2)

Pieteikuma iesniedzējam, kas vēlas saņemt atļauju kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, pieteikumā atļaujas saņemšanai būtu jānorāda darbības programma un struktūrshēma. Struktūrshēmā būtu jānosaka, kurš ir atbildīgs par dažādajām darbībām, lai kompetentā iestāde varētu novērtēt, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir pietiekami cilvēkresursi un pārraudzība pār savu darbību. Struktūrshēmai būtu jāaptver ne vien datu ziņošanas pakalpojumu joma, bet arī jāietver jebkuri citi vienības sniegtie pakalpojumi, jo tas varētu izcelt jomas, kas var ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību un izraisīt interešu konfliktu. Pieteikuma iesniedzējam, kas vēlas saņemt atļauju kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, būtu arī jāsniedz informācija par tā pārvaldības struktūru sastāvu, darbību un neatkarību, lai kompetentās iestādes varētu izvērtēt, vai politikas nostādņu, procedūru un korporatīvās pārvaldības struktūra nodrošina datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību un interešu konfliktu novēršanu.

(3)

Interešu konflikti var rasties starp datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un klientiem, kuri izmanto tā pakalpojumus, lai īstenotu savus regulatīvos pienākumus, un citām vienībām, kas pērk datus no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Konkrētāk, šie konflikti varētu rasties, ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir iesaistīts citās darbībās, piemēram, darbojas kā tirgus operators, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai darījumu reģistrs. Konfliktu neatrisināšanas gadījumā varētu rasties situācija, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir stimuls atlikt datu publicēšanu vai iesniegšanu vai veikt tirdzniecību, pamatojoties uz saņemto konfidenciālo informāciju. Tāpēc datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāpieņem visaptveroša pieeja attiecībā uz esošu un iespējamu interešu konfliktu atklāšanu, novēršanu un pārvaldīšanu, tostarp sagatavojot interešu konfliktu uzskaiti un īstenojot atbilstošas politikas nostādnes un procedūras, lai pārvaldītu minētos konfliktus un, ja nepieciešams, nošķirtu saimnieciskās darbības funkcijas un personālu nolūkā ierobežot konfidenciālas informācijas plūsmu starp dažādām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības jomām.

(4)

Visiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt personām, kurām ir pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, jo šīm personām ir būtiska nozīme, nodrošinot, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs atbilstu tā regulatīvajām prasībām un sekmētu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības stratēģiju. Tāpēc ir svarīgi, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pierādītu, ka tam ir stabils process, kādā tiek ievēlēti vadības struktūras locekļi un tiek izvērtēts to veikums, un ka ir ieviesta skaidra ziņošanas kārtība un tiek regulāri sniegti ziņojumi vadības struktūrai.

(5)

Ārpakalpojumu izmantošana konkrētām darbībām, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām funkcijām, var nozīmēt būtiskas izmaiņas nosacījumos, uz kuru pamata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam tiek izsniegta atļauja. Lai nodrošinātu, ka ārpakalpojumu izmantošana konkrētām darbībām nemazina datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja spēju pildīt savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un nerada interešu konfliktus, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj pierādīt pietiekamu pārraudzību un kontroli pār minētajām darbībām.

(6)

IT sistēmām, ko izmanto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, vajadzētu būt labi pielāgotām dažādu veidu darbībām, ko šīs vienības varētu veikt, proti, publicējot ziņojumus par tirdzniecību, iesniedzot ziņojumus par darījumiem vai nodrošinot konsolidētu datu lenti, un pietiekami stabilām, lai nodrošinātu nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot minētos pakalpojumus. Tas nozīme arī nodrošināt, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja IT sistēmas ir spējīgas pielāgoties svārstīgam datu apjomam, kas tām ir jāapstrādā. Šādas svārstības, jo īpaši negaidīts datu plūsmas pieaugums, var nelabvēlīgi ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja sistēmu efektivitāti un līdz ar to – tā spēju noteiktajā grafikā publicēt vai ziņot pilnīgu un precīzu informāciju. Lai to izdarītu, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu regulāri jātestē savas sistēmas ar mērķi nodrošināt, ka tās ir pietiekami stabilas, lai pielāgotos izmaiņām darba apstākļos, un ka tās ir pietiekami elastīgas.

(7)

Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja izveidotajām rezerves iekārtām un pasākumiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs varētu sniegt savus pakalpojumus pat traucējumus radoša incidenta gadījumā. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais kritiski svarīgo funkciju atjaunošanas laiks, ko piemērotu traucējumus radoša incidenta gadījumā, kas ļautu ievērot ziņošanas un informācijas atklāšanas termiņu.

(8)

Lai nodrošinātu, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs var sniegt savus pakalpojumus, tam būtu jāizvērtē, kuriem uzdevumiem un darbībām ir kritiski svarīga nozīme tā pakalpojumu sniegšanā un kādi ir iespējamie scenāriji, kas var izraisīt traucējumus radošu incidentu, tostarp veicamie pasākumi, lai novērstu šādas situācijas un mazinātu to ietekmi.

(9)

Ja notiek pakalpojumu pārtraukums, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu par to jāpaziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, jebkurai citai attiecīgajai kompetentajai iestādei, klientiem un sabiedrībai, jo traucējumi varētu arī nozīmēt, ka minētās puses nespēs izpildīt savus regulatīvos pienākumus, piemēram, pienākumu nosūtīt ziņojumus par darījumiem citām kompetentām iestādēm vai publiskot sīkāku informāciju par veiktajiem darījumiem. Paziņojumam būtu jādod iespēja minētajām pusēm veikt alternatīvus pasākumus, lai tās izpildītu savus pienākumus.

(10)

IT sistēmu atjauninājumu izvēršana var potenciāli ietekmēt datu pakalpojumu sniegšanai izmantoto sistēmu efektivitāti un stabilitāti. Lai novērstu to, ka tās IT sistēma kādā brīdī būtu nesaderīga ar tās regulatīvajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz stabilu drošības mehānismu, kura mērķis ir garantēt informācijas pārsūtīšanas veidu drošību, līdz minimumam samazināt datu sagrozīšanas risku un novērst informācijas noplūdi pirms tās publicēšanas, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāizmanto skaidri nodalītas izstrādes un testēšanas metodes, lai nodrošinātu, ka sistēmās iegultā atbilstības un riska pārvaldības kontrole darbojas, kā paredzēts, un ka sistēma var efektīvi darboties jebkuros apstākļos. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic būtiskas izmaiņas sistēmā, tam būtu par to jāpaziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un vajadzības gadījumā citām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu izvērtēt, vai atjauninājums ietekmēs to sistēmas un vai joprojām tiek pildīti atļaujas izsniegšanas nosacījumi.

(11)

Priekšlaicīga informācijas atklāšana attiecībā uz ziņojumiem par tirdzniecību vai neatļauta informācijas atklāšana attiecībā uz ziņojumiem par darījumiem varētu sniegt norādi par tirdzniecības stratēģiju vai atklāt konfidenciālus datus, piemēram, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja klientu personas datus. Tāpēc datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš fiziska kontrole, piemēram, slēdzamas telpas un elektroniska kontrole, tostarp ugunsmūri un paroles, lai nodrošinātu, ka piekļuve datiem ir tikai pilnvarotam personālam.

(12)

Pārkāpumi datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja fiziskās vai elektroniskās drošības jomā apdraud klientu datu konfidencialitāti. Tādēļ, ja notiek šāds pārkāpums, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties par to jāpaziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā arī jebkuram klientam, kurus ir skāris šis pārkāpums. Paziņojums piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir vajadzīgs, lai šī kompetentā iestāde varētu pastāvīgi veikt savus uzraudzības pienākumus attiecībā uz to, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pareizi uztur stabilus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Paziņojums būtu jāsniedz arī citām kompetentajām iestādēm, kurām ir tehniska saskarne ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, jo tās var būt nelabvēlīgi ietekmētas, jo īpaši gadījumā, ja pārkāpums ir saistīts ar veidu, kādā informācija tiek pārsūtīta starp datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestādi.

(13)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir pienākums sniegt ziņojumu par darījumiem un kura tiek dēvēta par “ziņotāju sabiedrību”, var izvēlēties izmantot trešo personu – “iesniedzēju sabiedrību” –, lai tā ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā apstiprinātai ziņošanas sistēmai iesniegtu ziņojumus par darījumiem. Pildot iesniedzējas sabiedrības funkcijas, tai būs piekļuve konfidenciālajai informācijai, ko tā iesniedz. Tomēr iesniedzējai sabiedrībai nevajadzētu būt tiesībām uz piekļuvi citiem datiem attiecībā uz ziņotāju sabiedrību vai ziņotājas sabiedrības darījumiem, kas tiek glabāti AZS. Šādi dati var attiekties uz ziņojumiem par darījumiem, kurus ziņotāja sabiedrība ir pati iesniegusi AZS vai kurus tā ir nosūtījusi citai iesniedzējai sabiedrībai, lai tā tos pārsūtītu AZS. Šiem datiem nevajadzētu būt pieejamiem iesniedzējai sabiedrībai, jo tie var ietvert konfidenciālu informāciju, piemēram, attiecībā uz ziņotājas sabiedrības klientu personas datiem.

(14)

Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzrauga, lai tā publicētie vai iesniegtie dati būtu precīzi un pilnīgi, un būtu jānodrošina, lai tam būtu mehānismi, ar kuriem atklāt klienta vai paša izraisītās kļūdas vai trūkstošu informāciju. AZS gadījumā tas var nozīmēt saskaņot datu parauga atlases kopu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir iesniegusi AZS vai ko AZS ir sagatavojusi ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, ar atbilstošajiem kompetentās iestādes iesniegtajiem datiem. Šādas saskaņošanas biežumam un apjomam vajadzētu būt samērīgam ar AZS apstrādāto datu apjomu, un to, cik lielā mērā tā no klientu datiem sagatavo ziņojumus par darījumiem vai nodod tālāk klientu pabeigtos ziņojumus par darījumiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu ziņošanu bez kļūdām un trūkstošas informācijas, AZS būtu pastāvīgi jāuzrauga savu sistēmu darbība.

(15)

Ja AZS pati izraisa kļūdu vai trūkstošu informāciju, tai būtu nekavējoties šī informācija jāizlabo, kā arī nekavējoties jāpaziņo par to savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un jebkurai citai kompetentajai iestādei, kurai tā iesniedz ziņojumu par kļūdu vai trūkstošu informāciju, jo minētās kompetentās iestādes ir ieinteresētas to datu kvalitātē, kas tām tiek iesniegti. AZS būtu arī jāpaziņo savam klientam par kļūdu vai trūkstošu informāciju un jāsniedz klientam atjaunināta informācija, lai klienta iekšējās uzskaites dati varētu tikt saskaņoti ar informāciju, ko AZS ir klienta vārdā iesniegusi kompetentajai iestādei.

(16)

APS un KDLN vajadzētu būt iespējai dzēst un grozīt informāciju, kuru tie saņem no vienības, kas tiem sniedz informāciju, lai risinātu situācijas, kad izņēmuma gadījumos ziņotāja sabiedrība saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem un nevar pati dzēst un grozīt informāciju. Tomēr APS un KDLN citos gadījumos nebūtu atbildīgi par publicētajos ziņojumos ietvertās informācijas labošanu, ja kļūda vai trūkstošā informācija bija attiecināma uz vienību, kas sniedza informāciju. Tas ir tādēļ, ka APS un KDLN nevar droši zināt, vai šķietamā kļūda vai trūkstošā informācija tiešām ir kļūdaina, jo tie nepiedalījās veiktajā tirdzniecībā.

(17)

Lai atvieglotu uzticamus sakarus starp APS un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ziņo par tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz konkrētu darījumu atcelšanu un grozījumiem tajos, APS būtu apstiprinājuma ziņojumos, ko nosūta ziņotājām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jāiekļauj darījuma identifikācijas kods, ko APS piešķīrusi, publiskojot šo informāciju.

(18)

Lai izpildītu savus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2) noteiktos ziņošanas pienākumus, AZS būtu jānodrošina vienmērīga informācijas plūsma uz kompetento iestādi un no tās, tostarp spēja nosūtīt ziņojumus un izskatīt noraidītos ziņojumus. Tāpēc AZS būtu jāspēj pierādīt, ka tā var ievērot tehniskās specifikācijas, ko kompetentā iestāde noteikusi attiecībā uz saskarni starp AZS un kompetento iestādi.

(19)

Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu arī jānodrošina, ka tas pietiekami ilgu laikposmu uzglabā tā apstrādāto ziņoto informāciju par darījumiem un tirdzniecību, lai kompetentajām iestādēm atvieglotu vēsturiskās informācijas izgūšanu. Konkrētajā APS un KDLN gadījumā tiem būtu jānodrošina, ka tie izveido vajadzīgo organizatorisko kārtību, lai uzglabātu datus vismaz tik ilgu laikposmu, kā ir noteikts Regulā (ES) Nr. 600/2014, un spētu reaģēt uz pieprasījumiem sniegt šajā regulā reglamentētos pakalpojumus.

(20)

Šajā regulā ir izklāstīti vairāki papildpakalpojumi, ko KDLN varētu veikt, lai palielinātu tirgus efektivitāti. Ņemot vērā iespējamo tirgus attīstību, nav lietderīgi noteikt izsmeļošu sarakstu ar papildpakalpojumiem, ko KDLN varētu veikt. KDLN būtu jāspēj sniegt vēl citus pakalpojumus, kas nav konkrētie papildpakalpojumi, kuri ir īpaši uzskaitīti šajā regulā, tomēr ar noteikumu, ka šie citi pakalpojumi neapdraud KDLN neatkarību vai konsolidēto datu lentes kvalitāti.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu APS un KDLN publiskotās informācijas izplatīšanu un lai nodrošinātu tirgus dalībniekiem vieglu piekļuvi šādai informācijai un tās izmantošanu, šī informācija būtu jāpublicē mašīnlasāmā formātā, izmantojot stabilus kanālus, kuros ir iespējams automātiski piekļūt datiem. Kaut arī tīmekļa vietnes ne vienmēr piedāvā pietiekami stabilu un elastīgu struktūru, kas ļauj viegli automātiski piekļūt datiem, šīs tehniskās problēmas nākotnē varētu būt pārvaramas. Tāpēc nebūtu jāparedz kāda konkrēta tehnoloģija, bet būtu jānosaka kritēriji, kas izmantojamajai tehnoloģijai būtu jāievēro.

(22)

Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem līdzīgiem instrumentiem Regulā (ES) Nr. 600/2014 netiek izslēgts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko savus darījumus, izmantojot vairāk nekā vienu APS. Tomēr būtu jāievieš īpašs režīms, lai ieinteresētās personas varētu konsolidēt tirdzniecības informāciju no dažādiem APS, jo īpaši KDLN, lai atklātu šādas iespējamas dublējošas tirdzniecības darbības, jo pretējā gadījumā vienu un to pašu tirdzniecības darījumu varētu konsolidēt vairākas reizes un atkārtoti publicēt, izmantojot KDLN. Tas apdraudētu konsolidēto datu lentes kvalitāti un lietderīgumu.

(23)

Tāpēc, publicējot darījumu, APS būtu jāpublicē ieguldījumu brokeru sabiedrību ziņotie dati par darījumiem, ietverot lauku “atkārtots izdevums”, norādot, vai ziņojums ir dublikāts. Lai nodrošinātu pieeju, kas ir neitrāla attiecībā uz izmantoto tehnoloģiju, ir nepieciešams paredzēt dažādus iespējamos veidus, kā APS var konstatēt dublikātus.

(24)

Lai nodrošinātu, ka katrs darījums konsolidēto datu lentē tiek iekļauts tikai vienu reizi, tādējādi stiprinot sniegtās informācijas ticamību, KDLN nebūtu jāpublicē informācija saistībā ar APS publicētu darījumu, par kuru ir konstatēts, ka tas ir dublikāts.

(25)

APS būtu jāpublicē informācija par darījumiem, tostarp attiecīgajiem laika zīmogiem, piemēram, laiku, kad darījumi tika izpildīti, un laiku, kad par darījumiem tika ziņots. Turklāt detalizētajos datos par laika zīmogiem būtu jāatspoguļo tās tirdzniecības sistēmas būtība, kurā darījums tika izpildīts. Publicējot informāciju par darījumiem, kas ir izpildīti elektroniskās sistēmas, būtu jāsniedz vēl detalizētāki dati nekā tad, ja darījumi ir izpildīti neelektroniskās sistēmās.

(26)

KDLN var publicēt informāciju par kapitāla vērtspapīru instrumentiem un tādiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Ņemot vērā dažādas prasības attiecībā uz minēto datu lenšu darbību un jo īpaši ievērojami plašāku klāstu ar finanšu instrumentiem, kas ietilpst instrumentos, kuri nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, un atlikto Direktīvas 2014/65/ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz instrumentu, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, konsolidētu datu lenti, šajā regulā precizē tikai KDLN konsolidējošās informācijas darbības jomu attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem.

(27)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un it īpaši tām, uz kurām šie pienākumi attiecas, ir nepieciešams šos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(28)

Šī regula precizē datu publicēšanas prasības, kas piemērojamas APS un KDLN. Lai nodrošinātu konsekventu praksi tirdzniecības informācijas publicēšanai visās tirdzniecības vietās, apstiprinātās publicēšanas struktūrās un KDLN un lai sekmētu KDLN veiktu datu konsolidāciju, šī regula būtu jāpiemēro saistībā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2017/587 (3) un (ES) 2017/583 (4), kurās ir izklāstītas detalizētas prasības, ko piemēro tirdzniecības informācijas publicēšanai.

(29)

Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas. Tā kā Direktīvas 2014/65/ES 65. panta 2. punktu piemēro no tā gada 3. septembra, kas ir nākamais gads pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, daži šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētā vēlākā datuma.

(30)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(31)

EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

ATĻAUJU IZSNIEGŠANA

(Direktīvas 2014/65/ES 61. panta 2. punkts)

1. pants

Informācija kompetentajām iestādēm

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta 2., 3. un 4. pantā, un informāciju par visām organizatoriskajām prasībām, kuras izklāstītas II un III nodaļā.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas tika sniegta atļaujas izsniegšanas laikā un pēc tam.

2. pants

Informācija par organizāciju

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbības programmu, kas minēta Direktīvas 2014/65/ES 61. panta 2. punktā. Darbību programmā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

informāciju par pieteikuma iesniedzēja organizatorisko struktūru, tostarp par struktūrshēmu un aprakstu par cilvēkresursiem un tehniskiem un tiesiskiem līdzekļiem, kas ir atvēlēti tā saimnieciskajām darbībām;

b)

informāciju par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstības politikas nostādnēm un procedūrām, tostarp:

i)

tās personas vai personu vārdu un uzvārdu, kas atbild par minēto politikas nostādņu apstiprināšanu un uzturēšanu;

ii)

mehānismus atbilstības politikas nostādņu un procedūru uzraudzībai un īstenošanai;

iii)

pasākumus, kas jāveic tādu pārkāpumu gadījumā, kas var izraisīt nespēju izpildīt nosacījumus, uz kuru pamata sākotnēji tika izsniegta atļauja;

iv)

tās procedūras aprakstu, ar kuru kompetentai iestādei tiek ziņots par pārkāpumu, kas var izraisīt nespēju izpildīt nosacījumus, uz kuru pamata sākotnēji tika izsniegta atļauja;

c)

sarakstu ar visām ārpakalpojumu sniedzējam nodotajām funkcijām un resursiem, kas atvēlēti kontrolei par ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām funkcijām.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus, kuri nav datu ziņošanas pakalpojumi, apraksta minētos pakalpojumus struktūrshēmā.

3. pants

Korporatīvā pārvaldība

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj informāciju par iekšējās korporatīvās pārvaldības politikas nostādnēm un procedūrām, kas reglamentē tā vadības struktūru, augstāko vadību un komitejas, ja tādas ir izveidotas.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver:

a)

aprakstu par augstākās vadības un vadības struktūras locekļu atlases procesu, iecelšanu amatā, izpildes novērtējumu un atcelšanu;

b)

aprakstu par kārtību un biežumu, kādā augstākajai vadībai un vadības struktūrai tiek sniegti ziņojumi;

c)

aprakstu par politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz vadības struktūras locekļu piekļuvi dokumentiem.

4. pants

Informācija par vadības struktūras locekļiem

1.   Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj šādu informāciju par katru vadības struktūras locekli:

a)

vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, personas valsts identifikācijas numuru vai tā ekvivalentu, adresi un kontaktinformāciju;

b)

amatu, kurā persona tiek vai tiks iecelta;

c)

dzīves aprakstu (CV), kas apliecina pietiekamu pieredzi un zināšanas, kas ļauj pienācīgi pildīt pienākumus;

d)

izrakstu no sodāmības reģistra, proti, oficiāla apliecinājuma veidā, vai, ja šāds dokuments nav pieejams attiecīgajā dalībvalstī, pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai attiecīgais loceklis ir atzīts par vainīgu kādā noziedzīgā nodarījumā saistībā ar finanšu vai datu pakalpojumu sniegšanu vai saistībā ar krāpšanu vai līdzekļu piesavināšanos;

e)

pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai:

i)

attiecībā uz šo personu ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums jebkādā regulatīvas iestādes vai valdības iestādes uzsāktā disciplinārlietas procedūrā vai pret viņu ir ierosināta šāda procedūra, kas nav pabeigta;

ii)

attiecībā uz šo personu ir izdarīts nelabvēlīgs tiesas atzinums civillietas tiesvedībā saistībā ar finanšu vai datu pakalpojumu sniegšanu vai par amata pienākumu pārkāpumu vai krāpšanu saimnieciskās darbības pārvaldībā;

iii)

šī persona ir ietilpusi tāda uzņēmuma vadības struktūrā, attiecībā uz kuru regulatīva iestāde ir pieņēmusi nelabvēlīgu lēmumu vai sodu vai kura reģistrāciju vai atļauju regulatīva iestāde ir anulējusi;

iv)

šai personai ir atteiktas tiesības veikt darbības, kam nepieciešama regulatīvas iestādes apstiprināta reģistrācija vai atļauja;

v)

šī persona ir ietilpusi tāda uzņēmuma vadības struktūrā, kurš kļuvis maksātnespējīgs vai bankrotējis laikā, kad attiecīgā persona ieņēma šādu amatu vai gada laikā pēc tam, kad attiecīgā persona beidza ieņemt šādu amatu;

vi)

profesionāla struktūra šai personai ir uzlikusi naudas sodu, tā šo personu uz laiku atcēlusi no amata, atstādinājusi vai citādi sodījusi saistībā ar krāpšanu vai līdzekļu piesavināšanos vai saistībā ar finanšu vai datu sniegšanas pakalpojumiem;

vii)

šī persona ir tikusi atstādināta no direktora amata, atstādināta no darbības jebkurā vadītāja amatā, atlaista no algota darbinieka amata vai cita amata uzņēmumā saistībā ar amatpārkāpumiem un nelikumībām;

f)

norādi par minimālo laikposmu, kas ir jāveltī šīs personas funkciju izpildei attiecīgajā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā;

g)

deklarāciju par jebkuriem iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties vai kas rodas, veicot savus pienākumus, un kā šie konflikti tiek pārvaldīti.

II NODAĻA

ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS

(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 3. punkts, 64. panta 4. punkts, 64. panta 5. punkts, 65. panta 4. punkts, 65. panta 5. punkts, 65. panta 6. punkts, 66. panta 2. punkts, 66. panta 3. punkts un 66. panta 4. punkts)

5. pants

Interešu konflikti

1.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pārvalda un uztur efektīvu administratīvo kārtību, kas izveidota, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem, kuri izmanto tā pakalpojumus, lai apmierinātu savus regulatīvos pienākumus, un citām vienībām, kas pērk datus no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī kārtība ietver politikas nostādnes un procedūras, ar kurām identificē, pārvalda un izpauž esošos un iespējamos interešu konfliktus, un tā ietver:

a)

esošo un iespējamo interešu konfliktu uzskaiti, norādot to aprakstu, atklāšanu, novēršanu, pārvaldību un atklāšanu;

b)

datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu un darbības funkciju nošķiršanu, tostarp:

i)

pasākumus, ar kuriem novērš vai kontrolē informācijas apmaiņu, ja var rasties interešu konflikta risks;

ii)

tādu attiecīgo personu atsevišķu uzraudzību, kuru galvenās funkcijas ietver intereses, kas var potenciāli būt konfliktā ar klienta interesēm;

c)

aprakstu par maksu politiku, ar kādu nosaka maksu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iekasē, un par uzņēmumiem, ar kuriem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir ciešas saites;

d)

vadības struktūras locekļu un augstākās vadības atalgojuma politikas aprakstu;

e)

noteikumus par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja personāla un vadības struktūras naudas, dāvanu vai labvēlības izpausmju pieņemšanu.

2.   Interešu konfliktu uzskaitē, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, iekļauj interešu konfliktus, kas rodas situācijas, kad datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs:

a)

var – uz klienta rēķina – gūt finansiālu labumu vai novērst finansiālu zaudējumu;

b)

var būt ieinteresēts klientam sniegta pakalpojuma iznākumā, kas atšķiras no klienta interesēm attiecībā uz šo iznākumu;

c)

var būt ieinteresēts dot priekšroku paša interesēm vai cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis tā klienta interesēm, kuram tiek sniegts pakalpojums;

d)

attiecībā uz klientam sniegto pakalpojumu saņem vai var saņemt no jebkuras personas, kas nav klients, stimulu naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav komisijas maksa vai maksa, ko saņem par attiecīgo pakalpojumu.

6. pants

Organizatoriskās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu

1.   Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs organizē darbības, kuras tā vārdā veiks trešās personas, tostarp uzņēmumi, ar kuriem tam ir ciešas saites, tas pārliecinās, ka trešās puses pakalpojumu sniedzējam ir spējas un kapacitāte šīs darbības veikt uzticami un profesionāli.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs precizē, kuras darbības nodod ārpakalpojumā, tostarp konkrēti norādot cilvēkresursus un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami, lai veiktu katru no šīm darbībām.

3.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodod darbības ārpakalpojumā, nodrošina, ka ārpakalpojumu izmantošana nemazina tā spējas vai pilnvaras veikt augstākās vadības vai vadības struktūras funkcijas.

4.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs joprojām ir atbildīgs par visām ārpakalpojumā nodotajām darbībām un veic organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu:

a)

ka tas izvērtē, vai trešās personas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodotās darbības veic efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām un atbilstīgi novēršot konstatētās darbību neizpildes;

b)

to risku apzināšanu, kas saistīti ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, un atbilstīgu regulāru uzraudzību;

c)

atbilstīgas kontroles procedūras saistībā ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, tostarp efektīvi uzraugot darbības un to riskus attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju;

d)

atbilstīgu ārpakalpojumiem nodoto darbību saimnieciskās darbības nepārtrauktību;

Šā panta 4. punkta d) apakšpunkta vajadzībām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs saņem informāciju par trešās personas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumiem, izvērtē tās kvalitāti un, ja nepieciešams, pieprasa uzlabojumus.

5.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka trešās personas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumiem nodotām darbībām.

6.   Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodod jebkuras kritiski svarīgas funkcijas, tas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

a)

trešās personas pakalpojumu sniedzēja identifikācijas datus;

b)

organizatoriskos pasākumus un politikas nostādnes attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu un to radītos riskus, kā noteikts 4. punktā;

c)

iekšējos vai ārējos ziņojumus par ārpakalpojumiem nodotajām darbībām.

Šā panta 6. punkta pirmās daļas vajadzībām funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai neizpilde būtiski mazinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pastāvīgu atbilstību tās atļaujā noteiktajiem nosacījumiem un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

7. pants

Saimnieciskās darbības nepārtrauktība un rezerves iekārtas

1.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmas un iekārtas, kas ir piemērotas un pietiekami stabilas, lai nodrošinātu darbību nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot Direktīvā 2014/65/ES minētos pakalpojumus.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic periodiskas pārbaudes vismaz reizi gadā, novērtējot savu tehnisko infrastruktūru un saistītās politikas nostādnes un procedūras, tostarp saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs novērš visus trūkumus, kas ir konstatēti pārskatīšanas laikā.

3.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš efektīvus saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu traucējumus radošus incidentus, tostarp:

a)

procesus, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tostarp eskalācijas procedūras, attiecīgās ārpakalpojumiem nodotās darbības vai atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem;

b)

konkrētus nepārtrauktības pasākumus, kas aptver atbilstīgu iespējamo scenāriju klāstu īstermiņā un vidējā termiņā, tostarp sistēmu kļūmes, dabas katastrofas, sakaru traucējumus, būtisko darbinieku zaudējumu un nespēju izmantot regulāri izmantotās telpas;

c)

aparatūras komponentu, tostarp tīklu savienojamības un sakaru kanālu, dublēšanu, ļaujot kļūmjpārlēcei pārslēgties uz rezerves infrastruktūru;

d)

saimnieciskajai darbībai kritiski svarīgo datu rezervi un atjauninātu informāciju par vajadzīgajiem kontaktiem, nodrošinot sakarus ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un klientiem;

e)

procedūras datu ziņošanas pakalpojumu pārvietošanai uz rezerves vietni un pārvaldībai no tās;

f)

paredzēto kritiski svarīgo funkciju maksimālo atjaunošanas laiku, kas ir pēc iespējas īsāks un katrā ziņā ne ilgāks par sešām stundām apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju (KDLN) gadījumā un līdz nākamās darba dienas beigām apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS) gadījumā;

g)

personāla apmācību par saimnieciskās darbības nepārtrauktības kārtības darbību, individuālajiem uzdevumiem, tostarp attiecībā uz konkrētiem drošības operāciju darbiniekiem, kas ir gatavi nekavējoties reaģēt uz pakalpojumu traucējumiem.

4.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido programmu saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumu regulārai testēšanai, pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.

5.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļa vietnē publicē un nekavējoties informē savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi un savus klientus par jebkuru pakalpojumu pārtraukumu vai savienojuma traucējumiem, kā arī laiku, kādā paredzēts atsākt regulāros pakalpojumus.

6.   AZS gadījumā 5. punktā minētos paziņojumus dara zināmus arī jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

8. pants

Testēšana un kapacitāte

1.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš skaidri nodalītas izstrādes un testēšanas metodes, nodrošinot, ka:

a)

IT sistēmu darbība atbilst datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja regulatīvajiem pienākumiem;

b)

IT sistēmās iegultā atbilstības un riska pārvaldības kontrole darbojas, kā paredzēts;

c)

IT sistēmas var vienmēr turpināt efektīvi darboties.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto metodes, kas minētas 1. punktā, arī pirms un pēc tam, kad ir izvērsti visi IT sistēmu atjauninājumi.

3.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par plānotajām būtiskajām izmaiņām IT sistēmā pirms to ieviešanas.

4.   AZS gadījumā 3. punktā minētos paziņojumus dara zināmus jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

5.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido pastāvīgu programmu izstrādes un testēšanas metožu regulārai pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.

6.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs regulāri – vismaz reizi gadā – veic spriedzes testus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs spriedzes testa nelabvēlīgajos scenārijos iekļauj savu sistēmu un sakaru līniju kritiski svarīgo sastāvdaļu neparedzētu darbību. Spriedzes testā noskaidro, kā aparatūra, programmatūra un sakari reaģē uz iespējamiem draudiem, nosakot, kuras sistēmas nespēj tikt galā ar nelabvēlīgo scenāriju. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai novērstu atklātos trūkumus šajās sistēmās.

7.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam:

a)

ir pietiekama kapacitāte, lai pildītu savas funkcijas bez traucējumiem vai kļūmēm, tostarp datu trūkuma vai nepareiziem datiem;

b)

ir pietiekama elastība, lai bez nepamatotas kavēšanās pielāgotos jebkādam apstrādājamās informācijas pieaugumam un klientu iesniegto piekļuves pieprasījumu skaita palielinājumam.

9. pants

Drošība

1.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur fiziskās un elektroniskās drošības procedūras un pasākumus, kas paredzēti, lai:

a)

aizsargātu IT sistēmas pret ļaunprātīgu izmantošanu vai neatļautu piekļuvi;

b)

līdz minimumam samazinātu riskus saistībā ar uzbrukumiem informācijas sistēmām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES (6) 2. panta a) punktā;

c)

novērstu neatļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu;

d)

gādātu par datu drošību un integritāti.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība (“ziņotāja sabiedrība”) izmanto trešo personu (“iesniedzēja sabiedrība”), lai tā iesniegtu AZS informāciju tās vārdā, AZS ievieš procedūras un kārtību, lai nodrošinātu, ka iesniedzējai sabiedrībai nav piekļuves nekādai citai informācijai par ziņotāju sabiedrību vai informācijai, kuru pārskata ziņotāja sabiedrība ir iesniegusi AZS, ko ziņotāja sabiedrība varētu būt nosūtījusi AZS tieši vai izmantojot citu iesniedzēju sabiedrību.

3.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur pasākumus un procedūras, lai varētu ātri atklāt un pārvaldīt 1. punktā minētos riskus.

4.   Attiecībā uz pārkāpumiem 1., 2. un 3. punktā minēto fiziskās un elektroniskās drošības pasākumu jomā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties par to paziņo:

a)

savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un iesniedz incidenta ziņojumu, norādot incidenta būtību, pasākumus, kas pieņemti, lai pārvarētu incidentu, un iniciatīvas, kas veiktas, lai novērstu līdzīgus incidentus;

b)

saviem klientiem, kurus šis drošības pārkāpums ir skāris.

5.   AZS gadījumā 4. punktā minēto paziņojumu dara zināmus arī jebkurai citai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

10. pants

APS un KDLN īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība

1.   APS un KDLN izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie precīzi publicē ziņojumus par tirdzniecību, kuri ir saņemti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām un KDLN gadījumā – no tirdzniecības vietām un APS –, pašiem neieviešot nekādas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un izlabo informāciju, ja tie paši ir ieviesuši kļūdu vai trūkstošu informāciju.

2.   APS un KDLN pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu IT sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtie ziņojumi par tirdzniecību tiek sekmīgi publicēti.

3.   APS un KDLN regulāri veic saskaņošanu starp to saņemtajiem ziņojumiem par tirdzniecību un to publicētajiem ziņojumiem par tirdzniecību, pārbaudot, vai informācija ir publicēta pareizi.

4.   APS apstiprina ziņotājai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ka ir saņēmusi ziņojumu par tirdzniecību, tostarp paziņojot APS piešķirto darījuma identifikācijas kodu. APS atsaucas uz darījuma identifikācijas kodu jebkādā turpmākā saziņā ar ziņotāju sabiedrību attiecībā uz konkrēto ziņojumu par tirdzniecību.

5.   APS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai, saņemot minētos ziņojumus, varētu atklāt, ka tie ir nepilnīgi vai satur informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina. Šie pasākumi ietver automatizētus brīdinājumus par cenu un apjomu, ņemot vērā:

a)

nozari un segmentu, kurā finanšu instruments tiek tirgots;

b)

likviditātes līmeņus, tostarp vēsturiskos tirdzniecības līmeņus;

c)

attiecīgos cenu un apjoma kritērijus;

d)

ja nepieciešams, citus parametrus atkarībā no finanšu instrumenta īpatnībām.

6.   Ja APS konstatē, ka saņemtais ziņojums par tirdzniecību ir nepilnīgs vai ietver informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina, tā nepublicē attiecīgo ziņojumu par tirdzniecību un nekavējoties brīdina ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas iesniedza šo ziņojumu par tirdzniecību.

7.   Izņēmuma gadījumos APS un KDLN pēc informāciju sniegušās vienības pieprasījuma dzēš un groza ziņojumā par tirdzniecību esošo informāciju ar noteikumu, ka attiecīgā vienība tehnisku iemeslu dēļ nevar izdzēst vai grozīt savu informāciju.

8.   APS publicē nediskrecionāras politikas nostādnes attiecībā uz informācijas anulēšanu un grozīšanu ziņojumos par tirdzniecību, kurās ir noteikti sodi, ko KDLN var piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ziņojumus par tirdzniecību, ja nepilnīgas vai kļūdainas informācijas dēļ ziņojumi par tirdzniecību ir atcelti vai grozīti.

11. pants

AZS īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība

1.   AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas ir nepilnīgi vai satur acīmredzamas klientu ieviestas kļūdas. AZS validē ziņojumus par darījumiem saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā attiecībā uz lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/590 (7).

2.   AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas satur AZS pašas ieviestas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un lai tos izlabotu, tostarp dzēšot vai grozot šādas kļūdas vai trūkstošo informāciju. AZS validē lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/590.

3.   AZS pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtais ziņojums par darījumu, tiek sekmīgi ziņots kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu.

4.   AZS regulāri pēc savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās kompetentās iestādes, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem, pieprasījuma veic saskaņošanu starp informāciju, ko AZS saņem no klienta vai ko tā sagatavo klienta vārdā, lai ziņotu par darījumu, un kompetentās iestādes sniegtās informācijas datu paraugiem.

5.   Jebkuras korekcijas, tostarp informācijas anulēšanu vai grozīšanu ziņojumos par darījumiem, kas nav AZS ieviestu kļūdu vai trūkstošas informācijas izlabošana, AZS veic tikai pēc klienta pieprasījuma un attiecībā uz katru ziņojumu par darījumu atsevišķi. Ja AZS pēc klienta pieprasījuma anulē vai groza ziņojumu par darījumu, tā klientam sniedz šo atjaunināto ziņojumu par darījumu.

6.   Ja AZS pirms ziņojuma par darījumu iesniegšanas atklāj klienta ieviestu kļūdu vai trūkstošu informāciju, tā šo ziņojumu par darījumu neiesniedz un nekavējoties paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju, lai klients iesniegtu izlabotu informāciju.

7.   Ja AZS uzzina par AZS pašas ieviestām kļūdām vai trūkstošu informāciju, tā nekavējoties iesniedz pareizu un pilnīgu ziņojumu.

8.   AZS nekavējoties paziņo klientam sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju un sniedz tam atjauninātu ziņojumu par darījumu. AZS par kļūdu vai trūkstošu informāciju arī nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un tai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedza ziņojumus par darījumiem.

9.   Prasība izlabot vai anulēt kļūdainos ziņojumus par darījumiem vai ziņot par nenorādītajiem darījumiem neattiecas uz kļūdām vai trūkstošo informāciju, kas notikusi vairāk nekā piecus gadus pirms dienas, kad AZS uzzināja par šādām kļūdām vai trūkstošo informāciju.

12. pants

AZS savienojamība

1.   AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai izpildītu savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un citu kompetento iestāžu, kurām AZS iesniegusi ziņojumus par darījumiem, noteikto tehnisko specifikāciju attiecībā uz ziņojumu par darījumiem iesniegšanu.

2.   AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai no klientiem saņemtu ziņojumus par darījumiem un lai nosūtītu informāciju tiem atpakaļ. AZS sniedz klientam tā ziņojuma par darījumu kopiju, kuru AZS klienta vārdā iesniedza kompetentajai iestādei.

13. pants

Citi KDLN sniegtie pakalpojumi

1.   KDLN var sniegt šādus papildpakalpojumus:

a)

sniegt pirmstirdzniecības pārredzamības datus;

b)

sniegt vēsturiskos datus;

c)

sniegt atsauces datus;

d)

veikt izpēti;

e)

apstrādāt, izplatīt un tirgot datus un statistiku attiecībā uz finanšu instrumentiem, tirdzniecības vietām un citiem ar tirgu saistītiem datiem;

f)

izstrādāt, pārvaldīt, uzturēt un tirgot programmatūru, aparatūru un tīklus saistībā ar datu un informācijas nosūtīšanu.

2.   KDLN var veikt citus pakalpojumus, kas nav minēti 1. punktā un kas palielinātu tirgus efektivitāti ar noteikumu, ka šādi pakalpojumi nerada riskus, kas ietekmētu konsolidēto datu lentes kvalitāti vai KDLN neatkarību un kas nav pienācīgi novēršami vai mazināmi.

III NODAĻA

PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA

(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts, 64. panta 2. punkts un 65. panta 1. punkts)

14. pants

Mašīnlasāmība

1.   APS un KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punktu un 65. panta 1. punktu.

2.   KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 65. panta 2. punktu.

3.   Informāciju uzskata par publicētu mašīnlasāmā veidā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tās elektroniskais formāts ir izstrādāts tā, lai to tieši un automātiski nolasītu ar datoru;

b)

tā tiek glabāta tādā atbilstīgā IT struktūrā saskaņā ar 8. panta 7. punktu, kas dod iespēju tai piekļūt automātiski;

c)

tā ir pietiekami stabila, lai nodrošinātu nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot pakalpojumus, un tā nodrošina atbilstošu piekļuves ātrumu;

d)

tai var piekļūt un to var lasīt, izmantot un kopēt ar datoru programmatūru, kas ir bez maksas un publiski pieejama.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektronisko formātu nosaka saskaņā ar brīviem, nepatentētiem un atvērtiem standartiem.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektroniskais formāts ietver datņu vai paziņojumu veidus, noteikumus to identificēšanai un to lauku nosaukumus un datu veidu, ko tie satur.

5.   APS un KDLN:

a)

nodrošina, ka norādījumi ir publiski pieejami, paskaidrojot, kā un kur viegli piekļūt datiem un tos izmantot, tostarp identificējot elektronisko formātu;

b)

publisko visas izmaiņas a) apakšpunktā minētajos norādījumos vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā, ja vien nepastāv steidzama un pienācīgi pamatota nepieciešamība pēc tā, lai izmaiņas norādījumos stātos spēkā ātrāk;

c)

savā tīmekļa vietnē norāda saiti uz a) apakšpunktā minētajiem norādījumiem.

15. pants

Konsolidēto datu lentes darbības joma attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus, kas tiek publiskoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu un kas attiecas uz visiem šajos pantos minētajiem finanšu instrumentiem.

2.   Ja darbību sāk jauna APS vai jauna tirdzniecības vieta, datus, ko ir publiskojusi APS vai tirdzniecības vieta, KDLN iekļauj savas konsolidēto datu lentes elektroniskajā datu plūsmā pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad APS vai tirdzniecības vieta ir sākusi darbību.

16. pants

Akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu oriģinālo un dublējošos tirdzniecības ziņojumu identifikācija

1.   Ja APS publicē ziņojumu par tirdzniecību, kurš ir dublikāts, tā atkārtota izdevuma laukā ieraksta kodu “DUPL”, lai datu saņēmēji varētu atšķirt oriģinālo ziņojumu par tirdzniecību no minētā ziņojuma dublikātiem.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām APS pieprasa, lai katra ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:

a)

apstiprina, ka tā ziņo par darījumiem ar konkrētu finanšu instrumentu, izmantojot tikai minēto APS;

b)

izmanto identifikācijas mehānismu, ar kuru vienu ziņojumu marķē kā oriģinālo ziņojumu (“ORGN”), bet visus pārējos ziņojumus par to pašu darījumu – kā dublikātus (“DUPL”).

17. pants

Oriģinālo ziņojumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem publicēšana

KDLN nekonsolidē ziņojumus par tirdzniecību, kuriem atkārtota izdevuma laukā ir rakstīts kods “DUPL”.

18. pants

Sīka informācija, kas APS ir jāpublicē

1.   APS publicē:

a)

par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587;

b)

par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti II pielikuma 2. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/583.

2.   Ja tiek publicēta informācija par to, kad tika ziņots par darījumu, APS norāda datumu un laiku – līdz pat sekundei, kad tā publicē šo darījumu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, APS, kura publicē informāciju par darījumu, kas izpildīts elektroniskā sistēmā, norāda datumu un laiku – līdz pat milisekundei, kad tās ziņojumā par tirdzniecību ir publicēts minētais darījums.

4.   Šā panta 3. punkta vajadzībām “elektroniska sistēma” ir sistēma, kurā rīkojumi ir elektroniski tirgojami vai kurā rīkojumi ir tirgojami ārpus sistēmas ar noteikumu, ka tos reklamē, izmantojot minēto sistēmu.

5.   Laika zīmogi, kas minēti 2. un 3. punktā, attiecīgi vairāk par vienu sekundi vai milisekundi nenovirzās no koordinētā universālā laika, ko sniedz un uztur viens no laika noteikšanas centriem, kuri uzskaitīti jaunākajā Starptautiskā Svaru un mēru biroja (Bureau International des Poids et Mesures) gada pārskatā par darbībām laika noteikšanas jomā.

19. pants

Nediskriminēšana

APS un KDSN nodrošina, ka publiskojamo informāciju nosūta, izmantojot visus izplatīšanas kanālus vienlaikus, tostarp gadījumos, kad informācija tiek publiskota, cik vien tuvu reālajam laikam tehniski ir iespējams vai 15 minūtes pēc pirmās publikācijas.

20. pants

Informācija, kas jāpublicē konsolidētu datu lentes nodrošinātājam

Konsolidētu datu lentes nodrošinātājs publicē:

a)

par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587;

b)

par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti II pielikuma 2. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/583.

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kas Direktīvas 65/2014/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēta vispirms.

Tomēr 14. panta 2. punktu 20. panta b) punktu piemēro no devītā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad sāka piemērot Direktīvu 65/2014/ES.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).

(7)  Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).


Augša