Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32015R0560

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/560 ( 2014. gada 15. decembris ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu

OV L 93, 9.4.2015., 1./11. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 02/03/2018; Atcelts ar 32018R0273

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/560/oj

9.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/560

(2014. gada 15. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 69. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir iekļauti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, ar kuriem no 2016. gada 1. janvāra atceļ un aizstāj stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā. Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas ilgumu, pārvaldību un kontroli, un ar šo nodaļu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs shēmas pārvaldību. Stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā, paliek spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm piešķirt atļauju vīnogulāju stādīšanai, pamatojoties uz to ražotāju pieteikumu, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Tomēr minētā panta 4. punktā ir paredzēts, ka dažas platības ir atbrīvotas no vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas un līdz ar to – arī no šīs vispārējās prasības. Ir jāizstrādā noteikumi par šā atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem. Platības, kas ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, lai novērstu jaunās sistēmas apiešanu, un vīnkopības produktus, kas iegūti no šādām platībām, nedrīkstētu laist tirgū, izņemot tad, ja dalībvalstis uzskata, ka nav tirgus traucējumu risku. Pašreizējie vīnogu audzēšanas izmēģinājumi un potzaru audzētavu darbība būtu jāatļauj arī turpmāk, ievērojot spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no stādīšanas tiesību režīma uz jauno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu. Platībām, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā, vajadzētu gūt labumu no šāda atbrīvojuma, jo noteiktos apstākļos tās neveicina tirgus traucējumus. Šā paša iemesla dēļ šāds atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz tādām organizācijām, kurām nav komerciālas darbības un kuras atbilst tiem pašiem nosacījumiem. Platībām, kuras ierīkojuši ražotāji, kas zaudējuši noteiktu ar vīnogulājiem apstādītu platību sabiedrības interesēs veiktā obligātā iepirkuma dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, arī vajadzētu gūt labumu no atbrīvojuma, ņemot vērā to, ka zaudējumi par zemi, kas apstādīta ar vīnogulājiem, šādos gadījumos ir neatkarīgi no ražotāja gribas. Tomēr būtu jāparedz nosacījums attiecībā uz jaunās platības maksimālo laukumu, lai nepieļautu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas vispārīgo mērķu pārkāpšanu.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot. Būtu jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar dažiem atbilstības un prioritāriem kritērijiem, lai izveidotu vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz to īstenošanu un lai nepieļautu, ka ražotāji, kam piešķirtas atļaujas, apiet atļauju sistēmu. Turklāt būtu jāpievieno trīs jauni kritēriji: jauns atbilstības kritērijs par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos, jauns prioritārais kritērijs par labu tiem ražotājiem, kuri atbilst shēmas noteikumiem un nav atteikušies no vīna dārziem savā saimniecībā, jauns prioritārais kritērijs par labu bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Jaunais atbilstības kritērijs atbilst vajadzībai aizsargāt īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju tāpat kā īpašu cilmes vietu nosaukumu reputāciju, nodrošinot, ka jaunie stādījumi tos neapdraud. Pirmais jaunais prioritārais kritērijs dod priekšroku konkrētiem pretendentiem, pamatojoties uz viņu priekšvēsturi, kas liecina par atļauju sistēmas noteikumu ievērošanu, un to, ka viņi neiesniedz pieteikumus uz atļaujām ierīkot jaunus stādījumus, kamēr tiem ir platības, kas apstādītas ar vairs neražojošiem vīnogulājiem, kuras varētu būt par iemeslu atkārtotas stādīšanas atļauju pieprasīšanai. Otrā jaunā prioritārā kritērija mērķis ir atbalstīt bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem, lai veicinātu tādas zemes sociālu izmantošanu, kas citādi varētu netikt izmantota ražošanas vajadzībām.

(4)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 118. pantu un lai reaģētu uz dabas un sociāli ekonomiskajām atšķirībām un ekonomikas dalībnieku dažādo izaugsmes stratēģiju konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos, būtu jāatļauj dalībvalstīm atšķirīgā veidā reģionālā līmenī piemērot atbilstības kritērijus un prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punktā un 2. punktā, kā arī jaunos atbilstības un prioritāros kritērijus, kas ieviešami ar šo regulu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, specifiskām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai specifiskām platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šādas atšķirības šo kritēriju piemērošanā konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos vienmēr būtu jābalsta uz atšķirībām starp šiem apgabaliem.

(5)

Lai reaģētu uz tādiem apiešanas gadījumiem, kas šajā tiesību aktā nav paredzēti, dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kuri novērstu to, ka atļaujas pieteikumu iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kad uz viņu darbībām vēl neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz īpašajiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja, ka vīnogulāji, ko ražotājs ir uzņēmies izart, var pastāvēt vienlaicīgi ar jauniem iestādītiem vīnogulājiem. Lai nepieļautu pārkāpumus, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ar piemērotiem līdzekļiem nodrošināt, ka izaršana tiek faktiski īstenota, tostarp ar prasību iemaksāt nodrošinājumu saistībā ar paredzamās atkārtotās apstādīšanas atļaujas piešķiršanu. Turklāt ir jāprecizē, ka gadījumā, ja izaršana nav veikta ar šo pasākumu paredzēto četru gadu laikā, attiecīgajā platībā iestādītie vīnogulāji būtu jāuzskata par neatļautiem.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm ierobežot atkārtotu stādīšanu platībās, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi atzīta un reprezentatīva profesionālā organizācija. Būtu jānosaka šādu ierobežojumu lēmumu pamatojums vai iemesli, lai precizētu to darbības jomu, vienlaikus nodrošinot sistēmas saskaņotību un novēršot tās apiešanu. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka atļauju automātiska piešķiršana Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā noteiktajai atkārtotajai stādīšanai nevar kavēt dalībvalstis atļauju izdošanā noteikt ierobežojumus – izdot tās tikai attiecībā uz īpašām platībām saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 63. panta 3. punktu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atsevišķus specifiskus gadījumus nevar uzskatīt par sistēmas apiešanu.

(8)

Ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 64. pantu ir paredzētas administratīvās sankcijas gadījumā, ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas izriet no lauksaimniecības nozaru tiesību aktu piemērošanas. Lai panāktu preventīvu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāspēj regulēt šīs sankcijas saskaņā ar attiecīgajos vīna dārzos ražoto vīnu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 4. punktu būtu jāparedz administratīvie sodi attiecībā uz neatļautiem stādījumiem, lai iedarbotos preventīvi. Šo sankciju minimālajai vērtībai būtu jāatbilst vidējiem gada ienākumiem uz vienu hektāru vīnogulāju platību Savienības līmenī, ko mēra ar bruto peļņu par hektāru vīnogulāju platību. Būtu jānosaka progresīva gradācija no šīs minimālās vērtības atkarībā no neatbilstības ilguma. Dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja piemērot augstākus minimālos sodus ražotājiem kādā konkrētā platībā, kurā Savienības līmenī paredzētā minimālā vērtība ir mazāka par provizorisko gada vidējo ienākumu no hektāra attiecīgās platības. Šādai sankciju minimālās vērtības palielināšanai vajadzētu būt samērīgai ar aplēstajiem gada vidējiem ienākumiem par hektāru teritorijā, kurā atrodas neatļautā vīnogulāju platība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Platības, uz kurām neattiecas vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma

1.   Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā, nepiemēro stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, kas norādītas minētās regulas 62. panta 4. punktā un atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.   Stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, nosūta iepriekšēju paziņojumu kompetentajām iestādēm. Paziņojumā ietver visu būtisko informāciju attiecībā uz šīm platībām un eksperimenta norises laikposmu vai vīnogulāju potzaru audzētavu ražojošā perioda ilgumu. Šādu termiņu pagarināšanu arī paziņo kompetentajām iestādēm.

Ja tiek uzskatīts, ka nepastāv tirgus traucējumu risks, dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minēto periodu laikā šajos apgabalos ražotās vīnogas un vīna produktus, ko iegūst no šīm vīnogām, drīkst laist tirgū. Šāda termiņa beigās ražotājs vai nu:

a)

saņem atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. vai 68. pantu par attiecīgo platību, lai šajā platībā izaudzētās vīnogas un no šīm vīnogām saražotos vīnkopības produktus varētu laist tirgū; vai

b)

izar attiecīgo platību par paša izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktu.

Jebkuras eksperimentāliem mērķiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības, kas apstādītas pirms 2016. gada 1. janvāra pēc jauno stādīšanas tiesību piešķiršanas, turpina arī pēc minētā datuma atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti šo tiesību izmantošanai līdz tā eksperimenta laikposma beigām vai tā vīnogulāju potzaru audzētavu ražojošā perioda beigām, par kuru šīs tiesības ir tikušas piešķirtas. Pēc šo periodu beigām piemēro pirmajā un otrajā daļā izklāstītos noteikumus.

3.   Stādīšanai vai atkārtotai stādīšanai tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti paredzēti vienīgi patēriņam vīna ražotāja mājsaimniecībā, piemēro šādus nosacījumus:

a)

attiecīgā platība nepārsniedz 0,1 ha;

b)

vīnogu audzētājs nenodarbojas ar komerciālu vīna ražošanu vai citu vīnkopības produktu komerciālu ražošanu.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis konkrētas nekomerciālas darbības organizācijas var uzskatīt par tādām, kas ir līdzvērtīgas vīna ražotāja mājsaimniecībai.

Dalībvalstis var nolemt, ka par pirmajā daļā minēto stādīšanu jāsniedz paziņojums.

4.   Ražotājam, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis sabiedrības interesēs veiktā obligātā iepirkuma dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir atļauts apstādīt jaunu platību ar nosacījumu, ka šāda jauni apstādīta platība nepārsniedz 105 % no zaudētās platības tīrās ražas izteiksmē. No jauna apstādītā platība tiek reģistrēta vīndārzu reģistrā.

5.   Izaršana platībās, uz kurām attiecas 2. un 3. punktā minētais atbrīvojums, nedod iemeslu atkārtotas apstādīšanas atļaujai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu. Tomēr šādu atļauju piešķir, ja izar jauni apstādītas platības saskaņā ar 4. punktā minēto atbrīvojumu.

2. pants

Atļauju piešķiršanas kritēriji

1.   Ja dalībvalstis piemēro atbilstības kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, piemēro šīs regulas I pielikuma A daļā izklāstītos noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvo un nediskriminējošo kritēriju, ka pieteikums nerada nekādu nozīmīgu risku tam, ka tiks piesavināta kādas konkrētas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija, kas šādi tiek arī uzskatīts, ja vien valsts iestādes nav pierādījušas šāda riska pastāvēšanu. Noteikumi, kas attiecas uz šā papildu kritērija piemērošanu, ir noteikti I pielikuma B daļā.

2.   Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus atbilstības kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, un papildu kritēriju, kas minēts šā panta 1. punktā, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot valsts vai zemākā teritoriālā līmenī.

3.   Ja dalībvalstis piemēro vienu vai vairākus prioritāros kritērijus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā, piemēro šīs regulas II pielikuma A–H daļā izklāstītos noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvos un nediskriminējošos kritērijus saistībā ar ražotāja iepriekšējo rīcību un bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Noteikumi, kas attiecas uz šo papildu kritēriju piemērošanu, noteikti II pielikuma I daļā.

4.   Ja dalībvalstis jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanai nolemj izmantot vienu vai vairākus prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā, un papildu kritērijus, kas minēti šā panta 3. punktā, tās šādus kritērijus var piemērot vienādi valsts līmenī vai dažādās nozīmīguma pakāpēs dažādos dalībvalstu apgabalos.

5.   Viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitīto kritēriju izmantošanu par atbilstības kritērijiem kādā no ģeogrāfiskajiem mērogiem, kas minēti tās 63. panta 2. punktā, uzskata par pienācīgi pamatotu 64. panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkā, ja ar to ir iecerēts atrisināt kādu īpašu problēmu, kas ietekmē vīnogu audzēšanas nozari šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā mērogā un kas var tikt atrisināta tikai ar šādu ierobežojumu.

6.   Neskarot noteikumus, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz īpašiem atbilstības un prioritāriem kritērijiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, lai nepieļautu to, ka pieteikuma iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kas iekļauti minētajos pielikumos.

3. pants

Paredzamās atkārtotās apstādīšanas atļaujas

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktu var noteikt, ka par atļaujas piešķiršanu ražotājiem, kas apņemas izart ar vīnogulājiem apstādītu platību, jāiemaksā nodrošinājums.

Jebkurā gadījumā, ja izaršanu ražotāji vēl nav veikuši tā ceturtā gada beigās, ko skaita no dienas, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji, attiecībā uz neizarto platību piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantu.

4. pants

Atkārtotas apstādīšanas ierobežojumi

Dalībvalstis var ierobežot atkārtotu apstādīšanu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu, ja īpašā atkārtoti apstādāmā platība atrodas apgabalā, kuram jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju izdošana ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un ar nosacījumu, ka lēmums ir pamatots ar vajadzību izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka būtiski mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība.

Panta pirmajā daļā minētais būtiskas mazināšanās risks nepastāv, ja:

a)

īpašā atkārtoti apstādāmā platība atrodas tajā pašā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā kā izartā platība un atkārtotā apstādīšana ar vīnogulājiem atbilst tam pašam aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam vai tai pašai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kurai atbilda izartā platība;

b)

atkārtotās stādīšanas mērķis ir ražot vīnus, kam nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs uzņemas tādas pašas saistības kā tās, kas noteiktas šīs regulas I pielikuma A un B daļas 2. punktā attiecībā uz jauniem stādījumiem.

5. pants

Sodi un izmaksu atgūšana

Dalībvalstis uzliek finanšu sodus ražotājiem, kuri nepilda pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktā.

Minimālais naudas sods ir:

a)

EUR 6 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus četru mēnešu laikā no dienas, kad viņam ir paziņots par pārkāpumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktā;

b)

EUR 12 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pirmā gada laikā pēc tam, kad beidzies četru mēnešu periods;

c)

EUR 20 000 par hektāru, ja ražotājs izar visus neatļautos stādījumus pēc tam, kad pagājis pirmais gads pēc četru mēnešu perioda beigām.

Ja gada ienākumi, kas gūti no platības, kurā atrodas attiecīgie vīnogulāji, saskaņā ar aplēsēm pārsniedz EUR 6 000 par hektāru, dalībvalstis var palielināt otrajā daļā norādītās minimālās summas proporcionāli gada vidējiem ienākumiem no šīs platības hektāra.

Ja dalībvalsts nodrošina neatļauto stādījumu izaršanu ar saviem līdzekļiem, attiecīgās izmaksas, ko sedz ražotājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktu, aprēķina objektīvi, ņemot vērā darbaspēka izmaksas, iekārtu un transporta izmantošanu vai citas radušās izmaksas. Šādu izmaksu summu pieskaita piemērojamā soda apjomam.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz atbilstības kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punktā

A.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) ir paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar attiecīgā apgabala specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu; vai

2)

ja no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) nav paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)

neizmantot un netirgot nekādas vīnogas, kas izaudzētas no jauna apstādītās platībās, lai ražotu vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ja minētās platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas šim nolūkam;

b)

neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīnam ar specifisku aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas pirmās daļas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.

B.   Šīs regulas 2. panta 1. punktā minētais papildu kritērijs

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 1. punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar attiecīgā apgabala specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; vai

2)

ja no jauna apstādāmā(-ās) platība(-as) nav paredzēta(-as), lai ražotu vīnus ar specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pieteikuma iesniedzējs uzņemas šādas saistības:

a)

neizmantot un netirgot nekādas vīnogas, kas izaudzētas šādās no jauna apstādītās platībās, lai ražotu vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja šīs platības atrodas teritorijās, kas ir atbilstīgas šim nolūkam;

b)

neizart un atkārtoti neapstādīt attiecīgās platības ar mērķi padarīt atkārtoti apstādīto platību atbilstīgu tam, lai audzētu vīnogas vīniem ar specifisku aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Pieteikuma iesniedzēji uzņemas pirmās daļas 2) punktā minētās saistības uz ierobežotu laiku, ko nosaka dalībvalsts un kas nedrīkst būt vēlāks kā 2030. gada 31. decembris.


II PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz prioritārajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā, un šīs regulas 2. panta 3. punktā minētajiem papildu kritērijiem

A.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a) apakšpunktā

1.

Uzskata, ka juridiskās personas neatkarīgi no to juridiskās formas atbilst šim kritērijam, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

fiziska persona, kas vīnogulāju stādījumus ierīko pirmo reizi un kas veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītājs (“gados jauns lauksaimnieks”), īsteno faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli tādu lēmumu ziņā, kuri attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja juridiskās personas kapitāla daļu turētāji vai juridiskās personas vadībā ir vairākas fiziskas personas, tostarp persona(-as), kas nav gados jaunais(-ie) lauksaimnieks(-i), gados jaunajam lauksaimniekam jāspēj veikt šādu faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām; vai

b)

ja juridisko personu vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām kontrolē cita juridiskā persona, a) apakšpunktā minētos nosacījumus piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

Nosacījumus, kas paredzēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu neatkarīgi no tiesiskā statusa, kas šādai grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem.

2.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu iekļaut papildu nosacījumu, ka prasītājs ir fiziska persona, kuras vecums pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus (“jaunais ražotājs”).

Juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, tiek uzskatītas par atbilstīgām papildu nosacījumam, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, ja tās fiziskās personas vecums, kas minēta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, pieteikuma iesniegšanas gadā nepārsniedz 40 gadus.

Nosacījumus, kas paredzēti šā punkta otrajā daļā, piemēro mutatis mutandis attiecībā uz fizisko personu grupu, kas minēta 1. punkta otrajā daļā.

3.

Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji apņemas piecu gadu laikposmā neizīrēt vai nepārdot no jauna apstādīto(-ās) platību(-as) citai fiziskai vai juridiskai personai.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona vai fizisku personu grupa, dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs piecu gadu laikā nenodotu faktisku un ilgstošu lauku saimniecības kontroli tādu lēmumu ziņā, kas attiecas uz saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku, citai(-ām) personai(-ām), ja vien minētā persona vai minētās personas neizpilda 1. un 2. punkta nosacījumus, kas tika piemēroti atļauju piešķiršanas laikā.

B.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)

pieteikuma iesniedzējs apņemas, ka no jauna apstādāmā(-ās) platībā(-ās) vai visā lauku saimniecībā vismaz piecus līdz septiņus gadus ievēros bioloģiskās ražošanas noteikumus, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (1) un attiecīgos gadījumos Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2). Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīnkopis (3) un pirmajā daļā minētos noteikumus par bioloģisko ražošanu vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

2)

pieteikuma iesniedzējs apņemas ievērot kādu no šīm vadlīnijām vai sertifikācijas shēmām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, vismaz piecus līdz septiņus gadus ilgā laikposmā, kas jebkurā gadījumā nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri:

a)

kultūraugiem vai konkrētai nozarei specifiskas integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes, kas ir piemērotas vīnkopībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (4) 14. panta 5. punktu, ja šādas pamatnostādnes pastāv;

b)

valsts sertifikācijas shēmas integrētai ražošanai, kas ir piemērotas vīnkopībai;

c)

valsts vai reģionāla līmeņa vides sertifikācijas shēmas, kuras apliecina atbilstību vides tiesību aktiem saistībā ar augsnes un/vai ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību, ainavas saglabāšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un/vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un kuras attiecas uz vīnkopību.

Sertifikācijas shēmas, kas minētas pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, apliecina, ka lauksaimnieks savā saimniecībā ievēro praksi, kas atbilst valsts noteikumiem par integrētu ražošanu vai pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem mērķiem. Šo sertificēšanu veic sertifikācijas struktūras, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (5) II nodaļu un atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem “Atbilstības novērtēšana – Prasības struktūrām, kas veic produktu, procesu un pakalpojumu sertifikāciju”.

Dalībvalstis var uzskatīt, ka kritērijs ir izpildīts, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir vīna audzētājs un pirmajā daļā minētās vadlīnijas vai sertifikācijas shēmas vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir faktiski piemērojis visai platībai, kas attiecīgajā saimniecībā apstādīta ar vīnogulājiem;

3)

ja dalībvalstu lauku attīstības programmā(-ās) ietilpst īpašs “agrovides un klimata” darbības veids(-i), kas noteikts(-i) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (6) 28. pantā, kuru var piemērot platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem saistībā ar īpašu apgabalu, kurš norādīts pieteikumā, un ar nosacījumu, ka ir pieejams pietiekams finansējums, pieteikuma iesniedzējs ir atbilstīgs un uzņemas piemērot šāda veida darbības(-u) no jauna apstādāmai platībai un izpildīt saistības, kas ietvertas attiecīgajā(-ās) lauku attīstības programmā(-ās) attiecībā uz šo(-iem) īpašo(-ajiem) “agrovides un klimata” darbības veidu(-iem);

4)

šādā pieteikumā norādītais(-ie) īpašais(-ie) zemesgabals(-i) atrodas uz nogāzēm, kur izveidotas terases.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kas neatbilst šiem nosacījumiem. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

C.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta c) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīts ikviens no šādiem nosacījumiem:

1)

īpašais(-ie) zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, ir nonācis(-kuši) pieteikuma iesniedzēja rīcībā pēc apmaiņas ar citu(-iem) zemes gabalu(-iem), kas apstādīts(-i) ar vīnogulājiem saistībā ar zemes apvienošanas projektu;

2)

zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, nav apstādīts(-i) ar vīnogulājiem vai ir apstādīts(-i) ar vīnogulājiem tā, ka aizņem mazāku laukumu nekā platība(-as), kas zudusi(-šas) šāda zemes konsolidācijas projekta īstenošanas rezultātā;

3)

kopējā platība, par kuru ir pieprasīta atļauja, nepārsniedz starpību, ja tāda ir, starp platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem iepriekš piederošajā zemes gabalā(-os), un to, kas norādīta pieteikumā.

D.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja īpašais(-ie) zemes gabals(-i), kas norādīts(-i) pieteikumā, atrodas kādā no šādu veidu apgabaliem:

1)

sausuma skarti apgabali, kuros gada nokrišņu daudzuma un gada potenciālās evapotranspirācijas attiecība ir mazāka par 0,5;

2)

apgabali, kuros augu sakņošanās dziļums ir seklāks par 30 cm;

3)

apgabali, kuros ir nelabvēlīga augsnes struktūra un akmeņainība saskaņā ar definīciju un robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III pielikumā;

4)

apgabali uz stāvām nogāzēm, kuru slīpums ir vismaz 15 %;

5)

apgabali, kas atrodas kalnu apvidos, kuru augstums virs jūras līmeņa ir vismaz 500 m, izņemot plakankalnes;

6)

apgabali, kas atrodas tālākajos Eiropas Savienības reģionos, kas minēti LESD 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 (7), vai mazās salās, kurās kopējā zemes platība nepārsniedz 250 km2 un kurām raksturīgi strukturāli vai sociāli ekonomiski ierobežojumi.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai ražotāji apņemas, ka vismaz piecus līdz septiņus gadus neizars un atkārtoti neapstādīs platības, kurās nav dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gadam var pieņemt lēmumu izslēgt vienu vai vairākus pirmajā daļā minētos apgabalus no atbilstības šim prioritārajam kritērijam, ja tām nav iespējams faktiski novērtēt šādu atbilstību.

E.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja attiecīgā projekta ekonomiskā ilgtspēja ir noteikta, pamatojoties uz vienu vai vairākām šādām lauksaimniecības ieguldījumu projektu standarta finanšu analīzes metodēm:

1)

neto pašreizējā vērtība (NPV);

2)

iekšējā peļņas norma (IRR);

3)

ieguvumu un izmaksu attiecība (BCR);

4)

atmaksāšanās laiks (PP);

5)

papildu neto ieguvums (INB).

Metodi piemēro tādā veidā, kas ir pielāgots pieteikuma iesniedzēja veidam.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

F.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja konkurētspējas pieaugšanas potenciāls ir noteikts, pamatojoties uz kādu no šiem apsvērumiem:

1)

platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var dot apjomradītus ietaupījumus, jo ievērojami samazinās vienības izmaksas, kas specifiskas no jauna iestādītajai platībai salīdzinājumā ar vidējo rādītāju jau esošajos lauku saimniecības vīndārzos vai vidējo situāciju reģionā;

2)

platības, kuras pašreizējam vīnkopim apstādāmas no jauna, var radīt labāku pielāgojumu tirgus pieprasījumam par produkciju panākto cenu pieauguma dēļ vai produkcijas noieta palielinājuma dēļ salīdzinājumā ar jau esošajiem lauku saimniecības vīndārziem vai vidējo situāciju reģionā;

3)

platības, kas nozarē jaunienācējam apstādāmas no jauna, ir tādas, kurās var izmantot lauksaimnieciskās ražošanas modeli, kas ir rentablāks nekā vidējais rādītājs reģionā.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt pirmās daļas 1), 2) un 3) punktā uzskaitītos apsvērumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

G.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja apstādāmais(-ie) zemesgabals(-i) atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kur ražo produktu ar jau esošu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja audzējamās vīnogas ir paredzētas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1)

apstādāmajā(-os) zemesgabalā(-os) ir labākas augsnes un klimatiskās īpašības salīdzinājumā ar vidējo rādītāju citos zemesgabalos, kuros ir vīndārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām tajā pašā reģionā;

2)

stādāmā vīnogulāja šķirne(-es) vai attiecīgais(-ie) klons(-i) ir labāk pielāgots(-i) apstādāmā(-o) zemesgabala(-u) specifiskajām augsnes un klimatiskajām īpašībām salīdzinājumā ar zemesgabaliem, kuros ir vīndārzi, kas atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām, kam ir līdzīgas augsnes un klimatiskās īpašības un kas atrodas tajā pašā reģionā, bet kas ierīkoti ar citu šķirņu vīnogulājiem vai citiem tās(-o) pašas(-u) šķirnes(-ņu) kloniem;

3)

stādāmā vīnogulāja šķirne(-es) vai attiecīgais(-ie) klons(-i) palīdz uzlabot vīnogulāju šķirņu vai pastāvošo šķirņu klonu daudzveidību vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabala, kurā ražo produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

4)

izmantojamā(-ās) vīnogulāju audzēšanas sistēma(-as) vai ierīkojamā vīndārza struktūra no jauna apstādāmajā(-ās) platībā(-ās) ir tāda(-as), ka var dot labākas kvalitātes vīnogas salīdzinājumā ar audzēšanas sistēmām un/vai struktūrām, kuru izmantošana ir dominējoša vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabala, kurā ražo produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Dalībvalstis var sīkāk detalizēt pirmās daļas 1)–4) punktā uzskaitītos nosacījumus.

Dalībvalstis var arī pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jauno vīnogulāju stādījumu ierīkot saskaņā ar pieteikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem.

Dalībvalstis šo prioritāro kritēriju var piemērot attiecībā uz pieteikumiem par jaunu stādījumu platībā, kas ir iezīmēta tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota aizsardzības pieteikumam par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, uz kuru attiecas pašreizēja iepriekšējā valsts procedūra vai kura ir Komisijas pārbaudes periodā. Tādā gadījumā pirmās daļas 1)–4) punktā izklāstītos nosacījumus piemēro mutatis mutandis.

H.   Kritērijs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā

Kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzēja saimniecības lielums pieteikuma iesniegšanas brīdī atbilst robežvērtībām, kas jānosaka dalībvalstīm valsts vai reģionālā līmenī, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šīs robežvērtības nosaka šādi:

1)

mazajām saimniecībām – ne mazāk kā 0,5 hektāri;

2)

vidējām saimniecībām – ne mazāk kā 50 hektāri.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)

pēc jaunās stādīšanas pieteikuma iesniedzēja saimniecība kļūs lielāka;

2)

pieteikuma iesniedzējam pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kas negūst labumu no izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 4. punktā.

Robežlielumus, kas minēti pirmās daļas 1) un 2) punktā, paziņo Komisijai.

I.   Šīs regulas 2. panta 3. punktā minētie papildu kritēriji

I.   “Ražotāja iepriekšējā rīcība”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējam nav vīnogulāju, kas iestādīti bez atļaujas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantā, vai bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā.

Dalībvalstis var arī prasīt atbilstību vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1)

neviena atļauja, kas pieteikuma iesniedzējam iepriekš piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantu, nav beigusies sakarā ar neizmantošanu;

2)

pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis visas saistības, kas minētas I pielikuma A un B daļā, šā pielikuma A, B, D, E, F un G daļā un šīs daļas II punktā;

3)

pieteikuma iesniedzējam nav platības, kas apstādītas ar vīnogulājiem, kuri vismaz astoņus gadus vairs netiek izmantoti ražas iegūšanai.

II.   “Bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem”

Papildu kritēriju, kas minēts šīs regulas 2. panta 3. punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona neatkarīgi no juridiskās formas un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)

pieteikuma iesniedzējs ir bezpeļņas organizācija, kuras darbībai ir vienīgi sociāls mērķis;

2)

pieteikuma iesniedzējs izmanto konfiscēto zemi tikai sociāliem mērķiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/42/ES (8) 10. pantu.

Dalībvalstis var arī prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji, kas atbilst šim kritērijam, apņemtos dalībvalsts nosakāmā laikposmā neizīrēt vai nepārdod no jauna apstādīto(-ās) platību(-as) citai fiziskai vai juridiskai personai. Šāda laikposma beigu termiņš nedrīkst būt vēlāks par 2030. gada 31. decembri.


(1)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).

(3)  Kā tas definēts 2. panta a) punktā Komisijas 2009. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).


Augša