(1)

Komisijas Regula (ES) 2023/915 (2) nosaka konkrētu pārtikas kontaminantu maksimālos līmeņus, tai skaitā neorganiskā arsēna maksimālo līmeni virknē pārtikas produktu.

(2)

Arsēns ir visuresošs metaloīds, kas nelielā koncentrācijā atrodas iežos, augsnē un dabīgajos gruntsūdeņos. Rūpniecisko emisiju dēļ (kalnrūpniecība, krāsaino metālu kausēšana un fosilo kurināmo dedzināšana) un līdz ar arsēna izmantošanu par mēslošanas līdzekļu, koksnes konservantu, insekticīdu vai herbicīdu sastāvdaļu antropogēna darbība ir veicinājusi arsēna koncentrācijas paaugstināšanos vidē. Lai gan ir iespējama eksponētība caur ādu un ieelpojot, galvenais arsēna ekspozīcijas ceļš ir pārtika un dzeramais ūdens.

(3)

2009. gada 12. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma atzinumu par arsēnu pārtikā (3), un šajā atzinumā tā secināja, ka neorganiskais arsēns var izraisīt plaušu, urīnpūšļa un ādas vēzi un ādas bojājumus, un par “etalondevas zemāko ticamības robežu” (BMDL 01) noteica vērtības no 0,3 līdz 8 μg/kg ķ. sv. dienā. Prognozētā uztureksponētība neorganiskajam arsēnam vidēja un augsta patēriņa gadījumā Eiropā ir noteikto BMDL 01 vērtību intervālā, tāpēc nevar izslēgt risku atsevišķiem patērētājiem. Tādēļ ar Komisijas Regulu (ES) 2015/1006 (4) tika noteikti neorganiskā arsēna maksimālie līmeņi dažādos sauszemes izcelsmes pārtikas produktos.

(4)

2021. gada zinātniskajā ziņojumā (5) Iestāde novērtēja Eiropas iedzīvotāju hronisko eksponētību ar uzturu uzņemtam neorganiskajam arsēnam, ņemot vērā jaunākos datus par neorganiskā arsēna sastopamību pārtikā un turklāt apstiprinot sauszemes pārtikas produktu saistību ar eksponētību, tā arī secināja, ka noteiktās valstīs pieaugušo populācijā tāda pārtikas produktu grupa kā “zivis un citi jūras produkti” ir viens no neapšaubāmiem neorganiskā arsēna ekspozīcijas avotiem.

(5)

Pamatojoties uz jaunākajiem datiem par sastopamību un gaidot apspriešanos par iespējamiem arsēna maksimālajiem līmeņiem zivīs un citos jūras produktos, Komisijas Regula (ES) 2023/465 (6) samazināja neorganiskā arsēna maksimālo līmeni, ko attiecina uz baltajiem rīsiem, un noteica maksimālos līmeņus noteiktiem sauszemes pārtikas produktiem.

(6)

2023. gada 28. novembrī Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu par riska novērtējuma atjaunināšanu attiecībā uz neorganisko arsēnu pārtikā. (7) Tā secināja, ka epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka neorganiskā arsēna hroniska uzņemšana ar uzturu un/vai dzeramo ūdeni ir saistīta ar paaugstinātu vairāku nevēlamu iznākumu, tai skaitā plaušu, urīnpūšļa un ādas vēža, risku. Iestāde izmantoja BMDL 05, proti, 0,06 μg/kg ķ. sv. dienā, un piemēroja ekspozīcijas intervāls (MOE) pieeju. Tā uzskatīja, ka pieaugušajiem MOE ir zemi (intervāls no 2 līdz 0,4 vidusmēra patērētājiem un no 0,9 līdz 0,2 uz eksponētības 95. procentiles), un secināja, ka tāpēc pašreizējā eksponētība neorganiskajam arsēnam, neraugoties uz neskaidrībām, rada bažas par veselību.

(7)

Tādēļ, lai turpinātu samazināt iedzīvotāju eksponētību neorganiskajam arsēnam, ir lietderīgi noteikt maksimālos līmeņus zivīm un citiem jūras produktiem, kas palielina minēto eksponētību.

(8)

Tāpēc Regula (ES) 2023/915 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Ņemot vērā to, ka noteiktiem pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, ir ilgs glabāšanas laiks un lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, zivīm un citiem jūras produktiem, kas likumīgi laisti tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, būtu jāatļauj palikt tirgū līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

regulas 10. panta 1. punktu groza šādi:

2)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.