(1)

Ir jāveic vairāki grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (3). Skaidrības un juridiskās noteiktības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Šajā regulā ir paredzēti finanšu noteikumi, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“budžets”) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. panta nozīmē, un tā nereglamentē un neietekmē uz LESD un Līguma par Eiropas Savienību (LES) pamata pieņemto ierobežojošo pasākumu īstenošanu, tostarp budžeta izpildes ietvaros.

(3)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot finanšu noteikumus, ko piemēro budžetam, un ņemot vērā, ka ir pieņemta Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (4), būtu jāveic daži mērķtiecīgi grozījumi, lai minētos finanšu noteikumus saskaņotu ar jauno tiesisko regulējumu, pielāgotu tos vajadzībām efektīvi pārvarēt krīzes un uzlabotu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Turklāt būtu jāveic mērķtiecīgi vienkāršojumi, tehniski atjauninājumi un labojumi.

(4)

Pēc Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 pieņemšanas atsauces uz pamataktiem būtu jāaizstāj, un visā šajā regulā izmantotajām atsaucēm būtu jāpievieno atsauces uz Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (5), Padomes Regulu (ES, Euratom) 2021/768 (6) un 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (7).

(5)

Skaidrības labad visas atsauces uz atcelto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (8) būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (9).

(6)

Juridiskās noteiktības labad būtu jālabo vairākas savstarpējās atsauces.

(7)

Ir labāk jāatspoguļo finanšu saistībām paredzēto uzkrājumu un budžeta garantiju īpašais raksturs un darbība. Tādēļ būtu jāpielāgo dažas definīcijas un noteikumi par budžeta garantijām, budžeta saistībām, juridiskajām saistībām, maksājumu apropriācijām, saņēmējiem un informācijas par saņēmējiem publicēšanu. Būtu jāpievieno finanšu saistībām paredzēto uzkrājumu veidošanas posma definīcija. Turklāt definīcijas būtu jāatjaunina, lai jo īpaši atspoguļotu grozījumus iepirkuma noteikumos un noteikumu ieviešanu par nefinanšu ziedojumiem.

(8)

Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu saņēmējiem, kas ir nevalstiskās organizācijas, būtu jāievieš nevalstisko organizāciju definīcija, paredzot kritērijus to identificēšanai. Turklāt dotāciju pieteikumu iesniedzējiem būtu jādeklarē to juridiskais statuss, tostarp tas, vai tie ir nevalstiskas organizācijas.

(9)

Šajā regulā būtu jāiekļauj atsauce uz vispārējo nosacītības režīmu budžeta aizsardzībai, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 (10). Regula (ES, Euratom) 2020/2092 ir budžeta izpildes tiesiskā regulējuma stūrakmens.

(10)

Ir būtiski, lai dalībvalstis un Komisija budžeta izpildē nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un ievērotu LES 2. pantā nostiprinātās Savienības vērtības.

(11)

Šai regulai būtu jādod iespēja kredītrīkotājiem attiecīgā gadījumā saskaņā ar nozaru noteikumiem pieņemt atbilstīgus pasākumus un rīkoties, lai aizsargātu budžetu, piemēram, apturot maksājumus gadījumos, kad kādas dalībvalsts no Savienības fondiem finansētas darbības īstenošanu ietekmē tas, ka konkrētā dalībvalsts neievēro attiecīgās Savienības vērtības un pamattiesības.

(12)

Budžeta pamatprincipi būtu jāatstāj spēkā. Esošās atkāpes no minētajiem principiem tādās konkrētās jomās kā pētniecība, ārējās darbības un struktūrfondi būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, pievienoto vērtību no budžeta viedokļa un slogu, ko tās rada ieinteresētajām personām.

(13)

Apropriāciju pārnešanas noteikumi būtu jānoformulē skaidrāk, un automātiskie pārnesumi būtu jānošķir no neautomātiskajiem pārnesumiem. Attiecīgajām Savienības iestādēm būtu jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam un Padomei gan par automātiskajiem, gan neautomātiskajiem pārnesumiem.

(14)

Būtu jādod iespēja pārnest un izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus secīgajai programmai vai pasākumam, lai šādus līdzekļus izmantotu efektīvi. Vajadzētu būt iespējai iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēts citādi.

(15)

Pēc Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 un ar to saistīto pamataktu pieņemšanas šajā regulā būtu jāiekļauj daži Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2116 (12) paredzētie noteikumi, kas saistīti ar budžeta principiem, jo īpaši attiecībā uz atcelšanu un pārnešanu, saistību atcelšanu un to, kā atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas atkal dara pieejamas.

(16)

Attiecībā uz iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem būtu jādod iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas saņemti no izīrēšanas un ēku pārdošanas. Tādēļ šādi ieņēmumi būtu jāuzskata par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti.

(17)

Vienkāršošanas labad un lai dalībvalstu iemaksu grafiku labāk saskaņotu ar attiecīgajām maksājumu vajadzībām, visām dalībvalstu papildu finanšu iemaksām Savienības pasākumos un programmās, tostarp brīvprātīgām iemaksām, būtu jāpiemēro vienāds režīms, un tās būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

(18)

Lai palielinātu pārredzamību un pamanāmību piešķirto ieņēmumu izklāstā, vienlaikus saglabājot iepriekš sniegtās informācijas būtību, pielikumā, kas ir budžeta neatņemama sastāvdaļa, būtu jāsniedz detalizēta informācija par saņemamo iekšējo un ārējo piešķirto ieņēmumu lēsto summu un paredzamo iedalījumu attiecīgajās budžeta pozīcijās. Turklāt ir lietderīgi precizēt ziņošanas prasības par iekšējo un ārējo piešķirto ieņēmumu īstenošanu iepriekšējā gadā. Tas nodrošinās, ka visa informācija par piešķirto ieņēmumu izlietojumu un saņemamo piešķirto ieņēmumu prognozes tiek sniegtas skaidrā un pieejamā veidā.

(19)

Noteikumi par pārvietojumiem, uz kuriem attiecas īpaši noteikumi, būtu jāatjaunina, ņemot vērā rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2093. Turklāt būtu jāveic korekcijas nolūkā atspoguļot to, ka, lai mobilizētu rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, vairs nav vajadzīgi budžeta grozījumu projekti.

(20)

Savienības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai.

(21)

Lai ārkārtas apstākļos varētu ātri reaģēt, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt ziedojumus natūrā neatkarīgi no to vērtības, ja šādi ziedojumi tiek veikti humānās palīdzības, ārkārtas atbalsta, civilās aizsardzības vai krīžu pārvarēšanas palīdzības nolūkā. Lai nodrošinātu atbilstošus aizsardzības pasākumus, Komisijai būtu jāpieņem šādi ziedojumi tikai tad, ja akcepts ir saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principiem, nerada interešu konfliktus, nekaitē Savienības tēlam, kā arī nekaitē vai nerada kaitējuma risku Savienības vai dalībvalstu iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Akcepta brīdī ziedotājs nedrīkstētu atrasties kādā no izslēgšanas situācijām saskaņā ar agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmu un nedrīkstētu būt reģistrēts kā izslēgts attiecīgajā datubāzē. Ja Komisija pieņem ziedojumu, atbildīgajam kredītrīkotājam savā gada darbības pārskatā būtu jāsniedz informācija par to.

(22)

Būtu jāievieš noteikums, ar ko juridiskām personām dod iespēju reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā sponsorēt pasākumu vai darbību natūrā.

(23)

Būtu jāprecizē snieguma jēdziens budžeta kontekstā. Sniegums būtu jāsasaista ar pareizas finanšu pārvaldības principa tiešu piemērošanu. Būtu arī jādefinē pareizas finanšu pārvaldības princips, un apropriāciju izmantojumā būtu jāizveido saikne starp uzstādītajiem mērķiem un snieguma rādītājiem, rezultātiem un saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Juridiskās noteiktības labad, vienlaikus novēršot konfliktus ar dažādo programmu esošajiem snieguma satvariem, būtu jādefinē ar sniegumu saistītie termini, jo īpaši izvade un rezultāti.

(24)

Ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspekta horizontālās integrēšanas mērķi, mērķrādītājus, ar kuru palīdzību uzraudzīt klimata izdevumus un sniegumu, kā arī izdevumus, kas palīdz apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, būtu jāievieš īpaši budžeta snieguma rādītāji, lai uzraudzītu ar dzimumu līdztiesību saistītos izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Šādiem rādītājiem vajadzētu būt kodolīgiem un samērīgiem, nepārklāties un nepārsniegt konkrētu skaitu, un tiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu. To pamatā vajadzētu būt efektīvai, pārredzamai un visaptverošai metodikai un attiecīgā gadījumā plaši atzītiem zinātniskiem pierādījumiem. Attiecīgā gadījumā dati, kas savākti saistībā ar šādiem rādītājiem, būtu jāsadala pēc dzimuma, un tie būtu jāvāc tā, lai šādus datus varētu apkopot visās attiecīgajās programmās.

(25)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir risināt klimata un vides problēmas, un lai nodrošinātu, ka budžeta izpilde palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, kā minēts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus un klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, snieguma jēdziens attiecībā uz budžetu būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā programmu un darbību ilgtspējīgu īstenošanu, kas nekavētu tādu vidisko mērķu sasniegšanu kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

(26)

Ir svarīgi veicināt sociālās tiesības un taisnīgus nodarbinātības un darba apstākļus saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un LESD 9. pantu. Ja tas ir iespējams un lietderīgi, Komisijai un dalībvalstīm, īstenojot no budžeta finansētas programmas un darbības, būtu jāievēro attiecīgie piemērojamie valsts tiesību akti, Savienības tiesību akti, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un koplīgumi.

(27)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (13) Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt kvalitatīviem un vērstiem uz jomām, kurās tie rada vislielāko pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem un ir pēc iespējas efektīvākie un iedarbīgākie, lai sasniegtu kopējos Savienības politikas mērķus. Minētos mērķus var palīdzēt sasniegt prasība, ka esošās un jaunās izdevumu programmas un darbības, kas paredz ievērojamus izdevumus, ir jāizvērtē.

(28)

Lai īstenotu Komisijas apņemšanos būt digitālai pēc noklusējuma un veicinātu lietderīgākas un kvalitatīvākas kontroles un revīzijas, palielinot ticamības līmeni, bet vienlaikus samazinot izmaksas, ir lietderīgi ieviest skaidru atsauci uz digitālo rīku un jauno tehnoloģiju, piemēram, mašīnmācīšanās, robotiskās procesu automatizācijas, datizraces un mākslīgā intelekta, izmantošanu.

(29)

Lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un dubultu finansējumu, būtu jāievieš standartizēti pasākumi informācijas par Savienības līdzekļu saņēmējiem vākšanai, salīdzināšanai un apkopošanai. Jo īpaši, lai efektīvi nepieļautu, atklātu, izmeklētu un novērstu krāpšanu vai novērstu pārkāpumus, ir jāspēj identificēt fiziskās personas, kuras faktiski tieši vai netieši gūst labumu no Savienības finansējuma vai no minētā finansējuma nepareizas izmantošanas. Datu elektroniskai reģistrēšanai un glabāšanai par Savienības līdzekļu saņēmējiem, tostarp to faktiskajiem īpašniekiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (14) 3. panta 6. punktā, un regulārai šo datu pieejamības nodrošināšanai vienotā integrētā un sadarbspējīgā informācijas un uzraudzības sistēmā, ieskaitot vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu (vienotā integrētā IT sistēma), ko dara pieejamu Komisija, būtu jāatvieglo riska novērtēšana atlases, piešķiršanas, finanšu pārvaldības, uzraudzības, izmeklēšanas, kontroles un revīzijas nolūkos un jāveicina pārkāpumu, tostarp krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, dubulta finansējuma, efektīva nepieļaušana, atklāšana, novēršana un pēcpasākumi attiecībā uz tiem. Noteikumiem, kas attiecas uz datu reģistrēšanu, glabāšanu, pārsūtīšanu un apstrādi, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Vienotā integrētā IT sistēma būtu jāizstrādā, lai novērstu dubultu ziņošanu un samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un citiem izpildes subjektiem. Komisijai būtu jārīkojas kā pārzinim, un tai vajadzētu būt atbildīgai par vienotās integrētās IT sistēmas izstrādi, pārvaldību un uzraudzību. Dalībvalstīm, Savienības izmeklēšanas, kontroles un revīzijas struktūrām, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO), vajadzētu būt piekļuvei minētajiem datiem, īstenojot savas attiecīgās pilnvaras. Vienotajā integrētajā IT sistēmā pieejamie dati būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam un Padomei, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ciktāl tas ir nepieciešami un samērīgi to attiecīgo kompetenču un pienākumu īstenošanai saistībā ar Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

(30)

Vienotajai integrētajai IT sistēmai būtu jāpamatojas uz sadarbspēju, ar kuras palīdzību atjaunināta informācija un dati par Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu automātiski un, ja iespējams, reāllaikā jāiegūst un jāpārnes uz šo sistēmu, cita starpā izmantojot attiecīgās valstu datubāzes, attiecīgo valsts struktūru un iestāžu, pārvaldības iestāžu un maksātājiestāžu iekšējās sistēmas, valstu publiskā iepirkuma un konkursu datubāzes, publiski pieejamus datus un datus no citām Komisijas datubāzēm, tādējādi nodrošinot, ka informācija un dati ir izsmeļoši un pilnīgi.

(31)

Vienotā integrētā IT sistēma būtu jāizstrādā un jāievieš tā, lai būtu iespējams apkopot attiecīgo informāciju par vieniem un tiem pašiem saņēmējiem dažādās Savienības finansēšanas programmās. Tajā būtu jāizmanto tikai tādi riska rādītāji, kas ir objektīvi, samērīgi, nepieciešami riska novērtēšanai un balstīti uz uzticamiem atjauninātiem datu un informācijas avotiem, ja iespējams, reāllaikā. Vienotajai integrētajai IT sistēmai vajadzētu būt izstrādātai izmantošanai saskaņā ar vispārējiem datu aizsardzības principiem, tostarp datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojumiem, kas piemērojami personas datu apstrādei.

(32)

Lai nodrošinātu augsta standarta saglabāšanu attiecībā uz vienotās integrētās IT sistēmas funkcijām, ja iespējams, būtu jāīsteno konkrētas darbības un pasākumi, tostarp jāveic datu lauku saskaņošana ar attiecīgajām valstu un Komisijas IT sistēmām un datubāzēm, nodrošinot nepieciešamos papildinājumus datizraces un riska novērtēšanas rīka vajadzībām, tostarp atsauci uz darbību unikālu identifikatoru; jāintegrē attiecīgo valstu IT sistēmas un datubāzes automātiskās informācijas apmaiņas vienotajā integrētajā IT sistēmā; jānodrošina lietotājiem iespēja pielāgot un grupēt riska rādītājus un to svērumus atkarībā no Savienības fonda, programmas vai valsts vajadzībām un īpatnībām; jāizmanto mākslīgais intelekts datu analīzei un interpretācijai; jānodrošina lietotājiem visdažādākie meklēšanas un filtrēšanas iespēju veidi; jāsniedz lietotājiem norādījumi par datu un rezultātu interpretēšanu un izmantošanu un jānodrošina apmācība par to, kā orientēties vienotajā integrētajā IT sistēmā, jāizvērtē riski un jāizmanto tie pārbaudēs un revīzijās.

(33)

Saskaņā ar LESD 15. pantā ietverto pārredzamības principu Savienības iestādēm jādarbojas iespējami atklāti. Attiecībā uz budžeta izpildi minētā principa piemērošana nozīmē, ka iedzīvotājiem būtu jāzina, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina iedzīvotāju līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību un sniedz ieguldījumu tās ticamības palielināšanā. Komunikācijai vajadzētu būt mērķtiecīgākai un vērstai uz Savienības ieguldījuma pamanāmības veicināšanu pilsoņu acīs. Šādi mērķi būtu jāsasniedz, publicējot – vēlams, ar modernu komunikācijas rīku palīdzību – attiecīgu informāciju par visiem no budžeta finansēto līdzekļu saņēmējiem, ņemot vērā minēto saņēmēju likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un – attiecībā uz fiziskajām personām – tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tādēļ Savienības iestādēm informācijas publicēšanā būtu jāievēro selektīva pieeja saskaņā ar samērīguma principu. Lēmumiem par publicēšanu būtu jābalstās uz attiecīgiem kritērijiem ar mērķi sniegt lietderīgu informāciju.

(34)

Neskarot personas datu aizsardzības noteikumus, būtu jācenšas nodrošināt informācijas par saņēmējiem maksimālu pārredzamību. Informācija par Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāpublicē centralizētā un speciālā Savienības iestāžu tīmekļa vietnē, piemēram, finanšu pārredzamības sistēmā, un tai vajadzētu būt viegli pieejamai ar piemērotu un drošu tehnisko risinājumu palīdzību. Publicēšanas prasībām būtu jāattiecas uz visām budžeta izpildes metodēm, tostarp uz tām, kuras izmanto citas Savienības iestādes un struktūras.

(35)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izpildīt budžetu netieši, izmantojot dalībvalstu organizācijas. Juridiskās noteiktības interesēs tāpēc ir lietderīgi definēt dalībvalstu organizāciju, kura ir vai nu subjekts, kas dalībvalstī izveidots kā publisko tiesību subjekts, vai arī kā privāto tiesību subjekts, kam minētā dalībvalsts ir uzticējusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu un kam ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas. Finansiāls atbalsts, ko dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu prasībām sniedz šādiem privāto tiesību subjektiem veidā, ko nosaka minētā dalībvalsts, un kam nav obligāti vajadzīga bankas garantija, būtu jāuzskata par pienācīgām finanšu garantijām.

(36)

Fizisko personu datiem nevajadzētu būt publiski pieejamiem ilgāk par laikposmu, kurā saņēmējs izmanto līdzekļus, un tāpēc tie pēc diviem gadiem būtu jādzēš.

(37)

Vairākumā gadījumu, uz kuriem attiecas šī regula, publicēšana attiecas uz juridiskajām personām. Attiecībā uz fiziskām personām personas datu publicēšanā būtu jāievēro princips par samērīgumu starp piešķirtās summas lielumu un nepieciešamību kontrolēt līdzekļu pareizu izmantošanu. Tādos gadījumos reģiona publicēšana kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī atbilst informācijas par saņēmēju publicēšanas mērķim un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažāda lieluma dalībvalstīm, un vienlaikus ar to tiek ievērotas saņēmēju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

(38)

Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar samērīguma principu būtu jāprecizē situācijas, kurās publicēšanai nebūtu jānotiek. Piemēram, nebūtu jāpublicē informācija par stipendijām vai cita veida tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, noteiktiem ļoti mazas vērtības līgumiem vai finanšu atbalstu, kas ir mazāks par noteiktu robežvērtību un kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantijas, vai gadījumos, kad informācijas publiskošana rada risku, ka tiktu apdraudētas attiecīgo personu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai varētu tikt kaitēts saņēmēju komerciālajām interesēm. Tomēr, lai saglabātu pašreizējo praksi un nodrošinātu pārredzamību, attiecībā uz dotācijām nevajadzētu būt nekādam īpašam atbrīvojumam no pienākuma publicēt informāciju, pamatojoties uz konkrētu robežvērtību.

(39)

Ja saņēmēju personas dati tiek publicēti pārredzamības nolūkos saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu un piešķiršanas procedūru kontroli, minētie saņēmēji būtu jāinformē par šādu publicēšanu, kā arī par to tiesībām un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1725 un (ES) 2016/679 (15).

(40)

Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem saņēmējiem, informācija par fiziskām personām būtu arī jāpublicē, ievērojot dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt plašu pārredzamību līgumiem, kuru robežvērtība pārsniedz summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (16).

(41)

Netiešās un dalītās pārvaldības gadījumā personām, subjektiem vai izraudzītajām struktūrām, kas īsteno Savienības līdzekļus, būtu jādara pieejama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem. Dalītās pārvaldības gadījumā informācija būtu jāpublicē saskaņā ar nozaru noteikumiem. Dalībvalstīm, kas saņem un īsteno Savienības līdzekļus tiešajā pārvaldībā, būtu saskaņā ar šo regulu jādara pieejama informācija par saņēmējiem. Komisijai būtu jādara pieejama informācija par tādu vienotu tīmekļa vietni, tostarp atsauci uz tās adresi, kur var atrast informāciju par saņēmējiem un galasaņēmējiem.

(42)

Nolūkā palielināt tiešajā un netiešajā pārvaldībā īstenoto finanšu instrumentu datu saprotamību un pārredzamību ir lietderīgi visas pārskatu sniegšanas prasības apvienot vienā darba dokumentā, kuru pievieno budžeta projektam.

(43)

Lai nodrošinātu pārredzamību, izvairītos no dublēšanās atsevišķos gadījumos un saskaņotu ziņošanas termiņus ar attiecīgo datu pieejamību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek zaudēta nekāda informācija, informācija par budžeta garantijām, kopējo uzkrājumu fondu un iespējamajām saistībām, kas pieejama pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros, būtu jāapkopo pa šīm trim kategorijām un visaptveroši jāatspoguļo attiecīgajos ziņojumos.

(44)

Lai palielinātu pārskatu pārredzamību un precizitāti, budžeta projektam pievienotajā darba dokumentā sniegtajā informācijā par finanšu instrumentiem būtu jāiekļauj informācija par realizētajiem aktīvu zaudējumiem.

(45)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar tāmes projekta pieņemšanas grafiku, budžeta projektam būtu jāpievieno Komisijas darba dokuments par ēku politiku.

(46)

Lai veicinātu paraugpraksi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) īstenošanā, Komisijai informācijas nolūkos būtu jāvar par pārvaldības un kontroles darbībām atbildīgajām struktūrām darīt pieejamas nesaistošas metodiskās norādes, kurās izklāstīta Komisijas kontroles stratēģija un pieeja, tostarp iekļauti kontrolsaraksti un paraugprakses piemēri. Minētās norādes vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina.

(47)

Judikatūra (17), kas uzliek Komisijai pienākumu maksāt procentus vai citus maksājumus par Eiropas Savienības Tiesas atcelto vai samazināto naudas sodu summām, radīja jaunu, neparedzamu situāciju. Tādēļ ir jāļauj no Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem atskaitīt visus procentus vai citus maksājumus, kas jāmaksā par atcelto vai samazināto naudas sodu, citu sodu vai sankciju summām, tostarp jebkādus negatīvus ienākumus saistībā ar minētajām summām. Minētais izņēmums no negatīvu ieņēmumu aizlieguma būtu jāattiecina tikai uz šo konkrēto situāciju. Lai ievērotu vispārējo principu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (restitutio in integrum), kas piemērojams Savienības iestāžu uzliktiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, ko Eiropas Savienības Tiesa vēlāk ir atcēlusi vai samazinājusi, ir jāparedz, ka no atmaksājamās summas netiek atskaitīti nekādi negatīvi ienākumi no provizoriski iekasētās šādu Savienības iestāžu noteiktu naudas sodu, citu sodu vai sankciju summas. Lai kompensētu naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu no dienas, kad attiecīgās trešās personas provizoriski samaksājušas naudas sodu Komisijai, līdz atmaksas dienai, atmaksājamā summa būtu jāpalielina ar procentiem pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot pusotru procentpunktu kā atbilstošu kompensāciju šādām trešām personām šādās situācijās, tādējādi izslēdzot vajadzību šai summai piemērot jebkādu citu procentu likmi. Turklāt šī likme atbilst procentu likmei, kas piemērojama debitoram, ja debitors izvēlas atlikt naudas soda, cita soda vai sankcijas samaksu un maksājuma vietā nodrošina finanšu garantiju. Šādi procenti un maksas būtu jāatskaita kā negatīvi ieņēmumi tikai līdz 2027. gada 31. decembrim, kamēr nav rasts galīgais risinājums daudzgadu finanšu shēmai pēc 2027. gada attiecībā uz procentu likmi un citām maksām, kas būtu jāmaksā kā atbilstoša kompensācija par atmaksu atceltu vai samazinātu naudas sodu, citu sodu vai sankciju gadījumā. Šajā galīgajā risinājumā būtu jāņem vērā iepriekšējā pieredze un gaidāmās turpmākās norises, un tam būtu jāatbilst šajā regulā noteikto budžeta principu piemērošanai. Lai nodrošinātu pietiekamu naudas plūsmu ar mērķi kompensēt attiecīgajām trešām personām naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu gadījumā, ja naudas sods, cits sods vai sankcija ir atcelta vai to apmērs ir samazināts, varētu būt nepieciešams atļaut budžetā līdz nākamā finanšu gada beigām iekļaut summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi vai sankcijas, un jebkurus uzkrātos procentus vai citus to radītos ienākumus. Lai nodrošinātu šā mehānisma pilnīgu pārredzamību, Komisijai būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visa ikgadējā budžeta procedūrā pieejamā informācija.

(48)

Ņemot vērā to, ka ir palielinājies to aizņēmumu un aizdevumu operāciju apjoms, ko Komisija veic Savienības vārdā, lai finansētu atgūšanos no Covid-19 pandēmijas, būtu vēl vairāk jāpalielina pārredzamība attiecībā uz minētajām operācijām. Lai ņemtu vērā minēto operāciju augsto sarežģītības līmeni un lai nodrošinātu to satura labāku pamanāmību, budžeta iedaļai, kas attiecas uz Komisiju, pievienotajam dokumentam, būtu jāpievieno visaptverošs pārskats par Komisijas veiktajām aizņēmumu un aizdevumu operācijām. Minētajā pārskatā cita starpā būtu jāiekļauj detalizēta informācija par termiņiem, maksājumu grafiku, procentiem, kas maksājami kopējā līmenī, investoru bāzi primārajā tirgū un attiecīgā gadījumā par kopējā likviditātes fonda, kas ir diversificētas finansēšanas stratēģijas pamatā, apmēru un izmaksām, kā arī par aizņēmumu plānu. Turklāt minētajā pārskatā būtu jāizklāsta pamatā esošie dati un metodika, ko Komisija izmanto uzkrāto procentu aprēķināšanai un maksājamo procentu aplēšanai, neiekļaujot nekādu sensitīvu tirgus informāciju.

(49)

Ir lietderīgi paredzēt Savienības iestādēm iespēju savstarpēji noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus, lai atvieglotu to apropriāciju īstenošanu, kā arī paredzēt iespēju noslēgt šādus nolīgumus starp Savienības iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) darbības, un Eiropas skolu Padomes ģenerālsekretāra biroju, lai sniegtu pakalpojumus, piegādātu produktus vai īstenotu būvdarbus vai ēku līgumus.

(50)

Juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē, ka piemērojamie tiesību akti, saskaņā ar kuriem ir jāveic visi atbilstīgie pasākumi attiecībā uz interešu konfliktiem, ietver Savienības un valstu tiesību aktus, kas attiecas uz interešu konfliktiem.

(51)

Lai palielinātu iekļautību, to subjektu sarakstam, kuriem var uzticēt budžeta izpildes uzdevumus, būtu jāpievieno privātās vai Savienības tiesību struktūras, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šīs struktūras kontrolē publisko tiesību subjekti vai privāttiesību subjekti, kuri veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ir atbalsttiesīgi saskaņā ar netiešo pārvaldību un kuriem ir pienācīgas finanšu garantijas. Ja šādām privātām vai Savienības tiesību struktūrām nav dalībvalsts sniegta finansiālā atbalsta, tām ir jābūt atbilstīgām finanšu garantijām, kas ir kontroles struktūru solidāras atbildības vai līdzvērtīgu finanšu garantiju veidā.

(52)

Ir lietderīgi noteikt procedūras jaunu Eiropas biroju izveidei un šādu biroju obligātos uzdevumus nošķirt no neobligātajiem uzdevumiem. Būtu jāievieš iespēja Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem kredītrīkotāja pilnvaras deleģēt Eiropas biroja direktoram. Turklāt būtu jāparedz Eiropas birojiem iespēja noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi vai būvdarbu vai ēku līgumu īstenošanu. Ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par grāmatvedības uzskaites veikšanu, noteikumus, ar kuriem Komisijas grāmatvedim tiek ļauts dažus savus uzdevumus deleģēt minēto biroju darbiniekiem, un darba procedūras attiecībā uz bankas kontiem, kurus Komisijai būtu jāvar atvērt Eiropas biroju vārdā.

(53)

Lai uzlabotu izpildaģentūru izmaksu lietderību un ņemot vērā praktisko pieredzi, kas gūta attiecībā uz citām Savienības struktūrām, vajadzētu būt iespējamam Komisijas grāmatvedim pilnībā vai daļēji uzticēt attiecīgās izpildaģentūras grāmatveža uzdevumus.

(54)

Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt, ka izpildaģentūru direktori, pārvaldot savai aģentūrai deleģēto programmu darbības apropriācijas, rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji. Lai panāktu maksimālo ietekmi, ko var nodrošināt efektivitātes ieguvumi no konkrētu atbalsta pakalpojumu vispārējas centralizācijas, būtu nepārprotami jāparedz iespēja izpildaģentūrām izpildīt administratīvos izdevumus.

(55)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par finanšu dalībnieku, jo īpaši kredītrīkotāju un grāmatvežu, pilnvarām un pienākumiem.

(56)

Eiropas Parlaments, Padome, Revīzijas palāta un Komisijas grāmatvedis būtu jāinformē par deleģētā kredītrīkotāja, iekšējā revidenta un grāmatveža iecelšanu amatā vai pienākumu pildīšanas izbeigšanu divu nedēļu laikā no tādas iecelšanas vai izbeigšanas.

(57)

Kredītrīkotājiem būtu pilnā mērā jāatbild par visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, kas veiktas ar viņu pilnvarojumu un attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, un būtu jāatskaitās par savu rīcību, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārlietas ietvaros.

(58)

Būtu arī jānosaka uzdevumi, pienākumi un procedūru principi, kas jāievēro deleģētajiem kredītrīkotājiem. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jānodrošina, lai kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņemtu informāciju un apmācību par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem un lai tiktu veikti pasākumi ar mērķi nodrošināt kontroles sistēmas darbību. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāziņo savai Savienības iestādei par veiktajiem pienākumiem gada pārskatā. Minētajā pārskatā būtu jāiekļauj nepieciešamā finanšu un pārvaldības informācija, kas pamato minētā kredītrīkotāja ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi, tostarp informācija par veikto darbību vispārējo sniegumu. Vismaz piecus gadus būtu jāsaglabā veiktās darbības apliecinošie dokumenti. Par visām dažādajām publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas sarunu procedūrām deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāsniedz īpašs pārskats attiecīgajai Savienības iestādei un minētajai Savienības iestādei būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei, jo minētās procedūras ir atkāpe no parastajām piešķiršanas procedūrām.

(59)

Būtu jāņem vērā, ka Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē viņu vietniekiem ir divējādas funkcijas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un – attiecībā uz darbības apropriācijām – Komisijas pastarpināti deleģētajiem kredītrīkotājiem.

(60)

Komisijai budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz savas budžeta iedaļas darbības apropriācijām būtu jādeleģē Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem vienīgi situācijās, kad Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir absolūti nepieciešams, lai minētos uzdevumus veiktu Savienības delegāciju vadītāju vietnieki. Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem minētās pilnvaras nebūtu jāļauj izmantot sistemātiski vai iekšējās darba dalīšanas iemeslu dēļ.

(61)

Grāmatvedim vajadzētu būt atbildīgam par to, lai maksājumu izpilde, ieņēmumu iekasēšana un debitoru parādu atgūšana notiktu pienācīgi. Grāmatvedim būtu jāpārvalda kase, bankas konti un trešo personu dokumenti, jākārto uzskaite un jāatbild par Savienības iestāžu finanšu pārskatu sagatavošanu. Komisijas grāmatvedim vajadzētu būt vienīgajai personai, kas ir tiesīga noteikt grāmatvedības noteikumus un saskaņotus kontu plānus, savukārt visu pārējo Savienības iestāžu grāmatvežiem būtu jānosaka savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras.

(62)

Būtu jāparedz arī noteikumi par grāmatveža iecelšanu amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

(63)

Grāmatvedim būtu jānosaka procedūras, ar kurām nodrošina, ka kases pārvaldības vajadzībām atvērtie konti un avansa konti nav debetā.

(64)

Ir lietderīgi saskaņot finanšu līdzekļu pārvaldībai apstiprinātos maksāšanas līdzekļus ar modernām maksājumu metodēm, tostarp kredītkartēm un elektroniskajiem makiem.

(65)

Ņemot vērā to, ka Savienības delegāciju maksājumus saskaņā ar standarta noteikumiem par budžeta, kases un grāmatvedības operācijām (“budžeta procedūras”) arvien biežāk veic ar centrālās kases starpniecību un tā rezultātā samazinās darījumu skaits un summas, kas izmaksātas, izmantojot avansa kontus, ir lietderīgi vienkāršot noteikumus par avansa kontu izveidi, administrēšanu un kontroli.

(66)

Būtu jāparedz nosacījumi par to, kā izmantot avansa kontus, kas ir pārvaldības sistēma, ar kuru atkāpjas no parastajām budžeta procedūrām un kura attiecas tikai uz ierobežotām summām, un būtu jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un pienākumi, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un pienākumi saistībā ar avansa kontu kontroli. Efektivitātes labad Savienības delegācijās būtu jāizveido avansa konti, kurus lieto apropriācijām no budžeta iedaļām, kas attiecas uz Komisiju un uz EĀDD. Tāpat ir lietderīgi, ievērojot konkrētus nosacījumus, atļaut Savienības delegācijās izmantot avansa kontus ierobežotu summu maksājumiem budžeta procedūrās. Attiecībā uz avansu pārziņu iecelšanu vajadzētu būt iespējamam gadījumos, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (18) (“Civildienesta noteikumi”), pārziņus izvēlēties no personāla, kuru Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā.

(67)

Lai ņemtu vērā situāciju krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, un pastāv tehniskas grūtības nodrošināt, ka visas juridiskās saistības paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, būtu jāļauj personālam, kuru Komisija pieņēmusi darbā minētajā jomā, uzņemties juridiskās saistības ļoti mazā vērtībā, t. i., līdz 2 500 EUR, kas saistītas ar maksājumiem, kurus izpilda no avansa kontiem, un būtu jāļauj Savienības delegāciju vadītājiem vai viņu vietniekiem uzņemties juridiskās saistības pēc Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja norādījuma.

(68)

Kad ir noteikti finanšu dalībnieku uzdevumi un pienākumi, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos. Savienības iestādēs, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (19), ir izveidotas īpašas finanšu pārkāpumu komisijas. Tomēr tām iesniegto lietu ierobežotā skaita dēļ un efektivitātes labad ir lietderīgi to funkcijas nodot starpiestāžu paneļkomitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu (“paneļkomiteja”). Paneļkomiteja būtu jāizveido, lai novērtētu pieprasījumus un izdotu attiecīgus ieteikumus par vajadzību pieņemt lēmumus par izslēgšanu un finansiāla soda uzlikšanu, ko Komisija vai citas Savienības iestādes un struktūras tai iesniegušas, neskarot minēto iestāžu un struktūru administratīvo autonomiju attiecībā uz to darbiniekiem. Minētās funkciju nodošanas mērķis ir arī novērst pilnvaru pārklāšanos un mazināt risku, ka tiek izdoti pretrunīgi ieteikumi vai atzinumi, ja ir iesaistīts gan ekonomikas dalībnieks, gan Savienības iestādes vai struktūras darbinieks. Ir nepieciešams atstāt spēkā procedūru, saskaņā ar kuru kredītrīkotājs var pieprasīt apstiprinājumu norādījumam, kuru minētais kredītrīkotājs uzskata par neatbilstīgu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības. Kad paneļkomiteja pilda šo funkciju, tās sastāvs būtu jāmaina. Paneļkomitejai nevajadzētu būt nekādām izmeklēšanas pilnvarām.

(69)

Attiecībā uz ieņēmumiem ir nepieciešams pievērsties pašu resursu negatīvajām korekcijām, uz ko attiecas Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (20) un Padomes Regula (ES, Euratom) 2021/770 (21). Izņemot pašu resursu gadījumā, ir nepieciešams atstāt spēkā esošos uzdevumus un kontroles, kas ietilpst kredītrīkotāju pienākumos dažādos procedūras posmos: debitoru parādu aplēses noteikšana, atgūšanas rīkojumu izdošana, debetnotas nosūtīšana, kurā debitors tiek informēts, ka konstatēts debitoru parāds, un vajadzības gadījumā lēmuma pieņemšana par prasījuma atlaišanu, ievērojot kritērijus, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu pārvaldībai, lai nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu.

(70)

Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pilnībā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, ja pret debitoru ir sākta kāda no maksātnespējas procedūrām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 (22), jo īpaši tiesas rīkojumu, mierizlīgumu un analogu procedūru gadījumā.

(71)

Būtu jāparedz īpaši noteikumi par debitoru parāda aplēses koriģēšanas vai samazināšanas līdz nullei procedūrām.

(72)

Ir jāprecizē laiks, kad budžetā ir jāiekļauj summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi un sankcijas, un jebkādi uzkrātie procenti vai citi ienākumi no tām.

(73)

Ņemot vērā finanšu tirgu jaunākās attīstības tendences un Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām piemērotās procentu likmes, ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par procentu likmi naudas vai citiem sodiem.

(74)

Lai atspoguļotu konkrētās iezīmes, kādas ir debitoru parādiem, kas izpaužas kā naudas sodi vai citi sodi, ko Savienības iestādes uzliek saskaņā ar LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums), ir nepieciešams ieviest īpašus noteikumus par procentu likmēm, kas piemērojamas summām, kurām iestājies termiņš, bet kas vēl nav samaksātas gadījumā, ja šādas summas palielina Eiropas Savienības Tiesa.

(75)

Noteikumi par atgūšanu būtu gan jāprecizē, gan jāpastiprina. Konkrētāk, būtu jāprecizē, ka grāmatvedis atgūst summas ar ieskaitu arī pret summām, kuras debitoram budžeta izpildes ietvaros ir parādā kāda izpildaģentūra.

(76)

Lai garantētu juridisko noteiktību un pārredzamību, būtu jāparedz noteikumi par termiņiem, kuros ir nosūtāma debetnota.

(77)

Lai nodrošinātu aktīvu pārvaldību un vienlaikus par prioritāti nosakot mērķi nodrošināt naudas drošību un likviditāti, summas, kas saistītas ar naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, kas uzliktas saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, piemēram, apstrīdētos naudas sodus konkurences lietās, būtu jāiekasē provizoriski. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ieguldīt minētās summas finanšu aktīvos un noteikt no šiem ieguldījumiem gūto ienākumu piešķiršanu. Tā kā Komisija nav vienīgā Savienības iestāde, kurai ir tiesības uzlikt naudas vai citus sodus, ir nepieciešams paredzēt noteikumus par šādiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, ko uzliek pārējās Savienības iestādes, un paredzēt to atgūšanas noteikumus, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem tiem, ko piemēro Komisija.

(78)

Lai nodrošinātu, ka Komisijai ir visa nepieciešamā informācija finansēšanas lēmumu pieņemšanai, ir nepieciešams noteikt minimālās prasības saturam finansēšanas lēmumos par dotācijām, iepirkumu, Savienības trasta fondiem ārējām darbībām (“Savienības trasta fondi”), godalgām, finanšu instrumentiem, finansējuma apvienošanas mehānismiem un budžeta garantijām. Vienlaikus, lai potenciālajiem saņēmējiem dotu iespēju plānot ilgākā termiņā, ir nepieciešams atļaut finansēšanas lēmumus pieņemt uz vairāk nekā vienu finanšu gadu, precizējot, ka īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajos finanšu gados. Turklāt ir nepieciešams samazināt finansēšanas lēmumam nepieciešamo elementu skaitu. Atbilstoši mērķim panākt vienkāršošanu finansēšanas lēmums vienlaikus būtu jāuzskata par gada vai daudzgadu darba programmu. Tā kā iemaksas 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās jau tiek noteiktas budžetā, nebūtu jāprasa pieņemt atsevišķu finansēšanas lēmumu attiecībā uz to.

(79)

Attiecībā uz izdevumiem būtu jāprecizē saikne starp finansēšanas lēmumiem, vispārējām budžeta saistībām un atsevišķajām saistībām, kā arī budžeta un juridisko saistību jēdzieni, lai tādējādi izveidotu skaidru sistēmu dažādajiem budžeta izpildes posmiem.

(80)

Lai ņemtu vērā jo īpaši Savienības delegācijās un Savienības pārstāvniecībās noslēgto juridisko saistību skaitu un ar tām saistītās valūtas kursu svārstības, provizoriskajām budžeta saistībām vajadzētu būt iespējamām arī gadījumos, kad maksājuma galasaņēmējs un summa ir zināmi.

(81)

Lai ELGF saskaņotu ar vispārējām grāmatvedības un budžeta procedūrām, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, būtu jāatļauj uzņemties atsevišķās budžeta saistības, lai veiktu maksājumus, bez nepieciešamības vispirms uzņemties vispārējas provizoriskas saistības veikt maksājumus, kam divu mēnešu laikā vai, ievērojot konkrētus nosacījumus, ilgākā periodā seko atsevišķās saistības. Turklāt, lai decembrī varētu uzņemties atsevišķās budžeta saistības un veikt maksājumus par finanšu gada pirmo mēnesi, tiem izdevumu veidiem, attiecībā uz kuriem ir atļauti avansā veiktie maksājumi, būtu jāpievieno parastie ELGF pārvaldības izdevumi.

(82)

Attiecībā uz to maksājumu tipoloģiju, kurus var veikt kredītrīkotāji, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāsniedz precizējumi par dažādajiem maksājumu veidiem. Būtu vēl vairāk jāprecizē noteikumi par priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu, īpaši situācijās, kad nav iespējams starpposma ieskaits. Tālab uzņemtajās juridiskajās saistībās būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi.

(83)

Šajā regulā būtu jāparedz, ka maksājumus veic noteiktos termiņos un ka šādu termiņu neievērošanas gadījumā kreditoriem būs tiesības uz kavējuma procentiem, kurus ietur no attiecīgā budžeta, izņemot dalībvalstis, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF).

(84)

Elektronisko rēķinu pamatelementi publiskajā iepirkumā būtu jābalsta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/55/ES (23) noteikumiem.

(85)

Skaidrības labad būtu jāpārskata nepiemērotu publiskā iepirkuma piedāvājumu definīcija, iekļaujot piedāvājumus, kuros ekonomikas dalībniekam nav piekļuves iepirkumam.

(86)

Ir jāprecizē, ka konkrētos līgumus saskaņā ar pamatlīgumiem, kas noslēgti ar vienu ekonomikas dalībnieku, var piešķirt un mainīt, ievērojot pamatlīgumā paredzētos noteikumus.

(87)

Ņemot vērā to, ka ex ante publicitātes pasākumi atklātās, slēgtās un konkursa procedūrās ar sarunām ir vienādi, konkrētos apstākļos pēc neveiksmīgas konkursa procedūras ar sarunām būtu jāatļauj izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

(88)

No šīs regulas iepirkuma noteikumu darbības jomas jāizslēdz notāru sniegtie dokumentu sertifikācijas un autentifikācijas pakalpojumi gadījumos, kad procedūras, kas reglamentē šādus pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī, nav atvērtas konkurencei.

(89)

Ir lietderīgi paredzēt iespēju izmantot sarunu procedūras bez iepriekšējas publicēšanas attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz dalībvalstu organizācijas, kuras nevar piedalīties konkursa procedūrās.

(90)

Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai (24), kredītrīkotājam būtu jāpieprasa, lai pierādījumi par izslēgšanas un atlases kritērijiem tiktu iesniegti pirms piešķiršanas lēmuma pieņemšanas.

(91)

Ir lietderīgi noteikumus par izdevumu validēšanu un apstiprināšanu apvienot vienā pantā un ieviest saistību atcelšanas definīciju. Tā kā darījumi tiek veikti datorizētās sistēmās, kvīts “nodots samaksai” parakstīšanu, ar ko izsaka validācijas lēmumu, būtu jāaizstāj ar drošu elektronisko parakstu, izņemot dažus gadījumus. Tāpat ir nepieciešams precizēt, ka izdevumu validēšana attiecas uz visām attiecināmajām izmaksām, tostarp izmaksām, kas nav saistītas ar maksājuma pieprasījumu, kā tas ir priekšfinansējuma ieskaita gadījumā.

(92)

Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāparedz noteikumi, kas ir kopīgi vairākiem budžeta izpildes instrumentiem. Minēto iemeslu dēļ daži noteikumi būtu jāpārgrupē, citu noteikumu formulējums un darbības joma būtu jāsaskaņo un būtu jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējas atsauces.

(93)

Katrai Savienības iestādei būtu jāizveido iekšējās revīzijas progresa komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt iekšējā revidenta neatkarību, uzraudzīt iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošināt, lai tās dienesti pienācīgi ņemtu vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus un veiktu attiecīgus pēcpasākumus. Par minētās iekšējās revīzijas progresa komitejas sastāvu būtu jālemj katrai Savienības iestādei, ņemot vērā tās organizatorisko autonomiju un neatkarīga eksperta ieteikuma nozīmību.

(94)

Lielāks uzsvars būtu jāliek uz to projektu sniegumu un rezultātiem, kuri tiek finansēti no budžeta. Tāpēc ir lietderīgi papildus jau ierastajiem Savienības iemaksu veidiem (faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, vienības izmaksas, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums) noteikt papildu finansēšanas veidu, kas nav piesaistīts attiecīgo darbību izmaksām. Papildu finansēšanas veidam būtu jābalstās uz konkrētu nosacījumu ex ante izpildi vai uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas tiek mērīti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai uz snieguma rādītājiem.

(95)

Ja Savienības iemaksa ir ar izmaksām nesaistīts finansējums un ja atlīdzināšana ir balstīta uz rezultātiem, minēto rezultātu sasniegšana būtu jāvērtē, izmantojot iepriekš noteiktus atskaites punktus vai mērķrādītājus, un šādu atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšana būtu jāpārbauda pirms iemaksas veikšanas. Grāmatvedības uzskaite un apliecinošie dokumenti, kas saistīti ar mērķrādītāju vai atskaites punktu sasniegšanu, būtu jāsaglabā ex post pārbaudēm vai revīzijām, tostarp tām, ko veic Revīzijas palāta.

(96)

Kad Komisija izvērtē Savienības līdzekļu saņēmēju darbības un finansiālo spēju vai to sistēmas un procedūras, tai vajadzētu būt iespējai paļauties uz novērtējumiem, ko tā jau veikusi pati vai ko veikuši citi subjekti vai līdzekļu devēji, piemēram, valsts aģentūras un starptautiskās organizācijas, lai novērstu vienu un to pašu saņēmēju dubultu novērtēšanu. Iespēja savstarpēji paļauties uz citu subjektu veiktiem novērtējumiem būtu jāizmanto, ja minētie novērtējumi ir veikti atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri šajā regulā paredzēti piemērojamajai izpildes metodei. Tāpēc, lai līdzekļu devēju vidū veicinātu savstarpēju paļaušanos uz novērtējumiem, Komisijai būtu jāsekmē starptautiski pieņemto standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšana.

(97)

Tāpat ir būtiski novērst situācijas, kurās dažādi subjekti Savienības līdzekļu saņēmējus attiecībā uz minēto līdzekļu izmantojumu revidē vairākas reizes. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja paļauties uz neatkarīgu revidentu jau veiktām revīzijām ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par viņu kompetenci un neatkarību, un ar noteikumu, ka revīzijas darbs balstās uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem, nodrošinot pietiekamu ticamību, un ka tās ir veiktas attiecībā uz finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izmantojums. Šādas revīzijas tad būtu jāizmanto par pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam par Savienības līdzekļu izmantojumu. Šajā nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai neatkarīgā revidenta ziņojums un saistītā revīzijas dokumentācija tiktu pēc pieprasījuma darīti pieejami Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

(98)

Lai varētu paļauties uz novērtējumiem un revīzijām un lai samazinātu administratīvo slogu personām un subjektiem, kas saņem Savienības līdzekļus, ir svarīgi nodrošināt, ka jebkura informācija, kas jau ir pieejama Savienības iestādēs, vadošajās iestādēs vai citās struktūrās un subjektos, kas īsteno Savienības līdzekļus, tiek izmantota atkārtoti, lai izvairītos no vairākkārtēju pieprasījumu iesniegšanas saņēmējiem vai labuma guvējiem.

(99)

Lai paredzētu ilgtermiņa mehānismu sadarbībai ar saņēmējiem, būtu jāparedz iespēja noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus. Finanšu pamatpartnerības būtu jāīsteno, izmantojot dotācijas vai iemaksu nolīgumus ar personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus. Šajā nolūkā būtu jānosaka šādu iemaksu nolīgumu minimālais saturs. Finanšu pamatpartnerībām nebūtu nepamatoti jāierobežo piekļuve Savienības finansējumam.

(100)

Attiecībā uz dažādajiem budžeta izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, godalgām utt., būtu jāsaskaņo Savienības iemaksas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas nosacījumi un procedūras. Būtu jānosaka šādas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iemesli. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka piešķiršanas procedūras laikā ir notikuši pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāveic noteikti korektīvi pasākumi, ja vien nav pamata to nedarīt, piemēram, ja juridisko saistību izpilde ir attiecīgās iestādes vai struktūras interesēs vai ja ir jāgarantē pakalpojuma nepārtrauktība.

(101)

Lai izvairītos no atšķirīgām vai nesamērīgām līgumiskajām prasībām, šajā regulā būtu jānosaka standarta laikposmi, cik ilgi saņēmējiem jāuzglabā ar Savienības iemaksām saistītie dokumenti, vienlaikus Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF dodot pietiekami daudz laika piekļūt šādiem datiem un dokumentiem un veikt ex post pārbaudes un revīzijas. Turklāt ikvienai personai un subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, vajadzētu būt pienākumam sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā.

(102)

Lai dalībniekiem un saņēmējiem sniegtu pienācīgu informāciju un nodrošinātu, ka tiem ir iespēja izmantot tiesības uz aizstāvību, būtu jāatļauj dalībniekiem un saņēmējiem iesniegt apsvērumus, pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības, un tie būtu jāinformē par tiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šāda pasākuma apstrīdēšanai.

(103)

Piešķiršanas procedūras kontekstā atbildīgajam kredītrīkotājam nav jāsniedz iespēja dalībniekam iesniegt apsvērumus, ja šis dalībnieks piešķiršanas procedūrā ir bijis noraidīts. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tas būtu jāprecizē arī noteikumā par ierunu procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

(104)

Ņemot vērā arvien sarežģītāko ģeopolitisko vidi ar strauji mainīgiem hibrīddraudiem un kiberdraudiem, kā arī nepieciešamību pēc digitālās pārveides ar tai raksturīgo tehnisko neaizsargātību, Savienībai ir jānodrošina Savienības vai tās dalībvalstu drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzība, kā tas atspoguļots sabiedriskajā politikā un tiesību aktos. Runa ir par sabiedrības pamatinterešu ievērošanu, piemēram, energoapgādes drošības garantēšanu vai organizētās noziedzības un krāpšanas apkarošanu. Savienības līdzekļu piešķiršanai saistībā ar stratēģiskiem aktīviem un interesēm, piemēram, digitālo vai kosmosa infrastruktūru, komunikācijas un informācijas sistēmām un pakalpojumiem, var būt nepieciešams piemērot īpašus nosacījumus, lai nodrošinātu minēto aizsardzību, tostarp sakaru un informācijas sistēmu un saistīto piegādes ķēžu integritāti, vienlaikus turpinot ievērot visus Savienības starptautiskos nolīgumus. Būtu jāprecizē attiecīgo nosacījumu veidi un prasības to piemērošanai. Tomēr šajā regulā paredzētie īpašie nosacījumi nav izsmeļoši, un pamataktā ir iespējams iekļaut īpašus nosacījumus, ja tas negroza šajā regulā noteiktās prasības un procedūras attiecībā uz drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību vai neatkāpjas no tām.

(105)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāizveido vienota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma.

(106)

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma būtu jāattiecina uz dalībniekiem, saņēmējiem, subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem, izslēgtā subjekta faktiskajiem īpašniekiem un saistītajiem subjektiem, fiziskām personām, garantijas devējiem, kā arī ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda netiešajā pārvaldībā, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus atbilstoši tiešajā pārvaldībā īstenotiem finanšu instrumentiem, dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu dalītajā pārvaldībā, ir sniegusi informāciju, un sponsoriem.

(107)

Lai uzlabotu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāstiprina agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma. Ir svarīgi novērst, ka persona vai subjekts izslēgšanas situācijā var pieteikties vai tikt atlasīts līdzekļu īstenošanai, vai saņemt šādus līdzekļus saskaņā ar kādu dalītās pārvaldības programmu. Ja ir pieņemts galīgs spriedums vai galīgs administratīvais lēmums, atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai izslēgt personu vai subjektu ar noteikumu, ka tas atrodas izslēgšanas situācijā un tiek uzskatīts par neuzticamu, jo ir iesaistījies konkrētos nopietnu pārkāpumu veidos. Neskarot citos pamataktos noteiktos informēšanas pienākumus, budžeta izpildi saskaņā ar dalīto pārvaldību īstenojošām personām un subjektiem, izmantojot jebkuru oficiālu kanālu, piemēram, Komisijas izveidoto automatizēto informācijas sistēmu, ko pašlaik izmanto ziņošanai par krāpšanu un pārkāpumiem (“pārkāpumu pārvaldības sistēma”), būtu jāsniedz Komisijai informācija par konstatētajiem faktiem un konstatējumiem saistībā ar šādiem galīgiem spriedumiem vai galīgiem administratīviem lēmumiem, tikai atsaucoties uz 138. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktā un d) apakšpunktā izklāstītajiem pamatojumiem, kad tiem kļūst zināma šāda informācija. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma, atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai veikt izslēgšanu, pamatojoties uz paneļkomitejas veiktu provizorisku juridisko klasifikāciju, ņemot vērā faktus un konstatējumus, kas konstatēti OLAF, EPPO vai Revīzijas palātas veiktajās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkurās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kas veiktas kredītrīkotāja atbildībā. Šāda izslēgšana būtu jāreģistrē agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē. Personām un subjektiem, kas izpilda budžetu dalītajā pārvaldībā, pirms Savienības līdzekļu piešķiršanas vai dalībnieku un labuma guvēju atlases būtu jāiepazīstas ar informāciju agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē. Informācijai, ar kuru notiek iepazīšanās, būtu jāattiecas uz personu vai subjektu, kas piesakās vai tiek atlasīts Savienības līdzekļu īstenošanai. Lai nodrošinātu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas efektīvu īstenošanu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāīsteno datubāzē reģistrētā izslēgšana attiecībā uz šādām personām vai subjektiem, kas piesakās uz Savienības līdzekļu īstenošanu vai ir atlasīti Savienības līdzekļu īstenošanai, visā izslēgšanas laikposmā. Minētajai izslēgšanai būtu jānodrošina iepirkuma vai atlases procesa integritāte un jānodrošina, ka tajā nepiedalās personas vai subjekti, kas iesaistīti smagā pārkāpumā. Maksājumu pieteikumi no dalībvalstīm dalītās pārvaldības ietvaros, tostarp izdevumi, kas saistīti ar izslēgtu personu vai subjektu, nebūtu jāatlīdzina. Ja līdzekļus dalībvalstīm izmaksā atbilstīgi uz sniegumu balstītiem regulējumiem, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi, kas noteikti nozaru noteikumos.

(108)

Ir svarīgi uzsvērt, ka attiecībā uz Savienības līdzekļiem, kas tiek izmaksāti dalībvalstīm tiešajā pārvaldībā un attiecībā uz kuriem dalībvalstīm ir pienākums veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl Komisijai ir attiecīgie pienākumi saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisijas pienākumiem būtu jāaprobežojas ar pienākumu nodot lietu paneļkomitejai, lai izslēgtu personu vai subjektu, ja kredītrīkotājs par nopietnu pārkāpumu uzzina no galīgiem spriedumiem, galīgiem administratīviem lēmumiem vai faktiem un konstatējumiem, kas konstatēti saistībā ar revīzijām vai izmeklēšanām, kuras attiecībā uz minētajiem līdzekļiem veicis OLAF, EPPO vai Revīzijas palāta, vai no jebkuras citas pārbaudes, revīzijas vai kontroles, kas veikta kredītrīkotāja atbildībā. Neskarot šos Komisijas pienākumus, dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē reģistrēto informāciju par izslēgšanas lēmumiem, izpildītu šādus lēmumus un nodrošinātu, ka netiek iesniegts neviens maksājuma pieteikums saistībā ar personu vai subjektu, kas atrodas šādā izslēgšanas situācijā. Neskarot nozaru noteikumus un brīvprātīgu piemērošanu, agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma nebūtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/241 (25).

(109)

Būtu jāprecizē, ka tad, ja lēmums reģistrēt personu vai subjektu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē tiek pieņemts, balstoties uz izslēgšanas situāciju attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura ir minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kurai attiecībā uz minēto personu vai subjektu ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, vai attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura uzņemas neierobežotu atbildību par minētās personas vai subjekta parādsaistībām, vai attiecībā uz fizisku personu, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par minētajām personām.

(110)

Lēmums par personas vai subjekta izslēgšanu no dalības piešķiršanas procedūrās vai par finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un lēmums par saistītās informācijas publicēšanu būtu jāpieņem atbildīgajam kredītrīkotājam, ņemot vērā tā autonomiju administratīvajās lietās. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma un ja runa ir par nopietnu līgumpārkāpumu gadījumiem, atbildīgajiem kredītrīkotājiem lēmums būtu jāpieņem, balstoties uz provizorisko juridisko klasifikāciju, ņemot vērā paneļkomitejas ieteikumu. Šai paneļkomitejai būtu arī jānovērtē izslēgšanas ilgums gadījumos, kad ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu šis ilgums nav noteikts.

(111)

Paneļkomitejas uzdevums būtu nodrošināt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas konsekventu darbību. Paneļkomitejas sastāvā vajadzētu būt pastāvīgam priekšsēdētājam, pastāvīgam priekšsēdētāja vietniekam, kuram būtu jāaizstāj priekšsēdētājs, diviem Komisijas pārstāvjiem un tā kredītrīkotāja pārstāvim, kas iesniedzis pieteikumu.

(112)

Lai agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu saskaņotu ar publiskā iepirkuma noteikumiem un uzlabotu tās efektivitāti, mēģinājums ietekmēt Savienības līdzekļu piešķiršanu vai nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus, tostarp saistībā ar interešu konfliktiem, būtu skaidri jāiekļauj kā īpaša izslēgšanas situācija pie smagiem pārkāpumiem saistībā ar profesionālo darbību.

(113)

Pienācīgi ņemot vērā samērīguma principu, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāizslēdz persona vai subjekts, ja tie ir izrādījuši integritātes trūkumu, iesaistoties jebkādā nelikumīgā rīcībā, kas nav saderīga ar LES 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām vērtībām, piemēram, tādā kā kūdīšana uz diskrimināciju, naidu vai vardarbību pret personu grupu vai grupas locekli, ja šāda rīcība var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

(114)

Autonoms izslēgšanas pamats būtu jāpievieno attiecībā uz tīšu un nepamatotu nesadarbošanos izmeklēšanās, pārbaudēs vai revīzijās, ko veic kredītrīkotājs, OLAF, EPPO vai Revīzijas palāta, jo tas var nopietni ietekmēt Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(115)

Provizoriskā juridiskā klasifikācija neskar attiecīgās personas vai subjekta rīcības galīgo novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc pēc tam, kad ir paziņots par šādu galīgo novērtējumu, būtu jāpārskata paneļkomitejas ieteikums, kā arī atbildīgā kredītrīkotāja lēmums.

(116)

Atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāizslēdz persona vai subjekts, ja galīgā spriedumā vai galīgā administratīvā lēmumā ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, tīšā vai netīšā tādu pienākumu neizpildē, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu vai nodokļu maksājumiem, subjekta izveidošanā citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības, krāpšanā, kas ietekmē budžetu, korupcijā, rīcībā saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā, teroristu nodarījumos vai ar teroristu darbībām saistītos nodarījumos, bērnu nodarbināšanā vai citos nodarījumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, vai pārkāpuma veikšanā. Persona vai subjekts būtu jāizslēdz arī gadījumā, ja noticis nopietns juridisko saistību pārkāpums, tostarp ja ir pārkāpta prasība jebkuru līgumu izpildīt atbilstoši augstākajiem profesionālajiem standartiem, vai bankrota gadījumā, vai gadījumos, ja tas atsakās sadarboties izmeklēšanās, pārbaudēs vai revīzijās. Novērtējot šos izslēgšanas iemeslus, par būtisku faktoru var uzskatīt nepamatoti kaitējošas darbības, kas ir sodāmas starptautiskajās tirdzniecības tiesībās, ja tās ietver smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību.

(117)

Saskaņā ar Vispārējās Tiesas 2023. gada 15. februāra spriedumu (26), pieņemot lēmumu par personas vai subjekta izslēgšanu par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, kredītrīkotājam būtu jābalstās uz pierādījumiem, kas ir pietiekami specifiski, pārliecinoši un konkrēti, tādējādi spējot skaidri un nepārprotami pierādīt, ka pieteikuma iesniedzējs ir iesaistījies prettiesiskā rīcībā, kas ietekmē tā profesionālo uzticamību un kas turklāt liecinātu par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību šīs regulas nozīmē.

(118)

Pieņemot lēmumu par personas vai subjekta izslēgšanu vai finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un par saistītās informācijas publicēšanu, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jānodrošina atbilstība samērīguma principam, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, tās ietekmi uz budžetu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, rīcības ilgumu un atkārtošanos, to, vai rīcība bijusi tīša, vai pieļautās neuzmanības pakāpi un personas vai subjekta sadarbības līmeni ar attiecīgo kompetento iestādi un minētās personas vai subjekta sniegto palīdzību izmeklēšanā.

(119)

Atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt arī iespējai izslēgt personu vai subjektu, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par ekonomikas dalībnieka parādsaistībām, ir bankrotējusi vai nonākusi līdzīgā maksātnespējas situācijā vai ja minētā fiziskā vai juridiskā persona nepilda savas saistības, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, ja šādas situācijas ietekmē minētā ekonomikas dalībnieka finansiālo stāvokli.

(120)

Lai vēl vairāk uzlabotu Savienības finanšu interešu aizsardzību, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai izslēgt vai piemērot finansiālu sodu izslēgtā subjekta faktiskajiem īpašniekiem un saistītajiem subjektiem, kas bija iesaistīti izslēgtā subjekta pārkāpumā. Iespēja izslēgt faktiskos īpašniekus un saistītos subjektus ir paredzēta, lai novērstu to, ka persona vai subjekts, kas ir izslēgts no atlases Savienības līdzekļu īstenošanai, varētu turpināt piedalīties iepirkuma un piešķiršanas procedūrās ar jauna uzņēmuma vai esošu saistītu subjektu starpniecību.

(121)

Lai palielinātu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas efektivitāti, tā būtu jāpiemēro arī fiziskām personām, kuras uzskata par atbildīgām par subjekta pārkāpumiem, lai tās nevarētu piedalīties piešķiršanas procedūrās vai tikt atlasītas Savienības līdzekļu īstenošanai vai nu privātpersonas statusā, vai ar jaunu korporatīvo identitāti, neskarot tiesības tikt uzklausītām.

(122)

Pēc kredītrīkotāja pieprasījuma agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas paneļkomitejai vajadzētu būt iespējai sniegt ieteikumus paātrinātā procedūrā, neskarot tiesības tikt uzklausītam. Šāda procedūra būtu jāizmanto, ja to prasa lietas apstākļi vai būtība, piemēram, ja dalībvalsts iestāde ir pieņēmusi galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, bet nav noteikts izslēgšanas ilgums; vai trešā valsts ir izdevusi galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu; vai izslēgšanai līdzvērtīga sankcija personai vai subjektam jau ir piemērota ar starptautisku organizāciju lēmumu.

(123)

Attiecībā uz personu vai subjektu nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu, ja tas ir veicis korektīvos pasākumus, tādējādi pierādot savu uzticamību. Minētā iespēja nebūtu jāpiemēro vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā.

(124)

Ņemot vērā samērīguma principu, būtu jānošķir gadījumi, kad kā alternatīvu izslēgšanai ir iespējams piemērot finansiālu sodu, no vienas puses, un gadījumi, kad, lai panāktu preventīvu ietekmi, attiecīgā saņēmēja rīcības smagums saistībā ar centieniem nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus attaisno finansiāla soda piemērošanu papildus izslēgšanai, no otras puses. Būtu jānosaka arī maksimālais finansiālais sods, ko var piemērot līgumslēdzēja iestāde.

(125)

Finansiāls sods būtu jāpiemēro vienīgi saņēmējam, nevis dalībniekam, jo piemērojamā finansiālā soda apjomu aprēķina, balstoties uz attiecīgo juridisko saistību vērtību.

(126)

Iespēja pieņemt lēmumus par izslēgšanu vai piemērot finansiālos sodus ir neatkarīga no iespējas piemērot līgumā noteiktos sodus, piemēram, līgumsodu.

(127)

Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, kā tas ir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, un būtu jāatbilst samērīguma principam.

(128)

Ir nepieciešams noteikt noilguma termiņa sākuma datumu un ilgumu lēmumu pieņemšanai par izslēgšanu vai finansiālo sodu uzlikšanu.

(129)

Ir svarīgi, lai būtu iespējams pastiprināt ar izslēgšanu un finansiālo sodu panākto preventīvo ietekmi. Šajā sakarā preventīvā ietekme būtu jāpastiprina ar iespēju publicēt informāciju par izslēgšanu un/vai finansiālo sodu, tādā veidā, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības, kas izklāstītas Regulā (ES) 2018/1725 un Regulā (ES) 2016/679. Šādai publikācijai būtu jāpalīdz nodrošināt, lai šāda rīcība neatkārtotos. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar samērīguma principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publicēšanai nebūtu jānotiek. Atbildīgajam kredītrīkotājam savā novērtējumā būtu jāņem vērā visi paneļkomitejas ieteikumi. Attiecībā uz fiziskām personām personas dati būtu jāpublicē tikai izņēmuma apstākļos, kad to attaisno rīcības smagums vai tās ietekme uz Savienības finanšu interesēm.

(130)

Informācija, kas saistīta ar izslēgšanu vai finansiālu sodu, būtu jāpublicē tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, tādos kā smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, krāpšana, būtisks trūkums izpildīt galvenos pienākumus, kas paredzēti no budžeta finansētās juridiskās saistībās, pārkāpums vai subjekta izveide citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai kādas citas juridiskās saistības.

(131)

Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai piešķiršanas procedūrā.

(132)

Būtu jācentralizē informācija par agrīnu risku atklāšanu un par lēmumiem par izslēgšanu un finansiālu sodu uzlikšanu personai vai subjektam. Šajā nolūkā attiecīgā informācija būtu jāuzglabā datubāzē, ko izveidojusi un pārvalda Komisija, kas ir centralizētās sistēmas īpašniece. Minētajai sistēmai būtu jādarbojas, ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

(133)

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas izveidei un pārvaldībai vajadzētu būt Komisijas atbildībā, savukārt pārējām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī visām personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus tiešajā, dalītajā un netiešajā pārvaldībā, būtu jāpiedalās minētajā sistēmā, nosūtot attiecīgo informāciju Komisijai. Atbildīgajam kredītrīkotājam un paneļkomitejai būtu jānodrošina personas vai subjekta tiesības uz aizstāvību. Tādas pašas tiesības būtu jādod personai vai subjektam saistībā ar agrīnu atklāšanu, ja kredītrīkotāja paredzētais akts varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas vai subjekta tiesības. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts galīgs spriedums, atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai atlikt personas vai subjekta paziņošanu un paneļkomitejai – atlikt personas vai subjekta tiesības iesniegt savus apsvērumus. Šādai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinoši leģitīmi iemesli ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti.

(134)

Saskaņā ar LESD 261. pantu būtu jāpiešķir Eiropas Savienības Tiesai neierobežota jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem par izslēgšanu un finansiālajiem sodiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu.

(135)

Lai vērstos pret subjektu mēģinājumiem izvairīties no iespējamām nelabvēlīgām sekām, ko rada to pārkāpumi, būtu jāparedz paziņošanas noteikumi saskaņā ar precīziem nosacījumiem agrīnas atklāšanas un izslēgšanas procedūru kontekstā. Turklāt šādām procedūrām būtu jāpiemēro elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izmantošana.

(136)

Lai atvieglotu Savienības finanšu interešu aizsardzību saistībā ar visām budžeta izpildes metodēm, personām un subjektiem, kas iesaistīti budžeta izpildē vajadzētu būt iespējai iegūt piekļuvi agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzei un pārbaudīt izslēgšanas gadījumus, par kuriem lēmumus ir pieņēmuši Savienības līmeņa kredītrīkotāji. Pirms līdzekļu piešķiršanas vai personas vai subjekta atlases Savienības līdzekļu īstenošanai un saņemšanai būtu jāiepazīstas ar informāciju agrīnas atklāšanas un izslēgšanas datubāzē. Tas neskar iespēju iepazīties ar datubāzē esošo informāciju citos juridisko saistību īstenošanas posmos.

(137)

Ar šo regulu būtu jāveicina e-pārvaldības mērķa sasniegšana, jo īpaši elektronisko datu izmantošana Savienības iestāžu un trešo personu savstarpējā informācijas apmaiņā.

(138)

Pāreja uz elektronisku informācijas apmaiņu un dokumentu iesniegšanu elektroniski, tostarp attiecīgā gadījumā uz elektronisko iepirkumu, ir būtisks vienkāršošanas pasākums, attiecībā uz kuru būtu jāparedz skaidri nosacījumi par izmantojamo sistēmu akceptēšanu, lai tādējādi radītu juridiski korektu vidi, līdztekus dalībnieku, saņēmēju un kredītrīkotāju labā saglabājot elastību Savienības līdzekļu pārvaldībā, kā paredzēts šajā regulā.

(139)

Lai uzlabotu sadarbspējīgu digitālo publisko pakalpojumu pārvaldību un kvalitāti, dalībvalstīm, Savienības iestādēm, izpildaģentūrām un Savienības struktūrām būtu maksimāli jāpiemēro Eiropas sadarbspējas satvars.

(140)

Būtu jāparedz noteikumi par sastāvu un uzdevumiem, kādi ir komitejai, kura atbild par pieteikuma dokumentu novērtēšanu iepirkuma procedūrā un dotāciju piešķiršanas procedūrā un konkursos par godalgām. Vajadzētu būt iespējamam komitejas sastāvā iekļaut ārējos ekspertus, ja minētā iespēja ir paredzēta pamataktā.

(141)

Saskaņā ar labas pārvaldības principu kredītrīkotājam precizējumi vai trūkstošie dokumenti būtu jāpieprasa, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un neļaujot būtiski mainīt pieteikuma dokumentus. Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai nolemt nerīkoties šādi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai labot acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu vai prasīt, lai to izlabo dalībnieks.

(142)

Pareizas finanšu pārvaldības labad būtu jāpieprasa, lai Komisija sevi aizsargātu, attiecībā uz priekšfinansējuma izmaksāšanu pieprasot garantijas. Darbuzņēmējiem un labuma guvējiem izvirzāmajai prasībai iesniegt garantijas nevajadzētu būt automātiskai, bet tās pamatā vajadzētu būt riska analīzei. Ja īstenošanas gaitā kredītrīkotājs atklāj, ka garantijas devējam saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām nav vai vairs nav tiesību sniegt garantijas, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt aizstāt konkrēto garantiju.

(143)

Atšķirīgie noteikumu kopumi attiecībā uz tiešo un netiešo pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz “budžeta izpildes uzdevumu” jēdziena noteikšanu, ir radījuši pārpratumus un kvalifikācijas kļūdu risku gan Komisijai, gan tās partneriem, un tādēļ tie būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.

(144)

Būtu jāpārskata noteikumi par to personu un struktūru, kas īsteno Savienības līdzekļus netiešajā pārvaldībā, pīlāru ex ante novērtējumu, lai Komisija varētu pēc iespējas vairāk paļauties uz minēto personu un subjektu sistēmām, noteikumiem un procedūrām, tostarp uzticamības pārbaudi, kuri ir atzīti par līdzvērtīgiem Komisijas izmantotajiem. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka gadījumos, kad novērtējumā atklājas jomas, kurās ieviestās procedūras nav pietiekamas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāspēj parakstīt iemaksu nolīgumus, vienlaikus veicot atbilstīgus uzraudzības pasākumus. Tāpat ir svarīgi precizēt, kādos gadījumos Komisijai ir iespēja pieņemt lēmumu nepieprasīt ex ante pīlāru novērtējumu, lai parakstītu iemaksu nolīgumus.

(145)

Lai nodrošinātu budžeta efektīvu izpildi, ir lietderīgi sīkāk precizēt samērīguma principa piemērošanu netiešajai pārvaldībai. Lai gan samērīguma princips nevar ietekmēt attiecīgajā piemērojamajā tiesiskajā regulējumā noteikto pienākumu būtību, tas būtu sistemātiski jāizmanto sadarbībā ar Savienības īstenošanas partneriem, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp Savienības finanšu interešu aizsardzību un Savienības spēju īstenot savu politiku. Būtu jāveic daži attiecīgo noteikumu pielāgojumi un pārstrukturēšana. Tas nebūtu jāinterpretē kā praksē ierobežojam nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas ir vajadzīgas, lai atbildīgais kredītrīkotājs, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas piedalās ciešākā sadarbībā, ievērojot Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (27), OLAF, Revīzijas palāta un attiecīgā gadījumā attiecīgās valsts iestādes varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(146)

Saskaņā ar samērīguma principu ir jāparedz šajā regulā noteikto pienākumu piemērošana galasaņēmējiem, kas saņem atbalstu no budžeta saskaņā ar finanšu instrumentiem vai budžeta garantijām. Šajā piemērošanā būtu pienācīgi jāņem vērā galasaņēmēju un pasākuma raksturs un attiecīgie finanšu riski, un tai vajadzētu būt samērīgai ar tiem. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga, jo īpaši gadījumos, kad galasaņēmēji ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un salīdzināmi ekonomikas dalībnieki ar līdzvērtīgu apgrozījumu vai kopējo bilanci.

(147)

Šajā regulā paredzētajiem finanšu noteikumiem vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai novērstu pārmērīgu reglamentēšanu un papildu administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem, dalībvalstīm, Savienības iestādēm vai citām personām un subjektiem, kas izpilda budžetu.

(148)

Samērīguma princips ir jāpiemēro arī, novērtējot tādu subjektu noteikumus, sistēmas un procedūras, kas jau ir sekmīgi novērtēti, piemēram, subjektu, kuri izmanto Komisijas izstrādātos noteikumus, – tie būtu jāatbrīvo no ex ante novērtējuma. Vajadzētu būt arī iespējai no ex ante novērtējuma atbrīvot dalībvalstu organizācijas, kurām uzticēts īstenot Savienības līdzekļus dalītajā pārvaldībā.

(149)

Ir jāprecizē, ka gadījumos, kad subjekti tiek atlasīti darbam netiešajā pārvaldībā, pamatojoties uz uzaicinājumu paust ieinteresētību, piemēro vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

(150)

To personu un subjektu atlīdzībai, kuri izpilda budžetu, attiecīgā un iespējamā gadījumā būtu jābalstās uz sniegumu.

(151)

Lai nodrošinātu budžeta integritāti, ja to izpilda netiešajā pārvaldībā, ir lietderīgi pieprasīt īstenošanas partneriem informēt Komisiju par iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem un iekļaut šādu pienākumu nolīgumos, ko tie noslēguši ar trešām personām saskaņā ar netiešo pārvaldību.

(152)

Komisija veido partnerības ar trešām valstīm, izmantojot finansēšanas nolīgumus. Ir svarīgi precizēt minēto finansēšanas nolīgumu saturu, jo īpaši attiecībā uz tām pasākuma daļām, kuras izpilda trešā valsts netiešajā pārvaldībā.

(153)

Ir svarīgi atzīt specifiskumu, kāds piemīt finansējuma apvienošanas mehānismiem vai platformām, kurās Komisija savu iemaksu apvieno ar finanšu iestāžu iemaksu, un precizēt, kā piemērojami noteikumi par finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(154)

Iepirkuma noteikumiem un principiem, ko piemēro publiskajiem līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir savā vārdā, būtu jābalstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (28) un Direktīvā 2014/24/ES iekļautajiem noteikumiem.

(155)

Pieredze liecina, ka šajā regulā paredzēto iepirkuma noteikumu piemērošana nav piemērota, lai piešķirtu tiesības slēgt publiskos līgumus par finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārvešanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (29) nozīmē, ko Komisija izmanto saistībā ar aizņēmumiem un aizdevumiem, aktīvu pārvaldību un kases operācijām. Tas attiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz centrālās bankas, Eiropas Stabilitātes mehānisms, EIB un citas starptautiskās finanšu iestādes, kā arī valstu subjekti, kuriem uzticēta valsts parāda emitēšana un pārvaldība. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 10. pantu šajā regulā paredzētie iepirkuma noteikumi minētajiem pakalpojumiem nebūtu jāpiemēro.

(156)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir lietderīgi mainīt krīzes definīciju, kura jo īpaši attiecas uz kopējiem noteikumiem un iepirkumu ārējās darbības jomā un kurai vajadzētu aptvert sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas nodrošinājumu, ārkārtas situācijas pārtikas nekaitīguma jomā un globālus veselības apdraudējumus. Lai nodrošinātu elastību, kas nepieciešama ātrai reaģēšanai uz neparedzētiem ārkārtējas steidzamības apstākļiem krīzes dēļ, līgumslēdzējai iestādei būtu jāļauj piemērot vienkāršotus iepirkuma noteikumus, piemēram, izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, kas piemērojama krīzes situācijās, un pieņemt pierādījumus no varbūtējā izraudzītā pretendenta par izslēgšanas un atlases kritērijiem pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, bet jebkurā gadījumā pirms līguma parakstīšanas. Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt arī iespējai izņēmuma kārtā mainīt līgumu vai pamatlīgumu, pārsniedzot piemērojamās robežvērtības, bez iepirkuma procedūras, lai reaģētu uz krīzi. Turklāt krīzes situācijā vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā pievienot jaunas līgumslēdzējas iestādes pēc iepirkuma procedūras sākšanas un pirms līguma parakstīšanas vai pēc līguma grozīšanas, neierobežojot konkurenci. Pirms šādu vienkāršotu noteikumu izmantošanas būtu jāpieprasa izsludināt krīzes situāciju saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem, izņemot iepirkumu ārējās darbības jomā, kur šāda izsludināšana nav vajadzīga. Turklāt atbildīgajiem kredītrīkotājiem katrā atsevišķā gadījumā būtu jāpamato ārkārtējā steidzamība, kas izriet no izsludinātās krīzes.

(157)

Attiecībā uz jauktiem līgumiem būtu jāprecizē metodika, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes nosaka piemērojamos noteikumus.

(158)

Būtu jāprecizē ex ante un ex post publiskošanas pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādiem līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, un tādiem līgumiem, uz kuriem minētā direktīva neattiecas.

(159)

Šajā regulā neatkarīgi no robežvērtībām būtu jāietver izsmeļošs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas pieejamas Savienības iestādēm.

(160)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai sekmētu MVU līdzdalību, vidējas vērtības līgumiem būtu jāparedz sarunu procedūras.

(161)

Vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai veikt kopīgu iepirkumu starp vienu vai vairākām dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm, no vienas puses, un Savienības iestādēm, Savienības struktūrām vai izpildaģentūrām, no otras puses, bez pienākuma šīm iestādēm, struktūrām vai aģentūrām iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus. Lai līgumslēdzējas iestādes varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu apjomradītu ietaupījumu un riska un ieguvumu sadales ziņā, būtu jāpaplašina Savienības iestāžu, Savienības struktūru vai izpildaģentūru iespējas iegādāties piegādes vai pakalpojumus divu vai vairāku dalībvalstu vārdā. Savienības iestādei, Savienības struktūrai vai izpildaģentūrai vajadzētu būt iespējai veikt attiecīgo iepirkuma procedūru dalībvalstu vārdā vai to uzdevumā, pamatojoties uz nolīgumu starp pusēm, vai darboties kā vairumtirgotājam, pērkot, uzglabājot un tālākpārdodot vai ziedojot piegādes un pakalpojumus, tostarp nomu, dalībvalstīm vai tās izraudzītajām partnerorganizācijām. Saskaņā ar noteikumiem par sekundāro tiesību aktu atbilstību šai regulai citos Savienības tiesību aktos var iekļaut konkrētākus noteikumus par kopīgu iepirkumu vai iepirkumu dalībvalstu vārdā vai to uzdevumā. Ja tas tiek veikts, šādos aktos būtu skaidri jānorāda šādas atkāpes un konkrēti iemesli, kas tās pamato.

(162)

Tāpat kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, ar šo regulu būtu jādod iespēja pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas veikt apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. Lai nodrošinātu inovācijas partnerību izmantošanu tikai tad, ja nepieciešamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tirgū vai kā tirgum tuvinātas izstrādes darbības nepastāv, šajā regulā būtu jāparedz pienākums pirms inovācijas partnerības izmantošanas veikt šādu iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem.

(163)

Būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējas iestādes var sekmēt vides aizsardzību un palīdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tās ar saviem līgumiem panāk vislabāko cenas un vērtības attiecību, jo īpaši pieprasot īpašus marķējumus vai izmantojot atbilstīgas piešķiršanas metodes.

(164)

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem progress virzībā uz zaļināšanas aspektu īstenošanu būtu jānodrošina, attiecīgā gadījumā iekļaujot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, zaļās atlases vai piešķiršanas kritērijus, kas stimulēs ekonomikas dalībniekus piedāvāt ilgtspējīgākas iespējas.

(165)

Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībnieki līgumu izpildē ievēro piemērojamos vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā uzskaitītajās starptautiskajās sociālās un vides jomas konvencijās, šiem pienākumiem būtu jāietilpst prasību minimumā, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde, un tie būtu jāiekļauj līgumslēdzējas iestādes parakstītajos līgumos.

(166)

Ir lietderīgi konstatēt dažādus gadījumus, kurus parasti dēvē par “interešu konflikta” situācijām, un tajos rīkoties atšķirīgi. Jēdziens “interešu konflikts” būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad šādā situācijā ir persona vai subjekts, kam ir budžeta plānošanas, izpildes, revīzijas vai kontroles pienākumi, vai kādas Savienības iestādes vai jebkāda līmeņa valsts iestādes ierēdnis vai darbinieks. Mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata par smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kura rezultātā var saņemt noraidījumu piešķiršanas procedūrā un/vai zaudēt iespēju saņemt Savienības līdzekļus. Turklāt ekonomikas dalībnieki varētu būt situācijā, kad tos nebūtu jāizvēlas līguma īstenošanai tāpēc, ka pastāv konfliktējošas profesionālās intereses. Piemēram, uzņēmums nedrīkstētu izvērtēt projektu, kurā tas ir piedalījies, vai revidents nedrīkstētu veikt to pārskatu revīziju, kurus tas iepriekš apstiprinājis. Izvērtējot interešu konfliktus un īstenojot pienākumu izveidot sistēmas šādu konfliktu atklāšanai un novēršanai, būtu jāievēro samērīguma princips. Lai veicinātu juridisko noteiktību, atbilstīgiem norādījumiem par interešu konfliktu novērtēšanu būtu jāsniedz papildu precizējumi tiem, kas izvērtē šādas situācijas Savienības un valstu līmenī.

(167)

Lai nodrošinātu, ka nepastāv konfliktējošas profesionālās intereses, kas var ietekmēt vai draud ietekmēt spēju neatkarīgi, taisnīgi un objektīvi izpildīt līgumu, ir jāprecizē līgumslēdzējas iestādes un kandidātu vai pretendentu pienākumi. No vienas puses, kandidātiem, pretendentiem un attiecīgā gadījumā subjektiem, uz kuru spējām tie paļaujas, kā arī paredzētajiem apakšuzņēmējiem būtu jādeklarē, ka šādas konfliktējošas intereses nepastāv, un pēc pieprasījuma jāsniedz saistītā informācija. No otras puses, līgumslēdzējai iestādei būtu jānovērtē, vai šādas konfliktējošas profesionālās intereses pastāv, ja par tām ir paziņots, vai pamatojoties uz papildu informāciju. Konfliktējošu profesionālo interešu konstatācijas gadījumā piešķiršanas procedūrā būtu jāpiemēro noraidījums.

(168)

Konkurētspējīgam un atvērtam iekšējam tirgum būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jādod iespēja gan Eiropas, gan ārvalstu ekonomikas dalībniekiem konkurēt pēc spējām. Ārvalstu subsīdijas var izkropļot iekšējo tirgu un apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iepirkuma procedūrās, ja, piemēram, ekonomikas dalībnieki, kam piešķir līgumu, ir guvuši labumu no ārvalstu subsīdijām. Lai novērstu šo risku, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2560 (30) tika paredzēti noteikumi un procedūras, lai izmeklētu ārvalstu subsīdijas, kas izkropļo vai var izkropļot iekšējo tirgu, un attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka minētie izkropļojumi tiek novērsti. Lai nodrošinātu konsekvenci starp noteikumiem, kas piemērojami dalībvalstīm, un iepirkuma procedūrām saskaņā ar šo regulu, Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un izpildaģentūrām attiecībā uz ārvalstu subsīdijām būtu mutatis mutandis jāpiemēro tie paši noteikumi un procedūras, kas noteikti Regulā (ES) 2022/2560.

(169)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saistībā ar procedūras detaļām un saistītiem jautājumiem attiecībā uz jebkāda tāda ārvalstu finansējuma provizorisku izvērtēšanu un padziļinātu izmeklēšanu, kas iegūts iepirkuma procedūrā. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(170)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vajadzētu būt iespējai jebkādā secībā pārbaudīt, vai ekonomikas dalībnieks ir izslēgts, piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem. Tāpēc vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem.

(171)

Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, balstoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 67. pantam.

(172)

Juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē, ka atlases kritēriji ir saistīti tikai ar kandidātu vai pretendentu vērtēšanu un ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti tikai ar piedāvājumu vērtēšanu. Lai Savienības iepirkuma noteikumus saskaņotu ar Direktīvu 2014/24/ES, līgumslēdzējām iestādēm būtu arī jāļauj par piešķiršanas kritēriju izmantot līguma izpildei norīkotā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, ja tie var būtiski ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un līdz ar to arī piedāvājuma ekonomisko vērtību. Līgumslēdzējām iestādēm, kas izmanto jebkuru no minētajiem piešķiršanas kritērijiem, ar atbilstīgiem līgumiskiem līdzekļiem būtu jānodrošina, ka personāls, kam uzticēta līguma izpilde, faktiski atbilst noteiktajiem kvalitātes standartiem. Līgumslēdzējām iestādēm būtu jādod piekrišana jebkādai šādu darbinieku nomaiņai un jāpārbauda, vai darbinieki, kas aizstāj personālu, nodrošina tādu pašu kvalitātes līmeni kā aizstātie darbinieki. Turklāt būtu jānodrošina, ka viens un tas pats elements saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem nepārklājas un netiek izvērtēts divreiz.

(173)

Lai samazinātu laikietilpīgās procedūras un līgumslēdzējas iestādes varētu pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz dinamiskās iepirkumu sistēmas, ir jāvienkāršo noteikumi, kas reglamentē minētās sistēmas. Minētajām sistēmām jo īpaši vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi ļaujot jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās darbības laikā, kuru nevajadzētu ierobežot uz četriem gadiem. Piedāvājumus var iesniegt arī elektroniska kataloga veidā, jo īpaši par standarta produktiem vai pakalpojumiem, kas ir vispārēji pieejami tirgū. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu, konkrēti iepirkumi dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros būtu jāatbrīvo no prasības iecelt atvēršanas un vērtēšanas komisiju.

(174)

Ņemot vērā progresu iepirkuma procedūru digitalizācijā, būtu jāprecizē, ka atklātu procedūru publisku atvēršanu var rīkot attālināti, izmantojot videokonferences.

(175)

Lai veiktu vienkāršošanu un saskaņošanu ar noteikumiem, kas piemērojami Savienības iestāžu iepirkumam savā vārdā, ārējo darbību jomā būtu jāsvītro pienākums publicēt to atlasīto kandidātu sarakstu, kurus aicina iesniegt piedāvājumu Komisijas tīmekļa vietnē.

(176)

Savienības iepirkumam būtu jānodrošina, lai Savienības līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi, pārredzami un pienācīgi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem. Šajā sakarībā e-iepirkumam būtu jāpalīdz labāk izmantot Savienības līdzekļus un jāuzlabo iepirkuma līgumu pieejamība visiem ekonomikas dalībniekiem. Visām Savienības iestādēm, kas veic iepirkumu, būtu savās tīmekļa vietnēs jāpublicē skaidri noteikumi par iegādi, izdevumiem un uzraudzību, kā arī par visām piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, tostarp par līgumu vērtību.

(177)

E-iepirkumā informācijas elektroniskai apmaiņai ar dalībniekiem cik vien iespējams būtu jābalstās uz spēkā esošajiem standartiem, piemēram, Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu un e-rēķinu standartiem, kas attiecīgi noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/7 (32) un Direktīvā 2014/55/ES.

(178)

Būtu jāprecizē, ka ikvienai procedūrai ir sākšanas posms un izvērtēšanas posms. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem izvērtējuma rezultātā.

(179)

Paziņojot par procedūras iznākumu, kandidāti un pretendenti būtu jāinformē par iemesliem, uz kuriem balstās pieņemtais lēmums, un viņiem būtu jāsaņem sīki izklāstīts pamatojums, kura pamatā ir izvērtējuma ziņojuma saturs.

(180)

Ir lietderīgi precizēt, ka neizraudzītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgus piedāvājumus, būtu jāsaņem informācija par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām. Noraidītajiem pretendentiem pēc pieprasījuma būtu jāsaņem papildu informācija pat tad, ja izvēlētās kritēriju secības dēļ to piedāvājuma atbilstība nav pārbaudīta. Būtu arī jāprecizē, ka noraidītajiem pretendentiem nevajadzētu būt piekļuvei šādai informācijai.

(181)

Attiecībā uz pamatlīgumiem ar konkursa atsākšanu nevajadzētu būt pienākumam kādam no neizraudzītajiem pretendentiem sniegt informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, pamatojoties uz to, ka, konkrētā pamatlīguma pusēm saņemot šādu informāciju, katrā konkursa atsākšanas reizē var tikt apdraudēta godīga konkurence.

(182)

Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt iespējai atcelt vai – attiecībā uz procedūrām, kas tiek piešķirtas daļās vai izmantojot vairākus avotus, – daļēji atcelt iepirkuma procedūru pirms līguma parakstīšanas, nedodot kandidātiem vai pretendentiem tiesības pieprasīt jebkādu kompensāciju. Tam vajadzētu būt spēkā, neskarot situācijas, kad līgumslēdzēja iestāde ir rīkojusies tā, ka saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību aktu principiem ir iespējams to saukt pie atbildības par zaudējumiem.

(183)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc iepirkuma no vairākiem avotiem būtu jāatļauj pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, lai izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz vienu vienīgu piegādātāju attiecībā uz kritiski svarīgām iekārtām un pakalpojumiem, ņemot vērā tehnoloģiskās neatkarības un pakalpojumu nepārtrauktības mērķus.

(184)

Tāpat kā Direktīvā 2014/24/ES, ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem līguma izpildes laikā līgumā ir iespējams veikt izmaiņas, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru. Jo īpaši jauna iepirkuma procedūra nebūtu vajadzīga gadījumā, ja notikušas administratīvās izmaiņas, tiesību vispārēja nodošana un skaidru un nepārprotamu pārskatīšanas klauzulu vai iespēju piemērošana, kas neskar sākotnējās procedūras prasību minimumu. Jauna iepirkuma procedūra būtu vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt būtiskos minētā līguma noteikumus, īpaši tad, ja šīs izmaiņas būtu ietekmējušas procedūras iznākumu tādā gadījumā, ja izmainītie noteikumi būtu bijuši sākotnējās procedūras daļa.

(185)

Gūtā pieredze liecina, ka ir jāprecizē, kādos gadījumos uzskata, ka izmaiņa maina līguma priekšmetu.

(186)

Lai nodrošinātu būtisku līgumisko pienākumu ievērošanu un pienācīgu izpildi visā līguma darbības laikā, ir jāparedz iespēja pieprasīt izpildes garantiju attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem. Tāpat saskaņā ar attiecīgajās nozarēs ierasto praksi līgumsaistību periodā ir jāparedz iespēja pieprasīt ieturējuma summas garantiju.

(187)

Lai varētu noteikt piemērojamās robežvērtības un procedūras, ir jāprecizē, vai Savienības iestādes, izpildaģentūras un Savienības struktūras tiek uzskatītas par līgumslēdzējām iestādēm. Tās nebūtu jāuzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās veic pirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras. Turklāt Savienības iestādes veido vienu tiesību subjektu un to struktūrvienības savā starpā nevar noslēgt līgumus, bet tikai dienestu līmeņa nolīgumus.

(188)

Ir lietderīgi šajā regulā iekļaut atsauci uz Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem, un Direktīvā 2014/23/ES attiecībā uz koncesijām. Tādējādi minēto robežvērtību pārskatīšana, kā paredzēts Direktīvās 2014/24/ES un 2014/23/ES, būtu tieši piemērojama saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam un attiecīgi – koncesijām.

(189)

Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana būtu jāvienkāršo, koncesijām piemērojot Direktīvā 2014/23/ES noteiktās robežvērtības.

(190)

Saskaņošanas un vienkāršošanas labad standarta procedūras, kas piemērojamas iepirkumam, būtu jāpiemēro arī iepirkumiem, kuriem piemērojams Direktīvas 2014/24/ES 74. pantā minētais sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu atvieglotais režīms. Tāpēc atvieglotā režīma iepirkumu robežvērtība būtu jāsaskaņo ar pakalpojumu līgumu robežvērtību.

(191)

Lai iepirkuma procedūras labāk pielāgotu tirgus apstākļiem ārpus Savienības, šajā regulā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem Savienības delegācijas piešķir līgumus savā vārdā trešās valstīs. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas robežvērtības, ko piemēro Savienības delegācijas trešās valstīs, un saskaņot tās ar robežvērtībām, ko piemēro līgumu piešķiršanai ārējo darbību jomā.

(192)

Ir jāprecizē nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumi, kas jāievēro pirms līguma vai pamatlīguma parakstīšanas.

(193)

Noteikumiem, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, būtu jāatbilst principiem, kuri noteikti Direktīvā 2014/23/ES un Direktīvā 2014/24/ES.

(194)

Noteikumos par piekļuvi iepirkumam, kas piemērojami gan piedāvājuma iesniegšanas brīdī, gan līguma īstenošanas laikā, būtu jāietver nosacījumi, kas paredzēti īstenošanas aktos (Starptautiskā iepirkuma akta pasākumi), kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1031 (33), kā arī attiecīgie šajā regulā noteiktie izraudzīto pretendentu pienākumi.

(195)

Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu iepirkuma noteikumu saprotamību, ir jāpārgrupē vispārīgie iepirkuma noteikumi un konkrētie noteikumi, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, un jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces.

(196)

Ir jāprecizē, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to iedibinājuma vietas ir pieeja saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam, un šādas pieejas iespēja ir skaidri jāparedz arī starptautiskām organizācijām.

(197)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir Savienības delegācija trešā valstī vai tikai un vienīgi Savienības delegācijas interesēs trešā valstī, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāļauj atvērt piekļuvi iepirkuma procedūrai fiziskām vai juridiskām personām, kas ir iedibinātas trešā valstī, kurai nav īpaša nolīguma ar Savienību iepirkuma jomā. Minētā elastība būtu jānodrošina jo īpaši tad, ja valstīs, kurām ir piekļuve iepirkumam saskaņā ar īpašu nolīgumu ar Savienību iepirkuma jomā, nav iedibinātas fiziskas vai juridiskas personas, kas var nodrošināt vajadzīgos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus.

(198)

Lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt iepirkuma noteikumu pārredzamību un lielāku saskaņotību, no vienas puses, un nepieciešamību dažos minēto noteikumu tehniskajos aspektos paredzēt elastību, no otras puses, iepirkuma tehniskie noteikumi būtu jāparedz šīs regulas pielikumā, un attiecībā uz minētā pielikuma grozījumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(199)

Ir jāprecizē darbības joma sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz to, kādi pasākumi vai struktūras ir tiesīgi saņemt dotāciju, kā arī attiecībā uz juridiskajām saistībām, ko var izmantot dotācijām. Jo īpaši būtu pakāpeniski jāatsakās no dotāciju lēmumiem to ierobežotā izmantojuma dēļ un tāpēc, ka pakāpeniski tiek ieviestas elektroniskās dotācijas. Struktūra būtu jāvienkāršo, noteikumus par instrumentiem, kuri nav dotācijas, pārvietojot uz citām šīs regulas daļām. Būtu jāprecizē, kāda veida struktūras var saņemt darbības dotācijas, vairs nerunājot par “struktūrām, kuras īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Savienības nozīme”, jo minētās struktūras aptver jēdziens “struktūras, kuru mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to”.

(200)

Lai vienkāršotu procedūras un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāvienkāršo un jāracionalizē noteikumi par dotācijas pieteikuma, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un dotācijas nolīguma saturu.

(201)

Lai atvieglotu vairāku līdzekļu devēju finansētu pasākumu īstenošanu, kad, Savienībai uzņemoties saistības par iemaksu, vēl nav zināms kopējais pasākuma finansējuma apjoms, ir jāprecizē, kā tiek noteikta Savienības iemaksa un ar kādu metodi pārbauda tās izmantojumu.

(202)

Lai vienkāršotu administratīvās prasības tiem, kas iesniedz pieteikumu Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāievieš jauna – ļoti mazas vērtības – dotācijas kategorija līdz 15 000 EUR apmērā. Ņemot vērā šādu dotāciju ļoti zemo vērtību, būtu jāatceļ prasības par godprātīga apliecinājuma iesniegšanu un finansiālo spēju novērtēšanu.

(203)

Lai vēl vairāk vienkāršotu dotāciju pieteikumus atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz riska novērtējumu, nolemt, ka finansiālo spēju pārbaudes ir vērstas tikai uz galveno pieteikuma iesniedzēju.

(204)

Fiksētu summu, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējuma izmantošanā gūtā pieredze liecina, ka šie finansēšanas veidi ievērojami vienkāršo administratīvās procedūras un būtiski samazina kļūdu risku. Fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes ir piemēroti finansēšanas veidi neatkarīgi no Savienības iesaistīšanās jomas un jo īpaši attiecībā uz standartizētiem un atkārtotiem pasākumiem, piemēram, mobilitātes vai mācību darbībām. Turklāt, tā kā institucionālo sadarbību starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un labuma guvējām valstīm vai partnervalstīm (iestāžu mērķsadarbība) īsteno dalībvalstu iestādes, ir pamatoti izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, kam būtu jāsekmē to iesaistīšanās. Lielākas efektivitātes labad dalībvalstīm un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāspēj biežāk izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas. Šajā sakarā fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju izmantošanas nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki. Ir skaidri jānorāda, ka tiek noteikta viena fiksēta summa, kas sedz visas konkrētā pasākuma vai darba programmas attiecināmās izmaksas. Turklāt, lai veicinātu koncentrēšanos uz rezultātiem, prioritāte būtu jāpiešķir no izvades atkarīgam finansējumam. No ieguldījuma atkarīgas fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes būtu jāatstāj kā iespēja gadījumos, kad no izvades atkarīgais finansējums nav iespējams vai piemērots.

(205)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāprecizē, ka gadījumos, kad dotācija ir ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā, noteikumi par budžeta tāmi, līdzfinansējumu un dubultā finansējuma nepieļaušanu nav piemērojami, jo tos nevar piemērot gadījumos, kad atmaksājamā summa ir saistīta ar noteiktiem nosacījumiem vai rezultātiem un ir atsaistīta no pamatā esošajām izmaksām.

(206)

Administratīvās procedūras, lai apstiprinātu fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes, būtu jāvienkāršo, šīs apstiprināšanas pilnvaras uzticot atbildīgajiem kredītrīkotājiem. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbību vai izdevumu veidu vai attiecīgo kredītrīkotāju skaitu, šādu apstiprināšanu var veikt Komisija.

(207)

Lai dotu iespēju aizpildīt to datu pieejamības trūkumu, kurus izmanto fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju noteikšanai, būtu jāatļauj izmantot ekspertu atzinumus.

(208)

Lai gan būtu jāatraisa potenciāls biežākai vienkāršotu finansējuma veidu izmantošanai, būtu jānodrošina atbilstība pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši – saimnieciskuma, efektivitātes un dubultā finansējuma nepieļaušanas principiem. Šajā nolūkā ar vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jānodrošina, lai izmantotie resursi atbilstu sasniedzamajiem mērķiem, lai vienas un tās pašas izmaksas netiktu no budžeta finansētas vairāk par vienu reizi, lai tiktu ievērots līdzfinansējuma princips un lai izvairītos no pārmērīgas saņēmēju kompensēšanas kopumā. Tādēļ vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jābalstās uz statistikas vai grāmatvedības datiem, līdzīgiem objektīviem līdzekļiem vai uz ekspertu slēdzieniem. Turklāt būtu jāturpina piemērot atbilstošas pārbaudes, kontroles un periodiski novērtējumi.

(209)

Attiecībā uz fiksētās summas, vienības izmaksu un vienotās likmes finansējumu būtu jāprecizē, kāds ir pārbaužu un kontroļu tvērums pretstatā periodisko novērtējumu tvērumam. Minētajās pārbaudēs un kontrolēs galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, vai ir izpildīti fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanas nosacījumi, tostarp, vajadzības gadījumā, vai ir nodrošināta konkrētā izvade un/vai rezultāti. Ar minētajiem nosacījumiem nebūtu jāprasa sniegt pārskatu par izmaksām, kas faktiski radušās labuma guvējam. Ja fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma apjomu ex ante ir noteicis atbildīgais kredītrīkotājs vai Komisija, to nedrīkstētu apstrīdēt ex post kontrolēs. Tam nebūtu jāliedz dotāciju samazināt sliktas, daļējas vai novēlotas īstenošanas gadījumā vai pārkāpuma, krāpšanās vai citu pienākumu neizpildes gadījumā. Dotācija jo īpaši būtu jāsamazina tad, ja nav izpildīti nosacījumi fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanai. Periodiskā novērtējuma biežumam un tvērumam vajadzētu būt atkarīgam no izmaksu attīstības un būtības, jo īpaši, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tirgus cenās un citus attiecīgos apstākļus. Periodiskā novērtējuma rezultātā varētu tikt pārskatītas turpmākiem nolīgumiem piemērojamās fiksētās summas, vienības izmaksas vai vienotās likmes, bet šo novērtējumu nedrīkstētu izmantot, lai apstrīdētu jau saskaņotās fiksēto summu, vienības izmaksu vai vienoto likmju vērtības. Periodiskajā fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma novērtējumā varētu būt nepieciešama piekļuve labuma guvēja pārskatiem statistikas un metodiskām vajadzībām, un šāda piekļuve ir nepieciešama arī krāpšanas novēršanas un atklāšanas nolūkā.

(210)

Ja dotācija ir vienotas likmes, vienības izmaksu vai fiksētas summas veidā un tādējādi netiek veikta pamatā esošo izmaksu ex post pārbaude, nav iespējams pārbaudīt, vai attiecināmās izmaksas ir radušās pasākuma laikā. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, ka labuma guvēju ex post pārbaudēs un kontrolēs tiks pārbaudīts, ka īstenošanas periodā ir izpildīti nosacījumi, kas izraisa vienoto likmju, vienības izmaksu vai fiksēto summu maksājumu.

(211)

Lai sekmētu mazo organizāciju dalību Savienības politikas īstenošanā ierobežotas resursu pieejamības apstākļos, par attiecināmām izmaksām ir jāatzīst tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie. Tā rezultātā šādām organizācijām vajadzētu būt iespējamam plašāk izmantot brīvprātīgo darbu pasākuma vai darba programmas līdzfinansējuma statusā. Neskarot pamataktā noteikto maksimālo līdzfinansējuma likmi, Savienības dotācijai šādos gadījumos būtu jāaptver tikai lēstās attiecināmās izmaksas, kas nav brīvprātīgo darba izmaksas. Tā kā brīvprātīgo darbs ir darbs, kuru trešās personas veic, nesaņemot par to atalgojumu no labuma guvēja, ar šo ierobežojumu tiek novērsts, ka labuma guvējam tiktu atlīdzinātas izmaksas, kuras tas nav sedzis. Turklāt tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie, nedrīkstētu pārsniegt 50 % no ieguldījumiem natūrā un jebkāda cita līdzfinansējuma.

(212)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad trešo personu ieguldījumi natūrā brīvprātīgo darba veidā budžeta tāmē ir norādīti kā attiecināmās izmaksas, līdzfinansējumam, kuram piemēro 50 % ierobežojumu, būtu jāietver visi finansējuma avoti, proti, Savienības dotācija, ieguldījumi natūrā un citi finansējuma avoti.

(213)

Lai aizsargātu vienu no publisko finanšu pamatprincipiem, šajā regulā būtu jāatstāj spēkā bezpeļņas princips.

(214)

Lai, aprēķinot Savienības iemaksu, nodrošinātu juridisko noteiktību gadījumā, ja tiek gūta peļņa no dotācijas, ko finansē no budžeta, būtu jāprecizē, ka, atgūstot peļņas procentuālo daļu, kas atbilst Savienības iemaksai attiecināmajās izmaksās, nebūtu jānošķir faktiski radušās izmaksas un vienkāršotās izmaksas.

(215)

Principā dotācijas būtu jāpiešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Ja ir pieļaujami izņēmumi, tie būtu jāinterpretē un jāpiemēro ar ierobežojumiem tvēruma un ilguma ziņā. Iespēja izņēmuma kārtā piešķirt dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus struktūrām ar de facto vai de jure pastāvošu monopolu, būtu jāizmanto tikai tad, ja attiecīgās struktūras ir vienīgās, kuras var īstenot attiecīgā veida darbības vai kurām šāds monopols ir uzticēts ar tiesību aktiem vai ar valsts varu.

(216)

Saistībā ar virzību uz elektroniskajām dotācijām un elektronisko iepirkumu būtu jālūdz, lai pieteikuma iesniedzēji un pretendenti savu juridiskā statusa un finansiālās dzīvotspējas apliecinājumu iesniegtu tikai vienu reizi konkrētā laikposmā, un nebūtu jāprasa, lai tie katrā piešķiršanas procedūrā atkārtoti iesniegtu apliecinošos dokumentus. Tādēļ prasības ir jāsaskaņo uz to gadu skaitu, kuros dokumenti dotāciju piešķiršanas procedūrās un iepirkuma procedūrās tiks prasīti.

(217)

Dotācijas saņēmējs var sniegt finansiālu atbalstu trešai personai, pamatojoties uz konkrētu nosacījumu izpildi, un jebkurai trešai personai izmaksātā summa nedrīkst pārsniegt 60 000 EUR. Vajadzētu būt iespējai pārsniegt šo summu, ja pasākuma mērķu sasniegšana citādi būtu neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta. Lai nodrošinātu lielāku elastību budžeta izpildē krīzes un ārkārtas situācijās, vajadzētu būt arī iespējai humānās palīdzības, ārkārtas atbalsta operāciju, civilās aizsardzības operāciju vai krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā pārsniegt minēto summu, nesniedzot pamatojumu katrā atsevišķā gadījumā. Kredītrīkotājam būtu jāziņo par šādiem gadījumiem.

(218)

Ja pasākuma vai darba programmas īstenošanai ir nepieciešams, lai dotācijas saņēmējs veiktu iepirkumu, būtu jāprecizē, ka jebkurš dotācijas saņēmējs var izmantot savu iepirkuma praksi, ja tā nodrošina vislabāko cenas un vērtības attiecību vai attiecīgā gadījumā zemāko cenu, neatkarīgi no tā, vai dotācijas saņēmējs piešķir publisko līgumu un ir līgumslēdzēja iestāde šīs regulas nozīmē. Attiecīgi jāgroza līguma definīcija.

(219)

Tā kā godalgas ir vērtīgs finansiālā atbalsta veids, kas nav saistīts ar prognozējamām izmaksām, to izmantošana būtu jāatvieglo un būtu jāprecizē piemērojamie noteikumi. Godalgas būtu jāuzskata par tādām, kas papildina, nevis aizstāj citus finansēšanas instrumentus, piemēram, dotācijas.

(220)

Lai godalgu izmantojumu padarītu elastīgāku, Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētais pienākums publicēt konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir 1 000 000 EUR vai lielāka, budžeta projektam pievienotajos pārskatos būtu jāaizstāj ar pienākumu iepriekš iesniegt informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei un konkrēti minēt šādas godalgas finansēšanas lēmumā.

(221)

Godalgas būtu jāpiešķir saskaņā ar pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šajā sakarībā būtu jānosaka konkursu raksturlielumu minimums, jo īpaši kārtība, kā godalgu pēc tās piešķiršanas izmaksā uzvarētājiem, un piemēroti publicēšanas līdzekļi. Ir arī jānosaka skaidri definēta piešķiršanas procedūra – no pieteikumu iesniegšanas līdz pieteikuma iesniedzēju informēšanai un lēmuma paziņošanai par uzvarējušo pieteikuma iesniedzēju, kura līdzinātos dotāciju piešķiršanas procedūrai.

(222)

Šajā regulā būtu jānosaka principi un nosacījumi, kas piemērojami finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālajai palīdzībai, un noteikumi par Savienības finansiālās atbildības ierobežošanu, cīņu pret krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, finanšu instrumentu darbības izbeigšanu un ziņošanu.

(223)

Pēdējos gados Savienība arvien vairāk ir izmantojusi finanšu instrumentus, kas ļauj budžetam nodrošināt lielāku sviras efektu, taču vienlaikus tie šim budžetam rada finanšu risku. Minētie finanšu instrumenti ietver ne tikai finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, bet arī citus instrumentus, piemēram, budžeta garantijas un finansiālo palīdzību, kurus līdz šim reglamentēja tikai noteikumi, kas paredzēti to attiecīgajos pamataktos. Lai nodrošinātu minētajam instrumentu kopumam piemērojamo principu viendabību, ir svarīgi izveidot kopēju sistēmu un pārgrupēt tos jaunā šīs regulas sadaļā, kurā papildus spēkā esošajiem noteikumiem, kas piemērojami finanšu instrumentiem, ir iedaļas par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību dalībvalstīm vai trešām valstīm.

(224)

Finanšu instrumenti un budžeta garantijas var būt vērtīgs veids, kā vairot Savienības līdzekļu ietekmi, minētos līdzekļus apvienojot ar citiem līdzekļiem un radot sviras efektu. Finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto tikai tad, ja nepastāv risks, ka tie izkropļos konkurenci iekšējā tirgū vai nebūs saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem.

(225)

Attiecībā uz gada apropriācijām, ko konkrētai programmai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto, balstoties uz ex ante izvērtējumu, kura rezultāti liecina, ka tie dod iespēju efektīvi sasniegt Savienības politikas mērķus.

(226)

Finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība būtu jāapstiprina ar pamataktu. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus izveido bez pamatakta, Eiropas Parlamentam un Padomei tie būtu jāapstiprina budžetā.

(227)

Būtu jādefinē instrumenti, uz kuriem potenciāli attiecas X sadaļa, piemēram, aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi, kvazikapitāla ieguldījumi un riska dalīšanas instrumenti. Būtu jāļauj, lai riska dalīšanas instrumentu definīcija aptvertu projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabojumus, kas attiecas uz projekta parādu apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku, izmantojot kredītkvalitātes uzlabojumus aizdevuma vai garantijas veidā.

(228)

Jebkādu atmaksu no finanšu instrumenta vai budžeta garantijas būtu jāizmanto tā instrumenta vai garantijas vajadzībām, no kura atmaksa ir gūta, lai palielinātu minētā instrumenta vai garantijas efektivitāti, ja vien pamataktā nav paredzēts citādi, un tā būtu jāņem vērā, ierosinot tam pašam instrumentam vai garantijai paredzēt nākamās apropriācijas.

(229)

Šī regula paredz, ka Komisija attiecīgajā pamataktā ir pilnvarota aizņemties Savienības vai Euratom vārdā, lai attiecīgās summas aizdotu tālāk saņēmējām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami aizņēmumiem. Naudas plūsmas starp aizņemtajiem līdzekļiem un aizdevumiem šajā nolūkā ir savstarpēji saskaņotas. Tas nozīmē, ka Savienībai būtu jāveic tirgus operācijas, pamatojoties uz izmaksu vajadzībām katrā konkrētajā aizdevumu gadījumā, un tas ierobežo iespēju saskaņoti plānot dažādas aizņēmumu operācijas un strukturēt termiņus, lai sasniegtu vislabākās izmaksas.

(230)

Individuālu finansiālās palīdzības programmu finansēšana, izmantojot atsevišķas finansēšanas metodes, rada izmaksas un sarežģījumus, jo dažādas finansiālās palīdzības programmas pretendē uz ierobežotu skaitu finansējuma iespēju. Tas sadrumstalo Savienības parāda vērtspapīru piedāvājumu un samazina likviditāti un investoru interesi par atsevišķajām programmām, neskatoties uz to, ka visiem Savienības parāda vērtspapīriem ir vienādi augsta kredītkvalitāte. Finansiālā palīdzība tādēļ būtu jāorganizē saskaņā ar vienotu finansēšanas metodi, kas uzlabo Savienības obligāciju likviditāti un Savienības emisiju pievilcību un izmaksu lietderību.

(231)

Nesenā pieredze saistībā ar finansējuma vajadzībām Ukrainai ir atklājusi trūkumus, ko rada sadrumstalota pieeja Savienības parāda organizēšanai. Lai stiprinātu Savienības kā euro denominētu parāda vērtspapīru emitenta stāvokli, ir ārkārtīgi svarīgi visas jaunās emisijas organizēt, izmantojot vienotu finansēšanas metodi, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, piemēram, Euratom emisiju, nelielu emisiju un finansiālās palīdzības programmu finansēšanu, attiecībā uz kurām pamatakti stājās spēkā pirms 2022. gada 9. novembra.

(232)

Vienotas finansēšanas metodes modelis un lielākā daļa infrastruktūras elementu, kas nepieciešami tās īstenošanai, jau ir izveidoti diversificētas finansēšanas stratēģijas veidā saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053. Minētā stratēģija ir ļāvusi sekmīgi piesaistīt līdzekļus dotācijām un aizdevumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 un vairākām citām Padomes Regulā (ES) 2020/2094 (34) minētām Savienības programmām. Ņemot vērā to operāciju paredzamo sarežģītību, kas vajadzīgas, lai apmierinātu Ukrainas steidzamās finansēšanas vajadzības un prognozētu iespējamās turpmākās aizņēmumu un aizdevumu operācijas, ir lietderīgi izveidot diversificētas finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi aizņēmumu operāciju īstenošanai.

(233)

Diversificētas finansēšanas stratēģijas izmantošanai būtu jāļauj elastīgi īstenot finansēšanas programmu, vienlaikus pilnībā ievērojot budžeta neitralitātes un budžeta līdzsvara principus, kā noteikts LESD 310. panta 1. punktā. Finansēšanas programmas izmaksas būtu pilnībā jāsedz atbalsta labuma guvējiem, pamatojoties uz vienotu izmaksu sadalījuma metodiku, kas nodrošina izmaksu pārredzamu un proporcionālu sadalījumu. Saskaņā ar šo regulu atmaksas saistībām būtu jāgulstas uz finansiālās palīdzības labuma guvējiem.

(234)

Lai īstenotu diversificētas finansēšanas stratēģiju, būtu jāievēro vienots noteikumu kopums attiecībā uz visām aizņēmumu un aizdevumu programmām, kuru pamatā ir šī stratēģija.

(235)

Diversificētas finansēšanas stratēģijai būtu jānodrošina Komisijai lielāka elastība attiecībā uz atsevišķu finansēšanas darījumu grafiku un termiņu un jāļauj veikt regulāras un stabilas izmaksas dažādām atbalsta saņēmējvalstīm. Šādas stratēģijas pamatā vajadzētu būt finansēšanas instrumentu apvienošanai. Tas ļautu Komisijai elastīgi organizēt maksājumus labuma guvējiem neatkarīgi no tirgus apstākļiem izmaksas laikā, vienlaikus arī samazinot risku, ka Komisijai būtu jāpiesaista fiksētas summas svārstīgos vai nelabvēlīgos apstākļos.

(236)

Lai Komisijai dotu minēto elastību, būtu jāizveido kopējs likviditātes fonds. Šāda centralizēta likviditātes funkcija padarītu Savienības finansēšanas spējas noturīgākas un dotu spēju izturēt pagaidu neatbilstības starp visām ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām, pamatojoties uz stabilu likviditātes prognozēšanas spēju.

(237)

Komisijai būtu jāīsteno visi nepieciešamie darījumi, kuru mērķis ir regulāra klātbūtne kapitāla tirgū, vislabāko iespējamo finansēšanas izmaksu nodrošināšana un darījumu ar Savienības un Euratom parāda vērtspapīriem veicināšana.

(238)

Tādēļ, paplašinot diversificētas finansēšanas stratēģiju, lai attiecinātu to uz plašāku programmu klāstu, ir lietderīgi, ka Komisija nosaka vajadzīgos pasākumus tās īstenošanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver pārvaldības sistēma, riska pārvaldības procedūras un izmaksu sadalījuma metodika, kurā būtu jāievēro šīs regulas 223. panta 4. punkta e) apakšpunkts. Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisijai būtu regulāri un vispusīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem.

(239)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad attiecībā uz jau piešķirtu finansiālo palīdzību un attiecībā uz makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2463 (35) šīs regulas noteikumi par diversificētu finansēšanas stratēģiju būtu jāpiemēro tikai tādām finansiālās palīdzības programmām, kuru pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk.

(240)

Ir svarīgi, lai revidētie finanšu pārskati par finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, kas īstenotas netiešajā pārvaldībā, tiktu iesniegti laikus, lai Revīzijas palāta tos varētu ņemt vērā, izstrādājot savus apsvērumus par provizoriskajiem pārskatiem.

(241)

Ir lietderīgi atzīt interešu saskaņošanas nozīmi virzībā uz Savienības politikas mērķiem un jo īpaši to, ka EIB un EIF ir speciālās zināšanas finanšu instrumentu un budžeta garantiju izmantošanā.

(242)

EIB un EIF, darbojoties grupā, vajadzētu būt iespējai savstarpēji nodot daļu no īstenošanas, ja šāda nodošana varētu nākt par labu konkrēta pasākuma īstenošanai un ir paredzēta attiecīgajā nolīgumā ar Komisiju.

(243)

Konsekvences labad un lai ņemtu vērā daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam attiecībā uz finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, ir jāprecizē daži noteikumi par ziņošanu, ko veic personas vai subjekti, kuri īsteno Savienības līdzekļus netiešajā pārvaldībā, par X sadaļas piemērošanu, ja tos kombinē ar papildu atbalstu no budžeta, tostarp dotācijām, un par kombinēšanu ar līdzekļiem, ko īsteno dalītajā pārvaldībā.

(244)

Būtu jāprecizē, ka tad, ja finanšu instrumentus vai budžeta garantijas kombinē ar papildu atbalsta veidiem no budžeta, finanšu instrumentu vai budžeta garantijas noteikumi būtu jāpiemēro visam pasākumam. Attiecīgā gadījumā šādi noteikumi būtu jāpapildina ar konkrētām prasībām, kas paredzētas nozaru noteikumos.

(245)

No budžeta finansētu finanšu instrumentu un budžeta garantiju īstenošanā būtu jāievēro Savienības politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un tās atjauninājumi, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (36) un to pielikumā, kā arī Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (37), un to pielikumos.

(246)

Budžeta garantijas un finansiālā palīdzība dalībvalstīm vai trešām valstīm parasti ir ārpusbudžeta operācijas ar būtisku ietekmi uz Savienības bilanci. Kaut arī tās parasti saglabājas kā ārpusbudžeta operācijas, ir lietderīgi iekļaut šajā regulā noteikumus, kas nodrošina stingrāku Savienības finanšu interešu aizsardzību un skaidrāku sistēmu to apstiprināšanai, pārvaldībai un uzskaitei.

(247)

Savienība ir sākusi nozīmīgas iniciatīvas, kas balstās uz budžeta garantijām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) vai Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). Minētos instrumentus raksturo tas, ka tie Savienībai rada iespējamās saistības un prasa veidot līdzekļu uzkrājumus, lai radītu likviditātes rezerves, kas dod iespēju ar budžetu pienācīgi reaģēt uz maksājumu saistībām, kuras varētu rasties minēto iespējamo saistību rezultātā. Lai nodrošinātu Savienības kredītreitingu un tādējādi tās spēju sniegt efektīvu finansējumu, ir būtiski, ka iespējamo saistību apstiprināšanā, uzkrājumu veidošanā un uzraudzībā tiek ievērots stingrs noteikumu kopums, kas attiecināms uz visām budžeta garantijām.

(248)

Iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantijām, var aptvert ļoti dažādas finansēšanas un investīciju operācijas. Varbūtību, ka budžeta garantija tiks izmantota, nav iespējams ar pilnīgu pārliecību ieplānot par katru gadu, kā tas ir attiecībā uz aizdevumiem, kuriem ir noteikts atmaksāšanas grafiks. Tāpēc ir obligāti jāizveido iespējamo saistību apstiprināšanas un uzraudzības sistēma, ar kuru jebkurā brīdī tiktu nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērots gada maksājumu apropriāciju maksimālā robeža, kas noteikta Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053.

(249)

Minētajā sistēmā būtu jāparedz arī pārvaldība un kontrole, tostarp regulāra pārskatu sniegšana par Savienības finanšu riska darījumiem. Uzkrājumu likme attiecībā uz finanšu saistībām būtu jānosaka, balstoties uz pienācīgu riska novērtējumu tiem finanšu riskiem, kurus rada attiecīgais instruments. Iespējamo saistību ilgtspēja būtu ik gadu jānovērtē ikgadējā budžeta procedūrā. Lai izvairītos no finanšu saistību segšanai nepieciešamo uzkrājumu trūkuma, būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas mehānisms.

(250)

Tā kā finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība tiek izmantoti arvien vairāk, ir jāmobilizē liels maksājumu apropriāciju apjoms un jāveido attiecīgi uzkrājumi. Lai panāktu sviras efektu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni pret finanšu saistībām, ir būtiski optimizēt nepieciešamo uzkrājumu apjomu un panākt efektivitātes ieguvumus, minētos uzkrājumus apvienojot kopējā uzkrājumu fondā. Turklāt elastīgāks minēto apvienoto uzkrājumu izmantojums dod iespēju panākt tādu kopējo efektīvo uzkrājumu likmi, kas nodrošina prasīto aizsardzību ar optimizētu resursu apjomu.

(251)

Noteikumiem, kas piemērojami uzkrājumu veidošanai un kopējam uzkrājumu fondam, būtu jāparedz stabila iekšējās kontroles sistēma. Pamatnostādnes, kas piemērojamas kopējā uzkrājumu fonda resursu pārvaldībai būtu jāpieņem Komisijai pēc apspriešanās ar Komisijas grāmatvedi. Finanšu instrumentu, budžeta garantiju vai finansiālo palīdzību kredītrīkotājiem būtu aktīvi jāuzrauga finanšu saistības, par kurām viņi atbild, un kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldniekam fonda naudas līdzekļi un aktīvi būtu jāpārvalda, ievērojot Komisijas grāmatveža noteiktos noteikumus un procedūras.

(252)

Attiecībā uz budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāievēro tas pats principu kopums, kas noteikts finanšu instrumentiem. Budžeta garantijām jo īpaši vajadzētu būt neatceļamām, beznosacījumu un izsniedzamām pēc pieprasījuma. Tās būtu jāīsteno netiešajā pārvaldībā un tikai izņēmuma gadījumos – tiešajā pārvaldībā. Tām būtu jāattiecas vienīgi uz finansēšanas un investīciju operācijām, un darījuma partneriem būtu jāiegulda savi resursi garantētajās operācijās.

(253)

Finansiālajai palīdzībai dalībvalstīm vai trešām valstīm būtu jāizpaužas kā aizdevumam, kredītlīnijai vai jebkādam citam instrumentam, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro attiecīgajā pamataktā aizņemties vajadzīgos līdzekļus kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, novēršot Savienības iesaistīšanos termiņu pārcelšanā, kas to pakļautu procentu likmju riskam vai citiem komercriskiem.

(254)

Lai panāktu iecerēto vienkāršošanu un efektivitāti, noteikumus par finanšu instrumentiem būtu jāsāk piemērot, cik vien iespējams drīz. Noteikumus par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību, kā arī par kopējo uzkrājumu fondu būtu jāsāk piemērot, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada. Minētais grafiks dos iespēju pienācīgi sagatavot jaunos iespējamo saistību pārvaldības rīkus. Tas turklāt dos iespēju saskaņot X sadaļā paredzētos principus ar tiem, kuri tiks noteikti attiecīgi priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada un ar minēto shēmu saistītajās īpašajās programmās.

(255)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (38) paredz jaunus noteikumus cita starpā attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem, finansējuma piešķiršanu un sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, atmaksājamiem izdevumiem, zināmas finansēšanas aizliegumu, pārskatiem, ziņošanu un revīziju, īstenošanu un kontroli, sodiem, sadarbību starp Eiropas Politisko partiju un fondu iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm, kā arī pārredzamību.

(256)

Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par iemaksām no budžeta par labu Eiropas politiskajām partijām, kā to paredz Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(257)

Finansiālais atbalsts, ko piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāsniedz īpašas iemaksas veidā, lai pielāgotos konkrētajām minēto partiju vajadzībām.

(258)

Lai gan finansiālais atbalsts tiek piešķirts, nepieprasot gada darba programmu, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato pareiza Savienības finansējuma izlietošana. Atbildīgajam kredītrīkotājam jo īpaši būtu jāpārbauda, vai finansējums ir izlietots šajā regulā noteiktajos termiņos to atmaksājamo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā pieteikties iemaksām. Eiropas politiskajām partijām paredzētās iemaksas būtu jāizlieto līdz nākamā finanšu gada beigām pēc to piešķiršanas, un pēc tam atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas.

(259)

Savienības finansējumu, kas piešķirts Eiropas politisko partiju darbības izmaksu finansēšanai, nedrīkstētu izlietot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, un jo īpaši tiešai vai netiešai trešo personu, piemēram, valsts politisko partiju, finansēšanai. Eiropas politiskajām partijām iemaksas būtu jāizlieto kārtējo un turpmāko izdevumu procentuālas daļas apmaksai, nevis lai apmaksātu izdevumus vai parādus, kas radušies, pirms partija iesniegusi pieteikumus iemaksu saņemšanai.

(260)

Iemaksu piešķiršana turklāt būtu jāvienkāršo un jāpielāgo Eiropas politisko partiju specifikai, jo īpaši nepiemērojot atlases kritērijus, par parasto metodi nosakot vienreizēju priekšfinansējuma izmaksu pilnā apmērā un paredzot iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas.

(261)

Ja Eiropas politiskās partijas pārkāpj Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, iemaksas no budžeta būtu jāaptur, jāsamazina vai jāizbeidz.

(262)

Sodi, kuru pamatā ir šī regula un Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, būtu jāpiemēro konsekventi un ievērojot principu ne bis in idem (dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 administratīvos un/vai finansiālos sodus, kas paredzēti šajā regulā, nepiemēro gadījumos, kad sodi jau ir piemēroti, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(263)

Ar šo regulu būtu jāizveido vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru budžeta atbalstu var izmantot kā instrumentu ārējās darbības jomā, tostarp jāparedz trešām valstīm pienākums laikus sniegt Komisijai pienācīgu informāciju, kas paredzēta, lai izvērtētu, kā tiek pildīti saskaņotie nosacījumi un noteikumi, ar kuriem nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(264)

Lai palielinātu Eiropas Parlamenta un Padomes lomu, būtu jāprecizē procedūra, ar ko izveido Savienības trasta fondus. Ir arī jāprecizē principi, ko piemēro iemaksām Savienības trasta fondos, jo īpaši tas, cik svarīgi ir nodrošināt citu līdzekļu devēju iemaksas, kas attaisno to izveides pievienoto vērtību. Ir jāprecizē arī finanšu dalībnieku un Savienības trasta fonda valdes pienākumi un jādefinē noteikumi, ar kuriem nodrošina, lai Savienības trasta fonda valdē iesaistītie līdzekļu devēji būtu taisnīgi pārstāvēti un lai līdzekļu izmantošanai obligāti būtu vajadzīgs pozitīvs Komisijas balsojums. Svarīgi ir arī sīkāk paredzēt ziņošanas prasības, kas piemērojamas Savienības trasta fondiem.

(265)

Savienībai vajadzētu būt iespējai piedalīties globālās iniciatīvās, ja šāda dalība veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu Savienības dalībai globālās iniciatīvās, Savienības iemaksa šādās iniciatīvās būtu jāiekļauj kā jauns budžeta izpildes instruments. Šā jaunā finanšu instrumenta izmantošana būtu atkarīga no nosacījumiem, kuru izpilde nodrošinātu tādu aizsardzības līmeni, kas pielīdzināms citiem budžeta izpildes instrumentiem. Šādiem nosacījumiem būtu jāietver atbilstošu iekšējo un ārējo sistēmu pastāvēšana krāpšanas un pārkāpumu apkarošanai, un saistībā ar tiem sistēmas, ko izmanto globālas iniciatīvas īstenošanas subjekti, būtu jāuzskata par ārējām sistēmām. Ar globālām iniciatīvām saistītie noteikumi būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad citi budžeta izpildes instrumenti neļauj sasniegt attiecīgos Savienības politikas mērķus ar tādu pašu mērogu un ietekmi. Kad tas ir iespējams un lietderīgi, Komisijai būtu jāpievienojas jebkurai globālas iniciatīvas pārvaldības padomei vai līdzvērtīgai koordinācijas komitejai, lai nodrošinātu Savienības interešu efektīvu pārstāvību. Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu lēmumu pieņemšanu, Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jāsniedz detalizēta informācija Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādu paredzēto ieguldījumu globālā iniciatīvā, lai tie varētu pienācīgi apsvērt minēto informāciju.

(266)

Lai pielāgotos digitalizācijas progresam, ārējo ekspertu sarakstiem, kas sagatavoti pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, vajadzētu būt derīgiem ilgāk par daudzgadu programmas darbības laiku, ja vien tiek nodrošināta ekspertu rotācija un jauni eksperti spēj paust savu ieinteresētību. Turklāt ir nepieciešams ļaut Savienības iestādēm piesaistīt augstprasmīgus ārējos ekspertus, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process un ekspertu sniegtie konkrētie atzinumi un padomi ir kvalitatīvi. Lai sekmīgi konkurētu ar citiem tirgus dalībniekiem, Savienības iestādēm būtu jāļauj piedāvāt konkurētspējīgāku atlīdzību ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos. Visbeidzot, juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē noteikumi, kas piemērojami atalgotiem ārējiem ekspertiem, lai atspoguļotu piešķiršanas procedūras dažādos posmus.

(267)

Lai Savienības iestādēm nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu ziedošanai, nefinanšu ziedojumi būtu jāiekļauj kā jauns budžeta izpildes instruments. Šo instrumentu nevajadzētu jaukt ar vispārējo atbalsta sistēmu, ko Savienība sniedz trešām valstīm un kas ir plašāka, bet var ietvert nefinanšu ziedojumus. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi, šādam instrumentam būtu jānodrošina stabils juridiskais pamats, jo īpaši turpmākās krīzes un ārkārtas situācijās, un jānodrošina, ka Savienības iestādēm ir piemēroti budžeta atbalsta instrumenti, lai palīdzētu dalībvalstīm, citām personām un subjektiem, kad atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. Minētais instruments būtu jāīsteno tiešajā pārvaldībā vai netiešajā pārvaldībā, ko veic kāda Savienības struktūra. Attiecīgi būtu jāpielāgo saistītie noteikumi, piemēram, definīcijas, apturēšana, izbeigšana un samazināšana, kā arī vērtēšanas komisija. Pareizas finanšu pārvaldības labad no administratīvajām apropriācijām finansētas ilgizturīgas preces nevajadzētu ziedot, pirms to vērtība nav daļēji amortizēta.

(268)

Līdzīgi nefinanšu ziedojumu ieviešanai Savienības iestādēm vajadzētu būt iespējai piešķirt godalgas, kas nav finansiālas. Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai varētu rīkot konkursus jauniešiem, kuriem nav bankas konta savā dalībvalstī, bet kuri var viegli saņemt atlīdzību praktiskā veidā. Šajā nolūkā attiecīgi būtu jāpielāgo definīcija un noteikumi par godalgām.

(269)

Lai racionalizētu spēkā esošos noteikumus un novērstu liekus atkārtojumus, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 otrajā daļā paredzētos speciālos noteikumus, kas piemērojami ELGF, pētniecībai, ārējām darbībām un konkrētiem Savienības fondiem, būtu tikai jāiestrādā attiecīgajās šīs regulas daļās, ja attiecīgie noteikumi joprojām tiek izmantoti un ir vajadzīgi.

(270)

Noteikumi par pārskatu sniegšanu un uzskaiti būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Tāpēc ir lietderīgi apkopot visus noteikumus par gada pārskatiem un citiem finanšu pārskatiem.

(271)

Termiņi Revīzijas palātas apsvērumiem par provizoriskajiem pārskatiem un galīgo pārskatu iesniegšanai būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras grafiku.

(272)

Lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājumu būtu jāattiecas uz visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, tostarp piešķirtajiem ieņēmumiem un konkrētajiem ar tiem saistītajiem izdevumu posteņiem, bilances atlikumu un bilancē uzrādītajiem Savienības aktīviem un pasīviem, tostarp tādiem, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām. Tāpat Revīzijas palātas veiktajā visu ieņēmumu pārbaudē būtu jāiekļauj piešķirtie ieņēmumi un saistītie izdevumu posteņi.

(273)

Būtu jāuzlabo veids, kādā Savienības iestādes pašlaik ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par būvniecības projektiem. Būtu jādod Savienības iestādēm iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas gūti par jau pārdotām ēkām. Tādējādi noteikumos par būvniecības projektiem būtu jāiekļauj atsauce uz noteikumiem par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Šādi varētu nodrošināt mainīgās vajadzības, kas izriet no Savienības iestāžu ēku politikas, vienlaikus ietaupot izmaksas un nodrošinot lielāku elastīgumu.

(274)

Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija mudina renovēt ēkas, lai samazinātu to emisijas un padarītu tās energoefektīvākas. Ņemot vērā energoefektīvu ēku tirgus straujo attīstību, Savienības iestādēm ir akūti nepieciešams iekļaut Eiropas zaļā kursa saistības savā ēku politikā un renovēt savas ēkas, par prioritāti nosakot visenergoefektīvākās investīcijas. Turklāt, ņemot vērā neseno darba metožu attīstību, ko paātrināja Covid-19 pandēmija, ir jāpielāgo Savienības iestāžu biroju fonds, lai izstrādātu dinamisku biroju politiku. Līdz ar to saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāatļauj strukturālās renovācijas finansēt ar aizdevumiem, ja tādējādi tiek radīti ietaupījumi. Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem pietiekama informācija, lai tie varētu sniegt iepriekšēju apstiprinājumu cita starpā attiecībā uz paredzētās strukturālās renovācijas pievienoto vērtību un tās ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā. Būtu jāpaplašina jaunu ēku projektu jēdziena interpretācija un jo īpaši jāietver projekti, kas saistīti ar strukturālo renovāciju.

(275)

Lai varētu pielāgot konkrētām Savienības struktūrām piemērojamos noteikumus, sīki izstrādātus noteikumus par iepirkumu un sīki izstrādātus nosacījumus un minimālo attiecību efektīvai uzkrājumu likmei, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus attiecībā uz finanšu pamatregulējumu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, un finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, grozījumiem šīs regulas I pielikumā, sīki izstrādātiem nosacījumiem un metodoloģiju efektīvas uzkrājumu likmes aprēķināšanai un efektīvas uzkrājumu likmes noteiktās minimālās attiecības grozīšanai, kas nebūtu nosakāma zemāk par 85 %. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(276)

Dažas izmaiņas attiecībā uz to, lai nodrošinātu Komisijai piekļuvi datiem par saņēmējiem publicēšanas nolūkā un attiecībā uz saņēmēju un to faktisko īpašnieku datu elektronisku reģistrēšanu un glabāšanu, un vienotas integrētās datizraces un riska novērtēšanas IT sistēmas piekļuvi, lai analizētu tos, būtu jāpiemēro tikai programmām, kas pieņemtas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada un tiek finansētas no tās, lai nodrošinātu netraucētu pāreju, atvēlot pietiekami daudz laika elektronisko datu sistēmu un attiecīgo nolīgumu nepieciešamajai pielāgošanai, kā arī norādījumu un apmācības sniegšanai.

(277)

Komisijai līdz 2027. gada beigām būtu jāiesniedz novērtējums par vienotās integrētās IT sistēmas gatavību. Minētajā novērtējumā būtu jāizvērtē, vai tiek nodrošināta sadarbspēja ar attiecīgajām IT sistēmām un datubāzēm, tostarp dalībvalstu sistēmām un datubāzēm, kas ļauj automātiski pārsūtīt attiecīgo informāciju reāllaikā, ja iespējams, un izvairīties no ziņošanas dublēšanās; vai riska rādītāji, ko izmanto vienotajā integrētajā IT sistēmā, ir pietiekami vienoti, objektīvi, samērīgi un nepieciešami riska novērtēšanai, vai to pamatā ir uzticami informācijas avoti; vai vienotā integrētā IT sistēma ļauj izmantot mākslīgo intelektu datu analīzei un interpretācijai un vai vienotā integrētā IT sistēma atbilst vispārējiem datu aizsardzības principiem.

(278)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedza 2022. gada 7. jūlijā.

(279)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,