02024R1781-20240628

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Meklēšanas rezultāti
EUR-Lex - 02024R1781-20240628 - LV

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 02024R1781-20240628

1/1

Palīdzība

Konsolidēts teksts: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

Aplūkot sākotnējo tiesību aktu

(

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

)

28/06/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/2024-06-28

HTML

PDF

02024R1781 — LV — 28.06.2024 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1781

(2024. gada 13. jūnijs),

ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 1781, 28.6.2024., 1. lpp)

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 90493, 7.8.2024, lpp 1 (2024/1781)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 90356, 28.4.2025, lpp 1 ((ES) 2024/1781)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1781

(2024. gada 13. jūnijs),

ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula izveido satvaru tādu ekodizaina prasību noteikšanai, kurām produktiem jāatbilst, lai tos varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, ar mērķi uzlabot produktu vides ilgtspēju nolūkā padarīt ilgtspējīgus produktus par normu un visā produktu aprites ciklā samazināt to kopējo oglekļa pēdu un vides pēdu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu produktu brīvu apriti iekšējā tirgū.

Šī regula arī izveido produkta digitālo pasi, paredz noteikt obligātas zaļā publiskā iepirkuma prasības un izveido satvaru, kas vajadzīgs, lai novērstu nerealizēto patēriņa produktu iznīcināšanu.

Šo regulu piemēro visām fiziskajām precēm, kas tiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā, arī komponentiem un starpproduktiem. Tomēr to neattiecina uz:

pārtiku, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;

barību, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

zālēm, kā definēts Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

veterinārajām zālēm, kā definēts Regulas (ES) 2019/6 4. panta 1. punktā;

dzīviem augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem;

cilvēku izcelsmes produktiem;

augu un dzīvnieku produktiem, kas tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu;

transportlīdzekļiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 167/2013 2. panta 1. punktā, Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/858 2. panta 1. punktā, attiecībā uz tiem produktu aspektiem, kuriem prasības ir noteiktas ar nozarspecifiskiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami minētajiem transportlīdzekļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“produkts” ir jebkura fiziska prece, kas laista tirgū vai nodota ekspluatācijā;

“komponents” ir produkts, ko paredzēts iestrādāt citā produktā;

“starpprodukts” ir produkts, kura ražošana vai pārveidošana ir jāturpina, piemēram, tas jāsajauc, jāpārklāj vai jāmontē, lai tas kļūtu piemērots galalietotājiem;

“energopatēriņu ietekmējošs produkts” ir jebkāds produkts, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu;

“produktu grupa” ir tādu produktu kopums, kurus izmanto līdzīgiem nolūkiem un kuri ir līdzīgi lietošanas ziņā vai kuriem ir līdzīgi funkcionālie raksturlielumi, un kuri ir līdzīgi patērētāju uztveres ziņā;

“ekodizains” ir vides ilgtspējas apsvērumu integrēšana produkta īpašībās un procesos, kas notiek visā produkta vērtības ķēdē;

“ekodizaina prasība” ir snieguma prasība vai informācijas prasība, kuras mērķis ir padarīt produktu un visā produkta vērtības ķēdē notiekošos procesus vides ilgtspējīgākus;

“snieguma prasība” ir kvantitatīva vai nekvantitatīva prasība, kas attiecas uz produktu vai ir ar to saistīta un kas vajadzīga, lai iegūtu konkrētu I pielikumā minēta produkta parametra snieguma līmeni;

“informācijas prasība” ir pienākums produktam pievienot 7. panta 2. punktā norādīto informāciju;

10)

“piegādes ķēde” ir visas augšupējās darbības un procesi produkta vērtības ķēdē līdz brīdim, kad produkts sasniedz klientu;

11)

“vērtības ķēde” ir visas darbības un procesi, kas ir daļa no produkta aprites cikla, kā arī tā iespējamā pārražošana;

12)

“aprites cikls” ir secīgi un savstarpēji saistīti produkta darbmūža posmi, kas ietver izejvielu iegādi vai ģenerēšanu no dabas resursiem, priekšapstrādi, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, uzstādīšanu, izmantošanu, uzturēšanu, remontu, modernizēšanu, pārjaunošanu un atkalizmantošanu, kā arī darbmūža beigas;

13)

“darbmūža beigas” ir aprites cikla posms, kas sākas, kad produkts tiek izmests, un beidzas, kad produkta atkritumu materiāli nonāk atpakaļ dabā vai nonāk cita produkta aprites ciklā;

14)

“vides ietekme” ir jebkādas nelabvēlīgas vai labvēlīgas vides pārmaiņas, ko pilnībā vai daļēji izraisa produkts aprites cikla laikā;

15)

“snieguma klase” ir viena vai vairāku I pielikumā minētu produkta parametru snieguma līmeņu diapazons, kas noteikts ar vienotu metodiku attiecīgajam produktam vai produktu grupai un sakārtots tā, lai nodrošinātu produkta diferenciāciju;

16)

“pārražošana” ir darbības, kurās jaunu produktu ražo no objektiem, kas ir atkritumi, produkti vai komponenti, un kurās tiek veikta vismaz viena izmaiņa, kas būtiski ietekmē produkta drošumu, sniegumu, nolūku vai veidu;

17)

“modernizēšana” ir darbības, kas veiktas, lai uzlabotu produkta funkcionalitāti, sniegumu, jaudu, drošumu vai estētiku;

18)

“pārjaunošana” ir darbības, ko veic, lai sagatavotu, tīrītu, testētu, tehniski apkoptu un vajadzības gadījumā remontētu produktu vai izmestu produktu nolūkā atjaunot tā sniegumu vai funkcionalitāti paredzētajā lietojumā un snieguma diapazonā, kas bija sākotnēji paredzēts projektēšanas posmā, kad produkts tika laists tirgū;

19)

“uzturēšana” ir viena vai vairākas darbības, ko veic, lai produktu uzturētu tādā stāvoklī, kādā tas spēj pildīt tam paredzēto funkciju;

20)

“remonts” ir viena vai vairākas darbības, ko veic, lai defektīvu produktu vai atkritumus atgrieztu stāvoklī, kurā tie atbilst paredzētajam nolūkam;

21)

“priekšlaicīga novecošana” ir produkta dizaina iezīme vai vēlāka darbība vai bezdarbība, kuras dēļ produkts kļūst nefunkcionāls vai samazinās tā sniegums, ja šādas funkcionalitātes vai snieguma izmaiņas nav notikušas normāla nolietojuma dēļ;

22)

“ilgizturība” ir produkta spēja laika gaitā saglabāt savu funkcionalitāti un sniegumu noteiktajos lietošanas, uzturēšanas un remonta apstākļos;

23)

“uzticamība” ir varbūtība, ka produkts noteiktos apstākļos noteiktu laiku bez tāda notikuma, kura dēļ kāda no produkta primārajām vai sekundārajām funkcijām vairs netiek veikta, darbojas atbilstoši prasībām;

24)

“vides pēda” ir visā aprites ciklā produkta radītās vides ietekmes kvantifikācija vai nu attiecībā uz vienu vides ietekmes kategoriju, vai apkopotu ietekmes kategoriju kopumu, pamatojoties uz produkta vides pēdas metodi, kura noteikta ar Ieteikumu (ES) 2021/2279, vai citām zinātniskām metodēm, ko izstrādājušas starptautiskas organizācijas un kas plaši testētas sadarbībā ar dažādām rūpniecības nozarēm, un ko pieņēmusi vai īstenojusi Komisija citos Savienības tiesību aktos;

25)

“oglekļa pēda” ir siltumnīcefekta gāzu emisiju un siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu summa produkta sistēmā, kas izteikta kā CO2 ekvivalents un balstīta uz aprites cikla novērtējumu, kurā izmantota viena ietekmes kategorija, proti, klimata pārmaiņas;

26)

“izejvielu izmantojuma pēda” ir kopējais izejvielu daudzums, kas iegūts, lai apmierinātu galapatēriņa vajadzības;

27)

“viela, kas rada bažas” ir viela, kas:

atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir noteikta saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu;

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificēta vienā no šādām bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām:

kancerogenitāte, 1. un 2. kategorija;

ii)

mutagenitāte dīgļšūnām, 1. un 2. kategorija;

iii)

reproduktīvā toksicitāte, 1. un 2. kategorija;

iv)

endokrīnā disrupcija attiecībā uz cilvēka veselību, 1. un 2. kategorija;

endokrīnā disrupcija attiecībā uz vidi, 1. un 2. kategorija;

vi)

noturīgas, mobilas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti mobilas īpašības;

vii)

noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas īpašības;

viii)

elpceļu sensibilizācija, 1. kategorija;

ix)

ādas sensibilizācija, 1. kategorija;

bīstamība ūdens videi, 1.–4. hroniska kategorija;

xi)

bīstamība ozona slānim;

xii)

atkārtotas iedarbības specifiska mērķorgāna toksicitāte, 1. un 2. kategorija;

xiii)

vienreizējas iedarbības specifiska mērķorgāna toksicitāte, 1. un 2. kategorija;

ir reglamentēta ar Regulu (ES) 2019/1021; vai

negatīvi ietekmē tādu materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, ko satur produkts, kurā tā ir klātesoša;

28)

“produkta digitālā pase” ir produktu raksturojošu datu kopums, kas ietver informāciju, kura norādīta piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā, un kas ir pieejams elektroniski, izmantojot datu nesēju, saskaņā ar III nodaļu;

29)

“datu nesējs” ir lineārs svītrkoda simbols, divdimensiju simbols vai cits automātiskās identifikācijas datu tveršanas līdzeklis, ko var nolasīt ar ierīci;

30)

“unikāls produkta identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne produkta identifikācijai, kas arī nodrošina tīmekļa saiti uz produkta digitālo pasi;

31)

“unikāls operatora identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne produkta vērtības ķēdē iesaistīta dalībnieka identificēšanai;

32)

“produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir neatkarīga trešā persona un kuru ekonomikas operators, kas produktu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ir pilnvarojis un kura apstrādā minētā produkta digitālās pases datus, lai šādus datus darītu pieejamus ekonomikas operatoriem un citiem attiecīgiem dalībniekiem, kam ir tiesības minētajiem datiem piekļūt saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem;

33)

“unikāls objekta identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne, ar ko identificē produkta vērtības ķēdē iesaistītās vietas vai ēkas vai ko izmanto produkta vērtības ķēdē iesaistītie dalībnieki;

34)

“iznīcināšana” ir tīša produkta bojāšana vai izmešana atkritumos, izņemot izmešanu, kuras vienīgais nolūks ir izmesto produktu piegādāt, lai to sagatavotu atkalizmantošanai, tostarp pārjaunošanas vai pārražošanas darbības;

35)

“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas pērk, nomā vai savai personīgai lietošanai saņem produktu, neatkarīgi no tā, vai tā rīkojas nolūkos, kuri ir nesaistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai ne;

36)

“patēriņa produkts” ir jebkurš produkts, izņemot komponentus un starpproduktus, kas galvenokārt paredzēts patērētājiem;

37)

“nerealizēts patēriņa produkts” ir jebkurš patēriņa produkts, kas nav realizēts, tostarp pārpalikumu krājumus, pārmērīgu inventāru un nepārdodamus krājumus, kā arī produktus, ko patērētājs ir atdevis atpakaļ, izmantojot atteikuma tiesības saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 9. pantu vai attiecīgā gadījumā ilgākā atteikuma termiņā, kuru noteicis tirgotājs;

38)

“pašregulācijas pasākums” ir brīvprātīga vienošanās vai rīcības kodekss, ko ekonomikas operatori noslēguši pēc savas iniciatīvas un par kā izpildi tiem jāatbild;

39)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

40)

“laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

41)

“nodot ekspluatācijā” nozīmē produktu pirmo reizi izmantot paredzētajam nolūkam Savienībā;

42)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas kādu produktu ražo vai uzdod to konstruēt vai ražot un šādu produktu tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

43)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta Savienībā un saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja pienākumus saskaņā ar šo regulu;

44)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta Savienībā un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu;

45)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas produktu dara pieejamu tirgū;

46)

“ekonomikas operators” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, tirgotājs un izpildes pakalpojumu sniedzējs;

47)

“neatkarīgs operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir neatkarīga no ražotāja un ir tieši vai netieši iesaistīta produkta pārjaunošanā, remontā, uzturēšanā vai pārprofilēšanā, un tie ietver atkritumu apsaimniekošanas operatorus, pārjaunotājus, remontētājus, remontaprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu ražotājus vai izplatītājus, kā arī tehniskās informācijas publicētājus, operatorus, kas piedāvā inspicēšanas un testēšanas pakalpojumus, un operatorus, kuri piedāvā apmācību aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem;

48)

“profesionāls remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz profesionālus produkta remonta vai uzturēšanas pakalpojumus, neņemot vērā to, vai minētā persona darbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā vai neatkarīgi;

49)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kas produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāizpilda;

50)

“CE zīme” ir zīme, ar kuru ražotājs apliecina, ka attiecīgais produkts atbilst piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuri paredz tās uzlikšanu;

51)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā pierāda, vai ir izpildītas ekodizaina prasības, kas noteiktas attiecīgajos atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos;

52)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, arī kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

53)

“paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas paziņota saskaņā ar IX nodaļu;

54)

“tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs” ir starpniecības pakalpojuma sniedzējs, kas izmanto tiešsaistes saskarni, kura dod iespēju klientiem noslēgt distances līgumus ar ekonomikas operatoriem par tādu produktu pārdošanu, uz ko attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemtie deleģētie akti;

55)

“tirgotājs” ir izplatītājs vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā produktus pārdošanai, nomai vai izpirkumnomai vai demonstrē produktus tiešajiem lietotājiem, arī tālpārdošanas ceļā; tas ietver jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas, veicot komercdarbību, nodod produktu ekspluatācijā;

56)

“tālpārdošana” ir produktu piedāvāšana pārdošanai, nomai vai izpirkumnomai tiešsaistē vai ar citiem tālpārdošanas līdzekļiem, kad potenciālais klients nevar fiziski piekļūt produktam;

57)

“produkts, kas rada risku” ir produkts, kurš, neatbilstot šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktai ekodizaina prasībai, kas nav viena no 71. panta 1. punktā uzskaitītajām prasībām, varētu nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai citas sabiedrības intereses, ko aizsargā minētā prasība;

58)

“produkts, kas rada nopietnu risku” ir produkts, kas rada risku, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz novērtējumu, tiek uzskatīts, ka attiecīgās neatbilstības pakāpe vai ar to saistītais kaitējums prasa tirgus uzraudzības iestāžu ātru iejaukšanos, arī gadījumos, kad neatbilstības ietekme nav tieša.

Piemēro jēdzienu “MVU”, “mazi uzņēmumi” un “mikrouzņēmumi” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 1 ) I pielikuma 2. panta 1., 2. un 3. punktā.

Piemēro jēdzienu “viela” un “maisījums” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. un 2.punktā.

Piemēro jēdzienu “akreditācija” un “valsts akreditācijas struktūra” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. un 11. punktā.

Piemēro jēdzienu “atkritumi”, “bīstami atkritumi”, “atkalizmantošana” (direktīvā – “atkārtota izmantošana”), “atgūšana” (direktīvā – “reģenerācija”), “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā – “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”) un “reciklēšana” (direktīvā – “pārstrāde”) definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1., 2., 13., 15., 16. un 17. punktā.

Piemēro jēdziena “saskaņotais standarts” definīciju, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Piemēro jēdziena “līgumslēdzējas iestādes” definīciju, kas sniegta Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā, un jēdziena “līgumslēdzēji” definīciju, kas sniegta Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā. “Publiski līgumi” ir līgumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES.

Piemēro jēdziena “apstrāde” definīciju, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1807 ( 2 ) 3. panta 2. punktā.

Piemēro jēdziena “patērētājs” definīciju, kas sniegta Direktīvas (ES) 2019/771 2. panta 2. punktā.

Piemēro jēdzienu “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “tiešsaistes saskarne”, “korektīvs pasākums”, “tiešais lietotājs”, “atsaukšana”, “izņemšana”, “muitas dienesti” un “laišana brīvā apgrozībā” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 3., 4., 11., 15., 16., 21., 22., 23., 24. un 25. punktā.

3. pants

Brīva aprite

Produktus laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tie izpilda tiem piemērojamās ekodizaina prasības, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

Ja produkti izpilda atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās snieguma prasības, dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē to laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā tāpēc, ka tie neizpilda tādiem I pielikumā minētajiem produkta parametriem noteiktās nacionālās snieguma prasības, uz kuriem attiecas šādos deleģētajos aktos iekļautās snieguma prasības.

Ja produkti izpilda atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās informācijas prasības, dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē to laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā tāpēc, ka tie neizpilda tādiem I pielikumā minētajiem produkta parametriem noteiktās nacionālās snieguma prasības, uz kuriem attiecas šādos deleģētajos aktos iekļautās informācijas prasības.

Neskarot šā panta 2. punktu, dalībvalstīm neliedz noteikt minimālās energoefektivitātes prasības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1275 5. pantu un sistēmas prasības saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu.

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē tādu produktu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, attiecībā uz kuriem deleģētā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 2. punktu, noteikts, ka attiecībā uz vienu vai vairākiem I pielikumā minētajiem konkrētajiem produkta parametriem nav jānosaka snieguma, informācijas vai ne snieguma, ne informācijas prasības, pamatojoties uz neatbilstību nacionālajām prasībām par šādiem parametriem.

Gadatirgos, izstādēs un līdzīgos pasākumos dalībvalstis neliedz izstādīt produktus, kas neizpilda atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās prasības, ar noteikumu, ka viegli pamanāma zīme skaidri norāda, ka šādi produkti neizpilda minētajos deleģētajos aktos noteiktās prasības un ka tie nav paredzēti pārdošanai līdz laikam, kad šāda atbilstība būs nodrošināta.

II NODAĻA

EKODIZAINA PRASĪBAS

4. pants

Pilnvarojumi pieņemt deleģētos aktus

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot ekodizaina prasības. Minētajos deleģētajos aktos ietver vismaz 8. pantā uzskaitītos elementus. Šādas ekodizaina prasības nosaka saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu un III nodaļu.

Šā panta 1. punktā minētais pilnvarojums ietver iespēju noteikt, ka konkrētiem I pielikumā minētajiem produkta parametriem nav jānosaka snieguma prasības, informācijas prasības vai ne snieguma, ne informācijas prasības, ja prasība, kas saistīta ar konkrētiem produkta parametriem, negatīvi ietekmētu ekodizaina prasības, kuras tiek apsvērtas attiecībā uz attiecīgo produktu grupu.

Pilnvarojums, kas minēts 1. punktā, neietver iespēju pieņemt deleģēto aktu, kas nosaka, ka kādai produktu grupai ekodizaina prasības nav vajadzīgas.

Deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija ekonomikas operatoriem dod pietiekami daudz laika izpildīt minētajos deleģētajos aktos noteiktās ekodizaina prasības, jo īpaši ņemot vērā MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu vajadzības. Deleģētā akta piemērošanas sākuma diena ir ne agrāk kā 18 mēnešus no tā stāšanās spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz visu aktu vai dažām konkrētām prasībām vai deleģēto aktu daļējas atcelšanas gadījumos, vai izņemot grozīšanas gadījumos, kad var noteikt agrāku piemērošanas sākuma dienu.

Šā panta 1. punktā minētajos deleģētajos aktos Komisija papildina šo regulu saskaņā ar šīs regulas 43. pantu, norādot piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras no A moduļa, kas izklāstīts šīs regulas IV pielikumā, vai viena no B–H1 moduļa, kuri izklāstīti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, ar pielāgojumiem, kas vajadzīgi, ņemot vērā attiecīgās produkta vai ekodizaina prasības.

Ja saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem vienam un tam pašam produktam jāizmanto dažādi atbilstības novērtēšanas moduļi, kas minēti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, tad attiecīgajai ekodizaina prasībai izmanto moduli, kurš noteikts 1. punktā minētajos deleģētajos aktos.

Ja šī regula attiecīgā gadījumā attiecas uz produktu grupu komplementāri Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus (“Būvizstrādājumu regula”), atbilstīgi 1. punktam pieņemtajā deleģētajā aktā precizē atbilstības novērtēšanas procedūru, attiecīgā gadījumā arī visas sistēmas, kas paredzētas saskaņā ar pasākumu, kuru nosaka Būvizstrādājumu regula ņemot vērā produktu grupas īpašības, attiecīgās ekodizaina prasības un ekonomikas operatoru izmaksas.

Atbilstīgi 1. punktam pieņemtie deleģētie akti, attiecīgi ņemot vērā produktu grupas specifiku, var ietvert jebkuru no šādām papildu prasībām:

ja tas nepieciešams rezultatīvai tirgus uzraudzībai:

prasība ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem glabāt tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju uz laikposmu, kas nav 10 gadu laikposms, kurš minēts attiecīgi 27. panta 3. punktā, 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai 29. panta 7. punktā, pēc attiecīgā produkta laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā, ņemot vērā produkta veidu vai attiecīgās ekodizaina prasības;

ii)

prasība ekonomikas operatoriem pēc pieprasījuma sniegt tirgus uzraudzības iestādēm 36. panta 2. punkta otrajā daļā minēto informāciju laikposmā, kas nav tajā minētais 10 gadu laikposms, pēc attiecīgā produkta piegādes;

iii)

prasība saskaņā ar 36. panta 3. punktu ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem bez pieprasījuma darīt Komisijai vai tirgus uzraudzības iestādēm digitāli pieejamas ar attiecīgo produktu saistītās tehniskās dokumentācijas daļas;

iv)

prasība piegādes ķēdes dalībniekiem ievērot 38. pantā uzskaitītos pienākumus;

prasība saskaņā ar 37. panta 1. punktu ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem darīt Komisijai pieejamu informāciju par to produktu daudzumu, uz kuriem attiecas šā panta 1. punktā minētie deleģētie akti un kuri laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā;

ja nepieciešams, lai nodrošinātu produktu energoefektīvu izmantošanu vai izstrādātu turpmākas ekodizaina prasības:

prasība saskaņā ar 37. panta 2. punktu, ka produktiem jāspēj izmērīt funkcionēšanas laikā patērēto enerģiju vai savu sniegumu citos attiecīgajos I pielikumā minētajos produkta parametros;

ii)

prasība saskaņā ar 37. panta 4. punktu ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem vākt i) punktā minētos reālās funkcionēšanas nepersondatus un ziņot Komisijai;

iii)

prasība saskaņā ar 39. panta 2. punktu izmantot digitālos rīkus, lai aprēķinātu produkta sniegumu kādā no I pielikumā minētajiem produkta parametriem;

lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz atbilstību ekodizaina prasībām, noteikumi par marķējumu, kas norāda atbilstību ekodizaina prasībām, produktiem, uz kuriem neattiecas prasība pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā uzlikt CE zīmi, saskaņā ar 47. pantu.

Pirmais deleģētais akts, kas jāpieņem saskaņā ar šo pantu, nestājas spēkā pirms 2025. gada 19. jūlija.

5. pants

Ekodizaina prasības

Lai pievērstos vides ietekmei un balstoties uz I pielikumā minētajiem produkta parametriem, atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās ekodizaina prasības ir tādas, kas uzlabo šādus produkta aspektus, ja tie ir svarīgi attiecīgajai produktu grupai:

ilgizturība;

uzticamība;

atkalizmantojamība;

modernizējamība;

remontējamība;

uzturamība un pārjaunojamība;

tādu vielu klātbūtne, kas rada bažas;

enerģijas izmantojums un energoefektivitāte;

ūdens izmantojums un ūdensefektivitāte;

resursu izmantojums un resursefektivitāte;

reciklēta materiāla saturs;

pārražojamība;

reciklējamība;

materiālu atgūstamība;

vides ietekme, arī oglekļa pēda un vides pēda;

paredzamā atkritumu rašanās.

Ekodizaina prasības attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz I pielikumā minētajiem produkta parametriem, nodrošina, ka produkti nekļūst priekšlaicīgi novecojuši tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, ražotāju izdarītas dizaina izvēles, tādu komponentu izmantošana, kas ir ievērojami mazāk izturīgi nekā citi komponenti, ierobežota galveno komponentu demontāža, nepieejama informācija par remontu vai rezerves daļas, programmatūra, kas pēc operētājsistēmas atjaunināšanas vairs nedarbojas, vai programmatūras atjauninājumu nenodrošināšana.

Komisija pēc vajadzības izvēlas vai izstrādā ekodizaina prasību noteikšanas rīkus vai metodikas.

Ekodizaina prasības nosaka konkrētai produktu grupai. Tās var diferencēt ikvienam konkrētam produktam, kas pieder pie minētās konkrētās produktu grupas.

Produktus, kuru vienīgais mērķis ir kalpot aizsardzībai vai valsts drošībai, izslēdz no produktu grupām.

Komisija var noteikti horizontālās ekodizaina prasības arī tām produktu grupām, kas nav iekļautas 18. pantā minētajā darba plānā.

Ja divām vai vairākām produktu grupām piemīt viena vai vairākas līdzības, kas produkta aspektu ļauj rezultatīvi uzlabot, pamatojoties uz kopīgām ekodizaina informācijas prasībām vai snieguma prasībām, minētajām produktu grupām var noteikt horizontālas ekodizaina prasības. Apsverot, vai noteikt horizontālas ekodizaina prasības, Komisija ņem vērā arī ieguvumus, ko šīs regulas mērķu sasniegšanas aspektā sniegtu tas, ka viens deleģētais akts aptvertu plašu produktu grupu klāstu.

Ekodizaina prasība var aptvert produktus, uz kuriem attiecas pašregulācijas pasākums, kas iekļauts atbilstīgi 21. panta 3. punktam pieņemtā īstenošanas akta sarakstā, ja minētais pašregulācijas pasākums neietver produkta aspektus, uz kuriem attiecas minētā ekodizaina prasība.

Lai uzlabotu konkrētus produkta aspektus, ekodizaina prasības attiecīgi ietver vienu vai abas no šīm prasībām:

snieguma prasības, kas izklāstītas 6. pantā,

informācijas prasības, kas izklāstītas 7. pantā.

10.

Sagatavojot ekodizaina prasības, Komisija nodrošina konsekvenci ar citiem Savienības tiesību aktiem un:

ņem vērā šādus elementus:

Savienības klimata, vides, energoefektivitātes, resursefektivitātes un drošības, arī netoksiskas aprites ekonomikas, prioritātes un citas saistītās Savienības prioritātes un mērķrādītāji;

ii)

attiecīgi Savienības tiesību akti, arī tiktāl, ciktāl tie attiecas uz attiecīgajiem produkta aspektiem;

iii)

attiecīgi starptautiskie nolīgumi;

iv)

pašregulācijas pasākumi;

attiecīgi valsts vides jomas tiesību akti;

vi)

attiecīgi Eiropas un starptautiskie standarti;

veic ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem un analīzēm un attiecīgā gadījumā uz papildu izpēti un pētījumu rezultātiem, kas iegūti Savienības finansēšanas programmu satvarā. Ekodizaina prasību noteikšanu attiecībā uz noteiktiem produkta aspektiem nepamatoti nekavē neskaidrības par to, vai ir iespējams noteikt ekodizaina prasības, lai uzlabotu citus produkta aspektus. Ietekmes novērtējumā Komisija:

norada izmantoto metodiku;

ii)

nodrošina, ka tiek analizēti visi produkta aspekti un ka produkta aspektu analīzes dziļums ir proporcionāls tam, cik tie nozīmīgi attiecīgajam produktam;

iii)

nodrošina, ka tiek analizēta dažādo produkta aspektu savstarpējā atkarība;

iv)

nosaka paredzamās vides ietekmējuma izmaiņas, arī, ja iespējams, kvantificētas oglekļa pēdas un vides pēdas formā;

attiecīgā gadījumā analizē ievadresursu pieejamību pārjaunošanas nozarei;

vi)

analizē visu attiecīgo ietekmi uz cilvēka veselību;

vii)

izsver minimālo produkta vai produktu grupas snieguma līmeni, kas vajadzīgs, lai nākotnē īstenotu Savienības prioritātes, kas uzskaitītas a) apakšpunkta i) punktā;

ņem vērā attiecīgo tehnisko informāciju, kas izmantota par pamatu Savienības tiesību aktiem vai instrumentiem vai izriet no tiem, tostarp Regulu (EK) Nr. 66/2010, Direktīvu 2010/75/ES, tehniskās pārbaudes kritērijus, kas pieņemti atbilstīgi Regulai (ES) 2020/852, un ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus;

ņem vērā konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību;

ņem vērā viedokļus, ko paudis 19. pantā minētais Ekodizaina forums un 20. pantā minētā dalībvalstu ekspertu grupa.

11.

Ekodizaina prasības atbilst šādiem kritērijiem:

nav būtiskas negatīvas ietekmes uz produkta funkcionalitāti no lietotāja perspektīvas;

nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību un drošību;

nav būtiskas negatīvas ietekmes uz patērētājiem, ciktāl tas skar attiecīgo produktu pieejamību cenas ziņā, ņemot vērā arī lietotu produktu pieejamību, ilgizturību un produktu aprites cikla izmaksas;

nav nesamērīgas negatīvas ietekmes uz ekonomikas operatoru un citu vērtības ķēdes dalībnieku, tostarp MVU un sevišķi mikrouzņēmumu, konkurētspēju;

ražotājiem vai citiem vērtības ķēdes dalībniekiem nav pienākuma izmantot īpašniektehnoloģiju;

ražotājiem vai citiem vērtības ķēdes dalībniekiem, tostarp MVU un sevišķi mikrouzņēmumiem, nav nesamērīga administratīvā sloga.

12.

Ekodizaina prasības ir verificējamas. Komisija nosaka pienācīgus līdzekļus, kā verificēt konkrētu ekodizaina prasību ievērošanu, tostarp tiešas produkta pārbaudes vai pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju.

13.

Komisija publicē attiecīgos pētījumus un analīzes, tostarp 10. punkta b) apakšpunktā minētos ietekmes novērtējumus, kas izmantoti ekodizaina prasību noteikšanai.

14.

Par katru produktu grupu, uz kuru attiecas ekodizaina prasības, Komisija attiecīgā gadījumā nosaka, kuras vielas atbilst 2. panta 27. punkta d) apakšpunktā dotajai definīcijai, ņemot vērā vismaz to, vai:

standarta tehnoloģiju gadījumā vielas padara atkalizmantošanas vai reciklēšanas procesu ievērojami sarežģītāku, dārgāku, vidi ietekmējošāku, energoietilpīgāku vai resursietilpīgāku;

vielas pasliktina tā reciklētā materiāla tehniskās īpašības vai funkcijas, lietderību vai vērtību, kas iegūts no produkta vai produktiem, kuri ražoti no minētā reciklētā materiāla;

vielas negatīvi ietekmē reciklētā materiāla estētiskās vai smaržas īpašības.

6. pants

Snieguma prasības

Produkti izpilda snieguma prasības, kas attiecas uz produkta aspektiem, kā noteikts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

Snieguma prasību pamatā ir I pielikumā minētie attiecīgie produkta parametri, un tās attiecīgi ietver vienu vai abas no šīm prasībām:

minimālais vai maksimālais līmenis attiecībā uz konkrētu produkta parametru vai to kombināciju;

nekvantitatīvas prasības, kuru mērķis ir uzlabot viena vai vairāku šādu produkta parametru sniegumu.

Snieguma prasības, kuru pamatā ir I pielikuma f) punktā minētais produkta parametrs, neierobežo vielu klātbūtni produktos tādu iemeslu dēļ, kas galvenokārt saistīti ar ķīmisko drošumu.

Tomēr snieguma prasību noteikšana attiecīgā gadījumā arī samazina būtiskus riskus cilvēka veselībai vai videi.

Nosakot snieguma prasības, Komisija ievēro II pielikumā izklāstīto procedūru.

7. pants

Informācijas prasības

Produkti izpilda informācijas prasības, kas attiecas uz produkta aspektiem, kā noteikts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

Informācijas prasības:

ietver vismaz prasības, kas attiecas uz III nodaļā noteikto produkta digitālo pasi, un prasības, kuras attiecas uz 5. punktā noteiktajām vielām, kas rada bažas;

attiecīgā gadījumā paredz arī to, ka produktiem jāpievieno:

informācija par produkta sniegumu vienā vai vairākos I pielikumā minētajos produkta parametros, tostarp remontējamības indekss, ilgizturības indekss, oglekļa pēda vai vides pēda;

ii)

klientiem un citiem dalībniekiem domāta informācija par to, kā produktu uzstādīt, lietot, uzturēt un remontēt, lai samazinātu tā ietekmi uz vidi un nodrošinātu optimālu ilgizturību, kā attiecīgā gadījumā uzstādīt trešās puses operētājsistēmas, kā arī par savākšanu pārjaunošanai vai pārražošanai un par to, kā produktu atdot atpakaļ vai kā ar to rīkoties tā darbmūža beigās;

iii)

apstrādes kompleksiem domāta informācija par demontāžu, atkalizmantošanu, pārjaunošanu, reciklēšanu vai likvidēšanu darbmūža beigās;

iv)

cita informācija, kas varētu ietekmēt klientu iespējas izvēlēties ilgtspējīgus produktus un to, kā ar produktu rīkojas personas, kuras nav ražotājs, lai veicinātu pienācīgu izmantošanu, vērtības saglabāšanas darbības un pareizu apstrādi darbmūža beigās;

ir skaidras, viegli saprotamas un pielāgotas attiecīgo produktu grupu un paredzēto informācijas saņēmēju īpatnībām.

Informācijas prasību konkrētam produkta parametram var noteikt neatkarīgi no tā, vai konkrētajam produkta parametram ir noteikta snieguma prasība.

Ja deleģētajā aktā ir ietvertas horizontālas ekodizaina prasības, šā punkta a) apakšpunktu nepiemēro.

Informācijas prasības, kuru pamatā ir I pielikuma f) punktā noteiktais produkta parametrs, neattiecas uz vielu vai maisījumu marķēšanu tādu iemeslu dēļ, kas galvenokārt saistīti ar to bīstamību veselībai vai videi.

Nosakot 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās informācijas prasības, Komisija, attiecīgā gadījumā ņemdama vērā produktu grupas specifiku, nosaka snieguma klases.

Komisija snieguma klases var balstīt uz atsevišķiem parametriem vai uz apkopotiem indeksiem. Šādas snieguma klases var izteikt absolūtā izteiksmē vai jebkādā citādā veidā, kas potenciālajiem klientiem dod iespēju izvēlēties produktus ar vislabāko sniegumu.

Minētās snieguma klases atbilst nozīmīgiem snieguma līmeņu uzlabojumiem.

Ja snieguma klašu pamatā ir parametri, par kuriem ir noteiktas snieguma prasības, zemākā klase atbilst minimālajam sniegumam, kas prasīts laikā, kad snieguma klases sāk piemērot.

Ja vien 6. punkta c) apakšpunktā nav noteikts citādi, informācijas prasības dod iespēju izsekot bažas radošajām vielām visā attiecīgo produktu aprites ciklā, ja vien šādas izsekošanas iespēju jau nedara iespējamu informācijas prasības, kuras nosaka cits deleģēts akts, kas pieņemts atbilstīgi 4. pantam un aptver attiecīgos produktus, un ietver vismaz šādus elementus:

produktā esošo vielu, kas rada bažas, nosaukums vai ciparu kods šādi:

nosaukums Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nomenklatūrā vai cits starptautisks nosaukums, ja IUPAC nosaukums nav pieejams;

ii)

citi nosaukumi, tostarp parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums;

iii)

Eiropas Kopienas (EK) numurs, kā norādīts Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS), Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS), kur uzskaitītas vielas, kas vairs nav uzskatāmas par polimēriem (NLP), vai numurs, ko piešķīrusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), ja tāds ir un ja tas ir lietderīgs;

iv)

Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) dotais nosaukums un numurs, ja tāds ir;

vielu, kas rada bažas, atrašanās vieta produktā;

vielu, kas rada bažas, koncentrācija, maksimālā koncentrācija vai koncentrācijas diapazons produkta, tā attiecīgo komponentu vai rezerves daļu līmenī;

attiecīgas instrukcijas par drošu produkta lietošanu;

informācija, kas ir svarīga produkta demontāžai, sagatavošanai atkalizmantošanai, atkalizmantošanai, reciklēšanai un apsaimniekošanai videi drošā veidā darbmūža beigās.

Attiecīgā gadījumā Komisija konkrētajai produktu grupai var noteikt sliekšņus, kad attiecībā uz vielām, kas rada bažas, ir jāsāk piemērot informācijas prasību.

Ja Komisija atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētajā aktā nosaka informācijas prasības, tā attiecīgā gadījumā:

nosaka 5. punkta pirmajā daļā minēto informācijas prasību piemērošanas datumus, vajadzības gadījumā diferencējot vielas, kas rada bažas;

attiecībā uz vielām, kas rada bažas, vai informācijas elementiem paredz pienācīgi pamatotus izņēmumus no 5. punkta pirmajā daļā minētajām informācijas prasībām, balstoties uz vielu, kas rada bažas, tehnisko izsekošanas iespējamību vai nozīmīgumu, to, vai pastāv analītiskas metodes to konstatēšanai un kvantificēšanai, nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu komercinformāciju un citos pienācīgi pamatotos gadījumos; izņēmums neattiecas uz vielām, kas rada bažas, 2. panta 27. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja to koncentrācija produktos, attiecīgajos to komponentos vai rezerves daļās ir lielāka par 0,1 % no masas; un

nodrošina saskanību ar pastāvošajām informācijas prasībām, ko paredz Savienības tiesību akti, un līdz minimumam samazina administratīvo slogu, arī ar piemērotiem tehniskajiem risinājumiem.

Informācijas prasībās norāda, kādā veidā prasīto informāciju darīt pieejamu. Ja ir pieejama produkta digitālā pase, prasīto informāciju norāda tajā, un vajadzības gadījumā to sniedz arī vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

uz paša produkta;

uz produkta iepakojuma;

marķējumā, kas minēts 16. pantā;

lietotāja rokasgrāmatā vai citā dokumentācijā, kas pievienota produktam;

brīvpiekļuves tīmekļa vietnē vai lietotnē.

Informāciju, kura dod iespēju izsekot vielām, kas rada bažas, atbilstīgi 5. punktam, vai nu sniedz uz produkta, vai arī dara piekļūstamu, izmantojot uz produkta esošu datu nesēju.

Informāciju, kas jānodrošina atbilstīgi informācijas prasībām, sniedz klientiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū produktu grasās darīt pieejamu vai kurā to jānodod ekspluatācijā.

8. pants

Deleģēto aktu saturs

Deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 4. pantu, norāda vismaz šādus elementus:

aptvertās produktu grupas vai grupu definīcija, tostarp preču kodu saraksts, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 3 ) I pielikumā, un produktu apraksti;

aptverto produktu grupu ekodizaina prasības;

attiecīgā gadījumā produkta parametri, kas minēti I pielikumā, par kuriem Komisija saskaņā ar 4. pantu norāda, ka ekodizaina prasības nav nepieciešamas;

testu, mērījumu vai aprēķinu standarti vai metodes, kas jāizmanto saskaņā ar 39. panta 1. punktu;

attiecīgā gadījumā prasības par digitālo rīku izmantošanu saskaņā ar 39. panta 2. punktu;

attiecīgā gadījumā pārejas metodes, saskaņotie standarti vai to daļas, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojamās kopīgās specifikācijas;

formāts, veids un secība, kādā jādara pieejama informācija, kas vajadzīga atbilstības verifikācijai;

atbilstības novērtēšanas modulis, kas jāizmanto saskaņā ar 4. panta 5. punktu. Ja piemērojamais modulis atšķiras no IV pielikumā noteiktā moduļa, faktori, kuru dēļ ir jāizvēlas minētā procedūra;

prasības attiecībā uz informāciju, ko sniedz ražotāji, tostarp par tehniskās dokumentācijas elementiem, kuri vajadzīgi, lai varētu verificēt produkta atbilstību ekodizaina prasībām;

attiecīgā gadījumā jebkādas papildu informācijas prasības atbilstīgi 36. un 37. pantam;

pārejas perioda ilgums, kurā dalībvalstīm jāatļauj laist tirgū vai nodot ekspluatācijā produktus, kas atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētā akta spēkā stāšanās dienā atbilst to teritorijā spēkā esošajiem valsts noteikumiem;

atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētā akta izvērtēšanas datums, cita starpā ņemot vērā šādus aspektus:

produktu grupas un tās tirgus īpašības;

ii)

vajadzību pielāgot prasības, lai produkti būtu ilgtspējīgāki;

iii)

Savienības rīcībpolitikas mērķi;

iv)

tehniskais progress; un

metožu pieejamība.

III NODAĻA

PRODUKTA DIGITĀLĀ PASE

9. pants

Produkta digitālā pase

Informācijas prasības paredz, ka produktus var laist tirgū vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja ir pieejama produkta digitālā pase saskaņā ar piemērojamajiem deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. pantam un 10. un 11. pantam. Produkta digitālajā pasē iekļautie dati ir precīzi, pilnīgi un aktuāli.

Produkta digitālajai pasei piemērojamajās prasībās, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, atkarībā no aptvertajām produktu grupām norāda šādu informāciju:

dati, kas produkta digitālajā pasē jāiekļauj atbilstīgi III pielikumam;

viens vai vairāki izmantojamie datu nesēji;

datu nesēja konfigurācija un novietojums;

tas, vai produkta digitālā pase ir jānosaka modelim, partijai vai vienībai, un attiecīgo līmeņu definīcija;

veids, kādā produkta digitālā pase jādara pieejama klientiem, pirms viņi uzņemas pārdošanas, nomas vai izpirkumnomas līguma saistības, arī tālpārdošanas gadījumā;

dalībnieki, kuriem jābūt piekļuvei produkta digitālajā pasē ietvertajiem datiem, un tas, kādiem datiem tiem ir jābūt piekļuvei;

dalībnieki, kuriem jāizveido produkta digitālā pase vai jāatjaunina dati produkta digitālajā pasē, un tas, kādus datus tie var ievadīt vai atjaunināt;

detalizēti izstrādāta kārtība datu ievadīšanai vai atjaunināšanai;

periods, kurā produkta digitālajai pasei jābūt pieejamai un kurš atbilst vismaz konkrētā produkta paredzamajam darbmūžam.

Šā panta 2. punktā minētās prasības:

nodrošina, ka vērtības ķēdes dalībnieki var viegli piekļūt tiem svarīgajai informācijai par produktiem un viegli to saprast;

atvieglo produktu atbilstības verifikāciju, ko veic kompetentās valstu iestādes; un

uzlabo produktu izsekojamību visā vērtības ķēdē.

Nosakot prasības par produkta digitālo pasi, Komisija var produktu grupām piemērot atkāpes no prasības nodrošināt produkta digitālo pasi, ja:

saistībā ar 10. un 11. pantā iekļautajām pamatprasībām produkta digitālās pases tehniskās specifikācijas nav pieejamas; vai

ar produktu grupu saistītas informācijas digitālas sniegšanas sistēmu, kura Komisijas ieskatā sasniedz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētos mērķus, paredz citi Savienības tiesību akti.

10. pants

Produkta digitālajai pasei piemērojamās prasības

Produkta digitālā pase atbilst šādām pamatprasībām:

tā ar datu nesēja starpniecību ir savienota ar pastāvīgu unikālu produkta identifikatoru;

datu nesējs fiziski atrodas uz produkta, tā iepakojuma vai produktam pievienotajā dokumentācijā, kā norādīts piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā;

datu nesējs un unikālais produkta identifikators atbilst vienam vai vairākiem III pielikuma otrajā daļā minētiem standartiem vai līdzvērtīgiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, līdz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicētas saskaņoto standartu atsauces;

visu produkta digitālajā pasē iekļauto datu pamatā ir atvērti standarti, kas izstrādāti sadarbspējīgā formātā, ir pienācīgi mašīnlasāmi, strukturēti, meklējami un nosūtāmi, izmantojot atvērtu, sadarbspējīgu datu apmaiņas tīklu bez piesaistes vienam pārdevējam, kā arī atbilst šajā pantā un 11. pantā izklāstītajām pamatprasībām;

personas datus attiecībā uz klientiem produkta digitālajā pasē neglabā bez to nepārprotamas piekrišanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu;

produkta digitālajā pasē iekļautie dati attiecas uz produkta modeli, partiju vai vienību, kā norādīts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā;

piekļuvi produkta digitālajā pasē iekļautajai informācijai reglamentē saskaņā ar šajā pantā un 11. pantā izklāstītajām pamatprasībām un ar īpašajām piekļuves tiesībām produktu grupas līmenī, kā noteikts piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu III pielikuma c) un l) punktu, proti, aizstātu standartus vai pievienotu citus Eiropas vai starptautiskos standartus, kuriem datu nesējiem, unikālajiem operatora identifikatoriem un unikālajiem objekta identifikatoriem jāatbilst, lai atbilstu šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Ja citi Savienības tiesību akti prasa vai atļauj produkta digitālajā pasē iekļaut specifiskus datus, minētos datus var iekļaut produkta digitālajā pasē atbilstoši piemērojamam deleģētajam aktam, kurš pieņemts atbilstīgi 4. pantam.

Ekonomikas operators, kas produktu laiž tirgū:

attiecīgā gadījumā nodrošina tirgotājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem datu nesēja vai unikālā produkta identifikatora digitālu kopiju, lai tie varētu datu nesēju vai unikālo produkta identifikatoru darīt pieejamu potenciālajiem klientiem, ja tie nevar fiziski piekļūt produktam;

punkta a) apakšpunktā minēto digitālo kopiju vai tīmekļa vietnes saiti nodrošina bez maksas un nekavējoties, katrā ziņā piecu darbdienu laikā kopš pieprasījuma saņemšanas.

Ekonomikas operators, laižot produktu tirgū, ar neatkarīga trešās puses produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzēja starpniecību dara pieejamu produkta digitālās pases rezerves kopiju.

11. pants

Produkta digitālās pases tehniskie parametri un darbība

Produkta digitālās pases tehniskie parametri un darbība izpilda šādas pamatprasības:

produktu digitālās pases ir pilnībā sadarbspējīgas ar citām produktu digitālajām pasēm, kas prasītas deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot 4. pantu, attiecībā uz gala-gala sakaru un datu nosūtīšanas tehniskajiem, semantiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem;

klienti, ražotāji, importētāji, izplatītāji, tirgotāji, profesionāli remontētāji, neatkarīgi operatori, pārjaunotāji, pārražotāji, reciklētāji, tirgus uzraudzības iestādes un muitas dienesti, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un citi attiecīgi dalībnieki var bez maksas un viegli piekļūt produkta digitālajai pasei, pamatojoties uz to attiecīgajām piekļuves tiesībām, kas noteiktas piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā;

produkta digitālo pasi glabā par tās izveidi atbildīgais ekonomikas operators vai neatkarīgi trešās puses produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzēji, kuri ir pilnvaroti rīkoties ekonomikas operatora vārdā;

ja produktam, kam jau ir produkta digitālā pase, tiek izveidota jauna produkta digitālā pase, jauno produkta digitālo pasi sasaista ar sākotnējo produkta digitālo pasi vai pasēm;

produkta digitālā pase ir pieejama atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos norādītajā periodā, arī pēc tā ekonomikas operatora maksātnespējas, likvidācijas vai darbības izbeigšanas Savienībā, kurš ir atbildīgs par produkta digitālās pases izveidi;

tiesības ieviest, grozīt vai atjaunināt datus produkta digitālajā pasē ierobežo, pamatojoties uz piekļuves tiesībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos;

nodrošina datu autentifikāciju, uzticamību un integritāti;

produktu digitālās pases izstrādā un izmanto tā, lai nodrošinātu augstu drošības un privātuma līmeni un novērstu krāpšanu.

Ja produkta digitālo pasi glabā, ievērojot pirmās daļas c) punktu, vai citādi apstrādā produkta digitālā pases pakalpojumu sniedzēji, minētajiem produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzējiem šādus datus pilnībā vai daļēji pārdot, atkalizmantot vai apstrādāt ir atļauts tikai tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams attiecīgo glabāšanas vai apstrādes pakalpojumu sniegšanai, ja vien nav konkrētas vienošanās ar ekonomikas operatoru, kas produktu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot prasības, kas produkta digitālo pasu pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, lai tie varētu kļūt par šādiem pakalpojumu sniedzējiem, un attiecīgā gadījumā sertifikācijas shēmu, ar kuru verificēt atbilstību šādām prasībām, un nosakot prasības, kas minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro, sniedzot produkta digitālās pases pakalpojumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas nosaka procedūras, kā izdot un verificēt to ekonomikas operatoru un citu attiecīgu dalībnieku digitālos akreditācijas dokumentus, kuriem jābūt tiesībām piekļūt produkta digitālajā pasē iekļautajiem datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

12. pants

Unikālie identifikatori

Regulas III pielikuma pirmās daļas g) un h) punktā minētie unikālie operatora identifikatori un III pielikuma pirmās daļas i) punktā minētie unikālie objekta identifikatori atbilst III pielikuma pirmās daļas c) punktā un otrajā daļā minētajiem standartiem vai līdzvērtīgiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, līdz saskaņoto standartu atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja III pielikuma pirmās daļas h) punktā minētais unikālais operatora identifikators vēl nav pieejams, produkta digitālo pasi veidojošais vai atjauninošais ekonomikas operators attiecīgā dalībnieka vārdā pieprasa unikālo operatora identifikatoru un sniedz tam pilnīgu informāciju par unikālo operatora identifikatoru, kad tas ir izdots.

Pirms pirmajā daļā minētā pieprasījuma sniegšanas produkta pasi veidojošais vai atjauninošais ekonomikas operators pieprasa minētajam attiecīgajam dalībniekam apstiprinājumu, ka unikāla kompleksa identifikatora nav.

Ja III pielikuma pirmās daļas i) punktā minētais unikālais objekta identifikators vēl nav pieejams, produkta digitālo pasi veidojošais vai atjauninošais ekonomikas operators par attiecīgo atrašanās vietu vai ēku atbildīgā dalībnieka vārdā pieprasa unikālo objekta identifikatoru un sniedz minētajam dalībniekam pilnīgu informāciju par unikālo kompleksa identifikatoru, kad tas izdots.

Pirms pirmajā daļā minētā pieprasījuma sniegšanas produkta pasi veidojošais vai atjauninošais ekonomikas operators pieprasa attiecīgajam dalībnieka apstiprinājumu, ka unikāla kompleksa identifikatora nav.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus un procedūras, kas saistītas ar unikālo identifikatoru un datu nesēju aprites cikla pārvaldību. Konkrētāk, minētie deleģētie akti:

paredz noteikumus organizācijām, kas vēlas kļūt par unikālo identifikatoru un datu nesēju izdevējām aģentūrām; un

paredz noteikumus ekonomikas operatoriem, kuri vēlas izveidot paši savus unikālos identifikatorus un datu nesējus, nepaļaujoties uz unikālo identifikatoru un datu nesēju izdevēju aģentūru.

Deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 4. punktu, nosaka:

kritērijus, kas jāizpilda, lai kļūtu par unikālā identifikatora un datu nesēju izdevēju aģentūru;

unikālo identifikatoru un datu nesēju izdevēju aģentūru lomas;

noteikumus, kas nodrošina, ka unikālie identifikatori un datu nesēji ir uzticami, verificējami un unikāli globālā mērogā;

noteikumus par unikālo identifikatoru un datu nesēju izveidi, uzturēšanu, atjaunināšanu un atsaukšanu;

noteikumus, kas saistīti ar datu pārvaldību.

Kad Komisija paredz 4. punktā minētos noteikumus un procedūras, tā:

tiecas nodrošināt sadarbspēju starp dažādām pieejām;

ņem vērā attiecīgos esošos tehniskos risinājumus un standartus;

nodrošina, ka paredzētie noteikumi un procedūras ir tehnoloģiski neitrāli, cik vien iespējams.

13. pants

Produktu digitālo pasu reģistrs

Komisija līdz 2026. gada 19. jūlijam izveido digitālu reģistru (“reģistrs”), kurā drošā veidā glabā vismaz unikālos identifikatorus.

Attiecībā uz produktiem, kuriem paredzēts piemērot muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”, reģistrā glabā preces kodu.

Reģistrā glabā bateriju unikālos identifikatorus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 ( 4 ) 77. panta 3. punktā.

Komisija pārvalda reģistru un nodrošina, ka reģistrā glabātie dati tiek apstrādāti droši un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp piemērojamiem noteikumiem par personas datu aizsardzību.

Atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos Komisija norāda visus citus datus, kurus ne tikai iekļauj produkta digitālajā pasē, bet arī glabā reģistrā, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

nepieciešamība verificēt produkta digitālās pases autentiskumu;

tas, cik svarīga ir šī informācija, lai padarītu efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības pārbaudes un muitas kontroles;

nepieciešamība izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga ekonomikas operatoriem un muitas dienestiem.

Tā kā Komisijai ir pienākums izveidot un pārvaldīt reģistru un apstrādāt jebkādus personas datus, kas var izrietēt no minētās darbības, Komisija tiek uzskatīta par Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktā definēto pārzini.

Ekonomikas operators, kas produktu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, reģistrā augšupielādē 1. un 2. punktā minētos datus.

Pēc tam, kad ekonomikas operators reģistrā ir augšupielādējis 1. un 2. punktā minētos datus, reģistrs minētajam ekonomikas operatoram automātiski paziņo unikālu reģistrācijas identifikatoru, kurš ir saistīts ar unikālajiem identifikatoriem, kas attiecībā uz konkrētu produktu augšupielādēti reģistrā saskaņā ar 4. punktu. Minēto reģistra paziņojumu neuzskata par pierādījumu par atbilstību šai regulai vai citiem Savienības tiesību aktiem.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā norāda reģistra īstenošanas kārtību, tostarp pirmajā daļā minētā unikālā reģistrācijas identifikatora paziņošanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

Komisijai, kompetentajām valsts iestādēm un muitas dienestiem ir piekļuve reģistram, lai tie varētu veikt savus pienākumus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

14. pants

Tīmekļa portāls produkta digitālajā pasē iekļautajiem datiem

Komisija izveido un pārvalda publiski pieejamu tīmekļa portālu, kurā ieinteresētās personas var meklēt un salīdzināt produktu digitālajās pasēs iekļautos datus. Tīmekļa portālu veido tā, lai ieinteresētās personas noteikti varētu meklēt un salīdzināt datus atbilstoši savām attiecīgajām piekļuves tiesībām, kuras noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

15. pants

Ar produkta digitālo pasi saistītās muitas kontroles

Ikviena persona, kas plāno produktu, uz kuru attiecas saskaņā ar 4. pantu pieņemts deleģētais akts, pakļaut muitas procedūrai “laišana brīvā apgrozībā”, muitas dienestiem nodrošina vai dara pieejamu minētā produkta unikālo reģistrācijas identifikatoru, kas minēts 13. panta 5. punktā.

Šā punkta pirmo daļu piemēro no brīža, kad reģistrs sāk darboties.

Muitas dienesti produktu var laist brīvā apgrozībā tikai pēc tam, kad tie ir verificējuši vismaz to, ka 13. panta 5. punktā minētais unikālais reģistrācijas identifikators un preču kods, kas tiem iesniegts vai darīts pieejams, atbilst reģistrā glabātajiem datiem.

Šā punkta pirmajā daļā minēto verifikāciju veic elektroniski un automātiski, izmantojot 3. punktā minēto starpsavienojumu. To piemēro no brīža, kad starpsavienojums sāk darboties.

Laišanu brīvā apgrozībā neuzskata par pierādījumu atbilstībai šai regulai vai citiem Savienības tiesību aktiem.

Komisija reģistru savstarpēji savieno ar ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX), tādējādi darot iespējamu automātisku informācijas apmaiņu ar valstu muitas sistēmām, kas notiek, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā, kura izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

Minētais starpsavienojums sāk darboties četru gadu laikā no dienas, kad stājas spēkā 13. panta 5. punktā minētais īstenošanas akts.

Komisija un muitas dienesti var izgūt un izmantot produkta digitālajā pasē un reģistrā iekļautos datus, lai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem pildītu savus pienākumus, arī riska pārvaldību, muitas kontroles un laišanu brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013.

Šis pants neskar Regulu (ES) Nr. 952/2013, Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu un citus Savienības tiesību aktus.

IV NODAĻA

MARĶĒJUMI

16. pants

Marķējumi

Ja informācijas prasības norāda, ka informācija marķējumā ir jāiekļauj atbilstoši 7. panta 7. punkta c) apakšpunktam, atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos norāda:

marķējuma saturu;

marķējuma izkārtojumu, kas nodrošina pamanāmību un salasāmību;

veidu, kādā marķējumam jābūt redzamam klientiem (arī tālpārdošanas gadījumā), ņemot vērā 32. pantā noteiktās prasības un ietekmi uz attiecīgajiem ekonomikas operatoriem;

attiecīgā gadījumā – marķējumu izgatavošanai izmantojamos elektroniskos līdzekļus.

Ja informācijas prasība paredz, ka marķējumā jāiekļauj snieguma klase, tad 1. punkta b) apakšpunktā minētais marķējuma izkārtojums ir skaidrs un viegli saprotams un ļauj klientiem viegli salīdzināt produkta sniegumu attiecīgā produkta parametra aspektā un izvēlēties produktus ar labāku sniegumu.

Attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem produktiem, uz kuriem attiecas atbilstoši Regulai (ES) 2017/1369 izveidots energomarķējums, ja informāciju par attiecīgo produkta parametru, arī par šīs regulas 7. panta 4. punktā minētajām snieguma klasēm, nevar iekļaut energomarķējumā un ja šāda informācija tiek uzskatīta par lielākā mērā svarīgu un aptverošu nekā informācija, kas ietverta energomarķējumā, Komisija, novērtējusi pārpratuma risku klientiem, administratīvo slogu ekonomikas operatoriem un labāko veidu, kā minēto konkrēto informāciju paziņot, attiecīgā gadījumā var pieprasīt, lai Regulas (ES) 2017/1369 paredzētā energomarķējuma vietā tiktu izveidots marķējums saskaņā ar šo regulu.

Nosakot 1. punktā minētās informācijas prasības, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa marķējumā iekļaut datu nesējus vai citus līdzekļus, kas klientiem dod iespēju piekļūt papildu informācijai par produktu, t. sk. līdzekļus, kas dod iespēju piekļūt produkta digitālajai pasei.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka kopīgas prasības, kā izkārtojami marķējumi, kuri prasīti atbilstīgi 7. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

17. pants

Pakaļdarināti marķējumi

Tirgū nelaiž un ekspluatācijā nenodod produktus, kam ir marķējumi vai kam ir pievienoti marķējumi, kuri var maldināt vai mulsināt klientus vai iespējamos klientus, atdarinot 16. pantā paredzētos marķējumus vai produktus, kam ir pievienota jebkāda cita informācija, kas varētu maldināt vai mulsināt klientus vai iespējamos klientus attiecībā uz minētajā pantā paredzētajiem marķējumiem.

V NODAĻA

PRIORITĀŠU NOTEIKŠANA, PLĀNOŠANA UN APSPRIEŠANĀS

18. pants

Prioritāšu noteikšana un plānošana

Nosakot, kādiem produktiem ekodizaina prasības saskaņā ar šo regulu jānosaka prioritārā kārtā, Komisija analizē minēto produktu potenciālo devumu Savienības klimata, vides un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, ņemot vērā šādus kritērijus:

kāds ir produkta aspektu uzlabošanas potenciāls bez nesamērīgām izmaksām, īpaši ņemot vērā:

to, ka nav Savienības tiesību aktu, tie ir nepietiekami vai tirgus spēki vai pašregulācijas pasākumi, nedarbojas pienācīgi mērķa sasniegšanai; un

ii)

to, ka tirgū pieejamo līdzvērtīgas funkcionalitātes produktu sniegums produktu aspektu ziņā ir atšķirīgs;

minēto produktu pārdošanas un tirdzniecības apjoms Savienībā;

ar minētajiem produktiem saistītās klimatiskās un vides ietekmes, enerģijas izmantojuma, resursu izmantojuma un atkritumu radīšanas sadalījums vērtības ķēdē;

nepieciešamība regulāri pārskatīt un pielāgot atbilstīgi 4. pantam pieņemtos deleģētos aktus, ņemot vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija arī cenšas novērtēt minēto produktu potenciālo devumu iekšējā tirgus darbībā un Savienības ekonomikas noturībā.

Kad Komisija nosaka to aspektu prioritātes, uz kuriem jāattiecina horizontālās ekodizaina prasības, tā ņem vērā ieguvumus, ieguvumus, ko saistībā ar šīs regulas mērķu sasniegšanu sniedz tas, ka vienā un tajā pašā deleģētajā aktā ir aptverts plašs produktu un produktu grupu klāsts.

Komisija pieņem darba plānu un dara to publiski pieejamu kopā ar visiem attiecīgajiem sagatavošanas dokumentiem (“darba plāns”). Darba plānā nosaka to produktu grupu sarakstu, kam jāpiešķir prioritāte ekodizaina prasību noteikšanā, un aplēstos to noteikšanas termiņus. Minētajā sarakstā iekļauj produkta aspektus un produktu grupas, kas jāuzskata par prioritārām horizontālo ekodizaina prasību noteikšanā, kā arī – ja tādas ir – nerealizētus patēriņa produktus, par kurām jāapsver aizliegums ekonomikas operatoriem tās iznīcināt, pamatojoties uz konsolidēto informāciju, kas sniegta, ievērojot 26. pantu, un citiem pieejamiem pierādījumiem.

Komisija jo īpaši apsver iespēju iekļaut elektriskās un elektroniskās iekārtas, kad tā vispirms identificē produktus, ja tādi ir, attiecībā uz kuriem tā apsvērs iespēju ieviest aizliegumu uzņēmējiem iznīcināt.

Pirmajā daļā paredzētais darba plāns aptver vismaz trīs gadu periodu, un to regulāri atjaunina.

Pieņemot vai atjauninot šā punkta pirmajā daļā minēto darba plānu, Komisija ņem vērā šā panta 1. un 2. punktā noteiktos kritērijus.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam darba plāna projektu pirms tā pieņemšanas.

Pirmajā darba plānā, ko pieņem līdz 2025. gada 19. aprīlim, Komisija prioritāti piešķir šādām produktu grupām:

dzelzs un tērauds;

alumīnijs;

tekstilizstrādājumi, jo īpaši apģērbs un apavi;

mēbeles, arī matrači;

riepas;

mazgāšanas līdzekļi;

krāsas;

smērvielas;

ķimikālijas;

energopatēriņu ietekmējoši produkti, kuriem ekodizaina prasības ir jānosaka pirmo reizi vai attiecībā uz kuriem saskaņā ar šo regulu ir jāpārskata pastāvošie pasākumi, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 2009/125/EK; un

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produkti un citi elektroniski produkti.

Ja kāda no pirmajā daļā minētajām produktu grupām pirmajā darba plānā netiek iekļauta vai ja ir iekļauta kāda cita produktu grupa, Komisija darba plānā pamato savu lēmumu.

Ja nav adekvātu snieguma prasību un informācijas prasību attiecībā uz cementa vides un oglekļa pēdu atbilstoši būvizstrādājumu regulai, Komisija nosaka ekodizaina prasības cementam ne ātrāk kā 2028. gada 31. decembrī un ne vēlāk kā 2030. gada 1. janvārī saskaņā ar 4. pantu pieņemtā deleģētajā aktā.

Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par darba plāna īstenošanā panākto progresu.

19. pants

Ekodizaina forums

Komisija izveido Ekodizaina forumu kā ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti un rezultatīvi piedalās dalībvalstu ieceltie eksperti un visas puses, kurām ir interese par konkrēto produktu vai produktu grupu.

Ekodizaina forums jo īpaši palīdz:

sagatavot ekodizaina prasības;

sagatavot darba plānus;

izskatīt izveidoto tirgus uzraudzības mehānismu rezultativitāti;

novērtēt pašregulācijas pasākumus; un

novērtēt aizliegumus iznīcināt nerealizētus patēriņa produktus papildus tiem, kas uzskaitīti VII pielikumā.

20. pants

Dalībvalstu ekspertu grupa

Komisija izveido dalībvalstu ekspertu grupu kā Ekodizaina foruma apakšgrupu, kuras sastāvā ir dalībvalstu iecelti eksperti.

Minētie eksperti jo īpaši palīdz:

sagatavot ekodizaina prasības;

novērtēt pašregulācijas pasākumus;

apmainīties ar informāciju un paraugpraksēm, kas attiecas uz pasākumiem ar mērķi uzlabot atbilstību šai regulai;

▼C2

Pieņem, ka produkti, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts un kuriem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 66/2010 ir piešķirts ES ekomarķējums, izpilda minētajā deleģētajā aktā noteiktās ekodizaina prasības, ciktāl uz šīm prasībām attiecas ES ekomarķējuma kritēriji, kas noteikti, ievērojot minētās regulas 8. pantu.

▼B

21. pants

Pašregulācijas pasākumi

Ekonomikas operatori var iesniegt Komisijai pašregulācijas pasākumu, ar ko nosaka ekodizaina prasības produktiem, kas neietilpst atbilstīgi 4. pantam pieņemta deleģētā akta darbības jomā vai kas nav iekļauti darba plānā. Minētie operatori sniedz pierādījumus, ka ir izpildīti šā panta 3. punktā minētie kritēriji.

Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajā pašregulācijas pasākumā ietver šādu informāciju:

to ekonomikas operatoru saraksts, kuri ir pievienojušies pašregulācijas pasākumam kā parakstītāji;

ekodizaina prasības, kas piemērojamas pašregulācijas pasākuma aptvertajiem produktiem;

detalizēts, pārredzams un objektīvs uzraudzības plāns, kurā skaidri noteikti nozares un neatkarīgo inspektoru pienākumi, tostarp VI pielikuma 6. punktā noteiktie kritēriji;

noteikumi par informāciju, kas parakstītājiem jāpaziņo, un par testēšanu un inspicēšanu;

noteikumi par parakstītāja neatbilstības sekām, kas cita starpā paredz, ka tad, ja parakstītājs trīs mēnešu laikā nav veicis pietiekamus korektīvos pasākumus, to izslēdz no pašregulācijas pasākuma parakstītāju loka; un

piezīme par to, kā atbilstīgi 1. punktam iesniegtais pašregulācijas pasākums uzlabo produktu vides ilgtspēju saskaņā ar šīs regulas mērķiem ātrāk vai ar mazākām izmaksām nekā atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts; minēto piezīmi pamato pierādījumi, kas ietver strukturētu tehnisko, vides un ekonomisko analīzi, kurā pamatotas ekodizaina prasības un pašregulācijas pasākuma mērķi un novērtēta minēto ekodizaina prasību ietekme.

Pašregulācijas pasākuma parakstītāji šajā punktā minēto informāciju pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu publiski un brīvi piekļūstamā tīmekļa vietnē.

Pašregulācijas pasākuma parakstītāji bez kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādām pašregulācijas pasākuma izmaiņām, jo īpaši par jebkādām izmaiņām, kas attiecas uz tiem.

Komisija iesniegto pašregulācijas pasākumu novērtē un vajadzības gadījumā lūdz Savienības decentralizētajām aģentūrām zinātnisku konsultāciju. Minētajā novērtējumā Komisija verificē, ka ir izpildīti šādi kritēriji:

minēto pašregulācijas pasākumu iesniedz vismaz divi ekonomikas operatori;

apjoma ziņā pašregulācijas pasākuma parakstītāju tirgus daļa attiecībā uz pasākuma aptvertajiem produktiem ir vismaz 80 % no vienībām, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā;

pašregulācijas pasākums palīdz uzlabot produktu vides ilgtspēju saskaņā ar šīs regulas mērķiem un nodrošināt brīvu apriti iekšējā tirgū ātrāk vai ar mazākām izmaksām, nekā to darītu deleģētais akts, kas pieņemts atbilstīgi 4. pantam, un tajā ir ietvertas ekodizaina prasības, kuras ir nepieciešamas, lai sasniegtu šīs regulas mērķus;

pašregulācijas pasākums atbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

pašregulācijas pasākums atbilst Savienības tiesību aktiem un Savienības starptautiskās tirdzniecības saistībām.

Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā iekļauj to pašregulācijas pasākumu sarakstu, kas atbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 73. panta 2. punktā.

Komisija jebkurā laikā var pieprasīt, lai pašregulācijas pasākuma parakstītāji, kas uzskaitīti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, pienācīgā laikposmā iesniedz pārskatītu un atjauninātu pasākuma redakciju, ņemot vērā attiecīgo tirgus vai tehnoloģiju attīstību saistībā ar attiecīgo produktu grupu. Ja Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka šajā pantā noteiktie kritēriji vairs netiek izpildīti, parakstītāji trīs mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz pārskatītu un atjauninātu minētā pasākuma redakciju.

Tiklīdz pašregulācijas pasākums ir iekļauts īstenošanas aktā, kas pieņemts atbilstīgi 3. punkta otrajai daļai, pasākuma parakstītāji regulāri un īstenošanas aktā noteiktajā biežumā ziņo Komisijai par progresu pašregulācijas pasākuma mērķu sasniegšanā un pierāda, ka 3. punktā noteiktie kritēriji joprojām tiek izpildīti.

Neatkarīgais inspektors, kas minēts VI pielikuma 6. punktā, par parakstītāja neatbilstību paziņo Komisijai.

Progresa ziņojumus, tostarp neatkarīgā inspektora sagatavotos atbilstības ziņojumus, un paziņojumus par neatbilstību un attiecīgajiem korektīvajiem pasākumiem parakstītāji dara pieejamus publiski piekļūstamā tīmekļa vietnē.

Ja Komisija uzskata, ka pašregulācijas pasākums, kas iekļauts atbilstīgi 3. punkta otrajai daļai pieņemtā īstenošanas aktā, vairs neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem, vai ja attiecīgā pašregulācijas pasākuma parakstītāji nav ievērojuši 4. punktā minēto termiņu, tā svītro minēto pasākumu no 3. punktā norādītā saraksta, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 73. panta 2. punktā.

Ja pašregulācijas pasākums ir svītrots no 3. punktā minētā saraksta, Komisija ar deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 4. pantam, var noteikt ekodizaina prasības, kuras piemērojamas produktam, uz ko minētais pašregulācijas pasākums attiecas.

22. pants

Mazi un vidēji uzņēmumi

Sakarā ar programmām, no kurām labumu gūt var MVU un jo īpaši mikrouzņēmumi, Komisija pārliecinās, ka ir iniciatīvas, kas minētajiem uzņēmumiem palīdz savā vērtības ķēdē integrēt vides ilgtspēju, tostarp energoefektivitāti.

Pieņemot deleģētos aktus atbilstīgi 4. pantam, Komisija attiecīgā gadījumā minētajiem deleģētajiem aktiem pievieno digitālus rīkus un vadlīnijas, kas aptver to MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu specifiku, kuri darbojas attiecīgā produkta vai produktu grupas nozarē, lai minētajiem uzņēmumiem atvieglotu šīs regulas ievērošanu. Izstrādājot minētās vadlīnijas, Komisija apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv MVU.

Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai palīdzētu MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem ievērot ekodizaina prasības, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos. Dalībvalstis apspriežas ar MVU pārstāvošām organizācijām par to, kādus pasākumus MVU uzskata par lietderīgiem.

Minētie pasākumi ietver vismaz vienotu kontaktpunktu vai līdzīgu mehānismu pieejamības nodrošināšanu nolūkā palielināt MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu informētību par ekodizaina prasībām un radīt tīklošanas iespējas, lai palīdzētu tiem pielāgoties ekodizaina prasībām.

Turklāt, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, šādi pasākumi var ietvert:

finansiālu atbalstu, t. sk. fiskālu priekšrocību nodrošināšanu un investīcijas fiziskā un digitālā infrastruktūrā;

piekļuvi finansējumam;

specializētu vadības un personāla apmācību;

organizatorisko un tehnisko palīdzību.

VI NODAĻA

NEREALIZĒTU PATĒRIŅA PRODUKTU IZNĪCINĀŠANA

23. pants

Vispārējs iznīcināšanas novēršanas princips

Ekonomikas operatori veic nepieciešamos pasākumus, par kuriem var saprātīgi pieņemt, ka tie novērsīs vajadzību iznīcināt nerealizētos patēriņa produktus.

24. pants

Informācijas izpaušana par nerealizētiem patēriņa produktiem

Ekonomikas operatori, kas nepastarpināti izmet vai kas liek to vārdā izmest nerealizētus patēriņa produktus, izpauž šādu informāciju:

izmesto nerealizēto patēriņa produktu skaits un masa gadā, kas diferencēti pa produktu veidiem vai kategorijām;

produktu izmešanas iemesli un attiecīgā gadījumā attiecīgā atkāpe saskaņā ar 25. panta 5. punktu;

izmesto produktu daļa, ko nepastarpināti vai ar trešās personas starpniecību piegādā katras šādas darbības veikšanai: sagatavošana atkalizmantošanai, tostarp pārjaunošanu un pārražošanu, reciklēšana, citāda atgūšana, tostarp enerģijas atgūšanu, un likvidēšanas darbības saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā;

veiktie pasākumi un plānotie pasākumi, kuru mērķis ir novērst nerealizēto patēriņa preču iznīcināšanu.

Ekonomikas operatori pirmajā daļā minēto informāciju izpauž skaidrā un redzamā veidā vismaz viegli piekļūstamā savas tīmekļa vietnes lapā. Ekonomikas operatori, kuriem ir pienākums ziņot par ilgtspēju savā vadības ziņojumā saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pantu, minēto informāciju var iekļaut arī ziņojumā par ilgtspēju.

Ekonomikas operatori pirmajā daļā minēto informāciju izpauž ik gadu un kā daļu no minētās informācijas norāda nerealizētos patēriņa produktus, kas ir izmesti iepriekšējā finanšu gada laikā. Informāciju par katru gadu tie dara publiski pieejamu. Kad informāciju izpauž pirmo reizi, tajā ietver datus par tiem nerealizētajiem patēriņa produktiem, kas izmesti pirmajā pilnajā finanšu gadā, kad šī regula ir spēkā.

Šo punktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.

Šo punktu vidējiem uzņēmumiem piemēro no 2030. gada 19. jūlija.

Izņemot gadījumus, kad informācija kompetentajai valsts iestādei ir pieejama uz cita tiesību akta pamata, ekonomikas operatori pēc Komisijas vai kompetentas valsts iestādes lūguma sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu izmesto produktu piegādi un saņemšanu, kura izpausta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā informāciju, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka ir piemērojama atkāpe saskaņā ar 25. panta 5. punktu. Šādu informāciju un dokumentāciju iesniedz papīra vai elektroniskā formātā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka 1. punktā minētās informācijas izpaušanas detaļas un formātu, tostarp produktu veidu vai kategoriju nošķīrumu un to, kā informācija verificējama.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2025. gada 19. jūlijam.

25. pants

Nerealizētu patēriņa produktu iznīcināšana

No 2026. gada 19. jūlija VII pielikumā uzskaitīto produktu nerealizēto patēriņa produktu iznīcināšana ir aizliegta.

Šo punktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.

Šo punktu vidējiem uzņēmumiem piemēro no 2030. gada 19. jūlija.

Ekonomikas operatori, uz kuriem 1. punktā minētais aizliegums neattiecas, neiznīcina nerealizētus patēriņa produktus, kas tiem piegādāti, lai minēto aizliegumu apietu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai grozītu VII pielikumu:

pievienojot jaunus produktus, lai ņemtu vērā to iznīcināšanas vides ietekmi;

vajadzības gadījumā – atjauninot ierakstus produktu grupās, lai tos saskaņotu ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā izdarītajām attiecīgo preču kodu vai aprakstu izmaiņām.

Sagatavojot deleģēto aktu, ko pieņem atbilstīgi 3. punkta a) apakšpunktam, Komisija:

novērtē konkrētu nerealizētu patēriņa produktu iznīcināšanas biežumu un vides ietekmi;

ņem vērā informāciju, ko ekonomikas operatori izpauduši atbilstīgi 24. panta 1. punktam;

veic ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem un analīzēm un attiecīgā gadījumā uz papildu izpēti.

Minētajā deleģētajā aktā norāda piemērošanas sākuma datumu un attiecīgā gadījumā jebkādus diferencētus vai pārejas pasākumus vai periodus.

Komisija saskaņā ar 72. pantu pieņem deleģētos aktus, kas papildina šo regulu, nosakot atkāpes no VII pielikumā uzskaitīto nerealizēto patēriņa produktu iznīcināšanas aizlieguma, ja tas ir lietderīgi šādu iemeslu dēļ:

veselības, higiēnas un drošuma iemesli;

bojājumi, kas produktiem izdarīti, ar tiem rīkojoties, vai kas atklāti pēc tam, kad produkti ir atdoti atpakaļ, un ko nevar izmaksu ziņā efektīvi izlabot;

produkta nepiemērotība tā paredzētajam nolūkam, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Savienības un valsts tiesību aktus un tehniskos standartus;

ziedošanai piedāvātu produktu nepieņemšana;

produktu nepiemērotība sagatavošanai atkalizmantošanai vai pārražošanai;

produktu nerealizējamība intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu dēļ, tostarp viltotus produktus;

iznīcināšana ir risinājums ar vismazāko negatīvo vides ietekmi.

Minētie deleģētie akti attiecīgā gadījumā var arī paredzēt, ka šā panta 1. punktā minēto aizliegumu iznīcināt nerealizētos patēriņa produktus vai 24. pantā noteikto informācijas izpaušanas pienākumu piemēro mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, ja ir pietiekami pierādījumi, ka šādi uzņēmumi var tikt izmantoti, lai minēto aizliegumu vai minēto pienākumu apietu.

Pirmo pirmajā daļā minēto deleģēto aktu pieņem līdz 2025. gada 19. jūlijam.

26. pants

Konsolidēta informācija par nerealizētu patēriņa produktu iznīcināšanu

Līdz 2027. gada 19. jūlijam un pēc tam ik 36 mēnešus Komisija savā tīmekļa vietnē publicē konsolidētu informāciju par nerealizētu patēriņa produktu iznīcināšanu, tostarp šādus elementus:

konkrētu nerealizētu patēriņa produktu grupu iznīcināšanas biežums gadā, balstoties uz informāciju, ko ekonomikas operatori izpauduši saskaņā ar 24. panta 1. punktu;

salīdzinošā vides ietekme, ko rada nerealizētu patēriņa produktu iznīcināšana, pa produktu grupām.

VII NODAĻA

EKONOMIKAS OPERATORU PIENĀKUMI

27. pants

Ražotāju pienākumi

Laižot tirgū vai nododot ekspluatācijā produktus, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ražotāji nodrošina, ka:

minētie produkti ir konstruēti un ražoti saskaņā ar snieguma prasībām, kas izklāstītas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos;

minētajiem produktiem ir pievienota informācija, kas prasīta 7. pantā un atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, un

ir pieejama produkta digitālā pase saskaņā ar 9. pantu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti ievērojot 4. pantu, tostarp produkta digitālās pases jaunākās versijas rezerves kopija, ko saskaņā ar 10. panta 4. punktu glabā produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzējs.

Pirms laist tirgū vai nodod ekspluatācijā produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ražotāji veic atbilstības novērtēšanas procedūru, kas norādīta minētajā deleģētajā aktā, vai arī uzdod to veikt to vārdā un sagatavo prasīto tehnisko dokumentāciju.

Ja ar minēto procedūru ir pierādīts, ka produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 44. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 46. pantu. Tomēr, ja Komisija ir norādījusi alternatīvus noteikumus atbilstīgi 4. panta 6. punkta d) apakšpunktam, ražotājs atbilstības zīmi uzliek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus pēc tam, kad produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, ja vien minētajā deleģētajā aktā nav paredzēts cits laikposms.

Ražotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas nodrošina, ka produkti, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts un kuri ir daļa no sērijveida ražošanas, pastāvīgi atbilst piemērojamajām prasībām. Ražotāji pienācīgi ņem vērā izmaiņas ražošanas procesā, produkta konstrukcijā vai raksturlielumos, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos, kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir deklarēta produkta atbilstība vai kuras piemēro tā atbilstības verificēšanā, un, ja ražotāji konstatē, ka šādas izmaiņas skar produkta atbilstību, tie veic atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 2. punktā, vai arī uzdod minēto atkārtoto novērtēšanu veikt to vārdā.

Ražotāji nodrošina to, ka uz to produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja produkta izmērs vai veids to neatļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai produktam pievienotā dokumentā.

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ražotāji norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, pasta adresi un elektroniskos saziņas līdzekļus, kā ar tiem var sazināties:

attiecīgā gadījumā uz produkta digitālās pases publiskās daļas; un

uz produkta vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma, vai produktam pievienotā dokumentā.

Adresē norāda vienoto kontaktpunktu, kur ar ražotāju var sazināties. Kontaktinformācija ir skaidra, saprotama un viegli lasāma.

Ražotāji nodrošina, ka produktam, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ir pievienotas digitālas produkta instrukcijas (“digitāls instrukcijas”) viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Digitālās instrukcijas ir skaidras, saprotamas un viegli lasāmas un ietver vismaz to informāciju, kas norādīta 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kā norādīts minētajā deleģētajā aktā.

Tomēr ražotāji papīra formātā sniedz kodolīgu drošības informāciju un instrukcijas, kas attiecas uz patērētāju un citu attiecīgo dalībnieku veselību un drošību.

Digitālas instrukcijas ražotājs iekļauj produkta digitālajā pasē un dara piekļūstamas, izmantojot attiecīgo datu nesēju, vai, ja produkta digitālā pase nav piemērojama, norāda uz produkta, vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma vai pievienotā dokumentā norāda, kā digitālajām instrukcijām piekļūt.

Ražotājs digitālās instrukcijas nodrošina formātā, kas dod iespēju tās lejupielādēt un saglabāt elektroniskā ierīcē, lai lietotājs tām varētu piekļūt jebkurā laikā, un dara tās pieejamas tiešsaistē produkta paredzamajā darbmūžā un jebkurā gadījumā vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.

Ja klients to pieprasa pirkuma laikā vai līdz 6 mēnešiem pēc pirkuma izdarīšanas, ražotājs viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas nodrošina digitālās instrukcijas bez maksas papīra formātā.

Atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos var norādīt, ka konkrēta informācija, kas ir daļa no digitālajām instrukcijām, jāsniedz arī papīra formātā.

Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts un kuru tie ir laiduši tirgū vai nodevuši ekspluatācijā, neatbilst minētajā deleģētajā aktā noteiktajām prasībām, bez liekas kavēšanās veic korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu produkta atbilstību vai attiecīgā gadījumā nekavējoties to izņemtu vai atsauktu.

Par iespējamo neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem ražotāji nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās tie produktu darījuši pieejamu vai nodevuši ekspluatācijā.

Ražotāji dara publiski pieejamus saziņas kanālus, piemēram, tālruņa numuru, elektronisko adresi vai īpašu sadaļu savā tīmekļa vietnē, ņemot vērā personu ar invaliditāti piekļūstamības vajadzības, nolūkā klientiem dot iespēju iesniegt sūdzības vai paust bažas par produktu potenciālo neatbilstību.

Ražotāji glabā sūdzību un bažu reģistru tik ilgi, cik tas ir nepieciešams šīs regulas vajadzībām, un ne ilgāk kā piecus gadus pēc to iesniegšanas un dara reģistru pieejamu pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma.

10.

Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, minētajai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, t. sk. tehnisko dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu minēto produktu atbilstību. Minēto informāciju un dokumentus sniedz papīra vai elektroniskā formātā pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no minētās iestādes.

Ražotāji ar kompetento valsts iestādi sadarbojas visos korektīvajos pasākumos, ko veic nolūkā novērst jebkādu neatbilstību prasībām, kuras noteiktas atbilstīgi piemērojamajam deleģētajam aktam, kas pieņemts ievērojot 4. pantu.

28. pants

Pilnvarotie pārstāvji

Ražotājs var ar rakstisku pilnvaru iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 27. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.

Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums tam ļauj veikt vismaz šādas darbības:

glabāt ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju pieejamu valsts tirgus uzraudzības iestādēm 10 gadus pēc tam, kad produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, ja vien minētajā deleģētajā aktā nav paredzēts cits laikposms;

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas veikti attiecībā uz tā produkta neatbilstības gadījumiem, uz kuru attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras;

pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas minētajai iestādei viegli saprotamā valodā sniegt visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu produkta atbilstību; un

pilnvarojumu izbeigt, ja ražotājs nepilda šajā regulā noteiktos pienākumus.

29. pants

Importētāju pienākumi

Importētāji no produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, laiž tirgū tikai tos produktus, kas atbilst piemērojamajos deleģētajos aktos noteiktajām prasībām.

Pirms laist tirgū produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, importētāji nodrošina, ka:

ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru un ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju;

produktam ir pievienota informācija, kas prasīta 7. pantā un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu; un

ir pieejama produkta digitālā pase saskaņā ar 9. pantu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. pantam, tostarp produkta digitālā pases jaunākās versijas rezerves kopija, ko saskaņā ar 10. panta 4. punktu glabā neatkarīgs trešās puses produkta digitālā pases pakalpojumu sniedzējs.

Importētājs arī nodrošina, ka produktam, uz ko attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, attiecīgā gadījumā ir 45. pantā minētā CE zīme saskaņā ar 46. pantā minētajiem noteikumiem un nosacījumiem vai alternatīva atbilstības zīme, kā noteikts atbilstīgi 4. panta 6. punkta d) apakšpunktam pieņemtā deleģētajā aktā, ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 27. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētāji uzskata vai tiem ir pamats uzskatīt, ka produkts neatbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, tie produktu nelaiž tirgū vai nenodod ekspluatācijā līdz brīdim, kad ir panākta produkta atbilstība.

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, importētāji norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, pasta adresi un elektroniskos saziņas līdzekļus, kā ar tiem var sazināties:

attiecīgā gadījumā uz produkta digitālās pases publiskās daļas; un

uz produkta vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma, vai produktam pievienotā dokumentā.

Kontaktinformācija ir skaidra, saprotama un viegli lasāma.

Importētāji nodrošina, ka produktam, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ir pievienotas digitālās instrukcijas, dalībniekiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas ir skaidras, saprotamas un viegli lasāmas un ietver vismaz to informāciju, kas izklāstīta 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kā norādīts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos. Pienākumus, kas noteikti 27. panta 7. punkta ceturtajā un piektajā daļā, piemēro mutatis mutandis.

Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību prasībām, kas noteiktas piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā.

Importētāji, kas uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst minētajā deleģētajā aktā noteiktajām prasībām, bez liekas kavēšanās veic nepieciešamo korektīvo pasākumu, lai panāktu produkta atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā nekavējoties to izņemtu vai atsauktu.

Importētāji nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās tie produktu darījuši pieejamu, par iespējamo neatbilstību un jebkādu veikto korektīvo pasākumu.

Importētāji 10 gadus pēc tam, kad tirgū laists vai ekspluatācijā ir nodots produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, ja vien minētajā deleģētajā aktā nav paredzēts cits laikposms, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, minētajai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, t. sk. tehnisko dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu attiecīgo produktu atbilstību. Minēto informāciju un dokumentus sniedz papīra vai elektroniskā formātā pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no minētās iestādes.

Importētāji ar kompetento valsts iestādi sadarbojas jebkādā korektīvajā pasākumā, kuru veic nolūkā novērst neatbilstību prasībām, kas noteiktas piemērojamajā deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot 4. pantu.

30. pants

Izplatītāju pienākumi

Darot pieejamu tirgū produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, izplatītāji rīkojas ar pienācīgu rūpību, lai izpildītu piemērojamajos deleģētajos aktos noteiktās prasības.

Pirms darīt pieejamu tirgū produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, izplatītāji pārliecinās, ka:

produktam ir CE zīme saskaņā ar 45. un 46. pantu vai atbilstības zīme, kas pieņemta saskaņā ar 4. panta 6. punkta d) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā tas ir marķēts vai piesaistīts produkta digitālajai pasei saskaņā ar minēto deleģēto aktu;

produktam ir pievienoti prasītie dokumenti un digitālas instrukcijas dalībniekiem klientiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un ka šādas instrukcijas ir skaidras, saprotamas un viegli lasāmas un ietver vismaz 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto informāciju, kā norādīts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā; pienākumi, kas noteikti 27. panta 7. punkta ceturtajā un piektajā daļā, tiek piemēroti mutatis mutandis; un

ražotājs un importētājs ir izpildījuši 27. panta 5. un 6. punktā un 29. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir pamats uzskatīt, ka produkts – pirms to dara pieejamu tirgū – vai tā ražotājs neatbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu, tas produktu nedara pieejamu tirgū līdz brīdim, kad panākta produkta atbilstība vai ražotājs ir izpildījis prasības.

Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību prasībām, kas noteiktas piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu.

Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir pamats uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu, nodrošina, ka tiek veikts korektīvais pasākums, kas vajadzīgs, lai panāktu produkta atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu.

Izplatītāji nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās tie produktu darījuši pieejamu, par iespējamo neatbilstību un jebkādu veikto korektīvo pasākumu.

Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas tiem ir pieejama un kas ir nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību. Minēto informāciju un dokumentus sniedz papīra vai elektroniskā formātā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no minētās iestādes.

Izplatītāji ar kompetento valsts iestādi sadarbojas jebkādā korektīvajā pasākumā, ko veic nolūkā novērst neatbilstību piemērojamajam deleģētajam aktam, kurš pieņemts saskaņā ar 4. pantu.

31. pants

Tirgotāju pienākumi

Tirgotāji nodrošina, ka to klientiem un potenciālajiem klientiem ir piekļuve visai svarīgajai informācijai, kas pievienota produktiem, kā prasīts atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, arī tālpārdošanas gadījumā.

Tirgotāji nodrošina, ka produkta digitālā pase ir viegli pieejama klientiem un potenciālajiem klientiem, arī tālpārdošanas gadījumā, kā noteikts 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā un precizēts piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu.

Tirgotāji, arī tālpārdošanas gadījumā:

klientiem un potenciālajiem klientiem viegli pamanāmā veidā izvieto marķējumus saskaņā ar 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

izdara atsauci uz informāciju, kas iekļauta saskaņā ar 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu izvietotajos marķējumos, konkrēta modeļa vizuālajā reklāmā vai tehniskajos reklāmas materiālos saskaņā ar piemērojamajiem deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstoši 4. pantam; un

nenodrošina un neizvieto citus marķējumus, zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas klientus vai potenciālos klientus varētu maldināt vai mulsināt attiecībā uz marķējumā iekļauto informāciju, kura saistīta ar ekodizaina prasībām.

32. pants

Ar marķējumiem saistītie pienākumi

Ja atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētajā aktā prasīts, ka produktiem vajadzīgs 16. pantā minētais marķējums, tad ekonomikas operatori, kas produktus laiž tirgū vai nodod tos ekspluatācijā:

nodrošina, ka produktiem – katrai atsevišķai vienībai un bez maksas – ir pievienots drukāts marķējums saskaņā ar minēto deleģēto aktu;

nekavējoties un jebkurā gadījumā 5 darbdienu laikā pēc tirgotāja pieprasījuma nodrošina tirgotājam drukātus marķējumus vai marķējuma digitālas kopijas bez maksas; un

nodrošina, ka to marķējumi ir precīzi, un sniedz tehnisko dokumentāciju, kas ir pietiekama, lai to marķējumu precizitāti varētu novērtēt.

Ja atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētajā aktā prasīts, lai produktiem būtu 16. pantā minētais marķējums, tad ekonomikas operatori, kas produktus laiž tirgū vai nodod tos ekspluatācijā:

izdara atsauci uz marķējumā iekļauto informāciju konkrēta modeļa vizuālajā reklāmā vai tehniskajos reklāmas materiālos saskaņā ar piemērojamajiem deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstoši 4. pantam;

neparedz un neizvieto citus marķējumus, zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas klientus vai potenciālos klientus varētu maldināt vai mulsināt attiecībā uz marķējumā iekļauto informāciju, kura saistīta ar ekodizaina prasībām.

33. pants

Izpildes pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Izpildes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka produkti, ar kuriem tie rīkojas un uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, tiek uzglabāti, iepakoti, adresēti vai nosūtīti apstākļos, kas neapdraud produktu atbilstību minētajam deleģētajam aktam.

34. pants

Gadījumi, kuros ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētājus vai izplatītājus šīs regulas nolūkā uzskata par ražotājiem, ja tie:

produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi; vai

šādu tirgū jau laistu produktu pārveido tādā veidā, kas ietekmē atbilstību prasībām, kuras izklāstītas piemērojamajos saskaņā ar 4. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos.

35. pants

Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāju un meklētājprogrammu nodrošinātāju pienākumi

Šīs regulas nolūkos piemēro vispārējos pienākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2022/2065 11. un 30. pantā.

Neskarot vispārējos pienākumus, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma un īpašos gadījumos sadarbojas ar šīm iestādēm, lai atvieglotu jebkādas darbības, kuras tiek veiktas ar mērķi novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt tā produkta neatbilstības risku, kurš, izmantojot to pakalpojumus, tiek vai ir ticis piedāvāts pārdošanai tiešsaistē.

Ciktāl tas attiecas uz pilnvarām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 14. pantu, dalībvalstis savām tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemtais attiecīgais deleģētais akts, piešķir pilnvaras dot rīkojumu tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam vērsties pret vienu vai vairākām konkrētām satura vienībām, kurās tiek minēts neatbilstīgs produkts, tostarp tās izņemot. Šādu saturu uzskata par nelikumīgu saturu Regulas (ES) 2022/2065 3. panta h) punkta nozīmē. Tirgus uzraudzības iestādes var izdot šādus rīkojumus saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 9. pantu.

Tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji izveido vienotu kontaktpunktu nolūkā tieši sazināties ar dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar atbilstību šai regulai.

Vienotais kontaktpunkts var būt tas pats kontaktpunkts, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/988 ( 5 ) 22. panta 1. punktā vai Regulas (ES) 2022/2065 11. panta 1. punktā.

36. pants

Ekonomikas operatoru informācijas sniegšanas pienākumi

Kad ekonomikas operatori, izmantojot tālpārdošanu, laiž tirgū produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, tie nodrošina, ka produkta piedāvājumā skaidri un viegli pamanāmi ir sniegta vismaz šāda informācija:

ražotāja nosaukums, reģistrētais uzņēmuma nosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta un e-pasta adrese, kur var sazināties ar ražotāju;

ja ražotājs nav iedibināts Savienībā – tā ekonomikas operatora nosaukums, pasta un e-pasta adrese un tālruņa numurs, kurš Savienībā iedibināts Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 2. punkta nozīmē; un

informācija, kas ļauj produktu identificēt, arī tā attēls, veids un jebkurš cits produkta identifikators.

Ekonomikas operatori pēc pamatota pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm sniedz šādu informāciju:

visu to ekonomikas operatoru nosaukumi, kuri tiem piegādājuši produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts;

visu to ekonomikas operatoru nosaukumi, kuriem tie piegādājuši šādu produktu, kā arī šāda produkta daudzums un precīzi modeļi.

Ekonomikas operatori nodrošina, ka tie spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad attiecīgais produkts tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie šādu produktu ir piegādājuši, ja vien 1. punktā minētajā deleģētajā aktā nav norādīts cits laikposms. Minēto informāciju sniedz papīra vai elektroniskā formātā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no tirgus uzraudzības iestādes.

Ja Komisija atbilstīgi 4. panta 6. punkta a) apakšpunkta iii) punktam pieprasa ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem darīt digitāli pieejamas ar attiecīgo produktu saistītās tehniskās dokumentācijas daļas, tā ņem vērā šādus kritērijus:

vajadzība atvieglot tirgus uzraudzības iestādēm verifikāciju par ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju atbilstību piemērojamajām prasībām; un

nepieciešamība izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga ekonomikas operatoriem, jo īpaši MVU.

Komisija norāda, kādā veidā jādara pieejamas tehniskās dokumentācijas attiecīgās daļas. Tehnisko dokumentāciju dara pieejamu ar produkta digitālās pases starpniecību, ja tāda ir.

37. pants

Ekonomikas operatoru uzraudzības un ziņošanas pienākumi

Ja Komisija pieprasa ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem saskaņā ar 4. panta 6. punkta b) apakšpunktu darīt tai pieejamu informāciju par produkta daudzumu, tā ņem vērā šādus kritērijus:

tādu pierādījumu pieejamība, kas attiecas uz konkrētā produkta izplatību tirgū un kas ir nepieciešami, lai atvieglotu to deleģēto aktu pārskatīšanu, kuri pieņemti atbilstīgi 4. pantam un piemērojami attiecīgajam produktam;

nepieciešamība izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga ekonomikas operatoriem, jo īpaši MVU; un

pieprasītās informācijas lietderība un šīs prasības samērīgums.

Komisija norāda periodu, uz kuru pirmajā daļā minētajai informācijai jāattiecas. Minēto informāciju diferencē pa produktu modeļiem.

Komisija norāda, ar kādiem līdzekļiem un cik bieži attiecīgā informācija ir jādara pieejama.

Komisija nodrošina, ka sniegtā informācija tiek apstrādāta droši un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Ja Komisija atbilstīgi 4. panta 6. punkta c) apakšpunkta i) punktam nosaka, ka produktam funkcionēšanas laikā jāspēj izmērīt savu enerģijas patēriņu vai sniegumu citos attiecīgajos I pielikumā minētajos produkta parametros, tā ņem vērā šādus kritērijus:

tas, cik lietderīgi reālās funkcionēšanas dati ir tiešajiem lietotājiem, lai tie saprastu un pārvaldītu produkta enerģijas patēriņu vai sniegumu;

tas, cik tehniski iespējams ir reģistrēt reālās funkcionēšanas datus;

nepieciešamība izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga ekonomikas operatoriem, jo īpaši MVU; un

nepieciešamība nodrošināt, ka netiek vākti dati, kas ļauj identificēt konkrētas personas vai ļauj izdarīt secinājumus par to uzvedību.

Produkti, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. panta 6. punkta c) apakšpunktam noteiktā prasība, reālās funkcionēšanas datus attiecīgā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem reģistrē un dara redzamus tiešajam lietotājam.

Pieprasot ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem vai importētājiem vākt reālās funkcionēšanas nepersondatus, kas minēti šā panta 2. punktā, un paziņot šādus datus Komisijai saskaņā ar 4. panta 6. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

tas, vai reālās funkcionēšanas nepersondati ir lietderīgi Komisijai, kad tā pārskata ekodizaina prasības vai palīdz tirgus uzraudzības iestādēm iegūt statistikas informāciju uz risku balstītai analīzei; un

nepieciešamība izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga ekonomikas operatoriem, jo īpaši MVU.

Prasības, kas minētas 4. punktā, jo īpaši var ietvert:

reālās funkcionēšanas nepersondatu vākšanu, ja tiem var piekļūt attālināti caur internetu pēc skaidri paustas gala lietotāja piekrišanas darīt minētos datus pieejamus; un

minēto datu paziņošanu Komisijai vismaz reizi gadā.

Ja dati ir jāpaziņo saskaņā ar pirmās daļas b) punktu, minētie dati attiecīgā gadījumā ietver modeļa identifikācijas numuru, kas reģistrēts Regulas (ES) 2017/1369 12. panta 1. punktā minētajā produktu datubāzē, un, ja tas ir svarīgi produktu sniegumam, vispārīgu ģeogrāfisko informāciju par tiem.

Komisija attiecīgajā deleģētajā aktā precizē paziņojamo reālās funkcionēšanas nepersondatu saturu un formātu, ievērojot 4. punkta b) apakšpunktu.

Komisija periodiski novērtē reālās funkcionēšanas nepersondatus, kas saņemti atbilstīgi 4. punktam, un attiecīgā gadījumā publicē apkopotās datu kopas.

38. pants

Prasības piegādes ķēdes dalībniekiem

Ja tas norādīts atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētajā aktā, piegādes ķēdes dalībnieki:

pēc pieprasījuma un bez maksas ražotājiem, paziņotajām struktūrām un kompetentajām valsts iestādēm sniedz pieejamo svarīgo informāciju, kas saistīta ar produktiem, ko tie piegādā, vai pakalpojumiem, ko tie sniedz;

ja a) apakšpunktā minētās informācijas nav, ļauj ražotājiem novērtēt produktus, ko tie piegādā, vai pakalpojumus, ko tie sniedz, un sniedz minētajiem ražotājiem piekļuvi svarīgajai informācijai un telpām; un

ļauj paziņotajām struktūrām un kompetentajām valsts iestādēm pārliecināties par svarīgās informācijas precizitāti, kas saistīta ar to darbībām.

VIII NODAĻA

PRODUKTU ATBILSTĪBA

39. pants

Testēšanas, mērījumu un aprēķinu metodes

Lai nodrošinātu un verificētu atbilstību ekodizaina prasībām, testus, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot saskaņotus standartus vai citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās tiek izmantoti mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni. Šādas metodes izpilda testēšanas, mērījumu un aprēķinu metožu prasības, kuras noteiktas attiecīgajos atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

Kad Komisija nosaka prasību izmantot digitālus rīkus atbilstīgi 4. panta 6. punkta c) apakšpunkta iii) punktam, tā ņem vērā šādus kritērijus:

nepieciešamība nodrošināt aprēķinu metožu saskaņotu piemērošanu; un

nepieciešamība samazināt ekonomikas operatoriem uzlikto administratīvo slogu.

Digitālie rīki ir brīvi pieejami ekonomikas operatoriem.

40. pants

Apiešanas un snieguma pasliktināšanas novēršana

Ekonomikas operatori neiesaistās rīcībā, kas apdraud produktu atbilstību šai regulai, neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla, tehniska vai citāda veida.

Produktus, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, nelaiž tirgū vai nenodod ekspluatācijā, ja tie ir konstruēti tā, ka testēšanas laikā maina savas ekspluatācijas īpašības vai raksturlielumus, lai panāktu labvēlīgāku rezultātu attiecībā uz kādu no produkta parametriem, kas reglamentēti piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 4. pantu.

Šajā punktā ar produktiem, kas konstruēti tā, ka spēj detektēt, ka tie tiek testēti un kuri testēšanas laikā automātiski kā atbildes reakciju maina savu sniegumu un produkti, kas ir priekšiestatīti tā, lai mainītu savu sniegumu testēšanas laikā, uzskata par produktiem, kas ir konstruēti tā, ka tie maina savas ekspluatācijas īpašības vai raksturlielumus testēšanas laikā.

Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, nenosaka tieši testēšanai specifiskas instrukcijas, kas maina produktu ekspluatācijas īpašības vai raksturlielumus, lai panāktu labvēlīgāku rezultātu attiecībā uz kādu no produkta parametriem, kuri reglamentēti piemērojamajos saskaņā ar 4. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos.

Šajā punktā instrukcijas, kas attiecas uz testēšanu, kura maina produkta ekspluatācijas īpašības vai raksturlielumus, uzskata par instrukcijām, kuru rezultātā produkts pirms testēšanas tiek manuāli pārveidots tā, ka mainās produkta sniegums.

Produktus, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, nelaiž tirgū vai nenodod ekspluatācijā, ja tie ir konstruēti tā, ka tie maina savas ekspluatācijas īpašības vai raksturlielumus īsā periodā pēc to nodošanas ekspluatācijā, kā rezultātā pasliktinās to sniegums kādā no produkta parametriem, kas reglamentēti piemērojamajos deleģētajos aktos, kuri pieņemti ievērojot 4. pantu, vai saistībā ar to funkcionālo sniegumu no lietotāja perspektīvas.

Programmatūras vai aparātprogrammatūras atjauninājumi nepasliktina produkta sniegumu vairāk nekā ar piemērojamajiem atbilstīgi 4. pantam pieņemtajiem deleģētajiem aktiem noteiktās pieļaujamās robežas kādā no produkta parametriem, kas reglamentēti minētajos deleģētajos aktos, vai saistībā ar funkcionālo sniegumu no lietotāja perspektīvas, šo sniegumu mērot ar atbilstības novērtēšanai izmantotu testēšanas metodi, izņemot gadījumus, kad klients pirms atjauninājuma ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka sniegums šādi pasliktinās. Ja atjauninājums tiek noraidīts, nekas neizmainās.

Programmatūras vai aparātprogrammatūras atjauninājumi nekādos apstākļos nenoved pie tā, ka pasliktinās šā punkta pirmajā daļā minētais produkta sniegums tiktāl, ka tas kļūst neatbilstošs prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos un piemērojamas brīdī, kad produktu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā.

41. pants

Atbilstības pieņēmums

Pieņem, ka 39. pantā minētās testēšanas, mērījumu vai aprēķina metodes, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst minētajā pantā noteiktajām prasībām un testēšanas, mērījumu un aprēķinu prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņoti standarti vai to daļas.

Produktu digitālajām pasēm piemērojamās prasības, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 10. un 11. pantā noteiktajām prasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

Pieņem, ka produkti, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst ekodizaina prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, ciktāl uz šīm prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

▼C2

▼B

42. pants

Kopīgās specifikācijas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko produktiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. pantu pieņemtie deleģētie akti, nosaka kopīgas specifikācijas, kas attiecas uz ekodizaina prasībām, 10. un 11. pantā minētās produktu digitālajām pasēm piemērojamās pamatprasības vai 39. pantā minētās testēšanas, mērījumu vai aprēķinu metodes.

Minētos īstenošanas aktus pieņem tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, ir vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām pieprasījusi sagatavot saskaņotu standartu ekodizaina prasībai, šīs regulas 10. un 11. pantā minētajai pamatprasībai produktu digitālajām pasēm, vai šīs regulas 39. pantā minētajai testēšanas, mērījumu vai aprēķinu metodei; un

šis pieprasījums nav pieņemts;

ii)

saskaņotais standarts, kas attiecas uz minēto pieprasījumu, nav iesniegts termiņā, kurš noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)

saskaņotais standarts neatbilst pieprasījumam; un

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēta atsauce saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 uz saskaņotiem standartiem ekodizaina prasībai vai šīs regulas 10. un 11. pantā minētajai pamatprasībai produktu digitālajām pasēm, vai šīs regulas 39. pantā minētajai testēšanas, mērījumu vai aprēķinu metodei, un nav sagaidāms, ka saprātīgā termiņā šāda atsauce tiks publicēta.

Šī punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 73. panta 3. punktā.

Pirms šā panta 1. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti.

Sagatavojot 1. punktā minēto īstenošanas aktu projektus, Komisija ņem vērā Ekodizaina foruma un dalībvalstu ekspertu grupas, kā arī citu attiecīgo struktūru viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Pieņem, ka 39. pantā minētās testēšanas, mērījumu vai aprēķina metodes, kas atbilst kopīgajām specifikācijām, kas noteiktas ar šā panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst minētajā pantā noteiktajām prasībām un testēšanas, mērījumu un aprēķinu prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopīgas specifikācijas vai to daļas.

Pieņem, ka produkti, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā un atbilst kopīgajām specifikācijām, kuras noteiktas ar šā panta 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst ekodizaina prasībām, pamatprasībām, kas izvirzītas 10. un 11. pantā minētajām produktu digitālajām pasēm vai 39. pantā minētajām prasībām testēšanai, mērījumiem vai aprēķinu metodēm, kuras noteiktas piemērojamajos deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopīgas specifikācijas vai to daļas.

Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta atsauce uz saskaņotu standartu, Komisija atceļ 1. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām ekodizaina prasībām, pamatprasībām produktu digitālajām pasēm un prasībām testēšanai, mērījumiem vai aprēķinu metodēm.

Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka kopīga specifikācija nepilnīgi atbilst ekodizaina prasībām, pamatprasībām produktu digitālajām pasēm un prasībām testēšanai, mērījumiem vai aprēķinu metodēm, tie par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu paskaidrojumu. Komisija novērtē minēto detalizēto paskaidrojumu un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopīgo specifikāciju.

43. pants

Atbilstības novērtēšana

Nosakot piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstīgi 4. panta 5. punktam, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

vai attiecīgais modulis ir piemērots produkta veidam un attiecīgajām ekodizaina prasībām un samērīgs ar sabiedrības interesēm;

produkta radītā iespējamā apdraudējuma raksturs un tas, cik lielā mērā atbilstības novērtējums atbilst apdraudējuma raksturam un pakāpei; un

ja obligāti ir jāiesaista trešā persona, nepieciešamība ražotājam izvēlēties starp kvalitātes nodrošināšanas un produkta sertifikācijas moduļiem, kas izklāstīti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā.

Dokumentāciju un saraksti saistībā ar atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir iedibināta 1. punktā minētajā atbilstības novērtēšanas procedūrā iesaistītā paziņotā struktūra, vai šai struktūrai pieņemamā valodā.

44. pants

ES atbilstības deklarācija

ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta to ekodizaina prasību izpilde, kas norādītas piemērojamajos atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, vai ka saskaņā ar 41. pantu ir attiecināms pieņēmums par atbilstību.

ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra, un tajā ir elementi, kas norādīti piemērojamajā atbilstības novērtēšanas procedūrā, un atsauce uz piemērojamajiem atbilstīgi 4. pantam pieņemtajiem deleģētajiem aktiem. To regulāri atjaunina un tulko tās dalībvalsts noteiktajā valodā vai valodās, kuras tirgū produkts laists vai darīts pieejams.

Ja uz produktu, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tad attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām. Tā var būt dokumentācija, kas sastāv no attiecīgām atsevišķām ES atbilstības deklarācijām.

Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību.

45. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

46. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

CE zīmi produktam uzliek tā, ka tā ir viegli pamanāma, salasāma un neizdzēšama. Ja produkta veida dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, to uzliek iepakojumam un pavaddokumentiem.

CE zīmi uzliek pirms produkta laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.

Produktam, kas ir ražošanas kontroles posmā, kurā piedalās paziņotā struktūra, aiz CE zīmes norāda minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai arī pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

Aiz CE zīmes un, attiecīgā gadījumā, paziņotās struktūras identifikācijas numura var iekļaut piktogrammu vai citu zīmi, kura informē par īpašu risku vai lietojumu.

Lai nodrošinātu CE zīmes lietošanu reglamentējošā režīma pareizu piemērošanu, dalībvalstis izmanto esošos mehānismus un veic pienācīgas darbības, ja CE zīme tiek izmantota nepareizi.

47. pants

Īpaši noteikumi par marķējumiem

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas prasības par CE zīmi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izstrādājot noteikumus par marķējumiem, kas apliecina atbilstību piemērojamajām ekodizaina prasībām atbilstīgi 4. panta 6. punkta d) apakšpunktam, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

nepieciešamība samazināt administratīvo slogu ekonomikas operatoriem;

nepieciešamība nodrošināt saskaņotību attiecībā uz citiem marķējumiem, kas piemērojami konkrētam produktam; un

nepieciešamība izvairīties no pārpratumiem par marķējumu nozīmi saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

IX NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

48. pants

Paziņošana

Ja deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 4. pantu, ir paredzēti trešās personas atbilstības novērtēšanas uzdevumi, dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kuras ir pilnvarotas veikt šādus uzdevumus.

49. pants

Paziņojošās iestādes

Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kuras pienākums ir izveidot un īstenot procedūras, kas nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un lai īstenotu paziņoto struktūru uzraudzību, arī saistībā ar 54. panta prasību izpildi.

Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtējumu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

Ja šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī struktūra ir tiesību subjekts un mutatis mutandis atbilst 50. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētajai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

50. pants

Paziņojošajām iestādēm piemērojamās prasības

Paziņojošo iestādi izveido tā, ka nerodas nekāds interešu konflikts ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu.

Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurenciāliem pamatiem.

Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr tā ar informāciju par paziņotajām struktūrām pēc pieprasījuma apmainās ar Komisiju, citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.

Paziņojošā iestāde novērtē tikai konkrēto atbilstības novērtēšanas struktūru, kas piesakās uz paziņošanu, un tajā neņem vērā mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmuma spējas vai darbiniekus. Paziņojošā iestāde minēto struktūru novērtē attiecībā uz visām attiecīgajām prasībām un atbilstības novērtēšanas uzdevumiem.

Paziņojošajai iestādei ir pietiekami liels un kompetents personāls un pietiekams finansējums tās uzdevumu pienācīgai izpildei.

51. pants

Paziņojošo iestāžu informācijas sniegšanas pienākums

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzību, kā arī jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

52. pants

Paziņotajām struktūrām piemērojamās prasības

Paziņošanas nolūkos atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 12. punkta prasībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga no organizācijas vai produkta, ko tā novērtē. Tai nav komerciālu sakaru ar organizācijām, kurām ir interese par tās vērtētajiem produktiem, īpaši ar ražotājiem, to tirdzniecības partneriem un to investējošiem akcionāriem. Tas neliedz atbilstības novērtēšanas struktūrai novērtēt konkurējošu ražotāju atbilstību.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo produktu konstruktori, ražotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturētāji, ne arī šo personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos produktus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personiskiem mērķiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo produktu konstruēšanu, ražošanu vai izgatavošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai uzturēšanu, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka to mātesuzņēmumu vai māsasuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

Atbilstības novērtēšanas struktūra apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam nedeleģē iekšējo procedūru, vispārējo rīcībpolitiku, rīcības kodeksu vai citu iekšējo noteikumu izstrādi un uzraudzību, savu darbinieku norīkošanu konkrētu uzdevumu veikšanai vai atbilstības novērtēšanas lēmumus.

Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo godprātību un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā. Tās ir brīvas no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāliem, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kurus tai uzliek attiecīgais atbilstīgi 4. pantam pieņemtais deleģētais akts un kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic atbilstības novērtēšanas struktūra pati vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un visiem produktu veidiem un kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai;

to procedūru nepieciešamie apraksti, saskaņā ar kurām veicama atbilstības novērtēšana, lai nodrošinātu minēto procedūru pārredzamību un iespēju tās atkārtot, tostarp apraksti, kā attiecīgie darbinieki, viņu statuss un uzdevumi atbilst atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, kuru dēļ struktūra iecerējusi būt paziņotā struktūra;

atbilstošas rīcībpolitikas un procedūras uzdevumu, kuras tā veic kā paziņotā struktūra, nodalīšanai no tās pārējās darbības;

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Tai ir līdzekļi, kas vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai kompleksiem.

Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

pamatīga tehniskā un profesionālā izglītība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, kuru dēļ atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņotā struktūra;

apmierinošas zināšanas par veicamo novērtējumu prasībām un pietiekamas pilnvaras šādus novērtējumus veikt, arī pienācīgas zināšanas un izpratne par attiecīgajiem tiesību aktiem, testēšanas, mērījumu un aprēķinu prasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem vai kopīgajām specifikācijām, attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un atbilstīgi 4. pantam pieņemtajiem deleģētajiem aktiem;

prasme sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

Darbinieki, kas ir atbildīgi par novērtēšanas lēmumu pieņemšanu:

ir nodarbināti atbilstības novērtēšanas struktūrā saskaņā ar paziņotājas dalībvalsts tiesību aktiem;

neatrodas iespējamā interešu konfliktā;

ir kompetenti pārbaudīt novērtējumus, ko veikuši citi darbinieki, ārējie eksperti vai apakšuzņēmēji;

ir pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un konsekventu pieeju atbilstības novērtējumiem.

Tiek nodrošināta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un vērtētāju objektivitāte.

Atbilstības novērtēšanas struktūras augstākās vadības un vērtētāju atalgojums nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

10.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nokārto civiltiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

11.

Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumu saistībā ar visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar attiecīgajiem atbilstīgi 4. pantam pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, izņemot attiecības ar paziņojošajām iestādēm un citām valsts iestādēm dalībvalstī, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

12.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka vērtētāji ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām vai pašas piedalās tajās, un ņem vērā attiecīgos norādījumus un ieteikumus, ko sniegušas Eiropas standartizācijas iestāžu kompetentās tehniskās komitejas.

53. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru atbilstības pieņēmums

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra apliecina savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, šādu struktūru uzskata par atbilstīgu 52. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl šīm prasībām piemērojami saskaņotie standarti.

54. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

Ja paziņotā struktūra slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, attiecīgā struktūra pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 52. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti.

Par darbībām apakšlīgumu var slēgt vai meitasuzņēmums tās var veikt tikai tad, ja klients tam piekrīt.

Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un uzraudzību un to darbu, kas veikts saskaņā ar attiecīgajiem atbilstīgi 4. pantam pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

55. pants

Paziņošanas pieteikums

Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā iedibināta.

Pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un produktu vai produktus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi piesaka par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra izpilda 52. pantā noteiktās prasības. Akreditācijas sertifikāts attiecas tikai uz konkrētu juridisko struktūru, kas iesniedz paziņošanas pieteikumu, un papildus attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem pamatojas uz konkrētajām prasībām un atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, kuri izklāstīti attiecīgajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā.

Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 52. pantā noteiktajām prasībām.

56. pants

Paziņošanas procedūra

Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 52. panta prasībām.

Paziņojošās iestādes paziņošanai Komisijai un pārējām dalībvalstīm izmanto Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo produktu vai produktiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

Ja paziņošanu nebalsta uz 55. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un to, ka ir ieviesti pasākumi, ar ko nodrošina, ka šī struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 52. pantā noteiktajām prasībām.

Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis divu nedēļu laikā pēc paziņošanas neceļ iebildumus gadījumā, ja ir izdots akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā pēc paziņošanas gadījumā, ja akreditācija nav izmantota.

Šīs regulas vajadzībām par paziņoto struktūru uzskata tikai šādu struktūru.

Paziņojums kļūst derīgs nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija struktūru ir iekļāvusi 57. panta 2. punktā minētajā paziņoto struktūru sarakstā.

Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, kad paziņojums ir stājies spēkā.

Komisija paziņojumu nepublicē, ja tai ir zināms vai kļūst zināms, ka attiecīgā paziņotā struktūra neatbilst 52. pantā noteiktajām prasībām.

Par jebkādiem turpmākiem svarīgiem paziņojuma grozījumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

57. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

Komisija paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstoši vairākiem Savienības aktiem.

Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta pastāvīgu atjaunināšanu.

58. pants

Izmaiņas paziņojumos

Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 52. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, vajadzības gadījumā paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

59. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

Komisija izmeklē visus gadījumus, kuros tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai nepārtrauktu tai piemēroto prasību un pienākumu izpildi.

Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai kompetences saglabāšanu.

Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta konfidenciāli.

Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz to veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu.

Komisija atjaunina 57. panta 2. punktā minēto paziņoto struktūru sarakstu divu nedēļu laikā pēc paziņošanas par korektīvajiem pasākumiem, ko paziņotājas dalībvalstis veikušas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

60. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos.

Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no ekonomikas operatoru liekas apgrūtināšanas. Paziņotās struktūras savu darbību īsteno, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās produktu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrības un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai produkts atbilstu attiecīgajām prasībām.

Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs neatbilst attiecīgajām prasībām vai saskaņotajiem standartiem, kopīgajām specifikācijām vai citām tehniskajām specifikācijām, tā pieprasa ražotājam veikt pienācīgus korektīvus pasākumus saistībā ar galīgo atbilstības novērtēšanu, ja vien trūkumus nav iespējams novērst, un tādā gadījumā tā sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu neizdod.

Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas paredzētas saskaņā ar 4. pantu pieņemtā deleģētajā aktā, vai apstiprinājuma lēmuma izdošanas paziņotā struktūra konstatē, ka kāds produkts vai ražotājs neizpilda vai vairs neizpilda prasības, tā ražotājam prasa veikt pienācīgus korektīvus pasākumus un nepieciešamības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu.

Ja korektīvi pasākumi nav veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus.

61. pants

Paziņoto struktūru informācijas sniegšanas pienākumi

Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu, – pēc pieprasījuma.

Paziņotās struktūras citām struktūrām, kuras paziņotas saskaņā ar šo regulu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas attiecas uz to pašu produktu grupu, sniedz svarīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

Ja Komisija vai dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde iesniedz pieprasījumu paziņotajai struktūrai, kas iedibināta citas dalībvalsts teritorijā, saistībā ar atbilstības novērtēšanu, ko veikusi minētā paziņotā struktūra, tā minētā pieprasījuma kopiju nosūta attiecīgās citas dalībvalsts paziņojošajai iestādei. Attiecīgā paziņotā struktūra bez kavēšanās un vēlākais 15 dienu laikā atbild uz pieprasījumu. Paziņojošā iestāde nodrošina, ka paziņotā struktūra šādus pieprasījumus izskata.

Ja paziņotajām struktūrām ir pierādījumi vai tās saņem pierādījumus attiecībā uz sekojošo, tās atbilstoši brīdina attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi vai paziņojošo iestādi un nodod minētos pierādījumus tai:

ka cita paziņotā struktūra neizpilda 52. pantā noteiktās prasības vai savus pienākumus,

ka tirgū laists produkts neatbilst piemērojamajos deleģētajos aktos, kas pieņemti ievērojot 4. pantu, noteiktajām ekodizaina prasībām; vai

ka tirgū laists produkts tā fiziskā stāvokļa dēļ var radīt nopietnu apdraudējumu.

62. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija nodrošina pieredzes apmaiņas organizēšanu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas kārtību.

63. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina to, lai starp struktūrām, kuras paziņotas atbilstīgi šai regulai, tiktu izveidota pienācīga koordinācija un sadarbība un lai tā norisinātos paziņoto struktūru grupā vai grupās, tostarp – attiecīgā gadījumā – tādu struktūru grupās, kuras paziņotas saskaņā ar to pašu atbilstīgi 4. pantam pieņemto deleģēto aktu vai saistībā ar līdzīgiem atbilstības novērtēšanas uzdevumiem.

Paziņotās struktūras jebkādas attiecīgās grupas darbā piedalās nepastarpināti vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību.

Paziņotās struktūras kā vispārējus norādījumus izmanto visus attiecīgos dokumentus, kas sagatavoti 1. punktā minēto grupu darba rezultātā.

Koordinācija un sadarbība šā panta 1. punktā minētajās grupās noris ar mērķi nodrošināt šīs regulas un atbilstīgi 4. pantam pieņemto deleģēto aktu saskaņotu piemērošanu. To darot, minētās grupas ņem vērā attiecīgos norādījumus un ieteikumus, ko sniegušas Eiropas standartizācijas iestāžu kompetentās tehniskās komitejas.

X NODAĻA

STIMULI

64. pants

Dalībvalstu stimulējošie pasākumi

Ja dalībvalstis nodrošina stimulējošus pasākumus produktiem, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, šie stimulējošie pasākumi ir paredzēti divām augstākajām Savienības līmenī aizņemtajām snieguma klasēm vai attiecīgā gadījumā produktiem ar ES ekomarķējumu.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja dalībvalstis paredz stimulējošus pasākumus energopatēriņu ietekmējošiem produktiem vai riepām, uz kuriem attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts un uz kuriem attiecas arī energoefektivitātes vai degvielas efektivitātes marķēšanas prasības, piemēro attiecīgi Regulas (ES) 2017/1369 7. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2020/740 11. pantu.

65. pants

Zaļais publiskais iepirkums

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vai 2014/25/ES piešķir publisko līgumu slēgšanas tiesības, kas atbilst minimālajām prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar šā panta 2. punktu, tādu produktu iegādei, uz kuriem attiecas deleģētie akti, kas pieņemti ievērojot 4. pantu, vai būvdarbu vai pakalpojumu iegādei, ja minētos produktus izmanto darbībām, kas ir minēto līgumu priekšmets (“minimālās prasības”).

Minimālās prasības attiecīgā gadījumā nosaka, lai stimulētu to vides ziņā ilgtspējīgu produktu piedāvājumu un pieprasījumu, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. pantu pieņemtie deleģētie akti, ņemot vērā to publisko līgumu vērtību un apjomu, kas piešķirti par attiecīgajām produktu grupām, un to, cik ekonomiski iespējams līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem iegādāties vides ziņā ilgtspējīgākus produktus, neradot nesamērīgas izmaksas.

Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, noteikt minimālās prasības tehnisko specifikāciju, piešķiršanas kritēriju, līguma izpildes nosacījumu vai mērķrādītāju veidā.

Minimālās prasības nosaka attiecībā uz produktu aspektiem, kas aplūkoti saskaņā ar 4. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā, kurš piemērojams attiecīgajām produktu grupām tādā mērā, cik tas svarīgs minētajām produktu grupām.

Minimālās prasības pieprasa divas augstākās snieguma klases, augstākos indeksus vai, ja tie nav pieejami, labākos iespējamos snieguma līmeņus, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā, ko piemēro attiecīgajām produktu grupām.

Piešķiršanas kritērijiem piešķiršanas procesā attiecīgā gadījumā paredz minimālo svērto vērtību no 15 % līdz 30 %, kas tiem ļauj būtiski ietekmēt iepirkuma procedūras iznākumu un veicina vides ziņā visilgtspējīgāko produktu atlasei.

▼C2

Mērķrādītājos nosaka, ka katrā gadā vai griezumā pa vairākiem gadiem minimālajai vides ziņā visilgtspējīgāko produktu procentuālajai daļai jābūt 50 % no veiktā iepirkuma līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju līmenī vai apkopotā valsts līmenī.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

XI NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA

66. pants

Plānotās tirgus uzraudzības darbības

Katra dalībvalsts Regulas (ES) 2019/1020 13. pantā minētajā valsts tirgus uzraudzības stratēģijā iekļauj iedaļu par tirgus uzraudzības darbībām, kas plānotas, lai nodrošinātu, ka saistībā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, pienācīgā mērogā tiek veiktas atbilstīgas pārbaudes, tostarp attiecīgā gadījumā fiziskas un laboratoriskas pārbaudes.

Pirmajā daļā minētajā iedaļā izklāsta vismaz:

prasības vai produktus, kas tirgus uzraudzības aspektā atzīti par prioritāriem atbilstoši kopīgajām prioritātēm, kuras administratīvās sadarbības grupa (ADCO), kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 30. panta 2. punktu, apzinājusi atbilstīgi 68. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un ziņojumiem saskaņā ar 67. panta 2. punktu;

tirgus uzraudzības darbības, kas plānotas, lai samazinātu vai izbeigtu šo par prioritāriem atzīto produktu vai prasību neatbilstību, t. sk. to pārbaužu veidu, kas jāveic valsts tirgus uzraudzības stratēģijas aptvertajā periodā.

1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās tirgus uzraudzības prioritātes nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, arī šādiem:

novēroto neatbilstības līmeni tirgū, kas ir tirgus uzraudzības iestādes kompetencē;

neatbilstības ietekme uz vidi;

ja pieejams, no tiešajiem lietotājiem vai patērētāju organizācijām saņemto sūdzību skaits vai cita no ekonomikas operatoriem vai medijiem saņemta informācija;

to attiecīgo produktu skaits, kuri darīti pieejami tirgū, kas ir tirgus uzraudzības iestādes kompetencē; un

attiecīgo ekonomikas operatoru skaits, kuri tirgū, kas ir tirgus uzraudzības iestādes kompetencē.

Produktu kategorijām, kas identificētas kā tādas, kuras rada augstu neatbilstības risku, 1. punktā minētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ir fiziskas un laboratoriskas un tajās izmanto piemērotus paraugus.

Ja tiek konstatēta neatbilstība deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. pantam, tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas no atbildīgā ekonomikas operatora atgūt izdevumus par dokumentu inspicēšanu un produktu fizisku testēšanu.

67. pants

Ziņošana un etalonkritēriji

Tirgus uzraudzības iestādes Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā ievada informāciju par to sodu veidu un smagumu, kas noteikti par neatbilstību šai regulai.

Komisija reizi četros gados līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tirgus uzraudzības iestādes ievadījušas Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

Minētajā ziņojumā iekļauj:

informāciju par to pārbaužu veidu un skaitu, ko tirgus uzraudzības iestādes veikušas četros iepriekšējos kalendārajos gados atbilstīgi Regulas (ES) 2019/1020 34. panta 4. un 5. punktam;

informāciju par konstatētās neatbilstības apmēriem un par to sodu veidu un smagumu, kas četros iepriekšējos kalendārajos gados piemēroti attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas atbilstīgi šīs regulas 4. pantam pieņemtie deleģētie akti;

šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās informācijas salīdzinājumu ar darbībām, kas plānotas kontekstā ar atbilstīgi 66. panta 1. punktam izstrādāto iedaļu par tirgus uzraudzības darbībām;

tirgus uzraudzības iestādēm domātus indikatīvus etalonkritērijus saistībā ar pārbaužu biežumu un piemēroto sodu veidu un smagumu;

tirgus uzraudzības iestāžu prioritāšu sarakstu attiecībā uz produktiem un prasībām.

Komisija publicē šā panta 2. punktā minēto ziņojumu Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā un to publisko. Pirmo no šiem ziņojumiem publicē līdz 2028. gada 19. jūlijam.

68. pants

Tirgus uzraudzības koordinēšana un atbalstīšana

Šīs regulas vajadzībām ADCO tiekas regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai divu vai vairāku līdzdalīgo tirgus uzraudzības iestāžu pamatota pieprasījuma.

Veicot Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā noteiktos uzdevumus, ADCO palīdz īstenot atbilstīgi 66. panta 1. punktam izstrādāto iedaļu par tirgus uzraudzības darbībām un nosaka:

kopīgās tirgus uzraudzības prioritātes, kas minētas 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pamatojoties uz objektīvajiem kritērijiem, kuri minēti 66. panta 2. punktā;

Savienības atbalsta prioritātes saskaņā ar 2. punktu;

atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos izklāstītās prasības, kas tiek piemērotas vai interpretētas atšķirīgi un ko tālab vajadzētu izvirzīt par prioritāti kopīgu programmu organizēšanā vai vadlīniju pieņemšanā atbilstīgi šā panta 2. punktam.

Pamatojoties uz ADCO noteiktajām prioritātēm, Komisija:

organizē kopīgus tirgus uzraudzības un testēšanas projektus kopīgu interešu jomās;

organizē kopīgus ieguldījumus tirgus uzraudzības kapacitātē, t. sk. aprīkojumā un IT rīkos;

organizē kopīgas programmas tirgus uzraudzības iestāžu, muitas dienestu, paziņojošo iestāžu un paziņoto struktūru darbiniekiem, tostarp programmas par to prasību pareizu interpretāciju un piemērošanu, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, un par attiecīgajām metodēm un paņēmieniem, kuri ļautu panākt vai verificēt atbilstību šādām prasībām;

izstrādā vadlīnijas to prasību piemērošanai un izpildei, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, to vidū kopīgas prakses un metodikas efektīvai tirgus uzraudzībai;

attiecīgā gadījumā apspriežas ar ieinteresētajām personām un ekspertiem.

Savienība attiecīgā gadījumā finansē pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības.

Komisija sniedz tehnisku un loģistikas atbalstu, lai nodrošinātu to, ka ADCO izpilda savus uzdevumus, kas noteikti šajā pantā un Regulas (ES) 2019/1020 32. pantā, ja šādi uzdevumi ir saistīti ar šo regulu.

XII NODAĻA

DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

69. pants

Procedūra rīcībai ar produktiem, kas rada apdraudējumu valstī

Ja tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemts deleģētais akts, rada apdraudējumu, tās veic izvērtējumu, kas aptver visas ar apdraudējumu saistītās un šajā regulā vai minētajā deleģētajā aktā noteiktās prasības.

Ja minētajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka produkts neatbilst prasībām, kas noteiktas šajā regulā vai piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā, tās bez kavēšanās pieprasa attiecīgajam ekonomikas operatoram saprātīgā termiņā, ko noteikušas tirgus uzraudzības iestādes un kas ir samērīgs ar neatbilstības raksturu un attiecīgā gadījumā tās pakāpi, veikt pienācīgus un samērīgus korektīvos pasākumus, lai neatbilstību novērstu. Minētais korektīvais pasākums cita starpā var ietvert Regulas (ES) 2019/1020 16. panta 3. punktā uzskaitītās darbības.

Tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par korektīvo pasākumu, ko tās ekonomikas operatoram prasījušas veikt.

Attiecīgais ekonomikas operators nodrošina, ka tiek veikti visi pienācīgie korektīvie pasākumi attiecībā uz visiem skartajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū Savienībā.

Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic korektīvus pasākumus vai neatbilstība turpinās, tirgus uzraudzības iestādes veic visus pienācīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka attiecīgais produkts tiek darīts pieejams valsts tirgū, izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Par šiem pasākumiem tās bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

▼C2

Informāciju, kas jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar šā panta 4. punktu, paziņo, izmantojot Regulas (ES) 2019/1020 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, un tajā ietver visas pieejamās ziņas, konkrēti, neatbilstīgā produkta identificēšanai nepieciešamos datus, datus par produkta izcelsmi, iespējamās neatbilstības un saistītā riska raksturu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora iesniegtos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes arī norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar:

produkta neatbilstību prasībām, kas noteiktas attiecīgajā atbilstīgi šīs regulas 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā; vai

trūkumiem šīs regulas 41. un 42. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai kopīgajās specifikācijās, uz kuru pamata ir prezumēta atbilstība.

▼B

Citas dalībvalstis, izņemot procedūru uzsākušo dalībvalsti, bez kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem pieņemtajiem pasākumiem un to rīcībā esošo papildu informāciju saistībā ar attiecīgā produkta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktu provizorisko pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu. Lai ņemtu vērā produktu specifiku vai attiecīgās prasības, minētajā provizoriskajā pasākumā var norādīt citu termiņu, kas nav trīs mēneši.

Dalībvalstis nodrošina, ka bez kavēšanās tiek veikti pienācīgi ierobežojoši pasākumi saistībā ar attiecīgo produktu, piemēram, produkta izņemšana no tirgus.

70. pants

Savienības drošības procedūra

Ja, pabeidzot 69. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija bez kavēšanās sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un veic valsts pasākuma izvērtēšanu. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktu lemj, vai valsts pasākums ir pamatots vai ne.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 73. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā produkta izņemšanu no tirgus, un par to informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts pasākumu atceļ.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un produkta neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem šīs regulas 41. pantā minētajos saskaņotajos standartos, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un produkta neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem 42. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās, Komisija bez kavēšanās pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza vai atceļ attiecīgās kopīgās specifikācijas.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. panta 3. punktā.

71. pants

Formāla neatbilstība

Ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk uzskaitītajām neatbilstībām, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram konkrēto neatbilstību novērst:

CE zīme ir uzlikta neatbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantam vai šīs regulas 46. pantam;

CE zīme nav uzlikta;

paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 46. pantu, vai tas ir vajadzīgs, bet nav uzlikts;

ES atbilstības deklarācija nav sagatavota;

ES atbilstības deklarācija nav sagatavota pareizi;

tehniskā dokumentācija nav pieejama, ir nepilnīga vai kļūdaina;

informācija, kas minēta 27. panta 6. punktā vai 29. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 27. vai 29. pantā vai piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā.

Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus pienācīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu produktu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

XIII NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJU PROCEDŪRA

72. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 4. pantā, 10. panta 1. punkta otrajā daļā, 11. panta trešajā daļā, 12. panta 4. punktā un 25. panta 3. un 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2024. gada 18. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. pantā, 10. panta 1. punkta otrajā daļā, 11. panta trešajā daļā, 12. panta 4. punktā un 25. panta 3. un 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 4. pantu, 10. panta 1. punkta otro daļu, 11. panta trešo daļu, 12. panta 4. punktu vai 25. panta 3. vai 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

73. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

74. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus bez kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajos sodos attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus aspektus:

pārkāpuma raksturs, smagums un ilgums;

attiecīgā gadījumā – vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālā situācija;

ekonomiskais labums, ko pārkāpuma rezultātā guvusi pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona, ciktāl to var noteikt;

pārkāpuma radītais kaitējums videi;

darbības, ko pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona veikusi ar mērķi mazināt vai novērst radīto kaitējumu;

vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tas ir vienreizējs;

jebkurš cits atbildību pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas attiecas uz lietas apstākļiem.

Šīs regulas pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm jāspēj piemērot vismaz šādus sodus:

naudas sodi;

izslēgšana uz ierobežotu laiku no publiskā iepirkuma procedūrām.

75. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

Kā daļu no attiecīgajiem sagatavošanas dokumentiem darba plāna atjaunināšanai saskaņā ar 18. panta 3. punktu Komisija sagatavo ziņojumu par ekodizaina prasībām, lai uzraudzītu regulas darbības jomā ietverto produktu vides ilgtspējas un apritīguma uzlabojumus.

Līdz 2030. gada 19. jūlijam un pēc tam reizi sešos gados Komisija izvērtē šo regulu un tās devumu iekšējā tirgus darbībā, tostarp attiecībā uz atkalizmantošanas un pārjaunošanas jomu, 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem un VI nodaļā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, un produktu ilgtspējas uzlabošanu vides ziņā. Šā izvērtējuma ietvaros Komisija novērtē, vai ir iespējams iekļaut ekodizaina prasību automātisku pielāgošanu, pamatojoties uz produkta snieguma uzlabojumiem produktiem, ko laiž tirgū. Komisija ziņojumu par izvērtējuma galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara to publiski pieejamu.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

Līdz 2028. gada 19. jūlijam Komisija izvērtē iespējamos ieguvumus no sociālās ilgtspējas prasību iekļaušanas šīs regulas darbības jomā. Komisija ziņojumu par izvērtējuma galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara to publiski pieejamu.

Vajadzības gadījumā Komisija 2. un 4. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

76. pants

Patērētāju tiesiskā aizsardzība

Ja produkts neatbilst ekodizaina prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, par kaitējumu, kas nodarīts patērētājam, ir atbildīgi šādi ekonomikas operatori:

ražotājs; vai,

ja ražotājs nav iedibināts Savienībā un neskarot tā atbildību, importētājs vai ražotāja pilnvarotais pārstāvis; vai,

ja importētājs nav iedibināts Savienībā vai nav ražotāja pilnvarota pārstāvja, izpildes pakalpojumu sniedzējs.

Šo ekonomikas operatoru atbildība par kaitējumu neskar citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kas patērētājiem pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

▼C1

77. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828

Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikuma 27) punktu aizstāj ar šādu:

“27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj).”

78. pants

Grozījums Regulā (ES) 2023/1542

Regulas (ES) 2023/1542 77. pantam pievieno šādu punktu:

“10.

Ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, unikālo identifikatoru augšupielādē reģistrā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1781 ( *1 ) 13. panta 1. punktā.

▼B

79. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Direktīvu 2009/125/EK atceļ no 2024. gada 18. jūlija, izņēmums ir:

Direktīvas 2009/125/EK 1. un 2. pantu, 8. panta 2. punktu, 11., 14., 15., 18. un 19. pantu un I, II, IV, V un VII pielikumu redakcijā, ko piemēro 2024. gada 17. jūlijā, turpina piemērot šīs regulas 1., 2., 4.–13., 19. un 20. panta un I, II, III un IV pielikuma vietā:

līdz 2026. gada 31. decembrim attiecībā uz fotoelementu paneļiem, telpu un kombinētajiem sildītājiem, ūdens sildītājiem, cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, gaisa kondicionētājiem, tostarp gaiss–gaiss siltumsūkņiem un komforta ventilatoriem, cietā kurināmā katliem, gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtām, ventilācijas iekārtām, putekļsūcējiem, ēdiena gatavošanas ierīcēm, ūdens sūkņiem, rūpnieciskajiem ventilatoriem, cirkulācijas sūkņiem, ārējiem barošanas avotiem, datoriem, serveriem un datu glabāšanas produktiem, transformatoriem, profesionālām aukstumiekārtām un attēlveidošanas iekārtām;

ii)

līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz produktiem, kurus reglamentē īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu, tomēr tikai tiktāl, ciktāl grozījumi ir vajadzīgi, lai risinātu tehniskus jautājumus attiecībā uz minētajiem īstenošanas pasākumiem;

Direktīvas 2009/125/EK 1. panta 3. punktu, 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 4., 5. un 8. pantu, 9. panta 3. punktu, 10., 14 un 20. pantu un IV, V un VI pielikumu redakcijā, ko piemēro 2024. gada 17. jūlijā, turpina piemērot šīs regulas 1., 2., 27. un 29. panta, 41. panta 4. punkta, 43. panta 2. punkta, 44., 45. un 46. panta un 74. panta un IV un V pielikuma vietā attiecībā uz produktiem, kurus reglamentē ar īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 15. pantu, līdz šādi pasākumi tiek atcelti vai pasludināti par novecojušiem.

Šā punkta b) apakšpunktu piemēro, tiklīdz Komisija saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu ir pieņēmusi īstenošanas pasākumus attiecībā uz a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem produktiem.

Produktiem, ko reglamentē īstenošanas pasākumi, kas pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 15. pantam, piemēro šīs regulas 3. un 40. pantu un 66.–71. pantu.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

Attiecībā uz produktiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK pirms dienas, kad sāk piemērot atbilstīgi šīs regulas 4. pantam pieņemto deleģēto aktu, kurš attiecas uz tiem pašiem produktiem, ražotājs turpmākos 10 gadus no dienas, kad saražots pēdējais no minētajiem produktiem, ar atbilstības novērtēšanu un atbilstības deklarāciju saistītās dokumentācijas elektronisku versiju dara pieejamu inspicēšanai 10 dienu laikā pēc tirgus uzraudzības iestāžu vai Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

80. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

Produkta parametri

Lai uzlabotu produkta aspektus, attiecīgā gadījumā atsevišķi vai apvienojot izmanto šādus parametrus, vajadzības gadījumā papildinot tos ar citiem parametriem:

produkta vai tā komponentu ilgizturība un uzticamība, kas izteikta ar minimālo garantēto ekspluatācijas laikposmu, tehniskās ekspluatācijas laikposmu, vidējo laiku starp atteicēm, norādi uz informāciju par produkta faktisko lietošanu, noturību pret spriedzi vai novecojošiem mehānismiem;

remontēšanas un uzturēšanas vienkāršība, kas izteikta ar raksturlielumiem, rezerves daļu pieejamību, piegādes laiku un cenas pieņemamību, modularitāti, saderību ar parasti pieejamajiem rīkiem un rezerves daļām, remonta un uzturēšanas instrukciju pieejamību, izmantoto materiālu un komponentu skaitu, standarta komponentu izmantošanu, komponentu un materiālu kodēšanas standartu izmantošanu komponentu un materiālu identifikācijai, nepieciešamo procesu skaitu un sarežģītību un to, vai ir vajadzīgi īpaši rīki, nesabojājošas demontāžas un atkārtotas montāžas vienkāršību, produkta datu pieejamības nosacījumiem, nepieciešamās aparatūras un programmatūras pieejamības vai izmantošanas nosacījumiem;

modernizēšanas, atkalizmantošanas, pārražošanas un pārjaunošanas vienkāršība, kas izteikta ar: izmantoto materiālu un komponentu skaitu, standarta komponentu izmantošanu, komponentu un materiālu kodēšanas standartu izmantošanu komponentu un materiālu identifikācijai, nepieciešamo procesu un rīku skaitu un sarežģītību, nesabojājošas demontāžas un atkārtotas montāžas vienkāršību, produkta datu pieejamības nosacījumiem, nepieciešamās aparatūras un programmatūras pieejamības vai izmantošanas nosacījumiem, testa protokolu vai parasti nepieejamu testēšanas iekārtu pieejamības nosacījumiem, garantiju pieejamību konkrētiem pārražotiem vai pārjaunotiem produktiem, ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu tehnoloģiju pieejamības vai izmantošanas nosacījumiem, modularitāti;

reciklēšanai piemērots dizains, reciklēšanas vienkāršība un kvalitāte, kas izteikta ar: viegli reciklējamu materiālu izmantošanu, drošu, vieglu un nedestruktīvu piekļuvi reciklējamiem komponentiem un materiāliem vai komponentiem un materiāliem, kas satur bīstamas vielas, un materiāla sastāvu un viendabīgumu, augstas tīrības pakāpes šķirošanas iespēju, izmantoto materiālu un komponentu skaitu, standarta komponentu izmantošanu, komponentu un materiālu kodēšanas standartu izmantošanu komponentu un materiālu identifikācijai, nepieciešamo procesu un rīku skaitu un sarežģītību, nesabojājošas demontāžas un atkārtotas montāžas vienkāršību, produkta datu pieejamības nosacījumiem, nepieciešamās aparatūras un programmatūras pieejamības vai izmantošanas nosacījumiem;

tādu tehnisko risinājumu neizmantošana, kas kaitē produktu un komponentu atkalizmantošanai, modernizēšanai, remontēšanai, uzturēšanai, pārjaunošanai, pārražošanai un reciklēšanai;

vielu un jo īpaši vielu, kas rada bažas, izmantošana atsevišķi, kā citu vielu sastāvdaļas vai maisījumos produktu ražošanas procesā vai tāda izmantošana, kas izraisa to klātbūtni produktos, tostarp tad, kad minētie produkti kļūst par atkritumiem, un to ietekme uz cilvēka veselību un vidi;

enerģijas, ūdens un citu resursu izmantošana vai patēriņš vienā vai vairākos produkta aprites cikla posmos, tostarp fizisko faktoru vai programmatūras un aparātprogrammatūras atjauninājumu ietekme uz produkta lietderību, tostarp ietekme uz atmežošanu;

reciklēto materiālu izmantošana vai saturs un materiālu, tostarp kritiski svarīgo izejvielu, atgūšana;

ilgtspējīgi iegūtu atjaunīgo materiālu izmantošana vai saturs;

produkta un tā iepakojuma svars un tilpums, kā arī produkta un iepakojuma attiecība;

izmantoto sastāvdaļu iestrādāšana;

pienācīgai produkta izmantošanai un uzturēšanai vajadzīgais patērēto elementu daudzums, raksturlielumi un pieejamība, kas cita starpā izteikti ar ienesumu, tehniskās ekspluatācijas laikposmu, atkalizmantojamību, remontējamību un pārražojamību, masa/resursi efektivitāti un sadarbspēju;

produkta vides pēda, kas saskaņā ar piemērojamo deleģēto aktu izteikta kā produkta aprites cikla ietekmes uz vidi kvantitatīvais novērtējums saistībā ar vienu vai vairākām ietekmes uz vidi kategorijām vai ietekmes uz vidi kategoriju summētu kopumu;

produkta oglekļa pēda;

produkta izejvielu izmantojuma pēda;

mikroplastmasas un nanoplastmasas izdalīšanās, kas izteikta kā izdalīšanās attiecīgajos produkta aprites cikla posmos, tostarp ražošanas, transportēšanas, izmantošanas un darbmūža beigu posmos;

emisijas, kas nonāk gaisā, ūdenī vai augsnē vienā vai vairākos produkta aprites cikla posmos un kas izteiktas kā emisiju, tostarp trokšņa, daudzums un veids;

radīto atkritumu apjoms, tostarp plastmasas atkritumu un iepakojuma atkritumu apjoms un to atkalizmantošanas vieglums, kā arī radīto bīstamo atkritumu apjoms;

funkcionālais sniegums un lietošanas nosacījumi, kas tostarp izteikti kā spēja kalpot paredzētajam pielietojumam, lietošanas piesardzības pasākumi, nepieciešamās prasmes un saderība ar citiem produktiem vai sistēmām;

viegls dizains, ko izsaka kā materiālu patēriņa samazinājumu, konstrukciju slodzes un maksimālās slodzes optimizāciju, funkciju integrēšanu materiālā vai vienā produkta komponentā, mazāka blīvuma vai augstas stiprības materiālu un hibrīdmateriālu izmantošanu attiecībā uz materiālu ietaupījumu, reciklēšanu un citiem apritīguma aspektiem, kā arī atkritumu samazināšanu.

II PIELIKUMS

Snieguma prasību noteikšanas procedūra

Ražojumam specifiskās vai horizontālās snieguma prasības nosaka šādi.

Tehniskajā, ietekmes uz vidi un ekonomiskajā analīzē atlasa vairākus reprezentatīvus attiecīgā produkta vai produktu modeļus tirgū un nosaka tehniskās iespējas produkta snieguma uzlabošanai I pielikumā minētajos parametros, ņemot vērā risinājumu ekonomisko dzīvotspēju, būtiski nepalielinot citu ietekmi uz vidi aprites ciklā un nepieļaujot būtisku snieguma vai lietderības zudumu patērētājiem.

Pirmajā daļā minētajā analīzē attiecībā uz aplūkojamo parametru nosaka arī tirgū pieejamos produktus un tehnoloģijas ar labāko sniegumu, kā arī jaunākos tehnoloģiskos uzlabojumus.

Pirmajā daļā minētajā analīzē, kā arī nosakot prasības, ņem vērā starptautiskajos tirgos pieejamo produktu sniegumu un citu valstu tiesību aktos noteiktos etalonus.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto analīzi un ņemot vērā ekonomisko un tehnisko īstenojamību, tostarp galveno resursu un tehnoloģiju pieejamību, kā arī uzlabojumu iespējamību, nosaka līmeņus vai nekvantitatīvās prasības.

Visas koncentrācijas robežvērtības vielām, kas minētas I pielikuma f) punktā, ir balstītas uz rūpīgu vielu un to noteikto alternatīvu ilgtspējas analīzi, un tām nav būtiskas negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību vai vidi. Visās snieguma prasībās attiecībā uz vielām, kas minētas I pielikuma f) punktā, ņem vērā esošos ķīmiskā drošuma novērtējumus, ko attiecīgajām vielām veikušas attiecīgās Savienības struktūras, kā arī Komisijas izstrādātos konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju un materiālu kritērijus. Ierosinātajās koncentrācijas robežvērtībās ņem vērā arī izpildāmības aspektus, piemēram, analītiskās noteikšanas robežvērtības.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā minētajā analīzē ņem vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz produktu tā paredzamā ekspluatācijas laikposmā un produkta potenciālu uzlabot klimatnoturību visā tā aprites ciklā.

Jāveic jutīguma analīze, aptverot svarīgos faktorus, piemēram, enerģijas vai citu resursu cenu, izejvielu un nepieciešamo tehnoloģiju izmaksas, ražošanas izmaksas, diskonta likmes un attiecīgā gadījumā ārējās ietekmes uz vidi izmaksas, tostarp novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto analīzi, ņem vērā attiecīgo informāciju, kas pieejama no citām Savienības darbībām, citu starpā Regulā (ES) 2021/1119 minētos nozaru ceļvežus, un tajā iekļauj tehnisko informāciju, kas izmantota par pamatu Regulai (EK) Nr. 66/2010, Direktīvai 2010/75/ES, tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, un ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem vai kas izriet no tiem.

Tas attiecas arī uz informāciju, kas pieejama no esošajām programmām, ko izmanto citās pasaules daļās, lai noteiktu īpašas ekodizaina prasības produktiem, ko tirgo Savienības ekonomiskajiem partneriem.

III PIELIKUMS

Produkta digitālā pase

(atbilstīgi 9.–12. pantam)

Prasībās, kas attiecas uz produkta digitālo pasi un noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos, norāda, kādus datus no šādiem elementiem iekļauj vai var iekļaut produkta pasē:

informācija, kas prasīta saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 5. punktu vai citiem Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro attiecīgajai produktu grupai;

unikālais produkta identifikators līmenī, kas uzrādīts piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā;

produktu vai to daļu globālais tirdzniecības identifikācijas numurs, kā noteikts Starptautiskās Standartizācijas organizācijas / Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas standartā ISO/IEC 15459-6 vai līdzvērtīgā standartā;

attiecīgie preču kodi, piemēram, TARIC kods, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 2658/87;

atbilstības dokumentācija un informācija, kas prasīta saskaņā ar šo regulu vai citiem produktam piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, atbilstības deklarācija, tehniskā dokumentācija vai atbilstības sertifikāti;

lietotāja rokasgrāmatas, instrukcijas, brīdinājumi vai drošuma informācija, kā noteikts citos produktam piemērojamos Savienības tiesību aktos;

informācija, kas saistīta ar ražotāju, piemēram, tā unikālais operatora identifikators un 27. panta 7. punktā minētā informācija;

unikāli operatora identifikatori, kas nav ražotāja identifikatori;

unikāli objekta identifikatori;

informācija, kas saistīta ar importētāju, tostarp 29. panta 3. punktā minētā informācija un importētāja ekonomikas operatoru reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs;

tā Savienībā iedibinātā ekonomikas operatora nosaukums, kontaktinformācija un unikālais operatora identifikators, kurš ir atbildīgs par Regulas (ES) 2019/1020 4. pantā vai Regulas (ES) 2023/988 15. pantā noteiktajiem uzdevumiem vai līdzīgiem uzdevumiem atbilstīgi citiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami produktam;

atsauce uz produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzēju, kas mitina produkta digitālās pases rezerves kopiju.

Ja tas ir piemērojams attiecīgajiem produktiem – datu nesējs, b) punktā minētais unikālais produkta identifikators, g), h) un k) punktā minētie unikālie operatoru identifikatori un i) punktā minētie unikālie objekta identifikatori atbilst standartiem ISO/IEC 15459-1:2014, ISO/IEC 15459-2:2015, ISO/IEC 15459-3:2014, ISO/IEC 15459-4:2014, ISO/IEC 15459-5:2014 un ISO/IEC 15459-6:2014;

Atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos nosaka ekodizaina prasībām svarīgo informāciju, kuru ražotāji var iekļaut produkta digitālajā pasē papildus informācijai, kas prasīta atbilstīgi 9. panta 2. punkta a) apakšpunktam, arī informāciju par īpašiem brīvprātīgiem marķējumiem, kuri ir piemērojami produktam. Tajā norāda, vai produktam ir piešķirts ES ekomarķējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010.

IV PIELIKUMS

Iekšējā ražošanas kontrole

(A modulis)

1.	Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs pilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un ar pilnu atbildību nodrošina un paziņo, ka produkts atbilst saskaņā ar 4. pantu pieņemtā deleģētā akta prasībām.

Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija ļauj novērtēt produkta atbilstību saskaņā ar 4. pantu pieņemtā deleģētā akta prasībām. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta konstrukciju, ražošanu un ekspluatāciju. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā iekļauj vismaz šādus elementus:

—

produkta un tā paredzētās izmantošanas vispārēju aprakstu,

—

konstrukcijas metus un ražošanas rasējumus, un komponentu, mezglu, elektrisko slēgumu shēmas u. c.,

—

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un produkta darbības izpratnei,

—

to pilnībā vai daļēji piemērotos saskaņotos standartus, kopīgo specifikāciju vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju sarakstu, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav tikuši piemēroti, to risinājumu aprakstus, kas izmantoti prasību izpildei. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas tiek piemērotas,

—

veikto konstrukcijas aprēķinu, pārbaužu un citus rezultātus,

—

tādu mērījumu rezultātus, kas veikti saistībā ar ekodizaina prasībām, tostarp informāciju par šo mērījumu atbilstību salīdzinājumā ar ekodizaina prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā,

—

testēšanas ziņojumus un

—

tās informācijas kopiju, kas sniegta saskaņā ar informācijas prasībām atbilstīgi 7. pantam.

3.	Ražošana Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu produkta atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un atbilstīgi 4. pantam pieņemtā deleģētā akta prasībām.

CE zīme un ES atbilstības deklarācija

Ražotājs uzliek vajadzīgo atbilstības marķējumu katram atsevišķam produktam, kas atbilst saskaņā ar 4. pantu pieņemtā deleģētā akta prasībām.

Ražotājs saskaņā ar 44. pantu katram produkta modelim sagatavo rakstveida atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu kompetento valsts iestāžu rīcībā desmit gadus pēc tam, kad produkts ir laists tirgū vai nodoti ekspluatācijā. Atbilstības deklarācijā identificē produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.

5.	Pilnvarotais pārstāvis Ražotāju pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņu vārdā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir norādīti pilnvarā.

V PIELIKUMS

ES atbilstības deklarācija

(atbilstīgi 44. pantam)

1. Nr. … (unikāls produkta identifikācijas numurs):

2. ražotāja un attiecīgā gadījumā ražotāja pilnvarota pārstāvja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese:

3. šī ES atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību:

4. deklarācijas objekts (produkta apraksts, kas ir pietiekams, lai to nepārprotami identificētu un nodrošinātu tā izsekojamību; tajā var iekļaut attēlu, ja tas ir nepieciešams ES produkta identificēšanai):

5. 4. punktā minētais deklarācijas objekts atbilst šai regulai, saskaņā ar 4. pantu pieņemtajam deleģētajam aktam un attiecīgā gadījumā citiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:

6. atsauces uz izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai kopīgajām specifikācijām vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7. attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs), kas veikusi … (intervences apraksts) un izdevusi sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu … (numurs):

8. attiecīgos gadījumos atsauce uz citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kas paredz CE zīmes uzlikšanu:

9. tās personas vārds, uzvārds un paraksts, kas tiesīga uzņemties saistības ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdā:

10. papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):

VI PIELIKUMS

Pašregulācijas pasākumu kritēriji

(atbilstīgi 21. pantam)

Lai novērtētu pašregulācijas pasākumus saskaņā ar 21. pantu, izmanto šādu papildināmu kritēriju sarakstu:

Atvērtība līdzdalībai

Pašregulācijas pasākumos gan sagatavošanas, gan īstenošanas posmos var piedalīties ikviens operators, kas laiž tirgū produktu, uz kuru attiecas pašregulācijas pasākums, tostarp MVU un trešo valstu operatori. Ekonomikas operatoriem, kuri plāno izveidot pašregulācijas pasākumu, pirms pasākuma izstrādes procesa uzsākšanas publiski jāpaziņo par savu nodomu to darīt.

Ilgtspēja un pievienotā vērtība

Pašregulācijas pasākumiem ir jāatbilst šīs regulas rīcībpolitikas mērķiem, kā arī jābūt saskaņotiem ar ilgtspējīgas attīstības ekonomiskajām un sociālajām dimensijām. Pašregulācijas pasākumos jābūt integrētai pieejai vides, patērētāju interešu, veselības, dzīves kvalitātes un ekonomisko interešu aizsardzībai.

Pārstāvība

Nozarei un ar to saistītajām asociācijām, kas piedalās pašregulācijas pasākumā, ir jāpārstāv lielākā daļa attiecīgā ekonomikas sektora saskaņā ar 21. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu. Jārūpējas, lai tiktu ievēroti Savienības konkurences tiesību akti, jo īpaši LESD 101. pants attiecībā uz konkurenci mazinošiem nolīgumiem

Skaitļos un posmos izteiktie mērķi

Parakstītāju pašregulācijas pasākumos noteiktie mērķi ir jāizvirza skaidri, skaitļos izsakāmi un nepārprotami, sākot no skaidri noteikta pamatscenārija. Ja pašregulācijas pasākums aptver ilgu laikposmu, jāiekļauj starpposma mērķrādītāji. Jābūt iespējai cenas ziņā pieejamā un ticamā veidā uzraudzīt atbilstību mērķiem un starpposma mērķrādītājiem, izmantojot nepārprotamus un uzticamus rādītājus.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

Lai nodrošinātu pārredzamību, pašregulācijas pasākumi ir jāpublisko, tostarp publiski un brīvi piekļūstamā tīmekļa vietnē tiešsaistē un izmantojot citus elektroniskos informācijas izplatīšanas līdzekļus.

Ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, nozare, vides nevalstiskās organizācijas un patērētāju asociācijas, tiek aicinātas sniegt apsvērumus par pašregulācijas pasākumu.

Uzraudzība un ziņošana

Ir jāatlasa un jāieceļ neatkarīgs inspektors, kas uzraudzīs, vai parakstītāji ievēro pašregulācijas pasākumu. Pašregulācijas pasākumā ir jāpiešķir pilnvaras neatkarīgajam inspektoram pārliecināties par atbilstību tā prasībām. Pašregulācijas pasākumā arī jānosaka neatkarīga inspektora atlases kārtība un noteikumi, lai nodrošinātu, ka inspektoram nav interešu konflikta un ir nepieciešamās prasmes, lai pārliecinātos par atbilstību tajā noteiktajām prasībām.

Katru gadu katram parakstītājam ir jāziņo visa informācija un dati, kas nepieciešami neatkarīgajam inspektoram, lai ticami pārliecinātos par parakstītāja atbilstību pašregulācijas pasākumam.

Katra viena gada pārskata perioda beigās neatkarīgajam inspektoram ir jāsagatavo atbilstības ziņojums.

Ja parakstītājs neizpilda pašregulācijas pasākuma prasības, tam jāveic korektīvs pasākums. Neatkarīgais inspektors ziņo pārējiem pašregulācijas pasākumā iesaistītajiem parakstītājiem par parakstītāja neatbilstību un par korektīvo pasākumu, ko parakstītājs plāno veikt.

Neatkarīgais inspektors, jo īpaši atbilstības ziņojumā, ņem vērā tirgus uzraudzības iestāžu veiktas tirgus uzraudzības darbības, kuru laikā konstatēta neatbilstība pašregulācijas pasākumu prasībām, un ir jāveic korektīvs pasākums.

Pašregulācijas pasākuma pārvaldības izmaksefektivitāte

Pašregulācijas pasākuma pārvaldības izmaksas, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, nedrīkst radīt nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar tā mērķiem un citiem pieejamiem politikas instrumentiem.

VII PIELIKUMS

Patēriņa preces, kuru iznīcināšana ekonomikas operatoriem ir aizliegta

Preču kodi un apraksti ir ņemti no kombinētās nomenklatūras, kā definēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 1. panta 2. punktā un kā izklāstīts minētās regulas I pielikumā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gada 28. jūnijā.

Preces kods	Apraksts
1. Apģērbs un apģērba piederumi
4203	Apģērba gabali un apģērba piederumi no ādas vai kompozītās ādas
61	Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi
62	Apģērbi un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti
6504	Cepures un citas galvassegas, pītas vai izgatavotas, savienojot sloksnes no jebkāda materiāla, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares
6505	Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; jebkāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares
2. Apavi
6401	Ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi
6402	Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu
6403	Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu
6404	Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu
6405	Citādi apavi

VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2009/125/EK	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	—
4. pants	29. pants
5. pants	44., 45. un 46. pants
6. pants	3. pants
7. pants	69., 70. un 71. pants
8. pants	27. un 43. pants
9. pants	41. pants
10. pants	—
11. pants	38. pants
12. pants	68. pants
13. pants	22. pants
14. pants	7. pants
15. pants	4. un 5. pants
16. pants	18. pants
17. pants	21. pants
18. pants	19. pants
—	24. pants
—	28. pants
—	30.–40. pants
—	42. pants
—	47.–67. pants
—	72. pants
19. pants	73. pants
20. pants	74. pants
21. pants	75. pants
22. pants	—
23. pants	—
24. pants	79. pants
25. pants	80. pants
26. pants	—
I pielikums	5., 7. pants, I pielikums
II pielikums	II pielikums
—	III pielikums
III pielikums	—
IV pielikums	IV pielikums
V pielikums	—
VI pielikums	V pielikums
VII pielikums	8. pants
VIII pielikums	VI pielikums
IX pielikums	—
X pielikums	VIII pielikums

( ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).

( ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 (2023. gada 10. maijs) par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (OV L 135, 23.5.2023., 1. lpp.).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj).”

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!