Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32024R1263

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97

    PE/51/2024/REV/1

    OV L, 2024/1263, 30.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj

    European flag

    Eiropas Savienības
    Oficiālais Vēstnesis

    LV

    L sērija


    2024/1263

    30.4.2024

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1263

    (2024. gada 29. aprīlis)

    par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšana Savienībā, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), ietver atbilstību stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem.

    (2)

    Stabilitātes un izaugsmes pakts, ko sākotnēji veidoja Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (3) un (EK) Nr. 1467/97 (4) un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija (5), ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

    (3)

    Fiskālās pārvaldības sistēma ir daļa no Eiropas pusgada, kas ietver arī dalībvalstu plašākas ekonomikas un nodarbinātības politikas koordināciju un uzraudzību saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un ar to saistītos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

    (4)

    Valstu parlamentu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšana Eiropas pusgadā ir būtiska, lai nodrošinātu, ka valstis uzņemas atbildību par ekonomikas un fiskālo politiku, kā arī pārredzamu un iekļaujošu politikas veidošanu.

    (5)

    Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā aizvien lielākās atšķirības, kas iezīmē fiskālos stāvokļus, valsts parādu un ekonomiskās problēmas, kā arī cita veida neaizsargātību dalībvalstīs. Spēcīgā politiskā reakcija uz Covid-19 pandēmiju izrādījās ļoti efektīva, lai mazinātu minētās pandēmijas izraisītās krīzes ekonomiskās un sociālās sekas, tomēr tās rezultātā ievērojami palielinājās publiskā un privātā sektora parāda attiecība, akcentējot, cik svarīgi ir pakāpeniskā, reālistiskā, noturīgā un izaugsmi veicinošā veidā samazināt parāda attiecību un deficītu līdz piesardzīgam līmenim, nodrošināt rīcības brīvību pretcikliskai politikai un novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību nodarbinātības un sociālajiem mērķiem. Vienlaikus Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo tā, lai palīdzētu risināt vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas, ar kurām saskaras Savienība, piemēram, panākt taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp klimata mērķus, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (6), nodrošināt enerģētisko drošību, atbalstīt atvērtu stratēģisko autonomiju, risināt demogrāfiskās pārmaiņas, stiprināt sociālo un ekonomisko noturību un stabilu konverģenci, kā arī īstenot Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, – un tas viss prasa reformas un ilgtspējīgu augstu investīciju līmeni turpmākajos gados.

    (6)

    Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jāveicina stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, un tāpēc dalībvalstis būtu jādiferencē, ņemot vērā ar to valsts parādu un ekonomiku saistītos izaicinājumus un pieļaujot konkrētām valstīm raksturīgu daudzgadu fiskālo virzību, vienlaikus nodrošinot efektīvu daudzpusēju uzraudzību un ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

    (7)

    Ir jānodrošina atbilstīgs publisko investīciju līmenis, lai sasniegtu ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas galvenos mērķus, kā noteikts šajā regulā, kā arī lai pievērstos Savienības pašreizējām un turpmākajām prioritātēm. Finanšu instrumentu īstenošana kohēzijas politikas fondu ietvaros, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (9), Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta ietvaros, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), vai Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā ietvaros, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/672 (11), varētu sniegt atziņas, lai uzlabotu investīciju un nodarbinātības politikas efektivitāti un lietderību, kā arī jebkuru Savienības investīciju instrumentu, kas pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm.

    (8)

    Daudzpusējās uzraudzības procedūrai, kas izklāstīta LESD 121. panta 2., 3. un 4. punktā un 148. panta 4. punktā, būtu jāuzrauga visas norises ekonomikas un nodarbinātības jomā katrā dalībvalstī un Savienībā kopumā. Tas ietver makroekonomiskās nelīdzsvarotības atklāšanu un pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu, kas noteiktas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1174/2011 (12) un (ES) Nr. 1176/2011 (13). Lai uzraudzītu minētās norises ekonomikas un nodarbinātības jomā, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu veidā, kas aptver četru vai piecu gadu periodu, atkarībā no attiecīgās dalībvalsts likumdošanas cikla parastā ilguma. Eiropas pusgada kontekstā veiktās nodarbinātības un sociālo norišu integrētās analīzes ietvaros Komisija novērtē augšupējas sociālās konverģences riskus dalībvalstīs un uzrauga progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā, pamatojoties uz sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmas principiem.

    (9)

    Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saturu, iesniegšanu, novērtēšanu, apstiprināšanu un uzraudzību, lai veicinātu stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi dalībvalstīs, un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, tostarp tādas, kas sniedz ieguldījumu Savienības kopīgajās prioritātēs, un novērstu pārmērīgu valdības budžeta deficītu.

    (10)

    Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos būtu jāapvieno katras dalībvalsts fiskālā politika, strukturālās reformas un investīcijas. Minētajiem plāniem vajadzētu būt Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmenim. Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā izklāstīti tās fiskālie ceļi, kā arī prioritārās publiskās investīcijas un investīcijas, kas kopā nodrošina stabilu un pakāpenisku parāda samazināšanu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izvairoties no procikliskas fiskālās politikas. Minētajos plānos būtu arī jāietver plašākas reformas un investīcijas, arī saistībā ar Savienības kopīgajām prioritātēm, proti, zaļo pārkārtošanos, tostarp Eiropas zaļo kursu un pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 un īstenojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas iesniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14); digitālo pārkārtošanos, tostarp Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/2481 (15); sociālo un ekonomisko noturību un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp ar to saistītajiem mērķrādītājiem attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu līdz 2030. gadam; enerģētisko drošību; un attiecīgā gadījumā aizsardzības spēju veidošanu, tostarp Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai vai turpmākiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām prioritātēm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (16) izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības periodā, novērtējot minētās reformas un investīcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā, kad tiek izstrādāti tiek izstrādāti valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni.

    (11)

    Arī kohēzijas politikas fondi ir sinhronizēti ar Eiropas pusgadu. Kad tiek izstrādāti valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, līdztekus Savienības budžeta ilgtermiņa investīciju politikai būtu pienācīgi jāņem vērā arī atbilstīgi minētajiem fondiem īstenotās reformas un investīcijas, lai nodrošinātu konsekvenci un attiecīgā gadījumā papildināmību.

    (12)

    Pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas būtu jānotiek tehniskam dialogam ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Komisijas novērtējumā par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem būtu jāiekļauj minētā tehniskā dialoga kopsavilkums. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padomei būtu jāpieņem ieteikums, ar ko nosaka neto izdevumu virzību, un attiecīgā gadījumā jāapstiprina reformas un investīcijas, kas ir pamatā iespējamai korekcijas perioda pagarināšanai.

    (13)

    Lai vienkāršotu Savienības fiskālo sistēmu un palielinātu pārredzamību, vienotam darbības rādītājam, kas balstīts uz parāda ilgtspēju, būtu jākalpo par pamatu fiskālās virzības noteikšanai un ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī. Minētā vienotā darbības rādītāja pamatā vajadzētu būt valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem, proti: valdības izdevumiem, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, valsts izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, kā arī bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus. Atbilstīgi pamatprincipiem, ko Komisija izmantojusi, klasificējot darījumus kā vienreizējus darījumus un citus pagaidu pasākumus, minētie vienreizējie un citi pagaidu pasākumi arī būtu jāatskaita no neto izdevumu rādītāja. Minētais rādītājs, kuru neietekmē automātisko stabilizatoru darbība un citas izdevumu svārstības, kas nav valdības tiešā kontrolē, nodrošina rīcības brīvību pretcikliskai makroekonomiskai stabilizācijai.

    (14)

    Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisijai būtu jānosūta dalībvalstīm, kuru vispārējās valdības parāds pārsniedz 60 % no IKP vai kuru valdības budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, kā noteikts LESD 126. panta 2. punktā saistībā ar Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD pievienoto Protokolu Nr. 12 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (“Protokols Nr. 12”), atsauces trajektorija, kas aptver četru gadu korekcijas periodu un iespējamu pagarinājumu līdz trim gadiem. Minētajai trajektorijai vajadzētu būt balstītai uz risku, konkrētai valstij paredzētai un balstītai uz parāda ilgtspēju, lai nodrošinātu tālredzīgāku pieeju, kas atbilst gan esošu, gan turpmāku problēmu risināšanai.

    (15)

    Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kuras valsts parāds nepārsniedz 60 % no IKP un valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP, Komisijai būtu jānosūta minētajai dalībvalstij norādījumi kā tehniska informācija.

    (16)

    Mēneša laikā pirms termiņa, līdz kuram Komisijai jānosūta atsauces trajektorija vai tehniskā informācija, minētajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt tehnisku apmaiņu ar Komisiju. Minētajai tehniskajai apmaiņai vajadzētu dot iespēju apspriest jaunāko pieejamo statistikas informāciju un attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās un fiskālās perspektīvas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm.

    (17)

    Savienības budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmas pamatā ir statistikas dati, ko sniedzis Eurostat, kurš Komisijas vārdā ir atbildīgs par to fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanu, kuri apkopoti saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu. Eurostat ir jāizveido sistēma, lai dalībvalstis varētu paziņot tos statistikas datus par valsts līdzfinansējumu Savienības finansētām programmām, kuri ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai un kurus Eurostat pašlaik neapkopo. Kamēr šādu datu apkopošanas un sniegšanas sistēma nav izveidota, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz aplēsēm. Šādu dalībvalstu datu sniegšanas formātu, tvērumu, biežumu un laiku nosaka attiecīgās Savienības statistikas struktūras.

    (18)

    Atsauces trajektorijai būtu jānodrošina, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos, pat nelabvēlīgos scenārijos. Turklāt tai būtu jānodrošina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts tiek samazināts un saglabāts zem 3 % no IKP, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka dalībvalstis pēc korekcijas perioda beigām varētu saskarties ar papildu izmaksām, piemēram, izmaksām, kas saistītas ar demogrāfisku novecošanu. Visbeidzot, tam būtu jānodrošina atbilstība korektīvajiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97.

    (19)

    Lai uzlabotu Savienības budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmas regulējuma rezultātu paredzamību un stiprinātu vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm, atsauces trajektorijai ex ante būtu jāatbilst parāda ilgtspējas nosacījumam. Minētajiem aizsardzības pasākumiem valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna izstrādes posmā būtu jānodrošina, ka prognozētā valdības parāda attiecība samazinās par minimālo gada vidējo rādītāju. Tas darbotos kā minimuma prasība centieniem, kas ir atsauces trajektorijas un neto izdevumu virzības pamatā. Ņemot vērā Grieķijas nenomaksātā valdības parāda specifisko struktūru, paredzams, ka 2033. gadā būs jāmaksā ievērojama atlikto procentu maksājumu summa. Tādēļ, piemērojot parāda ilgtspējas nosacījumu, nebūtu jāņem vērā ar tiem saistītais Grieķijas vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP ārkārtas pieaugums.

    (20)

    Paredzams, ka uz risku balstītās prasības attiecībā uz atsauces trajektoriju būs pietiekamas, lai samazinātu valdības budžeta deficīta līmeņus krietni zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Tomēr, lai budžeta daudzpusējās uzraudzības sistēmu padarītu stabilāku attiecībā pret makrofiskālo mainīgo lielumu neskaidru attīstību, atsauces trajektorijā būtu jāparedz arī kopēja noturības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību, kas minēta LESD 126. panta 2. punktā saistībā ar Protokolu Nr. 12, vai konverģence virzībā uz minēto deficīta atsauces vērtību. Minētajam kopīgajam noturības nosacījumam būtu jānodrošina fiskālo rezervju veidošana nelabvēlīgiem apstākļiem un satricinājumiem, tādējādi atvieglojot pretcikliskas politikas īstenošanu Savienības fiskālās sistēmas ietvaros.

    (21)

    Attiecībā uz valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu vidējā termiņā samazināta valdības parāda ticamības pamatā vajadzētu būt metodikai, kas aprakstīta Komisijas 2023. gada parāda ilgtspējas pārskatā. Parāda ilgtspējas analīzes darba grupai būtu jāpēta iespējamie metodiskie uzlabojumi, tostarp attiecībā uz pamatā esošajiem pieņēmumiem. Minētās darba grupas sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ekspertiem. Minētajai darba grupai būtu jāuzaicina Eiropas Fiskālā padome un Eiropas Stabilitātes mehānisms par novērotājiem. Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju iepazīstināt ar tās metodiku šajā regulā noteiktā dialoga par ekonomikas jautājumiem kontekstā.

    (22)

    Lai novērtētu, vai ir vajadzīgas turpmākas korekcijas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna četru vai piecu gadu īstenošanas perioda beigās, Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē situācija un jāierosina jauna atsauces trajektorija, ja dalībvalsts valdības parāds joprojām pārsniedz 60 % no IKP vai tās valdības budžeta deficīts ir lielāks par 3 % no IKP.

    (23)

    Katrā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā būtu jānorāda tā statuss saistībā ar valstu procedūrām, jo īpaši, norādot, vai tas tika iesniegts valstu parlamentam un vai valstu parlaments to ir apstiprinājis. Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā būtu arī jānorāda, vai valstu parlamentam bija iespēja apspriest Padomes ieteikumu par iepriekšējo plānu un attiecīgā gadījumā jebkādus citus Padomes ieteikumus vai lēmumus vai jebkādus Komisijas brīdinājumus. Ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES (17) izveidotās neatkarīgās fiskālās iestādes atzinums, ja tas ir pieejams, būtu jāpievieno Komisijai iesniegtajam valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajam plānam. Pirms otrā un nākamā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas katrai dalībvalstij saskaņā ar valstu regulējumu būtu jārīko apspriešanās ar sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām. Informācija par apspriešanos ar valstu parlamentiem un par apspriešanās procesu būtu jāiekļauj valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā. Tā kā valstu pirmo vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu sagatavošanai ir paredzēts stingrāks grafiks, dalībvalstis varētu plānu sagatavošanas laikā rīkot apspriešanos atbilstīgos termiņos.

    (24)

    Ja ir iecelta jauna valdība, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai iesniegt Komisijai pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Ja pastāv objektīvi apstākļi, kas neļauj īstenot valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai prasīt iesniegt Komisijai pārskatītu plānu ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms esošā plāna beigām.

    (25)

    Ja dalībvalstis savos valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos izdara pieņēmumus, kas atšķiras no vidēja termiņa valdības parāda prognozēšanas sistēmas, tām šīs atšķirības būtu pienācīgi jāizskaidro tehniskajā dialogā un savos valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos un jāpamato pārredzamā veidā un balstoties uz pamatotiem ekonomiskiem argumentiem.

    (26)

    Ja Padome uzskata, ka pārskatītais dalībvalsts valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns neatbilst šīs regulas prasībām, Padomei parasti būtu jāiesaka sākotnējā atsauces trajektorija, ko Komisija iepriekš bija noteikusi kā neto izdevumu virzību.

    (27)

    Lai nodrošinātu iespēju pienācīgi mijiedarboties vienotajai Savienības sistēmai un valstu budžeta struktūrām, Komisijas novērtējuma pamatā vajadzētu būt vienīgi novērtējumam par to, kā dalībvalstis ievēro savus attiecīgos neto izdevumu virzību, kā to noteikusi Padome.. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt savus valstu budžeta mērķus dažādu rādītāju izteiksmē, piemēram, kā strukturālo bilanci, ja tas paredzēts to valstu budžeta struktūrā.

    (28)

    Komisijas novērtējumā par valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem jo īpaši būtu jāpārbauda makroekonomisko un fiskālo pieņēmumu ticamība, ciktāl tie atšķiras no tiem pieņēmumiem, kas ir atsauces trajektorijas pamatā. Jo īpaši plānā iekļaujamajām parāda prognozēm nemainīgas politikas apstākļos vajadzētu būt salīdzināmām ar Komisijas prognozēm.

    (29)

    Lai nodrošinātu valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu īstenošanu, Komisijai un Padomei būtu jāuzrauga reformas un investīcijas, kas iekļautas minētajos plānos Eiropas pusgada ietvaros, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada progresa ziņojumiem un saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu. Minētajā nolūkā tām būtu jāiesaistās dialogā par ekonomikas jautājumiem ar Eiropas Parlamentu.

    (30)

    Eiropas Parlaments būtu regulāri un strukturēti pienācīgā veidā jāiesaista Eiropas pusgada norisēs, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un atbildību par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar Eiropas pusgadu. Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par tās uzraudzības rezultātiem, kas veikta, ievērojot šo regulu. Komisijai būtu jāsagatavo un jānosūta Padomei informācija, kas jāsniedz saistībā ar šo regulu, un tā bez liekas kavēšanās būtu jādara pieejama Eiropas Parlamentam.

    (31)

    Lai nodrošinātu pakāpeniskāku parāda samazināšanu, korekcijas periodu var pagarināt maksimāli par trīs gadiem, ja dalībvalsts savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu pamato ar pārbaudāmu un noteiktos termiņos paredzētu reformu un investīciju kopumu, kas visumā parasti veicina izaugsmi un noturību, atbalsta fiskālo stabilitāti, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, īsteno attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus Eiropas pusgada ietvaros, tostarp attiecīgā gadījumā ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā arī investīciju prioritātes konkrētām valstīm, plāna darbības laikā nesamazinot valsts finansēto publisko investīciju līmeni salīdzinājumā ar vidēja termiņa līmeni pirms plāna sākuma, ņemot vērā konkrētās valsts problēmu apmēru un mērogu.

    (32)

    Reformu un investīciju kopumam, kas ir korekcijas perioda iespējamās pagarināšanas pamatā, būtu jāatbilst saistībām, kas iekļautas apstiprinātajā attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānā Atveseļošanas un noturības mehānisms un partnerības nolīguma darbības laikā, par kuru ir panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Ja atveseļošanas un noturības plāni ietver vērienīgas reformas un investīcijas, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un fiskālo stabilitāti vidējā termiņā, būtu jāuzskata, ka tie atbilst prasībām par korekcijas perioda pagarināšanu pirmajiem valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem.

    (33)

    Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos izklāstītais reformu un investīciju kopums būtu jāsaskaņo ar Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ietver: taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp atbilstību Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem klimata mērķiem, sociālo un ekonomisko noturību, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, enerģētisko drošību un vajadzības gadījumā aizsardzības spēju palielināšanu. Komisijai savā valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu novērtējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētajām prioritātēm. Minētajam reformu un investīciju kopumam būtu arī jāatbilst to valsts stratēģiju īstenošanai, kuras attiecīgā dalībvalsts noteikusi minēto Savienības prioritāšu īstenošanai.

    (34)

    Lai veicinātu uz izaugsmi vērstas fiskālās konsolidācijas stratēģijas, turpmāko plānu izstrādē būtu pienācīgi jāņem vērā reformu un investīciju ietekme, tiklīdz tās būs īstenotas valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu ietvaros. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ietekmei uz fiskālo stabilitāti, ko rada turpmākie publiskie ieņēmumi, izdevumi un potenciālā izaugsme, kā arī ieguldījums Savienības kopīgajās prioritātēs, balstoties uz pamatotiem un uz datiem balstītiem ekonomiskiem pierādījumiem.

    (35)

    Ja līdz noteiktajam termiņam dalībvalsts nav apmierinoši ievērojusi noteiktos termiņos paredzēto reformu un investīciju kopumu, kas ir pakāpeniskākas neto izdevumu virzības, ko noteikusi Padome, pamatā, Padomei vajadzētu būt iespējai pēc Komisijas ieteikuma ieteikt saīsināt korekcijas perioda pagarinājumu, proti, pastiprināt ikgadējos korekcijas centienus, ja vien nepastāv objektīvi apstākļi, kas kavē īstenošanu līdz sākotnējam termiņam.

    (36)

    Komisijai būtu jāizveido kontroles konts katrai dalībvalstij, lai sekotu līdzi novērotajām neto izdevumu gada un kumulatīvajām augšupējām un lejupējām novirzēm no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības. Kontroles kontam nebūtu jāreģistrē novirzes, kamēr joprojām ir aktivizētas izņēmuma klauzulas. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktam, kad tiek sagatavots ziņojums, ievērojot LESD 126. panta 3. punktu, Komisijai kā būtiski faktori būtu jāņem vērā progress reformu un investīciju īstenošanā, tostarp jo īpaši Savienības kopējās izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanas politikā, un īpaša uzmanība jāpievērš finanšu iemaksām šajā regulā noteikto Savienības kopīgo prioritāšu sasniegšanai.

    (37)

    Neatkarīgas fiskālās iestādes ir pierādījušas savu spēju veicināt fiskālo disciplīnu un stiprināt dalībvalstu publisko finanšu uzticamību. Lai palielinātu valstu atbildību, reformētajā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā būtu jāsaglabā neatkarīgu fiskālo iestāžu konsultatīvā loma, lai pakāpeniski palielinātu to spējas.

    (38)

    Pastāvīgai un neatkarīgākai Eiropas Fiskālajai padomei vajadzētu būt nozīmīgākai konsultatīvajai lomai Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā. Tai būtu jāturpina izvērtēt Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, jānovērtē turpmākā fiskālā nostāja eurozonā kopumā un jāsniedz konsultācijas Komisijai un Padomei, vienlaikus ievērojot Komisijas lomu un prerogatīvas, kas noteiktas LES un LESD. Būtu jāuzlabo tās neatkarība un piekļuve informācijai. Minētās padomes priekšsēdētāja un locekļu iecelšanas procesā būtu jāapspriežas ar Padomi un Eiropas Parlamentu. Veicot minētās iecelšanas amatā, pēc iespējas būtu jānodrošina pienācīgs ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars.

    (39)

    Sniedzot atzinumu par budžeta plānu projektiem, kas iesniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (18), Komisijai būtu jānovērtē, vai budžeta plānu projekti atbilst neto izdevumu virzībai, kā tos noteikusi Padome, ievērojot šo regulu.

    (40)

    Lielu satricinājumu gadījumā eurozonai vai Savienībai kopumā ir vajadzīga vispārēja izņēmuma klauzula, lai varētu pārvarēt nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā, pieļaujot novirzes no neto izdevumu virzības, kā tos noteikusi Padome, ar noteikumu, ka šādas novirzes neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai un pagarināšanai vajadzētu būt atkarīgai no Padomes ieteikuma, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma. Eiropas Fiskālajai padomei būtu jāsniedz atzinums par vispārējās izņēmuma klauzulas pagarināšanu.

    (41)

    Papildus vispārējai izņēmuma klauzulai vajadzētu paredzēt arī konkrētai valstij paredzētu izņēmuma klauzulu, lai pieļautu novirzi no neto izdevumu virzības, kā tos noteikusi Padome, gadījumos, kad ārkārtējiem apstākļiem, piemēram, saistībā ar neparedzamiem ārējiem notikumiem, ko dalībvalsts nevar kontrolēt, ir būtiska ietekme uz dalībvalsts publiskajām finansēm un ir nepieciešami pretcikliski fiskālie pasākumi, ar noteikumu, ka šāda novirze neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas iedarbināšanai un pagarināšanai vajadzētu būt atkarīgai no Padomes ieteikuma, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts lūgumu iedarbināt vai pagarināt konkrētai valstij paredzēto izņēmuma klauzulu.

    (42)

    Šī regula ir daļa no paketes kopā ar Padomes Regulu (ES) 2024/... (19) un Padomes Direktīvu (ES) 2024/... (20). Kopā šie trīs leģislatīvie akti (turpmāk kopā “ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma”) veido reformētu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas Savienības tiesību aktos iekļauj 2012. gada 2. marta Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (21) (“LSKP”) III sadaļas (Budžeta pakts) saturu saskaņā ar minētā līguma 16. pantu. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, dalībvalstīm īstenojot LSKP, ekonomikas pārvaldības sistēmas reformā ir saglabāta Budžeta pakta vidēja termiņa ievirze kā instruments ar nolūku sasniegt budžeta disciplīnas un izaugsmes veicināšanu. Ekonomikas pārvaldības sistēmas reformā ir iekļauta pastiprināta konkrētai valstij raksturīga dimensija, kuras mērķis ir palielināt valstu atbildību, cita starpā saglabājot neatkarīgu fiskālo iestāžu konsultatīvo lomu, un kura galvenokārt balstās uz Budžeta pakta valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējiem principiem, kurus Komisija ierosinājusi savā 2012. gada 20. jūnija paziņojumā saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu. Šajā regulā ir izklāstīta izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, lai kopumā novērtētu atbilstību, kas prasīta Budžeta paktā. Tāpat kā Budžeta paktā, pagaidu novirzes no vidēja termiņa plāna ir atļautas tikai ārkārtējos apstākļos saskaņā ar šo regulu un atbilstīgi noteikumiem par kontroles kontu. Līdzīgi kā Budžeta paktā, ja ir ievērojamas novirzes no vidēja termiņa plāna, būtu jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā šīs novirzes koriģētu. Ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma stiprina fiskālās uzraudzības un izpildes panākšanas procedūras, lai izpildītu apņemšanos veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tādējādi ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma saglabā budžeta disciplīnas un parāda ilgtspējas pamatmērķus, kas noteikti Budžeta paktā.

    (43)

    Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu un pienācīgu uzraudzību, Komisijai pēc Ekonomikas un finanšu komitejas atzinuma pieprasīšanas būtu savlaicīgi jāsniedz norādījumi par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz savos valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos un savos gada progresa ziņojumos. Minētie norādījumi būtu jāpublisko.

    (44)

    Daudzpusējā uzraudzība būtu jābalsta uz augstas kvalitātes neatkarīgu statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (22) noteiktajiem principiem.

    (45)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet koordinācijas un uzraudzības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (46)

    Ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto termiņu, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Šī regula nosaka noteikumus, kas nodrošina stabilas dalībvalstu ekonomikas politikas efektīvu koordināciju, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un nodarbinātības jomā.

    2.   Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus par valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saturu, iesniegšanu, novērtēšanu un uzraudzību Padomes un Komisijas īstenotās budžeta daudzpusējās uzraudzības ietvaros, lai veicinātu stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērstu pārmērīgu valdības budžeta deficītu.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “konkrētai valstij adresēts ieteikums” ir norādījumi, ko Padome ik gadu adresē dalībvalstij, par ekonomikas, budžeta, nodarbinātības politiku un struktūrpolitiku saskaņā ar LESD 121. un 148. pantu;

    2)

    “neto izdevumi” ir visi valdības izdevumi, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, valstu izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vienreizējos un citus pagaidu pasākumus;

    3)

    “atsauces trajektorija” ir neto izdevumu daudzgadu trajektorija, ko Komisija nosūtījusi, lai veidotu dialogu ar dalībvalstīm, kuru valdības parāds pārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai kuru valdības budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, – tām izstrādājot savus valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus;

    4)

    “tehniskā informācija” ir norādījumi, ko Komisija pēc pieprasījuma nosūta dalībvalstīm, kuru valdības parāds nepārsniedz 60 % no IKP un valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP, – pirms dalībvalstis izstrādā savus valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus;

    5)

    “neto izdevumu virzība” ir dalībvalsts neto izdevumu daudzgadu virzība;

    6)

    “valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns” ir dokuments, kurā ietvertas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības un kas aptver četru vai piecu gadu periodu, atkarībā no minētās dalībvalsts likumdošanas cikla parastā ilguma;

    7)

    “gada progresa ziņojums” ir dalībvalsts ziņojums par valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna, tostarp Padomes noteiktās neto izdevumu virzības, īstenošanu un par reformām un investīcijām;

    8)

    “korekcijas periods” ir laikposms, kurā tiek veikta dalībvalsts fiskālā korekcija, aptverot četru gadu laikposmu vai, pagarinājuma gadījumā, četru gadu laikposmu, kam pieskaitīts papildu pagarinājums, kas nav ilgāks par trīs gadiem;

    9)

    “kontroles konts” ir ieraksts, kas atzīmē dalībvalstī novērotās neto izdevumu kumulatīvās augšupējās un lejupējās novirzes no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības;

    10)

    “strukturālā bilance” ir cikliski koriģētā vispārējās valdības bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus;

    11)

    “strukturālā primārā bilance” ir strukturālā bilance, no kuras atskaitīti procentu izdevumi.

    II NODAĻA

    EIROPAS PUSGADS

    3. pants

    Eiropas pusgads

    1.   Lai nodrošinātu ekonomikas politikas ciešāku koordināciju un dalībvalstu ekonomisko un sociālo rādītāju stabilu konverģenci, Padome un Komisija, iesaistoties Eiropas Parlamentam saskaņā ar šīs regulas 27. pantu, Eiropas pusgada kontekstā veic daudzpusēju uzraudzību saskaņā ar LESD noteiktajiem mērķiem un prasībām.

    2.   Daudzpusējā uzraudzība balstās uz augstas kvalitātes neatkarīgu statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem principiem.

    3.   Eiropas pusgads ietver:

    a)

    dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu formulēšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, konkrētām valstīm adresētu ieteikumu un ieteikumu par eurozonas ekonomikas politikas formulēšanu un uzraudzību;

    b)

    to nodarbinātības pamatnostādņu formulēšanu un īstenošanas uzraudzību, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, un ar to saistīto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu formulēšanu un to īstenošanas uzraudzību. Komisijas veiktā īstenošanas uzraudzība ietver progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un tā pamatmērķu īstenošanā, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu un sistēmu sociālās konverģences risku apzināšanai;

    c)

    dalībvalstu valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu iesniegšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī to īstenošanas uzraudzību, izmantojot gada progresa ziņojumus;

    d)

    uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1176/2011.

    4. pants

    Eiropas pusgada īstenošana

    1.   Vajadzības gadījumā pēc tam, kad, ievērojot šo regulu, ir novērtēti valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, gada progresa ziņojumi un sociālekonomiskais stāvoklis dalībvalstīs, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, sniedz ieteikumus dalībvalstīm, pilnībā izmantojot LESD 121. un 148. pantā paredzētos juridiskos instrumentus un saistītos sekundāros tiesību aktus.

    2.   Dalībvalstis pirms galveno lēmumu pieņemšanas savas ekonomikas, sociālās, nodarbinātības, strukturālās un budžeta politikas izstrādē pienācīgi attiecīgi ņem vērā ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un ieteikumus un nodarbinātības pamatnostādnes, kas minētas 3. panta 3. punkta a) un b) punktā. Komisija uzrauga progresu.

    3.   Ja dalībvalsts nerīkojas saskaņā ar 2. punktā minētajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, tad var sekot:

    a)

    turpmāki ieteikumi;

    b)

    Komisijas brīdinājums vai Padomes ieteikums, ievērojot LESD 121. panta 4. punktu;

    c)

    pasākumi saskaņā ar šo regulu, Regulu (EK) Nr. 1467/97 vai Regulu (ES) Nr. 1176/2011.

    III NODAĻA

    ATSAUCES TRAJEKTORIJA

    5. pants

    Atsauces trajektorija

    Ja vispārējās valdības parāds pārsniedz 60 % no IKP vai ja vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas un finanšu komitejai atsauces trajektoriju attiecībā uz neto izdevumiem, kas aptver četru gadu korekcijas periodu un tā iespējamo pagarinājumu, kas nav ilgāks par trīs gadiem, ievērojot 14. pantu.

    6. pants

    Uz risku balstītas prasības atsauces trajektorijai

    Atsauces trajektorija tiek balstīta uz risku un tiek diferencēta katrai dalībvalstij, nodrošinot, ka:

    a)

    vēlākais, līdz korekcijas perioda beigām, ja nav veikti turpmāki budžeta pasākumi, prognozētā vispārējās valdības parāda attiecība ir ievirzīta vai saglabājas ticami lejupejoša, vai saglabājas piesardzīgos līmeņos, kas ir zemāki par 60 % no IKP vidējā termiņā;

    b)

    prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā ir samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības, ja nav veikti turpmāki budžeta pasākumi;

    c)

    fiskālās korekcijas centieni valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu īstenošanas laikā parasti ir lineāri un vismaz proporcionāli kopējiem centieniem visā korekcijas periodā; un

    d)

    attiecīgā gadījumā pastāv atbilstība korektīvajiem pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktā.

    7. pants

    Parāda ilgtspējas nosacījums

    1.   Atsauces trajektorija nodrošina, ka prognozētā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazinās par minimālo gada vidējo summu:

    a)

    1 procentpunkts no IKP, ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedz 90 %;

    b)

    0,5 procentpunkti no IKP, kamēr vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saglabājas robežās no 60 % līdz 90 %.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto vidējo samazinājumu aprēķina no gada pirms atsauces trajektorijas sākuma vai gada, kurā tiek prognozēts, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiks atcelta, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97, atkarībā no tā, kurš pienāk vēlāk, līdz korekcijas perioda beigām.

    8. pants

    Deficīta noturības nosacījums

    1.   Atsauces trajektorija nodrošina, ka fiskālās korekcijas vajadzības gadījumā turpinās, līdz attiecīgā dalībvalsts sasniedz deficīta līmeni, kas strukturālā izteiksmē nodrošina kopēju noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP.

    2.   Strukturālās primārās bilances ikgadējais uzlabojums, lai sasniegtu vajadzīgo rezervi, ir 0,4 procentpunkti no IKP, ko samazina līdz 0,25 procentpunktiem no IKP, ja tiek pagarināts 14. pantā minētais korekcijas periods.

    9. pants

    Komisijas iepriekšējie norādījumi

    1.   Līdz tā gada 15. janvārim, kurā dalībvalstīm jāiesniedz savi valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ievērojot 11. pantu, vai trīs nedēļu laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma iesniegt pārskatītu plānu, ievērojot 15. pantu, Komisija attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas un finanšu komitejai nosūta:

    a)

    pamatā esošo vidēja termiņa valsts parāda prognozēšanas sistēmu un rezultātus;

    b)

    savas makroekonomikas prognozes un pieņēmumus;

    c)

    atsauces trajektoriju, ja tas prasīts saskaņā ar 5. pantu, vai tehnisko informāciju, ja to prasa dalībvalsts saskaņā ar šā panta 3. punktu, un attiecīgo strukturālo primāro bilanci, tostarp izklājlapu veidnes un citu attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tās pilnīgu atkārtojamību.

    2.   Mēneša laikā pirms termiņa, līdz kuram Komisijai jānosūta dalībvalstij šā panta 1. punktā minētās iepriekšējās norādes, dalībvalsts var pieprasīt tehnisku apmaiņu ar Komisiju. Šāda tehniskā apmaiņa dod iespēju apspriest jaunāko pieejamo statistikas informāciju un attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās un fiskālās perspektīvas.

    3.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP un vispārējās valdības parāds nepārsniedz 60 % no IKP, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz tehnisko informāciju par strukturālo primāro bilanci, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka nominālais deficīts tiek saglabāts zem 3 % no IKP, ja nepastāv jebkādi papildu politikas pasākumi vidējā termiņā un ilgtermiņā, un norādot, vai tas nozīmē, ka ir vajadzība pēc fiskālām korekcijām. Šāda tehniskā informācija atbilst arī 8. pantā minētajam deficīta noturības nosacījumam.

    10. pants

    Ticamības novērtējums

    1.   Lai novērtētu, vai ir ticami, ka dalībvalsts prognozētā vispārējās valdības parāda attiecība samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī, Komisija piemēro atkārtojamu, paredzamu un pārredzamu metodiku, kuras pamatā ir šādi nosacījumi:

    a)

    vispārējās valdības parāda attiecība samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī saskaņā ar Komisijas vidēja termiņa valdības parāda prognozēšanas sistēmas noteicošajiem scenārijiem;

    b)

    risks, ka vispārējās valdības parāda attiecība nesamazināsies piecu gadu laikā pēc valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna korekcijas perioda, ir pietiekami zems, un šo risku novērtē, pamatojoties uz Komisijas parāda ilgtspējas analīzi.

    2.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju iepazīstināt ar tās metodiku 28. pantā minētā dialoga par ekonomikas jautājumiem kontekstā.

    3.   Komisija publisko ticamības novērtējumu un izklājlapu veidnes, kurās ietverti pamatā esošie dati, kā arī cita būtiska informācija, lai nodrošinātu rezultātu atkārtojamību laikā, kad tiek iesniegts valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, ievērojot 11. pantu.

    IV NODAĻA

    VALSTU VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLI STRUKTURĀLIE PLĀNI

    11. pants

    Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu iesniegšana

    1.   Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu līdz plāna spēkā esamības pēdējā gada 30. aprīlim. Dalībvalsts un Komisija var vajadzības gadījumā vienoties pagarināt minēto termiņu par saprātīgu laikposmu.

    2.   Dalībvalsts var lūgt attiecīgo neatkarīgo fiskālo iestādi sniegt atzinumu par makroekonomikas prognozi un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir neto izdevumu virzības pamatā, nodrošinot neatkarīgajai fiskālajai iestādei pietiekami daudz laika atzinuma sagatavošanai.

    Sākot ar 2032. gada 1. maijā attiecīgā neatkarīgā fiskālā iestāde nāk klajā ar minētajiem atzinumiem, ar noteikumu, ka tā ir izveidojusi pietiekamas spējas. Tas, ka neatkarīga fiskālā iestāde nesniedz atzinumu saprātīgā termiņā, neliedz dalībvalstij iesniegt savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Neatkarīgās fiskālās iestādes atzinumu, ja tāds ir pieejams, pievieno Komisijai iesniegtajam valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajam plānam.

    3.   Pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas katra dalībvalsts saskaņā ar savu tiesisko regulējumu rīko apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    4.   Pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas katra dalībvalsts var apspriest savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna projektu ar savu valsts parlamentu saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu.

    5.   Katra dalībvalsts publisko savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu pēc tā iesniegšanas Padomei un Komisijai.

    12. pants

    Tehniskais dialogs

    Pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas katra dalībvalsts ar Komisiju rīko tehnisku dialogu ar mērķi nodrošināt, ka valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns atbilst 13. un 15. pantam.

    13. pants

    Prasības attiecībā uz valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu

    Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns:

    a)

    ietver neto izdevumu virzību, kā arī pamatā esošos makroekonomiskos pieņēmumus un plānotos fiskāli strukturālos pasākumus, lai pierādītu atbilstību 16. panta 2. un 3. punkta fiskālajām prasībām;

    b)

    ietver atsauces trajektoriju vai tehnisko informāciju, ko Komisija nosūtījusi, ievērojot attiecīgi 5. pantu vai 9. panta 3. punktu; ja valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ir iekļauta lielāka neto izdevumu virzība nekā atsauces trajektorijā, ko Komisija noteikusi, ievērojot 5. pantu, attiecīgā dalībvalsts savā plānā sniedz pamatotus un uz datiem balstītus ekonomiskus argumentus, kas izskaidro atšķirību;

    c)

    paskaidro, kā attiecīgā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, un paskaidro, kā attiecīgā dalībvalsts pievērsīsies šādām Savienības kopīgajām prioritātēm:

    i)

    taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp Regulas (ES) 2021/1119 noteiktie klimata mērķi;

    ii)

    sociālā un ekonomiskā noturība, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlārs;

    iii)

    enerģētiskā drošība; un

    iv)

    vajadzības gadījumā – aizsardzības spēju palielināšana;

    d)

    apraksta, kā attiecīgā dalībvalsts rīkojas, lai īstenotu tai adresētos konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas attiecas uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011, un attiecīgā gadījumā reaģētu uz Komisijas brīdinājumiem vai Padomes ieteikumiem, kas sniegti, ievērojot LESD 121. panta 4. punktu;

    e)

    attiecīgā gadījumā paskaidro, kā attiecīgā dalībvalsts nodrošinās 14. pantā minēto attiecīgā reformu un investīciju kopuma īstenošanu, kas pamato dalībvalsts korekcijas perioda pagarināšanu ne vairāk kā par trīs gadiem;

    f)

    iekļauj attiecīgās dalībvalsts jau īstenoto reformu un investīciju ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot tādai ietekmei uz fiskālo stabilitāti, ko rada turpmākie valdības ieņēmumi, izdevumi un potenciālā izaugsme, balstoties uz pamatotiem un datos balstītiem ekonomiskiem pierādījumiem;

    g)

    satur informāciju par:

    i)

    galvenajiem makroekonomiskajiem un budžeta pieņēmumiem,

    ii)

    netiešajām saistībām un iespējamām saistībām,

    iii)

    korekcijas perioda pagarināšanas pamatā esošo reformu un investīciju sagaidāmo ietekmi,

    iv)

    prognozēto valsts finansēto publisko investīciju līmeni visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā,

    v)

    publisko investīciju vajadzībām, tostarp tām, kas saistītas ar šā panta c) punktā minētajām Savienības kopīgajām prioritātēm,

    vi)

    apspriešanos ar valstu parlamentiem un apspriešanos, kas minēta 11. pantā,

    vii)

    saskanību ar attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas fondiem, kā arī atveseļošanas un noturības plānu un attiecīgā gadījumā papildināmību ar tiem Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības periodā, ievērojot Regulu (ES) 2021/241.

    14. pants

    Korekcijas perioda pagarināšanas kritēriji

    1.   Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt ne vairāk kā par trīs gadiem.

    2.   Reformu un investīciju saistību kopums, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, visumā parasti atbilst šādiem kritērijiem:

    a)

    tas, pamatojoties uz ticamiem un piesardzīgiem pieņēmumiem, ietver attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes un noturības potenciāla ilgtspējīgu uzlabošanos;

    b)

    tas atbalsta fiskālo stabilitāti ar publisko finanšu strukturālu uzlabojumu vidējā termiņā, piemēram, samazinot valdības izdevumu attiecību pret IKP vai palielinot valdības ieņēmumu attiecību pret IKP;

    c)

    tas pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kas minētas 13. panta c) punktā;

    d)

    tas pievēršas attiecīgajiem ieteikumiem, kas adresēti konkrētajai dalībvalstij, cita starpā attiecīgā gadījumā ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar makroekonomiskas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru;

    e)

    tas nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna aptvertajā laikposmā nav zemāks par vidēja termiņa līmeni pirms minētā laikposma, ņemot vērā konkrētās valsts problēmu apmēru un mērogu.

    3.   Katra no reformu un investīciju saistībām, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma un atbilst šādiem kritērijiem:

    a)

    reformu un investīciju saistību apraksts ir skaidrs un ļauj Komisijai novērtēt tās saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;

    b)

    reformas īsteno valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā;

    c)

    nozīmīgu progresu investīciju īstenošanā panāk līdz korekcijas perioda beigām;

    d)

    reformu un investīciju aprakstā attiecīgā gadījumā iekļauj rādītājus, kas ļauj novērtēt to īstenošanu un uzraudzību.

    4.   Reformu un investīciju saistību kopums, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, atbilst saistībām, kas iekļautas apstiprinātajā attiecīgās dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānā Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā, ievērojot Regulu (ES) 2021/241, un partnerības nolīgums, par kuru ar attiecīgo dalībvalsti panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu.

    15. pants

    Pārskatītais valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns

    1.   Ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms pašreizējā valsts vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna beigām dalībvalsts var lūgt iesniegt pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Komisijai pirms tā laikposma beigām, uz kuru attiecas valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas kavē tā īstenošanu minētajā laikposmā. Tādā gadījumā pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu līdz plāna sākotnējā termiņa beigām.

    2.   Jaunieceltas valdības gadījumā dalībvalsts var iesniegt pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, kas aptver jaunu četru vai piecu gadu laikposmu atkarībā no valsts likumdošanas cikla parastā ilguma.

    3.   Dalībvalsts var lūgt attiecīgo neatkarīgo fiskālo iestādi sniegt atzinumu par makroekonomikas prognozi un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir s neto izdevumu virzības pamatā, nodrošinot neatkarīgajai fiskālajai iestādei pietiekami daudz laika atzinuma sagatavošanai.

    Sākot ar 1 May 2032 attiecīgā neatkarīgā fiskālā iestāde nāk klajā ar minētajiem atzinumiem, ar noteikumu, ka tā ir izveidojusi pietiekamas spējas. Tas, ka neatkarīgā fiskālā iestāde nesniedz atzinumu saprātīgā termiņā, neliedz dalībvalstij iesniegt savu pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Neatkarīgās fiskālās iestādes atzinumu, ja tāds ir pieejams, pievieno Komisijai iesniegtajam pārskatītajam valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajam plānam.

    4.   Lai dalībvalsts sagatavotu pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij un Ekonomikas un finanšu komitejai jaunu atsauces trajektoriju vai – pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma – jaunu tehnisko informāciju.

    5.   Ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts iepriekš veikto korekciju vai tās neesamību, jaunā atsauces trajektorija neļauj atlikt fiskālās korekcijas centienus un parasti nemazina tos.

    6.   Ja tiek iesniegts pārskatīts valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, piemēro 12., 13., 14. pantu un 16.–20. pantu.

    7.   Attiecīgā gadījumā Komisija jo īpaši izvērtē, vai saskaņā ar pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu jāpiemēro vai jāturpina piemērot korekcijas perioda pagarinājumu. Komisijas novērtējumā ņem vērā to reformu un investīciju saistību kopuma īstenošanu, kas ir sākotnējā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā paredzētā pagarinājuma pamatā, un izmaiņas valsts parāda problēmu ziņā saskaņā ar pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu.

    16. pants

    Komisijas veiktais valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu novērtējums

    1.   Komisija novērtē katru valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu sešu nedēļu laikā pēc tā iesniegšanas. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu parasti uz laiku līdz divām nedēļām.

    2.   Novērtējot valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, Komisija attiecībā uz katru dalībvalsti pārbauda, vai neto izdevumu virzība atbilst prasībām līdz korekcijas perioda beigām panākt vai noturēt vispārējās valdības parāda ticamu samazināšanos vai tā saglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP, un vai tā vidējā termiņā samazina un saglabā valdības budžeta deficītu zem 3 % no IKP.

    3.   Novērtējot valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, Komisija attiecībā uz dalībvalstīm, kas saņēmušas atsauces trajektoriju, pārbauda, vai to neto izdevumu virzība atbilst 6., 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām.

    4.   Komisija attiecībā uz visām dalībvalstīm pārbauda, vai to valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām.

    5.   Komisija pārbauda, vai attiecībā uz attiecīgo dalībvalsti reformu un investīciju kopums, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā, atbilst 14. pantam.

    17. pants

    Valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna apstiprināšana Padomē

    1.   Pēc Komisijas ieteikuma Padome pieņem ieteikumu, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir pamatā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā iekļautā korekcijas perioda pagarināšanai. Minēto Padomes ieteikumu parasti pieņem sešu nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma pieņemšanas.

    2.   Ja valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns kalpo par korektīvo pasākumu plānu, kas vajadzīgs, lai koriģētu pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, kā paredzēts 31. pantā, Padome savā ieteikumā apstiprina arī reformas un investīcijas, kas vajadzīgas minētās nelīdzsvarotības koriģēšanai.

    18. pants

    Padomes ieteikums pārskatītam valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajam plānam

    Ja Padome uzskata, ka valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns neatbilst 16. panta 2., 3. un 5. punktā izklāstītajām prasībām, ņemot vērā Komisijas novērtējumu, tā pēc Komisijas ieteikuma iesaka attiecīgajai dalībvalstij iesniegt pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu.

    19. pants

    Padomes ieteikums gadījumā, ja dalībvalsts neievēro noteikumus

    Padome pēc Komisijas ieteikuma attiecīgajai dalībvalstij iesaka, ka Komisijas noteiktā atsauces trajektorija parasti ir dalībvalsts neto izdevumu virzība, ja:

    a)

    attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc Padomes ieteikuma, kas minēts 18. pantā, neiesniedz pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu;

    b)

    Padome uzskata, ka pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns neatbilst 16. panta 2., 3. un 5. punktā izklāstītajām prasībām, un pienācīgi pamato savu nostāju;

    c)

    dalībvalsts neiesniedz pirmo valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu vai jaunu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu tā pēdējā gadā, uz kuru attiecas pašreizējais valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

    Situācijā, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties minēto termiņu pagarināt parasti līdz vienam mēnesim.

    20. pants

    Ja dalībvalsts nepilda investīciju un reformu saistības, kas ir tās korekcijas perioda pagarināšanas pamatā

    Ja dalībvalstij ir piešķirts korekcijas perioda pagarinājums, bet tā apmierinoši nepilda reformu un investīciju saistību kopumu, kas ir 14. pantā minētā pagarinājuma pamatā, Padome pēc Komisijas ieteikuma un saskaņā ar 29. pantu var ieteikt pārskatītu neto izdevumu virzību ar īsāku korekcijas periodu, ja vien nepastāv objektīvi apstākļi, kas kavē pabeigt īstenošanu līdz sākotnējam termiņam.

    V NODAĻA

    VALSTU VIDĒJA TERMIŅA FISKĀLI STRUKTURĀLO PLĀNU ĪSTENOŠANA

    21. pants

    Gada progresa ziņojums

    1.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai gadskārtējo progresa ziņojumu.

    2.   Šā panta gada progresa ziņojumā jo īpaši ietver informāciju par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā, plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā un attiecīgā gadījumā tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

    3.   Katra dalībvalsts publisko savu gada progresa ziņojumu.

    4.   Komisija izmanto informāciju, ko dalībvalstis sniegušas savos gada progresa ziņojumos, kā arī citu attiecīgu informāciju, lai sniegtu 4. panta 1. punktā minēto novērtējumu. Komisijas novērtējumu publisko.

    5.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesisko regulējumu var apspriest progresa ziņojumu savos parlamentos un ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    22. pants

    Komisijas veikta uzraudzība

    1.   Komisija uzrauga, kā tiek īstenots valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns un jo īpaši Padomes noteiktās neto izdevumu virzība un reformas un investīcijas, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

    2.   Komisija izveido kontroles kontu, lai sekotu līdzi novēroto neto izdevumu kumulatīvām augšupējām un lejupējām novirzēm no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības, ko no jauna nosaka pēc tam, kad Padome ir apstiprinājusi jaunu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu.

    3.   Kontroles kontā ieraksta debetu, ja novērotie neto izdevumi konkrētajā dalībvalstī attiecīgajā gadā ir augstāki par Padomes noteikto neto izdevumu virzību.

    4.   Kontroles kontā ieraksta kredītu, ja novērotie neto izdevumi konkrētajā dalībvalstī attiecīgajā gadā ir zemāki par Padomes noteikto neto izdevumu virzību.

    5.   Kontroles konta uzkrātais atlikums ir 3. un 4. punktā minēto gada debetu un kredītu summa. To izsaka procentos no IKP.

    6.   Debetus un kredītus ieraksta katru gadu, pamatojoties uz izpildes datiem.

    7.   Ja Padome ir pieņēmusi ieteikumu, ievērojot 25. vai 26. pantu, attiecīgās dalībvalsts kontroles kontā novirzes nereģistrē.

    23. pants

    Neatkarīgu fiskālo iestāžu loma

    1.   Dalībvalstis var prasīt attiecīgajai neatkarīgajai fiskālajai iestādei, kas minēta Direktīvas 2011/85/ES 8.a pantā, sniegt novērtējumu par to, vai budžeta izpildes dati, kas paziņoti gada progresa ziņojumā, atbilst Padomes noteiktajai neto izdevumu virzībai.

    2.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var prasīt attiecīgajai neatkarīgajai fiskālajai iestādei analizēt faktorus, kas ir pamatā novirzei no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības. Šāda analīze ir nesaistoša un papildina Komisijas veikto analīzi.

    24. pants

    Eiropas Fiskālā padome

    1.   Eiropas Fiskālā padome, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1937 (23), sniedz ieteikumus par to, kā Komisija un Padome pilda savas funkcijas daudzpusējā fiskālajā uzraudzībā, kā noteikts LESD 121., 126. un 136. pantā.

    2.   Veicot savus uzdevumus, Eiropas Fiskālā padome savu funkciju izpildē ir pilnīgi neatkarīga, veic savus pienākumus objektīvi un vienīgi visas Savienības interesēs. Tā neprasa un nepieņem instrukcijas no jebkādas dalībvalsts valdības, Savienības iestādēm vai struktūrām vai no jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

    3.   Šā panta 1. punkta vajadzībām Eiropas Fiskālajai padomes uzdevumi ietver:

    a)

    nodrošināt savlaicīgu ex post novērtējumu par Savienības fiskālās pārvaldības sistēmas īstenošanu;

    b)

    saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem sniegt norādes par turpmāko visai eurozonai piemērotāko fiskālo nostāju, kā arī tai atbilstīgu piemērotāko fiskālo nostāju atsevišķām valstīm;

    c)

    sniegt norādes pēc Komisijas vai Padomes pieprasījuma par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, tostarp par vispārējas izņēmuma klauzulas pagarināšanu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 3. punktu;

    d)

    cieši sadarboties ar neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kā minēts Direktīvas 2011/85/ES 8.a pantā, nolūkā veicināt paraugprakses apmaiņu;

    e)

    nākt klajā ar ierosinājumiem fiskālās sistēmas turpmākai attīstībai.

    4.   Eiropas Fiskālās padomes sastāvā ietilpst priekšsēdētājs un četri locekļi.

    5.   Eiropas Fiskālās padomes priekšsēdētāju un locekļus izraugās un ieceļ Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ievērojot pārredzamu procesu un pamatojoties uz pierādītu analītisko pieredzi un kompetenci publisko finanšu un makroekonomikas analīzē. Eiropas Fiskālās padomes priekšsēdētāju un locekļus ieceļ uz trīs gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu vienu reizi pagarināt vēl par trim gadiem.

    6.   Eiropas Fiskālā padome izstrādā pati savu reglamentu.

    7.   Eiropas Fiskālā padome reizi gadā par savu darbību ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Visi Eiropas Fiskālās padomes ziņojumi un ieteikumi tiek publiskoti.

    25. pants

    Vispārēja izņēmuma klauzula

    1.   Pēc Komisijas ieteikuma, kas balstīts uz tās analīzi, Padome var parasti četru nedēļu laikā pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstīm novirzīties no Padomes noteiktās neto izdevumu virzības nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome šādai novirzei nosaka vienu gadu ilgu termiņu.

    2.   Kamēr turpinās nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā, Komisija turpina uzraudzīt parāda ilgtspēju un nodrošina politikas koordināciju un konsekventu politikas pasākumu kopumu, kurā ņemta vērā eurozonas un Savienības dimensija.

    3.   Padome pēc Komisijas ieteikuma var pagarināt laikposmu, kurā dalībvalstis var novirzīties no to Padomes noteikto neto izdevumu virzības, ar noteikumu, ka turpinās nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā. Eiropas Fiskālā padome sniedz atzinumu par vispārējās izņēmuma klauzulas pagarināšanu. Pagarinājumu var piešķirt vairāk nekā vienu reizi. Tomēr katrs pagarinājums nepārsniedz vienu gadu.

    26. pants

    Valstu izņēmuma klauzulas

    1.   Pēc dalībvalsts lūguma un Komisijas ieteikuma, kura pamatā ir tās analīze, Padome var četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstij novirzīties no savas neto izdevumu virzības, ja ārkārtēji apstākļi, ko dalībvalsts nevar kontrolēt, rada būtisku ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, ar noteikumu, ka šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padome nosaka termiņu šādai novirzei.

    2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma un Komisijas ieteikuma Padome var pagarināt laikposmu, kurā dalībvalsts var novirzīties no Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas, ar noteikumu, ka ārkārtējie apstākļi turpinās. Pagarinājumu var piešķirt vairāk nekā vienu reizi. Tomēr katrs pagarinājums nepārsniedz vienu gadu.

    VI NODAĻA

    PĀRREDZAMĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

    27. pants

    Eiropas Parlamenta loma

    1.   Eiropas Parlamentu regulāri un strukturēti iesaista Eiropas pusgada norisēs, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši, izmantojot 28. pantā minēto dialogu par ekonomikas jautājumiem.

    2.   Komisija nosūta Eiropas Parlamentam valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, ko iesniegušas dalībvalstis. Komisija informē Eiropas Parlamentu par tās veikto minēto valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu vispārējo novērtējumu. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja, izmantojot 28. pantā minēto dialogu par ekonomikas jautājumiem, var lūgt Komisiju ierasties tajā. Šādos gadījumos Komisiju var aicināt iesniegt novērtējumu par valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem.

    3.   Padomes priekšsēdētājs un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātiem.

    4.   Padomes priekšsēdētājs un Komisija savos ziņojumos Eiropas Parlamentam iekļauj saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātus.

    5.   Eurogrupas priekšsēdētājs katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par norisēm tajā daudzpusējās uzraudzības jomā, kas attiecas uz eurozonu.

    6.   Komisija sagatavo un nosūta Padomei vismaz šādu informāciju un bez liekas kavēšanās dara minēto informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam:

    a)

    parāda ilgtspējas novērtējumus un to metodikas satvaru pēc to publicēšanas;

    b)

    dalībvalstu iesniegtos valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, tostarp atsauces trajektorijas un neto izdevumu virzības, un jebkādus iespējamos to grozījumus;

    c)

    dalībvalstu iesniegtos gada progresa ziņojumus;

    d)

    Komisijas novērtējumus un ieteikumus Padomei, ievērojot šīs regulas 17.–20. pantu;

    e)

    attiecīgā gadījumā Komisijas Eiropas pusgada ietvaros publicēto ekonomisko un sociālo norišu analīzi;

    f)

    Komisijas brīdinājumus, ievērojot LESD 121. panta 4. punktu;

    g)

    ja tiek iedarbinātas izņēmuma klauzulas, ievērojot šīs regulas 25. vai 26. pantu, – Komisijas analīzi, kurā konstatēts, ka fiskālā stabilitāte vidējā termiņā netiks apdraudēta.

    7.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju vismaz divreiz gadā šīs regulas 28. pantā minētajā dialogā par ekonomikas jautājumiem sniegt informāciju par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem.

    28. pants

    Dialogs par ekonomikas jautājumiem

    1.   Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, Eiropas Parlaments var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju ierasties Eiropas Parlamentā, lai apspriestu Komisijas izdotos politikas norādījumus dalībvalstīm, Eiropadomes secinājumus un saskaņā ar šo regulu veiktās daudzpusējās uzraudzības rezultātus.

    2.   Atbilstīgos gadījumos Eiropas pusgada kontekstā notiek apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Ekonomikas politikas komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju.

    3.   Attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši valstu parlamentus un sociālos partnerus, Eiropas pusgada kontekstā attiecīgā gadījumā iesaista galvenajos politikas jautājumos, saskaņā ar LESD noteikumiem un ievērojot valstu tiesisko regulējumu un politisko sistēmu.

    4.   Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju apspriest valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, kā arī pārējo 27. panta 6. punktā uzskaitīto informāciju.

    5.   Padomes priekšsēdētājs un Komisija saskaņā ar LESD 121. panta 5. punktu, un – attiecīgā gadījumā – Eurogrupas priekšsēdētājs katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem.

    29. pants

    Princips “ievēro vai paskaidro”

    Parasti ir gaidāms, ka Padome ievēro Komisijas ieteikumus un priekšlikumus vai publiski izskaidro savu nostāju.

    30. pants

    Dialogs ar dalībvalsti

    Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes ieteikums, ievērojot LESD 121. panta 4. punktu.

    VII NODAĻA

    MIJIEDARBĪBA AR REGULU (ES) NR. 1176/2011

    31. pants

    Mijiedarbība ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru

    1.   Tādu reformu un investīciju neapmierinošu, kā novērtēts saskaņā ar šīs regulas 21. pantu, īstenošanu, kas iekļautas dalībvalsts valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānā un kas attiecas uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, ņem vērā:

    a)

    Komisija, sagatavojot padziļinātus pārskatus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. panta 2. punktu; un

    b)

    Padome un Komisija saistībā ar to attiecīgajiem ieteikumiem, kad tās apsver, vai konstatēt pārmērīgu nelīdzsvarotību un ieteikt attiecīgajai dalībvalstij veikt korektīvus pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu.

    Komisija ņem vērā visu informāciju, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtisku.

    2.   Dalībvalsts, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu ir sākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saskaņā ar šīs regulas 15. pantu. Pārskatītais valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns atbilst Padomes ieteikumam, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu. Pārskatītā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanu apstiprina Padome saskaņā ar šīs regulas 17.–20. pantu. Pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu novērtē saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

    3.   Ja dalībvalsts iesniedz pārskatītu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu, ievērojot šā panta 2. punktu, minētais pārskatītais plāns kalpo par korektīvo pasākumu plānu, kas prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktu, un tajā izklāsta konkrētas politikas darbības, ko minētā dalībvalsts ir īstenojusi vai plāno īstenot, un iekļauj minēto darbību grafiku.

    4.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, novērtē pārskatīto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Pārskatītā plāna īstenošanas uzraudzību un novērtējumu veic saskaņā ar šīs regulas 22. pantu un Regulas (ES) Nr. 1176/2011 9. un 10. pantu.

    VIII NODAĻA

    MIJIEDARBĪBA AR REGULU (ES) NR. 472/2013

    32. pants

    Mijiedarbība ar pastiprinātas uzraudzības procedūru

    1.   Atkāpjoties no šīs regulas 11. un 21. panta, nav jāiesniedz valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns vai gada progresa ziņojums, ja uz to attiecas makroekonomikas korekciju programma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 (24) 7. pantu.

    2.   Ja dalībvalstij ir aktīvs valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns un ja šai dalībvalstij sāk piemērot makroekonomikas korekciju programmu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantu, minēto valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu ņem vērā, izstrādājot makroekonomikas korekciju programmu.

    IX NODAĻA

    KOPĪGIE NOTEIKUMI

    33. pants

    Dialogs ar dalībvalstīm

    Komisija nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija jo īpaši veic misijas, lai novērtētu sociālekonomisko stāvokli attiecīgajā dalībvalstī un konstatētu jebkādus ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības. Minētā dialoga vajadzībām Komisija var lūgt viedokli no attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī.

    34. pants

    Uzraudzības misijas

    1.   Komisija var īstenot uzraudzības misijas dalībvalstīs, uz kurām attiecas ieteikumi, kas sniegti, ievērojot LESD 121. panta 4. punktu.

    2.   Ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai dalībvalsts, kas piedalās valūtas maiņas mehānismā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (VKM II), kā noteikts Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā (25),, Komisija var attiecīgā gadījumā uzaicināt Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus piedalīties minētajās uzraudzības misijās.

    35. pants

    Ziņojums

    1.   Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu grozīt šo regulu.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā apskata:

    a)

    šīs regulas efektivitāti tās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanā;

    b)

    progresu, kas panākts, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordinēšanu un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci.

    3.   Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

    36. pants

    Pārejas noteikumi

    1.   Pirmajiem valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem piemēro šādus noteikumus:

    a)

    atkāpjoties no 9. panta 1. punkta, Komisija nosūta attiecīgajām dalībvalstīm iepriekšējus norādījumus līdz 2024. gada 21. jūnijam, balstoties uz jaunākajām Komisijas prognozēm, un dalībvalstis iesniedz savus valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus līdz 2024. gada 20. septembrim saskaņā ar 11. pantu, ja vien dalībvalsts un Komisija nevienojas pagarināt termiņu par saprātīgu laikposmu;

    b)

    atkāpjoties no 9. panta 2. punkta, dalībvalstis var pieprasīt tehnisku apmaiņu ar Komisiju mēneša laikā pirms 2024. gada 21. jūnija;

    c)

    Atkāpjoties no 11. panta 3. punkta, dalībvalstis, ievērojot atbilstīgus termiņus, var rīkot sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām valstu ieinteresētajām personām atbilstīgi 11. pantā noteiktajiem principiem;

    d)

    Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā nolūkā saskaņā ar 14. pantu pagarināt korekcijas periodu ņem vērā saistības, kas iekļautas attiecīgās dalībvalsts apstiprinātajā atveseļošanas un noturības plānā, ar noteikumu, ka atveseļošanas un noturības plānā ir ietvertas būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un uzlabot ekonomikas izaugsmes potenciālu, un ka attiecīgā dalībvalsts apņemas turpināt reformu centienus atlikušajā laikposmā, ko aptver valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kā arī saglabāt valsts finansēto investīciju līmeni, kas vidēji īstenots atveseļošanas un noturības plāna aptvertajā laikposmā;

    e)

    ja dalībvalsts lūdz izņēmumu attiecībā uz 6. panta c) punktā minēto neatlikšanas aizsardzības pasākumu, ņem vērā projektus, ko atbalsta ar aizdevumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī ar valsts līdzfinansējumu no programmām, ko līdzfinansē Savienība 2025. un 2026. gadā, ar noteikumu, ka šāds izņēmums neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā;

    f)

    atzīstot neseno ekonomikas satricinājumu un pašreizējās nenoteiktības ārkārtējo ietekmi uz potenciālās izaugsmes aplēsēm, dalībvalstis var izmantot stabilākas laikrindas nekā tās, kas izriet no kopīgi pieņemtās metodikas, ar noteikumu, ka šādu izmantošanu pienācīgi pamato ekonomiskie argumenti un ka kopējais pieaugums aplēšu laikposmā kopumā joprojām atbilst minētās metodikas rezultātiem.

    2.   Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sākotnējos konstatējumus par šīs regulas piemērošanu.

    37. pants

    Regulas (EK) Nr. 1466/97 atcelšana

    Regulu (EK) Nr. 1466/97 atceļ.

    38. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2024. gada 29. aprīlī

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētāja

    R. METSOLA

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. MICHEL


    (1)   OV C 290, 18.8.2023., 17. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 23. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 29. aprīļa lēmums.

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

    (5)  Eiropadomes Rezolūcija par Amsterdamas Stabilitātes un izaugsmes paktu (1997. gada 17. jūnijs) (OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

    (10)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

    (11)  Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

    (14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

    (15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (OV L 323, 19.12.2022., 4. lpp.).

    (16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

    (17)  Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.).

    (18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

    (19)  Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlī), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L, 2024/1264, 30.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1264/oj).

    (20)  Padomes Direktīva (ES) 2024/1265 (2024. gada 29. aprīlī), ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L, 2024/1264, 30.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1264/oj).

    (21)   https://www.consilium.europa.eu/media/20399/st_7348_2017_rev_1_en.pdf.

    (22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

    (23)  Komisijas Lēmums (ES) 2015/1937 (2015. gada 21. oktobris), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi (OV L 282, 28.10.2015., 37. lpp.).

    (24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

    (25)   OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.


    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj

    ISSN 1977-0715 (electronic edition)


    Augša