Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32024R1106
Regulation (EU) 2024/1106 of the European Parliament and of the Council of 11 April 2024 amending Regulations (EU) No 1227/2011 and (EU) 2019/942 as regards improving the Union’s protection against market manipulation on the wholesale energy market (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1106 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942 groza attiecībā uz to, kā uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1106 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942 groza attiecībā uz to, kā uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū (Dokuments attiecas uz EEZ)
PE/103/2023/REV/1
OV L, 2024/1106, 17.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1106/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
2024/1106 |
17.4.2024 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1106
(2024. gada 11. aprīlis),
ar ko Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Regulu (ES) 2019/942 groza attiecībā uz to, kā uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Lai iekšējā elektroenerģijas un gāzes tirgū nodrošinātu atklātu un godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, jāpanāk enerģijas vairumtirgu integritāte un pārredzamība. Minētā mērķa sasniegšanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (3) ir izveidots visaptverošs satvars. Tiecoties veicināt sabiedrības uzticēšanos funkcionējošiem enerģijas vairumtirgiem un efektīvi aizsargāt Savienību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, Regula (ES) Nr. 1227/2011 būtu jāgroza, lai vēl vairāk nodrošinātu pārredzamību un palielinātu uzraudzības spējas, tā palīdzot stabilizēt enerģijas cenas un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu efektīvāku izmeklēšanu un izpildes nodrošināšanu saistībā ar iespējamiem pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārrobežu, pievēršoties trūkumiem, kas konstatēti spēkā esošajā regulējumā. |
(2) |
Arvien lielāku nozīmi ieņem finanšu instrumenti, arī enerģētikas atvasinātie instrumenti, ko tirgo enerģijas vairumtirgos. Ņemot vērā arvien ciešāko savstarpējo saistību starp finanšu tirgiem un enerģijas vairumtirgiem, Regula (ES) Nr. 1227/2011 būtu labāk jāsalāgo ar Savienības finanšu tirgu tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (4), tostarp attiecībā uz terminu “tirgus manipulācijas” un “iekšējā informācija” definīciju. Termina “tirgus manipulācijas” definīcija Regulā (ES) Nr. 1227/2011 būtu jāgroza, lai saskaņotu to ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 12. pantu. Tālab termina “tirgus manipulācijas” definīcija Regulā (ES) Nr. 1227/2011 būtu jāgroza, lai tā aptvertu iesaistīšanos jebkādā darījumā vai jebkādu tirdzniecības rīkojumu izdošanu, grozīšanu vai atsaukšanu kā arī jebkuru citu rīkošanos attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kura raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; kurā viena persona vai vairākas personas, kas kopdarbojas, vienam vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem ir nodrošinājušas vai varētu nodrošināt mākslīgu cenas līmeni; vai kurā izmanto fiktīvu mehānismu vai citu veidu krāpšanu vai viltu, kas raida vai varētu raidīt nepatiesus vai maldinošus signālus attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu. Minētajā sakarā, lai panāktu saskaņotību ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, jēdzienā “jebkura cita rīkošanās” būtu jāiekļauj, bet ne tikai, tādas darbības kā, piemēram, kotējumu pārslodze, painting the tape prakse vai momentum ignition prakse. |
(3) |
Tāpat arī termina “iekšējā informācija” definīcija būtu jāgroza, lai saskaņotu to ar Regulu (ES) Nr. 596/2014. Proti, ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var veidot iekšējo informāciju. Ilgstoša procesa starpposms varētu pats par sevi veidot noteiktu apstākļu kopumu vai konkrētu notikumu, kas pastāv vai kam ir reālas izredzes iestāties vai notikt, balstoties uz attiecīgajā brīdī pastāvošo faktoru vispārēju novērtējumu. Tomēr minētais nebūtu jāsaprot tādā nozīmē, ka vērā jāņem tas, cik apjomīga būtu šāda apstākļu kopuma vai notikuma ietekme uz attiecīgo vairumtirdzniecības energoproduktu cenām. Starpposms ilgstošā procesā būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā regulā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem. |
(4) |
Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (5), (ES) Nr. 596/2014 un (ES) Nr. 600/2014 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (7), kā arī Savienības konkurences tiesību aktu piemērošanu praksei, uz ko attiecas šī regula. |
(5) |
Dalīšanās informācijā starp valstu regulatīvajām iestādēm un valstu kompetentajām finanšu iestādēm ir svarīgs aspekts attiecībā uz sadarbību un iespējamo šīs regulas pārkāpumu atklāšanu gan attiecībā uz enerģijas vairumtirgiem, gan finanšu tirgiem. Ņemot vērā informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm valstu līmenī, ievērojot Regulu (ES) Nr. 596/2014, valstu regulatīvajām iestādēm ar saņemto attiecīgo informāciju būtu jādalās ar dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm un valstu konkurences iestādēm. |
(6) |
Ja informācija, ar ko apmainās ar Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūru (“Aģentūra”) no komerciālā vai drošības viedokļa, Aģentūrai vajadzētu varēt minēto informāciju pieejamā veidā darīt pieejamu tirgus dalībniekiem un plašākai sabiedrībai, lai sekmētu plašākas zināšanas par enerģijas vairumtirgiem. Tam būtu jāietver iespēja, ka Aģentūra var publiskot apkopotu informāciju par organizēta tirgus vietām (OTV), iekšējās informācijas platformām (IIP) un reģistrētiem ziņošanas mehānismiem (RZM) saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem, lai enerģijas vairumtirgos uzlabotu pārredzamību, ar noteikumu, ka tas minētajos enerģijas tirgos nekropļo konkurenci. |
(7) |
Ja informācija, ar ko apmainās ar Aģentūru, no komerciālā viedokļa nav vai vairs nav sensitīva, Aģentūrai vajadzētu varēt nodrošināt, ka Aģentūras tirdzniecības datubāze, kura nav komerciāli sensitīva, ievērojot konfidencialitātes prasības, ir pieejama zinātniskiem mērķiem, lai sekmētu plašākas zināšanas par enerģijas vairumtirgiem. Tā iecerēts palīdzēt veidot uzticēšanos un vairot zināšanas par enerģijas vairumtirgu darbību. Aģentūrai būtu jāparedz noteikumi par to, kā tā plāno minēto informāciju godīgā un pārredzamā veidā darīt pieejamu zinātniskiem un pārredzamības nolūkiem, un minētie noteikumi būtu jādara publiski pieejami. |
(8) |
Lai vēl vairāk uzlabotu tirgus pārredzamību Savienības enerģijas vairumtirgos un veicinātu kopējo Savienības enerģētikas datu stratēģiju, Aģentūrai būtu jāizveido un jāuztur informācijas digitālās atsauces centrs, kas satur informāciju par Savienības enerģijas vairumtirgus datiem (“Atsauces centrs”). Aģentūrai lietotājam draudzīgā veidā būtu jāpublisko daļa informācijas, ko tā vāc, ievērojot šo regulu, tostarp arī informācija par ārpusbiržas enerģijas vairumtirdzniecības līgumu, elektroenerģijas pirkuma līgumu un cenu starpības līgumu tirdzniecību. Uz visiem datiem, kas publiskoti, izmantojot Atsauces centru, būtu jāattiecina šīs regula un piemērojamie datu aizsardzības tiesību akti. |
(9) |
OTV, kas veic darbības, kuras saistītas ar tādu vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību, kas ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, vajadzētu būt pienācīgi pilnvarotām, ievērojot minētās direktīvas prasības. |
(10) |
Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījusies tirdzniecības tehnoloģiju izmantošana, un enerģijas vairumtirgos šīs tehnoloģijas izmanto aizvien vairāk. Daudzi tirgus dalībnieki izmanto algoritmisko tirdzniecību un ātrās datorizētās algoritmiskās tirdzniecības paņēmienus ar minimālu cilvēka iejaukšanos vai vispār bez tās. Riski, kas izriet no minētajām praksēm, būtu jārisina Regulā (ES) Nr. 1227/2011. |
(11) |
Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteikto ziņošanas pienākumu ievērošana un Aģentūras saņemto datu kvalitāte ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums, lai nolūkā sasniegt minētās regulas mērķi nodrošinātu, ka iespējamie pārkāpumi tiek efektīvi uzraudzīti un atklāti. Nekonsekvencei tirdzniecības datu kvalitātes, formatējuma, ticamības un izmaksu ziņā ir negatīva ietekme uz pārredzamību, patērētāju aizsardzību un tirgus efektivitāti. Lai Aģentūra savus uzdevumus un funkcijas pildītu efektīvi, ir būtiski, ka Aģentūras saņemtā informācija ir precīza un pilnīga. |
(12) |
Lai uzlabotu Aģentūras veikto enerģijas vairumtirgu uzraudzību un datu vākšanu padarītu pilnīgāku, pašreizējais ziņošanas režīms ir jāuzlabo. Vācamie dati būtu jāpaplašina, lai datu vākšanā novērstu iztrūkumus, un tiem būtu jāaptver sasaistītie tirgi, jauni balansēšanas tirgi, balansēšanas tirgu līgumi, piešķirtās pārvades jaudas un produkti, kuri varētu tikt piegādāti Savienībā. Būtu jāprasa, lai OTV darītu pieejamus Aģentūrai datus, kas attiecas uz rīkojumu grāmatu, vai – pēc pieprasījuma – nekavējoties nodrošinātu Aģentūrai piekļuvi rīkojumu grāmatai. Rīkojumu grāmatas nodrošinātāji būtu arī jāieceļ par personām, kuras profesionāli organizē darījumus un kurām ir pienākums uzraudzīt iespējamos šīs regulas pārkāpumus un ziņot par tiem. |
(13) |
Tirgus dalībniekiem piemērojamos ziņošanas pienākumus būtu jāsamazina līdz minimumam, nepieciešamo informāciju pilnībā vai daļēji pēc iespējas vācot no esošajiem avotiem. Tirgus dalībnieki nespēj viegli reģistrēt vai paziņot datus par OTV, tāpēc attiecīgajām OTV vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, būtu Aģentūrai jādara pieejami dati par OTV. |
(14) |
Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic saskaņā ar šo regulu, piemēram, personas datu apmaiņa vai nosūtīšana starp attiecīgajām valsts iestādēm un valsts regulatīvo iestāžu veikta ziņošana, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (8), un jebkāda informācijas apmaiņa vai nosūtīšana, ko veic Aģentūra, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (9). |
(15) |
Iekšējās informācijas efektīvā izpaušanā svarīga loma būtu jāuzņemas IIP. Lai informāciju padarītu viegli piekļūstamu un lai uzlabotu pārredzamību, iekšējās informācijas izpaušanai īpaši izveidotās IIP vajadzētu būt obligātai. Iekšējās informācijas izpaušanai tirgus dalībnieki citus kanālus, tostarp tirgus dalībnieku tīmekļa vietnes, var turpināt izmantot tikai papildu kārtā. Lai nodrošinātu uzticēšanos IIP, tām būtu jāizdod atļauja, ievērojot šo regulu. IIP, tostarp tām, kuras Aģentūra ir reģistrējusi, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 (10) 11. pantu, būtu jānodrošina atbilstība atļaujas izdošanas prasībām un datu aizsardzības tiesību aktiem. Konkrētos gadījumos Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarām atsaukt šādu atļauju, vienlaikus respektējot procesuālos drošības pasākumus, kas minēti t Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/942 (11) 14. panta 6., 7. un 8. punktā. Atļaujas atsaukšanai nebūtu jāliedz subjektam iesniegt Aģentūrai pieteikumu jaunas atļaujas saņemšanai kā IIP. IIP, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 un kas iekļautas Aģentūras IIP sarakstā, būtu jāļauj turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šo regulu. IIP vajadzētu būt izveidotiem mehānismiem, kas ļauj ātri un efektīvi pārbaudīt iekšējās informācijas ziņojumus. Izstrādājot šādus mehānismus, IIP var iesaistīt tirgus dalībniekus. |
(16) |
Lai datu paziņošanu Aģentūrai racionalizētu un padarītu efektīvāku, informācija būtu jāsniedz, izmantojot RZM, un Aģentūrai būtu jāizdod RZM darbības atļaujas, ievērojot šo regulu, kā tas jau ir, ievērojot šo regulu. RZM, tostarp tiem, kurus Aģentūra ir reģistrējusi, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 11. pantu, būtu jānodrošina atbilstība atļaujas izdošanas prasībām un datu aizsardzības tiesību aktiem. Aģentūrai būtu jāuztur to RZM reģistrs, kuriem tā ir izdevusi atļauju. Konkrētos gadījumos Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarām atsaukt šādu atļauju, vienlaikus respektējot procesuālos drošības pasākumus, kas minēti Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6., 7. un 8. punktā. Atļaujas atsaukšanai nebūtu jāliedz subjektam iesniegt Aģentūrai pieteikumu jaunas atļaujas saņemšanai kā RZM. RZM, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, un kas iekļauti Aģentūras RZM sarakstā, būtu jāļauj turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šīs regulas 9.a pantu. RZM vajadzētu būt izveidotiem mehānismiem, kas ļauj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumus. Izstrādājot šādus mehānismus, RZM var iesaistīt tirgus dalībniekus. |
(17) |
Lai atvieglotu uzraudzību nolūkā atklāt iespējamu uz iekšējo informāciju balstītu tirdzniecību, iekšējās informācijas vākšana būtu jāsalāgo ar pašreizējiem tirdzniecības datu ziņošanas procesiem. |
(18) |
Personām, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, vajadzētu būt pienākumam ziņot par aizdomīgiem darījumiem, kuros tiek pārkāpta Regula (ES) Nr. 1227/2011 attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos un tirgus manipulācijām, kā arī lai attiecībā uz šādiem pārkāpumiem uzlabotu izpildes panākšanas iespējas, minētajām personām vajadzētu būt arī pienākumam ziņot par aizdomīgiem rīkojumiem un iespējamiem iekšējās informācijas publicēšanas pienākuma pārkāpumiem. Par personām, kas profesionāli organizē darījumus, uzskata tiešās elektroniskās piekļuves nodrošinātāji un rīkojumu grāmatas nodrošinātāji. |
(19) |
Komisijas Regulā (ES) 2015/1222 (12) ir paredzēta iespēja, ka Savienības vienotā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā elektroenerģijas nozarē var piedalīties trešās valstis. Tā kā tirgus sasaistīšanas operatori izmanto specifisku algoritmu, lai optimāli saskaņotu pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus, tas var novest pie tā, ka tirdzniecības rīkojumi tiek iesniegti trešā valstī, kas piedalās Savienības vienotajā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā, bet rezultātā tiek noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, kas notiek Savienībā. Uz šādu tirdzniecības rīkojumu iesniegšanu trešās valstīs, kas piedalās Savienības vienotajā nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanā, kuru rezultātā var notikt piegāde Savienībā, būtu jāattiecina vairumtirdzniecības energoproduktu definīcija saskaņā ar šo regulu. |
(20) |
Lai iegūtu precīzu, objektīvu un uzticamu novērtējumu par sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) piegāžu cenu Savienībā, Aģentūrai būtu jāievāc visi SDG tirgus dati, kas vajadzīgi, lai izveidotu ikdienas SDG cenas novērtējumu un SDG cenas etalonu. SDG cena būtu jāvērtē un SDG cenas etalons būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem darījumiem, kas attiecas uz SDG piegādēm uz Savienību. Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarotai attiecīgos tirgus datus ievākt no visiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas SDG piegādē uz Savienību un kuriem vajadzētu paziņot SDG tirgus datus paziņot Aģentūrai tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams, vai nu pēc darījuma noslēgšanas, vai pēc tam, kad ir iesniegts pirkšanas vai pārdošanas piedāvājums iesaistīties darījumā. Aģentūras SDG cenas novērtējumā būtu jāietver vispilnīgākā datu kopa, arī darījuma cenas, pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas SDG piegādēm uz Savienību. Tas, ka minēto objektīvo SDG cenas novērtējumu un starpību, kas salīdzinājumā ar citām tirgus atsauces cenām ir noteikta kā SDG cenas etalons, publicēs ik dienu, sekmē to, ka tirgus dalībnieki to savos līgumos un darījumos brīvprātīgi pieņems par atsauces cenu. Pēc SDG cenas novērtējuma izveides un SDG cenas etalona noteikšanas tas varētu kļūt arī par atsauces rādītāju atvasināto instrumentu līgumiem, ko izmanto, lai mazinātu risku, kas saistīts ar SDG cenu vai cenu starpību starp SDG cenu un citas gāzes cenām. |
(21) |
Uzdevumu un atbildības deleģēšana var būt efektīvs instruments, lai samazinātu uzdevumu dublēšanos, veicinātu sadarbību, un ar to būtu jātiecas samazināt tirgus dalībniekiem uzlikto slogu. Tādēļ šādai deleģēšanai būtu jāparedz skaidrs juridiskais pamats. Valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu varēt uzdevumus un atbildību deleģēt citai valsts regulatīvajai iestādei vai Aģentūrai ar delegātu iepriekšēju piekrišanu. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu varēt ieviest konkrētus nosacījumus un ierobežot deleģējuma tvērumu līdz tam, kas ir nepieciešams, lai efektīvi pārraudzītu pārrobežu tirgus dalībniekus vai grupas. Deleģēšanā būtu jāvadās pēc principa, ka kompetence jāuztic iestādei, kura ir vispiemērotākā rīcībai konkrētā jautājumā. |
(22) |
Noteikumiem par valstu regulatīvo iestāžu un Aģentūras pienākumu izpildi būtu jānodrošina, ka tiktāl, ciktāl tas iespējams, netiek pieļauti interešu konflikti. |
(23) |
Ir vajadzīgs vienots un spēcīgāks satvars, kas palīdzētu novērst tirgus manipulācijas un citus Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumus dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek konsekventi piemēroti administratīvie naudas sodi par Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumiem, minētā regula būtu jāgroza, paredzot sarakstu ar administratīviem naudas sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kam vajadzētu būt pieejamiem valstu regulatīvajām iestādēm, saraksts ar kritērijiem minēto administratīvo naudas sodu apmēra noteikšanai. Jo īpaši administratīvo naudas sodu apmēram, kas var tikt uzlikts konkrētā gadījumā, vajadzētu varēt sasniegt šajā regulā noteikto maksimālo apmēru. Tomēr šī regula neierobežo dalībvalstu spēju katrā atsevišķā gadījumā noteikt mazākus administratīvos naudas sodus. Sankcijām par Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumiem vajadzētu būt samērīgām, iedarbīgām un atturošām, un tām būtu jāatspoguļo pārkāpuma veids, ņemot vērā principu ne bis in idem. Pieņemot un publicējot administratīvos naudas sodus, būtu jāievēro pamattiesības, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Administratīvie naudas sodi un citi administratīvie pasākumi ir elementi, kas papildina efektīvu izpildes panākšanas režīmu. Lai enerģijas vairumtirgu pārraudzība būtu saskaņota, valstu regulatīvo iestāžu pieejai jābūt konsekventai. Lai tās varētu pildīt savus uzdevumus, valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstīgi resursi. |
(24) |
Ja tirgus dalībnieks, kas nav rezidents vai nav iedibināts Savienībā, darbojas Savienībā, tam būtu jāizraugās pārstāvis Savienībā. Pārstāvis būtu jāizraugās nepārprotami ar tirgus dalībnieka rakstisku pilnvarojumu, lai varētu rīkoties tā vārdā. Valstu kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai vajadzētu būt iespējai vērsties pie pārstāvja saistībā ar šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. |
(25) |
Līdz šim par Regulā (ES) Nr. 1227/2011 paredzēto darbību pārraudzību un izpildes panākšanu atbildīgas ir bijušas dalībvalstis. Tirgus ļaunprātīgai izmantošanai arvien biežāk ir pārrobežu raksturs, proti, tā bieži skar vairākas dalībvalstis. Izpildes panākšanas pasākumi, ar ko vēršas pret pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, var sagādāt grūtības jurisdikcijas aspektā, proti, ir grūti noteikt valsts regulatīvo iestādi, kura attiecīgās izmeklēšanas veikšanai būtu vispiemērotākā. |
(26) |
No izpildes panākšanas viedokļa īpaši sarežģīti ir arī tie tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, kuros iesaistīti vairāki pārrobežu elementi un tirgus dalībnieki, kas iedibināti trešajās valstīs. Pašreizējā pārraudzības kārtība vēlamajam tirgus integrācijas līmenim nav piemērota. Ir jārod risinājums tam, ka pašlaik nav mehānisma, kas pārrobežu lietās, kur kopīga valstu regulatīvo iestāžu un Aģentūras rīcība prasa sarežģītas vienošanās un pastāv dažādi pārraudzības režīmi, nodrošinātu labākos iespējamos pārraudzības lēmumus. Tiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, kurus to Savienības mēroga iezīmju dēļ dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, ir jāizveido efektīvs un iedarbīgs pārraudzības un izmeklēšanas režīms. |
(27) |
Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumi, kam ir pārrobežu dimensija, būtu jāizmeklē, izmantojot vienotu Savienības līmeņa procesu. Turklāt šādas izmeklēšanas var tikt veiktas labāk Savienības līmenī, jo to ietekme sniedzas pāri atsevišķas dalībvalsts robežām. Pārrobežu lietu sarežģītība un vajadzība šādām lietām nodrošināt pietiekamus resursus nozīmē, ka ir vajadzīga Aģentūras iesaiste, jo īpaši integrētākā enerģijas vairumtirgū. Kopš Regulas (ES) Nr. 1227/2011 stāšanās spēkā Aģentūra, monitorējot un vācot attiecīgos datus par enerģijas vairumtirgiem Savienībā, lai nodrošinātu to integritāti un pārredzamību, ir guvusi ievērojamu pieredzi. Balstoties uz minēto pieredzi, būtu jāpiešķir Aģentūrai pilnvaras veikt izmeklēšanu, lai cīnītos pret Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumiem, tostarp Aģentūrā ieceļot neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Aģentūrai šāda izmeklēšana būtu jāveic sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm, lai atbalstītu un papildinātu to izpildes panākšanas darbības un ņemtu vērā ne bis in idem principu. Turklāt, ja Aģentūra veic izmeklēšanu, vajadzības gadījumā attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas un jāpalīdz Aģentūrai. Īstenojot savas pilnvaras, Aģentūrai vajadzības gadījumā vajadzētu varēt piešķirt prioritāti tām lietām, kurām ir vislielākā pārrobežu ietekme. |
(28) |
Lai pildītu jaunos pienākumus, kas tai uzticēti, sevišķi tos, kuri saistīti ar lielākām izmeklēšanas pilnvarām pārrobežu lietās, Aģentūra būtu jānodrošina ar adekvātiem resursiem, tostarp vajadzīgo personālu. |
(29) |
Galvenais kritērijs, lai noteiktu, vai lietai ir pārrobežu dimensija, ir saistīts ar vairumtirdzniecības energoproduktu piegādi noteiktā skaitā dalībvalstu. Tomēr tehnisku iemeslu dēļ ir gadījumi, kad vairumtirdzniecības energoproduktu piegādes ģeogrāfisko atrašanās vietu nav iespējams noteikt. Piemēram, ja vairumtirdzniecības energoproduktu piegāde notiek vai ja tiek pieņemts, ka tā notiek tirdzniecības zonā, kas aptver vismaz divu dalībvalstu teritoriju vai teritorijas daļu tekošās dienas un nākamās dienas elektroenerģijas vairumtirgos, precīzu piegādes vietu minētajā zonā nav iespējams noteikt. Tas pats attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktu piegādi, kas notiek vai par kuru tiek pieņemts, ka tā notiek gāzes balansēšanas zonās, kuras aptver vismaz divu dalībvalstu teritoriju vai teritorijas daļu. Lai nodrošinātu, ka Aģentūra rīkojas lietās, kurām patiesi ir pārrobežu raksturs, nevis tikai valsts mēroga raksturs, vairumtirdzniecības energoproduktu piegāde tirdzniecības vai balansēšanas zonā, kas aptver vismaz divu dalībvalstu teritoriju, būtu jāuzskata par piegādi vienā dalībvalstī. Tomēr attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāsaglabā savas tiesības pieprasīt arī Aģentūras iesaistīšanos lietās ar pārrobežu dimensiju, ievērojot šo regulu, kā arī savas tiesības iebilst ievērojot šo regulu. |
(30) |
Gadījumos, kad iespējamajiem Regulas (ES) Nr. 1227/2011 pārkāpumiem ir skaidra pārrobežu dimensija, būtu jāpiešķir Aģentūrai pilnvaras veikt jebkādu nepieciešamo izmeklēšanu, veicot pārbaudes uz vietas, pieņemot liecības, kā arī ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu izdodot informācijas pieprasījumus personām, kuras pakļautas izmeklēšanai. Lai nodrošinātu uz vietas veikto pārbaužu efektivitāti, Aģentūras amatpersonām un personām, ko Aģentūra pilnvarojusi vai iecēlusi, lai veiktu pārbaudes, vajadzētu būt pilnvarotām iekļūt uzņēmuma telpās, kurās varētu tikt glabāti uzņēmējdarbības dokumenti, un uzņēmumu, uz kuriem attiecas izmeklēšana, direktoru, vadītāju vai citu darbinieku privātajās telpās. Tomēr uz jebkādu privātu telpu izmeklēšanu, veicot pārbaudes uz vietas, būtu jāattiecas pamatotam Aģentūras lēmumam un iepriekšējai valsts tiesu iestādes atļaujai. |
(31) |
Veicot pārbaudes uz vietas un izdodot informācijas pieprasījumus personām, kuras pakļautas izmeklēšanai, Aģentūrai būtu cieši un aktīvi jāsadarbojas ar attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm, kurām Aģentūrai būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība, arī gadījumos, kad persona atsakās pakļauties pārbaudei uz vietas vai sniegt prasīto informāciju. Turklāt pārbaudes uz vietas laikā Aģentūras amatpersonām un citām personām, ko Aģentūra pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, vajadzētu būt pilnvarotām aizzīmogot uzņēmuma telpas uz laiku, kas vajadzīgs pārbaudes uz vietas veikšanai. Izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, aizzīmogošanai parasti nevajadzētu būt ilgākai par 72 stundām. Turklāt amatpersonām, kuras veic pārbaudes uz vietas, vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska saistībā ar pārbaudes uz vietas priekšmetu un mērķi. |
(32) |
Būtu jāpiešķir Aģentūrai pilnvaras piemērot periodiskus soda maksājumus, lai nodrošinātu atbilstību tās lēmumiem par pārbaudēm uz vietas un informācijas pieprasījumiem, kuri pieņemti saistībā ar pārrobežu izmeklēšanu. Tomēr Aģentūrai nevajadzētu būt pilnvarotai uzlikt naudas sodus. Visiem periodiskajiem soda maksājumiem, kurus Aģentūra piemērojusi, vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina efektīvas pārrobežu izmeklēšanas. Ir svarīgi, ka tiek pilnībā ievērotas Aģentūras izmeklēšanai pakļauto personu procesuālās garantijas un pamattiesības. Jebkurai Aģentūras darbībai būtu jābūt samērīgai un būtu jānodrošina pienācīgs process un personas tiesības uz aizstāvību. Izmeklēšanai pakļauto personu sniegtās informācijas konfidencialitāte būtu jāaizsargā un ar šo informāciju būtu jāapmainās saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem. |
(33) |
Katras izmeklēšanas beigās Aģentūrai būtu jāsastāda izmeklēšanas ziņojums, tostarp tās konstatējumi un visi pierādījumi, kas ir šādu konstatējumu pamatā. Izmeklēšanas ziņojums būtu jāiesniedz attiecīgo dalībvalstu valstu regulatīvajām iestādēm, kurām savukārt, neskarot to ekskluzīvo kompetenci noteikt, vai ir noticis pārkāpums, būtu jāveic visi vajadzīgie izpildes nodrošināšanas pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā naudas sodu uzlikšana saskaņā ar šo regulu un valstu tiesību aktiem. Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai Aģentūras izmeklēšanas ziņojumiem nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus. |
(34) |
Aģentūrai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par savām darbībām attiecībā uz pārrobežu izmeklēšanām. Minētajā nolūkā Aģentūrai būtu regulāri jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei savu izmeklēšanas ziņojumu kopsavilkumi. Šādi kopsavilkumi būtu jāiesniedz apkopotā un anonimizētā veidā, un tie būtu jāuzskata par konfidenciāliem, cita starpā ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt attiecīgo pārrobežu izmeklēšanu nolūku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (13). |
(35) |
Visi lēmumi, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, būtu jāvar pārskatīt Eiropas Savienības Tiesai, tostarp lēmumi, ar kuriem Aģentūra ir piemērojusi periodisku soda maksājumu. Šī regula neskar valstu tiesu vai tribunālu kompetenci pārskatīt lēmumus, ko pieņēmušas kompetentās valstu iestādes, ievērojot šo regulu, piemēram, valstu tiesu iestāžu atļaujas saistībā ar Aģentūras veiktām pārbaudēm uz vietas vai prasības sakarā ar pārkāpumiem, kuras iesniegtas, ievērojot valstu noteikumus par periodisko soda maksājumu izpildi. |
(36) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti hartā, it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu, un tā jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. |
(37) |
Lai noteiktu detalizētu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas efektivitātes nodrošināšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, saskaņojot attiecīgās definīcijas šajā regulā paredzētajos gadījumos nolūkā nodrošināt saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomā un atjauninot minētās definīcijas ar vienu mērķi, proti, ņemt vērā turpmāko attīstību enerģijas vairumtirgos, un – attiecībā uz šīs regulas papildināšanu – norādot līdzekļus, ar kuriem IIP un RZM ir jāizpilda to attiecīgie pienākumi, detalizētu informāciju par atļaujas atsaukšanas procesu un pienācīgas aizstāšanas procesu, kā arī attiecīgajiem procesuālajiem drošības pasākumiem un, ņemot vērā valstu specifiku, nosakot minimālās robežvērtības tādu notikumu identificēšanai, kuri, ja tos publiskotu, varētu būtiski ietekmēt vairumtirdzniecības energoproduktu cenas. Nosakot šādas robežvērtības, Komisijai būtu jāapsver iespēja nodrošināt saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomā. Īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, cita starpā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(38) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15). |
(39) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām enerģijas vairumtirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1227/2011
Regulu (ES) Nr. 1227/2011 groza šādi:
1) |
Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 713/2009 un (EK) Nr. 714/2009 un Direktīvu 2003/6/EK aizstāj ar šādām:
|
2) |
regulas 1. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 3. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos uzskata arī iekšējās informācijas izmantošanu tad, ja atceļ vai maina rīkojumu vai jebkādu citu tirdzniecības darbību attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktu, uz kuru konkrētā informācija attiecas, ja rīkojums iesniegts, pirms iekšējā informācija nonāca attiecīgās personas rīcībā.”; |
5) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
6) |
regulā iekļauj šādu pantu: “4.a pants Iekšējās informācijas platformu darbības atļaušana un pārraudzība 1. IIP darbību sāk tikai pēc tam, kad Aģentūra ir novērtējusi, vai minētā IIP atbilst 3., 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām, un ir atļāvusi tai darboties. Aģentūra izveido IIP reģistru, kurām tā ir atļāvusi darboties, ievērojot šo punktu. IIP reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus IIP ir atļauts sniegt. Aģentūra regulāri pārskata IIP atbilstību 3., 4. un 5. punktam. 2. IIP, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 (*8), un kas iekļautas Aģentūras IIP sarakstā, ir ļauts turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šo pantu. 3. IIP ievieš pienācīgu politiku un pasākumus 4. panta 1. punktā prasītās iekšējās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši saprātīgiem komercnosacījumiem. Iekšējo informāciju bez maksas dara pieejamu un viegli piekļūstamu visām vajadzībām, tostarp, izmantojot tīmekļa vietni vai lietojumprogrammas saskarni. IIP šādu informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina tūlītēju piekļuvi iekšējai informācijai nediskriminējošā veidā un formātā, kas ir parocīgs iekšējās informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem. 4. Iekšējā informācija, kuru IIP publisko, ievērojot 2. punktu, atkarībā no iekšējās informācijas veida ietver vismaz šādus elementus:
5. IIP piemēro un uztur efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar saviem klientiem. Konkrētāk, IIP, kas ir arī OTV vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju rīkojas nediskriminējošā veidā un piemēro un uztur pasākumus, kas ir piemēroti dažādu uzņēmējdarbības funkciju nošķiršanai. IIP izveido stabilus drošības mehānismus, kas paredzēti tam, lai garantētu iekšējās informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu iekšējās informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. IIP uztur pienācīgus resursus un izveido rezerves ietaises, lai tā varētu piedāvāt un uzturēt savus pakalpojumus. IIP izveido mehānismus, kas ļauj ātri un efektīvi pārbaudīt iekšējās informācijas ziņojumus attiecībā uz to pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt saņemt šādu ziņojumu laboto versiju. 6. Ja Aģentūra konstatē, ka IIP ir pārkāpusi jebkādas no šā 4. panta 1.–5. punktā noteiktajām prasībām, pirms atļaujas atsaukšanas, ievērojot šā panta 7. punktu, tā sniedz IIP atbilstošas procesuālās garantijas, tostarp tās, kuras minētas Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6., 7. un 8. punktā. 7. Aģentūra var ar lēmumu atsaukt IIP atļauju un svītrot to no reģistra tad, ja IIP:
Šā punkta pirmajā daļās minētā lēmuma gadījumā Aģentūra norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. pantu. IIP, kuras atļauju Aģentūra ir atsaukusi, informē visus attiecīgos tirgus dalībniekus un nodrošina pienācīgu aizstāšanu, arī datu nodošanu citām IIP, ko izraudzījušies tirgus dalībnieki, un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citām IIP. Aģentūra atvēlē saprātīgu laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, šādas pienācīgas aizstāšanas nodrošināšanai. Minētajā laikposmā IIP nodrošina tās sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Tomēr Aģentūra var noteikt īsāku laikposmu, ja IIP darbības turpināšana varētu apdraudēt sistēmas korektu darbību, ņemot vērā to faktu nopietnību, kuru dēļ tika atsaukta atļauja. Aģentūra par jebkuru lēmumu atsaukt IIP atļauju, ievērojot pirmo daļu, bez liekas kavēšanās paziņo valsts regulatīvajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā IIP ir iedibināta, un par to informē tirgus dalībniekus. 8. Līdz 2025. gada 8. maijam Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, norādot:
(*8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).”;" |
7) |
regulā iekļauj šādu pantu: “5.a pants Algoritmiskā tirdzniecība 1. Tirgus dalībnieks, kurš iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, izveido tā uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles mehānismus, kuri nodrošina, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas un ar pietiekamu jaudu un tām ir jāievēro piemēroti tirdzniecības sliekšņi un limiti, un kuri sistēmām liedz nosūtīt kļūdainus tirdzniecības rīkojumus vai citādi funkcionēt veidā, kas var radīt vai sekmēt nesakārtotu tirgu. Tirgus dalībnieks arī izveido efektīvas sistēmas un riska kontroles mehānismus, kuri nodrošina, ka tirdzniecības sistēmas atbilst šai regulai un tās OTV noteikumiem, ar kuru tas ir savienots. Tirgus dalībnieks ievieš efektīvus darbības nepārtrauktības pasākumus, ar kuriem novērš jebkādas tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tā sistēmas ir pilnībā testētas un tiek pienācīgi uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām. 2. Tirgus dalībnieks, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā kādā dalībvalstī, par minēto iesaisti paziņo tās dalībvalsts valsts regulatīvajai iestādei, kurā tas ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, un Aģentūrai. Tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju būtību, detalizētu informāciju par tirdzniecības parametriem vai limitiem, kas piemērojami tirdzniecības sistēmai, galvenajiem atbilstības nodrošināšanas un riska kontroles mehānismiem, kas ir ieviesti, lai nodrošinātu šā panta 1. punktā noteikto prasību izpildi, un detalizētu informāciju par tā tirdzniecības sistēmu testēšanu. Tirgus dalībnieks gādā, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem jautājumiem piecus gadus tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu, varētu uzraudzīt atbilstību šai regulai. 3. Tirgus dalībnieks, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi OTV, informē attiecīgi tās dalībvalsts valsts regulatīvo iestādi, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, un Aģentūru. Tās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ievērojot 9. panta 1. punktu, var pieprasīt, lai tirgus dalībnieks regulāri vai ad hoc iesniedz šā panta 1. punktā minēto sistēmu un riska kontroles mehānismu aprakstu un pierādījumus, ka tie ir tikuši piemēroti. Tirgus dalībnieks gādā, lai attiecībā uz šajā punktā minētajiem jautājumiem piecus gadus tiktu veikta uzskaite, un nodrošina, ka minētie ieraksti ir pietiekami, lai tā dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde, kurā tirgus dalībnieks ir reģistrēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu, varētu uzraudzīt atbilstību šai regulai. 4. Šis pants neskar Direktīvā 2014/65/ES noteiktos pienākumus.” |
8) |
regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai:
|
9) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
10) |
regulā iekļauj šādus pantus: “7.a pants Aģentūras uzdevumi un pilnvaras attiecībā uz SDG cenas novērtējumu un SDG etaloniem 1. Aģentūra sagatavo un publicē ikdienējo SDG cenas novērtējumu un ikdienējo SDG cenas etalonu. SDG cenas novērtējuma un SDG cenas etalona vajadzībām Aģentūra sistemātiski vāc un apstrādā SDG tirgus datus par darījumiem. Cenas novērtējumā attiecīgā gadījumā ņem vērā reģionālās atšķirības un tirgus apstākļus. 2. Atkāpjoties no šīs regulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta, SDG tirgus dalībniekiem piemēro šajā regulā noteiktos tirgus dalībnieku pienākumus un aizliegumus. Pilnvaras, kas Aģentūrai piešķirtas ar šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp noteikumus par konfidencialitāti, piemēro arī attiecībā uz SDG tirgus dalībniekiem. 7.b pants SDG cenas novērtējumu un SDG etalonu publicēšana 1. SDG cenas novērtējumu publicē ik dienas un ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) attiecībā uz tiešo darījuma cenu novērtējumu. Papildus SDG cenas novērtējuma publicēšanai Aģentūra ik dienas ne vēlāk kā plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika) vai tiklīdz tehniski iespējams publicē arī SDG cenas etalonu. 2. Šā panta vajadzībām Aģentūra var izmantot trešās personas pakalpojumus. 7.c pants SDG tirgus datu iesniegšana Aģentūrai 1. Pirms ikdienējā SDG cenas novērtējuma publicēšanas (plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika)) SDG tirgus dalībnieki katru dienu bez maksas un ar Aģentūras izveidoto ziņošanas kanālu starpniecību iesniedz Aģentūrai SDG tirgus datus standartizētā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu, un tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams. 2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda brīdi, līdz kuram pirms 1. punktā minētās SDG cenas ikdienējā novērtējuma publicēšanas jāiesniedz SDG tirgus dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Attiecīgā gadījumā Aģentūra pēc apspriešanās ar Komisiju sniedz norādījumus par:
7.d pants SDG tirgus datu kvalitāte 1. SDG tirgus dati ietver šādus elementus:
2. SDG tirgus datus SDG tirgus dalībnieki iesniedz Aģentūrai šādās vienībās un valūtās:
3. Aģentūra izdod norādījumus par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem viens iesniedzējs ir atbildīgs par būtisku daļu no konkrētā atsauces periodā iesniegtajiem SDG tirgus datiem un kā šī situācija ir risināma tās ikdienējā SDG cenas novērtējumā un SDG cenas etalonā. 7.e pants Darbības nepārtrauktība Aģentūra savu SDG atsauces cenas novērtējuma un SDG cenas etalona metodiku, kā arī metodiku, ko izmanto SDG tirgus datu ziņošanai un SDG cenas novērtējumu un SDG cenas etalonu publicēšanai, regulāri izskata, atjaunina un publicē, ņemot vērā SDG tirgus datu sniedzēju viedokļus.” |
11) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 9. pantu groza šādi:
|
13) |
regulā iekļauj šādu pantu: “9.a pants Reģistrēto ziņošanas mehānismu atļaušana un pārraudzība 1. Lai RZM varētu darboties, ir vajadzīga Aģentūras iepriekšēja atļauja saskaņā ar šo pantu. Aģentūra atļauj pusēm darboties kā RZM, ja:
Aģentūra saprātīgā laikposmā un – ciktāl tas iespējams – trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas atļauj subjektam darboties kā RZM. Atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un tā RZM ļauj visā Savienībā sniegt pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tas ir saņēmis atļauju. RZM, ko Aģentūra reģistrējusi, ievērojot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, un kas iekļauti Aģentūras RZM sarakstā, ir ļauts turpināt darbību līdz brīdim, kad Aģentūra ir pieņēmusi lēmumu par atļauju, ievērojot šo pantu. Atļauju saņēmušais RZM nodrošina atbilstību šajā punktā un 3. punktā minētajiem atļaujas saņemšanas nosacījumiem. Atļauju saņēmušais RZM bez nepamatotas kavēšanās paziņo Aģentūrai par jebkādām būtiskām izmaiņām atļaujas saņemšanas nosacījumos. Aģentūra izveido to RZM reģistru, kuriem tā ir izsniegusi atļauju, ievērojot šo punktu. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem RZM ir saņēmis atļauju. Reģistru regulāri atjaunina. 2. Aģentūra regulāri pārskata RZM atbilstību 1. un 3. punktam. Minētajā nolūkā RZM katru gadu Aģentūrai ziņo par savām darbībām. 3. RZM ievieš pienācīgu politiku un pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju informācijas paziņošanu, kā paredzēts 8. pantā. RZM piemēro un uztur efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar saviem klientiem. Konkrētāk, RZM, kas ir arī OTV vai tirgus dalībnieks, ar visu savākto informāciju rīkojas nediskriminējošā veidā un piemēro un uztur pasākumus, kas ir piemēroti dažādu uzņēmējdarbības funkciju nošķiršanai. RZM izveido stabilus drošības mehānismus, kas paredzēti tam, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. RZM uztur pienācīgus resursus un izveido rezerves ietaises, lai tie varētu piedāvāt un uzturēt savus pakalpojumus. RZM izveido mehānismus, kas ļauj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumus attiecībā uz to pilnīgumu, identificēt informācijas iztrūkumus un acīmredzamas kļūdas, ko pieļāvis tirgus dalībnieks, un, ja šāda kļūda vai iztrūkums ir radies, informāciju par kļūdu vai informācijas iztrūkumu paziņot tirgus dalībniekam un pieprasīt šādas ziņojumu labotas versijas saņemšanu. RZM izveido sistēmas, kas dod tiem iespēju atklāt kļūdas vai informācijas iztrūkumus, ko tie pieļāvuši, un dod tiem iespēju labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt Aģentūrai pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus. 4. Ja Aģentūra konstatē, ka RZM ir pārkāpis šā panta 1., 2. vai 3. punktu, tā pirms atļaujas atsaukšanas, ievērojot šā panta 5. punktu, sniedz RZM atbilstošas procesuālās garantijas, tostarp tās, kuras minētas Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6., 7. un 8. punktā. 5. Aģentūra var ar lēmumu atsaukt RZM atļauju un svītrot to no reģistra, ja RZM:
Šā punkta pirmajā daļā minētā lēmuma gadījumā Aģentūra norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. pantu. RZM, kura atļauju Aģentūra ir atsaukusi, informē visus attiecīgos tirgus dalībniekus un nodrošina pienācīgu aizstāšanu, arī datu nodošanu citiem RZM, ko izraudzījušies tirgus dalībnieki, un ziņošanas plūsmu pārvirzīšanu uz citiem RZM. Aģentūra nosaka saprātīgu laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, šādas pienācīgas aizstāšanas nodrošināšanai. Minētajā laikposmā RZM nodrošina tā sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Tomēr Aģentūra var noteikt īsāku laikposmu, ja RZM darbības turpināšana varētu apdraudēt sistēmas pareizu darbību, ņemot vērā to faktu nopietnību, kuru dēļ tika atsaukta atļauja. Aģentūra par jebkuru lēmumu atsaukt RZM atļauju, ievērojot pirmo daļu, bez liekas kavēšanās paziņo valsts regulatīvajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā RZM ir iedibināts, un par to informē tirgus dalībniekus. 6. Līdz 2025. gada 8. maijam Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem deleģētu aktu, ar ko šo regulu papildina, norādot:
|
14) |
regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu: “1. Aģentūra izveido mehānismus, kurus izmanto, lai informāciju, ko tā saņem saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 8. pantu, kopīgotu ar Komisiju, valsts regulatīvajām iestādēm, dalībvalstu kompetentajām finanšu iestādēm, valstu konkurences iestādēm, EVTI, EUROFISC un citām attiecīgām iestādēm Savienības līmenī. Pirms šādu mehānismu izveides Aģentūra apspriežas ar minētajām iestādēm. Aģentūra piekļuvi 1. punktā minētajiem mehānismiem nodrošina tikai tām iestādēm, kuras ir izveidojušas sistēmas, kas ļauj Aģentūrai izpildīt 12. panta 1. punktā noteiktās prasības. 2. Valstu regulatīvās iestādes izveido mehānismus, kurus izmanto, lai informāciju, ko tās saņem saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. pantu, kopīgotu ar dalībvalstu kompetentajām finanšu tirgus iestādēm, valstu konkurences iestādēm, valstu nodokļu iestādēm un citām attiecīgām iestādēm valsts līmenī. Pirms šādu mehānismu izveides valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar Aģentūru un ar minētajām iestādēm par šādiem mehānismiem, ja vien šādi mehānismi nav izveidoti pirms 2024. gada 7. maija. Aģentūra attiecīgā gadījumā izdod nesaistošas pamatnostādnes, lai valstu regulatīvajām iestādēm atvieglotu šādu mehānismu izveidi. Valstu regulatīvās iestādes piekļuvi šā punkta pirmajā daļā minētajiem mehānismiem nodrošina tikai tām iestādēm, kuras ir izveidojušas sistēmas, kas ļauj valsts regulatīvajām iestādēm izpildīt 12. panta 1. punktā noteiktās prasības.” |
15) |
regulas 12. pantu groza šādi:
|
16) |
regulas 13. pantu groza šādi:
|
17) |
regulā iekļauj šādus pantus: “13.a pants Aģentūras veiktās pārbaudes uz vietas 1. Aģentūra ciešā sadarbībā un koordinācijā ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgajām iestādēm sagatavo un veic pārbaudes uz vietas. 2. Lai izpildītu savus 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus, Aģentūra var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas to personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, telpās, kurās varētu tikt glabāti uzņēmējdarbības dokumenti. Ja tas nepieciešams pārbaudes uz vietas pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Aģentūra minēto pārbaudi var veikt, par to iepriekš nepaziņojot personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. 3. Ciktāl tas vajadzīgs pārbaudes uz vietas veikšanai, Aģentūras amatpersonas un personas, ko Aģentūra pilnvarojusi vai iecēlusi veikt minēto pārbaudi, attiecībā uz personām, uz kurām attiecas lēmums, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 6. punktu, ir pilnvarotas:
Šā panta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās plombas neuzliek ilgāk par 72 stundām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. 4. Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmumu, uz kuriem attiecas izmeklēšana uz vietas, direktoru, vadītāju vai citu darbinieku privātās telpās tiek glabāti uzņēmējdarbības dokumenti, kas saistīti ar pārbaudes priekšmetu un kas var būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu, Aģentūra ar lēmumu var veikt pārbaudes uz vietas šādās privātās telpās. Šādos gadījumos 6. punktā minētajā lēmumā norāda arī iemeslus, kas lika Aģentūrai secināt, ka pastāv pamatotas aizdomas. 5. Amatpersonas un personas, ko Aģentūra pilnvarojusi vai iecēlusi veikt pārbaudes uz vietas, savas pilnvaras īsteno pēc tam, kad ir uzrādījušas rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes uz vietas priekšmets un mērķis. 6. Personas, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, pakļaujas pārbaudēm uz vietas, kuru veikšana uzdota ar lēmumu, ko pieņem Aģentūra. Minētajā lēmumā izklāsta pārbaudes uz vietas priekšmetu un mērķi, norāda dienu, kurā tai jāsākas, 13.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja attiecīgā persona nepakļaujas pārbaudei uz vietas saskaņā ar šā panta 3. punktu, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”). Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar valsts regulatīvo iestādi dalībvalstī, kurā pārbaude uz vietas veicama. 7. Valsts regulatīvās iestādes amatpersonas un valsts regulatīvās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas dalībvalstī, kurā pārbaude uz vietas jāveic, pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību Aģentūras amatpersonām un Aģentūras pilnvarotajām vai ieceltām personām. Minētajā nolūkā tām ir šajā pantā noteiktās pilnvaras. Pārbaudēs uz vietas pēc pieprasījuma var piedalīties arī valsts regulatīvās iestādes amatpersonas. 8. Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona iebilst pret pārbaudi uz vietas, kuras veikšana uzdota, ievērojot šo pantu, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde minētajām personām vai citām attiecīgajām valsts regulatīvajām iestādēm sniedz nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas izpildes panākšanas iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas. 9. Ja 1. punktā paredzētajai pārbaudei uz vietas vai 7. un 8. punktā paredzētajai palīdzībai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga valsts tiesu iestādes atļauja, Aģentūra piesakās uz šādas atļaujas saņemšanu. Aģentūra uz šādu atļauju var pieteikties arī piesardzības nolūkos. Šā panta 4. punktā minētajos gadījumos pārbaudi uz vietas nevar veikt bez valsts tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas. 10. Ja Aģentūra piesakās uz atļaujas saņemšanu, kā minēts 9. punktā, valsts tiesu iestāde verificē, ka:
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām valsts tiesu iestāde var lūgt, lai Aģentūra sniedz sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par to, kas Aģentūrai radījis pamatu aizdomām, ka ir noticis 13. panta 3. punktā minēts pārkāpums, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas izmeklēšana. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa. 13.b pants Informācijas pieprasījums 1. Pēc Aģentūras pieprasījuma jebkura persona sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai Aģentūra izpildītu 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus. Savā pieprasījumā Aģentūra:
2. Šā panta 1. punktā minēto informācijas pieprasījumu vajadzībām Aģentūra ir arī pilnvarota pieņemt lēmumus. Šādā lēmumā Aģentūra papildus šā panta 1. punktā noteiktajiem elementiem norāda personas pienākumu atbildēt uz pieprasījumu, 13.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja attiecīgā persona neizpilda pieprasījumu, un tiesības uz lēmuma pārskatīšanu Tiesā. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. un 29. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa. 3. Personas, kas saņem informācijas pieprasījumu, ievērojot 1. vai 2. punktu, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju. Minētās personas ir pilnībā atbildīgas par to, ka sniegtā informācija ir pilnīga, pareiza un nav maldinoša. 4. Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona neizpilda pieprasījumu sniegt prasīto informāciju, attiecīgās dalībvalsts valsts regulatīvā iestāde pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz Aģentūrai palīdzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu 3. punktā noteiktā pienākuma izpildi, arī piemēro naudas sodus saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. 5. Ja Aģentūras amatpersonas un Aģentūras pilnvarotas vai ieceltas personas konstatē, ka kāda persona atsakās sniegt prasīto informāciju, Aģentūra var izdarīt secinājumus, balstoties uz pieejamo informāciju. 6. Aģentūra nekavējoties attiecīgo dalībvalstu valstu regulatīvajām iestādēm nosūta 1. punktā minētā pieprasījuma vai saskaņā ar 2. punktu pieņemtā lēmuma kopiju. 13.c pants Pilnvaras pieņemt liecības 1. Lai izpildītu 13. panta 5.–8. punktā noteiktos pienākumus, Aģentūra var iztaujāt jebkuru personu un pieņemt liecības no jebkuras personas, kas piekrīt iztaujāšanai, nolūkā vākt informāciju par izmeklēšanas priekšmetu. Aģentūra atbildes var piereģistrēt. 2. Ja iztaujāšanu, ievērojot šā panta 1. punktu, veic iesaistīto personu telpās, Aģentūra informē valsts regulatīvo iestādi dalībvalstī, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Minētās dalībvalsts valsts regulatīvās iestādes amatpersonas var palīdzēt Aģentūras amatpersonām un Aģentūras pilnvarotām vai ieceltām personām veikt iztaujāšanu. 13.d pants Procesuālās garantijas 1. Aģentūra pārbaudes uz vietas veic, informāciju pieprasa un liecības pieņem, pilnībā ievērojot izmeklēšanai pakļauto personu procesuālās garantijas, tostarp:
Uzaicinājumā sniegt komentārus par faktiem, ievērojot tiesības, kas minētas d) apakšpunktā, norāda atbilstīgu termiņu komentāru iesniegšanai; pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams, lai saglabātu valsts iestādes veiktas pārbaudes uz vietas konfidencialitāti vai notiekošas vai turpmākas administratīvas izmeklēšanas vai kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti, Aģentūra var nolemt atlikt uzaicinājumu sniegt komentārus; 2. Aģentūra meklē pierādījumus gan par labu personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, gan pret tām un veic pārbaudes uz vietas, pieprasa informāciju un pieņem liecības objektīvi un taisnīgi un saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu. 3. Aģentūra pārbaudes uz vietas veic, informāciju pieprasa un liecības pieņem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un Savienības datu aizsardzības noteikumus. 4. Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6. punktu nepiemēro Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 13.a panta 6. punktu vai 13.b panta 2. punktu. 13.e pants Savstarpēja palīdzība Lai nodrošinātu atbilstību13. pantā un 13.–13.c pantā noteiktajām attiecīgajām prasībām, valstu regulatīvās iestādes un Aģentūra izmeklēšanas gaitā cita citai palīdz. 13.f pants Izmeklēšanas darbinieks 1. Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 13. panta 5.–8. punktu, Aģentūra, ja tā uzskata to par lietderīgu, lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti un iedarbību, un ņemot vērā tai pieejamos iekšējos resursus, var Aģentūrā iecelt īpašu izmeklēšanas darbinieku izmeklēšanas vadīšanai. 2. Lai veiktu savus uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var īstenot Aģentūrai pieejamās pilnvaras, tostarp 13.a, 13.b un 13.c pantā noteiktās pilnvaras, vienlaikus ievērojot 13.d pantā izklāstītās procesuālās garantijas. Uzdevumu veikšanas procesā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko Aģentūra savākusi, īstenojot uzraudzības darbības, kas ir būtiskas izmeklēšanas veikšanai. 13.g pants Periodiski soda maksājumi 1. Aģentūra ar lēmumu piemēro periodisku soda maksājumu personai, uz kuru attiecas izmeklēšana, nolūkā panākt, ka minētā persona:
2. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā persona ievēro attiecīgos 13.a panta 6. punktā vai 13.b panta 2. punktā minētos lēmumus. 3. Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Minētajā nolūkā periodisko soda maksājumu summa juridiskām personām ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – attiecībā uz fiziskām personām – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Periodisku soda maksājumu aprēķina no dienas, kas norādīts lēmumā, ar kuru periodiskais soda maksājums tiek piemērots. 4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc Aģentūras lēmuma paziņošanas dienas. 5. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/942 28. panta, Aģentūras lēmumu pārskata tikai Tiesa. 13.h pants Procesuālās garantijas attiecībā uz lēmumiem par periodisku soda maksājumu 1. Neatkarīgi no Regulas (ES) 2019/942 14. panta 6. punkta Aģentūra pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 13.g pantu dod iespēju personām, kurām tā plāno adresēt šādu lēmumu, tikt uzklausītām par Aģentūras konstatējumiem. Aģentūra savus lēmumus pamato vienīgi ar apsvērumiem, par kuriem iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt komentārus. 2. Visā izmeklēšanas procesa laikā pilnībā ievēro iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīm personām ir tiesības piekļūt tiem Aģentūras lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem, kas attiecas uz Aģentūras lēmumu piemērot periodisko soda maksājumu, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un Aģentūras iekšējiem sagatavošanas dokumentiem. 13.i pants Periodisko soda maksājumu veids, izpilde un izmantošana 1. Periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 13.g pantu, ir administratīvs raksturs. 2. Periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti, ievērojot 13.g pantu, ir jāizpilda. Izpildi reglamentē piemērojamie attiecīgo dalībvalstu valstu procesuālie noteikumi. Izpildes rīkojumu pievieno Aģentūras lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic valsts iestāde, kuru katras dalībvalsts valdība izraugās šim nolūkam un kuru tā dara zināmu Aģentūrai un Tiesai. Ja izraudzītā valsts iestāde pēc Aģentūras pieteikuma ir izpildījusi trešajā daļā minētās formalitātes, Aģentūra var sākt izpildi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši izraudzītajā valsts iestādē. Izpildi var apturēt vienīgi ar Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgo dalībvalstu tiesu piekritībā. 3. Periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā. 13.j pants Izskatīšana Eiropas Savienības Tiesā Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Aģentūra ir piemērojusi periodiskus soda maksājumus. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto periodisko soda maksājumu.” |
18) |
regulas 15. pantu aizstāj ar šādu: “15. pants To personu pienākumi, kuras profesionāli organizē vai izpilda darījumus 1. Ja personai, kura profesionāli organizē darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, ir pamatotas aizdomas, ka ar tirdzniecības rīkojumu vai darījumu, arī rīkojuma vai darījuma atcelšanu vai grozīšanu – neatkarīgi no tā, vai tas noticis OTV vai ārpus tās –, varētu būt pārkāpts 3., 4. vai 5. pants, konkrētā persona nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četras nedēļas no dienas, kad minētā persona uzzinājusi par aizdomīgo notikumu, par to paziņo Aģentūrai un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei. 2. Ja personai, kura profesionāli izpilda darījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu un izpilda arī darījumus ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, kas nav finanšu instrumenti, ir pamatotas aizdomas, ka ar tirdzniecības rīkojumu vai darījumu, arī rīkojuma vai darījuma atcelšanu vai grozīšanu – neatkarīgi no tā, vai tas noticis OTV vai ārpus tās –, varētu būt pārkāpts šīs regulas 3., 4. vai 5. pants, konkrētā persona nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četras nedēļas no dienas, kad minētā persona ir uzzinājusi par aizdomīgo notikumu, par to paziņo Aģentūrai un attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei. 3. Personas, kas minētas 1. un 2. punktā, izveido un uztur pasākumus, sistēmas un procedūras, ar kuru palīdzību var efektīvi:
4. Neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, uz personām, kas profesionāli organizē vai izpilda darījumus, attiecas to dalībvalstu noteikumi par paziņošanu, kurās potenciālajā pārkāpumā iesaistītais tirgus dalībnieks ir reģistrēts un kurās piegādā vairumtirdzniecības energoproduktu. Šāds paziņojums ir adresēts minēto dalībvalstu valstu regulatīvajām iestādēm. 5. Līdz 2025. gada 8. maijam un pēc tam katru gadu Aģentūra sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm izdod un publisko ziņojumu ar apkopotu informāciju saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem, izņemot sensitīvu komercinformāciju, par šā panta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz:
|
19) |
regulas 16. pantu groza šādi:
|
20) |
regulā iekļauj šādus pantus: “16.a pants Uzdevumu un pienākumu deleģēšana 1. Valstu regulatīvās iestādes ar delegāta piekrišanu var deleģēt uzdevumus un atbildību Aģentūrai vai citai valsts regulatīvajai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro, vēl pirms to valstu regulatīvās iestādes noslēdz deleģēšanas līgumus, kā arī tās var ierobežot deleģējuma tvērumu, lai tas aptvertu tikai to, kas ir vajadzīgs efektīvai tirgus dalībnieku vai grupu pārraudzībai. Aģentūra var palīdzēt valstu regulatīvajām iestādēm, izdodot nesaistošus norādījumus vai apmainoties ar paraugpraksi par uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām valstu regulatīvajām iestādēm. 2. Uzdevumu un pienākumu deleģēšanas rezultātā šajā regulā noteiktās kompetences tiek pārdalītas. Delegāta atrašanās dalībvalsts valsts tiesību akti reglamentē ar deleģētajiem pienākumiem saistīto procedūru, izpildes nodrošināšanu, administratīvo izskatīšanu un izskatīšanu tiesā. 3. Valstu regulatīvās iestādes paziņo Aģentūrai par ikvienu deleģēšanas līgumu, kuru tās plāno slēgt. Tās noslēdz minētos nolīgumus ne agrāk kā vienu mēnesi pēc Aģentūras informēšanas. 4. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Aģentūra var sniegt atzinumu par plānoto deleģēšanas līgumu, par kuru ir paziņots, ievērojot 3. punktu. 5. Aģentūra ar piemērotiem līdzekļiem publicē visus valsts regulatīvo iestāžu noslēgtos deleģēšanas līgumus, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses ir pienācīgi informētas. 16.b pants Pamatnostādnes un ieteikumi 1. Lai iedibinātu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu pārraudzības praksi un nodrošinātu kopīgu, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Aģentūra izdod pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti visām valstu regulatīvajām iestādēm vai visiem tirgus dalībniekiem, un izdod ieteikumus vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm vai vienam vai vairākiem tirgus dalībniekiem par 3.–5.a, 8., 9., 9.a panta un 10. panta 1. punkta piemērošanu. 2. Aģentūra atbilstošā un reāli īstenojamā laika periodā rīko pienācīgu sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajiem tirgus dalībniekiem par pamatnostādnēm un ieteikumiem, kurus Aģentūra sniegusi, un analizē iespējamās izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu. Minēto apspriešanu un analīzi veic samērīgi ar pamatnostādņu vai ieteikumu tvērumu, būtību un ietekmi. 3. Valstu regulatīvās iestādes un tirgus dalībnieki pienācīgi ņem vērā minētās pamatnostādnes un ieteikumus. 4. Valstu regulatīvās iestādes var regulāri informēt Aģentūru par tām adresēto pamatnostādņu vai ieteikumu īstenošanu. 5. Ja pamatnostādnēs vai ieteikumā tas ir prasīts, tirgus dalībnieki paziņo Aģentūrai par konkrēto pamatnostādņu vai ieteikuma īstenošanu. Pēc Aģentūras pieprasījuma tirgus dalībnieki šādu paziņojumu skaidri un detalizēti pamato. 6. 12 mēnešu laikā pēc pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas, ievērojot 1. punktu, Aģentūra var rīkot apspriešanos, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm vai tirgus dalībniekiem, lai novērtētu minēto pamatnostādņu vai ieteikumu piemērotību un efektivitāti. 7. Aģentūra pamatnostādnes un ieteikumus, ko tā ir izdevusi, iekļauj ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) 2019/942 19. panta 1. punkta k) apakšpunktā.” |
21) |
regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Konfidenciālu informāciju, ko 2. punktā minētās personas saņēmušas, pildot darba pienākumus, nevar izpaust nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, ka nav iespējams identificēt atsevišķu tirgus dalībnieku, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, citi šīs regulas noteikumi vai citi attiecīgi Savienības tiesību akti.” |
22) |
regulas 18. un 19. pantu aizstāj ar šādu: “18. pants Sankcijas 1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, atturošas un samērīgas, atspoguļojot pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu, kaitējumu patērētājiem un iespējamos ieguvumus no tirdzniecības, kas veikta, balstoties uz iekšējo informāciju un tirgus manipulācijām. Neskarot kriminālsodus un neskarot 13. pantā paredzētās valstu regulatīvo iestāžu pārraudzības pilnvaras, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas pārkāpumiem, kas minēti 13. panta 1. punktā, ir pilnvaras pieņemt piemērotus administratīvus naudas sodus un citus administratīvus pasākumus. Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem detalizēti paziņo Komisijai un Aģentūrai, kā arī paziņo par katru turpmāko grozījumu, kas skar minētos noteikumus. 2. Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu procedūru ierosina kompetentā iestāde, bet tos uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2026. gada 8. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem. 3. Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem un atbilstoši principam ne bis in idem nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus:
4. Attiecībā uz fiziskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi, kas minēti 3. punkta e) apakšpunktā, ir vismaz šādā apmērā:
Neatkarīgi no 3. punkta e) apakšpunkta, administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz 20 % no iesaistītās fiziskās personas gada ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. Ja fiziskā persona no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, administratīvā naudas soda summa ir vismaz vienāda ar minēto labumu. 5. Attiecībā uz juridiskām personām 3. punkta e) apakšpunktā minētos maksimālos administratīvos naudas sodus nosaka vismaz šādā apmērā:
Neatkarīgi no 3. punkta e) apakšpunkta naudas soda apmērs nepārsniedz 20 % no attiecīgās juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā. Ja juridiskā persona no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, administratīvā naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar minēto labumu. 6. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus vai sankcijas, kas piemēroti par šīs regulas pārkāpumiem, valsts regulatīvā iestāde var publiski izpaust, ja vien šāda izpaušana iesaistītajām pusēm nenodara nesamērīgu kaitējumu. 7. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo naudas sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un līmeni, valstu regulatīvās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:
8. Īstenojot šā panta 1. punkta otrajā daļā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvus naudas sodus un citus administratīvus pasākumus, valstu regulatīvās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie naudas sodi, ko tās piemēro, un citi administratīvie pasākumi, ko tās veic, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības saskaņā ar 16. panta 2. punktu, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos naudas sodus saistībā ar pārrobežu lietām. 9. Līdz 2027. gada 8. maijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē, vai par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir noteikti sodi un vai tie dalībvalstīs tiek konsekventi piemēroti. 19. pants Starptautiskās attiecības Ciktāl tas nepieciešams šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu un struktūru, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienesta, attiecīgās kompetences, Aģentūra var veidot kontaktus un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un iestādēm trešās valstīs, jo īpaši tajās, kuras ietekmē Savienības enerģijas vairumtirgu, lai tādējādi veicinātu reglamentējošo noteikumu saskaņošanu. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar minētajām uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi var attiekties uz kopīgu interešu aspektiem, piemēram, datu vākšanas, analīzes un novērtēšanas metodiku vai citu informāciju, un citām speciālo zināšanu jomām.” |
23) |
regulas 20. pantu groza šādi:
|
24) |
regulā iekļauj šādu pantu: “21.a pants Ziņošana un pārskatīšana 1. Līdz 2027. gada 1. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, novērtē šīs regulas piemērošanu, jo īpaši to, kā regula ietekmē uzvedību tirgū, tirgus dalībniekus, likviditāti, ziņošanas prasības, arī attiecībā uz SDG tirgus datiem un administratīvā sloga līmeni tirgus dalībniekiem, tostarp iespējamiem šķēršļiem jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, un kā tā ietekmē ar Aģentūras mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem saistītās darbības rezultativitāti. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, Komisija sagatavo ziņojumu, ko bez liekas kavēšanās iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu. 2. Komisija līdz 2025. gada 1. jūnijam novērtē, cik efektīvi dalībvalstis ir ieviesušas kriminālsodus par tīšiem un nopietniem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem enerģijas vairumtirgos Savienībā, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā var ierosināt atbilstīgus pasākumus, kas var ietvert tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu.”. |
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/942
Regulu (ES) 2019/942 groza šādi:
1) |
regulas 6. panta 8. punktu svītro; |
2) |
regulas 12. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 32. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. ACER saņem maksu par tādas informācijas vākšanu, apiešanos ar to, apstrādi un analīzi, kuru, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantu, paziņojuši tirgus dalībnieki vai subjekti, kas ziņo to vārdā, un par iekšējās informācijas izpaušanu, ievērojot minētās regulas 4. un 4.a pantu. Maksas maksā reģistrētie ziņošanas mehānismi un iekšējās informācijas platformas. Ar ieņēmumiem no minētajām maksām var segt arī ACER izmaksas par uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1227/2011 13.–13.c un 16. pantu.”. |
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, piemēro šādas piemērošanas dienas:
a) |
regulas 1. panta 6. un 13. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1227/2011 4.a 1. līdz 7. punktu un 9.a panta 1. līdz 5. punktu piemēro, dienā, kad stājas spēkā attiecīgie minētajos punktos norādītie deleģētie akti; |
b) |
regulas 1. panta 10. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1227/2011 7.a un 7.e pantu piemēro 2025. gada 1. janvāra; |
c) |
regulas 1. panta 18. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1227/2011 15. panta 2. punktu piemēro no 2024. gada 8. novembra. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 11. aprīlī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
priekšsēdētājs / priekšsēdētāja
priekšsēdētāja
H. LAHBIB
(1) OV C 293, 18.8.2023., 138. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 29. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 18. marta lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.).
(12) Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(14) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1106/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)