32022R2299

Vietne EUR-Lex

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Meklēšanas rezultāti
Īstenošanas regula - 2022/2299 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32022R2299

1/1

Palīdzība

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2299 (2022. gada 15. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu

C/2022/8251

OV L 306, 25/11/2022., 1./98. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/2299/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

25.11.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2299

(2022. gada 15. novembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 17. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2018/1999 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir Komisijai jāiesniedz integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodu un kā pamatā ir divpakāpju pieeja, proti, pirmkārt ir jānosaka nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi visās piecās enerģētikas savienības dimensijās un, otrkārt, ir jāplāno attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi to sasniegšanai. Dalībvalstīm savi pirmie galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni 2021.–2030. gada periodam bija jāiesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 1. punktu katrai dalībvalstij ik pēc diviem gadiem par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas gaitu ir jāziņo Komisijai, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas.

(3)

Šie divgadu progresa ziņojumi ir galvenais avots, kurā Komisija var smelties ziņas, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu novērtētu, cik sekmīgi Savienība virzījusies uz enerģētikas savienības mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un kā katrai dalībvalstij sekmējies ar savu nacionālajos integrētajos enerģētikas un klimata plānos izklāstīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu dalībvalstīm ik pēc desmit gadiem, proti, nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanas vidū, ir jāiesniedz atjaunināti integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni. 2021.–2030. gada atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti dalībvalstīm jāiesniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam, bet galīgie plāni – līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(5)

Šajā regulā noteiktajai divgadu progresa ziņojumu struktūrai, formātam, tehniskajai informācijai un procesam būtu jānodrošina, ka ziņojumi ir pilnīgi un strukturēti, proti, ka tie atspoguļo elementus, kam saskaņā ar šo regulu ir jābūt integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, un informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 17. un 20.–25. pantā, bet ka tajā pašā laikā netiek radīts lieks administratīvais slogs.

(6)

Dalībvalstīm savos progresa ziņojumos ir jāietver obligātā informācija, kas iekļauta to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, pienācīgi ņemot vērā visus atbrīvojumus vai atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (2) 5. panta 4. punktu. Tāpat ziņojumos jāietver informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, ja tie ir iekļauti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Tā kā ir iespējams, ka savāktie dati gan pirmās ziņošanas brīdī – līdz 2023. gada 15. martam – gan pēc tam –reizi divos gados – ir nepilnīgi, tad ir informācija, kura būtu jāpaziņo tikai tad, ja tā ziņošanas brīdī ir pieejama. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildus obligāti sniedzamajām ziņām brīvprātīgi sniegt papildinošu informāciju.

(7)	Dalībvalstīm būtu atsevišķi jāziņo par progresu virzībā uz nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem enerģētikas savienības piecu dimensiju satvarā.

(8)

Tā kā visas enerģētikas savienības dimensijas ir savstarpēji saistītas, rīcībpolitikas un pasākumi var būt relevanti vairākiem integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktajiem nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, ziņojot par šo rīcībpolitiku un pasākumu finansēšanu un īstenošanu, kā arī par to kvantitatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām, dalībvalstīm būtu pēc vajadzības jāziņo vai nu par atsevišķām rīcībpolitikām un pasākumiem, vai sagrupētām rīcībpolitikām un pasākumiem.

(9)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 I pielikuma norādījumiem par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saturu dalībvalstīm būtu arī jāziņo cita relevanta informācija, kas iekļauta to nacionālajos plānos atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. pantu dalībvalstīm līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam reizi divos gados ir Komisijai jāiesniedz integrētie ziņojumi par siltumnīcefekta gāzu rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm. Iesniedzot minētos ziņojumus, dalībvalstis izpilda attiecīgo pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 3. punktu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāziņo par sekmēm šīs rīcībpolitikas un pasākumu finansēšanā, un, ja iespējams, jākvantificē šo rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu dalībvalstīm līdz 2023. gada 15. martam un pēc tam katru gadu ir jāiesniedz Komisijai galīgie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata dati kopā ar nacionālajiem inventarizācijas ziņojumiem. Iesniedzot galīgos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata datus kopā ar nacionālajiem inventarizācijas ziņojumiem līdz attiecīgajam ziņošanas datumam, dalībvalstis izpilda attiecīgo pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 3. punktu. Galīgos ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu, ņem vērā, kad ziņo par sekmēm virzībā uz klimata pārmaiņu mitigācijas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1999 37. panta 4. punktā minēto sākotnējo pārbaužu rezultātus.

(12)	Dalībvalstīm ziņojumi būtu jāiesniedz ar Komisijas vienotā kontaktpunkta starpniecību, izmantojot attiecīgās sasaistītās ziņošanas sistēmas, kas izveidotas Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minētās e-platformas ietvaros.

(13)

Lai dalībvalstu ziņošana būtu efektīvāka, informāciju, kas paziņota citiem ziņošanas kanāliem enerģētikas jomā, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008, Komisija pēc iespējas aizpildīs iepriekš, izmantojot datus, kas pieejami integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu vajadzībām.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar enerģētikas savienības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“obligāti, ja piemērojams” attiecas uz šādām dalībvalstīm sniedzamajām informācijas kategorijām:

a)	informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumu vai nacionālo rīcībpolitiku un pasākumiem tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstis tos ir nospraudušas vai pieņēmušas;

b)	informācija par to, kā dalībvalstis ievēro ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktu, tikai tādā gadījumā, ja Komisija to ir izdevusi;

2)	“obligāti, ja pieejams” attiecas tādas informācijas kategoriju, kas dalībvalstīm jāsniedz tikai tad, ja šāda informācija tām ir pieejama divgadu progresa ziņojuma iesniegšanas brīdī.

II NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR NACIONĀLAJIEM MĒRĶIEM, MĒRĶRĀDĪTĀJIEM UN DEVUMIEM

2. pants

Ziņošana par progresu dekarbonizācijas dimensijā

1. Informāciju par progresu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (3) 2. panta 1. punktā nospraustā Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1. apakšpunktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu mērķrādītāju sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formātā.

Divgadu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un gada ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar minētās regulas 26. panta 3. punktu, ņemot vērā minētās regulas 37. panta 4. punktā minētās sākotnējās pārbaudes, Komisija uzskata par divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas jāiesniedz saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju jomu.

2. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2. apakšpunktā un 20. panta a) punktā minēto atjaunīgās enerģijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas II pielikumā noteiktajā formātā.

3. Informāciju par pielāgošanos, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis ziņo šīs regulas III pielikumā noteiktajā formātā.

3. pants

Ziņošana par progresu energoefektivitātes dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta b) punktā un 21. panta a) punktā minēto energoefektivitātes dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas IV pielikumā noteiktajā formātā.

4. pants

Ziņošana par progresu enerģētiskās drošības dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta c) punktā un 22. panta a) līdz d) punktā minēto enerģētiskās drošības dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas V pielikumā noteiktajā formātā.

5. pants

Ziņošana par progresu iekšējā enerģijas tirgus dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punktā un 23. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto iekšējā enerģijas tirgus dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas VI pielikumā noteiktajā formātā.

6. pants

Ziņošana par progresu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijā

1. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta e) punktā un 25. panta a) līdz c) punktā minēto pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas VII pielikumā noteiktajā formātā.

2. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 25. panta d) punktā minēto nacionālo mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam, dalībvalstis ziņo šīs regulas VIII pielikumā noteiktajā formātā.

III NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR RĪCĪBPOLITIKĀM UN PASĀKUMIEM

7. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem

1. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā un 20. līdz 25. pantā minēto nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu, kā arī – attiecīgā gadījumā – jaunu vai atjauninātu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu īstenošanā dalībvalstis ziņo šīs regulas IX pielikumā noteiktajā formātā.

2. Divgadu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija uzskata par divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu iesniegšanu saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju jomu. Ziņojumus, ko iesniedz saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis papildina ar šīs regulas 10. un 11. pantā minēto informāciju.

3. Ziņojot par jaunām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 21. panta b) punkta 3. apakšpunktā, dalībvalstis informāciju paziņo arī šīs regulas X pielikumā noteiktajā formātā.

8. pants

Ziņošana par enerģijas ietaupījumu, kas panākts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. pantu

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas b) līdz d) punktā minēto informāciju dalībvalstis ziņo šīs regulas XI pielikumā noteiktajā formātā.

9. pants

Ziņošana saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu

1. Par Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas g) punktā minēto dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu apsildāmu un/vai dzesējamu ēku kopējo renovēto platību dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā.

2. Par Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas g) punktā minēto dalībvalsts centrālajai valdībai piederošajās un tās izmantotajās ēkās panākto enerģijas ietaupījumu dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikuma 2. tabulā noteiktajā formātā.

10. pants

Ziņošana par finansēšanas progresu

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 20. panta b) punkta 3. apakšpunktā, 21. panta b) punkta 7. apakšpunktā, 22. panta g) punktā, 23. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 25. panta g) punktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu finansēšanā, par ko paziņots saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, t. sk. pārskatu par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem, dalībvalstis ziņo šīs regulas XIII pielikumā noteiktajā formātā.

11. pants

Ziņošana par ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām

Par rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu kvantificēto ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām, uz kurām attiecas saskaņā ar 7. panta 1. un 2. punktu iesniegtie ziņojumi, dalībvalstis ziņo XIV pielikumā noteiktajā formātā.

12. pants

Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem, ar ko pakāpeniski izbeidz enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam.

Par Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām rīcībpolitikām un plāniem, ar ko pakāpeniski izbeidz enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam, dalībvalstis ziņo šīs regulas XV pielikumā noteiktajā formātā.

IV NODAĻA

CITI ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

13. pants

Papildu ziņošanas pienākumi atjaunīgās enerģijas jomā

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 1. daļā minēto papildu informāciju atjaunīgās enerģijas jomā dalībvalstis ziņo šīs regulas XVI pielikumā noteiktajā formātā.

14. pants

Papildu ziņošanas pienākumi energoefektivitātes jomā

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas e), f) un h) līdz k) punktā minēto papildu informāciju dalībvalstis ziņo šīs regulas XVII pielikumā noteiktajā formātā.

15. pants

Ziņošana par enerģētisko nabadzību un taisnīgu pārkārtošanos

1. Ja ir piemērojama Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunkta otrā daļa, dalībvalstis:

a)	informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 24. panta a) punktā minēto nacionālo indikatīvo mērķu – proti, samazināt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu – sasniegšanā ziņo šīs regulas XVIII pielikumā noteiktajā formātā;

b)	kvantitatīvo informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 24. panta b) punktā minēto enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu ziņo šīs regulas XIX pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā.

2. Par indikatoriem saistībā ar enerģētisko nabadzību dalībvalstis var ziņot šīs regulas XIX pielikuma 2. un 3. tabulā noteiktajā formātā.

3. Informāciju par enerģētiskās nabadzības nacionālo definīciju dalībvalstis var ziņot šīs regulas XIX pielikuma 4. tabulā noteiktajā formātā.

4. Informāciju par to, kā to integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošana veicina taisnīgu pārkārtošanos, tostarp sekmējot gan cilvēktiesības, gan dzimumu līdztiesību, un risina enerģētiskās nabadzības izraisīto nevienlīdzību, dalībvalstis var ziņot šīs regulas XX pielikumā noteiktajā formātā.

16. pants

Ziņošana par reģionālās sadarbības īstenošanu

Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 12. pantā, 20. panta b) punkta 2. apakšpunktā, 21. panta b) punkta 6. apakšpunktā, 22. panta f) punktā, 23. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 25. panta f) punktā minētās reģionālās sadarbības īstenošanu saistībā ar šīs regulas II un III nodaļā minēto mērķu, mērķrādītāju un devumu realizāciju un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu dalībvalstis ziņo šīs regulas XXI pielikumā noteiktajā formātā.

17. pants

Ziņošana par Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktā minēto ieteikumu īstenošanu

Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktu, informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir pieņemtas vai ko iecerēts pieņemt un īstenot, lai minētos ieteikumus izpildītu, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 6. punktā, dalībvalstis ziņo šīs regulas XXII pielikumā noteiktajā formātā.

Ja attiecīgās dalībvalstis nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu nepildīt, tās sniedz pamatojumu šīs regulas XXII pielikumā noteiktajā formātā.

18. pants

Ziņošana par Regulas (ES) 2018/1999 11. pantā minēto klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 11. pantā minētā dialoga izveidē dalībvalstis ziņo šīs regulas XXIII pielikumā noteiktajā formātā.

V NODAĻA

IESNIEGŠANAS PROCESI

19. pants

Ziņojumu iesniegšana

Lai iesniegtu savus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata progresa ziņojumus saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis izmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minēto e-platformu un ar to saistītos rīkus un veidnes.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UN PIESAISTĪJUMI

1. tabula.

Pašreizējais un prognozētais nacionālais progress virzībā uz nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas mērķrādītājiem nolūkā sasniegt klimatneitralitāti

Ziņojamais elements

ID (1)

Specifikācija

Tvērums (2)

Mērvienība

GSP (3)

Gads

Klimatneitralitātes sasniegšanas mērķgads

Netiešās CO2 emisijas iekļautas (jā/nē)? (11)

X-3 (10)

X-2

2030

2040

2050

Klimatneitralitāte (4)

Miap

Piesaistījumu nozīme (5)

Miap

ktCO2e

AR 5

Nacionālais SEG mērķrādītājs –

2030. gadam un pēc tam, ja pieejams, un indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam.

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Vēsturiskās emisijas

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

18. pantā minētais scenārijs ar pasākumiem (WEM scenārijs)

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

18. pantā minētais scenārijs ar papildu pasākumiem (WAM scenārijs)

Miav

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miav

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miav

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Pašreizējais progress (X-3):

Starpība starp vēsturiskajiem datiem un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Pašreizējais progress (X-2):

Starpība starp vēsturiskajiem datiem un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Prognozētais progress:

Starpība starp WEM scenāriju un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Prognozētais progress:

Starpība starp WAM scenāriju un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Miav = obligāti, ja pieejams.

Piezīmes.

2. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress virzībā uz saistošajiem ikgadējiem nacionālajiem limitiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Mērvienība	GSP (12)	Gads
Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Mērvienība	GSP (12)	X-3 (20)	X-2	t	t+5	t+10
Ikgadējais emisiju iedales apjoms (IEI) (13)	A	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas X-3 un X-2 (14)	B	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WEM scenārijs (15)	C	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WAM scenārijs (15)	D	Miav	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WOM scenārijs (15)	E	Miav	ktCO2e	AR 5
Pašreizējais progress: Starpība starp IEI un ziņotajām kopējām KCR emisijām X-3 un X-2 (16)	F	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WEM scenārijā (17)	G	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WAM scenārijā (18)	H	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WOM scenārijā (19)	I	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miav = obligāti, ja pieejams; t = tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes.

3. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (26) , par ko ziņots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Apraksts	Mērvienība	GSP (21)	Gads
Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Apraksts	Mērvienība	GSP (21)	X-3 (25)	X-2	t	t+5	t+10
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (22)	A	M		ktCO2e	AR 5
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība WEM scenārijā (23)	B	M		ktCO2e	AR 5
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība WAM scenārijā (23)	C	Miav		ktCO2e	AR 5
ZIZIMM saistības, kas noteiktas pašreizējā NEKP (24)	D	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads, t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Miav = obligāti, ja pieejams. Piezīmes.

4. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress virzībā uz citiem ar siltumnīcefekta gāzēm saistītiem nacionālajiem mērķrādītājiem un mērķiem, kas noteikti integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, tostarp sektorālajiem mērķrādītājiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1. apakšpunkta iii) punktu

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis (27)

Specifikācija

Ziņojamais elements

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums

Aptvertais(-ie) sektors(-i)

Apraksts (28)

Mērvienība (29)

Izmantotais GSP (30)

Gads

X-3 (31)

X-2

t+5

t+10

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1 (27)

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2 (27)

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas, lai norādītu citus nacionālos mērķrādītājus/mērķus

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; t = tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

Piezīmes.

(1) ID parāda, kā tiek aprēķināts progress – aprēķini, kuros izmantoti šie ID, ir uzskaitīti 9. piezīmē.

(2) Dati jāsniedz tikai tajās rindās, kas attiecas uz dalībvalstu mērķa tvērumu. Dati jāziņo saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskatu. Šajā slejā paziņotajās kopējās emisijās jāiekļauj netiešās CO2 emisijas, ja par tām tiek ziņots SEG inventarizācijas pārskatā.

(3) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(4) Ja ir ieviests nacionālais klimatneitralitātes mērķis, gads, kurā klimatneitralitāte jāsasniedz.

(5) Ja ir nosprausts nacionālais kopējo SEG emisiju mērķrādītājs 2030., 2040. vai 2050. gadam, attiecīgi kopējie aplēstie piesaistījumi attiecīgajam gadam. Ja ir ieviests nacionālais klimatneitralitātes mērķis, kopējie aplēstie piesaistījumi klimatneitralitātes mērķgadā, izteikti ktCO2e.

(6) Norāda dalībvalsts atbilstīgi informācijai pašreizējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (kā I pielikuma 1. daļas A iedaļas 2. sadaļas 2.1.1. punkta ii) apakšpunktā). Regulā (ES) 2018/1999 minētie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un esošajām ilgtermiņa stratēģijām, atbilstīgi ilgtermiņa stratēģijai, kas paziņota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu.

(7) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā norādījušas galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un kas paziņotas saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskata vadlīnijām (sk. 8. pantu Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regulā (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (OV L 278, 26.8.2020., 1. lpp.).

(8) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(9) Vērtības tiek automātiski aprēķinātas kā procentuālā starpība ar konkrēto mērķrādītāju. Automātiski aprēķina tikai tiem ziņojamajiem elementiem, par kuriem ir aizpildīta attiecīgā rinda blokā ar ID no B līdz D. Ja automātisks aprēķins nav iespējams, šūna jāaizpilda ar apzīmējumu “neattiecas”. Negatīva vērtība norāda, ka emisijas ir par x % lielākas nekā noteiktais mērķrādītājs, savukārt pozitīva vērtība norāda, ka emisijas ir par x % zemākas nekā noteiktais mērķrādītājs.

N1= (B-E)/B - izmanto datus no X-3 attiecībā uz E

N2= (B-E)/B - izmanto datus no X-2 attiecībā uz E

O1= (C-F)/C - izmanto datus no X-3 attiecībā uz F

O2= (C-F)/C - izmanto datus no X-2 attiecībā uz F

P1= (D-G)/D - izmanto datus no X-3 attiecībā uz G

P2= (D-G)/D - izmanto datus no X-2 attiecībā uz G

Q= (B-H)/B

R= (C-I)/C

S= (D-J)/D

T= (B-K)/B

U=(C-L)/C

V=(D-M)/D

(10) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(11) Ar “jā/nē” norāda, vai netiešās CO2 emisijas ir iekļautas mērķrādītājā.

(12) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(13) Ikgadējais emisiju iedales apjoms saskaņā ar 4. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.), kas koriģēts saskaņā ar minētās regulas 10. pantu vai jebkādiem citiem ikgadējiem SEG emisiju mērķrādītājiem.

(14) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis norādījušas savā galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā par to pašu pārskata gadu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XV pielikumā noteikto formulu.

(15) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(16) Aprēķināts automātiski kā F = A-B

(17) Aprēķināts automātiski kā G = A-C

(18) Aprēķināts automātiski kā H = A-D un tikai tad, ja informācija ir pieejama rindā ar ID D, pretējā gadījumā izmanto apzīmējumu NA – neattiecas.

(19) Aprēķināts automātiski kā I = A-E un tikai tad, ja informācija ir pieejama rindā ar ID D, pretējā gadījumā izmanto apzīmējumu NA – neattiecas.

(20) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(21) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(22) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un kas paziņotas saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskata vadlīnijām (sk. 8. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1208).

(23) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(24) Individuālās nacionālās ZIZIMM saistības, kā norādīts pašreizējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Dalībvalstis sniedz vārdisku aprakstu slejā “Apraksts”. Dalībvalstis norāda skaitliskus datus slejās “Gads” un attiecīgajās slejās norāda izmantoto mērvienību un GSP.

(25) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(27) Ja ir vēl citi nacionālie mērķrādītāji/mērķi, dalībvalstis pievieno papildu rindas.

(28) Vārdisks apraksts jādod, ja nepieciešami skaidrojumi vai ja mērķrādītājus/mērķus un progresu to sasniegšanā nav iespējams izteikt, izmantojot kvantitatīvās slejas.

(29) Mērvienība, kas pielīdzināma prognozētā progresa datu mērvienībai.

(30) Informācija, uz kuras pamata tika aprēķinātas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. AR 4 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 4. novērtējuma ziņojuma. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(31) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

II PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: ATJAUNĪGĀ ENERĢIJA

1. tabula.

No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas sektorālais (elektroenerģija, siltumapgāde un aukstumapgāde un transports) un kopējais īpatsvars (1)

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Atjaunīgo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņš	M	ktoe
Enerģijas bruto galapatēriņš ar aviācijas korekciju	M	ktoe
Kopējais AER īpatsvars	M	%
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana (ar normalizāciju)	M	GWh
Kopējais bruto elektroenerģijas patēriņš	M	GWh
AER-E (elektroenerģija) ražošanas īpatsvars	M	%
AER-T (transports) skaitītājs ar reizinātājiem	M	ktoe
AER-T (transports) saucējs ar reizinātājiem	M	ktoe
AER-T (transports) patēriņa īpatsvars	M	%
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) skaitītājs	M	ktoe
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) saucējs	M	ktoe
t. sk. atlikumsiltums un atlikumaukstums, ko izmanto centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīklos	M (2)	ktoe
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) īpatsvars	M	%
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) īpatsvars ar atlikumsiltumu un atlikumaukstumu	M	%
Enerģija no atjaunīgiem energoresursiem un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē	M (2)	ktoe
Enerģija no visiem avotiem, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē	M (2)	ktoe
No atjaunīgiem energoresursiem un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iegūtas enerģijas īpatsvars	M (2)	%
Statistiskie pārvedumi/kopprojekti/kopīgas atbalsta shēmas – kopējais pieskaitāmais apjoms	M (2)	Ktoe
Statistiskie pārvedumi/kopprojekti/kopīgas atbalsta shēmas – kopējais atskaitāmais apjoms	M	ktoe
Vietējā atjaunīgā ūdeņraža ražošana	V	ktoe
Vietējā biogāzes ražošana	V	ktoe
Ja viens vai vairāki no AER īpatsvariem X-3 vai X-2 gadā ir nokritušies zem nacionālās trajektorijas, kas paziņota integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, vai zem bāzlīnijas īpatsvara 2020. gadā, jāizskaidro iemesli un jāsniedz informācija par papildu pasākumiem, kas plānoti, lai novērstu atpalicību salīdzinājumā ar nacionālo atsauces punktu.	Miap
Jāsniedz informācija par to, vai dalībvalsts ir iecerējusi izmantot atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, lai sasniegtu AED II (pārstrādātā Atjaunīgās enerģijas direktīva) S&A mērķrādītāju (23. pants) un CS&A mērķrādītāju (24. pants) (saskaņā ar AED II 23. panta 1. punktu), un attiecīgi par to, vai dalībvalsts plāno piemērot 1,1 procentpunktu mērķrādītāju (tikai AER) vai 1,3 procentpunktu mērķrādītāju (AER + atlikumsiltums/atlikumaukstums).	Miap
Ja vidējais ikgadējais palielinājums ir mazāks par AED II 23. pantā noteikto S&A mērķrādītāju, jānorāda sasniegtais līmenis un iemesli, tostarp izvēlētie pasākumi (saskaņā ar AED II 23. panta 2. punkta otro un trešo daļu).	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi.

2. tabula.

Kopējā uzstādītā jauda dalījumā pa atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām (3)

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Hidroenerģija	M	MW
t.sk. tīra hidroenerģija bez akumulācijas	M	MW
t.sk. jauktā hidroenerģija	M	MW
t.sk. akumulētā hidroenerģija	M	MW
Ģeotermālā enerģija	M	MW
Saules enerģija	M	MW
t.sk. saules fotoelementu enerģija	M	MW
t.sk. saules fotoelementi < 30 kW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t.sk. saules fotoelementi 30 kW - 1 000 kW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t.sk. saules fotoelementi ≥ 1 MW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t. sk. koncentrēta saules enerģija	M	MW
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija	M	MW
Vēja enerģija	M	MW
t. sk. sauszemes	M	MW
t. sk. atkrastes	M	MW
Biomasa (4) (5)	M	MW
t. sk. cietās biomasas degvielas/kurināmie (6)	M	MW
t.sk. bioloģiskā šķidrā degviela/kurināmais	M	MW
t. sk. gāzveida biomasas degvielas/kurināmie (6)	M	MW
Saules kolektoru laukums	M	1 000 m2
Šķidrās biodegvielas rūpnīcu jauda	M	1 000 tonnas
t. sk. biobenzīns	M	1 000 tonnas
t. sk. biodīzeļdegvielas	M	1 000 tonnas
t. sk. petrolejas tipa reaktīvā biodegviela	M	1 000 tonnas
t. sk. citas šķidrās biodegvielas	M	1 000 tonnas
Relevanta informācija gadījumā, ja uzstādīto jaudu attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes.

3. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (saražotā bruto elektroenerģija) elektroenerģijas sektorā

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Normalizēta hidroenerģijas ražošana	M	GWh
t.sk. normalizēta tīra hidroenerģija bez akumulācijas	M	GWh
t. sk. normalizēta jauktā hidroenerģija (tikai tā ražošanas daļa, kur nenotiek akumulācija)	M	GWh
Normalizēta vēja enerģijas ražošana	M	GWh
t. sk. normalizēta sauszemes vēja enerģijas ražošana	M (8)	GWh
t. sk. normalizēta atkrastes vēja enerģijas ražošana	M (8)	GWh
No tīras bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgs + neatbilstīgs	M	GWh
t. sk. no atbilstīgas tīras (nesamaisītas) bioloģiskās šķidrās degvielas	M	GWh
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (8)	GWh
No atbilstīgas samaisītas bioloģiskās šķidrās degvielas, tikai bio daļa	M	GWh
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (8)	GWh
No tīklā samaisītas biogāzes	M	GWh
t.sk. atbilstīgas	M (8)	GWh
No biogāzes, kas ieskaitīta attiecībā uz elektroenerģiju, pamatojoties uz sertifikātiem	M (8)	GWh
Ģeotermālā enerģija	M	GWh
Saules fotoelementi	M	GWh
t.sk. saules fotoelementi < 30 kW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
t.sk. saules fotoelementi 30 kW - 1 000 kW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
t.sk. saules fotoelementi ≥ 1 MW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
Saules siltumenerģija	M	GWh
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija	M	GWh
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	GWh
Cietā biodegviela	M	GWh
t.sk. atbilstīga	M (8)	GWh
No tīras biogāzes	M	GWh
t.sk. atbilstīga	M (8)	GWh
Relevanta informācija gadījumā, ja bruto elektroenerģijas ražošanas attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti.

4. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (elektroenerģijas bruto galapatēriņš) siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Atjaunīgo energoresursu un degvielu galapatēriņš rūpniecībā un citos sektoros (mājsaimniecības, komerciālie un sabiedriskie pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība un citur neminēti sektori), izņemot transportu	M	ktoe
Kokogles	M	ktoe
Tīra biogāze	M	ktoe
Tīklā samaisīta biogāze	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
Biogāze, kas ieskaitīta rūpniecības un citu sektoru enerģijas galapatēriņā, pamatojoties uz sertifikātiem	M (10)	ktoe
Ģeotermālā enerģija (izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
Saules siltumenerģija	M	ktoe
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	ktoe
Cietās biodegvielas (izņemot kokogles)	M	ktoe
t.sk. atbilstīgas	M (10)	ktoe
visas bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas un arī neatbilstīgas	M	ktoe
t. sk. tikai atbilstīgas bioloģiskās šķidrās degvielas	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
Siltuma ražošana no atjaunīgām degvielām/kurināmā	M	ktoe
Ģeotermālā enerģija (izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
Saules siltumenerģija	M	ktoe
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	ktoe
Cietā biodegviela	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No tīras biogāzes	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No tīklā samaisītas biogāzes	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No biogāzes, kas ieskaitīta attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu, pamatojoties uz sertifikātiem	M	ktoe
visas tīrās bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas un arī neatbilstīgas	M	ktoe
t. sk. tikai atbilstīgas tīrās bioloģiskās šķidrās degvielas	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
samaisītas bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas, tikai bio daļa	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
No atjaunīgas izcelsmes ūdeņraža	M (10)	ktoe
No nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām	M (10)	ktoe
Apkārtējās vides siltums (uztverts ar siltumsūkņiem, izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss reversīvie	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens reversīvie	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss ar nostrādāto gaisu	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens ar nostrādāto gaisu	M	ktoe
t. sk. ūdens-gaiss	M	ktoe
t. sk. ūdens-ūdens	M	ktoe
Ģeotermālā enerģija, ko iegūst ar siltumsūkņiem	M	ktoe
t. sk. zeme-gaiss	M	ktoe
t. sk. zeme-ūdens	M	ktoe
Atjaunīgā aukstumapgāde	M (10)	ktoe
t. sk. individuālas dzesēšanas sistēmas ar jaudu, kas lielāka par vai vienāda ar 1,5 MW	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
t. sk. individuālas dzesēšanas sistēmas ar jaudu zem 1,5 MW	M (10)	ktoe
Telpu dzesēšana dzīvojamo ēku sektorā	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Telpu dzesēšana terciārajā sektorā	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Procesu dzesēšana	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Citas individuālas dzesēšanas sistēmas	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Centralizētā aukstumapgāde	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Relevanta informācija gadījumā, ja siltumapgādei un aukstumapgādei izmantotās enerģijas galapatēriņa attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti.

5. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (elektroenerģijas bruto galapatēriņš) transporta sektorā

		Apjomi			Siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītājs (13)
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2	Mērvienība (14)	X-3	X-2
Biodegvielas transportā (11)
Šķidrās biodegvielas autotransportā	M	ktoe
Šķidrās biodegvielas dzelzceļa transportā	M	ktoe
Šķidrās biodegvielas citos transporta veidos	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas autotransportā	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas dzelzceļa transportā	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas citos transporta veidos	M	ktoe
Nebiomasas degviela, ko var ieskaitīt attiecībā uz transportu
Atjaunīgas izcelsmes ūdeņradis	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Reciklēta oglekļa degvielas	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
ATBILSTĪGAS biodegvielas transportā (12)
visas atbilstīgās biodegvielas visos transporta veidos	M	ktoe
IX pielikums (visi transporta veidi)	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Pa izejvielām (visi veidi)
A daļa
t. sk. A daļa jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. A daļa aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
A daļa pa izejvielām (visi veidi)
(a)	M	ktoe
(b)	M	ktoe
(c)	M	ktoe
(d)	M	ktoe
(e)	M	ktoe
(f)	M	ktoe
(g)	M	ktoe
(h)	M	ktoe
(i)	M	ktoe
(j)	M	ktoe
(k)	M	ktoe
(l)	M	ktoe
(m)	M	ktoe
(n)	M	ktoe
(o)	M	ktoe
(p)	M	ktoe
(q)	M	ktoe
B daļa	M	ktoe
t. sk. B daļa jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. B daļa aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
B daļa pa izejvielām (visi veidi)	M	ktoe
(a)	M	ktoe
(b)	M	ktoe
26. panta 1. punkts – no pārtikas un barības kultūrām	M	ktoe
t.sk. ar ZEMU ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (15)	ktoe
citas atbilstīgas biodegvielas	M	ktoe
t. sk. jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
Atjaunīgā tīkla elektroenerģija, ko izmanto transportā
Visa elektroenerģija transporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Relevanta informācija gadījumā, ja transportā izmantotās enerģijas galapatēriņa attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes.

6. tabula.

Biomasas piegāde izmantošanai enerģētikā

X-3

X-2

Vietējā ražošana 1 000 m3 (16)

Imports 1 000 m3 (16)

Eksports 1 000 m3 (16)

Krājumu izmaiņas 1 000 m3 (16)

Vidējā zemākā siltumspēja (TJ/1 000 m3) (17)

Vietējā ražošana 1 000 m3 (16)

Imports 1 000 m3 (16)

Eksports 1 000 m3 (16)

Krājumu izmaiņas 1 000 m3 (16)

Vidējā zemākā siltumspēja (TJ/1 000 m3) (17)

Specifikācija

M (21)

(1)	Meža biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai

(a)	Primārā meža biomasa

(i)	Zari un koku galotnes

(18)

(ii)

Celmi

(19)

(iii)

Apaļkoki

(I)	Rūpnieciskie apaļkoki

(II)	Kurināmā koksne

(b)	Uz koksnes resursiem balstītās nozares atvasinātie produkti

(i)

Miza

(ii)	Šķeldas, zāģskaidas un citas kokskaidas

(iii)

Melnais atsārms un nerafinēta taleļļa (tonnās)

(c)	Pēcpatēriņa (izlietota) koksne

(18)

(d)	No apstrādātas koksnes iegūts kurināmais, kas ražots no izejvielām, kuras nav norādītas 1. apakšpunkta a), b) vai c) punktā:

(i)

Kokogles

(ii)	Koksnes granulas un koksnes briketes

(2)	Lauksaimniecības biomasa

(18)

(a)	Enerģētiskie kultūraugi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai (tostarp īscirtmeta atvasāji)

(18)

(i)	t. sk.: no pārtikas un barības izejvielām

(18)

b)	Lauksaimniecības kultūraugu atlikumi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai

(18)

(3)	Organisko atkritumu biomasa

(18)

a)	Rūpniecisko atkritumu organiskā frakcija

(18)

b)	Sadzīves atkritumu organiskā frakcija

(18)

c)	Notekūdeņu dūņas

(18)

Par meža biomasu: apraksts par to, kā tā atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punktā noteiktajiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) kritērijiem (20).

Relevanta informācija gadījumā, ja bioenerģijas piegādes attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.

Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; V = brīvprātīgi.

7. tabula.

Citas nacionālās trajektorijas un mērķi

Trajektorija vai mērķis	Apraksts	Mērķrādītājs (22)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators (attiecīgā gadījumā) (23)
Trajektorija vai mērķis	Apraksts	Mērķrādītājs (22)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (24)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Atjaunīgās enerģijas izmantošana centralizētajā siltumapgādē
Atjaunīgās enerģijas izmantošana ēkās
Pilsētu saražotā atjaunīgā enerģija
Atjaunīgās enerģijas kopienas
Atjaunīgās enerģijas pašpatērētāji
Enerģija, kas atgūta no notekūdeņu attīrīšanas procesā iegūtajām dūņām
Cits nacionālais mērķis un trajektorija, tostarp sektorālie un ilgtermiņa
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams. Piezīmes

8. tabula.

Novērtējums par atbalstu atjaunīgajai elektroenerģijai, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu

Attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par atjaunīgajai elektroenerģijai veltītā atbalsta novērtējumu, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu (25).

Miap

Apzīmējumi: Miap = obligāti, ja piemērojams.

Piezīmes.

(1) Visi Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītie aprēķināšanas noteikumi tiek piemēroti kopējam saucējam un kopējam skaitītājam.

(2) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(3) Šajā tabulā ziņojamo kategoriju pamatā ir Eurostat ikgadējās enerģijas anketas par atjaunīgajiem energoresursiem un atkritumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.

(4) Kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001: “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija.

(5) Samaisītu cieto vai gāzveida biomasas degvielu vai bioloģisko šķidro degvielu gadījumā būtu jāņem vērā tikai tā jauda, kas atbilst biodegvielu daļai. Ja dati par jaudu nav pieejami, jādod aplēse, kuras pamatā ir gan fosilo, gan atjaunīgo degvielu ielaide, efektivitāte, ražošana un pilnas slodzes stundas.

(6) Kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27. punktā “Definīcijas”, “biomasas kurināmie/degvielas” ir gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas.

(7) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2022. gada.

(8) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(9) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2022. gada.

(10) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(11) Te ietilpst visas biodegvielas – gan atbilstīgas un neatbilstīgas, gan tīras biodegvielas un biodegvielu maisījumu attiecīgā daļa –, citas atjaunīgās degvielas, ūdeņradis un atjaunīgas izcelsmes sintētiskās degvielas transporta sektorā.

(12) Te ietilpst tikai atbilstīgas biodegvielas un biomasas degvielas (Direktīvas (ES) 2018/2001 29. un 30. pants), tīras degvielas un degvielu maisījumu attiecīgā atjaunīgā daļa.

(13) Siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītāji jāziņo par ilgtspējīgu biodegvielu kopējo daudzumu. Datus var paziņot detalizētāk, un tādā gadījumā, ja informāciju nevar sniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ, dalībvalstis attiecīgajā kategorijā norāda “C”.

(14) Jānorāda mērvienība, kādā izsaka siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītāju.

(15) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(16) izņemot 1b(iii) tonnās

(17) izņemot 1b(iii) TJ/tonnās

(18) jāziņo obligāti, ja pieejams

(19) jāziņo obligāti, ja piemērojams

(20) Par katru meža biomasas izcelsmes valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, detalizēti norādot, vai valsts vai organizācija ir Parīzes nolīguma puse, un:

ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND), kas ietver ZIZIMM sektoru;

tā iesniedz UNFCCC nacionālo SEG emisiju pārskatu, kas ietver ZIZIMM sektoru, vai sāks to darīt ne vēlāk kā 2025. gadā; vai

tā saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus, un sniedz pierādījumus, ka ZIZIMM nozares emisijas nepārsniedz piesaistījumus.

(21) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(22) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(23) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstīm jānorāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(24) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(25) Dalībvalstīm jādod atsauces uz attiecīgajām rīcībpolitikām un pasākumiem.

III PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: PIELĀGOŠANĀS

1. tabula.

Pielāgošanās uzdevumi integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos

Pielāgošanās uzdevumi integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos	Specifikācija	Atbilde
Vai integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir iekļauti pielāgošanās uzdevumi saskaņā ar 4. pantu? (1)	M
Vai nākamajā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā tiks iekļauti pielāgošanās uzdevumi? (1)	V
Ja pielāgošanās uzdevumi ir iekļauti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā vai tiks iekļauti iecerētajā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā – pārskats par šiem mērķiem.	V
Ja tādi ir, ir jānorāda citi dokumenti, kuros izvirzīti pielāgošanās uzdevumi, kas ir relevanti enerģētikas savienības mērķiem un mērķrādītājiem un Savienības ilgtermiņa saistībām siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā atbilstīgi Parīzes nolīgumam, t. sk. jānorāda pieņemšanas datums un saite uz dokumentu.	V
Piezīmes. M = obligāti; V = brīvprātīgi

2. tabula.

Informācija par pielāgošanos, kas var ietekmēt enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un Savienības ilgtermiņa SEG emisiju samazināšanas saistību izpildi atbilstīgi Parīzes nolīgumam

Dimensija

Specifikācija

Atbilde

Valsts apstākļi

1.	Neaizsargātības, tostarp pielāgotiesspējas (kas identificēta integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

1.(a)

Ja tas ir relevanti un informācija ir pieejama, jānorāda informācija par 1. laukā minēto neaizsargātību, t.sk. pielāgotiesspēju, sadalot pa neaizsargātajam grupām. (2)

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

2.	Potenciālo nākotnes ietekmju risks (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

Stratēģijas un plāni

3.	Pielāgošanās uzdevumi (kas identificēti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanti izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

4.	Problēmas, trūkumi un šķēršļi (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

5.	Paredzētie pasākumi, budžets un laika grafiks saistībā ar 3. laukā identificētajiem pielāgošanās uzdevumiem.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

6.	Pārskats par subnacionālo stratēģiju, rīcībpolitiku, plānu un centienu saturu saistībā ar 3. laukā identificētajiem pielāgošanās uzdevumiem.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Monitorings un izvērtēšana

Progress virzībā uz klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu un pielāgotiesspējas palielināšanu (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

7(a).

Ja tas ir relevanti un informācija ir pieejama, jānorāda informācija par to, kāds ir progress virzībā uz 7. laukā minēto klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu, sadalot pa neaizsargātajam grupām. (2)

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

8.	Progress virzībā uz pielāgotiesspējas palielināšanu (kas identificēta integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanta izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

9.	Progress virzībā uz 3. laukā norādīto pielāgošanās uzdevumu izpildi.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

10.	Progress virzībā uz to šķēršļu novēršanu (kas identificēti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanti izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Piezīmes.

M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstīm jāizvēlas varianti: jā; nē.

(2) Neaizsargātā grupa ir cilvēku populācijas segments, kam ir tendence vai nosliece ciest no klimata mainīguma un pārmaiņu izraisītām sekām.

IV PIELIKUMS

ENERGOEFEKTIVITĀTE

1. tabula.

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš – nacionālais devums un indikatīvā trajektorija

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Indikators
2030. gada ietaupījuma mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgā devuma definīcija (1)	M	neattiecas
2030. gada devuma un 2021.–2030. gada indikatīvās trajektorijas apraksts	M	neattiecas
2030. gada ietaupījuma mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgā devuma vērtība	M
Pārrēķināšana primārās enerģijas patēriņa absolūtajā līmenī	M	ktoe
Pārrēķināšana enerģijas galapatēriņa absolūtajā līmenī	M	ktoe
			X-3 (4)	X-2
Virzība uz primārās enerģijas patēriņa indikatīvo trajektoriju 2021.–2030. gadam (2)	M	ktoe
Virzība uz enerģijas galapatēriņa indikatīvo trajektoriju 2021.–2030. gadam (2)	M	ktoe
Bāzlīnijas IKP līmenis, ja nospraustais devums ir intensitātes mērķrādītājs	Miap	Miljonos euro, ķēdētie apjomi (3)
Vispārīgas piezīmes par primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa nacionālo devumu un indikatīvo trajektoriju (5)	V
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi Piezīmes.

2. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – ēku fonds

Ēku skaits (6)

Kopējā grīdas platība (m2) (7)

Ēku primārās enerģijas patēriņš (TJ) (8)

Ēku enerģijas galapatēriņš (TJ) (8)

Tiešās SEG emisijas ēkās (tCO2e)

Kopējās SEG emisijas ēkās (tCO2e)

Cits (9)

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

Specifikācija

Miav

Dzīvojamās ēkas

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu (10)

Nedzīvojamās ēkas

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu

Publiskās ēkas (11)

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu

Apzīmējumi: Miav = obligāti, ja pieejams;

Piezīmes.

3. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – renovācijas rādītāji (12)

		Renovēto ēku skaits		Kopējā renovētā grīdas platība (m2) (13)		Renovācijas rādītājs (14)		Pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs (16)
		X-3	X-2	X-3	X-2	X-3	X-2	X-3	X-2
Specifikācija		Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	V	V
Dzīvojamās ēkas	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Dzīvojamās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Nedzīvojamās ēkas	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Nedzīvojamās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Publiskās ēkas (15)	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Publiskās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miav = obligāti, ja pieejams; V = brīvprātīgi Piezīmes.

4. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – citi indikatori

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori	Apraksts	Mērķrādītājs (17)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators (attiecīgā gadījumā) (18)
	Apraksts	Mērķrādītājs (17)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (19)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Atskaites punkts/progresa indikators Nr. 1
Atskaites punkts/progresa indikators Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes

5. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā

	Specifikācija	Apraksts
Jāapraksta, kā progress virzībā uz ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punktiem ir veicinājis Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES.	M
Apzīmējumi: M = obligāti.

6. tabula.

Citi atjauninātie nacionālie energoefektivitātes mērķi, par kuriem ziņots integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (20)	Izvirzītā mērķa paredzamā ietekme (21)
Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams;

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: primārās enerģijas patēriņš; enerģijas galapatēriņš; primārās enerģijas ietaupījums; enerģijas galapatēriņa ietaupījums; energointensitāte.

(2) Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš atbilstīgi Eurostat pilno enerģijas bilanču indikatoriem [nrg_bal_c] – Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš (Eiropa 2020-2030). Sk. primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa definīcijas (Energoefektivitātes direktīvas monitoringa indikatori) Enerģijas bilances rokasgrāmatas jaunākajā versijā Eurostat tīmekļa vietnē (sk. nodaļu “Papildinošie indikatori”).

(3) Atsauces gads – 2015 (2015. gada kurss).

(4) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(5) Dalībvalstis var sniegt papildu skaidrojumu par primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa nacionālo devumu un indikatīvo trajektoriju, tostarp par to pamatā esošo metodiku.

(6) “Ēka” ir būve ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai (Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punkts), savukārt tās pašas direktīvas I pielikumā ēku energosnieguma aprēķina vajadzībām ēkas ir iedalītas šādās ir kategorijās: a) dažāda tipa vienģimenes mājas; b) daudzdzīvokļu mājas; c) biroji; d) izglītības iestāžu ēkas; e) slimnīcas; f) viesnīcas un restorāni; g) sporta iestāžu ēkas; h) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas; i) citu tipu enerģijas patērētājas ēkas (Direktīvas 2010/31/ES I pielikuma 5. punkts).

(7) Grīdas platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām.

(8) Tāds, kāds ņemts vērā Direktīvā 2010/31/ES definētajā ēku energosnieguma aprēķinā.

(9) Kā izklāstīts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā. Citi indikatori varētu atspoguļot ēku skaitu un/vai kopējo grīdas platību (m2), iedalot pēc energosnieguma klases, pēc būvniecības perioda, pēc ēkas lieluma, pēc klimatiskās zonas, pēc energosnieguma sertifikātu skaita (pa ēkas tipiem un/vai energosnieguma klasēm), pārskatu par būvniecības jaudām, apkures sistēmas īpatsvaru ēku sektorā pēc apkures sistēmas veida utt. Lai gūtu labāku priekšstatu par ēku sektoru, varētu izmantot arī citus ārējos faktorus, piemēram, investīcijas esošā fonda renovācijā, būvniecības nozares daļu IKP, veselības problēmas utt.

(10) Kā definēts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā. Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir sniegti piemēri, kā noteikt nacionālā ēku fonda segmentus, kuriem ir vissliktākie rādītāji: a) ieviešot īpašu robežvērtību, kas varētu būt energoefektivitātes kategorija (piemēram, ne augstāka par “D”); b) izmantojot primārās enerģijas patēriņa aprēķina rezultātu (kas ir izteikts kWh/m2 gadā); vai c) pievēršot uzmanību ēkām, kas celtas pirms konkrēta datuma (piemēram, pirms 1980. gada).

(11) Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir precizēts, ka Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz visām publiskajām ēkām, nevis tikai uz centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantotajām “publisko struktūru ēkām”. Rīcībpolitikai un pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunktam būtu jāaptver, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu izmantotas (piemēram, nomātas vai īrētas) ēkas un centrālās valdības un reģionālo vai vietējo iestāžu īpašumā esošās – bet ne obligāti to izmantotās – ēkas.

(12) Energorenovācija ir viena vai vairāku tādu būves elementu (ēkas norobežojošās konstrukcijas un ēkas inženiertehniskās sistēmas saskaņā ar ĒEED 2. panta 9. punktu) nomaiņa, kam piemīt potenciāls būtiski ietekmēt aprēķināto vai izmērīto enerģijas daudzumu, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kurš saistīts ar ēkas tipisku izmantošanu, un kas cita starpā ietver apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstajam ūdenim un apgaismojumam izmantoto enerģiju.

(13) Grīdas platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām.

(14) Renovācijas rādītājs ir visu X-3 vai X-2 kalendārajā gadā dažādā pamatīgumā renovēto ēku kumulētā skartā grīdas platība [m2], kas dalīta ar ēku fonda kopējo grīdas platību [m2] tajā pašā periodā.

Renovācijas pamatīgumu var definēt kā “vieglu” (3 % ≤ x ≤ 30 % ietaupījums), “vidēju” (30 % < x ≤ 60 % ietaupījums) un “pamatīgu” (renovācija, kuras rezultātā ēka vai ēkas daļa a) līdz 2030. gada 1. janvārim tiek pārveidota par gandrīz nulles enerģijas ēku, b) no 2030. gada 1. janvāra tiek pārveidota par bezemisiju ēku).

Kopējais energorenovācijas rādītājs ir summa no visiem renovācijas rādītājiem aptvertajās pamatīguma pakāpēs.

Gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) definīcija atbilst oficiālajām nacionālajām GNEĒ definīcijām, ar kurām transponē Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu, ievērojot Direktīvas 2010/31/ES 2. pantā doto pamatdefinīciju: “gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kā noteikts saskaņā ar I pielikumu. Gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunīgiem energoresursiem avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem”.

(15) Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir precizēts, ka Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz visām publiskajām ēkām, nevis tikai uz centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantotajām “publisko struktūru ēkām”. Rīcībpolitikai un pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunktam būtu jāaptver, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu izmantotas (piemēram, nomātas vai īrētas) ēkas un centrālās valdības un reģionālo vai vietējo iestāžu īpašumā esošās – bet ne obligāti to izmantotās – ēkas.

(16) Pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs izlīdzina/izsvaro renovācijas rādītājus pamatīgas renovācijas pamatīguma pakāpē, un to var aprēķināt pēc šādas formulas: pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs = [(vieglās renovācijas pamatīgums)*(vieglās renovācijas rādītājs) + (vidējās renovācijas pamatīgums)*(vidējās renovācijas rādītājs) + (pamatīgās renovācijas pamatīgums)*(pamatīgās renovācijas rādītājs)]/(pamatīgās renovācijas pamatīgums)] – visi faktori izteikti %.

Renovācijas pamatīgums ir attiecība starp primārās enerģijas ietaupījumu un kopējo primāro enerģiju pirms attiecīgās krājuma daļas renovācijas.

(17) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(18) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstīm jānorāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(19) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(20) Dalībvalstis sniedz jaunāko informāciju par progresu, kas panākts līdz pašreizējam brīdim. Ja bija noteikti mērķrādītāji, jāsniedz pārskats par galvenajām darbībām un sasniegtajiem atskaites punktiem. Ja mērķrādītāji nebija noteikti, tad jāsniedz jaunākā informācija par to, kopš tā laika mērķrādītāji ir noteikti, un to apraksts.

(21) Dalībvalstis apraksta izvirzīto mērķu paredzamo ietekmi un to īstenošanas laika grafiku.

V PIELIKUMS.

ENERĢĒTISKĀ DROŠĪBA

1. tabula.

Sīka informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Relevantums 22. pantam (1)	Mērķgads	Statuss (2)	Rīcībpolitika, kuras iespaidā mērķis nosprausts (ja relevanti)		Par mērķa sasniegšanu atbildīgā struktūra	Aptvertie energoresursi un degvielas (5)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Relevantums 22. pantam (1)	Mērķgads	Statuss (2)	Savienības rīcībpolitika (3)	Nacionālā rīcībpolitika (Juridiskā atsauce) (4)	Par mērķa sasniegšanu atbildīgā struktūra	Aptvertie energoresursi un degvielas (5)
M	M	Miap	Miap	M	Miap	Miap	M	M
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams;

2. tabula.

Progress kvantificējamu nacionālo mērķrādītāju un mērķu īstenošanā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i)	Mērvienība	Kategorija		Gads			Mērķvērtība/Gads (8)	Metodoloģiskas piezīmes (9)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i)	Mērvienība	Kategorija		X-3	X -2	X-1 (7)	Mērķvērtība/Gads (8)	Metodoloģiskas piezīmes (9)
					Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Vispārējie mērķi un mērķrādītāji
Energoavotu un energopiegāžu dažādošana	Primārā ražošana	TJ	Ogles
			Dabasgāze
			Citas fosilās degvielas un atkritumi
			Nafta un naftas produkti
			Atjaunīgie energoresursi un biodegvielas
			Kodolsiltumenerģija
	Imports (6)		Imports (6)
	Eksports (6)		Eksports (6)
Mazāka atkarība no enerģijas importa no trešām valstīm	Energoatkarība no trešām valstīm pa degvielas/kurināmā veidiem (10)	Procenti	Kopējā
			Pa degvielām/kurināmajiem	Ogles
				Dabasgāze
				Citas fosilās degvielas un atkritumi
				Nafta un naftas produkti
				Degoši atjaunīgie energoresursi (biodegvielas)
				Elektroenerģija un siltumenerģija (tostarp kodolenerģija)
Uzlabota spēja pārvarēt kāda energoresursa (tostarp gāzes un elektroenerģijas) piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus (11)	Energosistēmas noturība	Stundas	LOLE (sagaidāmais slodzes zuduma ilgums) (12)
	Energosistēmas noturība	MWh	EENS (sagaidāmā nepadotā enerģija) (12)
	Gāzes sistēmas noturība	Procenti	N-1 formulas rezultāts (13)
Nacionālie mērķi un mērķrādītāji
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

3. tabula.

Progress nekvantificējamu nacionālo mērķrādītāju un mērķu īstenošanā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i) Atskaites punkts(-i)	Mērķgads	Indikatora/atskaites punkta apraksts (14)	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (15)	Sīkāka informācija par monitoringa stratēģiju (16)	Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem
M	M	Miap	M	M	V	V
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem mērķiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu mērķus): dažādot energoavotus un energopiegādes, mazināt atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm, uzlabotu spēju pārvarēt kāda energoresursa piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus, uzlabot nacionālās energosistēmas elastību, cits.

(2) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: plānots; pieņemts; īstenots; beidzies.

(3) Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākas rīcībpolitikas no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cita” un norāda Savienības rīcībpolitikas nosaukumu.

(4) Valsts likums vai dokuments, kurā mērķis definēts.

(5) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vairākus variantus, un pie “Citas degvielas” var pievienot un norādīt citus energoavotus un degvielas): visa sistēma, elektroenerģija, gāze, naftas produkti, kodolenerģija, citas degvielas.

(6) Visu enerģijas bilancē iekļauto degvielu kopējais imports un eksports.

(7) Ziņodamas par X-1 gadu, dalībvalstis ziņo par tiem ziņošanas elementiem, par kuriem šāds novērtējums ir pieejams.

(8) Ja ir nosprausti kvantificēti mērķrādītāji un attiecīgi mēri, dalībvalstīm jāziņo par mērķvērtību un attiecīgo gadu, kurā mērķrādītājs jāsasniedz.

(9) Dalībvalstīm jāsniedz papildu metodoloģiska informācija par indikatoru.

(10) Tikai imports no trešām valstīm (valstīm, kas nav ES dalībvalstis).

(11) Dalībvalstīm būtu jāziņo dati no jaunākā pietiekamības novērtējuma, kas veikts par attiecīgo gadu. Piemēram, par X-1 gadu jāziņo tāds LOLE, kāds aplēsts vai nu X-1, X-2 vai agrākā gadā. Par gadu, kurā veikts resursu pietiekamības novērtējums, jāziņo Metodiskajās piezīmēs. Sk. arī 5. piezīmi.

(12) Jāaprēķina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.). Metodiku ir noteikusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra lēmumā par zudušās slodzes vērtības, jauna tirgus dalībnieka izmaksu un uzticamības standarta aprēķināšanas metodiku (I pielikums).

(13) Jāaprēķina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 II pielikumā (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.). Saskaņā ar N-1 noteikumu tiek aprēķināta pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, proti, tiek aplēsts, vai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, tā spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, kas ir līdzvērtīgs ārkārtīgi lielam pieprasījumam pēc gāzes, kāds ir varbūtīgi iespējams reizi 20 gados.

(14) Dalībvalstis sniedz sīkāku informāciju par indikatoriem/atskaites punktiem un to, kāpēc tie ir izvēlēti progresa atspoguļošanai.

(15) Dalībvalstis sniedz kvalitatīvo informāciju, proti, izklāsta, kādā stadijā indikators ir pašlaik (piemēram, tiks ticami sasniegts, jau ir sasniegts, nav sasniegts, sasniegšana kavējas utt.).

(16) Sīkāka informācija par indikatora monitoringu, piemēram, vai tiek izmantots indikatoru kopums, ekspertu novērtējums, sasaukta darba grupa, izmantota īpaša metodika utt.

VI PIELIKUMS

IEKŠĒJAIS ENERĢIJAS TIRGUS

1. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar elektrotīklu starpsavienotību

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	Gads		Mērķvērtība 2030. gadā
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	X-3	X-2	Mērķvērtība 2030. gadā
		M	M	Miap
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret uzstādīto ražošanas jaudu	%
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret maksimumslodzi	%
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret uzstādīto atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu	%
Vidējās vai absolūtās stundas cenu atšķirības nākamās dienas tirgos (atsevišķi par katru ES iekšējo robežu) (1)	EUR/MWh
1. robeža	EUR/MWh
2. robeža	EUR/MWh
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas	EUR/MWh
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

2. tabula.

Informācija par kopīgu interešu projektiem pārvadē

Jāziņo par visām būtiskajām norisēm saistībā ar KIP projektiem salīdzinājumā ar pēdējo KIP uzraudzības ziņojumu, kas varētu būt ietekmējušas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktos mērķus un mērķrādītājus.	M
Apzīmējumi: M = obligāti

3. tabula.

Informācija par citiem galvenajiem infrastruktūras projektiem

Projekta apraksts

Projekta īstenošana

Projekta nosaukums (2)

TADGP ID

Energonesējs (3)

Projekta veids (4)

Projekta apraksts

Plānotais nodošanas ekspluatācijā gads

Pārvades jauda (MW elektroenerģijai, GWh/d dabasgāzei, ūdeņradim un citām gāzēm/šķidrumiem)

Apraksts par to, kā projekts palīdzēs sasniegt plānotos līmeņus, par kuriem ziņots saskaņā ar 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu (3)

Apraksts par to, kā projekts nāks par labu enerģētikas savienības dimensijām

Projekta statuss

Progresa apraksts

Realizācijas kavējumi

(gadi)

Realizācijas termiņa maiņa

(gadi)

Projekta realizācijas aizkavēšanās vai termiņa maiņas iemesli

Miap

1. projekts

2. projekts

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes.

Miap = obligāti, ja piemērojams;

4. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar energosistēmas elastību, tostarp attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanu

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (5)	Aplūkotais(-ie) sistēmas elastības elements(-i) (6)	Mērķrādītājs (7)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (8)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (5)	Aplūkotais(-ie) sistēmas elastības elements(-i) (6)	Mērķrādītājs (7)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (9)	Mērvienība	X-3	X-2
M	Miap	M	M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

5. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar atjaunīgās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu enerģijas tirgos

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (10)	Aplūkotais(-ie) nediskriminējošās integrēšanas elements(-i) (11)	Mērķrādītājs (12)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi (13)
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams;

6. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar patērētāju līdzdarbošanos energosistēmā un labuma gūšanu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (14)	Aplūkotais(-ie) patērētāju līdzdarbošanās elements(-i) (15)	Mērķrādītājs (16)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (17)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (14)	Aplūkotais(-ie) patērētāju līdzdarbošanās elements(-i) (15)	Mērķrādītājs (16)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (18)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

7. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar elektroenerģijas sistēmas pietiekamību

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Apskatītais(-ie) elements(-i) (19)	Mērķrādītājs (20)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (21)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Apskatītais(-ie) elements(-i) (19)	Mērķrādītājs (20)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (22)	Mērvienība	X-3	X-2
M	Miap	M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Var izmantot cenu atšķirības nākamās dienas tirgos, ko aprēķinājusi un ikgadējā tirgus uzraudzības ziņojumā public

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!