EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32021R0379

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2)

OV L 73, 3.3.2021., 16./85. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/379/oj

3.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/16


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2021/379

(2021. gada 22. janvāris)

par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 (1998. gada 23. novembris) par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2), un īpaši tās 6. panta 4. punktu,

Tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (3) ir grozīta, un tajā jāveic turpmāki būtiski grozījumi, jo īpaši ņemot vērā nesenos grozījumus Eiropas Centrālās Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1131 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (6). Tāpēc tā jāpārstrādā skaidrības nolūkā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 5. panta 2. punktu notikusi apspriešanās ar Eiropas Komisiju par grozījumiem statistikas prasībās, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

(3)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir paredzēts precizēt faktiskos ziņotājus pārskata grupas ietvaros, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju kategorijas no to statistikas ziņošanas prasībām. Regulas 6. panta 4. punktā noteikts, ka ECB var pieņemt noteikumus, sīkāk norādot nosacījumus, ar kādiem var īstenot tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt statistisko informāciju.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pantā dalībvalstīm ir paredzēts uzdevums pašām organizēt darbu statistikas jomā un pilnībā sadarboties ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), lai nodrošinātu pienākumu izpildi, kas izriet no ECBS Statūtu 5. panta.

(5)

ECBS savu uzdevumu veikšanai pieprasa statistisko informāciju par finanšu aktīviem un pasīviem atlikumu un darījumu izteiksmē attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektoru un kredītiestādēm, kā noteikts Savienības tiesību aktos. Lai sniegtu ECB visaptverošu statistisko ainu par monetārajām norisēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju, jāsagatavo MFI sektora konsolidētā bilance, pamatojoties uz pilnīgu un viendabīgu pārskatu sniedzēju grupu. Pietiekami detalizēta statistiskā informācija vajadzīga arī, lai nodrošinātu attiecībā uz šo teritoriju aprēķināto monetāro rādītāju un bilances posteņu turpmākās analīzes lietderīgumu.

(6)

Ar Regulu (ES) 2019/2033 cita starpā grozīta “kredītiestāžu” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (7), lai tajā iekļautu sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Līdz ar to atsauce Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) sniegtajā “monetārās finanšu iestādes” definīcijā jāpielāgo attiecīgajai grozītajai Regulas (ES) Nr. 575/2013 normai, lai saglabātu kopējo standartu, definīciju un klasifikāciju konsekvenci noguldījumus pieņemošo sabiedrību statistiskajā klasifikācijā un MFI sektora viendabīgumu. Tomēr jānodrošina arī statistiskās informācijas pastāvīga pieejamība par visām kredītiestādēm, kas definētas grozītās Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, tostarp rezervju bāzes aprēķināšanai minētajām kredītiestādēm saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (8). Tāpēc pārstrādātās redakcijas darbības jomā iekļautas ne-MFI kredītiestādes.

(7)

Lai samazinātu vispārējo pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, vēlams, lai statistiskā informācija par kredītiestāžu mēneša bilanci tiktu izmantota regulārai obligāto rezervju aprēķināšanai kredītiestādēm, kas iekļautas ECB obligāto rezervju sistēmā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Turklāt pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz rezervju bāzi būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā pārskatu sniegšanu par noguldījumiem kredītiestādēs, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, bez atsauces uz īpašu statistisko klasifikāciju.

(8)

Lai atvieglotu saistītu pārskatu sniedzēju grupu statistisko prasību izpildi, MFI var tikt atļauts sniegt pārskatus citu pārskatu sniedzēju vārdā, kas arī ir tās pašas dalībvalsts rezidentes MFI. Tomēr nepieciešams, lai statistiskā informācija, ko sniedz par šādām grupām, attiecīgā gadījumā būtu pietiekama, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Tāpēc jāsniedz statistiskā informācija, kas vajadzīga katra šādu grupu dalībnieka rezervju bāzes aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad grupai atļauts sniegt pārskatus par rezervēm apkopotā veidā par grupu kopumā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).

(9)

ECB statistikas prasību izpildei vajadzīgās statistiskās informācijas vākšana no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem ir nacionālo centrālo banku (NCB) uzdevums, kas ir plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma daļa, kuru NCB izveido savā atbildībā atbilstoši Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem vai iedibinātai praksei un kurš paredzēts arī citām statistikas vajadzībām ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Tas var arī samazināt pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotājus jāinformē par to, ka dati tiek vākti citiem statistikas mērķiem. Konkrētos gadījumos ECB var izmantot šādām citām vajadzībām savāktu statistisko informāciju savu prasību izpildei.

(10)

ECB jāuzrauga monetārās politikas transmisija un jo īpaši galvenajām refinansēšanas operācijām un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām piemēroto procentu likmju pārmaiņu ietekme, kā arī saskaņā ar aktīvu iegādes programmu veikto iegāžu ietekme uz mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kreditēšanas nosacījumiem. Lai ECB varētu efektīvāk un savlaicīgāk uzraudzīt kreditēšanas nosacījumus reālajā ekonomikā un tās kā monetāro rādītāju darījuma partnera lomu, katru mēnesi jāvāc papildu statistiskā informācija par vērtspapīrošanu un citiem MFI veiktiem pārvedumiem, jo īpaši attiecībā uz kredītiem mājsaimniecībām mērķu dalījumā un kredītiem nefinanšu sabiedrībām termiņu dalījumā.

(11)

ECB pieprasa statistisko informāciju par naudas līdzekļu apvienošanu virtuālā grupas kontā, lai, analizējot monetārās un kredītu attīstības tendences, virtuālā grupas kontā apvienotos naudas līdzekļos iekļauto noguldījumu un kredītu ietekmi varētu nošķirt no citu noguldījumu un kredītu ietekmes.

(12)

Lai atvieglotu kreditēšanas norišu analīzi, dažas definīcijas un pārskatu sniegšanas prakse būtu jāsaskaņo ar definīcijām un praksi citās ECB noteiktajās regulatīvajās pārskatu sniegšanas prasībās.

(13)

Tāpat nepieciešams saskaņot naudas tirgus fondu (NTF) definīciju statistikas vajadzībām ar uzraudzības noteikumiem, lai palielinātu tirgus caurredzamību un atvieglotu pārskatu sniegšanu, ciktāl kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1131, emitē finanšu instrumentus, kurus uzskata par noguldījumu tuviem aizstājējiem.

(14)

Lai uzlabotu MFI sektora bilances analīzi euro zonā kopumā, jāveicina pārskatu sniegšanas prasību saskaņošana attiecībā uz dažiem posteņiem, papildinot statistisko informāciju, ko sniedz NCB saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2014/15 (9).

(15)

Lai ECB varētu efektīvi uzraudzīt starpbanku aktivitāti, jāvāc informācija par aktīviem un pasīviem MFI darījuma partneru dalījumā un jāuzlabo reizi mēnesī un reizi ceturksnī apkopotās darījuma partneru informācijas konsekvence.

(16)

Turklāt, lai precizētu attiecības starp MFI un citām finanšu sektora daļām, tostarp finanšu starpniekiem, kas nav monetārās finanšu iestādes, un lai atbalstītu monetārās savienības finanšu kontu apkopošanu, nepieciešams vākt statistisko informāciju par noguldījumiem un kapitāla vērtspapīriem darījuma partneru apakšsektoru dalījumā.

(17)

Informācija par MFI turētajiem parāda vērtspapīriem, ko emitējušas katras dalībvalsts valdības, jāvāc savlaicīgi, lai precīzi uzraudzītu riska darījumus ar šiem vērtspapīriem. Informācija par dalībvalstīm būtu jāpapildina ar informāciju par Savienības iestāžu, tostarp Vienotā noregulējuma valdes (VNV) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), aktīviem un pasīviem. Turklāt pārskatu sniegšanas prasības jāatjaunina pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(18)

Jāvāc arī informācija par kopējiem nekustamā īpašuma turējumiem, lai uzraudzītu MFI īpašumtiesību uz šādiem aktīviem apmēru un labāk izprastu to vispārējo nefinanšu aktīvu attīstību.

(19)

Pēdējās mēneša un ceturkšņa prasības būtu jāievieš attiecībā uz pārskata periodiem, kas ietilpst kalendārajā ceturksnī, lai pārskatu sniedzējiem atvieglotu to izpildi. Līdz ar to pirmā pārskatu sniegšana atbilstoši mēneša prasībām attiecas uz 2022. gada janvāra pārskata periodu, un pirmā pārskatu sniegšana atbilstoši ceturkšņa prasībām attiecas uz 2022. gada pirmo ceturksni. Lai nodrošinātu vajadzīgo datu nepārtrauktu pieejamību, ceturkšņa datu prasības būtu jāsaglabā attiecībā uz 2021. gada ceturtā ceturkšņa pārskata periodu. Tāpēc pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro pēc mēneša informācijas attiecīgā pārskata perioda, proti, pēc 2022. gada 1. februāra.

(20)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un nepalielina esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas (“STK”) viedoklis. NCB ar Statistikas komitejas palīdzību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi šīs regulas pielikumos.

(21)

Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nepieciešams, lai šīs regulas noteikumi, kas tieši izriet no “kredītiestāžu” definīcijas grozījuma saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2033, tiktu piemēroti vienlaikus ar minēto grozījumu 2021. gada 26. jūnijā.

(22)

Konsekvences un juridiskās noteiktības labad arī nepieciešams, lai šīs regulas normas, kas atsaucas uz Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1), tiktu piemēroti no tās pašas dienas kā minētās regulas normas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo regulu attiecībā uz bilances posteņu statistisko informāciju tiek noteiktas pārskatu sniegšanas prasības šādiem pārskatu sniedzējiem, kas ir rezidenti euro zonas dalībvalstu teritorijā:

a)

monetārajām finanšu iestādēm (MFI), izņemot kredītiestādes;

b)

kredītiestādēm, kuras:

i)

saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (10) 8. pantu; vai

ii)

atbrīvotas no šādas atļaujas saņemšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punktu;

c)

kredītiestāžu filiālēm, tostarp euro zonas dalībvalstīs reģistrētām tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru juridiskā adrese un galvenais birojs neatrodas kādā no euro zonas dalībvalstīm, bet neskaitot ārpus euro zonas dalībvalstīm reģistrētas tādu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas euro zonas dalībvalstī.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“monetārā finanšu iestāde” (MFI) ir struktūra, kas piederīga kādam no šiem sektoriem:

a)

centrālās bankas;

b)

citas MFI, kas ietver noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālās bankas, un naudas tirgus fondus (NTF);

2)

“kredītiestāde” ir “kredītiestāde”, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

3)

“noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālās bankas” ir:

a)

kredītiestādes, kuru uzņēmējdarbība norādīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā;

b)

finanšu iestādes, kas nav minētas a) apakšpunktā un kuru galvenā darbība ir finanšu starpniecība, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (11) A pielikuma 2.56. punktā, un kuru uzņēmējdarbība ir pieņemt noguldījumus un/vai noguldījumu tuvus aizstājējus, kā norādīts I pielikuma 1. daļā, no institucionālām vienībām, tostarp no ne-MFI, un piešķirt kredītus, un/vai veikt ieguldījumus vērtspapīros savā vārdā;

c)

elektroniskās naudas iestādes, kas galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, kā norādīts b) apakšpunktā, emitējot elektronisko naudu;

4)

“ne-MFI kredītiestāde” ir kredītiestāde, kuras uzņēmējdarbība nav Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā minētās darbības;

5)

“naudas tirgus fondi” jeb “NTF” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1131 4. pantu un kuri emitē akcijas vai daļas, kas ir noguldījumu tuvi aizstājēji, kā norādīts šīs regulas I pielikuma 1. daļā;

6)

“pārskatu sniedzēji” ir pārskatu sniedzēji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 2. punktā;

7)

“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā;

8)

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras rezidents ir pārskatu sniedzējs;

9)

“finanšu instrumentsabiedrība” jeb “FIS” ir finanšu instrumentsabiedrība, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (12) 1. pantā;

10)

“vērtspapīrošana” ir darījums, kas ir: tradicionālā vērtspapīrošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (13) 2. panta 9. punktā, vai vērtspapīrošana, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā un kurā notiek vērtspapīrojamo kredītu nodošana FIS;

11)

“elektroniskās naudas iestāde” ir “elektroniskās naudas iestāde”, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (14) 2. panta 1. punktā;

12)

“elektroniskā nauda” ir elektroniskā nauda, kas definēta Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā;

13)

“daļēja norakstīšana” ir tieša kredīta summas samazināšana bilancē tā vērtības samazināšanās dēļ;

14)

“pilnīga norakstīšana” ir visas kredīta summas norakstīšana, kā rezultātā tas tiek izņemts no bilances;

15)

“pakalpojumu sniedzējs” ir MFI, kas pārvalda vērtspapīrošanas pamatā esošos kredītus vai citādi pārvestus kredītus, saņemot no parādniekiem pamatsummas un procentu maksājumus;

16)

“grupas iekšējās pozīcijas” ir kredīti tādām euro zonas noguldījumus pieņemošām sabiedrībām, kas ietilpst vienā grupā, ko veido mātesuzņēmums un visi tā tieši vai netieši kontrolētie euro zonas rezidentu grupas dalībnieki, vai noguldījumi tajās;

17)

“mazietekmīgā iestāde” ir MFI, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. un 2. punktu, vai ne-MFI kredītiestāde, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu;

18)

“uzkrājumi nedrošiem parādiem” ir atskaitījumi, ko pārskatu sniedzējs rezervējis kredītu zaudējumiem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības praksi;

19)

“pašu turētie vērtspapīri” ir emitētāja pārskatu sniedzēja turēti vērtspapīri, kas radušies:

a)

vērtspapīrus paturot emisijas brīdī vai pārskatu sniedzējam pērkot iepriekš pārdotus vērtspapīrus, kas iegrāmatoti emitenta pārskatu sniedzēja grāmatvedības bilancē;

b)

vērtspapīrus paturot emisijas brīdī vai pārskatu sniedzējam pērkot vērtspapīrus, kas nav iegrāmatoti grāmatvedības bilancē, bet kurus emitents izmanto vai kuri ir pieejami izmantošanai tirgus operācijās;

20)

“naudas līdzekļu apvienošana virtuālā grupas kontā” ir naudas līdzekļu apvienošana, ko MFI vai vairākas MFI nodrošina iestāžu grupai (“virtuālā grupas konta dalībniekiem”), ja procentus, kas MFI jāmaksā vai jāsaņem, aprēķina, pamatojoties uz visu apvienošanā iekļauto kontu “nosacītu” neto pozīciju, un ja katrs virtuālā grupas konta dalībnieks:

a)

tur atsevišķu kontu; un

b)

var izmantot pārtēriņa kredītus, kas nodrošināti ar citu naudas līdzekļu apvienošanas dalībnieku noguldījumiem, nepārskaitot līdzekļus starp kontiem;

21)

“filiāle” ir “filiāle”, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17) apakšpunktā;

22)

“izslēgšana” ir kredīta vai tā daļas izņemšana no atlikumiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu;

23)

“kredīta pārvedums” ir pārskatu sniedzēja veikta kredīta vai kredītu portfeļa iegāde vai atsavināšana, ko veic ar īpašumtiesību nodošanu vai pakārtotu līdzdalību;

24)

“apvienošanās” ir darbība, ar kuru viena vai vairākas iestādes (pārņemtās iestādes), kuras sadala bez likvidācijas, nodod visus aktīvus un saistības citai iestādei (pārņēmēja iestāde), kas var būt jaundibināta iestāde.

3. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1.   Faktiskie pārskatu sniedzēji ir MFI un ne-MFI kredītiestādes, kas ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijā.

2.   Ja NCB saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu vāc statistisko informāciju par NTF akciju/daļu turētāju rezidenci no citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS), kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.86.–2.94. punktā, šīs NCB var iekļaut šādus CFS faktiskajos pārskatu sniedzējos šīs regulas 5. panta 4. punkta vajadzībām.

4. pants

MFI saraksts statistikas vajadzībām

1.   ECB Valde izveido un uztur MFI sarakstu, pamatojoties uz statistisko informāciju, ko iegrāmatojušas NCB, kā norādīts Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (15) 4. pantā.

2.   ECB publicē, t. sk. elektroniski, atjauninātu MFI sarakstu statistikas vajadzībām.

3.   Ja saraksta jaunākais pieejamais variants nav pareizs, ECB nepiemēro sankcijas pārskatu sniedzējam, kas pienācīgi nepilda šajā regulā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja pārskatu sniedzējs labticīgi paļāvies uz nepareizu sarakstu.

Pārskatu sniedzēji sniedz saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju, ja to izslēgšana no saraksta ir acīmredzama kļūda.

5. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.   MFI sniedz attiecīgajai NCB visu šādu statistisko informāciju:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 2. daļas 1. tabulā;

b)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas kā obligātās prasības noteiktas I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, un citas mēneša pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB;

c)

mēneša neto kredītu pārvedumi, kas noteiktas I pielikuma 5. daļas 5.a tabulā;

d)

kredītu pārvedumu mēneša beigu atlikumi un mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā;

e)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā;

f)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas kā obligātās prasības I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, un citas ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB.

NCB var vākt pirmās daļas e) un f) apakšpunktā noteikto ceturkšņa statistisko informāciju katru mēnesi, ja šāda vākšana atvieglo datu sagatavošanas procesu.

2.   Ne-MFI kredītiestādes sniedz attiecīgajai NCB visu šādu statistisko informāciju:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:

i)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

ii)

emitētās NTF akcijas/daļas;

b)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas kā obligātās prasības noteiktas I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, un citas mēneša pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB, izņemot:

i)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

ii)

emitētās NTF akcijas/daļas;

c)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa;

d)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulā;

e)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas kā obligātās prasības I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, un citas ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB.

NCB var vākt pirmās daļas c)–e) apakšpunktā noteikto ceturkšņa statistisko informāciju katru mēnesi, ja šāda vākšana atvieglo datu sagatavošanas procesu.

3.   NCB saskaņā ar 1. un 2. punktu var vākt statistisko informāciju par emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem vērtspapīru dalījumā, ja šo statistikas informāciju iegūst saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem standartiem.

4.   NCB var vākt statistisko informāciju par MFI emitēto NTF akciju/daļu turētāju rezidenci no citiem pieejamiem avotiem, kā noteikts I pielikuma 2. daļas 5.7. iedaļā, ja šī informācija atbilst IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem standartiem.

6. pants

MFI sniegtie grupu pārskati

1.   Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir MFI, kas ir vienas dalībvalsts rezidentes, mātesuzņēmums statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 5. panta 1. punktu, var konsolidēt statistisko informāciju par šo meitasuzņēmumu darbību. Ja grupā ietilpst kredītiestādes un citas MFI, šādu statistisko informāciju sniedz atsevišķi par kredītiestādēm un citām MFI.

2.   Attiecīgā NCB var ļaut kredītiestādei sniegt 5. panta 1. punktā norādīto statistisko informāciju kredītiestāžu grupas vārdā apkopotā veidā, ja piemērojami visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

kredītiestāde atbilstoši 1. punktam nekonsolidē statistisko informāciju par šo meitasuzņēmumu uzņēmējdarbību statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

b)

attiecīgā NCB piešķīrusi atļauju turēt obligātās rezerves ar šīs kredītiestādes palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 10. panta 5. punktu un ja šī kredītiestāde ir starpniekiestāde minētās regulas 10. panta 1. punkta nozīmē;

c)

visi grupas dalībnieki ir MFI, kas ir vienas dalībvalstīs rezidentes.

Ja attiecīgā NCB piešķīrusi kredītiestādei atļauju saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, šāda kredītiestāde sniedz statistisko informāciju par savu bilanci un par katra grupas dalībnieka bilanci apkopotā veidā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

3.   Ja MFI sniedz pārskatus grupas vārdā saskaņā ar 1. un 2. punktu, tās sniedz vismaz III pielikuma 1. daļas 1. tabulā noteikto informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu katra grupas dalībnieka rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.

Ja MFI, kas sniedz pārskatus par grupu saskaņā ar 1. un 2. punktu, piešķirta atļauja sniegt datus par rezervju bāzi apkopotā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 11. pantu, pirmo daļu nepiemēro.

4.   Visus 1. un 2. punktā minētos grupu locekļus atsevišķi iekļauj 4. pantā minētajā MFI sarakstā.

7. pants

Savlaicīgums

1.   NCB nosaka biežumu un savlaicīgumu, kādā tās saskaņā ar šo regulu saņem statistisko informāciju no pārskatu sniedzējiem, lai ievērotu 2. un 3. punktā minētos pārskatu sniegšanas termiņus, un par to attiecīgi informē pārskatu sniedzējus.

2.   Mēneša statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī statistika.

3.   Ceturkšņa statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistika.

8. pants

Grāmatvedības noteikumi statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām

1.   Lai sniegtu pārskatus saskaņā ar šo regulu un ja vien nav noteikts citādi, pārskatu sniedzēji ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (16) un jebkuros citos piemērojamos starptautiskajos standartos.

Šīs regulas vajadzībām pārskatu sniedzēji sniedz pārskatus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem, ievērojot bruto principu.

2.   Pārskatu sniedzējiem sniedzot datus par noguldījumu saistībām un kredītiem, piemēro šādus noteikumus:

a)

pārskatu sniedzēji sniedz datus par noguldījumu saistību un kredītu mēneša beigu atlikumiem;

b)

pārskatu sniedzēji no a) apakšpunktā minētās summas izslēdz vērtības daļēju norakstīšanu un pilnīgu norakstīšanu, kuru nosaka attiecīgā grāmatvedības prakse;

c)

pārskatu sniedzēji neveic noguldījumu saistību un kredītu ieskaitu pret jebkuriem citiem aktīviem vai pasīviem.

3.   NCB var ļaut visiem pārskatu sniedzējiem sniegt datus par kredītiem, atskaitot uzkrājumus nedrošiem parādiem, ja tās ļāvušas visiem pārskatu sniedzējiem to darīt pirms šīs regulas pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. panta 4. punktu.

4.   MFI no attiecīgajām aktīvu un pasīvu summām izslēdz pašu turētos parāda vērtspapīrus un kapitāla vērtspapīrus, ko tās emitējušas. NCB var atļaut MFI sniegt datus par pašu turētajiem vērtspapīriem attiecīgajos aktīvos un pasīvos, t. sk. vērtspapīru dalījumā saskaņā ar 5. panta 3. punktu, ja NCB var iegūt I pielikumā noteikto vajadzīgo aktīvu un pasīvu dalījumu, izslēdzot pašu turēto vērtspapīru summas.

9. pants

Atbrīvojumi

1.   NCB var piešķirt mazām MFI atbrīvojumus no 5. panta 1. punktā minētajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, ja piemērojami abi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)

visu mazo MFI, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums valsts MFI bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 5 %;

b)

visu NTF, kuriem piešķirts atbrīvojums, kopējais devums nepārsniedz kādu no šādām robežvērtībām:

i)

10 % no valsts NTF bilances kopējo aktīvu atlikuma, ja valsts NTF bilance veido vairāk nekā 15 % no kopējās euro zonas NTF bilances;

ii)

30 % no valsts NTF bilances kopējo aktīvu atlikuma, ja valsts NTF bilance veido mazāk nekā 15 % no kopējās euro zonas NTF bilances, izņemot gadījumus, kuros minētā valsts NTF bilance veido mazāk nekā 1 % no kopējās euro zonas NTF bilances, tādā gadījumā robežvērtību nepiemērojot.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās vāc vismaz visu turpmāk norādīto statistisko informāciju:

a)

kopējo aktīvu atlikums katru gadu;

b)

statistiskā informācija, kas minēta III pielikumā un kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.

2.   NCB var piešķirt mazām MFI, kas ir kredītiestādes, atbrīvojumus no I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar minētā pielikuma 6. daļu, ja piemērojami abi šie nosacījumi:

a)

visu kredītiestāžu, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums valsts MFI bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 10 %; un

b)

visu kredītiestāžu, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums euro zonas MFI kopsavilkuma bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 1 %.

3.   Mazietekmīgās iestādes var piemērot atbrīvojumus, ko NCB piešķīrušas saskaņā ar 1. un 2. punktu vai 5. punkta a) apakšpunktu, vai sniegt statistisko informāciju saskaņā ar 5. pantu.

4.   NCB var piešķirt NTF atbrīvojumus no šādām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:

a)

prasības, kas noteiktas 5.panta 1. punktā, ja piemērojami visi turpmāk norādītie nosacījumi:

i)

NTF sniedz statistisko informāciju par bilances posteņiem saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) (17) 5. pantu;

ii)

NTF sniedz i) punktā minēto statistisko informāciju reizi mēnesī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 1. daļas 1. punktu un termiņos, par kuriem NCB lemj saskaņā ar minētās regulas 9. pantu;

iii)

NTF sniedz datus par emitēto NTF akciju/daļu mēneša beigu atlikumiem termiņos, ko NCB noteikušas saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

b)

jebkura no šādām I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:

i)

to noguldījumu un kredītu dalījums, kas piešķirti ne-MFI darījuma partneriem, kā norādīts I pielikuma 2. daļas 5.1. iedaļā, un pozīciju dalījums attiecībā uz MFI darījuma partneriem, kā norādīts I pielikuma 2. daļas 5.2. iedaļā;

ii)

informācija par kredītu un noguldījumu uzkrātajiem procentiem, kas norādīta I pielikuma 2. daļas 7. iedaļā;

iii)

apdrošināšanas sabiedrību sektora un pensiju fondu sektora atsevišķs sektoru dalījums, kas norādīts I pielikuma 2. daļas 5.1. iedaļā;

iv)

informācija par grupas iekšējiem kredītiem un noguldījumiem, kas norādīta I pielikuma 2. daļas 5.3. iedaļā;

v)

sektoru dalījums, kas norādīts I pielikuma 3. daļas 3. iedaļā;

vi)

valstu dalījums, kas norādīts I pielikuma 3. daļas 7. iedaļā;

vii)

informācija par nekustamā īpašuma turējumiem, kas norādīta I pielikuma 3. daļas 4. iedaļā;

viii)

pašu kapitāla dalījums, kas norādīts I pielikuma 3. daļas 6. iedaļā;

ix)

informācija par vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem, kas norādīti I pielikuma 5. daļā.

c)

statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 5.7. iedaļā minēto NTF akciju vai daļu turētāju rezidenci, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

i)

NTF akcijas/daļas emitētas pirmo reizi;

ii)

vajadzīgo statistisko informāciju par NTF akciju/daļu turētāju rezidenci vāc no citiem avotiem saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 5.7. iedaļu;

iii)

tirgus attīstības dēļ NCB vairs nav iespējams vākt nepieciešamo informāciju par NTF akciju/daļu turētāju rezidenci, kā norādīts ii) punktā.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii), v) vai vi) punktu, tās nodrošina, ka atbrīvojumu kopējais devums valsts MFI bilances katra attiecīgā posteņa kopējā atlikumā nepārsniedz 5 %.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu, tās nošķir atsevišķus blokus aktīvu un pasīvu pozīcijām un iekšzemes rezidentiem un citu euro zonas dalībvalstu rezidentiem un nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu sektoru kopējais devums katrā blokā, uz kuru attiecas atbrīvojums, nepārsniedz 5 % no valsts NTF bilances attiecīgā bloka.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunkta i) un iii) punktu, šos atbrīvojumus piemēro 12 mēnešus.

5.   NCB var piešķirt ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no šādām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:

a)

prasības, kas norādītas 5. panta 2. punktā, ja pārskatu sniedzēja kopējo aktīvu atlikumi ir mazāki par 350 milj. euro vai vienādi ar tiem;

b)

jebkura no šādām I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:

i)

informācija par nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu euro termiņu dalījumu;

ii)

informāciju par mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām izsniegto kredītu euro termiņu un kredīta mērķu dalījumu;

iii)

kapitāla un rezervju dalījums, kas norādīts I pielikuma 2. daļas 6. iedaļā;

iv)

informācija par nekustamā īpašuma turējumiem, kas norādīta I pielikuma 3. daļas 4. iedaļā;

v)

valūtu dalījums, kas norādīts I pielikuma 3. daļas 6. sadaļā;

vi)

informācija par kredītu un noguldījumu uzkrātajiem procentiem, kas norādīta I pielikuma 2. daļas 7. iedaļā;

vii)

informācija par pašu turētajiem vērtspapīriem, kas noteikta I pielikuma 2. daļas 1. tabulā.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tās vāc vismaz visu turpmāk norādīto statistisko informāciju:

a)

kopējo aktīvu atlikums katru gadu;

b)

statistiskā informācija, kas minēta III pielikumā un kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.

6.   NCB var piešķirt MFI un ne-MFI kredītiestādēm turpmāk norādītos atbrīvojumus no prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu:

a)

atbrīvojums NTF no I pielikuma 4. daļā noteiktās prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām;

b)

atbrīvojums MFI un ne-MFI kredītiestādēm no prasības reizi mēnesī sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām attiecībā uz vērtspapīriem, kā noteikts I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā. Ja saskaņā ar šo punktu piešķirts atbrīvojums, pārskatu sniedzēji par šīm pārvērtēšanas korekcijām datus sniedz reizi ceturksnī un pēc pieprasījuma sniedz NCB abus turpmāk norādītos:

i)

vērtēšanas metodes, ko izmanto, lai sniegtu statistisko informāciju par vērtspapīriem un informāciju par to turējumu daļu, uz kuru attiecas dažādās vērtēšanas metodes; un

ii)

tā mēneša identifikācija, kurā ceturkšņa laikā notiek būtiska cenu pārvērtēšana.

c)

NCB var piešķirt MFI un ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām, kas noteiktas I pielikuma 4. daļā, ja pārskatu sniedzējs sniedz pārskatu par vērtspapīru atlikumiem mēneša beigās vērtspapīru dalījumā. Ja saskaņā ar šo punktu piešķir atbrīvojumu, piemēro abus turpmāk norādītos noteikumus:

i)

sniegtajā informācijā par katru vērtspapīru iekļauta tā bilances vērtība; un

ii)

attiecībā uz vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu, sniegtajā informācijā iekļauta informācija par instrumenta kategoriju, termiņu un emitentu, kas ir vismaz pietiekama, lai iegūtu dalījumus, kas kā “obligātās prasības” definēti I pielikuma 4. daļas 1.A un 2.A tabulā.

7.   NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus no I pielikuma 3. daļas 7.–9. iedaļā minētajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz ārpus euro zonas esošu dalībvalsti, ja piemērojams kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

augstākā apkopojuma līmenī savāktā statistiskā informācija liecina, ka pozīcijas ar darījuma partneriem, kas ir attiecīgās ārpus euro zonas dalībvalsts rezidenti, ir nenozīmīgas;

b)

augstākā apkopojuma līmenī savāktā statistiskā informācija liecina, ka pozīcijas attiecīgās ārpus euro zonas dalībvalsts valūtā ir nenozīmīgas.

Ja NCB saskaņā ar pirmo daļu piešķir MFI atbrīvojumus attiecībā uz valsti, kas pievienojas Savienībai, NCB var atsaukt šos atbrīvojumus 12 mēnešus pēc tam, kad tā informējusi MFI par savu nodomu atsaukt šos atbrīvojumus.

Ja NCB piešķir MFI atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās var piešķirt tādus pašus atbrīvojumus arī ne-MFI kredītiestādēm.

8.   NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus no statistikas pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz naudas līdzekļu apvienošanu virtuālā grupas kontā, kā noteikts I pielikuma 2. daļā, šādos gadījumos:

a)

ja virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu noguldījumu vai kredītu euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) atlikumi valsts MFI bilancē nepārsniedz 2 mljrd. euro;

b)

ja a) apakšpunktā minētā robežvērtība ir pārsniegta, NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus, ja virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu noguldījumu vai kredītu euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) atlikumi tās bilancē nepārsniedz 500 milj. euro.

9.   NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus attiecībā uz prasību atsevišķi identificēt kredītus vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, kas norādītas I pielikuma 2. daļas 3. iedaļā, ja šie kredīti veido mazāk nekā 5 % no kopējiem kredītiem mājsaimniecībām valsts MFI bilancē.

Ja NCB piešķir MFI atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās piešķir tādus pašus atbrīvojumus arī ne-MFI kredītiestādēm.

10.   Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 1., 2., 4., 5. un 9. punktu, tās pārbauda, vai nav pārsniegtas tajos norādītās robežvērtības. Šādu pārbaudi veic pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā nākamā gada sākumā.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 8. punktu, tās pārbauda, vai nav pārsniegtas tajā norādītās robežvērtības. Šādu pārbaudi veic vismaz reizi divos gados un pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā nākamā gada sākumā.

10. pants

Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums

1.   Pārskatu sniedzēji pilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

2.   Pārskatu sniegšanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

11. pants

Apvienošanās, sadalīšanās un reorganizācija

1.   Faktiskais pārskatu sniedzējs paziņo attiecīgajai NCB par apvienošanos, sadalīšanos vai citu reorganizāciju, ja:

a)

apvienošanās, sadalīšanās vai cita reorganizācija varētu ietekmēt faktiskā pārskatu sniedzēja pārskatu sniegšanas prasību izpildi; un

b)

nodoms īstenot a) apakšpunktā minēto darbību ir zināms publiski.

2.   Šā panta 1. punktā minētais paziņojums:

a)

tiek sniegts pietiekamu laiku pirms apvienošanās, sadalīšanās vai citas reorganizācijas spēkā stāšanās;

b)

norāda procedūras, kas tiks izmantotas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

3.   Ja pārskatu sniedzēju apvienošanās notiek laikā starp pārskata perioda beigām un statistiskās informācijas sniegšanas par šo pārskata periodu termiņu, ko attiecīgā NCB noteikusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, pārņēmēja iestāde šajā pārskata periodā izpilda pārņemto iestāžu pārskatu sniegšanas prasības tā, it kā apvienošanās nebūtu notikusi.

4.   Ja pārskatu sniedzēju apvienošanās notiek pārskata periodā, NCB var atļaut pārņēmējai iestādei statistisko informāciju par pārņemtajām iestādēm sniegt atsevišķi no savas statistikas informācijas par šo pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem.

Pirmās daļas vajadzībām NCB nedrīkst ļaut pārņēmējai iestādei statistisko informāciju par pārņemtajām iestādēm sniegt atsevišķi no savas statistikas informācijas par laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus pēc apvienošanās.

12. pants

Statistiskās informācijas sniegšana par rezervju bāzi

1.   Kredītiestādes attiecīgajai NCB sniedz III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.

2.   Kredītiestādes reizi ceturksnī sniedz vismaz III pielikuma 1. daļas 1. tabulā norādīto statistisko informāciju, ja piemērojami šādi nosacījumi:

a)

kredītiestāde ir mazietekmīga iestāde;

b)

kredītiestāde sniedz pārskatus tādas grupas vārdā saskaņā ar 6. pantu, kuru veido tikai mazietekmīgās iestādes.

13. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro šīs regulas IV pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.

14. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

1.   Pirmā ikmēneša statistiskās informācijas sniegšana saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu sākas ar 2022. gada janvāra datiem.

2.   Pirmo ceturkšņa statistiskas informācijas sniegšana saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu sākas ar datiem par 2022. gada pirmo ceturksni.

15. pants

Vienkāršotā grozīšanas procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzējiem radīto slogu dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.

16. pants

Atcelšana

1.   Regula (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) tiek atcelta ar 2021. gada 26. jūniju.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu VI pielikumā.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   MFI, kas norādītas 2. panta 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteikumus no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim.

2.   Šīs regulas 2. panta 4. punktā minētās ne-MFI kredītiestādes, piemēro Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) MFI noteiktās pārskatu sniegšanas prasības no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim, izņemot minētās regulas 6. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Izņemot III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu, NCB var noteikt datumu, kurā ne-MFI kredītiestādēm, jāsniedz informācija saskaņā ar šo punktu. Minētais datums nav vēlāks par 2022. gada 31. martu.

3.   NCB var piešķirt ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no 1. punktā norādītajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, ja pārskatu sniedzēja kopējo aktīvu atlikumi ir mazāki par 350 milj. euro vai vienādi ar tiem.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās vāc vismaz III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.

4.   Šī panta 1. un 2. punkta vajadzībām pārskatu sniedzējiem nav jāsniedz dati par kredītu nekustamā īpašuma nodrošinājuma dalījumiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 1. iedaļā.

5.   Pārskatu sniedzēji līdz 2022. gada 28. februārim turpina sniegt noteiktus bilances informācijas posteņus reizi ceturksnī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 5. panta 1. punkta trešo teikumu un kā norādīts minētās regulas I pielikumā.

6.   Par laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim, ja 1. un 2. punktā minētie pārskatu sniedzēji sniedz datus par saistībām pret kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1), tie minētajos pārskatos iekļauj savas saistības pret ne-MFI kredītiestādēm.

18. pants

Nobeiguma noteikums

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro ar 2021. gada 26. jūniju.

Tomēr 5., 8. un 9. pantu piemēro ar 2022. gada 1. februāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 22. janvārī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp.

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.). Jaunākie grozījumi Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) ir iekļauti minētās regulas pārstrādātajā redakcijā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2021/1) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2021/1) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(9)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(15)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).


I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

Dažu MFI identifikācija, pamatojoties uz noguldījumu aizvietojamības principiem

1.1.

Finanšu iestādes, kas nav kredītiestādes, kuras emitē tādus finanšu instrumentus, ko uzskata par noguldījumu līdzvērtīgiem aizstājējiem, klasificē kā MFI, ja tās atbilst MFI definīcijai citos aspektos. Šīs klasifikācijas pamatā ir noguldījumu aizvietojamības kritēriji, t. i., vai saistības klasificē kā noguldījumus, ko nosaka pēc to likviditātes, apvienojot pārvedamības, konvertējamības, noteiktības un tirgojamības īpašības un vajadzības gadījumā ņemot vērā to emitēšanas termiņu.

Šos noguldījumu aizvietojamības kritērijus piemēro arī, lai noteiktu, vai saistības klasificējamas kā noguldījumi, ja vien šādām saistībām nav atsevišķas kategorijas.

1.2.

Lai definētu iepriekšējā punktā minēto noguldījumu aizvietojamību un klasificētu saistības kā noguldījumus:

a)

pārvedamība attiecas uz iespēju pārvietot finanšu instrumentā izvietotos līdzekļus, izmantojot maksāšanas līdzekļus, piemēram, čekus, pārveduma rīkojumus, tiešo debetu vai tamlīdzīgus līdzekļus;

b)

konvertējamība attiecas uz iespēju konvertēt finanšu instrumentus naudā vai pārvedamos noguldījumos un uz šādas konvertēšanas izmaksām; fiskālo priekšrocību zaudējumu, ko rada šāda konvertēšana, var uzskatīt par sodu, kas samazina likviditātes pakāpi;

c)

noteiktība nozīmē to, ka iepriekš precīzi ir zināma finanšu instrumenta kapitālvērtība nacionālajā valūtā;

d)

vērtspapīrus, ko regulāri kotē un tirgo organizētā tirgū, uzskata par tirgojamiem. Atvērto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcijām nav tirgus parastajā nozīmē. Tomēr ieguldītāji var uzzināt cenu, par kādu akcijas kotē attiecīgajā dienā, un var atgūt savus līdzekļus par šo cenu.

1.3.

Akcijas/daļas, ko emitējuši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri darbojas tikai kā darbinieku uzkrājumu shēmas un kuros saskaņā ar šīm shēmām ieguldītājiem savus ieguldījumus atļauts atgūt tikai saskaņā ar ierobežojošiem atgūšanas noteikumiem, kas nav saistīti ar notikumiem tirgū, neuzskata par noguldījumu tuviem aizstājējiem.

2. DAĻA

Bilance (mēneša atlikumi)

Lai apkopotu monetāros rādītājus un bilances posteņus par attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritoriju, ECB prasa sniegt datus 1. tabulā. ECB obligāto rezervju sistēmas vajadzībām vajadzīgi papildu dati. Mēneša prasības ir šādas:

1.   Instrumentu kategorijas

a)   Pasīvi

Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: apgrozībā esošā skaidrā nauda, noguldījumu saistības, emitētās NTF akcijas/daļas, emitētie parāda vērtspapīri, kapitāls un rezerves un pārējie pasīvi. Lai nodalītu monetārās saistības no nemonetārajām, arī noguldījumu saistības iedala noguldījumos uz nakti, noguldījumos ar noteiktu termiņu, noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumos (repo līgumos). Sk. definīcijas II pielikumā.

b)   Aktīvi

Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: skaidrā nauda, kredīti, parāda vērtspapīri turējumā, pašu kapitāls, ieguldījumu fondu akcijas, nefinanšu aktīvi un pārējie aktīvi. Sk. definīcijas II pielikumā.

2.   Iedalījums pēc termiņa

Ja dažādos tirgos finanšu instrumenti nav pilnībā salīdzināmi, sākotnējo termiņu iedalījumu var aizstāt ar instrumentu iedalījumu.

a)   Pasīvi

Termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu iedalījuma grupu robežas ir:: noguldījumiem ar noteiktu termiņu – 1 gads un 2 gadi; un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – 3 mēneši un 2 gadi. Atpirkšanas līgumi jeb repo līgumi netiek dalīti pēc termiņa, jo tie parasti ir īstermiņa finanšu instrumenti, t. i., parasti ar termiņu līdz 3 mēnešiem. MFI emitētos parāda vērtspapīrus iedala pēc termiņa viens gads un divi gadi. Termiņu iedalījums netiek prasīts attiecībā uz MFI emitētajām akcijām/daļām.

b)   Aktīvi

Termiņu dalījuma grupu robežas ir: kredītiem euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) pēc apakšsektora un kredītiem mājsaimniecībām pēc mērķa – 1 gads un 5 gadi; ar papildu 2 gadu robežu kredītiem euro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām pēc mērķa, kas denominēts euro; un euro zonā esošo MFI emitēto parāda vērtspapīru turējumiem – 1 gads un 2 gadi.

3.   Iedalījums pēc mērķa un kredītu vienīpašnieka uzņēmumiem un līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, atsevišķa identifikācija

Kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām sīkāk iedala pēc kredīta mērķa (patēriņa kredīti, kredīti mājokļa iegādei, citi kredīti). Kategorijā “citi kredīti” kredīti, kas piešķirti vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, jānorāda atsevišķi.

4.   Valūtu dalījums

Bilances posteņos, kurus var izmantot monetāro radītāju apkopošanai, atlikumi euro ir jānorāda atsevišķi, lai ECB būtu iespēja monetāros radītājus definēt tā, lai tie ietvertu posteņu atlikumus, kas izteikti visās valūtās kopā vai tikai euro.

5.   Darījuma partneru sektora un rezidences dalījums

5.1.

Lai apkopotu monetāros rādītājus un bilances posteņus, kuri attiecas uz euro zonas dalībvalstīm, jāidentificē euro zonas dalībvalstīs esošie darījuma partneri, kuri veido naudas glabāšanas sektoru. Šajā nolūkā darījuma partnerus, kas nav MFI, saskaņā ar pārstrādāto Eiropas Kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas noteikta Regulā (ES) Nr. 549/2013 (sk. II pielikuma 3. daļu), iedala sektorā “vispārējā valdība” (S.13), kur atsevišķi nodalīta centrālā valdība (S.1311) attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām, un citos rezidentu sektoros. Lai aprēķinātu monetāro rādītāju un atbilstošo kredīta rādītāju mēneša dalījumu pa sektoriem, citus rezidentu sektorus sīkāk iedala šādos apakšsektoros: nefinanšu sabiedrības (S.11), mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15), apdrošināšanas sabiedrības (S.128), pensiju fondi (S.129), ieguldījumu fondi, kas nav naudas tirgus fondi (S.124), citi finanšu starpnieki (S.125), finanšu palīgsabiedrības (S.126) un piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127). Lai sniegtu pārskatu par dažiem bilances posteņiem, piem., kredītiem un parāda vērtspapīriem, pēdējos trīs sektorus apvieno (S.125 + S.126 + S.127). Citu finanšu starpnieku sektorā (S.125) papildus tiek norādīti darījuma partneri, kas ir FIS un centrālie klīringa darījuma partneri. Attiecībā uz vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, sk. 3. iedaļu.

ECB obligāto rezervju sistēmas vajadzībām 1. tabulā ir nodalīta centrālā valdība attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām un noguldījumu kategorijām “noguldījumi ar noteiktu termiņu ilgāku par 2 gadiem”, “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem” un “repo līgumi”. Tāpat rezervju bāzes aprēķināšanai tiek vākta informācija par saistībām pret citām kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, kā norādīts III pielikuma 1. daļā.

5.2.

MFI darījuma partneri iedalīti centrālajās bankās (S.121), atsevišķi identificējot ECB, noguldījumus pieņemošajās sabiedrības, izņemot centrālās bankas (S.122), un NTF (S.123). Tas nepieciešams, lai labāk izprastu kreditēšanas un finansēšanas politiku banku nozarē un labāk uzraudzītu starpbanku darbības.

5.3.

Lai varētu identificēt vienā grupā (vietējās un citas euro zonas dalībvalstis) ietilpstošo iestāžu savstarpējo sadarbību, attiecībā uz grupas iekšējām pozīcijām atsevišķi jānodala pārskatu sniedzēju kredītu un noguldījumu pozīcijas un darījumi ar noguldījumus pieņemošajām sabiedrībām, izņemot centrālās bankas (S.122).

5.4.

Lai sniegtu labāku priekšstatu par valdību un banku savstarpējo sadarbību, attiecībā uz parāda vērtspapīru turējumiem ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam, kas norādīti valūtu iedalījumā, atsevišķi jānodala vispārējā valdība (S.13).

5.5.

Daži noguldījumi/kredīti, kas izriet no repo/reversā repo līgumiem vai līdzīgām operācijām, var attiekties uz darījumiem ar centrālajiem darījuma partneriem. Centrālais darījuma partneris ir struktūra, kas juridiskā izpratnē ir starp finanšu tirgos tirgoto līgumu darījuma pusēm, kļūstot par pircēju attiecībā pret katru pārdevēju un pārdevēju attiecībā pret katru pircēju. Saskaņā ar 8. panta 2. punktu par šādiem darījumiem datus jāsniedz kā par noguldījumiem un kredītiem neatkarīgi no tā, kādu procedūru piemēro citām pārskatu sniegšanas vajadzībām. Tā kā šādi darījumi bieži aizstāj MFI divpusējos darījumus, papildus nodala repo līgumus un reversā repo līgumus, kuros iesaistīti centrālie darījuma partneri, kas klasificēti kā citi finanšu starpnieki (S.125).

5.6.

Statistikas iedalījumos “iekšzemes” darījuma partnerus nodala no “euro zona, izņemot iekšzemi” darījuma partneriem. Dalībvalstīs esošos darījuma partnerus identificē atbilstoši to iekšzemes sektoram vai institucionālajai klasifikācijai saskaņā ar ECB sarakstiem statistikas vajadzībām, ECB “MFI Bilances statistikas rokasgrāmatu” un EKS 2010. Par ES iestādēm, kas ir euro zonas rezidenti, bet nav dalībvalsts rezidenti (piem., ECB), datus sniedz kā par “euro zonas, izņemot iekšzemi” darījumu partneriem. Darījumu partnerus, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, klasificē saskaņā ar Nacionālo kontu sistēmu (turpmāk – “NKS 2008”).

5.7.

Euro zonas dalībvalsts MFI emitēto NTF akciju/daļu gadījumā pārskatu sniedzēji sniedz datu minimumu par to turētāju rezidenci saskaņā ar iekšzemes/citu euro zonas dalībvalstu/pārējās pasaules iedalījumu, lai nodrošinātu iespēju izslēgt euro zonas dalībvalstu nerezidentu turējumus. NCB var iegūt nepieciešamo statistisko informāciju no datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), ciktāl dati atbilst šīs regulas 7. pantā noteiktajām savlaicīguma prasībām un IV pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

a)

Saistībā ar NTF akcijām/daļām, kuru turētāju identifikācija notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, t. sk. arī attiecībā uz informāciju par turētāju rezidenci, emitējošie NTF vai to juridiskie pārstāvji mēneša bilancē sniedz datus par emitēto akciju/daļu turētāju rezidences iedalījumu.

b)

Saistībā ar NTF akcijām/daļām, kuru turētāji saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek identificēti vai, ja tiek identificēti, tad neietver informāciju par turētāju rezidenci, pārskatu sniedzējs sniedz datus par rezidences iedalījumu saskaņā ar pieeju, par kuru lēmusi attiecīgā NCB, vienojoties ar ECB. Šīs prasības izpildei var izvēlēties vienu no šādām iespējām vai šo iespēju kombināciju, izvēloties kuru, ņem vērā attiecīgo tirgu struktūru un nacionālo tiesisko regulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo prasību laiku pa laikam izvērtē NCB.

i)

Emitējošie NTF

NTF emitenti vai personas, kas tos juridiski pārstāv, sniedz datus par akciju/daļu turētāju rezidences iedalījumu. Šādu informāciju var sniegt aģenti, kas izplata akcijas/daļas, vai citas akciju/daļu emisijā, atpirkšanā vai pārvedumā iesaistītas iestādes.

ii)

MFI un CFI kā NTF akciju/daļu pārvaldītāji

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ir NTF akciju/daļu pārvaldnieki, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti NTF un kuras tiek pārvaldītas turētāja vārdā vai cita starpnieka vārdā, kurš arī ir pārvaldnieks. Šo iespēju piemēro, ja: i) kontu turētājs nodala NTF akcijas/daļas, kas tiek glabātas akciju/daļu turētāja vārdā, no akcijām/daļām, kas tiek glabātas citu kontu turētāju vārdā; un ii) vairums NTF akciju/daļu ir iekšzemes rezidentu iestāžu glabāšanā, kuras klasificētas kā finanšu starpnieki (MFI vai CFS).

iii)

MFI un CFS kā ziņotāji par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu NTF akcijām/daļām

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ziņo par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu NTF akcijām/daļām, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti NTF un kuras tie tirgo turētāja vārdā vai cita darījumā iesaistīta starpnieka vārdā. Šo iespēju piemēro, ja: i) ziņošanas pārklājums ir visaptverošs, t. i., tas aptver pēc būtības visus pārskatu sniedzēju veiktos darījumus; ii) tiek sniegti pareizi dati par pirkšanas un pārdošanas darījumiem ar euro zonas dalībvalstu nerezidentiem; iii) vienu un to pašu akciju/daļu emisijas vērtības un atpirkšanas vērtības atšķirības, neskaitot komisijas maksas, ir minimālas; iv) euro zonas dalībvalstu nerezidentu turēto rezidenta NTF emitēto akciju/daļu apjoms ir neliels.

iv)

Ja nepiemēro i) un ii) iespējas, pārskatu sniedzēji, t. sk. MFI un CFS, attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

6.   Kapitāla un rezervju dalījums

Šis dalījums vajadzīgs, lai sniegtu informāciju par kapitāla un rezervju grāmatvedības komponentiem un uzraudzītu šā posteņa mijiedarbību ar citām bilances tendencēm.

7.   Pārējos aktīvos un pasīvos ietverto atvasināto instrumentu un uzkrāto procentu par kredītiem un noguldījumiem identificēšana.

Šis dalījums nepieciešams, lai uzlabotu statistikas konsekvenci.

8.   Pašu turētie vērtspapīri

1. tabulā prasīta informācija par MFI pašu turētajiem parāda vērtspapīriem un kapitāla vērtspapīriem, kas izslēgti no aktīviem un pasīviem saskaņā ar 8. panta 4. punktu.

Image 1

Image 2

Image 3

Image 4

3. DAĻA

Bilance (ceturkšņa atlikumi)

Monetārās attīstības sīkākai analīzei un citiem statistikas mērķiem, ECB pieprasa šādus datus par pamatrādītājiem:

1.

Euro zonas ne-MFI izsniegto kredītu apakšsektoru un termiņa dalījums (sk. 2. tabulu)

Tas vajadzīgs, lai varētu uzraudzīt pilnībā visu kopējā kredītu finansējuma apakšsektoru un termiņu struktūru (kredīti un vērtspapīri) attiecībā uz naudas tirgus sektoru.

Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem euro ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu un sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem nepieciešamas papildu “t. sk.” pozīcijas, lai norādītu dažus atlikušos termiņus un procentu likmju maiņas periodus (sk. 2. tabulu). Ar procentu likmes maiņu saprot kredīta procentu likmes pārmaiņas, kas paredzētas spēkā esošajā kredīta līgumā. Kredīti, uz kuriem attiecas procentu likmes maiņa, ietver arī kredītus ar procentu likmēm, kas periodiski tiek pārskatītas saskaņā ar indeksa attīstību, piemēram, EURIBOR, kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas nepārtraukti, t. i., mainīgās procentu likmes, un kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas pēc kreditora ieskatiem.

2.

Noguldījumu saistību iedalījums apakšsektoros attiecībā pret euro zonas dalībvalstu vispārējo valdību (izņemot centrālo valdību) (sk. 2. tabulu).

Tas tiek prasīts kā papildinoša informācija ikmēneša pārskatiem.

3.

Sektoru dalījums pēc pozīcijām ar darījuma partneriem, kuri atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm (t.i., dalībvalstis, kuru valūta nav euro, un pārējā pasaule) (sk. 2. tabulu).

Ja EKS 2010 nav spēkā, piemēro sektoru klasifikāciju saskaņā ar NKS 2008.

4.

Nekustamā īpašuma identifikācija nefinanšu aktīvos.

Šis dalījums vajadzīgs, lai sniegtu papildu informāciju par nefinanšu aktīviem un uzraudzītu banku sektora nekustamā īpašuma turējumu relatīvo nozīmi.

5.

Pārējos aktīvos un pasīvos (sk. 2. tabulu) ietverto atvasināto instrumentu bilances pozīciju identificēšana sektoru dalījumā.

Šis dalījums vajadzīgs, lai uzlabotu statistikas konsekvenci, un tas papildina mēneša pārskatus.

6.

Turēto kapitāla vērtspapīru dalījums biržas sarakstā iekļautās akcijās, biržas sarakstā neiekļautās akcijās un citā pašu kapitālā (sk. 2. tabulu).

Tas papildina mēneša pārskatus, sniedzot informāciju par to, kā var tikt tirgoti kapitāla vērtspapīri.

7.

Valstu dalījums un pozīcijas Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Stabilizācijas mehānismā, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentā un Vienotā noregulējuma valdē (sk. 3. tabulu).

Šis dalījums vajadzīgs, lai analizētu turpmākās norises monetārajā jomā, sniegtu statistisko informāciju par dalībvalstīm, kuras var ieviest euro, un veiktu datu kvalitātes pārbaudes.

Valstu dalījums jāsniedz attiecībā uz katru dalībvalsti. Ja valsts pievienojas Savienībai, datu sniegšana par dalījumu attiecībā uz šādu dalībvalsti sākas ar to ceturkšņa pārskata periodu, kas ietver dalībvalsts pievienošanās datumu.

Valstu dalījums jāsniedz arī attiecībā uz valstīm, kas izstājas no Savienības vai ir izstājušās no tās, t. i., kā atsevišķs dalījums kategorijā “Pārējā pasaule (izņemot ES)”.

8.

Sektoru iedalījums pēc euro zonas iekšzemes pārrobežu noguldījumiem iestādēs, kas nav MFI un kredītiem no iestādēm, kas nav MFI (sk. 3. tabulu).

Šis dalījums nepieciešams, lai novērtētu pārskatu sniedzēju pozīcijas katrā atsevišķā dalībvalstī attiecībā uz darījuma partneriem, kas ir citu euro zonas dalībvalstu rezidenti.

Ja dalībvalsts ievieš euro, datu sniegšana par dalījumu attiecībā uz šo dalībvalsti sākas ar to ceturkšņa pārskata periodu, kas ietver euro ieviešanas dienu.

9.

Valūtu dalījums (sk. 4. tabulu).

Valūtu dalījums vajadzīgs kredītiem attiecībā uz katras ārpus euro zonas esošās dalībvalsts valūtu, kā arī noguldījumiem, kredītiem un parāda vērtspapīriem, ko tur noteiktās valūtās (GBP, USD, CHF un JPY).

Šis dalījums nepieciešams, lai varētu veikt darījumu aprēķināšanu monetāro rādītāju un bilances posteņu, kas koriģēti atbilstoši valūtas kursa pārmaiņām, vajadzībām, ja šādi rādītāji aptver visas valūtas kopā.

Image 5

Image 6

3. tabula

Ceturkšņa atlikumi (valstu dalījumā)

BILANCES POSTEŅI

ES

Pārējā pasaule (ārpus ES)

 

 

Citas euro zonas dalībvalstis

Ārpus euro zonas dalībvalstis

Noteiktas ES iestādes (*1)

 

t. sk.: Apvienotā Karaliste

PASĪVI

 

 

 

 

 

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

no MFI

 

 

 

 

 

no ne-MFI

 

 

 

 

 

vispārējā valdība

 

 

 

 

 

citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

 

 

 

 

 

apdrošināšanas sabiedrības

 

 

 

 

 

pensiju fondi

 

 

 

 

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

 

 

 

 

 

nefinanšu sabiedrības

 

 

 

 

 

mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

 

 

 

 

 

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

11.

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

13.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

1.

Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

MFI

 

 

 

 

 

ne-MFI

 

 

 

 

 

vispārējā valdība

 

 

 

 

 

citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

 

 

 

 

 

apdrošināšanas sabiedrības

 

 

 

 

 

pensiju fondi

 

 

 

 

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

 

 

 

 

 

nefinanšu sabiedrības

 

 

 

 

 

mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

t. sk. vispārējā valdība

 

 

 

 

 

4.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

6.

Nefinanšu aktīvi

 

 

 

 

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 


4. tabula

Ceturkšņa atlikumi (valūtu dalījumā)

BILANCES POSTEŅI

Visas valūtas kopā

Euro

ES valūtas, izņemot euro

Ārpus ES valstu valūtas

Noteiktas valūtas

 

 

 

Kopā

Katra ES dalībvalsts valūta

 

GBP

USD

JPY

CHF

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Iekšzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

no MFI

M

M

 

 

 

 

 

 

 

no ne-MFI

M

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

no MFI

M

M

 

 

 

 

 

 

 

no ne-MFI

M

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

M

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

M

 

 

 

 

 

 

 

 

no MFI

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

no ne-MFI

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

M

M

 

 

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Iekšzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI

M

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI

M

M

 

 

 

 

 

 

 

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI

M

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI

M

M

 

 

 

 

 

 

 

C.

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

M

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

M

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.

Iekšzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

M

M

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

M

M

 

 

 

 

 

 

 

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

M

M

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

M

M

 

 

 

 

 

 

 

C.

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

M

Mēneša datu prasības, sk. 1. tabulu.

Q

Ceturkšņa datu prasības, sk. 2. tabulu.

4. DAĻA

Pārvērtēšanas korekciju sniegšana darījumu apkopošanai

Pārvērtēšanas korekcijas nepieciešamas, lai ECB varētu aprēķināt finanšu darījumus. Tās sniedz informāciju par cenu izmaiņu vai citu vērtējumu ietekmi uz perioda beigu aktīvu un pasīvu atlikumiem, kas uzrādīti bilancē. Atlikumu izmaiņas, ko rada ārvalstu valūtas kursa izmaiņu ietekme uz aktīviem un pasīviem, kas nav denominēti euro, neiekļauj uzrādītajās pārvērtēšanas korekcijās (valūtas kursa korekcijas darījumu apkopošanas nolūkā iegūst atsevišķi).

Obligātās prasības datu sniegšanai par pārvērtēšanas korekcijām noteiktas 1.A un 2.A tabulā. Īpaši apsvērumi attiecībā uz pārskatu sniegšanu par kredītu un vērtspapīru pārvērtēšanas korekcijām izklāstīti turpmāk tekstā.

1.   Kredītu pārvērtēšana (t. sk. daļēja norakstīšana/pilnīga norakstīšana)

Pārvērtēšanas korekcijas atspoguļo pārmaiņas saskaņā ar 2. un 3. daļu sniegtajos kredītu atlikumos, kas radušās, piemērojot daļēju norakstīšanu, t. sk. visas kredīta neatmaksātās summas norakstīšanu (pilnīgu norakstīšanu), un daļējas norakstīšanas/pilnīgas norakstīšanas reversēšanu. Korekcijai jāatspoguļo arī izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem, ja NCB pieļauj, ka bilances atlikumus uzrāda, atskaitot uzkrājumus nedrošiem parādiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu. Pārvērtēšanas korekcija jāuzrāda arī, lai uzskaitītu starpību starp izmaiņām kredītu atlikumos, kas izriet no kredītu atsavināšanas (ar izslēgšanu no bilances), un darījuma vērtību (t. i., pārdošanas cenu). Tāpat arī kredītu iegāde par cenu, kas ir mazāka par norādītajiem atlikumiem, izraisa pozitīvu pārvērtēšanu.

2.   Vērtspapīru cenas pārvērtēšana

Vērtspapīru cenas pārvērtēšanas korekcija attiecas uz vērtspapīru vērtības svārstībām, kas rodas sakarā ar pārmaiņām cenā, ar kādu vērtspapīrus grāmato vai tirgo. Korekcija ietver pārmaiņas, kas vērtspapīru grāmatošanas vērtības pārmaiņu dēļ laika gaitā notikušas perioda beigu bilances atlikuma vērtībā, t. i., iespējamo peļņu vai zaudējumus. Tā var ietvert arī vērtības pārmaiņas, kas rodas vērtspapīru darījumu dēļ, t. i., realizēto peļņu vai zaudējumus.

Attiecībā uz emitētajiem parāda vērtspapīriem nav noteikta obligāta pārskatu sniegšanas prasība. Tomēr, ja tās novērtēšanas prakses rezultātā, kuru pārskatu sniedzēji piemēro emitētajiem parāda vērtspapīriem, mainās to perioda beigu atlikums, NCB ir atļauts vākt datus par šādām pārmaiņām.

Image 7

Image 8

Image 9

Image 10

Image 11

Image 12

5. DAĻA

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības kredītu vērtspapīrošanai un citiem kredītu pārvedumiem

1.   Vispārīgās prasības

1.1.

Dati tiek ziņoti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, attiecīgos gadījumos kvalificējot pēc 8. panta 3. punkta. Visi datu posteņi ir iedalīti pēc kredīta ņēmēju rezidences un apakšsektora, kā norādīts 5. tabulas aiļu virsrakstos.

1.2.

Tiek nošķirta vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi. Kredītus, kas atsavināti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, uzskata par tādiem, kas jau vērtspapīroti. Atsevišķa identificēšana vajadzīga vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iesaistītas FIS, kas ir euro zonas rezidentes. Citiem kredītu pārvedumiem vajadzīga atsevišķa identificēšana, ja darījuma partneris ir iekšzemes MFI vai euro zonas MFI, kas nav iekšzemes MFI.

1.3.

Kredītu pārvedumus iedala arī pēc ietekmes uz kredītu atlikumiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu:

a)

pārvedumi, kas ietekmē norādītos atlikumus, ir atsavināšanas, kuru rezultātā notiek izslēgšana no bilances, un iegādes, kuru rezultātā notiek kredītu iekļaušana vai atkārtota iekļaušana bilancē; un

b)

pārvedumi, kas neietekmē norādītos atlikumus, ir atsavināšanas, kuru rezultātā nenotiek izslēgšana no bilances 9. SFPS vai līdzīgu noteikumu piemērošanas dēļ, un tādu kredītu iegāde, kurus MFI iepriekš pārvedusi bez izslēgšanas no tās bilances. No 5. tabulā norādītajām summām tiek izslēgti kredīti, kas sniegti kā nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operācijās tādu kredītprasību veidā, kuru rezultātā notiek nodošana bez izslēgšanas no bilances.

1.4.

Attiecībā uz pārvedumiem, kas ietekmē norādītos kredītu atlikumus, MFI tālāk nodala tādus pārvedumus, attiecībā uz kuriem tās ir pārvesto kredītu atlikumu apkalpotājs.

2.   Pārskatu par kredītu pārvedumiem sniegšanas prasības

2.1.

MFI aprēķina neto kredītu pārvedumus kā iegādes mēneša laikā, no kurām atņemta atsavināšana mēneša laikā. Šim nolūkam MFI piemēro iegādes un atsavināšanas darījumu vērtību (t. i., attiecīgi pirkšanas un pārdošanas vērtību).

2.2.

Datus par kredītu pārvedumiem MFI saskaņā ar 5.a tabulu sniedz šādi:

a)

MFI iegādes un atsavināšanas, kas ietekmē tās kredītu atlikumus, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu, norāda 1. blokā, ja MFI ir apkalpotājs, un 2. blokā, ja MFI nav apkalpotājs;

b)

MFI veiktās iegādes un atsavināšanas, kas neietekmē tās kredītu atlikumus, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu, norāda 3. blokā.

2.3.

Attiecībā uz 2.2. iedaļas a) punktā minēto dalījumu NCB var dot rīkojumu MFI norādīt kredītu pārvedumus 1. blokā, nevis 2. blokā, ja pārvesto kredītu apkalpotāja ir cita iekšzemes MFI. NCB pieprasīs, lai šādi pārvedumi statistikas pārskatos tiktu identificēti atsevišķi no pārvedumiem, kurus veic un apkalpo viena MFI.

3.   Pārskatu par pārvesto kredītu atlikumiem sniegšanas prasības

3.1.

Datus par kredītu atlikumiem mēneša beigās MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz šādi:

a)

kredītu atlikumus, ko MFI pārvedusi, ietekmējot atlikumus, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu un attiecībā uz kuriem MFI ir apkalpotājs, norāda 1. blokā; un

b)

kredītu atlikumus, ko MFI pārvedusi, neietekmējot atlikumus, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu. 9. SFPS vai līdzīgu noteikumu piemērošanas dēļ, norāda 3. blokā.

3.2.

Attiecībā uz 3.1. iedaļas a) punktā minēto dalījumu, ja NCB dod rīkojumu MFI norādīt kredītu pārvedumus saskaņā ar 2.3. iedaļu, MFI 1. blokā iekļauj kredītu atlikumus, ko pārvedušas citas iekšzemes MFI, attiecībā uz kurām tā darbojas kā apkalpotājs, ciktāl kredīti nav iekļauti Iekšzemes MFI atlikumos, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu. NCB pieprasīs, lai šādi atlikumi statistikas pārskatos tiktu identificēti atsevišķi no atlikumiem, kurus veic un apkalpo viena MFI.

3.3.

NCB var pieprasīt MFI papildu informāciju, lai izskaidrotu kredītu atlikumu dinamiku, jo īpaši attiecībā uz darījuma partnera, kas tur pārvestos kredītus, maiņu vai izmaiņām no bilances izslēgto kredītu apkalpošanas noteikumos, kas var radīt nepieciešamību pēc pārklasificēšanas korekcijām, lai ECB varētu pareizi veikt korekcijas kredītu dinamikā, ņemot vērā ietekmi, ko rada pārvēršana vērtspapīros un citi pārvedumi MFI bilancē.

4.   Prasības datu sniegšanai par pārvērtēšanas korekcijām, kas ietekmē pārvesto kredītu atlikumus

4.1.

MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz datus par pārvērtēšanas korekcijām, kas atspoguļo visas izmaiņas saskaņā ar 3. iedaļu sniegtajos datos par kredītu mēneša beigu atlikumiem, kuras radušās, piemērojot kredītu vērtības daļēju norakstīšanu vai pilnīgu norakstīšanu, un izmaiņas uzkrājumos kredītiem (ja atlikumus uzrāda, atskaitot uzkrājumus). Kredīta pārvešanas mēnesī pārvērtēšanas korekcijas atspoguļo arī starpību starp pārvesto kredītu atlikumiem un iegādes vai atsavināšanas darījuma vērtību, kā norādīts 2. iedaļā.

4.2.

Datus par pārvērtēšanas korekcijām MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz šādi:

a)

pārvērtēšanas korekcijas, kuras atbilst 3.1. iedaļas a) punktā minēto pārvesto kredītu atlikumiem un uz kurām attiecīgos gadījumos attiecas 3.2. iedaļa, norāda 1. blokā;

b)

pārvērtēšanas korekcijas, kuras atbilst 3.1. iedaļas b) punktā minēto pārvesto kredītu atlikumiem, norāda 3. blokā;

Image 13

Image 14

Image 15

Image 16

6. DAĻA

Vienkāršota pārskatu sniegšana mazām kredītiestādēm

Ja NCB piešķir atbrīvojumus kredītiestādēm saskaņā ar 9. panta 2. punktu, tās var atbrīvot šīs kredītiestādes no šādām prasībām:

1.

Valūtu dalījums, kas minēts 2. daļas 4. iedaļā.

2.

Šādu pozīciju atsevišķa norādīšana:

a)

pozīcijas ar centrālajiem darījuma partneriem, kas minētas 2. daļas 5.5. iedaļā;

b)

sindicētie kredīti, kas norādīti 2. daļas 1. tabulā;

c)

parāda vērtspapīri ar termiņu līdz 2 gadiem un atļauto pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %, kas norādīti 2. daļas 1. tabulā;

d)

nekustamā īpašuma turējumi, kas minēti 3. daļas 4. iedaļā.

3.

Sektoru dalījums, kas minēts 3. daļas 3. iedaļā.

4.

Valstu dalījums, kas minēts 3. daļas 7. iedaļā.

5.

Valūtu dalījums, kas minēts 3. daļas 9. iedaļā.

Turklāt šīs kredītiestādes var izpildīt 2., 4. un 5. daļā minētās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, sniedzot tikai ceturkšņa datus un ievērojot savlaicīguma prasības, kas 7. panta 3. punktā noteiktas ceturkšņa statistikai.

7. DAĻA

Bilances posteņu statistikas pārskatu sniegšanas prasību kopsavilkums1

INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS

BILANCES POSTEŅI

AKTĪVI

PASĪVI

1.

Skaidrā nauda

2.

Kredīti

 

līdz 1 gadam  (2)

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem  (2)

 

ilgāk par 5 gadiem  (2)

 

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

 

t. sk. sindicētie kredīti

 

t. sk. reversie repo

 

t. sk. virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas

 

t. sk. euro

 

līdz 1 gadam  (3)

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem  (3)

 

ilgāk par 2 gadiem un līdz 5 gadiem  (3)

 

ilgāk par 5 gadiem  (3)

 

t. sk. atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti  (3)

 

t. sk. norēķinu karšu bezprocentu kredīts  (3)

 

t. sk. norēķinu karšu procentu kredīts  (3)

 

t. sk. virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu (euro)

 

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 1 gadu

 

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu un procentu likmes maiņu nākamo 12 mēnešu laikā

Kredīti ar sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem (euro)

 

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu mazāku par 2 gadiem

 

t. sk. kredīti ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un procentu likmes maiņu nākamo 24 mēnešu laikā

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

līdz 1 gadam  (4)

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem  (4)

 

ilgāk par 2 gadiem  (4)

4.

Pašu kapitāls

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Cits pašu kapitāls

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

NTF akcijas/daļas Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

6.

Nefinanšu aktīvi

t. sk. nekustamais īpašums

7.

Pārējie aktīvi

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

 

t. sk. uzkrātie procenti par kredītiem

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

9.

Noguldījumi

 

līdz 1 gadam  (5)

 

ilgāki par 1 gadu  (5)

 

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

 

t. sk. pārvedami noguldījumi

 

t. sk. līdz 2 gadiem

 

t. sk. sindicētie kredīti

9.1.

Noguldījumi uz nakti

 

t. sk. pārvedami noguldījumi

 

t. sk. virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas

9.2.

Noguldījumi ar noteiktu termiņu

 

līdz 1 gadam

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

ilgāk par 2 gadiem

9.3.

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

līdz 3 mēnešiem

 

ilgāk par 3 mēnešiem

 

t. sk. ilgāk par 2 gadiem  (6)

9.4.

Repo līgumi

10.

NTF akcijas/daļas

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

līdz 1 gadam

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

 

ilgāk par 2 gadiem

12.

Kapitāls un rezerves

t. sk. piesaistītais pašu kapitāls Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi Pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi Līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem Īpašie un vispārējie uzkrājumi aktīviem

13.

Pārējie pasīvi

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

 

t. sk. uzkrātie procenti par noguldījumiem

 

DARĪJUMA PARTNERI UN MĒRĶA KATEGORIJAS

AKTĪVI

PASĪVI

A.

Iekšzemes rezidenti

 

MFI

 

Centrālās bankas

 

Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālās bankas

 

NTF

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

centrālā valdība

 

pavalsts valdība

 

vietējā valdība

 

sociālā nodrošinājuma fondi

 

Citi rezidentu sektori  (7)

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)  (7)

 

citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (7)

 

t. sk. centrālie darījuma partneri

 

t. sk.: FIS

 

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)  (7)

 

pensiju fondi (S.129)  (7)

 

nefinanšu sabiedrības (S.11)  (7)

 

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)  (7)

 

patēriņa kredīti

 

kredīti mājokļa iegādei

 

citi kredīti

 

t. sk. vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa.

A.

Iekšzemes rezidenti

 

MFI

 

Centrālās bankas

 

Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālās bankas

 

NTF

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

centrālā valdība

 

cita vispārējā valdība

 

pavalsts valdība

 

vietējā valdība

 

sociālā nodrošinājuma fondi

 

Citi rezidentu sektori  (7)

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)  (7)

 

citi finanšu starpnieki (S.125)  (7)

 

t. sk. centrālie darījuma partneri

 

t. sk.: FIS

 

finanšu palīgiestādes (S.126)  (7)

 

piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)  (7)

 

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)  (7)

 

pensiju fondi (S.129)  (7)

 

nefinanšu sabiedrības (S.11)  (7)

 

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (7)

B.

Euro zonas, izņemot iekšzemi, rezidenti

 

MFI

 

Centrālās bankas

 

t. sk.: Eiropas Centrālā banka

 

Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālās bankas

 

NTF

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

centrālā valdība

 

pavalsts valdība

 

vietējā valdība

 

sociālā nodrošinājuma fondi

 

Citi rezidentu sektori  (7)

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)  (7)

 

citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības un piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) (7)

 

t. sk. centrālie darījuma partneri  (8)

 

t. sk.: FIS  (8)

 

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)  (7)

 

pensiju fondi (S.129)  (7)

 

nefinanšu sabiedrības (S.11)  (7)

 

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (7)

 

patēriņa kredīti

 

kredīti mājokļa iegādei

 

citi kredīti

 

t. sk. vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa.

B.

Euro zonas, izņemot iekšzemi, rezidenti

 

MFI

 

Centrālās bankas

 

t. sk.: Eiropas Centrālā banka

 

Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālās bankas

 

NTF

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

centrālā valdība

 

cita vispārējā valdība

 

pavalsts valdība

 

vietējā valdība

 

sociālā nodrošinājuma fondi

 

Citi rezidentu sektori  (7)

 

ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)  (7)

 

citi finanšu starpnieki (S.125)  (7)

 

t. sk. centrālie darījuma partneri  (8)

 

t. sk.: FIS  (8)

 

finanšu palīgiestādes (S.126)  (7)

 

piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)  (7)

 

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)  (7)

 

pensiju fondi (S.129)  (7)

 

nefinanšu sabiedrības (S.11)  (7)

 

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (7)

C.

Rezidenti pārējā pasaulē

 

MFI

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

Citi rezidenti

C.

Rezidenti pārējā pasaulē

 

MFI

 

Ne-MFI

 

Vispārējā valdība

 

Citi rezidenti

D.

Kopā

D.

Kopā

VALŪTA

e

euro

x

ārvalstu valūtas – valūtas, kas nav euro (9)


(*1)  Atsevišķi identificē datus attiecībā uz Eiropas Investīciju banku, Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Vienotā noregulējuma valdi.

(1)  Mēneša datu iedalījums norādīts treknrakstā, ceturkšņa datu iedalījums norādīts parastajā rakstā.

(2)  Mēneša termiņu iedalījums piemērojams kredītiem, kuri piešķirti galvenajiem rezidentu sektoriem, izņemot MFI, un euro zonas dalībvalstu vispārējām valdībām. Atbilstošais termiņu iedalījums kredītiem, kuri piešķirti vispārējai valdībai, kas nav euro zonas dalībvalstu centrālā valdība, ir ceturkšņa iedalījums.

(3)  Kredītiem, kas piešķirti euro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Turklāt tiek vākts termiņu dalījums attiecībā uz kredītiem mājsaimniecībām pēc kredītu mērķa.

(4)  Mēnešu termiņu dalījums attiecas tikai uz tādu MFI emitēto vērtspapīru turējumiem, kuras atrodas euro zonā, un euro zonas vispārējās valdības emitēto vērtspapīru turējumi tiek norādīti dalījumā “līdz 1 gadam”. Ceturkšņa datos vērtspapīru turējumus, ko iesaistītajās dalībvalstīs emitējušas ne-MFI, iedala vērtspapīros ar termiņu “līdz 1 gadam” un “ilgāk par 1 gadu”.

(5)  Tikai ar darījuma partneriem, kas ir pārējās pasaules rezidenti.

(6)  Datu sniegšana postenī “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāk par 2 gadiem” ir brīvprātīga līdz turpmākam paziņojumam.

(7)  Mēneša dalījumu apakšsektoros pieprasa kredītiem un noguldījumiem.

(8)  Repo un reversā repo līgumiem dalījums vajadzīgs centrālajiem darījuma partneriem, kas klasificēti S.125. apakšsektorā. Turklāt attiecībā uz kredītiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem turējumā dalījums vajadzīgs darījuma partneriem, kas ir finanšu instrumentsabiedrības.

(9)  Ceturkšņa dalījumu atbilstoši katras citas dalībvalsts valūtai pieprasa tikai atsevišķiem kredītu posteņiem. Atsevišķiem noguldījumu, kredītu un parāda vērtspapīru turējumu posteņiem vajadzīgs ceturkšņa dalījums attiecībā uz GBP, USD, JPY un CHF.


II PIELIKUMS

KONSOLIDĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

1. DAĻA

Konsolidācija statistikas vajadzībām vienā dalībvalstī

1.

Katrai dalībvalstij, kuras valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstij”) pārskatu sniedzēji ir rezidentu MFI, kas iekļautas MFI sarakstā statistikas vajadzībām, un rezidentu ne-MFI kredītiestādes. Tās ir:

a)

iestādes, kas reģistrētas un atrodas šajā teritorijā, ieskaitot ārpus šīs teritorijas izvietoto mātesuzņēmumu meitasuzņēmumus, un

b)

to iestāžu filiāles, kuru galvenie biroji atrodas ārpus šīs teritorijas.

Statistikas vajadzībām pārskatu sniedzēji konsolidē darbību visos savos iekšzemes birojos (reģistrēti biroji vai galvenais birojs un/vai filiāles), kas atrodas vienā dalībvalstī. Iestādes, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikā uzskata par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.

2.

Pārskatu sniedzēji sniedz pārskatus par visu savu ārvalstu biroju darbību šādi:

a)

Ja pārskatu sniedzējam ir filiāles, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijā, pārskatu sniedzējs pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs.

b)

Ja pārskatu sniedzējam ir filiāles, kas atrodas ārpus euro zonas dalībvalstu teritorijas, pārskatu sniedzējs pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret pārējās pasaules rezidentiem.

c)

Ja pārskatu sniedzējs ir filiāle, tā pozīcijas pret savu galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citu euro zonas dalībvalstu teritorijā, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem citās euro zonas dalībvalstīs.

d)

Ja pārskatu sniedzējs ir filiāle, tā pozīcijas pret savu galveno biroju vai pret citām tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas ārpus citu euro zonas dalībvalstu teritorijas, uzskata par pozīcijām pret rezidentiem pārējā pasaulē.

2. DAĻA

Instrumentu kategoriju definīcijas

1.

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās. Šī tabula nav individuālu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas uz EKS 2010.

2.

Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī attiecas uz fiksētu finanšu instrumenta lietošanas laiku, pirms kura beigām šo instrumentu nevar atprasīt piemēram, parāda vērtspapīri, vai pirms kura to var atprasīt, tikai samaksājot attiecīgu soda naudu, piemēram, daži noguldījumu veidi. Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu dzēst instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nepiemērojot soda naudu. Finanšu instrumentus klasificē saskaņā ar brīdinājuma termiņu tikai tad, ja tiem nav noteikts termiņš.

3.

Finanšu prasījumus iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan ikvienu finanšu instrumentu potenciāli var tirgot, apgrozāmie instrumenti veidoti tā, lai tos tirgotu regulētā fondu biržā vai ārpus biržas, kaut gan faktiskā tirdzniecība nav obligāts apgrozāmības nosacījums.

Tabula

Instrumentu kategorijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Skaidrā nauda

Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi.

2.

Kredīti

Finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kad kreditori aizdod līdzekļus debitoriem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem. Šajā postenī iekļauj arī aktīvus, kas ir pārskata sniedzēju veiktie noguldījumi. NCB var pieprasīt šī posteņa dalījumu pēc sektoriem.

1.

Šis postenis ietver:

a)

kredīti mājsaimniecībām un bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības, kuri iedalīti šādi:

i)

patēriņa kredīti (kredīti, kas piešķirti galvenokārt privātajam patēriņam, patērējot preces un pakalpojumus). Patēriņa kredītus, kas piešķirti vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, šajā kategorijā iekļauj, ja pārskatu sniedzējs zina, ka kredīts galvenokārt tiek izmantots privātajam patēriņam;

ii)

kredīti mājokļu iegādei (kredīti, kas izsniegti ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai vai īrei, t. sk. celtniecībai vai remontam). Tas aptver ar mājokļu īpašumu nodrošinātus kredītus, ko izmanto mājas iegādei, un citus kredītus mājas iegādei, kas ņemti privātpersonas statusā vai nodrošināti ar citiem aktīviem. Mājokļa kredītus, kas piešķirti vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, iekļauj šajā kategorijā, ja vien pārskatu sniedzējs zina, ka mājoklis galvenokārt tiek lietots uzņēmējdarbībai, šādā gadījumā sniedzot pārskatu par to kā par “citiem kredītiem, t. sk. vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa”;

iii)

citi (kredīti, kas nav piešķirti patēriņam un mājokļu iegādei, piem., kredīti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai utt.). Šajā kategorijā var iekļaut patēriņa kredītus vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa (sk. II pielikuma 3. daļu), ja par tiem netiek sniegti dati kategorijā “patēriņa kredīti”.

b)

kredītkaršu parādi

Saskaņā ar šo regulu šajā kategorijā iekļauj kredītus, kas piešķirti mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, izmantojot kartes ar atliktā debeta funkciju, t. i., kartes, kas nodrošina tālāk tekstā definēto norēķinu karšu bezprocentu kredītu, vai kredītkartes, t. i., kartes, kas nodrošina norēķinu karšu bezprocentu kredītu un norēķinu karšu procentu kredītu. Kredītkaršu kredītu grāmato īpašos karšu kontos, un tāpēc tas nav redzams norēķinu vai pārtēriņa kontos. Norēķinu karšu bezprocentu kredīts ir kredīts, kas ar 0 % likmi tiek piešķirts no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu. Norēķinu karšu procentu kredīts ir kredīts, kas tiek piešķirts pēc tam, kad pagājuši iepriekšējā norēķinu cikla norēķinu termiņi, t. i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0 %. Šādos gadījumos bieži jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu.

Šāda veida kredītu darījuma partneris ir persona, kas saskaņā ar līgumu atbild par neatmaksāto summu atmaksu un kas privāti izmantojamo karšu gadījumā ir kartes turētājs, bet kas var nebūt kartes turētājs uzņēmumu karšu gadījumā;

c)

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti

Atjaunojami kredīti ir kredīti, kam ir visas šīs īpašības: i) aizņēmējs var bez iepriekšējas paziņošanas aizdevējam izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam; ii) pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot; iii) kredīts var tikt izmantots atkārtoti.

Atjaunojamie kredīti aptver summas, kas iegūtas, izmantojot kredītlīniju, un vēl nav atmaksātas (atlikumu). Kredītlīnija ir aizdevēja un aizņēmēja līgums, kas ļauj aizņēmējam noteiktā laika posmā un līdz noteiktam limitam līdzekļus izņemt, kā arī aizņēmēja izvēlētā laikā pirms iepriekš noteikta datuma šos līdzekļus atmaksāt. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā. Pārtēriņa kredīti ir norēķinu kontu debeta atlikums. Gan atjaunojamos kredītos, gan pārtēriņa kredītos neiekļauj kredītus, kas sniegti, izmantojot kredītkartes. Par kopējo aizņēmēja parāda summu sniedz datus neatkarīgi no tā, vai tā atbilst limitam vai pārsniedz limitu, par kuru aizdevējs un aizņēmējs iepriekš vienojušies attiecībā uz kredīta apjomu un/vai maksimālo termiņu;

d)

sindicētie kredīti (viena kredīta līgumi, kuros vairākas iestādes piedalās kā aizdevēji)

Sindicētais kredīts attiecas tikai uz gadījumiem, kuros aizņēmējs no kredīta līguma zina, ka kredītu sniedz vairāki aizdevēji. Statistikas nolūkiem tikai summas, ko aizdevēji faktiski izsnieguši (nevis kopējā kredītlīnija) tiek uzskatītas par sindicēto kredītu. Sindicēto kredītu parasti organizē un koordinē viena iestāde (bieži saukta par “galveno pārvaldnieku”), bet faktiski izsniedz dažādi sindikāta dalībnieki. Dalībnieki, t. sk. galvenais pārvaldnieks, savas bilances aktīvos ziņo par savu kredīta daļu aizņēmējam, t. i., nevis galvenajam pārvaldniekam;

e)

noguldījumi, kā tie definēti pasīvu 9. kategorijā;

f)

trešajām personām piešķirti finanšu līzingi

Finanšu līzingi ir līgumi, ar ko ilglietojuma preces juridiskais īpašnieks (turpmāk – “līzinga devējs”) šo aktīvu iznomā trešai personai (turpmāk – “līzinga ņēmējs”) uz lielāko aktīva saimnieciskās izmantošanas laika daļu vai visu laiku, pretī saņemot maksājumus, kas sedz preces cenu un iepriekš noteiktus procentus. Tiek pieņemts, ka līzinga ņēmējs saņem visus guvumus, kas var izrietēt no preces izmantošanas, kā arī sedz ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un atbild par riskiem. Statistikas vajadzībām finanšu līzings tiek uzskatīts par līzinga devēja kredītu līzinga ņēmējam, dodot līzinga ņēmējam iespēju iegādāties ilglietojuma preci. Aktīvus (ilglietojuma preces), kas iznomāti līzinga ņēmējam, bilancē negrāmato;

g)

sliktie parādi, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti

Kopējā to kredītu summa, kuru atmaksas termiņš ir pagājis vai kuriem konstatēts cits daļējs vai pilnīgs vērtības samazinājums saskaņā ar saistību neizpildes definīciju Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā.

h)

neapgrozāmu vērtspapīru turējumi

Parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar tirgot otrreizējā tirgū;

i)

tirgojami kredīti

Kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti aktīvu postenī “kredīti”, ja nav pierādījumu to tirdzniecībai otrreizējā tirgū. Citos gadījumos tos klasificē kā parāda vērtspapīrus (3. kategorija);

j)

pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā

Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi, piemēram, noguldījumi/kredīti, tādējādi tie iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no finanšu instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus atspoguļo kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj aktīvu postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti;

k)

prasības no reversā repo līgumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā

Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkušas pārskatu sniedzējas iestādes, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā (sk. pasīvu 9.4. posteni).

l)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas

Kredīti (pārtēriņa kredītu veidā), ko naudas līdzekļu apvienošanas dalībnieki izņem no virtuālā grupas kontā apvienotiem naudas līdzekļiem. Neiekļauj kredītus, kuriem nav līgumā noteiktas saistības ar naudas līdzekļu apvienošanas virtuālā grupas kontā shēmu, bet kuri piešķirti apvienošanas dalībniekiem.

2.

Tālāk minēto posteni neuzskata par kredītu:

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata

Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata, t. i., “trasta kredīti” vai “uzticības kredīti”, ir kredīti, ko piešķir vienas puses vārdā (turpmāk – “pilnvarnieks”) trešās personas (turpmāk – “labuma guvējs”) uzdevumā. Statistikas vajadzībām trasta kredītus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un guvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labuma guvējs. Īpašumtiesību riskus un ieguvumus labuma guvējs patur, ja: a) labuma guvējs uzņemas kredītrisku, t. i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par kredīta administratīvo pārvaldību; vai b) labuma guvēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē, t. i., trasta kredīts neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šis postenis ietver:

a)

vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai dienās, vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

b)

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Pretējā gadījumā tie jāklasificē kā aktīva postenis “kredīti” (sk. arī “tirgojamie kredīti” 2.i kategorijā);

c)

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā” 2.j kategorijā).

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

4.

Pašu kapitāls

Pašu kapitāls apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās un kvazisabiedrībās; tas dod tiesības prasīt atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierinātas visu kreditoru prasības.

Šis postenis ietver šādus dalījumus:

a)

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda fondu birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

b)

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

c)

Cits pašu kapitāls

Cits pašu kapitāls ietver visus pašu kapitāla veidus, kas nav klasificēti apakškategorijās “biržas sarakstā iekļautas akcijas” un “biržas sarakstā neiekļautas akcijas”. Tas jo īpaši ietver kapitālu, ko galvenais birojs ieguldījis ārvalstu filiālēs.

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

Akcijas vai daļas, kuras emitējuši ieguldījumu fondi, kas ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to mērķis ir publiski piesaistītā kapitāla ieguldīšana.

Šis postenis ietver akcijas/daļas, ko emitējuši NTF saskaņā ar šo regulu, un akcijas/daļas, ko emitējuši ieguldījumu fondi, kas nav NTF, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. panta 1. punktā.

6.

Nefinanšu aktīvi

Aktīvi, kas nav finanšu aktīvi, t. sk. pamatlīdzekļi (saražotie nefinanšu aktīvi, kurus atkārtoti vai nepārtraukti izmanto ražošanā ilgāk nekā 1 gadu).

Šajā postenī var iekļaut:

a)

nekustamo īpašumu, t. i., mājokļus, citas ēkas un būves (gan esošas, gan topošas), un zemi, kas likumīgi pieder pārskatu sniedzējiem, t. sk. savām vajadzībām. Šo posteni uzrāda kā atsevišķu “t. sk.” posteni;

b)

iekārtas un aprīkojumu;

c)

vērtslietas;

d)

intelektuālo īpašumu, piemēram, datoru programmatūru un datubāzes.

7.

Pārējie aktīvi

Postenis “pārējie aktīvi” ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var pieprasīt sniegt pārskatus par konkrētām apakšpozīcijām, kas iekļautas šajā postenī (papildus tiem “t. sk.” posteņiem, kas prasīti saskaņā ar šo regulu). Pārējie aktīvi var ietvert:

a)

atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas ar pozitīvu bruto tirgus vērtību

Statistikas vajadzībām šeit iekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas bilances uzskaite, un par tiem datus sniedz kā par atsevišķu “t. sk.” posteni;

b)

bruto debitoru parādi attiecībā uz pagaidu posteņiem

Pagaidu posteņi ir aktīvu atlikumi bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr saistīti ar klientu līdzekļiem, piem., līdzekļi, kas tiks ieguldīti, nosūtīti, vai ar tiem veiks norēķinus;

c)

bruto debitoru parādi attiecībā uz tranzīta posteņiem

Tranzīta posteņi ir līdzekļi, kas parasti pieder klientiem, un tiek pārvesti no viena pārskatu sniedzēja otram pārskatu sniedzējam. Šie posteņi ietver čekus un citas maksājumu formas, kas līdzekļu saņemšanai nosūtītas uz citu pārskatu sniedzēju;

d)

par kredītiem saņemamie uzkrātie procenti

Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, ko saņem par kredītiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrāti, t. i., pēc uzkrāšanas principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem, t. i., pēc naudas plūsmas principa. Kredītu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie aktīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā kredītā, un datus par tiem sniedz atsevišķā “t. sk.” pozīcijā;

e)

uzkrātie procenti par parāda vērtspapīru turējumiem, ja uzkrātos procentus kopā ar instrumentu neuzrāda postenī “Parāda vērtspapīri turējumā”;

f)

saņemamās dividendes;

g)

debitoru parādus, kas nav saistīti ar MFI pamatdarbību;

h)

centrālās valdības emitēto monētu atbilstošo aktīvu vērtība (tikai NCB bilance).

Pārējie aktīvi neietver finanšu instrumentus finanšu aktīvu veidā (ko iekļauj citos bilances posteņos), dažus finanšu instrumentus, kas nav finanšu aktīvu veidā, piemēram, garantijas, saistības, pārvaldītos un trasta kredītus (grāmato ārpusbilancē) un nefinanšu aktīvus (iekļauj 6. kategorijā)

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

Pasīvu kategorija “skaidrā nauda apgrozībā” ir apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko emitējušas vai kuru emisiju atļāvušas monetārās iestādes. Šī kategorija ietver ECB un NCB emitētās banknotes. Apgrozībā esošās monētas ir monetāro rādītāju daļa, un tās arī iekļauj šajā kategorijā, pat ja juridiski monētas ir centrālās valdības, nevis NCB saistības. Ja apgrozībā esošās monētas emitē centrālā valdība, NCB uzrāda šo saistību atbilstošo posteni “pārējos aktīvos” (sk. 7. kategoriju).

9.

Noguldījumi

Summas (akcijas, noguldījumi vai citi), kas ir pārskata sniedzēju iestāžu parādi kreditoriem un kas atbilst I pielikuma 1. daļā aprakstītajām pazīmēm, izņemot tās, kas rodas no apgrozāmu vērtspapīru vai NTF akciju/daļu emisijas. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala šādi: noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar noteiktu termiņu, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumi.

a)

noguldījumi un kredīti

“Noguldījumi” ietver arī “kredītus” kā pasīvus. Konceptuāli, kredīti ir pārskatu sniedzēju saņemtās summas, kas nav strukturētas “noguldījumu” veidā. EKS 2010 tiek šķirti “kredīti” un “noguldījumi” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu, t. i., aizņēmējam tas ir kredīts, bet aizdevējam – noguldījums. Šīs regulas pārskatu shēmā kategoriju “kredīti” neizdala atsevišķi bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumus, ko uzskata par “kredītiem”, nešķirojot jāietver postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav apgrozāmi instrumenti. Tas atbilst minētajai “noguldījumu saistību” definīcijai. Kredītus pārskatu sniedzējiem, ko klasificē kā “noguldījumu saistības”, jāiedala saskaņā ar pārskatu shēmas prasībām, t. i., atbilstoši sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem. Šajā kategorijā ietilpst pārskatu sniedzēju saņemtie sindicētie kredīti;

b)

neapgrozāmi parāda instrumenti

Neapgrozāmus parāda instrumentus, ko emitējuši pārskatu sniedzēji, parasti klasificē kā “noguldījumu saistības”. Pārskatu sniedzēju emitēti neapgrozāmi instrumenti, kas vēlāk kļūst apgrozāmi un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem”;

c)

drošības naudas iemaksas

Drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidrās naudas nodrošinājums, kas noguldīts pārskatu sniedzējā, un ja tās paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājamas noguldītājam, līgumam beidzoties. Principā pārskatu sniedzēja iestāžu saņemtās drošības naudas iemaksas jāklasificē tikai kā “noguldījumu saistības”, jo pārskatu sniedzējs iegūst līdzekļus, ko var brīvi izmantot tālākai kreditēšanai. Ja daļa pārskatu sniedzēja saņemto iemaksu jānodod tālāk citam atvasināto instrumentu tirgus dalībniekam, piemēram, klīringa iestādei, principā tikai tā daļa, kas paliek pārskatu sniedzēja rīcībā, jāklasificē kā “noguldījumu saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko pārskatu sniedzējs var izmantot tālākai kreditēšanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējie pasīvi” vai kā “noguldījumu saistības”;

d)

īpaši iezīmētie atlikumi

Saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “īpaši iezīmētie atlikumi,” kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem, tiek klasificēti noguldījumu saistības postenī “noguldījumi ar noteikto termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem;

e)

pārskatu sniedzēju emitētās akcijas, kas klasificētas kā noguldījumi

pārskatu sniedzēju emitētās akcijas klasificē nevis kā kapitālu un rezerves, bet gan kā noguldījumus, ja: i) starp emitentu pārskatu sniedzēju un turētāju pastāv debitora un kreditora ekonomiskās attiecības, neatkarīgi no šo akciju īpašumtiesībām, un ii) akcijas var pārvērst skaidrā naudā vai atpirkt bez būtiskiem ierobežojumiem vai sodiem. Iepriekšēja paziņojuma periods netiek uzskatīts par ievērojamu ierobežojumu. Turklāt akcijām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

attiecīgās nacionālās regulējošās normas neparedz beznosacījuma tiesības emitentam pārskatu sniedzējam atteikt tās akciju dzēšanu,

akcijas ir ar “noteiktu vērtību”, t. i., parastos apstākļos, tās atpērkot, atmaksās to nominālvērtību,

Emitenta maksātnespējas gadījumā tās akciju turētājiem nav juridiska pienākuma segt atlikušās saistības papildus akciju nominālvērtībai, t. i., akcionāru dalībai parakstītajā kapitālā, un nav citu apgrūtinošu papildu pienākumu. Akciju subordinācija citiem pārskatu sniedzēja emitētiem instrumentiem netiek uzskatīta par apgrūtinošu papildu pienākumu.

Šādu akciju pārvēršanai skaidrā naudā nepieciešami iepriekšējas paziņošanas periodi tiek izmantoti, lai akcijas klasificētu saskaņā ar iedalījumu pēc paziņošanas perioda instrumentu kategorijā “noguldījumi”. Iepriekšēja brīdinājuma termiņi tiek piemēroti, arī nosakot rezervju normu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 6. pantu. Iezīmētās akcijas, kas saistītas ar pārskatu sniedzēja izsniegtiem kredītiem, klasificē kā noguldījumu saistības ar tādu pašu sākotnējā termiņa iedalījumu, kāds ir to pamatā esošajam kredītam, t. i., kā “noguldījumus ar noteiktu termiņu” vai “noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” – atkarībā no tā, kādi termiņa noteikumi ir pamatā esošajam līgumam.

Ja pārskatu sniedzējs turējumā ir akcijas, kas klasificētas kā noguldījumi un ko emitējuši citi pārskatu sniedzēji, turējumi jāklasificē kā kredīti bilances aktīvu pusē, nevis kā “pašu kapitāls”;

f)

vērtspapīrošanas saistības

Atbilstošais postenis maksājumam, kas saņemts apmaiņā pret kredītiem un/vai citiem aktīviem, kuri atsavināti vērtspapīrošanā, bet kuri joprojām tiek uzrādīti statistiskajā bilancē.

Šādu posteni neuzskata par noguldījumu:

Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo statistikas bilancē (sk. “Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā)

9.1.

Noguldījumi uz nakti

Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šis postenis ietver:

a)

atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

b)

atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar elektronisko naudu, piem., priekšapmaksas kartes;

c)

kredīti, kas atmaksājami līdz kredīta piešķiršanas dienai sekojošās darba dienas beigām;

d)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas, kas ir noguldījumi uz nakti, kurus apvienošanas dalībnieki tur virtuālā grupas kontā apvienotos naudas līdzekļos.

9.1.a

Pārvedami noguldījumi

Pārvedami noguldījumi ir tie kategorijas “noguldījumi uz nakti” noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot tikai skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā.

9.2.

Noguldījumi ar noteiktu termiņu

Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteiktā termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks; tie jāklasificē termiņu grupā “ilgāk par 2 gadiem”). Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstoši īsākajam termiņam. Lai arī var būt iespēja noguldījumus ar noteikto termiņu izņemt agrāk, iepriekš par to brīdinot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.

9.2.a/9.2.b/9.2c

Noguldījumi, kuru noteiktais termiņš ir viens gads vai mazāk/ilgāks par vienu gadu un līdz diviem gadiem ieskaitot/ilgāks par diviem gadiem

Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:

a)

atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;

b)

atlikumi ar noteikto termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to brīdinot; ja saņemts brīdinājums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

c)

atlikumi ar termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)/ilgāku par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot)/ilgāku par 2 gadiem, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

d)

drošības naudas iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas 1 gada/1 līdz 2 gadu/vairāk nekā 2 gadu laikā, un ko veido skaidrās naudas nodrošinājums, kuru nogulda, nodrošinoties pret kredītrisku, bet kurš paliek noguldītāja īpašumā un atmaksājams noguldītājam līguma darbības beigās;

e)

kredīti, kuri vai nu ir, vai nav apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem, un kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem;

f)

emitēti neapgrozāmi parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem;

g)

pakārtotie parādi izsniegtu kredītu vai noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem;

h)

vērtspapīrošanas saistības.

Atbilstošais postenis maksājumam, kas saņemts apmaiņā pret kredītiem un/vai citiem aktīviem, kuri atsavināti vērtspapīrošanā, bet kuri joprojām tiek uzrādīti statistiskajā bilancē. Tradicionāli šīs saistības iedala termiņa iedalījumā “noteiktais termiņš ilgāks par 2 gadiem”.

Turklāt noguldījumos, kuru noteiktais termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, tiek ietverti:

atlikumi (neatkarīgi no to termiņa), kam procentu likmes un/vai nosacījumi konkretizēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ko paredzēts turēt īpašiem mērķiem, piemēram, mājokļa finansējumam, kuri būs īstenojami pēc 2 gadiem, arī tad, ja tehniski tie ir izņemami pēc pieprasījuma.

9.3.

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

Nepārvedami noguldījumi bez noteikta termiņa, ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja brīdinājuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kurus varbūt juridiski var izņemt pēc brīdinājuma, bet par kuriem būtu jāmaksā soda nauda un kuriem noteikti ierobežojumi saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “līdz 3 mēnešiem ieskaitot”), un ieguldījumu kontus bez brīdinājuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi (klasificēti termiņu grupā “ilgāku par 3 mēnešiem”)

9.3a/9.3b

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem (ieskaitot)/ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem

Šie posteņi ietver:

a)

atlikumus, kas nav noguldīti uz fiksētu termiņu un kurus var izņemt, tikai ievērojot iepriekšēja brīdinājuma termiņu līdz 3 mēnešiem (ieskaitot) / ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāku par 2 gadiem; ja iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā brīdinājuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda, un

b)

atlikumus ar fiksētu termiņu, kuri nav pārvedami, bet par kuriem mazāk nekā 3 mēnešus iepriekš / ilgāk par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāk par 2 gadiem iepriekš iesniegts brīdinājums par agrāku izņemšanu

Turklāt noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot tiek ietverti nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem, lai arī juridiski tie izņemami pēc pieprasījuma, jāmaksā nozīmīgas soda naudas.

Noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāku par 2 gadiem, tiek ietverti ieguldījumu konti, kam nav noteikts brīdinājuma laiks vai noteikts termiņš, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi.

9.4.

Repo līgumi

Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevuši pārskatu sniedzēji, stingri apņemoties atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko pārskatu sniedzēji saņēmuši apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai, t. i., “pagaidu pārņēmējam”, klasificējamas kā “atpirkšanas darījumi”, ja tās stingri apņēmušās veikt pretēju operāciju un ja šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka pārskatu sniedzēji saglabā īpašumtiesību riskus un ieguvumus uz attiecīgajiem vērtspapīriem operācijas laikā

Kā “atpirkšanas līgumus” klasificē šādus repo veida operāciju variantus:

a)

summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu skaidrā naudā; un

b)

summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā

Repo līgumu vērtspapīrus grāmato, ievērojot 3. aktīvu posteņa “parāda vērtspapīri” noteikumus. Šajā postenī iekļauj arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā tiek nodots zelts.

10.

NTF akcijas/daļas

NTF emitētas akcijas vai daļas. Šis postenis ir kopējās saistības pret NTF akcionāriem. Iekļauti ir arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītās peļņas vai līdzekļi, ko NTF nošķīruši iespējamiem maksājumiem un saistībām nākotnē.

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav pārskatu sniedzēju emitēti kapitāla vērtspapīri un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kas var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē. Šis postenis ietver:

a)

vērtspapīrus, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī;

b)

pārskatu sniedzēju emitētus neapgrozāmus instrumentus, kas vēlāk kļūst apgrozāmi, jāpārklasificē kategorijā “parāda vērtspapīri” (sk. arī 9. kategoriju);

c)

Emitēto pakārtoto parādu monetārajā un finanšu statistikā atspoguļo tāpat kā citus parādus. Tādējādi pakārtotais parāds, kas emitēts vērtspapīru veidā, klasificējams kā “emitētie parāda vērtspapīri”, savukārt subordinētais parāds, kas emitēts noguldījumu vai kredītu veidā, klasificējams kā “noguldījumu saistības”. Ja visus emitētos pakārtotos parādus statistikas vajadzībām identificē kā vienu summu, šis skaitlis klasificējams postenī “emitētie parāda vērtspapīri”, jo pakārtoti parādi galvenokārt ir vērtspapīru, nevis kredītu veidā. Pakārtoti parādi nebūtu jāklasificē kā pasīvu postenis “kapitāls un rezerves”

d)

hibrīdinstrumenti Tirgojami instrumenti, kuros apkopotas parāda un atvasināto instrumentu komponentes, t. sk.:

i)

tirgojami parāda vērtspapīri ar ietvertiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

ii)

tirgojami instrumenti, kuru dzēšanas vērtība un/vai kupons ir saistīti ar pamatā esoša atsauces aktīva, aktīva cenas vai cita atsauces rādītāja attīstību instrumenta darbības laikā

11.a/11.b/11.c

Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir 1 gads (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem

Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:

a)

emitēti apgrozāmi parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem; un

b)

emitētie pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot) / ilgāks par 1 gadu un līdz 2 gadiem (ieskaitot) / ilgāks par 2 gadiem.

11.d

T. sk. parāda vērtspapīri līdz 2 gadiem ar pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

Emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz dieviem gadiem, kuriem termiņam iestājoties var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir zemāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasinājumu komponentu kombinācijas dēļ

12.

Kapitāls un rezerves

Pārskatu sniegšanas shēmas vajadzībām šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no pārskatu sniedzēju pašu kapitāla emisijas akcionāriem/dalībniekiem vai citiem īpašniekiem, kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības pārskatu sniedzējā, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un likvidācijas gadījumā – uz daļu no pašu kapitāla.

Šī kategorija ietver šādus dalījumus:

a)

piesaistītais pašu kapitāls

Ietver visus līdzekļus, ko ieguldījuši īpašnieki, sākot ar sākotnējo ieguldījumu un beidzot ar visām turpmākajām īpašumtiesību formu emisijām, un tas atspoguļo pašu kapitālu pilnā apjomā, t. sk. akciju emisijas uzcenojumu.

b)

pārskata perioda peļņa vai zaudējumi

Ietver visu peļņu un visus zaudējumus patreizējā pārskata perioda peļņas un zaudējumu pārskatā, kas vēl nav pārnesti uz nesadalīto peļņu.

c)

pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi

Ietver atbilstošo bilances posteni tādu aktīvu un pasīvu pārvērtēšanai, kurus saskaņā ar grāmatvedības sistēmu uzrāda pašu kapitālā, nevis peļņas un zaudējumu pārskatā.

d)

līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem

Ietver rezerves un citus līdzekļus (piem., peļņu vai zaudējumus, kas konstatēti laikposmā starp pārskata perioda beigām un lēmuma pieņemšanu par dividenžu sadali vai iemaksu rezervēs), kas nav sadalīti akcionāriem.

e)

speciāli un vispārēji uzkrājumi kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem

Šie uzkrājumi ietver visus atskaitījumus par pasliktināšanos un kredītu zudumiem, ciktāl tie nav atskaitīti no tās aktīvu kategorijas, uz kuru tie attiecas statistikas bilancē.

13.

Pārējie pasīvi

Postenis “pārējie pasīvi” ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var pieprasīt sniegt pārskatus par konkrētām apakšpozīcijām, kas iekļautas šajā postenī (papildus tiem “t. sk.” posteņiem, kas prasīti saskaņā ar šo regulu).

Pārējie pasīvi ietver:

a)

atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas ar negatīvu bruto tirgus vērtību

Statistikas vajadzībām šeit iekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas bilances uzskaite, un par tiem datus sniedz kā par atsevišķu “t. sk.” posteni;

b)

bruto kreditoru parādus attiecībā uz pagaidu posteņiem

Pagaidu posteņi ir atlikumi bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr saistīti ar klientu līdzekļiem, piem., līdzekļi, kas tiks ieguldīti, nosūtīti, vai ar tiem veiks norēķinus;

c)

bruto kreditoru parādus attiecībā uz tranzīta posteņiem

Tranzīta posteņi ir līdzekļi, kas parasti pieder klientiem, un tiek pārvesti no viena pārskatu sniedzēja otram pārskatu sniedzējam. Posteņos iekļauj kredīta pārvedumus, ko debetē no klientu kontiem, un citus posteņus, par ko pārskatu sniedzējs vēl nav veicis atbilstošu maksājumu;

d)

par noguldījumiem maksājamos uzkrātos procentus

Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, kas jāmaksā par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrāti, t. i., pēc uzkrāšanas principa, nevis tad, kad tos faktiski izmaksā, t. i., pēc naudas plūsmas principa. Noguldījumu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie pasīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā noguldījumā, un datus par tiem sniedz atsevišķā “t. sk.” pozīcijā;

e)

uzkrātos procentus par emitētajiem parāda vērtspapīriem, ja uzkrātos procentus neuzrāda kopā ar instrumentu “emitētajos parāda vērtspapīros”

f)

maksājamās dividendes

g)

kreditoru parādus, kas nav saistīti ar pamatdarbību, piem., summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālās iemaksas

h)

uzkrājumus saistībām pret trešām personām, piem., pensijas un dividendes

i)

drošības iemaksu maksājumus saskaņā ar atvasinātajiem līgumiem

Drošības iemaksas, ko maksā saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, parasti būtu jāklasificē kā “noguldījumu saistības” (skatīt 9. kategoriju). Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības naudas iemaksu noteikšanā, kas patiešām atmaksājamas, jo dažādu veidu iemaksas nešķirojot tiek ieskaitītas vienā kontā, un to drošības naudas iemaksu noteikšanā, ko pārskatu sniedzējs var izmantot tālākai kreditēšanai. Šādos gadījumos šīs drošības naudas iemaksas var klasificēt kā “pārējos pasīvus” vai kā “noguldījumu saistības” saskaņā ar attiecīgās valsts praksi;

j)

neto kreditoru parādus saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas operācijām

“Pārējos pasīvos” var neiekļaut gandrīz visus finanšu instrumentus finanšu pasīvu veidā (ko iekļauj citos bilances posteņos), finanšu instrumentus, kas nav finanšu pasīvu veidā, piem., garantijas, saistības, pārvaldītos un trasta kredītus (uzrāda ārpusbilancē), un tādus nefinanšu pasīvus kā, piem., kapitāla posteņus pasīvu pusē (iekļauti “kapitāla un rezervju” postenī).

3. DAĻA

Sektoru definīcijas

EKS 2010 sniedz sektoru klasifikācijas dalībvalstīs standartu. Šī tabula sniedz sektoru detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Darījuma partnerus, kas atrodas euro zonas dalībvalstu teritorijā, attiecīgos gadījumos identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un citiem ECB sniegtajiem norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju.

Darījuma partneru, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, sektoru klasifikācija būtu jāveic saskaņā ar NKS 2008. Termins “MFI” attiecas tikai uz dalībvalstīm. Lai klasificētu ārpus ES valstu rezidentus, termins “MFI” jāinterpretē kā tāds, kas nozīmē NKS 2008 sektorus “centrālā banka”, “noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku” un “naudas tirgus fondi”.

Tabula

Sektoru definīcijas

Sektors

Definīcija

MFI

Sk. 1. pantu

Vispārējā valdība

Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts)

Centrālā valdība

Šis apakšsektors (S.1311) ietver visas valsts administratīvās struktūrvienības un citas centrālās iestādes, kuru kompetence parasti attiecas uz visu ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts)

Šajā regulā centrālā valdība ietver arī Savienības iestādes un struktūras, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā (S.13).

Pavalsts valdība

Šo apakšsektoru (S.1312) veido valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī (EKS 2010, 2.115. punkts)

Vietējā valdība

Šis apakšsektors (S.1313) ietver tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai daļa no ekonomiskās teritorijas, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.116. punkts)

Sociālās nodrošināšanas fondi

Sociālās nodrošināšanas fondu apakšsektors (S.1314) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts)

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF

IF, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38). Apakšsektors ietver visus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

Apakšsektors “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts)

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.-2.97. punkts)

Apakšsektors “piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus, un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors cita starpā ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts)

Apdrošināšanas sabiedrības

Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts)

Pensiju fondi

Pensiju fondu apakšsektors (S.129) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts)

Nefinanšu sabiedrības

Sektoru “nefinanšu sabiedrības” (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts)

Sektoru “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) veido bezpeļņas organizācijas kā atsevišķas juridiskās vienības, kas apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts)

Vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa (“Mājsaimniecības” apakšpozīcija)

Vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa, kas ir tirgus ražotājas, izņemot tās, kas ir kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.119.d punkts)


III PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA OBLIGĀTO REZERVJU VAJADZĪBĀM

1. DAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.

Ailes, kas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā apzīmētas ar *, izmanto rezervju bāzes aprēķināšanai Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) vajadzībām. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem kredītiestādes uzrāda pierādījumus, ka saistības tiks izslēgtas no rezervju bāzes, vai arī piemēro fiksētas procentuālas daļas standarta atvilkumu, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Punktotos datu laukus aizpilda tikai tās kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības.

2.

Ailēs 1. tabulā par noguldījumiem “kredītiestādēs, uz kurām attiecas rezervju prasības” nedrīkst iekļaut pārskatu sniedzēju saistības pret iestādēm, kas uzskaitītas kā atbrīvotas no ECB obligāto rezervju sistēmas, t. i., iestādēm, kuras atbrīvotas tādu iemeslu dēļ, kas nav to reorganizācijas pasākumi. Iestādes, kas uz laiku atbrīvotas no obligāto rezervju prasībām sakarā ar to, ka uz tām attiecas reorganizācijas pasākumi, uzskata par iestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, un tāpēc saistības pret šīm iestādēm ir iekļautas šīs daļas 1. tabulā. Turklāt šajā tabulā iekļauj arī saistības pret iestādēm, kurām faktiski netiek prasīta rezervju prasību izpilde Eiropas Centrālo banku sistēmā vienreizēja rezervju prasību atskaitījuma piemērošanas dēļ.

3.

Atkarībā no katras valsts statistiskās informācijas vākšanas sistēmas un neierobežojot pilnīgu atbilstību definīcijām un klasifikācijas principiem, kas izklāstīti šajā regulā, kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, var sniegt datus, kas nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai, izņemot datus par apgrozāmiem instrumentiem, saskaņā ar šīs daļas 1. tabulu, ja vien netiek ietekmēti posteņi, kas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā atzīmēti nepunktotajos laukos.

4.

Pārskatu sniegšanai saskaņā ar šo tabulu jāievēro stingra atbilstība I pielikuma 2. daļas 1. tabulai.

1. tabula

Rezervju bāze

 

Saistību atlikumi, izņemot saistības pret ECB, NCB un citām kredītiestādēm, uz kurām attiecas rezervju prasības  (1)

NOGULDĪJUMU SAISTĪBAS

(Euro un ārvalstu valūtās kopā)

 

 

 

9.

NOGULDĪJUMI KOPĀ

 

 

9.1e + 9.1x

 

9.2e + 9.2x

 

9.3e + 9.3x

 

9.4e + 9.4x

 

 

 

t.sk.:

 

 

9.2e + 9.2x ar noteiktu termiņu

 

ilgāku par 2 gadiem

 

 

 

t.sk.:

Brīvprātīga datu sniegšana  (2)

9.3e + 9.3x ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ilgāku par 2 gadiem

 

 

t. sk.:

 

9.4e + 9.4x repo līgumi

 

 

 

Saistību atlikumi  (3)

TIRGOJAMI INSTRUMENTI

(Euro un ārvalstu valūtās kopā)

 

11.

EMITĒTIE PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

 

11e + 11x ar noteiktu termiņu

 

līdz 2 gadiem

 

ilgāku par 2 gadiem

 

 

2. DAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz apvienošanos, kurā iesaistītas kredītiestādes

1.

Apvienojoties kredītiestādēm, pārņēmējas iestādes rezervju bāzi izpildes periodam, kas seko izpildes periodam, kurā notiek apvienošanās, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 12. pantu aprēķina kā tās rezervju bāzes un pārņemto iestāžu rezervju bāzes kopsummu tā, it kā apvienošanās nebūtu notikusi, izmantojot statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu.

2.

Ja 1. punktā minētā pārņēmēja iestāde apvienošanās procesā nav mazietekmīgā iestāde, tad 1. punktā minētā aprēķina vajadzībām izmantojamie saskaņā ar šo regulu sniegtās statistiskās informācijas attiecīgie pārskata periodi ir šādi:

a)

attiecībā uz pārņemtām iestādēm, kas ir mazietekmīgās iestādes, – pārskata periods attiecīgajam izpildes periodam, kas noteikts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 6. punktā;

b)

attiecībā uz pārņemtām iestādēm, kas nav mazietekmīgās iestādes, – pārskata periods attiecīgajam izpildes periodam, kas noteikts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 5. punktā;

3.

Ja 1. punktā minētā pārņēmēja iestāde apvienošanās procesā ir mazietekmīgā iestāde, tad 1. punktā minētā aprēķina vajadzībām izmantojamie saskaņā ar šo regulu sniegtās statistiskās informācijas attiecīgie pārskata periodi ir šādi:

a)

attiecībā uz pārņemtām iestādēm, kas ir mazietekmīgās iestādes, – pārskata periods attiecīgajam izpildes periodam, kas noteikts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 6. punktā;

b)

attiecībā uz iegādātām iestādēm, kas nav mazietekmīgās iestādes, – pārskata periods, kas ir agrākais no turpmāk minētajiem:

i)

attiecīgais pārskata periods izpildes periodam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 5. punktu;

ii)

pārskata periods pirms pārskata perioda, kurā notika apvienošanās.

4.

Aprēķins, kas minēts 1. punktā, attiecas arī uz turpmākiem izpildes periodiem, ja piemērojami abi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)

pārņēmēja iestāde 1. punktā minētajā apvienošanā ir mazietekmīgā iestāde; un

b)

attiecīgais pārskata periods minētajam izpildes periodam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 5. punktu ir pirms pārskata perioda, kurā apvienošanās stājās spēkā.


(1)  Aprēķina, kā šādu aiļu summu:

 

Ailes (a)-(b)+(c)+(d)+(e)+(f)-(g)+(h)+(i)+(j)+(k) Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi); vai

 

Ailes (a)-(b)-(c)+(d)+(e)+(f)+(g)-(h)-(i)+(j)+(k)+(l)+(m) šīs regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi)

(2)  Pārskatu sniedzējiem ir iespēja šo pārskatu sniegšanas prasību izpildīt ar brīvprātīgās pārskatu sniegšanas palīdzību, t.i., tiem atļauts sniegt patiesos skaitļus (t.sk. nulles pozīcijas) vai norādīt "nav informācijas". Ja izdarīta izvēle sniegt patiesos skaitļus, pārskatu sniedzējiem vairs nav tiesību norādīt "nav informācijas".

(3)  Aprēķina no:

 

Ailes (l) Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi); vai

 

ailes (n) sīs regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi)


IV PIELIKUMS

FAKTISKO PĀRSKATU SNIEDZĒJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

1.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)

pārskatu sniegšana tiek veikta laikus, attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)

statistikas pārskati tiek noformēti tādā veidā un formātā, kā noteikts attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas tehniskajās prasībās;

c)

pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz ziņas par vienu vai vairākām kontaktpersonām;

d)

tiek ievērota tehniskā specifikācija datu nosūtīšanai uz attiecīgo NCB.

2.

Precizitātes obligātie standarti:

a)

statistiskās informācijas pareizība: tiek ievēroti visi lineārie ierobežojumi (piem., aktīvu kopsumma atbilst pasīvu kopsummai, apakšsummu summa ir vienāda ar kopsummu), un datiem jāsaskan visos intervālos;

b)

pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par notikumiem, kas izriet no pārsūtītajiem datiem;

c)

statistiskā informācija ir pilnīga, bez nepārtrauktiem un strukturāliem informācijas trūkumiem; esošie trūkumi jāatrunā, sniedzot paskaidrojumus attiecīgajai NCB, un attiecīgos apstākļos pēc iespējas drīz jāaizpilda;

d)

pārskatu sniedzēji ievēro attiecīgās NCB datu pārraidei noteiktās dimensijas, noapaļošanas politiku un decimāldaļas;

3.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)

statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, pārskatu sniedzēji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp izmantoto metodi un šai regulai atbilstošu metodi;

c)

pārskatu sniedzēji spēj izskaidrot atšķirības starp nosūtītajiem datiem, salīdzinot tos ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.

Labojumu obligātie standarti:

Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes.


V PIELIKUMS

Atceltā regula un tā grozījumi

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1375/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2014/51) (OV L 366, 20.12.2014., 77. lpp.).


VI PIELIKUMS

Atbilstību tabula

Regula (ES) Nr. 1071/2013

Šī regula

1. pants

2. pants

2. pants

2. panta 5. punkts un I pielikuma 1. daļas 1.3. iedaļa

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

1. panta b) punkta ii) apakšpunkts

3. panta 4. punkts

3. panta 2. punkts

4. pants

4. pants

5. panta 1. un 3. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

5. panta 4. punkts

5. panta 5. punkts

6. panta a)–c) apakšpunkts

5. panta 1. punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunkts

6. panta d) punkts

7. pants

7. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. un 3. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 4. punkts

8. panta 3. punkts

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

9. panta 1. punkta otrā daļa un 9. panta 5. punkta otrā daļa

9. panta 1. punkta c) apakšpunkts

9. panta 1. punkta otrā daļa

9. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta 2. punkts

9. panta 1. punkta e) apakšpunkts

9. panta 10. punkta pirmā daļa

9. panta 1. punkta f) apakšpunkts

9. panta 3. punkts

9. panta 2. punkts

9. panta 4. punkts

9. panta 3. punkts

9. panta 6. punkts

9. panta 4. punkts

9. panta 5. punkts

9. panta 7. punkta pirmā daļa

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. panta 1. punkts

14. pants

14. panta 2. punkts

I pielikuma 3. daļas 8. iedaļas trešā daļa

14. panta 3. punkta pirmais teikums

I pielikuma 3. daļas 7. iedaļas trešā daļas otrais teikums

14. panta 3. punkta otrais teikums

9. panta 7. punkta otrā daļa

15. pants

15. pants

16. pants

18. pants

I pielikuma 1. daļas 1. iedaļa

I pielikuma 1. daļa

I pielikuma 1. daļas 1. iedaļa

I pielikuma 2. daļa

I pielikuma 2. daļa

I pielikuma 3. daļa

I pielikuma 3. daļa

I pielikuma 4. daļa

I pielikuma 4. daļa

I pielikuma 5. daļa

I pielikuma 5. daļa

I pielikuma 6. daļa

I pielikuma 6. daļa

I pielikuma 7. daļa

I pielikuma 7. daļa

II pielikuma 1. daļas 1. punkts

II pielikuma 1. daļas 1. punkts

II pielikuma 1. daļas 2. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

II pielikuma 1. daļas 2. punkta b) apakšpunkts

II pielikuma 1. daļas 2. punkta a) un c) apakšpunkts

II pielikuma 1. daļas 2. punkta c) apakšpunkts

II pielikuma 1. daļas 2. punkta b) un d) apakšpunkts

II pielikuma 2. daļa

II pielikuma 2. daļa

II pielikuma 2. daļas 3. iedaļas pēdējais teikums

9. panta 9. punkts

II pielikuma 3. daļa

II pielikuma 3. daļa

III pielikuma 1. daļas 1. iedaļa

III pielikuma 1. daļa

III pielikuma 2. daļas 1. iedaļa

6. pants

III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.1. punkts

2. panta 24. punkts

III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.2.–2.3. punkts un tabula

III pielikuma 2. daļa

III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.4. punkts

11. panta 3. un 4. punkts

IV pielikums

IV pielikums


Augša