(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi. Minētie reģioni jo īpaši gūst labumu no kohēzijas politikas. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai minēto mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.

(2)

Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), Iekšējās drošības fonds (IDF) un Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem (kopā “fondi”) būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi noteikumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF rīcībpolitikas noteikumus.

(3)

Ņemot vērā katra fonda specifiku, īpašie noteikumi, kas piemērojami katram fondam un ERAF atbalstītajam mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), būtu jānosaka atsevišķās regulās (“konkrētu fondu regulās”), papildinot šo regulu.

(4)

Tālākajiem reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu to sociālo un ekonomisko struktūru stāvokli, kopā ar apgrūtinājumiem, kas radušies LESD 349. pantā minēto faktoru ietekmē.

(5)

Mazapdzīvotajiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu bargos dabas apstākļus vai nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, kas minēti 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā.

(6)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām izklāstītie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar minētās konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarībā fondu apguvei būtu jānotiek tā, ka tiek veicināta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondiem nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību, un, finansējot infrastruktūru, būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti. Fondu mērķi būtu jācenšas sasniegt, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ietvaros (5) (“Parīzes nolīgums”). Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, darbībām, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā. Nabadzība ir īpaši svarīga problēma Savienībā. Tādēļ fondu mērķus būtu jācenšas sasniegt, lai veicinātu nabadzības izskaušanu. Fondu mērķus būtu jācenšas sasniegt, lai sniegtu pienācīgu atbalstu, jo īpaši piekrastes un pilsētvides teritoriju vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nolūkā risināt sociālekonomiskās problēmas, kas saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, un lai sniegtu pienācīgu atbalstu mazāk attīstītiem apgabaliem un kopienām pilsētvides teritorijās.

(7)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, prēmijas, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(8)

Ja ir noteikts termiņš, kurā Komisijai jārīkojas attiecībā uz dalībvalstīm, Komisijai laikus un efektīvi būtu jāņem vērā visa vajadzīgā informācija un dokumenti. Ja jebkāda veida dokumenti, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar šo regulu, ir nepilnīgi vai neatbilst šīs regulas un konkrētu fondu regulu prasībām, tādējādi neļaujot Komisijai rīkoties, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, minētais termiņš būtu jāaptur līdz brīdim, kad dalībvalstis ir izpildījušas regulatīvās prasības. Turklāt, tā kā Komisijai ir liegts veikt maksājumus par izdevumiem, kas radušies saņēmējiem un samaksāti, īstenojot darbības, kuras saistītas ar konkrētiem mērķiem, attiecībā uz kuriem nav izpildīti veicinošie nosacījumi, kas ir iekļauti maksājuma pieteikumos, attiecībā uz šādiem izdevumiem nebūtu jānosaka termiņš, kurā Komisijai jāveic maksājumi.

(9)

Lai veicinātu Savienības prioritātes, fondu atbalsts būtu jāvērš uz ierobežotu politikas mērķu skaitu atbilstoši konkrēto fondu pamatuzdevumiem, kas izriet no to mērķiem saskaņā ar Līgumu. AMIF, IDF un BMVI gadījumā politikas mērķi būtu jānosaka attiecīgajās konkrētu fondu regulās. TPF un visiem ERAF un ESF+ resursiem, kas brīvprātīgi tiek pārvietoti kā TPF papildatbalsts, būtu jāveicina viena konkrēta mērķa sasniegšana.

(10)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondiem būtu jāpalīdz integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no Savienības budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimata mērķu sasniegšanai. Šajā kontekstā ar fondiem būtu jāatbalsta darbības, kas atbilstu Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (7) 17. panta nozīmē. Fondu plānošanas un īstenošanas neatņemamai sastāvdaļai vajadzētu būt piemērotiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka atbalstītās investīcijas infrastruktūrā ir klimatnoturīgas.

(11)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, fondiem būtu jāpalīdz integrēt bioloģiskās daudzveidības pasākumus Savienības politikas virzienos un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

(12)

Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas minēti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.

(13)

Dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar to institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un dalībvalstu šim nolūkam izraudzītajām struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par programmu sagatavošanu un īstenošanu. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāizvairās noteikt liekus noteikumus, kas saņēmējiem radītu pārmērīgu administratīvo slogu.

(14)

Fondu apguvē viens no galvenajiem elementiem ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo, pilsētvides un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko un sociālo partneru un attiecīgā gadījumā pētniecības organizāciju un universitāšu iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, fondiem būtu jāturpina piemērot ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 (8) izveidotais Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību saistībā ar partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi (“Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību”).

(15)

Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, ar kurām atbalsta minētās reformas. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz līdztekus ikgada valsts reformu programmām, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abus. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (9), un programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (10) (“InvestEU regula”).

(16)

Dalībvalstīm plānošanas dokumentu izstrādē būtu jāņem vērā attiecīgi konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgi Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, un Komisijas papildu ieteikumi, kuri sniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (11) 34. pantu, un attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI – citi attiecīgi Savienības ieteikumi, kas adresēti dalībvalstij. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzības komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta konkrētai valstij adresētos ieteikumus. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, lai ņemtu vērā jaunas problēmas, kuras apzinātas attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava integrēta nacionālā enerģētikas un klimata plāna saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, un tā procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par minētajiem plāniem, to programmām, tajā skaitā vidusposma pārskatīšanas laikā, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.

(18)

Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt kodolīgam un stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi saskaņā ar ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu, TPF un EJZAF. Lai racionalizētu apstiprināšanas procesu, Komisijai savā novērtējumā būtu jāievēro proporcionalitātes princips, jo īpaši attiecībā uz partnerības nolīguma garumu un papildinformācijas pieprasījumiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā nevajadzētu būt pienākumam partnerības nolīgumus grozīt. Tomēr, ja dalībvalsts vēlas, tai būtu jāspēj iesniegt Komisijai vienu grozījumu tās partnerības nolīgumā, lai ņemtu vērā vidusposma pārskata rezultātus. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, partnerības nolīgumu var iekļaut kā programmas daļu.

(19)

Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību to dalītās pārvaldības piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai konkrētus finansējuma apjomus pārvietot starp fondiem un starp dalīto pārvaldību un tieši un netieši pārvaldītiem instrumentiem. Ja dalībvalsts konkrētie ekonomiskie un sociālie apstākļi to pamato, minētajam pārvietojuma apjomam vajadzētu būt lielākam.

(20)

Katrai dalībvalstij vajadzētu būt rīcības brīvībai lemt, vai veikt iemaksas programmā InvestEU, lai nodrošinātu ES garantiju, un InvestEU konsultāciju centram investīcijām attiecīgajā dalībvalstī, ievērojot konkrētus šajā regulā paredzētus nosacījumus.

(21)

Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir izvēlēts atbalsta saņemšanai. Neskarot noteikumus par saistību atcelšanu, ja minētie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, Komisijai nebūtu jāatlīdzina. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Pēc dalībvalsts pieprasījuma EIB būtu jāspēj sniegt ieguldījumu veicinošo nosacījumu izpildes novērtēšanā. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.

(22)

Tiecoties sasniegt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, atbalstam, kas tīkla savienojamībai paredzēts no ERAF un Kohēzijas fonda, vajadzētu būt vērstam uz Eiropas transporta tīkla trūkstošo savienojumu pabeigšanu.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānosaka snieguma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma rādītājus un mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas sniegumu, ziņotu par to un to izvērtētu. Tam būtu jāļauj veikt ar programmas sniegumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu tās īstenošanas laikā un jāpalīdz novērtēt fondu vispārējo sniegumu.

(24)

Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF. Minētajam pārskatam būtu jānodrošina programmu pilnīga pielāgošana, pamatojoties uz programmas sniegumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un 2024. gadā izdotos attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī progresu integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā. Vidusposma pārskatā būtu jāņem vērā arī sociālekonomiskā situācija attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, tostarp jebkādas būtiskas negatīvas finanšu, ekonomikas vai sociālās norises vai demogrāfiskās problēmas un progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāju sasniegšanu valsts līmenī. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par vidusposma pārskata rezultātiem, tostarp tās novērtējums par pārvaldības izmaksu un maksu piemērošanu saistībā ar finanšu instrumentiem, kurus pārvalda struktūras, kas tiek izvēlētas, tieši piešķirot līgumu.

(25)

Mehānismi, kas nodrošina saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, būtu vēl jāprecizē, ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par saistību vai maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgās dalībvalsts programmām, ja minētā dalībvalsts nerīkojas efektīvi ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. Komisijas pienākums ierosināt apturēšanu būtu jāaptur līdz brīdim, kad tiek aktivizēta tā dēvētā vispārējā izņēmuma klauzula saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemot vērā veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas nepieciešami efektīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums. Ņemot vērā ESF+ un Interreg programmu atbalstīto darbību veidu, ESF+ un šīs programmas būtu jāizslēdz no minēto mehānismu darbības jomas.

(26)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu fondu izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos vai neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā fondu mērķus. Komisijai būtu arī jāuzrauga minēto pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība.

(27)

Ir jānosaka kopīgas prasības attiecībā uz programmu saturu, ņemot vērā katra fonda īpašās iezīmes. Minētās kopīgās prasības var papildināt ar konkrēta fonda noteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (12) (“Interreg regula”) būtu jānosaka īpaši noteikumi par Interreg programmu saturu.

(28)

Lai nodrošinātu elastību programmas īstenošanā un samazinātu administratīvo slogu, būtu jāatļauj ierobežoti finanšu pārvietojumi starp vienas programmas prioritātēm, neprasot Komisijas lēmumu grozīt programmu. Lai nodrošinātu atjauninātu informāciju par finanšu piešķīrumiem katrai prioritātei, pārskatītās finanšu tabulas būtu jāiesniedz Komisijai.

(29)

Lai uzlabotu TPF efektivitāti, vajadzētu būt iespējai, ka papildu resursi no ERAF un ESF+ tiek brīvprātīgi darīti pieejami TPF. Minētie papildu resursi būtu jānodrošina, izmantojot īpašu brīvprātīgu pārvietojumu no minētajiem fondiem uz TPF, ņemot vērā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītās pārkārtošanās grūtības, kuras ir jārisina. Pārvietojamās summas būtu jānodrošina no to reģiona kategoriju resursiem, kuros atrodas teritorijas, kas noteiktas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Ņemot vērā šo īpašo kārtību TPF resursu izmantošanai, TPF resursu izveidei būtu jāpiemēro tikai īpašā pārvietojuma mehānisms. Turklāt būtu jāprecizē, ka TPF resursiem un ERAF un ESF+ resursiem, kas pārvietoti uz TPF un arī kļūst par TPF atbalstu, būtu jāpiemēro tikai šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (13) (“TPF regula”). Papildu atbalstam nebūtu jāpiemēro nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (14) (“ERAF un KF regula”), nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (15) (“ESF+ regula”). Tāpēc ERAF resursi, kas pārvietoti uz TPF kā papildu atbalsts, būtu jāizslēdz no tematiskās koncentrācijas prasību aprēķina bāzes, kas noteikta ERAF un KF regulā, un no minimālo piešķīrumu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai aprēķina bāzes, kas noteikta ERAF un KF regulā. Tas pats attiecībā uz tematiskās koncentrācijas prasībām, kas noteiktas ESF+ regulā, attiecas uz ESF+ resursiem, kas kā papildu atbalsts pārvietoti uz TPF.

(30)

Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas, sabiedrības virzīta vietējā attīstība, kas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros tiek dēvēta par “LEADER” vai jebkurš cits teritoriālais rīks, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas, būtu jābalsta uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām. Tas pats būtu jāattiecina uz saistītām iniciatīvām, piemēram, viedajiem ciematiem. Integrētu teritoriālo investīciju un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Minētās teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, minētajām iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību atlasi vai arī jāiesaistās minētajā atlasē. Veicinot ilgtspējīga tūrisma iniciatīvas, teritoriālajām stratēģijām būtu jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp iedzīvotāju un tūristu vajadzībām, piemēram, savstarpēji savienojot veloceliņu un dzelzceļa tīklus.

(31)

Lai efektīvi risinātu attīstības problēmas lauku apvidos, būtu jāatvieglo koordinēts atbalsts no fondiem un ELFLA. Dalībvalstīm un reģioniem būtu jānodrošina, ka no fondiem un ELFLA atbalstītie intervences pasākumi ir savstarpēji papildinoši un tiek īstenoti koordinēti, lai radītu sinerģijas un lai samazinātu administratīvās izmaksas un slogu pārvaldes struktūrām un saņēmējiem.

(32)

Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina sabiedrības virzīta vietējā attīstība. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu un ELFLA izmantošana. Ir būtiski, ka vietējās rīcības grupas, kas pārstāv sabiedrības intereses, ir atbildīgas par sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Lai attiecībā uz sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un ELFLA un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina “galvenā fonda” pieejas izmantošana. Ja ELFLA tiek izraudzīts par galveno fondu, tam būtu jāievēro noteikumi, kas paredzēti “galvenā fonda” pieejā.

(33)

Lai samazinātu administratīvo slogu, vajadzētu būt iespējai īstenot tehnisko palīdzību, kura saistīta ar programmas īstenošanu pēc dalībvalsts iniciatīvas, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu, un kura var aptvert arī horizontālos uzdevumus. Tomēr, lai vienkāršotu AMIF, IDF un BMVI, kā arī Interreg programmu īstenošanu, būtu jāizmanto tikai vienotas likmes pieeja. Lai atvieglotu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai norādīt vienu vai vairākas struktūras, kurām būtu pārskaitāmas saistītās atlīdzināšanas. Tā kā minētās atlīdzināšanas balstās uz vienotas likmes piemērošanu, verifikācijām un revīzijām būtu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi, kas izraisa Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, bet uz pakārtotajiem izdevumiem nevajadzētu attiecināt verifikāciju vai revīziju. Tomēr, ja priekšroka tiek dota nepārtrauktībai ar 2014.–2020. gada periodu, dalībvalstij vajadzētu būt arī iespējai turpināt saņemt atlīdzinājumu par attiecināmajām izmaksām, kas saņēmējam faktiski radušās un apmaksātas, īstenojot darbības saistībā ar tehnisko palīdzību, ko īsteno, izmantojot vienu vai vairākas atsevišķas programmas vai vienu vai vairākas prioritātes programmā. Dalībvalstij savā partnerības nolīgumā būtu jānorāda, kādu Savienības ieguldījuma veidu tā ir izvēlējusies tehniskajai palīdzībai visā plānošanas periodā. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma vajadzētu būt iespējamam tehnisko palīdzību papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Vajadzētu arī būt iespējamam darbības un nodevumus, kā arī attiecīgos Savienības maksājumus saskaņot ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.

(34)

Ja dalībvalsts Komisijai ierosina programmas vai tās daļas prioritāti atbalstīt ar finansēšanas shēmu, kas nav saistīta ar izmaksām, saskaņotajai rīcībai, nodevumiem un nosacījumiem vajadzētu būt saistītiem ar faktiskajām investīcijām, ko attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā veic saskaņā ar dalītā pārvaldībā īstenotām programmām. Šajā sakarā būtu jānodrošina pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana. Proti, attiecībā uz to summu atbilstību, kuras ir saistītas ar attiecīgo nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu, Komisijai un dalībvalstij būtu jānodrošina, ka izmantotie resursi ir pietiekami veiktajām investīcijām. Ja programmā tiek izmantota finansēšanas shēma, kas nav saistīta ar izmaksām, pamatā esošajām izmaksām, kas saistītas ar minētās shēmas īstenošanu, nebūtu jāpiemēro nekādas verifikācijas vai revīzijas, jo Komisija programmā vai deleģētajā aktā sniedz ex ante piekrišanu par summām, kas saistītas ar nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu. Tā vietā verifikācijām un revīzijām būtu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi vai sasniegti rezultāti, kas izraisa Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu.

(35)

Lai pārbaudītu programmu sniegumu, dalībvalstīm būtu jāizveido uzraudzības komitejas, kuru sastāvā būtu jāietver attiecīgu partneru pārstāvji. Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZAF gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus. Izskatīšanas sanāksme būtu jāorganizē arī programmām, kas attiecas uz TPF.

(36)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (16) 22. un 23. punktu, fondi būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu fondu ietekmi uz vietas. Minētajām prasībām būtu arī jāļauj uzraudzīt atbalstu dzimumu līdztiesībai.

(37)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga efektīva un savlaicīga elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.

(38)

Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvi izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei. Minēto izvērtējumu rezultāti būtu jāpublisko.

(39)

Programmas iestādēm, saņēmējiem un ieinteresētajām personām dalībvalstīs būtu jāveicina izpratne par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu, un attiecīgi jāinformē sabiedrība. Pārredzamības, komunikācijas un redzamības aktivitātes ir būtiskas, lai Savienības rīcību padarītu redzamu uz vietas, un to pamatā vajadzētu jābūt patiesai, precīzai un atjauninātai informācijai. Lai minētās prasības būtu izpildāmas, programmas iestādēm un – neatbilstības gadījumā – Komisijai būtu jāspēj piemērot korektīvus pasākumus.

(40)

Vadošajām iestādēm būtu jāpublicē strukturēta informācija par atlasītajām darbībām un saņēmējiem tās programmas tīmekļa vietnē, kas sniedz atbalstu darbībai, vienlaikus ņemot vērā prasības par personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17).

(41)

Nolūkā vienkāršot fondu izmantošanu un samazināt kļūdu risku, ir lietderīgi definēt gan dalībvalstīm paredzētā Savienības ieguldījuma veidus, gan tā atbalsta veidus, ko dalībvalstis sniedz saņēmējiem. Lai šādu vienkāršošanas iespēju izmantotu vairāk, vadošajām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai piešķirt dotācijas, izmantojot finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, ja šīs dotācijas tiek segtas ar Savienības ieguldījuma atlīdzinājumu tādā pašā veidā.

(42)

Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Robežvērtība, kas saistīta ar vienkāršoto izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem robežvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts. Ja vadošā iestāde uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus plāno ierosināt izmantot vienkāršoto izmaksu iespēju, tai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar uzraudzības komiteju. Dalībvalstu noteiktajām summām un likmēm jābūt ticamām reālo izmaksu aizstājējvērtībām. Regulāri pielāgojumi ir laba prakse saistībā ar daudzgadu programmas īstenošanu, lai ņemtu vērā faktorus, kas ietekmē likmes un summas. Lai atvieglotu vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz arī metodes un likmes, ko var izmantot bez prasības dalībvalstīm veikt aprēķinu vai definēt metodiku.

(43)

Lai nodrošinātu vienoto likmju tūlītēju ieviešanu, jebkuru vienotu likmi, ko dalībvalstis noteikušas 2014.–2020. gada periodā, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, būtu jāturpina piemērot līdzīgām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu, neprasot jaunu aprēķina metodi.

(44)

Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 (18), jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus, kā arī ar projektiem, ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (19)(““Apvārsnis Eiropa” regula”) un citām Savienības programmām.

(45)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir lietderīgi noteikt attiecināmības periodu izdevumiem vai izmaksām, kas saistīti ar darbībām, kuras saskaņā ar šo regulu atbalsta no fondiem, un ierobežot atbalstu pabeigtām darbībām. Būtu arī jāprecizē datums, no kura izdevumi kļūst tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem jaunu programmu pieņemšanas vai programmu izmaiņu gadījumā, tostarp izņēmuma iespēja pagarināt attiecināmības periodu, lai ietvertu dabas katastrofas sākšanos, ja ir steidzama nepieciešamība mobilizēt resursus, lai reaģētu uz šādu katastrofu. Vienlaikus programmu īstenošanā būtu jāparedz elastība attiecībā uz to darbību izdevumu attiecināmību, kuras veicina programmas mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no tā, vai tās tiek īstenotas ārpus dalībvalsts vai Savienības, vai tajā pašā reģiona kategorijā dalībvalstī.

(46)

Lai nodrošinātu publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) īstenošanai nepieciešamo elastību, PPP nolīgumā būtu jānorāda, kad izdevumi tiek uzskatīti par attiecināmiem, jo īpaši, kādos apstākļos tie ir radušies saņēmējam vai PPP privātā sektora partnerim, neatkarīgi no tā, kurš veic maksājumus, kas saistīti ar PPP darbības īstenošanu.

(47)

Lai nodrošinātu fondu efektivitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai produktīvas investīcijas ir noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.

(48)

Lai uzlabotu papildināmību un vienkāršotu īstenošanu, vajadzētu būt iespējai mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” kopīgajās programmās kombinēt atbalstu no ERAF, Kohēzijas fonda un TPF ar atbalstu no ESF+.

(49)

Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģijas, jo īpaši starp fondiem un citiem attiecīgiem instrumentiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu un Brexit korekcijas rezervi. Minētās sinerģijas būtu jāsasniedz, izmantojot lietotājdraudzīgus galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

(50)

Finanšu instrumentus nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu refinansēšanas darbības, tādas kā esošo aizdevuma līgumu vai citu investīciju finansēšanas veidu aizstāšana, kuri investīciju lēmuma pieņemšanas dienā jau ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti, bet gan lai atbalstītu jebkāda veida jaunas investīcijas saskaņā ar pamatā esošajiem politikas mērķiem.

(51)

Vadošo iestāžu lēmums finansēt atbalsta pasākumus ar finanšu instrumentu starpniecību būtu jāpieņem, pamatojoties uz ex ante novērtējumu. Ar šo regulu būtu jānosaka ex ante novērtējumu obligātie elementi, par kuriem būtu sniedzama to pabeigšanas dienā pieejamā provizoriskā informācija, un būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot ex ante novērtējumus, kas veikti attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu, attiecīgā gadījumā tos atjauninot, lai novērstu administratīvo slogu un kavēšanos finanšu instrumentu veidošanā.

(52)

Lai veicinātu dažu finanšu instrumentu veidu īstenošanu, attiecībā uz kuriem ir paredzēts programmas atbalsts dotāciju veidā, tostarp kapitāla atlaižu veidā, šādai kombinācijai vienā finanšu instrumenta darbībā var piemērot noteikumus par finanšu instrumentiem. Tomēr būtu jāparedz nosacījumi šādam programmas atbalstam un īpaši nosacījumi, lai novērstu dubultu finansēšanu.

(53)

Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas tikuši precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības. Turklāt, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas perioda nepārtrauktību, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB un starptautiskām finanšu iestādēm, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja. Vadošajām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai 2014.–2020. gada plānošanas periodā līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirt valstij piederošām bankām vai iestādēm, kas atbilst tādiem pašiem stingriem nosacījumiem, kā tiem, kuri paredzēti Finanšu regulā. Šajā regulā būtu jāparedz skaidri nosacījumi, lai nodrošinātu, ka iespēja tieši piešķirt līguma slēgšanas tiesības joprojām atbilst iekšējā tirgus principiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsniedz atbalsts revidentiem, vadošajām iestādēm un saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(54)

Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ilgstoši ir zemā līmenī un lai nevajadzīgi nesodītu struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir nepieciešams, ievērojot aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic šīs struktūras, dot iespēju no finanšu instrumentā atpakaļ iemaksātajiem resursiem finansēt negatīvos procentus, kas radušies fondu investīciju rezultātā. Finanšu instrumentus īstenojošām struktūrām ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību būtu jācenšas optimizēt peļņu un līdz minimumam samazināt maksas pieņemamā riska līmenī.

(55)

Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu un noteikumiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli un jānodrošina fondu likumīga un pareiza izmantošana. Tā kā dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par šādu pārvaldību un kontroli un jānodrošina, ka fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, šajā saistībā būtu jānosaka to pienākumi. Šajā kontekstā būtu jānosaka arī Komisijas pilnvaras un pienākumi.

(56)

Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, būtu jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.

(57)

Lai sekmētu fondu efektīvu izmantošanu, EIB atbalstam vajadzētu būt pieejamam visām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Šāds atbalsts varētu attiekties uz spēju veidošanu, atbalstu projektu apzināšanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī konsultācijām par finanšu instrumentiem un investīciju platformām.

(58)

Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas norādīt koordinācijas struktūru, kuras pienākums būtu sadarboties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, kā arī koordinēt programmas iestāžu darbības minētajā dalībvalstī.

(59)

Lai racionalizētu programmas pārvaldības funkcijas, grāmatvedības funkciju integrācija vadošās iestādes grāmatvedības funkcijās būtu jāsaglabā attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, un citu fondu gadījumā tā jānodrošina kā izvēles iespēja.

(60)

Tā kā vadošajai iestādei ir galvenā atbildība par fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un līdz ar to tā pilda plaša spektra funkcijas, būtu sīki jāizklāsta tās funkcijas attiecībā uz darbību atlasi, programmu pārvaldību un atbalsta sniegšanu uzraudzības komitejai. Darbību atlases procedūras var būt vai nebūt konkurenciālas ar noteikumu, ka piemērotie kritēriji un izmantotās procedūras ir nediskriminējoši, iekļaujoši un pārredzami un ka atlasītās darbības maksimāli palielina Savienības finansējuma ieguldījumu un atbilst horizontālajiem principiem, kas noteikti šajā regulā. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, dalībvalstīm būtu jānodrošina infrastruktūrā veikto investīciju klimatnoturība un, atlasot šādas investīcijas, par prioritāti būtu jānosaka darbības, kas atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

(61)

Būtu jāoptimizē sinerģijas starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem. Būtu jāatvieglo atbalsta sniegšana darbībām, kuras jau ir saņēmušas izcilības zīmogu vai kuras ir līdzfinansētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, izmantojot fondu ieguldījumu. Nosacījumi, kas jau novērtēti Savienības līmenī pirms izcilības zīmoga kvalitātes zīmes piešķiršanas vai līdzfinansējuma no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, nebūtu atkārtoti jānovērtē, kamēr darbības atbilst šajā regulā noteikto prasību ierobežotam kopumam. Tam būtu arī jāatvieglo attiecīgo Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (20) izklāstīto noteikumu ievērošana.

(62)

Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikāciju biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību skaits, veids, apjoms un saturs, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās. Pārvaldības verifikācijām vajadzētu būt samērīgām ar riskiem, kas izriet no minētā riska novērtējuma, un revīzijām vajadzētu būt samērīgām ar Savienības budžetam radītā apdraudējuma apmēru.

(63)

Revīzijas iestādei būtu jāveic revīzijas un jānodrošina, ka Komisijai sniegtais revīzijas atzinums ir uzticams. Minētajam revīzijas atzinumam būtu jāsniedz Komisijai pārliecība par trim jautājumiem, proti, par deklarēto izdevumu likumību un pareizību, pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu. Ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības ieguldījuma izlietojums, minētajai revīzijai būtu jāveido pamats vispārējam ticamības apliecinājumam, ko revīzijas iestāde sniedz Komisijai, ciktāl ir pietiekami pierādījumi par revidenta neatkarību un kompetenci saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu.

(64)

Verifikāciju un revīzijas prasību samazināšanai vajadzētu būt iespējamai, ja ir pārliecība, ka programma ir darbojusies efektīvi divus pēdējos gadus pēc kārtas, jo tas liecina par fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi ilgākā laikposmā.

(65)

Lai samazinātu administratīvo slogu saņēmējiem un administratīvās izmaksas, kā arī lai izvairītos no revīziju un pārvaldības verifikāciju dublēšanās saistībā ar vieniem un tiem pašiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem, attiecībā uz fondiem būtu jānosaka vienotās revīzijas principa konkrēta piemērošana.

(66)

Lai pastiprinātu revīzijas preventīvo nozīmi, nodrošinātu juridisko pārredzamību un apmainītos ar labu praksi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc dalībvalstu pieprasījuma un ar revidēto dalībvalstu piekrišanu apmainīties ar revīzijas ziņojumiem.

(67)

Lai uzlabotu finanšu pārvaldību, būtu jāparedz vienkāršota priekšfinansējuma shēma. Priekšfinansējuma shēmai būtu jānodrošina, ka dalībvalstij ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no programmas īstenošanas sākuma.

(68)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, kā arī Komisijai, būtu jāizveido maksājuma pieteikumu grafiks. Komisijas maksājumiem būtu jāpiemēro 5 % ieturējums līdz kontu gada atlikuma maksājumam, ja Komisija var secināt, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi.

(69)

Lai samazinātu administratīvo slogu, gada pārskatu akceptēšanas procedūra būtu jāvienkāršo, paredzot vienkāršāku kārtību attiecībā uz maksājumiem un atgūšanu, ja starp Komisiju un dalībvalsti nav domstarpību.

(70)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un budžetu, dalībvalstu un Komisijas līmenī būtu jānosaka un jāīsteno samērīgi pasākumi. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārtraukt maksājumu termiņus, apturēt starpposma maksājumus un piemērot finanšu korekcijas, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Komisijai būtu jāievēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā pārkāpumu raksturu, smagumu un biežumu un to finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu. Ja Komisija nevar precīzi noteikt nepareizo izdevumu summu, lai piemērotu finanšu korekcijas, kas saistītas ar atsevišķiem gadījumiem, Komisijai būtu jāpiemēro vienota likme vai statistiski ekstrapolēta finanšu korekcija. Starpposma maksājumu apturēšanai, pamatojoties uz argumentētu atzinumu, ko Komisija sniegusi, ievērojot LESD 258. pantu, vajadzētu būt iespējamai, ja pastāv pietiekami tieša saikne starp argumentētajā atzinumā aplūkoto jautājumu un attiecīgajiem izdevumiem, lai apdraudētu izdevumu likumību un pareizību.

(71)

Dalībvalstīm būtu jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina visi pārkāpumi, tostarp krāpšana, ko izdarījuši ekonomikas dalībnieki. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 (24) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu ātri jāsniedz Komisijai ziņojums par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar šādiem pārkāpumiem un saistībā ar OLAF izmeklēšanu.

(72)

Lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzību, Komisijai būtu jādara pieejama integrēta un sadarbspējīga informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska noteikšanas instruments, lai varētu piekļūt attiecīgajiem datiem un tos analizēt, un Komisijai būtu jāmudina to izmantot, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu.

(73)

Saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (26), kontroles un revīzijas vajadzībām būtu jāievieš tādi standartizēti pasākumi, ar ko vākt, salīdzināt un apkopot informāciju un skaitļus par Savienības finansējuma saņēmējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Next Generation EU aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu. Lai nodrošinātu efektīvas kontroles un revīzijas, ir nepieciešama datu vākšana par tiem, kas tieši vai netieši beigās gūst labumu no Savienības finansējuma dalītā pārvaldībā, tostarp dati par Savienības finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem.

(74)

Lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ir nepieciešams apstrādāt to faktisko īpašnieku personas datus, kas ir fiziskas personas. Jo īpaši, lai efektīvi konstatētu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par šādu krāpšanu vai lai novērstu pārkāpumus, ir nepieciešams spēt identificēt faktiskos īpašniekus, kas ir fiziskas personas un kas galu galā gūst peļņu no pārkāpumiem, tostarp krāpšanas. Minētajā nolūkā un vienkāršošanas labad, un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot datus, kas glabāti reģistrā un kas jau tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (27) nolūkiem. Šajā sakarā faktisko īpašnieku personas datu apstrādes nolūki šajā regulā, proti, novērst, konstatēt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņot par tiem, ir saderīgi ar personas datu apstrādes nolūkiem Direktīvā (ES) 2015/849.

(75)

Lai veicinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību budžeta saistību atcelšanai programmas līmenī.

(76)

Lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika deklarēt Komisijai izdevumus līdz pieejamajam resursu līmenim gadījumā, ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiktu pieņemti jauni noteikumi vai programmas dalītā pārvaldībā, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, vienādās daļās būtu jāpārvieto uz 2022.–2025. gadu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (28) 7. pantā.

(77)

Lai veicinātu LESD ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jāatbalsta visi reģioni. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un pakāpenisku atbalstu un atspoguļotu ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, resursi saskaņā ar minēto mērķi no ERAF un ESF+ būtu jāpiešķir, pamatojoties uz sadales principu, kas galvenokārt balstās uz iekšzemes kopproduktu (“IKP”) uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums (“NKI”) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu jāgūst labums no mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ko finansē no Kohēzijas fonda.

(78)

Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi būtu jāpiešķir dalībvalstīm, pamatojoties uz sadales metodoloģiju, kurā jo īpaši ņemts vērā iedzīvotāju blīvums pierobežas teritorijās. Turklāt, lai nodrošinātu esošo programmu nepārtrauktību, attiecīgajā konkrēta fonda regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai noteiktu programmas teritorijas un reģionu atbilstību dažādām Interreg sadaļām.

(79)

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (29), kā tā grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2016/2066 (30).

(80)

Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un TPF, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu gada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

(81)

No Kohēzijas fonda līdzekļiem jāturpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (“EISI regula”), izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 10 000 000 000 EUR.

(82)

Noteikta resursu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.

(83)

Lai nodrošinātu atbilstošu piešķīrumu pa reģiona kategorijām, principā dalībvalstīm paredzētajiem kopējiem piešķīrumiem attiecībā uz mazāk attīstītiem, pārejas un vairāk attīstītiem reģioniem nevajadzētu būt pārvietojamiem starp kategorijām. Tomēr, ievērojot dalībvalstu vajadzības risināt konkrētas problēmas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt pārvietojumu no to piešķīrumiem vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem uz mazāk attīstītiem reģioniem un no vairāk attīstītiem reģioniem uz pārejas reģioniem, un tādā gadījumā, minētā izvēle būtu jāpamato. Lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus mazāk attīstītiem reģioniem, būtu jānosaka maksimālais apjoms pārvietojumiem uz vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem. Resursu pārvietojamībai starp mērķiem nevajadzētu būt iespējamai, izņemot gadījumus, kas stingri noteikti šajā regulā.

(84)

Ja reģions bija klasificēts kā vairāk attīstīts reģions 2014.–2020. gada laikposmā, bet ir klasificēts kā pārejas reģions 2021.–2027. gada laikposmā un tādēļ 2021.–2027. gada laikposmā saņemtu mazāku atbalstu, pamatojoties uz sadales metodoloģiju, attiecīgā dalībvalsts tiek aicināta ņemt vērā šo faktoru, lemjot par tās finansējuma iekšējo sadalījumu.

(85)

Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam ir jāturpina programma PEACE PLUS, kam jābalstās uz iepriekšējo programmu PEACE un Interreg darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā minētās programmas praktisko nozīmi, tā būtu jāatbalsta ar īpašu piešķīrumu, lai turpinātu atbalstīt miera un samierināšanās pasākumus, un minētajai programmai būtu arī jāpiešķir attiecīga daļa no Īrijas piešķīruma Interreg.

(86)

Attiecīgā gadījumā ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģiona kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Minētajām likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES27 valstu vidējo rādītāju, vienlaikus saglabājot ne mazāk labvēlīgu attieksmi to kategorijas maiņas gadījumā.

(87)

Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta attiecīgajiem noteikumiem, kā precizēts Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, dalībvalstis var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko atbalsta valsts pārvalde, līdzfinansējot investīcijas.

(88)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu elementos, kas iekļauti dažos šīs regulas pielikumos, proti, attiecībā uz intervences veidu dimensijām un kodiem, partnerības nolīgumu un programmu veidnēm, datu nosūtīšanas veidnēm, veidni prognozēm par Komisijai iesniedzamajiem maksājumu pieteikumiem, Savienības emblēmas izmantošanu, finansējuma līgumu un stratēģijas dokumentu elementiem, elektronisko datu apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm un Komisiju, veidnēm, kas attiecas uz pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, pārvaldības deklarāciju, gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu, gada revīzijas ziņojuma paraugu EIB vai citu starptautisku finanšu iestāžu īstenotiem finanšu instrumentiem, revīzijas stratēģiju, maksājuma pieteikumiem, pārskatiem, detalizētiem noteikumiem un veidni saistībā ar ziņošanu par pārkāpumiem un finanšu korekciju apmēra noteikšanu.

(89)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību grozīšanu, lai pielāgotu minēto rīcības kodeksu šai regulai, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definēšanu Eiropas līmenī, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi.

(90)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas, pārredzamas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(91)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus partnerības nolīgumu pieņemšanai, programmu pieņemšanai vai grozīšanai, kā arī finanšu korekciju piemērošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz finanšu piešķīrumu sadalījuma noteikšanu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondā būtu jāpieņem bez komiteju procedūrām, ievērojot to, ka tās tikai atspoguļo iepriekš noteiktas aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanu. Tāpat, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem fondu līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem apstākļiem būtu jāpieņem bez komiteju procedūrām, ievērojot to, ka piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un īstenošanas pilnvaras attiecas tikai uz šajā regulā noteiktajiem pasākumiem.

(92)

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz galīgā snieguma ziņojuma veidni būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). Lai gan īstenošanas akts ir vispārīgs, tā pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka minētais akts nosaka tikai tehniskus aspektus, veidlapas un veidnes.

(93)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (32) vai jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un darbībām, ko atbalsta fondi, uz kuriem attiecas 2014.–2020. gada plānošanas periods, un tā kā gaidāms, ka minētās regulas īstenošanas periods turpināsies plānošanas periodā, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto darbību īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pārejas perioda noteikumi. Pārejas perioda darbības katrs atsevišķais posms, kas vērsts uz vienu un to pašu vispārējo mērķi, būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu, savukārt vadošā iestāde var turpināt atlasi otrajam posmam, pamatojoties uz attiecīgajai darbībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā veikto atlases procedūru, ar noteikumu, ka tā pārliecinās, ka tiek ievēroti šajā regulā izklāstītie nosacījumi par pakāpenisku īstenošanu.

(94)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu konkrētās problēmas, ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus, bet minētos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(95)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(96)

Lai šo regulu pieņemtu pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību koordinētā un saskaņotā veidā īstenot Savienības fondus, uz kuriem attiecas šī regula, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

“attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi” ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, kā arī Komisijas papildu ieteikumi, kuri sniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu un kurus ir lietderīgi ņemt vērā, veicot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās;

2)

“veicinošais nosacījums” ir priekšnosacījums konkrēto mērķu rezultatīvai un efektīvai īstenošanai;

3)

“piemērojamie tiesību akti” ir Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti, kas attiecas uz to piemērošanu;

4)

“darbība” ir:

5)

“stratēģiski svarīga darbība” ir darbība, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā un uz ko attiecas īpaši uzraudzības un komunikācijas pasākumi;

6)

“prioritāte”AMIF, IDF un BMVI kontekstā ir konkrēts mērķis;

7)

“prioritāte” EJZAF kontekstā – tikai VII sadaļas nolūkā – ir konkrēts mērķis;

8)

“starpniekstruktūra” ir publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes atbildībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus vai uzdevumus;

9)

“saņēmējs” ir:

10)

“mazo projektu fonds” ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu, tostarp iedzīvotāju sadraudzības pasākumu, atlase un īstenošana;

11)

“mērķrādītājs” ir iepriekš noteikta vērtība, kas līdz attiecināmības perioda beigām ir jāsasniedz attiecībā uz konkrētu mērķi raksturojošu rādītāju;

12)

“starpposma rādītājs” ir starpposma vērtība, kas konkrētā attiecināmības perioda brīdī jāsasniedz attiecībā uz konkrētu mērķi raksturojošu iznākuma rādītāju;

13)

“iznākuma rādītājs” ir rādītājs, ar ko novērtē konkrētos intervences nodevumus;

14)

“rezultātu rādītājs” ir rādītājs, ar ko novērtē atbalstīto intervenču rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem adresātiem, mērķa populāciju vai infrastruktūras lietotājiem;

15)

“PPP darbība” ir darbība, kuru īsteno saskaņā ar publisko struktūru un privātā sektora partnerību atbilstoši PPP nolīgumam un kuras mērķis ir nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot riska dalīšanu, apkopojot vai nu privātā sektora īpašās zināšanas, vai papildu kapitāla avotus, vai abus minētos;

16)

“finanšu instruments” ir atbalsta veids, ko sniedz, izmantojot struktūru, ar kuras starpniecību tiek nodrošināti finanšu produkti galasaņēmējiem;

17)

“finanšu produkts” ir kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi un garantijas, kā definēts Finanšu regulas 2. pantā;

18)

“galasaņēmējs” ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem atbalstu no fondiem ar mazo projektu fonda saņēmēja starpniecību vai no finanšu instrumenta;

19)

“programmieguldījums” ir finanšu instrumentam sniegtais atbalsts no fondiem un valsts publiskā un privātā, ja tāds ir, līdzfinansējuma;

20)

“līdzdalības fonds” ir fonds, kas izveidots vadošās iestādes vadībā saskaņā ar vienu vai vairākām programmām nolūkā īstenot vienu vai vairākus īpašos fondus;

21)

“īpašais fonds” ir fonds, ar kura starpniecību vadošā iestāde vai līdzdalības fonds nodrošina finanšu produktus galasaņēmējiem;

22)

“struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu”, ir struktūra, publisko vai privāto tiesību subjekts, kas veic līdzdalības fonda vai īpašā fonda uzdevumus;

23)

“sviras efekts” ir galasaņēmējiem piešķirtā atlīdzināmā finansējuma summa, kas dalīta ar fondu iemaksāto summu;

24)

“multiplikatora koeficients” garantijas instrumentu kontekstā ir attiecība, kas noteikta, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu attiecībā uz katru piedāvājamo garantijas produktu, starp pamatā esošo izmaksāto jauno aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu vērtību un programmieguldījuma summu, kas rezervēta garantijas līgumiem nolūkā segt paredzamos un neparedzamos zaudējumus no šiem jaunajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem;

25)

“pārvaldības izmaksas” ir tiešās vai netiešās izmaksas, ko atlīdzina, saņemot pierādījumus par izdevumiem, kuri radušies, īstenojot finanšu instrumentus;

26)

“pārvaldības maksas” ir cena par sniegtajiem pakalpojumiem, kā noteikts finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi un struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu vai īpašo fondu; un attiecīgā gadījumā starp struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, un struktūru, kas īsteno īpašo fondu;

27)

“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61.a punkta nozīmē;

28)

“publisks ieguldījums” ir jebkāds ieguldījums tādu darbību finansēšanā, kuru avots ir valsts, reģionālo vai vietējo publiskā sektora iestāžu vai jebkuras Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) budžets, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (39), Savienības budžets, kas pieejams fondiem, publisko tiesību subjektu budžets vai publiskā sektora iestāžu apvienību vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets, un nolūkā noteikt ESF+ programmu vai prioritāšu līdzfinansējuma likmi tas var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksājuši darba devēji un darbinieki;

29)

“grāmatvedības gads” ir laikposms no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu attiecināmības sākuma datuma līdz 2022. gada 30. jūnijam; beigu grāmatvedības gadā tas ir laikposms no 2029. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam;

30)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai cits subjekts, kas piedalās fondu sniegtās palīdzības īstenošanā, izņemot dalībvalsti, kas īsteno valsts varu;

31)

“pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ un kas ietekmē vai varētu ietekmēt Savienības budžetu, prasot no minētā budžeta segt nepamatotus izdevumus;

32)

“būtisks trūkums” ir tāds trūkums programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, attiecībā uz kuru ir vajadzīgi būtiski pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumi un kura gadījumā kāda no X pielikumā minētajām galvenajām prasībām Nr. 2, 4, 5, 9, 12, 13 un 15 vai divas vai vairākas citas galvenās prasības tiek novērtētas minētā pielikuma 3. un 4. kategorijā;

33)

“sistēmisks pārkāpums” ir jebkurš pārkāpums, kurš var atkārtoties un attiecībā uz kuru pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no būtiskiem trūkumiem, tostarp no tā, ka nav izveidotas piemērotas procedūras saskaņā ar šo regulu un konkrētu fondu noteikumiem;

34)

“kļūdu kopsumma” ir prognozēto nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā arī delimitēto sistēmisko kļūdu un nekoriģētu anomālo kļūdu summa;

35)

“kopējais kļūdu īpatsvars” ir kļūdu kopsumma, kas dalīta ar revīzijas datu kopu;

36)

“atlikušo kļūdu īpatsvars” ir kļūdu kopsumma, no kā atskaitītas finanšu korekcijas, kuras dalībvalsts piemērojusi nolūkā samazināt revīzijas iestādes konstatētos riskus, un kas dalīta ar pārskatos deklarējamiem izdevumiem;

37)

“pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums;

38)

“izlases vienība” ir viena no vienībām, kas var būt darbība, darbības projekts vai saņēmēja iesniegts maksājuma pieprasījums, kurā izlases izveides nolūkā revīzijas datu kopa ir sadalīta;

39)

“darījumu konts” PPP darbības gadījumā ir bankas konts, uz ko attiecas rakstiska vienošanās starp publisko struktūru kā saņēmēju un privātā sektora partneri, kuru apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, un ko izmanto maksājumiem attiecināmības perioda laikā vai pēc tā;

40)

“dalībnieks” ir fiziska persona, kas tieši gūst labumu no darbības, neuzņemoties atbildību par darbības sākšanu vai tās sākšanu un īstenošanu, un kurš EJZAF kontekstā nesaņem finansiālu atbalstu;

41)

“energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanā un politikā un investīciju lēmumos maksimāli tiek ņemti vērā alternatīvi izmaksefektīvi energoefektivitātes pasākumi, ar ko enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā izmaksefektīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījuma reakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale, kas vienlaikus joprojām nodrošina minēto lēmumu mērķu sasniegšanu;

42)

“klimatnoturība” ir process, kura mērķis ir novērst infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka no projekta izrietošais siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis atbilst 2050. gada klimatneitralitātes mērķim;

43)

“dotācijas ar nosacījumiem” ir dotācijas kategorija, kam piemēro nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta atmaksāšanu;

44)

“EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums;

45)

“izcilības zīmogs” ir Komisijas piešķirta kvalitātes zīme saistībā ar priekšlikumu, kas parāda, ka priekšlikums, kurš ir novērtēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Savienības instrumentu, tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst minētā Savienības instrumenta minimālajām kvalitātes prasībām, bet kurus nevar finansēt minētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus pieejamā budžeta trūkuma dēļ, un varētu saņemt atbalstu no citiem Savienības vai valsts finansējuma avotiem.

a)

integrētas teritoriālās investīcijas;

b)

sabiedrības virzīta vietējā attīstība; vai

c)

citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātās iniciatīvas.

a)

atbalsta redzamību visās aktivitātēs, kas saistītas ar fondu atbalstītajām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskas nozīmes darbībām;

b)

komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.

a)

95. pantā paredzētais finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām un kas pamatojas uz kādu no šādiem elementiem:

b)

tā atbalsta atlīdzināšana, ko saņēmējiem sniedz saskaņā ar šīs sadaļas II un III nodaļu;

c)

94. pantā paredzētās vienības izmaksas, kas sedz visas vai dažas attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteiktas iepriekš, norādot summu par vienību;

d)

94. pantā paredzētie fiksētas summas maksājumi, kas vispārēji sedz visas vai dažas attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteikti iepriekš;

e)

94. pantā vai 36. panta 5. punktā paredzētais vienotas likmes finansējums, kas sedz attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteikts iepriekš, piemērojot procentuālu likmi;

f)

šā panta a)–e) punktā minēto iemaksu veidu kombinācija.