1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

2.   Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad tās attiecīgajos noteikumos ir konkrēti minēta šāda zveja.

1.   Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 18. pantā un tās V pielikuma A daļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (25) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

3.   Līdz 2020. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

1.   Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

2.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma uzskaitīt nozvejas attiecībā pret attiecīgajām kvotām.

1.   Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un dažu piezveju kvotas darītu pieejamas dalībvalstīm, kurām tādu nav, IA pielikumā norādītajām KPN piemēro šā panta 2.–5. punktā izklāstīto kvotu apmaiņas mehānismu.

2.   6 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas mencai Ķeltu jūrā, mencai ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangam Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras dalībvalstij iedalītās KPN kvotas merlangam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas dara pieejamus kvotu apmaiņas rezervei, kuru atver no 2020. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām attiecīgo kvotu nav, līdz 2020. gada 31. martam ir ekskluzīva pieeja šai kvotu rezervei.

3.   No rezerves paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2020. gada 31. marta atdod atpakaļ dalībvalstīm, kuras kvotu apmaiņas rezervi ar tiem papildinājušas.

4.   Pretī dodamās kvotas vēlams ņemt no IA pielikuma papildinājuma saraksta, kurā uzskaitītās KPN norādījušas rezervi papildinājušās dalībvalstis.

5.   Minētās kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību, kuru pēc vidējām iepriekšējā gada Savienības cenām noteicis Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.   Gadījumos, kad šā panta 2.–5. punktā izklāstītais kvotu apmaiņas mehānisms dalībvalstīm neļauj līdzvērtīgā apmērā nosegt nenovēršamo piezveju, dalībvalstis cenšas par kvotu apmaiņu vienoties, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu un nodrošinot, ka apmaiņas kvotu komerciālā vērtība ir līdzvērtīga.

1.   Ar ICES 7.e rajonā īstenoto jūrasmēles krājuma pārvaldību saistīto tiesību un pienākumu tehniskie aspekti saistībā ar II pielikumu 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem ir noteikti II pielikumā.

2.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko tā izteikusi saskaņā ar II pielikuma 7.4. punktu, Komisija papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var šai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt vēl citas dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju kuģis, uz kura ir reglamentēti zvejas rīki, drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pamatojoties uz II pielikuma 8.1. punktā minēto pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, Komisija papildus II pielikuma 5. punktā minētajām jūrā pavadāmajām dienām var pieprasījumu izteikušai dalībvalstij ar īstenošanas aktu iedalīt ne vairāk kā vēl trīs dienas, kad laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2021. gada 31. janvārim kuģis drīkst atrasties ICES 7.e rajonā. Šādu iedalīšanu veic, pamatojoties uz aprakstu, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar II pielikuma 8.3. punktu, un pēc apspriešanās ar ZZTEK. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, 2020. gada janvārī un no 2020. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas drīkst zvejot Eiropas labraku un paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši Eiropas labraka nozvejas: c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro mēneša limitu – nav pārceļami no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

4.   Francija un Spānija nodrošina, ka labraka krājuma zivju mirstība ICES 8.a un 8. b rajonā, kuru izraisa to komerciālā un atpūtas zveja, nepārsniedz FMSY punkta vērtību, kā rezultātā nozvejas kopējais apjoms ir 2 533 tonnas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktā.

5.   Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus minētajā apakšpunktā minētajā laikposmā nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

6.   Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus dienā. Paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm. Šo punktu nepiemēro stacionāriem tīkliem, kurus nedrīkst izmantot Eiropas labraka zvejai vai paturēšanai.

7.   Šā panta 5. un 6. punkts neskar stingrākus valstu pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

2.   Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.   Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

1.   Savienības kuģiem, kas ar grunts traļiem un vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

2.   Izņemot kuģus, kuri ir Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/2034 (30) 9. panta 2. punkta darbības jomā, Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem un vadiem ICES 7.f – 7.k rajonā un apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā, vai Savienības kuģiem, kas zvejo ar grunts traļiem 1. punktā minētajā apgabalā un kuru nozveju veido mazāk nekā 20 % pikšas, ir aizliegts zvejot, ja vien tie neizmanto āmjus, kuru mazākais linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm. Šī prasība par minimālo āmja linuma acs izmēru neattiecas uz kuģiem, kuru mencas piezveja saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz 1,5 %.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) 2019/1241 27. panta 2. punktu nozvejas procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara.

4.   Savienības kuģi kā alternatīvu 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem rīkiem var izmantot citus ļoti selektīvus zvejas rīkus, kuru tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK izvērtētu zinātnisku pētījumu ļauj nozvejot mazāk nekā 1 % mencas.

1.   No 2020. gada 31. maija Savienības kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem (zvejas rīka kods: OTB, OTT, OT, TBN, TBS, TB, TX un PTB) ar minimālo linuma acs izmēru 70 mm izmanto vienu no šādiem selektīviem zvejas rīkiem:

2.   Līdz 2020. gada 31. martam dalībvalstis var identificēt Savienības kuģus, uz kuriem attiecīgās dalībvalsts projekta ietvaros vēlākais 2020. gada 31. decembrī tiks uzstādīts aprīkojums pilnībā dokumentētām zvejniecībām. Minētie Savienības kuģi var izmantot rīkus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2019/1241. Attiecīgās dalībvalstis šo kuģu sarakstu dara zināmu Komisijai.

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, ir noteikts V pielikuma A daļā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas V pielikuma A daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas V pielikuma A daļā.

1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.   Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.   Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2021. gada 31. janvārim.

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 3. punktā.

4.   To zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 4. punktā.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 5. punktā.

6.   Zilo tunzivju kopējo audzēšanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 6. punktā.

7.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 (31) 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas VI pielikuma 7. punktā.

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts VI pielikuma 8. punktā.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju specializēto zveju.

3.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

1.   Ilkņzivju zveja 2019.–2020. gada zvejas sezonā notiek tikai tajās dalībvalstīs un apakšapgabalos un to veic tikai tie kuģi, kas noteikti VII pielikuma A tabulā, attiecībā uz sugām, KPN un piezvejas limitiem, kas noteikti minētā pielikuma B tabulā.

2.   Haizivju sugu specializētā zveja mērķiem, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegta. Jebkuras haizivis, jo īpaši mazuļus un apaugļotas mātītes, kas nejauši piezvejotas ilkņzivju zvejā, atbrīvo dzīvas.

3.   Vajadzības gadījumā, kad paziņotais nozvejas apjoms sasniedz paredzēto KPN limitu, konkrētajā mazapjoma pētnieciskajā vienībā (SSRU) notiekošo zveju pārtrauc, un šo SSRU uz visu atlikušo sezonu slēdz zvejas darbībai.

4.   Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā, ja tas ir atļauts saskaņā ar 1. punktu, ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

1.   Ja kāda dalībvalsts plāno 2020.–2021. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2020. gada 1. maijā, izmantojot formātu, kas noteikts šīs regulas VII pielikuma papildinājuma B daļā, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2020. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.

3.   Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.   Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

5.   Dalībvalstis neatļauj krila zvejā piedalīties kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) zvejas kuģu sarakstiem.

1.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VIII pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5.   Dalībvalstis savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma drīkst palielināt tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 300 aktīvu dreifējošu ZPI.

2.   Apgādes kuģu skaits nav lielāks par diviem apgādes kuģiem uz ne mazāk kā pieciem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

3.   Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk par vienu tās pašas dalībvalsts karoga apgādes kuģi.

4.   Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un ar noteikumu, ka nozveja paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IH pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2019. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IH pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai Komisijai iesūta pārsūtīšanai uz SPRFMO sekretariātu paredzētu sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostā.

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot mobulīdraju (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot zvejas kuģus, kas veic pašpatēriņa zveju (ja nozvejotās zivis tieši patērē zvejnieku ģimenes). Atkāpjoties no pirmā teikuma, mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas nerūpnieciskajā zvejā (zveja ar rīkiem, kas nav āķu jedas vai pelaģisko zivju zveja, piemēram, zveja ar riņķvadu, makšķerrīku, žaunu tīkliem, rokas āķu rindu un velcēšanas kuģiem, un kas reģistrēta IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā), drīkst izkraut tikai vietējam patēriņam.

2.   Visi zvejas kuģi, izņemot tos, kas veic pašpatēriņa zveju, mobulīdrajas tūlīt atbrīvo dzīvas un, cik praktiski iespējams, neskartas, tiklīdz tās redzamas tīklā, uz āķa vai uz klāja, un to dara tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu nozvejotajiem īpatņiem.

1.   Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2019. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās grunts zveja notikusi laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un nepārsniedzot minētajā laikposmā reģistrēto gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.   Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

1.   2020. gadā dalībvalstis SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošā ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām drīkst piedalīties tikai tad, ja SPRFMO ir apstiprinājusi šādas zvejniecības pieteikumu, kurš ietver zvejas operāciju plānu un apņemšanos īstenot datu vākšanas plānu.

2.   Zveja notiek vienīgi SPRFMO norādītajos pētniecības blokos. Aizliegts zvejot dziļumā, kas mazāks par 750 metriem un lielāks par 2 000 metriem.

3.   KPN ir tāda, kā norādīts IH pielikumā. Atļauts viens zvejas reiss, kura maksimālais ilgums ir 21 secīga diena, āķu skaits vienā ievietošanas reizē nepārsniedz 5 000 un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits vienā pētniecības blokā nav lielāks par 20. Zveju izbeidz līdz ar KPN sasniegšanu vai tad, kad zvejas rīki ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas iestājas drīzāk.

1.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2020. gada 1. aprīlim (neieskaitot) Komisijai paziņo, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas aizlieguma laikiem tās izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

2.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.

3.   Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta IATTC sekretariātam.

1.   Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.   Kuģu operatori:

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2.   Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2020. gadā nepārsniegtu 2 000 tonnu.

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2020. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2020. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2020. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2020. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2020. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka neviens to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.

5.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur, pārkrauj citā kuģī un no tiem izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

1.   WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta v) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta v) punktā, piemēro 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā un 34., 35. un 36. pantā izklāstītos pasākumus.

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā līdz 2016. gadam kādā atsevišķā gadā SIOFA nolīguma apgabalā zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas gada piepūli un/vai nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam un ka zvejas darbības tiek veiktas apgabalā, kas novērtēts ietekmes novērtējumā, kuru tās iesniegušas SIOFA.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā līdz 2016. gadam kādā atsevišķā gadā SIOFA nolīguma apgabalā nav zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas piepūli un/vai nozveju, un telpisko izvietojumu ierobežo saskaņā ar savu vēsturisko zvejas datu reģistru.

1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.,12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI