EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32019R0452

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai

PE/72/2018/REV/1

OV L 79I , 21.3.2019., 1./14. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 23/12/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj

21.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 79/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/452

(2019. gada 19. marts),

ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā ir norādīts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Savienības un tās dalībvalstu starptautiskajās saistībās attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(3)

Saskaņā ar uzņemtajām starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienībai un dalībvalstīm, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem un ievērojot konkrētas prasības, ir iespējams pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ar šo regulu ieviestais regulējums attiecas uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Savienībā. Ieguldījumus ārvalstīs un piekļuvi trešo valstu tirgiem risina saskaņā ar citiem tirdzniecības un ieguldījumu politikas instrumentiem.

(4)

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības atkāpties no kapitāla brīvas aprites, kā tas paredzēts LESD 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Vairākas dalībvalstis ir paredzējušas pasākumus, saskaņā ar kuriem tās var ierobežot šādu apriti, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Minētie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas, kādas tām ir saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un minēto pasākumu rezultātā dalībvalstīs varētu būt spēkā mehānismi, kas darbības jomas un procedūru ziņā ir atšķirīgi. Dalībvalstis, kas turpmāk vēlas ieviest šādus mehānismus, varētu ņemt vērā jau ieviesto mehānismu darbību un saistībā ar tiem gūto pieredzi un paraugpraksi.

(5)

Pašlaik Savienības līmenī nav visaptveroša regulējuma attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic, pamatojoties uz valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, turpretim galvenie Savienības tirdzniecības partneri jau ir ieviesuši šādus regulējumus.

(6)

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku.

(7)

Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, un nodrošināt Savienības mēroga koordināciju un sadarbību attiecībā uz tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanu, kuri varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Minētais kopējais regulējums neietekmē to, ka par savas valsts drošības nodrošināšanu atbild tikai dalībvalstis, kā tas paredzēts LES 4. panta 2. punktā. Tāpat tas neskar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 346. pantu.

(8)

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas un sadarbības regulējumam būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot elastību, kas nepieciešama, lai dalībvalstis, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, ņemot vērā to individuālo situāciju un katras valsts specifiskumu. Lēmums par izvērtēšanas mehānisma izveidi vai konkrētu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu paliek vienīgi katras attiecīgās dalībvalsts atbildībā.

(9)

Ar šo regulu būtu jāreglamentē plašs ieguldījumu klāsts, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm, tostarp valsts subjektiem, un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī. Bet šī regula nebūtu jāattiecina uz portfeļieguldījumiem.

(10)

Dalībvalstīm, kurām ir izstrādāti izvērtēšanas mehānismi, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu to, ka tiek apieti to izvērtēšanas mehānismi un izvērtēšanas lēmumi. Tam būtu jāattiecas uz ieguldījumiem no Savienības, ko veic ar fiktīviem mehānismiem, kas nav saistīti ar ekonomisko realitāti un ar ko apiet izvērtēšanas mehānismus un izvērtēšanas lēmumus, ja ieguldītājs faktiski pieder kādai fiziskai personai vai uzņēmumam trešā valstī vai arī ieguldītājs atrodas to kontrolē. Tas neskar LESD nostiprināto brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti.

(11)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvērtēt riskus, ko drošībai vai sabiedriskajai kārtībai rada būtiskas izmaiņas ārvalstu ieguldītāja īpašumtiesību struktūrā vai galvenajās iezīmēs.

(12)

Lai sniegtu vadlīnijas dalībvalstīm un Komisijai šīs regulas piemērošanai, ir lietderīgi nodrošināt sarakstu ar faktoriem, ko varētu ņemt vērā, nosakot, vai kāds ārvalstu tiešais ieguldījums varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Minētais saraksts arī uzlabos dalībvalstu izvērtēšanas mehānismu pārredzamību ieguldītājiem, kas apsver iespēju veikt vai ir veikuši ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Minētajam sarakstam ar faktoriem, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, nevajadzētu būt izsmeļošam.

(13)

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisko infrastruktūru, tehnoloģijām (tostarp svarīgām pamattehnoloģijām) un resursiem, kuri ir būtiski drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai, kuru kļūdām, atteicēm, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā ārvalstu tiešā ieguldījuma kontekstu un apstākļus, jo īpaši to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē, piemēram, – ar būtisku finansējumu, tostarp subsīdijām, – kādas trešās valsts valdība, un to, vai tas ārvalstīs veic valsts vadītus projektus vai programmas.

(14)

Dalībvalsts vai attiecīgi Komisija var apsvērt attiecīgu informāciju, kas saņemta no uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociāliem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, par ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

(15)

Ir lietderīgi noteikt dalībvalsts veicamās ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas regulējuma būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādi ieguldījumi varētu tikt izvērtēti. Starp minētajiem elementiem vajadzētu būt vismaz izvērtēšanas termiņiem un iespējai ārvalstu ieguldītājiem attiecībā uz izvērtēšanas lēmumiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm.

(16)

Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt komentārus tai dalībvalstij, kurā ir plānoti vai ir jau īstenoti šādi ieguldījumi, neatkarīgi no tā, vai minētajai dalībvalstij ir izstrādāts izvērtēšanas mehānisms un vai šādi ieguldījumi tiek izvērtēti. Dalībvalstu lūgumi sniegt informāciju un atbildes un komentāri būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu LESD 288. panta izpratnē dalībvalstij, kurā ieguldījums plānots vai jau ir īstenots. Dalībvalstij vajadzētu arī būt iespējai lūgt Komisijai sniegt atzinumu vai lūgt citām dalībvalstīm iesniegt komentārus par ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas tiek veikts tās teritorijā.

(17)

Dalībvalstij, saņemot komentārus no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu šādi komentāri vai atzinums pienācīgi jāizskata, attiecīgā gadījumā atbilstoši LES 4. panta 3. punktā izklāstītajam lojālas sadarbības principam piemērojot pasākumus, kas paredzēti tās valsts tiesību aktos vai pieejami plašākā politikas veidošanas kontekstā.

Galīgais lēmums par jebkuru ārvalstu tiešo ieguldījumu, ko izvērtē, vai jebkuru pasākumu, ko veic attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu, ko neizvērtē, paliek vienīgi katras tās dalībvalsts atbildībā, kurā šie ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

(18)

Sadarbības mehānismu būtu jāizmanto tikai drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzības nolūkos. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm būtu pienācīgi jāpamato jebkādi lūgumi sniegt informāciju par konkrētu ārvalstu tiešo ieguldījumu citā dalībvalstī, kā arī jebkādi komentāri, ko tā adresē minētajai dalībvalstij. Šīs pašas prasības būtu jāpiemēro arī, ja Komisija dalībvalstij lūdz informāciju par konkrētu ārvalstu tiešo ieguldījumu vai arī sniedz atzinumu. Minēto prasību izpilde ir arī svarīga situācijās, kad kādas dalībvalsts ieguldītājs sacenšas ar trešās valsts ieguldītājiem nolūkā izdarīt ieguldījumu citā dalībvalstī, piemēram, lai iegādātos aktīvus.

(19)

Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu LESD 288. panta izpratnē attiecībā uz ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo Savienībai kopumā un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams Savienības finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisko infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Minētos Savienības interešu projektus vai programmas būtu jāuzskaita šajā regulā. Atzinums, kas ir adresēts dalībvalstij, būtu arī vienlaicīgi jānosūta pārējām dalībvalstīm.

Dalībvalstij šāds no Komisijas saņemts atzinums būtu maksimāli jāņem vērā, attiecīgā gadījumā atbilstoši LES 4. panta 3. punktā izklāstītajam lojālas sadarbības principam piemērojot pasākumus, kas paredzēti tās valsts tiesību aktos vai pieejami plašākā politikas veidošanas kontekstā, un būtu Komisijai jāsniedz paskaidrojums, ja tā minēto atzinumu neievēro. Galīgais lēmums par jebkuru ārvalstu tiešo ieguldījumu, ko izvērtē, vai jebkuru pasākumu, ko veic attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu, ko neizvērtē, paliek vienīgi katras tās dalībvalsts atbildībā, kurā šie ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

(20)

Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Savienības interešu projektiem un programmām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas pielikumā izklāstīto Savienības interešu projektu un programmu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(21)

Lai ieguldītājiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, laikposmā, kas nepārsniedz 15 mēnešus pēc ārvalstu tiešā ieguldījuma īstenošanas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt komentārus un Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu par jau īstenotiem ieguldījumiem, ko neizvērtē. Sadarbības mehānismu nevajadzētu piemērot ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas īstenoti pirms 2019. gada 10. aprīļa.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par saviem izvērtēšanas mehānismiem un jebkādiem to grozījumiem, kā arī ikgadēji jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu piemērošanu, tostarp par lēmumiem, ar ko atļauj vai aizliedz tiešos ārvalstu ieguldījumus vai piemēro tiem nosacījumus vai ietekmes mazināšanas pasākumus, un par lēmumiem attiecībā uz ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas. Visām dalībvalstīm būtu jāziņo par ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas veikti to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju. Lai uzlabotu dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāti un salīdzināmību, kā arī lai sekmētu paziņojumu un ziņojumu sniegšanas pienākumu ievērošanu, Komisijai būtu jānodrošina standarta veidlapas, cita starpā attiecīgā gadījumā apsverot atbilstošas veidlapas, kas izmantojamas, lai sniegtu ziņojumus Eurostat.

(23)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti, svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Dalībvalstis minēto informāciju dara pieejamu par ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, ko izvērtē, un pēc pieprasījuma – arī par citiem ārvalstu tiešiem ieguldījumiem. Attiecīgajā informācijā būtu jāietver tādi aspekti kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansēšana, tostarp, ja pieejama, informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt precīzu, visaptverošu un uzticamu informāciju.

(24)

Ja ir plānots vai jau ir īstenots ārvalstu tiešais ieguldījums, pēc dalībvalsts pieprasījuma attiecīgajam ārvalstu ieguldītājam vai uzņēmumam būtu jāsniedz pieprasītā informācija. Izņēmuma gadījumos, kad, neskatoties uz dalībvalsts labākajiem centieniem, tā šādu informāciju nevar iegūt, tai nekavējoties būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis vai Komisija. Šādā gadījumā vajadzētu būt iespējamam, ka jebkurus sadarbības mehānisma ietvaros sniegtus citas dalībvalsts komentārus vai Komisijas atzinumu tās var sniegt pamatojoties uz pieejamo informāciju.

(25)

Darot pieejamu pieprasīto informāciju, dalībvalstīm jāievēro Savienības tiesību akti un Savienības tiesību aktiem atbilstoši valsts tiesību akti.

(26)

Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī un Komisijā izveidojot kontaktpunktu šīs regulas īstenošanai.

(27)

Dalībvalstu un Komisijas izveidotos kontaktpunktus būtu atbilstoši jāiekļauj attiecīgajā administrācijā, un to rīcībā vajadzētu būt kvalificētiem darbiniekiem un pilnvarām, kas nepieciešamas, lai veiktu uzdevumus saskaņā ar koordinācijas mehānismu un nodrošinātu pienācīgu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju.

(28)

Komisijas ekspertu grupa ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai, kas izveidota ar Komisijas 2017. gada 29. novembra Lēmumu (5), kura sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, sniedz atbalstu visaptverošas un efektīvas politikas izstrādē un īstenošanā. Minētajai grupai jo īpaši būtu jāapspriež jautājumi, kas saistīti ar ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, jāapmainās ar paraugpraksi un gūto pieredzi un jāapmainās ar viedokļiem par tendencēm un kopīgu interešu jautājumiem saistībā ar ārvalstu tiešiem ieguldījumiem. Komisijai būtu jāapsver iespēja apspriesties ar grupu par sistēmiskiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Komisijai ar ekspertu grupu būtu jāapspriežas par deleģēto aktu projektiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(29)

Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, kuri varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šādai administratīvajai sadarbībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai tiktu stiprināta regulējuma, kas attiecas uz ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, kuru veic dalībvalstis, efektivitāte un dalībvalstu un Komisijas sadarbība saskaņā ar šo regulu. Komisijai arī vajadzētu būt iespējai pārraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs.

(30)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā jo īpaši ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (6), Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (7) un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (8). Tas jo īpaši attiecas uz pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju (9). Iestādēm arī atbilstoši būtu jārīkojas ar neklasificētu sensitīvu informāciju vai informāciju, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(31)

Jebkādai saskaņā ar šo regulu veiktai personas datu apstrādei būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par personas datu aizsardzību. Personas datu apstrāde, ko dalībvalstīs veic kontaktpunkti un citas vienības, notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10). Komisija personas datu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (11).

(32)

Pamatojoties cita starpā uz visu dalībvalstu iesniegtajiem gada ziņojumiem un pienācīgi ievērojot noteiktas ziņojumos iekļautās informācijas konfidencialitāti, Komisijai būtu jāsagatavo gada ziņojums par šīs regulas īstenošanu un tas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, ziņojums būtu jāpublisko.

(33)

Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju piedalīties tā atbildīgās komitejas sanāksmē, lai izklāstītu un skaidrotu jebkādus sistēmiskus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

(34)

Līdz 2023. gada 12. oktobrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai šī regula ir jāgroza. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šo regulu, tam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(35)

Šīs regulas īstenošanai, ko veic Savienība un dalībvalstis, būtu jāatbilst attiecīgajām prasībām ierobežojošu pasākumu noteikšanai, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts PTO līgumos, tostarp jo īpaši Vispārējā līguma par pakalpojumu tirdzniecību (12) (GATS) XIV panta a) punktā un XIV bis pantā. Īstenošanā būtu arī jāievēro Savienības tiesību akti, un tai būtu jāatbilst saistībām, kas paredzētas saskaņā ar citiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuru puse ir Savienība vai dalībvalstis, un saskaņā ar tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kuriem Savienība vai dalībvalstis ir pievienojušās.

(36)

Ja ārvalstu tiešie ieguldījumi veido koncentrāciju, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (13) darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro saskaņoti. Tiktāl, ciktāl attiecīgo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 1. pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par minēto interešu aizsardzībai paredzēto valsts pasākumu atbilstību vispārējiem ES tiesību principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(37)

Šī regula neietekmē Savienības noteikumus attiecībā uz piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu finanšu nozarē, kas ir atšķirīga procedūra ar konkrētu mērķi (14).

(38)

Šī regula ir saskaņā ar citām paziņošanas un izvērtēšanas procedūrām, kas paredzētas Savienības nozaru tiesību aktos, un tās neskar,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, un sadarbības mehānismam starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šajā regulā paredz iespēju Komisijai sniegt atzinumus par šādiem ieguldījumiem.

2.   Šī regula neietekmē to, ka valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā tas noteikts LES 4. panta 2. punktā, un tā neietekmē katras dalībvalsts tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu.

3.   Nekas šajā regulā neierobežo katras dalībvalsts tiesības izlemt, vai izvērtēt vai neizvērtēt konkrētus ārvalstu tiešos ieguldījumus piemērojot šo regulu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību tāda uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, kas veic saimniecisku darbību;

2)

“ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

3)

“izvērtēšana” ir procedūra, kas ļauj ārvalstu tiešos ieguldījumus novērtēt, izmeklēt, atļaut, izvirzīt tiem nosacījumus, tos aizliegt vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī;

4)

“izvērtēšanas mehānisms” ir vispārēji piemērojams instruments, piemēram, likums vai noteikumi, un papildu administratīvās prasības, īstenošanas noteikumi vai vadlīnijas, kur ir izklāstīti noteikumi un procedūras, atbilstoši kurām ārvalstu tiešos ieguldījumus novērtē, izmeklē, atļauj, izvirza tiem nosacījumus, tos aizliedz vai nostiprina īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem;

5)

“ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko izvērtē,” ir ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko oficiāli izvērtē vai izmeklē, ievērojot izvērtēšanas mehānismu;

6)

“izvērtēšanas lēmums” ir pasākums, kas pieņemts, piemērojot izvērtēšanas mehānismu;

7)

“trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas dibināts vai citādi izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi

1.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, ar ko tās savā teritorijā izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

2.   Noteikumi un procedūras, kas attiecas uz izvērtēšanas mehānismiem, tostarp attiecīgie termiņi, ir pārredzami un nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kuriem iestājoties tiek veikta izvērtēšana, izvērtēšanas pamatojumu un sīki izstrādātas procedūras, kas tiek piemērotas izvērtēšanā.

3.   Dalībvalstis piemēro savos izvērtēšanas mehānismos noteiktos termiņus. Izvērtēšanas mehānismi ļauj dalībvalstīm ņemt vērā citu dalībvalstu komentārus, kas minētas 6. un 7. pantā, un Komisijas atzinumus, kas minēti 6., 7. un 8. pantā.

4.   Konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, kas darīta pieejama dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu tiek aizsargāta.

5.   Ārvalstu ieguldītājiem un attiecīgiem uzņēmumiem ir tiesības aizstāvēt savas intereses attiecībā uz valstu iestāžu izvērtēšanas lēmumiem.

6.   Dalībvalstis, kas ir ieviesušas izvērtēšanas mehānismu, saglabā, groza vai pieņem pasākumus, kas ir nepieciešami, lai identificētu un novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

7.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 10. maijam paziņo Komisijai par saviem esošajiem izvērtēšanas mehānismiem. Dalībvalstis Komisijai paziņo par visiem jauniem pieņemtiem izvērtēšanas mehānismiem un par visiem grozījumiem kādā no esošajiem izvērtēšanas mehānismiem 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā jauns pieņemts izvērtēšanas mehānisms vai kad stājušies spēkā jebkuri grozījumi jau esošā izvērtēšanas mehānismā.

8.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 7. punktā minēto paziņojumu saņemšanas Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem. Komisija minēto sarakstu pastāvīgi atjaunina.

4. pants

Faktori, ko dalībvalstis vai Komisija var ņemt vērā

1.   Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var apsvērt to iespējamo ietekmi cita starpā uz:

a)

kritisko infrastruktūru neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai virtuāla, tostarp uz enerģijas, transporta, ūdens, veselības, sakaru, plašsaziņas līdzekļu, datu apstrādes vai glabāšanas, gaisa telpas, aizsardzības, vēlēšanu vai finanšu infrastruktūru un paaugstināta riska iekārtām, kā arī uz zemi un nekustamo īpašumu, kas ir būtisks šādas infrastruktūras lietošanai;

b)

kritiskām tehnoloģijām un divējāda lietojuma precēm, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (15) 2. panta 1. punktā, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem, kiberdrošību, gaisa telpu, aizsardzību, enerģijas uzglabāšanu, kvantu un kodoltehnoloģijām, kā arī nanotehnoloģijām un biotehnoloģijām;

c)

kritisku resursu piegādi, tostarp energopiegādi vai izejvielu piegādi, kā arī pārtikas nodrošinājumu;

d)

piekļuvi sensitīvai informācijai, tostarp personas datiem, vai spēju kontrolēt šādu informāciju; vai

e)

plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.

2.   Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var arī ņemt vērā jo īpaši:

a)

to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts struktūras vai bruņotie spēki, tostarp ar īpašumtiesību struktūru vai ievērojamu finansējumu;

b)

to, vai ārvalstu ieguldītājs jau ir bijis iesaistīts darbībās, kas ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību kādā dalībvalstī; vai

c)

to, vai pastāv nopietns risks, ka ārvalstu ieguldītājs iesaistīsies nelikumīgās vai noziedzīgās darbībās.

5. pants

Gada ziņojumi

1.   Katru gadu līdz 31. martam dalībvalstis Komisijai iesniedz gada ziņojumu, kurā ir iekļauta informācija par iepriekšējo kalendāro gadu un kurā ir informācija apkoptā veidā par tās teritorijā veiktajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju, kā arī informācija apkopotā veidā par pieprasījumiem, kas saņemti no citām dalībvalstīm saskaņā ar 6. panta 6. punktu un 7. panta 5. punktu.

2.   Par katru pārskata periodu, dalībvalstis, kas uztur izvērtēšanas mehānismus, papildus 1. punktā minētajai informācijai, sniedz informāciju apkopotā veidā par savu izvērtēšanas mehānismu piemērošanu.

3.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minēto ziņojumu publisko.

4.   Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju piedalīties savas atbildīgās komitejas sanāksmē, lai izklāstītu un paskaidrotu sistēmiskus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

6. pants

Sadarbības mehānisms attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ko izvērtē

1.   Sniedzot tiklīdz iespējams šīs regulas 9. panta 2. punktā minēto informāciju, dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem to teritorijā, kuri tiek pakļauti izvērtēšanai. Paziņojumā var iekļaut to dalībvalstu sarakstu, kuru drošība vai sabiedriskā kārtība, iespējams, varētu tikt ietekmēta. Dalībvalsts, kura veic izvērtēšanu, kopā ar minēto paziņojumu attiecīgā gadījumā cenšas norādīt, vai tā uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ko izvērtē, varētu attiekties Regula (EK) Nr. 139/2004.

2.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko izvērtē citā dalībvalstī, varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, vai ja tai ir informācija, kas attiecas uz šādu izvērtēšanu, tā var sniegt komentārus dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu. Dalībvalsts savus sniegtos komentārus vienlaikus nosūta arī Komisijai.

Komisija paziņo pārējām dalībvalstīm, ka ir iesniegti komentāri.

3.   Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko izvērtē, varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja tai ir informācija, kas attiecas uz minētajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, tā var sniegt atzinumu, kas ir adresēts dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir iesniegušas komentārus. Komisija var sniegt atzinumu pēc tam, kad ir saņemti komentāri no citām dalībvalstīm. Pamatotos gadījumos Komisija sniedz šādu atzinumu pēc tam, kad vismaz trešdaļa dalībvalstu ir paudusi uzskatu, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību.

Komisija paziņo pārējām dalībvalstīm, ka ir sniegts atzinums.

4.   Dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi tās teritorijā varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var lūgt Komisijai sniegt atzinumu vai citām dalībvalstīm – iesniegt komentārus.

5.   Šā panta 2. punktā minētos komentārus un 3. punktā minētos atzinumus pienācīgi pamato.

6.   Ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas citas dalībvalstis un Komisija paziņo dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu, par savu nodomu iesniegt komentārus saskaņā ar 2. punktu vai sniegt atzinumu saskaņā ar 3. punktu. Paziņojumā var pieprasīt papildu informāciju, kas nav minēta 1. punktā.

Pieprasījumu sniegt papildu informāciju pienācīgi pamato, tas attiecas tikai uz informāciju, kas ir nepieciešama, lai iesniegtu komentārus saskaņā ar 2. punktu vai lai sniegtu atzinumu saskaņā ar 3. punktu, un tas ir samērīgs ar pieprasījuma mērķi un nerada pārmērīgu slogu tai dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu. Pieprasījumus sniegt informāciju un dalībvalstu sniegtās atbildes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

7.   Šā pantā 2. punktā minētos komentārus vai 3. punktā minētos atzinumus adresē tai dalībvalstij, kura veic izvērtēšanu, un nosūta tai samērīgā laikposmā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 35 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta 1. punktā minētā informācija.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja saskaņā ar 6. punktu tiek pieprasīta papildu informācija, šādus komentārus vai atzinumu sniedz ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta papildu informācija vai paziņojums saskaņā ar 9. panta 5. punktu.

Neatkarīgi no 6. punkta Komisija pēc tam, kad ir saņemti citu dalībvalstu komentāri, var sniegt atzinumu, ja iespējams, šajā punktā minētajos termiņos un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu kalendāro dienu laikā pēc minēto termiņu beigām.

8.   Izņēmuma gadījumā, ja dalībvalsts, kas veic izvērtēšanu, uzskata, ka drošības vai sabiedriskās kārtības dēļ ir jārīkojas nekavējoties, tā paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai par savu nodomu pieņemt izvērtēšanas lēmumu pirms 7. punktā minētajiem termiņiem un pienācīgi pamato vajadzību rīkoties nekavējoties. Pārējās dalībvalstis un Komisija cenšas ātri iesniegt komentārus vai sniegt atzinumu.

9.   Dalībvalsts, kas veic izvērtēšanu, pienācīgi apsver pārējo dalībvalstu komentārus, kas ir minēti 2. punktā, un Komisijas atzinumu, kas ir minēts 3. punktā. Galīgu izvērtēšanas lēmumu pieņem dalībvalsts, kas veic izvērtēšanu.

10.   Sadarbība saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot saskaņā ar 11. pantu izveidotos kontaktpunktus.

7. pants

Sadarbības mehānisms attiecībā uz tiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ko neizvērtē

1.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi, kuri ir plānoti vai jau īstenoti kādā citā dalībvalstī un kurus minētajā dalībvalstī neizvērtē, varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, vai ja tai ir informācija, kas attiecas uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, tā var iesniegt komentārus minētajai citai dalībvalstij. Dalībvalsts savus sniegtos komentārus vienlaikus nosūta arī Komisijai.

Komisija paziņo pārējām dalībvalstīm, ka ir iesniegti komentāri.

2.   Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi, kuri ir plānoti vai jau ir īstenoti kādā dalībvalstī un kurus minētajā dalībvalstī neizvērtē, varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai ja tai ir informācija attiecībā uz minētajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, tā var sniegt atzinumu, kas ir adresēts dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir iesniegušas komentārus. Komisija var sniegt atzinumu pēc tam, kad ir saņemti komentāri no citām dalībvalstīm. Pamatotos gadījumos Komisija sniedz šādu atzinumu pēc tam, kad vismaz trešdaļa dalībvalstu ir paudusi uzskatu, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību.

Komisija paziņo pārējām dalībvalstīm, ka ir sniegts atzinums.

3.   Dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi tās teritorijā varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var lūgt Komisijai sniegt atzinumu vai citām dalībvalstīm – iesniegt komentārus.

4.   Šā panta 1. punktā minētos komentārus un 2. punktā minētos atzinumus pienācīgi pamato.

5.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi, ko neizvērtē, varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, kā minēts 1. vai 2. punktā, tā var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, informāciju, kas minēta 9. pantā.

Informācijas pieprasījumu pienācīgi pamato, tas attiecas tikai uz informāciju, kas ir nepieciešama, lai iesniegtu komentārus saskaņā ar 1. punktu vai lai sniegtu atzinumu saskaņā ar 2. punktu, un tas ir samērīgs ar pieprasījuma mērķi un nerada pārmērīgu slogu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Informācijas pieprasījumus un dalībvalstu sniegtās atbildes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

6.   Komentārus saskaņā ar 1. punktu vai atzinumus saskaņā ar 2. punktu adresē tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, un nosūta tai samērīgā laikposmā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 35 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta 5. punktā minētā informācija vai paziņojums saskaņā ar 9. panta 5. punktu. Ja Komisijas atzinums ir sniegts pēc tam, kad ir saņemti citu dalībvalstu komentāri, Komisijas rīcībā minētā atzinuma sniegšanai ir papildu 15 kalendārās dienas.

7.   Dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā pārējo dalībvalstu komentārus un Komisijas atzinumu.

8.   Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu var iesniegt komentārus un Komisija saskaņā ar 2. punktu var sniegt atzinumu ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc tam, kad ārvalstu tiešie ieguldījumi ir īstenoti.

9.   Sadarbība saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot saskaņā ar 11. pantu izveidotos kontaktpunktus.

10.   Šo pantu nepiemēro ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, kas īstenoti pirms 2019. gada 10. aprīlim.

8. pants

Ārvalstu tiešie ieguldījumi, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas

1.   Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

2.   Procedūras, kas ir izklāstītas 6. un 7. pantā, piemēro mutatis mutandis ievērojot šādus labojumus:

a)

kopā ar 6. panta 1. punktā minēto paziņojumu vai 6. panta 2. punktā un 7. panta 1. punktā minētajiem komentāriem dalībvalsts var norādīt, vai tā uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas;

b)

Komisijas atzinumu nosūta pārējām dalībvalstīm;

c)

dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tā neievēro tās atzinumu.

3.   Šajā pantā Savienības interešu projekti un programmas ir arī tie projekti un programmas, kuros ir iesaistīta ievērojama Savienības finansējuma summa vai būtiska tā daļa vai uz kuriem attiecas Savienības tiesības par kritisko infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Savienības interešu projektu un programmu saraksts ir izklāstīts pielikumā.

4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu Savienības interešu projektu un programmu sarakstu.

9. pants

Informācijas prasības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 6. panta 1. punktu paziņotā informācija vai Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 6. panta 6. punktu un 7. panta 5. punktu pieprasītā informācija tiek darīta pieejama Komisijai un pieprasītājām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija aptver:

a)

ārvalstu ieguldītāja un tā uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūru, tostarp informāciju par faktisko ieguldītāju un līdzdalību kapitālā;

b)

aptuvenu ārvalstu tiešo ieguldījumu vērtību;

c)

ārvalstu ieguldītāja un tā uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, produktus, pakalpojumus un darījumus,;

d)

dalībvalstis, kurā ārvalstu ieguldītājs un uzņēmums, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, veic attiecīgos darījumus;

e)

ieguldījumu finansējumu un tā izcelsmi, pamatojoties uz labāko dalībvalstij pieejamo informāciju;

f)

datumu, kad ir plānots īstenot ārvalstu tiešos ieguldījumus vai kad tie ir īstenoti.

3.   Dalībvalstis cenšas bez liekas kavēšanās pieprasītājām dalībvalstīm un Komisijai sniegt visu informāciju, ja tāda ir pieejama, kas papildina informāciju, kura ir minēta 1. un 2. punktā.

4.   Dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, var pieprasīt, lai ārvalstu ieguldītājs vai uzņēmums, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniegtu 2. punktā minēto informāciju. Attiecīgais ārvalstu ieguldītājs vai uzņēmums prasīto informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.

5.   Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm, ja tā, neraugoties uz visiem pieliktajiem pūliņiem, izņēmuma gadījumos nevar iegūt šā panta 1. punktā minēto informāciju. Minētajā paziņojumā dalībvalsts pienācīgi pamato iemeslus, kādēļ tā nav sniegusi šo informāciju, un paskaidro, kādus pūliņus tā ir pielikusi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, tostarp informāciju, kas pieprasīta, ievērojot 4. punktu.

Ja netiek sniegta nekāda informācija, jebkura citas dalībvalsts sniegts komentārs vai jebkurš Komisijas sniegts atzinums var būt balstīts uz tām pieejamo informāciju.

10. pants

Nosūtītās informācijas konfidencialitāte

1.   Informāciju, kas saņemta, piemērojot šo regulu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta.

2.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina konfidenciālas informācijas, kas iegūta piemērojot šo regulu, aizsardzību saskaņā ar Savienības un attiecīgajām valstu tiesībām.

3.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai klasificētas informācijas, kas sniegta vai ar ko notikusi apmaiņa saskaņā ar šo regulu, klasifikācijas līmenis netiktu pazemināts vai lai šāda informācija netiktu deklasificēta bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

11. pants

Kontaktpunkti

1.   Katra dalībvalsts un Komisija šīs regulas īstenošanai izveido kontaktpunktu. Dalībvalstis un Komisija minētos kontaktpunktus iesaista visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina drošu un šifrētu sistēmu, lai atbalstītu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kontaktpunktiem.

12. pants

Ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanas ekspertu grupa

Ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanas ekspertu grupa, kas Komisijai sniedz konsultācijas un specializētas zināšanas, turpina apspriest jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, apmainās ar paraugpraksi un gūto pieredzi, kā arī apmainās ar viedokļiem par tendencēm un kopīgu interešu jautājumiem saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Turklāt Komisija apsver, vai konsultēties ar minēto grupu par sistēmiskiem jautājumiem saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

Minētās grupas diskusijas ir konfidenciālas.

13. pants

Starptautiskā sadarbība

Dalībvalstis un Komisija var sadarboties ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

14. pants

Personas datu apstrāde

1.   Jebkādu personas datu apstrādi, ievērojot šo regulu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 un tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu un lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās sadarbības efektivitāti.

2.   Personas datus saistībā ar šīs regulas īstenošanu glabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie savākti.

15. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2023. gada 12. oktobrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šīs regulas darbību un efektivitāti un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un vajadzības gadījumā sniedz Komisijai papildu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai.

2.   Ja ziņojumā ieteikts grozīt šo regulu, ziņojumam var pievienot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2019. gada 10. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2020. gada 11. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 19. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 262, 25.7.2018., 94. lpp.

(2)  OV C 247, 13.7.2018., 28. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 5. marta lēmums.

(4)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(5)  Komisijas Lēmums (2017. gada 29. novembris), ar ko izveido ekspertu grupu ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), C(2017) 7866 final.

(6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8)  OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.

(9)  4. panta 1. punkta a) apakšpunkts Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs un 4. panta 2. punkts Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(12)  OV L 336, 23.12.1994., 191. lpp.

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(14)  Kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 8. panta 3. punktā minēto Savienības interešu projektu un programmu saraksts

1.   Eiropas GNSS programmas (Galileo un EGNOS):

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

2.   Copernicus:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 377/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Copernicus programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.).

3.   Apvārsnis 2020:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.), tai skaitā tajā ietvertās darbības saistībā ar tādām svarīgām pamattehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, robotika, pusvadītāji un kiberdrošība.

4.   Eiropas transporta tīkls (TEN-T):

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

5.   Eiropas enerģētikas tīkls (TEN-E):

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

6.   Eiropas telekomunikāciju tīkls:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

7.   Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1092 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).

8.   Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO):

Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/340 (2018. gada 6. marts), ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (OV L 65, 8.3.2018., 24. lpp.).


Komisijas paziņojums

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Eiropas Komisija apņemas:

sniegt Eiropas Parlamentam standartveidlapas, ko Eiropas Komisija izstrādās, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izpildīt regulas 5. panta pienākumu sniegt gada ziņojumu, tiklīdz veidlapu izstrāde būs pabeigta, un

šādas stadartveidlapas Eiropas Parlamentam katru gadu sniegt kopā ar regulas 5. panta 3. punktā noteikto gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.


Augša