EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32019R2033

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/80/2019/REV/1

OV L 314, 5.12.2019., 1./63. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 05/12/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2033/oj

5.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033

(2019. gada 27. novembris)

par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Stingras prudenciālās prasības ir neatņemama to regulatīvo nosacījumu sastāvdaļa, saskaņā ar kuriem finanšu iestādes sniedz pakalpojumus Savienībā. Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, attiecībā uz prudenciālo režīmu un uzraudzību attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (5), savukārt atļauju izsniegšanas kārtība un citas organizatoriskās un darbības prasības ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (6).

(2)

Pastāvošie prudenciālie režīmi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, lielā mērā balstās uz secīgi pielāgotiem starptautiskiem regulatīviem standartiem, kurus Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi lielām banku grupām un kuri tikai daļēji pievēršas konkrētajiem riskiem, kas raksturīgi dažādajām darbībām, kuras veic liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību. Tāpēc konkrētajiem apdraudējumiem un riskiem, kas raksturīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu konkrēti jāpievēršas ar pienācīgiem un samērīgiem Savienības līmeņa prudenciālajiem pasākumiem.

(3)

Riski, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaras un kurus tās rada saviem klientiem un plašākiem tirgiem, kuros tās darbojas, ir atkarīgi no to darbību būtības un apjoma, tostarp no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbojas kā savu klientu pārstāvji, pašām izrietošajos darījumos nepiedaloties kā darījuma pusei, vai arī tās darbojas kā darījumu principāli.

(4)

Pareizām prudenciālajām prasībām būtu jānodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs. Tajās būtu jāņem vērā iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un to klienti uzņemas pārmērīgus riskus, un dažādo pakāpju riski, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņemas un rada. Turklāt būtu jācenšas ar šādām prudenciālajām prasībām neradīt nesamērīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(5)

Daudzas no prudenciālajām prasībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES regulējuma, ir paredzētas, lai pievērstos kopīgiem riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Līdz ar to pašreizējās prasības lielā mērā ir kalibrētas tā, lai saglabātu kredītiestāžu aizdošanas spējas visos ekonomikas cikla posmos un aizsargātu noguldītājus un nodokļu maksātājus iespējamajā gadījumā, ka šīs iestādes nonāk grūtībās, un nav izstrādātas tā, lai aptvertu visus dažādos ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav lielu privāto, MVU un korporatīvo aizdevumu portfeļu, un tās nepieņem noguldījumus. Iespēja, ka to nonākšana grūtībās negatīvi ietekmētu kopējo finanšu stabilitāti, ir mazāka nekā kredītiestāžu gadījumā. Tādējādi riski, ar kuriem saskaras un kurus rada lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada kredītiestādes, un šādām atšķirībām būtu skaidri jāatspoguļojas Savienības prudenciālajā regulējumā.

(6)

Prudenciālās prasības, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ir balstītas uz kredītiestādēm noteiktajām prudenciālajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru darbības pilnvaras attiecas tikai uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumiem, kurus pašreizējais prudenciālais regulējums nereglamentē, piemēro vairākus atbrīvojumus no minētajām prasībām. Ar minētajiem izņēmumiem tiek atzīts, ka minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības nerada tādus pašus riskus kā kredītiestādes. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic darbības, kuras pašreizējais prudenciālais regulējums reglamentē un kuras ietver finanšu instrumentu tirdzniecību ierobežotā apjomā, piemēro atbilstošās regulējuma prasības kapitāla jomā, bet tām ir tiesības uz atbrīvojumiem citās jomās, piemēram, attiecībā uz likviditāti, lieliem riska darījumiem un sviras efektu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kuru atļaujas darbības jomu neattiecas minētie ierobežojumi, piemēro tādas pašas prudenciālās prasības kā kredītiestādēm.

(7)

Finanšu instrumentu tirdzniecība – neatkarīgi no tā, vai to veic riska pārvaldības, riska ierobežošanas vai likviditātes pārvaldības nolūkā, vai lai veiktu vadības pozīcijas par instrumentu vērtību laika gaitā – ir darbība, ar kādu var nodarboties gan kredītiestādes, gan ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām ir atļauts veikt darījumus savā vārdā, kas jau ir aplūkota prudenciālajā regulējumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES. Tāpēc, lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas šajā jomā varētu izraisīt regulējuma arbitrāžu starp kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pašu kapitāla prasības, kas izriet no minētajiem noteikumiem, kas attiecas uz risku, būtu arī turpmāk jāpiemēro minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Uz minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumiem ar to tirdzniecības darījumu partneriem konkrētos darījumos un uz atbilstošajām pašu kapitāla prasībām arī attiecas šie noteikumi, un tādēļ tos būtu jāturpina piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienkāršotā veidā. Visbeidzot, lielo riska darījumu noteikumi pašreizējā prudenciālajā regulējumā ir būtiski arī gadījumos, kad minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumi ar konkrētiem darījumu partneriem ir īpaši lieli un tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai rada pārlieku koncentrētu riska avotu darījumu partnera saistību nepildīšanas gadījumā. Tāpēc minētie noteikumi arī turpmāk būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienkāršotā veidā.

(8)

Pašreizējā prudenciālā regulējuma piemērošanas atšķirības dažādās dalībvalstīs apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā. Minētās atšķirības izriet no tā, ka ir kopumā sarežģīti piemērot regulējumu dažādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, ja atsevišķas valsts iestādes ar valsts tiesību aktiem vai praksi pielāgo vai racionalizē šo piemērošanu. Tā kā pašreizējais prudenciālais regulējums neaptver visus riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrības, atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dažās dalībvalstīs ir tikušas piemērotas liela papildu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu prudenciālo uzraudzību visā Savienībā, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas aptvertu minētos riskus.

(9)

Tāpēc ir nepieciešams speciāls prudenciālais režīms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiski nozīmīgas, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem. Turpretī sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāturpina piemērot pašreizējo prudenciālo regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību apakšgrupa, kurām pašlaik ir piemērojams Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktais regulējums un uz kurām neattiecas neviens speciālais atbrīvojums no to galvenajām prasībām. Lielākajām un savstarpēji saistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām darījumdarbības modeļi un riska profili ir līdzīgi kā būtiskākajām kredītiestādēm. Tie sniedz “bankām līdzīgus” pakalpojumus un uzņemas riskus lielos mērogos. Turklāt sistēmiski nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tik lielas un to darījumdarbības modeļi un riska profili ir tādi, ka apdraud finanšu tirgu stabilu un pienācīgu darbību tāpat kā lielas kredītiestādes. Tāpēc ir lietderīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpināt piemērot Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus.

(10)

Šajā specifiskajā prudenciālajā režīmā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sakarā ar to lielumu un savstarpējām saiknēm ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem netiek uzskatītas par sistēmiski nozīmīgām, būtu jāpievēršas konkrētai darījumdarbības praksei dažādu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras vislielākā mērā var radīt riskus klientiem, tirgiem vai pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību pienācīgai darbībai, jo īpaši būtu jāpiemēro skaidras un efektīvas prudenciālās prasības, kas ir pielāgotas minētajiem konkrētajiem riskiem. Minētās prudenciālās prasības būtu jāpielāgo tādā veidā, kas ir samērīgs ar ieguldījumu brokeru sabiedrības veidu, minētā veida ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu interesēm un tādu tirgu vienmērīgu un pareizu darbību, kurā minētā veida ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas. Tām būtu jāmazina konstatētās riska jomas un jāpalīdz nodrošināt, ka gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nonāk grūtībās, to var likvidēt pareizā veidā, radot minimālus finanšu tirgu stabilitātes traucējumus.

(11)

Šajā regulā paredzētajam režīmam nebūtu jāskar izraudzītajiem tirgus uzturētājiem Direktīvā 2014/65/ES noteiktie pienākumi tirdzniecības vietās uzrādīt kotējumus un pastāvīgi piedalīties tirgū.

(12)

Prudenciālais režīms attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sakarā ar to lielumu un savstarpējām saiknēm ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem netiek uzskatītas par sistēmiski nozīmīgām, būtu katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāpiemēro individuāli. Tomēr nolūkā atvieglot prudenciālo prasību piemērošanu tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām Savienībā, kuras pieder pie banku grupām, lai novērstu, ka tiek traucēti daži darījumdarbības modeļi, kuru riskus jau sedz prudenciālo noteikumu piemērošana, būtu jāļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecīgā gadījumā piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības, ja kompetentās iestādes tam sniedz apstiprinājumu, ar noteikumu, ka viņu lēmuma to darīt pamatā nav regulējuma arbitrāžas mērķi. Turklāt, tā kā riski, ko rada nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir lielākoties ierobežoti, būtu tām jāļauj izmantot atbrīvojumu no specifiskajām prudenciālajām prasībām, kas paredzētas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās ietilpst tādā banku grupā vai ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ar galveno mītni, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (7) vienā un tajā pašā dalībvalstī, jo šādos gadījumos minētajiem prudenciālajiem režīmiem būtu atbilstīgi jāsedz minētie riski. Lai atspoguļotu ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu esošo režīmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES grupām, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai ja netiek piemērota konsolidācija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, vajadzētu prasīt, lai šādu grupu mātesuzņēmums atbilstu šīs regulas prasībām, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Alternatīvā kārtā – prudenciālās konsolidācijas vietā, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas atspoguļo vienkāršākas struktūras un riska profilus, kompetentās iestādes var atļaut, ka grupu mātesuzņēmumam ir pietiekams kapitāla apjoms, lai atbalstītu portfeļa vērtību tā līdzdalībai meitasuzņēmumos. Ja nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības ietilpst apdrošināšanas grupā, būtu tām jāļauj izmantot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām.

(13)

Lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu arī turpmāk paļauties uz to rīcībā esošo pašu kapitālu ar mērķi izpildīt prudenciālajā regulējumā konkrēti ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās pašu kapitāla prasības, pašu kapitāla definīcija un sastāvs būtu jāsaskaņo ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas ietver pilnus bilances posteņu atskaitījumus no pašu kapitāla saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, piemēram, citu finanšu sektora sabiedrību atliktā nodokļa aktīvus un kapitāla instrumentu līdzdalības. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iespējai atbrīvot nebūtiskās citu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu līdzdalības no atskaitījumiem, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, lai atbalstītu minēto instrumentu tirgus veidošanu. Lai pašu kapitāla sastāvu saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, atbilstīgās pašu kapitāla veidu attiecības ir atspoguļotas šīs regulas kontekstā. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir viegli pieejamas šīs regulas satvarā, Komisijai būtu jāpārskata tas, cik piemēroti ir turpināt saskaņot pašu kapitāla definīciju un sastāvu ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto definīciju.

(14)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vienmēr darbojas, pamatojoties uz pašu kapitāla līmeni, kāds vajadzīgs, lai tās saņemtu atļauju, visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu vienmēr jāievēro pastāvīga minimālā kapitāla prasība, kas ir vienāda ar sākotnējo kapitālu, kāds vajadzīgs, lai tās saņemtu atļauju veikt attiecīgos ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034.

(15)

Lai nodrošinātu minimālā pašu kapitāla prasības vienkāršu piemērošanu nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tām vajadzētu būt kapitālam, kas ir vienāds ar augstāko to pastāvīgā minimālā pašu kapitāla prasību vai ceturto daļu no to fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, ko mēra, pamatojoties uz to iepriekšējā gada darbību. Nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izvēlas arī turpmāk ievērot piesardzību un izvairīties no domino efekta pārklasificēšanas gadījumā, nebūtu jāliedz iespēja turēt pašu kapitālu, kas ir lielāks par šajā regulā prasīto pašu kapitālu, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem pasākumiem.

(16)

Lai ņemtu vērā to ieguldījumu brokeru sabiedrību paaugstinātos riskus, kas nav nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, minimālā pašu kapitāla prasībai šādām sabiedrībām vajadzētu būt augstākai par to pastāvīgo minimālā kapitāla prasību, ceturto daļu no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem par iepriekšējo gadu, vai to prasības summu saskaņā ar riska faktoru kopumu, kas pielāgots ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“K-faktori”) un kas nosaka kapitālu saistībā ar risku konkrētās ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības jomās.

(17)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāuzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai piemērotu konkrētās prudenciālās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās neveic ieguldījumu pakalpojumus, kuras rada augstu riska pakāpi klientiem, tirgiem vai sev pašām un kuru lieluma dēļ pastāv mazāka iespēja, ka tās varētu radīt plašu negatīvu ietekmi uz klientiem un tirgiem, ja to darījumdarbībai raksturīgie riski īstenotos vai ja tās nonāktu grūtībās. Tādēļ nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jādefinē kā tādas, kuras neveic darījumus savā vārdā vai nerada risku, tirgojoties ar finanšu instrumentiem, kuras netur klienta aktīvus vai naudu, kuru aktīvi saskaņā gan ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan saskaņā ar nediskrecionāru (konsultatīvu) mehānismu ir mazāki par 1,2 miljardiem EUR, kuras apstrādā klienta rīkojumus attiecībā uz naudas darījumiem mazāk nekā 100 miljonu EUR apmērā dienā vai klienta rīkojumus attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem mazāk nekā 1 miljarda EUR apmērā dienā un kuru bilance ir mazāka par 100 miljoniem EUR, ietverot ārpusbilances posteņus, un kopējie gada bruto ieņēmumi no to ieguldījumu pakalpojumu veikšanas ir mazāki par 30 miljoniem EUR.

(18)

Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu stimulus ieguldījumu brokeru sabiedrībām strukturēt savas darbības ar mērķi nepārsniegt robežvērtības, kuras pārsniedzot, tās vairs nebūtu uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā grupā, būtu kombinēti jāpiemēro robežvērtības aktīviem pārvaldīšanā, apstrādātajiem klienta rīkojumiem, bilances lielumam un kopējiem gada bruto ieņēmumiem. Citi nosacījumi, proti, tas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klienta naudu, pārvalda vai glabā klienta aktīvus vai tirgo finanšu instrumentus un rada tirgus vai darījumu partnera risku, ir bināri un nedod iespēju veikt šādu restrukturizāciju, un tādēļ būtu jānovērtē atsevišķi. Lai ņemtu vērā mainīgos darījumdarbības modeļus un riskus, ko tie pastāvīgi rada, minētie nosacījumi un robežvērtības būtu jānovērtē dienas beigās, izņemot turēto klientu naudu, kas būtu jāizvērtē tekošajā dienā, un bilances lielumu un kopējos gada bruto ieņēmumus, kas būtu jāizvērtē, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības stāvokli iepriekšējā finanšu gada beigās.

(19)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārsniedz regulatīvās robežvērtības vai neizpilda citus nosacījumus, nebūtu jāuzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un tām būtu jāpiemēro prasības, kas noteiktas citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ievērojot šajā regulā noteiktos īpašos pārejas noteikumus. Tam būtu jāstimulē ieguldījumu brokeru sabiedrības plānot savu darījumdarbību tā, lai tās būtu skaidri uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas neatbilst prasībām, lai to uzskatītu par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību un lai tai varētu piemērot šādu režīmu, būtu jāparedz uzraudzības posms, kura laikā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst nosacījumiem un nepārsniedz attiecīgās robežvērtības vismaz sešus mēnešus pēc kārtas.

(20)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāaprēķina sava pašu kapitāla prasība, atsaucoties uz to K-faktoru kopumu, kas ietver ar klientiem saistīto risku (“RtC”), ar tirgu saistīto risku (“RtM”) un ar brokeru sabiedrību saistīto risku (“RtF”). RtC K-faktori ietver klienta aktīvus pārvaldīšanā un regulāras konsultācijas (K-AUM), turēto klienta naudu (K-CMH), aktīvus, kurus glabā un pārvalda (K-ASA), un apstrādātos klienta rīkojumus (K-COH).

(21)

RtM K-faktori ietver neto pozīcijas risku (K-NPR) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem par tirgus risku vai, ja to atļauj kompetentā iestāde attiecībā uz konkrētu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, izmantojot tīrvērtes dalībniekus, pamatojoties uz kopējām drošības rezervēm, ko prasījis ieguldījumu brokeru sabiedrības tīrvērtes dalībnieks (K-CMG). Ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt izvēles iespējai, pamatojoties uz portfeli, vienlaicīgi piemērot K-NPR un K-CMG.

(22)

RtF K-faktori ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu to tirdzniecības darījumu partneru saistību neizpildes gadījumā (K-TCD) saskaņā ar vienkāršotiem noteikumiem par darījumu partnera kredītrisku, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 575/2013, koncentrācijas risku ieguldījumu brokeru sabiedrības lielajos riska darījumos ar konkrētiem darījumu partneriem, pamatojoties uz minētās regulas noteikumiem, kas attiecas uz lieliem riska darījumiem tirdzniecības portfelī (K-CON), un operacionālajiem riskiem, ko rada ieguldījumu brokeru sabiedrības dienas tirdzniecības plūsma (K-DTF).

(23)

Kopējā pašu kapitāla prasība saskaņā ar K-faktoriem, ir summa, ko iegūst, saskaitot RtC, RtM un RtF K-faktoru prasības. K-AUM, K-ASA, K-CMH, K-DTF un K-COH ir saistīti ar darbības apjomu, uz ko atsaucas katrs K-faktors. Ar K-CMH, K-ASA un K-DTF saistītos apjomus aprēķina, pamatojoties uz slīdošo vidējo rādītāju par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem. Ar K-COH saistīto apjomu aprēķina, pamatojoties uz slīdošo vidējo rādītāju par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, savukārt K-AUM pamatā ir iepriekšējo 15 mēnešu rādītāji. Lai noteiktu pašu kapitāla prasību, šos apjomus reizina ar attiecīgajiem koeficientiem, kas izklāstīti šajā regulā. Pašu kapitāla prasības attiecībā uz K-NPR izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013, savukārt pašu kapitāla prasībām attiecībā uz K-CON un K-TCD izmanto vienkāršotu minētajai regulai atbilstošu prasību piemērošanu, – attiecīgi par lielu riska darījumu tirdzniecības portfelī regulējumu un par darījumu partnera kredītrisku. K-faktora summa ir nulle, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic attiecīgo darbību.

(24)

RtC K-faktori ir aizstājējvērtības, kas aptver ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības jomas, kuras problēmu gadījumā varētu klientiem nodarīt kaitējumu. K-AUM ietver klientam nodarīta kaitējuma risku, ko rada nepareiza diskrecionāra klientu portfeļu pārvaldība vai vāja izpilde, un sniedz drošību un ieguvumus klientiem attiecībā uz pakalpojumu nepārtrauktību, pastāvīgu portfeļa pārvaldību un ieguldījumu konsultācijām. K-ASA ietver klienta aktīvu glabāšanas un pārvaldības risku un nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tur kapitālu samērīgi ar šādu atlikumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iekļauts to bilancē vai trešās personas kontos. K-CMH ietver potenciāla kaitējuma risku, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur savu klientu naudu, ņemot vērā to, vai tā ir iekļauta tās bilancē vai trešās personas kontos un vai kārtība saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nodrošina, ka klienta nauda ir aizsargāta tādos gadījumos kā ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrots, maksātnespēja vai noregulējuma vai pārvaldības uzsākšana. K-CMH izslēdz klienta naudu, kas ir noguldīta (turētāj-) bankas kontā paša klienta vārdā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir piekļuve klienta naudai, izmantojot trešās puses pilnvaras. K-COH ietver potenciālu risku ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, kas izpilda to rīkojumus (klienta, nevis ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas vārdā), piemēram, veicot tikai izpildes pakalpojumus klientiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no klientu rīkojumu ķēdes.

(25)

RtM K-faktors ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, ir balstīts uz noteikumiem par tirgus risku attiecībā uz pozīcijām finanšu instrumentos, ārvalstu valūtā un precēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām izvēlēties piemērot standartizēto pieeju, alternatīvo standartizēto pieeju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai iespēju izmantot iekšējos modeļus, tiklīdz minētās pēdējās divas pieejas kļūst kredītiestādēm piemērojamas ne tikai ziņošanas nolūkos, bet arī pašu kapitāla prasību nolūkos. Pa to laiku un vismaz piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ieguldījumu brokeru sabiedrībām savaK-NPR aprēķināšanai būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 tirgus riska ietvaru (standartizētu pieeju vai, attiecīgā gadījumā, iekšējos modeļus). Ja Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (8), Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļas noteikumi nekļūst piemērojami kredītiestādēm pašu kapitāla prasību nolūkos, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sava K-NPR aprēķināšanai būtu jāturpina piemērot prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļā. Kā alternatīvs variants – tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla prasība, kas tirgojas ar finanšu instrumentiem, uz kuru pozīcijām attiecas tīrvērte, var – pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma un ievērojot konkrētus nosacījumus – būt vienāda ar kopējo drošības rezervju summu, ko pieprasījis to tīrvērtes loceklis un kas reizināta ar fiksētu reizinātāju. K-CMG izmantošanu vajadzētu galvenokārt paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības darbībai, uz kuru pilnībā vai būtiskā mērā attiecas šī pieeja. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde var arī atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai daļēji izmantot K-CMG pieeju ar noteikumu, ka šī pieeja tiek izmantota visām pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana, un vienu no trim K-NPR paredzētajām alternatīvajām metodēm piemēro portfeļiem, uz kuriem neattiecas tīrvērte. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir viegli pieejamas šīs regulas satvarā, jebkurā vēlākā pārskatīšanā attiecībā uz metožu piemērošanu K-faktoru aprēķināšanai būtu jāizskata, cik piemēroti ir turpināt saskaņot KNPR aprēķinu ar noteikumiem par tirgus risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām finanšu instrumentos, ārvalstu valūtā un precēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(26)

Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, K-TCD un K-CON K-faktori saskaņā ar RtF vienkāršotā veidā piemēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītos noteikumus attiecīgi par darījumu partnera kredītrisku un lielu riska darījumu risku. K-TCD ietver ieguldījumu brokeru sabiedrību risku, – kas izriet no saistību neizpildes, ko rada darījumu partneri ārpusbiržas (OTC) atvasināto finanšu instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru un preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu, maržinālo aizdevumu, vai jebkuru citu vērtspapīru finansēšanas darījumu jomā, kā arī tādu aizdevumu saņēmēji, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība piešķīrusi uz palīgpakalpojumu pamata kā daļu no ieguldījumu pakalpojuma, – reizinot riska darījumu vērtību, kuras pamatā ir aizvietošanas vērtība un potenciālā nākotnes riska darījuma palielinājums, ar riska faktoriem, kuru pamatā ir Regula (ES) Nr. 575/2013, ņemot vērā efektīva savstarpējo prasījumu ieskaita un nodrošinājuma apmaiņas mīkstinošo ietekmi. Lai darījuma partnera kredītriskam piemēroto pieeju vēl vairāk saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, būtu jāpievieno arī fiksēts 1,2 reizinātājs un kredīta vērtības korekcijas reizinātājs (CVA), lai atspoguļotu darījuma partnera kredītriska pašreizējo tirgus vērtību ieguldījumu brokeru sabiedrībai konkrētos darījumos. K-CON ietver koncentrācijas risku attiecībā uz atsevišķiem vai cieši savstarpēji saistītiem privātā sektora darījumu partneriem, ar kuriem sabiedrībām ir riska darījumi, kas pārsniedz 25 % no to pašu kapitāla vai citas konkrētas robežvērtības attiecībā uz kredītiestādēm vai citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nosakot kapitāla palielinājumu riska darījumiem, kas pārsniedz minētos ierobežojumus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Visbeidzot, K-DTF ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības operacionālos riskus, ko rada liels tirdzniecības darījumu apjoms, kas noslēgti savā vārdā vai klientu labā savā vārdā vienā dienā un kam par pamatu varētu būt nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, pamatojoties uz dienas darījumu nosacīto vērtību, kas koriģēta uz procentu likmju atvasināto instrumentu atlikušo laiku līdz termiņam, lai ierobežotu pieaugumus pašu kapitāla prasībās, jo īpaši īstermiņa līgumiem, kuru uztvertie operacionālie riski ir zemāki.

(27)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāuzrauga un jākontrolē savs koncentrācijas risks, tostarp attiecībā uz saviem klientiem. Tomēr tikai tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecina minimālā pašu kapitāla prasību saskaņā ar K-faktoriem, būtu jāziņo kompetentajām iestādēm par saviem koncentrācijas riskiem. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras specializējas preču atvasinātajos instrumentos vai emisijas kvotās vai to atvasinātajos instrumentos un kurām ir lieli koncentrēti riska darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem, koncentrācijas riska robežvērtības var pārsniegt bez papildu kapitāla saskaņā ar K-CON, ja tās ir paredzētas komercdarbības vai kases finansēšanas darbības vai riska pārvaldības vajadzībām.

(28)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iekšējām procedūrām, lai uzraudzītu un pārvaldītu savas likviditātes prasības. Minēto procedūru mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības var pareizi darboties laika gaitā, bez nepieciešamības rezervēt likviditāti īpaši spriedzes apstākļiem. Šajā nolūkā visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu visu laiku jāuztur vismaz viena trešdaļa no savu fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasības likvīdos aktīvos. Tomēr būtu jāļauj kompetentajām iestādēm no minētās prasības atbrīvot nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Minētajiem likvīdajiem aktīviem vajadzētu būt augstas kvalitātes un saskaņotiem ar tiem aktīviem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (9), kopā ar diskontiem, ko piemēro minētajiem aktīviem saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai ņemtu vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību likviditātes profilu atšķirību salīdzinājumā ar kredītiestādēm, atbilstīgu likvīdo aktīvu saraksts būtu jāpapildina ar neapgrūtināto ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas naudu un īstermiņa noguldījumiem (kam nebūtu jāietver klientu nauda vai klientiem piederoši finanšu instrumenti) un ar dažiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus. Nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav atbrīvotas no likviditātes prasībām, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām nav licences veikt tirdzniecības vai sākotnējās izvietošanas darbības, varētu iekļaut arī posteņus, kuri ir saistīti ar darījumu debitoru parādiem un maksām vai komisijas naudām, kas saņemamas 30 dienu laikā kā likvīdi aktīvi, ar noteikumu, ka šie posteņi nepārsniedz vienu trešdaļu no minimālās likviditātes prasības, ka tie netiek pieskaitīti kompetentās iestādes noteiktām papildu likviditātes prasībām un tiem piemēro 50 % diskontu. Izņēmuma gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt atļautam šo pieprasīto robežvērtību nesasniegt, pārvēršot savus likvīdos aktīvus naudas izteiksmē, lai segtu likviditātes prasības, ar noteikumu, ka tās nekavējoties par to paziņo savai kompetentajai iestādei. Visām klientiem sniegtajām finanšu garantijām, kas izraisītājnotikuma gadījumā var radīt lielākas likviditātes vajadzības, būtu jāsamazina pieejamo likvīdo aktīvu summa par vismaz 1,6 % no šādu garantiju kopējās vērtības. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ka tās ir viegli pieejamas tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ietilps šīs regulas darbības jomā, vēlāk būtu jāveic pārskatīšana par to, cik piemēroti ir likvīdie aktīvi, kas ir atbilstīgi, lai ievērotu minimālās likviditātes prasību, tostarp pastāvīgā saskaņošana ar aktīviem, kas uzskaitīti Deleģētajā regulā (ES) 2015/61, kopā ar diskontiem, ko piemēro minētajiem aktīviem saskaņā ar minēto deleģēto regulu.

(29)

Būtu jāizstrādā samērīga atbilstoša regulatīvās ziņošanas sistēma saistībā ar jauno prudenciālo režīmu, un tā būtu rūpīgi jāpielāgo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbībai un prudenciālā regulējuma prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu sniegšanas prasībām būtu jāattiecas uz to pašu kapitāla līmeni un struktūru, to pašu kapitāla prasībām, pašu kapitāla prasību aprēķina pamatu, darbības profilu un apjomu attiecībā uz parametriem, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu uzskatīt par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, to likviditātes prasībām un noteikumu par koncentrācijas risku ievērošanu. Nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāatbrīvo no ziņošanas par koncentrācijas risku, un no tām būtu jāprasa ziņot par likviditātes prasībām tikai tad, ja šādas prasības tām tiek piemērotas. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (10) (EBI), būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts, lai sīkāk precizētu minētās regulatīvās ziņošanas detalizētas veidlapas un kārtību un precizētu veidnes pašu kapitāla atklāšanai. Minētajiem standartiem vajadzētu būt samērīgiem ar dažādu ieguldījumu sabiedrību mērogu un sarežģītību, un tajos jo īpaši būtu jāņem vērā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(30)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ieguldītājiem un plašākiem tirgiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu publiski jāatklāj informācija par savu pašu kapitāla līmeni, pašu kapitāla prasībām, pārvaldības kārtību un atalgojuma politiku un praksi. Nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāpiemēro informācijas publiskas atklāšanas prasības, izņemot gadījumā, ja tās emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, lai nodrošinātu pārredzamību ieguldītājiem minētajos instrumentos.

(31)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro dzimumneitrāla atalgojuma politika saskaņā ar principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantā. Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķiem, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilu. Turklāt būtu jāparedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, pienākums atklāt informāciju par tādu izņēmumu.

(32)

Lai veicinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienmērīgu pāreju no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasībām uz prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā (ES) 2019/2034, ir lietderīgi paredzēt atbilstīgus pārejas pasākumus. Jo īpaši piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo regulu vairāk nekā divas reizes pārsniegtu to pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai mazināt iespējamā palielinājuma sekas, ierobežojot pašu kapitāla prasību līdz divkāršam apmēram no to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES.

(33)

Lai neradītu neizdevīgus apstākļus jaunām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir esošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām līdzīgi profili, tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nekad nav tikusi piemērota pašu kapitāla prasība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai ierobežot pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasības uz piecu gadu laikposmu, sākot no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

(34)

Arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecās tikai prasība par sākotnējo kapitālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES un kurām pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo regulu palielinātos vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar to situāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai ierobežot savu pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to sākotnējā kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES uz piecu gadu laikposmu no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, izņemot vietējas sabiedrības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta b) punktā, kurām būtu jāpiemēro īpaša pārejas pašu kapitāla prasība, kurā atspoguļots to augstākais riska līmenis. Samērīguma labad īpašas pārejas pašu kapitāla prasības būtu arī jāparedz nelielākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sabiedrībām, kas nodrošina ierobežotu klāstu ieguldījumu pakalpojumu, ja tās neizmantotu iespēju ierobežot pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to sākotnējā kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/630 (11), un Direktīvu 2013/36/ES, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/878 (12), bet kuru saistošā pušu kapitāla prasība saskaņā ar šo regulu palielinātos salīdzinājumā ar to situāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630.

(35)

Minētajiem pārejas pasākumiem attiecīgos gadījumos vajadzētu būt pieejamiem arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 498. pantā, ar kuru minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbrīvotas no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar minēto regulu, savukārt sākotnējā kapitāla prasības attiecībā uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir atkarīgas no to sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām. Piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, to pašu kapitāla prasības saskaņā ar šīs regulas pārejas noteikumiem būtu jāaprēķina, ņemot vērā minētos piemērojamos līmeņus.

(36)

Piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, vai līdz dienai, kad sāk piemērot izmaiņas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riska jomā ievērojot Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļu Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, atkarībā no tā, kura diena iestājas vēlāk, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas šīs regulas attiecīgie noteikumi, būtu arī turpmāk jāaprēķina to pušu kapitāla prasība attiecībā uz tirdzniecības portfeli saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630.

(37)

Lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz būtiskus vairumtirgus un ieguldījumu banku pakalpojumus (savā vārdā tirgo finanšu instrumentus vai paraksta vai izvieto finanšu instrumentus, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām), ir līdzīgi darījumdarbības modeļi un riska profili kā nozīmīgām kredītiestādēm. Savas darbības rezultātā tās ir pakļautas kredītriskam, kas galvenokārt izpaužas kā darījumu partneru kredītrisks, kā arī tirgus riskam attiecībā uz pozīcijām, ko tās savā vārdā veic klientu uzdevumā vai pašu labā. Ņemot vērā to lielumu un sistēmisko nozīmīgumu, tās rada apdraudējumu finanšu stabilitātei.

(38)

Minētās lielās ieguldījumu brokeru sabiedrības rada papildu sarežģījumus, kad valstu kompetentajām iestādēm jāveic to efektīva prudenciālā uzraudzība. Kaut arī lielākās ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz būtiska mēroga pārrobežu ieguldījumu banku pakalpojumus, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām tām piemēro prudenciālu uzraudzību, ko veic iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kas ne vienmēr ir tās pašas kompetentās iestādes, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Tā rezultātā var rasties nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, Savienībā piemērojot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, un tas neļauj uzraudzības iestādēm iegūt vispārēju prudenciālās uzraudzības perspektīvu, kurai ir būtiska nozīme, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar lielām pārrobežu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādējādi prudenciālā uzraudzība var kļūt neefektīvāka un var arī radīt konkurences izkropļojumus Savienībā. Tāpēc lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiešķir kredītiestāžu statuss, lai radītu sinerģiju attiecībā uz pārrobežu vairumtirgus darbību uzraudzīšanu salīdzinošās novērtēšanas grupā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ļaujot visās grupās veikt konsekventu uzraudzību.

(39)

Tādēļ, uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tām kļūstot par kredītiestādēm, būtu jāturpina attiecināt Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES un uzraudzību, ko vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros veic kompetentās iestādes, tostarp Eiropas Centrālā banka, kas atbild par kredītiestādēm. Tas nodrošinātu, ka kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība tiek īstenota saskaņoti un efektīvi un ka vienotais noteikumu kopums attiecībā uz finanšu pakalpojumiem tiek vienādi piemērots visām kredītiestādēm, ņemot vērā to sistēmisko nozīmīgumu. Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu apiešanas risku, kompetentajām iestādēm būtu jācenšas novērst situācijas, kurās potenciāli sistēmiski nozīmīgas grupas strukturētu savas darbības tā, lai nepārsniegtu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktās robežvērtības un izvairītos no pienākuma saņemt atļauju darboties kā kredītiestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu.

(40)

Būtu jāļauj lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas kļūst par kredītiestādēm, no sabiedrības pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā piešķirt kredītus tikai tad, kad tie ir saņēmuši atļauju veikt minētās darbības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Visu šādu darbību veikšanai, tostarp noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanai no sabiedrības un kredītu piešķiršanai savā vārdā, nevajadzētu būt nepieciešamai prasībai uzņēmumiem, lai tos uzskatītu par kredītiestādēm. Tādēļ izmaiņām, kas ar šo regulu ieviestas kredītiestādes definīcijā, nebūtu jāskar valstīs spēkā esošās atļauju piešķiršanas sistēmas, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar Direktīvām 2013/36/ES un (ES) 2019/2034, tostarp jebkādus noteikumus, ko dalībvalstis var uzskatīt par piemērotiem, lai precizētu darbības, ko ir atļauts uzsākt lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas grozītā kredītiestāžu definīcija.

(41)

Turklāt kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķis ir cita starpā nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, un, lai nodrošinātu tās efektivitāti, minētā uzraudzība būtu jāpiemēro visām grupām, tostarp tām, kuru mātesuzņēmumi nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības. Tādēļ visām kredītiestādēm, tostarp tām, kurām iepriekš bija ieguldījumu brokeru sabiedrību statuss, būtu jāpiemēro noteikumi par mātesuzņēmuma individuālo un konsolidēto uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas I iedaļu.

(42)

Turklāt ir iespējams, ka lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiski nozīmīgas, bet kuras veic darījumus savā vārdā, sākotnēji izvieto finanšu instrumentus vai izvieto finanšu instrumentus, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas līdzinās tiem, kādi ir citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Ņemot vērā to lielumu un darbības, ir iespējams, ka šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības rada dažus riskus finanšu stabilitātei, un, lai gan to pārvēršana par kredītiestādēm netiek uzskatīta par piemērotu to būtības un sarežģītības dēļ, uz tām būtu joprojām jāattiecina tas pats prudenciālais režīms, ko attiecina uz kredītiestādēm. Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu apiešanas risku, kompetentajām iestādēm būtu arī jācenšas novērst situācijas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības strukturē savas darbības tā, lai aktīvu kopējā vērtība individuālā vai grupas līmenī nepārsniegtu 15 miljardu robežvērtību vai lai nepamatoti ierobežotu kompetento iestāžu rīcības brīvību piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības un atbilstību Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 5. pantu.

(43)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (13) tika ieviests saskaņots Savienības režīms attiecībā uz piekļuves piešķiršanu trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai darbības atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā. Piekļuve iekšējam tirgum ir atkarīga no tā, vai Komisija pieņem lēmumu par līdzvērtību un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (14) (EVTI), reģistrē trešās valsts brokeru sabiedrību. Ir svarīgi, ka līdzvērtīguma novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz attiecīgiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, un ka ir ieviesti efektīvi instrumenti, lai uzraudzītu, ar kādiem nosacījumiem tiek piešķirta šī līdzvērtība. Minēto iemeslu dēļ būtu jānosaka prasība trešā valstī reģistrētām brokeru sabiedrībām katru gadu iesniegt EVTI informāciju par Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību mērogu un jomu. Būtu jāuzlabo arī sadarbība uzraudzības jomā saistībā ar līdzvērtības nosacījumu pārraudzību, īstenošanu un izpildi.

(44)

Nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicināt pārredzamu Savienības tirgu Regula (ES) Nr. 600/2014 būtu jāgroza, lai sistemātisko internalizētāju kotējumiem, cenu uzlabojumiem un izpildes cenām piemērotu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu gadījumos, kad ir aptverti visi lielumi. Līdz ar to spēkā esošie regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu būtu jāpiemēro arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 paplašinātajai darbības jomai.

(45)

Lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību aizsardzību un finanšu tirgu integritāti un stabilitāti Savienībā, Komisijai, pieņemot lēmumu par līdzvērtību, būtu jāņem vērā iespējamie riski, ko rada pakalpojumi un darbības, kurus attiecīgās trešās valsts brokeru sabiedrības varētu veikt Savienībā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. To sistēmiskais nozīmīgums būtu jāapsver, balstoties uz tādiem kritērijiem kā attiecīgās trešās valsts brokeru sabiedrību sniegto pakalpojumu un veikto darbību iespējamais mērogs un joma. Šajā pašā nolūkā Komisija vajadzētu būt iespējai ņemt vērā to, vai trešā valsts ir atzīta kā jurisdikcija, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku, vai kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (15) 9. panta 2. punktu. Komisijai būtu jāuzskata konkrētas prudenciālās, organizatoriskās vai darījumdarbības prakses prasības par līdzvērtīgām tikai tad, ja tiek panākta tā pati ietekme. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumus par līdzvērtību, kas attiecas tikai uz konkrētiem pakalpojumiem un darbībām vai pakalpojumu un darbību kategorijām, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļā.

(46)

EBI ar EVTI līdzdalību, balstoties uz pamatīgu esošā stāvokļa analīzi, datu apkopojumiem un apspriešanu, ir sagatavojusi ziņojumu par visām sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamu speciālu prudenciālo režīmu, un šis ziņojums ir pamats pārskatītajam ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajam regulējumam.

(47)

Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālās konsolidācijas darbības jomu un metodes, fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu, mērītu K-faktorus, precizētu nošķirta konta jēdzienu attiecībā uz klienta naudu, koriģētu K-DTF koeficientus saspringtos tirgus apstākļos, aprēķinu nolūkā noteikt pašu kapitāla prasības, kas vienādas ar kopējo drošības rezervi, kuru pieprasa tīrvērtes dalībnieki, saskaņā ar šo regulu paredzētās informācijas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību ieguldījumu politiku, publiskas atklāšanas veidnes un regulatīvu ziņošanu un informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saistībā ar robežvērtībām, lai prasītu atļauju kā kredītiestādei. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot EBI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu piemērot minētos regulatīvos tehniskos standartus tā, lai piemērošana ir samērīga ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(48)

Būtu arī jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt EBI un EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(49)

Lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu un ņemtu vērā norises finanšu tirgos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šajā regulā noteiktās definīcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā (16) par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(50)

Nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību un novērst pārklāšanos starp pašreizējo prudenciālo regulējumu, kas piemērojams kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šo regulu, Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES būtu jāgroza, lai svītrotu ieguldījumu brokeru sabiedrības no to darbības jomas. Tomēr attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pieder pie banku grupas, būtu jāturpina piemērot tos Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kas attiecas uz banku grupām, piemēram, Direktīvas 2013/36/ES 21.b pantā paredzētos noteikumus par ES mātes starpniekuzņēmumiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzētos noteikumus par prudenciālo konsolidāciju.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot efektīvu un samērīgu prudenciālo regulējumu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauts darboties Savienībā, darbojas uz stabila finansiālā pamata un tiek pārvaldītas pienācīgi, tostarp attiecīgā gadījumā klientu interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piešķirta atļauja un kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un attiecībā uz kurām tiek uzraudzīta to atbilstība prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034 šādās jomās:

a)

pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem elementiem šādās riska jomās – ar brokeru sabiedrību saistītie riski, ar klientiem saistītie riski un ar tirgu saistītie riski;

b)

koncentrācijas riska ierobežošanas prasības;

c)

likviditātes prasības attiecībā uz kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d)

pārskatu sniegšanas prasības, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;

e)

informācijas publiskas atklāšanas prasības.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piešķirta atļauja un kura tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kura veic jebkuru no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, ja uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai apdrošināšanas sabiedrība, un ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 15 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā, izņemot tādu meitasuzņēmumu individuālo aktīvu vērtību, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un veic jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par 15 miljardiem EUR, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu, kur katra uzņēmuma individuālie kopējie aktīvi ir mazāki par 15 miljardiem EUR un kas veic kādu no darbībām, kuras minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā, aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 15 miljardus EUR, visu aprēķinot kā vidējo rādītāju par iepriekšējiem 12 mēnešiem, izņemot tādu meitasuzņēmumu individuālo aktīvu vērtību, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un veic jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām; vai

c)

uz ieguldījumu brokeru sabiedrību attiecas kompetentās iestādes lēmums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 5. pantu.

Šajā punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstība prudenciālajām prasībām tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu, tostarp – ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības piedalās ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kas definēta šīs regulas 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā – nolūkā noteikt konsolidētās uzraudzības iestādi.

3.   Šā panta 2. punktā paredzēto atkāpi nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst nevienai no minētajā punktā norādītajām robežvērtībām, kas aprēķinātas 12 secīgu mēnešu laikā, vai ja kompetentā iestāde tā nolemj saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 5. pantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru robežvērtības pārsniegšanu minētajā laikposmā.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem, joprojām piemēro 55. un 59. panta prasības.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai piešķirta atļauja un kura tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kura veic jebkuru no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā, piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmums, un tai piemēro konsolidēto uzraudzību, kas attiecas uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgā gadījumā informē kompetento iestādi saskaņā ar šo regulu un konsolidētās uzraudzības iestādi;

c)

kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 pašu kapitāla prasību piemērošana, attiecīgā gadījumā, individuāli ieguldījumu brokeru sabiedrībai un konsolidēti grupai, ir prudenciāli pareiza, nemazina pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar šo regulu un nav uzsākta regulējuma arbitrāžas mērķim.

Kompetentās iestādes par lēmumu atļaut piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, ievērojot šā apakšpunkta pirmo daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrību informē divu mēnešu laikā pēc šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, un informē par to EBI. Ja kompetentā iestāde atsakās atļaut piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, tā sniedz pilnīgu atteikuma pamatojumu.

Šajā punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstība prudenciālajām prasībām tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu, tostarp – ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības piedalās ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kas definēta šīs regulas 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā – nolūkā noteikt konsolidētās uzraudzības iestādi.

Šā punkta nolūkos Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. pantu nepiemēro.

2. pants

Uzraudzības pilnvaras

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā (ES) 2019/2034 noteiktās pilnvaras, un tās ievēro minētajā direktīvā noteiktās procedūras.

3. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību īstenota stingrāku prasību piemērošana

Šī regula neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas un likvīdus aktīvus līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.

4. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“palīgpakalpojumu uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību galveno darbību;

2)

“aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība” ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 19) apakšpunktā;

3)

“tīrvērtes dalībnieks” ir uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un atbilst definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (17) 2. panta 14) punktā;

4)

“klients” ir klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9) apakšpunktā, bet šīs regulas Ceturtās daļas nolūkos “klients” ir jebkurš ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu partneris;

5)

“preču un emisijas kvotu dīleris” ir preču un emisijas kvotu dīleris, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 150) apakšpunktā;

6)

“preču atvasinātie instrumenti” ir preču atvasinātie instrumenti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30) apakšpunktā;

7)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/2034 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā;

8)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

9)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir darījumu veikšana savā vārdā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktā;

10)

“atvasinātie instrumenti” ir atvasināti instrumenti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 29) apakšpunktā;

11)

“konsolidētais finanšu stāvoklis” ir finanšu stāvoklis, kas izriet no tā, ka šīs regulas prasības saskaņā ar 7. pantu tiek piemērotas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībai, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai tā, it kā minētais uzņēmums kopā ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem un saistītiem aģentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā būtu viena ieguldījumu brokeru sabiedrība; šīs definīcijas nolūkos termini “ieguldījumu brokeru sabiedrība”, “finanšu iestāde”, “palīgpakalpojumu uzņēmums” un “saistīts aģents” attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām;

12)

“konsolidēti” nozīmē, pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;

13)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir rīkojumu izpilde klientu vārdā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā;

14)

“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un nav tikai rūpniecības pārvaldītājsabiedrība un kā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (18) nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (19) 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

15)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

16)

“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā;

17)

“finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā;

18)

“sākotnējais kapitāls” ir sākotnējais kapitāls, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/2034 3. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

19)

“savstarpēji saistītu klientu grupa” ir savstarpēji saistītu klientu grupa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunktā;

20)

“ieguldījumu konsultācijas” ir ieguldījumu konsultācijas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;

21)

“pastāvīgas ieguldījumu konsultācijas” ir atkārtota ieguldījumu konsultāciju sniegšana, kā arī nepārtraukts vai periodisks izvērtējums un uzraudzība vai pārskatīšana, kas attiecas uz klienta finanšu instrumentu portfeli, tostarp uz ieguldījumiem, kurus klients uzsācis, pamatojoties uz līgumisku vienošanos;

22)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

23)

“ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir tikai un vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, un kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā;

24)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā;

25)

“ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa” ir uzņēmumu grupa, kuru veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (20) 22. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, no kuriem vismaz viens ir ieguldījumu brokeru sabiedrība un kas neietver kredītiestādi;

26)

“K-faktori” ir pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Trešās daļas II sadaļā attiecībā uz riskiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība rada klientiem, tirgum un sev;

27)

“aktīvi pārvaldīšanā” jeb “AUM” ir to aktīvu vērtība, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda savu klientu labā gan saskaņā ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan saskaņā ar nediskrecionāru mehānismu, kas ir pastāvīgas ieguldījumu konsultācijas;

28)

“turētā klientu nauda” jeb “CMH” ir klientu naudas līdzekļu summa, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības turējumā, ņemot vērā juridisko kārtību attiecībā uz aktīvu nošķiršanu un neatkarīgi no valsts grāmatvedības režīma, kas piemērojams klientu naudas līdzekļiem, kuri ir ieguldījumu brokeru sabiedrības turējumā;

29)

“glabātie un pārvaldītie aktīvi” jeb “ASA” ir to aktīvu vērtība, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība glabā un pārvalda savu klientu labā neatkarīgi no tā, vai aktīvi parādās pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības bilancē vai ir trešās personas kontos;

30)

“apstrādātie klienta rīkojumi” jeb “COH” ir to rīkojumu vērtība, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība apstrādā klientu labā, pieņemot un nosūtot klienta rīkojumus un izpildot rīkojumus klientu vārdā;

31)

“koncentrācijas risks” jeb “CON” ir riska darījumi ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelī ar klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, kuru vērtība pārsniedz 37. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus;

32)

“sniegtā tīrvērtes drošības rezerve” jeb “CMG” ir drošības rezerves kopējā summa, ko pieprasījis tīrvērtes dalībnieks vai atbilstīgs centrālais darījumu partneris, ja par ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darījumus veic savā vārdā, darījumu izpildi un norēķiniem par darījumiem atbild tīrvērtes dalībnieks vai atbilstīgs centrālais darījumu partneris;

33)

“dienas tirdzniecības plūsma” jeb “DTF” ir tādu darījumu dienas vērtība, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā vai savā vārdā izpildot rīkojumus klientu labā, izņemot to rīkojumu vērtību, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība apstrādā klientu labā, saņemot un nododot klientu rīkojumus un izpildot rīkojumus klientu vārdā, kas jau ir ņemti vērā apstrādātajos klienta rīkojumos;

34)

“neto pozīcijas risks” jeb “NPR” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelī reģistrēto darījumu vērtība;

35)

“tirdzniecības darījumu partnera saistību neizpilde” jeb “TCD” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa riska darījumi ar 25. pantā minētajiem instrumentiem un darījumiem, kas rada tirdzniecības darījumu partnera saistību neizpildes risku;

36)

“pašreizējā tirgus vērtība” jeb “CMV” ir neto tirgus vērtība, kas piemīt darījumu portfelim vai vērtspapīru pozīcijām, kam piemēro ieskaitu saskaņā ar 31. pantu, CMV aprēķinā izmantojot gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;

37)

“ilgstošo norēķinu darījumi” ir ilgstošo norēķinu darījumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 2. punktā;

38)

“maržinālo aizdevumu darījums” ir maržinālo aizdevumu darījums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (21) 3. panta 10. punktā;

39)

“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36) apakšpunktā;

40)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (22) 2. panta 15. punktā;

41)

“ārpusbilances postenis” ir jebkurš postenis, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 I pielikumā;

42)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 9. punkta un 22. panta nozīmē;

43)

“dalība” ir dalība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā;

44)

“peļņa” ir peļņa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 121) apakšpunktā;

45)

“atbilstīgs centrālais darījumu partneris” jeb “QCCP” ir atbilstīgs centrālais darījumu partneris, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 88) apakšpunktā;

46)

“portfeļa pārvaldība” ir portfeļa pārvaldība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā;

47)

“būtiska līdzdalība” ir būtiska līdzdalība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36) apakšpunktā;

48)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” jeb “SFT”, ir SFT, kā definēts Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 11) punktā;

49)

“nošķirti konti” 15. panta 2. punkta 1. tabulas nolūkos ir konti vienībās, kuros klienta nauda, ko tur ieguldījumu brokeru sabiedrība, ir noguldīta saskaņā ar Komisijas Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 (23) 4. pantu, un attiecīgā gadījumā uz kuriem valsts tiesību akti paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas vai noregulējuma vai pārvaldības uzsākšanas gadījumā klienta naudu nevar izmantot, lai apmierinātu prasījumus saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja tie nav klienta prasījumi;

50)

“repo darījums” ir repo darījums, kā definēts Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 9) punktā;

51)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10) punktā un 22. panta nozīmē, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi;

52)

“saistīts aģents” ir saistīts aģents, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 29) apakšpunktā;

53)

“kopējie bruto ieņēmumi” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības gada ienākumi saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, ko tai atļauts veikt, ieskaitot ienākumus no procentu ieņēmumiem, no akcijām un citiem fiksēta vai mainīga ienesīguma vērtspapīriem vai no komisijas naudām un maksām, jebkāda peļņa un zaudējumi, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai rodas no aktīvu tirdzniecības, no aktīviem, kas tiek turēti to patiesajā vērtībā, vai riska ierobežošanas darbībām, bet neieskaitot ienākumus, kas nav saistīti ar ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām;

54)

“tirdzniecības portfelis” ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība tur tirdzniecības nolūkā vai lai ierobežotu tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju risku;

55)

“tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas” ir jebkuras no turpmāk minētajām:

a)

īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā;

b)

pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot;

c)

pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;

56)

“Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī, kas ir daļa no ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas un kurai ir meitasuzņēmums – ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība šādā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai finanšu iestādē, un kura pati nav citas kādā dalībvalstī atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības meitasuzņēmums vai kādā dalībvalstī izveidotas ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

57)

“Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir tāda ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī, kas ir daļa no ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas un kura pati nav kādā dalībvalstī atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības meitasuzņēmums vai citas ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības kādā dalībvalstī meitasuzņēmums;

58)

“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot 1. punktā izklāstītās definīcijas ar mērķi:

a)

nodrošināt šīs regulas vienotu piemērošanu;

b)

šīs regulas piemērošanā ņemt vērā norises finanšu tirgos.

II SADAĻA

PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS

1. NODAĻA

Prasību individuāla piemērošana

5. pants

Vispārējais princips

Ieguldījumu brokeru sabiedrības individuāli ievēro Otrajā līdz Septītajā daļā noteiktās prasības.

6. pants

Atbrīvojumi

1.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Otro, Trešo, Ceturto, Sesto un Septīto daļu, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību;

b)

ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmums, un tai piemēro konsolidēto uzraudzību, kas attiecas uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

ii)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmums un ir iekļauta ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, ko konsolidēti uzrauga saskaņā ar 7. pantu;

c)

gan ieguldījumu brokeru sabiedrībai, gan tās mātesuzņēmumam atļauju izsniedz un uzraudzību īsteno viena un tās pati dalībvalsts;

d)

iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, piekrīt šādam atbrīvojumam;

e)

pašu kapitāls ir atbilstīgi sadalīts starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

ii)

pēc kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma mātessabiedrība ir paziņojusi, ka tā garantē to saistību izpildi, kuras uzņēmusies ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai ka ieguldījumu brokeru sabiedrības riski ir nebūtiski;

iii)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību; un

iv)

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijām, vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļu.

2.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Sesto daļu, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmums, un uz to attiecas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 228. pantu;

c)

gan ieguldījumu brokeru sabiedrībai, gan tās mātesuzņēmumam atļauju izsniedz un uzraudzību īsteno viena un tās pati dalībvalsts;

d)

iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, piekrīt šādam atbrīvojumam;

e)

pašu kapitāls ir atbilstīgi sadalīts starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

ii)

pēc kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma mātesuzņēmums ir paziņojis, ka tas garantē to saistību izpildi, kuras uzņēmusies ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai ka ieguldījumu brokeru sabiedrības riski ir nebūtiski;

iii)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību; un

iv)

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijām, vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļu.

3.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Piekto daļu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

uz ieguldījumu brokeru sabiedrību attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vai tā ir iekļauta ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, attiecībā uz kuru piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu un nepiemēro 7. panta 4. punktā paredzēto atbrīvojumu;

b)

mātesuzņēmums konsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecas atbrīvojums, un nodrošina visu minēto iestāžu un brokeru sabiedrību pietiekamu likviditātes līmeni;

c)

mātesuzņēmums un ieguldījumu brokeru sabiedrība ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu brokeru sabiedrību, lai ļautu tiem pildīt to aktuālās individuālās saistības un kopējās saistības;

d)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi;

e)

iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, piekrīt šādam atbrīvojumam.

2. NODAĻA

Prudenciālā konsolidācija un atbrīvojumi ieguldījumu brokeru sabiedrību grupai

7. pants

Prudenciālā konsolidācija

1.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ievēro Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Sestajā un Septītajā daļā noteiktās saistības. Mātesuzņēmums un tie tā meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši, mātesuzņēmums nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procedūras un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, konsolidēti piemērojot Otro daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas II sadaļā paredzētos noteikumus.

Minētajā nolūkā, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta, 85. panta 1. punkta un 87. panta 1. punkta noteikumus, piemēro tikai atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu, un tās konsekventi uzskata par atsaucēm uz pašu kapitāla prasībām, kas paredzētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem šajā regulā.

3.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ievēro Piektajā daļā noteiktās saistības.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot mātesuzņēmumu no 3. punkta ievērošanas, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

5.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālās konsolidācijas darbības jomu un metodes, jo īpaši nolūkā aprēķināt fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, pastāvīgo minimālā kapitāla prasību, K-faktora prasību, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, un metodi un sīkāku informāciju, kas vajadzīga, lai pareizi īstenotu 2. punktu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

8. pants

Grupas kapitāla kritērijs

1.   Atkāpjoties no 7. panta, kompetentās iestādes var atļaut piemērot šo pantu attiecībā uz grupu struktūrām, kuras tiek uzskatītas par pietiekoši vienkāršām, ar noteikumu, ka nav būtisku risku klientiem vai tirgum, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas kopumā un kam citādi būtu vajadzīga konsolidētā uzraudzība. Kompetentās iestādes, kad tās atļauj piemērot šo pantu, par to paziņo EBI.

2.   Šā panta nolūkā piemēro turpmāk norādīto:

a)

“pašu kapitāla instrumenti” ir pašu kapitāls, kā definēts šīs regulas 9. pantā, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā, 56. panta d) punktā un 66. panta d) punktā minētos atskaitījumus;

b)

termini “ieguldījumu brokeru sabiedrība”, “finanšu iestāde”, “palīgpakalpojumu sabiedrība” un “saistīts aģents” attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā.

3.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībām, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, Savienības mātes jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jebkuriem citiem mātesuzņēmumiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu iestādes, palīgpakalpojumu sabiedrības vai saistīti aģenti ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, ir pietiekami daudz pašu kapitāla instrumentu, lai segtu vismaz šādu elementu summu:

a)

pilna bilances vērtību summa visām savām līdzdalībām, pakārtotiem prasījumiem un instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā, 56. panta d) punktā un 66. panta d) punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībās, finanšu iestādēs, palīgpakalpojumu sabiedrībās un saistītos aģentos ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā; un

b)

kopējā summa visām savām iespējamām saistībām par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, papildpakalpojumu sabiedrībām un saistītiem aģentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā.

4.   Kompetentās iestādes var atļaut Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jebkuram citam mātesuzņēmumam, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, palīgpakalpojumu sabiedrība vai saistīts aģents ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, turēt pašu kapitāla summu, kas ir mazāka par saskaņā ar 3. punktu aprēķināto summu, ar noteikumu, ka šī summa nav mazāka par to pašu kapitāla prasību summu, ko piemēro individuāli attiecībā uz tā meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem un saistītiem aģentiem, un kopējo summu jebkurām iespējamām saistībām par labu minētajām vienībām.

Šā punkta nolūkos pašu kapitāla prasības meitasuzņēmumiem, kā minēts pirmajā daļā, kas atrodas trešās valstīs, ir nosacītas pašu kapitāla prasības, kuras nodrošina apmierinošu piesardzības līmeni, lai segtu riskus, ko rada minētie meitasuzņēmumi, kā apstiprinājušas attiecīgās kompetentās iestādes.

5.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībām, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām un Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ir ieviestas sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu kapitāla un finansējumu avotus visām ieguldījumu sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu sabiedrībām un saistītiem aģentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā.

OTRĀ DAĻA

PAŠU KAPITĀLS

9. pants

Pašu kapitāla sastāvs

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pašu kapitāls, ko veido to pirmā līmeņa pamata kapitāls, pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, un tās vienmēr izpilda visus turpmāk minētos nosacījumus:

a)

Image 1

;

b)

Image 2

;

c)

Image 3

,

kur:

i)

pirmā līmeņa pamata kapitāls ir definēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļas 2. nodaļu, pirmā līmeņa papildu kapitāls ir definēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļas 3. nodaļu, otrā līmeņa kapitāls ir definēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļas 4. nodaļu; un

ii)

“D” ir definēts 11. pantā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos atskaitījumus piemēro pilnībā, nepiemērojot minētās regulas 39. un 48. pantu;

b)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos atskaitījumus piemēro pilnībā, nepiemērojot minētās regulas 41. pantu;

c)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 56. panta c) punktā un 66. panta c) punktā minētos atskaitījumus, ciktāl tie attiecas uz kapitāla instrumentu līdzdalībām, kas netiek turētas tirdzniecības portfelī, piemēro pilnībā, nepiemērojot minētās regulas 46., 60. un 70. pantā paredzētos mehānismus;

d)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētos atskaitījumus piemēro pilnībā, nepiemērojot minētās regulas 48. pantu;

e)

ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla noteikšanai nepiemēro šādus noteikumus:

i)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. pantu;

ii)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā, 56. panta c) punktā, 66. panta c) punktā minētos atskaitījumus un saistītos noteikumus minētās regulas 46., 60. un 70. pantā, ciktāl minētie atskaitījumi attiecas uz kapitāla instrumentu līdzdalībām, kas tiek turētas tirdzniecības portfelī;

iii)

izraisītājnotikumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā; tā vietā izraisītājnotikumu konkretizē ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, kas minēts 1. punktā;

iv)

kopējo summu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 54. panta 4. punkta a) apakšpunktā; summa, kas jāsamazina vai jākonvertē, ir 1. punktā minētā pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pilna pamatsumma.

3.   Nosakot pašu kapitāla prasības, ievērojot šo regulu, ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļā. Piemērojot minētos noteikumus, uzraudzības iestādes atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. un 78. pantu uzskata par piešķirtu, ja ir izpildīts viens no 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai minētās regulas 78. panta 4. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav juridiskas personas vai akciju sabiedrības vai kuras atbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI var atļaut citus instrumentus vai līdzekļus atzīt par pašu kapitālu, ar noteikumu, ka minētajiem instrumentiem vai līdzekļiem var piemērot arī procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/635/EEK (24) 22. pantu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no katras kompetentās iestādes, EBI kopā ar EVTI sagatavo, uztur un publicē sarakstu ar visiem instrumentu vai līdzekļu veidiem katrā dalībvalstī, kuri tiek atzīti par šādiem pašu līdzekļiem. Šo sarakstu pirmo reizi publicē līdz 2020. gada 26. decembrim.

5.   Līdzdalības finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instrumentos ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas ietvaros neatskaita nolūkā individuāli aprēķināt jebkuras ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu grupā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz finanšu sektora sabiedrību;

c)

šīs regulas 8. pantā paredzēto atkāpi neizmanto kompetentās iestādes.

10. pants

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora

1.   Šīs daļas piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības summas, kas pārsniedz a) un b) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. pantā:

a)

būtisku līdzdalību, kuras summa pārsniedz 15 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, bet nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta k) un i) apakšpunktā minēto atskaitījumu, uzņēmumā, kas nav finanšu sektora sabiedrība;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības būtisku līdzdalību kopējo summu uzņēmumos, kas nav finanšu sektora sabiedrības, kura pārsniedz 60 % no tās pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, bet nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta k) un i) apakšpunktā minēto atskaitījumu.

2.   Kompetentās iestādes var aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai īstenot būtiskās līdzdalības, kā minēts 1. punktā, ja minēto līdzdalību summa pārsniedz minētajā punktā noteikto procentuālo attiecību no pašu kapitāla. Kompetentās iestādes nekavējoties publisko savu lēmumu īstenot šīs pilnvaras.

3.   Akcijas uzņēmumos, kas nav finanšu sektora sabiedrības, neiekļauj šā panta 1. punktā minētajā aprēķinā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

minētās akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. pantā;

b)

minēto akciju turēšana ir sākotnējās izvietošanas pozīcija, kas tiek turēta piecas vai mazāk darba dienas;

c)

minētās akcijas tiek turētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā un citu vārdā.

4.   Šā panta 1. punktā noteiktajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie minēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.

TREŠĀ DAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS

I SADAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

11. pants

Pašu kapitāla prasības

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienmēr ir pašu kapitāls saskaņā ar 9. pantu, kura apjoms sasniedz vismaz “D”, kur “D” ir definēts kā lielākais no šādiem elementiem:

a)

to fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 13. pantu;

b)

to pastāvīgā minimālā kapitāla prasība saskaņā ar 14. pantu; vai

c)

to K-faktora prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 15. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, “D” tiek definēts kā lielākā no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām summām.

3.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā, tās var pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērotu citu pašu kapitāla prasību, kas minēta šajā pantā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 2. nodaļas 4. iedaļu.

4.   Tiklīdz ieguldījumu brokeru sabiedrībām kļūst zināms, ka tās vairs neatbilst vai vairs neatbildīs šā panta prasībām, tās par to paziņo kompetentajai iestādei.

12. pants

Nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības

1.   Šīs regulas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

AUM, kas izmērīti saskaņā ar 17. pantu, ir mazāki par 1,2 miljardiem EUR;

b)

COH, kas izmērīti saskaņā ar 20. pantu, ir mazāki par:

i)

100 miljoniem EUR dienā attiecībā uz naudas darījumiem; vai

ii)

1 miljardu EUR dienā attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem;

c)

ASA, kas izmērīti saskaņā ar 19. pantu, ir nulle;

d)

CMH, kas izmērīti saskaņā ar 18. pantu, ir nulle;

e)

DTF, kas izmērīti saskaņā ar 33. pantu, ir nulle;

f)

NPR vai CMG, kas izmērīti saskaņā ar 22. un 23. pantu, ir nulle;

g)

TCD, kas izmērīta saskaņā ar 26. pantu, ir nulle;

h)

ieguldījumu brokeru sabiedrības bilance un ārpusbilance kopā ir mazāka par 100 miljoniem EUR;

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējie gada bruto ieņēmumi no ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kas aprēķināti kā vidējais rādītājs, pamatojoties uz gada rādītājiem divos iepriekšējos gados, kuri ir tieši pirms attiecīgā finanšu gada, ir mazāki par 30 miljoniem EUR.

Atkāpjoties no II sadaļas noteikumiem, pirmās daļas a), b), c), e), f) apakšpunkta nolūkos, ciktāl tas ir saistīts ar NPR, un pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos piemēro dienas beigu vērtības.

Pirmās daļas f) apakšpunkta nolūkos, ciktāl tas ir saistīts ar CMG, piemēro tekošās dienas vērtības.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos un neskarot Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 9. punktu un Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. un 4. pantu, piemēro tekošās dienas vērtības, izņemot, ja ir bijusi uzskaites vai kontu saskaņošanas kļūda, kas nepareizi norādīja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārkāpusi šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nulles slieksni, un kas ir novērsta pirms darba dienas beigām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties informē kompetento iestādi par kļūdu, tās atgadīšanās iemesliem un tās korekciju.

Pirmās daļas h) un i) apakšpunkta nolūkos piemēro līmeņus, kas bija piemērojami pēdējā finanšu gada beigās, par kuru vadības struktūra pabeidza un apstiprināja pārskatus. Ja pārskati netiek pabeigti un apstiprināti sešus mēnešus pēc pēdējā finanšu gada beigām, ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto provizoriskos pārskatus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības var mērīt vērtības saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, izmantojot II sadaļā norādītās metodes, izņemot to, ka mērīšanu veic 12 mēnešiem un neizslēdzot trīs pēdējo mēnešu vērtības. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izvēlas šo mērīšanas metodi, par to attiecīgi paziņo kompetentajai iestādei un izvēlēto metodi piemēro nepārtrauktam laikposmam, kas nav īsāks par 12 secīgiem mēnešiem.

2.   Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punkta a), b), h) un i) apakšpunktā, piemēro kombinēti visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir daļa no grupas. Šā panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētās kopējo gada bruto ieņēmumu mērīšanas nolūkā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības var izslēgt jebkādu divkāršu uzskaiti, kas var rasties attiecībā uz grupas ietvaros radītiem bruto ieņēmumiem.

Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punkta c) līdz g) apakšpunktā, piemēro katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai atsevišķi.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst visiem 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, to nekavējoties vairs neuzskata par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 1. punkta a), b), h) vai i) apakšpunktā, bet tā joprojām atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētā punkta c)–g) apakšpunktā, to vairs neuzskata par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību pēc trīs mēnešu laikposma, skaitot no dienas, kad tika pārsniegta robežvērtība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru robežvērtības pārsniegšanu.

4.   Ja ieguldījumu sabiedrība, kas nav izpildījusi visus nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā, pēc tam tos izpilda, tā ir uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību tikai pēc sešu mēnešu laikposma, skaitot no dienas, kad tika izpildīti minētie nosacījumi, ar noteikumu, ka minētajā laikposmā nav notikusi neviena robežvērtības pārsniegšana un ieguldījumu brokeru sabiedrība par to nekavējoties ir paziņojusi kompetentajai iestādei.

13. pants

Fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasība

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasība ir vismaz viena ceturtā daļa no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībās, kompetentā iestāde var koriģēt 1. punktā minēto kapitāla summu.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav veikusi darījumdarbību vienu gadu no dienas, kad tā sāka sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, tā 1. punktā minētajiem aprēķiniem izmanto prognozētos fiksētos pieskaitāmos izdevumus, kas iekļauti tās prognozēs pirmajiem 12 tirdzniecības mēnešiem, kā iesniegts kopā ar tās pieteikumu atļaujas saņemšanai.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai papildinātu 1. punktā minētās prasības aprēķināšanu, kurā ietver vismaz šādus atskaitījumu posteņus:

a)

darbinieku prēmijas un cits atalgojums, ciktāl tie ir atkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības neto peļņas attiecīgajā gadā;

b)

darbinieku, direktoru un partneru peļņas daļas;

c)

cita peļņas sadale un cita atalgojuma mainīgā daļa, ciktāl tās ir pilnībā diskrecionāras;

d)

dalītas maksājamās komisijas naudas un maksas, kas ir tieši saistītas ar saņemamām komisijas naudām un maksām, kuras ir iekļautas kopējos ieņēmumos, un ja maksājamo komisijas naudu un maksu maksāšana ir atkarīga no saņemamo komisijas naudu un maksu faktiskās saņemšanas;

e)

maksājumi saistītajiem aģentiem;

f)

vienreizēji izdevumi, kas izriet no neikdienišķām darbībām.

EBI šā panta nolūkos arī precizē būtisku izmaiņu jēdzienu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

14. pants

Pastāvīgā minimālā kapitāla prasība

Šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos pastāvīgā minimālā kapitāla prasība ir vismaz sākotnējā kapitāla apmēra summa, kas norādīts Direktīvas (ES) 2019/2034 9. pantā.

II SADAĻA

K-FAKTORA PRASĪBA

1. NODAĻA

Vispārējie principi

15. pants

K-faktora prasība un piemērojamie koeficienti

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos K-faktora prasība ir vismaz šādu elementu summa:

a)

ar klientiem saistīto risku (RtC) K-faktori, ko aprēķina saskaņā ar 2. nodaļu;

b)

ar tirgu saistīto risku (RtM) K-faktori, ko aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu;

c)

ar brokeru sabiedrību saistīto risku (RtF) K-faktori, ko aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.

2.   Turpmāk minētos koeficientus piemēro atbilstošajiem K-faktoriem:

1. tabula

K-FAKTORI

KOEFICIENTS

Aktīvi pārvaldīšanā saskaņā gan ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan ar nepārtrauktu nediskrecionāru konsultatīvu mehānismu

K-AUM

0,02 %

Turētā klientu nauda

K-CMH (attiecībā uz nošķirtiem kontiem)

0,4 %

K-CMH (attiecībā uz nenošķirtiem kontiem)

0,5 %

Aktīvi, kurus glabā un pārvalda

K-ASA

0,04 %

Apstrādātie klientu rīkojumi

K-COH naudas darījumi

0,1 %

 

K-COH atvasinātie instrumenti

0,01 %

Dienas tirdzniecības plūsma

K-DTF naudas darījumi

0,1 %

 

K-DTF atvasinātie instrumenti

0,01 %

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uzrauga savu K-faktoru vērtību, pievēršot uzmanību tendencēm, kas varētu būtiski izmainīt to pašu kapitāla prasību 11. panta nolūkiem par nākamo pārskata periodu saskaņā ar Septīto daļu un paziņo savām kompetentajām iestādēm par minēto būtiski atšķirīgo kapitāla prasību.

4.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā, kas ietekmē attiecīgā K-faktora summu, tās var koriģēt attiecīgo summu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

5.   Lai nodrošinātu vienotu šīs regulas piemērošanu un lai ņemtu vērā norises finanšu tirgos, EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā:

a)

precizētu metodes K-faktoru mērījumiem Trešās daļas II sadaļā;

b)

šīs regulas nolūkā precizē nošķirta konta jēdzienu attiecībā uz nosacījumiem, kas nodrošina klienta naudas aizsardzību ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas gadījumā;

c)

precizē šā panta 2. punkta 1. tabulā minēto K-DTF koeficientu korekcijas, ja saspringtos tirgus apstākļos, kā minēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/578 (25), K-DTF prasības šķiet pārāk ierobežojošas un kaitē finanšu stabilitātei.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

2. NODAĻA

RtC K-faktori

16. pants

RtC K-faktora prasība

RtC K-faktora prasību nosaka, izmantojot šādu formulu:

K-AUM + K-CMH + K-ASA + K-COH

kur:

K-AUM ir vienāds ar AUM, kas izmērīts saskaņā ar 17. pantu un ko reizina ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts 15. panta 2. punktā;

K-CMH ir vienāds ar CMH, kas izmērīts saskaņā ar 18. pantu un ko reizina ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts 15. panta 2. punktā;

K-ASA ir vienāds ar ASA, kas izmērīts saskaņā ar 19. pantu un ko reizina ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts 15. panta 2. punktā;

K-COH ir vienāds ar COH, kas izmērīts saskaņā ar 20. pantu un ko reizina ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts 15. panta 2. punktā.

17. pants

AUM mērījumi K-AUM aprēķināšanas nolūkos

1.   K-AUM aprēķināšanas nolūkos AUM ir kopējo pārvaldīšanā esošo aktīvu mēneša vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kuri ir izmērīti pēdējā darba dienā katrā no iepriekšējiem 15 mēnešiem un konvertēti sabiedrības funkcionālajā valūtā minētajā brīdī, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

AUM ir atlikušo 12 mēnešu aritmētiskā vidējā vērtība.

K-AUM aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir oficiāli deleģējusi aktīvu pārvaldību citai finanšu sabiedrībai, minētos aktīvus iekļauj AUM kopējā summā, kas izmērīta saskaņā ar 1. punktu.

Ja cita finanšu vienība ir oficiāli deleģējusi aktīvu pārvaldību ieguldījumu brokeru sabiedrībai, minētos aktīvus neiekļauj AUM kopējā summā, kas izmērīta saskaņā ar 1. punktu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārvaldījusi aktīvus mazāk nekā 15 mēnešus, vai ja tā to ir darījusi ilgākā laikposmā kā neliela un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu sabiedrība un tagad pārsniedz AUM robežvērtību, tā K-AUM aprēķināšanai izmanto AUM vēsturiskos datus no laikposma, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

18. pants

CMH mērījumi K-CMH aprēķināšanas nolūkos

1.   K-CMH aprēķināšanas nolūkos CMH ir kopējās dienas turētās klientu naudas vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts katras darba dienas beigās par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

CMH ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-CMH aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir turējusi klienta naudu mazāk nekā deviņus mēnešus, tā K-CMH aprēķināšanai izmanto CMH vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami.

Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

19. pants

ASA mērījumi K-ASA aprēķināšanas nolūkos

1.   K-ASA aprēķināšanas nolūkos ASA ir kopējo dienas glabāto un pārvaldīto aktīvu vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts katras darba dienas beigās par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

ASA ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-ASA aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir oficiāli deleģējusi uzdevumus glabāt un pārvaldīt aktīvus citai finanšu sabiedrībai vai ja cita finanšu sabiedrība šādus uzdevumus ir oficiāli deleģējusi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, minētos aktīvus iekļauj ASA kopējā summā, ko mēra saskaņā ar 1. punktu.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība glabājusi un pārvaldījusi aktīvus mazāk nekā sešus mēnešus, tā K-ASA aprēķināšanai izmanto ASA vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

20. pants

COHA mērījumi K-COH aprēķināšanai

1.   K-COH aprēķināšanas nolūkos COH ir kopējo dienas izpildīto klienta rīkojumu vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts visā katras darba dienas laikā iepriekšējo sešu mēnešu laikā, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

COH ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem trīs mēnešiem.

K-COH aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   COH mēra kā pirkumu absolūtās vērtības un pārdevumu absolūtās vērtības summu attiecībā gan uz naudas darījumiem, gan uz atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar turpmāk minēto:

a)

naudas darījumiem vērtība ir par katru darījumu samaksātā vai saņemtā summa;

b)

atvasinātajiem instrumentiem darījuma vērtība ir līguma nosacītā summa.

Procentu likmju atvasināto instrumentu nosacīto summu koriģē uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados). Nosacīto summu reizina ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = atlikušais laiks līdz beigu termiņam (gados) / 10

Neskarot piekto daļu, COH ietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus ieguldījumu fondu vārdā.

COH ietver darījumus, kas izriet no ieguldījumu konsultācijām, attiecībā uz kurām ieguldījumu brokeru sabiedrība neaprēķina K-AUM.

COH neietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuri izriet no klienta ieguldījumu portfeļa apkalpošanas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība jau aprēķina K-AUM attiecībā uz minētā klienta ieguldījumiem vai ja minētā darbība ir saistīta ar aktīvu pārvaldības deleģēšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nesniedz ieguldījumu minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības AUM saskaņā ar 17. panta 2. punktu.

COH neietver darījumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, to darot savā vai klienta labā.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības COH mērīšanā var neietvert neizpildītus rīkojumus, ja rīkojums nav izpildīts tāpēc, ka klients to ir laicīgi atcēlis.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi klienta rīkojumus mazāk nekā sešus mēnešus vai ja tā to ir darījusi ilgākā laikposmā kā neliela un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu sabiedrība, tā K-COH aprēķināšanai izmanto COH vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

3. NODAĻA

RtM K-faktori

21. pants

RtM K-faktora prasība

1.   RtM K-faktora prasība tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas darījumu veic savā vārdā, darot to savā vai klienta labā, ir vai nu K-NPR, kas aprēķināts saskaņā ar 22. pantu, vai arī K-CMG, kas aprēķināts saskaņā ar 23. pantu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvalda savus tirdzniecības portfeļus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļu.

3.   RtM K-faktora prasību piemēro visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuras jo īpaši ietver parāda instrumentu (tostarp vērtspapīrošanas instrumentu), kapitāla vērtspapīru instrumentu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, ārvalstu valūtas, zelta un preču (tostarp emisijas kvotu) pozīcijas.

4.   Nolūkā aprēķināt RtM K-faktora prasību ieguldījumu brokeru sabiedrība ietver pozīcijas, kas nav tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku.

22. pants

K-NPR aprēķināšana

K-NPR aprēķināšanas nolūkos pašu kapitāla prasība tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas darījumu veic savā vārdā, darot to savā vai klienta labā, aprēķina, izmantojot vienu no šādām pieejām:

a)

standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā;

b)

alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā;

c)

alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā.

23. pants

K-CMG aprēķināšana

1.   Šīs regulas 21. panta nolūkos kompetentā iestāde atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai aprēķināt K-CMG visām pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte, vai pamatojoties uz portfeli, ja uz visu portfeli attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība nav daļa no grupas, kurā ietilpst kredītiestāde;

b)

par šo darījumu tīrvērti un izpildi ir atbildīgs QCCP tīrvērtes dalībnieks, un minētais tīrvērtes dalībnieks ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, un tīrvērte darījumiem tiek veikta vai nu centralizēti QCCP, vai arī izpildīta citādi, pamatojoties uz principu “piegāde pret samaksu”, par ko ir atbildīgs minētais tīrvērtes dalībnieks;

c)

kopējās drošības rezerves, ko pieprasa tīrvērtes dalībnieks, aprēķināšana ir balstīta uz tīrvērtes dalībnieka drošības rezerves modeli.

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pierādījusi kompetentajai iestādei, ka izvēle RtM aprēķināt ar K-CMG ir pamatota ar konkrētiem kritērijiem, kuru starpā var būt ieguldījumu brokeru sabiedrības galveno darbību veids, kas būtībā ir tirdzniecības darbības, uz kurām attiecas tīrvērte un drošības rezerves noteikšana, par ko atbildīgs ir tīrvērtes dalībnieks, un tas, ka citas ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktās darbības ir nebūtiskas salīdzinājumā ar minētajām svarīgākajām darbībām; un

e)

kompetentā iestāde ir izvērtējusi, ka tā (to) portfeļa(-u) izvēle, uz kuru(kuriem) attiecas K-CMG, nav veikta nolūkā uzsākt pašu kapitāla prasību regulējuma arbitrāžu neproprocionālā vai prudenciāli nepareizā veidā.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kompetentajai iestādei ir jāveic regulāra izvērtēšana, lai apliecinātu, ka drošības rezerves modelis rada tādas drošības rezerves prasības, kas atspoguļo to produktu risku raksturojošus rādītājus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība tirgojas, un tajā ir ņemts vērā intervāls starp drošības rezervju iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamās izmaiņas darījuma veikšanas laikā.

Drošības rezervju prasības ir pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas var rasties no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā vismaz divu darba dienu turēšanas periodā. Drošības rezervju modeļi, ko izmanto minētais tīrvērtes dalībnieks, lai pieprasītu pirmās daļas c) apakšpunktā minēto drošības rezervi, vienmēr ir izstrādāti tā, lai panāktu līdzīgu piesardzības līmeni, kā prasīts noteikumos par drošības rezervju prasībām Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantā.

2.   K-CMG ir trešā lielākā drošības rezerves kopējā summa, ko katru dienu ieguldījumu brokeru sabiedrībai iepriekšējo trīs mēnešu laikā pieprasa tīrvērtes dalībnieks, kura reizināta ar koeficientu 1,3.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē pieprasītās kopējās drošības rezerves summas aprēķināšanu un K-CMG aprēķināšanas metodi, kā minēts 2. punktā, jo īpaši, ja K-SMG piemēro, pamatojoties uz portfeli, un nosacījumus 1. punkta e) apakšpunkta noteikumu izpildei.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

4. NODAĻA

RtF K-faktori

24. nodaļa

RtF K-faktora prasība

RtF K-faktora prasību nosaka, izmantojot šādu formulu:

K-TCD +K-DTF + K-CON

kur:

K-TCD ir vienāds ar summu, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu;

K-DTF ir vienāds ar DTF, kas izmērīts saskaņā ar 33. pantu un ko reizina ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts 15. panta 2. punktā, un

K-CON ir vienāds ar summu, kas aprēķināta saskaņā ar 39. pantu.

K-TCD un K-CON pamatā ir darījumi, kas reģistrēti tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelī, kas darījumu veic savā vārdā, darot to savā vai klienta labā.

K-DTF pamatā ir darījumi, kas reģistrēti tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelī, kas darījumu veic savā vārdā, darot to savā vai klienta labā, un darījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība veic, savā vārdā izpildot rīkojumus klientu labā.

1. iedaļa

Tirdzniecības darījuma partnera saistību nepildīšana

25. pants

Darbības joma

1.   Šī iedaļa tiek piemērota šādiem līgumiem un darījumiem:

a)

atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, izņemot šādus atvasināto instrumentu līgumus:

i)

atvasināto instrumentu līgumi, kuriem tīrvērte tieši vai netieši veikta, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP), ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar minētajiem līgumiem, gan tīrvērtes dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no tīrvērtes dalībnieka un šā tīrvērtes dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un minētās nošķiršanas un nodalīšanas rezultātā minētās pozīcijas un aktīvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir neaizskarami šā tīrvērtes dalībnieka vai viena vai vairāku tā klientu saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā,

tiesību akti, regulējumi, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojami vai saistoši tīrvērtes dalībniekam, veicina klienta pozīciju, kuras saistītas ar minētajiem līgumiem, un atbilstošā nodrošinājuma pārvešanu citam tīrvērtes dalībniekam piemērojamā maržinālajā riska periodā sākotnējā tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā,

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieguvusi neatkarīgu rakstisku un pamatotu juridisko atzinumu, kurā secināts, ka juridiska strīda gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība neciestu nekādus zaudējumus saistībā ar tās tīrvērtes dalībnieka vai jebkura tīrvērtes dalībnieka klienta maksātnespēju;

ii)

biržā tirgoti atvasināto instrumentu līgumi;

iii)

atvasināto instrumentu līgumi, kas tiek turēti, lai ierobežotu risku ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīcijai, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām;

b)

ilgstošo norēķinu darījumiem;

c)

repo darījumiem;

d)

vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;

e)

maržinālo aizdevumu darījumiem;

f)

jebkuriem citiem SFT veidiem;

g)

kredītiem un aizdevumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B daļas 2) punktā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tirdzniecību klienta vārdā vai saņem un nosūta rīkojumu bez tā izpildes.

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta nolūkos atvasināto instrumentu līgumus, kuriem tīrvērte tieši vai netieši veikta, izmantojot QCCP, uzskata par tādiem, kas atbilst minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Darījumus ar turpmāk minētajiem darījumu partneru veidiem neiekļauj K-TCD aprēķināšanā:

a)

centrālās valdības un centrālās bankas, ja pamatā esošo riska darījumu pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu būtu 0 %;

b)

daudzpusējas attīstības bankas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā;

c)

starptautiskas organizācijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 118. pantā.

3.   Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrība var neiekļaut K-TCD darbības jomas aprēķināšanā darījumus ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, kuru ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes piešķir atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

darījumu partneris ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde, kurai piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības;

b)

darījumu partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā prudenciālajā konsolidācijā, kurā ir iekļauta ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai šīs regulas 7. pantu vai darījumu partneri un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzrauga attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam saskaņā ar šīs regulas 8. pantu;

c)

darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, kuras piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībai;

d)

darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic ieguldījumu brokeru sabiedrība;

e)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret ieguldījumu brokeru sabiedrību.

4.   Atkāpjoties no šīs iedaļas, ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma var aprēķināt riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un attiecībā uz darījumiem, kas minēti šā panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā, piemērojot vienu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā noteiktajām metodēm, un aprēķināt attiecīgās pašu kapitāla prasības, reizinot riska darījuma vērtību ar riska faktoru, ko nosaka pēc darījumu partnera veida, kā izklāstīts 2. tabulā šīs regulas 26. pantā.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, var aprēķināt attiecīgo pašu kapitāla prasību, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu, ar 8 %.

5.   Piemērojot atkāpi šā panta 4. punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro arī kredīta vērtības korekcijas (CVA) koeficientu, reizinot pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar CVA, kas aprēķināts saskaņā ar 32. pantu.

Drīzāk nekā piemērot CVA koeficienta reizinātāju ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, var aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas VI sadaļu.

26. pants

K-TCD aprēķināšana

K-TCD aprēķināšanas nolūkos pašu kapitāla prasību nosaka, izmantojot šādu formulu:

Pašu kapitāla prasība =α • EV • RF • CVA

kur:

α = 1,2;

EV = riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 27. pantu;

RF = riska faktors, ko nosaka pēc darījumu partnera veida, kā izklāstīts 2. tabulā; un

CVA = kredīta vērtības korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 32. pantu.

2. tabula

Darījuma partnera veids

Riska faktors

Centrālās valdības, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

1,6 %

Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības

1,6 %

Citi darījumu partneri

8 %

27. pants

Riska darījuma vērtības aprēķināšana

Riska darījuma vērtības aprēķinu nosaka, izmantojot šādu formulu:

Riska darījuma vērtība = Max(0; RC + PFEC)

kur:

RC = aizvietošanas vērtība, kā noteikts 28. pantā;

PFE = potenciāls nākotnes riska darījums, kā noteikts 29. pantā; un

C = nodrošinājums, kā noteikts 30. pantā.

Aizvietošanas vērtību (RC) un nodrošinājumu (C) piemēro visiem darījumiem, kas minēti 25. pantā.

Potenciālo nākotnes riska darījumu (PFE) piemēro tikai atvasināto instrumentu līgumiem.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ievērojot 31. pantā noteiktās prasības. Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, ieguldījumu brokeru sabiedrība strādā ar katru darījumu tā, it kā tā būtu pašas šīs sabiedrības savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

28. pants

Aizvietošanas vērtība ( RC)

27. pantā minēto aizvietošanas vērtību nosaka šādi:

a)

atvasināto instrumentu līgumiem RC nosaka kā CMV;

b)

ilgstošo norēķinu darījumiem RC nosaka kā norēķina summu naudai, kas ieguldījumu brokeru sabiedrība jāmaksā vai jāsaņem pēc norēķina; saņemamo summu jāuzskata par pozitīvu skaitli, un maksājamo summu jāuzskata par negatīvu skaitli;

c)

repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem RC nosaka kā aizdotās vai aizņemtās naudas summu; naudu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir aizdevusi, jāuzskata par pozitīvu skaitli, un naudu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir aizņēmusies, jāuzskata par negatīvu skaitli;

d)

attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kur abas darījumu pozīcijas ir vērtspapīri, RC nosaka pēc vērtspapīra, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība aizdevusi, CMV; CMV palielina, izmantojot 30. panta 4. tabulā norādīto svārstīguma korekciju;

e)

attiecībā uz maržinālo aizdevumu darījumiem un kredītiem un aizdevumiem, kas minēti 25. panta 1. punkta g) apakšpunktā, RC nosaka pēc aktīva bilances vērtības saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

29. pants

Potenciālais nākotnes riska darījums

1.   Potenciālo nākotnes riska darījumu (PFE), kas minēts 27. pantā, aprēķina par katru atvasināto instrumentu, kā šādu lielumu reizinājumu:

a)

darījumu efektīvā nosacītā (EN) summa, kas noteikta saskaņā ar šā panta 2.–6. punktu; un

b)

uzraudzības faktors (SF), kas noteikts saskaņā ar šā panta 7. punktu.

2.   Efektīvo nosacīto (EN) summu veido nosacītā summas, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, tās ilguma, kurš aprēķināts saskaņā ar 4. punktu, un tās uzraudzības delta rādītāja, kurš aprēķināts saskaņā ar 6. punktu, reizinājums.

3.   Ja nosacītā summa nav skaidri noteikta un fiksēta līdz beigu termiņam, to nosaka šādi:

a)

ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu līgumiem nosacīto summu nosaka kā līguma ārvalstu valūtas pozīcijas nosacīto summu, kas konvertēta vietējā valūtā; ja abas ārvalstu valūtas atvasinātā instrumenta pozīcijas ir denominētas valūtās, kas nav vietējā valūta, katras pozīcijas nosacīto summu konvertē vietējā valūtā un pozīcija ar lielāko vietējās valūtas vērtību ir nosacītā summa;

b)

kapitāla vērtspapīru un preču atvasināto instrumentu līgumiem un emisijas kvotām un to atvasinātiem instrumentiem nosacīto summu definē kā vienas instrumenta ieguldījumu apliecības tirgus cenas un ieguldījumu apliecību skaita, kas norādīts darījumā, reizinājumu;

c)

darījumiem ar vairākām izmaksājamām summām, kas ir atkarīgi no valsts, tostarp digitālajiem iespējas līgumiem vai mērķa atpakaļpirkšanas nākotnes darījumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina nosacīto summu par katru valsti un izmanto vislielāko iegūto aprēķinu;

d)

ja nosacītā vērtība ir tirgus vērtību formula, ieguldījumu brokeru sabiedrība ievada CMV, lai noteiktu darījuma nosacīto summu;

e)

mijmaiņas darījumiem ar mainīga lieluma nosacīto vērtību, piemēram, amortizējošiem un augošiem mijmaiņas darījumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto vidējo nosacīto vērtību atlikušajā mijmaiņas darījuma periodā kā darījuma nosacīto summu;

f)

mijmaiņas darījumus, kuros izmanto sviru, nolūkā noteikt nosacīto summu konvertē līdzvērtīga mijmaiņas darījuma, kurā neizmanto sviru, nosacītajā summā tā, ka, ja visas procentu likmes mijmaiņas darījumā reizina ar kādu koeficientu, arī norādīto nosacīto summu reizina ar koeficientu, kas balstīts uz procentu likmēm;

g)

atvasināto instrumentu līgumam ar vairākām pamatsummas maiņām, lai noteiktu nosacīto summu, nosacīto summu reizina ar pamatsummas maiņu skaitu atvasināto instrumentu līgumā.

4.   Procentu likmes līgumu un kredīta atvasināto instrumentu līgumu nosacīto summu uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados) koriģē saskaņā ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = (1-exp(-0,05 • atlikušais laiks līdz beigu termiņam)) / 0,05

Atvasināto instrumentu līgumu, kas nav procentu likmes līgumi un kredīta atvasināto instrumentu līgumi, ilgums ir 1.

5.   Līguma beigu termiņš ir pēdējā diena, kad līgumu vēl var izpildīt.

Ja atvasinātajā instrumentā atsaucas uz citas procentu likmes vai kredīta instrumenta vērtību, laikposmu nosaka, pamatojoties uz pamatā esošo instrumentu.

Iespējas līgumiem beigu termiņš ir vēlākais līgumā paredzētās iespējas izmantošanas datums, kas norādīts līgumā.

Atvasināto instrumentu līgumam, kas ir strukturēts tā, lai konkrētos datumos nokārtotu visus atlikušos riska darījumus, un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma patiesā vērtība ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz nākamajam pielāgošanas datumam.

6.   Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu uzraudzības deltas rādītāju var aprēķināt pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, izmantojot atbilstīgu modeli pēc tam, kad to apstiprinājušas kompetentās iestādes. Modelī aplēš iespējas līguma vērtības izmaiņu likmi attiecībā uz pamatā esošā instrumenta tirgus vērtības nelielām izmaiņām. Darījumiem, kas nav iespējas līgumi un mijmaiņas iespējas līgumi vai ja kompetentās iestādes nav apstiprinājušas modeli, delta koeficients ir 1.

7.   Uzraudzības faktoru (SF) katrai aktīvu klasei nosaka saskaņā ar šādu tabulu:

3. tabula

Aktīvu klase

Uzraudzības faktors

Procentu likme

0,5 %

Ārvalstu valūta

4 %

Kredīts

1 %

Viena emitenta kapitāla vērtspapīri

32 %

Kapitāla vērtspapīru indekss

20 %

Preču un emisijas kvota

18 %

Cits

32 %

8.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījumu vērtība ir visu to darījumu potenciālās nākotnes riska vērtības, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, summa, kuru reizina ar:

a)

0,42 attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu darījumiem ar finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, kuros, ja tas tiek prasīts, ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

1 attiecībā uz citām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.

30. pants

Nodrošinājums

1.   Visiem nodrošinājumiem gan divpusējos darījumos, gan darījumos, kuriem veikta tīrvērte, kā minēts 25. pantā, piemēro svārstīguma korekcijas saskaņā ar šādu tabulu:

4. tabula

Aktīvu klase

Svārstīguma korekcija repo darījumiem

Svārstīguma korekcija citiem darījumiem

Parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas

≤ 1 gads

0,707 %

1 %

> 1 gadu ≤ 5 gadiem

2,121 %

3 %

> 5 gadiem

4,243 %

6 %

Parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas vienības

≤ 1 gads

1,414 %

2 %

> 1 gadu ≤ 5 gadiem

4,243 %

6 %

> 5 gadiem

8,485 %

12 %

Vērtspapīrošanas pozīcijas

≤ 1 gads

2,828 %

4 %

> 1 gadu ≤ 5 gadiem

8,485 %

12 %

> 5 gadiem

16,970 %

24 %

Biržā tirgoti kapitāla instrumenti un konvertējami vērtspapīri

14,143 %

20 %

Citi vērtspapīri un preces

17,678 %

25 %

Zelts

10,607 %

15 %

Nauda

0 %

0 %

4. tabulas nolūkos vērtspapīrošanas pozīcijās neietver atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas.

Kompetentās iestādes var mainīt svārstīguma korekciju noteiktu veidu precēm, kurām ir dažāds cenu svārstīguma līmenis. Tās par šādu lēmumu paziņo EBI, izklāstot izmaiņu iemeslus.

2.   Nodrošinājuma vērtību nosaka šādi:

a)

šīs regulas 25. panta 1. punkta a), e) un g) apakšpunkta nolūkos – pēc nodrošinājuma summas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi no sava darījuma partnera, summu samazinot saskaņā ar 4. tabulu;

b)

šīs regulas 25. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā minētajiem darījumiem – pēc drošības pozīcijas CMV un nodrošinājuma neto apjoma, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi vai sniegusi, summas.

Attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kur abas darījumu pozīcijas ir vērtspapīri, nodrošinājumu nosaka pēc vērtspapīra, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība aizņēmusies, CMV.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība iegādājas vai ir aizdevusi vērtspapīru, vērtspapīra CMV uzskata par negatīvu skaitli, un to samazina uz vēl lielākas vērtības negatīvu skaitli, izmantojot svārstīguma korekciju 4. tabulā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārdod vai ir aizņēmusies vērtspapīru, vērtspapīra CMV uzskata par pozitīvu skaitli, un to samazina, izmantojot svārstīguma korekciju 4. tabulā.

Ja uz dažāda veida darījumiem attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ievērojot 31. pantā paredzētos noteikumus, attiecīgajām vērtībām, ko aprēķina saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, pamatojoties uz izdevēju katrai aktīvu klasei, piemēro 4. tabulā norādītās piemērojamās svārstīguma korekcijas citiem darījumiem.

3.   Ja starp darījumu un saņemto vai izvietoto nodrošinājumu pastāv valūtu nesakritība, piemēro papildu valūtu svārstīguma korekciju 8 % apmērā.

31. pants

Ieskaits

Šīs iedaļas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība var, pirmkārt, pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, uztvert kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kura ir vienāda ar neto ieņēmumiem, otrkārt, veikt ieskaitu citiem darījumiem, uz kuriem attiecas atjauninājums, saskaņā ar kuru visas saistības starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās darījumu partneri tiek automātiski apvienotas tā, ka ar atjauninājumu juridiski aizstāj iepriekšējo bruto saistību vienoto neto summu, un, treškārt, veikt ieskaitu citiem darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

savstarpējo prasījumu ieskaita līgums ar darījumu partneri vai cits nolīgums, kas rada vienotu juridisku saistību, aptver visus iekļautos darījumus tā, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu vai nu prasījuma tiesības saņemt vai pienākums samaksāt vienīgi iekļauto individuālo darījumu tirgus vērtību pozitīvo vai negatīvo neto summu gadījumā, ja darījumu partneris nepilda savus pienākumus sakarā ar jebkuru no turpmāk minētajiem iemesliem:

i)

saistību neizpilde;

ii)

bankrots;

iii)

likvidācija;

iv)

līdzīgi apstākļi;

b)

savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā nav iekļauts neviens punkts, kas darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā ļauj darījuma partnerim, kurš izpilda saistības, veikt tikai ierobežotus maksājumus vai neveikt maksājumus nemaz pusei, kas neizpilda saistības, arī tad, ja puse, kas neizpilda saistības, ir neto kreditors;

c)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieguvusi neatkarīgu rakstisku un pamatotu juridisko atzinumu, kurā secināts, ka juridiska strīda gadījumā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu ieguldījumu brokeru sabiedrības prasījuma tiesības un pienākumi būtu līdzvērtīgi a) apakšpunktā minētajiem saskaņā ar šādu tiesisko regulējumu:

i)

tās jurisdikcijas tiesību akti, kurā darījuma partneris ir inkorporēts;

ii)

ja ir iesaistīta darījumu partnera ārvalstu filiāle, tās jurisdikcijas tiesību akti, kurā atrodas filiāle;

iii)

tiesību akti, kas reglamentē atsevišķos darījumus, kas ietverti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā; vai

iv)

tiesību akti, kas reglamentē līgumus vai vienošanās, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpējo prasījumu ieskaitu.

32. pants

Kredīta vērtības korekcija

Šīs iedaļas nolūkos CVA ir portfeļa, ko veido darījumi ar darījumu partneri, vidējās tirgus vērtības korekcija, kas atspoguļo darījuma partnera kredītriska CMV ieguldījumu brokeru sabiedrībai, bet neatspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītriska CMV darījuma partnerim.

CVA ir 1,5 visiem darījumiem, kas nav turpmāk minētie darījumi, kuriem CVA ir 1:

a)

darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 9. punktā, vai ar nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie darījumi nepārsniedz minētās regulas 10. panta 3. un 4. punktā paredzētos tīrvērtes sliekšņus;

b)

grupas iekšējie darījumi, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantā;

c)

ilgstošo norēķinu darījumi;

d)

SFT, tostarp maržinālo aizdevumu darījumi, izņemot, ja kompetentā iestāde nosaka, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības CVA riska darījumi, kas izriet no minētajiem darījumiem, ir būtiski; un

e)

šīs regulas 25. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie kredīti un aizdevumi.

2. iedaļa

Dienas tirdzniecības plūsma

33. pants

DTF mērījumi K-DTF aprēķināšanas nolūkos

1.   K-DTF aprēķināšanas nolūkos DTF ir dienas tirdzniecības plūsmas kopējās vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts visā katras darba dienas laikā iepriekšējo deviņu mēnešu laikā, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

DTF ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-DTF aprēķina katra kalendārā mēneša pirmajā darba dienā.

2.   DTF mēra kā pirkumu absolūtās vērtības un pārdevumu absolūtās vērtības summu attiecībā gan uz naudas darījumiem, gan uz atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar turpmāk minēto:

a)

naudas darījumiem vērtība ir par katru darījumu samaksātā vai saņemtā summa;

b)

atvasinātajiem instrumentiem darījuma vērtība ir līguma nosacītā summa.

Procentu likmju atvasināto instrumentu nosacīto summu koriģē uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados). Nosacīto summu reizina ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = atlikušais laiks līdz beigu termiņam (gados) / 10

3.   DTF neietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība nolūkā sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus ieguldījumu fondu vārdā.

DTF ietver darījumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, to darot savā vai klienta labā.

4.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir bijusi dienas tirdzniecības plūsma mazāk nekā deviņus mēnešus, tā K-DTF aprēķināšanai izmanto DTF vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati kļūst pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

5. NODAĻA

Vides un sociālie mērķi

34. pants

Prudenciālais režīms aktīviem, kas pakļauti darbībām, kuras saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem

1.   EBI pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Komisijas Ilgtspējīgu finanšu augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, novērtē, vai no prudenciālās perspektīvas koriģētu K-faktoru vai koriģētu K-faktoru koeficientu veidā būtu pamatoti piemērot speciālu prudenciālo režīmu aktīviem, kas pakļauti darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem. Jo īpaši EBI novērtē:

a)

metodoloģiskās iespējas novērtēt aktīvu klašu pakļautību darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem;

b)

specifiskus riska profilus aktīviem, kas pakļauti darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem;

c)

riskus, kas saistīti ar aktīvu nolietojumu regulatīvo izmaiņu dēļ, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā;

d)

tādu iespējamo ietekmi uz finansiālo stabilitāti, kuru rada specifisks prudenciālais režīms aktīviem, kas pakļauti darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem.

2.   EBI līdz 2021. gada 26. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu.

CETURTĀ DAĻA

KONCENTRĀCIJAS RISKS

35. pants

Uzraudzības pienākums

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uzrauga un kontrolē savus koncentrācijas riskus saskaņā ar šo daļu, izmantojot pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras un stabilus iekšējās kontroles mehānismus.

2.   Šīs daļas nolūkos termini “kredītiestāde” un “ieguldījumu brokeru sabiedrība” ietver privātos vai publiskos uzņēmumus, tostarp šādu uzņēmumu filiāles, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, būtu kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts šajā regulā, un ar noteikumu, ka minētajiem uzņēmumiem ir piešķirta atļauja trešā valstī, kur piemēro prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

36. pants

Riska darījuma vērtības aprēķināšana

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, šīs daļas nolūkos aprēķina riska darījumu vērtību attiecībā uz klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, saskaitot kopā šādus posteņus:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības garo pozīciju pozitīvais pārsniegums pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos tirdzniecības portfeļa finanšu instrumentos, neto pozīcija katram instrumentam, kas aprēķināta saskaņā ar 22. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

b)

riska darījuma vērtība 25. panta 1. punktā minētajiem līgumiem un darījumiem ar attiecīgo klientu, kas aprēķināta 27. pantā paredzētajā veidā.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas RtM K-faktora nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar 23. pantā norādīto pieeju, aprēķina neto pozīciju attiecībā uz riska darījumiem nolūkā noteikt minēto pozīciju koncentrācijas risku saskaņā ar 22. panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas K-TCD nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības, piemērojot šīs regulas 25. panta 4. punktā minētās metodes, riska darījuma vērtību šīs regulas 25. panta 1. punktā minētajiem līgumiem un darījumiem aprēķina, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 3., 4. vai 5. iedaļā noteiktās metodes.

2.   Riska darījuma vērtību attiecībā uz savstarpēji saistītu klientu grupu aprēķina, saskaitot riska darījumus ar atsevišķiem klientiem minētajā grupā, to uzskatot par vienotu riska darījumu.

3.   Aprēķinot riska darījuma vērtību attiecībā uz kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visus pamatotos pasākumus, lai identificētu pamatā esošos aktīvus attiecīgajos darījumos un pamatā esošo riska darījumu partneri.

37. pants

Koncentrācijas risku ierobežojumi un riska darījuma vērtības pārsniegums

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības koncentrācijas riska ierobežojums riska darījuma vērtībai attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu ir 25 % no tās pašu kapitāla.

Ja minētais atsevišķais klients ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ja savstarpēji saistītu klientu grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, koncentrācijas riska ierobežojums ir lielākais no 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla vai 150 miljoni EUR, ar noteikumu, ka riska darījumu vērtības summa attiecībā uz visiem savstarpēji saistītajiem klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, koncentrācijas riska ierobežojums saglabājas 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

Ja summa 150 miljonu EUR apmērā ir vairāk nekā 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, koncentrācija attiecībā uz riska ierobežojumu nepārsniedz 100 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

2.   Ja 1. punktā minētie ierobežojumi tiek pārsniegti, ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda 38. pantā noteikto paziņošanas pienākumu un pašu kapitāla prasību attiecībā uz riska darījuma vērtības pārsniegumu saskaņā ar 39. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības aprēķina riska darījuma vērtības pārsniegumu attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar šādu formulu:

riska darījuma vērtības pārsniegums = EV – L

kur:

EV = riska darījuma vērtība, kas aprēķināta 36. pantā paredzētajā veidā; un

L = koncentrācija attiecībā uz riska ierobežojumu, kā noteikts šā panta 1. punktā.

3.   Riska darījuma vērtība attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nepārsniedz:

a)

500 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas;

b)

apkopotā veidā 600 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecībā uz jebkuru pārsniegumu, kas pastāv ilgāk par 10 dienām.

38. pants

Paziņošanas pienākums

1.   Ja 37. pantā minētais ierobežojums tiek pārsniegts, ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm pārsnieguma apmēru, konkrētā klienta nosaukumu un vajadzības gadījumā attiecīgās saistīto klientu grupas nosaukumu.

2.   Kompetentās iestādes var piešķirt ieguldījumu brokeru sabiedrībai ierobežotu laikposmu, lai panāktu atbilstību 37. pantā minētajam ierobežojumam.

39. pants

K-CON aprēķināšana

1.   K-CON pašu kapitāla prasība ir pašu kapitāla prasības kopējais apmērs, kas aprēķināts katram klientam vai savstarpēji saistītai klientu grupai kā pašu kapitāla prasība attiecīgajā pozīcijā 6. tabulas 1. slejā, kas ir daļa no kopējā individuālā pārsnieguma, kurš reizināts ar:

a)

200 %, ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām;

b)

attiecīgo koeficientu 6. tabulas 2. slejā – pēc 10 dienu laikposma, ko skaita no dienas, kad pārsniegums parādījies, iedalot katru pārsnieguma daļu attiecīgajā pozīcijā 6. tabulas 1. slejā.

2.   Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pārsniegumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina ar šādu formulu:

Image 4

kur:

OFRE = pašu kapitāla prasības attiecībā uz pārsniegumu;

OFR = pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām, kas aprēķinātas, saskaitot pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem minētajā grupā, to uzskatot par vienotu riska darījumu;

EV = riska darījuma vērtība, kas aprēķināta 36. pantā paredzētajā veidā;

EVE = riska darījuma vērtības pārsniegums, kas aprēķināts 37. panta 2. punktā paredzētajā veidā.

K-CON aprēķināšanas nolūkā pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības garo pozīciju pozitīvā pārsnieguma pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos tirdzniecības portfeļa finanšu instrumentos, neto pozīcija katram instrumentam, kas aprēķināta saskaņā ar 22. panta a), b) un c) apakšpunktu, ietver tikai specifiskā riska prasības.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas RtM K-faktora nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar 23. pantā norādīto pieeju, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem nolūkā noteikt minēto pozīciju koncentrācijas risku saskaņā ar 22. panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

6. tabula

1. sleja

Riska darījuma vērtības pārsniegums kā procentuāla attiecība pret pašu kapitālu

2. sleja

Koeficienti

Līdz 40 %

200 %

No 40 % līdz 60 %

300 %

No 60 % līdz 80 %

400 %

No 80 % līdz 100 %

500 %

No 100 % līdz 250 %

600 %

Virs 250 %

900 %

40. pants

Procedūras, ar kurām novērš ieguldījumu brokeru sabiedrību izvairīšanos no K-CON pašu kapitāla prasības

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uz laiku nepārved riska darījumus, kas pārsniedz 37. panta 1. punktā noteikto ierobežojumu, citam uzņēmumam – neatkarīgi no tā, vai tas ietilpst tajā pašā grupā vai ne, – kā arī neiesaistās mākslīgos darījumos, lai 39. pantā minētajā 10 dienu laikposmā slēgtu minētos riska darījumus un izveidotu jaunus riska darījumus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pārvedumiem, kā minēts 1. punktā, nekavējoties tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

41. pants

Atbrīvojumi

1.   No 37. pantā izklāstītajām prasībām atbrīvo šādus riska darījumus:

a)

riska darījumus, kurus pilnībā atskaita no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

b)

riska darījumus, kas radušies parastajā maksājumu norēķinu pakalpojumu, ārvalstu valūtu darījumu, darījumu ar vērtspapīriem un naudas pārvedumu sniegšanas gaitā;

c)

riska darījumus, kas ir prasījumi pret:

i)

centrālajām valdībām, centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un riska darījumi, kurus garantējušas šādas personas vai kuri ir uz tām attiecināmi, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114.–118. pantu minēto riska darījumu riska pakāpe ir 0 %;

ii)

Eiropas Ekonomikas zonas valstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;

iii)

centrālajiem darījumu partneriem un iemaksām centrālo darījumu partneru fondā saistību neizpildes gadījumiem.

2.   Kompetentās iestādes no 37. panta piemērošanas var pilnībā vai daļēji atbrīvot turpmāk minētos riska darījumus:

a)

segtās obligācijas;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumus ar savu mātesuzņēmumu, citiem minētā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ciktāl minētie uzņēmumi tiek konsolidēti uzraudzīti saskaņā ar šīs regulas 7. pantu vai Regulu (ES) Nr. 575/2013, uzraudzīti attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, vai uzraudzīti saskaņā ar trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem, un ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu; un

ii)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz finanšu sektora sabiedrību.

42. pants

Atbrīvojums preču un emisijas kvotu dīleriem

1.   Šīs daļas noteikumi neattiecas uz preču un emisijas kvotu dīleriem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

otrs darījumu partneris ir nefinanšu darījumu partneris;

b)

uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;

c)

darījumu var novērtēt kā tādu, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera vai tā grupas komercdarbību vai kases finansēšanas darbību.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo kompetentajai iestādei, pirms tā izmanto 1. punktā minēto atbrīvojumu.

PIEKTĀ DAĻA

LIKVIDITĀTE

43. pants

Likviditātes prasība

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības tur likvīdu aktīvu summu, kas līdzvērtīga vismaz vienai trešdaļai fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, var atbrīvot no šā punkta piemērošanas un par to pienācīgi informē EBI.

Pirmās daļas nolūkos likvīdi aktīvi bez ierobežojumiem attiecībā uz to sastāvu ir:

a)

aktīvi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10.–13. pantā un uz ko attiecas tie paši nosacījumi attiecībā uz atbilstības kritērijiem, un tie paši piemērojamie diskonti, kuri noteikti minētajos pantos;

b)

aktīvi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. pantā – līdz maksimālajai summai 50 miljoniem EUR vai ekvivalentai summai vietējā valūtā – un uz ko attiecas tie paši minētajā pantā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 15. panta 1. punktā minēto 500 miljonu EUR robežvērtību, un tie paši piemērojamie diskonti, kuri noteikti minētajā pantā;

c)

šīs daļas a) un b) punktā neietverti finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem nav likvīda tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17) apakšpunktā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/567 (26) 1.–5. pantā, un kuriem piemēro 55 % diskontu;

d)

neapgrūtināti īstermiņa noguldījumi kredītiestādē.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos par likvīdiem aktīviem neuzskata skaidru naudu, īstermiņa noguldījumus un klientiem piederošus finanšu instrumentus pat tad, ja tie tiek turēti ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet kas neveic nevienu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, var ietvert arī darījumu debitoru parādus, kā arī maksas vai komisijas naudas, kas saņemamas 30 dienu laikā to likvīdajos aktīvos, ja minētie parādi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie veido ne vairāk kā vienu trešo daļu no minimālās likviditātes prasības, kā minēts šā panta 1. punktā;

b)

tie nav jāpieskaita nekādām papildu likviditātes prasībām, ko pieprasa kompetentā iestāde saistībā ar sabiedrībām raksturīgiem riskiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta k) apakšpunktu;

c)

tiem piemēro 50 % diskontu.

4.   Šā panta 1. punkta otrās daļas nolūkos EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes, kurās sīkāk izklāstīti kritēriji, ko kompetentās iestādes var ņemt vērā, kad tās no likviditātes prasības atbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

44. pants

Likviditātes prasības pagaidu samazinājums

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības izņēmuma gadījumos un pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma var samazināt turēto likvīdo aktīvu summu.

2.   Atbilstību likviditātes prasībai, kas izklāstīta 43. panta 1. punktā, atjauno 30 dienu laikā pēc sākotnējā samazinājuma.

45. pants

Klienta garantijas

Ieguldījumu brokeru sabiedrības palielina savus likvīdos aktīvus par 1,6 % no klientiem sniegto garantiju kopsummas.

SESTĀ DAĻA

IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

46. pants

Darbības joma

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, publiski atklāj šajā daļā norādīto informāciju tajā pašā dienā, kad tās publicē savus gada finanšu pārskatus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, publiski atklāj 47., 49. un 50. pantā noteikto informāciju tajā pašā dienā, kad tās publicē savus gada finanšu pārskatus.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst visiem 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tā publiski atklāj šajā daļā norādīto informāciju, sākot no finanšu gada, kas seko finanšu gadam, kurā tā vairs neatbilda minētajiem nosacījumiem.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības var noteikt piemērotos informācijas nesējus un vietu, lai efektīvi izpildītu 1. un 2. punktā minētās informācijas atklāšanas prasības. Ja iespējams, visu atklājamo informāciju sniedz vienā informācijas nesējā vai vietā. Ja tāda pati vai līdzīga informācija tiek sniegta divos vai vairākos informācijas nesējos, katrā informācijas nesējā iekļauj atsauci uz tādu pašu informāciju pārējos informācijas nesējos.

47. pants

Riska pārvaldības mērķi un politika

Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj informāciju par saviem riska pārvaldības mērķiem un politiku attiecībā uz katru atsevišķo riska kategoriju, kas izklāstīta Trešajā, Ceturtajā un Piektajā daļā saskaņā ar 46. pantu, tostarp minēto risku pārvaldības stratēģiju un procesu kopsavilkumu un riska ziņojuma kopsavilkumu, kuru apstiprinājusi ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra un kurā īsi aprakstīts ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējais riska profils, kas saistīts ar darījumdarbības stratēģiju.

48. pants

Pārvaldība

Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj šādu informāciju par iekšējās pārvaldības kārtību saskaņā ar 46. pantu:

a)

direktora amatu skaits, ko ieņem vadības struktūras locekļi;

b)

daudzveidības politiku attiecībā uz vadības struktūras locekļu atlasi, tās mērķi un visus attiecīgos uzdevumus, kas noteikti minētajā politikā, kā arī to, kādā mērā minētie mērķi un uzdevumi ir sasniegti;

c)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai nav izveidojusi atsevišķu riska pārvaldības komiteju, un cik reižu gadā riska pārvaldības komiteja ir sanākusi.

49. pants

Pašu kapitāls

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj šādu informāciju par to pašu kapitālu saskaņā ar 46. pantu:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu, otrā līmeņa papildu kapitāla posteņu un ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālam piemēroto filtru un atskaitījumu pilnīga saskaņošana ar ieguldījumu brokeru sabiedrības revidēto finanšu pārskatu bilanci;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu galveno iezīmju apraksts;

c)

apraksts par visiem ierobežojumiem, ko piemēro pašu kapitāla aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu, un instrumentiem un atskaitījumiem, kuriem šos ierobežojumus piemēro.

2.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu veidnes informācijas atklāšanai saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

EBI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

50. pants

Pašu kapitāla prasības

Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj šādu informāciju par to atbilstību prasībām, kas noteiktas šīs regulas 11. panta 1. punktā un Direktīvas (ES) 2019/2034 24. pantā, saskaņā ar šīs regulas 46. pantu:

a)

kopsavilkums par to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;

b)

pēc kompetentās iestādes pieprasījuma – informācija par to, kādi ir rezultāti saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējumu, tostarp papildu pašu kapitāla sastāvu, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzības pārbaudes procesu;

c)

K-faktora prasības, kuras saskaņā ar šīs regulas 15. pantu aprēķinātas apkopotā veidā par RtM, RtF un RtC, pamatojoties uz piemērojamo K-faktoru summu; un

d)

fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, ko nosaka saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.

51. pants

Atalgojuma politika un prakse

Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj turpmāk minēto informāciju par savu atalgojuma politiku un praksi, tostarp par aspektiem, kas saistīti ar dzimumneitralitāti un ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, attiecībā uz tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, saskaņā ar 46. pantu:

a)

svarīgākās atalgojuma sistēmas izstrādes iezīmes, tostarp atalgojuma mainīgās daļas līmeni un atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas kritērijus, instrumentos veicamas samaksas politiku, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas politiku un neatsaucamo tiesību piešķiršanas kritērijus;

b)

attiecības starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 30. panta 2. punktu;

c)

apkopotus skaitliskos datus par atalgojumu, sadalījumā starp augstāko vadību un tiem darbiniekiem, kas ar savu darbību būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, norādot:

i)

piešķirtā atalgojuma apmēru finanšu gadā, atsevišķi norādot atalgojuma nemainīgo daļu, tostarp aprakstu par nemainīgās daļas komponentiem, un atalgojuma mainīgo daļu, kā arī saņēmēju skaitu;

ii)

piešķirtās atalgojuma mainīgās daļas apmēru un veidus, atsevišķi norādot skaidru naudu, akcijas, ar akcijām saistītos instrumentos un citus veidus attiecībā uz avansā samaksāto daļu un atliktā maksājuma daļu;

iii)

atliktā atalgojuma apmērs, kas piešķirts par iepriekšējiem darbības laikposmiem, atsevišķi norādot apmēru, par kuru iegūtas neatsaucamas tiesības finanšu gadā, un apmēru, par kuru tiks iegūtas neatsaucamas tiesības turpmākajos gados;

iv)

atliktā atalgojuma pienākošos apmēru, par kuru iegūtas neatsaucamas tiesības finanšu gadā un kas ir izmaksāts finanšu gada laikā, un kas ir samazināts, veicot darbības rezultāta korekcijas;

v)

piešķirtā garantētā atalgojuma mainīgo daļu finanšu gadā un tās saņēmēju skaitu;

vi)

iepriekšējos laikposmos piešķirtos maksājumus par darba attiecību izbeigšanu, kas tika izmaksāti finanšu gadā;

vii)

finanšu gadā piešķirto maksājumu par darba attiecību izbeigšanu apmērs, atsevišķi norādot avansā izmaksātās un atliktās summas, šo maksājumu saņēmēju skaitu un lielāko maksājumu, kas piešķirts vienai personai;

d)

informāciju par to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība gūst labumu no Direktīvā (ES) 2019/2034 32. panta 4. punktā paredzētās atkāpes.

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras gūst labumu no šādas atkāpes, norāda, vai minētā atkāpe tika piešķirta, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu vai uz abiem minētajiem apakšpunktiem. Tās arī norāda, attiecībā uz kādiem atalgojuma principiem tās piemēro atkāpi(-es), darbinieku skaitu, kuriem atkāpi(-es) piemēro, un šo darbinieku kopējo atalgojumu, atsevišķi norādot atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu.

Šis pants neskar normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (27).

52. pants

Ieguldījumu politika

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, saskaņā ar šīs regulas 46. pantu atklāj šādu informāciju:

a)

to balsstiesību daļu, kas saistīta ar ieguldījumu brokeru sabiedrības tieši vai netieši turētām akcijām, sadalījumā pa dalībvalstīm un nozarēm;

b)

pilnīgu aprakstu par to, kāda ir rīcība balsojumā to uzņēmumu pilnsapulcēs, kuru akcijas tiek turētas saskaņā ar 2. punktu, balsojuma skaidrojumu un to uzņēmuma administratīvās vai pārvaldes struktūras iesniegto priekšlikumu proporciju, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir apstiprinājusi; un

c)

paskaidrojumu par pilnvaroto padomdevēju sabiedrību izmantošanu;

d)

balsošanas pamatnostādnes attiecībā uz uzņēmumiem, kuru akcijas tiek turētas saskaņā ar 2. punktu.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanas prasību nepiemēro, ja līgumiskās vienošanās ar visiem akcionāriem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība pārstāv akcionāru sanāksmē, paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav atļauts balsot viņu vārdā, ja vien akcionāri pēc sanāksmes darba kārtības saņemšanas nav devuši skaidrus rīkojumus par balsošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro minēto punktu tikai attiecībā uz katru uzņēmumu, kura akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū un tikai attiecībā uz tām akcijām, kuras dod balsstiesības, ja to balsstiesību daļa, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība tur tieši vai netieši, pārsniedz 5 % slieksni no visam tām balsstiesībām, ko dod uzņēmuma emitētās akcijas. Balsstiesības aprēķina, ņemot vērā visas balsstiesīgas akcijas, pat ja minēto balsstiesību izmantošana ir apturēta.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē veidnes informācijas atklāšanai saskaņā ar 1. punktu.

EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

53. pants

Vides, sociālie un pārvaldības riski

No 2022. gada 26. decembra ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, atklāj informāciju par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, tostarp fiziskiem riskiem un pārejas riskiem, kā definēts ziņojumā, kas minēts Direktīvas (ES) 2019/2034 35. pantā.

Pirmajā daļā minēto informāciju atklāj vienu reizi pirmajā gadā un divreiz gadā pēc tam.

SEPTĪTĀ DAĻA

IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBU PĀRSKATU SNIEGŠANA

54. pants

Pārskatu sniegšanas prasības

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības katru ceturksni sniedz pārskatu kompetentajām iestādēm par visu turpmāk minēto informāciju:

a)

pašu kapitāla apmērs un struktūra;

b)

pašu kapitāla prasības;

c)

pašu kapitāla prasību aprēķināšana;

d)

aktivitātes līmenis attiecībā uz 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp bilanci un ieņēmumu sadalījumu pa ieguldījumu pakalpojumiem un piemērojamiem K-faktoriem;

e)

koncentrācijas risks;

f)

likviditātes prasības.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, šādus pārskatus iesniedz reizi gadā.

2.   Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajā informācijā ietilpst šādi riska elementi, un to vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai iestādei:

a)

koncentrācijas riska līmenis, kas saistīts ar darījumu partneru saistību nepildīšanu un ar tirdzniecības portfeļa pozīcijām gan attiecībā uz atsevišķiem darījumu partneriem, gan apkopotā veidā;

b)

koncentrācijas riska līmenis attiecībā uz kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām vienībām, kur tiek turēta klienta nauda;

c)

koncentrācijas riska līmenis attiecībā uz kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un citām vienībām, kur ir noguldīti klienta vērtspapīri;

d)

koncentrācijas riska līmenis attiecībā uz kredītiestādēm, kur ir noguldīta ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas nauda;

e)

koncentrācijas riska līmenis attiecībā uz ieņēmumiem;

f)

šā punkta a)–e) apakšpunktā aprakstītais koncentrācijas riska līmenis, kas aprēķināts, arī ņemot vērā aktīvus un ārpusbilances posteņus, kuri nav reģistrēti tirdzniecības portfelī papildus riska darījumiem, kas izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

Šā punkta nolūkā termini “kredītiestāde” un “ieguldījumu brokeru sabiedrība” ietver privātos vai publiskos uzņēmumus, tostarp šādu uzņēmumu filiāles, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, būtu kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts šajā regulā, un ar noteikumu, ka minētajiem uzņēmumiem ir piešķirta atļauja trešā valstī, kur piemēro prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas atbilst 12. panta 1. punkta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav jāziņo šā panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītā informācija un – tiktāl, ciktāl tai piešķirta atkāpe saskaņā ar 43. panta 1. punkta otro daļu, – šā panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītā informācija.

3.   Šajā pantā noteikto pārskatu sniegšanas prasību nolūkā EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu nolūkā precizēt:

a)

formātus;

b)

pārskatu sniegšanas datumus un definīcijas, un saistītās norādes, kurās ir aprakstīts, kā minētie formāti izmantojami.

Pirmajā daļā minētais īstenošanas tehnisko standartu projekts ir kodolīgs un samērīgs ar ieguldījumu brokeru sabiedrību būtību, darbības jomu un sarežģītību, ņemot vērā tādas informācijas dažādo detalizācijas pakāpi, ko iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

EBI izstrādā pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

55. pants

Pārskatu sniegšanas prasības konkrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp šīs regulas 1. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minēto robežvērtību nolūkos

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, katru mēnesi pārbauda savu kopējo aktīvu vērtību un katru ceturksni iesniedz minēto informāciju kompetentajai iestādei, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Kompetentā iestāde par to informē EBI.

2.   Ja 1. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, kurā viens vai vairāki citi uzņēmumi ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic kādu no darbībām, kuras minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, visas šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā katru mēnesi pārbauda savu kopējo aktīvu vērtību, ja grupas konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības katru mēnesi informē viena otru par savu kopējo aktīvu apjomu un katru ceturksni ziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm par saviem konsolidētajiem kopējiem aktīviem. Kompetentās iestādes par to informē EBI.

3.   Ja 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs sasniedz kādu no šīs regulas 1. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EBI par to paziņo minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kompetentajām iestādēm, tostarp iestādēm, kuru kompetencē ir piešķirt atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu.

4.   Ja pārskatīšana, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu, parāda, ka šā panta 1. punktā minēta ieguldījumu brokeru sabiedrība var radīt sistēmisku risku, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantā, kompetentās iestādes par minētās pārskatīšanas rezultātiem nekavējoties informē EBI.

5.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar mērķi sīkāk precizēt pienākumu sniegt informāciju attiecīgajām 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, lai varētu efektīvi uzraudzīt robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 8.a panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

ASTOTĀ DAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

56. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs regulas 4. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 25. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

DEVĪTĀ DAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI, ZIŅOJUMI, PĀRSKATĪŠANA UN GROZĪJUMI

I SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

57. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šīs regulas 43.–51. pantu piemēro preču un emisijas kvotu dīleriem no 2026. gada 26. jūnija.

2.   Līdz 2026. gada 26. jūnijam vai dienai, kad kredītiestādēm sāk piemērot alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, un alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, – atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, – ieguldījumu brokeru sabiedrība K-NPR aprēķināšanas nolūkos piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630, Trešās daļas IV sadaļā izklāstītās prasības.

3.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības var piemērot zemākas pašu kapitāla prasības piecus gadus no 2021. gada 26. jūnija, kas ir:

a)

divas reizes lielāka par attiecīgo pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 1. nodaļu, ņemot vērā minētās regulas 93. panta 1. punktu, atsaucoties uz sākotnējā kapitāla apmēra summu, kas noteikta Direktīvas 2013/36/ES, kā tā grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/878, IV sadaļā, kas tiktu piemērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpinātu piemērot minētās regulas, kā tā grozīta ar Regulu (ES) 2019/630, pašu kapitāla prasības; vai

b)

divas reizes lielāka par piemērojamo fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, kas izklāstīta šīs regulas 13. pantā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepastāvēja 2021. gada 26. jūnijā vai pirms minētā datuma;

4.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības var šādi piemērot zemākas pašu kapitāla prasības uz pieciem gadiem no 2021. gada 26. jūnija:

a)

tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām piemēroja tikai sākotnējā kapitāla prasību pirms 2021. gada 26. jūnija var ierobežot savas pašu kapitāla prasības līdz divas reizes lielākām par piemērojamo sākotnējā kapitāla prasību, kas noteikta IV sadaļā Direktīvā 2013/36/ES, kā tā grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/878, izņemot minētās direktīvas 31. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un, attiecīgi, 31. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)

tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras darbojās pirms 2021. gada 26. jūnija, var ierobežot savas pastāvīgās minimālā kapitāla prasības uz tām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013, kā tā grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, 93. panta 1. punktā, atsaucoties uz sākotnējā kapitāla apmēra summu, kas noteikta IV sadaļā Direktīvā 2013/36/ES, kā tā grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/878, kuras tiktu piemērotas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpinātu piemērot minēto regulu, un ja piecu gadu laikposmā tiek piemērots minēto prasību ikgadējs palielinājums vismaz 5 000 EUR;

c)

tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras darbojās pirms 2021. gada 26. jūnija un kurām nav tiesību sniegt Direktīvas 2014/65/ES I. pielikuma B iedaļas 1. punktā minētos palīgpakalpojumus, kuras sniedz tikai vienu vai vairākus no ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kas uzskaitītas minētās direktīvas I pielikuma A iedaļas 1., 2., 4. un 5. punktā, kurām nav atļauts turēt saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus un kuras tādēļ pašas nekad nevar būt minēto klientu parādnieki, savas pastāvīgās minimālā kapitāla prasības var ierobežot līdz vismaz 50 000 EUR, ja piecu gadu laikposmā tiek piemērots ikgadējs palielinājums vismaz 5 000 EUR.

5.   Šā panta 4. punktā izklāstītās atkāpes pārtrauc piemērot, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauja ir pagarināta 2021. gada 26. jūnijā vai pēc minētā datuma tā, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 9. pantu ir nepieciešama lielāka sākotnējā kapitāla summa.

6.   Atkāpjoties no 11. panta, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras darbojās pirms 2019. gada 25. decembra un kuras veic darījumus savā vārdā regulētā tirgū tirgotu finanšu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu un naudas tirgos ar vienīgo mērķi ierobežot risku pozīcijām atvasināto instrumentu tirgos, vai slēdz darījumus citu dalībnieku vārdā šajos tirgos un kurām ir to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieku garantijas, turklāt atbildību par šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki, var ierobežot savas pašu kapitāla prasības uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz vismaz 250 000 EUR, ja piecu gadu laikposmā tiek piemērots ikgadējs palielinājums vismaz 100 000 EUR.

Neatkarīgi no tā, vai šajā punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, 4. punkta a) apakšpunkts šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai netiek piemērots.

58. pants

Atkāpe Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras 2019. gada 25. decembrī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem nosacījumiem un kuras vēl nav saņēmušas atļauju kā kredītiestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu, turpina piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES.

59. pants

Atkāpe 1. panta 2. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura 2019. gada 25. decembrī atbilst šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem, turpina piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES.

II SADAĻA

ZIŅOJUMI UN PĀRSKATĪŠANA

60. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.   Līdz 2024. gada 26. jūnijam Komisija pēc apspriešanās ar EBI un EVTI pārskata vismaz turpmāk minētos elementus un par tiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu:

a)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar 12. pantu;

b)

metodes K-faktoru mērījumiem Trešās daļas II sadaļā, tostarp ieguldījumu konsultācijas par AUM darbības jomu, un 39. pantā;

c)

koeficienti, kas minēti 15. panta 2. punktā;

d)

K-CMG aprēķināšanas metode, no K-CMG izrietošo pušu kapitāla prasību līmenis salīdzinājumā ar K-NPR un 23. pantā izklāstītā reizināšanas koeficienta kalibrēšana;

e)

šīs regulas 43., 44. un 45. pantā izklāstītie noteikumi un jo īpaši atbilstība likvīdu aktīvu likviditātes prasībai 43. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

f)

noteikumi, kas izklāstīti Trešās daļas II sadaļas 1. iedaļas 4. nodaļā;

g)

trešās daļas piemērošana preču un emisijas kvotu dīleriem;

h)

ar šīs regulas 62. panta 3. punkta a) apakšpunktu ieviestās izmaiņas attiecībā uz termina “kredītiestāde” definīciju Regulā (ES) Nr. 575/2013 un iespējamās neparedzētās negatīvās sekas;

i)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 47. un 48. pantā izklāstītie noteikumi un to saskaņošana ar konsekventu regulējumu finanšu pakalpojumu līdzvērtībai;

j)

šīs regulas 12. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības;

k)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļas standartu piemērošana ieguldījumu brokeru sabiedrībām;

l)

metode atvasināmā instrumenta vērtības mērīšanai 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 33. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī tas, vai ir atbilstoši ieviest alternatīvu mērījumu sistēmu un/vai kalibrēšanu;

m)

Otrajā daļā izklāstītie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz atļauju turpmākus instrumentus vai kapitālu uzskatīt par pašu kapitālu, ievērojot 9. panta 4. punktu, un iespēja piešķirt šādu atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām;

n)

nosacījumi saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības saskaņā ar šī regulas 1. panta 2. punktu;

o)

noteikums, kas izklāstīts 1. panta 5. punktā;

p)

šīs regulas 52. pantā izklāstīto informācijas atklāšanas prasību piemērošanas relevance citiem sektoriem, tostarp šīs regulas 1. panta 2. punktā un 1. panta 5. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā.

2.   Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par resursu vajadzībām, kas radušās, EVTI uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šīs regulas 64. pantu, tostarp EVTI iespēju iekasēt reģistrācijas maksu no EVTI reģistrētām trešās valsts brokeru sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 46. panta 2. punktu, kam attiecīgā gadījumā pievienots leģislatīva akta priekšlikums.

III SADAĻA

GROZĪJUMI CITĀS REGULĀS

61. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“viii)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (*1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (*2) kompetentās iestādes, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

62. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012”;

2)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Piemērojot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (*3) 1. panta 2. punktā un 1. panta 5. punktā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas minētajos punktos, kompetentās iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (*4) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā, minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uztver tā, it kā tās būtu “iestādes” saskaņā ar šo regulu.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).”;"

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

“kredītiestāde” ir uzņēmums, kura darījumdarbība ietver jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a)

pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;

b)

veikt jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*5) I pielikumā A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, ja ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, bet uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai apdrošināšanas sabiedrība:

i)

uzņēmuma konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus;

ii)

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu, kur katra uzņēmuma individuālie kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 30 miljardiem un kas veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

iii)

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu – kuri veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā – konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus, ja konsolidētās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju pieņem šādu lēmumu, lai novērstu apiešanas iespējamos riskus un Savienības finanšu stabilitātes iespējamos riskus;

šā punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta nolūkos – ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visas grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā;

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

b)

panta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kam ir izsniegta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, izņemot kredītiestādes;”;

c)

panta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)

“iestāde” ir kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai uzņēmums, kas minēts tās 8.a panta 3. punktā;”;

d)

panta 4) punktu svītro;

e)

panta 26) punktu aizstāj ar šādu:

“26)

“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības pārvaldītājsabiedrība, un kā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (*6) nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā;

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”;"

f)

panta 29.a) punktu aizstāj ar šādu:

“29.a)

“mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī” ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

g)

panta 29.b) punktu aizstāj ar šādu:

“29.b)

“ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

h)

panta 51) punktu aizstāj ar šādu:

“51)

“sākotnējais kapitāls” ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā;”;

i)

panta 60) punktu aizstāj ar šādu:

“60)

“naudai pielīdzināms instruments” ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija, vai jebkurš cits iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības izdots nesubordinēts instruments, par ko iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatmaksā tā nominālvērtība, nepiemērojot nekādus nosacījumus;”;

j)

panta 72) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru;”;

k)

pievieno šādu punktu:

“150)

“preču un emisijas kvotu dīleris” ir uzņēmums, kura pamatdarbība ietver tikai un vienīgi tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai tādu ieguldījumu pakalpojumu darbību veikšanu, kas saistīti ar preču atvasinātiem instrumentiem vai preču atvasināto instrumentu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9) un 10) punktā, emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti tās 4) punktā, vai emisijas kvotām, kas minētas tās 11) punktā;”;

4)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Iestādes šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās saistības izpilda individuāli.

No turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un ar to saistītās likviditātes pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā:

a)

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;

b)

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (*7) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un

c)

iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:

i)

to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kā minēts minētās regulas pielikuma C iedaļā, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un

ii)

tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;"

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   No iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas šīs regulas 7. panta 1. vai 3. punktā norādīto atkāpi, un no iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, netiek prasīts individuāli pildīt šīs regulas Septītajā daļā noteiktās saistības un Septītajā A daļā noteiktās ar to saistītās sviras rādītāja pārskata sniegšanas prasības.”;

5)

Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas 1.iedaļā iekļauj šādu pantu:

10.a pants

Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi

Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.”;

6)

regulas 11. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā.

Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un attiecīgā gadījumā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.”;

7)

regulas 15., 16. un 17. pantu svītro;

8)

regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

meitasuzņēmums ir vai nu:

i)

iestāde;

ii)

uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv)

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;”;

9)

regulas 82. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

meitasuzņēmums ir vai nu:

i)

iestāde;

ii)

vai uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv)

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v)

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;”;

10)

regulas 84. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,

ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2019/2034, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla summu, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b)

meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata instrumentiem plus attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, nesadalītā peļņa un citas rezerves.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, mazākuma līdzdalība meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.”;

11)

regulas 85. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,

ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistītais konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta šīs regulas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b)

meitasuzņēmuma atbilstīgais pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem plus attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti, nesadalītā peļņa un citas rezerves.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pirmā līmeņa kapitāla instrumenti meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti par pašu kapitālu subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.”;

12)

regulas 87. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a)

meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i)

meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam ir jāatbilst:

šīs regulas šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs,

ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs;

ii)

ar šo meitasuzņēmumu saistītais pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai, šīs regulas 500. pantā minētajām prasībām un jebkādai papildu vietējai uzraudzības pašu kapitāla prasībai trešās valstīs;

b)

uzņēmuma atbilstīgais pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kas ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, un attiecīgajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem, nesadalīto peļņu un citām rezervēm.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pašu kapitāla instrumentus meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti kā pašu kapitāls subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.”;

13)

regulas 93. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu svītro;

b)

panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Ja tādas iestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziska vai juridiska persona, kas nav persona, kura iestādi kontrolēja iepriekš, minētās iestādes pašu kapitāla summa saglabājas vismaz vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenī.

5.   Tajos gadījumos, kad apvienojas divas vai vairākas iestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes pašu kapitāla summa nav mazāka par apvienoto iestāžu pašu kapitāla kopsummu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegts vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenis.

6.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka, lai nodrošinātu iestādes maksātspēju, ir jānodrošina atbilstība 1. punktā noteiktajai prasībai, 2., 4. un 5. punkta noteikumus nepiemēro.”;

14)

Trešās daļas I sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu (95. līdz 98. pants) svītro no 2026. gada 26. jūnija;

15)

regulas 119. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga kompetentās iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.

Šā punkta nolūkos Regulā (ES) 2019/2033 noteiktās prudenciālās prasības stingrības ziņā uzskata par pielīdzināmām tām prasībām, kuras piemēro iestādēm.”;

16)

regulas 162. panta 3. punkta a) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“a)

riska darījumus ar iestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuri ir radušies, norēķinoties par valūtas operāciju saistībām;”;

17)

regulas 197. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru vērtspapīriem ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, par ko EBI ir noteikusi, ka tas ir saistāms ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm;”;

b)

panta 4. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“4.   Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kuriem nav ĀKNI kredītnovērtējuma, kā atbilstošu nodrošinājumu, ja minētie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:”;

18)

regulas 200. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības emitētus instrumentus, ko minētajai iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatpērk pēc pieprasījuma.”;

19)

regulas 202. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Iestāde var izmantot iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un eksporta kredīta aģentūras par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kuri atbilst 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja tie ir izpildījuši visus turpmāk minētos nosacījumus:”;

20)

regulas 224. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Iestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību emitētiem parāda vērtspapīriem, kam nav piešķirts kredītnovērtējums un kas atbilst 197. panta 4. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai komercsabiedrības ar ārējo kredītnovērtējumu, kas saistāms ar 2. vai 3. kvalitātes pakāpi.”;

21)

regulas 227. panta 3. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)

ieguldījumu brokeru sabiedrības;”.

22)

regulas 243. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums.”;

23)

regulas 382. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

grupas iekšējie darījumi, kas minēti Regulas ES Nr. 648/2012 3. pantā, ja vien dalībvalsts nav pieņēmusi valsts tiesību aktus, kuros prasīta strukturāla nošķiršana banku grupā, – tādā gadījumā kompetentās iestādes var prasīt, lai šādi grupas iekšējie darījumi starp strukturāli atdalītām sabiedrībām tiktu iekļauti pašu kapitāla prasībās;”;

24)

regulas 388. pantu svītro;

25)

regulas 395. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iestāde neiesaistās riska darījumā ar klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu, – pārsniedz 25 % no tās pirmā līmeņa kapitāla. Ja klients ir iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ja savstarpēji saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, šī vērtība nepārsniedz 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla vai EUR 150 miljonus, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ar noteikumu, ka riska darījumu vērtību summa – pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu, – ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla.”;

26)

regulas 402. panta 3. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

darījuma partneris ir iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

b)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

iestāde saskaņā ar 394. pantu paziņo kompetentajām iestādēm kopējo apjomu tiem riska darījumiem ar jebkuru citu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuriem piemēro šo punktu.”;

27)

regulas 412. panta 4.a punktu aizstāj ar šādu:

“4.a   Iestādēm piemēro 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu.”;

28)

regulas 422. panta 8. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

kāda no iestādes mātes vai meitas iestādēm vai mātes vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai arī cita tās pašas mātes iestādes vai mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas iestāde;”;

29)

regulas 428.a panta d) punktu svītro;

30)

regulas 430.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Sākot no 461.a pantā minētā deleģētā akta piemērošanas dienas, kredītiestādes, kas vairs neatbilst ne 94. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ne arī 325.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecībā uz visām savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām savām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, uz ko attiecas ārvalstu valūtas risks vai preču risks, sniedz pārskatu par aprēķinu rezultātiem, kuri gūti, izmantojot alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, uz tāda paša pamata, saskaņā ar kuru šādas iestādes sniedz pārskatus par 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā noteiktajām saistībām.”;

31)

regulas 456. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu svītro;

32)

regulas 493. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Līdz 2021. gada 26. jūnijam šīs regulas 387.–403. pantā paredzētos noteikumus par lielajiem riska darījumiem nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kas saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9., 10. un 11. punktā izklāstītajiem finanšu instrumentiem, un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (*8).

(*8)  Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).”;"

b)

panta 2. punktu svītro;

33)

regulas 498. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz 2021. gada 26. jūnijam šajā regulā paredzētos noteikumus par pašu kapitāla prasībām nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru pamatdarbība ir tikai un vienīgi sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kas saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7., 9., 10. un 11. punktā izklāstītajiem finanšu instrumentiem, un kurām 2006. gada 31. decembrī nepiemēroja Direktīvu 2004/39/EK.”;

34)

regulas 508. panta 2. un 3. punktu svītro;

35)

regulas I pielikuma 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības indosamenta;”;

36)

regulas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tie nav kādas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;”;

b)

pielikuma 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tie nav kādas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības;”;

c)

pielikuma 6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tie nav prasījums pret SSPE, kādu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām;”;

d)

pielikuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

pārvedami vērtspapīri, kuri nav minēti 3.–6. punktā un kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte un kuri nav prasījums pret SSPE, kādu iestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām.”;

e)

pielikuma 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.

biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi kāda iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai kāda tai radniecīga sabiedrība;”.

63. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014

Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Šīs regulas VII sadaļas 1. nodaļu piemēro arī trešo valstu sabiedrībām, kas Savienībā sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības.”;

2)

III sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“PĀRREDZAMĪBA SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KAS TIRGOJAS ĀRPUS BIRŽAS, UN CENAS IZMAIŅAS MINIMĀLĀ SOĻA REŽĪMS SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM”;

3)

iekļauj šādu pantu:

17.a pants

Cenas izmaiņas minimālais solis

Sistemātisku internalizētāju kotējumi, minēto kotējumu cenu uzlabojumi un izpildes cenas atbilst cenas izmaiņas minimālajam solim, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. pantu.

Cenas izmaiņas minimālā soļa piemērošana neliedz sistemātiskajiem internalizētājiem savietot rīkojumus ar lielu apjomu par vidējo vērtību ar rīkojumiem par pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām.”;

4)

regulas 46. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

sabiedrība ir ieviesusi vajadzīgos pasākumus un procedūras, lai ziņotu 6.a punktā minēto informāciju.”;

b)

panta 4. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Ja nav pieņemts Komisijas lēmums saskaņā ar 47. panta 1. punktu vai, ja šāds lēmums ir pieņemts, bet vairs nav spēkā vai neattiecas uz attiecīgajiem pakalpojumiem vai darbībām, dalībvalstis savā teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem var atļaut trešo valstu sabiedrībām sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības līdztekus papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē.”;

c)

panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad atbilstīgs darījumu partneris vai profesionāls klients Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kurš veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā, pēc pilnībā paša iniciatīvas iniciē trešās valsts sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veikšanu, šo pantu nepiemērotu šim pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts sabiedrība veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma vai darbības veikšanu. Neskarot grupas iekšējās attiecības, ja trešās valsts sabiedrība, tostarp ar tādas sabiedrības starpniecību, kura darbojas tās vārdā vai kurai ir ciešas saiknes ar tādu trešās valsts sabiedrību vai jebkuru citu personu, kas darbojas tādas vienības vārdā, piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības trešās valsts sabiedrībai tirgot jaunu kategoriju ieguldījumu produktus vai ieguldījumu pakalpojumus minētajai personai.”;

d)

iekļauj šādus punktus:

“6.a

Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, reizi gadā informē EVTI par šādiem jautājumiem:

a)

par to pakalpojumu un darbību apmēru un tvērumu, kurus sabiedrības veic Savienībā, tostarp par to ģeogrāfisko sadalījumu pa dalībvalstīm;

b)

attiecībā uz sabiedrībām, kas veic Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) punktā minēto darbību, – par to minimālo, vidējo un maksimālo ikmēneša riska darījumu apmēru ar ES darījumu partneriem;

c)

attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 6) punktā minētos pakalpojumus, – par to finanšu instrumentu kopējo vērtību, kuru izcelsme ir ES darījumu partneri un kuri sākotnēji izvietoti vai izvietoti ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

d)

par apgrozījumu un kopējo aktīvu vērtību atbilstoši a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem un darbībām;

e)

par to, vai ir veikti ieguldītāju aizsardzības pasākumi, un sīkāks to apraksts;

f)

par riska pārvaldības politiku un kārtību, ko sabiedrība piemēro, veicot a) apakšpunktā minētos pakalpojumus un darbības;

g)

par pārvaldības kārtību, tostarp par personām ar pamatfunkciju darbībās, ko sabiedrība veic Savienībā;

h)

par jebko citu, kas ir vajadzīgs, lai EVTI vai kompetentās iestādes varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

EVTI paziņo informāciju, kas ir saņemta saskaņā ar šo punktu, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu.

Ja tas ir vajadzīgs, lai EVTI vai kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu izpildītu savus uzdevumus, EVTI var lūgt trešās valsts sabiedrībām, kas saskaņā ar šo pantu sniedz pakalpojumus vai veic darbības, sniegt jebkādu papildu informāciju par to darbībām, tai skaitā, to darot pēc tās dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu.

6.b

Ja trešās valsts sabiedrība sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, tā EVTI rīcībā tur datus par visiem rīkojumiem un visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem Savienībā, kurus tā piecu gadu laikā ir veikusi, neatkarīgi no tā, vai pašas vārdā vai klienta vārdā.

Pēc tās dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kurā trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar šo pantu, EVTI izvērtē attiecīgos datus, kas tiek turēti tās rīcībā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un dara tos pieejamus prasītājai kompetentajai iestādei.

6.c

Ja trešās valsts sabiedrība nesadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, kura tiek veikta saskaņā ar 47. panta 2. punktu, vai ja tā laikus un pienācīgi nepilda EVTI lūgumu saskaņā ar šā panta 6.a vai 6.b punktu, EVTI var atcelt tās reģistrāciju vai uz laiku aizliegt vai ierobežot tās darbības saskaņā ar 49. pantu.”;

e)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   EVTI, apspriežoties ar EBI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas pieteikuma iesniedzējai trešās valsts sabiedrībai ir jānorāda 4. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā, un informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar 6.a punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

f)

pantam pievieno šādu punktu:

“8.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu formātu, kādā ir jāiesniedz 4. punktā minētais reģistrācijas pieteikums un kādā ir jānorāda 6.a punktā minētā informācija.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

5)

regulas 47. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valsti, norādot, ka minētās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina visu turpmāk minēto:

a)

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušās sabiedrības atbilst juridiski saistošām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā tām, kas ir noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (*9), Direktīvā 2013/36/ES, Direktīvā 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/2034 (*10), kā arī saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemtajos īstenošanas pasākumos;

b)

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušām sabiedrībām piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi, nodrošinot atbilstību piemērojamām juridiski saistošām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām; un

c)

minētās trešās valsts tiesiskais regulējums nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, lai atzītu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar trešās valsts tiesisko regulējumu.

Ja pēc pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas trešo valstu sabiedrību Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai, tad to, ka pirmajā daļā minētajām juridiski saistošajām prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasībām ir līdzvērtīga iedarbība kā minētajā daļā izklāstīto tiesību aktu prasībām, var uzskatīt tikai pēc tam, kad ir veikts sīks un detalizēts novērtējums. Šajā nolūkā Komisija arī novērtē un ņem vērā uzraudzības konverģenci starp attiecīgo trešo valsti un Savienību.

1.a   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot apstākļus, kādos pēc tam, kad ir pieņemts 1. punktā minētais lēmums par līdzvērtību, trešo valstu sabiedrību Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai.

Ja trešo valstu sabiedrību sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un tvērums varētu būt sistēmiski nozīmīgs Savienībai, Komisija var lēmumiem par līdzvērtību pievienot konkrētus operatīvus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka EVTI un valstu kompetentajām iestādēm ir vajadzīgie instrumenti, ar ko novērš regulējuma arbitrāžu un uzrauga saskaņā ar 46. panta 2. punktu reģistrēto trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības attiecībā uz Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem un veiktajām darbībām, nodrošinot, ka minētās sabiedrības ievēro:

a)

prasības, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā 20. un 21. pantā minētajām prasībām;

b)

pārskatu sniegšanas prasības, kam ir līdzvērtīga iedarbība kā 26. pantā minētajām prasībām, ja šādu informāciju nevar no trešās valsts kompetentās iestādes iegūt tieši un pastāvīgi ar saprašanās memoranda starpniecību;

c)

attiecīgā gadījumā prasības, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā 23. un 28. pantā minētajam pienākumam veikt tirdzniecību.

Pieņemot šā panta 1. punktā minēto lēmumu, Komisija ņem vērā to, vai trešā valsts ir atzīta kā jurisdikcija, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku, vai kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu.

1.b   Trešās valsts prudenciālo, organizatorisko un darījumdarbības prakses sistēmu var uzskatīt par sistēmu ar līdzvērtīgu ietekmi, ja šī sistēma atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešā valstī, ir jāsaņem atļauja, un tām pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi;

b)

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešā valstī, piemēro pietiekama kapitāla prasības un, jo īpaši sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) vai 6) punktā minētos pakalpojumus vai veic tajos minētās darbības, piemēro kapitāla prasības, kas ir salīdzināmas ar tām, kuras tām tiktu piemērotas, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

c)

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības minētajā trešajā valstī, piemēro attiecīgās prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

d)

sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, piemēro adekvātas darījumdarbības prakses un organizatoriskas prasības;

e)

tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, nepieļaujot ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, kura izpaužas kā iekšējas informācijas izmantošana un tirgus manipulācija.

Šā panta 1.a punkta nolūkā, kad Komisija izvērtē trešās valsts noteikumu līdzvērtību attiecībā uz 23. un 28. pantā minēto pienākumu veikt tirdzniecību, tā izvērtē arī to, vai trešās valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti kritēriji tādu tirdzniecības vietu noteikšanai, kas ir atbilstīgas, lai izpildītu pienākumu veikt tirdzniecību, kuriem ir līdzīga iedarbība kā tiem kritērijiem, kas ir izklāstīti šajā regulā vai Direktīvā 2014/65/ES.

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.)."

(*10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).”;"

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz pieeju visai EVTI pieprasītajai informācijai par sabiedrībām, kas nav Savienības sabiedrības, kuras ir saņēmušas atļauju trešās valstīs, un attiecīgajā gadījumā – kārtību, kādā EVTI turpmāk apmainās ar šādu informāciju ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju, tostarp, lai koordinētu izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, ko EVTI, par to pienācīgi informējusi trešās valsts kompetento iestādi, sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var veikt, kad trešās valsts sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības saskaņā ar 46. pantu gadījumos, kad tas ir nepieciešams EVTI vai kompetentās iestādes uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.”;

iii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

procedūras attiecībā uz informācijas pieprasījumu saskaņā ar 46. panta 6.a un 6.b punktu, kuru EVTI var iesniegt trešās valsts sabiedrībai, kas ir reģistrēta saskaņā ar 46. panta 2. punktu.”;

c)

pantam pievieno šādus punktus:

“5.   EVTI uzrauga regulatīvās un uzraudzības tendences, izpildes nodrošināšanas prakses un citu attiecīgas tirgus norises trešās valstīs, attiecībā uz kurām Komisija saskaņā ar 1. punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, lai pārbaudītu, vai nosacījumi, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, joprojām tiek pildīti. EVTI ik gadu iesniedz Komisijai konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem. Ja EVTI to uzskata par vajadzīgu, tā ziņojumu var apspriest ar EBI.

Ziņojumā atspoguļo arī tendences, kas vērojamas, pamatojoties uz datiem, kuri ir iegūti saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, īpaši attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) vai 6) punktā minētos pakalpojumus vai veic tajos minētās darbības.

6.   Komisija, balstoties uz 5. punktā minēto ziņojumu, vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā ir iekļauts saraksts ar lēmumiem par līdzvērtību, kurus Komisija pārskata gadā ir pieņēmusi vai atcēlusi, kā arī ar visiem pasākumiem, ko EVTI ir veikusi saskaņā ar 49. pantu, un ir sniegts minēto lēmumu un pasākumu pamatojums.

Komisijas ziņojumā iekļauj informāciju par regulatīvo un uzraudzības tendenču uzraudzību, izpildes nodrošināšanas praksi un citām attiecīgajām tirgus norisēm trešās valstīs, attiecībā uz kurām ir pieņemti lēmumi par līdzvērtību. Tajā arī izvērtē, kā ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšana, ko veic trešās valsts sabiedrības, ir attīstījusies kopumā un īpaši attiecībā uz Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētiem pakalpojumiem un darbībām. Ziņojumā laika gaitā iekļauj arī informāciju attiecībā uz tiem līdzvērtības novērtējumiem, kurus Komisija par kādu trešo valsti vēl veic.”;

6)

regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

49. pants

EVTI veicamie pasākumi

1.   EVTI var uz laiku aizliegt trešās valsts sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar vai bez papildpakalpojumiem saskaņā ar 46. panta 1. punktu vai tos ierobežot, ja trešās valsts sabiedrība nav ievērojusi kādu aizliegumu vai ierobežojumu, ko EVTI vai EBI ir uzlikusi saskaņā ar 40. un 41. pantu vai ko kāda kompetentā iestāde ir uzlikusi saskaņā ar 42. pantu, nav laikus un pienācīgi izpildījusi EVTI lūgumu saskaņā ar 46. panta 6.a un 6.b punktu, vai ja trešās valsts sabiedrība nesadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, ko veic saskaņā ar 47. panta 2. punktu.

2.   Neskarot 1. punktu, EVTI atceļ trešās valsts sabiedrības reģistrāciju reģistrā, kas ir izveidots saskaņā ar 48. pantu, ja EVTI lietu ir nodevusi trešās valsts kompetentajai iestādei un ja minētā kompetentā iestāde nav veikusi piemērotus pasākumus, kas ir vajadzīgi ieguldītāju aizsardzībai vai pienācīgai tirgu darbībai Savienībā vai ja tā nav spējusi pierādīt, ka attiecīgā trešā valsts sabiedrība atbilst prasībām, kas tai ir piemērojamas trešajā valstī, vai nosacījumiem, kurus ievērojot ir pieņems lēmums saskaņā ar 47. panta 1. punktu, vai ja ir piemērojams viens no turpmāk minētajiem aspektiem:

a)

EVTI ir labi pamatoti iemesli, kas ir balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, bet ne tikai uz ikgadējo informāciju, ko sniedz saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot darbības Savienībā, trešās valsts sabiedrība rīkojas tā, ka skaidri tiek apdraudētas ieguldītāju intereses vai pareiza tirgu darbība;

b)

EVTI ir labi pamatoti iemesli, kas ir balstīti uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, bet ne tikai uz ikgadējo informāciju, ko sniedz saskaņā ar 46. panta 6.a punktu, uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts sabiedrība ir nopietni pārkāpusi noteikumus, kuri tai ir piemērojami trešā valstī un uz kuru pamata Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu.

3.   EVTI trešās valsts kompetento iestādi informē par savu nodomu drīz vien rīkoties saskaņā ar 1. vai 2. punktu.

Pieņemot lēmumu par piemērotu rīcību saskaņā ar šo pantu, EVTI ņem vērā to, kādam un cik nozīmīgam riskam tiek pakļauti ieguldītāji un pienācīga tirgu darbība Savienībā attiecībā uz šādiem kritērijiem:

a)

attiecībā uz radītā riska ilgumu un biežumu;

b)

attiecībā uz to, vai risks ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus trešās valsts sabiedrības procedūrās;

c)

vai risks ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

d)

vai risks ir radīts tīši vai neuzmanības dēļ.

EVTI nekavējoties informē Komisiju un attiecīgo trešās valsts sabiedrību par jebkādu pasākumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

Komisija izvērtē, vai apstākļi, saskaņā ar kuriem tika pieņemts 47. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar attiecīgo trešo valsti.”;

7)

regulas 52. pantā pievieno šādu punktu:

“13.   EVTI līdz 2020. gada 31. decembrim izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 64. pantu, un par minēto izvērtējumu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

8)

regulas 54. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Trešo valstu sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar šo valstu režīmiem ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 47. pantu. Pakalpojumus un darbības, uz kuriem neattiecas šāds lēmums, var turpināt sniegt un veikt saskaņā ar režīmu valstī.”

64. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 806/2014

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (28) 12.a pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (*11) 65. pantu atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu šajā regulā attiecībā uz šīs regulas 2. panta c) punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību individuālajām pašu kapitāla prasībām, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, saprot šādi:

a)

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz kopējo kapitāla rādītāju šajā regulā nozīmē atsauces uz Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

b)

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību šajā regulā nozīmē atsauces uz piemērojamo prasību Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, reizinot to ar 12,5.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (*12) 65. pantu atsauces uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantu šajā regulā attiecībā uz šīs regulas 2. panta c) punktā minētajām tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību papildu pašu kapitāla prasībām, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, uzskata par atsaucēm uz Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantu.

DESMITĀ DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

65. pants

Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 575/2013 citos Savienības tiesību aktos

Lai piemērotu prudenciālās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, atsauces uz Regulu (ES) Nr. 575/2013 citos Savienības tiesību aktos uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

66. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2021. gada 26. jūnija.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta:

a)

regulas 63. panta 2) un 3) punktu piemēro no 2020. gada 26. marta;

b)

regulas 62. panta 30) punktu piemēro no 2019. gada 25. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  OV C 378, 19.10.2018., 5. lpp.

(2)  OV C 262, 25.7.2018., 35. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 64. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 111, 25.4.2019., 4. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (OV L 150, 7.6.2019., 253. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(16)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(23)  Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2017/593 (2016. gada 7. aprīlis), ar ko attiecībā uz finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības prasībām un noteikumiem, kurus piemēro maksu, komisijas naudas vai jebkādus finansiālu vai nefinansiālu labumu sniegšanai vai saņemšanai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (OV L 87, 31.3.2017., 500. lpp.).

(24)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(25)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/578 (2016. gada 13. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (OV L 87, 31.3.2017., 183. lpp.).

(26)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/567 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem (OV L 87, 31.3.2017., 90. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).


Augša