EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32019R1021

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/61/2019/REV/1

OV L 169, 25.6.2019., 45./77. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 15/03/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1021/oj

25.6.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/45


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1021

(2019. gada 20. jūnijs)

par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Savienībai ir nopietnas bažas par noturīgu organisko piesārņotāju (“NOP”) nepārtraukto izplūdi vidē. Minētās ķīmiskās vielas izplatās pāri starptautiskajām robežām tālu no to avotiem, un tās ir noturīgas vidē, bioakumulējas caur barošanās tīkliem un apdraud cilvēka veselību un vidi. Tādēļ ir jāveic turpmāki pasākumi, lai no norādītajiem piesārņotājiem aizsargātu cilvēka veselību un vidi.

(3)

Ņemot vērā Savienības atbildību par vides aizsardzību, tā 2004. gada 19. februārī apstiprināja 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokolu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (4) (“Protokols”) un 2004. gada 14. oktobrī apstiprināja Stokholmas konvenciju par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (5) (“Konvencija”).

(4)

Lai nodrošinātu Protokolam un Konvencijai atbilstošo Savienības saistību saskaņotu un efektīvu īstenošanu, jāizveido kopīgs tiesiskais satvars, kurā veikt pasākumus, kas paredzēti jo īpaši tam, lai novērstu apzināti iegūtu NOP ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu. Turklāt NOP īpašības būtu jāņem vērā attiecīgu Savienības vērtēšanas un atļauju shēmu satvarā.

(5)

Savienības līmenī īstenojot Konvencijas normas, ir jānodrošina arī koordinācija un saskanība ar noteikumiem, kas ietverti Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, ko Savienība apstiprināja 2002. gada 19. decembrī (6), un noteikumiem, kas ietverti Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ko Savienība apstiprināja 1993. gada 1. februārī (7), un Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, ko Savienība apstiprināja 2017. gada 11. maijā (8). Šī koordinācija un saskanība būtu arī jāievēro, kā dalībniekiem Apvienoto Nāciju Organizācijas satvarā īstenojot un tālāk attīstot Dubaijas Pirmajā starptautiskajā ķīmisko vielu apsaimniekošanas konferencē 2006. gada 6. februārī pieņemto Starptautiskas ķīmisko vielu pārvaldības stratēģisko pieeju (SAICM) un ķīmisko vielu un atkritumu pareizu apsaimniekošanu pēc 2020. gada.

(6)

Turklāt, ņemot vērā, ka šīs regulas noteikumu pamatā ir Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) izklāstītais piesardzības princips, un ievērojot Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā detalizēti aprakstīto piesardzības pieeju vides aizsardzībai, kā arī paturot prātā mērķi, ja praktiski iespējams, novērst NOP izplūdi vidē, dažos gadījumos ir lietderīgi noteikt stingrākus kontroles pasākumus par Protokolā un Konvencijā paredzētajiem.

(7)

Savienībā lielāko daļu Protokola vai Konvencijas sarakstā minēto NOP laišana tirgū un lietošana jau ir pakāpeniski samazināta aizliegumu dēļ, kas cita starpā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1907/2006 (9), (EK) Nr. 1107/2009 (10) un (ES) Nr. 528/2012 (11). Tomēr, lai izpildītu Savienības saistības, kas izriet no Protokola un Konvencijas, un lai samazinātu NOP izplūdi, ir nepieciešami un lietderīgi arī aizliegt minēto vielu ražošanu un izņēmumus ierobežot līdz minimumam ar gadījumiem, kur viela pilda būtisku funkciju īpašā lietojumā.

(8)

Lai panāktu skaidrību un saskaņotību ar citiem attiecīgiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, noteiktas definīcijas būtu jākonkretizē, terminus pieskaņojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 un Direktīvā 2008/98/EK (12) lietotajiem terminiem.

(9)

Vielu, uz ko attiecas Konvencija, eksportu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (13), tāpēc tās ar šo regulu vairs nav jāreglamentē.

(10)

Novecojuši vai pavirši apsaimniekoti NOP krājumi var nopietni apdraudēt vidi un cilvēka veselību, piemēram, caur augsnes un pazemes ūdeņu kontamināciju. Tādēļ attiecībā uz šādu krājumu apsaimniekošanu ir lietderīgi pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par Konvencijas noteikumiem. Ar aizliegtu vielu krājumiem jārīkojas kā ar atkritumiem, bet par to vielu krājumiem, kuru ražošana vai lietošana vēl ir atļauta, būtu jāpaziņo iestādēm, un tie būtu pienācīgi jāuzrauga. Jo īpaši kā atkritumi iespējami drīz jāapsaimnieko krājumi, kas sastāv no aizliegtiem NOP vai tos satur. Ja nākotnē aizliegs citas vielas, to krājumi arī būtu nekavējoties jālikvidē un nedrīkstētu veidot jaunus krājumus.

(11)

Protokols un Konvencija nosaka, ka tādu NOP izplūdes, kuri ir negribēti rūpniecisko procesu blakusprodukti, būtu jāidentificē un tās iespējami drīz jāsamazina ar galamērķi novērst, ja iespējams. Lai varētu pastāvīgi un izmaksefektīvi samazināt šādas izplūdes, attiecīgā gadījumā iespējami drīzāk būtu jāizstrādā, jāatjaunina un jāīsteno attiecīgi valstu rīcības plāni, kas aptvertu visus avotus un pasākumus, arī tos, kuri paredzēti jau esošajos Savienības tiesību aktos. Tālab Konvencijas satvarā jāizstrādā attiecīgi instrumenti.

(12)

Kad tiek izskatīti priekšlikumi būvēt jaunus objektus vai būtiski pārveidot esošus objektus, izmantojot procesus, kuros izplūst šīs regulas III pielikumā minētās ķīmiskās vielas, būtu jāizmanto Vadlīnijas par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un Pagaidu norādījumi par labāko vides praksi saistībā ar 5. pantu un C pielikumu Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kas pieņemta saskaņā ar Stokholmas konvenciju.

(13)

Būtu jāizveido vai attiecīgi jāuztur atbilstošas programmas un mehānismi, kas nodrošinātu pareizus pārraudzības datus par III pielikuma A daļā minēto vielu klātbūtni vidē. Tomēr ir jānodrošina, lai būtu pieejami attiecīgi instrumenti un lai tos varētu izmantot ar ekonomiski un tehniski reālistiskiem nosacījumiem.

(14)

Saskaņā ar Konvenciju NOP, kas ir atkritumos, ir jāiznīcina vai neatgriezeniski jāpārvērš vielās, kurām nepiemīt līdzīgas īpašības, ja vien citas darbības nav vidiski vēlamākas. Lai Savienība varētu pildīt no Konvencijas izrietošās saistības, par minētajām vielām jānosaka īpaši noteikumi. Lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, attiecībā uz vielām atkritumos būtu jānosaka, jāpārrauga un jāīsteno kopīgās robežkoncentrācijas.

(15)

Attiecībā uz šajā regulā uzskaitītajiem bromdifenilēteriem, tostarp dekabromdifenilēteri, minēto vielu summārā robežkoncentrācija atkritumos ir noteikta 1 000 mg/kg. Ņemot vērā zinātnes un tehnikas straujo attīstību, Komisijai būtu jāpārskata minētā robežkoncentrācija un attiecīgā gadījumā jāpieņem tiesību akta priekšlikums, lai minēto vērtību samazinātu līdz 500 mg/kg. Komisijai būtu jārīkojas iespējami drīzāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2021. gada 16. jūlijā.

(16)

Lai NOP izplatīšanos uz citiem atkritumiem samazinātu līdz minimumam, tādus atkritumus, kas no minētajām ķīmiskajām vielām sastāv, tās satur vai ir ar tām kontaminēti, ir svarīgi identificēt un atdalīt rašanās avotā. Direktīva 2008/98/EK iedibina Savienības noteikumus par bīstamo atkritumu pārzināšanu, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, kuri prasa, lai iestādes un uzņēmumi, kas apglabā, atgūst, savāc vai transportē bīstamos atkritumus, nejauktu dažādu kategoriju bīstamos atkritumus vai bīstamos atkritumus nejauktu ar atkritumiem, kuri nav bīstami.

(17)

Lai veicinātu NOP saturošu atkritumu izsekojamību un nodrošinātu kontroli, noteikumi par saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 17. pantu izveidoto uzskaites sistēmu būtu jāpiemēro arī NOP saturošiem atkritumiem, kuri saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES (14) nav definēti kā bīstamie atkritumi.

(18)

Ir jānodrošina šīs regulas tehnisko un administratīvo aspektu efektīva koordinēšana un pārvaldība Savienības līmenī. Ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”) ir kompetenta un pieredzējusi tādu Savienības tiesību aktu un starptautisku nolīgumu īstenošanā, kas reglamentē ķīmiskās vielas. Tāpēc ar šīs regulas izpildes administratīvajiem, tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem un attiecīgās informācijas apmaiņu saistītie uzdevumi būtu jāveic dalībvalstīm un Aģentūrai. Aģentūras uzdevumos vajadzētu iekļaut tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudīšanu, tostarp konsultēšanos ar ieinteresētajām personām, un tādu atzinumu izstrādāšanu, kas Komisijai būtu jāizmanto, apsverot, vai kādu vielu ierosināt Konvencijas vai Protokola sarakstā norādīt kā NOP. Turklāt Komisijai, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāsadarbojas, lai tiktu efektīvi īstenotas Savienības starptautiskās saistības, kas izriet no Konvencijas.

(19)

Konvencija paredz, ka katrai pusei ir jāizveido, jāatjaunina un jācenšas attiecīgi īstenot no Konvencijas izrietošo saistību īstenošanas plāns. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespējas sabiedrības līdzdalībai īstenošanas plānu izstrādē, ieviešanā un atjaunināšanā. Tā kā Savienība un dalībvalstis šajā ziņā dala kompetenci, īstenošanas plāni būtu jāizstrādā un jāatjaunina gan nacionālā, gan Savienības līmenī. Būtu jāveicina sadarbība un informācijas apmaiņa, tostarp par vietām ar NOP kontamināciju, starp Komisiju, Aģentūru un dalībvalstu iestādēm.

(20)

Šīs regulas I pielikuma A daļas vai II pielikuma A daļas sarakstā norādītās vielas ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu būtu jāatļauj tikai tad, ja attiecīgajā pielikumā ir speciāli ierakstīta attiecīga norāde un ja ražotājs attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka vielu ražo un lieto tikai stingri kontrolētos apstākļos.

(21)

Saskaņā ar Konvenciju un Protokolu informācija par NOP būtu jāsniedz citām šo nolīgumu pusēm. Būtu jāveicina arī informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, kas nav šo nolīgumu puses.

(22)

Jo īpaši jaunattīstības valstīs sabiedrībai bieži nav informācijas par apdraudējumu, ko NOP rada tagadējās paaudzes un nākamo paaudžu veselībai un videi, tādēļ ir vajadzīga plaša informēšana, lai palielinātu piesardzību un vairotu sabiedrības izpratni par ierobežojumu un aizliegumu pamatojumu. Saskaņā ar Konvenciju attiecīgi būtu jāveicina un jāatbalsta sabiedrības, jo īpaši vismazāk aizsargāto grupu, informēšanas programmas par minētajām vielām attiecībā uz to ietekmi uz veselību un vidi, kā arī strādājošo, zinātnieku, izglītības darbinieku, tehniskā un vadības personāla apmācība. Savienībai būtu jānodrošina piekļuve informācijai, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (15) un (EK) Nr. 1367/2006 (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (17).

(23)

Lai sekmētu to, ka atbilstoši vispārējai Savienības vides rīcības programmai līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (7. VRP) (18) tiek izstrādāta vispusīga zināšanu bāze par eksponētību ķīmiskajām vielām un to toksicitāti, Komisija ir izveidojusi Ķīmiskā monitoringa informācijas platformu. Minētās platformas izmantošana būtu jāsekmē, jo tā sniedz dalībvalstīm iespēju izpildīt to pienākumus, proti, ziņot datus par ķīmisko vielu sastopamību, kā arī sniedz iespēju vienkāršot un mazināt ziņošanas pienākumus.

(24)

Pēc pieprasījuma un pieejamo resursu robežās Komisijai, Aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, nodrošinot piemērotu un savlaicīgu tehnisko palīdzību, kas paredzēta jo īpaši tam, lai stiprinātu jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu spēju īstenot Konvenciju. Tehniskajā palīdzībā būtu jāiekļauj Konvencijai atbilstošu piemērotu alternatīvu ražojumu, metožu un stratēģiju izstrāde un īstenošana, lai būtu drošība, ka NOP tajās turpina lietot tikai tad, ja attiecīgajai valstij nav vietēji drošu, efektīvu, un finansiāli pieejamu alternatīvu.

(25)

Būtu regulāri jānovērtē NOP izplūdes samazināšanas pasākumu rezultativitāte. Tālab dalībvalstīm būtu standartveidā regulāri jāziņo Aģentūrai, jo īpaši par izplūžu pārskatiem, paziņotajiem krājumiem un ierobežotu vielu ražošanu un laišanu tirgū.

(26)

Nolūkā nodrošināt informāciju par īstenošanu un atbilstību būtu jāievieš alternatīva sistēma, kurā vākt informāciju un nodrošināt piekļuvi tai, ņemot vērā Komisijas ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā” rezultātus un ar to saistīto atbilstības pārbaudi. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jādara pieejami visi attiecīgie dati. Tam būtu jānodrošina, ka administratīvais slogs visām struktūrām paliek iespējami mazs. Šajā nolūkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/4/EK un 2007/2/EK (19) ir jāveic aktīva izplatīšana nacionālā līmenī, lai nodrošinātu piemērotu infrastruktūru, kas sabiedrībai ļauj piekļūt informācijai, kā arī ļauj publiskām iestādēm paziņot informāciju un apmainīties ar datiem. Minētajā kontekstā dalībvalstīm un Aģentūrai par telpisko datu specifikāciju pamatu būtu jāizmanto īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK.

(27)

Konvencija un Protokols nodrošina, ka to puses var ierosināt starptautisku rīcību vēl attiecībā uz papildu vielām, tātad šo nolīgumu sarakstos var tikt norādītas papildu vielas. Šādos gadījumos šī regula būtu attiecīgi jāgroza.

(28)

Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, ļaujot attiecīgā gadījumā šīs regulas I pielikuma A daļas vai II pielikuma A daļas sarakstā norādītās vielas ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu un lai grozītu termiņus norādē, kas minētajā nolūkā iekļauta attiecīgajā pielikumā, lai grozītu šīs regulas III pielikumu nolūkā pārvietot vielas no tā B daļas uz A daļu un lai grozītu šīs regulas I, II un III pielikumu nolūkā tos pielāgot Konvencijas vai Protokola pielikumos ietverto vielu sarakstu grozījumiem, kā arī lai grozītu šīs regulas I un II pielikuma ierakstus vai noteikumus nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas progresam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(29)

Ja šīs regulas pielikumus groza, lai ieviestu to, ka Protokola vai Konvencijas sarakstos ir norādīts kāds papildu ar nodomu ražots NOP, tad tikai izņēmuma gadījumos un ar pienācīgu pamatojumu tas ir jāiekļauj nevis I, bet II pielikumā.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un dalībvalstu sniedzamās informācijas minimumu šīs regulas īstenošanas pārraudzības ietvaros. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(31)

Lai nodrošinātu pārredzamību, objektivitāti un konsekvenci izpildes panākšanas darbību līmenī, dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, ko piemēro šīs regulas pārkāpšanas gadījumos, un jānodrošina to piemērošana. Sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, jo nepildīšana var kaitēt cilvēka veselībai un videi. Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jākoordinē attiecīgās darbības un jāapmainās ar informāciju Ieviešanas informācijas apmaiņas forumā, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Informācija par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem attiecīgā gadījumā būtu jādara zināma sabiedrībai.

(32)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju attiecībā uz Savienības tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā, Komisijai šīs regulas nolūkos būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, izņemot jautājumus, kuri saistīti ar atkritumiem.

(33)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju attiecībā uz Savienības tiesību aktiem atkritumu jomā, Komisijai šīs regulas nolūkos būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Direktīvu 2008/98/EK.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt no NOP cilvēka veselību un vidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs minēto piesārņotāju pārrobežu ietekmes dēļ, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un priekšmets

Ņemot vērā jo īpaši piesardzības principu, šīs regulas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi no NOP, aizliedzot, pēc iespējas drīz pakāpeniski izbeidzot vai ierobežojot tādu vielu ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu, uz kurām attiecas Stokholmas Konvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk – “Konvencija”, vai 1979. gada Konvencijas par tāldarbīgu pārrobežu gaisa piesārņojumu protokols par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, turpmāk – “Protokols”, šādu vielu izplūdes samazinot līdz minimumam ar nodomu tās iespējami drīz novērst un izveidojot noteikumus par atkritumiem, kas no kādas šādas vielas sastāv, to satur vai ir ar to kontaminēti.

Dalībvalstis attiecīgos gadījumos saskaņā ar LESD var piemērot stingrākas prasības par šajā regulā noteiktajām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“laišana tirgū” ir laišana tirgū kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 12. punktā;

2)

“izstrādājums” ir izstrādājums kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 3. punktā;

3)

“viela” ir viela kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;

4)

“maisījums” ir maisījums kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā;

5)

“ražošana” ir ražošana kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 8. punktā;

6)

“lietošana” ir lietošana kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 24. punktā;

7)

“imports” ir imports kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 10. punktā;

8)

“atkritumi” ir atkritumi kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā;

9)

“likvidēšana” ir likvidēšana kā tā definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19. punktā;

10)

“atgūšana” ir atgūšana kā tā definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15. punktā;

11)

“slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts” ir viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, kurā to patērē vai izmanto, lai pārveidotu citā vielā (“sintēze”), un starpprodukta ražošana un vienas vai vairāku citu vielu sintēze no starpprodukta notiek vienā un tajā pašā ražošanas vietā un to veic viena vai vairākas juridiskas personas stingri kontrolētos apstākļos, kuros to ar tehniskiem līdzekļiem stingri notur visu tā aprites cikla laiku;

12)

“nejaušs mikrokontaminants” ir nejauši klātesošas vielas minimāls daudzums, kuru nesasniedzot, vielu nevar jēgpilni izmantot, bet kurš ir virs kontroles un izpildes vajadzībām izstrādāto detekcijas metožu minimālās robežas;

13)

“krājums” ir vielas, maisījumi vai izstrādājumi, ko uzkrājis turētājs un kas sastāv no I vai II pielikumā uzskaitītajām vielām vai tās satur.

3. pants

Ražošanas, laišanas tirgū un lietošanas kontrole, un vielu iekļaušana sarakstā

1.   Neatkarīgi no tā, vai vielas ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, regulas I pielikuma sarakstā norādīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir aizliegta, ievērojot 4. pantu.

2.   Neatkarīgi no tā, vai vielas ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, regulas II pielikuma sarakstā norādīto vielu ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota, ievērojot 4. pantu.

3.   Dalībvalstis un Komisija atbilstoši vērtēšanas un atļauju piešķiršanas shēmām attiecībā uz esošām un jaunām vielām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ņem vērā Konvencijas D pielikuma 1. punktā norādītos kritērijus un veic attiecīgus pasākumus, lai kontrolētu vielas un novērstu tādu jaunu vielu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kuras uzrāda NOP īpašības.

4.   Atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam sagatavojot priekšlikumu Padomei par vielas iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, Komisija saņem palīdzību no ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotās Eiropas Ķimikāliju aģentūras (“Aģentūra”), kā minēts 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Dalībvalstu kompetentās iestādes var iesniegt Komisijai priekšlikumus iekļaušanai sarakstā. Sarakstā iekļaušanas procesa turpmākajos posmos Aģentūra sniedz atbalstu Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā minēts 8. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

5.   Komisija un Aģentūra visos 3. un 4. punktā minētā procesa posmos sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un informē tās.

6.   Tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas sastāv no kādas IV pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to kontaminēti, reglamentē 7. pants.

4. pants

Kontroles pasākumu izņēmumi

1.   Regulas 3. pantu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

viela, ko izmanto laboratorijas mēroga pētījumos vai par references standartu;

b)

viela ir nejaušs mikrokontaminants vielās, maisījumos vai izstrādājumos, kā precizēts I un II pielikuma attiecīgajos ierakstos.

2.   Ja viela I vai II pielikumā iekļauta pēc 2019. gada 15. jūlija, tai 3. pantu sešus mēnešus nepiemēro, ja minētā viela ir izstrādājumos, kuri ražoti pirms tās dienas vai tajā dienā, kurā šo regulu sāk minētajai vielai piemērot.

Regulas 3. pantu nepiemēro gadījumā, ja viela ir izstrādājumos, kas jau ir lietošanā pirms tā datuma vai tajā datumā, kurā šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 850/2004 sākts piemērot minētajai vielai, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Tūlīt pēc uzzināšanas par panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem izstrādājumiem dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un Aģentūru.

Kad vien Komisija ir šādi informēta vai citādi uzzina par tādiem izstrādājumiem, tā attiecīgā gadījumā nekavējoties paziņo Konvencijas sekretariātam.

3.   Ja viela ir uzskaitīta I pielikuma A daļā vai II pielikuma A daļā, dalībvalsts, kas vēlas līdz attiecīgajā pielikumā noteiktajam termiņam atļaut minēto vielu ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu, attiecīgi informē Konvencijas sekretariātu.

Šādu paziņojumu var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pēc dalībvalsts pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas ar deleģēto aktu, kas pieņemts, pamatojoties uz ceturto daļu, attiecīgajā pielikumā ir ierakstīta norāde;

b)

ražotājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ražotājs veic darījumdarbību, pierāda, ka ražošanas process šo vielu pārveidos par vienu vai vairākām citām vielām, kam nepiemīt NOP īpašības, nodrošinot, ka tās pilna aprites cikla laikā to stingri nodrošina ar tehniskiem līdzekļiem;

c)

ražotājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas veic darījumdarbību, pierāda, ka šī viela ir slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujams starpprodukts un ka ražošanas un lietošanas laikā nav gaidāma būtiska vielas daudzuma nonākšana saskarē ar cilvēkiem vai apkārtējo vidi;

d)

ražotājs detalizēti informē dalībvalsti par attiecīgās vielas faktisko vai aplēsto kopējo ražošanu un lietošanu un par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas notiekošā procesa raksturu, precizējot nepārveidotas un netīšas mikrokontaminācijas ar NOP izejvielu daudzumu galaproduktā, maisījumā vai izstrādājumā.

Viena mēneša laikā pēc paziņojuma iesniegšanas Konvencijas sekretariātā, attiecīgā dalībvalsts paziņojumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai un sniedz sīkākus datus par attiecīgās vielas faktisko vai aplēsto kopējo ražošanu un lietošanu un par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas notiekošā procesa būtību, norādot nepārveidotas un netīšas mikrokontaminācijas ar NOP daudzumu galaproduktā, maisījumā vai izstrādājumā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I un II pielikumu, speciāli iekļaujot norādes, ka attiecīgā pielikuma A daļas sarakstā iekļautu vielu atļauts ražot un lietot par slēgtā sistēmā bez vietas maiņas pieļaujamu starpproduktu, un lai grozītu termiņus šādās norādēs gadījumos, kad pēc attiecīgās dalībvalsts atkārtota paziņojuma Konvencijas sekretariātam ir saskaņā ar Konvenciju dota skaidri vai klusuciešot izteikta piekrišana vielas turpmākai ražošanai un lietošanai vēl vienu periodu.

4.   Atkritumus, kas sastāv no kādas IV pielikumā minētās vielas, to satur vai ir ar to kontaminēti, reglamentē 7. pants.

5. pants

Krājumi

1.   No I vai II pielikumā uzskaitītajām vielām sastāvoša vai tās saturoša krājuma turētājs rīkojas ar minēto krājumu kā ar atkritumiem un saskaņā ar 7. pantu.

2.   No I vai II pielikumā uzskaitītajām vielām, kuras ir atļauts lietot, sastāvoša vai tās saturoša krājuma, lielāka par 50 kg, turētājs sniedz informāciju par attiecīgā krājuma veidu un lielumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā krājums ir izveidots. Tādu informāciju sniedz 12 mēnešu laikā pēc datuma, kad šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 850/2004 sākts piemērot minētajai vielai, atkarībā no tā, kura diena turētājam iestājas agrāk, un pēc I vai II pielikuma attiecīgiem grozījumiem un pēc tam katru gadu līdz termiņam, kas I vai II pielikumā norādīts ierobežotai lietošanai.

Turētājs apsaimnieko krājumu drošā, efektīvā un videi draudzīgā veidā saskaņā ar robežvērtībām un prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES (22), un veicot visas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu tādu krājumu apsaimniekošanu, kas aizsargā cilvēku veselību un vidi.

3.   Dalībvalstis uzrauga paziņoto krājumu lietošanu un apsaimniekošanu.

6. pants

Izplūžu ierobežošana, samazināšana līdz minimumam un novēršana

1.   Divu gadu laikā pēc šīs regulas vai Regulas (EK) Nr. 850/2004 stāšanās spēkā – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk – dalībvalstis saskaņā ar savām saistībām atbilstoši Konvencijai un Protokolam izveido pārskatus par III pielikumā minēto vielu izplūdēm gaisā, ūdenī un zemē un pēcāk šos pārskatus tur atjauninātus.

2.   Dalībvalstis nacionālo īstenošanas plānu ietvaros, ievērojot 9. pantu, paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm, ar kādiem pasākumiem to rīcības plānos iecerēts identificēt, raksturot un līdz minimumam samazināt nolūkā iespējami drīz, ja iespējams, pavisam novērst visas to III pielikumā uzskaitīto vielu izplūdes, kas reģistrētas Konvencijā prasītajos pārskatos.

Šādos rīcības plānos iekļauj pasākumus, ar kuriem sekmē aizstājēju vai modificētu vielu, maisījumu, izstrādājumu un procesu izstrādi, un, ja tas šķiet lietderīgi, prasa tos lietot, lai novērstu III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanos un izplūdi.

3.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (23), dalībvalstis, apsverot priekšlikumus būvēt jaunus objektus vai ievērojami pārveidot esošos objektus, kas izmanto procesus, kuros izplūst III pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, prioritāri apsver alternatīvus procesus, tehniskus paņēmienus vai praksi, kura ir līdzīgi lietderīga, bet kura ļauj izvairīties no III pielikumā uzskaitīto vielu veidošanās un izplūdes.

7. pants

Atkritumu apsaimniekošana

1.   Atkritumu radītāji un turētāji pieliek visas saprātīgās pūles, lai iespēju robežās izvairītos no šo atkritumu kontaminācijas ar IV pielikumā uzskaitītajām vielām.

2.   Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 96/59/EK (24) atkritumus, kas sastāv no šīs regulas IV pielikumā uzskaitītajām vielām, tās satur vai ir ar tām kontaminēti, likvidē vai no tiem iegūst resursus bez liekas kavēšanās un saskaņā ar šīs regulas V pielikuma 1. daļu tā, lai nodrošinātu, ka NOP saturs ir iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots līdz atlikušajos atkritumos un izplūdēs nav NOP īpašību.

Veicot tādu likvidēšanu vai atgūšanu, IV pielikumā uzskaitītās vielas var izolēt no atkritumiem ar nosacījumu, ka minēto vielu pēc tam likvidē saskaņā ar pirmo daļu.

3.   Likvidēšanas vai atgūšanas darbības, kas var novest pie IV pielikumā uzskaitīto vielu tīrā veidā atgūšanas, reciklēšanas, pārgūšanas vai atkalizmantošanas, ir aizliegtas.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta:

a)

atkritumus, kas satur IV pielikumā uzskaitītas vielas vai ir ar tām kontaminēti, var likvidēt citādi vai no tiem atgūt resursus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ar nosacījumu, ka uzskaitīto vielu saturs atkritumos ir mazāks par robežkoncentrācijām, kas noteiktas IV pielikumā;

b)

dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde izņēmuma gadījumos ar V pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem atkritumiem, kas satur kādu IV pielikumā uzskaitītu vielu vai ir ar to kontaminēti līdz robežkoncentrācijām, kuras norādītas V pielikuma 2. daļā, var atļaut rīkoties citādi saskaņā ar V pielikuma 2. daļā minēto metodi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

attiecīgais turētājs attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir apmierinoši parādījis, ka atkritumu dekontaminācija no IV pielikumā uzskaitītajām vielām nav realizējama un ka NOP satura iznīcināšana vai neatgriezeniska pārveidošana, kas veikta saskaņā ar vides aizsardzības paraugpraksi vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu, nav vidiski vēlamākā izvēle un kompetentā iestāde pēc tam ir atļāvusi alternatīvu darbību;

ii)

attiecīgais turētājs ir sniedzis kompetentajai iestādei informāciju par NOP saturu atkritumos;

iii)

darbība ir saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un ar 5. punktā minētajos attiecīgajos papildu pasākumos paredzētajiem nosacījumiem;

iv)

attiecīgā dalībvalsts ir informējusi pārējās dalībvalstis, Aģentūru un Komisiju par savu atļauju un tās pamatojumu.

5.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā tehnisko attīstību un attiecīgās starptautiskās pamatnostādnes un lēmumus un dalībvalsts vai minētās dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu un V pielikumu ieceltās kompetentās iestādes piešķirtās atļaujas, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta īstenošanu. Konkrētāk, Komisija var noteikt, kādā formātā informācija dalībvalstīm jāiesniedz saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 20. panta 3. punktā.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kontroli un izsekojamību saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 17. pantu attiecībā uz atkritumiem, kas satur šīs regulas IV pielikumā minētu vielu vai ir ar to kontaminēti.

8. pants

Aģentūras un foruma uzdevumi

1.   Aģentūra papildus uzdevumiem, kas tai noteikti ar 9., 10., 11., 13. un 17. pantu, veic šādus uzdevumus:

a)

lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, ar Komisijas piekrišanu sniedz palīdzību un tehniskus un zinātniskus norādījumus izraudzītajām kompetentajām dalībvalstu iestādēm un Ieviešanas informācijas apmaiņas foruma, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (“forums”), locekļiem, kā arī, ja vajadzīgs, ieinteresētajām personām;

b)

pēc Komisijas lūguma sniedz tai tehnisku un zinātnisku atbalstu un palīdz nodrošināt šīs regulas efektīvu piemērošanu;

c)

sniedz Komisijai tehnisku un zinātnisku atbalstu un informāciju par vielām, kuras var atbilst kritērijiem to iekļaušanai Konvencijas vai Protokola sarakstā, vajadzības gadījumā ņemot vērā 3. panta 3. punktā minēto vērtēšanas shēmu rezultātus;

d)

publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, ka Komisija sagatavos priekšlikumu vielas iekļaušanai sarakstā, aicina visas ieinteresētās personas astoņu nedēļu laikā iesniegt piezīmes un publicē minētās piezīmes savā tīmekļa vietnē;

e)

sniedz Komisijai un dalībvalstīm tehnisku un zinātnisku atbalstu riska profila sagatavošanā un pārskatīšanā un tādu vielu riska pārvaldības novērtējuma sagatavošanā, kuras potenciāli varētu iekļaut saskaņā ar Konvenciju, aicina visas ieinteresētās personas astoņu nedēļu laikā iesniegt piezīmes vai papildu informāciju, vai abus, un publicē minētās piezīmes savā tīmekļa vietnē;

f)

pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku un zinātnisku atbalstu Konvencijas īstenošanā un tālākā izstrādē, jo īpaši attiecībā uz NOP pārskatīšanas komiteju;

g)

apkopo, reģistrē, apstrādā un dara pieejamu Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas saņemta vai pieejama atbilstīgi 4. panta 2. un 3. punktam, 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta iv) punktam, 9. panta 2. punktam un 13. panta 1. punktam. Ja šāda informācija nav konfidenciāla, Aģentūra savā tīmekļa vietnē publisko minēto informāciju un sekmē apmaiņu ar šādu informāciju ar attiecīgajām informācijas platformām, piemēram, tām, kas minētas 13. panta 2. punktā;

h)

izstrādā un uztur savā tīmekļa vietnē sadaļas par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

2.   Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu izmanto par šīs regulas ieviešanu atbildīgo dalībvalstu iestāžu tīkla koordinācijai.

Foruma locekļi, kurus iecēlusi dalībvalsts, nodrošina pietiekamu foruma uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.

Forumā iesaistās dalībvalstu izpildiestādes, kuras ir atbildīgas par atkritumiem, risinot ar atkritumiem saistītus jautājumus.

3.   Uzdevumus, kas Aģentūrai noteikti ar šo regulu, veic Aģentūras sekretariāts.

9. pants

Īstenošanas plāni

1.   Gatavojot un atjauninot nacionālos īstenošanas plānus, dalībvalstis saskaņā ar savām nacionālajām procedūrām sniedz sabiedrībai agrīnas un reālas iespējas piedalīties šajā procesā.

2.   Tiklīdz dalībvalsts saskaņā ar savām Konvencijā noteiktajām saistībām ir pieņēmusi nacionālo īstenošanas plānu, tā dara to publiski pieejamu un paziņo par publiskošanu Komisijai, Aģentūrai un pārējām dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstīm gatavojot un atjauninot īstenošanas plānus, Komisija, kuru atbalsta Aģentūra, un dalībvalstis pēc vajadzības apmainās ar informāciju par saturu, tostarp informāciju par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī, lai identificētu un novērtētu ar NOP kontaminētās vietas.

4.   Komisija ar Aģentūras atbalstu uztur Savienības Konvencijā noteikto saistību īstenošanas plānu un pēc vajadzības publicē, pārskata un atjaunina to.

10. pants

Pārraudzība

1.   Komisija ar Aģentūras atbalstu un dalībvalstis ciešā sadarbībā izveido vai attiecīgā gadījumā uztur attiecīgas programmas un mehānismus atbilstoši pašreizējām zināšanām, kas regulāri nodrošinātu salīdzināmus pārraudzības datus par III pielikuma A daļā norādīto vielu klātbūtni vidē. Izveidojot vai uzturot tādas programmas un mehānismus, pienācīgi ņem vērā attīstību atbilstoši Protokolam un Konvencijai.

2.   Komisija regulāri novērtē, vai nepieciešams obligāti uzraudzīt kādu no III pielikuma B daļā iekļautajām vielām. Ņemot vērā šādu novērtējumu un visus dalībvalstu iesniegtos datus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā vajadzības gadījumā pārvietot vielu no III pielikuma B daļas uz A daļu.

11. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis atvieglo un uzņemas informācijas apmaiņu Savienībā un ar trešām valstīm attiecībā uz NOP ražošanas, izmantošanas un izplūdes samazināšanu, samazināšanu līdz minimumam vai novēršanu, kur tas ir iespējams, un attiecībā uz minēto vielu alternatīvām, norādot ar tādām alternatīvām saistīto risku un ekonomiskās un sociālās izmaksas.

2.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis attiecībā uz NOP pēc vajadzības veicina un atvieglo:

a)

informēšanas programmas, tostarp par piesārņotāju un to alternatīvu ietekmi uz veselību un vidi un par to ražošanas, izmantošanas un izplūdes samazināšanu vai novēršanu, kas būtu jo īpaši paredzētas:

i)

politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem;

ii)

īpaši neaizsargātām grupām;

b)

informācijas sniegšanai sabiedrībai;

c)

apmācībai, arī strādājošo, zinātnieku, pedagogu un tehniskā un vadības personāla apmācībai.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 un (EK) Nr. 1367/2006 un Direktīvu 2003/1049/EK, informāciju par cilvēku un vides veselību un drošību neuzskata par konfidenciālu. Komisija, Aģentūra un dalībvalstis, kas apmainās ar informāciju ar kādu trešo valsti, aizsargā konfidenciālo informāciju atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

12. pants

Tehniskā palīdzība

Saskaņā ar Konvencijas 12. un 13. pantu Komisija un dalībvalstis sadarbojas, sniedzot atbilstošu un laicīgu tehnisku un finansiālu palīdzību jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, lai pēc to lūguma, pieejamo resursu robežās un ņemot vērā to īpašās vajadzības, tām palīdzētu attīstīt un stiprināt spēju pilnībā izpildīt Konvencijā noteiktās saistības. Tādu atbalstu var arī organizēt caur reģionālajiem centriem, kā noteikts Konvencijā, nevalstiskajām organizācijām vai Aģentūru.

13. pants

Īstenošanas pārraudzība

1.   Neskarot Direktīvas 2003/4/EK un 2007/2/EK, dalībvalstis sagatavo un publicē ziņojumu, kurā ir:

a)

informācija par šīs regulas piemērošanu, tostarp informācija par īstenošanas pasākumiem, pārkāpumiem un sodiem;

b)

informācija, kas apkopota no paziņojumiem, kuri saņemti saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu, 5. panta 2. punktu un 7. panta 4. punkta b) apakšpunkta iv) punktu;

c)

informācija, kas apkopota no izplūžu pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar 6. panta 1. punktu;

d)

informācija par īstenošanu atbilstīgi nacionālajiem īstenošanas plāniem, kuri izstrādāti saskaņā ar 9. panta 2. punktu;

e)

informācija, kas apkopota saskaņā ar 10. pantu, par III pielikuma A daļā norādīto vielu klātbūtni vidē;

f)

ikgadējos pārraudzības un statistikas datus par faktisko vai aplēsto I vai II pielikumā uzskaitīto vielu kopējo ražošanu un laišanu tirgū, tostarp attiecīgos rādītājus, pārskata kartes, ziņojumus.

Dalībvalstis atjaunina ziņojumu katru gadu, ciktāl ir pieejami jauni dati vai informācija, un citos gadījumos vismaz reizi trijos gados.

Dalībvalstis Komisijai un Aģentūrai nodrošina piekļuvi ziņojumos ietvertajai informācijai.

2.   Ja dalībvalsts 1. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju izplata Ķīmiskā monitoringa informācijas platformā, minētā dalībvalsts to norāda savā ziņojumā, un tiek uzskatīts, ka dalībvalsts ir izpildījusi savu ziņošanas pienākumu saskaņā ar minēto punktu.

Ja 1. punkta e) apakšpunktā minētā informācija ir ietverta ziņojumā, ko dalībvalsts iesniegusi Aģentūrai, Aģentūra šīs informācijas apkopošanai, glabāšanai un izplatīšanai izmanto Ķīmiskā monitoringa informācijas platformu.

3.   Attiecībā uz Konvencijā uzskaitītajām vielām Komisija ar Aģentūras atbalstu intervālos, ko nosaka Konvencijas pušu konference, apkopo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis Aģentūrai sniegušas saskaņā ar 1. punkta f) apakšpunktu, un to paziņo Konvencijas sekretariātam.

4.   Aģentūra apkopo un publicē Savienības apskata ziņojumu, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minētajiem datiem, ko ir publiskojušas vai paziņojušas dalībvalstis. Savienības apskata ziņojumā atbilstoši vajadzībām ietver rādītājus par iznākumu, rezultātiem un šīs regulas ietekmi, Savienības pārskata kartes un dalībvalstu ziņojumus. Aģentūra atjaunina Savienības apskata ziņojumu vismaz reizi sešos mēnešos vai pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par saskaņā ar 1. punktu sniedzamās informācijas minimumu, tostarp definē 1. punkta f) apakšpunktā minētos attiecīgos rādītājus, pārskata kartes un ziņojumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 20. panta 3. punktā.

14. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Ja dalībvalstis to nav izdarījušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tās vēlākais 2020. gada 16. jūlijā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

15. pants

Pielikumu grozīšana

1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas groza šīs regulas I, II un III pielikumu, lai tos pielāgotu Konvencijas vai Protokola pielikumos ietverto vielu sarakstu grozījumiem, pamatojoties uz to, ka Savienība ir atbalstījusi attiecīgās izmaiņas ar Padomes lēmumu, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, vai grozītu šīs regulas I un II pielikuma ierakstus vai noteikumus ar mērķi tos pielāgot zinātnes un tehnikas progresam.

Ja Komisija groza šīs regulas I, II vai III pielikumu, tā attiecībā uz katru vielu pieņem atsevišķu deleģēto aktu.

2.   Komisija pastāvīgi pārskata IV un V pielikumu un attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu šo pielikumu grozīšanai, lai tos pielāgotu Konvencijas vai Protokola pielikumos ietverto vielu sarakstu grozījumiem vai grozītu šīs regulas pielikumu ierakstus vai noteikumus ar mērķi tos pielāgot zinātnes un tehnikas progresam.

16. pants

Aģentūras budžets

1.   Šīs regulas izpildei Aģentūras ienākumus veido:

a)

Savienības subsīdija, kas iegrāmatota Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)

jebkāds labprātīgs dalībvalstu ieguldījums.

2.   Šīs regulas reglamentētu darbību ienākumus un izdevumus kombinē ar ienākumiem un izdevumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 649/2012 reglamentētām darbībām, un tos atspoguļo tajā pašā Aģentūras budžeta iedaļā. Šā panta 1. punktā minētos Aģentūras ienākumus izmanto šajā regulā noteikto Aģentūras uzdevumu veikšanai.

17. pants

Informācijas sniegšanas vai paziņošanas formāti un programmatūra

Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka, kādos formātos un ar kādu programmatūru dalībvalstis sniedz vai paziņo datus saskaņā ar šo regulu, un nodrošina, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tie ir pieejami bez maksas. Attiecībā uz telpisko datu kopām un telpisko datu pakalpojumiem dalībvalstis un Aģentūra izstrādā formātus saskaņā ar Direktīvas 2007/2/EK prasībām. Dalībvalstis un citas puses, uz kurām attiecas šī regula, izmanto šos formātus un programmatūru savu datu pārvaldībā vai datu apmaiņā ar Aģentūru.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 15. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu un 15. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā noteikto administratīvo uzdevumu veikšanu un regulas izpildi. Ja vien tas nav jau izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vēlākais triju mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalsts informē Komisiju par šādu izraudzīšanos, turklāt informē Komisiju arī par jebkuru ieceltās kompetentās iestādes nomaiņu.

20. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot 2. punktā minēto gadījumu, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 1907/2006 133. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Jautājumos par atkritumiem Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

21. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 850/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 367, 10.10.2018., 93. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4)  OV L 81, 19.3.2004., 37. lpp.

(5)  OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.

(6)  OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp.

(7)  OV L 39, 16.2.1993., 3. lpp.

(8)  OV L 142, 2.6.2017., 4. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.).

(14)  Komisijas Lēmums 2014/955/ES (2014. gada 18. decembris), ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370, 30.12.2014., 44. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(18)  OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(20)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(24)  Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlordifenilu un polihlortrifenilu apglabāšanu (PCB/PCT) (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).


I PIELIKUMS

A daļa

Konvencijā un Protokolā uzskaitītās vielas, kā arī tikai Konvencijā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

Tetrabromdifenilēteris

C12H6Br4O

40088-47-9 un citi

254-787-2 un citi

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz tetrabromdifenilēteri koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tas ir vielās.

2.

Lai veiktu ierakstus par tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deca- bromdifenilēteri (BDE) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro šo vielu koncentrācijas summai līdz 500 mg/kg, ja tās ir maisījumos vai izstrādājumos, ko pārskata un vērtē Komisija līdz 2021. gada 16. jūlijam. Šajā pārskatīšanā cita starpā novērtē visu būtisko ietekmi uz veselību un vidi.

3.

Izņēmuma kārtā atļauts ražot, laist tirgū un lietot šādus izstrādājumus:

elektriskas un elektroniskas ierīces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES (1) darbības jomā.

4.

Ir atļauts lietot tādus izstrādājumus, kuri Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvā ir tetrabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Pentabromdifenilēteris

C12H5Br5O

32534-81-9 un citi

251-084-2 un citi

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz pentabromdifenilēteri koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tas ir vielās.

2.

Lai veiktu ierakstus par tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deca- bromdifenilēteri (BDE) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro šo vielu koncentrācijas summai līdz 500 mg/kg, ja tās ir maisījumos vai izstrādājumos, ko pārskata un vērtē Komisija līdz 2021. gada 16. jūlijam. Šajā pārskatīšanā cita starpā novērtē visu būtisko ietekmi uz veselību un vidi.

3.

Izņēmuma kārtā atļauts ražot, laist tirgū un lietot šādus izstrādājumus:

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2011/65/EK darbības jomā.

4.

Ir atļauts lietot tādus izstrādājumus, kuri Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvā ir pentabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heksabromdifenilēteris

C12H4Br6O

36483-60-0 un citi

253-058-6 un citi

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heksabromdifenilēteri koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tas ir vielās.

2.

Lai veiktu ierakstus par tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deca- bromdifenilēteri (BDE) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro šo vielu koncentrācijas summai līdz 500 mg/kg, ja tās ir maisījumos vai izstrādājumos, ko pārskata un vērtē Komisija līdz 2021. gada 16. jūlijam. Šajā pārskatīšanā cita starpā novērtē visu būtisko ietekmi uz veselību un vidi.

3.

Izņēmuma kārtā atļauts ražot, laist tirgū un lietot šādus izstrādājumus:

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2011/65/EK darbības jomā.

4.

Ir atļauts lietot tādus izstrādājumus, kuri Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvā ir heksabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heptabromdifenilēteris

C12H3Br7O

68928-80-3 un citi

273-031-2 un citi

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heptabromdifenilēteri koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tas ir vielās.

2.

Lai veiktu ierakstus par tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deca- bromdifenilēteri (BDE) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro šo vielu koncentrācijas summai līdz 500 mg/kg, ja tās ir maisījumos vai izstrādājumos, ko pārskata un vērtē Komisija līdz 2021. gada 16. jūlijam. Šajā pārskatīšanā cita starpā novērtē visu būtisko ietekmi uz veselību un vidi.

3.

Izņēmuma kārtā atļauts ražot, laist tirgū un lietot šādus izstrādājumus:

elektriskas un elektroniskas ierīces Direktīvas 2011/65/EK darbības jomā.

4.

Ir atļauts lietot tādus izstrādājumus, kuri Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvā ir heptabromdifenilēteris. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Bis(pentabromfenil)ēteris (dekabromdifenilēteris; deka-BDE)

1163-19-5

214-604-9

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz dekabromdifenilēteri koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tas ir vielās.

2.

Lai veiktu ierakstus par tetra-, penta-, heksa-, hepta- un deca- bromdifenilēteri (BDE) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro šo vielu koncentrācijas summai līdz 500 mg/kg, ja tās ir maisījumos vai izstrādājumos, ko pārskata un vērtē Komisija līdz 2021. gada 16. jūlijam. Šajā pārskatīšanā cita starpā novērtē visu būtisko ietekmi uz veselību un vidi.

3.

Atkāpjoties no iepriekš minētā, deka-BDE ražošana, laišana tirgū un lietošana ir atļauta šādos nolūkos, ar nosacījumu, ka dalībvalstis līdz 2019. gada decembrim saskaņā ar Konvenciju paziņo Komisijai:

a)

gaisa kuģa ražošanai, attiecībā uz ko pieteikums tipa apstiprinājumam ir iesniegts pirms 2019. gada 2 marta un saņemts pirms 2022. gada decembra, līdz 2023. gada 18. decembrim vai gadījumos, kad ir pamatota turpmāka vajadzība, līdz 2027. gada 2. martam;

b)

tādu rezerves daļu ražošanā, kas paredzētas vienam no šādiem nolūkiem:

i)

gaisa kuģim, attiecībā uz ko pieteikums tipa apstiprinājumam ir iesniegts pirms 2019. gada 2. marta un saņemts pirms 2022. gada decembra, kas izgatavots pirms 2023. gada 18. decembra vai gadījumos, kad ir pamatota turpmāka vajadzība, līdz 2027. gada 2. martam, līdz šāda gaisa kuģa darbmūža beigām;

ii)

mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2) darbības jomā un kas ražoti pirms 2019. gada 15. jūlija, vai nu līdz 2036. gadam vai arī līdz to darbmūža beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks;

c)

elektriskām un elektroniskām ierīcēm Direktīvas 2011/65/EK darbības jomā.

4.

Rezerves daļām mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā piemēro īpašus izņēmumus attiecībā uz deca-BDE ražošanu un izmantošanu komerciālos nolūkos, ja tās ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:

a)

spēka piedziņas sastāvdaļas un dzinēja nodalījumā izvietotās sastāvdaļas, kā, piemēram, akumulatoru “masas” pievadi, akumulatoru starpsavienojumu vadi, automobiļa gaisa kondicionēšanas (MAC) sistēmas caurules, transmisija, izplūdes kolektora ieliktņi, dzinēja nodalījuma pārsega izolācija, dzinēja nodalījumā esošā elektroinstalācija un vadu saišķi (dzinēja elektroinstalācija utt.), apgriezienu devēji, šļūtenes, ventilatoru moduļi un detonācijas devēji;

b)

degvielas sistēmas sastāvdaļas, kā, piemēram, degvielas šļūtenes, degvielas tvertnes un zem korpusa novietotas degvielas tvertnes;

c)

pirotehniskās ierīces un sastāvdaļas, ko ietekmē pirotehniskās ierīces, kā, piemēram, drošības gaisa spilvenu aizdedzes vadi, sēdekļu pārvalki/apšuvums (tikai tad, ja tie saistīti ar drošības gaisa spilveniem) un drošības gaisa spilveni (priekšējie un sānu).

5.

Ir atļauta tādu izstrādājumu lietošana Savienībā, kuri jau tiek lietoti pirms 2019. gada 15. jūlija un kuros ir deca-BDE. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

6.

Neskarot citu par vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu izstrādāto Savienības noteikumu piemērošanu, izstrādājumi, kuros izmantots deca-BDE, ir identificējami visā to aprites ciklā pēc marķējuma vai ar citiem paņēmieniem.

7.

Līdz minēto atbrīvojumu termiņa beigām ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kas satur deka-BDE un kas importēti 2. punktā paredzēto īpašo izņēmumu nolūkā. 6. punktu piemēro tā, it kā šie izstrādājumi būtu ražoti saskaņā ar 2. punktā paredzēto izņēmumu. Šādus izstrādājumus, kuri līdz minētajai dienai jau tikuši lietoti, drīkst lietot arī turpmāk līdz attiecīgā atbrīvojuma termiņa beigām.

8.

Šajā ierakstā “gaisa kuģis” ir:

a)

civilās aviācijas gaisa kuģis, kas ražots atbilstoši tipa sertifikātam, kurš izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (3), vai projekta apstiprinājumam, kurš izdots saskaņā ar ICAO līgumslēdzējas valsts nacionālajiem noteikumiem, vai kuram ICAO līgumslēdzēja valsts ir izdevusi lidojumderīguma sertifikātu saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumu;

b)

militārais gaisa kuģis.

Perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS)

C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

1763-23-1

2795-39-3

29457-72-5

29081-56-9

70225-14-8

56773-42-3

251099-16-8

4151-50-2

31506-32-8

1691-99-2

24448-09-7

307-35-7 un citi

217-179-8

220-527-1

249-644-6

249-415-0

274-460-8

260-375-3

223-980-3

250-665-8

216-887-4

246-262-1

206-200-6 un citi

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz PFOS koncentrācijā, kas vienāda ar vai zemāka nekā 10 mg/kg (0,001 masas %), ja tā ir vielās vai maisījumos.

2.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts uz PFOS koncentrāciju pusfabrikātos, izstrādājumos vai to daļās attiecas tad, ja pēc strukturāli vai mikrostrukturāli atšķiramu un PFOS saturošu daļu masas aprēķinātā PFOS koncentrācija nesasniedz 0,1 masas % vai – tekstilizstrādājumos un citos pārklātos materiālos – ja PFOS daudzums pārklātajā materiālā nesasniedz 1 μg/m2.

3.

Ir atļauts lietot tādus izstrādājumus, kuri Savienībā jau ir lietošanā 2010. gada 25. augustā un kuru sastāvā ir PFOS. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

4.

Ja vidē izplūdušais daudzums tiek minimalizēts, ir atļauta ražošana un laišana tirgū šādiem konkrētiem lietojumiem, ja vien dalībvalstis ik pēc četriem gadiem ziņo Komisijai par PFOS likvidācijā paveikto:

miglas novēršanai nedekoratīviem cieta hroma (VI) pārklājumiem slēgta cikla sistēmās.

Ja šāds izņēmums attiecas uz ražošanu vai lietošanu iekārtā, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/1/EK (4) darbības jomā, piemēro attiecīgos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus PFOS emisijas novēršanai un minimalizēšanai, kas aprakstītas informācijā, ko Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas 2008/1/EK 17. panta 2. punkta otro daļu.

Kolīdz kļūst pieejama jauna informācija par lietošanu un drošākām alternatīvām vielām vai tehniskiem paņēmieniem, Komisija pārskata otrās daļas izņēmumu, lai:

a)

pakāpeniski izbeigtu PFOS lietošanu, kolīdz drošāku alternatīvu izmantošana kļūst tehniski un ekonomiski iespējama;

b)

izņēmumu varētu piemērot arī turpmāk tikai attiecībā uz būtiski svarīgiem lietojumiem, ja tam nepastāv drošākas alternatīvas un ja ir ziņots par pasākumiem drošāku alternatīvu rašanai;

c)

PFOS izplūdes vidē ir samazinātas līdz minimumam, piemērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

5.

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pieņēmusi standartus, tos sāk lietot par analītiskas testēšanas metodēm, ar kurām pierāda vielu, maisījumu un izstrādājumu atbilstību 1. un 2. punktam. Par alternatīvu CEN standartiem var izmantot jebkuru citu analītisku metodi, par kuru lietotājs var pierādīt, ka tai ir līdzvērtīga veiktspēja.

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

200-401-2

319-84-6

206-270-8

319-85-7

206-271-3

608-73-1

210-168-9

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

Endrīns

72-20-8

200-775-7

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

Endosulfāns

115-29-7

959-98-8

33213-65-9

204-079-4

1.

Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvā ir endosulfāns.

2.

Uz 1. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Heksahlorbenzols

118-74-1

204-273-9

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-0

Polihlorbifenili (PHB)

1336-36-3 un citi

215-648-1 un citi

Neskarot Direktīvu 96/59/EK, ir atļauts lietot izstrādājumus, ko jau lieto šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.

Dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī apzina un no lietošanas izņem iekārtas (piem., transformatorus, kondensatorus vai citus uztvērējus, kam ir šķidrais elements), kuras satur vairāk nekā 0,005 % PHB un kuru tilpums pārsniedz 0,05 dm3.

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

1 Heksabromciklododekāns

“Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns

25637-99-4,

3194-55-6,

134237-50-6,

134237-51-7,

134237-52-8

247-148-4,

221-695-9

1.

Šā ieraksta sakarā 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz heksabromciklododekānu koncentrācijā līdz 100 mg/kg (0,01 masas %) ieskaitot, ja tas ir vielās, maisījumos, izstrādājumos vai antipirētisko izstrādājumu sastāvdaļās; šī robežvērtība Komisijai jāpārskata līdz 2019. gada 22. martam.

2.

Var turpināt izmantot putu polistirola izstrādājumus, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns un kurus lietoja ēkās pirms 2018. gada 21. februāra saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 2016/293 (5) un Komisijas Īstenošanas lēmumu Nr. 2016/C 12/06 (6), un ekstrudētā polistirola izstrādājumus, kuru sastāvā ir heksabromciklododekāns un kurus lietoja ēkās pirms 2016. gada 23. jūnija. Uz šādiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

3.

Neskarot citu par vielu un maisījumu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu izstrādāto Savienības noteikumu piemērošanu, putu polistirols, kurš laists tirgū pēc 2016. gada 23. marta un kurā ir izmantots heksabromciklododekāns, ir identificējams visā tā aprites ciklā pēc marķējuma vai ar citiem paņēmieniem.

Heksahlorbutadiēns

87-68-3

201-765-5

1.

Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvā ir heksahlorbutadiēns.

2.

Uz 1. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Pentahlorfenols un tā sāļi un esteri

87-86-5 un citi

201-778-6 un citi

 

Polihlornaftalīni (7)

70776-03-3 un citi

274-864-4 un citi

1.

Ir atļauta tādu izstrādājumu laišana tirgū un lietošana, kuri jau ir lietošanā 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā un kuru sastāvā ir polihlornaftalīni.

2.

Uz 1. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas 4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa.

Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP)

85535-84-8 un citi

287-476-5

1.

Piemērojot atkāpi, ir atļauts ražot, laist tirgū un lietot tādas vielas vai maisījumus, kuru sastāvā SCCP ir mazāk nekā 1 % (masas), vai tādus izstrādājumus, kuru sastāvā SCCP ir mazāk nekā 0,15 % (masas).

2.

Lietošana ir atļauta attiecībā uz:

a)

SCCP saturošām konveijera lentēm kalnrūpniecībā un aizsprostu blīvējumiem, kuri jau tika lietoti 2015. gada 4. decembrī vai pirms tā; un

b)

citiem SCCP saturošiem izstrādājumiem, kuri nav minēti a) apakšpunktā un kuri jau tika lietoti 2012. gada 10. jūlijā vai pirms tā.

3.

4. panta 2. punkta trešo un ceturto daļu piemēro 2. punktā minētajiem izstrādājumiem.

B daļa

Tikai Protokolā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Īpašs izņēmums lietošanai par starpproduktu vai cita specifikācija

 

 

 

 


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) 2016/293 (2016. gada 1. marts), ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 55, 2.3.2016., 4. lpp.).

(6)  OV C 10, 13.1.2016., 3. lpp.

(7)  Polihlornaftalīni ir ķīmisko vielu savienojumi, kā pamatā ir naftalīna gredzenu sistēma, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizstāti ar hlora atomiem.


II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IEROBEŽOJUMI

A daļa

Konvencijā un Protokolā uzskaitītās vielas

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Ierobežojumu nosacījumi

 

 

 

 

B daļa

Vielas, kas uzskaitītas tikai Protokolā

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

Ierobežojumu nosacījumi

 

 

 

 


III PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS IZLAIŠANAS SAMAZINĀŠANAS NOTEIKUMI

A DAĻA

Viela (CAS NR.)

Polihlorētie dibenz-p-dioksīni un polihlorētie dibenzfurāni (PHDD/PHDF)

Polihlorbifenili (PHB)

B DAĻA

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS Nr. 118-74-1)

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH) (1)

Pentahlorbenzols (CAS Nr. 608-93-5).

Heksahlorbutadiēns (CAS Nr. 87-68-3)

Polihlornaftalīni (CAS Nr. 70776-03-3 un citi)


(1)  Emisiju uzskaišu pārskatnolūkiem izmanto šādu četru savienojumu indikatorus: benzo(a)pirēnu, benzo(b)fluorantrēnu, benzo(k)fluorantrēnu un indeno(l,2,3-cd)pirēnu.


IV PIELIKUMS

Vielas, uz kurām attiecas 7. pantā paredzētie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā robežkoncentrācija

Endosulfāns

115-29-7

959-98-8

33213-65-9

204-079-4

50 mg/kg

Heksahlorbutadiēns

87-68-3

201-765-5

100 mg/kg

Polihlornaftalīni (1)

 

 

10 mg/kg

Hloralkāni C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP)

85535-84-8

287-476-5

10 000 mg/kg

Tetrabromdifenilēteris C12H6Br4O

40088-47-9 un citi

254-787-2 un citi

Tetrabromdifenilētera, pentabromdifenilētera, heksabromdifenilētera, heptabromdifenilētera un dekabromdifenilētera summārā koncentrācija: 1 000 mg/kg.

Komisija pārskata minēto robežkoncentrāciju un attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Līgumiem pieņem tiesību akta priekšlikumu, lai minēto vērtību samazinātu līdz 500 mg/kg. Komisijai veic šādu pārskatīšanu pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2021. gada 16. jūlijā.

Pentabromdifenilēteris C12H5Br5O

32534-81-9 un citi

251-084-2 un citi

Heksabromdifenilēteris C12H4Br6O

36483-60-0 un citi

253-058-6 un citi

Heptabromdifenilēteris C12H3Br7O

68928-80-3 un citi

273-031-2 un citi

Dekabromdifenilēteris C12Br10O

1163-19-5 un citi

214-604-9 un citi

Perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS) C8F17SO2X

(X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus)

1763-23-1

2795-39-3

29457-72-5

29081-56-9

70225-14-8

56773-42-3

251099-16-8

4151-50-2

31506-32-8

1691-99-2

24448-09-7

307-35-7 un citi

217-179-8

220-527-1

249-644-6

249-415-0

274-460-8

260-375-3

223-980-3

250-665-8

216-887-4

246-262-1

206-200-6 un citi

50 mg/kg

Polihlorētie dibenz-p-dioksīni un polihlorētie dibenzfurāni (PHDD/PHDF)

 

 

15 μg/kg (2)

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

50 mg/kg

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

50 mg/kg

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

319-84-6

319-85-7

608-73-1

210-168-9

200-401-2

206-270-8

206-271-3

50 mg/kg

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

50 mg/kg

Endrīns

72-20-8

200-775-7

50 mg/kg

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

50 mg/kg

Heksahlorbenzols

118-74-1

204-273-9

50 mg/kg

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

50 mg/kg

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

50 mg/kg

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-0

50 mg/kg

Polihlorbifenili (PHB)

1336-36-3 un citi

215-648-1

50 mg/kg (3)

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

50 mg/kg

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

50 mg/kg

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

50 mg/kg

Heksabromciklododekāns (4)

25637-99-4,

3194-55-6,

134237-50-6,

134237-51-7,

134237-52-8

247-148-4

221-695-9

1 000 mg/kg, šo robežvērtību Komisija pārskata līdz 2019. gada 20. aprīlim


(1)  Polihlornaftalīni ir ķīmisko vielu savienojumi, kā pamatā ir naftalīna gredzenu sistēma, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizstāti ar hlora atomiem.

(2)  Robeža aprēķināta kā PHDD un PHDF, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PHDD

TEF

 

PHDF

TEF

 

PHDD

TEF

2,3,7,8-TeHDD

1

 

2,3,7,8-TeHDF

0,1

 

1,2,3,6,7,8-HxHDF

0,1

1,2,3,7,8-PeHDD

1

 

1,2,3,7,8-PeHDF

0,03

 

1,2,3,7,8,9-HxHDF

0,1

1,2,3,4,7,8-HxHDD

0,1

 

2,3,4,7,8-PeHDF

0,3

 

2,3,4,6,7,8-HxHDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHDD

0,1

 

1,2,3,4,7,8-HxHDF

0,1

 

1,2,3,4,6,7,8-HpHDF

0,01

1,2,3,7,8,9-HxHDD

0,1

 

 

 

 

1,2,3,4,7,8,9-HpHDF

0,01

1,2,3,4,6,7,8-HpHDD

0,01

 

 

 

 

OHDF

0,0003

OHDD

0,0003

 

 

 

 

 

 

(3)  Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķināšanas metodi.

(4)  “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns.


V PIELIKUMS

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

1. daļa

Likvidēšana un atgūšana saskaņā ar 7. panta 2. punktu

7. panta 2. punkta nolūkiem ir atļautas šādas likvidēšanas un atgūšanas darbības, kas paredzētas Direktīvas 2008/98/EK I un II pielikumā, ja tās pielieto tā, lai nodrošinātu, ka noturīgu organisko piesārņotāju saturs tiek iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots.

D9

Fizikālķīmiskā apstrāde.

D10

Incinerācija uz zemes.

R1

Izmantošana galvenokārt par kurināmo vai citu līdzekli enerģijas radīšanai, izņemot PHB saturošus atkritumus.

R4

Metālu un metālu savienojumu reciklēšana/pārgūšana, kurā ievēroti šādi nosacījumi: darbības veic tikai ar tādiem dzelzs un tērauda ražošanas procesu atlikumiem kā gāzu attīrīšanas putekļi vai dūņas, cinku saturoši putekļi no filtriem tērauda ražošanā, putekļi no vara kausētavu gāzu attīrīšanas un tiem līdzīgiem atkritumiem, un krāsaino metālu ražošanas procesa izskalošanas atlikumiem, kas satur svinu. Tās neveic ar PHB saturošiem atkritumiem. Darbības ir tikai dzelzs un dzelzs sakausējumu atgūšana (domnas, šahtas krāsnis un vannas krāsnis) un krāsaino metālu atgūšana (Velca (Waelz) rotējošā cepļa process, vannas kausēšanas procesi vertikālās un horizontālās krāsnīs), ar nosacījumu, ka, neskarot citus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (1) paredzētos noteikumus un neatkarīgi no tā, vai minētā direktīva attiecīgos procesus reglamentē, attiecīgās iekārtas atbilst vismaz saskaņā ar minēto direktīvu noteiktajām prasībām par PHDD un PHDF emisiju robežvērtībām.

Priekšapstrādes darbības pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu var izdarīt ar nosacījumu, ka IV pielikuma sarakstā norādīto vielu, kas ir izolēta no atkritumiem priekšapstrādē, pēc tam likvidē saskaņā ar šā pielikuma šo daļu. Ja noturīgus organiskus piesārņotājus satur vai ar tiem ir kontaminēta tikai produkta vai atkritumu daļa, piemēram, nolietotas iekārtu daļas, tās atdala un likvidē saskaņā ar šīs regulas prasībām. Turklāt pārpakošanas un pagaidu glabāšanas darbības var veikt pirms minētās priekšapstrādes vai pirms iznīcināšanas vai neatgriezeniskas pārveidošanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.

2. daļa

Atkritumi un darbības, kam piemērojams 7. panta 4. punkta b) apakšpunkts

7. panta 4. punkta b) apakšpunkta nolūkos attiecībā uz norādītajiem atkritumiem, kas apzīmēti ar sešciparu kodu atbilstoši Komisijas Lēmuma 2000/532/EK (2) klasifikācijai, ir atļautas turpmāk minētās darbības.

Priekšapstrādes darbības, ko veic pirms pastāvīgas uzglabāšanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu, var veikt, ja kāda IV pielikuma sarakstā norādīta viela, kas priekšapstrādē ir izolēta no atkritumiem, pēc tam tiek likvidēta atbilstoši šā pielikuma 1. daļai. Turklāt pārpakošanas un pagaidu glabāšanas darbības var veikt pirms minētās priekšapstrādes vai pirms pastāvīgas uzglabāšanas saskaņā ar šā pielikuma šo daļu.

Atkritumi, kas klasificēti Lēmumā 2000/532/EK

IV pielikuma sarakstā norādīto vielu maksimālās robežkoncentrācijas (3)

Darbība

10

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

Hloralkāni C10-C13, īsās ķēdes hlorparafīni, (SCCP): 10 000 mg/kg;

 

aldrīns: 5 000 mg/kg;

 

hlordāns: 5 000 mg/kg;

 

hlordekons: 5 000 mg/kg;

 

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns): 5 000 mg/kg;

 

dieldrīns: 5 000 mg/kg;

 

endosulfāns: 5 000 mg/kg;

 

endrīns: 5 000 mg/kg;

 

heptahlors: 5 000 mg/kg;

 

heksabrombifenils: 5 000 mg/kg;

 

heksabromciklododekāns (5): 1 000 mg/kg;

 

heksahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

 

heksahlorbutadiēns: 1 000 mg/kg;

 

heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu: 5 000 mg/kg;

 

mirekss: 5 000 mg/kg;

 

pentahlorbenzols: 5 000 mg/kg;

 

perfluoroktānsulfonskābe un tās atvasinājumi (PFOS) (C8F17SO2X) (X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus) 50 mg/kg;

 

polihlorbifenili (PHB) (8): 50 mg/kg;

 

polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni: 5 mg/kg;

 

polihlornaftalīni (*): 1 000 mg/kg;

 

tetrabromdifenilētera (C12H6Br4O), pentabromdifenilētera (C12H5Br5O), heksabromdifenilētera (C12H4Br6O) un heptabromdifenilētera (C12H7Br7O) summārā koncentrācija: 10 000 mg/kg;

 

toksafēns: 5 000 mg/kg.

Pastāvīga glabāšana atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1)

glabāšana notiek vienā no šādiem objektiem:

droši, dziļi pazemes cieto iežu veidojumi,

sāls raktuves,

bīstamo atkritumu poligoni (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai daļēji stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03. apakšnodaļā);

2)

ir ievēroti Padomes Direktīvas 1999/31/EK (6) un Padomes Lēmuma 2003/33/EK (7) noteikumi;

3)

ir pierādīts, ka izraudzītā darbība ir vides ziņā vēlamākā izvēle.

10 01

Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

10 01 14 * (4)

Līdzincinerācijas stacijās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas

10 01 16 *

Līdzincinerācijas stacijās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

10 02

Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 02 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 03

Atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā

10 03 04 *

Sārņi, kas radušies primārajā ražošanā

10 03 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 09 *

Melnais dross, kas radies sekundārajā ražošanā

10 03 19 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 03 21 *

Citas daļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas satur bīstamas vielas

10 03 29 *

Sāļu sārņu un melnā drosa apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 04

Atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā

10 04 01 *

Sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 02 *

Dross un nosmēlumi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 04 *

Dūmgāzu putekļi

10 04 05 *

Citas cietās daļiņas un putekļi

10 04 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 05

Atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā

10 05 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 05 05 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 06

Atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā

10 06 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 06 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 08

Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā

10 08 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 08 15 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 09

Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

10 09 09 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

16 11

Izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi

16 11 01 *

Metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kuri satur bīstamas vielas

16 11 03 *

Citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas

17

BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO KONTAMINĒTĀM VIETĀM IZŅEMTA AUGSNE)

17 01

Betons, ķieģeļi, flīzes, dakstiņi un keramika

17 01 06 *

Betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas

17 05

Augsne (tostarp no kontaminētām vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts

17 05 03 *

Augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

17 09

Citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi

17 09 02 *

Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur PHB, izņemot PHB saturošas iekārtas

17 09 03 *

Citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, ĀRPUSOBJEKTA NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

19 01

Atkritumi, kas radušies atkritumu incinerācijā vai pirolīzē

19 01 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

19 01 11 *

Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

19 01 13 *

Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

19 01 15 *

Sodrēji, kas satur bīstamas vielas

19 04

Pārstikloti atkritumi un atkritumi, kas radušies pārstiklošanā

19 04 02 *

Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmgāzu attīrīšanā

19 04 03 *

Nepārstiklota cietā fāze

Polihlordibenz-p-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PHDD un PHDF) maksimālo robežkoncentrāciju aprēķina, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PHDD

TEF

2,3,7,8-TeHDD

1

1,2,3,7,8-PeHDD

1

1,2,3,4,7,8-HxHDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHDD

0,01

OHDD

0,0003

PHDF

TEF

2,3,7,8-TeHDF

0,1

1,2,3,7,8-PeHDF

0,03

2,3,4,7,8-PeHDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxHDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxHDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxHDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxHDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpHDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpHDF

0,01

OHDF

0,0003


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(2)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(3)  Šīs robežvērtības attiecas tikai uz bīstamo atkritumu poligoniem, un tās neattiecas uz pastāvīgām bīstamo atkritumu pazemes glabātavām, ieskaitot sāls raktuves.

(4)  Visi ar zvaigznīti “*” atzīmētie atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, un uz tiem attiecas minētās direktīvas noteikumi.

(5)  “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns.

(6)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 16. pantu un II pielikumu (OV L 11, 16.1.2003., 27. lpp.).

(8)  Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķināšanas metodi.


VI PIELIKUMS

Atceltā regula un tās secīgo grozījumu saraksts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004

(OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1195/2006

(OV L 217, 8.8.2006., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 172/2007

(OV L 55, 23.2.2007., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 323/2007

(OV L 85, 27.3.2007., 3. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009

(OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.)

Tikai pielikuma 3.7. punkts

Komisijas Regula (EK) Nr. 304/2009

(OV L 96, 15.4.2009., 33. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 756/2010

(OV L 223, 25.8.2010., 20. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 757/2010

(OV L 223, 25.8.2010., 29. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 519/2012

(OV L 159, 20.6.2012., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) 1342/2014

(OV L 363, 18.12.2014., 67. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) 2015/2030

(OV L 298, 14.11.2015., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) 2016/293

(OV L 55, 2.3.2016., 4. lpp.)

 

Komisijas Regula (ES) 2016/460

(OV L 80, 31.3.2016., 17. lpp.)

 


VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 850/2004

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. pants

2. panta ievadfrāze

2. panta ievadfrāze

2. panta a) līdz d) punkts

2. panta 1) līdz 4) punkts

2. panta 5) līdz 7) punkts

2. panta e) punkts

2. panta 8) punkts

2. panta f) punkts

2. panta 9) punkts

2. panta g) punkts

2. panta 10) punkts

2. panta 11) līdz 13) punkts

3. pants

3. panta 1. līdz 3. punkts

3. panta 4. un 5. punkts

1. panta 2. punkts

3. panta 6. punkts

4. panta 1. līdz 3. punkts

4. panta 1. līdz 3. punkts

4. panta 3. punkta d) apakšpunkts

1. panta 2. punkts

4. panta 4. punkts

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. līdz 4. punkts

7. panta 1. līdz 4. punkts

7. panta 6. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 6. punkts

7. panta 7. punkts

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. panta 1. punkts

13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkts

13. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 3. punkta b) apakšpunkts

13. panta 1. punkta c) apakšpunkts

13. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12. panta 3. punkta c) apakšpunkts

13. panta 1. punkta e) apakšpunkts

12. panta 2. punkts

13. panta 1. punkta f) apakšpunkts

13. panta 2. punkts

12. panta 4. punkts

12. panta 5. punkts

13. panta 3. punkts

12. panta 6. punkts

13. panta 4. un 5. punkts

13. pants

14. pants

14. pants

15. panta 1. punkts

7. panta 5. punkts

15. panta 2. punkts

16. pants

17. pants

18. pants

15. pants

19. pants

16. un 17. pants

20. pants

18. pants

21. pants

19. pants

22. pants

I līdz V pielikums

I līdz V pielikums

VI pielikums

VII pielikums


Augša