EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32018R1488

Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

ST/10594/2018/INIT

OV L 252, 8.10.2018., 1./34. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 07/08/2021; Atcelts ar 32021R1173

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1488/oj

8.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/1


PADOMES REGULA (ES) 2018/1488

(2018. gada 28. septembris)

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2) sākotnēji tika paredzētas publiskā un privātā sektora partnerības kopīgu tehnoloģiju ierosmju veidā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), “Apvārsnis 2020”. Tās mērķis ir pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” kombinēt ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās, lai panāktu lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju jomās, kur resursu apjoms un mērogs pētniecībā un inovācijā tiek pamatots ar Savienības plašākiem konkurētspējas mērķiem, piesaista privātus ieguldījumus un palīdz risināt sabiedrības problēmas atsevišķos gadījumos ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp visu partneru līdzsvarotam ieguldījumam, un tām vajadzētu būt pārskatatbildīgām par savu mērķu sasniegšanu un saskaņotām ar Savienības pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, lietderīgai, efektīvai un iekļaujošai, dodot iespēju piedalīties plašam ieinteresēto personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (4) un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas saskaņā ar minētajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem veic uzņēmējdarbību uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamata.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (6) tika izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI). EISI būtu jādod iespēja saskaņā ar Eiropas komunikāciju tīklu politiku sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. EISI jo īpaši būtu jāatbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošana, kuru mērķis ir jaunu infrastruktūru un pakalpojumu izstrāde un izveide vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. EISI būtu arī jāpalīdz atbalstīt projektus, kuri nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ievērojamu sabiedrisku labumu, taču nesaņem adekvātu finansējumu no tirgus.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 283/2014 (7) ir izklāstītas pamatnostādnes par Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā un paredzēti telesakaru nozares īpašie nosacījumi.

(6)

Augstas veiktspējas datošana ir kvalificējama kā kopīgu interešu projekts digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 283/2014 6. panta 1. punktu ir noteiktas par tiesīgām saņemt finansējumu, proti, piekļuve atkalizmantojamai publiskā sektora informācijai, kā noteikts minētās regulas pielikuma 3. punkta d) apakšpunktā. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 6. panta 3. punktu daļu EISI īstenošanas Komisija var uzticēt struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā (8).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstītajā Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) ir uzsvērta vajadzība radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanu un inovācijas jomā, lai Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

(8)

Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” aicināts izveidot Eiropas datu infrastruktūru, balstoties uz augstākās klases augstas veiktspējas datošanas jaudām un pilnīgu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas spētu attīstīt jaunu Eiropas tehnoloģiju un ieviest eksalīmeņa superdatorus. Tā kā šī nozare ir svarīga un ieinteresētās personas Savienībā saskaras ar problēmām, ir jārīkojas, lai savāktu vajadzīgos resursus un mobilizētu spējas, tostarp esošos resursus un spējas, piemēram, valstu superdatorus un superdatošanas centrus, kas noslēgtu ķēdi no eksalīmeņa augstas veiktspējas datošanas sistēmu izpētes un izstrādes līdz to sagādei un ekspluatācijai. Tālab Savienības līmenī būtu jāizveido mehānisms, kas apvienotu un koncentrētu atbalsta sniegšanu pasaules klases augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras izveidei Eiropā, kā arī dalībvalstu, Savienības un privātā sektora augstas veiktspējas datošanas pētniecībai un inovācijai. Šai infrastruktūrai būtu jānodrošina piekļuve lietotājiem no publiskā sektora, rūpniecības nozares, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un akadēmiskajām aprindām, tostarp jaunā Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa zinātnieku grupām.

(9)

Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumā par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu “Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” augstas veiktspējas datošana ir atzīta par izšķirīgu rūpniecības digitalizācijas un datu ekonomikas elementu. Ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi, lai varētu izstrādāt, iegādāties un ekspluatēt superdatorus, kas ierindojas starp pasaules pirmajiem trim labākajiem, taču nevienai Eiropas valstij vienai pašai nav resursu pilnīgas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas izstrādei. Tādēļ ir vajadzīgs, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors koordinētu pūliņus un kopīgi izmantotu savus resursus nolūkā apmierināt augstas veiktspējas datošanas augošo pieprasījumu un izveidot Savienībā spēcīgu un inovatīvu augstas veiktspējas datošanas zinātnes un rūpniecības ekosistēmu. Paziņojumā ierosināts radīt tiesību instrumentu, kas paredz iepirkuma regulējumu integrētai eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūrai.

(10)

Lai apgādātu Savienību ar datošanas veiktspēju, kas tai vajadzīga, lai pētniecība paliktu pirmajās rindās, būtu jākoordinē dalībvalstu ieguldījumi augstas veiktspējas datošanā un jāpastiprina augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas ienākšana rūpniecībā un tirgū gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Savienībai savas tehnoloģiskās izstrādes būtu efektīvāk jāpārvērš uz pieprasījumu orientētās un uz lietojumu vērstās Eiropas augstas veiktspējas datošanas sistēmās, kas ir konkurētspējīgas tirgū, izveidojot efektīvu saikni starp tehnoloģiju piegādi, kopizstrādi ar lietotājiem un pasaules klases sistēmu kopēju iepirkumu un radot pasaules mērogā konkurētspējīgu ekosistēmu augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju un lietotņu jomā. Tajā pašā laikā Savienībai būtu jānodrošina iespēja Savienības piegādes nozarei balstīties uz šādiem ieguldījumiem, nodrošinot to ieviešanu plaša mēroga un jaunu lietojumu jomās, piemēram, personalizētas medicīnas, satīklotas un automatizētas braukšanas vai citu pirmtirgu jomās, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts, blokķēdes tehnoloģijas, perifērdatošana vai plašākā mērogā – Savienības rūpniecības digitalizācija.

(11)

Kopuzņēmums ir vislabākais līdzeklis, ar ko īstenot Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvā izklāstītos Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģijas mērķus, lai pārvarētu pašreizējos ierobežojumus, vienlaikus nodrošinot vislielāko ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi un vislabāk aizsargājot Savienības intereses. Tas spēj sakopot Savienības, dalībvalstu un privātā sektora resursus. Tas spēj īstenot iepirkuma regulējumu un ekspluatēt pasaules klases augstas veiktspējas datošanas sistēmas, veicinot tehnoloģiju, jo īpaši, ja tā ir konkurētspējīga Eiropas tehnoloģija. Tas spēj īstenot pētniecības un inovācijas programmas Eiropas tehnoloģiju izstrādei un to turpmākai integrācijai eksalīmeņa superdatošanas sistēmās un sekmēt konkurētspējīgas Eiropas tehnoloģiju piegādes nozares attīstību.

(12)

Kopuzņēmumam vajadzētu būt izveidotam un sākt darboties vēlākais 2019. gada sākumā, lai sasniegtu mērķi pirmseksalīmeņa infrastruktūru Savienībai sagādāt līdz 2020. gadam, un eksalīmeņa jaudu sasniegšanai nepieciešamās tehnoloģijas un lietojumus izstrādāt aptuveni 2022.–2023. gadā, vienlaikus veicinot konkurētspējīgu Eiropas ekosistēmu inovācijai augstas veiktspējas datošanas jomā. Tā kā tehnoloģijā jaunas paaudzes izstrādes cikls parasti aizņem četrus līdz piecus gadus, eksalīmeņa mērķa sasniegšanai vajadzīgajām darbībām jāsākas pēc iespējas drīz, lai nezustu spēja konkurēt pasaules tirgū.

(13)

Publiskā un privātā sektora partnerībai kopuzņēmuma veidā būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai šajā jomā varētu piemēroties inovācijas sarežģītajai, arvien straujākajai gaitai. Tādēļ kopuzņēmuma locekļiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un valstīm, kas saistītas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un kas vienojas par kopīgu Eiropas iniciatīvu augstas veiktspējas datošanā, un apvienībām, kas pārstāv savas sastāvvienības un citas organizācijas, kuras nepārprotami un aktīvi iesaistās, radot pētniecības un inovācijas rezultātus un uzturot Eiropā zinātību augstas veiktspējas datošanas jomā. Kopuzņēmumam vajadzētu būt atvērtam jaunu dalībnieku uzņemšanai.

(14)

Savienībai, piedalīgajām valstīm un kopuzņēmuma privātā sektora locekļiem katram būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam Savienības ieguldījums administratīvajās izmaksās var būt priekšmaksa darbības izdevumu segšanai tikai līdz 2023. gadam. Tāpēc no 2024. gada kopuzņēmuma administratīvās izmaksas būtu pilnībā jāsedz piedalīgajām valstīm un kopuzņēmuma privātā sektora locekļiem.

(15)

Lai atgūtu vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijās un izveidotu Savienībai pilnīgu augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, privātās apvienības ETP4HPC (Eiropas Tehnoloģiju platforma augstas veiktspējas skaitļošanas jomā) rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas 2014. gadā ir izveidojušas līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību. Tās uzdevums ir izveidot Eiropā pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas vērtības ķēdi, kas spētu konkurēt pasaulē, veicinot sinerģiju starp augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas trim galvenajām sastāvdaļām, proti, tehnoloģiju izstrādi, lietojumiem un superdatošanas infrastruktūru. Ņemot vērā privātās apvienības ETP4HPC lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās augstas veiktspējas datošanā ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(16)

Rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas apvienībā Big Data Value Association (BDVA) 2014. gadā izveidoja līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību, lai stiprinātu datu vērtības ķēdi, uzlabotu kopienas veidošanu datu jomā un radītu Savienībā pamatu plaukstošai datu virzītai ekonomikai. Ņemot vērā BDVA lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās lielajos datos ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(17)

Privātās apvienības ETP4HPC un BDVA ir rakstiski paudušas gatavību sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma tehnoloģiskajā stratēģijā un likt lietā savu lietpratību kopuzņēmuma mērķu īstenošanai. Privātajām apvienībām pienākas apstiprinājuma vēstulē akceptēt šās regulas pielikumā izklāstītos statūtus.

(18)

Bezpeļņas apvienībā PRACE (partnerība mūsdienīgai skaitļošanai Eiropā) ietilpst 25 dalībvalstis, kuru pārstāvības organizācijas veido Eiropas mēroga superdatošanas infrastruktūru, nodrošinot piekļuvi datošanas un datu pārvaldības resursiem un pakalpojumiem plaša mēroga zinātniskiem un inženierijas lietojumiem augstākajā veiktspējas līmenī. Kopuzņēmums var sadarboties ar PRACE, nodrošinot un pārvaldot piekļuvi apvienotai un savstarpēji savienotai superdatošanas un datu infrastruktūrai un tās pakalpojumiem, kā arī apmācības un prasmju pilnveidošanas iespējas.

(19)

GÉANT tīkls savieno 38 valstu pētniecības un izglītības tīkla partnerus, nodrošinot Eiropas mēroga tīklu zinātnes izcilībai, pētniecībai, izglītībai un inovācijai. Ar savu integrēto savienojamības, sadarbības un identitātes pakalpojumu katalogu GÉANT nodrošina lietotājus ar īpaši uzticamu un netraucētu piekļuvi datošanai, analīzei, glabāšanai, lietojumiem un citiem resursiem nolūkā nodrošināt, lai Eiropai joprojām būtu vadošā loma pētniecībā. Kopuzņēmums var sadarboties ar GÉANT tīklu, kas nodrošina savienojamību starp kopuzņēmuma superdatoriem, kā arī ar citām Eiropas superdatošanas un datu infrastruktūrām.

(20)

Kopuzņēmumam būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas akadēmiskajām aprindām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem visplašākā nozīmē ļautu projektēt, izstrādāt un izmantot pašas inovatīvākās tehnoloģijas augstas veiktspējas datošanā un izveidot visā Savienībā tīklā integrētu infrastruktūru ar pasaules klases augstas veiktspējas datošanas jaudām, ātrdarbīgiem savienojumiem, pirmrindas lietojumiem un datu un programmatūras pakalpojumiem tās zinātniekiem un citiem vadošiem rūpniecības nozares lietotājiem, tostarp MVU un publiskajam sektoram. Kopuzņēmumam būtu jācenšas samazināt augstas veiktspējas datošanai vajadzīgo īpašo prasmju trūkumu visā Savienībā, iesaistoties informētības uzlabošanas pasākumos un palīdzot veidot jaunas zināšanas un cilvēkkapitālu.

(21)

Kopuzņēmumam būtu jāieliek pamats ilgtermiņa redzējumam un jāsagatavo pamats pirmās hibrīdās augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras izveidei Eiropā, klasisko datošanas arhitektūru apvienojot ar kvantu datošanas ierīcēm, piemēram, izmantojot kvantu datoru par augstas veiktspējas datošanas pavedienu paātrinātāju. Lai ar pasaules klases rezultātiem palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem saglabāt vadošo pozīciju starptautiskajā vidē, kurā pastāv sīva konkurence, visā Savienībā nodrošinātu Eiropas pētniecības un tehnoloģijas ātru un plašu izmantošanu rūpniecībā, radot būtisku pārnesi sabiedrībai, kopā uzņemtos riskus un sakopotu spēkus, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus kopīgu Eiropas interešu īstenošanai, ir vajadzīgs strukturēts un saskaņots Eiropas līmeņa finansiālais atbalsts.

(22)

Lai sasniegtu savus mērķus – augstas veiktspējas datošanā projektēt, izstrādāt un izmantot pašu inovatīvāko tehnoloģiju, – kopuzņēmumam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju un iepirkuma veidā, atklātos konkursos uzaicinot iesniegt priekšlikumus un piedāvājumus, kuru pamatā ir gada darba plāni. Šāds finansiāls atbalsts būtu jo īpaši jāvirza uz pierādītām tirgus nepilnībām, kas rada šķēršļus attiecīgās programmas izstrādei, un tam būtu jāstimulē saņēmēja uzvedības maiņa.

(23)

Lai sasniegtu savus mērķus palielināt rūpniecības inovācijas potenciālu un jo īpaši MVU palīdzētu samazināt augstas veiktspējas datošanai vajadzīgo īpašo prasmju trūkumu, atbalstītu zināšanu un cilvēkkapitāla palielināšanu un uzlabotu augstas veiktspējas datošanas jaudu, kopuzņēmumam būtu jāatbalsta valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centru izveide un jo īpaši to tīklošana un koordinācija visā Savienībā. Šiem kompetences centriem būtu jānodrošina augstas veiktspējas datošanas pakalpojumi uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un publiskajām pārvaldes iestādēm pēc to pieprasījuma. Tiem galvenokārt būtu jāveicina ekosistēma inovācijai augstas veiktspējas datošanas jomā un jānodrošina piekļuve tai, jāatvieglo piekļuve superdatoriem, jānovērš būtisks kvalificētu tehnisko ekspertu trūkums, veicot informētības uzlabošanas, apmācības un informatīvus pasākumus un iesaistoties tīklošanas darbībās ar ieinteresētajām personām un citiem kompetences centriem, lai veicinātu plašāku inovāciju, piemēram, apmainoties ar paraugpraksi vai lietošanas pieredzi un veicinot to izmantošanu, daloties ar apmācības iespējām un pieredzi, veicinot paralēlu kodu līdzizstrādi un apmaiņu vai atbalstot dalīšanos ar inovatīviem lietojumiem un rīkiem, kas paredzēti publiskiem un privātiem lietotājiem, jo īpaši MVU.

(24)

Kopuzņēmumam būtu jānodrošina uz pieprasījumu orientēts un uz lietotāju vērsts satvars un jādod iespēja izmantot kopizstrādes pieeju integrētas pasaules klases eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūras iegādei Savienībā, lai sagādātu lietotājiem stratēģisko datošanas resursu, kas tiem vajadzīgs, lai saglabātos to konkurētspēja un tiktu atrisinātas sabiedrības, vides, ekonomiskās un drošības problēmas. Šajā nolūkā kopuzņēmumam būtu jāveicina pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru iegāde. Kopuzņēmuma superdatori būtu jāuzstāda piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts.

(25)

Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalīdz mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi). Tādēļ kopuzņēmumam būtu jācenšas attīstīt ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas.

(26)

Kopuzņēmumam būtu jānodrošina labvēlīgs satvars piedalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis, lai tās savus ESI fondus izmantotu superdatoru iegādei. ESI fondu izmantošanai kopuzņēmuma darbībās ir būtiska nozīme, lai Savienībā izstrādātu tīklā integrētu pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūru, jo šādas infrastruktūras sniegto priekšrocību ietekme ir daudz plašāka, proti, tās bauda ne tikai dalībvalstu lietotāji. Ja piedalīgās valstis nolemj izmantot ESI fondus, lai sniegtu ieguldījumu petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes izmaksu segšanā, kopuzņēmumam būtu jāņem vērā Savienības daļa šīs piedalīgās valsts ESI fondos, lai gan tikai valsts ESI fondu daļa tiek uzskatīta par valsts ieguldījumu kopuzņēmuma budžetā. Jebkurā gadījumā Savienības ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI līdzekļiem būtu jāsedz līdz 50 % no pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes izmaksām un līdz 50 % no to darbības izmaksām, lai pieskaņotos kopuzņēmuma mērķim sniegt ieguldījumu resursu apvienošanā nolūkā sagādāt Savienībai pasaules klases pirmseksalīmeņa superdatorus. Attiecībā uz petalīmeņa superdatoriem Savienības ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI līdzekļiem segtu līdz 35 % no superdatora iegādes izmaksām, lai pieskaņotos esošajam finansējumam, kas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzēts inovatīvu risinājumu publiskajam iepirkumam. Atlikušās petalīmeņa superdatoru un pirmseksalīmeņa superdatoru izmaksas būtu jāsedz piedalīgajām valstīm.

(27)

Pirmseksalīmeņa superdatoru īpašniekam vajadzētu būt kopuzņēmumam, kas tos ir iegādājies. Katra pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājs var pārstāvēt vienu piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai mitinātāju konsorciju. Mitinātājam būtu jāspēj nodrošināt precīzu aplēsi un pārbaudīt superdatora ekspluatācijas izmaksas, nodrošinot, piemēram, kopuzņēmuma pirmseksalīmeņa superdatoru funkcionālu nošķiršanu un, ciktāl iespējams, fizisku nošķiršanu no jebkurām valsts vai reģiona datošanas sistēmām, kuras tas darbina. Kopuzņēmuma Valdei (“Valde”) mitinātājs būtu jāizraugās pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Tiklīdz mitinātājs ir izraudzīts, piedalīgajai valstij, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcijam būtu jāspēj pieņemt lēmums aicināt citas piedalīgās valstis pievienoties un palīdzēt finansēt pirmseksalīmeņa superdatoru, kurš jāuzstāda izraudzītajā mitinātājā. Savienības pirmseksalīmeņa superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI līdzekļiem, minētā superdatora īpašumtiesību kopējās izmaksās, un tai nebūtu jāpārsniedz 50 % no minētā superdatora kopējā piekļuves laika. Mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu ieguldījumus pirmseksalīmeņa superdatorā būtu jāpārvērš minētā superdatora piekļuves laika daļās. Piedalīgajām valstīm savā starpā būtu jāvienojas par to, kā sadalīt pirmseksalīmeņa superdatora piekļuves laika daļas. Kopuzņēmumam būtu jāpaliek pirmseksalīmeņa superdatoru īpašniekam līdz šo datoru amortizācijai.

Pēc tam īpašumtiesības varētu nodot mitinātājam izņemšanai no ekspluatācijas, likvidēšanai vai citādai izmantošanai. Ja tā vienojas, tad gadījumā, ja īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam pirms pirmseksalīmeņa superdatora pilnīgas amortizācijas perioda vai tāpēc, ka kopuzņēmums tiek likvidēts, mitinātājam būtu kopuzņēmumam jāatmaksā atlikusī superdatora vērtība.

(28)

Kopuzņēmumam kopīgi ar piedalīgajām valstīm būtu jāiepērk petalīmeņa superdatori. Katra petalīmeņa superdatora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājs var pārstāvēt vienu piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai piedalīgo valstu mitinātāju konsorciju. Kopuzņēmuma īpašumā vajadzētu būt daļai, kas atbilst Savienības finansiālā ieguldījuma daļai iegādes izmaksās, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI līdzekļiem. Valdei mitinātājs būtu jāizraugās pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Savienības katra petalīmeņa superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI līdzekļiem, minētā petalīmeņa superdatora iegādes izmaksās. Kopuzņēmumam būtu jānodod savas īpašumtiesības mitinātājam pēc petalīmeņa superdatora pilnīgas amortizācijas vai kad tas tiek likvidēts. Pēdējā minētajā gadījumā mitinātājam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam superdatora atlikusī vērtība.

(29)

Pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru projektēšanā un ekspluatācijā, ko atbalsta kopuzņēmums, būtu jāņem vērā energoefektivitāte un vides ilgtspēja.

(30)

Lai spētu risināt aizvien pieaugošās lietotāju prasības superdatošanas resursiem, piedalīgās valstis var sniegt kopuzņēmumam piekļuves laiku vienam vai vairākiem saviem valsts superdatoriem, kas ir pieejami, proti, tas nav jau apsolīts un to nelīdzfinansē kopuzņēmums. Šajā gadījumā piedalīgajām valstīm uz brīvprātības pamata būtu jānodrošina kopuzņēmumam samērīga daļa no piekļuves laika valstu superdatoriem, kuriem ir pieņemams veiktspējas līmenis, lai kopuzņēmums varētu apmierināt lietotāju pieprasījumu. Šāda piekļuves laika nodrošināšana valsts superdatoram nebūtu uzskatāma par piedalīgo valstu finansiālo ieguldījumu vai ieguldījumu natūrā kopuzņēmumam.

(31)

Pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatori pirmām kārtām būtu jāizmanto publiskās pētniecības un inovācijas vajadzībām, visiem lietotājiem no akadēmiskajām aprindām, rūpniecības uzņēmumiem vai publiskā sektora. Superdatoru piekļuves laika piešķiršanā galvenokārt būtu jābalstās uz atklātiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, ko izsludina kopuzņēmums un izvērtē neatkarīgi eksperti. Pēc Valdes lēmuma vajadzētu būt iespējai dažos izņēmuma gadījumos piešķirt nelielu procentuālu daļu piekļuves laika bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, piemēram, stratēģisku Eiropas iniciatīvu gadījumā vai ārkārtas un krīžu pārvarēšanas situācijās. Būtu jāatļauj kopuzņēmumam veikt ierobežotu saimniecisko darbību komerciāliem mērķiem. Piekļuve būtu jāpiešķir lietotājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī. Piekļuves tiesībās visiem lietotājiem vajadzētu būt līdztiesīgiem, un tās būtu jāpiešķir pārredzamā veidā. Valdei būtu jādefinē un jāuzrauga piekļuves tiesības Savienības piekļuves laika daļai katram superdatoram.

(32)

Kopuzņēmuma superdatori būtu jāekspluatē un jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (9), Direktīvu 2002/58/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (11).

(33)

Lietotājiem, kuri veic saimniecisko darbību, būtu jāatļauj superdatorus ierobežoti izmantot civiliem lietojumiem, kas nav pētniecība. Piekļuves laiks pirmām kārtām būtu jāpiešķir visiem lietotājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī. Piekļuves tiesības būtu jāpiešķir pārredzamā veidā.

(34)

Kopuzņēmuma pārvaldība būtu jānodrošina divām struktūrām: Valdei un Rūpnieciskajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Valdes sastāvā vajadzētu būt Savienības un piedalīgo valstu pārstāvjiem. Valdei vajadzētu būt atbildīgai par stratēģiskās politikas veidošanu un finansēšanas lēmumiem, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbībām, jo īpaši par visiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Rūpnieciskajā un zinātniskajā konsultatīvajā padomē vajadzētu būt akadēmisko aprindu un rūpniecības pārstāvjiem, kas ir lietotāji un tehnoloģiju piegādātāji. Tai būtu jāsniedz neatkarīgas konsultācijas Valdei par stratēģisko pētniecības un inovāciju programmu un par kopuzņēmumam piederošo superdatoru iegādi un darbību.

(35)

Attiecībā uz kopuzņēmuma vispārīgajiem administratīvajiem uzdevumiem piedalīgo valstu balsstiesības būtu jāsadala vienādi starp tām. Attiecībā uz uzdevumiem, kas atbilst tā darba plāna daļas izstrādei, kas attiecas uz superdatoru iegādi, mitinātāja izraudzīšanās procedūrai un kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbībām, to piedalīgo valstu balsstiesībām, kas ir dalībvalstis, būtu jābalstās uz kvalificēta balsu vairākuma principu. Piedalīgajām valstīm, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, vajadzētu būt arī balsstiesībām attiecībā uz uzdevumiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas darbībām. Attiecībā uz uzdevumiem, kas atbilst superdatoru iegādei un ekspluatācijai, tikai Savienībai un tām piedalīgajām valstīm, kuras iegulda resursus petalīmeņa superdatoru iepirkumā un pirmseksalīmeņa superdatoru īpašumtiesību kopējās izmaksās, vajadzētu būt ar balsstiesībām proporcionāli to ieguldījumam.

(36)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046. Noteikumi, kas piemērojami kopuzņēmuma publiskā iepirkuma procedūrām, ir jāizklāsta tā finanšu noteikumos.

(37)

Lai veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kopuzņēmumam būtu pienācīgi jāizmanto iepirkuma un dotāciju instrumenti, tostarp kopējais iepirkums, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu publiskais iepirkums.

(38)

Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, būtu jāņem vērā privātā sektora locekļu ieguldījumi, kā ieguldījumi natūrā, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā, atskaitot no tiem kopuzņēmuma ieguldījumus.

(39)

Lai visiem iekšējā tirgū aktīvajiem uzņēmumiem saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības pamatprogrammu finansējumam vajadzētu būt saderīgam ar valsts atbalsta principiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu lietderīgumu un nepieļautu tirgus izkropļojumus, tādus kā privātā finansējuma izspiešana, nelietderīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu uzņēmumu saglabāšana.

(40)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums, būtu jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt kopuzņēmumam būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Lai netiešajām darbībām nodrošinātu pietiekamu līdzfinansējumu, ko piedalīgās valstis piešķīrušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013, piedalīgajām valstīm būtu jātiecas ieguldīt summu, kas ir vismaz vienāda ar atlīdzību, ko kopuzņēmums sniedz par attiecināmajām izmaksām, kas radušās saņēmējiem darbībās. Šajā nolūkā būtu attiecīgi jānosaka maksimālās pieļaujamās finansējuma likmes, kas izklāstītas kopuzņēmuma gada darba plānā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 28. pantu.

(41)

Sniedzot darbībām finansiālu atbalstu no EISI, būtu jāievēro EISI noteikumi.

(42)

Visā izdevumu ciklā Savienības un citu kopuzņēmuma locekļu finansiālās intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgos gadījumos administratīvo un finansiālo sodu piemērošanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046.

(43)

Kopuzņēmumam būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, laikus sniedzot visu attiecīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus plašākai sabiedrībai. Kopuzņēmuma struktūru reglamentiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.

(44)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu personu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas. Attiecībā uz darbībām, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas atbilstoši šai regulai būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013. Attiecībā uz darbībām, ko finansē no EISI, Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas atbilstoši šai regulai būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

(45)

Komisijas iekšējam revidentam kopuzņēmumā vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir Komisijā.

(46)

Komisijai, kopuzņēmumam, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāsaņem piekļuve visai nepieciešamajai informācijai un telpām, lai varētu veikt kopuzņēmuma dotāciju, parakstīto līgumu un nolīgumu revīzijas un izmeklēšanas.

(47)

Visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus saskaņā ar šo regulu būtu jāņem vērā attiecīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI ilgums, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

(48)

Lai nodrošinātu atvērtību, pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam būtu jāizmanto arī Komisijas rīcībā esošie elektroniskie līdzekļi. Tāpēc kopuzņēmuma izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus Komisijas rīcībā esošos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus. Turklāt attiecīgie dati, tostarp par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem, kopuzņēmumam būtu jādara pieejami iekļaušanai Komisijas pārzinātajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās piemērotā formātā un ar Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstošu regularitāti.

(49)

Kopuzņēmuma starpposma un galīgā izvērtēšana būtu jāveic Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību. Pārredzamības labad attiecīgais neatkarīgo ekspertu ziņojums būtu jādara publiski pieejams saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

(50)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, pētniecības un inovācijas spēju stiprināšanu, petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādi un piekļuvi augstas veiktspējas datošanai un datu infrastruktūrai visā Savienībā, izmantojot kopuzņēmumu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, izvairoties no liekas dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, saglabājot kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Īstenojot iniciatīvu Eiropas augstas veiktspējas datošana, ar šo uz laiku līdz 2026. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. panta nozīmē (“Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums”, “kopuzņēmums”).

2.   Ievērojot ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 izveidotās Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (“Apvārsnis 2020”) un ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izveidotās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas darbības laiku, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus izsludina līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

3.   Kopuzņēmums ir struktūra, kam publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana uzticēta tā, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā.

4.   Kopuzņēmums ir juridiska persona. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko minētās dalībvalsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā.

5.   Kopuzņēmuma mītne ir Luksemburgā.

6.   Kopuzņēmuma statūti (“statūti”) ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pieņemšanas pārbaude” ir pārbaude, ko veic, lai noteiktu, vai ir izpildītas sistēmas specifikācijas prasības;

2)

“piekļuves laiks” ir superdatora datošanas laiks, kas lietotājam vai lietotāju grupai tiek dots to datorprogrammu izpildei;

3)

“saistīts subjekts” ir subjekts, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 2) apakšpunktā;

4)

“valsts augstas veiktspējas datošanas kompetences centrs” ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts un kas saistīta ar minētās dalībvalsts superdatošanas centru, kurš pēc pieprasījuma lietotājiem no rūpniecības nozares, tostarp MVU, akadēmiskajām aprindām un publiskajām pārvaldes iestādēm nodrošina piekļuvi superdatoriem un jaunākajām augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām, rīkiem, lietojumiem un pakalpojumiem un piedāvā speciālās zināšanas, prasmes, apmācību, tīklošanu un informatīvus pasākumus;

5)

“sastāvvienība” ir vienība, no kuras katrs kopuzņēmuma privātā sektora loceklis sastāv, ievērojot katra privātā sektora locekļa statūtus;

6)

“eksalīmeņa superdators” ir datošanas sistēma ar tādu veiktspējas līmeni, kas spēj izpildīt desmit astoņpadsmitajā pakāpē darbību sekundē (jeb 1 eksaflopsu), atbalstot lietojumus, kas sniedz augstas precizitātes risinājumus mazākā laika periodā un risina problēmas, kas saistītas ar lielāku sarežģītību;

7)

“mitināšanas nolīgums” ir nolīgums, kas noslēgts pakalpojumu līguma vai citāda līguma formā starp kopuzņēmumu un pirmseksalīmeņa superdatora mitinātāju vai starp kopuzņēmumu, citu petalīmeņa superdatora līdzīpašnieku un petalīmeņa superdatora mitinātāju;

8)

“mitinātāju konsorcijs” ir piedalīgo valstu grupa, kuras ir vienojušās sniegt ieguldījumu pirmseksalīmeņa superdatora vai petalīmeņa superdatora iegādē un ekspluatācijā;

9)

“mitinātājs” ir juridiska persona, kurai ir aprīkojums superdatora mitināšanai un ekspluatācijai un kura veic uzņēmējdarbību piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts;

10)

“valsts superdators” ir valsts datošanas sistēma, kura atrodas piedalīgajā valstī un kuras veiktspēja ir vismaz 0,4 petaflopsi, un kuru neiepērk saskaņā ar šo regulu;

11)

“novērotāja valsts” ir dalībvalsts vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, kas nav piedalīgā valsts;

12)

“piedalīgā valsts” ir valsts, kas ir kopuzņēmuma locekle;

13)

“petalīmeņa superdators” ir datošanas sistēma ar tādu veiktspējas līmeni, kas spēj izpildīt desmit piecpadsmitajā pakāpē darbību sekundē (jeb 1 petaflopsu);

14)

“pirmseksalīmeņa superdators” ir datošanas sistēma ar tādu veiktspējas līmeni, kas spēj izpildīt vairāk par 100 petaflopsiem, bet mazāk par 1 eksaflopsu;

15)

“privātā sektora loceklis” ir privāta apvienība, kura ir kopuzņēmuma locekle;

16)

“superdators” ir datošanas sistēma, kurai ir vismaz petalīmeņa datošanas veiktspēja un kuru iepērk saskaņā ar šo regulu;

17)

datora “īpašumtiesību kopējās izmaksas” ir iegādes izmaksas, kurām pieskaitītas ekspluatācijas izmaksas, tostarp uzturēšana, līdz brīdim, kad superdatora īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam vai tas tiek pārdots, vai līdz brīdim, kad superdators tiek izņemts no ekspluatācijas, nenododot īpašumtiesības;

18)

“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, subjekts vai starptautiska organizācija, kurai piešķirts piekļuves laiks kopuzņēmuma superdatora izmantošanai;

19)

“darba plāns” ir darba plāns, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 22) apakšpunktā un kas darbojas arī kā darba programma, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. pantā.

3. pants

Pamatuzdevums, mērķi un pasākumi

1.   Kopuzņēmuma uzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, izvērst un uzturēt integrētu pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūru un izstrādāt un atbalstīt ļoti konkurētspējīgu un inovatīvu augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu.

2.   Kopuzņēmuma vispārīgie mērķi ir šādi:

a)

nodrošināt Savienības vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociēto valstu pētniecības un zinātnes aprindām, kā arī rūpniecības nozarei, tostarp MVU, un publiskajam sektoram labāko pieejamo un konkurētspējīgu augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūru un visdažādākajās jomās atbalstīt tās tehnoloģiju un lietojumu attīstību;

b)

nodrošināt satvaru integrētas un uz pieprasījumu orientētas un uz lietotāju vērstas pasaules klases petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūras iegādei Savienībā;

c)

nodrošināt Savienības līmeņa koordināciju un pietiekamus finansiālos resursus, kas atbalstītu minētās infrastruktūras attīstīšanu un iegādi, lai tā būtu pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem galvenokārt pētniecības un inovācijas vajadzībām;

d)

atbalstīt vērienīgu pētniecības un inovācijas programmu, lai Savienībā izstrādātu un uzturētu pasaules klases augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, eksalīmenī un vēl augstākā līmenī, aptverot visus zinātnes un rūpniecības vērtības ķēdes posmus, ieskaitot mazjaudas procesoru tehnoloģijas un starpprogrammatūras tehnoloģijas, algoritmus un kodu projektēšanu, lietojumus un sistēmas, pakalpojumus un inženieriju, starpsavienojumus, zinātību un prasmes nākamās paaudzes superdatoru laikmetam;

e)

veicināt to, ka lietotāji no zinātnes jomas, rūpniecības jomas, ieskaitot MVU, un publiskā sektora, ietver un sistemātiski izmanto Savienībā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus.

3.   Kopuzņēmuma konkrētie mērķi ir šādi:

a)

veicināt Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un Lēmuma 2013/743/ES, sevišķi minētā lēmuma 2. pantā definētās īpašās programmas (“īpašā programma”) II daļas, īstenošanu un Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 īstenošanu;

b)

saskaņot dalībvalstu un Savienības stratēģijas koordinētā Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģijā un paaugstināt publiskā sektora atbalsta lietderīgumu, novēršot nevajadzīgu darba dublēšanos un sadrumstalotību;

c)

sakopot Savienības, valstu un privātos ieguldījumus un augstas veiktspējas datošanā ieguldījumus pacelt līdz līmenim, kas salīdzināms ar globālo konkurentu līmeni;

d)

visā Savienībā izveidot un ekspluatēt pasaules klases integrētu superdatošanas un datu infrastruktūru ar vajadzīgo arhitektūras daudzveidību dažādo lietotāju prasību risināšanai kā būtisku elementu zinātniskajā izcilībā, rūpniecības un publiskā sektora digitalizācijā, inovētspējas un spējas konkurēt pasaulē stiprināšanā ekonomikas un nodarbinātības izaugsmei Savienībā;

e)

plašam lietotāju lokam no pētniecības un zinātnes aprindām, kā arī rūpniecības, ieskaitot MVU, un publiskā sektora nodrošināt piekļuvi augstas veiktspējas datošanā balstītai infrastruktūrai un pakalpojumiem jaunu un topošu datu un intensīvas datošanas lietojumu un pakalpojumu vajadzībām;

f)

atbalstīt to, ka Savienībā tiek izstrādātas pasaules klases eksalīmeņa un pēceksalīmeņa augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas, ieskaitot mazjaudas mikroprocesorus un ar tiem saistītas starpprogrammatūras tehnoloģijas, un to, ka tās tiek integrētas superdatošanas sistēmās ar kopizstrādes pieeju, kā arī to, ka tās tiek ietvertas lielapjoma un jaunu lietojumu jomās;

g)

pārvarēt plaisu starp pētniecību un izstrādi un augstas veiktspējas datošanas eksalīmeņa sistēmu īstenojumu, stiprinot ciparu tehnoloģiju piegādes ķēdi Savienībā un ļaujot kopuzņēmumam iegādāties pasaules klases superdatorus, iespējams, integrējot Eiropas tehnoloģijas;

h)

sasniegt izcilību augstas veiktspējas datošanas lietojumos pasaules klases veiktspējai, izveidojot un optimizējot kodus un lietotnes un citus augstas veiktspējas datošanas iespējotus liela mēroga un jaunus pirmtirgu lietojumus kopizstrādes pieejā, atbalstot izcilības centrus augstas veiktspējas datošanas lietojumos un plaša mēroga augstas veiktspējas datošanas iespējotos iemēģinājuma demonstrējumos un izmēģinājuma lauciņos lielo datu lietotnēm un pakalpojumiem visdažādākajās zinātnes un rūpniecības jomās;

i)

savstarpēji savienot un apvienot reģionu, valstu un Eiropas augstas veiktspējas datošanas superdatorus un citas datošanas sistēmas, datu centrus un ar tiem saistītu programmatūru un lietojumus sadarbībā ar PRACE un GÉANT;

j)

palielināt rūpniecības, it īpaši MVU, inovācijas potenciālu, izmantojot modernas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūras, lietojumus un pakalpojumus, visā Savienībā izveidojot valstu augstas veiktspējas datošanas kompetenču centrus un jo īpaši izvēršot starp tiem tīklošanu un koordinēšanu;

k)

uzlabot augstas veiktspējas datošanas izpratni un palīdzēt Savienībā pārvarēt augstas veiktspējas datošanas prasmju trūkumu, izmantojot informēšanu, apmācību un zinātības izplatīšanu;

l)

paplašināt augstas veiktspējas datošanas izmantošanas sfēru.

4.   Kopuzņēmums īstenos 2. un 3. punktā minētos vispārējos un konkrētos mērķus, pamatojoties uz šādiem galvenajiem darbības pīlāriem:

a)

vispārējas administratīvas darbības saistībā ar kopuzņēmuma darbību un pārvaldību;

b)

darbības pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūras iegādei, izvietošanai, savstarpējai savienošanai, ekspluatācijai un piekļuves laika pārvaldībai;

c)

darbības, ar kurām atbalsta pētniecības un inovācijas programmu inovācijas ekosistēmas izveidei, kas pievēršas aparatūras un sistēmas superdatošanas tehnoloģijām un to integrēšanai eksalīmeņa superdatošanas sistēmās, modernos lietojumos, pakalpojumos un instrumentos, prasmēs un zinātībā.

4. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir līdz 486 000 000 EUR, kas veidojas šādi:

a)

līdz 386 000 000 EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, ieskaitot vismaz 10 000 000 EUR administratīvajiem izdevumiem;

b)

līdz 100 000 000 EUR no EISI.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas īpašajai programmai.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais Savienības finansiālais ieguldījums ietver vismaz 180 000 000 EUR aicinājumiem iesniegt priekšlikumus, lai kopuzņēmums varētu sniegt finansiālu atbalstu netiešajām darbībām, kas atbilst pētniecības un inovācijas programmai.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas EISI, un atvēl vienīgi superdatoru iegādei.

4.   Ar Savienības finansiālo ieguldījumu saistītā budžeta izpildi uztic kopuzņēmumam, un tas rīkojas kā struktūra, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā, saskaņā ar minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 154. pantu.

5.   Savienības finansiālās ieguldīšanas kārtību nosaka iemaksu nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas noslēdzami starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu.

6.   Šā panta 5. punktā minētajā iemaksu nolīgumā ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 2. punktā un 154. pantā, kā arī cita starpā:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos veikuma rādītājus, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbību;

d)

nepieciešamo datu sniegšanas kārtību, kam jānodrošina Komisijas spēja veikt Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantā un Regulas (ES) Nr. 1316/2013 28. pantā minētās izplatīšanas un ziņošanas darbības, arī vienotajā dalībnieku portālā un ar Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

e)

nepieciešamo datu sniegšanas kārtību, kam jānodrošina Komisijas spēja pildīt Regulas (ES) Nr. 283/2014 8. pantā minētos informācijas apmaiņas un ziņošanas pienākumus;

f)

noteikumus par kopuzņēmuma izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī ar citiem Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

g)

noteikumus par kopuzņēmuma izsludināto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī ar citiem Komisijas rīcībā esošiem elektroniskiem izplatīšanas līdzekļiem;

h)

cilvēkresursu izmantošanu un izmaiņas, it īpaši darbinieku izraudzīšanos pa funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, pārklasificēšanu un personāla locekļu skaita izmaiņas, ja tādas ir.

5. pants

Citi Savienības ieguldījumi

Ieguldījumus no Savienības programmām, kas nav 4. panta 1. punktā minētie un ir daļa no Savienības līdzfinansējuma programmai, ko īstenojusi viena no piedalīgajām valstīm, neskaita 4. pantā minētajā Savienības maksimālā finansiālā ieguldījuma aprēķinā.

6. pants

Pārējo locekļu, kas nav Savienība, ieguldījums

1.   Piedalīgās valstis iegulda kopuzņēmuma administratīvajos izdevumos vismaz 10 000 000 EUR. Turklāt piedalīgās valstis veic ieguldījumu kopuzņēmuma darbības izmaksās, kas ir samērīgs ar 4. panta 1. punktā noteikto Savienības finansiālo ieguldījumu. Paredzētā summa ir vismaz 476 000 000 EUR.

2.   Kopuzņēmuma privātā sektora locekļi kopuzņēmumā iegulda vismaz 422 000 000 EUR, ieskaitot 2 000 000 EUR administratīvajiem izdevumiem, vai gādā, ka iegulda to sastāvvienības un saistītie subjekti.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos ieguldījumus veido ieguldījumi saskaņā ar statūtu 15. pantā noteikto.

4.   Katra piedalīgā valsts var saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību minētajā piedalīgajā valstī, sniegt statūtu 15. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētos ieguldījumus. Tie, nepārsniedzot piemērojamo maksimālo atlīdzināšanas likmi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1290/2013 28. pantā, var papildināt kopuzņēmuma ieguldījumu. Šādi ieguldījumi neskar valsts atbalsta noteikumus.

5.   Kopuzņēmuma locekļi, kas nav Savienība, līdz katra gada 31. janvārim ziņo Valdei par to šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu vērtību, kuri veikti iepriekšējā finanšu gadā.

6.   Lai varētu novērtēt statūtu 15. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktā minētos ieguldījumus, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo subjektu ierastajai izmaksu aprēķināšanas praksei, piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā subjekts veic uzņēmējdarbību, un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apstiprina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlis attiecīgais subjekts. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, kopuzņēmums pārbauda vērtēšanas metodi. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums var veikt vērtēšanas metodes revīziju.

7.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldīšanu kopuzņēmumā vai sākt statūtu 23. pantā minēto likvidācijas procedūru, ja locekļi, kas nav Savienība, ieskaitot to sastāvvienības vai ar tiem saistītus subjektus, nesniedz šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu vai sniedz to tikai daļēji vai pārāk vēlu.

7. pants

Piekļuves laika sniegšana valstu superdatoriem

Piedalīgās valstis var kopuzņēmumam sniegt vismaz 20 % no viena vai vairāku savas valsts superdatoru piekļuves laika. Šos ieguldījumus neskaita 6. panta 1. punktā minētajā ieguldījuma aprēķinā.

8. pants

Mitinātājs

1.   Superdatori ir novietoti piedalīgā valstī, kas ir dalībvalsts. Piedalīgā valsts nemitina vairāk par vienu pirmseksalīmeņa superdatoru vai vienu petalīmeņa superdatoru.

2.   Mitinātājs var pārstāvēt vienu piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai mitinātāju konsorciju. Mitinātājs un piedalīgās valsts vai mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu kompetentās iestādes šajā sakarā slēdz nolīgumu.

3.   Kopuzņēmums mitinātājam uztic katra tā īpašumā esošā atsevišķā pirmseksalīmeņa superdatora ekspluatāciju saskaņā ar 10. pantu.

Kopuzņēmums un citi līdzīpašnieki mitinātājam uztic katra tā īpašumā esošā atsevišķā petalīmeņa superdatora ekspluatāciju saskaņā ar 11. pantu.

4.   Pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru mitinātājus izraugās saskaņā ar šā panta 5. punktu un 15. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

5.   Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību mitinātāju un attiecīgo piedalīgo valsti, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai attiecīgo mitinātāju konsorciju izraugās Valde taisnīgā un pārredzamā procesā, kas cita starpā balstīts uz šādiem kritērijiem:

a)

atbilstība uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktajām vispārīgajām sistēmas specifikācijām;

b)

superdatora īpašumtiesību kopējās izmaksas;

c)

mitinātāja pieredze līdzīgu sistēmu ierīkošanā un ekspluatēšanā;

d)

mitinātāja aprīkojuma fiziskās un IT infrastruktūras kvalitāte, drošība un savienojamība ar pārējo Savienību;

e)

lietotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, proti, spēja izpildīt atlases procedūras pavaddokumentos iekļauto nolīgumu par pakalpojumu līmeni;

f)

mitinātāja iepriekšēja piekrišana noteikumiem, kas izklāstīti mitināšanas līguma modelī, kā minēts statūtu 7. panta 3. punkta o) apakšpunktā, kur ietilpst galvenokārt 9. panta 2. punktā izklāstītie elementi un atlases procedūrā definētie elementi;

g)

tāda atbilstīga pavaddokumenta nodrošināšana, kas apliecina tās dalībvalsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu kompetento iestāžu apņemšanos segt daļu no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pirmseksalīmeņa superdatora īpašumtiesībām un ko nesedz ar Savienības ieguldījumu, kā noteikts 4. pantā, vai jebkādu citu Savienības ieguldījumu, kā noteikts 5. pantā, vai nu līdz kopuzņēmums tā īpašumtiesības nodod minētajam mitinātājam, vai līdz superdators tiek pārdots vai izņemts no ekspluatācijas gadījumā, ja nenotiek īpašumtiesību nodošana;

h)

tāda atbilstīga pavaddokumenta nodrošināšana, kas apliecina tās dalībvalsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu kompetento iestāžu apņemšanos segt visas izmaksas no kopējām izmaksām, kas saistītas ar petalīmeņa superdatora īpašumtiesībām un ko nesedz ar Savienības ieguldījumu, kā noteikts 4. pantā, vai jebkādu citu Savienības ieguldījumu, kā noteikts 5. pantā.

6.   Pēc mitinātāja izraudzīšanās piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai attiecīgais mitinātāju konsorcijs var nolemt uzaicināt pievienoties vēl citas piedalīgās valstis. Piedalīgās valstis, kas pievienojas, apņemas segt niecīgu daļu no kopējām izmaksām, kas saistītas ar pirmseksalīmeņa superdatora īpašumtiesībām, līdz brīdim, kad tā īpašumtiesības kopuzņēmums nodod minētajam mitinātājam.

9. pants

Mitināšanas nolīgums

1.   Pirms pirmseksalīmeņa superdatora iegādes procedūras kopuzņēmums ar katru atlasīto mitinātāju noslēdz mitināšanas nolīgumu.

Pirms petalīmeņa superdatora iegādes procedūras kopuzņēmums un pārējie līdzīpašnieki ar katru atlasīto mitinātāju noslēdz mitināšanas nolīgumu.

2.   Mitināšanas nolīgumā galvenokārt nosaka šādus elementus:

a)

tiesības un pienākumi superdatora iegādes procedūras laikā, ieskaitot superdatora pieņemšanas pārbaudi;

b)

noteikumi par atbildību attiecībā uz superdatora ekspluatāciju;

c)

nolīgumā par pakalpojumu līmeni noteikto sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, ko lietotājiem nodrošina superdatora ekspluatācijā;

d)

plāni attiecībā uz superdatora energoefektivitāti un vides ilgtspēju;

e)

piekļuves nosacījumi attiecībā uz Savienības daļu no superdatora piekļuves laika, ko saskaņā ar 13. pantu noteikusi Valde;

f)

piekļuves laika uzskaites kārtība;

g)

daļa no kopējām ar īpašumtiesībām saistītajām izmaksām – mitinātājs gādā, ka tās segs piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāja konsorcija piedalīgās valstis;

h)

10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā minēto īpašumtiesību nodošanas nosacījumi, pirmseksalīmeņa superdatoru gadījumā – arī noteikumi to atlikušās vērtības aprēķināšanai un to izņemšanai no ekspluatācijas;

i)

mitinātāja pienākums nodrošināt piekļuvi superdatoriem, vienlaikus nodrošinot pirmseksalīmeņa superdatoru drošību, personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, privātumu elektroniskajos sakaros aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK, komercnoslēpumu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943 un citu datu slepenuma aizsardzību, uz kuriem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu;

j)

pirmseksalīmeņa superdatoru gadījumā mitinātāja pienākums izveidot sertificētas revīzijas procedūru, kas aptver kopuzņēmuma superdatora darbības izdevumus un lietotāju piekļuves laikus;

k)

mitinātāja pienākums līdz katra gada 31. janvārim iesniegt Valdei revīzijas ziņojumu un datus par piekļuves laika izmantojumu iepriekšējā finanšu gadā.

3.   Mitināšanas nolīgumu regulē Savienības tiesību akti, ko visos jautājumos, kurus neaptver šī regula vai citi Savienības tiesību akti, papildina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas mitinātājs.

4.   Mitināšanas nolīgumā ir arbitrāžas klauzula, kas nosaka Eiropas Savienības Tiesas piekritību.

5.   Pēc mitināšanas nolīguma noslēgšanas kopuzņēmums ar izraudzītā mitinātāja atbalstu saskaņā ar 15. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem veic pirmseksalīmeņa superdatora iegādes procedūru.

Pēc mitināšanas nolīguma noslēgšanas kopuzņēmums kopīgi ar piedalīgo valstu kompetentajām iestādēm un ar izraudzītā mitinātāja atbalstu saskaņā ar 15. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem uzsāk petalīmeņa superdatora iegādes procedūras.

10. pants

Pirmseksalīmeņa superdatoru iegāde un piederība

1.   Kopuzņēmums iepērk pirmseksalīmeņa superdatorus un ir to īpašnieks.

2.   Regulas 4. panta 1. punktā paredzētais Savienības finansiālais ieguldījums sedz līdz 50 % no pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes izmaksām un līdz 50 % no pirmseksalīmeņa superdatoru darbības izmaksām.

Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar pirmseksalīmeņa superdatoru īpašumtiesībām, sedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai piedalīgās valstis mitinātāju konsorcijā, un to, iespējams, papildina 5. pantā minētie ieguldījumi.

3.   Neskarot statūtu 23. panta 4. punktu, ne agrāk kā četrus gadus pēc izturētās kopuzņēmuma rīkotās mitinātājā uzstādīto pirmseksalīmeņa superdatoru pieņemšanas pārbaudes, pirmseksalīmeņa superdatora īpašumtiesības var nodot minētajam mitinātājam, pārdot citam subjektam vai to var izņemt no ekspluatācijas ar Valdes lēmumu un saskaņā ar mitināšanas nolīgumu. Gadījumā, ja īpašumtiesības nodod pirms pilnīga pirmseksalīmeņa superdatora nolietojuma, mitinātājs kopuzņēmumam atlīdzina nodotā superdatora atlikušo vērtību. Ja īpašumtiesības netiek nodotas mitinātājam, bet ir lēmums par izņemšanu no ekspluatācijas, attiecīgās izmaksas vienlīdzīgi sedz kopuzņēmums un mitinātājs. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt jebkādas izmaksas, kas radušās pēc pirmseksalīmeņa superdatora īpašumtiesību nodošanas vai pēc tā pārdošanas vai izņemšanas no ekspluatācijas.

11. pants

Petalīmeņa superdatoru iegāde un piederība

1.   Kopuzņēmums kopīgi ar to piedalīgo valstu līgumslēdzējām iestādēm, kurās mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai ar mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu līgumslēdzējām iestādēm iepērk petalīmeņa superdatorus un ir to līdzīpašnieks.

2.   Regulas 4. panta 1. punktā paredzētais Savienības finansiālais ieguldījums aptver līdz pat 35 % no petalīmeņa superdatoru iegādes izmaksām. Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar petalīmeņa superdatoru īpašumtiesībām, sedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai piedalīgās valstis mitinātāju konsorcijā, un to, iespējams, papildina 5. pantā minētie ieguldījumi.

3.   Neskarot statūtu 23. panta 4. punktu, to petalīmeņa superdatora īpašumtiesību daļu, kas pieder kopuzņēmumam, minētajam mitinātājam nodod pēc tam, kad superdators ir pilnīgi nolietots. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt jebkādas izmaksas, kas radušās pēc petalīmeņa superdatora īpašumtiesību nodošanas.

12. pants

Superdatoru izmantojums

1.   Superdatorus izmanto pirmām kārtām pētniecībai un inovācijai, uz ko attiecas publiskās finansēšanas programmas, tiem var piekļūt lietotāji no publiskā un privātā sektora un tie koncentrēti vienīgi uz lietojumu civilām vajadzībām.

2.   Valde nosaka vispārīgos piekļuves nosacījumus superdatoru izmantojumam saskaņā ar 13. pantu un var noteikt īpašus piekļuves nosacījumus atšķirīgiem lietotājiem vai lietojumiem. Pakalpojumu kvalitāte visiem lietotājiem ir vienāda.

3.   Neskarot Savienības noslēgtos starptautiskos nolīgumus, piekļuves laiku piešķir tikai lietotājiem, kuri pastāvīgi dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai ir izvietoti kādā dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, ja vien pienācīgi pamatotos gadījumos Valde nenolemj citādi, ņemot vērā Savienības intereses.

13. pants

Superdatoru Savienības piekļuves laika piešķiršana

1.   Katra pirmseksalīmeņa superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla 4. panta 1. punktā minētajam Savienības finansiālajam ieguldījumam superdatora īpašumtiesību kopējās izmaksās un nepārsniedz 50 % no kopējā piekļuves laika superdatoram.

2.   Katrai piedalīgajai valstij, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai katrai piedalīgajai valstij mitinātāju konsorcijā piešķir daļu no katra pirmseksalīmeņa superdatora atlikušāpiekļuves laika. Mitinātāju konsorcija gadījumā piedalīgās valstis savā starpā vienojas par to, kā sadalīt pirmseksalīmeņa superdatora piekļuves laiku.

3.   Katra petalīmeņa superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla 4. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma daļai superdatora iegādes izmaksās.

4.   Katrai piedalīgajai valstij, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai katrai piedalīgajai valstij mitinātāju konsorcijā piešķir daļu no katra petalīmeņa superdatora atlikušā piekļuves laika. Mitinātāju konsorcija gadījumā piedalīgās valstis savā starpā vienojas par to, kā sadalīt petalīmeņa superdatora piekļuves laiku.

5.   Valde definē piekļuves tiesības attiecībā uz Savienības daļu no pirmseksalīmeņa superdatoru un petalīmeņa superdatoru piekļuves laika, un Savienības daļu no valstu superdatoru piekļuves laika.

Pamatprincips ir, ka piekļuves laika piešķiršana publiski finansētām pētniecības un inovācijas darbībām jebkuram lietotājam dalībvalstī vai ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” asociētā valstī balstās uz taisnīgu un pārredzamu salīdzinošas izvērtēšanas procesu, kas seko kopuzņēmuma pastāvīgi izsludinātiem atklātiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kuru mērķauditorija ir lietotāji no zinātnes, rūpniecības, tostarp MVU un publiskā sektora aprindām. Aicinājumus izteikt ieinteresētību izvērtē neatkarīgi eksperti. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” principi parasti virza kritērijus, ar kuriem izvērtē lietotāju projektus, kuri iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību.

6.   Valde var piešķirt Savienības piekļuves laiku bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ārkārtas gadījumos vai steidzamības un krīzes pārvarēšanas situācijās.

7.   Piekļuves laika Savienības daļas izmantojums ir bez maksas lietojumiem, kas saistīti ar publiski finansētām pētniecības un inovācijas darbībām.

8.   Valde regulāri uzrauga Savienības piekļuves laiku, kas piešķirts katrai dalībvalstij un ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” asociētai valstij, un katrai lietotāju kategorijai, tostarp komerciāliem mērķiem. Tā var nolemt:

a)

no jauna pielāgot piekļuves laiku katrai darbības vai lietotāja kategorijai ar mērķi optimizēt petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru izmantojumu;

b)

ierosināt papildu atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgas piekļuves iespējas lietotājiem no visām dalībvalstīm un ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” asociētām valstīm, kuru mērķis būtu uzlabot to prasmju un speciālo zināšanu līmeni attiecībā uz augstas veiktspējas datošanas sistēmām.

14. pants

Savienības piekļuves laiks superdatoriem komerciāliem mērķiem

1.   Uz rūpnieciskajiem lietotājiem, kas piesakās uz Savienības piekļuves laiku superdatoriem komerciāliem mērķiem, attiecas īpaši nosacījumi. Komercpakalpojums ir pakalpojums, kam piemēro maksu par katru lietojumu un kas balstās uz tirgus cenām. Maksas apmēru nosaka Valde.

2.   Maksas, kas iekasētas par Savienības piekļuves laika komerciālu izmantojumu, ir ieņēmums kopuzņēmuma budžetā, un tās izmanto kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai.

3.   Komercpakalpojumiem atvēlētais piekļuves laiks nepārsniedz 20 % no Savienības kopējā piekļuves laika katram petalīmeņa superdatoram un katram pirmseksalīmeņa superdatoram. Valde lemj par Savienības piekļuves laika atvēlēšanu komercpakalpojumu lietotājiem, ņemot vērā 13. panta 8. punktā minētās uzraudzības rezultātus.

4.   Komercpakalpojumu kvalitāte visiem lietotājiem ir vienāda.

15. pants

Finanšu noteikumi

Kopuzņēmums pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantu.

16. pants

Personāls

1.   Uz kopuzņēmuma personālu attiecas Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (12) noteiktie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”) un noteikumi, kurus Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Attiecībā uz kopuzņēmuma personālu Valde īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējam un ar Nodarbināšanas kārtību – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlēja pilnvaras”).

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, Valde pieņem lēmumu, kurā attiecīgās iecēlēja pilnvaras piešķir izpilddirektoram un definē nosacījumus, kādos minēto deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Ārkārtas apstākļu spiesta, Valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlēja pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un minēto pilnvaru turpmāku tālākdeleģēšanu. Šādos gadījumos Valde pati īsteno iecēlēja pilnvaras vai deleģē tās kādam no tās locekļiem vai kopuzņēmuma darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

3.   Valde pieņem atbilstošus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.   Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma štatu sarakstā, kur norāda uz laiku nolīgto darbinieku skaitu atbilstoši funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku skaitu, izsakot pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar tā gada budžetu.

5.   Kopuzņēmuma personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti darbinieki un līgumdarbinieki.

6.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums.

17. pants

Norīkotie valstu eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums var izmantot norīkotus valstu ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums nenodarbina. Norīkoto valsts ekspertu skaitu pilnslodzes ekvivalentos iekļauj 16. panta 4. punktā minētajā informācijā par personālu saskaņā ar gada budžetu.

2.   Valde pieņem lēmumu ar noteikumiem par valsts ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā un stažieru piesaistīšanu.

18. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz kopuzņēmumu un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

19. pants

Kopuzņēmuma atbildība

1.   Kopuzņēmuma līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līgumu noteikumi un konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Nelīgumiskas atbildības gadījumā kopuzņēmums pēc dalībvalstīm kopīgiem vispārējiem tiesību principiem atlīdzina kaitējumu, ko pienākumu izpildē nodarījuši tā darbinieki.

3.   Visi maksājumi, kurus kopuzņēmums izdara 1. un 2. punktā noteikto saistību sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas tādu saistību dēļ, uzskatāmi par kopuzņēmuma izdevumiem un sedzami ar tā līdzekļiem.

4.   Kopuzņēmums atbild vienīgi par savu pienākumu izpildi.

5.   Kopuzņēmums neatbild par to, kā tam piederošos superdatorus ekspluatē mitinātājs.

20. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic kopuzņēmuma starpposma novērtēšanu. Minētajā novērtēšanā īpaši vērtē piedalīgo valstu, privāto locekļu un to sastāvvienību un ar tiem saistīto subjektu, kā arī citu tiesību subjektu dalību un ieguldījumu darbībās. Komisija par minēto novērtējumu sagatavo ziņojumu, kurā ietverti secinājumi par novērtējumu, kurus sagatavojusi Komisija, tostarp neatkarīgie eksperti, un Komisijas novērojumi. Minētajā ziņojumā ietver atsauci uz neatkarīgo ekspertu ziņojumu, kas ir publiski pieejams. Savu ziņojumu Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētā starpposma izvērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 6. panta 7. punktu vai veikt citu piemērotu pasākumu.

3.   Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma likvidācijas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 23. pantā minētās likvidācijas procedūras sākuma Komisija veic kopuzņēmuma galīgo izvērtēšanu. Galīgās izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

21. pants

Eiropas Savienības Tiesas piekritība un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība:

a)

atbilstoši arbitrāžas klauzulai kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos vai līgumos vai tā lēmumos;

b)

strīdos par atlīdzinājumu par kaitējumu, ko kopuzņēmuma darbinieki nodarījuši pienākumu izpildē;

c)

strīdos starp kopuzņēmumu un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos vai Nodarbināšanas kārtībā.

2.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro kopuzņēmuma mītnes dalībvalsts tiesību aktus.

22. pants

Pēcrevīzija

1.   Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta apmaksāto darbību izdevumu pēcrevīziju kopuzņēmums veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   EISI budžeta apmaksāto pasākumu izdevumu pēcrevīziju kopuzņēmums veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 24. pantu EISI darbību ietvaros.

3.   Komisija var nolemt šā panta 1. un 2. punktā minētās revīzijas veikt pati. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, it īpaši saskaņā ar Regulām (ES, Euratom) 2018/1046, (ES) Nr. 1290/2013, (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013.

23. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un citādu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus sodus.

2.   Kopuzņēmums piešķir Komisijas personālam un citām Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi objektiem un telpām un visai informācijai, ieskaitot informāciju elektroniskā formā, kas vajadzīga revīzijai.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14) izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām veikt izmeklēšanu, ieskaitot klātienes pārbaudes un inspekcijas, lai noteiktu, vai sakarā ar kādu dotācijas nolīgumu vai līgumu, kurš tieši vai netieši finansēts saskaņā ar šo regulu, notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, līgumos un dotācijas nolīgumos, kas rodas šā lēmuma īstenošanā, ietver noteikumus, kas nepārprotami nosaka Komisijas, kopuzņēmuma, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstoši to kompetencei veikt revīzijas un izmeklēšanu. Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ir vajadzīgs noslēgt publiskā iepirkuma līgumu vai piešķirt finansiālu atbalstu trešai personai, attiecīgajā līgumā vai dotācijas nolīgumā atbalsta saņēmējam uzliek pienākumu nodrošināt, lai katra iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptētu minētās Komisijas, kopuzņēmuma, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras.

5.   Veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus, kopuzņēmums gādā par tā locekļu finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

6.   Kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam (15). Kopuzņēmums pieņem vajadzīgos pasākumus, kas OLAF atvieglo iekšējās izmeklēšanas.

24. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 25. pantu, kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma pasākumu dalībnieku interesēm.

25. pants

Pārredzamība

1.   Uz kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (16).

2.   Valde var noteikt Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanas kārtību.

3.   Neskarot šīs regulas 21. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums pieņēmis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam saskaņā ar LESD 228. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

26. pants

Noteikumi par dalību un informācijas izplatīšanu, ko piemēro pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajām netiešajām darbībām

Netiešajām darbībām, kuras kopuzņēmums finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu uzskata par finansēšanas struktūru un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām tā, kā izklāstīts statūtu 1. pantā.

Regulu (ES) Nr. 1290/2013 var piemērot arī piedalīgās valsts iemaksām, kas minētas statūtu 15. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

27. pants

Noteikumi, kas attiecas uz EISI finansētiem pasākumiem

Pasākumiem, kurus kopuzņēmums finansē no EISI, piemēro Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

28. pants

Mītnes dalībvalsts atbalsts

Kopuzņēmums un dalībvalsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti un citu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam.

29. pants

Darbības sākums

1.   Komisija uzņemas atbildību par kopuzņēmuma izveidošanu un darbības sākumu, līdz tam ir sava budžeta izpildei pietiekama darbības spēja. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisija veic visas nepieciešamās darbības, sadarbojoties ar locekļiem, kas nav Savienība, un iesaistot kopuzņēmuma kompetentās struktūras.

2.   Šā panta 1. punktā:

a)

līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt pienākumus pēc tam, kad Valde viņu iecēlusi amatā saskaņā ar statūtu 7. pantu, Komisija var nozīmēt Komisijas ierēdni, kurš darbojas par pagaidu izpilddirektoru un pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus, un ierobežotā skaitā viņam var palīdzēt Komisijas ierēdņi;

b)

atkāpjoties no 16. panta 2. punkta prasībām, pagaidu izpilddirektoram ir iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)

Komisija pagaidu kārtībā var norīkot ierobežotu skaitu savu ierēdņu.

3.   Pagaidu izpilddirektors var atļaut maksājumus, ko sedz no apropriācijām, kuras paredzētas kopuzņēmuma gada budžetā, kad Valde to ir apstiprinājusi, kā arī slēgt nolīgumus, lēmumus un līgumus, tostarp darba līgumus pēc kopuzņēmuma štatu saraksta pieņemšanas.

4.   Pagaidu izpilddirektors, vienojies ar kopuzņēmuma izpilddirektoru un saņēmis Valdes apstiprinājumu, nosaka datumu, no kura kopuzņēmumam jāspēj izpildīt savu budžetu. No minētā datuma Komisija atturas uzņemties saistības un izdarīt maksājumus saistībā ar kopuzņēmuma darbībām.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 28. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. SCHRAMBÖCK


(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas iestāžu nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


PIELIKUMS

EIROPAS AUGSTAS VEIKTSPĒJAS DATOŠANAS KOPUZŅĒMUMA STATŪTI

1. pants

Uzdevumi

Kopuzņēmums veic šādus uzdevumus:

a)

piesaista publiskā un privātā sektora līdzekļus kopuzņēmuma darbības finansēšanai;

b)

izsludina uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus pirmseksalīmeņa superdatoru iegādei un iegādājas vismaz divus pasaules līmeņa pirmseksalīmeņa superdatorus, ko finansē no Savienības budžeta, kas paredzēts pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un EISI, un no attiecīgo piedalīgo valstu ieguldījumiem kopuzņēmumā;

c)

kopīgi ar to piedalīgo valstu līgumslēdzējām iestādēm, kurās mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai ar mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu līgumslēdzējām iestādēm izsludina uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus petalīmeņa superdatoru iegādei un kopīgi ar šīm līgumslēdzējām iestādēm iegādājas vismaz divus petalīmeņa superdatorus; šo kopīgo iepirkumu finansē no Savienības budžeta, kas paredzēts pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, un no attiecīgo piedalīgo valstu ieguldījumiem;

d)

ierosina un pārvalda uzaicinājumus izteikt ieinteresētību par petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru mitināšanu un izvērtē saņemtos piedāvājumus – ar neatkarīgu ārējo ekspertu atbalstu;

e)

taisnīgi, atklāti un pārredzami izraugās petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru mitinātāju saskaņā ar šīs regulas 8. pantu;

f)

saskaņā ar šīs regulas 9. pantu noslēdz ar mitinātāju mitināšanas nolīgumu par pirmseksalīmeņa superdatoru ekspluatāciju un apkopi un uzrauga mitināšanas nolīguma saistību ievērošanu, tostarp iegādāto superdatoru pieņemšanas pārbaudi;

g)

saskaņā ar šīs regulas 9. pantu kopīgi ar pārējiem līdzīpašniekiem noslēdz ar mitinātāju mitināšanas nolīgumu par petalīmeņa superdatoru ekspluatāciju un apkopi un kopīgi ar pārējiem līdzīpašniekiem uzrauga mitināšanas nolīguma saistību ievērošanu;

h)

definē vispārējos un specifiskos nosacījumus par Savienības piekļuves laika daļas petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoriem piešķiršanu un uzrauga piekļuvi šiem superdatoriem saskaņā ar šīs regulas 13. pantu;

i)

definē vispārējos un specifiskos nosacījumus par piekļuves laika valsts superdatoriem iedalīšanu un uzrauga piekļuvi šiem superdatoriem saskaņā ar šīs regulas 13. pantu;

j)

ierosina atklātus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un piešķir finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un pieejamo līdzekļu ietvaros par netiešām darbībām, galvenokārt dotāciju veidā, kas vērstas uz:

i)

nākamās paaudzes augstas veiktspējas datošanas attīstīšanu eksalīmeņa virzienā, pievēršoties visam tehnoloģiju spektram no mazjaudas mikroprocesoriem un ar tiem saistītām starpprogrammatūras tehnoloģijām līdz programmatūrai, programmēšanas modeļiem un rīkiem, kā arī jaunām arhitektūrām un to integrēšanu sistēmās, izmantojot kopizstrādes pieeju;

ii)

jauniem un uzlabotiem algoritmiem un kodiem esošiem un topošiem inovatīviem lietojumiem, izmēģināšanas iekārtām un demonstrējumu pasākumiem;

iii)

informatīviem pasākumiem, informētības uzlabošanas pasākumiem un profesionālās attīstības pasākumiem nolūkā visā Savienībā piesaistīt cilvēkresursus augstas veiktspējas datošanai, apmācīt viņus un uzlabot prasmes un inženiertehniskās zināšanas par ekosistēmu; tas var ietvert koordināciju un atbalsta pasākumus, atbalstu esošiem vai jauniem izcilības centriem, kā arī valsts augstas veiktspējas datošanas kompetences centru izveidi un to plašu sadarbību tīklošanā un darbību koordināciju visā Savienībā;

k)

uzrauga darbību īstenošanu un pārvalda dotācijas nolīgumus;

l)

nodrošina Eiropas augstas veiktspējas datošanas iniciatīvas efektivitāti, pamatojoties uz piemērotu pasākumu kopumu;

m)

uzrauga kopējo progresu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā;

n)

attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar Savienības un valstu darbībām, struktūrām un ieinteresētajām personām, radot sinerģiju un uzlabojot pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu augstas veiktspējas datošanas nozarē;

o)

nosaka daudzgadu stratēģisko plānu, izstrādā un īsteno attiecīgos gada darba plānus tā izpildei un veic nepieciešamos precizējumus daudzgadu stratēģiskajā plānā;

p)

iesaistās informēšanas, paziņošanas, izmantošanas un izplatīšanas darbībās, mutatis mutandis piemērojot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantu, tostarp vienotā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” datubāzē darot pieejamu detalizētu informāciju par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus rezultātiem;

q)

citus uzdevumus, kas nepieciešami šīs regulas 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

2. pants

Locekļi

1.   Kopuzņēmuma locekļi ir:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija un Vācija;

c)

pēc šo statūtu pieņemšanas ar apstiprinājuma rakstu – Eiropas Tehnoloģiju platforma augstas veiktspējas datošanas jomā (ETP4HPC), kas ir saskaņā ar Nīderlandes tiesībām reģistrēta apvienība ar juridisko adresi Amsterdamā (Nīderlandē), apvienība Big Data Value Association (BDVA), kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesībām ar juridisko adresi Briselē (Beļģijā).

2.   Katra piedalīgā valsts ieceļ savus pārstāvjus kopuzņēmuma Valdē un nozīmē valsts struktūru vai struktūras, kas atbild par to, lai tiktu izpildīti tās pienākumi saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Izmaiņas dalībā

1.   Ar noteikumu, ka dalībvalstis vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, kuras nav minētas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, veic ieguldījumu saskaņā ar šīs regulas 6. pantu vai veic šo statūtu 15. pantā minēto finansiālo ieguldījumu šīs regulas 3. pantā izklāstīto kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā, tās kļūst par kopuzņēmuma locekļiem pēc paziņojuma Valdei, ka tās ir rakstiski akceptējušas šos statūtus un citus noteikumus par kopuzņēmuma darbību.

2.   Ikviena juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī un kas tieši vai netieši atbalsta pētniecību un inovāciju dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, var pieteikties kļūt par kopuzņēmuma locekli, ar noteikumu, ka tā veic šo statūtu 15. pantā minēto finansiālo ieguldījumu šīs regulas 3. pantā noteikto kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un akceptē šos statūtus.

3.   Pieteikumu kļūt par kopuzņēmuma locekli, kas sagatavots saskaņā ar 2. punktu, adresē Valdei. Valde izvērtē pieteikumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja piemērotību un iespējamo pievienoto vērtību kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā, un pieņem lēmumu par pieteikumu.

4.   Katrs loceklis var izbeigt dalību kopuzņēmumā. Šāda dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas izpilddirektoram, kurš par to informē pārējos Valdes locekļus un privātā sektora locekļus. No izbeigšanas dienas bijušo locekli atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, ko kopuzņēmums apstiprinājis vai kas tam radušies pirms paziņošanas par locekļa dalības izbeigšanu.

5.   Dalību kopuzņēmumā nevar bez Valdes iepriekšējas piekrišanas nodot trešai personai.

6.   Ja, ievērojot šo pantu, notiek dalības izmaiņas, kopuzņēmums savā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē atjauninātu locekļu sarakstu kopā ar šādu izmaiņu datumu.

4. pants

Kopuzņēmuma struktūras

Kopuzņēmuma struktūras ir:

a)

Valde;

b)

izpilddirektors;

c)

Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome, kas sastāv no Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas un Infrastruktūras konsultatīvās grupas.

5. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdes sastāvā ir Komisijas pārstāvji Savienības vārdā un piedalīgo valstu pārstāvji.

2.   Komisija un katra piedalīgā valsts Valdē ieceļ vienu pārstāvi. Katru pārstāvi var pavadīt viens eksperts.

6. pants

Valdes darbība

1.   Valdes locekļu pārstāvji visiem spēkiem cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, notiek balsojums.

2.   Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.

3.   Attiecībā uz 7. panta 3. punktā minētajiem uzdevumiem atlikušos 50 % no balsstiesībām vienādi izdala starp visām piedalīgajām valstīm.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz 75 % no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

4.   Attiecībā uz 7. panta 4. punktā minētajiem uzdevumiem, izņemot g), h) un i) apakšpunktu, atlikušie 50 % no balsstiesībām ir piedalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Kvalificētu balsu vairākumu uzskata par panāktu, ja to veido Savienība un vismaz 55 % no piedalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis un kurās ir vismaz 65 % no kopējā piedalīgo valstu iedzīvotāju skaita. Lai noteiktu iedzīvotāju skaitu, izmanto skaitļus, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2009/937/ES (1) III pielikumā.

5.   Attiecībā uz tiem uzdevumiem, kuri minēti 7. panta 4. punkta g), h) un i) apakšpunktā, un attiecībā uz katru superdatoru piedalīgo valstu balsstiesības ir sadalītas proporcionāli to solītajam finansiālajam ieguldījumam un to ieguldījumiem natūrā minētajā superdatorā līdz brīdim, kad vai nu tā īpašumtiesības nodod mitinātājam saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu, vai arī tas tiek pārdots vai izņemts no ekspluatācijas; ieguldījumus natūrā ņem vērā tikai tad, ja to iepriekš ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts vai revidents;

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz 75 % no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

6.   Attiecībā uz 7. panta 5. punktā minētajiem uzdevumiem Valdes lēmumus pieņem divos posmos.

Pirmajā posmā atlikušos 50 % no balsstiesībām vienādi izdala starp visām piedalīgajām valstīm. Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, kas sastāv no Savienības balss un vismaz 55 % no piedalīgo valstu visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

Otrajā posmā Valde lemj ar šā panta 4. punktā minēto kvalificēto balsu vairākumu.

7.   Valde uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja pilnvaras var pagarināt tikai vienreiz, pēc Valdes lēmuma.

8.   Valdes kārtējās sēdes notiek vismaz divas reizes gadā. Tā var noturēt ārkārtas sēdes pēc Komisijas pieprasījuma, piedalīgo valstu pārstāvju vairākuma pieprasījuma, priekšsēdētāja pieprasījuma vai izpilddirektora pieprasījuma saskaņā ar 15. panta 5. punktu. Valdes sēdes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma mītnes vietā.

Izpilddirektors piedalās apspriešanā, ja Valde nav nolēmusi citādi, taču bez balsstiesībām. Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt citas personas piedalīties tās sēdēs novērotāja statusā.

Katra novērotāja valsts var Valdē iecelt vienu delegātu, kurš saņem visus attiecīgos dokumentus un var piedalīties apspriešanā par jebkuru Valdes pieņemto lēmumu. Minētajiem delegātiem nav balsstiesību, un viņi nodrošina sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.

9.   Valdes locekļu pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, kuras veikuši Valdē kā pārstāvji.

10.   Valde pieņem savu reglamentu. Minētajā reglamentā iekļauj īpašas procedūras attiecībā uz interešu konfliktu noteikšanu un izvairīšanos no tiem, un ar to nodrošina sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

11.   Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas priekšsēdētājam, kā arī Infrastruktūras konsultatīvās grupas priekšsēdētājam, ja tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz viņu uzdevumiem, ir tiesības piedalīties Valdes sēdēs novērotāja statusā, kā arī piedalīties apspriešanā, bet nav balsstiesību.

7. pants

Valdes uzdevumi

1.   Valdei ir vispārēja atbildība par kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību, un valde uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Tā nodrošina taisnīguma un pārredzamības principu pienācīgu piemērošanu publiskā finansējuma piešķiršanā.

2.   Komisija, pildot savus pienākumus Valdē, cenšas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma darbībām un attiecīgajām Savienības finansēšanas programmu darbībām ar mērķi veicināt sinerģijas, izstrādājot superdatoru un datu infrastruktūras integrētu ekosistēmu un identificējot prioritātes, uz kurām attiecas kopīgi pētniecības projekti.

3.   Valde galvenokārt veic šādus kopuzņēmuma vispārīgos administratīvos uzdevumus:

a)

vērtē, pieņem vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar šo statūtu 3. panta 2. punktu;

b)

lemj par tāda locekļa dalības izbeigšanu kopuzņēmumā, kurš nepilda savus pienākumus;

c)

pieņem kopuzņēmuma finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 15. pantu;

d)

pieņem kopuzņēmuma gada administratīvo budžetu, tostarp attiecīgo štatu sarakstu, kurā norādīts katras funkciju grupas un pakāpes pagaidu amata vietu skaits, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos;

e)

īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 16. panta 2. punktu;

f)

ieceļ un atbrīvo no amata izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru laiku, dod viņam norādījumus un uzrauga viņa darbības rezultātus;

g)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmas biroja uzbūvi, kas izveidots saskaņā ar šo statūtu 9. panta 5. punktu;

h)

apstiprina gada darbības pārskatu, tostarp šo statūtu 19. panta 1. punktā minētos attiecīgos izdevumus;

i)

pēc izpilddirektora ieteikuma, ja nepieciešams, gādā, ka tiek izveidota kopuzņēmuma iekšējās revīzijas struktūra;

j)

pēc izpilddirektora ieteikuma izveido kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

k)

ja nepieciešams, nosaka Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar šīs regulas 16. panta 3. punktu;

l)

ja nepieciešams, nosaka kārtību, kādā uz kopuzņēmumu norīko valstu ekspertus, un praktikantu nodarbināšanas kārtību saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu;

m)

ja nepieciešams, papildus šo statūtu 4. pantā minētajām kopuzņēmuma struktūrām izveido konsultatīvās grupas;

n)

ja nepieciešams, iesniedz Komisijai pieprasījumu par šīs regulas grozīšanu, kuru ierosinājis kopuzņēmuma loceklis;

o)

apstiprina mitināšanas paraugnolīgumu, ko pievieno uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību par mitinātāju izraudzīšanos;

p)

definē vispārējos un specifiskos piekļuves nosacījumus par Savienības piekļuves laika daļas petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoriem izmantošanu un valsts superdatoru nodrošinātā piekļuves laika izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 13. pantu;

q)

regulāri uzrauga mitināšanas nolīgumu ar mitinātājiem īstenošanu;

r)

nosaka šīs regulas 14. pantā minēto komercpakalpojumu maksas lielumu un lemj par piekļuves laika piešķiršanu šo pakalpojumu nodrošināšanai;

s)

atbild par tādu uzdevumu veikšanu, kas nav konkrēti uzdoti konkrētai kopuzņēmuma struktūrai; Valde šādus uzdevumus var uzdot jebkurai kopuzņēmuma struktūrai.

4.   Valde galvenokārt veic šādus uzdevumus, kas saistīti ar šīs regulas 14. pantā minēto petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādi un ekspluatāciju un gūtajiem ieņēmumiem:

a)

pieņem šo statūtu 18. panta 1. punktā minēto superdatoru iegādes daudzgadu stratēģisko programmu;

b)

pieņem šo statūtu18. panta 2. punktā minēto gada darba plāna daļu, kas ir saistīta ar superdatoru iegādi un mitinātāju izraudzīšanos, un attiecīgās izmaksu tāmes;

c)

saskaņā ar gada darba plānu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi izteikt ieinteresētību;

d)

apstiprina izraudzītos pirmseksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru mitinātājus, kas izraudzīti taisnīgā un pārredzamā procesā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu;

e)

apstiprina mitināšanas nolīgumu;

f)

katru gadu lemj par to, kā izlietot ieņēmumus, kas gūti no šīs regulas 14. pantā minētajām maksām par komercpakalpojumiem;

g)

saskaņā ar gada darba plānu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus;

h)

apstiprina finansēšanai izraudzītos piedāvājumus;

i)

lemj par pirmseksalīmeņa superdatoru īpašumtiesību iespējamo nodošanu mitinātājam, to pārdošanu citam subjektam vai to izņemšanu no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu.

5.   Valde galvenokārt veic šādus ar kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbībām saistītus uzdevumus:

a)

pieņem 18. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu;

b)

pieņem 18. panta 2. punktā minēto gada darba plāna daļu, kas ir saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām, un attiecīgās izmaksu tāmes;

c)

saskaņā ar gada darba plānu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus;

d)

apstiprina finansēšanai izraudzīto darbību sarakstu, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu grupas veiktu sarindojuma sarakstu;

8. pants

Izpilddirektora iecelšana vai atbrīvošana no amata vai pilnvaru laika pagarināšana

1.   Izpilddirektoru ieceļ Valde, izvēloties no tādu kandidātu saraksta, kurus pēc atvērtas un pārredzamas atlases procedūras ir ierosinājusi Komisija. Komisija vajadzības gadījumā atlases procedūrā piesaista to kopuzņēmuma locekļu pārstāvību, kas nav Savienība.

Jo īpaši kopuzņēmuma locekļu, kas nav Savienība, pienācīgu pārstāvību var nodrošināt atlases procedūras pirmsatlases posmā. Šajā nolūkā piedalīgās valstis, savstarpēji vienojoties, ieceļ pārstāvi, kā arī novērotāju Valdes vārdā.

2.   Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek nodarbināts kā kopuzņēmuma pagaidu darbinieks saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

Līguma slēgšanā ar izpilddirektoru kopuzņēmumu pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru laiks ir četri gadi. Minētā termiņa beigās Komisija, vajadzības gadījumā piesaistot locekļus, kas nav Savienība, izvērtē izpilddirektora darbības rezultātus un kopuzņēmuma turpmākos uzdevumus un problēmas.

4.   Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru laiku uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

5.   Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, kopējā laikposma beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Ievērojot 7. panta 3. punkta f) apakšpunktu, izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai pēc Valdes lēmuma, kura rīkojas saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, vajadzības gadījumā piesaistot locekļus, kas nav Savienība.

9. pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.   Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma ikdienas vadību saskaņā ar Valdes pieņemtajiem lēmumiem.

2.   Izpilddirektors ir kopuzņēmuma juridiskais pārstāvis. Izpilddirektors atbild Valdes priekšā un savus pienākumus sev piešķirto pilnvaru robežās pilda pilnīgi neatkarīgi.

3.   Izpilddirektors īsteno kopuzņēmuma budžetu.

4.   Izpilddirektors neatkarīgi veic galvenokārt šādus uzdevumus:

a)

konsolidē un iesniedz pieņemšanai Valdē 18. panta 1. punktā minētā daudzgadu stratēģiskā plāna projektu;

b)

sagatavo un iesniedz Valdē pieņemšanai gada budžeta projektu, tostarp atbilstīgo štatu sarakstu, kurā norādīts katras pakāpes un funkciju grupas pagaidu amata vietu skaits, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaits, izsakot pilnslodzes ekvivalentā;

c)

sagatavo un iesniedz Valdē pieņemšanai gada darba plāna projektu, tostarp Rūpnieciskās un zinātniskās konsultatīvās padomes ierosinātā pētniecības un inovācijas darbību plāna un iepirkumu plānu īstenošanai nepieciešamo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kā arī piedalīgo valstu un Komisijas ierosināto attiecīgo izmaksu aplēses;

d)

iesniedz Valdei gada pārskatus atzinuma sniegšanai;

e)

sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Valdē gada darbības pārskatu, tostarp informāciju par attiecīgajiem izdevumiem;

f)

paraksta atsevišķus dotāciju nolīgumus, lēmumus un līgumus;

g)

paraksta iepirkuma līgumus;

h)

uzrauga kopuzņēmumam piederošo vai tā finansēto petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru ekspluatāciju, tostarp Savienības piekļuves laika daļas piešķiršanu, akadēmisko aprindu un rūpniecisko lietotāju piekļuves tiesību ievērošanu, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāti;

i)

īsteno kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

j)

organizē, vada un uzrauga kopuzņēmuma darbību un personālu, nepārsniedzot Valdes noteikto pilnvaru deleģējumu, kā paredzēts šīs regulas 16. panta 2. punktā;

k)

izveido lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, ziņo Valdei par būtiskām izmaiņām tajā;

l)

nodrošina, ka tiek veikta riska novērtēšana un riska pārvaldība;

m)

veic jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērtētu kopuzņēmuma panākto progresu šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā;

n)

pilda citus pienākumus, ko izpilddirektoram uzticējusi vai deleģējusi Valde.

5.   Izpilddirektors izveido programmas biroju visu no šīs regulas izrietošo atbalsta uzdevumu izpildei un atbild par tā darbību. Programmas biroju veido kopuzņēmuma personāls, un tas galvenokārt veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz atbalstu pienācīgas grāmatvedības sistēmas izveidošanā un pārvaldībā saskaņā ar šīs regulas 15. pantā minētajiem finanšu noteikumiem;

b)

pārvalda gada darba plānā paredzētos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un administrē dotāciju nolīgumus un lēmumus;

c)

pārvalda gada darba plānā paredzētos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un administrē līgumus;

d)

pārvalda mitinātāju atlases procesu un administrē mitināšanas nolīgumus;

e)

sniedz kopuzņēmuma locekļiem un citām tā struktūrām visu attiecīgo informāciju un atbalstu, kas tiem nepieciešams, lai tie veiktu savus pienākumus, kā arī atbild uz to konkrētiem pieprasījumiem;

f)

rīkojas kā kopuzņēmuma struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu Valdes izveidotajām konsultatīvajām grupām.

10. pants

Rūpnieciskās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvs

1.   Rūpniecisko un zinātnisko konsultatīvo padomi veido Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa un Infrastruktūras konsultatīvā grupa.

2.   Pētniecības un inovācijas konsultatīvajā grupā ir ne vairāk kā 12 locekļi, no kuriem ne vairāk kā sešus ieceļ privātā sektora locekļi, ņemot vērā to saistības attiecībā pret kopuzņēmumu, un ne vairāk kā sešus – Valde. Valde nosaka konkrētus kritērijus un atlases procesa kārtību attiecībā uz locekļiem, kurus tā ieceļ.

3.   Infrastruktūras konsultatīvajā grupā ir ne vairāk kā 12 locekļi. Valde nosaka konkrētus kritērijus un atlases procesa kārtību, un ieceļ tās locekļus.

11. pants

Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas darbība

1.   Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas dalībnieki tiekas vismaz divas reizes gadā.

2.   Ja tas ir nepieciešams, Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa var iecelt darba grupas, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki locekļi.

3.   Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa ievēlē savu priekšsēdētāju.

4.   Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa pieņem savu reglamentu, tostarp ieceļ sastāvvienības, kas pārstāv konsultatīvo grupu, un nosaka, uz kādu laiku tās ieceļ.

12. pants

Infrastruktūras konsultatīvās grupas darbība

1.   Infrastruktūras konsultatīvās grupas dalībnieki tiekas vismaz divas reizes gadā.

2.   Ja tas ir nepieciešams, Infrastruktūras konsultatīvā grupa var iecelt darba grupas, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki locekļi.

3.   Infrastruktūras konsultatīvā grupa ievēlē savu priekšsēdētāju.

4.   Infrastruktūras konsultatīvā grupa pieņem savu reglamentu, tostarp ieceļ sastāvvienības, kas pārstāv konsultatīvo grupu, un nosaka, uz kādu laiku tās ieceļ.

13. pants

Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas uzdevumi

Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa:

a)

izstrādā un regulāri atjaunina šo statūtu 18. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā izklāstītos kopuzņēmuma mērķus. Šajā daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektā nosaka pētniecības un inovācijas prioritātes tehnoloģiju un galveno prasmju attīstīšanai un pieņemšanai augstas veiktspējas datošanas jomā dažādās lietojumu jomās, lai atbalstītu integrētas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas izstrādi Savienībā, stiprinātu konkurētspēju un palīdzētu radīt jaunus tirgus un lietojumu veidus sabiedrībā. To regulāri pārskata saskaņā ar zinātnes un rūpniecības nozaru vajadzību attīstību Eiropā;

b)

Valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu, kas ir pamats gada darba plāna izstrādei;

c)

rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kuras interesē augstas veiktspējas datošanas joma, lai informētu tās par daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu un pētniecības un inovācijas darbību plāna projektu konkrētam gadam un uzklausītu to atsauksmes.

14. pants

Infrastruktūras konsultatīvās grupas uzdevumi

Infrastruktūras konsultatīvā grupa konsultē Valdi par petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādi un ekspluatāciju. Šajā nolūkā tas:

a)

izstrādā un regulāri atjaunina šo statūtu 18. panta 1. punktā minēto petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā izklāstītos kopuzņēmuma mērķus. Petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskās programmas projektā ietver mitinātāju atlases specifikācijas un infrastruktūras iegādes plānu; tādā nolūkā tajā cita starpā identificējams vajadzīgais jaudas palielinājums, lietojumu veidi un attiecīgās lietotāju kopienas, kā arī sistēmas arhitektūras veidi un tas, kā ir jāveic tās integrēšana valsts augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā;

b)

Valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, kas ir pamats gada darba plāna izstrādei;

c)

rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kuras interesē augstas veiktspējas datošanas joma, lai informētu tās par petalīmeņa un pirmseksalīmeņa superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskās programmas projektu un ar to saistīto darbību plāna projektu konkrētam gadam un uzklausītu to atsauksmes.

15. pants

Finansējuma avoti

1.   Kopuzņēmumu kopīgi finansē tā locekļi ar finansiāliem ieguldījumiem, kurus maksā pa daļām, un ieguldījumiem natūrā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.   Kopuzņēmuma administratīvās izmaksas nepārsniedz 22 000 000 EUR, un tās sedz, izmantojot šīs regulas 4. panta 1. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā minētos finansiālos ieguldījumus.

Katras piedalīgās valsts ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās ir proporcionāls tās faktiskā ieguldījuma daļai kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai, kā izklāstīts šā panta 3. punkta b) līdz e) apakšpunktā.

Ja daļa no administratīvajām izmaksām paredzētajiem ieguldījumiem netiek izmantota, to var izmantot kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai.

3.   Kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz, izmantojot:

a)

Savienības finansiālu ieguldījumu;

b)

finansiālus ieguldījumus, ko kopuzņēmumam sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis pirmseksalīmeņa superdatoru iegādei un to ekspluatācijai, līdz šo datoru īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam, tie tiek pārdoti vai izņemti no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu, no kuriem atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

c)

ieguldījumus natūrā, ko sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis un ko veido kopuzņēmumam piederošo pirmseksalīmeņa superdatoru darbības izmaksas, kas radušās mitinātājiem, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

d)

finansiālus ieguldījumus, ko sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis un ko veido kopā ar kopuzņēmumu veiktās petalīmeņa superdatoru iegādes izmaksas, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

e)

piedalīgo valstu finansiālus ieguldījumus attiecināmajās izmaksās, kas radušās saņēmējiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā piedalīgajā valstī, īstenojot netiešas darbības, kas atbilst pētniecības un inovācijas programmai, papildinot šādu izmaksu atlīdzināšanu, ko veic kopuzņēmums, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

f)

privātā sektora locekļu vai to sastāvvienību un saistīto subjektu ieguldījumus natūrā, ko veido izmaksas, kas tiem radušās, īstenojot netiešas darbības, kas atbilst pētniecības un inovācijas programmai, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus, jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai un e) apakšpunktā minētos ieguldījumus.

4.   Kopuzņēmuma resursus, ko ieskaita tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

a)

locekļu finansiālie ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

b)

locekļu finansiālie ieguldījumi darbības izmaksu segšanai;

c)

kopuzņēmuma gūtie ieņēmumi;

d)

citi finansiāli ieguldījumi, resursi un ieņēmumi.

No kopuzņēmumā iemaksātajiem ieguldījumiem iegūtos procentus uzskata par tā ieņēmumiem.

5.   Ja kopuzņēmuma loceklis neizpilda savas finansiālā ieguldījuma saistības, izpilddirektors to fiksē rakstiski un nosaka pieņemamu laikposmu, kurā neizpilde jānovērš. Ja šāds stāvoklis minētajā termiņā netiek novērsts, izpilddirektors sasauc Valdes sēdi, lai lemtu, vai līdz pienākumu izpildei saistības neizpildījušajam loceklim liedzama dalība jeb vai veicami citi pasākumi. Saistības neizpildījušajam loceklim līdz saistību neizpildes novēršanai atņem balsstiesības.

6.   Kopuzņēmuma resursi un darbības ir vērstas uz šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

7.   Kopuzņēmumam pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti, lai tas varētu sasniegt savus mērķus, kas noteikti šīs regulas 3. pantā. Minētais neietver superdatorus, kuru īpašumtiesības kopuzņēmums ir nodevis mitinātājam saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu.

8.   Ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, neizmaksā kopuzņēmuma locekļiem, izņemot gadījumu, kad kopuzņēmums tiek likvidēts.

16. pants

Finansiālās saistības

Kopuzņēmuma finansiālās saistības nepārsniedz finansiālo resursu summu, kuri tam ir pieejami vai kurus tā budžetam ir atvēlējuši tā locekļi.

17. pants

Finanšu gads

Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

18. pants

Darbību un finanšu plānošana

1.   Daudzgadu stratēģiskajā plānā nosaka stratēģiju un plānus šīs regulas 3. pantā noteikto kopuzņēmuma mērķu sasniegšanai. Daudzgadu stratēģisko plānu veido daudzgadu stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma un superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskā programma, ko izstrādā Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome, un daudzgadu finansiālie plāni, kas saņemti no piedalīgām valstīm un Komisijas.

2.   Izpilddirektors iesniedz Valdei pieņemšanai gada darba plāna projektu, kurā ietver pētniecības un inovācijas darbības, iepirkuma darbības, administratīvās darbības un attiecīgās izmaksu aplēses.

3.   Gada darba plānu pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tas tiek īstenots. Gada darba plānu publisko.

4.   Izpilddirektors sagatavo nākamā finanšu gada budžeta projektu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai.

5.   Konkrēta gada budžetu Valde pieņem līdz iepriekšējā gada beigām.

6.   Gada budžetu koriģē, ņemot vērā Savienības vispārējā budžetā noteikto Savienības finansiālā ieguldījuma summu.

19. pants

Darbības un finanšu pārskati

1.   Izpilddirektors katru gadu ziņo Valdei par izpilddirektora pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, kas minēti šīs regulas 15. pantā.

Divos mēnešos pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz Valdei apstiprināšanai gada darbības pārskatu par kopuzņēmuma panākto progresu iepriekšējā kalendārajā gadā, īpaši saistībā ar konkrētā gada darba plānu. Gada darbības pārskatā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

a)

veiktā pētniecība, inovācija un citas darbības, kā arī attiecīgie izdevumi;

b)

infrastruktūras iegāde un ekspluatācija, arī infrastruktūras lietošana un piekļuve tai, tostarp katras piedalīgās valsts faktiski izmantotais piekļuves laiks;

c)

iesniegtie priekšlikumi un pieteikumi dalībai konkursā, arī sadalījums pa dalībnieku veidiem, tostarp MVU, un valstīm;

d)

finansēšanai izraudzītie priekšlikumi, arī sadalījums pa dalībnieku veidiem, tostarp MVU, un valstīm, norādot arī kopuzņēmuma ieguldījumus attiecībā uz atsevišķiem dalībniekiem un darbībām;

e)

finansēšanai izraudzītie piedāvājumi, arī sadalījums pa līgumslēdzēju veidiem, tostarp MVU, un valstīm, norādot arī kopuzņēmuma ieguldījumus attiecībā uz atsevišķiem līgumslēdzējiem un iepirkuma darbībām;

f)

iepirkuma darbību rezultāti;

g)

progress šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā un priekšlikumi par to, kas jāveic turpmāk, lai sasniegtu šos mērķus.

2.   Gada darbības pārskatu pēc tam, kad Valde to ir apstiprinājusi, dara publiski pieejamu.

3.   Kopuzņēmuma grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam kopuzņēmums nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu vadību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par kopuzņēmuma provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, kopuzņēmuma grāmatvedis sagatavo kopuzņēmuma galīgo gada pārskatu un izpilddirektors iesniedz to Valdei atzinuma sniegšanai.

Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma galīgo gada pārskatu.

Izpilddirektors galīgo gada pārskatu kopā ar Valdes atzinumu līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Galīgo gada pārskatu līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Izpilddirektors līdz nākamā finanšu gada 30. septembrim sniedz Revīzijas palātai atbildi par piezīmēm, kas izteiktas par gada pārskatu. Izpilddirektors šo atbildi iesniedz arī Valdei.

Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama konkrētā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai izpildei, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

20. pants

Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz kopuzņēmumu īsteno tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisiju.

21. pants

Locekļu atbildība un apdrošināšana

1.   Kopuzņēmuma locekļu finansiālā atbildība par kopuzņēmuma parādiem nepārsniedz to ieguldījumus, ko tie jau snieguši administratīvo izdevumu vajadzībām.

2.   Kopuzņēmums apdrošinās un uztur spēkā attiecīgo apdrošināšanu.

22. pants

Interešu konflikts

1.   Kopuzņēmums, tā struktūras un darbinieki savu pienākumu izpildē izvairās no interešu konflikta.

2.   Valde nosaka kārtību, kā tiek novērsti un pārvaldīti tās locekļu, struktūru un personāla interešu konflikti. Šajā kārtībā paredz noteikumus, kuru mērķis ir izvairīties no to kopuzņēmuma locekļu pārstāvju interešu konflikta, kuri darbojas Valdē. Šajā nolūkā noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību kopuzņēmuma struktūrās ņem vērā attiecīgos pasākumus, ko Komisija piemēro ekspertiem, sniedzot ieteikumus par to, kā īstenot Savienības pētniecības un inovācijas programmas.

23. pants

Likvidācija

1.   Kopuzņēmumu likvidē šīs regulas 1. pantā noteiktā termiņa beigās.

2.   Tomēr, ja Savienība vai visi dalībnieki, kas nav Savienība, izstājas no kopuzņēmuma, automātiski sāk likvidācijas procedūru.

3.   Kopuzņēmuma likvidācijas procesa vadīšanai Valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kuri ievēro Valdes pieņemtos lēmumus.

4.   Likvidējot kopuzņēmumu, tā aktīvus izmanto tā parādsaistību un ar likvidēšanu saistīto izdevumu segšanai. Superdatorus, kas pieder kopuzņēmumam, nodod attiecīgajam mitinātājam, pārdod vai izņem no ekspluatācijas pēc Valdes lēmuma un saskaņā ar mitināšanas nolīgumu. Kopuzņēmuma locekļiem nav pienākums segt jebkādas izmaksas, kas radušās pēc superdatora īpašumtiesību nodošanas vai tā pārdošanas, vai izņemšanas no ekspluatācijas. Īpašumtiesību nodošanas gadījumā mitinātājs kopuzņēmumam atlīdzina nodoto superdatoru atlikušo vērtību. Pārpalikumu sadala starp locekļiem, kas tādi ir likvidācijas laikā, proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā. Savienībai iedalītu pārpalikumu ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžetā.

5.   Lai nodrošinātu jebkāda nolīguma vai Valdes pieņemta lēmuma, vai jebkāda iepirkuma līguma, kuru darbības laiks pārsniedz kopuzņēmuma darbības laiku, pienācīgu pārvaldību, izveido īpašu procedūru.


(1)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


Augša