Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32017R0852

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ. )

OV L 137, 24.5.2017., 1./21. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/852/oj

24.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 137/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/852

(2017. gada 17. maijs)

par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Dzīvsudrabs ir ļoti toksiska viela, kas rada globālu un būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai, tostarp metildzīvsudraba veidā zivīs un jūras veltēs, ekosistēmās un dzīvā dabā. Dzīvsudraba piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ 40–80 % Savienības teritorijā esošā dzīvsudraba izcelsme ir ārpus Savienības. Tāpēc ir jārīkojas gan pašvaldību un reģionālā, gan valstu un starptautiskā līmenī.

(2)

Lielākā daļa dzīvsudraba emisiju un ar tām saistītais eksponētības risks ceļas no antropogēnām darbībām, piemēram, dzīvsudraba primārās ieguves un apstrādes, dzīvsudraba izmantošanas produktos un rūpnieciskajos procesos, nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē, akmeņogļu dedzināšanā un dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanā.

(3)

Septītajā vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (3), ir noteikts ilgtermiņa mērķis nodrošināt netoksisku vidi un tādējādi paredzēts, ka ir jārīkojas, lai līdz 2020. gadam samazinātu ievērojamo negatīvo ietekmi, ko ķīmiskās vielas atstāj uz cilvēka veselību un vidi.

(4)

Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu”, kas pārskatīta 2010. gada 7. decembrī (“stratēģija”), paredz visā pasaulē samazināt un, kad vien iespējams, pavisam izskaust antropogēnas dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un zemē.

(5)

Pēdējos 10 gados kopš pieņemta stratēģija un visdažādākie pasākumi, kas saistīti ar dzīvsudraba emisijām, piegādi, pieprasījumu un izmantošanu, kā arī dzīvsudraba pārpalikuma un krājumu apsaimniekošanu, Savienībā ir gūtas ievērojamas sekmes dzīvsudraba apsaimniekošanas jomā.

(6)

Stratēģijā ieteikts, ka par prioritāti būtu jāizvirza starptautiska un juridiski saistoša instrumenta par dzīvsudrabu apspriešana un pieņemšana, jo tikai ar Savienības pasākumiem vien nav iespējams garantēt Savienības iedzīvotāju efektīvu aizsardzību pret dzīvsudraba negatīvo ietekmi uz veselību.

(7)

Savienība un 26 tās dalībvalstis ir parakstījušas 2013. gada Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (“konvencija”). Divas dalībvalstis, kas konvenciju nav parakstījušas – Igaunija un Portugāle, ir paudušas apņemšanos to ratificēt. Līdz ar to Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās konvenciju noslēgt, transponēt un īstenot.

(8)

Ja Savienība bez kavēšanās apstiprinās konvenciju un dalībvalstis to ratificēs, tas mudinās valstis, kas ir pasaulē lielākās dzīvsudraba lietotājas un emitētājas un arī ir parakstījušas konvenciju, to ratificēt un īstenot.

(9)

Šai regulai būtu jāpapildina Savienības acquis un jānosaka tādas prasības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Savienības acquis pilnīgu pieskaņošanu konvencijai, kuru Savienība un tās dalībvalstis varētu attiecīgi apstiprināt vai ratificēt un īstenot.

(10)

Vērienīgāka Savienības rīcība, kas pārsniegtu konvencijas prasības, būtu piemērs pārējiem, kā tas bija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1102/2008 (4) gadījumā, attiecībā uz bezdzīvsudraba produktiem un ražošanas procesiem.

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu šī regula neliedz dalībvalstīm iespēju saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst Līgumiem un Komisijai par tiem ir paziņots.

(12)

Dzīvsudraba eksporta aizliegums, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1102/2008, būtu jāpapildina ar dzīvsudraba importa ierobežojumiem atkarībā no avota, paredzētā lietojuma un dzīvsudraba izcelsmes vietas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (5) būtu jāturpina piemērot attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu importu, jo īpaši attiecībā uz šajā regulā minēto kompetento iestāžu pilnvarām.

(13)

Šīs regulas noteikumu par dzīvsudraba un dzīvsudraba maisījumu importu mērķis ir nodrošināt, ka Savienība un dalībvalstis pilda konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz dzīvsudraba tirdzniecību.

(14)

Būtu jāaizliedz vairāku tādu dzīvsudrabu saturošu produktu eksports, imports un ražošana, kuri sastāda ievērojamu daļu no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantojuma Savienībā un visā pasaulē.

(15)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot spēkā esošos Savienības aquis noteikumus, ar ko noteiktas stingrākas prasības dzīvsudrabu saturošiem produktiem, tostarp attiecībā uz maksimālo dzīvsudraba saturu.

(16)

Būtu pakāpeniski jāizbeidz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana ražošanas procesos un, lai to panāktu, būtu jānodrošina stimuli pētniecībai par dzīvsudrabam alternatīvām vielām, kuru īpašības būtu nekaitīgas vai jebkurā gadījumā mazāk bīstamas videi un cilvēku veselībai.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (6) no 2017. gada 10. oktobra aizliedz ražot, laist tirgū un izmantot piecus fenildzīvsudraba savienojumus, kuri, kā zināms, tiek izmantoti poliuretāna ražošanā, jo īpaši kā katalizatori. Citu dzīvsudrabu saturošu katalizatoru izmantošana poliuretāna ražošanā arī būtu jāaizliedz no 2018. gada 1. janvāra.

(18)

Alkoholātu ražošana, izmantojot dzīvsudrabu par elektrodu, būtu pakāpeniski jāizbeidz, un šādi ražošanas procesi pēc iespējas ātrāk būtu jāaizstāj ar īstenojamiem bezdzīvsudraba ražošanas procesiem. Tā kā attiecīgu bezdzīvsudraba ražošanas procesu nav, būtu jānosaka darbības nosacījumi nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošanai, kurā izmanto dzīvsudrabu. Būtu jāveic pasākumi ar mērķi samazināt dzīvsudraba izmantošanu, lai cik vien ātri iespējams un jebkurā gadījumā pirms 2028. gada 1. janvāra pakāpeniski izbeigtu tā izmantošanu šādā ražošanā.

(19)

Jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošana un laišana tirgū un tādu jaunu ražošanas procesu izmantošana, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, palielinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba emisijas Savienībā. Tāpēc šādas jaunas darbības būtu jāaizliedz, ja vien novērtēšana neparāda to, ka jauns dzīvsudrabu saturošs produkts vai jauns ražošanas process dotu ievērojamu labumu videi vai veselībai un būtiski neapdraudētu vidi vai cilvēka veselību, un ka nav pieejamas praksē tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

(20)

Dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē veido lielu daļu no dzīvsudraba izmantošanas un emisijām visā pasaulē, kam ir negatīva ietekme gan uz vietējām kopienām, gan globālā līmenī. Tāpēc šāda dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana ar šo regulu būtu jāaizliedz un jāreglamentē starptautiskā līmenī. Neskarot šādas izmantošanas aizliegumu un papildus efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju piemērošanai par šīs regulas pārkāpumiem dalībvalstīs, ir atbilstīgi arī izstrādāt valsts plānu gadījumā, ja atbilstība minētajam aizliegumam netiek nodrošināta vairāk nekā dažos atsevišķos gadījumos, lai tādējādi risinātu problēmu, ko izraisa tā nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, kurā zeltu no rūdas atdala, izmantojot amalgamēšanu ar dzīvsudrabu.

(21)

Dzīvsudraba izmantošana zobārstniecības amalgamā ir vislielākā dzīvsudraba izmantošana Savienībā un tā ir būtisks piesārņojuma avots. Tāpēc zobārstniecības amalgamas izmantošana būtu pakāpeniski jāsamazina saskaņā ar konvenciju un valstu plāniem, jo īpaši pamatojoties uz konvencijas A pielikuma II daļā minētajiem pasākumiem. Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas iespējas zobārstniecības amalgamas izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai ilgtermiņā un jāziņo par tām, vēlams līdz 2030. gadam, ņemot vērā valstu plānus, ko pieprasa šī regula, un pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Turklāt būtu jāveic īpaši preventīvi veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz mazaizsargātiem sabiedrības locekļiem, piemēram, bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti.

(22)

Lai zobārstus un pacientus pasargātu no eksponētības dzīvsudrabam un lai nodrošinātu, ka radušies dzīvsudraba atkritumi tiek savākti un apglabāti atbilstīgi pareizai atkritumu apsaimniekošanai un ka tie nekādā gadījumā nenonāk vidē, būtu jāļauj izmantot tikai iepriekš sagatavotās devās kapsulētā zobārstniecības amalgama un zobārstniecības iestādēs, kurās izmanto zobārstniecības amalgamu vai izņem amalgamas plombas, vai rauj zobus, kuros ir šādas plombas, būtu jānosaka obligāta amalgamas separatoru izmantošana. Šajā ziņā būtu jāaizliedz zobārstiem izmantot dzīvsudrabu brīvā veidā. Tādas amalgamas kapsulas kā tās, kas aprakstītas Eiropas standartos EN ISO 13897:2004 un EN ISO 24234:2015, tiek uzskatītas par piemērotām izmantošanai zobārstiem. Turklāt attiecībā uz amalgamas separatoriem būtu jānosaka minimālais aiztures efektivitātes līmenis. Amalgamas separatoru atbilstība būtu jānosaka, pamatojoties uz attiecīgiem standartiem, piemēram, Eiropas standartu EN ISO 11143:2008. Ņemot vērā zobārstniecības nozares ekonomikas dalībnieku, kurus ietekmē minēto prasību ieviešana, lielumu, ir lietderīgi paredzēt pietiekamu laiku, lai pielāgotos jaunajām prasībām.

(23)

Zobārstniecības studentu un zobārstu apmācība par alternatīvu bezdzīvsudraba līdzekļu izmantošanu, jo īpaši mazaizsargātiem sabiedrības locekļiem, piemēram, bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti, kā arī pētniecība un inovācija mutes veselības jomā, lai uzlabotu zināšanas par pieejamajiem materiāliem un zobu atjaunošanas paņēmieniem un izstrādātu jaunus materiālus, var palīdzēt samazināt dzīvsudraba izmantošanu.

(24)

Līdz 2017. gada beigām Savienībā tiks radītas vairāk nekā 6 000 tonnas šķidrā dzīvsudraba atkritumu pārsvarā dzīvsudraba elektrolīzes šūnu izmantošanas hlora-sārmu ražošanā obligātās izbeigšanas dēļ saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/732/ES (7). Ņemot vērā to, ka šķidrā dzīvsudraba atkritumu pārveides jauda ir ierobežota, saskaņā ar šo regulu būtu joprojām jāatļauj šķidro dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšana tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai nodrošinātu visu šādu radīto atkritumu pārveidi un attiecīgos gadījumos sacietināšanu. Šāda glabāšana būtu jāveic saskaņā ar Padomes Direktīvā 1999/31/EK (8) noteiktajām prasībām.

(25)

Ņemot vērā to, ka dzīvsudrabs šķidrā veidā ir ārkārtīgi bīstama viela, dzīvsudraba atkritumu pastāvīga glabāšana bez priekšapstrādes būtu jāaizliedz, ņemot vērā riskus, ko rada šāda apglabāšana. Tādēļ pirms pastāvīgās glabāšanas būtu jāveic atbilstīgas dzīvsudraba atkritumu pārveides un attiecīgos gadījumos sacietināšanas darbības. Minētajā nolūkā un lai samazinātu saistītos riskus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu tehniskās pamatnostādnes attiecībā uz dzīvsudrabu.

(26)

Lai nodrošinātu to, ka šīs regulas noteikumi par atkritumiem tiek pienācīgi īstenoti, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu izsekojamības sistēmu visā dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanas ķēdē, kas dzīvsudraba atkritumu radītājiem un to apsaimniekošanas iekārtu operatoriem, kas glabā un pārstrādā šādus atkritumus, liktu izveidot reģistru, kā daļu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (9) noteiktās uzskaites.

(27)

Konvencija nosaka, ka Pusēm ir jācenšas izstrādāt piemērotas stratēģijas, kas nepieciešamas, lai identificētu un novērtētu vietas, kuras piesārņotas ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (10) ir noteikta prasība rūpniecisko iekārtu operatoriem risināt augsnes piesārņojuma jautājumus. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (11) ir noteikta prasība dalībvalstīm risināt augsnes piesārņojuma jautājumus, ja piesārņojums negatīvi ietekmē ūdenstilpju stāvokli. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju, lai dalītos ar pieredzi valsts līmenī īstenoto iniciatīvu un pasākumu jomā.

(28)

Lai atspoguļotu valdošās zinātnes atziņas par metildzīvsudraba izraisīto apdraudējumu, Komisijai, kad tā pārskatīs šo regulu, būtu jāizvērtē patlaban noteiktos veselībai drošos uzņemšanas daudzumus un būtu jānosaka jaunas šādas robežvērtības.

(29)

Lai Savienības tiesību aktus salāgotu ar konvencijas pušu konferences lēmumiem, ko Savienība atbalstījusi, pieņemot Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu un attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanas pieļaujamā termiņa pagarināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz importa un eksporta veidlapu norādīšanu, tehnisko prasību par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšanu vidi saudzējošā veidā noteikšanu, jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu un jaunu ražošanas procesu, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, aizliegšanu vai atļaušanu, un ziņošanas pienākumu noteikšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(31)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpšanu, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(32)

Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1102/2008 izdarāmo grozījumu raksturu un apmēru un lai vairotu juridisko noteiktību, skaidrību, pārredzamību un tiesību aktu vienkāršošanu, minētā regula būtu jāatceļ.

(33)

Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm un šīs regulas skartajiem ekonomikas dalībniekiem dotu pietiekamu laiku pielāgoties šajā regulā noteiktajai jaunajai kārtībai, tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību no dzīvsudraba un tā savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm, inter alia aizliedzot dzīvsudraba un dzīvsudrabu saturošu produktu importu un eksportu, ierobežojot dzīvsudraba izmantošanu ražošanas procesos, produktos, nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē, kā arī zobārstniecības amalgamā un nosakot dzīvsudraba atkritumiem piemērojamas saistības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet dzīvsudraba piesārņojuma pārrobežu rakstura un īstenojamo pasākumu būtības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķis

Ar šo regulu paredz pasākumus un nosacījumus dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu ražošanai, izmantošanai, glabāšanai un tirdzniecībai, dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanai, izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanai, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību no dzīvsudraba un tā savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Dalībvalstis attiecīgos gadījumos saskaņā ar LESD var piemērot stigrākas prasības par šajā regulā noteiktajām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dzīvsudrabs” ir metāliskais dzīvsudrabs (Hg, CAS Nr. 7439-97-6);

2)

“dzīvsudraba savienojums” ir jebkura viela, kuras sastāvā ir dzīvsudraba atomi un viens vai vairāki citu ķīmisko elementu atomi un kuru var sadalīt dažādās sastāvdaļās vienīgi ķīmisku reakciju ceļā;

3)

“maisījumsv ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām”;

4)

“dzīvsudrabu saturošs produkts” ir produkts vai produkta sastāvdaļa, kas satur ar nolūku pievienotu dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumu;

5)

“dzīvsudraba atkritumi” ir metāliskais dzīvsudrabs, kas kvalificējams kā atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā;

6)

“eksports” ir:

a)

LESD 28. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstīga dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudrabu saturošu produktu pastāvīgs vai pagaidu eksports,

b)

LESD 28. panta 2. punkta nosacījumiem neatbilstīga dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudrabu saturošu produktu reeksports, kam piemērota muitas procedūra, kura nav Savienības ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Savienības muitas teritoriju;

7)

“imports” ir tāda dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudrabu saturošu produktu fiziska ievešana Savienības muitas teritorijā, kam piemērota muitas procedūra, kura nav Savienības ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Savienības muitas teritoriju;

8)

“apglabāšana” ir apglabāšana, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19. punktā;

9)

“dzīvsudraba primārā ieguve” ir ieguve, kurā galvenais iegūstamais materiāls ir dzīvsudrabs;

10)

“pārveide” ir dzīvsudraba fiziskā stāvokļa ķīmiska pārveidošana no šķidrā stāvokļa uz dzīvsudraba sulfīdu vai salīdzināmu ķīmisko savienojumu, kurš ir tikpat stabils vai stabilāks un tikpat šķīstošs ūdenī vai mazāk šķīstošs, un kurš nerada lielāku vides vai veselības apdraudējumu nekā dzīvsudraba sulfīds;

11)

“laišana tirgū” ir darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas piegādā vai dara pieejamu trešai personai. Importu uzskata par laišanu tirgū.

II NODAĻA

DZĪVSUDRABA, DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMU, DZĪVSUDRABA MAISĪJUMU UN DZĪVSUDRABU SATUROŠU PRODUKTU TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS IEROBEŽOJUMI

3. pants

Eksporta ierobežojumi

1.   Dzīvsudraba eksports ir aizliegts.

2.   I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu eksports ir aizliegts no minētajā pielikumā norādītajiem datumiem.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ir atļauts to I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba savienojumu eksports, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai vai laboratorijas analīzēm.

4.   Ir aizliegts to dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu eksports dzīvsudraba atgūšanas nolūkā, uz kuriem neattiecas 2. punktā noteiktais aizliegums.

4. pants

Importa ierobežojumi

1.   Ir aizliegts dzīvsudraba imports un I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba maisījumu, tostarp dzīvsudraba atkritumu no jebkuriem 11. panta a) līdz d) punktā minētajiem lieliem avotiem, imports kādiem citiem nolūkiem, nevis atkritumu apglabāšanas nolūkā. Šāds imports atkritumu apglabāšanas nolūkā ir atļauts vienīgi tad, ja eksportētājai valstij nav piekļuves tās teritorijā pieejamai pārveides jaudai.

Neskarot 11. pantu un atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dzīvsudraba un I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba maisījumu imports dalībvalstī atļautas izmantošanas nolūkā, ja importētāja dalībvalsts ir sniegusi rakstisku piekrišanu šādam importam, ir atļauts šādos gadījumos:

a)

eksportētājvalsts ir konvencijas puse, un eksportētais dzīvsudrabs nenāk no dzīvsudraba primārās ieguves, kas ir aizliegta saskaņā ar konvencijas 3. panta 3. un 4. punktu; vai

b)

eksportētājvalsts nav konvencijas puse, taču ir iesniegusi apliecinājumu, ka dzīvsudrabs nenāk no dzīvsudraba primārās ieguves.

Neskarot jebkādus valstu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD, izmantošana, kas atļauta, ievērojot Savienības tiesību aktus, ir uzskatāma par dalībvalstī atļauto izmantošanu šā punkta nolūkā.

2.   Ir aizliegts to dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudraba savienojumu imports dzīvsudraba atgūšanas nolūkā, uz kuriem neattiecas 1. punkts.

3.   Ir aizliegts dzīvsudraba imports nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes nolūkā.

4.   Ja dzīvsudraba atkritumu imports ir atļauts saskaņā ar šo pantu, papildus šīs regulas prasībām joprojām ir piemērojama Regula (EK) Nr. 1013/2006.

5. pants

Dzīvsudrabu saturošu produktu eksports, imports un ražošana

1.   Neskarot stingrākas prasības, kas noteiktas citos piemērojamos Savienības tiesību aktos, II pielikumā izklāstīto dzīvsudrabu saturošo produktu eksports, imports un ražošana Savienībā ir aizliegta no minētajā pielikumā norādītajiem datumiem.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro nevienam no šādiem dzīvsudrabu saturošiem produktiem:

a)

produktiem, kas ir būtiski civilajai aizsardzībai un militārām vajadzībām;

b)

produktiem, kas paredzēti pētniecībai, instrumentu kalibrēšanai vai izmantošanai par atsauces standartu.

6. pants

Importa un eksporta veidlapas

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, kuros norādīts, kādas veidlapas izmantojamas 3. un 4. panta īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA

DZĪVSUDRABA, DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMU UN DZĪVSUDRABA MAISĪJUMU IZMANTOŠANAS UN GLABĀŠANAS IEROBEŽOJUMI

7. pants

Rūpnieciskās darbības

1.   Dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana III pielikuma I daļā uzskaitītajos ražošanas procesos ir aizliegta no minētajā daļā norādītajiem datumiem.

2.   Dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošana III pielikuma II daļā uzskaitītajos ražošanas procesos ir atļauta tikai, ievērojot minētajā daļā norādītos nosacījumus.

3.   Dzīvsudraba un šīs regulas I pielikumā uzskaitīto dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu pagaidu glabāšana notiek tikai vidi saudzējošā veidā saskaņā ar robežvērtībām un prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES (14) un Direktīvā 2010/75/ES.

Lai nodrošinātu šā punkta pirmajā daļā noteiktā pienākuma vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās prasības dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudraba maisījumu pagaidu glabāšanai vidi saudzējošā veidā, atbilstīgi konvencijas pušu konferences saskaņā ar konvencijas 10. panta 3. punktu un 27. pantu pieņemtajiem lēmumiem, ar noteikumu, ka Savienība ir atbalstījusi attiecīgo lēmumu, pieņemot Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Jauni dzīvsudrabu saturoši produkti un jauni ražošanas procesi

1.   Ekonomikas dalībnieki neražo vai nelaiž tirgū tādus dzīvsudrabu saturošus produktus, kuri nebija ražošanā pirms 2018. gada 1. janvāra (“jauni dzīvsudrabu saturoši produkti”), ja vien tas nav atļauts lēmumā, kas pieņemts, ievērojot šā panta 6. punktu, vai atļauts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/65/ES (15).

Pirmo daļu nepiemēro nevienam no turpmāk minētajiem:

a)

iekārtām, kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīcijai un militārajam aprīkojumam, kurš paredzēts specifiski militāriem nolūkiem;

b)

iekārtām, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā;

c)

to dzīvsudrabu saturošu produktu tehniskiem uzlabojumiem vai pārveidošanai, kas bija ražošanā pirms 2018. gada 1. janvāra, ar noteikumu, ka šādi uzlabojumi vai pārveidošana samazina dzīvsudraba izmantošanu minētajos produktos.

2.   Ekonomikas dalībnieki neizmanto tādus ražošanas procesus, kuros izmanto dzīvsudrabu vai tā savienojumus, kas netika izmantoti pirms 2018. gada 1. janvāra (“jauni ražošanas procesi”), ja vien tas nav atļauts lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 6. punktu.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro procesiem, kuros ražo vai izmanto dzīvsudrabu saturošus produktus, uz kuriem neattiecas 1. punktā noteiktais aizliegums.

3.   Ja ekonomikas dalībnieks ir nodomājis pieteikties lēmumam, ievērojot 6. punktu, lai ražotu vai laistu tirgū jaunu dzīvsudrabu saturošu produktu, vai izmantotu jaunu ražošanas procesu, kas sniegtu ievērojamu labumu videi vai veselībai un būtiski neapdraudētu vidi vai cilvēka veselību, un kuram nav pieejamas praksē tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus, minētais ekonomikas dalībnieks par to paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētais paziņojums ietver šādu informāciju:

a)

attiecīgā produkta vai procesa tehnisko aprakstu;

b)

novērtējumu par ieguvumiem un apdraudējumiem videi un veselībai;

c)

pierādījumus, ka nav pieejamas praksē tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas nodrošinātu būtiskus ieguvumus videi vai veselībai;

d)

sīku skaidrojumu par to, kā notiks process vai produkta ražošana, lietošana un, tam kļūstot par atkritumiem, apglabāšana, lai nodrošinātu vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību.

4.   Attiecīgā dalībvalsts pārsūta Komisijai paziņojumu, ko tā saņēmusi no ekonomikas dalībnieka, ja, pamatojoties uz savu novērtējumu par sniegto informāciju, tā uzskata, ka ir izpildīti 6. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji.

Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par gadījumiem, kad tā uzskata, ka 6. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji netika izpildīti.

5.   Ja dalībvalsts pārsūta paziņojumu, ievērojot šā panta 4. punkta pirmo daļu, Komisija nekavējoties dara paziņojumu pieejamu 22. panta 1. punktā minētajai komitejai.

6.   Komisija pārbauda saņemto paziņojumu un novērtē vai ir pierādīts, ka jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process dotu ievērojamu labumu videi vai veselībai un būtiski neapdraudētu vidi vai cilvēka veselību, un ka nav pieejamas praksē tehniski realizējamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas dotu šādus ieguvumus.

Komisija informē dalībvalstis par novērtējuma rezultātu.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, norādot, vai attiecīgais jaunais dzīvsudrabu saturošais produkts vai jaunais ražošanas process ir atļauts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Līdz 2018. gada 30. jūnijam Komisija dara publiski pieejamu internetā to ražošanas procesu uzskaiti, kuros ietver dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, kas tika izmantoti pirms 2018. gada 1. janvāra, un to dzīvsudrabu saturošo produktu uzskaiti, kas tika ražoti pirms 2018. gada 1. janvāra, kā arī jebkādus piemērojamos tirdzniecības ierobežojumus.

9. pants

Nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde

1.   Nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, kurā zeltu no rūdas atdala, izmantojot amalgamēšanu ar dzīvsudrabu, ir aizliegta.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu un 16. pantu, ja ir pierādījumi, ka šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums tiek pārkāpts vairāk nekā dažos atsevišķos gadījumos, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izstrādā un īsteno valsts plānu saskaņā ar IV pielikumu.

10. pants

Zobārstniecības amalgama

1.   No 2019. gada 1. janvāra izmanto tikai iepriekš sagatavotās devās kapsulētu zobārstniecības amalgamu. Zobārstiem ir aizliegts izmantot dzīvsudrabu brīvā veidā.

2.   No 2018. gada 1. jūlija zobārstniecības amalgamu neizmanto piena zobu ārstēšanai, bērnu vecumā līdz 15 gadiem un grūtnieču vai sieviešu, kas baro ar krūti, ārstēšanai, izņemot gadījumus, kad zobārsts uzskata, ka tas noteikti nepieciešams sakarā ar pacienta īpašām medicīniskām vajadzībām.

3.   Līdz 2019. gada 1. jūlijam katra dalībvalsts izstrādā valsts plānu attiecībā uz pasākumiem, ko tā plāno īstenot, lai pakāpeniski samazinātu zobārstniecības amalgamas izmantošanu.

Viena mēneša laikā pēc valsts plānu pieņemšanas dalībvalstis tos dara publiski pieejamus internetā un nosūta Komisijai.

4.   No 2019. gada 1. janvāra to zobārstniecības iestāžu operatori, kurās izmanto zobārstniecības amalgamu vai izņem amalgamas plombas, vai rauj zobus, kuros ir šādas plombas, nodrošina, ka to iestādes ir apgādātas ar amalgamas separatoriem amalgamas daļiņu, tostarp to, kas atrodas izmantotajā ūdenī, aizturēšanai un savākšanai.

Šādi operatori nodrošina, ka:

a)

amalgamas separatori, kurus izmanto no 2018. gada 1. janvāra, sasniedz vismaz 95 % amalgamas daļiņu aizturēšanas līmeni;

b)

no 2021. gada 1. janvāra visi amalgamas separatori, kas atrodas ekspluatācijā, sasniedz a) apakšpunktā noteikto aizturēšanas līmeni.

Amalgamas separatoriem veic apkopi saskaņā ar ražotāja instrukcijām, lai nodrošinātu daļiņu aizturēšanas visaugstāko praktiski iespējamo līmeni.

5.   Uzskata, ka kapsulas un amalgamas separatori, kas atbilst saskaņotajiem Eiropas standartiem vai citiem valsts vai starptautiskajiem standartiem, kuri nodrošina līdzvērtīgu kvalitātes un aizturēšanas līmeni, atbilst 1. un 4. punktā noteiktajām prasībām.

6.   Zobārsti nodrošina, ka ar amalgamas atkritumiem, tostarp amalgamas atliekām, daļiņām un zobu plombām, kā arī zobiem vai to daļām, kas piesārņotas ar zobārstniecības amalgamu, rīkojas un tos savāc apstiprināts atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums vai struktūra.

Zobārsti nekādos apstākļos nepieļauj, ka šādi amalgamas atkritumi tieši vai netieši nonāk vidē.

IV NODAĻA

ATKRITUMU UN DZĪVSUDRABA ATKRITUMU APGLABĀŠANA

11. pants

Atkritumi

Neskarot šīs regulas 2. panta 5. punktu, dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus tīrā veidā vai maisījumos no jebkuriem turpmāk norādītajiem lieliem avotiem uzskata par atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un, neapdraudot cilvēka veselību vai nekaitējot videi, apglabā saskaņā ar minēto direktīvu:

a)

hlora un sārmu rūpniecība;

b)

dabasgāzes attīrīšana;

c)

krāsaino metālu ieguve un kausēšana;

d)

dzīvsudraba ieguve no cinobra rūdas Savienībā.

Šāda apglabāšana nenoved pie dzīvsudraba atgūšanas nekādā veidā.

12. pants

Ziņošana par lieliem avotiem

1.   Ekonomikas dalībnieki, kas darbojas 11. panta a), b) un c) punktā minētajās rūpniecības nozarēs, katru gadu līdz 31. maijam nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a)

datus par kopējo dzīvsudraba daudzumu, kas uzglabāts katrā no to iekārtām;

b)

datus par kopējo dzīvsudraba atkritumu daudzumu, kas nosūtīts uz atsevišķām iekārtām, kas veic dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu, pārveidi un attiecīgos gadījumos sacietināšanu vai tādu dzīvsudraba atkritumu pastāvīgu glabāšanu, kas pārveidoti un attiecīgos gadījumos sacietināti;

c)

ziņas par katras b) apakšpunktā minētās iekārtas atrašanās vietu un kontaktinformāciju;

d)

iekārtas operatora, kas veic dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu saskaņā ar 14. panta 1. punktu, sertifikāta kopiju;

e)

iekārtas operatora, kas veic dzīvsudraba atkritumu pārveidi un attiecīgos gadījumos sacietināšanu saskaņā ar 14. panta 2. punktu, sertifikāta kopiju;

f)

iekārtas operatora, kas veic pārveidotu un attiecīgos gadījumos sacietinātu dzīvsudraba atkritumu pastāvīgo glabāšanu saskaņā ar 14. panta 3. punktu, sertifikāta kopiju;

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus paziņo, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/2002 (16) norādītos kodus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus ekonomikas dalībniekam, kas izmanto hlora-sārmu iekārtas, pārstāj piemērot vienu gadu pēc tam, kad visu šā ekonomikas dalībnieka dzīvsudraba elektrolīzes šūnu ekspluatācija ir izbeigta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/732/ES un viss dzīvsudrabs ir nodots atkritumu apsaimniekošanas iekārtām.

13. pants

Dzīvsudraba atkritumu glabāšana

1.   Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta, dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu var veikt šķidrā veidā ar noteikumu, ka attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu ir ievērotas īpašās prasības, kas noteiktas minētās direktīvas I, II un III pielikumā ar noteikumu, ka šāda glabāšana tiek veikta virszemes iekārtās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanai.

Pirmajā daļā noteikto atkāpi beidz piemērot no 2023. gada 1. janvāra.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai grozītu šo regulu, pagarinot šā panta 1. punktā minēto dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanas pieļaujamo termiņu līdz trīs gadiem.

3.   Pirms dzīvsudraba atkritumus pastāvīgi apglabā, tos pārveido un, ja tos plānots apglabāt virszemes iekārtās, pārveido un sacietina.

Pārveidotos vai attiecīgā gadījumā sacietinātos dzīvsudraba atkritumus pastāvīgi apglabā vienīgi šādās pastāvīgas glabāšanas iekārtās, kas licencētas bīstamo atkritumu apglabāšanai:

a)

sāls raktuvēs, kas ir pielāgotas pārveidotu dzīvsudraba atkritumu pastāvīgai glabāšanai, vai dziļi pazemē cieto iežu formācijās, kas nodrošina sāls raktuvēm līdzvērtīgu vai augstāku drošības un nošķirtības līmeni; vai

b)

virszemes iekārtās, kas paredzētas un aprīkotas pārveidotu un sacietinātu dzīvsudraba atkritumu pastāvīgai glabāšanai un kas nodrošina a) apakšpunktā minētajām iekārtām līdzvērtīgu vai augstāku drošības un nošķirtības līmeni;

Pastāvīgo glabāšanas iekārtu operatori nodrošina, ka pārveidotos un attiecīgos gadījumos sacietinātos dzīvsudraba atkritumus glabā atsevišķi no citiem atkritumiem apglabāšanas tvertnēs pastāvīgās apglabāšanas aizzīmogotā kamerā. Minētie operatori nodrošina arī to, ka saistībā ar pastāvīgās glabāšanas iekārtām tiek ievērotas Direktīvā 1999/31/EK noteiktās prasības, tostarp specifiskās prasības attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanu, kas noteiktas minētās direktīvas I pielikuma 8. iedaļas trešajā un piektajā ievilkumā un II pielikumā.

14. pants

Izsekojamība

1.   Dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanas iekārtu operatori izveido reģistru, kurā reģistrē:

a)

par katru saņemto dzīvsudraba atkritumu sūtījumu:

i)

minēto atkritumu izcelsmi un daudzumu;

ii)

minēto atkritumu piegādātāja un īpašnieka vārdu un kontaktinformāciju;

b)

par visiem dzīvsudraba atkritumu sūtījumiem no iekārtas:

i)

minēto atkritumu daudzumu un dzīvsudraba saturu tajos;

ii)

minēto atkritumu galamērķi un plānotās apglabāšanas darbības;

iii)

iekārtas operatora, kas veic minēto atkritumu pārveidi un attiecīgos gadījumos sacietināšanu, kā minēts 2. punktā, sertifikāta kopiju;

iv)

iekārtas operatora, kas veic pārveidoto un attiecīgos gadījumos sacietināto dzīvsudraba atkritumu pastāvīgo glabāšanu, kā minēts 3. punktā, sertifikāta kopiju;

c)

iekārtā glabāto dzīvsudraba atkritumu daudzumu katra mēneša beigās.

Dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanas iekārtu operatori, tiklīdz dzīvsudraba atkritumi tiek izņemti no pagaidu glabāšanas, izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka tie nosūtīti uz iekārtu, kura veic apglabāšanas darbības, uz kurām attiecas šis pants.

Kad ir izsniegts šā punkta otrajā daļā minētais sertifikāts, tā kopiju nekavējoties nosūta attiecīgajiem 12. pantā minētajiem ekonomikas dalībniekiem.

2.   Dzīvsudraba atkritumu pārveides un attiecīgos gadījumos sacietināšanas iekārtu operatori izveido reģistru, kurā reģistrē:

a)

par katru saņemto dzīvsudraba atkritumu sūtījumu:

i)

minēto atkritumu izcelsmi un daudzumu;

ii)

minēto atkritumu piegādātāja un īpašnieka vārdu un kontaktinformāciju;

b)

par pārveidoto un attiecīgos gadījumos sacietināto dzīvsudraba atkritumu katru sūtījumu no iekārtas:

i)

minēto atkritumu daudzumu un dzīvsudraba saturu tajos;

ii)

minēto atkritumu galamērķi un plānotās apglabāšanas darbības;

iii)

iekārtas operatora, kas veic minēto atkritumu pastāvīgo glabāšanu, kā minēts 3. punktā, sertifikāta kopiju;

c)

iekārtā glabāto dzīvsudraba atkritumu daudzumu katra mēneša beigās.

Dzīvsudraba atkritumu pārveides un attiecīgos gadījumos sacietināšanas iekārtu operatori, tiklīdz ir pabeigta visa sūtījuma pārveide un attiecīgos gadījumos sacietināšana, izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka viss dzīvsudraba atkritumu sūtījums ir pārveidots un attiecīgos gadījumos sacietināts.

Kad ir izsniegts šā punkta otrajā daļā minētais sertifikāts, tā kopiju nekavējoties nosūta šā panta 1. punktā minēto iekārtu operatoriem un attiecīgajiem 12. pantā minētajiem ekonomikas dalībniekiem.

3.   Pārveidoto un attiecīgos gadījumos sacietināto dzīvsudraba atkritumu pastāvīgās glabāšanas iekārtu operatori, tiklīdz ir pabeigta visa sūtījuma apglabāšana, izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka viss pārveidoto un attiecīgos gadījumos sacietināto dzīvsudraba atkritumu sūtījums ir pastāvīgi apglabāts atbilstīgi Direktīvai 1999/31/EK, iekļaujot arī informāciju par glabāšanas vietu.

Kad ir izsniegts šā punkta pirmajā daļā minētais sertifikāts, tā kopiju nekavējoties nosūta šā panta 1. un 2. punktā minēto iekārtu operatoriem, kā arī attiecīgajiem 12. pantā minētajiem ekonomikas dalībniekiem.

4.   Katru gadu līdz 31. janvārim 1. un 2. punktā minētie iekārtu operatori nosūta iepriekšējā kalendārā gada reģistru attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Reizi gadā attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes par ikvienu nosūtīto reģistru paziņo Komisijai.

15. pants

Piesārņotās vietas

1.   Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par valsts līmenī veiktajiem pasākumiem ar dzīvsudrabu un tā savienojumiem piesārņoto vietu konstatēšanai un novērtēšanai, kā arī to būtisko risku novēršanai, ko šāds piesārņojums var izraisīt cilvēka veselībai un videi.

2.   Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija dara publiski pieejamu internetā informāciju, kas iegūta, ievērojot 1. punktu, tostarp ar dzīvsudrabu un tā savienojumiem piesārņoto vietu uzskaiti.

V NODAĻA

SANKCIJAS, KOMPETENTĀS IESTĀDES UN ZIŅOŠANA

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz šīs regulas atbilstīgo noteikumu attiecīgajām piemērošanas dienām dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

17. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par šajā regulā noteikto saistību izpildi.

18. pants

Ziņojums

1.   Līdz 2020. gada 1. janvārim un pienācīgos intervālos pēc tam dalībvalstis sagatavo, iesniedz Komisijai un dara publiski pieejamu internetā ziņojumu, kurā iekļauj:

a)

informāciju par šīs regulas īstenošanu;

b)

informāciju, kas nepieciešama, lai Savienība varētu izpildīt savu saskaņā ar konvencijas 21. pantu noteikto ziņošanas pienākumu;

c)

saskaņā ar šīs regulas 12. pantu apkopotās informācijas kopsavilkumu;

d)

informāciju par dzīvsudrabu, kas atrodas to teritorijās:

i)

sarakstu ar vietām, kurās pārsniegtas 50 tonnas dzīvsudraba, kas nav dzīvsudraba atkritumi, kā arī dzīvsudraba daudzumu katrā konkrētajā vietā;

ii)

sarakstu ar vietām, kurās ir uzkrāts vairāk nekā 50 tonnu dzīvsudraba atkritumu, kā arī dzīvsudraba atkritumu daudzumu katrā konkrētajā vietā; un

e)

sarakstu ar dzīvsudraba avotiem, no kuriem veidojas vairāk nekā 10 tonnu krājumi gadā, ja dalībvalstīm ir informācija par šādiem avotiem.

Dalībvalstis var nolemt nedarīt publiski pieejamu nekādu pirmajā daļā minēto informāciju, pamatojoties uz jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (17) 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem apsvērumiem, ievērojot minētās direktīvas 4. panta 2. punkta otro daļu.

2.   Komisija dalībvalstīm dara pieejamu elektroniskas ziņošanas instrumentu, lai tās varētu iesniegt 1. punktā minētos ziņojumus.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izstrādātu atbilstīgas anketas, konkrēti nosakot saturu, informāciju un galvenos snieguma kritērijus, kas nepieciešami 1. punktā noteikto prasību izpildei, kā arī 1. punktā minētā ziņojuma formātu un tā iesniegšanas biežumu. Minētās anketas nepārklājas ar konvencijas pušu ziņošanas pienākumiem. Šajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai pieejamus ziņojumus, ko tās iesniedz konvencijas sekretariātam.

19. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2020. gada 30. jūnijam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās veiktā novērtējuma rezultātiem attiecībā uz:

a)

to, vai Savienībai nepieciešams reglamentēt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas no krematorijām;

b)

īstenošanas iespējām zobārstniecības amalgamas izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai ilgtermiņā, un vēlams līdz 2030. gadam, ņemot vērā 10. panta 3. punktā minētos valstu plānus un vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu; un

c)

ieguvumiem vides jomā un īstenošanas iespējām, lai vēl vairāk saskaņotu II pielikumu ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē dzīvsudrabu saturošu produktu laišanu tirgū.

2.   Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu un pārskatīšanu, cita starpā ņemot vērā konvencijas pušu konferences veikto novērtējumu par efektivitāti un ziņojumus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un konvencijas 21. pantu.

3.   Komisija vajadzības gadījumā kopā ar tās 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

VI NODAĻA

DELEĢĒTĀS UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

20. pants

Pielikumu grozīšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 21. pantu attiecībā uz tās I, II, III un IV pielikuma grozīšanu, lai saskaņotu tos ar lēmumiem, ko saskaņā ar konvencijas 27. pantu pieņēmusi konvencijas pušu konference ar noteikumu, ka Savienība ir atbalstījusi attiecīgo lēmumu, pieņemot Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā un 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 13. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants

Komiteju procedūra

1.   Šīs regulas 6. pantā minēto importa un eksporta veidlapu, tehnisko prasību attiecībā uz dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu vai dzīvsudraba maisījumu pagaidu glabāšanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 7. panta 3. punktu, 8. panta 6. punktā minētā lēmuma un 18. panta 2. punktā minēto anketu pieņemšanā Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1102/2008 atceļ no 2018. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Tomēr III pielikuma I daļas d) punktu piemēro no 2017. gada 11. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 17. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA


(1)  OV C 303, 19.8.2016., 122. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1102/2008 (2008. gada 22. oktobris) par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/732/ES (2013. gada 9. decembris), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 332, 11.12.2013., 34. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).


I PIELIKUMS

Dzīvsudraba savienojumi, uz kuriem attiecas 3. panta 2. un 3. punkts un 7. panta 3. punkts, un dzīvsudraba maisījumi, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 7. panta 3. punkts

Dzīvsudraba savienojumi, kurus aizliegts eksportēt no 2018. gada 1. janvāra:

dzīvsudraba(I) hlorīds (Hg2Cl2, CAS Nr. 10112-91-1),

dzīvsudraba(II) oksīds (HgO, CAS Nr. 21908-53-2),

cinobra rūda,

dzīvsudraba sulfīds (HgS, CAS Nr. 1344-48-5).

Dzīvsudraba savienojumi, kurus aizliegts eksportēt no 2020. gada 1. janvāra:

dzīvsudraba (II) sulfāts (HgSO4, CAS Nr. 7783-35-9),

dzīvsudraba (II) nitrāts (Hg(NO3)2, CAS Nr. 10045-94-0).

Dzīvsudraba maisījumi, kurus aizliegts eksportēt un importēt no 2018. gada 1. janvāra:

dzīvsudraba maisījumi ar citām vielām, tostarp dzīvsudraba sakausējumi, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir vismaz 95 masas procenti.


II PIELIKUMS

5. pantā minētie dzīvsudrabu saturošie produkti

A daļa. Dzīvsudrabu saturošie produkti

Dzīvsudrabu saturošie produkti

Datums, no kura ir aizliegts dzīvsudrabu saturošo produktu eksports, imports un ražošana

1.

Baterijas vai akumulatori, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba

31.12.2020.

2.

Slēdži un releji, izņemot ļoti augstas precizitātes kapacitātes un zudumu mērtiltus un augstfrekvences radiofrekvences slēdžus un relejus, ko izmanto monitoringa un kontroles instrumentos, ar maksimālo dzīvsudraba saturu 20 mg uz vienu mērtiltu, slēdzi vai releju

31.12.2020.

3.

Vispārējai apgaismei paredzētas kompaktas fluorescences spuldzes (CFLs):

a)

CFL.i, kuru jauda ir ≤ 30 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 2,5 mg uz vienu spuldzes degli;

b)

CFL.ni, kuru jauda ir ≤ 30 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 3,5 mg uz vienu spuldzes degli

31.12.2018.

4.

Šādas lineārās fluorescences spuldzes (LFLs) vispārējai apgaismei:

a)

trīsjoslu luminofora, kuras jauda ir < 60 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzi;

b)

halofosfātu luminofora: ≤ 40 W, ar dzīvsudraba saturu virs 10 mg uz vienu spuldzi

31.12.2018.

5.

Augstspiediena dzīvsudraba tvaiku spuldzes (HPMVs) vispārējai apgaismei

31.12.2018.

6.

Šādas dzīvsudrabu saturošas aukstā katoda fluorescences spuldzes un ārējā elektroda fluorescences spuldzes (CCFLs un EEFLs) elektroniskajiem displejiem:

a)

neliela garuma (≤ 500 mm), ar dzīvsudraba saturu virs 3,5 mg uz vienu spuldzi;

b)

vidēja garuma (> 500 mm un ≤ 1 500  mm), ar dzīvsudraba saturu virs 5 mg uz vienu spuldzi;

c)

liela garuma (> 1 500  mm), ar dzīvsudraba saturu virs 13 mg uz vienu spuldzi

31.12.2018.

7.

Kosmētika, kas satur dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus, izņemot īpašos gadījumus, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (1) V pielikuma 16. un 17. ierakstā.

31.12.2020.

8.

Pesticīdi, biocīdi un antiseptiski līdzekļi ārīgai lietošanai

31.12.2020.

9.

Šādas neelektroniskas mērierīces:

a)

barometri;

b)

higrometri;

c)

manometri;

d)

termometri un citas neelektriskas ierīces, ar kurām mēra temperatūru;

e)

sfigmomanometri;

f)

spriedzes mērinstrumenti, ko izmanto kopā ar pletizmogrāfiem;

g)

dzīvsudraba piknometri;

h)

dzīvsudraba mērierīces, ar kurām nosaka mīkstināšanās punktu.

Šis ieraksts neaptver šādas mērierīces:

neelektroniskas mērierīces, kas uzstādītas lielās iekārtās vai kuras izmanto augstas precizitātes mērījumiem, ja nav pieejamas piemērotas bezdzīvsudraba alternatīvas,

mērierīces, kas 2007. gada 3. oktobrī bija vairāk nekā 50 gadus vecas,

mērierīces, kuras izstāda kultūras un vēstures priekšmetu izstādēs.

31.12.2020.

B daļa. Papildu produkti, kas nav ietverti šā pielikuma A daļas sarakstā

Slēdži un releji, aukstā katoda fluorescences spuldzes un ārējā elektroda fluorescences spuldzes (CCFLs un EEFLs) elektroniskajiem displejiem un mērierīces, ja ar tiem aizstāj lielākas iekārtas komponentu un ja nav pieejamas reālistiskas attiecīgā komponenta bezdzīvsudraba alternatīvas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK (2) un Direktīvu 2011/65/ES.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).


III PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz dzīvsudraba izmantošanu 7. panta 1. un 2. punktā minētajos ražošanas procesos

I daļa   Aizliegums ražošanas procesos izmantot dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumus tīrā veidā vai maisījumos

a)

no 2018. gada 1. janvāra – ražošanas procesos, kuros dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmanto kā katalizatoru;

b)

atkāpjoties no a) punkta, vinilhlorīda monomēra ražošana ir aizliegta no 2022. gada 1. janvāra;

c)

no 2022. gada 1. janvāra – ražošanas procesos, kuros dzīvsudrabu izmanto kā elektrodu;

d)

atkāpjoties no c) punkta, no 2017. gada 11. decembra – hlora-sārmu ražošanā, kurā dzīvsudrabu izmanto kā elektrodu;

e)

atkāpjoties no c) punkta, nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošana ir aizliegta no 2028. gada 1. janvāra;

f)

no 2018. gada 1. janvāra – poliuretāna ražošanā, kas jau nav ierobežota vai aizliegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 62. ierakstu.

II daļa   Ražošanas procesi, uz kuriem attiecas dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un noplūžu ierobežojumi

Nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošana

Nātrija vai kālija metilātu vai etilātu ražo saskaņā ar I daļas e) punktu, un ievērojot šādus nosacījumus:

a)

neizmantot dzīvsudraba primārās ieguves dzīvsudrabu;

b)

līdz 2020. gadam par 50 % salīdzinājumā ar 2010. gadu samazināt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu tiešās un netiešās noplūdes gaisā, ūdenī un zemē, ko izsaka uz saražoto vienību;

c)

atbalstīt bezdzīvsudraba ražošanas procesu pētniecību un izstrādi; un

d)

no 2017. gada 13. jūnija nepalielināt tādu iekārtu jaudu, kurās nātrija vai kālija metilāta vai etilāta ražošanā izmanto dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus un kuras tika ekspluatētas pirms attiecīgās dienas, un neatļaut sākt jaunu iekārtu ekspluatāciju.


IV PIELIKUMS

9. pantā minētā nerūpnieciskās un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes valsts plāna saturs

Valsts plānā iekļauj šādu informāciju:

a)

valsts mērķus un samazināšanas mērķrādītājus, lai izbeigtu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu;

b)

darbības, kuru mērķis ir izbeigt:

i)

nesasmalcinātas rūdas amalgamēšanu;

ii)

amalgamas vai apstrādātas amalgamas atklātu dedzināšanu;

iii)

amalgamas dedzināšanu apdzīvotās vietās; un

iv)

tādu nogulumu, rūdas vai atmešu skalošanu ar cianīdu, kuriem pievienots dzīvsudrabs, ja pirms tam nav veikta dzīvsudraba atdalīšana;

c)

pasākumus, ar kuriem sekmē nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes sakārtošanu vai regulēšanu;

d)

bāzlīnijas aplēses par izmantotā dzīvsudraba daudzumu un nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes praksi tās teritorijā;

e)

stratēģijas, ar kurām atbalsta dzīvsudraba emisiju un noplūžu, kā arī eksponētības mazināšanu nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes jomā, tostarp bezdzīvsudraba metožu izmantošanu;

f)

stratēģijas, ar kurām pārvalda tirdzniecību un novērš gan ārvalstīs, gan savā teritorijā iegūta dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu novirzīšanu izmantošanai nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē;

g)

stratēģijas, ar kurām ieinteresētās personas iesaistīt valsts plāna īstenošanā un pastāvīgā pilnveidošanā;

h)

sabiedrības veselības stratēģiju, kas attiecas uz nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves raktuvju strādnieku un viņu kopienu eksponētību dzīvsudrabam un kas cita starpā ietver veselības datu vākšanu, veselības aprūpes speciālistu apmācību un veselības aprūpes iestāžu vadītu izpratnes veidošanu;

i)

stratēģijas, kā novērst neaizsargātu iedzīvotāju grupu, sevišķi bērnu un reproduktīvā vecuma sieviešu, jo īpaši grūtnieču, eksponētību nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē izmantotam dzīvsudrabam;

j)

stratēģijas, kā sniegt informāciju nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un skartajām kopienām; un

k)

valsts plāna īstenošanas grafiku.


V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1102/2008

Šī regula

1. panta 1. punkts

3. panta 1. un 2. punkts

1. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

1. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts

2. pants

11. pants

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

13. panta 3. punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

13. panta 1. punkts

3. panta 1. punkta otrā daļa

13. panta 1. punkta pirmā daļa un 13. panta 3.punkta trešā daļa

3. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

13. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

13. panta 1. punkts

4. panta 3. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

6. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 2. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

6. panta 3. punkts

12. panta 1. punkts

6. panta 4. punkts

7. pants

16. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 3. punkts

8. panta 4. punkts

8. panta 5. punkts

9. pants


Augša