Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32017R2402

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012

OV L 347, 28.12.2017., 35./80. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2402/oj

28.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/35


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2402

(2017. gada 12. decembris),

ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vērtspapīrošana ietver darījumus, kas aizdevējam vai kreditoram – parasti kredītiestādei vai komercsabiedrībai – dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu, piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus, tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.

(2)

Komisija 2014. gada 26. novembra paziņojumā par investīciju plānu Eiropai, ir paudusi savu nodomu atsākt kvalitatīvas vērtspapīrošanas tirgu darbību, neatkārtojot pirms 2008. gada finanšu krīzes pieļautās kļūdas. Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas tirgus izveide ir uzskatāma par vienu no kapitāla tirgu savienības (KTS) pamatelementiem, un tā palīdzēs sasniegt Komisijas prioritāro mērķi – atbalstīt jaunu darbvietu izveidi un atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes.

(3)

Savienības mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu, kas tika ieviests pēc finanšu krīzes, lai novērstu riskus, kuri raksturīgi ļoti sarežģītai, nepārredzamai un riskantai vērtspapīrošanai. Ir būtiski nodrošināt, lai tiktu pieņemti noteikumi, kas dod iespēju labāk nošķirt vienkāršus, pārredzamus un standartizētus produktus no sarežģītiem, nepārredzamiem un riskantiem instrumentiem, un piemērot uz risku labāk reaģējošu prudenciālās uzraudzības regulējumu.

(4)

Vērtspapīrošana ir svarīgs labi funkcionējošu finanšu tirgu elements. Pareizi strukturēta vērtspapīrošana ir svarīgs rīks, ar ko var dažādot finansējuma avotus un plašāk sadalīt risku Savienības finanšu sistēmā. Tā ļauj plašāk sadalīt finanšu sektora risku un var palīdzēt atbrīvot vietu iniciatora bilancē, lai varētu izsniegt papildu aizdevumus ekonomikas dalībniekiem. Kopumā tā var uzlabot finanšu sistēmas efektivitāti un sniegt papildu ieguldījumu iespējas. Vērtspapīrošana var izveidot saikni starp kredītiestādēm un kapitāla tirgiem, no kuras netieši labumu gūtu uzņēmumi un iedzīvotāji (izmantojot, piemēram, lētākus aizdevumus un darījumdarbības finansēšanu, kredītus nekustamā īpašuma iegādei un kredītkartes). Tomēr šajā regulā tiek atzīts vērtspapīrošanas izraisītais savstarpējās saistības palielināšanās un pārmērīgas sviras risks, un regula uzlabo finanšu iestādes dalības vērtspapīrošanas tirgū mikroprudenciālo uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes, kā arī minētā tirgus makroprudenciālo uzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (4), un valstu kompetentās un norīkotās iestādes makroprudenciālo instrumentu jomā.

(5)

Lai izveidotu uz risku labāk reaģējošu prudenciālās uzraudzības regulējumu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (“VPS”) vērtspapīrošanai, ir nepieciešams, lai Savienība skaidri definētu, kas ir VPS vērtspapīrošana, jo pretējā gadījumā kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamais uz risku labāk reaģējošais regulatīvais režīms būtu attiecināms uz dažādu veidu vērtspapīrošanu dažādās dalībvalstīs. Tas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulējuma arbitrāžu, kaut arī ir svarīgi nodrošināt, ka Savienība darbojas kā vienots VPS vērtspapīrošanas tirgus un veicina pārrobežu darījumus.

(6)

Ir lietderīgi, ievērojot Savienības nozaru tiesību aktos izmantotās pašreizējās definīcijas, sniegt visu galveno vērtspapīrošanas jēdzienu definīcijas. Konkrētāk, ir nepieciešama skaidra un visaptveroša vērtspapīrošanas definīcija, lai aptvertu jebkuru darījumu vai shēmu, kurā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos. Riska darījums, kas rada tiešas maksājuma saistības, kuras izriet no darījuma vai shēmas, ko izmanto, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, nebūtu jāuzskata par vērtspapīrošanas riska darījumu, pat ja darījumam vai shēmai ir dažādas maksājumu saistību prioritātes.

(7)

Sponsoram vajadzētu būt iespējai deleģēt uzdevumus parādus apkalpojošai sabiedrībai, bet tam joprojām vajadzētu būt atbildīgam par riska pārvaldību. Konkrētāk, sponsoram nevajadzētu nodot riska paturēšanas prasību savai parādus apkalpojošajai sabiedrībai. Parādus apkalpojošajai sabiedrībai vajadzētu būt regulētam aktīvu pārvaldītājam, tādam kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP) vai vienība, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (5) (FITD) vienība.

(8)

Ar šo regulu tiek ieviests aizliegums veikt atkārtotu vērtspapīrošanu, ņemot vēra atkāpes konkrētos atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumos, ko izmanto likumīgiem mērķiem, un precizējot, vai uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmas (ABKV) ir uzskatāmas par atkārtotu vērtspapīrošanu. Atkārtota vērtspapīrošana varētu mazināt pārredzamības līmeni, ko cenšas panākt ar šo regulu. Tomēr izņēmuma apstākļos atkārtota vērtspapīrošana var būt noderīga, lai pasargātu ieguldītāju intereses. Tādēļ atkārtota vērtspapīrošana būtu jāatļauj vienīgi konkrētās situācijās, kas noteiktas šajā regulā. Turklāt reālās ekonomikas finansēšanai ir svarīgi, lai pilnībā atbalstītas ABKV programmas, kas neievieš nevienu atkārtotu laidienu papildus programmas finansētiem darījumiem, joprojām paliktu ārpus atkārtotas vērtspapīrošanas aizlieguma darbības jomas.

(9)

Ieguldījumi vērtspapīrošanā vai ar to saistītie riska darījumi pakļaus ieguldītāju pamatā esošo aizdevumu vai riska darījumu kredītriskam, turklāt vērtspapīrošanas strukturēšanas process varētu radīt arī citus riskus, piemēram, pārstāvības riskus, modeļa risku, juridisko un operacionālo risku, darījuma partnera risku, darījuma apkalpošanas risku, likviditātes risku un koncentrācijas risku. Tādēļ ir būtiski, lai institucionāliem ieguldītājiem tiktu noteiktas samērīgas uzticamības pārbaudes prasības, kas nodrošinātu, ka tie pienācīgi izvērtē visu vērtspapīrošanas veidu radītos riskus, no kā labumu gūtu gala ieguldītāji. Uzticamības pārbaude tādējādi var arī vairot uzticēšanos tirgum un starp atsevišķiem iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem. Ir nepieciešams, lai ieguldītāji arī veic atbilstīgu uzticamības pārbaudi attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu. Tie var iegūt vērtspapīrošanā iesaistīto pušu atklāto informāciju, jo īpaši VPS paziņojumu un šajā sakarā atklāto un ar to saistīto informāciju, kurai būtu jāsniedz ieguldītājiem visa attiecīgā informācija par to, kā tiek ievēroti VPS kritēriji. Institucionālajiem ieguldītājiem būtu jāvar pienācīgi paļauties uz VPS paziņojumu un uz iniciatora, sponsora un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), atklāto informāciju par to, vai vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām. Tomēr tiem nebūtu jāpaļaujas vienīgi un mehāniski uz šādu paziņojumu un šādu informāciju.

(10)

Ir ļoti svarīgi, lai tiktu saskaņotas iniciatoru, sponsoru, sākotnējo aizdevēju, kas iesaistīti vērtspapīrošanā, un ieguldītāju intereses. Šajā nolūkā iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējam būtu jāpatur nozīmīga līdzdalība vērtspapīrošanas pamatā esošajos riska darījumos. Tādēļ ir svarīgi, lai iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabātu būtisku neto ekonomisko pakļautību attiecīgajiem pamatā esošajiem riskiem. Vispārīgākā nozīmē, vērtspapīrošanas darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no paturēšanas prasības piemērošanas. Minētā prasība būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir runa ir par vērtspapīrošanas ekonomisko būtību, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumenti tiek izmantoti. Nav nepieciešams paturēšanas prasību piemērot vairākkārt. Attiecībā uz jebkuru vērtspapīrošanu pietiek ar to, ja šī prasība attiecas tikai uz iniciatoru, sponsoru vai sākotnējo aizdevēju. Līdzīgi, ja vērtspapīrošanas darījumi ietver citas vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošus riska darījumus, paturēšanas prasība būtu jāpiemēro vienīgi vērtspapīrošanai, uz kuru attiecas ieguldījums. VPS paziņojumā ieguldītājiem būtu jānorāda, ka iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku neto ekonomisko pakļautību pamatā esošajiem riskiem. Būtu jāparedz konkrēti izņēmumi gadījumiem, kad par vērtspapīrotiem riska darījumiem pilnā apmērā, bez nosacījumiem un neatsaucami sniedz galvojumu, jo īpaši – publiskas iestādes. Ja no publiskā sektora līdzekļiem garantiju vai citādā veidā tiek sniegts atbalsts, neviens šīs regulas noteikums neskar valsts atbalsta noteikumus.

(11)

Iniciatoriem vai sponsoriem nebūtu jāizmanto savā labā tas, ka tiem varētu būt vairāk informācijas nekā ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem par aktīviem, kas nodoti SSPE, un bez ieguldītāju vai potenciālo ieguldītāju ziņas nebūtu jānodod SSPE aktīvi, kuru kredītriska profils ir augstāks nekā salīdzināmiem aktīviem, kas ietverti iniciatoru bilancē. Par jebkuru minētā pienākuma pārkāpšanu kompetentajām iestādēm būtu jāļauj piemērot sankcijas, tomēr tikai tad, ja šāds pārkāpums ir izdarīts tīši. Šajā sakarā sankcijas nebūtu jāpiemēro par vienkāršu neuzmanību. Tomēr minētajam pienākumam nekādā veidā nevajadzētu skart iniciatoru vai sponsoru tiesības atlasīt tādus aktīvus nodošanai SSPE, kam kredītriska profils ex-ante ir augstāks nekā vidējais kredītriska profils salīdzinājumā ar tādu salīdzināmu aktīvu vidējo kredītriska profilu, kas paliek iniciatora bilancē, ja SSPE nodoto aktīvu augstākais kredītriska profils tiek skaidri darīts zināms ieguldītājiem vai potenciālajiem ieguldītājiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga šā pienākuma ievērošana, salīdzinot vērtspapīrošanas pamatā esošos aktīvus un salīdzināmus aktīvus, kas ietverti iniciatora bilancē.

Rezultativitātes salīdzinājums būtu jāveic starp tādiem aktīviem, kuriem ex-ante paredzami līdzīgi rezultāti, piemēram, starp ienākumus nenesošām mājokļu hipotēkām, kas nodotas SSPE, un ienākumus nenesošām mājokļu hipotēkām, kas ietvertas iniciatora bilancē.

Nav pieņēmuma, ka vērtspapīrošanas pamatā esošo aktīvu rezultātiem vajadzētu būt līdzīgiem to vidējo aktīvu rezultātiem, kuri ietverti iniciatora bilancē.

(12)

Ieguldītāju un potenciālu ieguldītāju spēja veikt uzticamības pārbaudi un līdz ar to veikt uz informāciju balstītu novērtējumu par konkrēta vērtspapīrošanas instrumenta kredītspēju ir atkarīga no tā, vai tiem ir pieejama informācija par minētajiem instrumentiem. Pamatojoties uz spēkā esošo acquis, ir svarīgi izveidot visaptverošu sistēmu, kurā ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem būtu pieejama visa attiecīgā informācija visā darījumu pastāvēšanas laikā, lai samazinātu iniciatoru, sponsoru un SSPE ziņošanas pienākumus un atvieglotu ieguldītājiem nepārtrauktu, vieglu un bezmaksas piekļuvi uzticamai informācijai par vērtspapīrošanu. Lai palielinātu tirgus pārredzamību, būtu jāizveido satvars vērtspapīrošanas repozitorijiem nolūkā apkopot attiecīgos ziņojumus, galvenokārt par vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem. Atļauja šādu vērtspapīrošanas repozitoriju izveidei būtu jāpiešķir Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (6), kurai tie arī būtu jāuzrauga. Precizējot informāciju par šādiem ziņošanas pienākumiem, EVTI būtu jānodrošina, lai informācija, kas jāsniedz šādiem repozitorijiem, pēc iespējas precīzāk atspoguļotu esošās šādas informācijas atklāšanai paredzētās veidnes.

(13)

Iniciatora, sponsora un SSPE vispārējā pienākuma – proti, izmantojot vērtspapīrošanas repozitoriju, darīt pieejamu informāciju par vērstpapīrošanu, – galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājiem vienotu un uzraudzītu tādu datu avotu, kas vajadzīgi viņu uzticamības pārbaužu veikšanai. Privāti vērtspapīrošanas darījumi bieži ir individualizēti. Tie ir svarīgi, jo ļauj pusēm veikt vērtspapīrošanas darījumus, neatklājot tirgum un konkurentiem sensitīvu komercinformāciju par darījumu (piemēram, informāciju par to, ka konkrētam uzņēmumam ir nepieciešams finansējums ražošanas paplašināšanai vai ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ienāk jaunā tirgū, īstenojot daļu no savas stratēģijas) un/vai saistībā ar pamatā esošajiem aktīviem (piemēram, par kāda rūpniecības uzņēmuma izraisītā pircēju un pasūtītāju parāda veidu). Šādos gadījumos ieguldītāji tieši sazinās ar iniciatoru un/vai sponsoru un tiešā veidā no viņiem saņem informāciju, kas vajadzīga, lai tie veiktu savu uzticības pārbaudi. Tādēļ ir lietderīgi atbrīvot privātas vērtspapīrošanas darījumus no prasības paziņot vērtspapīrošanas repozitorijam darījuma informāciju.

(14)

Iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem attiecībā uz vērtspapīrojamiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tie paši kredītu piešķiršanas stabilie un skaidri definētie kritēriji, ko tie piemēro riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti. Tomēr, ciktāl pircēju un pasūtītāju parādi netiek iniciēti aizdevuma veidā, kredītu piešķiršanas kritēriji nav jāievēro attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem.

(15)

Vērtspapīrošanas instrumenti parasti nav piemēroti privātiem klientiem Direktīvas 2014/65/ES nozīmē.

(16)

Iniciatoriem, sponsoriem un SSPE ieguldītāju pārskatā būtu jāpublisko visi būtiski nozīmīgie dati par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, tostarp dati, kas ieguldītājiem dod iespēju pamatā esošo riska darījumu portfelī nepārprotami konstatēt pamatā esošo aktīvu debitoru pārkāpumus un saistību neizpildi, parādu pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, pārskatīšanu, atpirkšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes aizsardzības pasākumus. Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kas nav ABKV darījums, ieguldītāju pārskatā būtu jāsniedz arī dati par pamatā esošo riska darījumu un vērtspapīrošanas emisijas saistību radītajām naudas plūsmām, tostarp atsevišķi atklājot informāciju par ienākumiem no vērtspapīrošanas pozīcijas un ar to saistītajām naudas izmaksām, proti, grafikā paredzētiem pamatsummas un procentu maksājumiem, pamatsummas pirmstermiņa atmaksu, nokavējuma procentiem un maksām, un dati par jebkādu izraisītājnotikumu iestāšanos, kas liecina par izmaiņām maksājumu prioritātē vai darījuma partneru nomaiņu, kā arī dati par katram laidienam pieejamo kredītkvalitātes uzlabojumu apjomu un formu. Lai gan vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas darījumiem iepriekš ir bijuši labi rezultāti, visu VPS prasību ievērošana nenozīmē, ka vērtspapīrošanas pozīcijai nepiemīt risks, un tā neko neliecina par vērtspapīrošanas pamatā esošo aktīvu kredītkvalitāti. Drīzāk būtu jāpieņem, ka tā liecina par to, ka piesardzīgs un rūpīgs ieguldītājs būs spējīgs izvērtēt ar vērtspapīrošanu saistītos riskus.

Lai ņemtu vērā ilgtermiņa vērtspapīrošanas un īstermiņa vērtspapīrošanas (proti, ABKV programmas un ABKV darījumus) dažādās strukturālās iezīmes, būtu vajadzīgas divu veidu VPS prasības: viena attiecībā uz ilgtermiņa vērtspapīrošanu un otra attiecībā uz īstermiņa vērtspapīrošanu, kas atbilstu abiem minētajiem dažādi funkcionējošiem tirgus segmentiem. ABKV programmas balstās uz vairākiem ABKV darījumiem, kas ir īstermiņa riska darījumi, kuri termiņa beigās ir jāaizstāj. ABKV darījumā vērtspapīrošanu varētu panākt cita starpā ar nolīgumu par mainīgās pirkuma cenas atlaidi pamatā esošo riska darījumu portfelim vai kādai SSPE emitējot augstākas un zemākas prioritātes parādzīmes līdzfinansējuma struktūrā, kurā augstākas prioritātes parādzīmes pēc tam tiek nodotas vienas vai vairāku ABKV programmu iepircēju iestādēm. ABVK darījumos, ko atzīst par VPS, tomēr nevajadzētu iekļaut nekādas atkārtotas vērtspapīrošanas. Turklāt VPS kritērijos būtu jāatspoguļo tā sponsora konkrētās funkcijas, kas sniedz likviditātes atbalstu ABKV programmai, jo īpaši pilnībā atbalstītām ABKV programmām.

(17)

Gan starptautiskā, gan Savienības līmenī jau ir daudz paveikts, lai identificētu VPS vērtspapīrošanu. Komisijas Deleģētajās regulās (ES) 2015/35 (7) un (ES) 2015/61 (8) jau ir noteikti kritēriji VPS vērtspapīrošanai konkrētā nolūkā, kurai piemēro uz risku labāk reaģējošu prudenciālo režīmu.

(18)

SSPE būtu jāizveido tikai tajās trešās valstīs, ko Finanšu darījumu darba grupa (FATF) nav iekļāvusi sarakstā kā jurisdikcijas, kurās pastāv augsts risks un kuras nesadarbojas. Ja līdz brīdim, kad tiek veikta šīs regulas pārskatīšana, ir pieņemts īpašs Savienības saraksts ar tām trešo valstu jurisdikcijām, kas atsakās ievērot nodokļu labas pārvaldības standartus, minētais Savienības saraksts būtu jāņem vērā un tam būtu jākļūst par atsauces sarakstu ar tām trešām valstīm, kurās nav atļauts izveidot SSPE.

(19)

Ir būtiski noteikt vispārēju un pārnozaru mērogā piemērojamu VPS vērtspapīrošanas definīciju, balstoties uz esošajiem kritērijiem, kā arī uz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) kritērijiem, kas pieņemti 2015. gada 23. jūlijā, lai saistībā ar kapitāla pietiekamības prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu apzinātu vienkāršus, pārredzamus un salīdzināmus vērtspapīrošanas darījumus, un jo īpaši uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (9), 2015. gada 7. jūlijā publicēto atzinumu par Eiropas satvaru kritērijiem atbilstīgai vērtspapīrošanai.

(20)

VPS kritēriju piemērošanai visā Savienībā nevajadzētu izraisīt atšķirīgu pieeju izmantošanu. Atšķirīgas pieejas varētu radīt šķēršļus pārrobežu ieguldītājiem, liekot tiem iedziļināties attiecīgās dalībvalsts regulējuma niansēs un tādējādi mazinot ieguldītāju uzticēšanos VPS kritērijiem. Tādēļ EBI būtu jāizstrādā pamatnostādnes nolūkā nodrošināt kopēju un saskanīgu izpratni par VPS prasībām visā Savienībā, lai risinātu eventuālas interpretācijas problēmas. Šāds vienots interpretācijas avots var veicināt VPS kritēriju pieņemšanu iniciatoru, sponsoru un ieguldītāju vidū. Iespējamo interpretācijas problēmu risināšanā būtu aktīvi jāiesaistās arī EVTI.

(21)

Lai novērstu atšķirīgas pieejas VPS kritēriju īstenošanā, trim Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā būtu jākoordinē savs un kompetento iestāžu darbs, lai nodrošinātu konsekventu rīcību pārnozaru mērogā un novērtētu praktiskas problēmas, kas varētu rasties attiecībā uz VPS vērtspapīrošanas darījumiem. To darot, būtu jānoskaidro arī tirgus dalībnieku viedokļi, kas pēc iespējas būtu jāņem vērā. Minēto diskusiju iznākums būtu jāpublisko Eiropas uzraudzības iestāžu tīmekļa vietnēs, lai palīdzētu iniciatoriem, sponsoriem, SSPE un ieguldītājiem izvērtēt VPS vērtspapīrošanas darījumus pirms emisijas vai ieguldīšanas šādās pozīcijās. Šāds koordinācijas mehānisms būtu īpaši svarīgs laikposmā tieši pirms šīs regulas īstenošanas.

(22)

Šī regula par VPS ļauj atzīt tikai “īstas pārdošanas” (true sale) vērtspapīrošanas darījumus. Īstas pārdošanas vērtspapīrošanā īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodotas vai faktiski cedētas emitentsabiedrībai, kas ir SSPE. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā pamatā esošo riska darījumu nodošana vai cedēšana SSPE nebūtu jāpakļauj atgūšanas noteikumiem, neskarot noteikumus valsts tiesību aktos par maksātnespēju, saskaņā ar kuriem pamatā esošo riska darījumu pārdošanu, kas noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu, saskaņā ar stingriem nosacījumiem var atzīt par spēkā neesošu.

(23)

Kvalificēta juridiskā padomdevēja sniegts juridisks atzinums varētu apstiprināt pamatā esošo riska darījumu īstu pārdošanu, cedēšanu vai nodošanu, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, un minētās īstas pārdošanas, cedēšanas vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, izpildāmību saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(24)

Vērtspapīrošanas darījumos, kas nav “īsta pārdošana”, pamatā esošie riska darījumi netiek nodoti emitentsabiedrībai, kas ir SSPE; ar pamatā esošajiem riska darījumiem saistītais kredītrisks tiek nodots, izmantojot atvasinātā instrumenta līgumu vai galvojumus. Tas rada papildu darījuma partnera kredītrisku un potenciālu sarežģītību, jo īpaši attiecībā uz atvasinātā instrumenta līguma saturu. Minēto iemeslu dēļ VPS kritērijiem nevajadzētu pieļaut sintētisko vērtspapīrošanu.

Būtu jāatzīst progress, ko EBI panākusi savā 2015. gada decembra ziņojumā, kurā norādīts iespējamais sintētiskajai vērtspapīrošanai piemērojamo VPS kritēriju kopums un definēta “bilances sintētiskā vērtspapīrošana” un “arbitrāžas sintētiskā vērtspapīrošana”. Tiklīdz EBI būs skaidri noteikusi bilances sintētiskās vērtspapīrošanas darījumiem konkrēti piemērojamo VPS kritēriju kopumu un lai veicinātu reālās ekonomikas finansēšanu un jo īpaši to MVU finansēšanu, kuri no šādiem vērtspapīrošanas darījumiem gūst vislielāko labumu, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojuma projekts un attiecīgā gadījumā jāpieņem likumdošanas priekšlikums, lai paplašinātu VPS satvaru, iekļaujot tajā arī šādus vērtspapīrošanas darījumus. Tomēr šāda paplašināšana Komisijai nebūtu jāierosina attiecībā uz arbitrāžas sintētiskās vērtspapīrošanas darījumiem.

(25)

Pamatā esošajiem riska darījumiem, kurus pārdevējs ir nodevis SSPE, būtu jāatbilst iepriekš noteiktiem un precīzi definētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Tādu riska darījumu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un garantijas, aizstāšana principā nebūtu uzskatāma par aktīvu portfeļa pārvaldību.

(26)

Pamatā esošajos riska darījumos nebūtu jāiekļauj riska darījumi, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumi ar parādniekiem vai galvotājiem, kam pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas ir samazināta kredītvērtība (piemēram, parādnieki, kas ir pasludināti par maksātnespējīgiem).

“Rīcībā esošās informācijas” standarts būtu jāuzskata par izpildītu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no debitoriem par riska darījumu izcelsmi, informāciju, kas saņemta no iniciatora tā riska darījumu apkalpošanas vai riska pārvaldības procedūras gaitā vai informācija, ko iniciatoram paziņojusi kāda trešā persona.

Būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja attiecībā uz riska darījumiem, kuri ir bijuši ienākumus nenesoši riska darījumi un kuri pēc tam ir pārstrukturēti. Tomēr pēdējo minēto iekļaušana pamatā esošo riska darījumu portfelī nebūtu izslēdzama, ja šādiem riska darījumiem nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš tās pārstrukturēšanas dienas, kurai būtu bijis jānotiek vismaz vienu gadu pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi ir nodoti vai cedēti SSPE. Šādos gadījumos atbilstīgas informācijas atklāšanai būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība.

(27)

Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji veic pamatīgu uzticamības pārbaudi un lai atvieglotu pamatā esošo risku izvērtēšanu, ir svarīgi, lai vērtspapīrošanas darījumi tiktu nodrošināti ar aktīvu veidu ziņā viendabīgiem riska darījumu portfeļiem, tādiem kā portfeļi aizdevumiem mājokļa iegādei vai portfeļi korporatīvajiem aizdevumiem, aizdevumiem uzņēmumu īpašumu iegādei, izpirkumnomai un kredītiespējām vienas un tās pašas kategorijas uzņēmumiem, vai portfeļi aizdevumiem automašīnu iegādei un automašīnu izpirkumnomas darījumiem, vai kredītiespēju portfeļi privātpersonām personīgā, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa vajadzībām. Pamatā esošajos riska darījumos nebūtu jāiekļauj pārvedami vērtspapīri, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā. Lai ņemtu vērā situāciju tajās dalībvalstīs, kurās kredītiestādēm, lai sniegtu kredītus nefinanšu sabiedrībām, ierasta prakse ir izmantot obligācijas, nevis aizdevuma līgumus, vajadzētu būt iespējai iekļaut šādas obligācijas ar noteikumu, ka tās nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

(28)

Ir ļoti svarīgi nepieļaut, ka atkal tiek izmantots modelis “iniciēt, lai izplatītu”. Šādos gadījumos aizdevēji piešķir kredītus, izmantojot nepietiekami izstrādātu un vāju sākotnējās izvietošanas politiku, jo tie jau iepriekš zina, ka saistītie riski galu galā tiks pārdoti trešām personām. Tādējādi vērtspapīrojamie riska darījumi būtu jāiniciē iniciatora vai sākotnējā aizdevēja parastajā darījumdarbībā, ievērojot sākotnējās izvietošanas standartus, kuriem nevajadzētu būt mazāk stingriem nekā standartiem, kurus iniciators vai sākotnējais aizdevējs piemēroja, iniciējot līdzīgus riska darījumus, kas nav vērtspapīroti. Būtiskas izmaiņas darījuma sākotnējās izvietošanas standartos būtu pilnā apmērā jāatklāj potenciāliem ieguldītājiem vai – pilnībā atbalstītu ABKV programmu gadījumā – sponsoriem un citām personām, kuras tieši iesaistītas ABKV darījumā. Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam būtu vajadzīga pietiekama pieredze vērtspapīrotiem riska darījumiem līdzīgu riska darījumu iniciēšanā. Tādu vērtspapīrošanas darījumu gadījumā, kad pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelī nevajadzētu iekļaut aizdevumus, kas tika tirgoti un sākotnēji izvietoti ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai attiecīgā gadījumā starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis. Arī aizņēmēja kredītspējas izvērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2008/48/EK (10) vai 2014/17/ES (11), vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

(29)

Liela paļaušanās uz to, ka vērtspapīrošanas pozīcijas tiks atmaksātas, pārdodot aktīvus, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie aktīvi, rada neaizsargātību, kā to apliecina ar komerciālām hipotēkām nodrošināto vērtspapīru (CMBS) tirgus daļu sliktie rādītāji finanšu krīzes laikā. Tādēļ CMBS nebūtu uzskatāmi par VPS vērtspapīrošanas darījumiem.

(30)

Ja ir pieejami dati par vērtspapīrošanas pamatā esošo aktīvu ietekmi uz vidi, šādu vērtspapīrošanas darījumu iniciatoram un sponsoram tie būtu jāpublisko.

Tādēļ gadījumos, kad pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, iniciatoram, sponsoram un VPS vērtspapīrošanas SSPE būtu jāpublicē pieejamā informācija par ekoloģiskajiem raksturlielumiem saistībā ar aktīviem, kas finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnu izpirkumnomas darījumiem.

(31)

Ja iniciatori, sponsori un SSPE vēlas saviem vērtspapīrošanas darījumiem izmantot VPS apzīmējumu, ieguldītājiem, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jāpaziņo, ka attiecīgais vērtspapīrošanas darījums atbilst VPS prasībām. Paziņojumā būtu jāietver paskaidrojums par to, kā ir ievērots katrs VPS kritērijs. EVTI pēc tam tas būtu jāpublicē paziņoto VPS vērtspapīrošanas darījumu sarakstā, ko tā informatīvos nolūkos dara pieejamu savā tīmekļa vietnē. Vērtspapīrošanas darījumu emisijas iekļaušana EVTI paziņoto VPS vērtspapīrošanas darījumu sarakstā nenozīmē, ka EVTI vai citas kompetentas iestādes ir apliecinājušas, ka šāda vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām. Par atbilstību VPS prasībām joprojām atbildīgi tikai iniciatori, sponsori un SSPE. Tam būtu jānodrošina, ka iniciatori, sponsori un SSPE uzņemas atbildību par savu apgalvojumu, ka attiecīgā vērtspapīrošana ir VPS un ka tirgus ir pārredzams.

(32)

Ja vērtspapīrošana vairs neatbilst VPS prasībām, iniciatoram un sponsoram būtu tas nekavējoties jāpaziņo EVTI un attiecīgajai kompetentajai iestādei. Turklāt, ja kompetentā iestāde ir uzlikusi administratīvos sodus attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumu, kas ir ticis paziņots kā VPS, minētajai kompetentajai iestādei būtu nekavējoties jāpaziņo EVTI par to iekļaušanu paziņoto VPS darījumu sarakstā, tādējādi ļaujot ieguldītājiem saņemt informāciju par šādiem sodiem un VPS paziņojumu uzticamību. Tādēļ iniciatoru un sponsoru interesēs ir sniegt labi pārdomātus paziņojumus, lai neciestu viņu reputācija.

(33)

Ieguldītājiem būtu pašiem jāveic sava uzticamības pārbaude attiecībā uz ieguldījumu samērīgumu ar saistītajiem riskiem, taču tiem būtu jāspēj paļauties uz VPS paziņojumiem un iniciatora, sponsora un SSPE sniegto informāciju par to, vai vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām. Tomēr tiem nebūtu jāpaļaujas vienīgi un mehāniski uz šādiem paziņojumiem un informāciju.

(34)

Trešo personu iesaistīšana vērtspapīrošanas atbilstības VPS prasībām pārbaudē varētu būt noderīga ieguldītājiem, iniciatoriem, sponsoriem un SSPE un varētu palīdzēt palielināt uzticēšanos VPS vērtspapīrošanas darījumu tirgum. Iniciatori, sponsori un SSPE varētu arī izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešā persona, kurai saskaņā ar šo regulu ir dota atļauja novērtēt, vai to vērtspapīrošanas darījumi atbilst VPS kritērijiem. Minētajām trešām personām būtu jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. EVTI adresētajā paziņojumā un turpmākajās publikācijās EVTI tīmekļa vietnē būtu jānorāda, vai atbilstību VPS prasībām ir apstiprinājusi trešā persona, kam izdota atļauja. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai ieguldītāji veiktu paši savu novērtējumu, uzņemtos atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, nevis mehāniski paļautos uz šādām trešām personām. Trešās personas iesaistīšanai nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot iniciatorus, sponsorus un institucionālo ieguldītājus no galīgās juridiskās atbildības par paziņošanu un vērtspapīrošanas darījuma uzskatīšanu par VPS.

(35)

Dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes un jānodrošina tām nepieciešamās uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Administratīvie sodi principā būtu jāpublicē. Tā kā ieguldītāji, iniciatori, sponsori, sākotnējie aizdevēji un SSPE var veikt uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs un tos var uzraudzīt dažādas nozares kompetentās iestādes, būtu jānodrošina cieša sadarbība starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Centrālo banku (ECB) attiecībā uz īpašiem uzdevumiem, ko tai uztic saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (12), un ar EUI, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu un sniedzot palīdzību uzraudzības darbībās. Kompetentajām iestādēm sankcijas būtu jāpiemēro tikai tīšu vai neuzmanības dēļ izdarītu pārkāpumu gadījumā. Korektīvo pasākumu piemērošanai nevajadzētu būt atkarīgai no pierādījumiem par nodomu vai neuzmanību. Kad tiek noteikts sankcijas vai korektīvā pasākuma piemērotākais veids un līmenis, ņemot vērā atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jāņem vērā atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvu vērtība.

(36)

Kompetentajām iestādēm būtu cieši jākoordinē sava uzraudzības darbība un jānodrošina lēmumu konsekvence, jo īpaši šīs regulas pārkāpumu gadījumā. Ja šāds pārkāpums attiecas uz nepareizu vai maldinošu paziņojumu, kompetentajai iestādei, kas konstatējusi šo pārkāpumu, būtu jāinformē arī EUI un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja kompetentajām iestādēm rodas domstarpības, EVTI un attiecīgā gadījumā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajai komitejai būtu jāīsteno savas saistošās starpniecības pilnvaras.

(37)

Prasības par apzīmējuma “vienkārša, pārredzama un standartizēta (VPS) vērtspapīrošana” izmantošanu ir jaunas, un tās laika gaitā precizēs sīkāk ar EBI pamatnostādnēm un uzraudzības praksi. Lai izvairītos no tirgus dalībniek atturēšanas izmantot minēto apzīmējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt piešķirt iniciatoram, sponsoram un SSPE trīs mēnešus ilgu labvēlības laikposmu, lai labotu jebkādu apzīmējuma kļūdainu izmantošanu, ko tie ir izmantojuši labticīgi. Izmantošanu būtu jāuzskata par labticīgu, ja iniciators, sponsors un SSPE nevarēja zināt, ka vērtspapīrošana neatbilda visiem VPS kritērijiem, lai to atzītu par VPS. Šajā labvēlības laikposmā attiecīgais vērtspapīrošanas darījums joprojām būtu jāuzskata par atbilstīgu VPS prasībām, un to nevajadzētu svītrot no saraksta, ko EVTI ir izstrādājusi saskaņā ar šo regulu.

(38)

Šī regula veicina vairāku pamatelementu saskaņošanu vērtspapīrošanas tirgū, neskarot vairāku procesu un prakses veidu turpmāku tirgus virzītu papildu saskaņošanu vērtspapīrošanas tirgos. Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai tirgus dalībnieki un to profesionālās apvienības turpinātu darbu pie tirgus prakses turpmākas standartizēšanas un jo īpaši pie vērtspapīrošanas darījumu dokumentācijas standartizēšanas. Komisijai būtu rūpīgi jāuzrauga tirgus dalībnieku centieni standartizācijas jomā un jāziņo par tiem.

(39)

Atbilstīgi tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (13) Direktīva 2009/138/EK (14) un Direktīva 2011/61/ES (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (16) un Regula (ES) Nr. 648/2012 (17), lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma saskaņotību ar šo regulu attiecībā uz noteikumiem par vērtspapīrošanu, kuras galvenais mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, jo īpaši, nodrošinot visiem institucionālajiem ieguldītājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

(40)

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumiem ārpusbiržas (“OTC”) atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgušas SSPE, nebūtu jāpiemēro tīrvērtes pienākums ar noteikumu, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tas ir tādēļ, ka vērtspapīrošanas shēma paredz, ka darījuma partneris ārpusbiržas atvasinātajos līgumos, kas noslēgti ar SSPE, ir nodrošinātais kreditors, kuram parasti ir paredzēta pienācīga aizsardzība pret darījuma partnera kredītrisku. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuriem neveic centralizētu tīrvērti, nepieciešamā nodrošinājuma līmeņa noteikšanā būtu jāņem vērā arī vērtspapīrošanas kārtības specifiskā struktūra un tajā jau paredzētā aizsardzība.

(41)

Segtās obligācijas un vērtspapīrošanas darījumi zināmā mērā ir savstarpēji aizvietojami. Tādēļ, lai novērstu iespējamus kropļojumus vai arbitrāžu starp vērtspapīrošanas darījumu un segto obligāciju izmantošanu, kuru varētu izraisīt atšķirīga režīma piemērošana ārpusbiržas atvasinātajiem līgumiem, ko noslēgušas segto obligāciju sabiedrības vai SSPE, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012, lai nodrošinātu konsekventa režīma piemērošanu atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar segtām obligācijām, un atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz tīrvērtes pienākumu un drošības rezerves noteikšanas prasībām, kas piemērojamas OTC, kuru tīrvērte netiek veikta centralizēti.

(42)

Lai saskaņotu uzraudzības maksas, ko iekasē EVTI, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai sīkāk precizētu maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem tās pienākas, maksu apmēru un maksāšanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(43)

Lai precizētu riska paturēšanas prasību, kā arī lai turpmāk izskaidrotu homogenitātes kritēriju un riska darījumus, ko uzskata par homogēniem saskaņā ar vienkāršības kritēriju, vienlaikus nodrošinot, ka nav negatīvas ietekmes uz MVU aizdevumu vērtspapīrošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, ko izstrādā EBI, attiecībā uz riska paturēšanas kārtību, paturēšanas apmēra noteikšanu, atsevišķiem aizliegumiem attiecībā uz paturēto risku, paturēšanu konsolidētā izteiksmē un atbrīvojumu konkrētiem darījumiem, un attiecībā uz homogenitātes kritērija precizēšanu un to, kādi pamatā esošie riska darījumi uzskatāmi par homogēniem. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. EBI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām EUI.

(44)

Lai ieguldītājiem atvieglotu pastāvīgu, vienkāršu un bezmaksas piekļuvi uzticamai informācijai par vērtspapīrošanas darījumiem, ka arī, lai precizētu noteikumus par kompetento iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas pienākumu, būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, ko izstrādā EVTI, attiecībā uz salīdzināmu informāciju par pamatā esošajiem riska darījumiem un regulāriem ieguldītāju pārskatiem, to likumīgo iemeslu sarakstu, saskaņā ar kuriem vērtspapīrošana ir atļauta, procedūrām, kas ļauj vērtspapīrošanas repozitorijiem pārbaudīt ziņoto datu pilnīgumu un konsekvenci, pieteikumu reģistrācijai un vienkāršotu pieteikumu reģistrācijas pagarināšanai, vērtspapīrošanas datiem, kas jāsniedz pārskatāmības dēļ, darbības standartus, kas tiek prasīti datu vākšanai, apkopošanai un salīdzināšanai starp vērtspapīrošanas repozitorijiem, informāciju, kam norīkotajām iestādēm ir piekļuve, un noteikumiem tiešajai piekļuvei, informāciju, kas jāsniedz VPS ziņojumu gadījumā, informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā atļaujai no trešo personu pārbaudītāja, un savstarpēji sniedzamo informāciju un ziņošanas pienākuma saturu un tvērumu. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu. EVTI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām EUI.

(45)

Lai ieguldītājiem, iniciatoriem, sponsoriem un SSPE atvieglotu procesu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt arī īstenošanas tehniskos standartus, ko izstrādā EVTI, attiecībā uz veidnēm, kas jālieto, kad informāciju dara pieejamu vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem, formātu pieteikumiem reģistrācijai un pieteikumiem vērstpapīrošanas repozitoriju reģistrācijas pagarināšanai, veidni informācijas sniegšanai, veidnēm informācijas sniegšanai vērtspapīrošanas repozitorijam, attiecībā uz to, lai ņemtu vērā risinājumus, ko izstrādājuši esošie vērtspapīrošanas datu vācēji, un veidni VPS paziņojumiem, kas ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm sniegs pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt atbilstību VPS prasībām. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu intensīvi jāapspriežas ar abām pārējām EUI.

(46)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, noteikt vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveidot īpašu regulējumu VPS vērtspapīrošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo vērtspapīrošanas tirgi darbojas pasaules mērogā un visiem institucionālajiem ieguldītājiem un sabiedrībām, kas iesaistītas vērtspapīrošanā, iekšējā tirgū būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(47)

Šī regula būtu jāpiemēro vērtspapīrošanai, kuras vērtspapīri tiek emitēti pirms vai pēc 2019. gada 1. janvāra.

(48)

Attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv 2019. gada 1. janvārī, iniciatoriem, sponsoriem un SSPE būtu jāspēj izmantot apzīmējumu “VPS” ar noteikumu, ka vērtspapīrošana atbilst VPS prasībām – attiecībā uz atsevišķām prasībām paziņošanas brīdī un attiecībā uz citām prasībām iniciēšanas brīdī. Tādēļ iniciatoriem, sponsoriem un SSPE vajadzētu būt iespējai iesniegt EVTI VPS paziņojumu, ievērojot šo regulu. Jebkādas vērtspapīrošanā vēlāk veiktas izmaiņas būtu jāakceptē ar noteikumu, ka vērtspapīrošana joprojām atbilst visām piemērojamām VPS prasībām.

(49)

Uzticamības pārbaudes prasības, kas saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem tiek piemērotas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāturpina piemērot vērtspapīrošanas darījumiem, kuri emitēti 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk, un vērtspapīrošanas darījumiem, kuri emitēti pirms 2011. gada 1. janvāra, ja pamatā esošie riska darījumi ir tikuši papildināti vai aizstāti pēc 2014. gada 31. decembra. Līdz brīdim, kad, ievērojot šo regulu, piemēro regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz riska paturēšanu, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 (19) attiecīgos noteikumus, kas precizē riska paturēšanas prasības kredītiestādēm un ieguldījumu uzņēmumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (20) nozīmē. Juridiskās noteiktības labad kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pastāv kopš šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāturpina piemērot attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 I, II un III nodaļu un 22. pantu, Deleģētās regulas (ES) 2015/35 254. un 255. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (21) 51. pantu.

Lai nodrošinātu, ka iniciatori, sponsori un SSPE ievēro pārredzamības prasības, līdz brīdim, kad sāk piemērot regulatīvos tehniskos standartus, kurus Komisijai ir jāpieņem, ievērojot šo regulu, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/3 (22) I līdz VIII pielikumā minētā informācija būtu jādara publiski pieejama,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai. Ar to definē vērtspapīrošanu un nosaka uzticamības pārbaudes, riska paturēšanas un pārredzamības prasības vērtspapīrošanas darījumos iesaistītām personām, kritērijus kredītu piešķiršanai, prasības vērtspapīrošanu pārdošanai privātiem klientiem, atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegumu, prasības SSPE, kā arī nosacījumus un procedūras vērtspapīrošanas repozitorijiem. Tā arī nodrošina īpašu regulējumu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (“VPS”) vērtspapīrošanai.

2.   Šī regula attiecas uz institucionāliem ieguldītājiem un iniciatoriem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“vērtspapīrošana” ir darījums vai shēma, kurā ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un kuram piemīt visas turpmāk minētās iezīmes:

a)

darījumā vai shēmā maksājumi ir atkarīgi no riska darījumu vai riska darījumu portfeļa rezultatīvajiem rādītājiem;

b)

laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā;

c)

darījums vai shēma nerada riska darījumus, kuriem piemīt visas Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 8. punktā minētās iezīmes;

2)

“īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu” jeb “SSPE” ir korporācija, trasta sabiedrība vai cita sabiedrība, kas nav iniciators vai sponsors, un kura ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbības aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kuras struktūra ir paredzēta, lai SSPE pienākumus nošķirtu no iniciatora pienākumiem;

3)

“iniciators” ir sabiedrība, kas:

a)

pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību tieši vai netieši bija iesaistīta sākotnējā līgumā, kurš debitoram vai potenciālajam debitoram radīja attiecīgi saistības vai potenciālas saistības, no kurām izriet riska darījumi, kas tiek vērtspapīroti; vai

b)

savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro;

4)

“atkārtota vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kurā vismaz viens no pamatā esošajiem riska darījumiem ir vērtspapīrošanas pozīcija;

5)

“sponsors” ir kredītiestāde, kas atrodas Savienībā vai ārpus tās, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kas nav iniciators un kas:

a)

izveido un pārvalda uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas darījumu, kurā riska darījumi tiek pirkti no trešām personām; vai

b)

izveido uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmu vai citu vērtspapīrošanas darījumu, kurā riska darījumi tiek pirkti no trešām personām, un minētajā vērtspapīrošanas darījumā iesaistītu regulāru un aktīvu portfeļa pārvaldību deleģē struktūrai, kas pilnvarota veikt šādu darbību saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2011/61/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

6)

“laidiens” ir līgumiski noteikts ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistīta kredītriska segments, ja pozīcija šajā segmentā rada kredīta zaudēšanas risku, kas ir lielāks vai mazāks nekā tikpat lielai pozīcijai citā segmentā, neņemot vērā kredītaizsardzību, ko šā segmenta vai citu segmentu pozīcijas turētājam tieši nodrošina trešās personas;

7)

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir vērtspapīrošanas darījumu programma, kurā vērtspapīri tiek emitēti galvenokārt uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu;

8)

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir vērtspapīrošana ABKV programmā;

9)

“tradicionālā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ietver ekonomiskās līdzdalības nodošanu vērtspapīrotos riska darījumos; to veic, no iniciatora īpašuma tiesības uz minētajiem riska darījumiem nododot SSPE vai izmantojot SSPE pakārtotu dalību, ja emitētie vērtspapīri iniciatoram neuzliek maksājuma saistības;

10)

“sintētiskā vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kuras satvarā risks tiek nodots, izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus vai garantijas, un vērtspapīrotie riska darījumi paliek iniciatora riska darījumi;

11)

ieguldītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tur vērtspapīrošanas pozīciju;

12)

“institucionālais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas ir viens no šādiem:

a)

apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā;

b)

pārapdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

c)

arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 (23) darbības joma saskaņā ar tās 2. pantu, ja vien dalībvalsts nav izvēlējusies saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu šādai institūcijai nepiemērot minēto direktīvu kopumā vai kādu tās daļu; vai ieguldījumu pārvaldnieks vai pilnvarotā struktūra, ko ieceļ arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/2341 32. pantu;

d)

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas Savienībā pārvalda un/vai tirgo alternatīvos ieguldījumu fondus;

e)

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

f)

Iekšēji pārvaldīts PVKIU, kas ir ieguldījumu sabiedrība, kura pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un kas nav norīkojusi pārvaldības sabiedrību, kura saskaņā ar minēto direktīvu ir pilnvarota veikt tā pārvaldību);

g)

kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, piemērojot minēto regulu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā;

13)

“parādus apkalpojošā sabiedrība” ir sabiedrība, kas katru dienu pārvalda nopirkto debitoru parādu portfeli vai pamatā esošos kredītriska darījumus;

14)

“likviditātes līgums” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas izriet no līguma par finansējuma sniegšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu savlaicīgas naudas plūsmas;

15)

“atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kurā ir pieļaujams, ka aizņēmēja neatmaksātais atlikums svārstās līdz līgumā noteiktai robežai, pamatojoties uz tā lēmumu par aizņemšanos un atmaksu;

16)

“atjaunojama vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kuras gadījumā atjaunojas pati vērtspapīrošanas struktūra, riska darījumu portfelim pievienojot jaunus riska darījumus vai no tā izņemot riska darījumus neatkarīgi no tā, vai riska darījumi atjaunojas vai ne;

17)

“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir līguma klauzula par atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu vai atjaunojamu vērtspapīrošanu, kas paredz, ka, iestājoties konkrētiem gadījumiem, ieguldītāju vērstpapīrošanas pozīcijas tiek atpirktas pirms minēto pozīciju sākotnēji noteiktā termiņa beigām;

18)

“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir visvairāk pakārtotais vērtspapīrošanas laidiens, kas ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un attiecīgā gadījumā augstākas kārtas laidieniem;

19)

“vērtspapīrošanas pozīcija” ir riska darījums, kas izriet no iesaistīšanās vērtspapīrošanā;

20)

“sākotnējais aizdevējs” ir sabiedrība, kas pati vai ar saistītu sabiedrību starpniecību tieši vai netieši noslēgusi sākotnējo līgumu, kurš debitoram vai potenciālajam debitoram radīja saistības vai potenciālas saistības, no kurām izriet riska darījumi, kas tiek vērtspapīroti;

21)

“pilnībā atbalstīta ABKV programma” ir ABKV programma, ko tieši un pilnībā atbalsta tās sponsors, nodrošinot vienu vai vairākus SSPE likviditātes līgumus, kas ietver vismaz visus šos elementus:

a)

visus ar likviditāti un kredītu saistītos ABKV programmas riskus;

b)

jebkādus vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus;

c)

jebkādas citas izmaksas ABKV darījumu un ABKV programmu līmenī, ja tas ir nepieciešams, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saskaņā ar ABKV;

22)

“pilnībā atbalstīts ABKV darījums” ir ABKV darījums, ko darījumu vai ABKV programmu līmenī atbalsta ar likviditātes līgumu, kurš ietver vismaz visus šos elementus:

a)

visus ar likviditāti un kredītu saistītos ABKV darījuma riskus;

b)

jebkādus ABKV darījumā vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus;

c)

jebkādas citas izmaksas ABKV darījumu līmenī un ABKV programmu līmenī, ja tas ir nepieciešams, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saskaņā ar ABKV;

23)

“vērtspapīrošanas repozitorijs” ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un glabā datus par vērtspapīrošanas darījumiem.

Piemērojot šīs regulas 10. pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 61., 64., 65., 66., 73., 78., 79. un 80. pantā uz “darījumu reģistru” uzskata par atsaucēm uz “vērtspapīrošanas repozitoriju”.

3. pants

Vērtspapīrošanas darījumu pārdošana privātajiem klientiem

1.   Vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs nepārdod šādu pozīciju privātajam klientam, kas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā, izņemot, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu;

b)

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka vērtspapīrošanas pozīcija ir piemērota minētajam privātajam klientam;

c)

vērtspapīrošanas pozīcijas pārdevējs nekavējoties ziņojumā privātajam klientam dara zināmu piemērotības pārbaudes iznākumu.

2.   Ja tiek izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi un minētā privātā klienta finanšu instrumentu portfelis nepārsniedz EUR 500 000, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedzis saskaņā ar 3. punktu, nodrošina, lai privātais klients vērtspapīrošanas pozīcijās neieguldītu summu, kas kopumā pārsniedz 10 % no minētā klienta finanšu instrumentu portfeļa, un lai sākotnējā minimālā summa, kas ieguldīta vienā vai vairākās vērtspapīrošanas pozīcijās, būtu EUR 10 000.

3.   Privātais klients pārdevējam sniedz pareizu informāciju par privātā klienta finanšu instrumentu portfeli, tostarp jebkādiem ieguldījumiem vērtspapīrošanas pozīcijās.

4.   Piemērojot 2. un 3. punktu, privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas ir sniegti kā nodrošinājums.

4. pants

Prasības attiecībā uz SSPE

SSPE neveic uzņēmējdarbību trešā valstī, uz kuru attiecas kāds no šādiem faktiem:

a)

FATF attiecīgo trešo valsti ir iekļāvusi sarakstā kā jurisdikciju, kurā pastāv augsts risks un kura nesadarbojas;

b)

trešā valsts nav parakstījusi nolīgumu ar dalībvalsti, lai nodrošinātu, ka minētā trešā valsts pilnībā ievēro standartus, kas noteikti 26. pantā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam vai ESAO Paraugnolīgumā par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, un ka tā nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā.

2. NODAĻA

VISIEM VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

5. pants

Uzticamības pārbaudes prasības institucionālajiem ieguldītājiem

1.   Pirms vērtspapīrošanas pozīcijas turēšanas institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, pārbauda, vai:

a)

gadījumā, ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, iniciators vai sākotnējais aizdevējs visus kredītus, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, piešķir, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu;

b)

gadījumā, ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, iniciators vai sākotnējais aizdevējs visus kredītus, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, piešķir, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka kredītu piešķiršana balstās uz parādnieka kredītspējas rūpīgu novērtējumu;

c)

gadījumā, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību Savienībā, tas pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību saskaņā ar 6. pantu un riska paturēšana tiek atklāta institucionālajam ieguldītājam saskaņā ar 7. pantu;

d)

gadījumā, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tas pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību, kas jebkurā gadījumā nav mazāka par 5 % un kas ir noteikta saskaņā ar 6. pantu, un riska paturēšanu atklāj institucionālajiem ieguldītājiem;

e)

iniciators, sponsors vai SSPE attiecīgā gadījumā ir darījis pieejamu šīs regulas 7. pantā prasīto informāciju saskaņā ar minētajā pantā paredzēto biežumu un kārtību.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz pilnībā atbalstītiem ABKV darījumiem 1. punkta a) apakšpunktā precizēto prasību piemēro sponsoram. Šādos gadījumos sponsors pārbauda, vai iniciators vai sākotnējais aizdevējs, kurš nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, visus savus kredītus piešķir, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem minēto kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un finansēšanas procesiem, un ir ieviesis efektīvas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

3.   Pirms vērtspapīrošanas pozīcijas turēšanas institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, veic uzticamības novērtēšanu, kas dod tam iespēju novērtēt iesaistītos riskus. Minētajā novērtējumā ņem vērā vismaz visus šādus aspektus:

a)

atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas un tās pamatā esošo riska darījumu riska pazīmes;

b)

visas vērtspapīrošanas strukturālās iezīmes, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus, tostarp līgumsaistību maksājumu prioritātes un ar maksājumiem saistīto izraisītājnotikumu prioritāte, kredītkvalitātes uzlabojumi, likviditātes uzlabojumi un tirgus vērtības izraisītājnotikumi, kā arī darījumam raksturīgās saistību neizpildes definīcijas;

c)

attiecībā uz vērtspapīrošanu, par ko paziņots kā par VPS vērtspapīrošanu saskaņā ar 27. pantu, – minētās vērtspapīrošanas atbilstība 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā un 27. pantā noteiktajām prasībām. Institucionālie ieguldītāji var attiecīgi balstīties uz 27. panta 1. punktā minēto VPS paziņojumu un iniciatora, sponsora un SSPE atklāto informāciju par atbilstību VPS prasībām, nepaļaujoties vienīgi vai mehāniski uz minēto paziņojumu vai informāciju.

Neatkarīgi no pirmās daļas a) un b) apakšpunkta – pilnībā atbalstītas ABKV programmas gadījumā institucionālie ieguldītāji minētās ABKV programmas emitētajos komerciālajos vērtspapīros ņem vērā ABKV programmas iezīmes un pilno likviditātes atbalstu.

4.   Institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs un kas tur vērtspapīrošanas pozīciju, veic vismaz šādas darbības:

a)

lai pastāvīgi uzraudzītu atbilstību 1. un 3. punkta prasībām un vērtspapīrošanas pozīcijas un tās pamatā esošo riska darījumu rezultātus, nosaka atbilstīgas rakstiskas procedūras, kas ir samērīgas ar vērtspapīrošanas pozīcijas riska profilu un attiecīgā gadījumā ar savu tirdzniecības un netirdzniecības portfeli.

Vajadzības gadījumā attiecībā uz vērtspapīrošanu un tās pamatā esošajiem riska darījumiem minētās rakstiskās procedūras ietver uzraudzību attiecībā uz riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo daļu, kuru maksājumi kavēti vairāk nekā 30, 60 un 90 dienas, saistību neizpildes rādītājiem, pirmstermiņa atmaksas rādītājiem, aizdevumiem, pret kuru nodrošinājumu ir uzsākta piedziņa, atgūto naudas līdzekļu īpatsvaru, atpirkšanu, aizdevumu grozījumiem, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, nodrošinājuma veidu un izmantojumu, kredītspējas novērtējuma vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa pamatā esošo riska darījumu veidiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecības biežuma sadalījumu pa intervāliem, kas atvieglina pienācīgu jutīguma analīzi. Ja arī paši pamatā esošie riska darījumi ir vērtspapīrošanas pozīcijas, kā tas atļauts saskaņā ar 8. pantu, institucionālie ieguldītāji uzrauga arī riska darījumus, kas ir pamatā minētajām pozīcijām;

b)

tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kas nav pilnībā atbalstīta ABKV programma, regulāri veic spriedzes testus attiecībā uz naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām, ar ko atbalsta pamatā esošos riska darījumus, vai – ja par naudas plūsmām un nodrošinājuma vērtībām nav pietiekamu datu – spriedzes testus attiecībā uz zaudējumu pieņēmumiem, ņemot vērā vērtspapīrošanas pozīcijas riska būtību, mērogu un sarežģītību;

c)

pilnībā atbalstītas ABKV programmas gadījumā regulāri veic spriedzes testus attiecībā uz sponsora maksātspēju un likviditāti;

d)

nodrošina iekšējo pārskatu sniegšanu savai vadības struktūrai, lai minētā vadības struktūra būtu informēta par būtiskiem riskiem, kas izriet no vērtspapīrošanas pozīcijas, un tā, lai minētie riski tiktu pienācīgi pārvaldīti;

e)

spēj pēc pieprasījuma pierādīt savām kompetentajām iestādēm, ka tam ir vispusīga un pamatīga izpratne par vērtspapīrošanas pozīciju un tās pamatā esošajiem riska darījumiem un ka tas ir ieviesis rakstiskas politikas nostādnes un procedūras vērtspapīrošanas pozīcijas risku pārvaldīšanai un saskaņā ar 1. un 2. punktu veikto pārbaužu un uzticamības pārbaužu un jebkādas citas attiecīgas informācijas dokumentēšanai; un

f)

pilnībā atbalstītas ABKV programmas riska darījumu gadījumā spēj pēc pieprasījuma pierādīt savām kompetentajām iestādēm, ka tam ir vispusīga un pamatīga izpratne par sponsora kredītkvalitāti un sniegtā likviditātes līguma noteikumiem.

5.   Neskarot šā panta 1. līdz 4. punktu, ja institucionālais ieguldītājs citam institucionālajam ieguldītājam ir devis atļauju pieņemt tādus lēmumus par ieguldījumu pārvaldību, kas to varētu iesaistīt vērtspapīrošanā, institucionālais ieguldītājs var uzdot minētajai pārvaldītājai pusei izpildīt šajā pantā tai noteiktos pienākumus attiecībā uz jebkādu iesaistīšanos vērtspapīrošanā, kas izriet no minētajiem lēmumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, kad institucionālajam ieguldītājam saskaņā ar šo punktu ir uzdots izpildīt cita institucionālā ieguldītāja pienākumus un viņš tos nav izpildījis, jebkādas sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu var piemērot ieguldītājam, kas veic pārvaldīšanu, un nevis institucionālajam ieguldītājam, kas ir iesaistījies vērtspapīrošanā.

6. pants

Riska paturēšana

1.   Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs vērtspapīrošanā pastāvīgi patur būtisku neto ekonomisko līdzdalību, kas nav mazāka par 5 %. Minēto līdzdalību aprēķina iniciēšanas brīdī un nosaka pēc ārpusbilances posteņu nosacītās nominālvērtības. Ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav savstarpēji vienojušies par to, kurš paturēs būtisku neto ekonomisko līdzdalību, tad būtisku neto ekonomisko līdzdalību patur iniciators. Paturēšanas prasības attiecībā uz konkrētu vērtspapīrošanu nepiemēro vairākkārt. Būtiskā neto ekonomiskā līdzdalība netiek sadalīta starp dažādiem riska paturētāju veidiem, un tā nav pakļauta nekādai kredītriska mazināšanai vai ierobežošanai.

Piemērojot šo pantu, sabiedrību neuzskata par iniciatoru, ja sabiedrība ir veikusi uzņēmējdarbību vai darbojas vienīgi ar nolūku vērtspapīrot riska darījumus.

2.   Iniciators neatlasa aktīvus nodošanai SSPE, lai saistībā ar SSPE nodotajiem aktīviem rastos zaudējumi, kas saskaņā ar aprēķiniem attiecībā uz visu darījuma pastāvēšanas laiku vai laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, ja darījuma pastāvēšanas laiks ir ilgāks par četriem gadiem, ir lielāki par zaudējumiem, kuri šajā pašā laikposmā ir saistīti ar salīdzināmiem aktīviem, kas ietverti iniciatora bilancē. Ja kompetentā iestāde atrod pierādījumu, kas liecina par minētā aizlieguma pārkāpumu, kompetentā iestāde izmeklē SSPE nodoto aktīvu un iniciatora bilancē ietverto salīdzināmo aktīvu rezultatīvos rādītājus. Ja nodoto aktīvu rezultatīvie rādītāji ir ievērojami mazāki par salīdzināmajiem aktīviem, kas ietverti iniciatora bilancē, tādēļ, ka tāds ir bijis iniciatora nodoms, kompetentā iestāde piemēro sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu.

3.   Par būtiskas neto ekonomiskās līdzdalības paturēšanu vismaz 5 % apmērā šā panta 1. punkta nozīmē ir uzskatāma vienīgi:

a)

katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena paturēšana vismaz 5 % apmērā no tā nominālvērtības;

b)

atjaunojamas vērtspapīrošanas vai atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā iniciatora līdzdalības daļas paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības;

c)

nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir ekvivalenti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, paturēšana, ja citādi šie nevērtspapīrotie riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits iniciēšanas brīdī ir vismaz 100;

d)

pirmās kārtas zaudējumu laidiena paturēšana un, ja šāda paturēšana ir mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, vajadzības gadījumā arī tādu laidienu paturēšana, kuriem ir tāds pats vai problemātiskāks riska profils nekā ieguldītājiem nodotajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru termiņš neiestājas pirms ieguldītājiem nodoto vai pārdoto laidienu termiņa, tā ka kopumā tiek paturēti vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības; vai

e)

pirmās kārtas zaudējumu riska darījuma paturēšana vismaz 5 % apmērā no katra vērtspapīrošanā vērtspapīrotā riska darījuma.

4.   Ja jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (24) nozīmē, mātes iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai kāds no tās meitasuzņēmumiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē kā iniciators vai sponsors vērtspapīro riska darījumus no vienas vai vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras ir iekļautas konsolidētajā uzraudzībā, 1. punktā minētās prasības var izpildīt, balstoties uz attiecīgās mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, konsolidēto finanšu stāvokli.

Pirmo daļu piemēro vienīgi tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes, kuras ir radījušas vērtspapīrotos riska darījumus, ievēro prasības, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (25) 79. pantā, un laikus sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai ievērotu prasības, kas noteiktas šīs regulas 5. pantā, iniciatoram vai sponsoram un Savienības mātes kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

5.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīrotie riska darījumi ir riska darījumi ar šādām personām vai par tiem pilnā apmērā, bez nosacījumiem un neatsaucami ir galvojušas šādas personas:

a)

centrālās valdības vai centrālās bankas;

b)

dalībvalstu reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes un publiskā sektora struktūras Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunkta nozīmē;

c)

iestādes, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem attiecinātā riska pakāpe nepārsniedz 50 %;

d)

valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 (26) 2. panta 3. punkta nozīmē; vai

e)

daudzpusējās attīstības bankas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. pantā.

6.   Šā panta 1. punktu nepiemēro darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja pamatā esošās atsauces sabiedrības ir identiskas sabiedrībām, kas veido biržā publiskā apgrozījumā esošo sabiedrību akciju indeksu, vai ja tās ir citi biržā tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas.

7.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI), kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (27), izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu riska paturēšanas prasības, jo īpaši attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)

kārtība, kādā saskaņā ar 3. punktu tiek paturēts risks, tostarp izmantojot paturēšanu sintētiskā vai nosacījuma formā;

b)

mērījumi par 1. punktā minēto paturēšanas pakāpi;

c)

aizliegums veikt paturētās līdzdalības daļas riska ierobežošanu vai pārdošanu;

d)

konsolidētas paturēšanas nosacījumi saskaņā ar 4. punktu;

e)

nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu darījumiem, kas balstīti uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, kas minēts 6. punktā.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

7. pants

Pārredzamības prasības iniciatoriem, sponsoriem un SSPE

1.   Vērtspapīrošanas darījuma iniciators, sponsors un SSPE saskaņā ar šā panta 2. punktu vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, 29. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un – pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu vismaz šādu informāciju:

a)

reizi ceturksnī informāciju par pamatā esošajiem riska darījumiem vai – ABKV gadījumā – reizi mēnesī informāciju par pamatā esošajiem debitoru parādiem vai no kredītiem izrietošām prasījuma tiesībām;

b)

visus apliecinošos dokumentus, kas ir būtiski darījuma izprašanai, tostarp (bet ne tikai) attiecīgos gadījumos šādus dokumentus:

i)

galīgā piedāvājuma dokuments vai prospekts kopā ar darījuma noslēgšanas dokumentiem, izņemot juridiskos atzinumus;

ii)

attiecībā uz tradicionālo vērtspapīrošanu – aktīvu pirkuma līgums, cesijas, pārjaunojuma vai nodošanas līgums un attiecīgs uzticības pilnvarojuma apliecinājums;

iii)

atvasinātie instrumenti un galvojuma līgumi, kā arī jebkuri attiecīgie dokumenti par nodrošinājuma sniegšanas kārtību, ja vērtspapīrotie riska darījumi paliek iniciatora bilancē;

iv)

apkalpošanas, rezerves apkalpošanas, pārvaldības un naudas līdzekļu pārvaldības līgumi;

v)

uzticības pilnvarojuma (trasta) akts, drošības akts, pārstāvības līgums, bankas konta izmantošanas līgums, galvots ieguldījumu līgums, iekļautie noteikumi vai uzticības pilnvarojuma (trasta) paraugregulējums, vai definīciju parauglīgums, vai cita līdzvērtīga juridiska dokumentācija;

vi)

attiecīgie kreditoru sadarbības līgumi, atvasināto instrumentu dokumentācija, līgumi par subordinētajiem aizdevumiem, līgumi par aizdevumu darbības sākšanai un likviditātes līgumi.

Minētajos pamatā esošajos dokumentos iekļauj detalizētu aprakstu par vērtspapīrošanas maksājumu prioritāti;

c)

ja prospekts nav sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (28), darījuma kopsavilkums vai pārskats par vērtspapīrošanas galvenajām iezīmēm, tostarp attiecīgos gadījumos:

i)

ziņas par darījuma struktūru, tostarp struktūru diagrammas, kurās sniegts pārskats par darījumiem, naudas plūsmām un īpašumtiesību struktūru;

ii)

detalizēta informācija par riska darījuma iezīmēm, naudas plūsmām, zaudējumu attiecināšanas hierarhiju, kredītkvalitātes uzlabošanu un likviditātes atbalsta iezīmēm;

iii)

detalizēta informācija par vērtspapīrošanas pozīcijas turētāju balsstiesībām un to attiecībām ar citiem nodrošinātajiem kreditoriem; un

iv)

saraksts ar visiem izraisītājnotikumiem un notikumiem, kuri minēti dokumentos, kas iesniegti saskaņā ar b) apakšpunktu, un kuri varētu būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus;

d)

VPS vērtspapīrošanas darījumu gadījumā – VPS paziņojums, kas minēts 27. pantā;

e)

ceturkšņa pārskati ieguldītājiem vai – ABKV gadījumā – ikmēneša pārskati ieguldītājiem, kas ietver šādu informāciju:

i)

visi būtiski nozīmīgie dati par kredītkvalitāti un pamatā esošo riska darījumu rezultātiem;

ii)

informācija par notikumiem, kas izraisa maksājuma prioritāšu izmaiņas vai jebkuru darījuma partneru maiņu, un tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kas nav ABKV darījums, – dati par pamatā esošo riska darījumu un vērtspapīrošanas saistību radīto naudas plūsmu;

iii)

informācija par paturēto risku saskaņā ar 6. pantu, tostarp informācija par to, kurš no 6. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem ir piemērots;

f)

jebkāda iekšēja ar vērtspapīrošanu saistīta informācija, kuru iniciatoram, sponsoram vai SSPE ir pienākums publiskot saskaņā ar 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (29) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām;

g)

ja f) apakšpunktu nepiemēro, jebkāds nozīmīgs notikums, piemēram:

i)

būtiska to pienākumu nepildīšana, kuri noteikti dokumentos, kas darīti pieejami saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp jebkāds aizsardzības līdzeklis, atbrīvojums vai piekrišana, kas vēlāk sniegti saistībā ar šādu nepildīšanu;

ii)

izmaiņas strukturālajās iezīmēs, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus;

iii)

vērtspapīrošanas vai tās pamatā esošo riska darījumu riska pazīmju izmaiņas, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus;

iv)

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst VPS prasībām vai ja kompetentās iestādes ir veikušas korektīvus vai administratīvus pasākumus;

v)

jebkādi būtiski grozījumi darījuma dokumentos.

Informāciju, kas minēta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, dara pieejamu pirms cenas noteikšanas.

Informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas a) un e) apakšpunktā, vienlaikus dara pieejamu ik ceturksni vēlākais vienu mēnesi pēc dienas, kad jāveic procentu maksājums vai ABKV darījumu gadījumā – vēlākais vienu mēnesi pēc tā laikposma beigām, uz kuru attiecas ziņojums.

ABKV gadījumā – informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas a) apakšpunktā, c) apakšpunkta ii) punktā un e) apakšpunkta i) punktā, apkopotā veidā dara pieejamu vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem un – pēc pieprasījuma – iespējamiem ieguldītājiem. Aizdevuma līmeņa datus dara pieejamus sponsoram un – pēc pieprasījuma – kompetentajām iestādēm.

Neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas f) un g) apakšpunktā, dara pieejamu nekavējoties.

Nodrošinot atbilstību šim punktam, vērtspapīrošanas iniciators, sponsors un SSPE ievēro valsts un Savienības tiesību aktus, ar ko reglamentē informācijas konfidencialitātes aizsardzību un personas datu apstrādi, lai izvairītos no iespējamiem minēto tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī no tā, ka netiek pildīti konfidencialitātes pienākumi saistībā ar informāciju par klientu, sākotnējo aizdevēju vai debitoru, ja vien šāda konfidenciāla informācija nav anonimizēta vai apkopota.

Konkrētāk, attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informāciju iniciators, sponsors un SSPE var sniegt attiecīgās dokumentācijas kopsavilkumu.

Šīs regulas 29. pantā minētajām kompetentajām iestādēm ir iespēja lūgt sniegt tām šādu konfidenciālu informāciju, lai tās varētu pildīt savus ar šo regulu noteiktos pienākumus.

2.   Vērtspapīrošanas iniciators, sponsors un SSPE no sava vidus norīko vienu vienību, kas pildīs 1. punkta pirmās daļas a), b), d), e), f) un g) apakšpunktā noteiktās informācijas sniegšanas prasības.

Saskaņā ar pirmo daļu norīkotā vienība informāciju saistībā ar vērtspapīrošanas darījumu dara pieejamu, izmantojot vērtspapīrošanas repozitoriju.

Otrajā un ceturtajā daļā minētos pienākumus vērtspapīrošanas darījumiem nepiemēro, ja nav bijis jāsagatavo prospekts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK.

Ja vērtspapīrošanas repozitorijs saskaņā ar 10. pantu nav reģistrēts, vienība, kura norīkota, lai izpildītu šā panta 1. punktā izklāstītās prasības, informāciju dara pieejamu, izmantojot tīmekļa vietni, kas:

a)

ietver labi funkcionējošu datu kvalitātes kontroles sistēmu;

b)

ir pakļauta atbilstīgiem pārvaldības standartiem un tādas atbilstīgas organizatoriskās struktūras uzturēšanai un darbībai, ar kuru nodrošina tīmekļa vietnes nepārtrauktu un noregulētu funkcionēšanu;

c)

ir pakļauta atbilstīgām sistēmām, pārbaudēm un procedūrām, ar ko identificē visus attiecīgos operacionālā riska avotus;

d)

ietver sistēmas, ar ko nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību un integritāti un to, ka informāciju nekavējoties reģistrē; un

e)

dara iespējamu reģistrēt un saglabāt informāciju vismaz piecus gadus pēc vērtspapīrošanas beigu termiņa.

Vienību, kas atbild par informācijas sniegšanu, un vērtspapīrošanas repozitoriju, kurā informācija ir pieejama, norāda vērtspapīrošanas dokumentācijā.

3.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus nolūkā precizēt informāciju, ko iniciators, sponsors un SSPE sniedz, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un e) apakšpunktu, ņemot vērā, cik noderīga vērtspapīrošanas pozīcijas turētājam ir informācija par to, vai vērtspapīrošanas pozīcija ir īstermiņa un – ABKV darījuma gadījumā – vai sponsors to pilnībā atbalsta;

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus informācijai, kas jāprecizē saskaņā ar 3. punktu, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu tās formātu ar standartizētām veidnēm.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

8. pants

Atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegums

1.   Vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas pozīcijas.

Atkāpjoties no minētās prasības, pirmo daļu nepiemēro:

a)

vērtspapīrošanai, kuras vērtspapīri bija emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra; un

b)

vērtspapīrošanai, ko paredzēts izmantot 3. punktā izklāstītajos likumīgajos nolūkos, kuras vērtspapīri bija emitēti 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam.

2.   Saskaņā ar attiecīgi 29. panta 2., 3. vai 4. punktu norīkotā kompetentā iestāde var piešķirt tās uzraudzībā esošai struktūrai atļauju vērtspapīrošanā iekļaut vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, ja minētā kompetentā iestāde uzskata, ka atkārtota vērtspapīrošana tiek izmantota šā panta 3. punktā izklāstītajos likumīgajos nolūkos.

Ja šāda uzraudzītā struktūra ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, šā punkta pirmajā daļā minētā kompetentā iestāde, pirms tā sniedz atļauju vērtspapīrošanā iekļaut vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, apspriežas ar noregulējuma iestādi un jebkuru citu minētajai struktūrai nozīmīgu iestādi. Šāda apspriešanās ilgst ne vairāk kā 60 dienas no dienas, kurā kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi un jebkuru citu minētajai struktūrai nozīmīgu iestādi par vajadzību apspriesties.

Ja apspriešanās rezultātā tiek pieņemts lēmums piešķirt atļauju vērtspapīrošanā izmantot vērtspapīrošanas pozīcijas kā pamatā esošos riska darījumus, kompetentā iestāde par to paziņo EVTI.

3.   Šajā pantā par likumīgiem uzskata šādus nolūkus:

a)

atvieglot kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes likvidāciju;

b)

nodrošinot kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes dzīvotspēju darbības turpināšanai, lai novērstu to likvidāciju; vai

c)

pasargāt ieguldītāju intereses, ja pamatā esošie riska darījumi ir ienākumus nenesoši.

4.   Pilnībā atbalstītu ABKV programmu šajā pantā neuzskata par atkārtotu vērtspapīrošanu – ar noteikumu, ka neviens ABKV darījums minētajā programmā nav atkārtota vērtspapīrošana un ka kredītkvalitātes uzlabošana neizveido otrā līmeņa laidienu programmas līmenī.

5.   Lai atspoguļotu citu likumīgos nolūkos veiktu atkārtotas vērtspapīrošanas darījumu tirgus attīstību un ņemot vērā visaptverošos mērķus, proti, finanšu stabilitāti un ieguldītāju interešu pasargāšanu, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai papildinātu 3. punktā izklāstīto likumīgo nolūku sarakstu.

EVTI šādus regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9. pants

Kredītu piešķiršanas kritēriji

1.   Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji vērtspapīrojamiem riska darījumiem piemēro tos pašus stabilos un skaidri definētos kredītu piešķiršanas kritērijus, kurus tie piemēro riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti. Minētajā nolūkā piemēro tos pašus skaidri noteiktos procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā grozīšanai, atjaunošanai un refinansēšanai. Iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem ir iedarbīgas sistēmas minēto kritēriju un procesu piemērošanai, lai nodrošinātu to, ka kredītu piešķiršana balstās uz parādnieka kredītspējas rūpīgu novērtējumu, pienācīgi ņemot vērā faktorus, kas ir būtiski, lai pārbaudītu izredzes, ka parādnieks izpildīs savus pienākumus saskaņā ar kredītlīgumu.

2.   Ja vērtspapīrošanas pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, kas veikti pēc Direktīvas 2014/17/ES stāšanās spēkā, minēto aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms tas, ka aizdevuma pieteicēja sniegto informāciju aizdevējs varētu nepārbaudīt.

3.   Ja iniciators savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam veic to vērtspapīrošanu, minētais iniciators pārbauda, vai sabiedrība, kas bija tieši vai netieši iesaistīta sākotnējā līgumā, kurš radīja saistības vai potenciālas saistības, kas jāvērtspapīro, izpilda 1. punktā minētās prasības.

4.   Panta 3. punktu nepiemēro, ja:

a)

sākotnējais līgums, kas radīja saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālam debitoram, bija noslēgts pirms Direktīvas 2014/17/ES stāšanās spēkā; un

b)

iniciators, kas pērk trešās personas darījumus uz sava rēķina un tad vērtspapīro tos, izpilda saistības, kuras pirms 2019. gada 1. janvāra bija jāizpilda iniciatoriestādēm saskaņā ar Deleģētās Regulas (ES) 625/2014 21. panta 2. punktu.

3. NODAĻA

VĒRTSPAPĪROŠANAS REPOZITORIJA REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS

10. pants

Vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācija

1.   Vērtspapīrošanas repozitoriju, piemērojot 5. pantu, reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.

2.   Lai vērtspapīrošanas repozitoriju varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, tam ir jābūt juridiskai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā, jāpiemēro procedūras, ar ko pārbauda tās informācijas pilnīgumu un konsekvenci, kura tam darīta pieejama saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, un jāatbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78., 79. pantā un 80. panta 1. līdz 3. punktā, 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām. Piemērojot šo pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 80. pantā uz tās 9. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 5. pantu.

3.   Vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācija ir spēkā visā Savienības teritorijā.

4.   Reģistrēts vērtspapīrošanas repozitorijs vienmēr atbilst reģistrācijas nosacījumiem. Vērtspapīrošanas repozitorijs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.

5.   Vērtspapīrošanas repozitorijs iesniedz EVTI kādu no šiem dokumentiem:

a)

reģistrācijas pieteikumu;

b)

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai, piemērojot šīs regulas 7. pantu, gadījumā, kad jau ir reģistrēts darījumu reģistrs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (30) III nodaļu.

6.   EVTI 20 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram vērtspapīrošanas repozitorijam ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to attiecīgi paziņo vērtspapīrošanas repozitorijam.

7.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē visu turpmāk minēto informāciju:

a)

procedūras, kas minētas šā panta 2. punktā un kas vērtspapīrošanas repozitorijiem jāpiemēro, lai pārbaudītu tās informācijas pilnīgumu un konsekvenci, kura tiem darīta pieejama saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b)

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

c)

vienkāršots reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē abu turpmāk minēto dokumentu formātu:

a)

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

b)

reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu EVTI izstrādā vienkāršotu formātu, tādējādi izvairoties no procedūru dublēšanas.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11. pants

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas

1.   Ja vērtspapīrošanas repozitorijs iesniedz pieteikumu reģistrācijai vai pieteikumu nolūkā paplašināt savu kā darījumu reģistra reģistrāciju un ja tas ir struktūra, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to minētajai kompetentajai iestādei un apspriežas ar šo kompetento iestādi pirms vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas.

2.   EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai veiktu vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu, kā arī lai uzraudzītu šīs struktūras atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas nosacījumiem dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

12. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.   EVTI 40 darbdienās pēc 10. panta 6. punktā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas pieteikumu, pamatojoties uz vērtspapīrošanas repozitorija atbilstību šai nodaļai, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar kuru piešķir vai atsaka reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu.

2.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

13. pants

Saistībā ar reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu pieņemto EVTI lēmumu paziņošana

1.   Ja EVTI pieņem 12. pantā minēto lēmumu vai anulē reģistrāciju, kā minēts 15. panta 1. punktā, tā par to paziņo vērtspapīrošanas repozitorijam piecās darbdienās, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu kompetentajai iestādei, kā minēts 11. panta 1. punktā.

2.   EVTI bez liekas kavēšanās dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

3.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo regulu reģistrēto vērtspapīrošanas repozitoriju sarakstu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

14. pants

EVTI pilnvaras

1.   Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61.–68. pantu, 73. un 74. pantu, saistībā ar tās I un II pielikumu, īsteno arī attiecībā uz šo regulu. Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 1. un 2. punktu minētās regulas I pielikumā uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 17. panta 1. punktu.

2.   Pilnvaras, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 63. pantu ir piešķirtas EVTI vai kādam EVTI ierēdnim, vai jebkurai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai prasītu atklāt informāciju vai dokumentus, uz kuriem attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

15. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 73. pantu, EVTI anulē vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju, ja vērtspapīrošanas repozitorijs:

a)

nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai pēdējos sešos mēnešos nav sniedzis nevienu pakalpojumu;

b)

ir panācis reģistrāciju, sniedzot nepatiesus paziņojumus vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus; vai

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas tika reģistrēts.

2.   Par lēmumu anulēt vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo 11. panta 1. punktā minētajai attiecīgajai kompetentajai iestādei.

3.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā vērtspapīrošanas repozitorijs sniedz pakalpojumus un veic darbības un kura uzskata, ka ir izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var lūgt EVTI pārbaudīt, vai ir izpildīti attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija reģistrāciju, tā iesniedz detalizētu sava lēmuma pamatojumu.

4.   Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir saskaņā ar šīs regulas 29. pantu norīkotā iestāde.

16. pants

Uzraudzības maksa

1.   EVTI iekasē no vērtspapīrošanas repozitorijiem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2. punktu.

Minētās maksas ir samērīgas ar attiecīgā vērtspapīrošanas repozitorija apgrozījumu un pilnībā sedz vajadzīgos EVTI izdevumus saistībā ar vērtspapīrošanas repozitoriju reģistrāciju un uzraudzību, kā arī kompensē jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm rodas jebkādas uzdevumu deleģēšanas rezultātā, ievērojot šīs regulas 14. panta 1. punktu. Ciktāl šīs regulas 14. panta 1. punktā ir atsauce uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 74. pantu, atsauces uz minētās regulas 72. panta 3. punktu uzskata par atsaucēm uz šā panta 2. punktu.

Ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu vai Regulas (ES) 2015/2365 III nodaļu, šā punkta pirmajā daļā minētās maksas koriģē tikai tādēļ, lai atspoguļotu papildu nepieciešamos izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar vērtspapīrošanas repozitoriju reģistrāciju un uzraudzību, ievērojot šo regulu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 47. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem tā pienākas, maksas apmēru un maksāšanas kārtību.

17. pants

Vērtspapīrošanas repozitorijā glabāto datu pieejamība

1.   Neskarot 7. panta 2. punktu, vērtspapīrošanas repozitorijs vāc un glabā vērtspapīrošanas informāciju. Tas nodrošina visām turpmāk minētajām struktūrām tiešu un tūlītēju bezmaksas piekļuvi, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus, pilnvaras un saistības:

a)

EVTI;

b)

EBI;

c)

EAAPI;

d)

ESRK;

e)

attiecīgie Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

f)

attiecīgās iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz darījumiem, tirgiem, dalībniekiem un aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

g)

noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (31) 3. pantu;

h)

Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (32);

i)

iestādes, kas minētas 29. pantā;

j)

ieguldītāji un potenciālie ieguldītāji.

2.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI, ņemot vērā 1. punktā minēto struktūru vajadzības, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a)

šā panta 1. punktā minēto vērtspapīrošanas informāciju, ko iniciators, sponsors vai SSPE sniedz, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b)

darbības standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu, strukturētu un visaptverošu:

i)

datu vākšanu, ko veic vērtspapīrošanas repozitoriji; un

ii)

vērtspapīrošanas repozitoriju datu apkopošanu un salīdzināšanu;

c)

detalizētu informāciju, kurai ir jābūt pieejamai 1. punktā minētajām struktūrām, ņemot vērā to pilnvaras un konkrētās vajadzības;

d)

noteikumus, saskaņā ar kuriem 1. punktā minētajām struktūrām ir jābūt tiešai un tūlītējai piekļuvei vērtspapīrošanas repozitorijos glabātajiem datiem.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2. punkta piemērošanai, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standartizētās veidnes, kas iniciatoram, sponsoram vai SSPE jāizmanto, sniedzot informāciju vērtspapīrošanas repozitorijam, ņemot vērā risinājumus, ko izstrādājuši esošie vērtspapīrošanas datu savācēji.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

4. NODAĻA

VIENKĀRŠA, PĀRREDZAMA UN STANDARTIZĒTA VĒRTSPAPĪROŠANA

18. pants

Apzīmējuma “vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” izmantošana

Iniciatori, sponsori un SSPE savām vērtspapīrošanas vajadzībām apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši atsaucas uz minēto apzīmējumu, var izmantot vienīgi tad, ja:

a)

vērtspapīrošana atbilst visām šīs nodaļas 1. vai 2. iedaļā izklāstītajām prasībām un ir sniegts paziņojums EVTI, ievērojot 27. panta 1. punktu; un

b)

ja vērtspapīrošana ir iekļauta 27. panta 5. punktā minētajā sarakstā.

Iniciators, sponsors un SSPE, kas iesaistīts par VPS uzskatītā vērtspapīrošanā, veic uzņēmējdarbību Savienībā.

1. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz tādu VPS vērtspapīrošanu, kas nav ABKV

19. pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana

1.   Vērtspapīrošanas darījumi, izņemot ABKV programmas un ABKV darījumus, kuri atbilst 20., 21. un 22. pantā izklāstītajām prasībām, ir uzskatāmi par VPS.

2.   Līdz 2018. gada 18. oktobrim EBI – ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz 20., 21. un 22. pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

20. pants

Prasības attiecībā uz vienkāršību

1.   Pamatā esošo riska darījumu īpašumtiesības SSPE iegūst, izmantojot īstu pārdošanu vai cesiju, vai nodošanu, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, veidā, kam var panākt izpildi pret pārdevēju vai jebkuru citu trešo personu. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu SSPE neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.

2.   Panta 1. punkta piemērošanas nolūkā jebkuri no turpmāk minētajiem noteikumiem ir stingri atgūšanas noteikumi:

a)

noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu;

b)

noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE a) apakšpunktā minēto atzīšanu par spēkā neesošu var novērst vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju.

3.   Piemērojot 1. punktu, atgūšanas noteikumi valsts maksātnespējas tiesību aktos, kas likvidatoram vai tiesai pamatā esošo riska darījumu pārdošanu ļauj atzīt par spēkā neesošu tādos gadījumos kā krāpnieciska nodošana, netaisnīga kreditoru interešu aizskaršana vai nodošana, kas paredzēta, lai pret dažiem kreditoriem nepiemērotā kārtā attiektos labvēlīgāk nekā pret citiem, nav strikti noteikumi par atgūšanu.

4.   Ja pārdevējs nav sākotnējais aizdevējs, pamatā esošo riska darījumu īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas minētajam pārdevējam – neatkarīgi no tā, vai šāda īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, ir tieša vai tiek veikta caur vienu vai vairākiem starpposmiem – atbilst 1. līdz 3. punktā izklāstītajām prasībām.

5.   Ja pamatā esošos riska darījumus nodod, izmantojot cesiju, un to pilnīgi veic tikai pēc darījuma noslēgšanas, šādas pilnīgas veikšanas izraisītājnotikumos ir ietverti vismaz šādi gadījumi:

a)

pārdevēja kredītkvalitātes statusa ievērojama pasliktināšanās;

b)

pārdevēja maksātnespēja; un

c)

līgumisku saistību nekompensēti pārkāpumi no pārdevēja puses, tostarp pārdevēja saistību neizpilde.

6.   Pārdevējs sniedz apliecinājumus un garantijas, ka, ciktāl tam ir zināms, vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi nav apgrūtināti vai citādi neatrodas tādā stāvoklī, kas, kā sagaidāms, varētu nelabvēlīgi ietekmēt īstas pārdošanas vai cesijas, vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, izpildāmību.

7.   Pamatā esošie riska darījumi, kurus pārdevējs nodevis vai cedējis SSPE, atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Piemērojot šo punktu, tādu riska darījumu aizstāšanu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un garantijas, neuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību. Riska darījumi, kas nodoti SSPE pēc darījuma noslēgšanas, atbilst tādiem atbilstības kritērijiem, ko piemēro sākotnējiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

8.   Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu. Pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru nepildīšanas gadījumā var vērsties pilnā apmērā pret debitoriem un attiecīgā gadījumā – pret galvotājiem.

Pamatā esošiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas – kuru daļas summas ziņā var atšķirties –, kas saistītas ar īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, kas atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu nomātu vai finansētu aktīvu pārdošanas.

Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā, kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

9.   Pamatā esošie riska darījumi neietver nekādas vērtspapīrošanas pozīcijas.

10.   Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic iniciators vai sākotnējais aizdevējs savā parastajā darījumdarbībā, ievērojot darījuma sākotnējās izvietošanas standartus, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus iniciators vai sākotnējais aizdevējs piemēro iniciēšanas laikā līdzīgiem, bet nevērtspapīrotiem riska darījumiem. Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas no iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciāliem ieguldītājiem.

Attiecībā uz vērtspapīrošanām, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.

Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1. līdz 4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, vai – attiecīgā gadījumā – līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

11.   Pamatā esošie riska darījumus pēc atlases bez liekas kavēšanās nodod SSPE, un atlases laikā tie neietver riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, vai riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:

a)

ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies maksājuma neveikšanas dēļ trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai ir veicis parādu pārstrukturēšanas procesu attiecībā uz saviem ienākumus nenesošiem riska darījumiem trijos gados pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE, izņemot, ja:

i)

pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš pārstrukturēšanas dienas, kurai jābūt vismaz vienu gadu pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE;

ii)

informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un e) apakšpunkta i) punktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas, kā arī kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;

b)

iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam; vai

c)

tam ir kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

12.   Debitori riska darījumu nodošanas brīdī ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot tādu atjaunojamu vērtspapīrošanas darījumu gadījumos, kuri ir nodrošināti ar riska darījumiem, kas ir jāatmaksā vienā maksājumā, vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, ietverot, bez ierobežojuma, ikmēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem.

13.   Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem nav strukturēta tā, lai tā pārsvarā būtu atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums neliedz vēlāk šos aktīvus pārguldīt vai refinansēt.

Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, kuru pamatā esošie riska darījumi ir nodrošināti ar aktīviem, kuru vērtību garantē vai pilnībā kompensē pamatā esošos riska darījumus nodrošinošo aktīvu pārdevējam vai citai trešai personai noteiktais pārpirkšanas pienākums, netiek uzskatīta par atkarīgu no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem ir nodrošināti pamatā esošie riska darījumi.

14.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kurus 8. punktā minētos pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

21. pants

Prasības attiecībā uz standartizēšanu

1.   Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasību saskaņā ar 6. pantu.

2.   Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, pienācīgi mazina, un atklāj jebkurus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju risku vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

3.   Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz vērtspapīrošanas aktīviem un saistībām balstās uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, nevis atsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinājumiem.

4.   Ja ir ticis izsniegts paziņojums par tiesību izmantošanu vai tūlītēju samaksu:

a)

SSPE kontos netiek bloķētas naudas summas, kas pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu SSPE operatīvu darbību vai pareizu atmaksu ieguldītājiem saskaņā ar vērtspapīrošanas līgumu noteikumiem, izņemot, ja ārkārtas apstākļi prasa, lai ieguldītāju interesēs summu bloķētu nolūkā to izmantot izdevumiem, kas novērstu pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;

b)

galvenos ienākumus no pamatā esošajiem riska darījumiem, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju secīgu amortizāciju, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes, nodod tālāk ieguldītājiem;

c)

vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu neapvērš attiecībā uz to prioritātes pakāpi; un

d)

nekādi noteikumi neprasa automātiski dzēst pamatā esošos riska darījumus pēc tirgus vērtības.

5.   Darījumos, kuriem ir raksturīga maksājumu nesecīga prioritāte, ietilpst izraisītājnotikumi, kas attiecas uz pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un tādējādi maksājumu prioritāte tiek apvērsta uz secīgiem maksājumiem ranga kārtībā. Šādos ar rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst vismaz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās zem iepriekš noteikta sliekšņa.

6.   Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus vai izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;

b)

ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz iniciatoru vai parādus apkalpojošo sabiedrību;

c)

SSPE turēto pamatā esošo riska darījumu vērtība kļūst mazāka par iepriekš noteiktu slieksni (priekšlaicīgas amortizācijas gadījums); un

d)

nespēja pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktiem kredītkvalitātes rādītājiem (kas izraisa atjaunošanas laikposma izbeigšanu).

7.   Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

a)

parādu apkalpojošās sabiedrības un attiecīgā gadījumā uzticības personas, un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;

b)

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu, piemēram, tādu līguma noteikumu, kurš šādos gadījumos ļauj aizstāt parādus apkalpojošo sabiedrību; un

c)

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru, likviditātes nodrošinātāju un norēķinu bankas aizstāšanu saistību neizpildes, maksātnespējas un attiecīgā gadījumā citu konkrētu notikumu gadījumā.

8.   Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

9.   Darījuma dokumentācijā skaidrā un konsekventā veidā izklāsta definīcijas, tiesībaizsardzības līdzekļus un darbības attiecībā uz debitoru pārkāpumiem un saistību neizpildi, parādsaistību pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, pārskatīšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes kompensēšanas pasākumus. Darījuma dokumentācijā skaidri norāda maksājuma prioritātes, notikumus, kas izraisa šo maksājuma prioritāšu izmaiņas, kā arī pienākumu ziņot par šādiem notikumiem. Par jebkādām izmaiņām maksājumu prioritātē bez liekas kavēšanās ziņo ieguldītājiem, izņemot gadījumus, kad tām nav būtiska negatīva ietekme uz vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu.

10.   Vērtspapīrošanas dokumentācija ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus atrisināt konfliktus starp dažādu kategoriju ieguldītājiem, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un skaidri norāda tās uzticības personas un citu vienību atbildību, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.

22. pants

Prasības attiecībā uz pārredzamību

1.   Iniciators un sponsors pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un šādu datu avotu un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz pieci gadi.

2.   Pirms tādu vērtspapīru emisijas, kuri izriet no attiecīgās vērtspapīrošanas, piemērota un neatkarīga persona veic riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai dati, kas ir atklāti par pamatā esošajiem riska darījumiem, ir precīzi.

3.   Iniciators vai sponsors pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, sponsoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pastāvīgi pieejamu ieguldītājiem un pēc pieprasījuma – potenciālajiem ieguldītājiem.

4.   Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, iniciators, sponsors un SSPE kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, publicē pieejamo informāciju par ekoloģiskajiem raksturlielumiem saistībā ar aktīviem, kas finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnu izpirkumnomas darījumiem.

5.   Iniciators un sponsors ir atbildīgi par 7. panta noteikumu ievērošanu. 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. 7. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.

2. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu ABKV vērtspapīrošanu

23. pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta ABKV vērtspapīrošana

1.   ABKV darījumu uzskata par VPS, ja tas atbilst 24. pantā noteiktajām darījuma līmeņa prasībām.

2.   ABKV programmu uzskata par VPS, ja tā atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ABKV programmas sponsors atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

Šajā iedaļā “pārdevējs” ir “iniciators” vai “sākotnējais aizdevējs”.

3.   Līdz 2018. gada 18. oktobrim EBI – ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz šīs regulas 24. un 26. pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

24. pants

Darījuma līmeņa prasības

1.   Pamatā esošo riska darījumu īpašumtiesības SSPE iegūst, izmantojot īstu pārdošanu vai cesiju, vai nodošanu, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, veidā, kam var panākt izpildi pret pārdevēju vai jebkuru citu trešo personu. Pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu SSPE neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus.

2.   Piemērojot 1. punktu, jebkuri no turpmāk minētajiem noteikumiem ir stingri atgūšanas noteikumi:

a)

noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu;

b)

noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE a) apakšpunktā minēto atzīšanu par spēkā neesošu var novērst vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju.

3.   Piemērojot 1. punktu, atgūšanas noteikumi valsts maksātnespējas tiesību aktos, kas likvidatoram vai tiesai pamatā esošo riska darījumu pārdošanu ļauj atzīt par spēkā neesošu tādos gadījumos kā krāpnieciska nodošana, netaisnīga kreditoru interešu aizskaršana vai nodošana, kas paredzēta, lai pret dažiem kreditoriem nepiemērotā kārtā attiektos labvēlīgāk nekā pret citiem“ nav stingri atgūšanas noteikumi.

4.   Ja pārdevējs nav sākotnējais aizdevējs, pamatā esošo riska darījumu īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas pārdevējam – neatkarīgi no tā, vai šāda īsta pārdošana vai cesija, vai nodošana, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, ir tieša vai tiek veikta caur vienu vai vairākiem starpposmiem – atbilst 1. līdz 3. punktā izklāstītajām prasībām.

5.   Ja pamatā esošos riska darījumus nodod, izmantojot cesiju, un finalizē tikai pēc darījuma noslēgšanas, šādas finalizēšanas izraisītājnotikumos ir ietverti vismaz šādi gadījumi:

a)

pārdevēja kredītkvalitātes statusa ievērojama pasliktināšanās;

b)

pārdevēja maksātnespēja; un

c)

nekompensēti līgumisku saistību pārkāpumi no pārdevēja puses, tostarp pārdevēja saistību neizpilde.

6.   Pārdevējs sniedz apliecinājumus un garantijas, ka, ciktāl tam ir zināms, vērtspapīrošanā izmantotie pamatā esošie riska darījumi nav apgrūtināti vai citādi neatrodas ādā stāvoklī, kas, kā sagaidāms, varētu nelabvēlīgi ietekmēt īstas pārdošanas vai cesijas, vai nodošanas, kas rada tādas pašas tiesiskās sekas, izpildāmību.

7.   Pamatā esošie riska darījumi, kurus pārdevējs nodevis vai cedējis SSPE, atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem, un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību. Piemērojot šo punktu, tādu riska darījumu aizstāšanu, ar kuriem netiek ievēroti apliecinājumi un garantijas, neuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību. Riska darījumi, kas nodoti SSPE pēc darījuma noslēgšanas, atbilst tādiem atbilstības kritērijiem, ko piemēro sākotnējiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

8.   Pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas pozīcijas.

9.   Pamatā esošos riska darījumus bez liekas kavēšanās nodod SSPE, un atlases laikā tie neietver riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, vai riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:

a)

tas ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzību maksājuma neveikšanas dēļ, kas notikusi trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai ir veicis parādu pārstrukturēšanas procesu attiecībā uz saviem ienākumus nenesošiem riska darījumiem trijos gados pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE, izņemot, ja:

i)

pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš pārstrukturēšanas dienas, kurai jābūt vismaz vienu gadu pirms dienas, kad pamatā esošie riska darījumi nodoti vai cedēti SSPE; un

ii)

informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un e) apakšpunkta i) punktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas, kā arī kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;

b)

iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā tas ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam; vai

c)

tam ir kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

10.   Debitori riska darījumu nodošanas brīdī ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot tādu atjaunojamu vērtspapīrošanas darījumu gadījumos, kuri ir nodrošināti ar riska darījumiem, kas ir jāatmaksā vienā maksājumā, vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, ietverot, bez ierobežojuma, ikmēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem.

11.   Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem nav strukturēta tā, lai tā pārsvarā būtu atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums neliedz pēcāk šos aktīvus pārguldīt vai refinansēt.

Atmaksa vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, kuru pamatā esošie riska darījumi ir nodrošināti ar aktīviem, kuru vērtību garantē vai pilnībā kompensē pamatā esošos riska darījumus nodrošinošo aktīvu pārdevējam vai citai trešai personai noteiktais pārpirkšanas pienākums, netiek uzskatīta par atkarīgu no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem ir nodrošināti pamatā esošie riska darījumi.

12.   Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, pienācīgi mazina, un atklāj jebkurus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Šos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

13.   Darījuma dokumentācijā skaidrā un konsekventā veidā izklāsta definīcijas, tiesībaizsardzības līdzekļus un darbības attiecībā uz debitoru pārkāpumiem un saistību neizpildi, parādsaistību pārstrukturēšanu, parādu atlaišanu, pārskatīšanu, maksājuma saistību termiņa atlikšanu, zaudējumus, norakstīšanu, atgūšanu un citus aktīvu rezultativitātes kompensēšanas pasākumus. Darījuma dokumentācijā skaidri norāda maksājuma prioritātes, notikumus, kas izraisa šo maksājuma prioritāšu izmaiņas, kā arī pienākumu ziņot par šādiem notikumiem. Par jebkādām izmaiņām maksājumu prioritātē bez liekas kavēšanās ziņo ieguldītājiem, izņemot gadījumus, kad tām nav būtiska negatīva ietekme uz vērtspapīrošanas pozīciju atmaksu.

14.   Iniciators un sponsors pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un šādu datu avotu un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Ja sponsoram nav piekļuves šādiem datiem, tas no pārdevēja iegūst piekļuvi statiskiem un dinamiskiem datiem, vēsturiskiem rādītājiem, piemēram, datiem par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz pieci gadi, izņemot attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem un citiem īstermiņa debitoru parādiem, kuru vēsturiskais laikposms ir vismaz trīs gadi.

15.   ABKV darījumus nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā iezīmes saistībā ar dažādo aktīvu veidu naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.

Pamatā esošo riska darījumu portfeļa vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz vienu gadu, un nevienam pamatā esošam riska darījumam atlikušais termiņš nav ilgāks par trim gadiem.

Atkāpjoties no otrās daļās, portfeļiem kredītiem un izpirkumnomu automašīnu iegādei un izpirkumnomas darījumiem aprīkojuma iegādei vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz trīsarpus gadu, un nevienam pamatā esošam riska darījumam atlikušais termiņš nav ilgāks par sešiem gadiem.

Pamatā esošie riska darījumi neietver aizdevumus, kas nodrošināti ar mājokļa vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, vai aizdevumus mājokļa iegādei, par kuriem pilnā apmērā ir sniegts galvojums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā. Pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru nepildīšanas gadījumā var vērsties pilnā apmērā pret debitoriem, un kam ir noteikta maksājumu plūsma saistībā ar īres maksu, pamatsummu, procentiem vai jebkurām citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, kuri garantē šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas. Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā, kas nav uzņēmuma obligācijas – ar noteikumu, ka tās nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

16.   Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz ABKV darījumu aktīviem un saistībām balstās uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, nevis atsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinājumiem. Ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz ABKV darījumu saistībām var būt balstīti uz procentu likmēm, kas atspoguļo ABKV programmas līdzekļu izmaksas.

17.   Pēc pārdevēja saistību neizpildes vai notikuma, kas izraisa tūlītēju samaksu:

a)

SSPE kontos netiek bloķētas naudas summas, kas pārsniedz to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu SSPE operatīvu darbību vai pareizu atmaksu ieguldītājiem saskaņā ar vērtspapīrošanas līgumu noteikumiem;

b)

galvenos ienākumus no pamatā esošajiem riska darījumiem, izmantojot vērtspapīrošanas pozīciju secīgu atmaksāšanu, kas noteikta pēc vērtspapīrošanas pozīcijas prioritātes pakāpes, nodod tālāk ieguldītājiem, kas tur vērtspapīrošanas pozīciju, izņemot, ja ārkārtas apstākļi prasa bloķēt summu, lai to ieguldītāju interesēs izmantotu izdevumiem, kas novērstu pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos; un

c)

nekādi noteikumi neprasa automātiski dzēst pamatā esošos riska darījumus pēc tirgus vērtības.

18.   Pamatā esošo riska darījumu iniciēšanu veic pārdevējs savā parastajā darījumdarbībā, ievērojot darījuma sākotnējās izvietošanas standartus, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus pārdevējs piemēro līdzīgu, taču nevērtspapīrotu riska darījumu iniciēšanai. Sākotnējās izvietošanas standarti, kurus ievērojot ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas no iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj sponsoram un citām personām, kas tieši iesaistītas ABKV darījumā. Pārdevējam ir specializētas zināšanas par tādu riska darījumu iniciēšanu, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

19.   Ja ABKV darījums ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atjaunošanas laikposma izbeigšanas izraisītājnotikumus, tostarp vismaz šādu informāciju:

a)

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to; un

b)

ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz pārdevēju vai parādus apkalpojošo sabiedrību.

20.   Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

a)

sponsora, parādu apkalpojošās sabiedrības un attiecīgā gadījumā uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;

b)

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu; un

c)

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un attiecīgā gadījumā pēc citiem konkrētiem notikumiem;

d)

to, kā sponsors izpilda 25. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

21.   EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo standartu projektu, sīkāk precizējot, kurus 15. punktā minētos pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem.

EBI šo regulatīvo standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

25. pants

ABKV programmas sponsors

1.   ABKV programmas sponsors ir kredītiestāde, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

2.   ABKV programmas sponsors ir likviditātes līguma nodrošinātājs un atbalsta visas vērtspapīrošanas pozīcijas ABKV programmas līmenī, šādam atbalstam ietverot visus ar likviditāti saistītos riskus, kredītriskus un jebkādus vērtspapīroto riska darījumu atgūstamās vērtības būtiskas samazināšanās riskus, kā arī jebkādas citas izmaksas darījumu un programmas līmenī kas ir nepieciešamas, lai ieguldītājam garantētu to, ka pilnībā tiek samaksāta jebkura summa saistībā ar uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru ar šādu atbalstu. Sponsors ieguldītājiem atklāj darījuma līmenī sniegtā atbalsta aprakstu, tostarp nodrošināto likviditātes mehānismu aprakstu.

3.   Pirms kredītiestāde var sponsorēt kādu VPS ABKV programmu, tā savai kompetentajai iestādei parāda, ka loma, kas šai kredītiestādei jāpilda saskaņā ar 2. punktu, neapdraud tās maksātspēju un likviditāti pat galējas spriedzes situācijā tirgū.

Šā punkta pirmajā daļā minēto prasību uzskata par izpildītu, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 97. panta 3. punktā minēto pārbaudi un novērtēšanu ir konstatējusi, ka plāni, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko īstenojusi minētā kredītiestāde, un šīs iestādes rīcībā esošais pašu kapitāls un likviditāte nodrošina pareizu risku pārvaldību un segumu.

4.   Sponsors veic pats savu uzticamības pārbaudi un pārliecinās, ka tas attiecīgi atbilst šīs regulas 5. panta 1. un 3. punkta prasībām. Tas turklāt pārliecinās, ka pārdevējam ir apkalpošanas spējas un iekasēšanas procesi, kas atbilst prasībām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 265. panta 2. punkta h) līdz p) apakšpunktā vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

5.   Pārdevējs – darījuma līmenī – vai sponsors – ABKV programmas līmenī – izpilda riska paturēšanas prasību, kas minēta 6. pantā.

6.   Sponsors ir atbildīgs par atbilstību 7. pantam ABKV programmas līmenī un par to, lai pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem pēc viņu pieprasījumu darītu pieejamu:

a)

7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto apkopoto informāciju;

b)

vismaz projekta jeb sākotnējā formā –7. panta 1. punkta pirmās daļās b) līdz e) apakšpunktā prasīto apkopoto informāciju.

7.   Ja sponsors pirms likviditātes līguma finansēšanas saistību termiņa beigām tās neatjauno, līdzekļi no tā tiek izņemti un tiek atmaksāti vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš.

26. pants

Programmas līmeņa prasības

1.   Visi ABKV darījumi ABKV programmā atbilst prasībām, kas izklāstītas 24. panta 1. līdz 8. un 12. līdz 20. punktā.

Maksimāli 5 % no ABKV programmas pamatā esošo riska darījumu kopsummas un ko finansē no ABKV programmas, var uz laiku neatbilst 24. panta 9., 10. un 11. punkta prasībām, neietekmējot ABKV programmas VPS statusu.

Piemērojot šā punkta otro daļu, piemērota un neatkarīga persona veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārējas regulāras atbilstības pārbaudes.

2.   ABKV programmas pamatā esošo riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš nepārsniedz divus gadus.

3.   ABKV programmu pilnībā atbalsta sponsors saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

4.   ABKV programma neietver atkārtotu vērtspapīrošanu, un kredītkvalitātes uzlabošana neizveido otrā līmeņa laidienu programmas līmenī.

5.   Saistībā ar ABKV programmu emitēti vērtspapīri neietver pirkšanas iespējas, pagarināšanas klauzulas vai citas klauzulas, kuras ietekmē to beigu termiņu, ja šādas iespējas vai klauzulas var tikt izpildītas pēc pārdevēja, sponsora vai SSPE ieskatiem.

6.   Procentu likmju un valūtas riskus, kas rodas ABKV programmas līmenī, pienācīgi mazina, un atklāj jebkādus šajā nolūkā veiktos pasākumus. Izņemot gadījumus nolūkā ierobežot procentu likmju vai valūtas risku, SSPE neiesaistās atvasināto instrumentu līgumos un nodrošina, ka pamatā esošo riska darījumu portfelī nav iekļauti atvasinātie instrumenti. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

7.   Dokumentācijā, kas attiecas uz ABKV programmu, skaidri norāda šādus aspektus:

a)

tās uzticības personas un citu vienību atbildību, kurām attiecīgā gadījumā ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem;

b)

tāda sponsora līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību, kuram ir specializētas zināšanas par kredītu sākotnējo izvietošanu, un attiecīgā gadījumā uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju līgumiskas saistības, pienākumus un atbildību;

c)

procesus un atbildību, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpilde vai maksātnespēja neizraisa parādu apkalpošanas izbeigšanu;

d)

noteikumus, kas nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un norēķinu bankas aizstāšanu ABKV programmas līmenī pēc to saistību neizpildes, maksātnespējas un citiem konkrētiem notikumiem, ja šādus gadījumus nesedz likviditātes līgums;

e)

ka, iestājoties konkrētiem notikumiem, sponsora saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā paredz korektīvus pasākumus, lai panāktu attiecīgi finansēšanas saistību izpildes nodrošināšanu vai likviditātes līguma nodrošinātāja aizstāšanu; un

f)

ka tiek izņemti līdzekļi no likviditātes mehānisma un tiek atmaksāti vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, gadījumā, ja sponsors pirms likviditātes līguma finansēšanas saistību termiņa beigām tās neatjauno.

8.   Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

3. IEDAĻA

VPS paziņojums

27. pants

VPS paziņojuma prasības

1.   Iniciators un sponsori kopīgi paziņo EVTI, izmantojot veidni, kas minēta šā panta 7. punktā, ja vērtspapīrošana atbilst 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām (“VPS paziņojums”). Attiecībā uz ABKV programmu – sponsors ir atbildīgs par minētās programmas paziņošanu un – minētajā programmā – par ABKV darījumu atbilstību 24. pantam.

VPS paziņojums satur iniciatora un sponsora sniegtu paskaidrojumu par to, kā ir panākta atbilstība katram no VPS kritērijiem, kas izklāstīti 20. līdz 22. pantā vai 24. līdz 26. pantā.

EVTI, ievērojot 5. punktu, VPS paziņojumu publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Vērtspapīrošanas iniciatori un sponsori informē savas kompetentās iestādes par VPS paziņojumu un no sava vidus norīko vienību, kas būs pirmais kontaktpunkts ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm.

2.   Lai pārbaudītu, vai vērtspapīrošana atbilst 19. līdz 22. pantam vai 23. līdz 26. pantam, iniciators, sponsors vai SSPE var izmantot tādas trešās personas pakalpojumus, kurai sniegta atļauja saskaņā ar 28. pantu. Tomēr šāda pakalpojuma izmantošana nekādā gadījumā neietekmē iniciatora, sponsora vai SSPE atbildību par savu juridisko pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu. Šāda pakalpojuma izmantošana neietekmē pienākumus, kas uzlikti institucionālajiem ieguldītājiem, kā izklāstīts 5. pantā.

Ja iniciators, sponsors vai SSPE izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kam, ievērojot 28. pantu, ir dota atļauja izvērtēt, vai vērtspapīrošana atbilst 19. līdz 22. pantam vai 23. līdz 26. pantam, VPS paziņojumā iekļauj paziņojumu, ka atbilstību VPS kritērijiem ir apstiprinājusi minētā trešā persona, kurai ir dota atļauja. Paziņojumā iekļauj tās trešās personas nosaukumu un uzņēmējdarbības vietu, kurai ir dota atļauja, un tās kompetentās iestādes nosaukumu, kura izdevusi atļauju.

3.   Ja iniciators vai sākotnējais aizdevējs nav kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, paziņojumam, ievērojot šā panta1. punktu, pievieno:

a)

iniciatora vai sākotnējā aizdevēja apliecinājumu, ka kredīti tiek piešķirti, balstoties uz stabiliem un skaidri definētiem kritērijiem un skaidri noteiktiem procesiem attiecībā uz kredītu apstiprināšanu, grozīšanu, atjaunošanu un finansēšanu, un ka iniciators vai sākotnējais aizdevējs ir saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ieviesis iedarbīgas sistēmas šādu procesu izmantošanai; un

b)

iniciatora vai sākotnējā aizdevēja paziņojumu par to, vai a) apakšpunktā minētā kredīta piešķiršana ir pakļauta uzraudzībai.

4.   Iniciators un sponsors nekavējoties paziņo EVTI un informē savu kompetento iestādi, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst vai nu 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām.

5.   EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur sarakstu ar visām vērtspapīrošanām, par kurām iniciatori un sponsori tai ir paziņojuši, ka tās atbilst 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. panta prasībām. Katru vērtspapīrošanu, kas šādi paziņota, EVTI bez liekas kavēšanās pievieno minētajam sarakstam un atjaunina sarakstu, ja pēc kompetento iestāžu lēmuma vai iniciatora vai sponsora paziņojuma vērtspapīrošanas vairs nav uzskatāmas par VPS. Ja kompetentā iestāde saskaņā ar 32. pantu ir uzlikusi administratīvus sodus, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo EVTI. EVTI minētajā sarakstā nekavējoties norāda, ka kompetentā iestāde saistībā ar attiecīgo vērtspapīrošanu ir uzlikusi administratīvus sodus.

6.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot to informāciju, kas iniciatoram, sponsoram un SSPE jāsniedz nolūkā izpildīt savus pienākumus saskaņā ar 1. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu veidnes, kas jāizmanto 6. punktā minētās informācijas sniegšanai.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

28. pants

Trešā persona, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām

1.   Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētajai trešai personai kompetentā iestāde dod atļauju novērtēt vērtspapīrošanu atbilstību VPS kritērijiem, kas noteikti 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

trešā persona no iniciatoriem, sponsoriem vai SSPE, kas iesaistīti vērtspapīrošanas darījumos, kurus pārbauda trešā persona, prasa tikai nediskriminējošu un uz izmaksām balstītu maksu, nediferencējot maksu atkarībā no novērtējuma rezultātiem vai saistībā ar tiem;

b)

trešā persona nav nedz regulēta vienība, kas definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 4. punktā, nedz kredītreitingu aģentūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un trešās personas citas veiktās darbības nekompromitē tās novērtējuma neatkarību vai integritāti;

c)

trešā persona iniciatoram, sponsoram vai SSPE, kas iesaistīti vērtspapīrošanas darījumos, kurus novērtē trešā persona, nesniedz nekāda veida konsultāciju, revīzijas vai līdzvērtīgus pakalpojumus;

d)

trešās personas vadības struktūras locekļiem ir profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze, kas ir piemērotas trešās personas uzdevumam, un viņiem ir laba reputācija un godprātība;

e)

trešās personas vadības struktūrā ir vismaz viena trešdaļa, bet ne mazāk kā divi neatkarīgi direktori;

f)

trešā persona veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstības VPS kritērijiem pārbaudi neietekmē nekāds esošs vai potenciāls interešu konflikts vai darījumdarbības attiecības, kurās iesaistīta trešā persona, tās akcionāri vai locekļi, vadītāji, darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kuras pakalpojumi tiek nodoti trešās personas rīcībā vai kontrolē. Šajā nolūkā trešā persona izveido, uztur, ievieš un dokumentē efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kas reglamentē politikas un procedūru īstenošanu nolūkā apzināt un novērst iespējamus interešu konfliktus. Identificēti potenciāli vai esoši interešu konflikti tiek nekavējoties novērsti vai mazināti un atklāti. Trešā persona izveido, uztur, ievieš un dokumentē pienācīgas procedūras un procesus, lai nodrošinātu atbilstības VPS prasībām novērtējuma neatkarību. Trešā persona regulāri uzrauga un pārskata minēto politiku un procedūras, lai izvērtētu to efektivitāti un novērtētu, vai tās ir jāatjaunina; un

g)

trešā persona var pierādīt, ka tai ir pienācīgi operatīvie aizsardzības mehānismi un iekšējie procesi, kas dod iespēju novērtēt atbilstību VPS prasībām.

Kompetentā iestāde atsauc atļauju, ja tā uzskata, ka trešā persona būtiski neatbilst pirmajai daļai.

2.   Trešā persona, kurai dota atļauja saskaņā ar 1. punktu, nekavējoties savai kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar minēto punktu, vai par jebkādām izmaiņām, kuras ir pamats uzskatīt par tādām, kas var ietekmēt tās kompetentās iestādes veikto novērtējumu.

3.   Kompetentā iestāde no 1. punktā minētās trešās personas var iekasēt uz izmaksām balstītu maksu, lai segtu nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar atļaujas pieteikumu novērtēšanu un turpmāku pārraudzību, vai tiek izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot informāciju, kas jāsniedz kompetentām iestādēm, iesniedzot pieteikumu trešās personas atļaujai saskaņā ar 1. punktu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5. NODAĻA

UZRAUDZĪBA

29. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.   Šīs regulas 5. pantā izklāstīto pienākumu izpildi uzrauga šādas kompetentās iestādes saskaņā ar pilnvarām, kas tām piešķirtas ar attiecīgajiem tiesību aktiem:

a)

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 10. punktu;

b)

attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem – kompetentā atbildīgā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu;

c)

attiecībā uz PVKIU un PVKIU pārvaldības sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

d)

attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK (33) 6. panta g) punktu;

e)

attiecībā uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām – kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par sponsoru uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 4. pantu, tostarp ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, uzrauga sponsoru atbilstību šīs regulas 6., 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem pienākumiem.

3.   Ja iniciatori, sākotnējie aizdevēji un SSPE tiek uzraudzīti saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK, 2009/138/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1024/2013, attiecīgās saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem norīkotās kompetentās iestādes, tai skaitā ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, uzrauga atbilstību šīs regulas 6., 7., 8. un 9. pantā izklāstītajiem pienākumiem.

4.   Attiecībā uz iniciatoriem, sākotnējiem aizdevējiem un SSPE, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un uz kuriem neattiecas 3. punktā minētie Savienības tiesību akti, dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai uzraudzītu atbilstību 6., 7., 8. un 9. pantā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par kompetento iestāžu norīkošanu, ievērojot šo punktu, līdz 2019. gada 1. janvārim. Minēto pienākumu nepiemēro tādām sabiedrībām, kas tikai pārdod riska darījumus saskaņā ar ABKV programmu un vai citu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu un aktīvi neiniciē riska darījumus ar galveno mērķi tos regulāri vērtspapīrot.

5.   Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai uzraudzītu iniciatoru, sponsoru un SSPE atbilstību 18. līdz 27. pantam un trešo personu atbilstību 28. pantam. Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par kompetento iestāžu norīkošanu, ievērojot šo punktu, līdz 2019. gada 18. janvārim.

6.   Šā panta 5. punktu nepiemēro tādām sabiedrībām, kas tikai pārdod riska darījumus saskaņā ar ABKV programmu un vai citu vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu un aktīvi neiniciē riska darījumus ar galveno mērķi tos regulāri vērtspapīrot. Šādā gadījumā iniciators vai sponsors pārbauda, vai minētās sabiedrības izpilda attiecīgos pienākumus, kas izklāstīti 18. līdz 27. pantā.

7.   EVTI nodrošina šīs regulas 18. līdz 27. pantā izklāstīto pienākumu konsekventu piemērošanu un izpildi saskaņā ar uzdevumiem un pilnvarām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1095/2010. EVTI uzrauga Savienības vērtspapīrošanas tirgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (34) 39. pantu un vajadzības gadījumā piemēro savas pagaidu intervences tiesības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. pantu.

8.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar šajā pantā minētajām kompetentajām iestādēm.

30. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajai iestādei, kas norīkota saskaņā ar 29. panta 1. līdz 5. punktu, ir uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras, kuras nepieciešamas, lai varētu veikt šajā regulā paredzētos pienākumus.

2.   Kompetentā iestāde regulāri pārskata kārtības, procesus un mehānismus, ko iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji ir īstenojuši, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

Pirmajā daļā minētā pārskatīšana ietver:

a)

procesus un mehānismus, lai pastāvīgi pareizi izmērītu un paturētu būtisku neto ekonomisko līdzdalību, jebkuras tādas informācijas apkopošanu un savlaicīgu atklāšanu, kas jādara pieejama saskaņā ar 7. pantu, un kredītu piešķiršanas kritērijus saskaņā ar 9. pantu;

b)

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, kas nav vērtspapīrošana ABKV programmā, – procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 20. panta 7. līdz 12. punktam, 21. panta 7. punktam un 22. pantam; un

c)

attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu, kas ir vērtspapīrošana ABKV programmā, – procesus un mehānismus, lai attiecībā uz ABKV darījumiem nodrošinātu atbilstību 24. pantam un attiecībā uz ABKV programmām nodrošinātu atbilstību 26. panta 7. un 8. punktam.

3.   Kompetentās iestādes pieprasa, lai vērtspapīrošanas darījumu radītie riski, tostarp reputācijas riski, tiktu izvērtēti un novērsti, izmantojot atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, ko ieviesuši iniciatori, sponsori, SSPE un sākotnējie aizdevēji.

4.   Kompetentā iestāde vērtspapīrošanas jomā veiktās prudenciālās uzraudzības satvarā attiecīgā gadījumā pārrauga specifisko ietekmi, kādu līdzdalība vērtspapīrošanas tirgū atstāj uz tās finanšu iestādes stabilitāti, kura darbojas kā sākotnējais aizdevējs, iniciators, sponsors vai ieguldītājs, un, neskarot stingrāku nozaru regulējumu, tā ņem vērā:

a)

kapitāla rezervju lielumu;

b)

likviditātes rezervju lielumu; un

c)

ar likviditāti saistīto risku ieguldītājiem, kuru rada būtiska termiņu nesakritība starp to finansējumu un ieguldījumiem.

Ja kompetentā iestāde konstatē būtisku risku finanšu iestādes finanšu stabilitātei vai visai finanšu sistēmai kopumā, neatkarīgi no tās pienākumiem saskaņā ar 36. pantu, tā veic pasākumus šādu risku mazināšanai un par saviem konstatējumiem ziņo norīkotajai iestādei, kas ir kompetenta par makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un ESRK.

5.   Kompetentā iestāde pārrauga jebkādu iespējamu šīs regulas 6. panta 2. punktā izklāstīto pienākumu apiešanu, un nodrošina, ka tiek piemērotas sankcijas saskaņā ar 32. un 33. pantu.

31. pants

Vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālā uzraudzība

1.   ESRK savu pilnvaru satvarā ir atbildīga par Savienības vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību.

2.   Lai palīdzētu novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus, kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un, ņemot vērā makroekonomisko attīstību, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību posmiem, ESRK pastāvīgi pārrauga norises vērtspapīrošanas tirgos. Ja ESRK uzskata, ka tas ir nepieciešams, vai vismaz ik pa trim gadiem – lai uzsvērtu finanšu stabilitātes riskus – ESRK sadarbībā ar EBI publicē ziņojumu par vērtspapīrošanas tirgus ietekmi uz finanšu stabilitāti. Ja tiek konstatēti būtiski riski, ESRK Komisijai, EUI un dalībvalstīm izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām, lai reaģētu uz šiem riskiem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu, tostarp attiecībā to, vai ir piemēroti grozīt riska paturēšanas likmes vai veikt citus makroprudenciālus pasākumus. Komisija, EUI un dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu ESRK, Eiropas Parlamentam un Padomei paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumu, un sniedz piemērotu pamatojumu par jebkādu bezdarbību trīs mēnešos no ieteikuma nosūtīšanas adresātiem.

32. pants

Administratīvi sodi un korektīvi pasākumi

1.   Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un uzlikt kriminālsodus, ievērojot 34. pantu, dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nosaka atbilstīgus administratīvos sodus – neuzmanības vai tīša pārkāpuma gadījumā – un korektīvus pasākumus, kuri piemērojami vismaz šādās situācijās:

a)

iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav ievērojis 6. pantā izklāstītās prasības;

b)

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 7. pantā izklāstītās prasības;

c)

iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs nav ievērojis 9. pantā izklāstītās prasības;

d)

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 18. pantā izklāstītās prasības;

e)

vērtspapīrošana ir apzīmēta kā VPS un minētās vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 19. līdz 22. panta vai 23. līdz 26. pantā izklāstītās prasības;

f)

iniciators vai sponsors izdara maldinošu paziņojumu, ievērojot 27. panta 1. punktu;

g)

iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 27. panta 4. punktā izklāstītās prasības; vai

h)

trešā persona, kurai ir dota atļauja, ievērojot 28. pantu, nav paziņojusi par būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 28. panta 1. punktu, vai jebkādām citām izmaiņām, kuras ir pamats uzskatīt par tādām, kas var ietekmēt tās kompetentās iestādes veikto novērtējumu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka administratīvie sodi un/vai korektīvie pasākumi tiek faktiski īstenoti.

Minētās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādas sankcijas un pasākumus, ja ir izdarīti 1. punktā minētie pārkāpumi:

a)

publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 37. pantu norāda fiziskās vai juridiskās personas identitāti un pārkāpuma būtību;

b)

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

pagaidu aizliegumu jebkurai iniciatora, sponsora vai SSPE vadības struktūras ierēdnim vai jebkurai citai fiziskai personai, kas tiek saukta pie atbildības, veikt vadības funkcijas šādos uzņēmumos;

d)

tāda pārkāpuma gadījumā, kas minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) vai cb) apakšpunktā, – pagaidu aizliegumu iniciatoram un sponsoram paziņot saskaņā ar 27. panta 1. punktu, ka vērtspapīrošana atbilst 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām;

e)

attiecībā uz fizisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000, vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstīgo summu attiecīgajā valūtā 2018. gada 17. janvārī;

f)

attiecībā uz juridisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas ir vismaz EUR 5 000 000, vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro, atbilstīgo summu attiecīgajā valūtā 2018. gada 17. janvārī vai līdz 10 % no juridiskās personas gada neto apgrozījuma kopsummas, kas norādīta jaunākajā pieejamā finanšu pārskatā, ko apstiprinājusi tās vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmums, kuram saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (35) ir jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir gada kopējais apgrozījums vai atbilstīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem grāmatvedības jomā atbilstīgi jaunākajam pieejamajam konsolidētajam pārskatam, kuru apstiprinājusi galīgā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

g)

maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā labuma apmēru (ja šādu labumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz e) un f) apakšpunktā minēto maksimālo summu; un

h)

tāda pārkāpuma gadījumā, kas minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā, 28. pantā minētās atļaujas pagaidu atsaukšanu trešai personai, lai pārbaudītu vērtspapīrošanas atbilstību 19. līdz 22. pantam vai 23. līdz 26. pantam.

3.   Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot 2. punktā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, attiecībā uz vadības struktūras ierēdņiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saucamas pie atbildības par pārkāpumu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš lēmums, ar ko uzliek 2. punktā minētos administratīvos sodus vai korektīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un ka uz to attiecas tiesības to pārsūdzēt.

33. pants

Administratīvo sodu un korektīvo pasākumu uzlikšanas pilnvaru īstenošana

1.   Kompetentās iestādes pēc vajadzības īsteno pilnvaras uzlikt 32. pantā minētos administratīvos sodus un korektīvos pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras citām iestādēm; un

d)

vēršoties kompetentās tiesu iestādēs.

2.   Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 32. pantu uzlikta administratīvā soda vai korektīva pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīši vai izriet no neuzmanības, un visus citus atbilstīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a)

pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli;

d)

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var konstatēt;

e)

pārkāpuma rezultātā trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var konstatēt;

f)

to, cik lielā mērā par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu; un

g)

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

34. pants

Kriminālsodu paredzēšana

1.   Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem vai korektīviem pasākumiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro kriminālsodus.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar šā panta 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par 32. panta 1. punktā minēto pārkāpumu, tās nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras uzturēt sakarus ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai tiesībaizsardzības iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, kas sākts attiecībā uz 32. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem, un lai tādu pašu informāciju sniegtu citām kompetentajām iestādēm, kā arī EVTI, EBI un EAAPI, lai tās izpildītu pienākumu sadarboties šīs regulas vajadzībām.

35. pants

Ziņošanas pienākums

Dalībvalstis līdz 2019. gada 18. janvārim Komisijai, EVTI, EBI un EAAPI dara zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenotas šīs nodaļas prasības, tostarp jebkādas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju, EVTI, EBI un EAAPI par turpmākiem grozījumiem tajos.

36. pants

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un EUI

1.   Šīs regulas 29. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI, EBI un EAAPI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot 30.–34. pantu.

2.   Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus jebkādu domstarpību gadījumā.

3.   Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejā izveido īpašu vērtspapīrošanas komiteju, kurā kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot 30. līdz 34. pantu.

4.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka ir pārkāpta viena vai vairākas 6. līdz 27. pantā minētās prasības, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizētā veidā informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības vai aizdomās turēto sabiedrību kompetento iestādi. Attiecīgās kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai nodrošinātu saskaņotus lēmumus.

5.   Ja šā panta 4. punktā minētais pārkāpums ir jo īpaši saistīts ar to, ka šīs regulas 27. panta 1. punktā minētais paziņojums ir nepareizs vai maldinošs, kompetentā iestāde, kas konstatējusi šo pārkāpumu, nekavējoties ziņo par saviem konstatējumiem sabiedrības, kura norīkota par pirmo kontaktpunktu saskaņā ar 27. panta 1. punktu kompetentajai iestādei. Sabiedrības, kura norīkota par pirmo kontaktpunktu saskaņā ar 27. panta 1. punktu, kompetentā iestāde savukārt informē EVTI, EBI un EAAPI un ievēro šā panta 6. punktā noteikto procedūru.

6.   Saņemot 4. punktā minēto informāciju, par pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības kompetentā iestāde 15 darbdienās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izskatītu konstatēto pārkāpumu, un informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes, jo īpaši iniciatora, sponsora un SSPE kompetentās iestādes un vērtspapīrošanas pozīcijas turētāja (ja tāds ir zināms) kompetentās iestādes. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt citai kompetentai iestādei attiecībā uz tās darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, tā par šīm domstarpībām nekavējoties paziņo visām citām iesaistītajām kompetentām iestādēm. Ja šīs domstarpības nav atrisinājušās trīs mēnešos no dienas, kad par tām ir paziņots visām iesaistītajām kompetentām iestādēm, par to ziņo EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu un – attiecīgajā gadījumā – 20. pantu. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 2. punktā minētais samierināšanas laikposms ir viens mēnesis.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos pirmajā daļā minētajā samierināšanas posmā, EVTI vienā mēnesī pieņem Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktā minēto lēmumu. Šajā pantā minētās procedūras laikā vērtspapīrošana, kas iekļauta sarakstā, kuru, ievērojot šīs regulas 27. pantu, uztur EVTI, arī turpmāk uzskata par VPS, ievērojot šīs regulas 4. nodaļu, un to joprojām iekļauj šādā sarakstā.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes labticīgi piekrīt, ka pārkāpums ir saistīts ar neatbilstību 18. pantam, tās var nolemt piešķirt iniciatoram, sponsoram un SSPE līdz trīs mēnešus ilgu laikposmu, lai labotu konstatēto pārkāpumu, sākot no dienas, kurā kompetentā iestāde par pārkāpumu ir informējusi iniciatoru, sponsoru un SSPE. Šajā laikposmā vērtspapīrošanu, kas iekļauta sarakstā, ko, ievērojot 27. pantu, uztur EVTI, arī turpmāk uzskata par VPS, ievērojot 4. nodaļu, un to joprojām iekļauj šādā sarakstā.

Ja viena vai vairākas iesaistītās kompetentās iestādes uzskata, ka pārkāpums nav pienācīgi koriģēts laikposmā, kas noteikts trešajā daļā, piemēro pirmo daļu.

7.   Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas pilnā apmērā EVTI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu par šīs regulas 19. līdz 26. pantā noteikto kritēriju īstenošanu.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot vispārējo sadarbības pienākumu, informāciju, ar kuru jāapmainās saskaņā ar 1. punktu, un paziņošanas pienākumus, ievērojot ar 4. un 5. punktu.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Administratīvo sodu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs bez liekas kavēšanās publicē vismaz jebkādu lēmumu, ar ko tās uzliek administratīvo sodu, kas nav pārsūdzēts un kas ir uzlikts par 6., 7., 9. panta vai 27. panta 1. punkta pārkāpumu, pēc tam, kad soda adresāts ir informēts par attiecīgo lēmumu.

2.   Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti un par uzliktajiem sodiem.

3.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu gadījumā – identitātes vai fizisko personu gadījumā – identitātes un personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma izvērtējumu, vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai jau notiekošu kriminālizmeklēšanu, vai ja publicēšana radītu, ciktāl to iespējams noteikt, nesamērīgus kaitējumus iesaistītajai personai, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai nu:

a)

atliek lēmuma, ar ko uzliek administratīvo sodu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas nepublicēšanas iemesli vairs nepastāv;

b)

publicē lēmumu, ar ko uzliek administratīvo sodu, anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

c)

lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nepublicē vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

to, ka netiktu apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)

attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par nebūtiskiem, – šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu.

4.   Ja tiek pieņemts lēmums sodu publicēt anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja kompetentā iestāde publicē lēmumu, ar kuru uzliek administratīvo sodu, kurš ir pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē ievieto arī šo informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.

5.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkura 1. līdz 4. punktā minētā publikācija tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Tomēr publikācijā ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

6.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem, tostarp attiecīgā gadījumā par jebkuru ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu.

7.   EVTI uztur centralizētu datubāzi par tai paziņotajiem administratīvajiem sodiem. Minētā datubāze ir pieejama tikai EVTI, EBI, EAAPI un kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, balstoties uz informāciju, ko kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 6. punktu.

6. NODAĻA

GROZĪJUMI

38. pants

Grozījums Direktīvā 2009/65/EK

Direktīvas 2009/65/EK 50.a pantu aizstāj ar šādu:

“50.a pants

Ja PVKIU pārvaldības sabiedrības vai iekšēji pārvaldīti PVKIU ir iesaistījušies vērtspapīrošanā, kas vairs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 (*1) noteiktajām prasībām, tie attiecīgo PVKIU ieguldītāju interesēs rīkojas un vajadzības gadījumā veic korektīvu pasākumu.

39. pants

Grozījums Direktīvā 2009/138/EK

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi:

1)

direktīvas 135. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 301.a pantu, papildinot šo direktīvu, nosakot detalizētu kārtību attiecībā uz apstākļiem, kuros, neskarot šīs direktīvas 101. panta 3. punktu, var uzlikt proporcionālu papildu kapitāla prasību, ja ir tikušas pārkāptas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (*2) 5. vai 6. pantā noteiktās prasības.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu attiecībā uz šā panta 2. punktu, EAAPI, ievērojot 301.b pantu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šajā apakšpunktā minētā proporcionālā papildu kapitāla palielinājuma aprēķināšanas metodoloģiju.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo Direktīvu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).”;"

2)

direktīvas 308.b panta 11. punktu svītro.

40. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1060/2009

Regulu (EK) Nr. 1060/2009groza šādi:

1)

preambulas 22. un 41. apsvērumā, 8.c pantā un I pielikuma D iedaļas II daļas 1. punktā tekstu “strukturēts finanšu instruments” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instruments”;

2)

preambulas 34. un 40. apsvērumā, 8. panta 4. punktā, 8.c pantā, 10. panta 3. punktā un 39. panta 4. punktā, kā arī I pielikuma A iedaļas 2. punkta piektajā daļā, I pielikuma B iedaļas 5. punktā, I pielikuma D iedaļas II daļas virsrakstā un 2. punktā, III pielikuma I daļas 8., 24. un 45. punktā un III pielikuma III daļas 8. punktā tekstu “strukturēti finanšu instrumenti” aizstāj ar tekstu “vērtspapīrošanas instrumenti”;

3)

regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šī regula arī paredz pienākumus emitentiem un ar tiem saistītām trešām personām, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību, attiecībā uz vērtspapīrošanas instrumentiem.”;

4)

regulas 3. panta 1. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)

“vērtspapīrošanas instruments” ir finanšu instruments vai cits aktīvs, kas tiek radīts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 2. panta 1. punktā minētā vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas rezultātā;”;

5)

8.b pantu svītro;

6)

regulas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 25.a pantā atsauci uz 8.b pantu svītro.

41. pants

Grozījums Direktīvā 2011/61/ES

Direktīvas 2011/61/ES 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Ja AIFP ir iesaistījušies vērtspapīrošanā, kas vairs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 (*3) noteiktajām prasībām, tie attiecīgo AIF ieguldītāju interesēs rīkojas un vajadzības gadījumā veic korektīvu rīcību.

42. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012/ES groza šādi:

1)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“30)

“segtā obligācija” ir obligācija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītajām prasībām;

31)

“segto obligāciju sabiedrība” ir segto obligāciju emitents vai segtas obligācijas seguma portfelis.”;

2)

regulas 4. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēgušas segto obligāciju sabiedrības saistībā ar segto obligāciju vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 (*4) nozīmē, ar noteikumu, ka:

a)

īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, gadījumā – īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, emitē vienīgi vērtspapīrus, kuri atbilst Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 18. pantā un 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām;

b)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu izmanto vienīgi tam, lai ierobežotu procentu likmju vai valūtu neatbilstību saskaņā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu; un

c)

pasākumi saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanas darījumu pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu ir noslēgusi segto obligāciju sabiedrība vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu.

6.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu un ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut regulējuma arbitrāžu, EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, pēc kādiem konstatē, kuri pasākumi saistībā ar segtajām obligācijām vai vērtspapīrošanas darījumiem pienācīgi mazina darījuma partnera kredītrisku 5. punkta nozīmē.

EUI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).’;"

3)

regulas 11. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EUI izstrādā kopīgu regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot:

a)

riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma un nošķiršanas sistēmu vajadzīgo līmeni un veidu, kas vajadzīgs 3. punkta izpildei;

b)

procedūras darījuma partneriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuras jāievēro, piemērojot 6. līdz 10. punktā minētos atbrīvojumus;

c)

piemērojamos kritērijus, kas minēti 5. līdz 10. punktā, tostarp jo īpaši to, kas jāuzskata par praktisku vai juridisku šķērsli tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam un saistību atmaksai starp darījuma partneriem.

Tādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem nepieciešamā nodrošinājuma līmeni un veidu, kurus noslēgusi segto obligāciju sabiedrības saistībā ar segto obligāciju vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, saistībā ar vērtspapīrošanu šīs regulas nozīmē, un kuri atbilst šīs regulas 4. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) 18. pantā un 19. līdz 22. pantā vai 23. līdz 26. pantā izklāstītajām prasībām, nosaka, ņemot vērā konstatētos šķēršļus, ja notiek apmaiņa ar nodrošinājumu attiecībā uz pastāvošiem nodrošinājuma līgumiem saistībā ar segto obligāciju vai vērtspapīrošanu.

EUI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā statusa Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulas (ES) Nr. 1094/2010, vai Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

43. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ievērojot 7. un 8. punktu, šo regulu piemēro vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri tiek emitēti 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.

2.   Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra, iniciatori, sponsori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kas tieši vai netieši attiecas uz minētajiem apzīmējumiem, ja vien tiek ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

3.   Tādus vērtspapīrošanas darījumus, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra un kuri nav vērtspapīrošanas pozīcijas, kas saistītas ar ABKV darījumu vai ABKV programmu, uzskata par “VPS”, ar noteikumu, ka:

a)

emisijas brīdī tie atbilst 20. panta 1.–5., 7.–9. un 11.–13. punktā un 21. panta 1. un 3. punktā izklāstītajām prasībām;

b)

no 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma brīža tie atbilst 20. panta 6. un 10. punktā, 21. panta 2. punktā un 4. līdz 10. punktā un 22. panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām.

4.   Piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādus nosacījumus:

a)

regulas 22. panta 2. punktā “pirms emisijas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

b)

regulas 22. panta 3. punktā “pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

c)

regulas 22. panta 5. punktā:

i)

otrajā teikumā “pirms cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

ii)

“pirms cenas noteikšanas vismaz projekta jeb sākotnējā formā” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;

iii)

ceturtajā teikumā izklāstīto prasību nepiemēro;

iv)

atsauces uz atbilstību 7. pantam veido tā, it kā 7. pantu piemērotu minētajiem vērtspapīrošanas darījumiem neatkarīgi no 43. panta 1. punkta.

5.   Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet pirms 2019. gada 1. janvāra, un attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2011. gada 1. janvāra, ja pēc 2014. gada 31. decembra ir tikuši pievienoti jauni vai aizstāti pamatā esošie riska darījumi, turpina piemērot Regulā (ES) Nr. 575/2013, Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 noteiktās uzticamības pārbaudes prasības redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

6.   Attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti pirms 2019. gada 1. janvāra, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā, apdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, pārapdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas definēti Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, turpina piemērot attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 I, II un III nodaļu un 22. pantu, Deleģētās regulas (ES) 2015/35 254. un 255. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 51. pantu kā redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

7.   Līdz brīdim, kad piemēro regulatīvos tehniskos standartus, kas Komisijai jāpieņem, ievērojot šīs regulas 6. panta 7. punktu, iniciatori, sponsori vai sākotnējais aizdevējs šīs regulas 6. pantā izklāstīto pienākumu nolūkā piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 625/2014 I, II un III nodaļu un 22. pantu tiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.

8.   Līdz brīdim, kad piemēro regulatīvos tehniskos standartus, kas Komisijai jāpieņem, ievērojot šīs regulas 7. panta 3. punktu, iniciatori, sponsori un SSPE šīs regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) un e) apakšpunktā izklāstīto pienākumu nolūkā informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/3 I līdz VIII pielikumā, dara pieejamu saskaņā ar šīs regulas7. panta 2. punktu.

9.   Piemērojot šo pantu, tādu vērtspapīrošanas darījumu gadījumā, kuros nav iesaistīta vērtspapīru emisija, uzskata, ka jebkuras atsauces uz “vērtspapīrošanas darījumiem, kuros vērtspapīri ir emitēti” ir atsauces uz “vērtspapīrošanas darījumiem, kuros tiek radītas sākotnējas vērtspapīrošanas pozīcijas”, ar noteikumu, ka šo regulu piemēro jebkādiem vērtspapīrošanas darījumiem, kas rada jaunas vērtspapīrošanas pozīcijas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk.

44. pants

Ziņojumi

Līdz 2021. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trijos gados Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja publicē ziņojumu:

a)

par 18. līdz 27. pantā noteikto VPS prasību īstenošanu;

b)

par novērtējumu par kompetento iestāžu veiktajām darbībām, par būtiskiem riskiem un jauna veida neaizsargātību, kas varētu būt radusies, un par tirgus dalībnieku darbībām vērtspapīrošanas dokumentācijas turpmākas standartizēšanas jomā;

c)

par 5. pantā noteikto uzticamības pārbaudes prasību un 7. pantā noteikto pārredzamības prasību darbību un pārredzamības līmeni attiecībā uz vērtspapīrošanas tirgu Savienībā, tostarp par to, vai 7. pantā noteiktās pārredzamības prasības ļauj kompetentajām iestādēm gūt pietiekamu pārskatu par tirgu, lai tās īstenotu savas attiecīgās pilnvaras;

d)

par 6. pantā noteiktajām prasībām, tostarp par tirgus dalībnieku atbilstību tām un riska paturēšanas kārtību, ievērojot 6. panta 3. punktu.

45. pants

Sintētiskā vērtspapīrošana

1.   Līdz 2019. gada 2. jūlijam EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI publicē ziņojumu par to, vai ir iespējams izveidot īpašu regulējumu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai sintētiskai vērtspapīrošanai, kas nepārsniedz bilances sintētisku vērtspapīrošanu.

2.   Līdz 2020. gada 2. janvārim Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto EBI ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īpaša regulējuma izveidi vienkāršas, pārredzamas un standartizētas sintētiskās vērtspapīrošanas priekšlikumiem, kas nepārsniedz bilances sintētisku vērtspapīrošanu, un attiecīgā gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

46. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2022. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Minētajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā 44. panta minētajos ziņojumos iekļautos konstatējumus un izvērtē:

a)

šīs regulas ietekmi, tostarp apzīmējuma “VPS vērtspapīrošana” ieviešanas ietekmi, uz vērtspapīrošanas tirgus darbību Savienībā, uz vērtspapīrošanas ieguldījumu reālajā ekonomikā, jo īpaši uz kredītu pieejamību MVU un ieguldījumiem, un uz savstarpējo saistību starp finanšu iestādēm un finanšu nozares stabilitāti;

b)

atšķirības 6. panta 3. punkta minētās kārtības izmantošanā, pamatojoties uz datiem, kas ziņoti, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta iii) punktu. Ja konstatējumi rāda, ka 6. panta 3. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā minētās kārtības izmantošana ir radījusi prudenciālo risku palielināšanos, apsver piemērotus labojumus;

c)

to, vai kopš šīs regulas piemērošanas nesamērīgi ir pieaudzis 7. panta 2. punkta trešajā daļā minēto darījumu skaits un vai tirgus dalībnieki darījumus ir strukturējuši tā, lai apietu 7. pantā paredzēto pienākumu informāciju darīt pieejamu ar vērtspapīrošanas repozitoriju starpniecību;

d)

to, vai pastāv vajadzība paplašināt 7. panta informācijas atklāšanas prasību darbības jomu, attiecinot tās arī uz 7. panta 2. punkta trešajā daļā minētajiem darījumiem un ieguldītāju pozīcijām;

e)

to, vai VPS vērtspapīrošanas jomā varētu ieviest līdzvērtīguma režīmu trešo valstu iniciatoriem, sponsoriem un SSPE, ņemot vērā starptautiskās norises vērtspapīrošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas par vienkāršu, pārredzamu un salīdzināmu vērtspapīrošanu;

f)

regulas 22. panta 4. punktā noteikto prasību īstenošanu un to, vai to darbības joma ir jāpaplašina, tās attiecinot arī uz vērtspapīrošanu, kurā pamatā esošie riska darījumi nav aizdevumi mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, lai iekļautu vides, sociālās un pārvaldības kritēriju atklāšanu;

g)

regulas 27. un 28. pantā noteiktā trešās personas pārbaudes režīma piemērotību un to, vai 28. pantā noteiktais atļaujas režīms trešām personām veicina pietiekamu konkurenci starp trešām personām, un apsver, vai ir jāievieš izmaiņas uzraudzības regulējumā, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti; un

h)

vai ir vajadzība papildināt ar šo regulu izveidoto vērtspapīrošanas regulējumu, izveidojot ierobežota skaita licencētu banku sistēmu, kurā ietilpstošās bankas pildītu SSPE funkcijas un kurām būtu ekskluzīvas tiesības no iniciatoriem iegādāties riska darījumus un pārdot ieguldītājiem prasījumus, kas ir nodrošināti ar iegādātajiem riska darījumiem.

47. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 16. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2018. gada 17. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

48. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 12. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 219, 17.6.2016., 2. lpp.

(2)  OV C 82, 3.3.2016., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 26. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 20. novembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(18)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(19)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 625/2014 (2014. gada 13. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ar kuriem precizē ieguldītājiem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un iniciatoriestādēm piemērojamas prasības, kas attiecas uz riska darījumiem ar pārvestu kredītrisku (OV L 174, 13.6.2014., 16. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).

(22)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/3 (2014. gada 30. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par strukturēto finanšu instrumentu informācijas atklāšanas prasībām (OV L 2, 6.1.2015., 57. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).


Augša