Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32017R1004
Regulation (EU) 2017/1004 of the European Parliament and of the Council of 17 May 2017 on the establishment of a Union framework for the collection, management and use of data in the fisheries sector and support for scientific advice regarding the common fisheries policy and repealing Council Regulation (EC) No 199/2008 (recast)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (pārstrādāta redakcija)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (pārstrādāta redakcija)
OV L 157, 20.6.2017., 1.–21. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija:
14/07/2021
|
20.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 157/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1004
(2017. gada 17. maijs)
par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008
(pārstrādāta versija)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (4) ir jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā. |
|
(2) |
Kopējā zivsaimniecības politika ir reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (5). Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības nozarē piemērojamās datu vākšanas prasības ir noteiktas minētās regulas 2. un 25. pantā. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (6) ir reformēta dalībvalstu zivsaimniecības datu vākšanas darbībām paredzētā finansiālā atbalsta struktūra. |
|
(3) |
Ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas izvirzītos mērķus par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, Savienībai ir jāiesaistās zvejas resursu saglabāšanas pasākumos, jo īpaši saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noteikumiem vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtiem noteikumiem. |
|
(4) |
Šīs regulas mērķis ir ieviest noteikumus par zivsaimniecības nozares bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu. |
|
(5) |
Datu vākšanas sistēmai būtu jāveicina kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšana, kas ietver jūras vides aizsardzību, visu komerciāliem mērķiem izmantoto sugu ilgtspējīgu pārvaldību un jo īpaši laba vides stāvokļa sasniegšanu jūras vidē līdz 2020. gadam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (7) 1. panta 1. punktā. |
|
(6) |
Šīs regulas noteikumi par bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu būtu jāpiemēro arī zivsaimniecības nozares datiem, kas ir jāvāc saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1921/2006 (8), (EK) Nr. 295/2008 (9), (EK) Nr. 762/2008 (10), (EK) Nr. 216/2009 (11), (EK) Nr. 217/2009 (12), (EK) Nr. 218/2009 (13), (ES) Nr. 1236/2010 (14), (ES) Nr. 1343/2011 (15) un (ES) 2016/2336 (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2000/60/EK (17), Direktīvu 2008/56/EK un 2009/147/EK (18), Padomes Regulām (EK) Nr. 2347/2002 (19), (EK) Nr. 812/2004 (20), (EK) Nr. 1967/2006 (21), (EK) Nr. 1100/2007 (22) un (EK) Nr. 1006/2008 (23), Padomes Direktīvu 92/43/EEK (24), Padomes Lēmumu 2010/717/ES (25) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/218 (26). |
|
(7) |
Lai nepieļautu dublēšanos gadījumos, kad zivsaimniecības datus vāc un pārvalda saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, tādu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (27) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (28), ar šo regulu būtu jānosaka vienīgi noteikumi par šādu datu izmantošanu un nosūtīšanu. |
|
(8) |
Pienākumiem, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto piekļuvi datiem, nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (29), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (30). |
|
(9) |
Vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina, ka datu glabāšana, apstrāde un apmaiņa notiek, ievērojot personas datu aizsardzības pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (32). |
|
(10) |
Juridiskās skaidrības labad šajā regulā būtu jānosaka vairākas definīcijas. |
|
(11) |
Definīcija “jūras reģioni” būtu jābalsta uz zinātniskiem apsvērumiem. |
|
(12) |
Ar šo regulu būtu jānodrošina iespēja Savienībai un tās dalībvalstīm sasniegt mērķus un ievērot principus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. un 25. pantā. Tādēļ ir vajadzīga Savienības daudzgadu programma, ar ko koordinētu visu dalībvalstu datu vākšanas centienus. Ir lietderīgi noteikt galvenās prasības un kritērijus, kas piemērojami šādas Savienības daudzgadu programmas izveidē, kā arī pirms programmas pieņemšanas būtu jārīko apspriešanās. |
|
(13) |
Būtu jāapzina, kādi dati ir vajadzīgi zinātnisko datu galalietotājiem, un jāprecizē, kādi dati ir jāvāc saskaņā ar šo regulu. Minētajiem datiem būtu jāietver ekosistēmas dati, kas saistīti ar zivsaimniecības ietekmi, un dati par akvakultūras ilgtspēju, kā arī sociālekonomiskie dati par zivsaimniecību un akvakultūru. |
|
(14) |
Vienkāršības un racionalizācijas labad vācamie dati būtu jāatlasa, pamatojoties uz skaidri argumentētām zinātnisko datu galalietotāju vajadzībām, ņemot vērā minēto datu zinātnisko būtiskumu un lietderību. |
|
(15) |
Ar savāktajiem datiem būtu jānodrošina to mērķu noteikšana, kas nepieciešami Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā minēto daudzgadu plānu īstenošanai, piemēram, attiecībā uz zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem un nārsta bara biomasu. Ar tiem arī būtu jāpanāk, ka atsevišķos reģionos tiek novērstas nepilnības zvejas flotes datu aptvērumā un samazināts to krājumu īpatsvars, par kuriem saņemti nepilnīgi dati. |
|
(16) |
Lai varētu īstenot uz ekosistēmu balstītu pārvaldību un saglabāšanu, kas ir vajadzīga kopējās zivsaimniecības politikas darbībai, kā arī krājumu novērtējuma uzlabošanai, ir svarīgi vākt bioloģiskos datus par atpūtas zveju, ja pastāv iespēja, ka šāda zveja varētu būtiski ietekmēt krājumu stāvokli. |
|
(17) |
Lai saglabātu, pielāgotu vai atceltu ārkārtas pasākumus un citus pasākumus, kuru pamatā ir piesardzības princips, parasti tiek prasīta papildu informācija. Tāpēc, ja vien iespējams, prioritārā kārtā būtu jāvāc dati, kas nepieciešami to pasākumu novērtēšanai, kuri noteikti, balstoties uz piesardzības principu. |
|
(18) |
Ņemot vērā zvejas resursu tendences laika gaitā, ir jāveido un jāuztur datu laikrindas, lai panāktu efektīvu minēto resursu zinātnisko uzraudzību ilgtermiņā. |
|
(19) |
Pētnieciskas uzskaites jūrā ir nozīmīga bioloģisko datu vākšanas metode. Ņemot vērā to nozīmi jūras reģionos, kuros krājumi ir kopīgi, ir lietderīgi obligāti veicamas pētnieciskas uzskaites pietiekamā skaitā veikt Savienības līmenī. |
|
(20) |
Dalībvalstīm Savienības daudzgadu programma valsts līmenī būtu jāīsteno, galvenās datu vākšanas darbības izklāstot darbības programmas iedaļā, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 508/2014 18. panta 1. punkta p) apakšpunktā un kas papildināta ar datu vākšanas darba plānu saskaņā ar minētās regulas 21. pantu. Šajā regulā būtu jānosaka prasības par šādu darba plānu saturu. |
|
(21) |
Ir lietderīgi aprakstīt secību, kas dalībvalstīm būtu jāievēro, un aspektus, kas tām būtu jāņem vērā, savos valsts darba plānos nosakot datu vākšanas metodiku. Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un vienādu īstenošanu dalībvalstīs, ir jānosaka arī galvenās prasības attiecībā uz valsts mēroga koordinācijas kārtību, datu vācēju tiesībām un zvejas kuģu kapteiņu pienākumiem. |
|
(22) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 19. panta 1. punktu un 21. panta 2. punktu Komisijai ir jāapstiprina dalībvalstu darbības programmas un valsts darba plāni, kā arī jebkuri to grozījumi. Saskaņā ar minētās regulas 22. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par to apstiprināšanas procedūrām, formātu un termiņiem. |
|
(23) |
Komisijai būtu lietderīgi novērtēt darba plānus pēc apspriešanās ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK), lai nodrošinātu attiecīgo plānu atbilstību šajā regulā noteiktajam prasību minimumam. |
|
(24) |
Lai varētu pārbaudīt datu vākšanas darbību īstenošanu dalībvalstīs, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai ziņojumi skaidri noteiktā, standarta formātā, kas samazina administratīvo slogu. |
|
(25) |
Dalībvalstīm ir jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar trešām valstīm un jākoordinē darba plānu izpilde attiecībā uz datu vākšanu par vieniem un tiem pašiem jūras reģioniem un par reģioniem, kuros ietilpst attiecīgie iekšzemes ūdeņi. |
|
(26) |
Ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķi piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību un datu vākšanā labāk iesaistīt zinātnisko datu galalietotājus, būtu jānostiprina reģionālā koordinācija, kas no vienas sanāksmes būtu jāizvērš par nepārtrauktu procesu, kuru koordinētu katram jūras reģionam izveidotas reģionālās koordinācijas grupas. Šajā satvarā dalībvalstīm par mērķi būtu jānosaka sadarbība ar ieinteresētajām personām, tostarp trešām valstīm. |
|
(27) |
Minētajām reģionālās koordinācijas grupām būtu jāizstrādā un jāīsteno procedūras, metodes, kvalitātes nodrošināšana un kvalitātes kontrole attiecībā uz datu vākšanu un apstrādi, lai turpmāk varētu uzlabot zinātniskā ieteikuma uzticamību. |
|
(28) |
Reģionālajām koordinācijas grupām būtu arī jāizstrādā un jāievieš reģionālās datubāzes un jāsāk visi sagatavošanās pasākumi, kas nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(29) |
Ir svarīgi datus izmantot pilnībā, lai ilgtspējīgi pārvaldītu zivsaimniecību un novērtētu un uzraudzītu krājumus un ekosistēmas, tostarp izmantojot datus, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu. |
|
(30) |
Dalībvalstīm būtu jānosaka veids, kādā tās vāc datus, tomēr lai datus lietderīgi varētu apvienot reģionālā mērogā, par datu kvalitātes, aptvēruma un saderīguma prasību minimumu dalībvalstīm būtu jāvienojas reģionālā līmenī, ņemot vērā to, ka dažos reģionos jūras baseini tiek pārvaldīti kopīgi ar trešām valstīm. Ja reģionālā līmenī pastāv vispārīga vienošanās par metodēm, reģionālajām koordinācijas grupām, pamatojoties uz minēto vienošanos, būtu jāiesniedz reģionāls darba plāns apstiprināšanai Komisijā. |
|
(31) |
Datu vākšanā izmantojamā metodika vairs nebūtu detalizēti jānosaka ar Savienības tiesību aktiem. Līdz ar to noteikumi par konkrētām datu vākšanas metodēm būtu jāaizstāj ar to noteikšanas procesa aprakstu. Minētajā procesā noteikti būtu jāparedz dalībvalstu un datu lietotāju sadarbība reģionālajās koordinācijas grupās un validēšana, ko veiktu Komisija, apstiprinot dalībvalstu iesniegtos darba plānus. |
|
(32) |
Šajā regulā minētie dati būtu jāievada datorizētās valstu datubāzēs, lai tie būtu pieejami Komisijai un tos varētu darīt pieejamus zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām. Datiem, pēc kuriem nav iespējama personas identifikācija, bez ierobežojumiem vajadzētu būt pieejamiem jebkurai personai, kas ir ieinteresēta to analīzē, tostarp attiecībā uz zivsaimniecības pārvaldības vides aspektiem. Minētajā nolūkā par ieinteresētajām personām, kas nav zinātnisko datu galalietotāji, būtu jāuzskata ikviena fiziska persona vai struktūra, kas pauž šādu ieinteresētību. |
|
(33) |
Lai zvejas resursu pārvaldītājiem sniegtu zinātnisku ieteikumu, ir nepieciešama detalizētu datu apstrāde, kas atbilst zvejas pārvaldītāju vajadzībām. Minētajā kontekstā dalībvalstīm būtu jādara pieejami zinātniskai analīzei vajadzīgie dati un būtu jānodrošina, ka tām ir šo uzdevumu veikšanai vajadzīgās tehniskās spējas. |
|
(34) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 2. punkta e) apakšpunktu laikus ir jānodrošina būtisko datu un attiecīgās metodikas pieejamība struktūrām, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zivsaimniecības nozares datu zinātniskā analīzē, un visām ieinteresētajām personām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem ir jānodrošina aizsardzība un konfidencialitāte. |
|
(35) |
Lai pilnībā izpildītu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstīm būtu jāizveido piemērotas procedūras un elektroniskas tehnoloģijas, lai nodrošinātu datu pieejamību, un jāsadarbojas ar citām dalībvalstīm, Komisiju un galalietotājiem, lai izstrādātu saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (33). Būtu jānodrošina arī informācijas tālāka izplatīšana valsts un Savienības mērogā. Visos gadījumos, kad dati satur informāciju, kas saistīta ar identificētām vai identificējamām fiziskām personām, būtu jāievieš piemēroti aizsardzības pasākumi, tādi kā augstāka datu agregācijas pakāpe vai anonimizācija, ņemot vērā apstrādes mērķus, datu veidu un potenciālos riskus, kas saistīti ar personas datu apstrādi. |
|
(36) |
Būtu jānodrošina, lai galalietotāji saņemtu zinātniskos datus savlaicīgi un standarta formātā, izmantojot skaidras kodifikācijas sistēmas, jo galalietotājiem laikus ir jāsniedz ieteikumi, kas nodrošinātu zivsaimniecības ilgtspēju. Būtu jāpanāk arī tas, lai noteiktā termiņā datus saņemtu arī citas ieinteresētās personas. |
|
(37) |
Lai uzlabotu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgā zinātniskā ieteikuma uzticamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jākoordinē darbības un jāsadarbojas attiecīgajās starptautiskajās zinātniskajās struktūrās. |
|
(38) |
Par datu vākšanas noteikumu īstenošanu būtu jāapspriežas ar zinātniekiem un jāinformē zivsaimniecības nozarē strādājošie, kā arī pārējās ieinteresēto personu grupas. Atbilstīgās struktūras, kurās apkopotu vajadzīgos viedokļus, ir ZZTEK un konsultatīvās padomes, kas izveidotas ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu. |
|
(39) |
Lai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai izveidotu detalizētu sarakstu ar datu prasībām datu vākšanai saskaņā ar šo regulu Savienības daudzgadu programmas satvarā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (34). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
|
(40) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz reģionālo koordinācijas grupu iesniegto reģionālo darba plānu projektu apstiprināšanu, kā arī attiecībā uz procedūrām, noteikumiem par izmaksu sadali dalībai pētnieciskās uzskaitēs jūrā, jūras reģiona apgabalu, kurā veicama datu vākšana, un šādu reģionālo darba plānu iesniegšanas un apstiprināšanas formātu un termiņiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (35). |
|
(41) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai Savienības daudzgadu programmas satvarā izveidotu sarakstu, kurā norādītas obligātās pētnieciskās uzskaites jūrā un robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt datus vai veikt pētnieciskās uzskaites jūrā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. |
|
(42) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai paredzētu noteikumus par Komisijai iesniegto dalībvalstu gada ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, formātu un termiņiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. |
|
(43) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai paredzētu noteikumus par procedūrām, formātiem, kodiem un termiņiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu saderīgumu un lai vajadzības gadījumā īstenotu aizsardzības pasākumus, ja minētās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas ietver informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. |
|
(44) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Savienības sistēmu zivsaimniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības iedarbības vai mērogu dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
|
(45) |
Regula (EK) Nr. 199/2008 būtu jāatceļ. Tomēr būtu jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz jau apstiprinātajām valstu programmām un pašlaik spēkā esošo Savienības daudzgadu programmu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Lai veicinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, šajā regulā ir paredzēti noteikumi par zivsaimniecības nozares bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā.
2. Panta 1. punktā minētos datus vāc tikai tad, ja to vākšanas pienākums jau nav noteikts Savienības tiesību aktos, kas nav šī regula.
3. Attiecībā uz datiem, kas nepieciešami zivsaimniecības pārvaldībai un kas jāvāc saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, šajā regulā ir noteikti tikai minēto datu izmantošanas un nosūtīšanas noteikumi.
2. pants
Datu aizsardzība
Attiecīgā gadījumā to datu apstrāde, pārvaldība un izmantošana, kas savākti saskaņā ar šo regulu, notiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, Regulai (EK) Nr. 45/2001 un Regulai (EK) Nr. 223/2009, kā arī neskar minētos tiesību aktus.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver ar komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu pārstrādes rūpniecību saistītas darbības; |
|
2) |
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam; |
|
3) |
“jūras reģions” ir Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 2. punktā norādīts ģeogrāfiskais apgabals, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikts apgabals vai apgabals, kas definēts 9. panta 11. punktā minētajā īstenošanas aktā; |
|
4) |
“primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai par atsevišķiem paraugiem; |
|
5) |
“metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem; |
|
6) |
“detalizēti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas; |
|
7) |
“agregēti dati ” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai detalizētos datus; |
|
8) |
“zinātniskais novērotājs” ir persona, kura izraudzīta novērot zvejas darbības saistībā ar datu vākšanu zinātniskiem mērķiem un kuru iecēlusi par datu vākšanas valsts darba plānu īstenošanu atbildīgā struktūra; |
|
9) |
“zinātniskie dati” ir 1. panta 1. punktā minētie dati, kurus vāc, pārvalda vai izmanto saskaņā ar šo regulu. |
II NODAĻA
DATU VĀKŠANA UN PĀRVALDĪBA SAVIENĪBAS DAUDZGADU PROGRAMMU SATVARĀ
1. IEDAĻA
Savienības daudzgadu programmas
4. pants
Savienības daudzgadu programmas izveide
1. Komisija izveido Savienības daudzgadu programmu 1. panta 1. punktā minēto datu vākšanai un pārvaldībai saskaņā ar 5. pantā izklāstīto saturu un kritērijiem.
Komisija saskaņā ar 24. pantu ar deleģētajiem aktiem pieņem to Savienības daudzgadu programmas daļu, kas attiecas uz 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.
Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā, ar īstenošanas aktiem pieņem to Savienības daudzgadu programmas daļu, kas attiecas uz 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.
2. Pirms šā panta 1. punktā minēto deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar reģionālajām koordinācijas grupām, kas minētas 9. pantā, ZZTEK un ikvienu citu atbilstīgu zinātnisku struktūru, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 26. pantā.
5. pants
Savienības daudzgadu programmas saturs un izveidošanas kritēriji
1. Savienības daudzgadu programmā nosaka:
|
a) |
detalizētu to datu prasību sarakstu, kas jāizpilda, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. un 25. pantā izklāstītos mērķus; |
|
b) |
sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā; |
|
c) |
robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav obligāti vākt datus, pamatojoties uz savām zvejas un akvakultūras darbībām, vai veikt pētnieciskas uzskaites jūrā. |
2. Dati, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ietver:
|
a) |
bioloģiskus datus par visiem krājumiem, kas nozvejoti vai piezvejoti Savienības komerciālajā un attiecīgā gadījumā atpūtas zvejā Savienības ūdeņos un ārpus tiem, ietverot zušu un lašu zveju attiecīgajos iekšzemes ūdeņos, kā arī citas komerciālas nozīmes diadromās zivju sugas, ar mērķi īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībai un saglabāšanai, kā tas vajadzīgs kopējās zivsaimniecības politikas funkcionēšanai; |
|
b) |
datus, pēc kuriem novērtē Savienības zivsaimniecības ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārpus tiem, tostarp datus par nemērķa sugu piezveju, jo īpaši tādu sugu piezveju, kas aizsargātas saskaņā ar Savienības vai starptautiskiem tiesību aktiem, datus par zivsaimniecības ietekmi uz jūras dzīvotnēm, tostarp jutīgām jūras teritorijām, un datus par zivsaimniecības ietekmi uz barošanās tīkliem; |
|
c) |
datus par Savienības zvejas kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārpus tiem, tostarp par Savienības flotes zvejas apjomiem un zvejas piepūles un kapacitātes apjomiem; |
|
d) |
zivsaimniecības sociālekonomiskos datus, pēc kuriem novērtē Savienības zivsaimniecības nozares sociālekonomisko darbību; |
|
e) |
sociālekonomiskos datus un ilgtspējas datus par jūras akvakultūru, pēc kuriem novērtē Savienības akvakultūras nozares sociālekonomisko darbību un ilgtspēju, tostarp ietekmi uz vidi; |
|
f) |
sociālekonomiskos datus par zivju pārstrādes nozari, pēc kuriem novērtē nozares sociālekonomisko darbību. |
3. Papildus tam 1. punkta a) apakšpunktā minētie dati var ietvert sociālekonomiskos datus un ilgtspējas datus par saldūdens akvakultūru, pēc kuriem novērtē Savienības akvakultūras nozares sociālekonomisko darbību un ilgtspēju, tostarp ietekmi uz vidi.
4. Lai izveidotu Savienības daudzgadu programmu, Komisija ņem vērā:
|
a) |
vajadzīgo informāciju kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībai un efektīvai īstenošanai nolūkā sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izklāstītos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Šāda informācija ļauj arī noteikt mērķus, kas jāizvirza minētās regulas 9. pantā izklāstīto daudzgadu plānu īstenošanai; |
|
b) |
vajadzību pēc būtiskiem, visaptverošiem un uzticamiem datiem, kas ļautu pieņemt lēmumus par zivsaimniecības pārvaldību un ekosistēmu, tostarp jutīgo sugu un biotopu, aizsardzību; |
|
c) |
akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai Savienības līmenī vajadzīgos datus un to būtiskumu, ņemot vērā, ka akvakultūrai parasti ir vietēja mēroga ietekme; |
|
d) |
vajadzību atbalstīt politikas pasākumu ietekmes novērtējumus; |
|
e) |
izmaksas un ieguvumus, ņemot vērā visrentablākos risinājumus, ar kuriem sasniegt datu vākšanas mērķi; |
|
f) |
vajadzību nepieļaut pašreizējo laikrindu pārrāvumu; |
|
g) |
vajadzību vienkāršot datu vākšanu un saskaņā ar 1. pantu nepieļaut tās dublēšanos; |
|
h) |
attiecīgā gadījumā – vajadzīgos datus, kas aptvertu zivsaimniecības jomas, par kurām dati ir nepietiekami; |
|
i) |
reģionālās īpatnības un reģionālos nolīgumus, kas noslēgti reģionālās koordinācijas grupās; |
|
j) |
Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības; |
|
k) |
datu vākšanas darbību temporālo un telpisko aptvērumu. |
5. Sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, sagatavo, ņemot vērā šādas prasības:
|
a) |
vajadzīgā informācija kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībai nolūkā sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus; |
|
b) |
vajadzīgā informācija, kas izriet no koordinācijas un saskaņošanas, par kuru panākta starptautiska vienošanās; |
|
c) |
vajadzīgā informācija pārvaldības plānu novērtēšanai; |
|
d) |
vajadzīgā informācija par ekosistēmu mainīgo rādītāju uzraudzību; |
|
e) |
vajadzīgā informācija, kas nodrošina krājumu apgabalu atbilstīgu aptvērumu; |
|
f) |
vajadzība nepieļaut dubultas pētnieciskās uzskaites; un |
|
g) |
vajadzība nepieļaut laikrindu pārrāvumu. |
6. Krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, noteikumi par dažādu dalībvalstu piedalīšanos 1. punkta b) apakšpunktā minētajās pētnieciskajās uzskaitēs jūrā ir balstīti uz attiecīgo dalībvalstu īpatsvaru ES kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā, kāds Savienībai ir pieejams no attiecīgā krājuma. Krājumiem, kuriem nozvejas limitus nepiemēro, noteikumi ir balstīti uz attiecīgo dalībvalstu relatīvo īpatsvaru kopējā krājuma izmantojumā.
7. Krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību nosaka, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts īpatsvaru kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā, kāds Savienībai ir pieejams no attiecīgā krājuma. Krājumiem, kuriem nozvejas limitus nepiemēro, minēto robežvērtību nosaka, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts relatīvo īpatsvaru kopējā krājuma izmantojumā. Attiecībā uz akvakultūras un pārstrādes nozari šādas robežvērtības ir proporcionālas minēto dalībvalsts nozaru apjomam.
2. IEDAĻA
Savienības daudzgadu programmas īstenošana dalībvalstīs
6. pants
Valstu darba plāni
1. Neskarot pašreizējos datu vākšanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, dalībvalstis vāc datus, īstenojot darbības programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 508/2014 18. pantā, un darba plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu, un ievērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 (“valsts darba plāns”) 21. pantu.
2. Komisija, apstiprinot valstu darba plānus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. panta 2. punktu, ņem vērā ZZTEK novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Ja šādā novērtējumā konstatēts, ka valsts darba plāns neatbilst šim pantam vai nenodrošina to, ka dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa, vai arī ierosināto metožu un procedūru kvalitāte ir nepietiekama, Komisija to nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un norāda, kādus grozījumus Komisija uzskata par nepieciešamiem minētajā darba plānā. Pēc tam konkrētā dalībvalsts attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu valsts darba plānu.
3. Valstu darba plānos iekļauj detalizētu aprakstu, kurā izklāstīti šādi elementi:
|
a) |
dati, kas jāvāc saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu; |
|
b) |
temporālais un telpiskais sadalījums un biežums, kādā dati tiks vākti; |
|
c) |
datu avots, procedūras un metodes datu vākšanai un apstrādei datu kopās, kas tiks sniegtas zinātnisko datu galalietotājiem; |
|
d) |
kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēma, kas garantē datu pienācīgu kvalitāti saskaņā ar 14. pantu; |
|
e) |
kādā formātā un kad dati darīti pieejami zinātnisko datu galalietotājiem, ņemot vērā zinātnisko datu galalietotāju noteiktās vajadzības (ja tādas zināmas); |
|
f) |
starptautiskās un reģionālās sadarbības un koordinācijas kārtība, ietverot divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas noslēgti šīs regulas mērķu sasniegšanai; un |
|
g) |
tas, kā ir ņemtas vērā Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības. |
4. Lai nodrošinātu pietiekamu un efektīvu aptvērumu un nepieļautu datu vākšanas darbību dublēšanos, valstu darba plānu sagatavošanas laikā katra dalībvalsts ar 9. pantā minēto reģionālās koordinācijas grupu starpniecību sadarbojas un koordinē savus centienus ar citām dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm, kas atrodas tajā pašā jūras reģionā. Minētajā procesā dalībvalstis arī cenšas atbilstīgā līmenī iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas. Attiecīgā gadījumā šāda sadarbība un koordinācija var notikt arī ārpus reģionālās koordinācijas grupām.
7. pants
Valstu korespondenti
1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts korespondentu un informē par to Komisiju. Valsts korespondents darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalsti saistībā ar valstu darba plānu sagatavošanu un īstenošanu.
2. Turklāt valsts korespondents jo īpaši pilda arī šādus uzdevumus:
|
a) |
koordinē 11. pantā minētā gada ziņojuma sagatavošanu; |
|
b) |
nodrošina informācijas nosūtīšanu dalībvalstī; un |
|
c) |
koordinē attiecīgo ekspertu piedalīšanos Komisijas organizētajās ekspertu grupu sanāksmēs un līdzdalību attiecīgajās reģionālajās koordinācijas grupās, kas minētas 9. pantā. |
3. Ja dalībvalstī valstu darba plāna īstenošanā piedalās vairākas struktūras, par minētā darba koordinēšanu atbild valsts korespondents.
4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts korespondentam ir pietiekamas pilnvaras pārstāvēt savu dalībvalsti 9. pantā minētajās reģionālajās koordinācijas grupās.
8. pants
Sadarbība Savienībā
Dalībvalstis sadarbojas un koordinē savas darbības, lai vēl vairāk uzlabotu datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, kas ļautu turpmāk uzlabot datu vākšanas metožu uzticamību nolūkā uzlabot savas datu vākšanas darbības.
9. pants
Reģionālā koordinācija un sadarbība
1. Kā to paredz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pants, dalībvalstis koordinē savas datu vākšanas darbības ar citām dalībvalstīm tajā pašā jūras reģionā un pēc iespējas cenšas koordinēt savas darbības ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā.
2. Lai atvieglinātu reģionālo sadarbību, attiecīgās dalībvalstis katram jūras reģionam izveido reģionālās koordinācijas grupas.
3. Reģionālās koordinācijas grupas cenšas izstrādāt un īstenot procedūras, metodes, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli attiecībā uz datu vākšanu un apstrādi, lai varētu turpināt pilnveidot zinātniskā ieteikuma uzticamību. Tādēļ reģionālās koordinācijas grupas cenšas izstrādāt un ieviest reģionālās datubāzes.
4. Reģionālajās koordinācijas grupās darbojas dalībvalstu iecelti eksperti, tostarp valstu korespondenti, un Komisija.
5. Reģionālās koordinācijas grupas izstrādā un vienojas par reglamentu, kas nosaka to darbības.
6. Ja jautājumi skar vairākus jūras reģionus, reģionālās koordinācijas grupas darbu koordinē savā starpā un ar Komisiju.
7. Vajadzības gadījumā reģionālo koordinācijas grupu sanāksmēs kā novērotājus uzaicina piedalīties attiecīgo zinātnisko datu galalietotāju pārstāvjus, tostarp attiecīgās zinātniskās struktūras, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 26. pantā, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, konsultatīvās padomes un trešās valstis.
8. Reģionālās koordinācijas grupas var sagatavot reģionālo darba plānu projektus, kas ir saskaņā ar šo regulu un Savienības daudzgadu programmu. Minētie reģionālo darba plānu projekti var ietvert procedūras, metodes, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli attiecībā uz datu vākšanu un datu apstrādi, kā minēts 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. punktā, reģionālā līmenī koordinētas paraugu vākšanas stratēģijas un nosacījumus datu iekļaušanai reģionālajās datubāzēs. Tie var ietvert arī noteikumus par to, kā sadalīt izmaksas par dalību pētnieciskajās uzskaitēs jūrā.
9. Kad reģionālā darba plāna projekts ir sagatavots, attiecīgās dalībvalstis to iesniedz Komisijai līdz tā gada 31. oktobrim, kas ir pirms gada, no kura reģionālais darba plāns ir jāpiemēro, izņemot gadījumu, kad joprojām piemēro spēkā esošo plānu – tādā gadījumā dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija var apstiprināt reģionālā darba plāna projektu ar īstenošanas aktu. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā. Minētajā nolūkā Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā ZZTEK novērtējumu, kā minēts 10. pantā. Ja šādā novērtējumā konstatēts, ka reģionālais darba plāna projekts neatbilst šā panta noteikumiem vai nenodrošina to, ka dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa, vai arī ierosināto metožu un procedūru kvalitāte ir nepietiekama, Komisija to nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un norāda, kādus grozījumus Komisija uzskata par nepieciešamiem minētajā darba plāna projektā. Pēc tam konkrētās dalībvalstis attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu reģionāla darba plāna projektu.
10. Reģionālo darba plānu uzskata par tādu, ar ko aizstāj vai papildina katras dalībvalsts izstrādāto valsts darba plānu attiecīgās daļas.
11. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka noteikumus par procedūrām, izmaksu sadales kārtību dalībai pētnieciskās uzskaitēs jūrā, jūras reģiona apgabalu, kurā veicama datu vākšana, un formātu un termiņiem attiecībā uz reģionālo darba plānu iesniegšanu un apstiprināšanu, kā minēts šā panta 8. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.
10. pants
Darba plānu novērtēšana ZZTEK
ZZTEK novērtē 6. un 9. pantā minētos valstu plānus un reģionālo darba plānu projektus. To darot, tā ņem vērā:
|
a) |
darba plānu un jebkuru to grozījumu atbilstību 6. un 9. pantam; un |
|
b) |
to, vai darba plānu aptvertie dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti. |
11. pants
Valsts darba plānu rezultātu novērtēšana un apstiprināšana
1. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par savas valsts darba plānu īstenošanu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par gada ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.
2. Saskaņā ar 10. pantu ZZTEK novērtē:
|
a) |
valstu darba plānu izpildi; un |
|
b) |
dalībvalstu savākto datu kvalitāti. |
3. Komisija valstu darba plānu īstenošanu novērtē, pamatojoties uz:
|
a) |
ZZTEK sniegto novērtējumu; un |
|
b) |
apspriedēm ar atbilstīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgajām starptautiskajām zinātniskajām struktūrām. |
3. IEDAĻA
Datu vākšanas procesam piemērojamās prasības
12. pants
Piekļuve paraugu vākšanas vietām
1. Dalībvalstis nodrošina, lai datu vācējiem, kurus iecēlusi par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgā struktūra, savu pienākumu izpildes vajadzībām būtu piekļuve visai nozvejai, kuģiem un citām paraugu vākšanas vietām, uzņēmumu reģistriem un visiem nepieciešamajiem datiem.
2. Neskarot starptautiskās saistības, Savienības zvejas kuģu kapteiņi uzņem uz kuģa zinātniskos novērotājus un sadarbojas ar viņiem, lai viņi, atrodoties uz Savienības zvejas kuģa, varētu pildīt savus pienākumus, kā arī attiecīgā gadījumā izmantot alternatīvas datu vākšanas metodes, kuras ir paredzētas valsts darba plānos.
3. Zinātniskos novērotājus, kas darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu, Savienības zvejas kuģu kapteiņi var atteikties uzņemt uz kuģa tikai tad, ja uz kuģa acīm redzami trūkt vietas, vai drošības apsvērumu dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādos gadījumos datus vāc ar alternatīvām datu vākšanas metodēm, kuras ir paredzētas valsts darba plānā un kuras izstrādājusi un kontrolē par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgā struktūra.
4. IEDAĻA
Datu pārvaldības process
13. pants
Datu glabāšana
Dalībvalstis:
|
a) |
nodrošina saskaņā ar valstu darba plāniem savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina šo datu konfidencialitāti; |
|
b) |
nodrošina, ka saskaņā ar valstu darba plāniem savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociālekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs; |
|
c) |
veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai šādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu nozaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos vai neatļautu apskatīšanu vai izplatīšanu. |
14. pants
Datu kvalitātes kontrole un validēšana
1. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai saskaņā ar valstu darba plāniem savāktie primārie dati būtu kvalitatīvi un pilnīgi, tāpat kā no tiem iegūtie detalizētie un agregētie dati, ko nosūta zinātnisko datu galalietotājiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka:
|
a) |
primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu darba plāniem, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai; |
|
b) |
pirms nosūtīšanas zinātnisko datu galalietotājiem validē detalizētos un agregētos datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu darba plāniem; |
|
c) |
kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, detalizētajiem un agregētajiem datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskās struktūras, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, ZZTEK un reģionālās koordinācijas grupas. |
III NODAĻA
DATU IZMANTOŠANA
15. pants
Piekļuve primārajiem datiem un to nosūtīšana
1. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir savākti primārie dati, kas nav sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi 13. panta a) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
2. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir savākti sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi 13. panta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.
3. Dalībvalstis slēdz nolīgumus ar Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu un netraucētu Komisijas piekļuvi 1. un 2. punktā minētajām datorizētajām datubāzēm, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētās saistības.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka primāros datus, kas savākti, veicot pētnieciskas uzskaites jūrā, saskaņā ar Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām nosūta starptautiskām zinātniskām organizācijām un atbilstīgām zinātniskām struktūrām reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās.
16. pants
Primāro datu apstrāde
1. Dalībvalstis apstrādā primāros datus, pārveidojot tos detalizētu vai agregētu datu kopās saskaņā ar:
|
a) |
atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir; |
|
b) |
starptautiskā vai reģionālā līmenī pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir. |
2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis zinātnisko datu galalietotājiem un Komisijai sniedz to metožu aprakstu, kas izmantotas pieprasīto datu apstrādē, un šādu datu statistiskos raksturlielumus.
17. pants
Detalizēto un agregēto datu pieejamības nodrošināšanas procedūra
1. Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta un šīs regulas efektīvu piemērošanu, dalībvalstis ievieš piemērotas procedūras un elektroniskas tehnoloģijas. Dalībvalstis nodrošina detalizēto un agregēto datu izplatīšanu zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām, neradot nevajadzīgus ierobežojumus.
2. Dalībvalstis nodrošina atbilstīgus aizsardzības pasākumus gadījumā, ja dati satur informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām vai juridiskām personām. Dalībvalsts var atteikties nosūtīt attiecīgos detalizētos un agregētos datus, ja pastāv fizisku vai juridisku personu identificēšanas risks – šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts var ierosināt alternatīvus līdzekļus, kas apmierina zinātnisko datu galalietotāju noteiktās vajadzības un kas nodrošina anonimitāti.
3. Ja datus pieprasa zinātnisko datu galalietotāji, lai tos izmantotu par pamatu ar zivsaimniecības pārvaldību saistīta ieteikuma sniegšanai, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie detalizētie un agregētie dati tiek atjaunināti un darīti pieejami attiecīgajiem zinātnisko datu galalietotājiem pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nav īsāks kā viens mēnesis pēc minēto datu pieprasījuma saņemšanas.
4. Ja saņemti pieprasījumi, kas nav 3. punktā minētie pieprasījumi, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie dati tiek atjaunināti un darīti pieejami attiecīgajiem zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām saprātīgā termiņā. Divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas dalībvalstis pieprasījuma iesniedzējam paziņo šo termiņu, kam jābūt samērīgam ar pieprasījuma darbības jomu, un informē par iespējamo vajadzību veikt pieprasīto datu papildu apstrādi.
5. Ja zinātnisko datu galalietotāju, kas nav 3. punktā minētie galalietotāji, vai citu ieinteresēto personu pieprasītajiem datiem ir vajadzīga jau savākto datu papildu apstrāde, dalībvalstis var noteikt pieprasītājam samaksu, kas segtu pirms datu nosūtīšanas vajadzīgās papildu apstrādes faktiskās izmaksas.
6. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut 3. punktā minēto termiņu pagarināt.
7. Ja detalizētie dati tiek pieprasīti zinātniskas publikācijas vajadzībām, dalībvalstis nolūkā aizsargāt par valsts darba plāna īstenošanu atbildīgās struktūras iecelto datu vācēju profesionālās intereses var pieprasīt atlikt datu publicēšanu uz trim gadiem no dienas, uz kuru attiecas dati. Dalībvalstis informē zinātnisko datu galalietotājus un Komisiju par ikvienu šādu lēmumu un tā iemesliem.
18. pants
Saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas
1. Lai samazinātu izmaksas un zinātnisko datu galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām atvieglotu piekļuvi detalizētiem un agregētiem datiem, dalībvalstis, Komisija, zinātniskās padomdevējas struktūras un visi attiecīgie zinātnisko datu galalietotāji sadarbojas, lai izstrādātu saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ņemot vērā Direktīvas 2007/2/EK noteikumus. Minētās sistēmas atvieglo arī informācijas izplatīšanu citām ieinteresētajām personām. Šādas sistēmas var izstrādāt kā reģionālās datubāzes. Lai vienotos par šādām sistēmām, par pamatu var izmantot šīs regulas 9. panta 8. punktā minētos reģionālos darba plānus.
2. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz noteikumus par procedūrām, formātiem, kodiem un termiņiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu saderīgumu un lai vajadzības gadījumā īstenotu aizsardzības pasākumus, ja šā panta 1. punktā minētās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas ietver informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.
19. pants
Datu sniegšanas atteikuma pārskatīšana
Ja dalībvalsts atsakās sniegt datus saskaņā ar 17. panta 7. punktu, zinātnisko datu galalietotājs var lūgt Komisiju pārskatīt datu sniegšanas atteikumu. Ja Komisija konstatē, ka atteikums nav pienācīgi pamatots, tā var prasīt, lai dalībvalsts attiecīgos datus nosūta zinātnisko datu galalietotājam vienā mēnesī.
20. pants
Zinātnisko datu galalietotāju un citu ieinteresēto personu pienākumi
1. Zinātnisko datu galalietotāji un citas ieinteresētās personas:
|
a) |
datus izmanto tikai informācijas pieprasījumā norādītajam mērķim saskaņā ar 17. pantu; |
|
b) |
izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem; |
|
c) |
ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku; |
|
d) |
ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis; |
|
e) |
iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai pārskatus par datu izmantošanas rezultātiem; |
|
f) |
bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas nesniedz prasītos datus trešām personām; |
|
g) |
nepārdod datus trešām personām. |
2. Dalībvalstis informē Komisiju par zinātnisko datu galalietotāju vai citu ieinteresēto personu jebkādu pienākumu neizpildi.
3. Ja zinātnisko datu galalietotāji vai citas ieinteresētās personas neizpilda kādu no 1. punktā minētajām prasībām, Komisija var atļaut dalībvalstij ierobežot vai liegt minētajiem datu lietotājiem pieeju datiem.
IV NODAĻA
ATBALSTS ZINĀTNISKĀ IETEIKUMA IZSTRĀDEI
21. pants
Dalība starptautisku struktūru sanāksmēs
Dalībvalstis nodrošina savas valsts ekspertu dalību attiecīgās sanāksmēs, ko rīko reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautiskas zinātniskās struktūras.
22. pants
Starptautiskā koordinācija un sadarbība
1. Dalībvalstis un Komisija koordinē savus centienus un sadarbojas, lai turpinātu uzlabot datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, dodot iespēju vēl vairāk uzlabot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisko zinātnisko struktūru sniegtā zinātniskā ieteikuma uzticamību, darba plānu kvalitāti un darba metodes.
2. Šāda koordinācija un sadarbība notiek, neskarot atklātas zinātniskās debates, un tās mērķis ir sekmēt objektīva zinātniskā ieteikuma sniegšanu.
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
23. pants
Uzraudzība
1. Darba plānu izpildes gaitu uzrauga Komisija un ZZTEK, kopīgi darbojoties Zvejniecības un akvakultūras komitejā, kas minēta 25.pantā.
2. Līdz 2020. gada 11. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un darbību.
24. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no 2017. gada 10. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
25. pants
Komiteju procedūra
1. Šīs regulas īstenošanā Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
26. pants
Atcelšana un pārejas noteikumi
1. Regulu (EK) Nr. 199/2008 atceļ no 2017. gada 10. jūlija.
2. Neskarot 1. punktu:
|
a) |
atceltos noteikumus turpina piemērot valstu programmām, kas ir apstiprinātas pirms 2017. gada 10. jūlija; |
|
b) |
Savienības daudzgadu programmu, kas ir spēkā 2017. gada 10. jūlijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā, turpina piemērot visā tās darbības laikā vai līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu pieņem jaunu Savienības daudzgadu programmu, atkarībā no tā, kurš datums pienāk agrāk. |
3. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2017. gada 17. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
C. ABELA
(1) OV C 13, 15.1.2016., 201. lpp.
(2) OV C 120, 5.4.2016., 40. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums.
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (OV L 403, 30.12.2006., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 295/2008 (2008. gada 11. marts) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 762/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (OV L 218, 13.8.2008., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(19) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(20) Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).
(21) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(22) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).
(23) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
(24) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(25) Padomes Lēmums 2010/717/ES (2010. gada 8. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu grozījumus Konvencijā par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (OV L 321, 7.12.2010., 1. lpp.).
(26) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).
(27) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(34) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 199/2008 |
Šī regula |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
— |
1. panta 2. punkts |
|
— |
1. panta 3. punkts |
|
1. panta 3. punkts |
2. pants |
|
2. panta a) un c) līdz h) punkts |
3. panta 1) līdz 7) punkts |
|
2. panta b), i), j), k) punkts |
— |
|
— |
3. panta 8) un 9) punkts |
|
3. pants |
4. un 5. pants |
|
4. pants |
6. pants |
|
5. pants |
8. un 9. pants |
|
— |
7. pants |
|
6. pants |
10. pants |
|
7. pants |
11. pants |
|
8. pants |
— |
|
9. pants |
— |
|
10. pants |
12. panta 1. punkts |
|
11. pants |
12. panta 2. un 3. punkts |
|
12. pants |
5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts |
|
13. pants |
13. pants |
|
14. pants |
14. pants |
|
15. pants |
— |
|
16. pants |
15. pants |
|
17. pants |
16. pants |
|
18., 19., 20. pants |
17. pants |
|
21. pants |
19. pants |
|
22. pants |
20. pants |
|
23. pants |
21. pants |
|
24. pants |
22. pants |
|
25. un 27. pants |
24. un 25. pants |
|
26. pants |
23. panta 1. punkts |
|
— |
23. panta 2. punkts |
|
28. pants |
26. pants |
|
29. pants |
27. pants |
|
Pielikums |
Pielikums |