Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32016R1191

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012

OV L 200, 26.7.2016., 1./136. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1191/oj

26.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1191

(2016. gada 6. jūlijs)

par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi – uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai nodrošinātu publisku dokumentu brīvu apriti Savienībā un tādējādi veicinātu Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, lai vienkāršotu pastāvošās administratīvās prasības saistībā ar kādas dalībvalsts iestāžu izdotu dažu publisku dokumentu uzrādīšanu citā dalībvalstī.

(2)

Visas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (“Apostille konvencija”), ar ko tika ieviesta minētās konvencijas līgumslēdzēju valstu izsniegto publisko dokumentu vienkāršotas aprites sistēma.

(3)

Saskaņā ar savstarpējas uzticēšanās principu un lai veicinātu personu brīvu pārvietošanos Savienībā, ar šo regulu būtu jāparedz sistēma, ar ko vēl vairāk vienkāršo noteiktu publisko dokumentu un to apliecināto kopiju aprites administratīvās formalitātes, kad minētos publiskos dokumentus un to apliecinātās kopijas vienas dalībvalsts iestāde ir izdevusi uzrādīšanai citā dalībvalstī.

(4)

Šajā regulā izklāstītajai sistēmai nebūtu jāskar iespēja personām, ja tās to vēlas, turpināt izmantot citas sistēmas, kuras publiskus dokumentus atbrīvo no legalizācijas, vai līdzīgas formalitātes, kas piemērojamas starp dalībvalstīm. Šī regula jo īpaši būtu jāuzskata par atsevišķu un no Apostille konvencijas neatkarīgu instrumentu.

(5)

Būtu jāgarantē šajā regulā izklāstītās sistēmas pastāvēšana līdzās citām starp dalībvalstīm piemērojamām sistēmām. Saistībā ar Apostille konvenciju – lai gan dalībvalstu iestādēm nebūtu jāvar pieprasīt apostille, kad persona tām uzrāda citā dalībvalstī izdotu publisku dokumentu, uz ko attiecas šī regula, šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm apostille izdot gadījumā, kad kāda persona vēlas to pieprasīt. Turklāt šai regulai nebūtu jāliedz personai turpināt vienā dalībvalstī izmantot citā dalībvalstī izdotu apostille. Tādējādi pēc personas pieprasījuma attiecībās starp dalībvalstīm joprojām varētu izmantot Apostille konvenciju. Ja kāda persona pieprasa izdot apostille publiskam dokumentam, uz ko attiecas šī regula, izdevējām valsts iestādēm būtu jāizmanto atbilstīgi līdzekļi, lai informētu minēto personu par to, ka saskaņā ar šajā regulā izklāstīto sistēmu apostille vairs nav vajadzīga, ja minētā persona dokumentu gatavojas uzrādīt citā dalībvalstī. Katrā ziņā dalībvalstīm minētā informācija būtu jādara pieejama ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem.

(6)

Šai regulai būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, kurus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem izdevušas kādas dalībvalsts iestādes un kuru primārais mērķis ir konstatēt kādu no turpmāk minētajiem faktiem: dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, vārdu un uzvārdu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, reģistrētas partnerattiecības (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām, vecāku statusu, adopciju, domicilu un/vai uzturēšanās vietu, vai valstspiederību. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz publiskiem dokumentiem, ko personai ir izsniegusi dalībvalsts, kuras valstspiederīgā persona ir, lai apstiprinātu, ka minētajai personai nav sodāmības. Turklāt šai regulai būtu jāattiecas uz publiskiem dokumentiem, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzturas kādā dalībvalstī, kuras valstspiederīgie tie nav, var lūgt uzrādīt, ja saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem tie vēlas balsot vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī.

(7)

Ar šo regulu nebūtu jānosaka pienākums dalībvalstīm izdot tādus publiskus dokumentus, kuri to valsts tiesību aktos nav paredzēti.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro arī tādu publisku dokumentu apliecinātām kopijām, ko sagatavojusi tās dalībvalsts kompetenta iestāde, kurā ir izdots publiskā dokumenta oriģināls. Tomēr šai regulai nebūtu jāattiecas uz apliecinātu kopiju kopijām.

(9)

Šai regulai būtu jāattiecas arī uz publisko dokumentu elektroniskām versijām un elektroniskai apmaiņai piemērotām daudzvalodu standarta veidlapām. Tomēr katrai dalībvalstij būtu saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem jālemj par to, vai un ar kādiem nosacījumiem publiskus dokumentus un daudzvalodu standarta veidlapas elektroniskā formātā var uzrādīt.

(10)

Šī regula nebūtu jāpiemēro dalībvalstī izdotām pasēm vai personu apliecībām, jo uz šādiem dokumentiem, kad tos uzrāda citā dalībvalstī, legalizācija vai līdzīga formalitāte neattiecas.

(11)

Šī regula un jo īpaši tajā izklāstītais administratīvās sadarbības mehānisms nebūtu jāpiemēro civilstāvokļa aktu dokumentiem, kas izdoti, pamatojoties uz attiecīgajām Starptautiskās Civilstāvokļa komisijas (“ICCS”) konvencijām.

(12)

Publiski dokumenti par vārda un uzvārda maiņu arī būtu jāuzskata par publiskiem dokumentiem, kuru primārais mērķis ir konstatēt personas vārdu un uzvārdu.

(13)

Termins “ģimenes stāvoklis” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz personas statusu – precēts, dzīvo šķirti vai neprecējies, tostarp šķīries vai atraitnis.

(14)

Termins “vecāku statuss” būtu jāinterpretē kā tāds, kas apzīmē tiesiskās attiecības starp bērnu un bērna vecākiem.

(15)

Šajā regulā termini “domicils”, “uzturēšanās vieta” un “valstspiederība” būtu jāinterpretē saskaņā ar valsts tiesībām.

(16)

Termini “sodāmība / sodāmības reģistrs” būtu jāinterpretē kā tādi, kas attiecas uz valsts reģistru vai reģistriem, kuros saskaņā ar valsts tiesību aktiem reģistrē notiesājošus spriedumus. “Notiesājošs spriedums” būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz jebkuru krimināltiesas pieņemtu galīgu nolēmumu, ar ko fizisku personu notiesā par noziedzīgu nodarījumu, ciktāl šādi lēmumi ir iekļauti notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā.

(17)

Prasību vienkāršošanai attiecībā uz vienā dalībvalstī izdotu publisku dokumentu uzrādīšanu citā dalībvalstī, būtu jārada jūtami ieguvumi Savienības iedzīvotājiem. Dokumenti, ko izdevušas privātpersonas, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ņemot vērā minēto dokumentu atšķirīgo juridisko raksturu. Tāpat no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz publiski dokumenti, ko izdevušas trešo valstu iestādes, arī tad, ja kādas dalībvalsts iestādes tos jau ir akceptējušas kā autentiskus. Pie tiem trešo valstu iestāžu izdotajiem publiskajiem dokumentiem, kas izslēgti no šīs regulas darbības jomas, būtu jāpieder arī trešo valstu iestāžu izdotu publisku dokumentu apliecinātām kopijām, ko izdevušas dalībvalsts iestādes.

(18)

Šīs regulas mērķis nav grozīt dalībvalstu materiālās tiesības attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, vārdu un uzvārdu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām, vecāku statusu, adopciju, domicilu un/vai uzturēšanās vietu, valstspiederību, sodāmības neesamību vai publiskiem dokumentiem, ko dalībvalsts var lūgt uzrādīt kandidātam, kas kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai pašvaldību vēlēšanās, vai vēlētājam, kurš piedalās šādās vēlēšanās un ir minētās dalībvalsts valstspiederīgais. Turklāt šai regulai nebūtu jāietekmē tādu tiesisku seku atzīšana vienā dalībvalstī, kuras saistītas ar citā dalībvalstī izdota publiska dokumenta saturu.

(19)

Lai veicinātu Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, publiskie dokumenti, uz kuriem attiecas šī regula, un to apliecinātas kopijas būtu jāatbrīvo no visa veida legalizācijas un līdzīgas formalitātes.

(20)

Lai vēl vairāk atvieglotu publisko dokumentu apriti starp dalībvalstīm, būtu jāvienkāršo arī citas formalitātes, proti, prasība katrā instancē iesniegt publisko dokumentu apliecinātas kopijas un tulkojumus.

(21)

Lai pārvarētu valodas barjeras un tādējādi vēl vairāk atvieglotu publisku dokumentu apriti starp dalībvalstīm, būtu jāievieš daudzvalodu standarta veidlapas visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās publiskiem dokumentiem, kuri attiecas uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

(22)

Daudzvalodu standarta veidlapu vienīgais mērķis ir atvieglot to publisko dokumentu tulkošanu, kam tās ir pievienotas. Tādējādi ar minētajām veidlapām nebūtu jāapmainās starp dalībvalstīm kā ar atsevišķiem dokumentiem. Tām nebūtu jākalpo tam pašam nolūkam vai mērķiem, kādi ir izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem vai to autentiskām kopijām, daudzvalodu izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem, daudzvalodu un kodētiem izrakstiem no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem vai daudzvalodu un kodētiem civilstāvokļa apliecinājumiem, kas paredzēti ICCS konvencijā Nr. 2 par civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu kopiju bezmaksas izdošanu un atbrīvojumu no legalizācijas, ICCS konvencijā Nr. 16 par daudzvalodu izrakstu no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem izdošanu un ICCS konvencijā Nr. 34 par daudzvalodu un kodētu izrakstu no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem izdošanu un daudzvalodu un kodētiem civilstāvokļa apliecinājumiem.

(23)

Ar šo regulu ieviestajām daudzvalodu standarta veidlapām būtu jāatspoguļo to publisko dokumentu saturs, kuriem tās ir pievienotas, un iespēju robežās jālikvidē vajadzība šos publiskos dokumentus tulkot. Tomēr attiecībā uz virkni publisku dokumentu, kuru saturu daudzvalodu standarta veidlapā nevar pienācīgi atspoguļot, tādiem kā konkrētu kategoriju tiesas lēmumi, mērķis likvidēt vajadzību pēc tulkojuma nav saprātīgā veidā panākams. Dalībvalstīm būtu jādara zināmi Komisijai tie publiskie dokumenti, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas. Dalībvalstīm būtu jācenšas daudzvalodu standarta veidlapas pievienot pēc iespējas lielākam skaitam publisko dokumentu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(24)

Personai, kas uzrāda publisku dokumentu, kuram pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, nebūtu jāpieprasa uzrādīt minētā publiskā dokumenta tulkojumu. Tomēr iestādei, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, būtu galu galā jānolemj, vai daudzvalodu standarta veidlapā iekļautā informācija ir pietiekama minētā publiskā dokumenta apstrādei.

(25)

Iestāde, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, gadījumā, ja tas vajadzīgs minētā publiskā dokumenta apstrādei, var izņēmuma kārtā lūgt, lai persona, kas uzrāda minēto publisko dokumentu, kam pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, iesniegtu arī daudzvalodu standarta veidlapas satura tulkojumu vai transliterāciju tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai – gadījumā, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, – tās vietas, kurā publiskais dokuments tiek uzrādīts, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

(26)

Daudzvalodu standarta veidlapas būtu jāizdod pēc pieprasījuma personām, kas ir tiesīgas saņemt publiskos dokumentus, kuriem ir paredzēts pievienot daudzvalodu standarta veidlapas. Daudzvalodu standarta veidlapām nebūtu jārada juridiskas sekas attiecībā uz to satura atzīšanu dalībvalstīs, kur tās tiek uzrādītas.

(27)

Sagatavojot daudzvalodu standarta veidlapu, ko paredzēts pievienot konkrētam publiskam dokumentam, šīs veidlapas izdevējiestādei būtu jāspēj no minētās daudzvalodu standarta veidlapas parauga izvēlēties tikai tos konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus, kas ir aktuāli attiecīgajam publiskajam dokumentam, lai nodrošinātu to, ka daudzvalodu standarta veidlapā būtu ietverta tikai tā informācija, kas ietverta publiskajā dokumentā, kuram veidlapa ir pievienojama.

(28)

Vajadzētu būt iespējai daudzvalodu standarta veidlapas elektronisko versiju no e-tiesiskuma portāla integrēt citā valsts līmenī pieejamā vietā un to izdot no turienes.

(29)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot daudzvalodu standarta veidlapu elektroniskās versijas, izmantojot citu tehnoloģiju, nevis Eiropas e-tiesiskuma portālā izmantoto ar noteikumu, ka daudzvalodu standarta veidlapas, kuras šīs dalībvalstis ir izdevušas, izmantojot minēto citu tehnoloģiju, satur ar šo regulu prasīto informāciju.

(30)

Būtu jānosaka pienācīgi drošības pasākumi, lai novērstu krāpšanu, kas ietver publiskus dokumentus un publisku dokumentu un to apliecinātu kopiju viltojumus apritē starp dalībvalstīm.

(31)

Lai nodrošinātu ātru un drošu informācijas pārrobežu apmaiņu un atvieglotu savstarpēju palīdzību, ar šo regulu būtu jāizveido efektīvs administratīvās sadarbības mehānisms starp dalībvalstu norīkotajām iestādēm. Minētā administratīvās sadarbības mehānisma izmantošanai būtu jāstiprina dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās iekšējā tirgū, un tā pamatā vajadzētu būt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (3) izveidotajai Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (“IMI”).

(32)

Tālab Regula (ES) Nr. 1024/2012 būtu jāgroza, lai konkrētus šīs regulas noteikumus pievienotu to noteikumu par administratīvo sadarbību Savienības tiesību aktos sarakstam, kurus īsteno, izmantojot IMI, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumā.

(33)

Lai šīs regulas piemērošanas aspektā garantētu augstu drošības un datu aizsardzības līmeni un lai novērstu krāpšanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka IMI garantē publisko dokumentu drošību un piedāvā drošu līdzekli šo dokumentu elektroniskai pārsūtīšanai. Komisijai IMI būtu jādara pieejams rīks, kas apliecina informāciju, kuras apmaiņa ir notikusi ar šīs sistēmas starpniecību, kad to eksportē ārpus šīs sistēmas. Turklāt dalībvalstu iestādēm, kas apmainās ar informāciju par publiskiem dokumentiem, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012 publiskie dokumenti un personas dati, kuru apmaiņa ir notikusi ar IMI starpniecību, tiktu vākti, apstrādāti un izmantoti nolūkos, kuri atbilst tiem nolūkiem, kuros tie sākotnēji tika iesniegti. Regulā (ES) Nr. 1024/2012 ir izklāstīti noteikumi, kas vajadzīgi, lai garantētu personas datu aizsardzību un augstu drošības un konfidencialitātes līmeni informācijas apmaiņai IMI, un šajā ziņā definēti Komisijas pienākumi. Regulā (ES) Nr. 1024/2012 arī ir noteikts, ka IMI dalībnieki apmainās ar personas datiem un apstrādā tos tikai tiem mērķiem, kas noteikti Savienības tiesību aktā, uz kuru šī apmaiņa ir balstīta, un saskaņā ar nolūku, kurā tie sākotnēji tika iesniegti.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (4) reglamentēs personas datu apstrādi, ko saistībā ar šīs regulas piemērošanu dalībvalstu norīkoto neatkarīgo valsts iestāžu uzraudzībā veic dalībvalstīs. Jebkādai informācijas un dokumentu apmaiņai vai pārsūtīšanai, ko veic dalībvalstu iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. Turklāt šādai apmaiņai un pārsūtīšanai būtu jākalpo konkrētajam nolūkam – lai minētās iestādes pārbaudītu publisko dokumentu autentiskumu ar IMI un šāda pārbaude notiktu tikai minēto iestāžu attiecīgās kompetences jomas robežās. Tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm iespēja piemērot savus normatīvos un administratīvos aktus par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

(35)

Dalībvalstu iestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz administratīvās sadarbības mehānisma piemērošanu starp dalībvalstu norīkotajām iestādēm gadījumā, ja tās dalībvalsts iestādēm, kur publiskais dokuments vai tā apliecināta kopija ir uzrādīta, ir pamatotas šaubas par šā publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu.

(36)

Ja tās dalībvalsts iestādēm, kur uzrāda publisku dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, ir pamatotas šaubas par minēto dokumentu autentiskumu, tām vajadzētu būt iespējai pārbaudīt IMI repozitorijā pieejamo dokumentu paraugus un, ja šaubas netiek kliedētas, ar IMI starpniecību iesniegt informācijas pieprasījumus tās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, kur minētie dokumenti ir izdoti, vai nu nosūtot pieprasījumu tieši iestādei, kas konkrēto dokumentu vai apliecināto kopiju izdevusi, vai arī sazinoties ar minētās dalībvalsts centrālo iestādi. Pieprasījuma saņēmējām iestādēm uz šādiem pieprasījumiem būtu jāatbild iespējami īsākajā laikā un katrā ziņā laikposmā, kas nepārsniedz piecas darbdienas vai desmit darbdienas, ja pieprasījumu apstrādā centrālā iestāde. Desmit darbdienu termiņš var jo īpaši attiekties uz tiem gadījumiem, kad pieprasījuma saņēmējas iestādes vēl nav reģistrētas IMI. Gadījumā, ja minētos termiņus ievērot nav iespējams, pieprasījuma saņēmējai iestādei un pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāvienojas par termiņa pagarinājumu.

(37)

Lai aprēķinātu šajā regulā paredzētos termiņus, būtu jāpiemēro Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (5).

(38)

Ārkārtas apstākļos ir iespējams, ka dalībvalstu iestādes nespēj pārbaudīt publiska dokumenta autentiskumu. Tam būtu jānotiek tikai tajos gadījumos, kad tādu apstākļu dēļ kā, piemēram, valsts izdotu dokumentu fiziska iznīcināšana vai to kopiju pazaudēšana, piemēram, konkrētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes vai tiesas arhīvu iznīcināšanas vai reģistra neesamības dēļ, minētā pārbaude nav iespējama. Tāpēc IMI ir jābūt tādai atbildes izvēlnei, kas atspoguļo šo iespēju.

(39)

Ja no pieprasījuma saņēmējas iestādes saņemtā atbilde neapstiprina publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu vai ja no minētās iestādes atbilde netiek saņemta, pieprasījuma iesniedzējai iestādei nevajadzētu būt pienākumam apstrādāt minēto publisko dokumentu vai apliecināto kopiju. Turklāt šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzējai iestādei vai personai, kas uzrādījusi publisko dokumentu vai apliecināto kopiju, būtu jāļauj brīvi izmantot jebkādus rīcībā esošus līdzekļus, lai pārliecinātos par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu vai to pierādītu. Lai nodrošinātu, ka šī regula ir iedarbīga, būtu jāgādā par to, lai situācijas, kurās ar IMI starpniecību atbilde netiek saņemta, rastos tikai izņēmuma gadījumos.

(40)

Ja vajadzīgs, IMI koordinators vai attiecīgās centrālās iestādes var palīdzēt rast risinājumu grūtībām, ar kurām dalībvalstu iestādes var saskarties IMI izmantošanā, tostarp tajos gadījumos, kad atbilde uz informācijas pieprasījumu netiek saņemta vai kad nav iespējams vienoties par atbildes termiņa pagarinājumu.

(41)

Dalībvalstu iestādēm būtu jāgūst labums no IMI pieejamajām funkcijām, tostarp iespējām izmantot daudzvalodu saziņas sistēmu un iepriekš iztulkotus un standarta jautājumus un atbildes, kā arī iekšējā tirgū izmantoto publisko dokumentu paraugu repozitoriju.

(42)

Dalībvalstu centrālajām iestādēm būtu jāsniedz palīdzība saistībā ar informācijas pieprasījumiem un jo īpaši būtu šādi pieprasījumi jāsaņem, jāpārsūta un vajadzības gadījumā uz tiem jāatbild, un jāsniedz saistībā ar šiem pieprasījumiem vajadzīgā informācija, jo īpaši situācijās, kad ne pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ne pieprasījuma saņēmēja iestāde IMI nav reģistrēta.

(43)

Šīs regulas vajadzībām dalībvalstu centrālajām iestādēm būtu vienai ar otru jāsazinās un jāpilda savas funkcijas ar IMI starpniecību. Saziņai starp vienas un tās pašas dalībvalsts iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar valstu procedūrām.

(44)

Būtu jāprecizē saistība starp šo regulu un spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tālab šai regulai nebūtu jāskar to Savienības tiesību aktu piemērošana, kuros iekļauti noteikumi par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti, vai citām formalitātēm, – tādiem kā Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (6). Šai regulai turklāt nebūtu jāskar arī to Savienības tiesību aktu piemērošana, kas attiecas uz elektroniskajiem parakstiem un elektronisko identifikāciju. Ja šīs regulas noteikumi ir pretrunā kādam citam Savienības akta noteikumam, kas reglamentē konkrētus aspektus prasībās publisku dokumentu uzrādīšanai un vienkāršo šādas prasības vēl vairāk, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (9) noteikumam, tad noteicošajam vajadzētu būt tam Savienības akta noteikumam, kas paredz plašāku vienkāršošanu.

(45)

Turklāt šai regulai nebūtu jāskar citu tādu administratīvās sadarbības sistēmu izmantošana, kas izveidotas ar Savienības tiesību aktiem, kas paredz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm konkrētās jomās, piemēram, ar Padomes Direktīvu 93/109/EK (10) vai Regulu (EK) Nr. 987/2009. Šī regula būtu jāpiemēro sinerģijā ar šādām konkrētām sistēmām.

(46)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, starp divām vai vairākām dalībvalstīm saistībā ar jautājumiem, kuriem šo regulu piemēro, un tik lielā mērā, kādā tajā paredzēts, regulai būtu jābūt pārākai pār divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai vienošanām, kuru puses šīs dalībvalstis ir un kuri attiecas uz šajā regulā aptvertiem jautājumiem.

(47)

Turklāt dalībvalstīm būtu jāspēj uzturēt vai slēgt vienošanās starp divām vai vairākām dalībvalstīm jautājumos, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā, piemēram, publisku dokumentu pierādījuma spēks, daudzvalodu standarta veidlapas ar juridisku spēku, šādu veidlapu atbrīvošana no legalizācijas un publisku dokumentu atbrīvošana no legalizācijas jomās, uz kurām neattiecas šī regula. Dalībvalstīm arī būtu jāvar uzturēt spēkā vai noslēgt vienošanās, kuru mērķis ir vēl vairāk vienkāršot publisko dokumentu, uz ko attiecas šī regula, apriti starp dalībvalstīm.

(48)

Trešo valstu iestāžu izdoti publiski dokumenti šīs regulas darbības jomā neietilpst. Turklāt nolīgumi un vienošanās par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti saistībā ar tādiem publiskiem dokumentiem šajā regulā aptvertajos jautājumos, kurus izdevušas dalībvalstu vai trešo valstu iestādes izmantošanai attiecībās starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm, nedrīkst ietekmēt šīs regulas piemērošanu. Tāpēc šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm slēgt divpusējus vai daudzpusējus starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par legalizāciju vai līdzīgu formalitāti saistībā ar publiskiem dokumentiem jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula un ko ir izdevušas dalībvalstu vai trešo valstu iestādes izmantošanai attiecībās starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm. Ciktāl viena vai vairākas dalībvalstis ir šādu nolīgumu vai vienošanos puses vai var nolemt par tādām kļūt, dalībvalstīm nebūtu jāliedz lemt par to, vai akceptēt jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos, jo īpaši attiecībā uz tiesībām paust iebildumus pret jaunu pušu pievienošanos un ziņot par tiem, kā minēts Apostille konvencijas 12. panta otrajā daļā, nedz arī piemērot, grozīt vai lemt par jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos 1968. gada Eiropas Konvencijai par tādu dokumentu legalizācijas atcelšanu, kurus izdevuši diplomātiskie pārstāvji vai konsulārās amatpersonas.

(49)

Tā kā daudzvalodu standarta veidlapām saskaņā ar šo regulu nav juridiska spēka un tās nepārklājas ar ICCS konvencijās Nr. 16, Nr. 33 un Nr. 34 paredzētajām daudzvalodu standarta veidlapām vai ICCS konvencijā Nr. 27 paredzētajiem dzīvības apliecinājumiem, šai regulai nebūtu jāietekmē minēto konvenciju piemērošana starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti.

(50)

Būtu jāizveido ad hoc komiteja, kurā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis, lai tā veiktu visus nepieciešamos pasākumus šīs regulas piemērošanas atvieglināšanai, jo īpaši apmainītos ar paraugpraksi par šīs regulas piemērošanu starp dalībvalstīm, krāpšanas novēršanu saistībā ar publiskajiem dokumentiem, apliecinātām kopijām un apliecinātiem to tulkojumiem, publisko dokumentu elektronisko versiju izmantošanu un daudzvalodu standarta veidlapu izmantošanu, un par atklātiem dokumentu viltojumiem.

(51)

Lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, dalībvalstīm – nolūkā darīt šo informāciju publiski pieejamu ar jebkuru piemērotu līdzekli un jo īpaši ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību – būtu ar IMI starpniecību jāpaziņo Komisijai savu centrālo iestāžu kontaktinformācija, visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugi saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai, ja šāda dokumenta parauga nav, – informācija par minētā dokumenta konkrētajām iezīmēm.

(52)

Dalībvalstīm ar IMI starpniecību būtu jāpaziņo arī tādu dokumentu viltojumu anonimizētas versijas, kuri ir atklāti un kuri var kalpot kā noderīgi un tipiski paraugi iespējamu viltojumu atklāšanai. Šādu dokumentu viltojumu paziņošanai būtu jānotiek tikai tādu dokumentu viltojumu gadījumā, kuru izpaušana ir atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai nebūtu jāskar dalībvalsts noteikumi par kriminālprocesa gaitā savāktu pierādījumu izpaušanu. Informācija, ko dalībvalstis ir paziņojušas saistībā ar dokumentu viltojumiem, nebūtu jāpublisko.

(53)

Lai atvieglinātu šīs regulas piemērošanu, dalībvalstīm – nolūkā darīt informāciju publiski pieejamu ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību – būtu jāpaziņo Komisijai valoda vai valodas, ko tās var akceptēt tādu publisku dokumentu uzrādīšanai, kurus izdevušas citas dalībvalsts iestādes; indikatīvs to publisko dokumentu saraksts, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā; to publisko dokumentu saraksts, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas; to personu saraksti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificētas veikt apliecinātus tulkojumus, ja šādi saraksti pastāv; indikatīvs to iestāžu veidu saraksts, kuras ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sagatavot apliecinātas kopijas; informācija, kas saistīta ar līdzekļiem, ar kuriem apliecinātus tulkojumus un apliecinātas kopijas var identificēt; un informācija par apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm.

(54)

Informācija par visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugiem vai šādu dokumentu vai to apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm būtu jādara publiski pieejama, ciktāl šāda informācija jau ir publiski pieejama saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo publisko dokumentu vai sagatavojušas apliecināto kopiju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai, kuri dokumenti saskaņā ar to valsts tiesību aktiem ir publiski pieejami. Tomēr šīs regulas vajadzībām pie informācijas par publisku dokumentu vai apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, nebūtu jāpieder informācijai par konkrētiem drošības elementiem, kas nav publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kuras iestādes ir izdevušas attiecīgo publisko dokumentu vai sagatavojušas apliecināto kopiju.

(55)

Tam, ka dalībvalsts paziņo Komisijai valodu vai valodas, kuras nav pašas valodas, bet kuras tā var akceptēt citas dalībvalsts izdotu publisku dokumentu uzrādīšanai, nebūtu jāskar iespēja tās iestādēm – saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai tad, ja to atļauj attiecīgā dalībvalsts, – akceptēt jebkuru citu valodu vai valodas, kad tām tiek uzrādīts citas dalībvalsts iestāžu izdots publisks dokuments.

(56)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni, un pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(57)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt Savienības iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, atvieglojot zināmu publisku dokumentu brīvu apriti Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu attiecībā uz dažiem dalībvalsts iestāžu izdotiem publiskiem dokumentiem, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts iestādēm, paredz sistēmu, ar ko:

a)

atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgas formalitātes; un

b)

vienkāršo citas formalitātes.

Neskarot pirmo daļu, šī regula neliedz personai izmantot citas dalībvalstī piemērojamas sistēmas attiecībā uz legalizāciju vai līdzīgu formalitāti.

2.   Ar šo regulu arī ievieš daudzvalodu standarta veidlapas, kas izmantojamas kā tulkošanas palīglīdzeklis, kuru pievieno publiskiem dokumentiem par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro tādiem publiskiem dokumentiem, kurus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem izdevušas kādas dalībvalsts iestādes, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts iestādēm un kuru galvenais mērķis ir konstatēt vienu vai vairākus no šādiem faktiem:

a)

dzimšanas faktu;

b)

to, ka persona ir dzīva;

c)

miršanas faktu;

d)

vārdu un uzvārdu;

e)

laulību, tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli;

f)

laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu;

g)

reģistrētas partnerattiecības, tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu;

h)

reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu, reģistrēto partneru atšķiršanu vai reģistrēto partnerattiecību atzīšanu par neesošām;

i)

vecāku statusu;

j)

adopciju;

k)

domicilu un/vai uzturēšanās vietu;

l)

valstspiederību;

m)

sodāmības neesamību ar noteikumu, ka publiskus dokumentus par šo faktu Savienības iedzīvotājam izdod minētā iedzīvotāja valstspiederības dalībvalsts iestādes.

2.   Šo regulu piemēro arī publiskiem dokumentiem, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzturas kādā dalībvalstī, kuras valstspiederīgie tie nav, var lūgt uzrādīt, ja minētie pilsoņi vēlas balsot vai izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar attiecīgi Direktīvā 93/109/EK un Padomes Direktīvā 94/80/EK (11) izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Šo regulu nepiemēro:

a)

trešās valsts iestāžu izdotiem publiskiem dokumentiem; vai

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu apliecinātām kopijām, ko sagatavojušas kādas dalībvalsts iestādes.

4.   Šo regulu nepiemēro ar citas dalībvalsts iestāžu izdotu publisku dokumentu saturu saistītu tiesisko seku atzīšanai dalībvalstī.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“publiski dokumenti” ir:

a)

dokumenti, ko izsniegusi iestāde vai amatpersona, kura ir saistīta ar dalībvalsts tiesām, tostarp dokumenti, ko izsniedzis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs (“huissier de justice”);

b)

administratīvi dokumenti;

c)

notariāli akti;

d)

oficiāli apliecinājumi, kas ir norādīti uz dokumentiem, kurus personas ir parakstījušas kā privātpersonas, piemēram, oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju vai to, ka dokuments ir pastāvējis kādā noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli parakstu autentiskuma apliecinājumi;

e)

dokumenti, ko sagatavojuši dalībvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, kuri darbojas jebkuras valsts teritorijā, pildot amata pienākumus, ja šādi dokumenti ir jāuzrāda citas dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, kas darbojas trešās valsts teritorijā;

2)

“iestāde” ir dalībvalsts publiska iestāde vai struktūra, kas rīkojas oficiālā statusā un kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota izdot vai saņemt publisku dokumentu, uz ko attiecas šī regula, vai tā apliecinātu kopiju;

3)

“legalizācija” ir formalitāte, ar ko apliecina valsts amatpersonas paraksta autentiskumu, statusu, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu, un vajadzības gadījumā dokumenta zīmoga vai spiedoga identitāti;

4)

“līdzīga formalitāte” ir Apostille konvencijā paredzēta apliecinājuma pievienošana;

5)

“citas formalitātes” ir prasība uzrādīt publisku dokumentu apliecinātas kopijas un tulkojumus;

6)

“centrālā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalstis ir norīkojušas saskaņā ar 15. pantu, lai tās veiktu funkcijas saistībā ar šīs regulas piemērošanu;

7)

“apliecināta kopija” ir oriģināla publiska dokumenta kopija, kuru ir parakstījusi un kā precīzu un pilnīgu minētā oriģinālā publiskā dokumenta reprodukciju apstiprinājusi tās dalībvalsts iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota to darīt un ir no tās pašas dalībvalsts, kas sākotnēji izdeva publisko dokumentu.

II NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO LEGALIZĀCIJAS UN LĪDZĪGAS FORMALITĀTES UN CITU FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA SAISTĪBĀ AR APLIECINĀTĀM KOPIJĀM

4. pants

Atbrīvojums no legalizācijas un līdzīgas formalitātes

Publiskos dokumentus, uz kuriem attiecas šī regula, un to apliecinātās kopijas atbrīvo no visa veida legalizācijas un līdzīgas formalitātes.

5. pants

Citu formalitāšu vienkāršošana saistībā ar apliecinātajām kopijām

1.   Ja kāda dalībvalsts prasa uzrādīt citas dalībvalsts iestāžu izdota publiska dokumenta oriģinālu, tad tās dalībvalsts iestādes, kurā attiecīgo publisko dokumentu uzrāda, neprasa uzrādīt arī tā apliecinātu kopiju.

2.   Ja dalībvalsts ļauj uzrādīt publiska dokumenta apliecinātu kopiju, minētās dalībvalsts iestādes pieņem citā dalībvalstī sagatavotu apliecinātu kopiju.

III NODAĻA

CITU FORMALITĀŠU VIENKĀRŠOŠANA SAISTĪBĀ AR TULKOJUMIEM UN DAUDZVALODU STANDARTA VEIDLAPĀM

6. pants

Citu formalitāšu vienkāršošana saistībā ar tulkojumiem

1.   Tulkojumu neprasa gadījumos, kad:

a)

publiskais dokuments ir tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur dokuments tiek uzrādīts, vai, ja konkrētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tas ir dokumenta uzrādīšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai jebkurā citā valodā, kuru dalībvalsts ir skaidri atzinusi par pieņemamu; vai

b)

publiskam dokumentam par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu vai sodāmības neesamību saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa ar noteikumu, ka iestāde, kurai publiskais dokuments tiek uzrādīts, uzskata, ka daudzvalodu standarta veidlapā iekļautā informācija ir pietiekama publiskā dokumenta apstrādei.

2.   Visās dalībvalstīs akceptē apliecinātu tulkojumu, ko veikusi persona, kura saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir kvalificēta to veikt.

7. pants

Daudzvalodu standarta veidlapas

1.   Publiskiem dokumentiem par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, ko kāda dalībvalsts ir paziņojusi saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pēc tādas personas pieprasījuma, kura ir tiesīga konkrēto publisko dokumentu saņemt, var pievienot saskaņā ar šo regulu ieviestu daudzvalodu standarta veidlapu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās daudzvalodu standarta veidlapas izdod iestāde, un tajās ir norādīts izdošanas datums, kā arī izdevējiestādes amatpersonas paraksts un attiecīgā gadījumā izdevējiestādes zīmogs vai spiedogs.

8. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu lietošana

1.   Daudzvalodu standarta veidlapas, kas minētas 7. panta 1. punktā, pievieno minētajā punktā minētajiem publiskajiem dokumentiem, tās izmanto kā tulkošanas palīglīdzekli, un tām nav patstāvīga juridiska spēka.

2.   Daudzvalodu standarta veidlapas nav nedz:

a)

izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem;

b)

civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu autentiskas kopijas;

c)

daudzvalodu izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem;

d)

daudzvalodu un kodēti izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem; nedz

e)

daudzvalodu un kodēti civilstāvokļa apliecinājumi.

3.   Daudzvalodu standarta veidlapas var izmantot tikai dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās izdotas.

9. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu saturs

1.   Katrai daudzvalodu standarta veidlapai ir standarta daļa, ko veido šādi elementi:

a)

daudzvalodu standarta veidlapas nosaukums;

b)

daudzvalodu standarta veidlapas izdošanas juridiskais pamats;

c)

norāde par dalībvalsti, kurā daudzvalodu standarta veidlapa ir izdota;

d)

lauks “Svarīgs paziņojums”;

e)

lauks “Paziņojums izdevējiestādei”;

f)

vairāki standarta ierakstu nosaukumi un to kodi; un

g)

paraksta lauks.

2.   Standarta daļas, kas jāiekļauj daudzvalodu standarta veidlapās par dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli), reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, kā arī standarta ierakstu nosaukumu daudzvalodu glosāriji ir izklāstīti attiecīgi no I līdz XI pielikumā.

3.   Katrā daudzvalodu standarta veidlapā attiecīgā gadījumā ir arī nestandarta daļa, ko veido konkrētām valstīm domāti ierakstu nosaukumi, kuri paredzēti, lai atspoguļotu to publisko dokumentu saturu, kam daudzvalodu standarta veidlapu paredzēts pievienot, kā arī minēto ierakstu nosaukumu kodi.

4.   Konkrētām valstīm domāto ierakstu nosaukumus, kas minēti šā panta 3. punktā, dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

5.   Katrā daudzvalodu standarta veidlapā iekļauj arī daudzvalodu glosāriju gan ar standarta ierakstu nosaukumiem, gan ar konkrētām valstīm domātajiem ierakstu nosaukumiem visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

10. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu izdošanas valodas

1.   Daudzvalodu standarta veidlapas aizpilda izdevējiestāde savas dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja attiecīgajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur konkrētā daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota.

2.   Daudzvalodu standarta veidlapu standarta daļai un konkrētām valstīm domātajiem ierakstu nosaukumiem ir jābūt abās šādās valodās:

a)

tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota, vai, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur daudzvalodu standarta veidlapa tiek izdota, kad minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām; un

b)

tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur paredzēts uzrādīt publisko dokumentu, kuram ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, vai, ja minētajai dalībvalstij ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur paredzēts uzrādīt publisko dokumentu, kuram ir pievienota daudzvalodu standarta veidlapa, kad minētā valoda ir arī viena no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

3.   Daudzvalodu standarta veidlapu standarta daļu un konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus abās šā panta 2. punktā minētajās valodās un 9. panta 5. punktā minēto daudzvalodu glosāriju iekļauj vienā daudzvalodu standarta veidlapā.

11. pants

Maksa par daudzvalodu standarta veidlapas saņemšanu

Lai turpmāk atvieglotu publisko dokumentu brīvu apriti Savienībā, dalībvalstis nodrošina, ka maksa par daudzvalodu standarta veidlapas saņemšanu nepārsniedz daudzvalodu standarta veidlapas vai tā publiskā dokumenta, kuram veidlapa ir pievienota, pašizmaksu – atkarībā no tā, kuram tā ir zemāka.

12. pants

Daudzvalodu standarta veidlapu elektroniskās versijas

Eiropas e-tiesiskuma portālā katrai dalībvalstij ir daudzvalodu standarta veidlapu paraugi attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā un ģimenes stāvokli) un attiecīgā gadījumā reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību, kas ieviesti saskaņā ar šo regulu, visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās un kas ietver:

a)

šīs regulas I–XI pielikumā dotās standarta daļas; un

b)

konkrētām valstīm domātos ierakstu nosaukumus, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS UN ADMINISTRATĪVAS SADARBĪBAS PIEPRASĪJUMI

13. pants

Iekšējā tirgus informācijas sistēma

Šīs regulas 14. panta, 16. panta un 22. panta 1. un 2. punkta nolūkā izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012.

14. pants

Informācijas pieprasījumi pamatotu šaubu gadījumos

1.   Ja tās dalībvalsts iestādēm, kurās uzrāda publisku dokumentu vai tā apliecinātu kopiju, ir pamatotas šaubas par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu, tās šaubu kliedēšanai veic šādus pasākumus:

a)

pārbauda pieejamos dokumentu paraugus IMI repozitārijā, kā minēts 22. pantā;

b)

ja šaubas netiek kliedētas, iesniedz informācijas pieprasījumu, izmantojot IMI:

i)

iestādei, kura izdeva publisko dokumentu, vai – attiecīgā gadījumā – iestādei, kura sagatavoja apliecināto kopiju, vai abām; vai

ii)

atbilstīgajai centrālajai iestādei.

2.   Pamatotās šaubas par publiskā dokumenta vai tā apliecinātās kopijas autentiskumu, kas minētas 1. punktā, var jo īpaši attiekties uz:

a)

paraksta autentiskumu;

b)

statusu, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu;

c)

zīmoga vai spiedoga identitāti;

d)

dokumentu, kas ir viltots vai izmainīts.

3.   Informācijas pieprasījumos, kas veikti saskaņā ar šo pantu, norāda to pamatojumu.

4.   Informācijas pieprasījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, pievieno attiecīgā publiskā dokumenta kopiju vai tā apliecinātu kopiju, kas nosūtīta elektroniski, izmantojot IMI. Šādiem pieprasījumiem un atbildēm uz šiem pieprasījumiem nepiemēro nekādus nodokļus, nodevas vai maksas.

5.   Iestādes uz informācijas pieprasījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, atbild iespējami īsākā laikā un katrā ziņā laikposmā, kas nepārsniedz piecas darbdienas vai desmit darbdienas, ja pieprasījumu apstrādā centrālā iestāde.

Ārkārtas gadījumos, kad pirmajā daļā minētos termiņus nevar ievērot, pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde vienojas par termiņa pagarinājumu.

6.   Ja publiska dokumenta vai tā apliecinātas kopijas autentiskums nav apstiprināts, pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav pienākuma tos apstrādāt.

15. pants

Centrālo iestāžu norīkošana

1.   Šīs regulas nolūkā katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi.

2.   Ja dalībvalsts ir norīkojusi vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā norāda vienu centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus nosūtīšanai attiecīgajai iestādei minētajā dalībvalstī.

16. pants

Centrālo iestāžu funkcijas

Centrālās iestādes sniedz palīdzību saistībā ar informācijas pieprasījumiem saskaņā ar 14. pantu un jo īpaši:

a)

nosūta un saņem šādus pieprasījumus un vajadzības gadījumā atbild uz tiem; un

b)

sniedz informāciju, kas ir nepieciešama attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

V NODAĻA

SAISTĪBA AR CITIEM SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU NOTEIKUMIEM UN CITIEM INSTRUMENTIEM

17. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem

1.   Šī regula neskar citu Savienības tiesību aktu noteikumu piemērošanu par legalizāciju, līdzīgu formalitāti vai citām formalitātēm un papildina šādus noteikumus.

2.   Šī regula neskar to Savienības tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz elektroniskajiem parakstiem un elektronisko identifikāciju.

3.   Šī regula neskar citu to administratīvās sadarbības sistēmu izmantošanu, kas izveidotas ar Savienības tiesību aktiem un ar ko nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm konkrētās jomās.

18. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1024/2012

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādu punktu:

“9.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (*): 14. pants, 16. pants un 22. panta 1. un 2. punkts.

19. pants

Saistība ar starptautiskajām konvencijām, nolīgumiem un vienošanām

1.   Šī regula neskar tādu starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras skar jautājumus, uz ko attiecas šī regula.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta jautājumos, kuriem šo regulu piemēro, un tādā apmērā, kāds tajā paredzēts, attiecībās starp dalībvalstīm, kas noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, tā ir pārāka par citiem minētajos nolīgumos vai vienošanās ietvertiem noteikumiem.

3.   Šis pants neskar 1. panta 1. punkta otrās daļas noteikumus.

4.   Ar šo regulu dalībvalstīm neliedz risināt sarunas, noslēgt, pievienoties, grozīt vai piemērot starptautiskus nolīgumus un vienošanās ar trešām valstīm attiecībā uz tādu publisku dokumentu legalizāciju vai līdzīgu formalitāti, kas ir par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un ko ir izdevušas dalībvalstu iestādes vai trešās valstis izmantošanai attiecībās starp konkrētajām dalībvalstīm un trešām valstīm. Šī regula neliedz dalībvalstīm lemt par jaunu līgumslēdzēju pušu pievienošanos šādiem nolīgumiem un vienošanās mehānismiem, kuros viena vai vairākas dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses vai varētu nolemt par tādām kļūt.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Mērķa ierobežojums

1.   Informācijas un dokumentu apmaiņa un nosūtīšana, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, ir paredzēta tikai tam, lai kompetentās iestādes verificētu publisko dokumentu autentiskumu, izmantojot IMI.

2.   Šī regula neskar dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu piemērošanu attiecībā uz publisku piekļuvi publiskiem dokumentiem.

21. pants

Ar šīs regulas saturu saistīta informācija

Komisija un dalībvalstis, izmantojot jebkurus atbilstīgus līdzekļus, tostarp Eiropas e-tiesiskuma portālu un dalībvalstu iestāžu tīmekļa vietnes, dara pieejamu ar šīs regulas saturu saistītu informāciju.

22. pants

Informācija par centrālajām iestādēm un kontaktinformācija

1.   Dalībvalstis izmanto IMI, lai līdz 2018. gada 16. augustam paziņotu:

a)

saskaņā ar 15. panta 1. punktu norīkoto centrālo iestādi vai norīkotās centrālās iestādes kopā ar to kontaktinformāciju un iestādi, kas norādīta, ievērojot 15. panta 2. punktu;

b)

visbiežāk izmantoto publisko dokumentu paraugus, kuri atbilst attiecīgajiem valstu tiesību aktiem, vai, ja nav neviena parauga, informāciju par attiecīgā publiskā dokumenta konkrētajām iezīmēm; un

c)

atklātu dokumentu viltojumu anonimizētas versijas.

2.   Dalībvalstis izmanto IMI, lai paziņotu par visām turpmākajām izmaiņām 1. punktā minētajā informācijā.

3.   Komisija, izmantojot jebkurus atbilstīgus līdzekļus, dara publiski pieejamu:

a)

šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju;

b)

jebkuru 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras iestādes ir izdevušas publisko dokumentu.

23. pants

Paraugprakses apmaiņa

1.   Izveido ad hoc komiteju, kurā ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2.   Šā panta 1. punktā minētā ad hoc komiteja veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši veicinot paraugprakses apmaiņu un regulāru atjaunošanu attiecībā uz:

a)

šīs regulas piemērošanu;

b)

krāpšanas novēršanu saistībā ar publiskajiem dokumentiem, apliecinātām kopijām un apliecinātiem tulkojumiem;

c)

publisko dokumentu elektronisko versiju izmantošanu;

d)

daudzvalodu standarta veidlapu izmantošanu;

e)

atklātiem dokumentu viltojumiem.

24. pants

Informācija, ko paziņo dalībvalstis

1.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 16. augustam paziņo Komisijai:

a)

valodas, kuras tām būs pieņemamas attiecībā uz publiskajiem dokumentiem, kas to iestādēm ir uzrādāmi saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

indikatīvu to publisko dokumentu sarakstu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā;

c)

sarakstu ar publiskajiem dokumentiem, kuriem kā piemērotu tulkošanas palīglīdzekli var pievienot daudzvalodu standarta veidlapas;

d)

to personu sarakstus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificētas veikt apliecinātus tulkojumus, ja šādi saraksti pastāv;

e)

indikatīvu to iestāžu veidu sarakstu, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sagatavot apliecinātas kopijas;

f)

informāciju, kas saistīta ar līdzekļiem, ar kuriem apliecinātus tulkojumus un apliecinātas kopijas var identificēt; un

g)

informāciju par apliecinātu kopiju konkrētajām iezīmēm.

2.   Katra dalībvalsts līdz 2017. gada 16. februārim paziņo Komisijai savā oficiālajā valodā vai valodās, kura vai kuras ir arī Savienības iestāžu oficiālā valoda vai valodas, konkrētajai valstij domātos ierakstu nosaukumus, kas iekļaujami daudzvalodu veidlapās attiecībā uz dzimšanas faktu, to, ka persona ir dzīva, miršanas faktu, laulību (tostarp spēju doties laulībā) un ģimenes stāvokli un attiecīgā gadījumā reģistrētām partnerattiecībām (tostarp spēju stāties reģistrētās partnerattiecībās un reģistrētu partnerattiecību statusu), domicilu un/vai uzturēšanās vietu, un sodāmības neesamību.

3.   Komisija līdz 2018. gada 16. februārim konkrētām valstīm domāto ierakstu nosaukumu sarakstus, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas e-tiesiskuma portālā visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuras turpmākas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā.

5.   Komisija Eiropas e-tiesiskuma portālā dara publiski pieejamu:

a)

šā panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minēto informāciju; un

b)

šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir publiski pieejama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras iestādes sagatavoja apliecināto kopiju.

25. pants

Konkrētām valstīm domātu ierakstu grozīšana daudzvalodu standarta veidlapās

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem konkrētai valstij domātajos ierakstu nosaukumos, kas minēti 24. panta 2. punktā.

2.   Komisija 1. punktā minētos grozījumus konkrētām valstīm domātajos ierakstu nosaukumos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Komisija 1. punktā minētos grozījumus konkrētām valstīm domātajos ierakstu nosaukumos dara publiski pieejamus Eiropas e-tiesiskuma portālā un attiecīgi groza katrai dalībvalstij paredzēto daudzvalodu standarta veidlapu paraugus.

26. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2024. gada 16. februārim un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā ietverts novērtējums par jebkādu praktisko pieredzi, kas attiecas uz sadarbību starp centrālajām iestādēm. Minētajā ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par piemērotību attiecībā uz:

a)

šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot publiskus dokumentus, kas attiecas uz jomām, kuras nav 2. pantā un šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās jomas;

b)

ja atbilstoši šā panta a) apakšpunktam tiek paplašināta regulas darbības joma – daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu publiskiem dokumentiem, kas attiecas uz šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām jomām, attiecībā uz kurām var paplašināt šīs regulas darbības jomu; un

c)

elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, lai izslēgtu jebkādas krāpšanas iespējas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

2.   Līdz 2021. gada 16. februārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai novērtējuma ziņojumu par piemērotību attiecībā uz:

a)

šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot uz:

i)

publiskiem dokumentiem, kas saistīti ar uzņēmuma vai cita veida komersanta juridisko statusu un pārstāvību;

ii)

diplomiem, sertifikātiem un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; un

iii)

publiskiem dokumentiem, kas apstiprina oficiāli atzītu invaliditāti;

b)

daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu saistībā ar:

i)

šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem publiskajiem dokumentiem, kuriem ar šo regulu netiek ieviestas daudzvalodu standarta veidlapas; un

ii)

publiskiem dokumentiem, kas saistīti ar šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām jomām, attiecībā uz kurām var paplašināt šīs regulas darbības jomu;

c)

elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, lai izslēgtu jebkādas krāpšanas iespējas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem vajadzības gadījumā pievieno pielāgojumu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot uz jaunām publisko dokumentu jomām, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā, jaunu daudzvalodu standarta veidlapu ieviešanu, kā norādīts 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, un elektronisko sistēmu izmantošanu tiešai publisko dokumentu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai dalībvalstu iestāžu starpā, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta c) apakšpunktā.

27. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2019. gada 16. februāra, izņemot:

a)

regulas 24. panta 2. punktu, ko piemēro no 2017. gada 16. februāra;

b)

regulas 12. pantu un 24. panta 3. punktu, ko piemēro no 2018. gada 16. februāra; un

c)

regulas 22. pantu un 24. panta 1. punktu, ko piemēro no 2018. gada 16. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 52. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 10. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 10. maija nostāja.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK “(“IMI regula””) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 93/109/EK (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 94/80/EK (1994. gada 19. decembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.).


I PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VI PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VII PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VIII PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IX PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

X PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

XI PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu