Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32016R1011

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 171, 29.6.2016., 1./65. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1011/oj

29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1011

(2016. gada 8. jūnijs)

par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Daudzu finanšu instrumentu un finanšu līgumu cenu noteikšana ir atkarīga no etalonu precizitātes un integritātes. Nopietni manipulāciju gadījumi ar procentu likmju etaloniem, piemēram, ar LIBOR un EURIBOR, kā arī pieņēmumi par manipulācijām ar enerģijas, naftas un ārvalstu valūtas etaloniem liecina, ka etaloni var būt pakļauti interešu konfliktam. Rīcības brīvības izmantošana un vājš pārvaldības režīms palielina neaizsargātību pret manipulācijām. Nepietiekama to indeksu precizitāte un integritāte, kurus izmanto kā etalonus, vai šaubas par šo indeksu precizitāti un integritāti var apdraudēt uzticēšanos tirgum, radīt zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un izkropļot reālo ekonomiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt etalonu un etalonu noteikšanas procesa precizitāti, stabilitāti un integritāti.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (4) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz to etalonu drošumu, kurus izmanto, lai noteiktu cenu biržā kotētam finanšu instrumentam. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (5) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz etaloniem, kurus izmanto emitenti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (6) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz to, kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondi (PVKIU) izmanto etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (7) ir ietverti konkrēti noteikumi, kas aizliedz manipulēt ar etaloniem, kurus izmanto vairumtirdzniecības energoproduktiem. Tomēr minētie leģislatīvie akti attiecas tikai uz dažiem konkrētu etalonu aspektiem, un tie nedz novērš visa veida neaizsargātību visu etalonu izstrādē, nedz arī aptver visus finanšu etalonu izmantošanas veidus finanšu nozarē.

(3)

Etaloni ir būtiski, lai noteiktu pārrobežu darījumu cenas un līdz ar to lai sekmētu iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz daudziem un dažādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem. Daudzi etaloni, kas tiek izmantoti kā atsauces likmes finanšu līgumos, jo īpaši hipotēkās, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto kredītiestādes un patērētāji citās dalībvalstīs. Turklāt šādas kredītiestādes riska ierobežošanai vai minēto finanšu līgumu finansēšanai bieži meklē finansējumu pārrobežu starpbanku tirgū. Tikai dažas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts noteikumus par etaloniem, bet to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā jau parādās atšķirības attiecībā uz tādiem aspektiem kā, piemēram, piemērošanas joma. Turklāt Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2013. gada 17. jūlijā vienojās par principiem finanšu etalonu jomā (“IOSCO principi finanšu etalonu jomā”), 2012. gada 5. oktobrī vienojās par principiem naftas cenu ziņošanas aģentūrām (“IOSCO PRA principi”) (kopā “IOSCO principi”), un, tā kā minētie principi nodrošina zināmu elastību attiecībā uz to konkrēto piemērošanas jomu un īstenošanas līdzekļiem, dalībvalstis, ļoti iespējams, valsts līmenī pieņems noteikumus, ar kuriem šādus principus īstenos atšķirīgā veidā.

(4)

Minētās atšķirīgās pieejas izraisītu iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu administratoriem un lietotājiem dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro atšķirīgi noteikumi. Tādējādi vienā dalībvalstī izstrādātus etalonus varētu nebūt iespējams lietot citās dalībvalstīs. Tādēļ, nepastāvot saskaņotam satvaram, lai nodrošinātu Savienībā finanšu instrumentos un finanšu līgumos izmantoto etalonu precizitāti un integritāti vai lai novērtētu ieguldījumu fondu darbību, ir ļoti iespējams, ka atšķirības dalībvalstu tiesību aktos radīs šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai etalonu izstrādes nolūkā.

(5)

Savienības noteikumos par patērētāju tiesību aizsardzību nav ietverts īpašais jautājums par atbilstīgu informēšanu par etaloniem finanšu līgumos. Ir ļoti iespējams, ka, ņemot vērā patērētāju sūdzības un tiesas prāvas par etalonu izmantošanu vairākās dalībvalstīs, valsts līmenī saistībā ar leģitīmām bažām par patērētāju aizsardzību tiks pieņemti atšķirīgi pasākumi, kā rezultātā ar patērētāju aizsardzības dažādo līmeni saistītu atšķirīgu konkurences nosacījumu dēļ varētu veidoties iekšējā tirgus sadrumstalotība.

(6)

Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tā darbības nosacījumus, īpaši attiecībā uz finanšu tirgiem, kā arī lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni, Savienības līmenī būtu jānosaka regulatīvs etalonu satvars.

(7)

Ir atbilstīgi un nepieciešams, ka minētais satvars ir regulas veidā, lai nodrošinātu, ka noteikumi, ar kuriem tieši uzliek pienākumus personām, kas ir iesaistītas etalonu izstrādē, etalonu izstrādei nepieciešamo datu sniegšanā un šo etalonu izmantošanā, tiek piemēroti visā Savienībā vienādi. Tā kā etalonu izstrādes tiesiskajā regulējumā noteikti ir jāietver pasākumi, kas precizē prasības attiecībā uz šādiem ar etalonu izstrādi saistītiem aspektiem, pat nelielas atšķirības pieejā, ko izmanto attiecībā uz kādu no minētajiem aspektiem, varētu radīt būtiskus šķēršļus etalonu pārrobežu piemērošanā. Tādēļ tādas regulas izmantošanai, kas ir tieši piemērojama, būtu jāsamazina iespēja, ka valsts līmenī tiek veikti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja un lielāka tiesiskā noteiktība, un jānovērš būtisku šķēršļu rašanās etalonu pārrobežu piemērošanā.

(8)

Šīs regulas piemērošanas jomai vajadzētu būt tik plašai, cik tas ir nepieciešams, lai radītu preventīvu regulatīvu satvaru. Etalonu izstrāde paredz rīcības brīvību to noteikšanā un līdz ar to ir pakļauta konkrētu veidu interešu konfliktiem, un līdz ar to pastāv iespējas manipulēt ar minētajiem etaloniem un stimuli šādām manipulācijām. Šādi riska faktori ir kopīgi visiem etaloniem, un attiecībā uz tiem visiem būtu jāpiemēro atbilstīgas pārvaldības un kontroles prasības. Tomēr riska pakāpe ir dažāda, tāpēc izraudzītajai pieejai vajadzētu būt īpaši pielāgotai konkrētajiem apstākļiem. Tā kā etalona neaizsargātība un nozīme laika gaitā mainās, šīs regulas piemērošanas jomas ierobežošana līdz pašlaik nozīmīgiem vai neaizsargātiem indeksiem nevērstos pret riskiem, ko nākotnē var radīt jebkurš etalons. Jo īpaši etaloni, kurus pašlaik plaši neizmanto, varētu tikt plašāk izmantoti nākotnē, un līdz ar to pat nelielām manipulācijām ar tiem varētu būt būtiska ietekme.

(9)

Šīs regulas piemērošanas jomas noteicošajam faktoram vajadzētu būt tam, vai etalona izejas vērtība nosaka finanšu instrumenta vai finanšu līguma vērtību vai mēra ieguldījumu fonda darbības rezultātus. Tādēļ regulas piemērošanas jomai nevajadzētu būt atkarīgai no ievades datu rakstura. Līdz ar to būtu jāietver etaloni, kas tiek aprēķināti, izmantojot ekonomiskus ievades datus, piemēram, akciju cenas, un ar ekonomiku nesaistītus skaitļus vai vērtības, piemēram, laikapstākļu parametrus. Šajā regulā paredzētajā satvarā būtu jāiekļauj etaloni, kas ir pakļauti minētajiem riskiem, taču tam arī būtu jāatzīst daudzo etalonu pastāvēšana un to dažādā ietekme uz finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku. Šai regulai arī būtu jānodrošina samērīga atbildes reakcija uz riskiem, ko rada dažādi etaloni. Tādēļ šai regulai būtu jāietver visi etaloni, kurus izmanto, lai noteiktu cenu regulētās tirdzniecības vietās kotētiem vai tirgotiem finanšu instrumentiem.

(10)

Liels skaits patērētāju ir noslēguši tādus finanšu līgumus – jo īpaši ar hipotēkām nodrošinātus patēriņa kredītlīgumus –, kuros kā atsauce izmantoti etaloni, kas ir pakļauti tiem pašiem riskiem. Tādēļ šai regulai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2008/48/EK (8) un 2014/17/ES (9) definētie kredītlīgumi.

(11)

Daudzi ieguldījumu indeksi ir saistīti ar būtiskiem interešu konfliktiem, un šos indeksus izmanto fondu, piemēram, PVKIU, darbības rezultātu mērīšanai. Dažus no minētajiem etaloniem publicē, bet citus dara pieejamus par brīvu vai par maksu sabiedrībai vai kādai tās daļai, un manipulācijas ar tiem var negatīvi ietekmēt ieguldītājus. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj indeksi vai atsauces likmes, kuras izmanto ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai.

(12)

Visi datu sniedzēji, kas nodrošina ievades datus etaloniem, var izmantot rīcības brīvību un ir iespējami pakļauti interešu konfliktiem, un līdz ar to pastāv risks, ka tie var būt manipulāciju avots. Datu sniegšana etalona noteikšanas vajadzībām ir brīvprātīga darbība. Ja saistībā ar kādu iniciatīvu datu sniedzējiem ir būtiski jāmaina savi darījumdarbības modeļi, viņi varētu pārtraukt datu sniegšanu. Tomēr attiecībā uz vienībām, kas jau ir pakļautas regulēšanai un uzraudzībai, nav sagaidāms, ka prasības nodrošināt labu pārvaldību un kontroles sistēmas radīs būtiskas izmaksas vai nesamērīgu administratīvo slogu. Tādēļ šī regula nosaka konkrētus pienākumus uzraudzītiem datu sniedzējiem. Ja etalonu nosaka, pamatojoties uz viegli pieejamiem datiem, šādi datu avoti nebūtu jāuzskata par datu sniedzēju.

(13)

Finanšu etalonus izmanto ne tikai finanšu instrumentu emitēšanā un izstrādē un finanšu līgumu sagatavošanā. Finanšu nozare izmanto etalonus arī ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā, lai izsekotu peļņai, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu maksu par gūtajiem rezultātiem. Konkrētu etalonu kā atsauci finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai lai izvērtētu ieguldījumu fondu darbības rezultātus var izmantot tiešā veidā vai arī netiešā veidā etalonu kombinācijā. Pēdējā no minētajiem gadījumiem par izmantošanu uzskata arī tā svēruma noteikšanu un pārskatīšanu, kuru indeksiem piešķir indeksu kombinācijā, lai noteiktu finanšu instrumenta vai finanšu līguma izmaksu vai vērtību vai izmērītu ieguldījuma fonda darbības rezultātus, jo šāda darbība, pretēji etalonu izstrādei, neparedz rīcības brīvību. Tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuros ir atsauce uz konkrētu etalonu, neuzskata par etalona izmantošanu.

(14)

Centrālās bankas jau atbilst principiem, standartiem un procedūrām, kas nodrošina to darbības integritāti un neatkarību. Tādēļ nav nepieciešams šo regulu piemērot centrālajām bankām. Ja centrālās bankas izstrādā etalonus, jo īpaši gadījumos, kad tie ir paredzēti darījumu veikšanai, tās ir atbildīgas par atbilstīgu iekšējo procedūru noteikšanu, lai nodrošinātu šo etalonu pareizību, drošumu un neatkarību, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības un aprēķinu metodoloģijas pārredzamību.

(15)

Turklāt šī regula nebūtu jāpiemēro arī publiskām iestādēm, tostarp valstu statistikas iestādēm, ja tās sniedz etalonu izstrādei nepieciešamos datus, izstrādā etalonus vai arī tām ir kontrole pār etalonu izstrādi valsts politikas īstenošanas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā.

(16)

Administrators ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār etalona izstrādi un kura jo īpaši pārvalda šā etalona noteikšanas kārtību, vāc un analizē ievades datus, nosaka etalonu un to publicē. Administratoram būtu jāspēj vienu vai vairākas no minētajām funkcijām, tostarp etalona publicēšanu vai aprēķināšanu vai citus attiecīgus ar etalona izstrādi saistītus pakalpojumus un darbības uzticēt kādai trešai personai kā ārpakalpojumu. Tomēr, ja persona tikai publicē etalonu vai atsaucas uz to minētās personas žurnālistikas darbībā, taču nekontrolē šā etalona izstrādi, šai personai nebūtu jāpiemēro prasības, kuras ar šo regulu noteiktas administratoriem.

(17)

Indeksu aprēķina, izmantojot formulu vai citu metodoloģiju, kas balstās uz pamatā esošām vērtībām. Šīs formulas izveidē, aprēķinu veikšanā un ievades datu noteikšanā pastāv zināma rīcības brīvība, kas rada manipulēšanas risku. Tāpēc šai regulai būtu jāattiecas uz visiem etaloniem, kam piemīt minētā rīcības brīvības iezīme.

(18)

Tomēr, ja kā atsauci finanšu instrumentā izmanto tikai vienu cenu vai vērtību, piemēram, gadījumos, kad viena vērtspapīra cena ir atsauces cena iespējas līgumam vai regulētā tirgū tirgotam nākotnes līgumam, nav nedz aprēķinu, nedz ievades datu, nedz rīcības brīvības. Tādēļ, piemērojot šo regulu, tikai uz vienu cenu vai vienu vērtību balstītas atsauces cenas nebūtu uzskatāmas par etaloniem.

(19)

Atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras nosaka centrālie darījumu partneri (CCP), nebūtu jāuzskata par etaloniem, jo tās tiek izmantotas, lai noteiktu norēķinus, rezerves un riska pārvaldību, un līdz ar to tās neietekmē saistībā ar finanšu instrumentu maksājamo summu vai finanšu instrumenta vērtību.

(20)

Aizņēmuma likmju nodrošināšana, ko veic kreditori, piemērojot šo regulu, nebūtu jāuzskata par etalona izstrādi. Kreditora nodrošināto aizņēmuma likmi vai nu nosaka ar iekšēju lēmumu, vai arī aprēķina kā cenu starpību vai kā uzcenojumu virs indeksa (piemēram, EURIBOR). Pirmajā gadījumā šo regulu nepiemēro kreditora darbībai attiecībā uz finanšu līgumiem, ko minētais kreditors noslēdzis ar saviem klientiem, savukārt pēdējā gadījumā kreditors uzskatāms tikai par etalona lietotāju.

(21)

Lai nodrošinātu etalonu integritāti, būtu jāparedz, ka etalonu administratori īsteno pienācīgu pārvaldības kārtību, lai kontrolētu interešu konfliktus un saglabātu uzticēšanos etalonu integritātei. Pat ja etaloni tiek efektīvi pārvaldīti, lielākā daļa administratoru ir pakļauta dažiem interešu konfliktiem, un tiem varētu nākties izdarīt vērtējumus un pieņemt lēmumus, kas skar dažādas ieinteresēto personu grupas. Tāpēc ir svarīgi, lai administratoriem būtu funkcija, kas tiek īstenota, ievērojot integritāti, uzraudzīt to pārvaldības pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kuriem jānodrošina efektīva uzraudzība.

(22)

Manipulēšana ar etaloniem vai to nedrošums var nodarīt kaitējumu ieguldītājiem un patērētājiem. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka satvars administratoru un datu sniedzēju veiktajai informācijas glabāšanai, kā arī pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz etalona mērķi un metodoloģiju, lai tādējādi atvieglotu jebkādu iespējamo sūdzību efektīvāku un taisnīgāku izskatīšanu saskaņā ar attiecīgās valsts vai Savienības tiesību aktiem.

(23)

Revīzijas veikšanai un efektīvai šīs regulas īstenošanas nodrošināšanai ir nepieciešama ex post analīze un pierādījumi. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz, ka etalonu administratori pietiekami ilgu laikposmu pienācīgi glabā informāciju, kas attiecas uz konkrētā etalona aprēķināšanu. Realitāte, ko paredzēts mērīt ar etalonu, un vide, kurā tā tiek mērīta, ļoti iespējams, laika gaitā mainīsies. Tādēļ etalonu izstrādes process un tā metodoloģija būtu periodiski jāpārskata, lai konstatētu trūkumus un iespējamos uzlabojumus. Trūkumi etalonu izstrādē var ietekmēt daudzas ieinteresētās personas, un tās var palīdzēt konstatēt šādus trūkumus. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka satvars tam, kā etalona administratori izveido mehānismu sūdzību izskatīšanai, lai ieinteresētās personas varētu informēt etalona administratoru par sūdzībām, un lai nodrošinātu, ka etalona administrators objektīvi izvērtē ikvienas sūdzības pamatotību.

(24)

Etalonu izstrāde bieži vien ir saistīta ar svarīgu funkciju, piemēram, etalona aprēķināšanas, ievades datu vākšanas un etalona izplatīšanas, uzticēšanu ārpakalpojumu sniedzējiem. Lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu efektivitāti, ir jānodrošina, ka šāda ārpakalpojumu izmantošana neatbrīvo etalona administratorus no to saistībām un pienākumiem un ka to veic tādā veidā, kas netraucē nedz administratoru spēju izpildīt minētās saistības vai pienākumus, nedz attiecīgās kompetentās iestādes spēju tos uzraudzīt.

(25)

Etalona administrators ir ievades datu centrālais saņēmējs un spēj konsekventi novērtēt šo ievades datu integritāti un precizitāti. Tādēļ šajā regulā prasīts, lai administrators veiktu konkrētus pasākumus, ja administrators uzskata, ka ievades dati reprezentatīvi neatspoguļo tirgu vai ekonomisko realitāti, kuru paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, ietverot pasākumus, lai mainītu ievades datus, datu sniedzējus vai metodoloģiju, vai pārtrauc attiecīgā etalona izstrādi. Turklāt administratoram, ja iespējams, kā daļu no tā kontroles regulējuma būtu jānosaka pasākumi ievades datu uzraudzībai pirms etalona publicēšanas un ievades datu validēšanai pēc tā publicēšanas, tostarp attiecīgā gadījumā salīdzinot minētos datus ar vēsturiskajām attīstības tendencēm.

(26)

Jebkāda iespējama rīcības brīvības izmantošana ievades datu sniegšanā rada iespēju manipulēt ar etalonu. Ja ievades dati ir uz darījumiem balstīti dati, rīcības brīvība ir mazāka un līdz ar to ir mazākas iespējas manipulēt ar šiem datiem. Tādēļ parasti etalonu administratoriem pēc iespējas būtu jāizmanto faktisko darījumu ievades dati, bet gadījumos, kad darījumu dati nav pietiekami vai piemēroti attiecīgā etalona integritātes un precizitātes nodrošināšanai, var izmantot citus datus.

(27)

Tāda etalona precizitāte un drošums, ar kuru ir paredzēts mērīt ekonomisko realitāti, ir atkarīga no izmantotās metodoloģijas un ievades datiem. Tādēļ ir jāpieņem pārredzama metodoloģija, kas nodrošina etalona drošumu un precizitāti. Šāda pārredzamība nozīmē nevis konkrēta etalona noteikšanai izmantotās formulas publicēšanu, bet gan elementu atklāšanu tādā mērā, kas būtu pietiekams, lai ļautu ieinteresētajām personām saprast, kā attiecīgais etalons ir iegūts, un novērtēt tā reprezentativitāti, būtiskumu un atbilstību paredzētajai izmantošanai.

(28)

Varētu kļūt nepieciešams šo metodoloģiju mainīt, lai nodrošinātu etalona precizitātes nepārtrauktību, taču jebkādas izmaiņas metodoloģijā ietekmē etalona lietotājus un attiecīgās ieinteresētās personas. Tādēļ ir jāprecizē procedūras, kas jāievēro, mainot etalona noteikšanas metodoloģiju, tostarp vajadzību apspriesties, lai lietotāji un ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgās ar minētajām izmaiņām saistītās darbības vai paziņot administratoram, ja tiem rodas bažas par minētajām izmaiņām.

(29)

Administratora darbinieki var konstatēt iespējamus šīs regulas pārkāpumus vai iespējamus trūkumus, kas varētu novest pie manipulācijām vai manipulāciju mēģinājuma. Tādēļ ar šo regulu būtu jāievieš satvars, kas darbiniekiem ļauj administratorus konfidenciāli brīdināt par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

(30)

Etalonu integritāte un precizitāte ir atkarīga no datu sniedzēju sniegto ievades datu integritātes un precizitātes. Ir svarīgi, lai tiktu skaidri noteikti datu sniedzēju pienākumi attiecībā uz šādiem ievades datiem, lai uz minētajiem pienākumiem varētu paļauties un lai minētie pienākumi atbilstu etalona administratora veiktajām kontrolēm un izmantotajai metodoloģijai. Tādēļ etalona administratoram būtu jāizstrādā rīcības kodekss, kurā būtu precizētas minētās prasības un datu sniedzēju pienākumi attiecībā uz ievades datu sniegšanu. Administratoram būtu jāpārliecinās, ka datu sniedzēji ievēro minēto rīcības kodeksu. Ja datu sniedzēji atrodas trešās valstīs, administratoram par to būtu jāpārliecinās, ciktāl iespējams.

(31)

Datu sniedzēji, nosakot ievades datus, var būt pakļauti interešu konfliktam un var izmantot rīcības brīvību. Tādēļ ir nepieciešams, lai datu sniedzējiem piemērotu pārvaldības noteikumus nolūkā nodrošināt minēto konfliktu pārvaldību un to, ka ievades dati ir precīzi, atbilst administratora prasībām un tos var pārbaudīt.

(32)

Daudzi etaloni tiek noteikti ar formulas palīdzību, izmantojot ievades datus, kurus sniedz šādas vienības: tirdzniecības vieta, apstiprināta publicēšanas struktūra, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, apstiprināts ziņošanas mehānisms, enerģijas birža vai emisiju kvotu izsoles platforma. Dažos gadījumos attiecīgo datu vākšana ir uzticēta ārpakalpojumu sniedzējam, kas visus datus saņem tieši no minētajām vienībām. Minētajos gadījumos spēkā esošais regulējums un uzraudzība nodrošina ievades datu integritāti un pārredzamību un paredz prasības attiecībā uz pārvaldību un procedūras ziņošanai par pārkāpumiem. Tādēļ minētie etaloni ir mazāk neaizsargāti pret manipulācijām, tiem piemēro neatkarīgu pārbaudi un attiecīgie administratori ir attiecīgi atbrīvoti no dažiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

(33)

Dažādu etalonu veidu un dažādu etalonu nozaru iezīmes, neaizsargātība un riski atšķiras. Šīs regulas noteikumi būtu sīkāk jāprecizē attiecībā uz konkrētu etalonu nozarēm un veidiem. Procentu likmju etaloniem ir būtiska nozīme monetārās politikas transmisijā, tāpēc nepieciešams šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz šādiem etaloniem.

(34)

Fiziskajiem preču tirgiem piemīt unikālas iezīmes, kas būtu jāņem vērā. Preču etaloni tiek plaši izmantoti, un tiem var būt specifiskas iezīmes atkarībā no konkrētās nozares, tāpēc nepieciešams šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz šādiem etaloniem. Konkrēti preču etaloni ir atbrīvoti no šīs regulas piemērošanas, tomēr būtu nepieciešams, lai tie ievēro attiecīgos IOSCO principus. Preču etaloni var kļūt par kritiski svarīgiem etaloniem, jo režīms neaprobežojas tikai ar etaloniem, kas pamatojas uz tādu datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuri lielākoties ir uzraudzītās vienības. Šīs regulas prasības par obligātu datu sniegšanu un kolēģijām nepiemēro preču etaloniem, uz kuriem attiecas II pielikums.

(35)

Kritiski svarīgu etalonu trūkumi var ietekmēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstīs. Kritiski svarīga etalona trūkumu potenciāli destabilizējošā ietekme varētu izpausties vienā vai vairākās dalībvalstīs. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz procedūra, lai noteiktu etalonus, kas būtu jāuzskata par kritiski svarīgiem etaloniem, un papildu prasību piemērošana, lai nodrošinātu šādu etalonu integritāti un stabilitāti.

(36)

Kritiski svarīgus etalonus var noteikt, izmantojot kvantitatīvu kritēriju vai kvantitatīvu un kvalitatīvu kritēriju kombināciju. Turklāt gadījumos, kad etalons neatbilst attiecīgajai kvantitatīvajai robežvērtībai, to tomēr var atzīt par kritiski svarīgu, ja šim etalonam nav vai ir ļoti maz uz tirgus izpēti balstītu aizstājēju un ja tā pastāvēšana un precizitāte ir ļoti svarīga tirgus integritātei, finanšu stabilitātei vai patērētāju aizsardzībai vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ja attiecīgās kompetentās iestādes piekrīt tam, ka šāds etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu. Attiecīgo kompetento iestāžu domstarpību gadījumā svarīgāks ir administratora kompetentās iestādes lēmums par to, vai etalons būtu atzīstams par kritiski svarīgu. Šādos gadījumos Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10) būtu jāspēj publicēt atzinumu par administratora kompetentās iestādes veikto izvērtējumu. Turklāt arī kompetentā iestāde, pamatojoties uz konkrētiem kvalitatīviem kritērijiem, var atzīt etalonu par kritiski svarīgu, ja šajā dalībvalstī atrodas etalona administrators un lielākā daļa šā etalona izstrādei nepieciešamo datu sniedzēju. Visi kritiski svarīgie etaloni būtu jāiekļauj sarakstā, kas izveidots ar Komisijas īstenošanas aktu, un šis saraksts būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina.

(37)

Ja administrators pārtrauc kritiski svarīga etalona pārvaldību, attiecīgie finanšu līgumi vai finanšu instrumenti var tikt atzīti par spēkā neesošiem, var rasties zaudējumi patērētājiem un ieguldītājiem un ietekmēta finanšu stabilitāte. Tādēļ, lai saglabātu šādu etalonu, ir jāparedz attiecīgās kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt attiecīgā kritiski svarīgā etalona obligātu pārvaldību. Etalona administratora maksātnespējas procedūras gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāsniedz izvērtējums attiecīgajai tiesu iestādei par to, vai kritiski svarīgo etalonu ir iespējams nodot citam administratoram – ja ir iespējams, tad kā to izdarīt, – vai arī tā izstrāde būtu jāpārtrauc.

(38)

Neskarot Savienības konkurences tiesību aktu piemērošanu un dalībvalstu spēju veikt pasākumus, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu tiem, ir jāparedz, ka kritiski svarīgu etalonu, tostarp kritiski svarīgu preču etalonu, administratori veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka etalonu izstrādes licences un informācija par šiem etaloniem visiem lietotājiem tiek sniegta godīgi, saprātīgi, pārredzami un bez diskriminācijas.

(39)

Datu sniedzēji, kas pārtrauc ievades datu sniegšanu kritiski svarīgiem etaloniem, var apdraudēt šādu etalonu ticamību, jo tādējādi tiktu mazināta šādu etalonu spēja izmērīt pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti. Tādēļ, lai saglabātu attiecīgā etalona ticamību, ir jāparedz attiecīgās kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt uzraudzītajām vienībām sniegt datus kritiski svarīgu etalonu izstrādei. Nosakot obligātu ievades datu sniegšanu, nav paredzēts uzlikt uzraudzītajām vienībām pienākumu iesaistīties vai apņemties iesaistīties darījumos.

(40)

Tā kā pastāv daudz dažāda veida un lieluma etaloni, ir svarīgi šajā regulā ieviest proporcionalitāti un novērst pārmērīga administratīvā sloga uzlikšanu to etalonu administratoriem, kuru sniegšanas pārtraukšana mazākā mērā apdraud finanšu sistēmu kopumā. Tāpēc papildus režīmam, kas paredzēts kritiski svarīgiem etaloniem, būtu jāievieš divi atsevišķi režīmi: viens nozīmīgiem etaloniem un otrs maznozīmīgiem etaloniem.

(41)

Nozīmīgu etalonu administratoriem būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot ierobežotu skaitu sīki izstrādātu šīs regulas prasību. Tomēr valstu kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā tiesības pieprasīt minēto prasību piemērošanu, pamatojoties uz šajā regulā noteiktiem kritērijiem. Deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, ko piemēro nozīmīgu etalonu administratoriem, būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips un mērķis izvairīties no administratīvā sloga, kad tas ir iespējams.

(42)

Maznozīmīgu etalonu administratoriem piemēro mazāk detalizētu režīmu, saskaņā ar kuru administratoriem būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot dažas šīs regulas prasības. Šādā gadījumā attiecīgajam administratoram atbilstības paziņojumā, kas būtu jāpublicē un jāiesniedz administratora kompetentajai iestādei, būtu jāpaskaidro, kāpēc ir atbilstīgi to nedarīt. Minētajai kompetentajai iestādei būtu jāpārskata atbilstības paziņojums un būtu jāspēj pieprasīt papildu informāciju vai pieprasīt izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Lai gan maznozīmīgi etaloni joprojām varētu būt neaizsargāti pret manipulācijām, tie ir vieglāk aizstājami, un tāpēc to pārredzamībai lietotājiem vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ko tirgus dalībnieki izmanto, lai izdarītu uz informāciju balstītu izvēli attiecībā uz etaloniem, kurus tie uzskata par piemērotiem lietošanai. Šā iemesla dēļ II sadaļā minētie deleģētie akti nebūtu jāpiemēro maznozīmīgu etalonu administratoriem.

(43)

Lai etalonu lietotāji izdarītu atbilstīgu etalonu izvēli un izprastu ar tiem saistītos riskus, viņiem ir jāzina, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, un tā jutīgums pret manipulācijām. Tādēļ attiecīgā etalona administratoram būtu jāpublicē paziņojums par etalonu, precizējot minētos elementus. Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu un to, ka paziņojumi par etaloniem ir pietiekami izsmeļoši, bet vienlaikus galvenā uzmanība tajos tiek veltīta lietotājiem nepieciešamās pamatinformācijas sniegšanai viegli pieejamā veidā, EVTI būtu sīkāk jāprecizē paziņojuma par etalonu saturs, atbilstīgi nošķirot dažādos etalonu veidus, to īpašās iezīmes un to administratorus.

(44)

Šajā regulā būtu jāņem vērā IOSCO principi, kas ir vispārējs standarts regulatīvām prasībām, kuras piemēro etaloniem. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, par vispārēju principu būtu jānosaka tas, ka uzraudzība un regulējums trešā valstī ir līdzvērtīgi Savienībā veiktajai etalonu uzraudzībai un regulējumam. Tādēļ etalonus, kas izstrādāti attiecīgajā trešā valstī, var izmantot uzraudzītās vienības Savienībā, ja Komisija ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu par trešās valsts režīma līdzvērtīgumu. Šādos apstākļos kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības kārtību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs. EVTI būtu jākoordinē šādas sadarbības kārtības izstrāde un no trešām valstīm saņemtās informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm. Tomēr, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes, kas rastos, ja trešā valstī izstrādātu etalonu izmantošana Savienībā pēkšņi tiktu pārtraukta, šajā regulā ir paredzēti arī daži citi mehānismi (proti, atzīšana un apstiprināšana), saskaņā ar kuriem trešās valsts etalonus var izmantot uzraudzītās vienības, kas atrodas Savienībā.

(45)

Ar šo regulu tiek ieviesta arī procedūra, saskaņā ar kuru atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst administratorus, kas atrodas trešā valstī. Būtu jāatzīst tie administratori, kas atbilst šīs regulas prasībām. Atzīstot IOSCO principu kā vispārēja etalonu sniegšanas standarta lomu, būtu jāparedz, ka atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde administratoriem var piešķirt atzīšanu, pamatojoties uz to, ka tie piemēro IOSCO principus. Lai to darītu, kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē, kā konkrētais administrators piemēro IOSCO principus, un jānosaka, vai attiecīgajam administratoram šāda piemērošana ir līdzvērtīga šajā regulā noteikto dažādo prasību ievērošanai, ņemot vērā atzīšanas režīma īpašās iezīmes salīdzinājumā ar līdzvērtīguma režīmu.

(46)

Ar šo regulu tiek ieviests arī apstiprināšanas režīms, kas, ievērojot dažus nosacījumus, ļauj administratoriem vai uzraudzītajām vienībām, kuras atrodas Savienībā, apstiprināt trešā valstī izstrādātus etalonus, lai izmantotu šādus etalonus Savienībā. Šajā nolūkā kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē, vai apstiprināmā etalona izstrādē atbilstība IOSCO principiem būtu līdzvērtīga šīs regulas noteikumu ievērošanai, ņemot vērā apstiprināšanas režīma īpašās iezīmes salīdzinājumā ar attiecīgo līdzvērtīguma režīmu. Administratoriem vai uzraudzītajām vienībām, kas ir apstiprinājušas trešā valstī izstrādātu etalonu, vajadzētu būt pilnībā atbildīgām par šādiem apstiprinātiem etaloniem un par šajā regulā minēto attiecīgo nosacījumu ievērošanu.

(47)

Visi etalonu administratori spēj izmantot rīcības brīvību, ir potenciāli pakļauti interešu konfliktiem, un pastāv risks, ka tiem ir neatbilstīgas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tā kā administratori kontrolē etalonu noteikšanas procesu, prasība apstiprināt vai reģistrēt, kā arī uzraudzīt administratorus ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt etalonu integritāti.

(48)

Atļauja attiecīgajam administratoram būtu jāpiešķir un tas būtu jāuzrauga tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šis administrators atrodas. Piemērojot šo regulu, kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē un jāuzrauga vienības, kuras jau tiek uzraudzītas un kuras izstrādā finanšu etalonus, kas nav kritiski svarīgi etaloni. Attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu arī jāreģistrē un jāuzrauga vienības, kuras izstrādā tikai indeksus, kuri tiek kvalificēti kā maznozīmīgi etaloni. Atļaujas piešķiršanai un reģistrācijai vajadzētu būt atsevišķām procedūrām, jo atļaujas piešķiršanas gadījumā ir nepieciešams plašāks administratora pieteikuma izvērtējums. Tam, vai administratoram ir piešķirta atļauja vai arī tas ir reģistrēts, nebūtu jāietekmē šā administratora uzraudzība, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes. Turklāt, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu sākotnējā posmā, būtu jāievieš pārejas režīms, saskaņā ar kuru varētu reģistrēt personas, kas izstrādā etalonus, kuri nav kritiski svarīgi un netiek plaši izmantoti vienā vai vairākās dalībvalstīs. EVTI būtu Savienības līmenī jāuztur reģistrs, kurā ietverta informācija par administratoriem, kam piešķirta atļauja vai kas ir reģistrēti, par etaloniem un par administratoriem, kuri izstrādā minētos etalonus atbilstīgi pozitīvam lēmumam saskaņā ar līdzvērtīguma režīmu vai atzīšanas režīmu, par Savienības administratoriem vai uzraudzītām vienībām, kas apstiprinājušas trešā valstī izstrādātus etalonus, un par jebkuriem šādiem apstiprinātiem etaloniem un to administratoriem, kuri atrodas trešā valstī.

(49)

Zināmos apstākļos persona var nodrošināt indeksu, bet var neapzināties, ka attiecīgais indekss tiek izmantots kā atsauce finanšu instrumentā, finanšu līgumā vai ieguldījumu fondā. Tas jo īpaši ir gadījums, kad lietotāji un etalona administrators atrodas atšķirīgās dalībvalstīs. Tādēļ ir jāpalielina pārredzamības līmenis attiecībā uz to, tieši kāds etalons tiek izmantots. Šādu pārredzamību var panākt, uzlabojot Savienības tiesību aktos prasīto prospektu vai svarīgāko informācijas dokumentu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (11) prasīto paziņojumu saturu.

(50)

Uzraudzības efektivitāti garantē dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā esošie efektīvie instrumenti, pilnvaras un resursi. Tādēļ šajā regulā jo īpaši būtu jāparedz minimāls uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kas būtu jāuztic dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāsaglabā autonomija lēmumu pieņemšanā.

(51)

Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, ir nepieciešams, lai kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu piekļuve juridisko personu telpām nolūkā konfiscēt dokumentus. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dokumenti un cita veida informācija, kas varētu būt svarīga, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja persona, kurai jau ir iesniegts informācijas pieprasījums, nesniedz prasīto informāciju vai ir pamats uzskatīt, ka pieprasījuma iesniegšanas gadījumā to neizpildītu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas pieprasījums, varētu tikt pārvietoti, laboti vai iznīcināti. Ja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešams saņemt iepriekšēju atļauju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šāda piekļuve telpām būtu jāizmanto pēc tam, kad ir iegūta iepriekšēja tiesu iestādes atļauja.

(52)

Esošie telefonsarunu ieraksti un reģistrētās datu plūsmas no uzraudzītajām vienībām var būt izšķiroši svarīgs un reizēm vienīgais pierādījums, lai konstatētu un pierādītu šīs regulas pārkāpumus, jo īpaši pārvaldības un kontroles prasību neievērošanu. Šādi dati un ieraksti var palīdzēt pārbaudīt par ievades datu iesniegšanu atbildīgās personas un par iesniegšanas apstiprināšanu atbildīgo personu identitāti, kā arī to, vai tiek ievērota darbinieku organizatoriskā nodalīšana. Tādēļ būtu jāparedz iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt uzraudzīto vienību rīcībā esošos telefonsarunu ierakstus, elektronisko saraksti un reģistrēto datu plūsmu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti vai dati, kas attiecas uz pārbaudes vai izmeklēšanas tematiku, varētu būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu.

(53)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, brīvību veikt darījumdarbību, tiesības uz īpašumu, patērētāju tiesību aizsardzību, efektīvu tiesisko aizsardzību un tiesības uz aizstāvību. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(54)

Būtu pilnībā jāievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Jo īpaši personām, pret kurām ir uzsākta tiesvedība, būtu jānodrošina piekļuve konstatējumiem, uz kuriem balstās attiecīgais kompetento iestāžu lēmums, un šīm personām būtu jānodrošina tiesības tikt uzklausītām.

(55)

Pārredzamība attiecībā uz etaloniem ir nepieciešama ar finanšu tirgu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību saistītu apsvērumu dēļ. Jebkādai informācijas apmaiņai vai pārsūtīšanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (12) noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu. EVTI veiktajai informācijas apmaiņai vai nosūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) noteikumiem par personas datu nosūtīšanu.

(56)

Ņemot vērā principus, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti, ņemot vērā minēto paziņojumu, dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopēju pieeju un atturēšanas efektu, būtu jāparedz noteikumi par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, tostarp naudas sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un būtu jānodrošina šo noteikumu īstenošana. Minētajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(57)

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko piemēro konkrētos gadījumos, būtu jānosaka, ņemot vērā tādus faktorus kā jebkāda konstatētā finansiālā labuma atmaksa, pārkāpuma smaguma pakāpe un ilgums, jebkādi atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība, lai administratīvam naudas sodam būtu atturoša ietekme, un attiecīgā gadījumā jāietver sankcijas mīkstināšana apmaiņā pret sadarbību ar kompetento iestādi. Jo īpaši par ļoti smagiem pārkāpumiem konkrētā gadījumā uzliekamā administratīvā naudas soda faktiskajai summai būtu jāspēj sasniegt šajā regulā noteikto maksimālo apmēru vai lielāko apmēru, kāds noteikts valsts tiesību aktos, savukārt mazāk smagu pārkāpumu vai izlīguma gadījumos būtu jāspēj piemērot administratīvo naudas sodu, kura summa ir ievērojami mazāka par maksimālo apmēru. Būtu jāparedz, ka kompetentā iestāde var uz laiku noteikt aizliegumu etalona administratoriem vai datu sniedzējiem veikt pārvaldības funkcijas.

(58)

Šai regulai nebūtu jāierobežo dalībvalstu spēja noteikt lielākus administratīvos sodus, un tai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus par kriminālsodiem.

(59)

Lai gan nekas neliedz dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem, nevajadzētu prasīt dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav jāpiemēro gan administratīvais sods, gan kriminālsods, taču būtu jāparedz iespēja, ka tās to var darīt, ja to pieļauj attiecīgie valsts tiesību akti. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai administratīvo sodu vietā par šīs regulas pārkāpumiem nevajadzētu mazināt vai citādi nelabvēlīgi ietekmēt kompetento iestāžu spēju sadarboties, savlaicīgu informācijas pieejamību un savlaicīgu tās apmaiņu ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, tostarp pēc tam, kad attiecīgie pārkāpumi nodoti kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(60)

Būtu jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un to savstarpējās palīdzības sniegšanas un sadarbības pienākumi. Ņemot vērā augošo pārrobežu aktivitāti, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku piemērošanu, tostarp situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var būt svarīgas iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, būtu stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu netraucētu minētās informācijas nodošanu un privātpersonu tiesību aizsardzību.

(61)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tie būtu jāpublicē. Lēmumu par administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu piemērošanu publicēšana ir arī svarīgs kompetento iestāžu instruments, lai informētu tirgus dalībniekus par to, kāda veida rīcība tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu, un lai veicinātu labu rīcību tirgus dalībnieku vidū. Ja pastāv risks, ka šāda publicēšana var radīt nesamērīgus zaudējumus iesaistītajām personām vai apdraudēt finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentajai iestādei administratīvais sods vai cits administratīvs pasākums būtu vai nu jāpublicē, ievērojot anonimitāti, vai to publicēšana jāatliek. Turklāt būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes var izvēlēties iespēju nepublicēt lēmumu piemērot administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus gadījumos, kad anonīma vai atlikta publicēšana tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte. Kompetentajām iestādēm arī netiek prasīts publicēt administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus, kuri tiek uzskatīti par mazsvarīgiem, ja to publicēšana būtu nesamērīga.

(62)

Ar kritiski svarīgiem etaloniem var būt saistīti datu sniedzēji, administratori un lietotāji vairāk nekā vienā dalībvalstī. Līdz ar to šāda etalona sniegšanas pārtraukšanai vai jebkādiem citiem notikumiem, kuri var būtiski apdraudēt tā integritāti, varētu būt ietekme vairāk nekā vienā dalībvalstī, kas nozīmē to, ka šāda etalona uzraudzība, ko veic tikai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas etalona administrators, nebūs efektīva un lietderīga kritiski svarīgā etalona radīto risku novēršanas ziņā. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un to darbību un uzraudzības pasākumu koordinēšanu, būtu jāizveido kolēģijas, kurās ietilpst kompetentās iestādes un EVTI. Kolēģiju darbībai būtu jāveicina šīs regulas noteikumu saskaņota piemērošana un uzraudzības prakses konverģence. Administratora kompetentajai iestādei būtu jāizstrādā rakstiska kārtība attiecībā uz informācijas apmaiņu, lēmumu pieņemšanas procesu, kurā varētu ietvert noteikumus par balsošanas procedūru, jebkādu sadarbību datu obligātas sniegšanas pasākumu nolūkā un gadījumiem, kad kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas. EVTI juridiski saistoša starpniecība ir būtisks elements, lai nodrošinātu koordināciju, uzraudzības saskaņotību un uzraudzības prakses konverģenci.

(63)

Etalonus kā atsauci var izmantot ilgtermiņa finanšu instrumentos un finanšu līgumos. Konkrētos gadījumos pastāv risks, ka šādu etalonu izstrāde var tikt aizliegta līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā, jo to iezīmes nav iespējams pielāgot tā, lai tie atbilstu šīs regulas prasībām. Tajā pašā laikā, aizliedzot šāda etalona turpmāku izstrādi, varētu tikt pārtraukta vai traucēta finanšu instrumentu vai finanšu līgumu darbība, tādējādi kaitējot ieguldītājiem. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kas ļauj turpināt šādu etalonu izstrādi pārejas laikā.

(64)

Gadījumos, kad šī regula attiecas vai var attiekties uz uzraudzītajām vienībām un tirgiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1227/2011, EVTI būtu jāapspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), lai izmantotu tās ekspertu zināšanas enerģijas tirgu jomā un mazinātu jebkādu divkāršu regulējumu.

(65)

Lai sīkāk precizētu šīs regulas tehniskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz definīciju tehnisko elementu precizēšanu; attiecībā uz to finanšu instrumentu nominālo summu, atvasināto instrumentu nosacīto summu un ieguldījumu fondu tīrās aktīvu vērtības aprēķināšanu, kuros kā atsauce izmantots etalons, – lai noteiktu, vai šāds etalons ir nozīmīgs –, attiecībā uz kritiski svarīgu un nozīmīgu etalonu robežvērtības noteikšanas aprēķinu pārskatīšanu; attiecībā uz trešā valstī izstrādāta etalona vai etalonu grupas apstiprināšanas objektīvo iemeslu noteikšanu; attiecībā uz to elementu noteikšanu, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pastāvošā etalona sniegšanas pārtraukšana vai izmaiņas tajā var radīt nepārvaramas varas gadījumu, traucēt jebkāda tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumu īstenošanu, kurā kā atsauce izmantots šāda etalons, vai kā citādi pārkāpt šāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta nosacījumus, un attiecībā uz 24 mēnešu laikposma, kas paredzēts konkrētu administratoru reģistrācijai apstiprināšanas vietā, pagarināšanu. Pieņemot minētos aktus, Komisijai būtu jāņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstība un uzraudzības prakses starptautiskā konverģence etalonu jomā, jo īpaši IOSCO darbs. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētā apspriešanās notiek saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)

Tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina tas, ka tiek konsekventi saskaņotas prasības attiecībā uz to indeksu sniegšanu un izstrādi, kurus izmanto kā etalonus, un ka visā Savienībā tiek pienācīgi aizsargāti ieguldītāji un patērētāji. Tā kā EVTI ir iestāde ar augsti specializētu kompetenci, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt iesniegšanai Komisijai izstrādāt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektu. Komisijai, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam, būtu jāpieņem EVTI izstrādātais projekts regulatīviem tehniskajiem standartiem attiecībā uz uzraudzības pienākuma īstenošanas procedūru un tā iezīmēm; attiecībā uz to, kā nodrošināt ievades datu atbilstību un pārbaudāmību, kā arī datu sniedzēja iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūrām; attiecībā uz informāciju, ko administrators sniedz par etalona izstrādei izmantotajiem datiem un metodoloģiju; attiecībā uz rīcības kodeksa elementiem; attiecībā uz sistēmām un kontrolei piemērojamām prasībām; attiecībā uz kritērijiem, kuri kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par konkrētu papildu prasību piemērošanu; attiecībā uz paziņojuma par etalonu saturu un gadījumiem, kādos šāds paziņojums ir jāatjaunina; attiecībā uz kompetento iestāžu un EVTI sadarbības kārtības minimālo saturu; attiecībā uz trešās valsts administratora atzīšanas pieteikuma formu un saturu un kopā ar pieteikumu iesniedzamās informācijas izklāstu; un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz apstiprināšanas un reģistrēšanas pieteikumā.

(67)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai izveidotu un pārskatītu to publisko iestāžu sarakstu Savienībā, lai izveidotu un pārskatītu kritiski svarīgu etalonu sarakstu un lai pilnīga vai daļēja līdzvērtīguma noteikšanas nolūkā noteiktu tā tiesiskā regulējuma līdzvērtīgumu, kuru piemēro trešo valstu etalonu izstrādātājiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(68)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai arī, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantam, pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, ar kuriem nosaka paraugus paziņojumiem par atbilstību un procedūras un veidlapas informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

(69)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, noteikt konsekventu un efektīvu režīmu, lai novērstu etalonu radīto neaizsargātību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ar etaloniem saistīto problēmu vispārējo ietekmi var pilnībā saprast tikai visas Savienības kontekstā, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(70)

Ņemot vērā to, ka steidzami nepieciešams atjaunot uzticēšanos etaloniem un veicināt godīgus un pārredzamus finanšu tirgus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(71)

Patērētāji spēj noslēgt finanšu līgumus, jo īpaši hipotēkas un patēriņa kredītlīgumus, kuros ir atsauce uz etalonu, taču nevienlīdzīgā ietekme sarunās par vienošanās panākšanu un standarta nosacījumu izmantošana nozīmē to, ka viņiem var būt ierobežota izvēle attiecībā uz izmantojamo etalonu. Tādēļ ir jānodrošina, lai kreditori vai kredīta starpnieki patērētājiem sniedz vismaz atbilstīgu informāciju. Tādēļ minētajā nolūkā būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.

(72)

Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteikta prasība personām, kas veic pārvaldības pienākumus, kā arī ar tiem cieši saistītām personām paziņot emitentam vai kompetentajai iestādei par katru darījumu, ko tās veikušas uz sava rēķina attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri paši ir saistīti ar to emitenta akcijām un parāda instrumentiem. Tomēr ir dažādi finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar konkrēta emitenta akcijām un parāda instrumentiem. Šādi finanšu instrumenti ietver vienības kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos, strukturētus produktus vai finanšu instrumentus, kas ietver atvasinātu instrumentu, kurš rada pakļautību riskam, kas saistīts ar emitenta emitēto akciju vai parāda instrumentu darbības rezultātiem. Par ikvienu darījumu ar šādiem finanšu instrumentiem, kurš pārsniedz de minimis robežvērtību, būtu jāziņo emitentam un kompetentajai iestādei. Izņēmums būtu jāpiemēro gadījumos, kad vai nu saistītais finanšu instruments rada tādu pakļautību ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistītam riskam, kura ir 20 % vai mazāka, vai arī persona, kas veic pārvaldības pienākumus vai ir cieši saistīta ar tiem, nezināja un nevarēja zināt attiecīgā finanšu instrumenta ieguldījumu struktūru. Tādēļ būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 596/2014,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ievieš vienotu satvaru, lai nodrošinātu to indeksu precizitāti un integritāti, kurus izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai Savienībā. Līdz ar to šī regula veicina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni patērētājiem un ieguldītājiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro etalonu izstrādei, etalona izstrādei nepieciešamo ievades datu sniegšanai un etalona izmantošanai Savienības teritorijā.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

centrālajai bankai;

b)

publiskai iestādei, ja tā sniedz datus etalonu izstrādei, izstrādā etalonus vai kontrolē to izstrādi publiskas politikas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā;

c)

centrālajam darījumu partnerim (CCP), ja tas sniedz atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras izmanto CCP riska pārvaldības un norēķinu nolūkā;

d)

Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitīto finanšu līgumu vienoto atsauces cenu noteikšanai;

e)

presei, citiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, ja tie etalonu tikai publicē vai tikai atsaucas uz to saistībā ar savu darbību žurnālistikas jomā, nekontrolējot šā etalona izstrādi;

f)

fiziskai vai juridiskai personai, kas piešķir vai apsola piešķirt kredītu minētās personas ar tirdzniecību saistītās darbības, darījumdarbības vai profesionālās darbības gaitā, ja minētā persona publicē vai sabiedrībai dara pieejamu savas mainīgās vai fiksētās aizņēmuma likmes, kuras noteiktas ar iekšējiem lēmumiem un kuras piemēro tikai finanšu līgumiem, ko minētā persona ar attiecīgajiem klientiem noslēgusi tai pašā grupā;

g)

preču etalonam, kas pamatojas uz tādu datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuru lielākā daļa nav uzraudzītās vienības, un uz ko attiecas abi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

etalons ir izmantots kā atsauce finanšu instrumentos, par kuriem tirdzniecības atļaujas pieprasījums ir iesniegts tikai vienā Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vietā vai kuri tiek tirgoti tikai vienā šādā tirdzniecības vietā;

ii)

finanšu instrumentu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējā nominālā vērtība nepārsniedz EUR 100 miljonus;

h)

indeksa sniedzējam attiecībā uz tā izstrādātu indeksu, ja šis indeksa sniedzējs neapzinās un nav pamata pieņēmumam, ka tam būtu vajadzējis apzināties, ka minēto indeksu izmanto 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“indekss” ir jebkurš skaitlis:

a)

kuru publicē vai dara pieejamu sabiedrībai;

b)

kuru regulāri nosaka:

i)

daļēji vai pilnībā, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai veicot izvērtējumu; un

ii)

pamatojoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskajām vai aplēstajām procentu likmēm, kotāciju un saistošo kotāciju vai citām vērtībām vai apsekojumiem;

2)

“indeksa sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār indeksa izstrādi;

3)

“etalons” ir jebkurš indekss, kuru izmanto kā atsauci, nosakot summu, kas jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu, vai nosakot finanšu instrumenta vērtību, vai indekss, ko izmanto, lai izmērītu ieguldījumu fonda darbības rezultātus, nolūkā izsekot šāda indeksa nestajai peļņai vai noteikt portfeļa aktīvu sadalījumu, vai aprēķināt atlīdzību par darbības rezultātiem;

4)

“etalonu grupa” ir etalonu grupa, ko izstrādā viens administrators un ko nosaka, pamatojoties uz līdzīga rakstura ievades datiem, un kas nodrošina vienādas vai līdzīgas tirgus vai ekonomiskās realitātes konkrētus mērījumus;

5)

“etalona izstrāde” ir:

a)

etalona noteikšanai nepieciešamo pasākumu pārvaldība;

b)

etalona noteikšanas vajadzībām nepieciešamo ievades datu vākšana, analīze vai apstrāde; un

c)

etalona noteikšana, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai novērtējot šim nolūkam sniegtos ievades datus;

6)

“administrators” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār etalona izstrādi;

7)

“etalona izmantošana” ir:

a)

tāda finanšu instrumenta emitēšana, kurā kā atsauce izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

b)

saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu maksājamās summas noteikšana, par atsauci izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju;

c)

dalība līgumslēdzējas puses statusā finanšu līgumā, kurā kā atsauce izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

d)

Direktīvas 2008/48/EK 3. panta j) punktā definētās aizņēmuma likmes noteikšana, kura aprēķināta kā starpība vai uzcenojums virs indeksa vai indeksu kombinācijas un kuru kā atsauci izmanto tikai attiecīgā kreditora noslēgtā finanšu līgumā;

e)

ieguldījumu fonda darbības rezultātu mērīšana, izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju, lai izsekotu šāda indeksa vai indeksu kombinācijas nestajai peļņai, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu atlīdzību par darbības rezultātiem;

8)

“ievades datu sniegšana” ir tādu ievades datu sniegšana, kuri nav gatavā formā pieejami administratoram vai citai personai, kas tos nodod administratoram, kuri ir nepieciešami etalona noteikšanai un kurus sniedz šādā nolūkā;

9)

“datu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz ievades datus;

10)

“uzraudzīts datu sniedzējs” ir uzraudzīta vienība, kas sniedz ievades datus administratoram, kurš atrodas Savienībā;

11)

“iesniedzējs” ir fiziska persona, ko ievades datu sniegšanas nolūkā nodarbina datu sniedzējs;

12)

“vērtētājs” ir preču etalona administratora darbinieks vai jebkura cita fiziska persona, kā pakalpojumi ir nodoti administratora rīcībā vai administratora kontrolē un kas atbild par metodoloģijas vai vērtējuma piemērošanu ievades datiem un citai informācijai, lai iegūtu konkrētas preces cenas izšķirošu izvērtējumu;

13)

“eksperta vērtējums” ir administratora vai datu sniedzēja īstenota rīcības brīvība attiecībā uz datu izmantošanu etalona noteikšanā, tostarp no iepriekšējiem vai saistītiem darījumiem iegūto vērtību ekstrapolēšanā, vērtību koriģēšanā attiecībā uz faktoriem, kas var ietekmēt datu kvalitāti, piemēram, notikumiem tirgū vai tam, ka pasliktinās pircēja vai pārdevēja kredītkvalitāte, un lielākas nozīmes piešķiršanā uzņēmuma pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumiem nekā konkrētajam noslēgtajam darījumam;

14)

“ievades dati” ir dati, kas ir saistīti ar viena vai vairāku pamatā esošu aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstām cenām, kotāciju, saistošo kotāciju vai citām vērtībām, kuras administrators izmanto etalona noteikšanā;

15)

“darījumu dati” ir konstatējamas cenas, likmes, indeksi vai vērtības, kas atspoguļo darījumus starp nesaistītiem darījumu partneriem aktīvā tirgū, kurā darbojas konkurences piedāvājuma un pieprasījuma spēki;

16)

“finanšu instruments” ir jebkurš Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītais instruments, par kuru ir iesniegts pieprasījums atļaut to tirgot tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai ar sistēmiska internalizētāja starpniecību, kā definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

17)

“uzraudzītā vienība” ir jebkura no turpmāk norādītajām:

a)

kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (16) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

c)

apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (17) 13. panta 1. punktā;

d)

pārapdrošinašanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

e)

PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā, vai atbilstīgā gadījumā PVKIU pārvaldības sabiedrība, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

f)

alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks vai AIFP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (18) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

g)

papildpensijas kapitāla uzkrāšanas iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK (19) 6. panta a) punktā;

h)

kreditors, kā definēts Direktīvas 2008/48/EK 3. panta b) punktā attiecībā uz kredītlīgumiem, kā definēts minētās direktīvas 3. panta c) punktā;

i)

iestāde, kas nav kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2014/17/ES 4. panta 10. punktā, attiecībā uz minētās direktīvas 4. panta 3. punktā definētajiem kredītlīgumiem;

j)

tirgus operators, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

k)

CCP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (20) 2. panta 1. punktā;

l)

darījumu reģistrs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā;

m)

administrators;

18)

“finanšu līgums” ir:

a)

jebkurš Direktīvas 2008/48/EK 3. panta c) punktā definēts kredītlīgums;

b)

jebkurš Direktīvas 2014/17/ES 4. panta 3. punktā definēts kredītlīgums;

19)

“ieguldījumu fonds” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā;

20)

“vadības struktūra” ir administratora vai citas uzraudzītās vienības struktūra vai struktūras, kuras ir izraudzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir pilnvarotas noteikt administratora vai citas uzraudzītās vienības stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu un kurās darbojas personas, kas faktiski vada attiecīgā administratora vai citas uzraudzītās vienības darbību;

21)

“patērētājs” ir fiziska persona, kas finanšu līgumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas arodu, nodarbošanos vai profesiju;

22)

“procentu likmju etalons” ir etalons, ko nosaka šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, pamatojoties uz likmi, ar kādu bankas naudas tirgū var izsniegt aizdevumus citām bankām vai aģentiem, kas nav bankas, vai saņemt no tiem aizdevumus;

23)

“preču etalons” ir etalons, ja pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir prece Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (21) 2. panta 1. punkta nozīmē, izņemot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās emisiju kvotas;

24)

“regulētu datu etalons” ir etalons, ko nosaka, piemērojot formulu, kurā izmanto:

a)

ievades datus, kas pilnībā un tieši iegūti no:

i)

tirdzniecības vietas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai tirdzniecības vieta trešā valstī, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (22) 28. panta 4. punkta nozīmē, vai regulēts tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu, bet katrā gadījumā tikai saistībā ar datiem, kas attiecas uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

ii)

apstiprinātas publicēšanas struktūras, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 52. apakšpunktā, vai konsolidētu datu lentes nodrošinātāja, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 53. apakšpunktā, saskaņā ar obligāto prasību nodrošināt pēctirdzniecības pārredzamību, taču tikai saistībā ar darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem;

iii)

apstiprinātas ziņošanas sistēmas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 54. apakšpunktā, taču tikai saistībā ar darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem un kas ir jāatklāj saskaņā ar obligāto prasību nodrošināt pēctirdzniecības pārredzamību;

iv)

elektronenerģijas biržas, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (23) 37. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

v)

dabasgāzes biržas, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (24) 41. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

vi)

izsoles platformas, kas minētas Komisijas Regulas (ES) Nr. 1031/2010 (25) 26. vai 30. pantā;

vii)

pakalpojumu sniedzēja, kam etalona administrators kā ārpakalpojumu ir uzticējis datu vākšanu saskaņā ar 10. pantu, ar noteikumu, ka šis pakalpojumu sniedzējs attiecīgos datus pilnībā un tieši saņem no šā apakšpunkta i) līdz vi) punktā minētas vienības;

b)

ieguldījumu fondu tīrās aktīvu vērtības;

25)

“kritiski svarīgs etalons” ir etalons, kas nav regulētu datu etalons un kas atbilst jebkuram no 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un kas ietverts sarakstā, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot minēto pantu;

26)

“nozīmīgs etalons” ir etalons, kas atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

27)

“maznozīmīgs etalons” ir etalons, kas neatbilst 20. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

28)

“atrodas” attiecībā uz juridisku personu nozīmē valsti, kurā ir šīs personas juridiskā adrese vai cita oficiāla adrese, un attiecībā uz fizisku personu – valsti, kurā šī persona ir rezidents nodokļu vajadzībām;

29)

“publiska iestāde” ir:

a)

jebkura valdība vai cita publiskās pārvaldes iestāde, tostarp vienības, kuru pienākumos ietilpst publiskā parāda pārvaldība vai kuras iesaistās šādā pārvaldībā;

b)

jebkura vienība vai persona, kura vai nu veic publiskās pārvaldes funkcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kurai ir publiski pienākumi vai funkcijas, vai kura sniedz sabiedriskus pakalpojumus, tostarp īsteno pasākumus nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā, šā apakšpunkta a) punktā minētas vienības kontrolē.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus, jo īpaši precizējot, ko nozīmē vārdi “dara pieejamu sabiedrībai” indeksa definīcijā.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstību un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu un pārskatītu to Savienībā atrodošos publisko iestāžu sarakstu, kuras atbilst šā panta 1. punkta 29. apakšpunktā iekļautajai definīcijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstību un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

II SADAĻA

ETALONU INTEGRITĀTE UN UZTICAMĪBA

1. NODAĻA

Administratoru veiktā pārvaldība un kontrole

4. pants

Prasības attiecībā uz pārvaldību un interešu konfliktu

1.   Administratoram ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar labi definētu, pārredzamu un konsekventu lomu un pienākumiem visām etalona izstrādē iesaistītajām personām.

Administrators veic visus atbilstīgos pasākumus, lai konstatētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas starp pašu administratoru, tostarp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru ar administratoru kontroles dēļ tieši vai netieši saistītu personu, un datu sniedzējiem vai lietotājiem, un lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad etalona noteikšanas procesā ir nepieciešams vērtējums vai rīcības brīvība, tas tiek nodrošināts neatkarīgi un godīgi.

2.   Etalona izstrādi darbības līmenī nodala no jebkuras citas administratora darbības, kas var radīt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu.

3.   Ja administratorā rodas interešu konflikts saistībā ar tā īpašumtiesību struktūru, akciju kontrolpaketēm vai citām darbībām, ko veic jebkura vienība, kurai pieder administrators vai kura to kontrolē, vai vienība, kura pieder administratoram vai kādai ar administratoru saistītai vienībai vai atrodas administratora vai ar administratoru saistītas vienības kontrolē, un ja šo konfliktu nav iespējams pienācīgi mazināt, attiecīgā kompetentā iestāde var administratoram pieprasīt noteikt neatkarīgu uzraudzības pienākumu, kura veikšanā būtu samērīgi pārstāvētas ieinteresētās personas, tostarp lietotāji un datu sniedzēji.

4.   Ja šādu interešu konfliktu nav iespējams pienācīgi pārvaldīt, attiecīgā kompetentā iestāde var administratoram pieprasīt vai nu pārtraukt tās darbības vai attiecības, kuras rada interešu konfliktu, vai arī pārtraukt etalona izstrādi.

5.   Administrators publicē vai atklāj etalona lietotājiem un attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā arī attiecīgā gadījumā datu sniedzējiem informāciju par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp tiem, ko rada administratora īpašumtiesības vai kontrole.

6.   Administrators izstrādā un īsteno atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, kā arī efektīvus organizatoriskos pasākumus interešu konfliktu konstatēšanai, izpaušanai, novēršanai, pārvaldībai un mazināšanai, lai aizsargātu etalona noteikšanas integritāti un neatkarību. Šādas politikas nostādnes un procedūras tiek regulāri pārskatītas un atjauninātas. Izstrādājot un īstenojot minētās politikas nostādnes un procedūras, ņem vērā interešu konfliktus, rīcības brīvības pakāpi etalona noteikšanas procesā un etalona radītos riskus un:

a)

nodrošina administratoram sniegtās vai administratora sagatavotās informācijas konfidencialitāti, ievērojot informācijas izpaušanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar šo regulu; un

b)

jo īpaši mazina tādus interešu konfliktus, ko rada administratora īpašumtiesības vai kontrole, vai citas intereses administratora grupā, vai ko rada citas personas, kuras var ietekmēt vai kontrolēt administratoru attiecībā uz etalona noteikšanu.

7.   Administratori nodrošina, ka to darbinieki un visas pārējās fiziskās personas, kuru pakalpojumi ir nodoti to rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas etalona izstrādē, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tām ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredze tām uzticēto uzdevumu veikšanai, un tās ir pakļautas efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai;

b)

tās nav pakļautas pārmērīgai ietekmei vai interešu konfliktiem, un minēto personu atalgojums un darba rezultātu novērtēšana nerada interešu konfliktus vai kā citādi neapdraud etalona noteikšanas procesa integritāti;

c)

tām nav nekādu interešu vai darījumu attiecību, kas kompromitē attiecīgā administratora darbību;

d)

tām ir aizliegts piedalīties etalona noteikšanā, iesaistoties solīšanā, piedāvājumu izteikšanā un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā, izņemot gadījumus, kad šāda līdzdalība ir skaidri noteikta etalona izstrādes metodoloģijā un tai piemēro konkrētus metodoloģijas noteikumus; un

e)

tām piemēro efektīvas procedūras, lai kontrolētu informācijas apmaiņu ar citiem darbiniekiem, kas iesaistīti darbībās, kuras var radīt interešu konflikta risku, vai ar trešām personām, ja šāda informācija var ietekmēt etalonu.

8.   Administrators izstrādā īpašas iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu tā darbinieka vai personas integritāti un uzticamību, kura nosaka etalonu, tostarp procedūru, saskaņā ar kuru vadība iekšēji apstiprina etalonu pirms tā izplatīšanas.

5. pants

Prasības attiecībā uz uzraudzības pienākumu

1.   Administratori izveido un uztur pastāvīgu efektīvu uzraudzības pienākumu, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīti visi to etalonu izstrādes aspekti.

2.   Administratori attiecībā uz savu uzraudzības pienākumu izstrādā un ievēro stingras procedūras, ko tie dara pieejamas minētajām kompetentajām iestādēm.

3.   Uzraudzības pienākums tiek veikts, ievērojot integritāti, un tas ietver šādus uzdevumus, ko administrators pielāgo, pamatojoties uz etalona sarežģītību, izmantošanu un neaizsargātību:

a)

etalona definīcijas un metodoloģijas pārskatīšana vismaz reizi gadā;

b)

jebkādu etalona metodoloģijas izmaiņu uzraudzīšana un pieprasīšana, lai administrators apspriestos par šādām izmaiņām;

c)

administratora kontroles regulējuma, etalona pārvaldības un izmantošanas un gadījumos, kad etalona izstrāde balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem datiem, 15. pantā minētā rīcības kodeksa uzraudzīšana;

d)

etalona pārtraukšanas procedūru pārskatīšana un apstiprināšana, tostarp jebkāda apspriešanās par pārtraukšanu;

e)

jebkādu etalona izstrādē iesaistīto trešo personu, tostarp aprēķināšanas vai izplatīšanas veicēju, uzraudzīšana;

f)

iekšējo un ārējo revīziju vai pārskatīšanu izvērtēšana un konstatēto korektīvo pasākumu īstenošanas uzraudzīšana;

g)

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – ievades datu, datu sniedzēju un administratora darbību uzraudzīšana gadījumos, kad tiek apšaubīti vai validēti sniegtie ievades dati;

h)

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – efektīvu pasākumu veikšana attiecībā uz jebkādiem 15. pantā minētā rīcības kodeksa pārkāpumiem; un

i)

ziņošana attiecīgajām kompetentajām iestādēm par jebkādiem datu sniedzēju izdarītiem pārkāpumiem, ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem, un par jebkādiem administratoru izdarītiem pārkāpumiem, kas kļūst zināmi, pildot uzraudzības pienākumu, un par jebkādiem anomāliem vai aizdomīgiem ievades datiem.

4.   Uzraudzības pienākumu veic vai nu atsevišķa komiteja, vai arī to veic, izmantojot citu atbilstīgu pārvaldības mehānismu.

5.   Lai precizētu ar uzraudzības pienākumu saistītās procedūras un tā iezīmes, tostarp tā sastāvu un tā vietu administratora organizatoriskajā struktūrā, nolūkā nodrošināt tā integritāti un nepieļaut interešu konfliktus, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu. Konkrēti, EVTI izstrādā 4. punktā minēto atbilstīgo pārvaldības mehānismu neizsmeļošu sarakstu.

EVTI nošķir šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares un ņem vērā administratoru īpašumtiesību un kontroles struktūras atšķirības, etalona izstrādes raksturu, mērogu un sarežģītību, kā arī tā risku un ietekmi, tostarp ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etalona pārvaldības prasībām. Tomēr EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.   EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var izdot maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

6. pants

Prasības attiecībā uz kontroles regulējumu

1.   Administratoram ir kontroles regulējums, kas nodrošina, ka tā etalonu izstrādā un publicē vai dara pieejamu saskaņā ar šo regulu.

2.   Kontroles regulējums ir samērīgs ar konstatētā interešu konflikta apmēru, rīcības brīvības pakāpi etalona izstrādē un etalona ievades datu raksturu.

3.   Kontroles regulējums ietver:

a)

darbības riska pārvaldību;

b)

atbilstīgus un efektīvus darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plānus;

c)

ārkārtas apstākļu procedūras, ko izmanto etalona izstrādes procesa pārtraukšanas gadījumā.

4.   Administrators nosaka pasākumus:

a)

lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu un ievades datiem piemērojamos standartus;

b)

ievades datu uzraudzībai, tostarp, ja iespējams, ievades datu uzraudzībai pirms etalona publicēšanas un ievades datu validēšanai pēc tā publicēšanas, lai konstatētu kļūdas un anomālijas.

5.   Kontroles regulējumu dokumentē, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina, kā arī dara pieejamu attiecīgajai kompetentajai iestādei un pēc pieprasījuma lietotājiem.

7. pants

Prasības attiecībā uz pārskatatbildības regulējumu

1.   Administratoram ir pārskatatbildības regulējums, kas ietver informācijas glabāšanu, revīziju un pārskatīšanu, kā arī sūdzību izskatīšanu un kas ļauj pierādīt šīs regulas prasību ievērošanu.

2.   Administrators izveido iekšēju funkciju, paredzot nepieciešamo spēju pārbaudīt, vai administrators ievēro etalona metodoloģiju un šo regulu, un ziņot par to.

3.   Attiecībā uz kritiski svarīgiem etaloniem administrators izraugās neatkarīgu ārēju revidentu, kas vismaz reizi gadā pārbauda, vai administrators ievēro etalona metodoloģiju un šo regulu, un ziņo par to.

4.   Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma administrators sniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei detalizētu informāciju par 2. punktā paredzētajām pārbaudēm un ziņošanu. Pēc attiecīgās kompetentās iestādes vai jebkura etalona lietotāja pieprasījuma administrators publicē detalizētu informāciju par 3. punktā paredzētajām revīzijām.

8. pants

Prasības attiecībā uz informācijas glabāšanu

1.   Administrators glabā informāciju par:

a)

visiem ievades datiem, tostarp par šādu datu izmantošanu;

b)

etalona noteikšanai izmantoto metodoloģiju;

c)

visiem gadījumiem, kad administrators un attiecīgā gadījumā vērtētāji etalonu noteikšanā izdarījuši vērtējumu vai izmantojuši rīcības brīvību, tostarp par minētā vērtējuma izdarīšanas vai rīcības brīvības izmantošanas pamatojumu;

d)

visiem gadījumiem, kad nav ņemti vērā ievades dati, jo īpaši tad, ja šie dati atbilda etalona noteikšanas metodoloģijas prasībām, un par šādas vērā neņemšanas pamatojumu;

e)

citām izmaiņām vai novirzēm no standarta procedūrām un metodoloģijas, tostarp par tām, kas notikušas tirgus spriedzes vai tirgus darbības traucējumu laikposmos;

f)

to iesniedzēju un fizisko personu identitāti, kuras administratori nodarbina etalonu noteikšanai;

g)

visiem dokumentiem, kas attiecas uz sūdzībām, tostarp dokumentiem, kurus iesnieguši sūdzības iesniedzēji; un

h)

telefonsarunām vai elektronisko saziņu, kas attiecas uz konkrēto etalonu, starp jebkuru administratora nodarbinātu personu un etalona izstrādei nepieciešamo datu sniedzējiem vai iesniedzējiem.

2.   Administrators glabā 1. punktā izklāstīto informāciju vismaz piecus gadus tādā formātā, kas ļauj atkārtot un pilnībā izprast etalona noteikšanu, kā arī ļauj pārbaudīt vai izvērtēt ievades datus, aprēķinus, vērtējumus un rīcības brīvību. Panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto telefonsarunu ierakstus vai elektronisko saziņu pēc pieprasījuma sniedz attiecīgajā sarunā vai saziņā iesaistītajām personām un glabā trīs gadus.

9. pants

Sūdzību izskatīšanas mehānisms

1.   Administrators ievieš un publicē rakstiskas procedūras, ko izmanto, lai saņemtu sūdzības, tostarp attiecībā uz administratora veikto aprēķināšanu, izskatītu šīs sūdzības un saglabātu informāciju par administratora veikto etalona noteikšanas procesu.

2.   Šāds sūdzību izskatīšanas mehānisms nodrošina, ka:

a)

administrators dara pieejamu sūdzību izskatīšanas politiku, saskaņā ar kuru var iesniegt sūdzības par to, vai konkrēta etalona noteikšana reprezentatīvi atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām izmaiņām etalona noteikšanas procesā, par metodoloģijas izmantošanu konkrēta etalona noteikšanā un par citiem lēmumiem attiecībā uz etalona noteikšanas procesu;

b)

sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un taisnīgi un izskatīšanas rezultāti saprātīgā laikposmā tiek paziņoti sūdzības iesniedzējam, ja vien šāda paziņošana nav pretrunā publiskās politikas mērķiem vai Regulai (ES) Nr. 596/2014; un

c)

sūdzību izskatīšana notiek neatkarīgi no jebkura darbinieka, kas var būt saistīts vai, iespējams, bijis saistīts ar attiecīgās sūdzības priekšmetu.

10. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.   Administrators neizmanto ārpakalpojumus attiecībā uz tā uzdevumiem etalona izstrādē tādā veidā, kas būtiski vājina administratora īstenoto kontroli pār etalona izstrādi vai attiecīgās kompetentās iestādes spēju uzraudzīt šo etalonu.

2.   Ja administrators ar etalona izstrādi saistītās funkcijas vai jebkādus attiecīgos pakalpojumus un darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējam, administrators saglabā pilnīgu atbildību par visu administratora pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu.

3.   Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā administrators nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamā spēja, prasme un visas tiesību aktos prasītās atļaujas, lai uzticami un profesionāli veiktu uzticētās funkcijas, pakalpojumus vai darbības;

b)

administrators attiecīgajām kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par tā pakalpojumu sniedzēja identitāti un uzdevumiem, kurš piedalās etalona noteikšanas procesā;

c)

administrators atbilstīgi rīkojas, ja tiek atklāts, ka pakalpojumu sniedzējs tam uzticētos uzdevumus nespēj veikt efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām;

d)

administrators uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumu sniedzējam uzticētos uzdevumus un pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

e)

pakalpojuma sniedzējs informē administratoru par jebkādām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi un atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām veikt tam uzticētos uzdevumus;

f)

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām, administratoram un attiecīgajai kompetentajai iestādei ir faktiski pieejami ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām saistītie dati, kā arī tiem ir pieejamas telpas, kurās pakalpojumu sniedzējs veic savu darbību, un attiecīgā kompetentā iestāde var izmantot minētās piekļuves tiesības;

g)

vajadzības gadījumā administrators spēj izbeigt vienošanās ar ārpakalpojumu sniedzējiem;

h)

administrators veic saprātīgus pasākumus, tostarp sagatavo plānus rīcībai ārkārtas apstākļos, lai nepieļautu pārmērīgu darbības risku, kas saistīts ar pakalpojumu sniedzēja līdzdalību etalona noteikšanas procesā.

2. NODAĻA

Ievades dati, metodoloģija un ziņošana par pārkāpumiem

11. pants

Ievades dati

1.   Attiecībā uz etalonu izstrādē izmantotajiem ievades datiem piemēro šādas prasības:

a)

ievades dati ir pietiekami, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko ir paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu.

Ievades dati ir darījumu dati, ja tie ir pieejami un piemēroti. Ja darījumu dati nav pietiekami vai nav piemēroti, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, var izmantot ievades datus, kas nav darījumu dati, tostarp vērtspapīra vai preces cenu aplēses, kotāciju un saistošo kotāciju vai citas vērtības;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie ievades dati ir pārbaudāmi;

c)

administrators izstrādā un publicē skaidras pamatnostādnes par ievades datu veidiem, dažādo ievades datu veidu izmantošanas prioritātes secību un ekspertu vērtējuma veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību a) apakšpunktam un attiecīgajai metodoloģijai;

d)

ja etalons balstās uz datu sniedzēja iesniegtiem ievades datiem, administrators attiecīgā gadījumā iegūst ievades datus no uzticama un reprezentatīva datu sniedzēju paneļa vai izlases, lai nodrošinātu, ka etalons, kurš iegūts, izmantojot šos datus, ir ticams un atspoguļo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu;

e)

administrators neizmanto datu sniedzēja sniegtus ievades datus, ja administratoram ir jebkāda norāde, ka datu sniedzējs neievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu, un šādā gadījumā tas iegūst reprezentatīvus publiski pieejamus datus.

2.   Administratori nodrošina, ka to kontroles pasākumi attiecībā uz ievades datiem ietver:

a)

kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas var iesniegt ievades datus administratoram, un datu sniedzēju atlases procedūru;

b)

procedūru datu sniedzēja ievades datu izvērtēšanai un attiecīgā gadījumā aizliegumam datu sniedzējam turpmāk sniegt ievades datus vai citu sankciju piemērošanai datu sniedzējam par attiecīgo noteikumu neievērošanu; un

c)

procedūru ievades datu validēšanai, tostarp tos salīdzinot ar citiem rādītājiem vai datiem, lai nodrošinātu to integritāti un precizitāti.

3.   Ja etalona ievades datus sniedz finanšu pakalpojumu uzņēmumu tirdzniecības un korporatīvo finanšu jomas darbinieki, proti, datu sniedzēja vai jebkuras ar to saistītas vienības departaments, nodaļa, grupa vai personāls, kas nodarbojas ar cenu noteikšanu, tirdzniecību, pārdošanu, tirgvedību, reklamēšanu, klientu meklēšanu tiešā veidā, strukturēšanu vai starpniecību, administrators:

a)

no citiem avotiem iegūst datus, kas apstiprina minētos ievades datus; un

b)

nodrošina, ka datu sniedzējiem ir atbilstīgas iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūras.

4.   Ja administrators uzskata, ka ievades dati reprezentatīvi neatspoguļo tirgu vai ekonomisko realitāti, kuru paredzēts mērīt ar etalonu, minētais administrators vai nu saprātīgā laikposmā maina ievades datus, datu sniedzējus vai metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka ievades dati atspoguļo šādu tirgu vai ekonomisko realitāti, vai pārtrauc attiecīgā etalona izstrādi.

5.   Lai nodrošinātu ievades datu integritāti un precizitāti, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu, kā nodrošināt to, lai ievades dati būtu atbilstīgi un pārbaudāmi, kā prasīts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kā arī datu iesniedzēja iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūras, kuru esamība administratoram jānodrošina, ievērojot 3. punkta b) apakšpunktu. Tomēr EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI ņem vērā šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares, ievades datu raksturu, pamatā esošā tirgus vai ekonomiskās realitātes iezīmes un proporcionalitātes principu, etalonu neaizsargātību pret manipulācijām, kā arī uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.   EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

12. pants

Metodoloģija

1.   Etalona noteikšanai administrators izmanto metodoloģiju, kas:

a)

ir noturīga un droša;

b)

ietver skaidrus noteikumus par to, kā un kādos gadījumos attiecīgā etalona noteikšanā var izmantot rīcības brīvību;

c)

ir precīza, nepārtraukta un derīga pārbaudei, tostarp attiecīgā gadījumā atpakaļejošai pārbaudei, izmantojot pieejamos darījumu datus;

d)

ir elastīga un nodrošina, ka etalonu var aprēķināt visplašākajā iespējamo apstākļu klāstā, neapdraudot tā integritāti;

e)

ir izsekojama un pārbaudāma.

2.   Izstrādājot etalonu noteikšanas metodoloģiju, etalona administrators:

a)

ņem vērā tādus faktorus kā tirgus lielums un parastā likviditāte, tirdzniecības pārredzamība un tirgus dalībnieku pozīcijas, tirgus koncentrācija, tirgus dinamika un jebkuras izlases spēja reprezentatīvi atspoguļot tirgu vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu;

b)

nosaka, kas ir aktīvs tirgus saistībā ar attiecīgo etalonu; un

c)

nosaka dažādiem ievades datu veidiem piešķirto prioritāti.

3.   Administrators ievieš un publicē skaidru kārtību, ar kuras palīdzību nosaka apstākļus, kādos ievades datu kvantitāte vai kvalitāte neatbilst standartiem, kas nepieciešami metodoloģijai, lai precīzi un ticami noteiktu etalonu, un kurā aprakstīts, vai un kā šādos apstākļos tiks aprēķināts attiecīgais etalons.

13. pants

Metodoloģijas pārredzamība

1.   Administrators izstrādā etalona datus un metodoloģiju, rīkojas ar tiem un tos pārvalda pārredzamā veidā. Minētajā nolūkā administrators publicē vai dara pieejamu šādu informāciju:

a)

metodoloģijas pamatelementi, kurus administrators izmanto attiecībā uz ikvienu izstrādātu un publicētu etalonu vai attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru sniegtu un publicētu etalonu grupu;

b)

sīkas ziņas par konkrētās metodoloģijas iekšējo pārskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī šādas pārskatīšanas biežumu;

c)

procedūras, ko izmanto, lai apspriestos par jebkādām ierosinātām būtiskām izmaiņām administratora metodoloģijā un šādu izmaiņu pamatojumu, tostarp būtisku izmaiņu definīciju un apstākļus, kādos administratoram par šādām izmaiņām jāinformē lietotāji.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās procedūras paredz:

a)

iepriekšēju paziņošanu pēc skaidri noteikta grafika, kura sniedz iespēju analizēt un komentēt šādu ierosināto būtisko izmaiņu ietekmi; un

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto komentāru sniegšanu un administratora atbildi uz minētajiem komentāriem, kas jādara pieejami pēc katras apspriešanās, izņemot gadījumus, kad komentāru sniedzējs pieprasījis konfidencialitāti.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu informāciju, ko administrators sniedz atbilstīgi 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām, nošķirot dažādus šajā regulā minētos etalonu veidus un nozares, kā izklāstīts šajā regulā. EVTI ņem vērā nepieciešamību atklāt tos metodoloģijas elementus, kuri sniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai lietotāji varētu saprast, kā etalons tiek izstrādāts, un izvērtēt tā reprezentativitāti, tā būtiskumu konkrētiem lietotājiem un tā piemērotību izmantošanai par atsauci finanšu instrumentos un finanšu līgumos, kā arī ņem vērā proporcionalitātes principu. Tomēr EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu administratoriem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu administratoriem paredzētas pamatnostādnes, lai sīkāk precizētu šā panta 3. punktā minētos elementus.

14. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Administrators ievieš ievades datu integritātes nodrošināšanai piemērotas sistēmas un efektīvu kontroli, lai spētu konstatēt jebkādu rīcību, kas var būt saistīta ar etalona manipulācijām vai šādu manipulāciju mēģinājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, un ziņo par to kompetentajai iestādei.

2.   Administrators uzrauga ievades datus un datu sniedzējus, lai varētu informēt savu kompetento iestādi un sniegt visu attiecīgo informāciju, ja administratoram ir aizdomas, ka attiecībā uz etalonu ir veikta jebkāda rīcība, kas var būt saistīta ar etalona manipulācijām vai šādu manipulāciju mēģinājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, tostarp slepena vienošanās to darīt.

Administratora kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā nodod šādu informāciju attiecīgajai iestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

3.   Administratoriem ir procedūras to vadītājiem, darbiniekiem un visām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi tiek nodoti to rīcībā vai kontrolē, lai savas struktūras iekšienē ziņotu par šīs regulas pārkāpumiem.

3. NODAĻA

Rīcības kodekss un prasības datu sniedzējiem

15. pants

Rīcības kodekss

1.   Ja etalons balstās uz datu sniedzēju sniegtiem ievades datiem, tā administrators izstrādā rīcības kodeksu attiecībā uz katru etalonu, skaidri precizējot datu sniedzēju pienākumus attiecībā uz ievades datu sniegšanu, un nodrošina, ka šāds rīcības kodekss atbilst šai regulai. Administrators pastāvīgi un vismaz reizi gadā, kā arī rīcības kodeksa izmaiņu gadījumā pārliecinās par to, ka datu sniedzēji ievēro rīcības kodeksu.

2.   Rīcības kodekss ietver vismaz šādus elementus:

a)

sniedzamo ievades datu skaidrs apraksts un prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar 11. un 14. pantu;

b)

to personu noteikšana, kuras var sniegt ievades datus administratoram, un procedūras datu sniedzēja un jebkura iesniedzēja identitātes pārbaudīšanai, kā arī atļaujas piešķiršana iesniedzējiem sniegt ievades datus datu sniedzēja vārdā;

c)

politikas nostādnes, lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji sniedz visus attiecīgos ievades datus;

d)

sistēmas un kontroles pasākumi, kas datu sniedzējam jāievieš, tostarp:

i)

procedūras ievades datu sniegšanai, paredzot arī prasību datu sniedzējiem precizēt, vai ievades dati ir darījumu dati un vai tie atbilst administratora prasībām;

ii)

politikas nostādnes par rīcības brīvības izmantošanu ievades datu sniegšanā;

iii)

jebkura prasība validēt ievades datus pirms to iesniegšanas administratoram;

iv)

informācijas glabāšanas politika;

v)

prasības attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem ievades datiem;

vi)

prasības attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību.

3.   Administratori var izstrādāt vienotu rīcības kodeksu katrai to etalonu grupai, kurus tie izstrādā.

4.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde, izmantojot savas 41. pantā minētās pilnvaras, konstatē rīcības kodeksa elementus, kas neatbilst šai regulai, tā par to informē attiecīgo administratoru. Administrators 30 darbdienās no dienas, kad saņemts šāds paziņojums, pielāgo rīcības kodeksu, lai nodrošinātu tā atbilstību šai regulai.

5.   Piecpadsmit darbdienās no tā lēmuma piemērošanas dienas, ar kuru kritiski svarīgu etalonu iekļauj 20. panta 1. punktā minētajā sarakstā, minētā kritiski svarīgā etalona administrators par rīcības kodeksu paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei. Attiecīgā kompetentā iestāde 30 darbdienās pārbauda, vai rīcības kodeksa saturs atbilst šīs regulas prasībām. Ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē elementus, kuri neatbilst šīs regulas prasībām, piemēro šā panta 4. punktu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 2. punktā minētos rīcības kodeksa elementus attiecībā uz dažādiem etalonu veidiem un lai ņemtu vērā etalonu un finanšu tirgu attīstību, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu.

EVTI ņem vērā etalonu un datu sniedzēju atšķirīgās iezīmes, jo īpaši ievades datu un metodoloģijas atšķirības, ievades datu manipulāciju risku un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

16. pants

Prasības uzraudzītiem datu sniedzējiem attiecībā uz pārvaldību un kontroli

1.   Uzraudzītam datu sniedzējam attiecībā uz pārvaldību un kontroli piemēro šādas prasības:

a)

uzraudzītais datu sniedzējs nodrošina, ka ievades datu sniegšanu neietekmē nekādi esošie vai potenciālie interešu konflikti un ka nepieciešamības izmantot rīcības brīvību gadījumā tas tiek darīts neatkarīgi un godīgi, pamatojoties uz attiecīgo informāciju un saskaņā ar 15. pantā minēto rīcības kodeksu;

b)

uzraudzītajam datu sniedzējam ir kontroles regulējums, kas nodrošina ievades datu integritāti, precizitāti un ticamību un to, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar šo regulu un 15. pantā minēto rīcības kodeksu.

2.   Lai nodrošinātu visu administratoram sniegto ievades datu integritāti un ticamību, uzraudzītam datu sniedzējam ir efektīvas sistēmas un kontrole, kas ietver:

a)

kontroli attiecībā uz to, kas var iesniegt ievades datus administratoram, tostarp attiecīgā gadījumā procedūru apstiprināšanai, kuru veic fiziska persona, kas ieņem augstāku amatu nekā iesniedzējs;

b)

iesniedzēju atbilstīgu apmācību, kas aptver vismaz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 596/2014;

c)

interešu konfliktu pārvaldības pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā darbinieku organizatorisku nodalīšanu un apsvērumus par to, kā novērst atlīdzības politikas radītus stimulus manipulācijām ar etalonu;

d)

ar ievades datu sniegšanu saistītās saziņas informācijas, visas informācijas, kas tiek izmantota, lai datu sniedzējs varētu veikt datu sniegšanu, un informācijas par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp datu sniedzēja pakļautību finanšu instrumentiem, kuros kā atsauci izmanto etalonu, glabāšanu pienācīgā laikposmā;

e)

informācijas par iekšējām un ārējām revīzijām glabāšanu.

3.   Ja ievades dati balstās uz eksperta vērtējumu, uzraudzītie datu sniedzēji papildus 2. punktā minētajām sistēmām un kontrolei izstrādā politikas nostādnes attiecībā uz jebkādu vērtējuma izdarīšanu vai rīcības brīvības izmantošanu un glabā informāciju par šāda vērtējuma izdarīšanas vai rīcības brīvības izmantošanas iemesliem. Ja tas ir samērīgi, uzraudzīti datu sniedzēji ņem vērā etalona un tā ievades datu raksturu.

4.   Uzraudzīts datu sniedzējs etalona izstrādes revīzijā un uzraudzībā pilnībā sadarbojas ar administratoru un attiecīgo kompetento iestādi un dara pieejamu informāciju un ierakstus, kurus tas glabā saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1., 2. un 3. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz pārvaldību, sistēmām un kontrolēm un politikas nostādnēm.

EVTI ņem vērā etalonu un uzraudzīto datu sniedzēju dažādās iezīmes, jo īpaši saistībā ar iesniegto ievades datu un izmantotās metodoloģijas atšķirībām, ievades datu manipulācijas risku, uzraudzīto datu sniedzēju veikto darbību raksturu un etalonu un finanšu tirgu attīstību, ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci etalonu jomā. Tomēr EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts neattiecas uz maznozīmīgu etalonu uzraudzītiem datu sniedzējiem vai netiek tiem piemērots.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6.   EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var pieņemt maznozīmīgu etalonu uzraudzītiem datu sniedzējiem paredzētas pamatnostādnes, lai precizētu šā panta 5. punktā minētos elementus.

III SADAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDIEM ETALONU VEIDIEM

1. NODAĻA

Regulētu datu etaloni

17. pants

Regulētu datu etaloni

1.   Regulas 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, 11. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1. un 2. punktu un 15. pantu, un 16. pantu nepiemēro regulētu datu etalonu izstrādei un datu sniegšanai etaloniem. Regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro tādu regulētu datu etalonu izstrādei, kuri atsaucas uz ievades datiem, kas sniegti pilnībā un tieši, kā precizēts 3. panta 1. punkta 24. apakšpunktā.

2.   Regulas 24. un 25. pantu vai 26. pantu attiecīgi piemēro tādu regulētu datu etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem, kurus tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, nepārsniedz EUR 500 miljardus.

2. NODAĻA

Procentu likmju etaloni

18. pants

Procentu likmju etaloni

Regulas I pielikumā noteiktās īpašās prasības piemēro procentu likmju etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem, papildus II sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

Regulas 24., 25. un 26. pantu nepiemēro procentu likmju etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem.

3. NODAĻA

Preču etaloni

19. pants

Preču etaloni

1.   Preču etalonu izstrādei un datu sniegšanai tiem piemēro II pielikumā noteiktās īpašās prasības, nevis II sadaļas prasības – izņemot 10. pantu, ja vien attiecīgais etalons nav uz regulētajiem datiem balstīts etalons vai ja tā pamatā nav dati, ko sniedz datu sniedzēji, kuri lielākoties ir uzraudzītas vienības.

Regulas 24., 25. un 26. pantu nepiemēro preču etalonu izstrādei un tiem vajadzīgo datu sniegšanai.

2.   Ja preču etalons ir kritiski svarīgs etalons un tā pamatā ir zelts, sudrabs vai platīns, piemēro II sadaļas prasības, nevis II pielikumu.

4. NODAĻA

Kritiski svarīgi etaloni

20. pants

Kritiski svarīgi etaloni

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai izveidotu un vismaz reizi divos gados pārskatītu tādu etalonu sarakstu, kurus izstrādā administratori, kas atrodas Savienībā, un kuri ir kritiski svarīgi etaloni, ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

etalonu attiecīgā gadījumā tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, ir vismaz EUR 500 miljardi;

b)

etalons balstās uz tādu datu sniedzēju sniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas vienā dalībvalstī, un kur tas ir atzīts par kritiski svarīgu minētajā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru;

c)

etalons atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

i)

etalonu tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, ir vismaz EUR 400 miljardi, taču nepārsniedz a) apakšpunktā minēto vērtību;

ii)

etalonam nav vai ir ļoti maz piemērotu tirgus darbībā balstītu aizstājēju,

iii)

ja etalona izstrādes pārtraukšana vai tā izstrāde, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai pamatojoties uz nedrošiem ievades datiem, būtiski nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Ja etalons atbilst c) apakšpunkta ii) un iii) punktā noteiktajiem kritērijiem, bet neatbilst c) apakšpunkta i) punktā minētajam kritērijam, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes kopā ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā administrators veic uzņēmējdarbību, var vienoties, ka šāds etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Katrā ziņā administratora kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja starp kompetentajām iestādēm rodas domstarpības, administratora kompetentā iestāde, ņemot vērā domstarpību iemeslus, izlemj, vai etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Kompetentās iestādes vai – domstarpību gadījumā – administratora kompetentā iestāde nosūta izvērtējumu Komisijai. Komisija pēc izvērtējuma saņemšanas pieņem īstenošanu aktu saskaņā ar šo punktu. Domstarpību gadījumā administratora kompetentā iestāde turklāt nosūta savu izvērtējumu EVTI, kas var publicēt atzinumu.

2.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzībā esošs administrators izstrādā etalonu, kas būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu, tā par to informē EVTI un nosūta dokumentētu izvērtējumu.

3.   Piemērojot 2. punktu, kompetentā iestāde izvērtē, vai etalona vai tā izstrādes pārtraukšana, pamatojoties uz ievades datiem vai datu sniedzēju kolēģiju, kas vairs reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti, būtiski nelabvēlīgi neietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu tās dalībvalstī. Veicot izvērtēšanu, kompetentā iestāde ņem vērā:

a)

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī, un to būtiskumu šajā dalībvalstī spēkā esošo finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējās vērtības ziņā;

b)

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī un tā būtiskumu šīs dalībvalsts nacionālā kopprodukta ziņā;

c)

jebkādus citus skaitļus, lai objektīvi izvērtētu etalona izstrādes neturpināšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku stabilitāti vai tās mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstī.

Kompetentā iestāde vismaz reizi divos gados pārskata savu izvērtējumu attiecībā uz etalona kritisko svarīgumu un paziņo par jauno izvērtējumu EVTI un nosūta tai to.

4.   EVTI sešās nedēļās no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par to, vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sagatavotais izvērtējums atbilst 3. punkta prasībām, un nosūta šādu atzinumu Komisijai kopā ar kompetentās iestādes izvērtējumu.

5.   Komisija pēc 4. punktā minētā atzinuma saņemšanas pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 1. punktu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai:

a)

precizētu, kā jānovērtē finanšu instrumentu, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti, nominālā summa, atvasināto finanšu instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība, tostarp gadījumos, kad ir netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem, – lai varētu veikt salīdzināšanu ar šā panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām robežvērtībām;

b)

pārskatītu šā panta 1. punktā minēto robežvērtību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā tirgus, cenu un regulatīvās izmaiņas un lai pārskatītu to etalonu klasifikācijas atbilstību, uz kuriem ir atsauce tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai; šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados, sākot no 2018. gada 1. janvāra;

c)

precizētu to, kā tiek piemēroti šā panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minētie kritēriji, ņemot vērā jebkādus datus, kas palīdz objektīvi izvērtēt etalona izstrādes sniegšanas pārtraukšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Attiecīgā gadījumā Komisija ņem vērā atbilstīgo tirgus vai tehnoloģiju attīstību.

21. pants

Kritiski svarīga etalona obligātā pārvaldība

1.   Ja kritiski svarīga etalona administrators plāno pārtraukt kritiski svarīgā etalona izstrādi, administrators:

a)

nekavējoties par to paziņo savai kompetentajai iestādei; un

b)

četrās nedēļās no šādas paziņošanas iesniedz izvērtējumu par to, kā:

i)

etalonu paredzēts nodot jaunam administratoram; vai

ii)

paredzēts pārtraukt tā izstrādi, ņemot vērā 28. panta 1. punktā noteikto procedūru.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi.

2.   Pēc tam, kad kompetentā iestāde no administratora ir saņēmusi 1. punktā minēto izvērtējumu, tā:

a)

informē EVTI un attiecīgā gadījumā – kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar 46. pantu; un

b)

četrās nedēļās veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi bez kompetentās iestādes rakstveida piekrišanas.

3.   Pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā izvērtējuma pabeigšanas kompetentajai iestādei ir pilnvaras likt administratoram turpināt etalona publicēšanu līdz brīdim, kad:

a)

etalona izstrāde ir nodota jaunam administratoram;

b)

etalona izstrādi var pārtraukt noteiktā kārtībā; vai

c)

etalons vairs nav kritiski svarīgs.

Piemērojot pirmo daļu, laikposms, kurā kompetentā iestāde var uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu, nepārsniedz 12 mēnešus.

Kompetentā iestāde līdz minētā laikposma beigām pārskata savu lēmumu uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu un attiecīgā gadījumā var pagarināt minēto laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Obligātās pārvaldības maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 24 mēnešus.

4.   Neskarot 1. punktu, gadījumos, kad kritiski svarīga etalona administratoram ir jāpārtrauc sava darbība maksātnespējas dēļ, kompetentā iestāde izvērtē to, vai kritiski svarīgo etalonu var nodot jaunam administratoram un kā tas darāms vai kā tā izstrādi var pārtraukt noteiktā kārtībā, ņemot vērā saskaņā ar 28. panta 1. punktu noteikto procedūru.

22. pants

Kritiski svarīgu etalonu administratoru ietekmes uz tirgu mazināšana

Neskarot Savienības konkurences tiesību piemērošanu, administrators, izstrādājot kritiski svarīgu etalonu, veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar etalonu saistītās licences un informācija tiek sniegta visiem lietotājiem godīgi, saprātīgi, pārredzami un bez diskriminācijas.

23. pants

Obligāta datu sniegšana kritiski svarīgam etalonam

1.   Šo pantu piemēro tādiem kritiski svarīgiem etaloniem, kuru pamatā ir dati, ko iesniedz datu sniedzēji, no kuriem lielākā daļa ir uzraudzītas vienības.

2.   Viena vai vairāku kritiski svarīgu etalonu administratori reizi divos gados iesniedz savai kompetentajai iestādei izvērtējumu par katra to izstrādātā kritiski svarīgā etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti.

3.   Ja kritiski svarīga etalona uzraudzīts datu sniedzējs ir paredzējis pārtraukt ievades datu sniegšanu, tas par to nekavējoties rakstveidā paziņo kritiski svarīgā etalona administratoram, kurš nevilcinoties par to informē savu kompetento iestādi. Ja uzraudzītais datu sniedzējs atrodas citā dalībvalstī, administratora kompetentā iestāde nekavējoties informē minētā datu sniedzēja kompetento iestādi. Etalona administrators pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienās pēc iepriekšminētā paziņojuma saņemšanas, iesniedz savai kompetentajai iestādei izvērtējumu par to, kā varētu mainīties etalona spēja mērīt tam pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti.

4.   Saņemot no etalona administratora šā panta 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu un pamatojoties uz šādu izvērtējumu, administratora kompetentā iestāde nevilcinoties informē EVTI un attiecīgā gadījumā – kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar 46. pantu, un veic savu izvērtējumu par etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgu un ekonomisko realitāti, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes pārtraukšanai saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

5.   No dienas, kad administratora kompetentajai iestādei ir paziņots par datu sniedzēju nodomu pārtraukt ievades datu sniegšanu, līdz brīdim, kad tiek pabeigts 4. punktā minētais izvērtējums, tā var uzdot datu sniedzējiem, kuri snieguši paziņojumu saskaņā ar 3. punktu, turpināt sniegt ievades datus, bet ne ilgāk kā četras nedēļas, neuzliekot uzraudzītajām vienībām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību.

6.   Ja kompetentā iestāde pēc 5. punktā precizētā laikposma un pamatojoties uz tās veikto izvērtējumu, kas minēts 4. punktā, uzskata, ka ir apdraudēta kritiski svarīga etalona reprezentativitāte, tai ir pilnvaras:

a)

prasīt uzraudzītajām vienībām, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 7. punktu, tostarp vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas attiecīgajam kritiski svarīgajam etalonam, sniegt ievades datus administratoram saskaņā ar administratora metodoloģiju, 15. pantā minēto rīcības kodeksu un citiem noteikumiem. Šāda prasība ir spēkā atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad pieņemts sākotnējais lēmums prasīt datu obligātu sniegšanu, ievērojot 5. punktu, vai – tām vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas, – no dienas, kad saskaņā ar šo apakšpunktu tiek pieņemts lēmums prasīt obligātu datu sniegšanu;

b)

pagarināt datu obligātās sniegšanas laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pēc jebkuru saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu pieņemtu pasākumu pārskatīšanas saskaņā ar 9. punktu;

c)

noteikt veidu un termiņu, kādā jāsniedz ievades dati, neuzliekot uzraudzītajām vienībām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību;

d)

prasīt, lai administrators mainītu kritiski svarīgā etalona metodoloģiju, rīcības kodeksu, kas minēts 15. pantā, vai citus noteikumus.

Saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu datu obligātās sniegšanas maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 24 mēnešus.

7.   Piemērojot 6. punktu, uzraudzītās vienības, kurām paredzēts prasīt sniegt ievades datus, izraugās administratora kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar uzraudzīto vienību kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz uzraudzītās vienības faktisko un iespējamo iesaisti tirgū, ko iecerēts mērīt ar etalonu.

8.   Tāda uzraudzītā datu sniedzēja kompetentā iestāde, kam prasīts sniegt datus etalonam, piemērojot saskaņā ar 6. punkta a), b) vai c) apakšpunktu pieņemtu pasākumu, šādu pasākumu izpildē sadarbojas ar administratora kompetento iestādi.

9.   Administratora kompetentā iestāde līdz 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā laikposma beigām pārskata saskaņā ar 6. punktu pieņemtos pasākumus. Tā atceļ jebkuru no tiem, ja uzskata, ka:

a)

datu sniedzēji, visticamāk, turpinās sniegt ievades datus vismaz vienu gadu, ja pasākums tiktu atcelts, par ko liecina vismaz:

i)

administratoram un kompetentajai iestādei adresēta datu sniedzēju rakstiska apņemšanās turpināt sniegt ievades datus kritiski svarīgajam etalonam vismaz vienu gadu, ja pasākums tiktu atcelts;

ii)

administratora rakstisks ziņojums kompetentajai iestādei, kurā sniegti pierādījumi tā izvērtējumam, ka kritiski svarīga etalona nepārtrauktu dzīvotspēju var nodrošināt, ja datu obligāta sniegšana tiek atcelta;

b)

etalona izstrāde var turpināties, ja datu sniedzēji, kam uzdots sniegt ievades datus, pārtrauc sniegt datus;

c)

ir pieejams pieņemams aizstājējetalons un kritiski svarīgā etalona lietotāji var pārslēgties uz šo aizstājējetalonu ar minimālām izmaksām, ko apliecina vismaz administratora rakstisks ziņojums, kurā sīki izklāstīts, kā var pāriet uz aizstājējetalonu, kā arī lietotāju iespējas pāriet uz šo etalonu un ar to saistītās izmaksas; vai

d)

nav iespējams noteikt piemērotus alternatīvus datu sniedzējus un, attiecīgajām uzraudzītajām struktūrām pārtraucot sniegt datus, etalons būtu tā novājināts, ka būtu nepieciešams etalona izstrādi pārtraukt.

10.   Ja nākas pārtraukt kritiski svarīgā etalona izstrādi, katrs minētā etalona uzraudzītais datu sniedzējs turpina sniegt ievades datus laikposmā, ko nosaka kompetentā iestāde, bet kas nepārsniedz 6. punkta otrajā daļā noteikto maksimālo 24 mēnešu laikposmu.

11.   Ja kāds no datu sniedzējiem pārkāpj 6. punktā izklāstītās prasības, administrators par to ziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, tiklīdz tas ir pamatoti iespējams.

12.   Ja etalons atzīts par kritiski svarīgu saskaņā ar 20. panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru, administratora kompetentā iestāde var uzdot sniegt ievades datus saskaņā ar šā panta 5. punktu un 6. punkta a), b) un c) apakšpunktu vienīgi uzraudzītajām struktūrām, kuras atrodas tās dalībvalstī.

5. NODAĻA

Nozīmīgi etaloni

24. pants

Nozīmīgi etaloni

1.   Etalons, kurš neatbilst kādam no 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir nozīmīgs, ja:

a)

to tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vidējā vērtība ir vismaz EUR 50 miljardi, kas noteikta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pilnu etalona beigu termiņu vai darbības laikposmu diapazonu – attiecīgā gadījumā sešu mēnešu laikposmā; vai

b)

tam vispār nav vai ir ļoti maz atbilstīgu tirgus darbībā balstītu aizstājēju un ja etalonu vairs neizstrādātu vai izstrādātu, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem, tas būtiski un nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību vai uzņēmumu finanses vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai pārskatītu metodi šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību aprēķināšanai, ņemot vērā tirgus, cenu un regulējuma attīstību, kā arī lai pārskatītu tādu etalonu klasifikācijas atbilstīgumu, kuri izmantoti kā atsauce finanšu līgumos, finanšu instrumentos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai. Šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados no 2018. gada 1. janvāra.

3.   Administrators nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei, ja tā nozīmīgs etalons vairs nesasniedz 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību.

25. pants

Gadījumi, kad nozīmīgi etaloni atbrīvoti no īpašu prasību piemērošanas

1.   Administrators var nolemt nepiemērot attiecībā uz tā nozīmīgu etalonu 4. panta 2. punktu, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai 15. panta 2. punktu attiecībā uz tā nozīmīgu etalonu, ja minētais administrators uzskata, ka viena vai vairāku minēto noteikumu piemērošana būtu nesamērīga, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu.

2.   Ja administrators nolemj nepiemērot vienu vai vairākus no 1. punktā minētajiem noteikumiem, tas nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, kas apstiprina administratora izvērtējumu, ka viena vai vairāku no minētajiem noteikumiem piemērošana būtu nesamērīga, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu.

3.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka nozīmīgu etalonu administratoram tomēr jāpiemēro viena vai vairākas prasības, kas izklāstītas 4. panta 2. punktā, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā, ja tā iestāde uzskata, ka tas būtu atbilstīgi, ņemot vērā etalonu veidu vai ietekmi vai administratora lielumu. Savā izvērtējumā kompetentā iestāde, pamatojoties uz administratora sniegto informāciju, ņem vērā šādus kritērijus:

a)

etalona neaizsargātību pret manipulāciju;

b)

ievades datu iezīmes;

c)

interešu konfliktu līmeni;

d)

administratora rīcības brīvības pakāpi;

e)

etalona ietekmi uz tirgiem;

f)

etalona izstrādes iezīmes, mērogu un sarežģītību;

g)

etalona nozīmi finanšu stabilitātei;

h)

to finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu vērtību, kuros ir atsauce uz etalonu;

i)

administratora izmēru, organizatorisko formu vai struktūru.

4.   Kompetentā iestāde 30 dienās pēc paziņojuma saņemšanas no administratora saskaņā ar 2. punktu paziņo minētajam administratoram par savu lēmumu piemērot papildu prasības, ievērojot 3. punktu. Ja paziņojums kompetentajai iestādei sniegts atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas procedūras laikā, piemēro 34. pantā noteiktos termiņus.

5.   Īstenojot savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 41. pantu, kompetentā iestāde regulāri pārskata, vai tās izvērtējums, ievērojot šā panta 3. punktu, joprojām ir derīgs.

6.   Ja kompetentā iestāde pamatoti konstatē, ka informācija, kas tai iesniegta, ievērojot šā panta 2. punktu, ir nepilnīga vai ka ir vajadzīga papildu informācija, šā panta 4. punktā minēto 30 dienu termiņu piemēro tikai no dienas, kad administrators ir sniedzis šādu papildu informāciju, ja vien nepiemēro 34. pantā minētos termiņus, ievērojot šā panta 4. punktu.

7.   Ja nozīmīga etalona administrators nepilda vienu vai vairākas no 4. panta 2. punktā, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, tas publicē un uztur paziņojumu par atbilstību, kurā skaidri norādīts, kāpēc ir atbilstīgi, ka attiecīgais administrators neievēro minētos noteikumus.

8.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu paraugu 7. punktā minētajam paziņojumam par atbilstību.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 3. punktā minētos kritērijus.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

6. NODAĻA

Maznozīmīgi etaloni

26. pants

Maznozīmīgi etaloni

1.   Administrators var nolemt nepiemērot attiecībā uz tā maznozīmīgu etalonu 4. panta 2. punktu, 4. panta 7. punkta c), d) un e) apakšpunktu, 4. panta 8. punktu, 5. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 5. panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu, 6. panta 3. punktu, 6. panta 5. punktu, 7. panta 2. punktu, 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 16. panta 2. un 3. punktu.

2.   Administrators nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kad administratora maznozīmīgs etalons pārsniedz 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību. Šādā gadījumā tas trīs mēnešos izpilda prasības, kas piemērojamas nozīmīgiem etaloniem.

3.   Ja maznozīmīga etalona administrators nolemj nepiemērot vienu vai vairākus no 1. punktā minētajiem noteikumiem, tas publicē un uztur paziņojumu par atbilstību, kurā skaidri norādīts, kāpēc ir atbilstīgi, ka minētais administrators neievēro attiecīgos noteikumus. Administrators iesniedz paziņojumu par atbilstību savai kompetentajai iestādei.

4.   Attiecīgā kompetentā iestāde izskata šā panta 3. punktā minēto paziņojumu par atbilstību. Kompetentā iestāde var arī pieprasīt no administratora papildu informāciju par tā maznozīmīgajiem etaloniem saskaņā ar 41. pantu un var pieprasīt izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai izveidotu paraugu 3. punktā minētajam paziņojumam par atbilstību.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

IV SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

27. pants

Paziņojums par etalonu

1.   Divās nedēļās pēc administratora iekļaušanas 36. pantā minētajā reģistrā administrators publicē paziņojumu par etalonu attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā – attiecībā uz katru tādu etalonu grupu, kurus var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. pantu, un nodrošina, ka attiecīgie paziņojumi ir vienlīdz viegli pieejami ikvienam.

Ja minētais administrators sāk izstrādāt jaunu etalonu vai etalonu grupu, kurus var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. pantu, administrators divās nedēļās publicē paziņojumu par katru etalonu vai attiecīgā gadījumā – par katru etalonu grupu un nodrošina, ka attiecīgie paziņojumi ir vienlīdz viegli pieejami ikvienam.

Ja mainās informācija, kas sniedzama saskaņā ar šo pantu, un ne retāk kā reizi divos gados administrators pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina paziņojumu par katru etalonu vai etalonu grupu.

Paziņojumā par etalonu:

a)

skaidri un nepārprotami definē tirgu vai ekonomisko realitāti, ko mēra ar konkrēto etalonu, un apstākļus, kādos šādi mērījumi var kļūt neuzticami;

b)

nosaka tehniskās specifikācijas, kurās skaidri un nepārprotami norādīti tie etalona aprēķināšanas elementi, saistībā ar kuriem var izmantot rīcības brīvību, kritēriji, saskaņā ar kuriem šādu rīcības brīvību var izmantot, un to personu ieņemamo amatu, kas rīcības brīvību var izmantot, un norādīts arī tas, kā pēc tam šādu rīcības brīvību var novērtēt;

c)

norāda uz iespējamību, ka ir faktori (tostarp ārēji faktori, ko administrators nekontrolē), kuru dēļ etalonu var nākties mainīt vai pārtraukt tā izstrādi; un

d)

norāda lietotājiem, ka izmaiņām etalonā vai tā izstrādes pārtraukšanai var būt ietekme uz finanšu līgumiem un finanšu instrumentiem, kuros etalonu izmanto kā atsauci, vai uz ieguldījumu fondu darbības rādītāju mērīšanu.

2.   Paziņojumā par etalonu ir vismaz šāda informācija:

a)

visu ar etalonu saistīto galveno terminu definīcijas;

b)

etalona metodoloģijas pieņemšanas pamatojums un metodoloģijas pārskatīšanas un apstiprināšanas procedūras;

c)

kritēriji un procedūras, kas izmantoti etalona noteikšanai, tostarp ievades datu apraksts, dažādu ievades datu prioritārā secība, etalona noteikšanai vajadzīgo datu minimums, modeļu vai ekstrapolācijas metožu izmantošana un procedūra etalona indeksa sastāvdaļu līdzsvara atjaunošanai;

d)

kontroles pasākumi un noteikumi, ar kuriem reglamentē to, kā administrators vai datu sniedzējs izmanto tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvību, un ar kuriem nodrošina, ka šādas tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvība izmantotas konsekventi;

e)

procedūras, ar kurām reglamentē etalona noteikšanu spriedzes laikposmos vai laikposmos, kad darījumu datu avoti var būt nepietiekami, neprecīzi vai neuzticami, un etalona iespējamie ierobežojumi šādos laikposmos;

f)

procedūras, saskaņā ar kurām novērš kļūdas ievades datos vai etalona noteikšanā, tostarp tad, ja nepieciešama etalona atkārtota noteikšana; un

g)

norādīti iespējamie etalona ierobežojumi, tostarp tā darbība nelikvīdos vai sadrumstalotos tirgos un iespējamā ievades koncentrācija.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu paziņojuma par etalonu saturu un to, kādos gadījumos šāds paziņojums ir jāatjaunina.

EVTI nošķir šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un nozares un ņem vērā proporcionalitātes principu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

28. pants

Etalona izmaiņas un izstrādes pārtraukšana

1.   Līdz ar 27. pantā minēto paziņojumu par etalonu administrators publicē procedūru, saskaņā ar kuru administratoram ir jāveic attiecīgas darbības, ja tiek mainīts tāds etalons vai tiek pārtraukta tāda etalona izstrāde, kuru var izmantot Savienībā saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Attiecīgā gadījumā procedūru var izstrādāt etalonu grupām, un to atjaunina un publicē ikreiz, kad tiek ieviestas būtiskas izmaiņas.

2.   Ja vien attiecīgā struktūra nav administrators, kā minēts 1. punktā, uzraudzītās vienības, kas izmanto etalonu, izstrādā un uztur spēkā stabilus rakstiskus plānus, kuros izklāsta darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai to pārtrauktu izstrādāt. Ja iespējams, attiecīgos gadījumos šādos plānos norāda vienu vai vairākus alternatīvus etalonus, uz kuriem varētu atsaukties to etalonu vietā, kas vairs netiktu izstrādāti, un pamato, kādēļ šādi etaloni būtu piemērotas alternatīvas. Uzraudzītās vienības pēc pieprasījuma iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei minētos plānus un to atjauninātās versijas un atspoguļo minētos plānus līgumattiecībās ar klientiem.

V SADAĻA

ETALONU IZMANTOŠANA SAVIENĪBĀ

29. pants

Etalona izmantošana

1.   Uzraudzītā vienība var izmantot Savienībā ikvienu etalonu vai etalonu grupu, ja etalonu izstrādā administrators, kurš atrodas Savienībā un ir iekļauts 36. pantā minētajā reģistrā, vai ja tas ir etalons, kas iekļauts 36. pantā minētajā reģistrā.

2.   Ja saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK vai Direktīvu 2009/65/EK publicējama prospekta priekšmets ir pārvedami vērtspapīri vai citi ieguldījumu produkti, kuros ir atsauce uz etalonu, tad emitents, piedāvātājs vai persona, kas iesniegusi pieprasījumu tirdzniecībai regulētā tirgū, nodrošina, lai prospektā būtu arī skaidra un nepārprotama informācija par to, vai etalonu izstrādā administrators, kurš iekļauts šīs regulas 36. pantā minētajā reģistrā.

30. pants

Līdzvērtīgums

1.   Lai etalonu vai etalonu grupu, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, varētu izmantot Savienībā saskaņā ar 29. panta 1. punktu, etalonu un administratoru iekļauj 36. pantā minētajā reģistrā. Lai varētu iekļaut reģistrā, ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu;

b)

administrators ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts attiecīgajā trešā valstī, kur tas arī tiek uzraudzīts;

c)

administrators ir paziņojis EVTI savu piekrišanu tam, ka tā esošais vai topošais etalons, ko izmanto uzraudzītas vienības Savienībā, ir iesniedzis EVTI to etalonu sarakstu, kuru izmantošanai Savienībā tas piekrīt, un ir sniedzis EVTI informāciju par kompetento iestādi, kas atbildīga par attiecīgā administratora uzraudzību trešā valstī; un

d)

darbojas šā panta 4. punktā minētās sadarbības sistēmas.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a)

administratori, kas saņēmuši atļauju vai reģistrēti trešā valstī, atbilst saistošām prasībām, kuras līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b)

saistošās prasības attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek efektīvi uzraudzītas un tiek pastāvīgi nodrošināta to efektīva izpilde.

Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija var arī pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka:

a)

saistošās prasības, ko trešā valstī piemēro konkrētiem administratoriem vai konkrētiem etaloniem vai etalonu grupām, ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b)

attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi ir nodrošināta šādu konkrētu administratoru vai konkrētu etalonu vai etalonu grupu efektīva uzraudzība un attiecīgo saistošo prasību efektīva izpilde.

Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem. Šādās sistēmās nosaka vismaz:

a)

mehānismu, ko izmanto informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai tai attiecīgajai informācija par administratoru, kas saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī, kuru pieprasa EVTI;

b)

mehānismu, ko izmanto, lai nekavējoties informētu EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka administrators, kurš saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī un kura uzraudzību tā nodrošina, šajā trešā valstī neievēro saņemtās atļaujas nosacījumus vai citus valsts tiesību aktus;

c)

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, tostarp pārbaudes uz vietas.

5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 4. punktā minēto sadarbības sistēmu satura minimumu un tādējādi nodrošinātu, ka kompetentās iestādes un EVTI spēj īstenot visas savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar šo regulu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

31. pants

Reģistrācijas atsaukšana administratoram, kurš atrodas trešā valstī

1.   EVTI atceļ tāda administratora reģistrāciju, kurš atrodas trešā valstī, svītrojot administratoru no 36. pantā minētā reģistra, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, ir labi pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:

a)

darbojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora etalonus, vai kaitē pareizai tirgu darbībai; vai

b)

ir nopietni pārkāpis trešās valsts tiesību aktus vai citus noteikumus, kurus tam piemēro trešā valstī un uz kuriem pamatojoties Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu.

2.   EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

EVTI par to ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi, bet kompetentā iestāde nav veikusi attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi ieguldītāju aizsardzībai un netraucētai tirgu darbībai Savienībā, vai arī kompetentajai iestādei nav izdevies pierādīt, ka attiecīgais administrators pilda prasības, kuras tam piemēro trešā valstī;

b)

par savu nodomu svītrot administratoru no reģistra EVTI ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš.

3.   EVTI nekavējoties informē pārējās kompetentās iestādes par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

32. pants

Atzīšana, ko sniedz administratoram, kurš atrodas trešā valstī

1.   Kamēr saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu nav pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu, etalonus, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas vienības Savienībā ar noteikumu, ka attiecīgais administrators saskaņā ar šo pantu ir saņēmis iepriekšēju atzīšanu no administratora atsauces dalībvalsts kompetentās iestādes.

2.   Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā minēts šā panta 1. punktā, pilda šajā regulā noteiktās prasības, izņemot 11. panta 4. punktu un 16., 20., 21. un 23. pantu. Minēto nosacījumu administrators var izpildīt, attiecīgi piemērojot vai nu IOSCO principus par finanšu etaloniem, vai IOSCO principus par naftas cenu ziņošanas aģentūrām ar noteikumu, ka šāda piemērošana ir līdzvērtīga šajā regulā noteikto prasību izpildei, izņemot 11. panta 4. punktu un 16., 20., 21. un 23. pantu.

Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmajā daļā minētais nosacījums, un attiecīgi izvērtētu atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde var paļauties uz izvērtējumu, ko sniedzis neatkarīgs ārējais auditors, vai uz to, ka tās trešās valsts, kurā atrodas administrators, kompetentā iestāde ir administratoru sertificējusi, ja šajā trešā valstī ir nodrošināta attiecīgā administratora uzraudzība.

Ja administrators var pierādīt, ka izstrādā uz regulētajiem datiem balstītu etalonu vai preču etalonu, kura pamatā nav informācijas, kas saņemta no datu sniedzējiem, no kuriem lielākā daļa ir uzraudzītas vienības, tad administratoram nav pienākuma pildīt prasības, ko nepiemēro, izstrādājot uz regulētajiem datiem balstītus etalonus un preču etalonus, kā attiecīgi paredzēts 17. pantā un 19. panta 1. punktā.

3.   Administratoram, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, ir likumīgais pārstāvis, kurš veic uzņēmējdarbību tā atsauces dalībvalstī. Likumīgais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kurš pēc tam, kad to nepārprotami iecēlis administrators, kurš atrodas trešā valstī, šāda administratora vārdā rīkojas Savienībā attiecībās ar iestādēm un jebkuru citu personu, pildot administratora pienākumus saskaņā ar šo regulu. Likumīgais pārstāvis kopā ar administratoru pilda uzraudzības funkciju saistībā ar etalonu izstrādi, ko administrators veic saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā likumīgais pārstāvis ir atbildīgs atsauces dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Atsauces dalībvalsti administratoram, kurš atrodas trešā valstī, nosaka šādi:

a)

ja administrators ir tādas grupas dalībnieks, kuras sastāvā ir uzraudzīta vienība, kas atrodas Savienībā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas uzraudzītā vienība. Šādu uzraudzīto vienību ieceļ par likumīgo pārstāvi 3. punkta piemērošanai;

b)

ja nav a) apakšpunktā minētais gadījums un administrators ir tādas grupas dalībnieks, kuras sastāvā ir vairākas uzraudzītās vienības, kas atrodas Savienībā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas visvairāk uzraudzīto vienību, vai, ja ir vienāds skaits uzraudzīto vienību, atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība. Vienu no uzraudzītajām vienībām, kas atrodas atsauces dalībvalstī, kura noteikta, ievērojot šo apakšpunktu, ieceļ par likumīgo pārstāvi 3. punkta piemērošanai;

c)

ja nav nedz šā punkta a), nedz b) apakšpunktā minētais gadījums un vienu vai vairākus etalonus, kurus izstrādā administrators, izmanto kā atsauci finanšu instrumentiem, ko vienā vai vairākās dalībvalstīs ir atļauts tirgot Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētajā tirdzniecības vietā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā finanšu instrumentu, kam kāds no minētajiem etaloniem ir izmantots kā atsauce, ir atļauts tirgot vai kurā tas šādā tirdzniecības vietā ir tirgots pirmo reizi un tiek tirgots joprojām. Ja attiecīgos finanšu instrumentus ir atļauts tirgot vai tie pirmo reizi ir tirgoti šādās tirdzniecības vietās vienlaikus vairākās dalībvalstīs un tur joprojām tiek tirgoti, tad atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība;

d)

ja tas nav a), b) un c) apakšpunktā minētais gadījums un vienu vai vairākus etalonus, kurus izstrādā administrators, kā atsauci izmanto uzraudzītas vienības vairākās dalībvalstīs, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas visvairāk šādu uzraudzīto vienību, vai, ja ir vienāds skaits uzraudzīto vienību – atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība;

e)

ja tas nav a), b), c) un d) apakšpunktā minētais gadījums un ja administrators vienojoties ir piekritis, ka uzraudzīta vienība izmanto etalonu, kuru izstrādā attiecīgais administrators, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas šāda uzraudzītā vienība.

5.   Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, pieteikumu par atzīšanu iesniedz savas atsauces dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumā administrators sniedz visu kompetentajai iestādei vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atzīšanas brīdī administrators ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minētās prasības, un sniedz sarakstu ar tā esošajiem vai topošajiem etaloniem, ko var izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tā uzraudzību trešā valstī.

Deviņdesmit darbdienās pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde pārliecinās, vai ir izpildīti 2., 3. un 4. punktā izklāstītie nosacījumi.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 2., 3. un 4. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā noraida pieteikumu par atzīšanu un sniedz minētā noraidījuma iemeslus. Turklāt – atzīšanu nesniedz, ja nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:

a)

ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp atsauces dalībvalsts kompetento iestādi un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

b)

nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts uzraudzības iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē kompetento iestādi efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.

6.   Ja atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka administrators, kas atrodas trešā valstī, izstrādā etalonu, kurš atbilst nosacījumiem attiecībā uz nozīmīgu vai maznozīmīgu etalonu, kā noteikts attiecīgi 24. un 26. pantā, tas par to bez nevajadzīgas kavēšanās paziņo EVTI. Tas pamato šādu vērtējumu ar informāciju, ko administrators sniedzis attiecīgajā pieteikumā par atzīšanu.

Vienā mēnesī pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas EVTI sniedz kompetentajai iestādei ieteikumu attiecībā uz etalona veida noteikšanu un tā izstrādei piemērojamām prasībām, kā noteikts 24., 25. un 26. pantā. Ieteikumā jo īpaši var norādīt, vai EVTI, pamatojoties uz informāciju, ko administrators sniedzis pieteikumā par atzīšanu, uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi šāda veida noteikšanai.

Šā panta 5. punktā minētā laikposma skaitīšanu aptur no dienas, kurā EVTI ir saņēmusi paziņojumu, līdz tam brīdim, kad EVTI sniedz ieteikumu saskaņā ar šo punktu.

Ja pretēji otrajā daļā minētajam EVTI ieteikumam atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde tomēr ierosina sniegt atzīšanu, tā par to informē EVTI, norādot savu pamatojumu. EVTI publicē informāciju, ka kompetentā iestāde neievēro vai ka tā gatavojas ievērot EVTI ieteikumu. EVTI, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var arī nolemt publicēt iemeslus, ko kompetentā iestāde sniegusi kā pamatojumu minētā ieteikuma neievērošanai. Attiecīgā kompetentā iestāde saņem iepriekšēju paziņojumu par šādu publicēšanu.

7.   Atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde piecās darbdienās paziņo EVTI par lēmumu atzīt administratoru, kas atrodas trešā valstī, un iesniedz to etalonu sarakstu, kurus izstrādā attiecīgais administrators un kurus var izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda kompetento iestādi, kas atbildīga par administratora uzraudzību trešā valstī.

8.   Atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc atzīšanu, kas sniegta saskaņā ar 5. punktu, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, tai ir labi pamatoti iemesli uzskatīt, ka administratora rīcība nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora izstrādātos etalonus, vai kaitē tirgu netraucētai darbībai vai ka administrators ir rupji pārkāpis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā, vai sniedzis nepatiesas ziņas, vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.

9.   EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 5. punktā minētā pieteikuma formu un saturu un jo īpaši to, kā sniedzama 6. punktā pieprasītā informācija.

Ja šāds regulatīvo tehnisko standartu projekts ir izstrādāts, EVTI to iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

33. pants

Trešā valstī izstrādātu etalonu apstiprināšana

1.   Administrators, kas atrodas Savienībā un ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts saskaņā ar 34. pantu, vai jebkura cita uzraudzīta vienība, kas atrodas Savienībā un kam ir skaidri un precīzi noteikta loma trešās valsts administratora kontroles vai pārskatatbildības regulējumā, kas spēj efektīvi uzraudzīt etalona izstrādi, var iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei pieteikumu apstiprināt trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, ir pārbaudījusi un jebkurā brīdī var savai kompetentajai iestādei apliecināt, ka apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde obligātā vai brīvprātīgā kārtā atbilst prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības;

b)

administratoram vai citai uzraudzītajai vienībai, kas sniedz apstiprinājumu, ir vajadzīgās specializētās zināšanas, lai varētu efektīvi novērot etalona izstrādes darbību trešā valstī un pārvaldīt ar to saistītos riskus;

c)

ir objektīvs iemesls etalonu vai etalonu grupu izstrādāt trešā valstī un apstiprināt minēto etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā.

Piemērojot a) apakšpunktu, kompetentā iestāde, vērtējot, vai apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības, var ņemt vērā to, vai etalona vai etalonu grupas izstrādes atbilstība attiecīgā gadījumā IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām būtu līdzvērtīga atbilstībai šīs regulas prasībām.

2.   Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas iesniedz 1. punktā minēto apstiprināšanas pieteikumu, sniedz visu kompetentajai iestādei vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi minētajā punktā minētie nosacījumi.

3.   Attiecīgā kompetentā iestāde 90 darbdienās pēc 1. punktā minētā apstiprināšanas pieteikuma saņemšanas izskata pieteikumu un pieņem lēmumu to apstiprināt vai noraidīt. Kompetentā iestāde apstiprināto etalonu vai apstiprināto etalonu grupu paziņo EVTI.

4.   Apstiprināto etalonu vai apstiprināto etalonu grupu uzskata par tādu etalonu vai etalonu grupu, ko izstrādā administrators vai cita uzraudzītā vienība, kura sniedz apstiprinājumu. Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, neizmanto apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasībām.

5.   Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas apstiprinājusi trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu, arī turpmāk ir pilnībā atbildīga par šādu etalonu vai etalonu grupu un par atbilstību pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

6.   Ja kompetentajai iestādei, kura atbildīga par administratoru vai citu uzraudzīto vienību, kas sniedz apstiprinājumu, ir labi pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti saskaņā ar šā panta 1. punktu noteiktie nosacījumi, tai ir pilnvaras pieprasīt, lai administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniegusi apstiprinājumu, to pārtrauktu, un tā par to informē EVTI. Apstiprinājuma pārtraukšanas gadījumā piemēro 28. pantu.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgās kompetentās iestādes var novērtēt, vai ir objektīvs iemesls izstrādāt etalonu vai etalonu grupu trešā valstī un apstiprināt tos izmantošanai Savienībā. Komisija ņem vērā tādus elementus kā, piemēram, to pamatā esošo tirgu vai ekonomiskās realitātes īpašās iezīmes, ko cenšas izmērīt ar attiecīgo etalonu, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi šāda tirgus vai ekonomiskās realitātes tuvumā, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi datu sniedzēju tuvumā, ievades datu faktisko pieejamību, ņemot vērā laika joslu atšķirības, kā arī etalona izstrādei vajadzīgās īpašās prasmes.

VI SADAĻA

ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANA ADMINISTRATORIEM, ADMINISTRATORU REĢISTRĀCIJA UN TO UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana un reģistrācija

34. pants

Atļaujas piešķiršana administratoram un administratora reģistrācija

1.   Fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un vēlas darboties kā administrators, vēršas pie kompetentās iestādes, kura saskaņā ar šīs regulas 40. pantu ir izraudzīta dalībvalstī, kurā atrodas minētā persona, un iesniedz pieteikumu, lai saņemtu:

a)

atļauju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē;

b)

reģistrāciju, ja tā ir uzraudzīta vienība, kas nav administrators, un izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus ir iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē, ar nosacījumu, ka nozares disciplīna, ko piemēro šai uzraudzītajai vienībai, neliedz tai veikt etalona izstrādes darbību un neviens no izstrādātajiem indeksiem nekvalificētos kā kritiski svarīgs etalons; vai

c)

reģistrāciju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt tikai tādus indeksus, kas kvalificētos kā maznozīmīgi etaloni.

2.   Administrators, kas saņēmis atļauju vai reģistrāciju, vienmēr nodrošina šajā regulā noteikto nosacījumu izpildi un jebkuru būtisku izmaiņu gadījumā informē par to kompetento iestādi.

3.   Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz 30 darbdienās pēc tam, kad uzraudzītā vienība ir panākusi vienošanos, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzēja izstrādāto indeksu var izmantot kā atsauci finanšu instrumentā vai finanšu līgumā vai lai izmērītu ieguldījumu fonda darbības rādītājus.

4.   Pieteikumā administrators sniedz visu kompetentajai iestādei vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atļaujas vai reģistrācijas saņemšanas brīdī pieteikuma iesniedzējs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības.

5.   Attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu informāciju, ko pieprasījusi attiecīgā kompetentā iestāde. Šajā punktā minēto termiņu piemēro no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis šādu papildu informāciju.

6.   Attiecīgā kompetentā iestāde:

a)

izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai un pieņem lēmumu piešķirt atļauju vai noraidīt pieteikumu atļaujas saņemšanai četros mēnešos pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas;

b)

izskata reģistrācijas pieteikumu un pieņem lēmumu reģistrēt iesniedzēju vai atteikt pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju 45 darbdienās pēc pilnīga reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

Kompetentā iestāde piecās darbdienās pēc pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo par to pieteikuma iesniedzējam. Ja kompetentā iestāde atsakās piešķirt atļauju vai reģistrāciju pieteikuma iesniedzējam, tā sniedz sava lēmuma pamatojumu.

7.   Kompetentā iestāde informē EVTI par ikvienu lēmumu piešķirt pieteikuma iesniedzējam atļauju vai reģistrāciju piecās darbdienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

8.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu informāciju, kas jāsniedz pieteikumā par atļaujas saņemšanu un reģistrācijas pieteikumā, un šajā nolūkā EVTI ņem vērā, ka atļaujas piešķiršana un reģistrācijas procedūra ir divi atšķirīgi procesi un ka atļaujas piešķiršanas gadījumā ir pamatīgāk jāizvērtē administratora pieteikums, un EVTI ņem vērā proporcionalitātes principu un to, kādas pēc būtības ir uzraudzītās vienības, kas iesniedz pieteikumu reģistrācijai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī izmaksas, ko sedz pieteikuma iesniedzēji un kompetentās iestādes.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

35. pants

Atļaujas vai reģistrācijas atsaukšana vai apturēšana

1.   Kompetentā iestāde var atsaukt vai apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, ja administrators:

a)

nepārprotami atsakās no atļaujas vai reģistrācijas vai iepriekšējos 12 mēnešos nav izstrādājis nevienu etalonu;

b)

ir saņēmis atļauju vai reģistrāciju vai apstiprinājis etalonu, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam piešķirta atļauja vai reģistrācija; vai

d)

ir nopietni vai vairākas reizes pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.   Kompetentā iestāde paziņo savu lēmumu EVTI piecās darbdienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

EVTI nevilcinoties atjaunina 36. pantā paredzēto reģistru.

3.   Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, un ja etalona izstrādes pārtraukšana nozīmētu, ka deleģētā akta nozīmē, kas pieņemts, ievērojot 51. panta 6. punktu, ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz attiecīgo etalonu, attiecīgā kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas administrators, var atļaut attiecīgā etalona izstrādi līdz brīdim, kad tiek atsaukts lēmums par apturēšanu. Uzraudzītajām vienībām ir atļauts minētajā laikposmā izmantot šādu etalonu tikai tiem finanšu līgumiem, finanšu instrumentiem un ieguldījumu fondiem, kuros jau ir atsauce uz šo etalonu.

4.   Tiklīdz ir pieņemts lēmums atsaukt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju, piemēro 28. panta 2. punktu.

36. pants

Administratoru un etalonu reģistrs

1.   EVTI izveido un uztur publisku reģistru, kurā iekļauta šāda informācija:

a)

identificēti administratori, kuri saņēmuši atļauju vai reģistrāciju, ievērojot 34. pantu, un kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

b)

identificēti administratori, kuri atbilst 30. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais etalonu saraksts un trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

c)

identificēti administratori, kuri saņēmuši atzīšanu saskaņā ar 32. pantu, 32. panta 7. punktā minētais etalonu saraksts un attiecīgā gadījumā – trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

d)

iekļauti etaloni un identificēti to administratori, kas apstiprināti saskaņā ar 33. pantā noteikto procedūru, un identificēti administratori, kuri snieguši apstiprinājumu, vai uzraudzītās vienības, kas sniegušas apstiprinājumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un vajadzības gadījumā tas tiek nekavējoties atjaunināts.

2. NODAĻA

Sadarbība uzraudzības jomā

37. pants

Uzdevumu deleģēšana starp kompetentajām iestādēm

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. pantu kompetentā iestāde savus pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, var deleģēt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar tās iepriekšēju piekrišanu.

Kompetentās iestādes paziņo EVTI par ierosināto deleģēšanu 60 dienas, pirms šāds deleģējums stājas spēkā.

2.   Dažus no pienākumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde var deleģēt EVTI, ja EVTI tam piekrīt.

3.   EVTI paziņo dalībvalstīm par ierosināto deleģēšanu septiņās dienās. Sīkāku informāciju par saskaņoto deleģēšanu EVTI publicē piecās darbdienās pēc paziņošanas.

38. pants

No citas dalībvalsts saņemtas informācijas atklāšana

Kompetentā iestāde var atklāt no citas kompetentās iestādes saņemtu informāciju vienīgi tad, ja:

a)

tā ir saņēmusi minētās kompetentās iestādes rakstisku piekrišanu un ja informāciju atklāj vienīgi tādā nolūkā, kādā minētā kompetentā iestāde devusi savu piekrišanu; vai

b)

šāda izpaušana ir nepieciešama tiesvedībai.

39. pants

Sadarbība saistībā ar pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu

1.   Kompetentā iestāde var lūgt citas kompetentās iestādes palīdzību attiecībā uz pārbaužu veikšanu uz vietas vai izmeklēšanu. Kompetentā iestāde, kura saņem lūgumu, sadarbojas tiktāl, ciktāl tas ir iespējams un ciktāl tas ir atbilstīgi.

2.   Kompetentā iestāde, kas iesniedz 1. punktā minēto lūgumu, par to informē EVTI. Ja izmeklēšanai vai pārbaudei ir pārrobežu ietekme, kompetentās iestādes var lūgt, lai EVTI koordinē pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu.

3.   Ja kompetentā iestāde saņem citas kompetentās iestādes pieprasījumu veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā var:

a)

pati veikt šādu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;

b)

ļaut kompetentajai iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā;

c)

iecelt revidentus vai ekspertus, lai tie palīdzētu veikt vai veiktu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu.

3. NODAĻA

Kompetento iestāžu loma

40. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās administratoriem un uzraudzītajām vienībām attiecīgu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.

2.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā skaidri nosaka šo iestāžu attiecīgās lomas un izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. un 2. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.

41. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)

piekļūt jebkuram dokumentam un citiem jebkāda formāta datiem un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas iesaistīta etalona izstrādes un tam vajadzīgo datu sniegšanas procesā, tostarp no jebkura pakalpojumu sniedzēja, kam etalona izstrādē veicamās funkcijas, pakalpojumi vai darbības uzticētas kā ārpakalpojums, kā paredzēts 10. pantā, kā arī no šo personu vadītājiem un vajadzības gadījumā uzaicināt attiecīgo personu uz pārrunām un to izjautāt, lai iegūtu informāciju;

c)

saistībā ar preču etaloniem pieprasīt informāciju no datu sniedzējiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos, attiecīgā gadījumā piemērojot standartizētu formātu un ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirgotāju sistēmām;

d)

veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu jebkurā vietā, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas;

e)

neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, iekļūt juridisku personu telpās, lai izņemtu dokumentus un citus jebkāda formāta datus, ja ir pamatotas aizdomas, ka dokumenti un citi dati, kas saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vispirms ir jāsaņem atļauja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes, šīs pilnvaras izmanto tikai pēc tam, kad šāda atļauja ir iegūta;

f)

pieprasīt esošos telefonsarunu un elektronisko sakaru vai citu datplūsmu ierakstus, kuri ir uzraudzīto vienību rīcībā;

g)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestru, vai abus;

h)

pieprasīt uz laiku apturēt visas darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par pretējām šai regulai;

i)

noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

j)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas nodrošina, ka sabiedrība ir pareizi informēta par etalona izstrādi, tostarp arī pieprasīt, lai attiecīgais administrators vai persona, kas publicējusi vai izplatījusi etalonu vai veikusi abas minētās darbības, publicētu koriģējošu paziņojumu par datiem, kas etalonam sniegti iepriekš, vai par etalona rādītājiem.

2.   Kompetentās iestādes īsteno savas funkcijas un pilnvaras, kas minētas šā panta 1. punktā, un 42. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)

uzņemoties pilnu atbildību, deleģējot savas pilnvaras kādai citai iestādei vai tirgus uzņēmumam;

d)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

Minēto pilnvaru īstenošanai kompetentajām iestādēm ir atbilstīgi un efektīvi aizsardzības mehānismi, kas nodrošina tiesības uz aizstāvību un pamattiesības.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām vajadzīgas pienākumu izpildei.

4.   Ja administrators vai kāda cita uzraudzītā vienība sniedz kompetentajai iestādei informāciju saskaņā ar 1. punktu, neuzskata, ka tā ir pārkāpusi kādu no ierobežojumiem, kas attiecībā uz informācijas atklāšanu noteikts ar jebkuru līgumisko normatīvo vai administratīvo aktu.

42. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 41. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus vismaz saistībā ar šādiem pārkāpumiem:

a)

jebkāds 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. panta pārkāpums, ja minētie panti jāpiemēro; un

b)

jebkāda nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanas vai pārbaudes procesā vai attiecībā uz pieprasījumu, uz ko attiecas 41. pants.

Minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Kāda no 1. punktā minēto pārkāpumu gadījumā dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvaro kompetentās iestādes piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

a)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajam administratoram vai uzraudzītajai vienībai pieprasa izbeigt šādu rīcību un nepieļaut tās atkārtošanos;

b)

nodrošināt, ka tiek atdota pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja tos var noteikt;

c)

publicēt brīdinājumu, kurā norādīts par pārkāpumu atbildīgais administrators vai uzraudzītā vienība un pārkāpuma būtība;

d)

atsaukt vai apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju;

e)

provizoriski aizliegt ikvienai fiziskai personai, kuru uzskata par vainīgu šādā pārkāpumā, pildīt vadības funkcijas administratorā vai uzraudzītā datu sniedzējā;

f)

noteikt administratīvā naudas soda maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt;

g)

noteikt fiziskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i)

ja ir pārkāpts 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, 11. panta 2. un 3. punkts un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. pants – EUR 500 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā; vai

ii)

ja ir pārkāpts 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts vai 11. panta 4. punkts – EUR 100 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā;

h)

noteikt juridiskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i)

ja ir pārkāpts 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts, 11. panta 2. un 3. punkts un 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. pants – EUR 1 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā, vai 10 % no gada kopējā apgrozījuma summas saskaņā ar jaunāko vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kas ir pieejams, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka; vai

ii)

ja ir pārkāpts 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts vai 11. panta 4. punkts – EUR 250 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīga summa valsts valūtā, kas konvertēta 2016. gada 30. jūnijā, vai 2 % no gada kopējā apgrozījuma summas saskaņā ar jaunāko vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kas ir pieejams, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka

Piemērojot h) apakšpunkta i) un ii) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (26), tad attiecīgais gada kopējais apgrozījums vai tam atbilstīgs ienākumu veids, kas bankām ir noteikts Padomes Direktīvā 86/635/EEK (27) un kas apdrošināšanas sabiedrībām ir noteikts Padomes Direktīvā 91/674/EEK (28), ir gada kopējais apgrozījums saskaņā ar jaunāko galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto pārskatu, kurš ir pieejams, un, ja attiecīgā persona ir asociācija, tad tie ir 10 % no tās locekļu kopējā apgrozījuma.

3.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim paziņo Komisijai un EVTI par noteikumiem, ko tās pieņēmušas attiecībā uz 1. un 2. punkta prasībām.

Dalībvalstis var nolemt, ka nepieņems noteikumus par administratīviem sodiem, kā paredzēts 1. punktā, ja par minētajā punktā minētajiem pārkāpumiem to valsts tiesību aktos ir noteikts kriminālsods. Minētajā gadījumā dalībvalstis, sniedzot šā punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu, vienlaikus informē Komisiju un EVTI arī par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai un EVTI ikreiz, kad attiecīgie noteikumi tiek grozīti.

4.   Papildus 1. punktā minētajām pilnvarām dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piešķirt kompetentajām iestādēm arī citas pilnvaras piemērot sankcijas un var noteikt sankcijas tādā apmērā, kas pārsniedz 2. punktā noteikto līmeni.

43. pants

Uzraudzības pilnvaru īstenošana un sankciju piemērošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

to, cik lielā mērā etalons ir kritiski svarīgs finanšu stabilitātei un reālajai ekonomikai;

c)

atbildīgās personas atbildības pakāpi;

d)

atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko jo īpaši apliecina atbildīgās juridiskās personas gada kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

e)

to, cik liela ir atbildīgās personas gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja to var noteikt;

f)

to, cik lielā mērā atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

attiecīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

h)

pasākumus, kurus atbildīgā persona ir veikusi pēc pārkāpuma, lai nepieļautu pārkāpuma atkārtošanos.

2.   Īstenojot savas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saskaņā ar 42. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai panāktu, ka uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi nodrošina vēlamos rezultātus saskaņā ar šo regulu. Lai nepieļautu dublēšanos un pārklāšanos, tās arī koordinē savu rīcību, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus, tostarp naudas sodus, un citus administratīvos pasākumus pārrobežu lietās.

44. pants

Pienākums sadarboties

1.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 42. pantu izvēlējušās piemērot kriminālsodus par minētajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas sadarbībai ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj kompetentajām iestādēm saņemt konkrētu informāciju saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai kriminālprocesu, kurš uzsākts par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētās kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI, lai tās varētu pildīt savu pienākumu sadarboties savstarpēji un ar EVTI, piemērojot šo regulu.

2.   Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas, īstenojot izmeklēšanas vai uzraudzības darbības. Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī saistībā ar naudas sodu piedziņas atvieglošanu.

45. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Ievērojot 2. punktu, kompetentās iestādes publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu saistībā ar šīs regulas pārkāpumu uzreiz pēc tam, kad par šo lēmumu ir informēta persona, uz kuru minētais lēmums attiecas. Šāda publicēšana ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un to personu identitāti, uz kurām lēmums attiecas.

Pirmā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kam ir izmeklēšanas raksturs.

2.   Ja kompetentā iestāde, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot, cik samērīgi būtu publicēt juridiskas personas identitāti vai fiziskas personas datus, uzskata, ka būtu nesamērīgi publicēt šādus datus, vai ja šāda publicēšana kaitētu finanšu tirgu stabilitātei vai notiekošam izmeklēšanas procesam, tā veic jebkuru no šādām darbībām:

a)

atliek lēmuma publicēšanu līdz laikam, kad vairs nepastāv minētās atlikšanas iemesli;

b)

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

vispār nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

i)

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

Ja kompetentā iestāde nolemj publicēt lēmumu anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, tā var atlikt attiecīgo datu publicēšanu uz samērīgu laikposmu, ja paredzams, ka minētajā laikposmā pārstās pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai.

3.   Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē arī šādu informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības rezultātu. Publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko tiek anulēts iepriekš pieņemts lēmums piemērot sankciju vai pasākumu.

4.   Kompetentā iestāde nodrošina, lai jebkurš lēmums, ko publicē saskaņā ar šo pantu, ir pieejams tās oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tā publicēšanas. Publikācijā iekļautos personas datus kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

5.   Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti, ievērojot 42. pantu. Minētais pienākums neattiecas uz izmeklēšanas rakstura darbībām. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 42. pantu izvēlas noteikt kriminālsodus par minētajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu sniedz EVTI anonimizētu kopsavilkuma informāciju par ierosināto krimināllietu izmeklēšanu un par kriminālsoda piemērošanu. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē savā gada pārskatā.

46. pants

Kolēģijas

1.   Kompetentā iestāde izveido kolēģiju 30 darbdienās pēc tam, kad etalons, kas minēts 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, ir iekļauts kritiski svarīgu etalonu sarakstā, izņemot etalonus, kuru datu sniedzēji ir lielākoties neuzraudzītās vienības.

2.   Kolēģijas sastāvā ir administratora kompetentā iestāde, EVTI un uzraudzīto datu sniedzēju kompetentās iestādes.

3.   Citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības būt par kolēģijas locekļiem, ja attiecīgā kritiski svarīgā etalona izstrādes pārtraukšana būtiski nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību vai uzņēmumu finansēšanu minētajās dalībvalstīs.

Ja kompetentā iestāde vēlas kļūt par kolēģijas locekli saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tā iesniedz administratora kompetentajai iestādei pieprasījumu, kurā apliecina, ka šā punkta pirmās daļas prasības ir izpildītas. Administratora attiecīgā kompetentā iestāde izskata pieprasījumu un 20 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo pieprasījumu iesniegušajai iestādei lēmumu par to, vai uzskata minētās prasības par izpildītām. Ja administratora kompetentā iestāde uzskata, ka minētās prasības nav izpildītas, iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, var vērsties pie EVTI saskaņā ar 9. punktu.

4.   EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu palīdz veicināt un uzraudzīt šajā pantā minēto kolēģiju efektīvu, lietderīgu un konsekventu darbību. Tāpēc EVTI attiecīgi piedalās un minētajā nolūkā tiek uzskatīta par kompetento iestādi.

Rīkojoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. panta 6. punktu attiecībā uz kritiski svarīgu etalonu, EVTI nodrošina pienācīgu informācijas apmaiņu un sadarbību ar pārējiem kolēģijas locekļiem.

5.   Administratora kompetentā iestāde vada kolēģijas sanāksmes, koordinē kolēģijas darbības un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

Ja administrators izstrādā vairāk nekā vienu kritiski svarīgu etalonu, minētā administratora kompetentā iestāde var izveidot vienotu kolēģiju visiem etaloniem, kurus izstrādā minētais administrators.

6.   Administratora kompetentā iestāde izstrādā rakstisku kārtību kolēģijai attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm;

b)

kompetento iestāžu savstarpēju lēmumu pieņemšanas process un laikposms, kādā katrs lēmums jāpieņem;

c)

gadījumi, kad kompetentajām iestādēm ir jāapspriežas;

d)

sadarbība, kas jānodrošina saskaņā ar 23. panta 7. un 8. punktu.

7.   Administratora kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā jebkuru EVTI sniegto ieteikumu par rakstisko kārtību saskaņā ar 6. punktu, pirms piekrīt tās galīgajai redakcijai. Rakstisko kārtību izklāsta vienā dokumentā, pilnīgi izklāstot iemeslus jebkādām būtiskām atkāpēm no EVTI ieteikuma. Administratora kompetentā iestāde nosūta rakstisko kārtību kolēģijas locekļiem un EVTI.

8.   Pirms 23. panta 6., 7. un 9. punktā un 34., 35. un 42. pantā minēto pasākumu īstenošanas administratora kompetentā iestāde apspriežas ar kolēģijas locekļiem. Kolēģijas locekļi, nepārkāpjot savas pilnvaras, dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos laikposmā, kas norādīts šā panta 6. punktā minētās rakstiskās kārtības dokumentā.

Jebkurā administratora kompetentās iestādes lēmumā īstenot šādus pasākumus ņem vērā ietekmi uz citām attiecīgajām dalībvalstīm, jo īpaši iespējamo ietekmi uz to finanšu sistēmu stabilitāti.

Attiecībā uz lēmumu atsaukt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju saskaņā ar 35. pantu, ja etalona izstrādes pārtraukšana nozīmētu, ka jebkura tāda deleģēta akta nozīmē, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 51. panta 6. punktu, ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz attiecīgo etalonu Savienībā, kolēģijā ietilpstošās kompetentās iestādes izskata, vai ir jāīsteno pasākumi šajā punktā minētās ietekmes mazināšanai, tostarp:

a)

jāmaina attiecīgais rīcības kodekss, kas minēts 15. pantā, metodoloģija vai citi etalona noteikumi;

b)

jānosaka pārejas laiks, kurā piemēro 28. panta 2. punktā paredzētās procedūras.

9.   Ja nav panākta vienošanās starp kolēģijas locekļiem, kompetentās iestādes var vērsties pie EVTI šādos gadījumos:

a)

ja kompetentā iestāde nav paziņojusi būtiski svarīgu informāciju;

b)

ja administratora kompetentā iestāde pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi pieprasījumu iesniegušajai iestādei, ka minētā punkta prasības nav izpildītas, vai ja tā saprātīgā laikposmā nav pieņēmusi lēmumu par šādu pieprasījumu;

c)

ja kompetentās iestādes nav spējušas panākt vienošanos par 6. punktā minētajiem jautājumiem;

d)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 34., 35. un 42. pantu;

e)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 23. panta 6. punktu;

f)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar šā panta 8. punkta trešo daļu.

10.   Ja kādā no 9. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā minētajiem gadījumiem 30 dienās pēc vēršanās pie EVTI jautājums nav atrisināts, administratora kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu un sava lēmuma izsmeļošu pamatojumu rakstiski izklāsta minētajā punktā minētajām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Šīs regulas 34. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētā laikposma skaitīšanu aptur no dienas, kad notikusi vēršanās pie EVTI, kamēr nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

Ja EVTI uzskata, ka administratora kompetentā iestāde kādu no šā panta 8. punktā minētajiem pasākumiem īstenojusi, iespējams, neatbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tā rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

11.   Šā panta 9. punkta e) apakšpunktā minētajā situācijā un neskarot LESD 258. pantu, EVTI var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

Administratora kompetentā iestāde var izmantot 23. panta 6. punktā noteiktās pilnvaras līdz laikam, kamēr EVTI publicē savu lēmumu.

47. pants

Sadarbība ar EVTI

1.   Piemērojot šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama pienākumu izpildei.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu, kādā kārtībā un veidā notiek 2. punktā minētā informācijas apmaiņa.

EVTI pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

48. pants

Dienesta noslēpums

1.   Uz konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta, ievērojot šo regulu, attiecas 2. punktā izklāstītie nosacījumi par dienesta noslēpumu.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, ko nodarbina vai ir nodarbinājusi kompetentā iestāde vai kāda cita iestāde vai tirgus uzņēmums, vai fiziska vai juridiska persona, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī kompetentās iestādes nolīgtiem revidentiem un ekspertiem.

3.   Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, citām personām vai iestādēm drīkst izpaust tikai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

4.   Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumu vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un tai piemēro dienesta noslēpuma prasības, ja vien kompetentā iestāde, sniedzot attiecīgo informāciju, nav atļāvusi to izpaust vai ja šāda izpaušana nav nepieciešama tiesvedībai.

VII SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

49. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 30. jūnija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 33. panta 7. punktu, 51. panta 6. punktu un 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

50. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ievērojot minētās regulas 8. panta noteikumus.

VIII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Pārejas noteikumi

1.   Indeksa izstrādātājs, kurš izstrādā etalonu 2016. gada 30. jūnijā, iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 34. pantu līdz 2020. gada 1. janvārim.

2.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas indeksa izstrādātājs, kas iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 34. pantu, līdz 2020. gada 1. janvārim ir pilnvarota pieņemt lēmumu reģistrēt minēto indeksa izstrādātāju kā administratoru, pat ja tas nav uzraudzīta vienība, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

indeksa izstrādātājs neizstrādā kritiski svarīgu etalonu;

b)

kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka indeksa izstrādātāja izstrādātais indekss vai indeksi netiek plaši izmantoti šīs regulas nozīmē nedz dalībvalstī, kur atrodas indeksa izstrādātājs, nedz arī citās dalībvalstīs.

Par lēmumu, ko tā pieņēmusi saskaņā ar pirmo daļu, kompetentā iestāde paziņo EVTI.

Kompetentā iestāde glabā pierādījumus, kuri pamato iemeslus tās saskaņā ar pirmo daļu pieņemtajam lēmumam, tādā veidā, kas ļauj pilnībā saprast kompetentās iestādes vērtējumu, ka indeksa izstrādātāja izstrādātais indekss vai indeksi netiek plaši izmantoti, tostarp jebkādus tirgus datus, vērtējumu vai citu informāciju, kā arī informāciju, kas saņemta no indeksa izstrādātāja.

3.   Indeksa izstrādātājs var turpināt izstrādāt esošu etalonu, kuru var izmantot uzraudzītās vienības, līdz 2020. gada 1. janvārim vai, ja indeksa izstrādātājs iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 1. punktu, ja vien attiecīgais atļaujas vai reģistrācijas pieteikums nav atteikts, un kamēr tas tiek atteikts.

4.   Ja esošais etalons neatbilst šīs regulas prasībām, bet etalona izstrādes pārtraukšana vai šīs regulas prasību izpildei nepieciešamās izmaiņas etalonā nozīmētu, ka ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumi, kuri atsaucas uz minēto etalonu, etalona izmantošanu atļauj tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā indeksa izstrādātājs atrodas. Finanšu instrumentos, finanšu līgumos un ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanā neiekļauj atsauci uz šādu esošo etalonu pēc 2020. gada 1. janvāra.

5.   Tādu etalonu, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, un ko Savienībā jau izmanto kā atsauci finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanai, atļauj izmantot kā atsauci tikai tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanai, kuros Savienībā jau ir atsauce uz šādu etalonu vai kuros atsauce uz šādu etalonu iekļauta pirms 2020. gada 1. janvāra, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu par līdzvērtīgumu, kā minēts 30. panta 2. vai 3. punktā, vai ja vien administrators nav atzīts, ievērojot 32. pantu, vai ja vien etalons nav apstiprināts, ievērojot 33. pantu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu, kādiem nosacījumiem pastāvot, attiecīgās kompetentās iestādes var izvērtēt, vai etalona izstrādes pārtraukšana vai šīs regulas prasību izpildei nepieciešamās izmaiņas etalonā patiešām nozīmētu, ka ir radušies nepārvaramas varas apstākļi vai ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumi, kuros ir atsauce uz šādu etalonu.

52. pants

Prospektu un svarīgāko informatīvo dokumentu atjaunināšanas termiņš

Šīs regulas 29. panta 2. punkts neattiecas uz prospektiem, kas vēl nav publicēti, bet ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK pirms 2018. gada 1. janvāra. Ja prospekts ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK pirms 2018. gada 1. janvāra, šāda prospekta pamatā esošos dokumentus atjaunina, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc minētās dienas.

53. pants

EVTI pārskati

1.   EVTI cenšas veidot kopēju Eiropas uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi un nodrošināt kompetento iestāžu konsekventu pieeju saistībā ar 32. un 33. panta piemērošanu. Minētajā nolūkā EVTI reizi divos gados pārskata atzīšanas, kas piešķirtas saskaņā ar 32. pantu un apstiprinājumus, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar 33. pantu.

EVTI katrai kompetentajai iestādei, kas atzinusi trešās valsts administratoru vai apstiprinājusi trešās valsts etalonu, sniedz atzinumu par to, kā minētā kompetentā iestāde piemēro attiecīgi 32. un 33. panta atbilstīgās prasības, kā arī jebkuru attiecīgo deleģēto aktu un regulatīvo vai īstenošanas tehnisko standartu, kas pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, prasības.

2.   EVTI ir pilnvaras pieprasīt no kompetentās iestādes dokumentētus pierādījumus jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 51. panta 2. punkta pirmo daļu, 24. panta 1. punktu un 25. panta 2. punktu.

54. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2020. gada 1. janvārim Komisija veic pārskatīšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šo regulu un jo īpaši par:

a)

kritiski svarīgu etalona darbību un efektivitāti, obligātu pārvaldību un obligātu tam vajadzīgo datu sniegšanu saskaņā ar 20., 21. un 23. pantu un kritiski svarīga etalona definīciju, kas noteikta 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;

b)

to, cik efektīva ir atļauju piešķiršana, reģistrācija un uzraudzība attiecībā uz administratoriem saskaņā ar VI sadaļu un attiecībā uz kolēģijām saskaņā ar 46. pantu un cik atbilstīga ir konkrētu etalonu uzraudzība, ko nodrošina Savienības struktūra;

c)

šīs regulas 19. panta 2. punkta darbību un efektivitāti, jo īpaši par tā piemērošanas jomu.

2.   Komisija pārskata to starptautisko principu attīstību, kas piemērojami etaloniem, kā arī trešo valstu tiesiskā regulējuma un uzraudzības prakses attiecībā uz etalonu izstrādi un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei reizi piecos gados pēc 2018. gada 1. janvāra. Šajā ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams grozīt šo regulu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai par 24 mēnešiem pagarinātu 51. panta 2. punktā noteikto 42 mēnešu termiņu, ja šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais ziņojums liecina, ka 51. panta 2. punkta pārejas noteikumi par reģistrāciju negrauj kopēju Eiropas uzraudzības kultūru un neliedz kompetentajām iestādēm iespēju īstenot konsekventu uzraudzības praksi un konsekventu pieeju.

55. pants

Paziņojums par etaloniem, kurus izmanto kā atsauci, un par to administratoriem

Ja etalonu izmanto kā atsauci finanšu instrumentā, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punkts, tad minētās regulas 4. panta 1. punktā noteiktajā paziņojumā norāda etalona, uz kuru atsaucas, nosaukumu un tā administratoru.

56. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 596/2014

Regulu (ES) Nr. 596/2014 groza šādi:

1)

regulas 19. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Šā panta 1. punktā minētais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem, kurus veic ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar minētajā punktā minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, ja darījuma brīdī ir spēkā jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

finanšu instruments ir tāda kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma daļa vai akcija, kurā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvars nepārsniedz 20 % no visiem šā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma aktīviem;

b)

finanšu instruments ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, kurā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvars nepārsniedz 20 % no attiecīgā portfeļa aktīviem;

c)

finanšu instruments ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma daļa vai akcija vai ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, un persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona nezina un nevarēja zināt ieguldījuma sastāvu vai ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistīto riska darījumu īpatsvaru attiecīgā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma vai aktīvu portfeļa kontekstā, turklāt minētajai personai nav pamata uzskatīt, ka emitenta aktīvi vai parāda instrumenti pārsniedz a) vai b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības.

Ja ir pieejama informācija par kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu sastāvu vai ar aktīvu portfeli saistīto riska darījumu īpatsvaru, tad persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona dara visu saprātīgi iespējamo, lai šādu informāciju lietderīgi izmantotu.”;

b)

7. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Piemērojot b) apakšpunktu, nav jāziņo par darījumiem ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem vai ar atvasinātajiem vai citiem saistītajiem finanšu instrumentiem, ja attiecīgo darījumu veicis tāda kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieks, kurā ieguldījusi persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona, un ja attiecīgais kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieks rīkojas tikai pēc saviem ieskatiem, kas izslēdz to, ka pārvaldnieks tieši vai netieši saņemtu jebkādus norādījumus vai ieteikumus attiecībā uz portfeļa sastāvu no šā kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma ieguldītājiem.”;

2)

regulas 35. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktā frāzi “un 19. panta 13. un 14. punktā” aizstāj ar “19. panta 13. un 14. punktā un 38. pantā”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 5. vai 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 13. vai 14. punktu vai 38. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

3)

regulas 38. pantā iekļauj šādas daļas:

“Komisija pēc apspriešanās ar EVTI līdz 2019. gada 3. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to robežvērtību līmeni, kas 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā ir noteiktas attiecībā uz pārvaldnieku veiktajiem darījumiem gadījumos, kad emitenta akcijas vai parāda instrumenti ir daļa no kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma vai ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, un šajā ziņojumā Komisija izvērtē, vai attiecīgais līmenis ir atbilstīgs vai arī tas būtu jāpielāgo.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai pielāgotu 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības, ja tā minētajā ziņojumā konstatē, ka minētās robežvērtības būtu jāpielāgo.”

57. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/48/EK

Direktīvu 2008/48/EK groza šādi:

1)

direktīvas 5. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja kredītlīgumā ir atsauce uz etalonu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 (*) 3. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks etalona nosaukumu un šā etalona administratoru, kā arī informāciju par iespējamo ietekmi uz patērētāju sniedz atsevišķā dokumentā, ko var pievienot Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijai kā pielikumu.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 27. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu 5. panta 1. punkta trešo daļu. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”

58. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/17/ES

Direktīvu 2014/17/ES groza šādi:

1)

direktīvas 13. panta 1. punkta otrajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ea)

ja līgumi, kuros ir atsauce uz etalonu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 (**) 3. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, ir pieejami – etalona un to administratoru nosaukumi, kā arī informācija par iespējamo ietekmi uz patērētāju;

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.)”;"

2)

direktīvas 42. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas nepieciešami 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunkta izpildei. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”;

3)

direktīvas 43. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šīs direktīvas 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunktu nepiemēro kredītlīgumiem, kuri pastāv pirms 2018. gada 1. jūlija.”

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas 3. panta 2. punktu, 5. panta 5. punktu, 11. panta 5. punktu, 13. panta 3. punktu, 15. panta 6. punktu, 16. panta 5. punktu, 20. pantu (izņemot 6. punkta b) apakšpunktu), 21. un 23. pantu, 25. panta 8. un 9. punktu, 26. panta 5. punktu, 27. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 32. panta 9. punktu, 33. panta 7. punktu, 34. panta 8. punktu, 46. pantu, 47. panta 3. punktu un 51. panta 6. punktu piemēro no 2016. gada 30. jūnija.

Neatkarīgi no šā panta otrās daļas 56. pantu piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 8. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  OV C 113, 15.4.2014., 1. lpp.

(2)  OV C 177, 11.6.2014., 42. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 17. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(25)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(27)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(28)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).


I PIELIKUMS

PROCENTU LIKMJU ETALONI

Precīzi un pietiekami dati

1.

Piemērojot 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, ievades datu izmantošanas prioritārā secība parasti ir šāda:

a)

datu sniedzēja darījumi pamatā esošajā tirgū, ko iecerēts mērīt ar attiecīgo etalonu, vai, ja ar šādiem darījumiem vien nepietiek, datu sniedzēja darījumi saistītajos tirgos, piemēram:

starpbanku beznodrošinājuma noguldījumu tirgū,

citos beznodrošinājuma noguldījumu tirgos, tostarp noguldījumu sertifikātu un komerciālo vērtspapīru tirgos, un

citos tirgos, piemēram, tādos tirgos kā uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumi, līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi, standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un procentu likmju iespējas līgumi, ar noteikumu, ka minētie darījumi atbilst rīcības kodeksā noteiktajām prasībām attiecībā uz ievades datiem;

b)

datu sniedzēja novērojumi par trešās personas darījumiem a) apakšpunktā aprakstītajos tirgos;

c)

saistošā kotācija;

d)

indikatīvā kotācija vai ekspertu vērtējumi.

2.

Piemērojot 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 11. panta 4. punktu, ievades datus var pielāgot.

Jo īpaši ievades datus var pielāgot, piemērojot šādus kritērijus:

a)

cik drīz pēc ievades datu sniegšanas ir veikts attiecīgais darījums un kāda ietekme ir bijusi notikumiem tirgū, kas risinājušies laikposmā starp darījuma slēgšanas un ievades datu sniegšanas brīdi;

b)

interpolācija vai ekstrapolācija, izmantojot darījumu datus;

c)

pielāgojumi, ko veic, lai atspoguļotu datu sniedzēju un citu tirgus dalībnieku kredītspējas izmaiņas.

Uzraudzības funkcija

3.

Aizstājot 5. panta 4. un 5. punkta prasības, piemēro šādas prasības:

a)

procentu likmju indeksa administrators ir izveidojis neatkarīgu uzraudzības komiteju. Informāciju par minētās komitejas sastāvu publisko, pievienojot deklarācijas par jebkādiem interešu konfliktiem un par kārtību, kādā ievēlē vai ieceļ tās locekļus;

b)

uzraudzības komiteja rīko sanāksmi vismaz reizi četros mēnešos un protokolē katru šādu sanāksmi;

c)

uzraudzības komiteja darbojas, ievērojot integritāti, un pilda visus 5. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.

Revīzija

4.

Procentu likmju etalona administrators izraugās neatkarīgu ārējo revidentu, kuram ir jāpārbauda un jāziņo, vai administrators pilda attiecīgā etalona metodoloģijas un šīs regulas noteikumus. Administratora ārēju revīziju pirmo reizi veic sešus mēnešus pēc rīcības kodeksa ieviešanas un turpmāk to veic reizi divos gados.

Uzraudzības komiteja var pieprasīt veikt procentu likmju etalona datu sniedzēja ārēju revīziju, ja to neapmierina jebkādi tā rīcības aspekti.

Datu sniedzēju sistēmas un kontrole

5.

Papildus 16. pantā izklāstītajām prasībām, procentu likmju etalonu datu sniedzējiem piemēro šādas prasības. Regulas 16. panta 5. punktu nepiemēro.

6.

Katra datu sniedzēja iesniedzējs un minētā iesniedzēja tiešie vadītāji rakstiski apliecina, ka ir iepazinušies ar rīcības kodeksu un to ievēros.

7.

Datu sniedzēja sistēmas un kontrole ietver šādus elementus:

a)

pienākumu izklāsts katrā uzņēmumā, tostarp nosakot arī iekšējo pakļautības un atbildības hierarhiju, kā arī norādot iesniedzēju un vadītāju atrašanās vietu un identificējot attiecīgās personas un viņu aizstājējus;

b)

iekšējā kārtība, kādā apstiprina iesniedzamos ievades datus;

c)

disciplinārās procedūras, kuras īstenojamas gadījumos, kad ir konstatēts manipulācijas mēģinājums vai kad nav ziņots par notikušām manipulācijām vai manipulāciju mēģinājumu, par ko atbildīgas puses, kuras nav saistītas ar datu sniegšanas procesu;

d)

efektīvas interešu konfliktu pārvaldības procedūras un pasākumi gan datu sniedzēju savstarpējās saziņas, gan datu sniedzēju un citu trešo personu saziņas kontrolei, lai nepieļautu nekādu neatbilstīgu ārēju ietekmi uz personām, kuras ir atbildīgas par likmju iesniegšanu. Iesniedzēji darba vietā ir fiziski nošķirti no procentu likmju atvasināto instrumentu tirgotājiem;

e)

efektīvas procedūras, ar ko nepieļauj vai kontrolē informācijas apmaiņu starp personām, kas iesaistītas darbībās, kurās ir interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt etalona vajadzībām iesniegtajiem datiem;

f)

noteikumi, kas nepieļauj nedz datu sniedzēju savstarpējas slepenas vienošanās, nedz arī slepenas vienošanās starp datu sniedzējiem un etalonu administratoriem;

g)

pasākumi, ar ko nodrošina, ka neviena persona nevar neatbilstīgi ietekmēt to, kā ievades datu izstrādē iesaistītās personas veic attiecīgās darbības;

h)

likvidēta jebkāda tieša saikne starp ievades datu izstrādē iesaistīto personu atlīdzību un citā darbībā iesaistīto personu atlīdzību vai tās radītiem ieņēmumiem, ja saistībā ar šādām darbībām var rasties interešu konflikts;

i)

kontroles pasākumi, ar ko konstatē, vai pēc ievades datu izstrādes ir veikti reversie darījumi.

8.

Procentu likmju etalona datu sniedzējs glabā izsmeļošu informāciju par:

a)

visiem ar iesniegtajiem ievades datiem saistītajiem attiecīgajiem aspektiem;

b)

procesu, kas reglamentē ievades datu noteikšanu un ievades datu apstiprināšanu;

c)

iesniedzēju identitāti un viņu pienākumiem;

d)

jebkādu saziņu starp iesniedzējiem un citām personām, tostarp iekšējiem un ārējiem tirgotājiem un brokeriem, saistībā ar iesniedzamo ievades datu noteikšanu;

e)

jebkādu iesniedzēju saziņu ar administratoru vai citu aprēķina veicēju;

f)

visiem jautājumiem, kas saņemti par ievades datiem, un atbildes uz minētajiem jautājumiem;

g)

ziņojumiem par jutīgumu, kas raksturo procentu likmju mijmaiņas darījumu tirdzniecības portfeļus un citus atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības portfeļus, kurus būtiski ietekmē starpbanku procentu likmju noteikšana attiecībā uz ievades datiem.

9.

Informāciju saglabā datu nesējā, kas nodrošina, ka ar tajā uzglabāto informāciju turpmāk var iepazīties, izmantojot dokumentētus auditācijas pierakstus.

10.

Procentu likmju etalona datu sniedzēja atbildīgais par atbilstību regulāri ziņo vadībai par visiem konstatētajiem faktiem, tostarp par reversajiem darījumiem.

11.

Regulāri veic ievades datu un procedūru iekšējo pārskatīšanu.

12.

Procentu likmju etalona datu sniedzēja sniegto ievades datu, kā arī rīcības kodeksa un šīs regulas noteikumu izpildes ārējo revīziju pirmo reizi veic sešus mēnešus pēc rīcības kodeksa ieviešanas un turpmāk – reizi divos gados.


II PIELIKUMS

PREČU ETALONI

Metodoloģija

1.

Preču etalona administrators oficiāli noformē, dokumentē un publicē ikvienu metodoloģiju, ko administrators izmanto etalona aprēķināšanai. Šādā metodoloģijā ir iekļauts un izklāstīts vismaz turpmāk norādītais:

a)

visi kritēriji un procedūras, kuras izmanto, lai izstrādātu etalonu, tostarp informācija par to, kā administrators izmanto ievades datus, arī tādus kā konkrētais darījumu apjoms, noslēgtie un paziņotie darījumi, pirkšanas piedāvājumi, pārdošanas piedāvājumi un citi administratora izvērtējumā iekļautie tirgus dati vai izvērtēšanas laikposmi vai intervāli, kāpēc ir izmantota konkrētā atsauces vienība, kā administrators apkopo šādus ievades datus, pamatnostādnes, ar ko reglamentē to, kā vērtētāji pieņem savu lēmumu, un jebkāda cita informācija, piemēram, pieņēmumi, modeļi vai ekstrapolācija, kam izmanto apkopotos datus un ko ņem vērā, veicot izvērtējumu;

b)

procedūras un prakse, kas izstrādāta, lai nodrošinātu vērtētāju savstarpēju konsekvenci, tiem veicot savus vērtējumus;

c)

katra tāda kritērija, ko izmanto etalona aprēķināšanai, relatīvo nozīmīgumu, jo īpaši norādot, kādi ievades dati šādi ir izmantoti un kāds kritērijs ir izmantots vērtējuma pamatojumā, lai nodrošinātu etalona aprēķināšanas kvalitāti un integritāti;

d)

kritēriji, pēc kuriem nosaka darījumu datu minimālo apjomu, kas nepieciešams konkrēta etalona aprēķināšanai. Ja šāda robežvērtība nav sniegta – paskaidro iemeslus, kāpēc minimālais apjoms nav noteikts, tostarp izklāstot procedūras, kas izmantojamas tad, ja darījumu datu nav;

e)

kritēriji, kas attiecas uz izvērtēšanas laikposmiem, kad ir iesniegts mazāk datu, nekā metodoloģijā ieteiktā darījumu datu robežvērtība vai kā noteikts obligātajos administratora kvalitātes standartos, tostarp jebkādas alternatīvas vērtēšanas metodes, arī teorētiski aplēšu modeļi. Minētie kritēriji izskaidro procedūras, kas izmantojamas, ja darījumu datu nav;

f)

kritēriji, ar ko nosaka ievades datu savlaicīgu sniegšanu un to, kā šādi ievades dati sniedzami – elektroniski, pa tālruni vai kā citādi;

g)

kritēriji un procedūras attiecībā uz izvērtēšanas laikposmiem, kad viens vai vairāki datu sniedzēji nodrošina ievades datus tādā apjomā, kas ir būtiska daļa no visiem attiecīgajam etalonam vajadzīgajiem ievades datiem. Administrators minētajos kritērijos un procedūrās arī definē to, kas ir uzskatāms par būtisku daļu katra etalona aprēķināšanai;

h)

kritēriji, saskaņā ar kuriem darījumu datus etalona aprēķināšanai var neizmantot.

2.

Preču etalona administrators publicē tās metodoloģijas pamatelementus, kuru administrators izmanto katram izstrādātajam un publicētajam preču etalonam vai attiecīgā gadījumā – katrai izstrādāto un publicēto etalonu grupai, vai arī nodrošina, ka attiecīgie metodoloģijas pamatelementi ir pieejami.

3.

Līdz ar 2. punktā minēto metodoloģiju preču etalona administrators arī apraksta un publicē visu turpmāk minēto:

a)

pamatojumu, ar kādu pieņemta konkrēta metodoloģija, ietverot visus cenu korekcijas paņēmienus un arī pamatojumu tam, kāpēc laikposms vai intervāls, kurā ievades dati tiek pieņemti, ir ticams fiziskā tirgus vērtību rādītājs;

b)

konkrētas metodoloģijas iekšējās pārskatīšanas un apstiprināšanas procedūru, norādot arī to, cik bieži notiek šāda pārskatīšana;

c)

konkrētas metodoloģijas ārējās pārbaudes procedūru, tostarp procedūras, ko īsteno, lai panāktu metodoloģijas pieņemšanu tirgū, šajā nolūkā apspriežoties ar lietotājiem par būtiskām izmaiņām attiecīgo etalonu aprēķināšanas procesos.

Izmaiņas metodoloģijā

4.

Preču etalona administrators pieņem un dara lietotājiem zināmas sīki izstrādātas procedūras, saskaņā ar kurām īstenojams ierosinājums būtiski mainīt metodoloģiju, un šādu būtisku izmaiņu pamatojumu. Minētās procedūras ir saskaņā ar primāro mērķi, proti, administratora pienākumu nodrošināt sava etalona aprēķināšanas pastāvīgu integritāti un īstenot izmaiņas, kas nodrošina tā tirgus raitu darbību, uz kuru šādas izmaiņas attiecas. Šādas procedūras paredz, ka:

a)

tiek sniegts iepriekšējs paziņojums konkrētā termiņā, kas dod lietotājiem pietiekami daudz iespēju analizēt un izteikt piezīmes par ierosināto izmaiņu ietekmi, ņemot vērā to, kā administrators ir aprēķinājis vispārējos apstākļus;

b)

lietotāji izsaka piezīmes un administrators uz tām atbild un ka pēc attiecīgā apspriešanās laikposma administratora atbildes ir pieejamas visiem tirgus lietotājiem, ja vien attiecīgo piezīmju autors nav pieprasījis ievērot konfidencialitāti.

5.

Preču etalona administrators regulāri pārskata savu metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka tā ticami atspoguļo fizisko tirgu, kurš tiek novērtēts, un ietver kārtību, kā tiek ņemts vērā attiecīgo lietotāju viedoklis.

Etalonu aprēķināšanas kvalitāte un integritāte

6.

Preču etalona administrators:

a)

sīki izklāsta kritērijus, pēc kuriem definē fizisko preci, kam piemēro konkrēto metodoloģiju;

b)

nosaka šādu ievades datu prioritāro secību, ja tas ir saskaņā ar tā metodoloģiju:

i)

noslēgtie un paziņotie darījumi;

ii)

pirkšanas piedāvājumi un pārdošanas piedāvājumi;

iii)

cita informācija.

Ja noslēgtiem un paziņotiem darījumiem prioritāti nepiešķir, jābūt paskaidrotiem iemesliem, kā prasīts 7. punkta b) apakšpunktā;

c)

veic pietiekami daudz pasākumu, kuru mērķis ir panākt, ka iesniegtie ievades dati, kas ņemti vērā etalona aprēķinā, ir labticīgi, proti, ka puses, kas iesniegušas ievades datus, ir veikušas vai ir gatavas veikt darījumus, kuri rada šādus ievades datus, un ka noslēgtie darījumi ir veikti neatkarīgi viens no otra, un īpašu uzmanību velta saistītu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem;

d)

izveido un izmanto procedūras, ar ko konstatē anomālus vai aizdomīgus darījumu datus, un glabā informāciju par lēmumiem neiekļaut darījumu datus administratora etalona aprēķināšanas procesā;

e)

mudina datu sniedzējus iesniegt visus ievades datus, kas ir to rīcībā un kas atbilst administratora kritērijiem minētajam aprēķinam. Ciktāl iespējams un ja tas ir samērīgi, administratori cenšas nodrošināt, lai iesniegtie ievades dati reprezentatīvi atspoguļotu datu sniedzēju faktiski noslēgtos darījumus; un

f)

izmanto attiecīgu pasākumu sistēmu, lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro administratora piemērojamos ievades datu kvalitātes un integritātes standartus.

7.

Ciktāl tas saprātīgi iespējams, neskarot plānoto etalona publicēšanu, preču etalona administrators par katru aprēķinu izklāsta un publicē šādu informāciju:

a)

koncentrētu skaidrojumu, lai veicinātu etalona abonētāja vai kompetentās iestādes spēju saprast, kā ir veikts aprēķins, tostarp vismaz vērtējamā fiziskā tirgus lielumu un likviditāti (piemēram, iesniegto darījumu skaitu un apjomu), apjoma diapazonu un vidējo apjomu, cenu diapazonu un vidējo cenu, kā arī katra aprēķinā izmantoto ievades datu veida provizorisku procentuālo īpatsvaru; iekļauj jēdzienus, kuri attiecas uz cenu noteikšanas metodoloģiju, piemēram, uz darījumu balstīts, uz starpību balstīts, vai intrapolēts vai ekstrapolēts; un

b)

koncentrētu skaidrojumu par to, kādā apmērā un ar kādu pamatojumu attiecīgajam aprēķinam ir izmantots vērtējums, kurā nolemts neņemt vērā konkrētus datus, kas citādi atbilst attiecīgā aprēķina metodoloģijas prasībām, un kurā cenas balstās uz starpību vai intrapolāciju, ekstrapolāciju, vai kurā pārdošanas vai pirkšanas piedāvājumiem ir piešķirts lielāks svars nekā noslēgtajiem darījumiem.

Ziņošanas procesa integritāte

8.

Preču etalona administrators:

a)

precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka, kurš var iesniegt administratoram ievades datus;

b)

ir ieviesis kvalitātes kontroles procedūras, ar ko vērtē datu sniedzēja identitāti un visus tos datu iesniedzējus, kuri paziņo ievades datus, kā arī šādu iesniedzēju tiesības rīkoties datu sniedzēja vārdā, paziņojot ievades datus;

c)

precizē kritērijus, ko piemēro datu sniedzēja darbiniekiem, kuriem ir atļauts datu sniedzēja vārdā iesniegt ievades datus administratoram; mudina datu sniedzējus nodrošināt, ka darījumu datus iesniedz to administratīvais un tehniskais personāls, un cenšas apstiprināt datus no citiem avotiem, ja darījumu datus saņem tieši no tirgotāja; un

d)

īsteno iekšējos kontroles pasākumus un rakstiskas procedūras, lai atklātu saziņu starp datu sniedzējiem un vērtētājiem gadījumos, kad aprēķināšanu cenšas ietekmēt kādas personas (datu sniedzēja, tā darbinieku vai kādas trešās personas) tirgus pozīcijas uzlabošanas nolūkā vai kad cenšas piespiest vērtētāju pārkāpt administratora noteikumus vai pamatnostādnes, vai lai identificētu datu sniedzējus, kuri mēdz sniegt anomālus vai aizdomīgus darījumu datus. Minētās procedūras, cik iespējams, ietver noteikumu, kas paredz, ka administrators var plašāk veikt izmeklēšanu datu sniedzēja uzņēmumā. Kontroles pasākumi ietver tirgus rādītāju savstarpēju salīdzināšanu iesniegtās informācijas validēšanas nolūkā.

Vērtētāji

9.

Saistībā ar vērtētāja pienākumu preču etalona administrators:

a)

pieņem un ir sīki izstrādājis iekšējos noteikumus un pamatnostādnes par vērtētāju atlasi, tostarp noteicis vērtētājiem vajadzīgā izglītības, pieredzes un prasmju līmeņa minimumu, kā arī vērtētāju kompetences periodiskas pārskatīšanas procesu;

b)

ir veicis pasākumus, kas nodrošina, ka aprēķinus var veikt konsekventi un regulāri;

c)

nodrošina, ka tam pastāvīgi ir vērtētāji, un plāno savu vērtētāju pēctecību, tā garantējot, ka aprēķini tiek veikti konsekventi un ka tos veic darbinieki ar vajadzīgo zināšanu līmeni; un

d)

izveido iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošina aprēķinu integritāti un ticamību. Saskaņā ar šādiem iekšējās kontroles pasākumiem un procedūrām prasa vismaz pastāvīgu vērtētāju uzraudzību, lai nodrošinātu, ka metodoloģija ir pareizi piemērota, un nosaka iekšējās apstiprināšanas procedūras, ko īsteno uzraudzītājs, pirms cenas tiek laistas izplatīšanai tirgū.

Revīzijas liecības

10.

Preču etalona administrators ir izstrādājis noteikumus un procedūras, kas ļauj dokumentēt vienlaicīgi svarīgu informāciju, tostarp:

a)

visus ievades datus;

b)

lēmumus, ko pieņēmuši vērtētāji, aprēķinot katru etalonu;

c)

vai aprēķinā nav ņemts vērā kāds darījums, kas citādi ir atbilstīgs šāda aprēķina attiecīgās metodoloģijas prasībām, un šādas rīcības pamatojumu;

d)

katra vērtētāja identitāti un ikvienas tās personas identitāti, kas iesniegusi vai kā citādi sagatavojusi a), b) vai c) apakšpunktā minēto informāciju.

11.

Preču etalona administrators ir pieņēmis noteikumus un procedūras, kas nodrošina, ka attiecīgās informācijas revīzijas liecības tiek glabātas vismaz piecus gadus, lai dokumentētu administratora īstenoto aprēķināšanas procesu.

Interešu konflikti

12.

Preču etalona administrators nosaka atbilstīgas politikas nostādnes un procedūras, ar ko konstatē, atklāj, pārvalda vai mazina un nepieļauj interešu konfliktus un ar ko nodrošina aprēķinu integritātes un neatkarības aizsardzību. Minētās politikas nostādnes un procedūras regulāri pārskata un atjaunina, un tās:

a)

nodrošina, ka etalona aprēķinus neietekmē komerciālas vai personiskas darījumu attiecības vai intereses, kas jau izveidojušās vai varētu būt iespējamas starp administratoru vai tā filiālēm, darbiniekiem, klientiem, ikvienu tirgus dalībnieku vai ar tiem saistītajām personām;

b)

nodrošina, ka administratora darbinieku personiskās intereses un darījumu attiecības nevar kaitēt administratora funkcijām, tostarp no darba brīvajā laikā, ceļojot, piekrītot izklaides iespējām vai pieņemot dāvanas un viesmīlību, ko piedāvā administratora klienti vai citi preču tirgus dalībnieki;

c)

konfliktu konstatēšanas gadījumā nodrošina funkciju pienācīgu nodalīšanu administratora struktūrā ar uzraudzību, atlīdzību, sistēmu pieejamību un informācijas plūsmām;

d)

aizsargā administratora saņemtās vai sagatavotās informācijas konfidencialitāti, ievērojot administratoram noteiktos izpaušanas pienākumus;

e)

aizliedz administratora vadītājiem, vērtētājiem un citiem darbiniekiem piedalīties etalona aprēķināšanā, iesaistoties pirkšanas piedāvājumos, pārdošanas piedāvājumos un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā; un

f)

ļauj efektīvi risināt jebkādu konstatēto interešu konfliktu, kas varētu veidoties starp administratora etalona izstrādes darbību (tostarp visiem darbiniekiem, kas pilda etalona aprēķināšanas pienākumus vai kā citādi piedalās šo pienākumu izpildē) un citu administratora darbības veidu.

13.

Preču etalona administrators nodrošina, ka attiecībā uz pārējiem administratora darbības veidiem ir spēkā atbilstīgas procedūras un mehānismi, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt iespējamību, ka interešu konflikti varētu ietekmēt etalona aprēķinu integritāti.

14.

Preču etalona administrators nodrošina, ka ir nodalījis pakļautību starp vadītājiem, vērtētājiem un pārējiem darbiniekiem un vadītāju pakļautību administratora augstākā līmeņa vadītājiem un administratora valdei un tā garantējis:

a)

ka administrators var pienācīgi pildīt šīs regulas prasības; un

b)

ka pienākumi ir precīzi noteikti un nav konfliktējoši un ka nerodas šķietama konflikta iespaids.

15.

Tiklīdz preču etalona administrators uzzina par interešu konfliktu, kas radies administratora īpašumtiesību dēļ, tas par to informē savus lietotājus.

Sūdzības

16.

Preču etalona administrators ir izstrādājis un publicē sūdzību izskatīšanas politiku, nosakot procedūras, saskaņā ar kurām tiek saņemti, izvērtēti un glabāti dati par sūdzībām, kas iesniegtas par administratora īstenoto aprēķināšanas procesu. Šādi sūdzību mehānismi garantē, ka:

a)

administratora etalona abonenti var iesniegt sūdzību par to, vai konkrēta etalona aprēķins atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām etalona aprēķināšanas izmaiņām, metodoloģijas piemērošanu saistībā ar konkrēta etalona aprēķiniem un citiem redakcionāliem lēmumiem, kas saistīti ar etalona aprēķināšanas procesu;

b)

ir konkrēts grafiks sūdzību izskatīšanai;

c)

oficiālas sūdzības, kas iesniegtas par administratoru un tā darbiniekiem, minētais administrators izskata laikus un godīgi;

d)

izmeklēšanu veic neatkarīgi no darbiniekiem, kas varētu būt saistīti ar sūdzības priekšmetu;

e)

administrators cenšas nevilcinoties pabeigt izmeklēšanu;

f)

administrators rakstiski un pieņemamā termiņā informē sūdzības iesniedzēju un jebkuru citu attiecīgo pusi par izmeklēšanas rezultātu;

g)

sūdzības iesniedzējs ne vēlāk kā sešos mēnešos pēc sākotnējās sūdzības iesniegšanas dienas var vērsties pie neatkarīgas trešās personas, kuru izraudzījies administrators, ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar to, kā attiecīgais administrators ir izskatījis sūdzību, vai nav apmierināts ar administratora lēmumu; un

h)

ka visus dokumentus, kuri attiecas uz sūdzību, arī tos, kas saņemti no sūdzības iesniedzēja, un administratora paša reģistrētos datus, glabā vismaz piecus gadus.

17.

Domstarpības par nākamās dienas cenu noteikšanu, kuras nav oficiālas sūdzības, izšķir preču etalona administrators, īstenojot savas atbilstīgās standarta procedūras. Ja sūdzības rezultātā cena tiek mainīta, sīkas ziņas par minēto cenas izmaiņu pēc iespējas ātrāk paziņo tirgū.

Ārējā revīzija

18.

Preču etalona administrators izraugās neatkarīgu ārējo revidentu, kuram ir atbilstīga pieredze un kurš var veikt attiecīgu pārbaudi un ziņot par to, kā administrators ievēro paša noteiktos metodoloģijas kritērijus un pilda šīs regulas prasības. Revīziju veic katru gadu un revīzijas ziņojumu publicē trīs mēnešos pēc attiecīgās revīzijas, vajadzības gadījumā papildus veicot starpposma revīzijas.


Augša