Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32014R0560

Padomes Regula (ES) Nr. 560/2014 ( 2014. gada 6. maijs ), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 169, 7.6.2014., 130./151. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 29/11/2021; Atcelts ar 32021R2085

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/560/oj

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/130


PADOMES REGULA (ES) Nr. 560/2014

(2014. gada 6. maijs),

ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2) paredzēja kopīgas tehnoloģiju ierosmes, kas bija publiskās un privātās partnerības sākotnējā forma.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (3) tika noteiktas īpašas publiskā un privātā sektora atbalstāmās partnerības.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, piesaistīt privātos ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība minētajās partnerībās var iesaistīties, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) būtu jāturpina sniegt atbalstu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar “Apvārsni 2020” atbilstīgi minētajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(5)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020” “), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzvērta vajadzība izveidot labvēlīgākus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(6)

Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”) sagatavoja perspektīvas dokumentu un stratēģisko inovācijas un pētniecības programmu, pamatojoties uz plašākām apspriedēm ar valsts un privātām ieinteresētajām personām. Stratēģiskajā inovācijas un pētniecības programmā aprakstītas galvenās ar tehnoloģijām un inovāciju saistītās problēmas, kas ir jānovērš, lai izveidotu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu biorūpniecību Eiropā, un ir noteikti pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumi, kas jāīsteno saistībā ar kopējo tehnoloģiju ierosmi biorūpniecības jomā (“BBI ierosme”).

(7)

BIC ir bezpeļņas organizācija, kas tika izveidota, lai pārstāvētu nozaru grupu, kura atbalsta BBI ierosmi. Kopuzņēmuma dalībnieki pārstāv visu biovērtību ķēdi, un to sastāvā ir lielās rūpniecības nozares, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), reģionālās kopas, Eiropas tirdzniecības asociācijas un Eiropas tehnoloģiju platformas. BIC mērķis ir nodrošināt un veicināt biorūpniecības tehnoloģisko un saimniecisko attīstību Eiropā. Dalībai kopuzņēmumā var pieteikties jebkura ieinteresētā persona biovērtību ķēdē. Dalībniekiem piemēro atklātuma un pārredzamības vispārējos principus, nodrošinot plašu nozares pārstāvju iesaisti.

(8)

Jebkura atbilstīga iestāde var kļūt par dalībnieci vai koordinatoru atsevišķos izraudzītos projektos.

(9)

Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumā “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, jo īpaši tā rīcības plānā, aicina veidot publiskā un privātā sektora partnerības, lai atbalstītu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas biorūpniecības un vērtības ķēžu izveidi Eiropā. Ņemot vērā virzību uz sabiedrību, kurā naftu vairs neizmanto, paziņojuma mērķis ir integrēt tās nozares, kuras veiksmīgāk ražo un pārstrādā biomasu, lai samērotu pārtikas nodrošinājumu ar dabas resursu nepietiekamību, kā arī mērķus vides jomā ar biomasas izmantojumu rūpnieciskām un enerģētikas vajadzībām.

(10)

Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumā “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošana” apstiprina biorūpniecības stratēģisko nozīmi Eiropas turpmākajai konkurētspējai, kā norādīts Komisijas 2007. gada 21. decembra paziņojumā “Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai”, un uzsver vajadzību īstenot BBI ierosmi.

(11)

Biorūpniecība un tās vērtību ķēde saskaras ar sarežģītām un būtiskām tehnoloģijas un inovācijas problēmām. Tā kā biorūpniecības nozare vēl tikai top, tai ir jāapkopo tehniskās zināšanas un jānovērš problēma saistībā ar ierobežotajiem publiski pieejamiem datiem par reālo resursu pieejamību, lai veidotu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas vērtību ķēdes. Lai atrisinātu minētās problēmas, koncentrēti un Eiropas līmenī saskaņoti ir jārod kritiskā masa attiecībā uz aktivitāti, izcilību un inovāciju potenciālu.

(12)

BBI ierosmei būtu jāmazina dažādās tirgus kļūmes, kas kaitē privātam ieguldījumam pirmskonkurences posma pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumos biorūpniecības jomā Eiropā. Proti, šai ierosmei būtu jānodrošina uzticamas biomasas piegādes pieejamība, ņemot vērā citus konkurējošus sociālos un vides pieprasījumus, un tai būtu jāatbalsta moderno pārstrādes tehnoloģiju, lielapjoma demonstrējumu pasākumu un politikas instrumentu attīstība, tādējādi mazinot privāto pētniecības un inovāciju ieguldījumu risku ilgtspējīgu un konkurētspējīgu bioproduktu un biodegvielu izstrādē.

(13)

BBI ierosmei būtu jāizpaužas kā publiskā un privātā sektora partnerībai, kuras mērķis ir palielināt ieguldījumu ilgtspējīgas biorūpniecības nozares attīstībai Eiropā. Tai būtu jānodrošina vides un sociāli ekonomiskie ieguvumi Eiropas pilsoņiem, jāuzlabo Eiropas konkurētspēja un jāpalīdz izveidot tādu Eiropu, kas ir galvenā tirgus dalībniece moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas jomā.

(14)

BBI ierosmes mērķis ir ieviest tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmu Eiropā, kas novērtēs to atjaunojamu bioloģisko resursu pieejamību, kurus var izmantot biomateriālu ražošanai, un, pamatojoties uz to, atbalstīs ilgtspējīgu biovērtības ķēžu izveidi. Minētie pasākumi būtu jāveic, sadarbojoties visās biovērtību ķēdēs iesaistītajām ieinteresētajām personām, tostarp primārās ražošanas un pārstrādes nozarēm, patērētāju zīmoliem, MVU, pētniecības un tehnoloģiju centriem, kā arī augstskolām.

(15)

Ņemot vērā BBI ierosmes izvirzīto mērķu apjomu un mērogu, mobilizējamo finanšu un tehnisko resursu apjomu, kā arī vajadzību nodrošināt resursu un finansējuma efektīvu koordināciju un sinerģiju, ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tāpēc kopuzņēmumam, kas paredzēts, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi biorūpniecības jomā (“kopuzņēmums BBI”), būtu jāpiešķir juridiskas personas statuss.

(16)

Kopuzņēmuma BBI mērķis būtu jāsasniedz, atbalstot pētniecības un inovācijas pasākumus, apvienojot publiskā un privātā sektora līdzekļus. Tāpēc kopuzņēmumam BBI būtu jāizsludina aicinājumi iesniegt priekšlikumus pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumu atbalstam.

(17)

Lai gūtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina cieša sinerģija ar citām Savienības programmām, piemēram, izglītības, vides, konkurētspējas un MVU jomā, kā arī jānodrošina sinerģija ar Kohēzijas politikas līdzekļiem un Lauku attīstības politiku, kas jo īpaši var palīdzēt stiprināt valstu un reģionu pētniecības un inovācijas spējas, ņemot vērā gudras specializācijas stratēģijas.

(18)

Ar “Apvārsni 2020” būtu jāpalīdz mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam BBI būtu jātiecas ar ESI fondiem veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējas vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma BBI jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(19)

Kopuzņēmuma BBI dibinātājiem būtu jābūt Savienībai un BIC.

(20)

Noteikumi par kopuzņēmuma BBI struktūru un darbību būtu jāparedz kopuzņēmuma BBI statūtos, kas ir daļa no šīs regulas.

(21)

Rakstiski BIC ir apstiprinājis apņemšanos īstenot pētniecības pasākumus kopuzņēmuma BBI jomās tādas struktūras ietvaros, kas ir rūpīgi pielāgota publiskā un privātā sektora partnerības būtībai. BIC var pievienoties šīs regulas pielikumā iekļautajiem statūtiem, parakstot apstiprinājuma vēstuli.

(22)

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina tā finansiāls atbalsts darbībām, izmantojot atklātas un pārredzamas procedūras, kas galvenokārt izpaužas kā dotācijas dalībniekiem pēc tam, kad ir izsludināti atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(23)

Ieguldījumi, ko veic locekļi, kas nav Savienība, nebūtu jāattiecina uz kopuzņēmuma BBI administratīvajām izmaksām un uz līdzfinansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu kopuzņēmuma BBI atbalstītās darbības pētniecības un inovācijas jomā. Viņu veiktie ieguldījumi būtu jāattiecina arī uz papildu pasākumiem, kas jāveic locekļiem, kas nav Savienība, kā norādīts papildu rīcības plānā. Lai gūtu atbilstošu pārskatu par minēto papildu pasākumu radīto ietekmi, tiem būtu jānorāda uz ieguldījumiem plašākā BBI ierosmē.

(24)

Dalībai kopuzņēmuma BBI finansētajās netiešajās darbībās būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (6). Turklāt kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(25)

Lai nodrošinātu atvērtību, pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam BBI vajadzētu lietot arī elektroniskos līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Tādēļ kopuzņēmuma BBI izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, kurus pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam BBI atbilstīgus datus cita starpā par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem vajadzētu darīt pieejamus iekļaušanai “Apvārsnī 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(26)

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā BBI būtu jāpārvalda saskaņā ar pamatotiem finanšu pārvaldības principiem un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(27)

Vienkāršošanas labad administratīvā slodze būtu jāsamazina visiem dalībniekiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi lielas dokumentācijas un ziņošanas. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas atbilstoši šai regulai būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(28)

Savienības un pārējo kopuzņēmuma BBI locekļu finanšu intereses būtu jāaizsargā, īstenojot proporcionālus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp nodrošinot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, kā arī attiecīgā gadījumā administratīvos un finanšu sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(29)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu BBI vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(30)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu attiecināt atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc, atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam BBI vajadzētu sniegt Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā BBI nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar 208. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Finanšu pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(31)

Kopuzņēmumam BBI būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma BBI struktūru reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(32)

Lai veicinātu kopuzņēmuma BBI izveidi, Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par tā izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir spējīgs darboties, lai pats izpildītu savu budžetu.

(33)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos kopuzņēmuma BBI uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, rūpnieciskās pētniecības un inovācijas stiprināšanu visā Savienībā, īstenojot kopējo BBI ierosmi, izmantojot kopuzņēmumu BBI, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet lai izvairītos no divkārša darba, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu optimālu publiskā finansējuma izmantojumu, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi biorūpniecības jomā (“BBI ierosme”), uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums LESD 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums BBI”). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” ilgumu, kopuzņēmuma BBI uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.   Kopuzņēmums BBI ir struktūra, kurai uzticēts īstenot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā minēto publiskā un privātā sektora partnerību.

3.   Kopuzņēmumam BBI ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas minēto valstu tiesību aktos paredzēta juridiskām personām. Proti, tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

4.   Kopuzņēmuma BBI mītne atrodas Briselē, Beļģijā.

5.   Kopuzņēmuma BBI statūti (“statūti”) ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Mērķi

Kopuzņēmuma BBI mērķi ir šādi:

a)

palīdzēt īstenot Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un jo īpaši Lēmuma 2013/743/ES III daļu;

b)

sekmēt BBI ierosmes mērķu sasniegšanu attiecībā uz resursu ziņā efektīvāku un ilgtspējīgāku zema oglekļa ekonomiku un lielāku ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši lauku rajonos, izveidojot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu biorūpniecību Eiropā, kā pamatā ir modernas biorafinēšanas iekārtas, kuras ilgtspējīgi iegūst biomasu, un jo īpaši:

i)

demonstrēt tehnoloģijas, kas no Eiropā iegūtas biomasas dod iespēju ražot jaunus ķīmisko vielu veidošanas elementus, jaunus materiālus un jaunus patēriņa produktus, ar ko aizstāj nepieciešamību pēc fosilā devuma;

ii)

izstrādāt darījumdarbības modeļus, kas ekonomikas tirgus dalībniekus integrē visā vērtību ķēdē no biomasas piegādes līdz biorafinēšanas iekārtām un līdz patērētājiem, kuri izmanto biomateriālus, ķīmiskās vielas un degvielu, tostarp veidojot jaunus pārnozaru starpsavienojumus un atbalstot pārnozaru kopas; un

iii)

izveidot pamata biorafinēšanas rūpnīcas, kurās izmanto tehnoloģijas un darījumdarbības modeļus, kas paredzēti biomateriāliem, ķīmiskām vielām un degvielai un kas apliecina tādus uzlabojumus izmaksu un veikuma ziņā, kuri spēj konkurēt ar fosilām alternatīvām.

3. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā BBI, tostarp EBTA apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir EUR 975 000 000. Savienības ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijas, kas piešķirtas īpašajai programmai, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” un kura izveidota ar Lēmumu 2013/743/ES saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 60. un 61. pantu par struktūrām, kuras norādītas minētās regulas 209. pantā.

2.   Savienības finansiālā ieguldījuma kārtību nosaka deleģēšanas nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu BBI.

3.   Deleģēšanas nolīgumā, kas minēts šā panta 2. punktā, ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktā un 60. un 61. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā, un, inter alia:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma BBI ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma BBI ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma BBI darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma BBI izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantojumu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši to pieņemšanu darbā atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, pārklasificēšanu un jebkurām darbinieku skaita izmaiņām.

4. pants

Ieguldījumi, kuru sniedz locekļi, kas nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma BBI locekļi, kas nav Savienība, 1. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz EUR 2 730 000 000 apmērā vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošās vienības.

2.   Šā panta 1. punktā minētais ieguldījums ir:

a)

ieguldījumi kopuzņēmumā BBI, kā minēts statūtu 12. panta 2. punktā, 12. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

b)

ieguldījumi natūrā vismaz EUR 1 755 000 000 apmērā 1. pantā noteiktajā laikposmā, kuras veic locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības, un kuras sastāv no izmaksām, kas tiem rodas papildu pasākumu īstenošanā ārpus kopuzņēmuma BBI darba plānā paredzētā, palīdzot īstenot BBI ierosmes mērķus. Atbalstu minēto izmaksu segšanai var sniegt no citām Savienības finansēšanas programmām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām. Šādos gadījumos Savienības finansējums neaizstāj ieguldījumus natūrā, ko veic locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības.

Par b) apakšpunktā minētajām izmaksām kopuzņēmums BBI nav tiesīgs saņemt finanšu atbalstu. Attiecīgos pasākumus paredz gada papildu pasākumu plānā, kurā norāda šo ieguldījumu aplēstās vērtības.

3.   Kopuzņēmuma BBI locekļi, kas nav Savienība, katru gadu līdz 31. janvārim ziņo kopuzņēmuma BBI valdei par 2. punktā minēto katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem veikto ieguldījumu vērtību. Par to laikus tiek informēta arī valstu pārstāvju grupa.

4.   Lai izvērtētu šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī statūtu 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto ieguldījumu apmēru, izmaksas nosaka saskaņā ar attiecīgo vienību parasto izmaksu aprēķināšanas praksi un piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā vienība ir dibināta, kā arī piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apstiprina neatkarīgs ārējais revidents, ko norīkojusi attiecīgā vienība. Ja saistībā ar sertifikāciju rodas kādas neskaidrības, kopuzņēmums BBI var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Šajā regulā nedz kopuzņēmums BBI, nedz kāda cita Savienības struktūra neveic revīziju attiecībā uz izmaksām, kas radušās saistībā ar papildu pasākumiem.

5.   Komisija ir tiesīga izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā BBI vai sākt statūtu 20. panta 2. punktā minēto likvidācijas procedūru, ja minētie locekļi vai to sastāvā esošās vienības šā panta 2. punktā minētos ieguldījumus neveic vai veic daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums netraucē atmaksāt attiecināmās izmaksas, kuras locekļiem jau ir radušās līdz brīdim, kad kopuzņēmumam BBI ir paziņots minētais lēmums.

5. pants

Finanšu noteikumi

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kopuzņēmums BBI pieņem savus konkrētos finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 (9).

6. pants

Personāls

1.   Kopuzņēmuma BBI personālam piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (10) (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), un noteikumus, kurus kopīgi pieņēmušas Savienības iestādes, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde attiecībā uz kopuzņēmuma BBI personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un pilnvaras, kas ar Nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var apturēt minēto deleģēšanu. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģēšanu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras. Šādos gadījumos valde pati īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras vai deleģē tās kādam no saviem locekļiem vai kopuzņēmuma BBI darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.   Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma BBI darbinieku štatu sarakstā, norādot pagaidu darbinieku skaitu, atsevišķi pēc funkcijas grupas un pēc pakāpes, un līgumdarbinieku skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar tā gada budžetu.

5.   Kopuzņēmuma BBI personālu veido pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

6.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums BBI.

7. pants

Norīkotie valsts eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums BBI var piesaistīt norīkotus valsts ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums BBI nav pieņēmis darbā. Norīkotu valsts ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, pievieno 6. panta 4. punktā minētajā informācijā par darbinieku resursiem saskaņā ar gada budžetu.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā BBI un par stažieru piesaistīšanu.

8. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumu BBI un tā darbiniekiem attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

9. pants

Kopuzņēmuma BBI atbildība

1.   Kopuzņēmuma BBI līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem kopuzņēmums BBI atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.

3.   Visus kopuzņēmuma BBI veiktus maksājumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītās izmaksas un izdevumus uzskata par kopuzņēmuma BBI izdevumiem, un tos sedz no tā līdzekļiem.

4.   Par kopuzņēmuma BBI saistību izpildi ir atbildīgs vienīgi kopuzņēmums.

10. pants

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija:

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļauta kopuzņēmuma BBI noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas saistīti ar kompensāciju par zaudējumiem, kurus radījis kopuzņēmuma BBI personāls, pildot savus pienākumus;

c)

visos strīdos starp kopuzņēmumu BBI un tā personālu, ciktāl tas attiecas un atbilst noteikumiem, kuri izklāstīti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

2.   Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma BBI mītne.

11. pants

Novērtēšana

1.   Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic kopuzņēmuma BBI starpposma novērtēšanu. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj novērtēšanas secinājumus un Komisijas novērojumus. Minēto ziņojumu Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma BBI starpposma novērtēšanas rezultātus ņem vērā padziļinātajā izvērtējumā un starpposma novērtējumā, kas minēti 32. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

2.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēta starpposma novērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 4. panta 5. punktu vai veikt jebkādu citu atbilstīgu darbību.

3.   Sešos mēnešos pēc kopuzņēmuma BBI likvidēšanas, tomēr ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 20. pantā minētā likvidācijas procesa sākšanas Komisija veic kopuzņēmuma BBI nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Budžeta izpildes apstiprināšana

Atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam BBI sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma saskaņā ar procedūru, kas noteikta kopuzņēmuma BBI finanšu noteikumos.

13. pants

Ex-post revīzijas

1.   Kā daļu no “Apvāršņa 2020” netiešajām darbībām kopuzņēmums BBI veic netiešo darbību izmaksu ex-post revīzijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt šā panta 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši Regulām (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013.

14. pants

Locekļu finanšu interešu aizsardzība

1.   Kopuzņēmums BBI Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma BBI vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi savām ēkām un telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai tie varētu veikt revīzijas.

2.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 883/2013 (12), lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu.

3.   Neskarot 1. un 2. punkta prasības, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas pieņemti saistībā ar šīs regulas īstenošanu, iekļauj noteikumus, ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju, kopuzņēmumu BBI, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to kompetencei.

4.   Kopuzņēmums BBI nodrošina to, ka tā locekļu finanšu intereses tiek pienācīgi aizsargātas, veicot vai uzdodot veikt atbilstīgu iekšējo un ārējo kontroli.

5.   Kopuzņēmums BBI pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13). Kopuzņēmums BBI pieņem vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu OLAF veiktas iekšējas izmeklēšanas.

15. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 16. pantu, kopuzņēmums BBI nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt kopuzņēmuma locekļu vai to dalībnieku interesēm, kas piedalās kopuzņēmuma BBI pasākumos.

16. pants

Pārredzamība

1.   Kopuzņēmuma BBI rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (14).

2.   Kopuzņēmuma BBI valde var pieņemt praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Neskarot šīs regulas 10. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums BBI ir pieņēmis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantam, var būt ombudam iesniegtas sūdzības priekšmets atbilstoši LESD 228. panta nosacījumiem.

17. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

Darbībām, ko finansē kopuzņēmums BBI, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu BBI uzskata par finansēšanas struktūru, un tas nodrošina finansiālu atbalstu netiešām darbībām, kas izklāstītas statūtu 1. pantā.

18. pants

Uzņēmējvalsts atbalsts

Kopuzņēmums BBI un valsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu nolīgumu, vienojoties par privilēģijām un imunitāti, kā arī citu atbalstu, ko minētā valsts nodrošina kopuzņēmumam BBI.

19. pants

Sākotnējās darbības

1.   Komisija uzņemas atbildību par kopuzņēmuma BBI izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir spējīgs darboties, lai pats izpildītu savu budžetu. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisija visas nepieciešamās darbības veic sadarbībā ar pārējiem locekļiem un iesaistot kopuzņēmuma BBI kompetentās struktūras.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā:

a)

Komisija, līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad valde ir iecēlusi to amatā saskaņā ar statūtu 8. pantu, var iecelt Komisijas ierēdni, kurš rīkojas izpilddirektora vietā un pilda tā pienākumus un kuram var palīdzēt noteikts skaits Komisijas ierēdņu;

b)

atkāpjoties no šīs regulas 6. panta 2. punkta prasībām, pagaidu direktoram ir iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)

Komisija var nozīmēt noteiktu skaitu pagaidu ierēdņu.

3.   Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kuras iekļautas kopuzņēmuma BBI gada budžetā, ja to ir apstiprinājusi valde, un var parakstīt nolīgumus, pieņemt lēmumus un slēgt līgumus, tostarp pēc kopuzņēmuma BBI štatu saraksta pieņemšanas – arī darba līgumus.

4.   Ar kopuzņēmuma BBI izpilddirektora piekrišanu un saņemot valdes apstiprinājumu pagaidu izpilddirektors nosaka datumu, kurā kopuzņēmums BBI spēs izpildīt savu budžetu. Sākot ar minēto datumu, Komisija atturas uzņemties saistības un veikt maksājumus kopuzņēmuma BBI pasākumu īstenošanai.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums [Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts].

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 (2013. gada 30. septembris) par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā (OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


PIELIKUMS

BIORŪPNIECĪBAS KOPUZŅĒMUMA STATŪTI

1.   pants

Uzdevumi

Kopuzņēmums BBI veic šādus uzdevumus:

a)

nodrošina BBI ierosmes izveidi un ilgtspējīgu pārvaldību;

b)

mobilizē vajadzīgos publiskā un privātā sektora resursus;

c)

sāk un izveido ciešu un ilgtermiņa sadarbību ar Savienību, nozari un citām ieinteresētajām personām;

d)

nodrošina BBI ierosmes efektivitāti;

e)

sasniedz pētniecības pasākumu kritisko masu ilgtermiņa programmu sākšanai;

f)

uzrauga virzību uz kopuzņēmuma BBI mērķu sasniegšanu;

g)

sniedz finansiālu atbalstu pētniecības un inovācijas netiešajām darbībām, galvenokārt piešķirot dotācijas;

h)

iesaistās informēšanas, saziņas, izmantošanas un izplatīšanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantu, tostarp sagatavojot detalizētu informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un kas ir pieejami un kam var piekļūt kopīgā “Apvāršņa 2020” e-datu bāzē;

i)

sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un augstskolām;

j)

veic jebkādus citus uzdevumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šīs regulas 2. pantā izklāstītos mērķus.

2.   pants

Locekļi

1.

Kopuzņēmuma BBI locekļi ir:

a)

Savienība, kuru pārstāv Komisija;

b)

pēc šo statūtu atzīšanas ar apstiprinājuma vēstuli – Bio-based Industries Consortium Aisbl (“BIC”), kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem izveidota bezpeļņas organizācija; tās pastāvīgais birojs atrodas Briselē, Beļģijā.

2.

“Sastāvā esošās vienības” ir vienības, kuras veido katru kopuzņēmuma BBI locekli, kas nav Savienība, saskaņā ar minētā locekļa statūtiem.

3.   pants

Izmaiņas dalībā locekļa statusā

1.

Jebkura juridiska persona, kas tieši vai netieši atbalsta pētniecību un inovāciju kādā dalībvalstī vai “Apvāršņa 2020” asociētajā valstī, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par kopuzņēmuma BBI locekli, ja attiecīgā juridiskā persona veic 12. punktā minētos ieguldījumus to kopuzņēmuma BBI mērķu īstenošanai, kas izklāstīti šīs regulas 2. pantā, un atzīst kopuzņēmuma BBI statūtus.

2.

Katru pieteikumu dalībai locekļa statusā kopuzņēmumā BBI adresē kopuzņēmuma BBI valdei, un pieteikumam pievieno priekšlikumu pielāgot minētās valdes sastāvu.

3.

Valde izvērtē pieteikumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja atbilstību un potenciālo pievienoto vērtību, ko tas varētu dot kopuzņēmuma BBI mērķu sasniegšanai, un lemj par pieteikumu.

4.

Ikviens loceklis var izbeigt savu dalību locekļa statusā kopuzņēmumā BBI. Dalības locekļa statusā izbeigšana stājas spēkā neatgriezeniski sešus mēnešu pēc attiecīga paziņojuma citiem locekļiem. No izbeigšanas datuma bijušais loceklis ir atbrīvots no visām saistībām, izņemot tām, kuras kopuzņēmums BBI ir apstiprinājis vai uzņēmies pirms dalības locekļa statusā izbeigšanas.

5.

Dalību locekļu statusā kopuzņēmumā BBI nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas piekrišanas.

6.

Tiklīdz ir notikušas jebkādas izmaiņas dalībā locekļa statusā saskaņā ar šo pantu, kopuzņēmums BBI savā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē atjauninātu locekļu sarakstu, norādot arī datumu, kad šādas izmaiņas notikušas.

4.   pants

Kopuzņēmuma BBI struktūras

1.

Kopuzņēmumam BBI ir šādas struktūras:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

zinātniskā komiteja;

d)

valstu pārstāvju grupa.

2.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir kopuzņēmuma BBI padomdevējas struktūras.

5.   pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvs ir šāds:

a)

pieci Komisijas pārstāvji Savienības vārdā; un

b)

pieci to locekļu pārstāvji, kas nav Savienība, no kuriem vismaz viens ir vidējā vai mazā uzņēmuma (MVU) pārstāvis.

6.   pants

Valdes darbība

1.

Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas. Locekļiem, kas nav Savienība, ir vienāds balsu skaits. Locekļi dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību nav iespējams panākt, valde pieņem lēmumus vismaz ar 75 % balsu vairākumu no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

2.

Valde ievēl priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3.

Valde divas reizes gadā rīko kārtējās sēdes. Tā var rīkot ārkārtas sēdes pēc Komisijas vai locekļu, kas nav Savienība, pārstāvju vairākuma pieprasījuma vai pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma BBI mītnē.

Izpilddirektoram ir tiesības piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam gadījumos, kad tiek apspriesti viņa pienākumos esoši jautājumi, ir tiesības apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Atsevišķos gadījumos valde var aicināt novērotāju statusā sēdē piedalīties citas personas, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

4.

Locekļu pārstāvji nav personiski atbildīgi par darbībām, ko viņi valdē veikuši kā pārstāvji.

5.

Valde pieņem savu reglamentu.

7.   pants

Valdes uzdevumi

1.

Valdei ir vispārēja atbildība par stratēģisko virzību un kopuzņēmuma BBI darbībām, un tā uzrauga pasākumu īstenošanu.

2.

Komisija, pildot savus uzdevumus valdē, tiecas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma BBI pasākumiem un atbilstīgiem “Apvāršņa 2020” pasākumiem, lai tad, kad tiek apzinātas sadarbības pētniecības prioritātes, veicinātu sinerģiju.

3.

Valde jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)

novērtē, pieņem vai noraida dalības locekļu statusā pieteikumu saskaņā ar statūtu 3. pantu;

b)

pieņem lēmumus par jebkura locekļa, kas nepilda savus pienākumus, dalības locekļu statusā izbeigšanu kopuzņēmumā BBI;

c)

pieņem kopuzņēmuma BBI finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

d)

apstiprina kopuzņēmuma BBI gada budžetu, tostarp attiecīgu štatu sarakstu, norādot pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm, un līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

e)

īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu;

f)

ieceļ amatā izpilddirektoru, kā arī atlaiž to no darba, pagarina tā pilnvaru laiku, nodrošina tam vadību un uzauga tā veikumu;

g)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmas biroja organizatorisko struktūru;

h)

pieņem gada darba plānu un atbilstīgo izdevumu aplēses, kā pēc apspriešanās ar zinātnisko komiteju un valstu pārstāvju grupu ierosinājis izpilddirektors;

i)

apstiprina šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto papildu pasākumu gada plānu, pamatojoties uz locekļu, kas nav Savienība, ierosinājumu un attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar ad hoc konsultatīvo grupu;

j)

apstiprina gada darbības ziņojumus, tostarp atbilstīgos izdevumus;

k)

attiecīgi organizē kopuzņēmuma BBI iekšējās revīzijas struktūras izveidošanu;

l)

apstiprina aicinājumus, kā arī attiecīgā gadījumā saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlases, piešķiršanas un pārbaudes procedūrām;

m)

apstiprina to darbību sarakstu, kuras izraudzītas finansējuma saņemšanai, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu grupas sagatavotu sarakstu;

n)

pēc izpilddirektora ieteikuma izstrādā kopuzņēmuma BBI saziņas politiku;

o)

attiecīgā gadījumā izstrādā Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu;

p)

attiecīgā gadījumā izstrādā noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā BBI un par stažieru pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

q)

attiecīgā gadījumā izveido konsultatīvās grupas, kas darbojas papildus kopuzņēmuma BBI struktūrām;

r)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai kopuzņēmuma BBI locekļa ierosinātu lūgumu grozīt šo regulu;

s)

uzņemas atbildību par uzdevumiem, kas nav piešķirti konkrētai kopuzņēmuma BBI struktūrai, bet ko valde kādai no tām var piešķirt.

8.   pants

Izpilddirektora iecelšana amatā, atlaišana vai pilnvaru termiņa pagarināšana

1.

No Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras izpilddirektoru ieceļ valde. Komisija vajadzības gadījumā iesaista atlases procedūrā citu kopuzņēmuma BBI locekļu pārstāvjus.

Atlases procedūras iepriekšējas atlases posmā īpaši jānodrošina atbilstoša citu kopuzņēmuma BBI locekļu pārstāvība. Tāpēc valdes uzdevumā kopuzņēmuma BBI locekļi, kas nav Savienība, savā starpā vienojoties, ieceļ pārstāvi un novērotāju.

2.

Izpilddirektors ir personāla darbinieks, un viņu iesaista kā kopuzņēmuma BBI pagaidu darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunktu.

Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, kopuzņēmumu BBI pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.

Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Līdz minētā laikposma beigām Komisija, attiecīgi iesaistot locekļus, kas nav Savienība, novērtē izpilddirektora veikumu un kopuzņēmuma BBI turpmākos uzdevumus un problēmas.

4.

Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā četriem gadiem.

5.

Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.

Izpilddirektoru var atlaist tikai ar valdes lēmumu, kura rīkojas pēc priekšlikuma, ko izteikusi Komisija, attiecīgi iesaistot locekļus, kas nav Savienība.

9.   pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.

Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas ir atbildīga par kopuzņēmuma BBI ikdienas pārvaldību saskaņā ar valdes lēmumiem.

2.

Izpilddirektors ir kopuzņēmuma BBI juridiskais pārstāvis. Izpilddirektors ir atbildīgs valdes priekšā.

3.

Izpilddirektors ir atbildīgs par kopuzņēmuma BBI budžeta izpildi.

4.

Izpilddirektors neatkarīgi veic šādus uzdevumus:

a)

sagatavo un pieņemšanai valdē iesniedz gada budžeta projektu, tostarp atbilstošo štatu plānu, norādot pagaidu darbinieku skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaitu, izsakot to pilnslodzes ekvivalentā;

b)

sagatavo un pieņemšanai valdē iesniedz gada darba plānu un attiecīgās izdevumu aplēses;

c)

iesniedz valdei atzinumam gada pārskatus;

d)

sagatavo un pieņemšanai valdē iesniedz gada darbības ziņojumu, tostarp informāciju par attiecīgajiem izdevumiem;

e)

apstiprināšanai valdē iesniedz finansējuma saņemšanai izraudzīto darbību sarakstu;

f)

regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar to padomdevēju pienākumiem;

g)

paraksta atsevišķus nolīgumus un lēmumus;

h)

paraksta iepirkuma līgumus;

i)

īsteno kopuzņēmuma BBI komunikācijas politiku;

j)

organizē, virza un uzrauga darbības un kopuzņēmuma BBI locekļus, ņemot vērā valdes deleģētos ierobežojumus, kas minēti šīs regulas 6. panta 2. punktā;

k)

izveido lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, kā arī informē valdi par būtiskām pārmaiņām sistēmā;

l)

nodrošina, ka tiek veikts riska novērtējums un riska pārvaldība;

m)

veic citus pasākumus, kas nepieciešami kopuzņēmuma BBI progresa veicināšanai virzībā uz tā mērķu īstenošanu;

n)

veic citus uzdevumus, ko valde ir uzticējusi vai deleģējusi izpilddirektoram.

5.

Izpilddirektors izveido programmas biroju, lai uz savu atbildību izpildītu visus pasākumus saskaņā ar šo regulu. Programmas biroju veido kopuzņēmuma BBI darbinieki, un tas pilda šādus uzdevumus:

a)

nodrošina atbalstu atbilstošas grāmatvedības sistēmas izveidei un pārvaldībai saskaņā ar kopuzņēmuma BBI finanšu noteikumiem;

b)

pārvalda aicinājumus, kā paredzēts gada rīcības plānā, kā arī administrē nolīgumus un lēmumus, tostarp to koordināciju;

c)

nodrošina locekļiem un citām kopuzņēmuma BBI struktūrām visu nepieciešamo informāciju un atbalstu to pienākumu izpildei, kā arī reaģēšanai uz īpašiem lūgumiem;

d)

pilda kopuzņēmuma BBI struktūru sekretariāta uzdevumu un sniedz atbalstu padomdevējām grupām, ko izveidojusi valde.

10.   pants

Zinātniskā komiteja

1.

Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā piecpadsmit locekļu. Tā no locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

2.

Locekļu vidū ir nodrošināta pasaules mēroga atzītu ekspertu līdzsvarota pārstāvība no akadēmiskajām aprindām, nozares, MVU, nevalstiskām organizācijām, kā arī regulatīvām iestādēm. Visiem kopā zinātniskās komitejas locekļiem ir nepieciešamā zinātniskā kompetence un zināšanas, kas aptver tehnikas jomas, kuras ir vajadzīgas, lai kopuzņēmumam BBI sniegtu zinātniski pamatotus ieteikumus.

3.

Valde nosaka īpašus kritērijus un procedūru zinātniskās komitejas locekļu atlasei un ieceļ tās locekļus. Valde izvērtē BBI valstu pārstāvju grupas ieteiktos potenciālos kandidātus.

4.

Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz ieteikumus par zinātniskajām prioritātēm, kas jāņem vērā gada darba plānos;

b)

sniedz ieteikumus par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā.

5.

Zinātniskās komitejas locekļi tiekas vismaz divreiz gadā. Sanāksmes sasauc komitejas priekšsēdētājs.

6.

Ar priekšsēdētāja piekrišanu zinātniskā komiteja var uzaicināt citas personas piedalīties komitejas sanāksmē.

7.

Zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu.

11.   pants

Valstu pārstāvju grupa

1.

Valstu pārstāvju grupā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un katras “Apvāršņa 2020” asociētās valsts. Tā no locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

2.

Valstu pārstāvju grupas locekļi tiekas vismaz divreiz gadā. Sanāksmes sasauc komitejas priekšsēdētājs. Sanāksmēs piedalās izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vai viņu pārstāvji.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs var uzaicināt citas personas piedalīties sanāksmē novērotāju statusā, jo īpaši tas attiecas uz Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem vai MVU asociāciju pārstāvjiem.

3.

Ir jāapspriežas ar valstu pārstāvju grupu un tā īpaši pārskata informāciju un sniedz atzinumu šādos jautājumos:

a)

kopuzņēmuma BBI panākumi programmu īstenošanā un tā mērķu sasniegšana, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un priekšlikumu izvērtēšanas process;

b)

stratēģisku mērķu atjaunināšana;

c)

saikne ar “Apvārsni 2020”;

d)

gada darba plāni;

e)

MVU iesaistīšana.

4.

Valstu pārstāvju grupa sniedz arī informāciju kopuzņēmumam BBI un darbojas kā tā saskarne šādos jautājumos:

a)

attiecīgo valstu vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un potenciālo sadarbības jomu apzināšana, tostarp atbilstīgu tehnoloģiju ieviešana, lai nodrošinātu sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās;

b)

konkrēti pasākumi, ko valsts vai reģionālā mērogā veic saistībā ar izplatīšanas nolūkā rīkotiem pasākumiem, specializētiem tehniskiem semināriem un saziņas pasākumiem;

c)

konkrēti pasākumi, ko valsts vai reģionālā mērogā veic saistībā ar ieviešanas darbībām attiecībā uz BBI ierosmi.

5.

Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus vai priekšlikumus valdei par tehniskiem, pārvaldības un finansiāliem jautājumiem, kā arī gada plāniem, jo īpaši tad, ja minētie jautājumi skar valstu vai reģionu intereses.

Valde bez liekas kavēšanās informē valstu pārstāvju grupu par turpmākiem pasākumiem pēc tādu ieteikumu vai priekšlikumu saņemšanas, vai sniedz pamatojumu, ja tie netiek turpināti.

6.

Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, arī par dalību kopuzņēmuma BBI finansētajās netiešajās darbībās, par katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta īstenošanas rezultātu, par sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām un par BBI budžeta izpildi.

7.

Valstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu.

12.   pants

Finansējuma avoti

1.

Kopuzņēmumu BBI kopīgi finansē Savienība un locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības, izmantojot finansiālu ieguldījumu, ko iemaksā pa daļām, un ieguldījumu, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem rodas netiešo darbību īstenošanā un kuras neatlīdzina kopuzņēmums BBI.

2.

Kopuzņēmuma BBI administratīvās izmaksas nepārsniedz EUR 58 500 000, un tās sedz no finansiālā ieguldījuma, ko katru gadu vienādi sadala starp Savienību un locekļiem, kas nav Savienība. Ja administratīvo izmaksu segšanai paredzētā ieguldījuma daļa netiek izmantota, to var atvēlēt kopuzņēmuma BBI darbības izmaksu segšanai.

3.

Kopuzņēmuma BBI darbības izmaksas sedz:

a)

no Savienības finansiālā ieguldījuma;

b)

no to locekļu finansiālā ieguldījuma, kas nav Savienība;

c)

no ieguldījumiem natūrā, kurus veic locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības un kuras sastāv no ieguldījumiem, kas tiem rodas netiešo darbību īstenošanā, atskaitot kopuzņēmuma BBI ieguldījumu un jebkuru citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai.

4.

Locekļiem, kas nav Savienība, 3. punkta b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums darbības izmaksu segšanai ir vismaz EUR 182 500 000 šīs regulas 1. pantā noteiktajā laikposmā.

5.

Kopuzņēmuma BBI resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

a)

locekļu finansiālais ieguldījums administratīvo izmaksu segšanai;

b)

locekļu finansiālais ieguldījums darbības izmaksu segšanai;

c)

visi kopuzņēmuma BBI gūtie ieņēmumi;

d)

jebkurš cits finansiālais ieguldījums, resursi un ieņēmumi.

Visus procentus no locekļu veiktajiem ieguldījumiem, ko saņēmis kopuzņēmums BBI, uzskata par tā ieņēmumiem.

6.

Visus kopuzņēmuma BBI resursus un tā pasākumus izmanto, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

7.

Kopuzņēmumam BBI pieder visi līdzekļi, ko tas radījis vai kas tam nodoti mērķu sasniegšanai.

8.

Ja vien kopuzņēmumu BBI nelikvidē, kopuzņēmuma BBI locekļiem līdzekļu atlikumu neizmaksā.

13.   pants

Finanšu saistības

Kopuzņēmuma BBI finanšu saistības nepārsniedz tā budžetā pieejamo vai tā locekļu atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu.

14.   pants

Finanšu gads

Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

15.   pants

Darbības un finanšu plānošana

1.

Izpilddirektors pieņemšanai valdē iesniedz gada darba plāna projektu, tajā iekļaujot sīki izstrādātu pētniecības un inovācijas pasākumu plānu, administratīvos pasākumus, kā arī attiecīgās izdevumu aplēses nākamajam gadam. Darba plāna projektā iekļauj arī to ieguldījumu aplēsto vērtību, kas veicami saskaņā ar statūtu 12. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2.

Gada darba plānu konkrētajam gadam pieņem līdz iepriekšējā gada beigām. Gada darba plānu dara pieejamu atklātībai.

3.

Izpilddirektors sagatavo gada budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to pieņemšanai valdē.

4.

Gada budžetu konkrētajam gadam valde pieņem līdz iepriekšējā gada beigām.

5.

Gada budžetu pielāgo, ņemot vērā Savienības budžetā noteiktā Savienības finansiālā ieguldījuma apjomu.

16.   pants

Ziņošana par darbībām un finansēm

1.

Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par izpilddirektora pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma BBI finanšu noteikumiem.

Divos mēnešos pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz valdei apstiprināšanai gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma BBI panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši attiecībā uz konkrētā gada darba plānu. Gada darbības ziņojumā inter alia iekļauj informāciju par:

a)

veiktajām pētniecības, inovācijas un citām darbībām un atbilstīgajiem izdevumiem;

b)

iesniegtajām darbībām, tostarp nodrošinot sadalījumu pēc dalībnieku veida, tostarp MVU, un pēc valsts;

c)

darbībām, kurām ir piešķirts finansējums, tostarp nodrošinot sadalījumu pēc dalībnieku veida, tostarp MVU, un pēc valsts, kā arī norādot kopuzņēmuma BBI ieguldījumu saistībā ar atsevišķiem dalībniekiem un darbībām.

2.

Pēc valdes apstiprinājuma gada darbības ziņojumu dara pieejamu atklātībai.

3.

Līdz nākamā finanšu gada 1. martam kopuzņēmuma BBI grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam kopuzņēmums BBI Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību.

Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par kopuzņēmuma BBI provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, kopuzņēmuma BBI grāmatvedis sastāda kopuzņēmuma BBI galīgos pārskatus, un izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma BBI galīgajiem pārskatiem.

Līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Galīgos pārskatus līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai sniedz atbildi par piezīmēm, kas izteiktas tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors iesniedz arī valdei.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma izpilddirektors tam sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

17.   pants

Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu BBI ir tādas pašas pilnvaras, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

18.   pants

Locekļu atbildība un apdrošināšana

1.

Locekļu finansiālā atbildība par kopuzņēmuma BBI parādiem nepārsniedz ieguldījumus, ko viņi ir veikuši administratīvo izmaksu segšanai.

2.

Kopuzņēmums BBI noslēdz un uztur spēkā pienācīgu apdrošināšanu.

19.   pants

Interešu konflikts

1.

Īstenojot savu pasākumus, kopuzņēmums BBI, tā struktūras un darbinieki izvairās no jebkāda interešu konflikta.

2.

Kopuzņēmuma BBI valde pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz kopuzņēmuma locekļiem, struktūrām un darbiniekiem. Minētajos noteikumos ietver noteikumus, kuru nolūks ir valdes sastāvā esošo locekļu pārstāvjiem izvairīties no interešu konflikta.

20.   pants

Likvidācija

1.

Pēc šīs regulas 1. pantā noteiktā laikposma beigām kopuzņēmumu BBI likvidē.

2.

Papildus 1. punktam, Likvidācijas procedūru sāk automātiski, ja Savienība vai visi locekļi, kas nav Savienība, pārtrauc savu dalību locekļu statusā kopuzņēmumā BBI.

3.

Lai īstenotu kopuzņēmuma BBI likvidāciju, valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas izpilda valdes lēmumus.

4.

Ja kopuzņēmumu BBI likvidē, tā aktīvus izmanto, lai segtu kopuzņēmuma atbildību un ar likvidāciju saistītās izmaksas. Jebkādu pārpalikumu likvidācijas brīdī sadala starp locekļiem atbilstīgi to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā BBI. Visu Savienībai atdoto pārpalikumu atgriež Savienības budžetā.

5.

Izveido ad hoc procedūru, lai nodrošinātu visu kopuzņēmuma BBI noslēgto nolīgumu vai pieņemto lēmumu atbilstošu pārvaldību, kā arī visu to iepirkuma līgumu pārvaldību, kuru ilgums pārsniedz kopuzņēmuma BBI pastāvēšanas ilgumu.


Augša