7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/130

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2) paredzēja kopīgas tehnoloģiju ierosmes, kas bija publiskās un privātās partnerības sākotnējā forma.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (3) tika noteiktas īpašas publiskā un privātā sektora atbalstāmās partnerības.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, piesaistīt privātos ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība minētajās partnerībās var iesaistīties, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) būtu jāturpina sniegt atbalstu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar “Apvārsni 2020” atbilstīgi minētajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(5)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020” “), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzvērta vajadzība izveidot labvēlīgākus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(6)

Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”) sagatavoja perspektīvas dokumentu un stratēģisko inovācijas un pētniecības programmu, pamatojoties uz plašākām apspriedēm ar valsts un privātām ieinteresētajām personām. Stratēģiskajā inovācijas un pētniecības programmā aprakstītas galvenās ar tehnoloģijām un inovāciju saistītās problēmas, kas ir jānovērš, lai izveidotu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu biorūpniecību Eiropā, un ir noteikti pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumi, kas jāīsteno saistībā ar kopējo tehnoloģiju ierosmi biorūpniecības jomā (“BBI ierosme”).

(7)

BIC ir bezpeļņas organizācija, kas tika izveidota, lai pārstāvētu nozaru grupu, kura atbalsta BBI ierosmi. Kopuzņēmuma dalībnieki pārstāv visu biovērtību ķēdi, un to sastāvā ir lielās rūpniecības nozares, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), reģionālās kopas, Eiropas tirdzniecības asociācijas un Eiropas tehnoloģiju platformas. BIC mērķis ir nodrošināt un veicināt biorūpniecības tehnoloģisko un saimniecisko attīstību Eiropā. Dalībai kopuzņēmumā var pieteikties jebkura ieinteresētā persona biovērtību ķēdē. Dalībniekiem piemēro atklātuma un pārredzamības vispārējos principus, nodrošinot plašu nozares pārstāvju iesaisti.

(8)

Jebkura atbilstīga iestāde var kļūt par dalībnieci vai koordinatoru atsevišķos izraudzītos projektos.

(9)

Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumā “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, jo īpaši tā rīcības plānā, aicina veidot publiskā un privātā sektora partnerības, lai atbalstītu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas biorūpniecības un vērtības ķēžu izveidi Eiropā. Ņemot vērā virzību uz sabiedrību, kurā naftu vairs neizmanto, paziņojuma mērķis ir integrēt tās nozares, kuras veiksmīgāk ražo un pārstrādā biomasu, lai samērotu pārtikas nodrošinājumu ar dabas resursu nepietiekamību, kā arī mērķus vides jomā ar biomasas izmantojumu rūpnieciskām un enerģētikas vajadzībām.

(10)

Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumā “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošana” apstiprina biorūpniecības stratēģisko nozīmi Eiropas turpmākajai konkurētspējai, kā norādīts Komisijas 2007. gada 21. decembra paziņojumā “Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai”, un uzsver vajadzību īstenot BBI ierosmi.

(11)

Biorūpniecība un tās vērtību ķēde saskaras ar sarežģītām un būtiskām tehnoloģijas un inovācijas problēmām. Tā kā biorūpniecības nozare vēl tikai top, tai ir jāapkopo tehniskās zināšanas un jānovērš problēma saistībā ar ierobežotajiem publiski pieejamiem datiem par reālo resursu pieejamību, lai veidotu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas vērtību ķēdes. Lai atrisinātu minētās problēmas, koncentrēti un Eiropas līmenī saskaņoti ir jārod kritiskā masa attiecībā uz aktivitāti, izcilību un inovāciju potenciālu.

(12)

BBI ierosmei būtu jāmazina dažādās tirgus kļūmes, kas kaitē privātam ieguldījumam pirmskonkurences posma pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumos biorūpniecības jomā Eiropā. Proti, šai ierosmei būtu jānodrošina uzticamas biomasas piegādes pieejamība, ņemot vērā citus konkurējošus sociālos un vides pieprasījumus, un tai būtu jāatbalsta moderno pārstrādes tehnoloģiju, lielapjoma demonstrējumu pasākumu un politikas instrumentu attīstība, tādējādi mazinot privāto pētniecības un inovāciju ieguldījumu risku ilgtspējīgu un konkurētspējīgu bioproduktu un biodegvielu izstrādē.

(13)

BBI ierosmei būtu jāizpaužas kā publiskā un privātā sektora partnerībai, kuras mērķis ir palielināt ieguldījumu ilgtspējīgas biorūpniecības nozares attīstībai Eiropā. Tai būtu jānodrošina vides un sociāli ekonomiskie ieguvumi Eiropas pilsoņiem, jāuzlabo Eiropas konkurētspēja un jāpalīdz izveidot tādu Eiropu, kas ir galvenā tirgus dalībniece moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas jomā.

(14)

BBI ierosmes mērķis ir ieviest tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmu Eiropā, kas novērtēs to atjaunojamu bioloģisko resursu pieejamību, kurus var izmantot biomateriālu ražošanai, un, pamatojoties uz to, atbalstīs ilgtspējīgu biovērtības ķēžu izveidi. Minētie pasākumi būtu jāveic, sadarbojoties visās biovērtību ķēdēs iesaistītajām ieinteresētajām personām, tostarp primārās ražošanas un pārstrādes nozarēm, patērētāju zīmoliem, MVU, pētniecības un tehnoloģiju centriem, kā arī augstskolām.

(15)

Ņemot vērā BBI ierosmes izvirzīto mērķu apjomu un mērogu, mobilizējamo finanšu un tehnisko resursu apjomu, kā arī vajadzību nodrošināt resursu un finansējuma efektīvu koordināciju un sinerģiju, ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tāpēc kopuzņēmumam, kas paredzēts, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi biorūpniecības jomā (“kopuzņēmums BBI”), būtu jāpiešķir juridiskas personas statuss.

(16)

Kopuzņēmuma BBI mērķis būtu jāsasniedz, atbalstot pētniecības un inovācijas pasākumus, apvienojot publiskā un privātā sektora līdzekļus. Tāpēc kopuzņēmumam BBI būtu jāizsludina aicinājumi iesniegt priekšlikumus pētniecības, demonstrējumu un ieviešanas pasākumu atbalstam.

(17)

Lai gūtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina cieša sinerģija ar citām Savienības programmām, piemēram, izglītības, vides, konkurētspējas un MVU jomā, kā arī jānodrošina sinerģija ar Kohēzijas politikas līdzekļiem un Lauku attīstības politiku, kas jo īpaši var palīdzēt stiprināt valstu un reģionu pētniecības un inovācijas spējas, ņemot vērā gudras specializācijas stratēģijas.

(18)

Ar “Apvārsni 2020” būtu jāpalīdz mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam BBI būtu jātiecas ar ESI fondiem veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējas vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma BBI jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(19)

Kopuzņēmuma BBI dibinātājiem būtu jābūt Savienībai un BIC.

(20)

Noteikumi par kopuzņēmuma BBI struktūru un darbību būtu jāparedz kopuzņēmuma BBI statūtos, kas ir daļa no šīs regulas.

(21)

Rakstiski BIC ir apstiprinājis apņemšanos īstenot pētniecības pasākumus kopuzņēmuma BBI jomās tādas struktūras ietvaros, kas ir rūpīgi pielāgota publiskā un privātā sektora partnerības būtībai. BIC var pievienoties šīs regulas pielikumā iekļautajiem statūtiem, parakstot apstiprinājuma vēstuli.

(22)

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina tā finansiāls atbalsts darbībām, izmantojot atklātas un pārredzamas procedūras, kas galvenokārt izpaužas kā dotācijas dalībniekiem pēc tam, kad ir izsludināti atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(23)

Ieguldījumi, ko veic locekļi, kas nav Savienība, nebūtu jāattiecina uz kopuzņēmuma BBI administratīvajām izmaksām un uz līdzfinansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu kopuzņēmuma BBI atbalstītās darbības pētniecības un inovācijas jomā. Viņu veiktie ieguldījumi būtu jāattiecina arī uz papildu pasākumiem, kas jāveic locekļiem, kas nav Savienība, kā norādīts papildu rīcības plānā. Lai gūtu atbilstošu pārskatu par minēto papildu pasākumu radīto ietekmi, tiem būtu jānorāda uz ieguldījumiem plašākā BBI ierosmē.

(24)

Dalībai kopuzņēmuma BBI finansētajās netiešajās darbībās būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (6). Turklāt kopuzņēmumam BBI būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(25)

Lai nodrošinātu atvērtību, pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam BBI vajadzētu lietot arī elektroniskos līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Tādēļ kopuzņēmuma BBI izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, kurus pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam BBI atbilstīgus datus cita starpā par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem vajadzētu darīt pieejamus iekļaušanai “Apvārsnī 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(26)

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā BBI būtu jāpārvalda saskaņā ar pamatotiem finanšu pārvaldības principiem un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(27)

Vienkāršošanas labad administratīvā slodze būtu jāsamazina visiem dalībniekiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi lielas dokumentācijas un ziņošanas. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas atbilstoši šai regulai būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(28)

Savienības un pārējo kopuzņēmuma BBI locekļu finanšu intereses būtu jāaizsargā, īstenojot proporcionālus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp nodrošinot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, kā arī attiecīgā gadījumā administratīvos un finanšu sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(29)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu BBI vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(30)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu attiecināt atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc, atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam BBI vajadzētu sniegt Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā BBI nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar 208. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Finanšu pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(31)

Kopuzņēmumam BBI būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma BBI struktūru reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(32)

Lai veicinātu kopuzņēmuma BBI izveidi, Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par tā izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir spējīgs darboties, lai pats izpildītu savu budžetu.

(33)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos kopuzņēmuma BBI uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, rūpnieciskās pētniecības un inovācijas stiprināšanu visā Savienībā, īstenojot kopējo BBI ierosmi, izmantojot kopuzņēmumu BBI, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet lai izvairītos no divkārša darba, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu optimālu publiskā finansējuma izmantojumu, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

palīdzēt īstenot Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un jo īpaši Lēmuma 2013/743/ES III daļu;

b)

sekmēt BBI ierosmes mērķu sasniegšanu attiecībā uz resursu ziņā efektīvāku un ilgtspējīgāku zema oglekļa ekonomiku un lielāku ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši lauku rajonos, izveidojot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu biorūpniecību Eiropā, kā pamatā ir modernas biorafinēšanas iekārtas, kuras ilgtspējīgi iegūst biomasu, un jo īpaši:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma BBI ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma BBI ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma BBI darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma BBI izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantojumu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši to pieņemšanu darbā atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, pārklasificēšanu un jebkurām darbinieku skaita izmaiņām.

a)

ieguldījumi kopuzņēmumā BBI, kā minēts statūtu 12. panta 2. punktā, 12. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 12. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

b)

ieguldījumi natūrā vismaz EUR 1 755 000 000 apmērā 1. pantā noteiktajā laikposmā, kuras veic locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības, un kuras sastāv no izmaksām, kas tiem rodas papildu pasākumu īstenošanā ārpus kopuzņēmuma BBI darba plānā paredzētā, palīdzot īstenot BBI ierosmes mērķus. Atbalstu minēto izmaksu segšanai var sniegt no citām Savienības finansēšanas programmām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām. Šādos gadījumos Savienības finansējums neaizstāj ieguldījumus natūrā, ko veic locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības.

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļauta kopuzņēmuma BBI noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas saistīti ar kompensāciju par zaudējumiem, kurus radījis kopuzņēmuma BBI personāls, pildot savus pienākumus;

c)

visos strīdos starp kopuzņēmumu BBI un tā personālu, ciktāl tas attiecas un atbilst noteikumiem, kuri izklāstīti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

a)

Komisija, līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad valde ir iecēlusi to amatā saskaņā ar statūtu 8. pantu, var iecelt Komisijas ierēdni, kurš rīkojas izpilddirektora vietā un pilda tā pienākumus un kuram var palīdzēt noteikts skaits Komisijas ierēdņu;

b)

atkāpjoties no šīs regulas 6. panta 2. punkta prasībām, pagaidu direktoram ir iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)

Komisija var nozīmēt noteiktu skaitu pagaidu ierēdņu.