Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32013R0608

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003

OV L 181, 29.6.2013., 15./34. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 02 Sējums 024 Lpp. 214 - 233

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/608/oj

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/15


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 608/2013

(2013. gada 12. jūnijs)

par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padome 2008. gada 25. septembra Rezolūcijā par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu pieprasīja pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (2).

(2)

Tādu preču tirdzniecība, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, rada lielu kaitējumu tiesību subjektiem, lietotājiem vai ražotāju grupām un likumīgajiem ražotājiem un tirgotājiem. Ar šādu tirdzniecību varētu arī tikt maldināti patērētāji, un dažos gadījumos varētu tikt apdraudēta viņu veselība un drošība. Minētās preces, cik vien iespējams, Savienībā nevajadzētu laist apgrozībā, un būtu jāpieņem pasākumi, lai novērstu šādu nelikumīgu tirdzniecību, neierobežojot likumīgo tirdzniecību.

(3)

Pārskatot Regulu (EK) Nr. 1383/2003, tika konstatēts, ka, ņemot vērā izmaiņas ekonomikas, tirdzniecības un juridiskajā jomā, ir nepieciešami daži tiesiskā regulējuma uzlabojumi, lai muitas dienesti intelektuālā īpašuma tiesības īstenotu efektīvāk, kā arī lai nodrošinātu pienācīgu juridisko noteiktību.

(4)

Muitas dienestiem vajadzētu būt kompetentiem īstenot intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā ir pakļautas muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei, un pienācīgi pārbaudīt šādas preces, lai novērstu darbības, ar ko tiek pārkāpti tiesību akti intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana uz robežām, kur attiecīgās preces tiek pakļautas vai kur tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei, ir efektīvs veids, kā ātri un iedarbīgi nodrošināt tiesisku aizsardzību tiesību subjektam, kā arī lietotājiem un ražotāju grupām. Ja muitas dienesti uz robežas aptur preču izlaišanu vai aiztur preces, būtu vajadzīga tikai viena tiesvedības procedūra, savukārt vairākas atsevišķas procedūras būtu nepieciešamas, lai tādā pašā līmenī nodrošinātu tiesību īstenošanu attiecībā uz precēm, kuras ir nonākušas tirgū un kuru sūtījumi ir sadalīti un piegādāti mazumtirgotājiem. Izņēmums būtu jānosaka attiecībā uz precēm, kas brīvā apgrozībā izlaistas galapatēriņa režīmā, jo šādas preces, kaut arī izlaistas brīvā apgrozībā, joprojām ir muitas uzraudzībā. Šī regula nebūtu jāpiemēro attiecībā uz precēm, kuras ceļotāji pārvadā savā personiskajā bagāžā, ar noteikumu, ka šīs preces ir paredzētas ceļotāju personiskai lietošanai un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka notiek komerciāla rakstura pārvadājumi.

(5)

Regula (EK) Nr. 1383/2003 neattiecas uz dažiem intelektuālā īpašuma tiesību veidiem, un daži pārkāpumu veidi neietilpst tās darbības jomā. Lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, muitas darbības būtu jāattiecina arī uz tiem pārkāpumu veidiem, uz kuriem Regula (EK) Nr. 1383/2003 neattiecas. Tādēļ papildus tiesībām, uz kurām jau attiecas Regula (EK) Nr. 1383/2003, šai regulai būtu jāattiecas uz komercnosaukumiem, ciktāl tie saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir aizsargāti kā ekskluzīvas īpašuma tiesības, uz pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, funkcionālajiem modeļiem un ierīcēm, kas galvenokārt izstrādātas, izgatavotas vai pielāgotas, lai radītu iespējas apiet tehnoloģiskos līdzekļus vai lai atvieglotu to apiešanu.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1383/2003 darbības jomā neietilpst pārkāpumi, kas saistīti ar tā dēvēto nelikumīgo paralēlo tirdzniecību un pārsniegumiem. Preces, kas saistītas ar nelikumīgu paralēlo tirdzniecību, proti, kas izgatavotas ar tiesību subjekta piekrišanu, bet Eiropas Ekonomikas zonā pirmoreiz tirgū nonākušas bez tā piekrišanas, un kas saistītas ar pārsniegumiem, proti, persona, kuru tiesību subjekts ir pilnvarojis izgatavot preces noteiktā daudzumā, tās izgatavojusi, pārsniedzot daudzumu, par ko vienojusies ar tiesību subjektu, tiek izgatavotas kā autentiskas preces, un tādēļ nav lietderīgi paredzēt, lai muitas dienesti pievērš uzmanību šādām precēm. Tādēļ no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī nelikumīga paralēlā tirdzniecība un pārsniegumi.

(7)

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu atbilstīgi jāapmāca muitas darbinieki.

(8)

Pilnībā īstenojot šo regulu, tiks papildus veicināta tāda iekšējā tirgus darbība, kurā tiesību subjektiem nodrošina efektīvāku aizsardzību, sekmē radošumu un jauninājumus un kurā patērētāji saņem uzticamus un kvalitatīvus izstrādājumus, un tam savukārt būtu jāveicina pārrobežu darījumi starp patērētājiem, uzņēmumiem un tirgotājiem.

(9)

Dalībvalstīm ir arvien mazāk resursu muitas jomā. Tāpēc būtu jāatbalsta riska pārvaldības tehnoloģiju un stratēģiju veicināšana, lai maksimāli izmantotu muitas dienestiem pieejamos resursus.

(10)

Šajā regulā ir iekļauti tikai procesuālie noteikumi muitas dienestiem. Tātad ar šo regulu netiek paredzēti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

(11)

Saskaņā ar PTO ministru konferencē Dohā 2001. gada 14. novembrī pieņemto Deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS nolīgums) var interpretēt un īstenot un tas būtu jāinterpretē un jāīsteno tā, lai tiktu atbalstītas PTO locekļu tiesības aizsargāt sabiedrības veselību un jo īpaši tiesības veicināt vispārēju piekļuvi zālēm. Tādēļ, ievērojot Savienības starptautiskās saistības un tās politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, attiecībā uz zālēm, kuru pārvadāšana, šķērsojot Savienības muitas teritoriju (ar vai bez pārkraušanas, uzglabāšanas noliktavā, kravas sadalīšanas vai pārvadāšanas veida vai transportlīdzekļu maiņas), ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus Savienības teritorijas, muitas dienestiem, novērtējot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku, būtu jāņem vērā jebkura būtiska iespējamība, ka šādas zāles varētu nonākt Savienības tirgū.

(12)

Šai regulai nebūtu jāietekmē noteikumi, ar ko reglamentē tiesu kompetenci, jo īpaši tie noteikumi, kuri iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3).

(13)

Personām, lietotājiem, struktūrām vai ražotāju grupām, kas var savā vārdā uzsākt tiesvedību par iespējamu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, vajadzētu būt tiesīgām iesniegt pieprasījumu.

(14)

Lai nodrošinātu, ka intelektuālā īpašuma tiesības tiek īstenotas visā Savienībā, ir lietderīgi atļaut personām vai vienībām, kas vēlas īstenot tiesības, kuras attiecas uz visu Savienības teritoriju, vērsties vienas dalībvalsts muitas dienestos. Šādiem pieprasītājiem vajadzētu spēt prasīt, lai minētie dienesti pieņem lēmumu, kurā noteikts, ka jārīkojas, lai izpildītu intelektuālā īpašuma tiesības gan viņu pašu dalībvalstī, gan jebkurā citā dalībvalstī.

(15)

Lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību savlaicīgu īstenošanu, būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad muitas dienestiem saskaņā ar pamatotām norādēm ir aizdomas, ka ar to uzraudzībā esošajām precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tie gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc pieprasījuma var pārtraukt minēto preču laišanu apgrozībā vai aizturēt tās, lai ļautu personai vai vienībai, kura ir tiesīga iesniegt pieprasījumu, uzsākt tiesvedību ar mērķi noteikt, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

(16)

Ar Regulu (EK) Nr. 1383/2003 dalībvalstīm deva atļauju noteikt procedūru, saskaņā ar kuru ir atļauts konkrētas preces iznīcināt, neuzsākot tiesvedību, kurā būtu jākonstatē, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra Rezolūcijā par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (4) ir atzīts, ka dalībvalstīs, kurās minētā procedūra ir pieejama, šāda procedūra ir izrādījusies ļoti veiksmīga. Tādēļ šai procedūrai vajadzētu būt obligātai attiecībā uz visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, un tā būtu jāpiemēro, ja preču deklarētājs vai valdītājs piekrīt to iznīcināšanai. Turklāt šajā procedūrā būtu jāparedz, ka muitas dienesti drīkst uzskatīt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai, ja noteiktā laikposmā viņš nepārprotami nav iebildis pret preču iznīcināšanu.

(17)

Lai maksimāli samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, būtu jāievieš konkrēta procedūra attiecībā uz maziem sūtījumiem, kuros ir viltotas un pirātiskas preces; tādējādi būtu ļauts šīs preces iznīcināt bez pieprasījuma iesniedzēja nepārprotami izteiktas piekrišanas. Tomēr, lai minētā procedūra tiktu piemērota, pieprasījuma iesniedzējam pieprasījumā būtu jāpauž vispārīgs lūgums to piemērot. Turklāt muitas dienestiem vajadzētu būt arī iespējai prasīt, lai pieprasījuma iesniedzējs segtu izmaksas, kas saistītas ar minētās procedūras piemērošanu.

(18)

Lielākas juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi mainīt termiņus attiecībā uz tādu preču izlaišanas apturēšanu vai aizturēšanu, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un nosacījumus, kuros ir paredzēts, ka muitas dienestiem jāsniedz attiecīgajām personām un vienībām informācija par aizturētajām precēm, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1383/2003.

(19)

Ņemot vērā, ka pasākumi, ko muitas dienesti pieņem, īstenojot šo regulu, ir pagaidu un preventīvi un ka atšķiras to pušu intereses, kuras minētie pasākumi ietekmē, būtu jāpielāgo daži procedūru aspekti, lai nodrošinātu netraucētu regulas piemērošanu, vienlaikus ievērojot attiecīgo pušu tiesības. Tādējādi saistībā ar dažādiem paziņojumiem, kas paredzēti šajā regulā, muitas dienestiem būtu jāinformē attiecīgā persona, pamatojoties uz dokumentiem par muitas procedūru vai stāvokli, kādā preces atrodas. Turklāt, tā kā preču iznīcināšanas kārtība netieši nozīmē to, ka gan preču deklarētājam vai valdītājam, gan lēmuma saņēmējam būtu līdztekus jādara zināmi savi iespējamie iebildumi pret iznīcināšanu, būtu jānodrošina, lai lēmuma saņēmējam būtu iespēja reaģēt uz iebildumu, ko pret iznīcināšanu varētu paust preču deklarētājs vai valdītājs. Tādēļ būtu jānodrošina, lai preču deklarētājam vai valdītājam par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu tiktu paziņots pirms lēmuma saņēmēja vai tajā pašā dienā.

(20)

Muitas dienesti un Komisija tiek mudināti sadarboties ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru atbilstīgi to attiecīgajai kompetencei.

(21)

Lai novērstu tādu preču starptautisko tirdzniecību, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, TRIPS nolīgumā ir paredzēts, ka PTO dalībvalstīm ir jāveicina informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem par šādu preču tirdzniecību. Tātad Komisijai un dalībvalstu muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai ar trešo valstu atbilstīgajiem dienestiem apmainīties ar informāciju par gadījumiem, kad ir aizdomas, ka tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp par precēm, kuru tranzītam izmanto Savienības teritoriju un kuru izcelsme vai galamērķis ir minētās trešās valstis.

(22)

Efektivitātes labad būtu jāpiemēro Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (5).

(23)

Muitas dienestu pienākumi būtu jānosaka saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, taču tam, ka muitas dienesti apstiprina pieprasījumu, nevajadzētu nozīmēt, ka lēmuma saņēmējam ir tiesības uz kompensāciju gadījumā, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, muitas dienesti nav atklājuši un tās ir izlaistas apgrozībā vai nav veikti nekādi pasākumi, lai šādas preces aizturētu.

(24)

Tā kā muitas dienesti rīkojas pēc pieprasījuma, ir lietderīgi paredzēt, ka lēmuma saņēmējam būtu jāsedz visas izmaksas, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr tam nevajadzētu nozīmēt, ka lēmuma saņēmējs nevar prasīt kompensāciju no tiesību pārkāpēja vai citām personām, kuras saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā preces atklātas, varētu uzskatīt par atbildīgām. Attiecīgos gadījumos šādas personas varētu ietvert arī starpniekus. Izmaksas un zaudējumi, kas personām, kuras nav muitas dienesti, radušies muitas rīcības dēļ, ja preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, pamatojoties uz trešās personas prasību, kas balstīta uz intelektuālā īpašuma tiesībām, būtu jāreglamentē ar speciāliem tiesību aktiem, kas piemērojami katrā konkrētajā gadījumā.

(25)

Šajā regulā ir paredzēts, ka muitas dienesti var atļaut muitas uzraudzībā no vienas vietas uz citu Savienības muitas teritorijā pārvietot preces, kuras ir jāiznīcina. Turklāt muitas dienesti var nolemt šādas preces izlaist brīvā apgrozībā, lai tās pēc tam tiktu pārstrādātas vai lai no tām atbrīvotos nekomerciālā veidā, tostarp izpratnes veicināšanas, apmācības un izglītošanas nolūkā.

(26)

Muitas dienestu veiktā intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana ietvers datu apmaiņu par lēmumiem, kas pieņemti par pieprasījumiem. Šāda datu apstrāde attiecas arī uz personas datiem, un tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesībām, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7).

(27)

Apmaiņa ar informāciju, kas attiecas uz lēmumiem par pieprasījumiem un muitas rīcību, būtu jāveic, izmantojot centrālo elektronisko datubāzi. Būtu jānosaka vienība, kas kontrolēs un pārvaldīs datubāzi, un vienības, kuras būs atbildīgas par datubāzē iekļauto datu apstrādes drošību. Paredzot jebkādu iespējamo sadarbspēju vai apmaiņu, vispirms un galvenokārt būtu jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, proti, dati būtu jāizmanto tikai tam mērķim, kuram attiecīgā datubāze izveidota, un nevajadzētu atļaut datu papildu apmaiņu vai savstarpēju izmantošanu citā nolūkā.

(28)

Lai nodrošinātu iespēju pielāgot mazo sūtījumu definīciju, ja izrādās, ka praksē tā nav piemērojama, ņemot vērā vajadzību nodrošināt procedūras efektīvu darbību vai lai vajadzības gadījumā novērstu minētās procedūras apiešanu attiecībā uz sūtījumu sastāvu, būtu jādod pilnvaras Komisijai pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu nebūtiskus elementus mazo sūtījumu definīcijā, proti, tajā noteiktās konkrētās daudzuma norādes. Īpaši būtiski ir, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to noteikumu piemērošanai, ar kuriem paredz, kā praksē tiek veikta datu apmaiņa ar trešām valstīm, un to noteikumu piemērošanai, kas attiecas uz pieprasījuma veidlapām un veidlapām, ko izmanto, lai lūgtu pagarināt laikposmu, kurā muitas dienestiem jāveic attiecīgie pasākumi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, proti, pilnvaras noteikt minētās datu apmaiņas norises kārtību un izstrādāt standarta veidlapas. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8). Īstenojamo regulas noteikumu priekšmets attiecas uz kopējās tirdzniecības politikas jomu, tomēr, lai izstrādātu standarta veidlapas, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā attiecīgo īstenošanas aktu veidu un ietekmi, jo visas norādes par to, kādu informāciju minētajās veidlapās iekļauj, tieši izriet no šajā regulā minētā. Tādēļ ar minētajiem īstenošanas aktiem noteiks tikai veidlapas formu un struktūru, un tie nekādi neietekmēs Savienības kopējo tirdzniecības politiku.

(30)

Regula (EK) Nr. 1383/2003 būtu jāatceļ.

(31)

Ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju apspriedās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2011. gada 12. oktobrī (9),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz nosacījumus un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (10), ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei Savienības muitas teritorijā, īpaši preces šādos gadījumos:

a)

ja tās ir deklarētas izlaišanai brīvā apgrozībā, eksportēšanai vai atkārtotai eksportēšanai;

b)

ja tās tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās;

c)

ja tām piemēro muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai ja tās novieto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2.   Attiecībā uz precēm, kas pakļautas muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei, un neskarot 17. un 18. pantu, muitas dienesti saskaņā ar riska analīzes kritērijiem veic atbilstīgas muitas kontroles un īsteno samērīgus identifikācijas pasākumus, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 13. panta 1. punktā un 72. pantā, lai novērstu darbības, ar kurām tiek pārkāptas Savienības teritorijā piemērojamās intelektuālā īpašuma tiesības, un lai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā sadarbotos ar trešām valstīm.

3.   Šī regula neattiecas uz precēm, kas brīvā apgrozībā izlaistas galapatēriņa režīmā.

4.   Šī regula neattiecas uz nekomerciālām precēm, kas atrodas ceļotāju personiskajā bagāžā.

5.   Šī regula neattiecas uz precēm, kas izgatavotas ar tiesību subjekta piekrišanu, vai uz precēm, ko persona, kuru tiesību subjekts ir pilnvarojis izgatavot preces noteiktā daudzumā, ir izgatavojusi, pārsniedzot daudzumu, par ko vienojusies ar tiesību subjektu.

6.   Šī regula neietekmē valstu vai Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, vai dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz kriminālprocesu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“intelektuālā īpašuma tiesības” nozīmē:

a)

preču zīmi;

b)

dizainparaugu;

c)

autortiesības vai blakustiesības, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;

d)

ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

e)

patentu, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;

f)

papildu aizsardzības sertifikātu zālēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (11);

g)

papildu aizsardzības sertifikātu augu aizsardzības līdzekļiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (12);

h)

tiesības uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (13);

i)

tiesības uz augu šķirņu aizsardzību, kā paredzēts valsts tiesību aktos;

j)

pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;

k)

funkcionālo modeli, ciktāl tas aizsargāts kā intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem;

l)

komercnosaukumu, ciktāl tas aizsargāts kā ekskluzīvas intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem;

2)

“preču zīme” ir:

a)

Kopienas preču zīme atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (14);

b)

dalībvalstī reģistrēta preču zīme vai – Beļģijas, Nīderlandes vai Luksemburgas gadījumā – Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā reģistrēta preču zīme;

c)

preču zīme, kas reģistrēta saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un kas ir spēkā kādā no dalībvalstīm vai Savienībā;

3)

“dizainparaugs” ir:

a)

Kopienas dizainparaugs, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (15);

b)

dalībvalstī reģistrēts dizainparaugs vai – Beļģijas, Nīderlandes vai Luksemburgas gadījumā – Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā reģistrēts dizainparaugs;

c)

dizainparaugs, kas reģistrēts saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un kas ir spēkā kādā no dalībvalstīm vai Savienībā;

4)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir:

a)

lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (16);

b)

vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (17);

c)

aromatizētu vīna kokteiļu ģeogrāfiskais nosaukums, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (18);

d)

stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (19);

e)

tādu produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kuri neietilpst a) līdz d) apakšpunktā minētajās kategorijās, ciktāl tai saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem ir noteikts ekskluzīvu intelektuālā īpašuma tiesību statuss;

f)

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura paredzēta saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm un kura minēta šajos nolīgumos;

5)

“viltotas preces” ir:

a)

preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj tiesības uz preču zīmi un uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes;

b)

preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un uz kurām norādīti vai kuras apzīmē ar nosaukumu vai terminu, kas aizsargāts saistībā ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

c)

jebkāds iepakojums, etiķete, uzlīme, brošūra, lietošanas instrukcija, garantijas dokuments vai cits līdzīgs izstrādājums (pat ja tas atveidots atsevišķi), saistībā ar kuru tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un uz kura ir norādīta zīme, nosaukums vai termins, kas pilnīgi atbilst likumīgi reģistrētai preču zīmei vai aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, vai kura būtiskos elementus nevar atšķirt no tādas preču zīmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru var izmantot tādam pašam preču veidam, kam attiecīgā preču zīme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta;

6)

“pirātiskas preces” ir preces, ar kurām dalībvalstī, kurā tās tiek atklātas, pārkāpj autortiesības vai blakustiesības, vai tiesības uz dizainparaugu un kuras ir vai ietver kopijas, kas izgatavotas bez autortiesību vai blakustiesību, vai dizainparauga tiesību subjekta piekrišanas vai tās personas piekrišanas, kuru tiesību subjekts pilnvarojis attiecīgajā preču izgatavošanas valstī;

7)

“preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības” ir preces, par kurām ir pietiekamas liecības, ka dalībvalstī, kurā minētās preces ir atklātas, tās prima facie ir:

a)

preces, ar kurām minētajā dalībvalstī pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības;

b)

ierīces, izstrādājumi vai sastāvdaļas, kas galvenokārt izstrādātas, izgatavotas vai pielāgotas, lai varētu apiet tādu tehnoloģiju, ierīci vai sastāvdaļu vai lai atvieglotu tādas tehnoloģijas, ierīces vai sastāvdaļas apiešanu, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu darbības ar izstrādājumiem, ko autortiesību vai jebkuru blakustiesību subjekts nav atļāvis un kas attiecas uz darbību, ar kuru pārkāpj minētās tiesības minētajā dalībvalstī;

c)

jebkura veidne vai matrice, kas ir īpaši izstrādāta vai pielāgota tādu preču izgatavošanai, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ja šādas veidnes un matrices attiecas uz darbību, ar kuru pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības minētajā dalībvalstī;

8)

“tiesību subjekts” ir persona, kam ir intelektuālā īpašuma tiesības;

9)

“pieprasījums” ir kompetentajai muitas nodaļai iesniegts lūgums muitas dienestiem rīkoties gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

10)

“pieprasījums dalībvalstī” ir pieprasījums kādas dalībvalsts muitas dienestiem rīkoties šajā dalībvalstī;

11)

“pieprasījums Savienībā” ir pieprasījums, kurš iesniegts vienā dalībvalstī un kurā šīs dalībvalsts un vienas vai vairāku citu dalībvalstu muitas dienestiem ir lūgts rīkoties attiecīgajās dalībvalstīs;

12)

“pieprasītājs” ir persona vai vienība, kuras vārdā ir iesniegts pieprasījums;

13)

“lēmuma saņēmējs” ir tāda lēmuma saņēmējs, ar kuru tiek apstiprināts pieprasījums;

14)

“preču valdītājs” ir persona, kas ir to preču īpašnieks, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, vai kam ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kam ir fiziska vara pār šādām precēm;

15)

“deklarētājst” ir deklarētājs, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 18. punktā;

16)

“iznīcināšana” ir preču fiziska iznīcināšana, pārstrāde vai nekomerciāla atbrīvošanās no precēm tā, lai neradītu kaitējumu lēmuma saņēmējam;

17)

“Savienības muitas teritorija” ir Kopienas muitas teritorija, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. pantā;

18)

“preču izlaišana” ir preču izlaišana, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 20. punktā;

19)

“mazs sūtījums” ir pasta vai ekspreskurjerpasta sūtījums:

a)

kurš sastāv no trim vienībām vai mazāk;

vai

b)

kura bruto svars ir mazāks par diviem kilogramiem.

Piemērojot a) apakšpunktu, “vienības” ir preces, kas klasificēta atbilstīgi kombinētajai nomenklatūrai saskaņā ar I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (20), ja tā ir neiesaiņota, vai šādu preču kopums, kas mazumtirdzniecības nolūkā paredzēts pārdošanai galapatērētājam.

Piemērojot šo definīciju, atsevišķas preces ar vienu un to pašu kombinētās nomenklatūras kodu uzskata par dažādām vienībām, bet preces, kas ir komplekti un ir apzīmētas ar vienu kombinētās nomenklatūras kodu, uzskata par vienu vienību;

20)

“preces, kas ātri bojājas,” ir preces, kuras muitas dienesti uzskata par tādām, kas bojājas, ja tās uzglabā līdz 20 dienām no dienas, kad apturēta šo preču izlaišana, vai pēc to aizturēšanas;

21)

“ekskluzīva licence” ir licence (neatkarīgi no tā, vai tā ir vispārēja vai ierobežota), saskaņā ar kuru licenciāts drīkst izmantot intelektuālā īpašuma tiesības tā, kā tas atļauts saskaņā ar minēto licenci, bet tas ir aizliegts visām pārējām personām, tostarp personai, kas licenci piešķir.

II NODAĻA

PIEPRASĪJUMI

1. IEDAĻA

Pieprasījumu iesniegšana

3. pants

Tiesības iesniegt pieprasījumu

Šādas personas un vienības, ciktāl tās ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās muitas dienestiem lūdz rīkoties, ir tiesīgas iesniegt:

1)

pieprasījumu dalībvalstī vai pieprasījumu Savienībā:

a)

tiesību subjekti;

b)

intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, kas minētas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (21);

c)

profesionālās aizstāvības iestādes, kas minētas Direktīvas 2004/48/EK 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

d)

grupas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punkta un 49. panta 1. punkta nozīmē, ražotāju grupas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.e panta nozīmē vai līdzīgas ražotāju grupas, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, ar kuriem reglamentē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, jo īpaši Regulās (EEK) Nr. 1601/91 un (EK) Nr. 110/2008, un kas pārstāv ražotājus, kuru produktiem ir kāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai šādu grupu pārstāvji; saimnieciskās darbības veicēji, kas ir tiesīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; kā arī par attiecīgās ģeogrāfiskās norādes pārbaudēm atbildīgās struktūras vai iestādes;

2)

pieprasījumu dalībvalstī:

a)

personas vai vienības, kurām ir atļauts izmantot intelektuālā īpašuma tiesības un kurām tiesību subjekts ir devis oficiālu atļauju uzsākt tiesvedību, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

b)

ražotāju grupas, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos, ar kuriem reglamentē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un kas pārstāv ražotājus, kuru produktiem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai šādu grupu pārstāvji un saimnieciskās darbības veicēji, kas ir tiesīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī par attiecīgās ģeogrāfiskās norādes pārbaudēm atbildīgās struktūras vai iestādes;

3)

pieprasījumu Savienībā: personas, kam ir ekskluzīvas licences attiecībā uz visu teritoriju divās vai vairākās dalībvalstīs, ja minētajiem licences valdītājiem tiesību subjekts ir devis oficiālu atļauju minētajās dalībvalstīs uzsākt tiesvedību, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

4. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas pieprasījums Savienībā

Pieprasījumu Savienībā var iesniegt tikai attiecībā uz visā Savienībā spēkā esošām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuru pamatā ir Savienības tiesību akti.

5. pants

Pieprasījumu iesniegšana

1.   Katra dalībvalsts norāda muitas nodaļu, kas ir kompetenta saņemt un apstrādāt pieprasījumus (“kompetentā muitas nodaļa”). Dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju, un Komisija publisko dalībvalstu iecelto kompetento muitas nodaļu sarakstu.

2.   Pieprasījumus iesniedz kompetentajai muitas nodaļai. Pieprasījumus aizpilda, izmantojot 6. pantā minēto veidlapu, un tiem jāsatur tur prasītā informācija.

3.   Ja pieprasījums tiek iesniegts pēc muitas dienestu paziņojuma par to, ka preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, saskaņā ar 18. panta 3. punktu, pieprasījums atbilst turpmāk norādītajam:

a)

to iesniedz kompetentajai muitas nodaļai četru darbdienu laikā pēc tam, kad paziņots, ka preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas;

b)

tas ir pieprasījums dalībvalstī;

c)

tajā ietver 6. panta 3. punktā minēto informāciju. Pieprasītājs tomēr var neiesniegt informāciju, kas norādīta minētā punkta g), h) vai i) apakšpunktā.

4.   Izņemot apstākļus, kas minēti 3. panta 3. punktā, katrā dalībvalstī var iesniegt tikai vienu pieprasījumu dalībvalstī un vienu pieprasījumu Savienībā attiecībā uz vienu un to pašu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību minētajā dalībvalstī. Apstākļos, kas minēti 3. panta 3. punktā, ir atļauts iesniegt vairāk nekā vienu pieprasījumu Savienībā.

5.   Ja pieprasījums Savienībā ir apstiprināts attiecībā uz dalībvalsti, saistībā ar kuru jau ir apstiprināts cits pieprasījums Savienībā, ko attiecībā uz tām pašām intelektuālā īpašuma tiesībām ir iesniedzis tas pats pieprasītājs, minētās dalībvalsts muitas dienesti rīkojas, pamatojoties uz pirmo apstiprināto pieprasījumu Savienībā. Tās informē kompetento muitas nodaļu dalībvalstī, kurā apstiprināts jebkurš turpmākais pieprasījums Savienībā, un tā groza vai atceļ lēmumu, ar kuru apstiprina minēto turpmāko pieprasījumu Savienībā.

6.   Ja ir pieejamas datorizētas sistēmas pieprasījumu saņemšanai un apstrādei, pieprasījumus, kā arī to pielikumus iesniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Dalībvalstis un Komisija šādas sistēmas izstrādā, uztur un izmanto saskaņā ar daudzgadu stratēģisko plānu, kas minēts 8. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (22).

6. pants

Pieprasījuma veidlapa

1.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izstrādā pieprasījuma veidlapas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Pieprasījuma veidlapā precizē informāciju, kas jāsniedz datu subjektam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

3.   Komisija nodrošina, ka pieprasītājam veidlapā jo īpaši jānorāda šāda informācija:

a)

ziņas, kas attiecas uz pieprasītāju;

b)

pieprasītāja statuss 3. panta nozīmē;

c)

dokumenti, kuros sniegti pierādījumi, ar ko kompetentajai muitas nodaļai apliecina, ka pieprasītājs ir tiesīgs iesniegt pieprasījumu;

d)

ja pieprasītājs pieprasījumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību – ziņas par personu, kas pieprasītāju pārstāv, un pierādījums tam, ka minētā persona ir pilnvarota rīkoties kā pārstāvis saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums ir iesniegts;

e)

īstenojamo intelektuālā īpašuma tiesību uzskaitījums;

f)

ja iesniegts pieprasījums Savienībā – dalībvalstis, kurās tiek pieprasīta muitas rīcība;

g)

konkrēti un tehniski dati par autentiskajām precēm, tostarp marķējumi, piemēram, svītrkods un vajadzības gadījumā attēli;

h)

informācija, kas vajadzīga, lai muitas dienesti varētu viegli identificēt attiecīgās preces;

i)

informācija, kas svarīga analīzei un novērtēšanai, kuru muitas dienesti veic, lai noteiktu attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku, piemēram, informācija par oficiālajiem izplatītājiem;

j)

norāde, vai saskaņā ar šā punkta g), h) vai i) apakšpunktu sniegtā informācija ir jāapzīmē kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar 31. panta 5. punktu;

k)

sīkākas ziņas par jebkuru pārstāvi, ko pieprasītājs iecēlis juridisko un tehnisko jautājumu risināšanai;

l)

pieprasītāja apņemšanās informēt kompetento muitas nodaļu par jebkuru no 15. pantā minētajām situācijām;

m)

pieprasītāja apņemšanās sniegt un atjaunināt jebkuru informāciju, kas svarīga analīzei un novērtējumam, kuru muitas dienesti veic, lai noteiktu attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku;

n)

pieprasītāja apņemšanās uzņemties atbildību saskaņā ar 28. pantā minētajiem nosacījumiem;

o)

pieprasītāja apņemšanās segt 29. pantā minētās izmaksas saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem;

p)

pieprasītāja piekrišana tam, ka Komisija un dalībvalstis drīkst apstrādāt viņa iesniegtos datus;

q)

norāde, vai pieprasītājs pieprasa izmantot 26. pantā minēto procedūru un vai piekrīt segt izmaksas – ja muitas dienesti to pieprasa – saistībā ar preču iznīcināšanu saskaņā ar minēto procedūru.

2. IEDAĻA

Lēmumi par pieprasījumiem

7. pants

Pieprasījumu ar nepilnīgu informāciju apstrāde

1.   Ja kompetentā muitas nodaļa, saņemot pieprasījumu, uzskata, ka pieprasījumā nav iekļauta visa 6. panta 3. punktā minētā informācija, kompetentā muitas nodaļa lūdz pieprasītājam sniegt trūkstošo informāciju 10 darbdienu laikā pēc lūguma paziņošanas.

Šādos gadījumos 9. panta 1. punktā minēto termiņu aptur līdz brīdim, kad ir saņemta vajadzīgā informācija.

2.   Ja pieprasītājs neiesniedz trūkstošo informāciju 1. punkta pirmajā daļā minētajā laikposmā, kompetentā muitas nodaļa pieprasījumu noraida.

8. pants

Maksas

No pieprasītāja neiekasē maksu, lai segtu administratīvās izmaksas, kas ir radušās saistībā ar pieprasījuma apstrādi.

9. pants

Paziņojumi par lēmumiem pieprasījumus apstiprināt vai noraidīt

1.   Kompetentā muitas nodaļa par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt pieprasījumu pieprasītāju informē 30 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Noraidīšanas gadījumā kompetentā muitas nodaļa norāda lēmuma iemeslus un sniedz informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

2.   Ja pieprasītāju par to, ka preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, muitas dienesti ir informējuši pirms pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā muitas nodaļa par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt pieprasījumu pieprasītāju informē divu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

10. pants

Lēmumi par pieprasījumiem

1.   Lēmums, ar ko apstiprina pieprasījumu dalībvalstī, un jebkurš lēmums, ar ko šādu lēmumu atceļ vai groza, stājas spēkā dalībvalstī, kurā iesniegts pieprasījums dalībvalstī, nākamajā dienā pēc pieņemšanas.

Lēmums, ar ko pagarina laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas, stājas spēkā dalībvalstī, kurā iesniegts pieprasījums dalībvalstī, dienā pēc tā laikposma beigām, kuru paredzēts pagarināt.

2.   Lēmums, ar ko apstiprina pieprasījumu Savienībā, un jebkurš lēmums, ar ko šādu lēmumu atceļ vai groza, stājas spēkā šādi:

a)

dalībvalstī, kurā pieprasījums tika iesniegts, – dienā pēc lēmuma pieņemšanas;

b)

visās pārējās dalībvalstīs, kurās prasīts, lai muitas dienesti rīkotos, – nākamajā dienā pēc tās dienas, kad muitas dienesti ir informēti saskaņā ar 14. panta 2. punktu, ar noteikumu, ka lēmuma saņēmējs ir izpildījis 29. panta 3. punktā minētos pienākumus attiecībā uz tulkošanas izmaksām.

Lēmums, ar ko pagarina laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas, stājas spēkā dalībvalstī, kurā iesniegts pieprasījums Savienībā, un visās pārējās dalībvalstīs, kurās ir prasīts, lai muitas dienesti rīkotos, dienā pēc tā laikposma beigām, kuru paredzēts pagarināt.

11. pants

Laikposms, kurā muitas dienestiem jārīkojas

1.   Apstiprinot pieprasījumu, kompetentā muitas nodaļa norāda laikposmu, kurā muitas dienestiem ir jārīkojas.

Minētais laikposms sākas dienā, kurā, ievērojot 10. pantu, stājas spēkā lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu, un tas nepārsniedz vienu gadu, skaitot no nākamās dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

2.   Ja pieprasījumā, kas iesniegts pēc tam, kad muitas dienesti saskaņā ar 18. panta 3. punktu ir paziņojuši, ka preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, nav iekļauta 6. panta 3. punkta g), h) vai i) apakšpunktā minētā informācija, pieprasījumu apstiprina tikai, lai apturētu minēto preču izlaišanu vai preces aizturētu, ja vien 10 darbdienu laikā pēc paziņošanas, ka preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, minētā informācija netiek iesniegta.

3.   Ja intelektuālā īpašuma tiesības zaudē spēku vai pieprasītājs citu iemeslu dēļ vairs nav tiesīgs iesniegt pieprasījumu, muitas dienesti neveic nekādus pasākumus. Pieprasījuma apstiprināšanas lēmumu atceļ vai attiecīgi groza tā kompetentā muitas nodaļa, kas lēmumu pieņēmusi.

12. pants

Muitas dienestu rīcībai paredzētā laikposma pagarināšana

1.   Beidzoties laikposmam, kurā muitas dienestiem jārīkojas, un pēc tam, kad lēmuma saņēmējs ir samaksājis visus parādus, kas tam saskaņā ar šo regulu ir jāatdod muitas dienestiem, kompetentā muitas nodaļa, kura pieņēma sākotnējo lēmumu, pēc lēmuma saņēmēja lūguma var laikposmu pagarināt.

2.   Ja lūgumu pagarināt laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas, kompetentā muitas nodaļa saņem tad, kad līdz termiņa, kurš jāpagarina, spēkā esamības beigām ir atlikušas mazāk nekā 30 darbdienas, tā minēto lūgumu var noraidīt.

3.   Kompetentā muitas nodaļa savu lēmumu par pagarināšanu dara zināmu lēmuma saņēmējam 30 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma saņemšanas. Kompetentā muitas nodaļa norāda laikposmu, kurā muitas dienestiem ir jārīkojas.

4.   Pagarinātais laikposms, kurā muitas dienestiem jārīkojas, sākas dienā pēc iepriekšējā laikposma beigām, un tas nav ilgāks par vienu gadu.

5.   Ja intelektuālā īpašuma tiesības zaudē spēku vai pieprasītājs citu iemeslu dēļ vairs nav tiesīgs iesniegt pieprasījumu, muitas dienesti neveic nekādus pasākumus. Lēmumu, ar ko apstiprina pagarinājumu, atceļ vai attiecīgi groza tā kompetentā muitas nodaļa, kas minēto lēmumu pieņēmusi.

6.   No lēmuma saņēmēja neiekasē nodevu, lai segtu administratīvās izmaksas, kas ir radušās saistībā ar laikposma pagarināšanas lūguma apstrādi.

7.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izstrādā pagarināšanas lūguma veidlapu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

13. pants

Ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītā lēmuma grozīšana

Kompetentā muitas nodaļa, kas pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu, pēc minētā lēmuma saņēmēja lūguma var grozīt lēmumā iekļauto intelektuālā īpašuma tiesību uzskaitījumu.

Ja tiek pievienotas jaunas intelektuālā īpašuma tiesības, lūgumā iekļauj informāciju, kas minēta 6. panta 3. punkta c), e), g), h) un i) apakšpunktā.

Attiecībā uz lēmumu, ar ko apstiprina pieprasījumu Savienībā, jebkuri grozījumi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību pievienošanu, ietver tikai 4. pantā noteiktās intelektuālā īpašuma tiesības.

14. pants

Kompetentās muitas nodaļas paziņošanas pienākumi

1.   Kompetentā muitas nodaļa, kurai iesniegts pieprasījums dalībvalstī, tūlīt pēc šādu lēmumu pieņemšanas tos nosūta savas dalībvalsts muitas iestādēm:

a)

lēmumus, ar ko apstiprina pieprasījumu;

b)

lēmumus, ar ko atceļ lēmumus par pieprasījuma apstiprināšanu;

c)

lēmumus, ar ko groza lēmumus par pieprasījuma apstiprināšanu;

d)

lēmumus, ar ko pagarina laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas.

2.   Kompetentā muitas nodaļa, kurai iesniegts pieprasījums Savienībā, tūlīt pēc pieņemšanas nosūta pieprasījumā minētās dalībvalsts vai minēto dalībvalstu kompetentajai muitas nodaļai šādus lēmumus:

a)

lēmumus, ar ko apstiprina pieprasījumu;

b)

lēmumus, ar ko atceļ lēmumus par pieprasījuma apstiprināšanu;

c)

lēmumus, ar ko groza lēmumus par pieprasījuma apstiprināšanu;

d)

lēmumus, ar ko pagarina laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas.

Kompetentā muitas nodaļa dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas norādītas pieprasījumā Savienībā, tūlīt pēc minēto lēmumu saņemšanas nosūta tos savām muitas iestādēm.

3.   Kompetentā muitas nodaļa dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas norādītas pieprasījumā Savienībā, var lūgt kompetentajai muitas nodaļai, kura pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu, sniegt tai papildu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu, lai īstenotu minēto lēmumu.

4.   Kompetentā muitas nodaļa savus lēmumus, ar ko atbilstīgi 16. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punktam aptur muitas dienestu veiktos pasākumus, nekavējoties pēc to pieņemšanas nosūta savas dalībvalsts muitas iestādēm.

15. pants

Lēmuma saņēmēja pienākumi sniegt paziņojumus

Lēmuma saņēmējs kompetentajai muitas nodaļai, kas apstiprinājusi pieprasījumu, nekavējoties paziņo:

a)

ja intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas pieprasījums, zaudē spēku;

b)

ja lēmuma saņēmējs citu iemeslu dēļ vairs nav tiesīgs iesniegt pieprasījumu;

c)

izmaiņas informācijā, kas minēta 6. panta 3. punktā.

16. pants

Lēmuma saņēmēja pienākumu nepildīšana

1.   Ja lēmuma saņēmējs muitas dienestu sniegto informāciju izmanto mērķiem, kas nav minēti 21. pantā, kompetentā muitas nodaļa dalībvalstī, kurā informācija sniegta vai izmantota ļaunprātīgi, var:

a)

atcelt jebkuru lēmumu, ko tā pieņēmusi, lai minētajam lēmuma saņēmējam apstiprinātu pieprasījumu dalībvalstī, un atteikties pagarināt laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas;

b)

tās teritorijā apturēt laikposmā, kurā muitas dienestiem jārīkojas, jebkuru lēmumu, ar ko minētajam lēmuma saņēmējam apstiprina pieprasījumu Savienībā.

2.   Kompetentā muitas nodaļa var nolemt apturēt muitas dienestu veiktos pasākumus līdz tā laikposma beigām, kurā muitas dienestiem jārīkojas, ja lēmuma saņēmējs:

a)

nepilda paziņošanas pienākumus, kas noteikti 15. pantā;

b)

nepilda pienākumu attiecībā uz paraugu atdošanu, kas noteikts 19. panta 3. punktā;

c)

nepilda pienākumus attiecībā uz izmaksām un tulkojumu, kas noteikti 29. panta 1. un 3. punktā;

d)

bez pamatota iemesla neuzsāk tiesvedību, kā noteikts 23. panta 3. punktā vai 26. panta 9. punktā.

Attiecībā uz pieprasījumu Savienībā – lēmums par muitas dienestu veikto pasākumu apturēšanu ir spēkā tikai tajā dalībvalstī, kurā šāds lēmums ir pieņemts.

III NODAĻA

MUITAS DIENESTU RĪCĪBA

1. IEDAĻA

To preču izlaišanas apturēšana vai aizturēšana, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības

17. pants

Preču izlaišanas apturēšana vai preču aizturēšana pēc pieprasījuma apstiprināšanas

1.   Ja muitas dienesti atklāj preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu, muitas dienesti aptur minēto preču izlaišanu vai aiztur tās.

2.   Pirms preču izlaišanas apturēšanas vai preču aizturēšanas muitas dienesti var lūgt lēmuma saņēmējam sniegt tiem jebkādu attiecīgu informāciju par attiecīgajām precēm. Vajadzības gadījumā muitas dienesti lēmuma saņēmējam var arī sniegt informāciju par preču faktisko vai lēsto daudzumu, to aktuālo vai iespējamo veidu, kā arī nosūtīt attiecīgo preču attēlus.

3.   Muitas dienesti preču deklarētājam vai valdītājam par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu paziņo vienas darbdienas laikā pēc apturēšanas vai aizturēšanas.

Ja muitas dienesti izvēlas paziņot preču valdītājam un divas vai vairāk personas tiek uzskatītas par preču valdītājiem, muitas dienestiem nav pienākuma sniegt informāciju vairāk nekā vienai no minētajām personām.

Muitas dienesti par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu lēmuma saņēmējam paziņo tajā pašā dienā, kad ir paziņots preču deklarētājam vai valdītājam, vai tūlīt pēc tam.

Paziņojumā iekļauj informāciju par 23. pantā noteikto procedūru.

4.   Muitas dienesti informē lēmuma saņēmēju un preču deklarētāju vai valdītāju par to preču faktisko vai lēsto daudzumu un faktisko vai iespējamo veidu, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, vajadzības gadījumā iekļaujot attiecīgo preču pieejamos attēlus. Muitas dienesti lēmuma saņēmējam – pēc lūguma un ja tiem pieejami – paziņo arī to preču, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, saņēmēja, nosūtītāja, deklarētāja vai valdītāja vārdu/nosaukumu un adresi, muitas procedūru un izcelsmi, vietu, no kuras preces ieved, un galamērķi.

18. pants

Preču izlaišanas apturēšana vai preču aizturēšana pirms pieprasījuma apstiprināšanas

1.   Ja muitas dienesti atklāj preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un uz kurām neattiecas lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu, tie var – izņemot tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, – apturēt minēto preču izlaišanu vai tās aizturēt.

2.   Pirms tādu preču izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, muitas dienesti, nesniedzot nekādu citu informāciju kā tikai par preču faktisko vai lēsto daudzumu un par to faktisko vai iespējamo veidu, vajadzības gadījumā nosūtot attiecīgo vienību attēlus, var lūgt jebkuru personu vai vienību, kas potenciāli ir tiesīga iesniegt pieprasījumu saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību varbūtējo pārkāpumu, sniegt muitas dienestiem jebkādu atbilstīgu informāciju.

3.   Muitas dienesti preču deklarētājam vai valdītājam par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu paziņo vienas darbdienas laikā pēc minētās apturēšanas vai aizturēšanas.

Ja muitas dienesti izvēlas paziņot preču valdītājam un par preču valdītājiem tiek uzskatītas divas vai vairāk personas, muitas dienestiem nav pienākuma paziņot vairāk nekā vienai no minētajām personām.

Muitas dienesti personām vai vienībām, kas ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību varbūtējo pārkāpumu, par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu paziņo tajā pašā dienā, kad ir paziņots preču deklarētājam vai valdītājam, vai tūlīt pēc tam.

Muitas dienesti var apspriesties ar kompetentajām publiskajām iestādēm, lai noteiktu personas vai vienības, kas ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu.

Paziņojumā iekļauj informāciju par 23. pantā noteikto procedūru.

4.   Muitas dienesti atļauj izlaist preces vai izbeidz to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas šādos gadījumos:

a)

ja muitas dienesti vienas darbdienas laikā pēc preču izlaišanas apturēšanas vai preču aizturēšanas nav atklājušas nevienu personu vai vienību, kas būtu tiesīga iesniegt pieprasījumu saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību varbūtējo pārkāpumu;

b)

ja muitas dienesti nav saņēmuši pieprasījumu saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai ir šādu pieprasījumu noraidījuši.

5.   Ja pieprasījums ir apstiprināts, muitas dienesti lēmuma saņēmējam – pēc lūguma un ja tiem pieejami – paziņo arī to preču, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, saņēmēja, nosūtītāja, deklarētāja vai valdītāja vārdu/nosaukumu un adresi, muitas procedūru un izcelsmi, vietu, no kuras preces ieved, un galamērķi.

19. pants

Pārbaudes un paraugu ņemšana attiecībā uz precēm, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas

1.   Muitas dienesti lēmuma saņēmējam un preču deklarētājam vai valdītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas.

2.   Muitas dienesti var ņemt reprezentatīvus preču paraugus. Tie var izsniegt vai nosūtīt šādus paraugus lēmuma saņēmējam pēc saņēmēja lūguma un tikai, lai veiktu analīzi un lai veicinātu turpmāko procedūru attiecībā uz viltotām un pirātiskām precēm. Par minēto paraugu analīzes veikšanu atbild tikai lēmuma saņēmējs.

3.   Lēmuma saņēmējs pēc analīzes veikšanas un vēlākais, pirms preces tiek izlaistas vai tiek izbeigta to aizturēšana, atdod 2. punktā minētos paraugus atpakaļ muitas dienestiem – izņemot gadījumus, kad tas apstākļu dēļ nav iespējams.

20. pants

Uzglabāšanas nosacījumi

To, kādos apstākļos preces tiek uzglabātas to izlaišanas apturēšanas vai aizturēšanas laikā, nosaka muitas dienesti.

21. pants

Atļauja lēmuma saņēmējam izmantot konkrētu informāciju

Ja lēmuma saņēmējs ir saņēmis 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. pantā vai 26. panta 8. punktā minēto informāciju, viņš to var izpaust vai izmantot tikai šādos nolūkos:

a)

tiesvedības uzsākšanai, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, un minētās tiesvedības gaitā;

b)

saistībā ar kriminālizmeklēšanu, kas saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un ko uzsākušas publiskas iestādes tajā dalībvalstī, kurā preces atklātas;

c)

kriminālprocesa uzsākšanai un tā gaitā;

d)

kompensācijas piedzīšanai no tiesību pārkāpēja vai citām personām;

e)

lai ar preču deklarētāju vai valdītāju panāktu vienošanos par preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. panta 1. punktu;

f)

lai ar preču deklarētāju vai valdītāju panāktu vienošanos par 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto galvojuma summu.

22. pants

Informācijas un datu apmaiņa starp muitas dienestiem

1.   Neskarot piemērojamos noteikumus par datu aizsardzību Savienībā un lai veicinātu tādu preču starptautiskās tirdzniecības izskaušanu, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, Komisija un dalībvalstu muitas dienesti var veikt konkrētu tām pieejamu datu un informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs saskaņā ar 3. punktā minēto praktisko kārtību.

2.   Panta 1. punktā minētā datu un informācijas apmaiņa notiek, lai varētu ātri un efektīvi cīnīties pret tādu preču sūtījumiem, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Šādi dati un informācija var būt saistīti ar preču izņemšanas gadījumiem, tendencēm un vispārēju informāciju par risku, tostarp par precēm, kuras kā tranzītpreces šķērso Savienības teritoriju un kuru izcelsme vai galamērķis atrodas attiecīgo trešo valstu teritorijā. Šādi dati un informācija vajadzības gadījumā var ietvert turpmāk norādīto:

a)

preču veids un daudzums;

b)

intelektuālā īpašuma tiesības, par kurām ir aizdomas, ka tās tiek pārkāptas;

c)

preču izcelsme, vieta, no kuras preces ieved, un galamērķis;

d)

informācija par transportlīdzekļu pārvietošanos, jo īpaši:

i)

kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

ii)

kravas pavadzīmes vai cita pārvadājuma dokumenta identifikācijas numurs;

iii)

konteineru skaits;

iv)

kravas svars;

v)

preču apraksts un/vai kodi;

vi)

rezervācijas numurs;

vii)

plombas numurs;

viii)

pirmās iekraušanas vieta;

ix)

pēdējās izkraušanas vieta;

x)

pārkraušanas vietas;

xi)

datums, kurā paredzēts ierasties pēdējās izkraušanas vietā;

e)

informācija par konteineru pārvadāšanu, jo īpaši:

i)

konteinera numurs;

ii)

konteinera iekraušanas statuss;

iii)

pārvadāšanas datums;

iv)

pārvadāšanas veids (ar kravu, bez kravas, pārkrauts, ievests, izvests utt.);

v)

kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa reģistrācijas dati;

vi)

brauciena numurs;

vii)

vieta;

viii)

kravas pavadzīme vai cits pārvadājuma dokuments.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka nepieciešamos praktiskās kārtības elementus, lai veiktu šā panta 1. un 2. punktā minēto datu un informācijas apmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 34. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. IEDAĻA

Preču iznīcināšana, tiesvedības uzsākšana un agrīna preču izlaišana

23. pants

Preču iznīcināšana un tiesvedības uzsākšana

1.   Preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, muitas uzraudzībā var iznīcināt, un šajā nolūkā nav jānosaka, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā preces ir atrastas, – ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

lēmuma saņēmējs pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas dienestiem ir rakstiski apstiprinājis, ka ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu;

b)

lēmuma saņēmējs pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas dienestiem ir rakstiski apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai;

c)

preču deklarētājs vai valdītājs pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas dienestiem ir rakstiski apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai. Ja preču deklarētājs vai valdītājs minētajos termiņos muitas dienestiem nav apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai, vai paziņojis, ka iebilst pret to, muitas dienesti var uzskatīt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis minēto preču iznīcināšanai.

Muitas dienesti atļauj izlaist preces vai izbeidz to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktajos termiņos tās no lēmuma saņēmēja nav saņēmušas ne rakstisku apstiprinājumu, ka viņš ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ne viņa piekrišanu preču iznīcināšanai, ja vien minētās iestādes nav pienācīgi informētas par to, ka ir uzsākta tiesvedība, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Preču iznīcināšanu veic muitas uzraudzībā, un par to atbild lēmuma saņēmējs, ja vien tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā preces tiek iznīcinātas, nav noteikts citādi. Pirms preču iznīcināšanas kompetentās iestādes var ņemt paraugus. Pirms preču iznīcināšanas ņemtos paraugus var izmantot izglītošanas nolūkā.

3.   Ja preču deklarētājs vai valdītājs 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajos termiņos nav rakstiski apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai, un ja saskaņā ar minēto apakšpunktu netiek uzskatīts, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai, muitas dienesti nekavējoties par to informē lēmuma saņēmēju. Lēmuma saņēmējs pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, 10 darbdienu laikā vai triju darbdienu laikā tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, uzsāk tiesvedību, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

4.   Izņemot tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas, muitas dienesti attiecīgos gadījumos pēc lēmuma saņēmēja pienācīgi pamatota lūguma var pagarināt 3. punktā minēto termiņu ne vairāk kā par 10 darbdienām.

5.   Muitas dienesti attiecīgi atļauj izlaist preces vai izbeidz to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja 3. un 4. punktā noteiktajā laikā tās nav pienācīgi informētas saskaņā ar 3. punktu, ka ir uzsākta tiesvedība, lai noteiktu, vai ir pārkāptas attiecīgas intelektuālā īpašuma tiesības.

24. pants

Agrīna preču izlaišana

1.   Ja muitas dienesti ir saņēmuši paziņojumu par tiesvedības uzsākšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas tiesības uz dizainparaugu, patentu, funkcionālo modeli, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām vai augu šķirņu aizsardzību, preču deklarētājs vai valdītājs var lūgt muitas dienestiem attiecīgās preces izlaist vai izbeigt to aizturēšanu pirms minētās tiesvedības pabeigšanas.

2.   Muitas dienesti izlaiž preces vai izbeidz to aizturēšanu tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)

preču deklarētājs vai valdītājs ir nodrošinājis galvojuma summu, kas ir pietiekama, lai aizsargātu lēmuma saņēmēja intereses;

b)

iestāde, kuras kompetencē ir noteikt, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, nav atļāvusi veikt piesardzības pasākumus;

c)

ir nokārtotas visas muitas formalitātes.

3.   Panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā galvojuma nodrošināšana neietekmē citus lēmuma saņēmējam pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

25. pants

Iznīcināšanai paredzētas preces

1.   Preces, kas saskaņā ar 23. vai 26. pantu jāiznīcina:

a)

netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien muitas dienesti ar lēmuma saņēmēja piekrišanu nenolemj, ka tas ir jādara gadījumā, ja paredzēts preces pārstrādāt vai atbrīvoties no tām nekomerciālā veidā, tostarp izmantot tās izpratnes veicināšanas, apmācības un izglītošanas nolūkā. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem preces var izlaist brīvā apgrozībā, nosaka muitas dienesti;

b)

netiek izvestas ārpus Savienības muitas teritorijas;

c)

netiek eksportētas;

d)

netiek atkārtoti eksportētas;

e)

netiek pakļautas muitas maksājumu atlikšanas procedūrai;

f)

netiek novietotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2.   Muitas dienesti var atļaut 1. punktā minētās preces muitas uzraudzībā pārvietot no vienas vietas uz citu Savienības muitas teritorijā, lai muitas uzraudzībā tās iznīcinātu.

26. pants

Mazos sūtījumos sūtītu preču iznīcināšanas procedūra

1.   Šo pantu precēm piemēro, ja ir ievēroti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)

tās ir preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas vai pirātiskas;

b)

tās nav preces, kas ātri bojājas;

c)

tās ir preces, uz kurām attiecas lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu;

d)

lēmuma saņēmējs pieprasījumā ir lūdzis, lai tiktu izmantota šajā pantā izklāstītā procedūra;

e)

tās ir preces, ko pārvadā, izmantojot mazus sūtījumus.

2.   Ja piemēro šajā pantā noteikto procedūru, 17. panta 3. un 4. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

3.   Muitas dienesti preču deklarētājam vai valdītājam par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu paziņo vienas darbdienas laikā pēc preču izlaišanas apturēšanas vai preču aizturēšanas. Paziņojumā par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu iekļauj šādu informāciju:

a)

ka muitas dienestiem ir nodoms preces iznīcināt;

b)

preču deklarētāja vai valdītāja tiesības saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu.

4.   Preču deklarētājam vai valdītājam dod iespēju izteikt savu viedokli 10 darbdienu laikā pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu.

5.   Attiecīgās preces var iznīcināt, ja 10 darbdienu laikā pēc tam, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, preču deklarētājs vai valdītājs muitas dienestiem ir apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai.

6.   Ja preču deklarētājs vai valdītājs 5. punktā minētajā laikposmā nav muitas dienestiem nedz apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai, nedz paziņojis, ka pret to iebilst, muitas dienesti var uzskatīt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai.

7.   Preces iznīcina muitas uzraudzībā. Muitas dienesti pēc lūguma un vajadzības gadījumā lēmuma saņēmējam sniedz informāciju par iznīcināto preču faktisko vai lēsto skaitu un veidu.

8.   Ja preču deklarētājs vai valdītājs nav apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai, un ja saskaņā ar 6. punktu nav uzskatīts, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis, muitas dienesti nekavējoties par to informē lēmuma saņēmēju un paziņo preču daudzumu un veidu, tostarp vajadzības gadījumā nosūtot to attēlus. Muitas dienesti lēmuma saņēmējam – pēc lūguma un ja tiem pieejami – paziņo arī to preču, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, saņēmēja, nosūtītāja un deklarētāja vai valdītāja vārdu/nosaukumu un adresi, muitas procedūru un izcelsmi, vietu, no kuras preces ieved, un galamērķi.

9.   Muitas dienesti atļauj izlaist preces vai izbeidz to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja 10 darbdienu laikā pēc paziņošanas, kas minēta 8. punktā, lēmuma saņēmējs nav informējis muitas dienestus par to, ka ir uzsākta tiesvedība, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

10.   Komisija saskaņā ar 35. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai mazu sūtījumu definīcijā grozītu daudzuma norādes, ja izrādās, ka praksē definīcija nav piemērojama, ņemot vērā vajadzību nodrošināt šajā pantā noteiktās procedūras efektīvu darbību, vai ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu minētās procedūras apiešanu attiecībā uz sūtījumu sastāvu.

IV NODAĻA

ATBILDĪBA, IZMAKSAS UN SANKCIJAS

27. pants

Muitas dienestu atbildība

Neskarot valstu tiesību aktus, lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu tā saņēmējam nedod tiesības uz kompensāciju gadījumā, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, muitas iestāde nav atklājusi un tās ir laistas apgrozībā vai nav veikti nekādi pasākumi, lai šādas preces aizturētu.

28. pants

Lēmuma saņēmēja atbildība

Ja procedūru, kas pienācīgi uzsākta saskaņā ar šo regulu, lēmuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ pārtrauc un ja saskaņā ar 19. panta 2. punktu ņemtie paraugi netiek atdoti atpakaļ vai lēmuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ tie ir sabojāti un tos vairs nevar lietot vai ja tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lēmuma saņēmējs saskaņā ar speciāliem piemērojamiem tiesību aktiem ir atbildīgs jebkura preču valdītāja vai deklarētāja priekšā, kas šajā sakarā cietis zaudējumu.

29. pants

Izmaksas

1.   Pēc muitas dienestu pieprasījuma lēmuma saņēmējs sedz izmaksas, kas muitas dienestiem vai citām pusēm, kuras rīkojas muitas dienestu vārdā, ir radušās, sākot ar preču aizturēšanas vai to izlaišanas apturēšanas brīdi, tostarp saistībā ar to uzglabāšanu un rīcību ar tām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu, 18. panta 1. punktu un 19. panta 2. un 3. punktu un veicot korektīvus pasākumus, piemēram, preču iznīcināšanu saskaņā ar 23. un 26. pantu.

Muitas dienesti lēmuma saņēmēju, kam paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu, pēc pieprasījuma informē par to, kur un kā minētās preces tiek uzglabātas, un par lēstajām izmaksām saistībā ar šajā panta daļā minēto uzglabāšanu. Informāciju par lēstajām izmaksām var izteikt laika, izstrādājumu, tilpuma, svara vai pakalpojumu vienībās – atbilstīgi preču uzglabāšanas apstākļiem un preču veidam.

2.   Šis pants neskar lēmuma saņēmēja tiesības prasīt kompensāciju no tiesību pārkāpēja vai citām personām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

3.   Lēmuma, ar ko apstiprina pieprasījumu Savienībā, saņēmējs nodrošina un apmaksā jebkuru tulkojumu, ko pieprasa kompetentā muitas nodaļa vai muitas dienesti, kam jārīkojas attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

30. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, lai lēmumu saņēmēji ievērotu šajā regulā izklāstītās saistības, tostarp vajadzības gadījumā paredzot noteikumus, ar ko nosaka sankcijas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un visiem turpmākajiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

V NODAĻA

APMAIŅA AR INFORMĀCIJU

31. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz lēmumiem par pieprasījumiem un aizturēšanu

1.   Kompetentās muitas nodaļas nekavējoties informē Komisiju par:

a)

lēmumiem, ar ko apstiprina pieprasījumus, pievienojot pieprasījumu un tā pielikumus;

b)

lēmumiem, ar ko pagarina laikposmu, kurā muitas dienestiem jārīkojas, vai lēmumiem, ar kuriem atceļ vai groza lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu;

c)

pieprasījumu apstiprinoša lēmuma īstenošanas apturēšanu.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta g) punktu, ja preču izlaišana tiek apturēta vai preces tiek aizturētas, muitas dienesti Komisijai nosūta visu būtisko informāciju – izņemot personas datus –, tostarp informāciju par preču daudzumu un veidu, vērtību, intelektuālā īpašuma tiesībām, muitas procedūrām, valstīm, no kurām preces tiek ievestas, preču izcelsmi un galamērķi, kā arī pārvadāšanas maršrutiem un transportlīdzekļiem.

3.   Panta 1. un 2. punktā minētās informācijas nosūtīšana un visa datu apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem attiecībā uz lēmumiem par pieprasījumiem, kā norādīts 14. pantā, notiek, izmantojot Komisijas centrālo datubāzi. Informāciju un datus uzglabā minētajā datubāzē.

4.   Lai nodrošinātu šā panta 1. līdz 3. punktā minētās informācijas apstrādi, 3. punktā minēto centrālo datubāzi izveido elektroniskā formā. Centrālajā datubāzē iekļauj 6. panta 3. punktā, 14. pantā un šajā pantā minēto informāciju, tostarp personas datus.

5.   Dalībvalstu muitas dienestiem un Komisijai ir piekļuve centrālajā datubāzē iekļautajai informācijai, kas vajadzīga, lai īstenotu savu juridisko atbildību šīs regulas piemērošanā. Informācija, kas saskaņā ar 6. panta 3. punktu apzīmēta kā ierobežotas pieejamības informācija, ir pieejama tikai to dalībvalstu muitas dienestiem, kurās nepieciešams veikt pasākumus. Dalībvalstu muitas dienesti pēc pamatota Komisijas lūguma var nodrošināt Komisijai piekļuvi minētajai informācijai, ja tā noteikti vajadzīga šīs regulas piemērošanai.

6.   Muitas dienesti centrālajā datubāzē ievada informāciju saistībā ar pieprasījumiem, kas iesniegti attiecīgajai kompetentajai muitas nodaļai. Muitas dienesti, kas informāciju ir ievadījuši centrālajā datubāzē, vajadzības gadījumā minēto informāciju groza, papildina, labo vai dzēš. Visi muitas dienesti, kas informāciju ir ievadījuši centrālajā datubāzē, atbild par minētās informācijas precizitāti, atbilstību un nozīmību.

7.   Lai nodrošinātu centrālās datubāzes uzticamu un drošu darbību, Komisija izstrādā un uztur atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos risinājumus. Katras dalībvalsts muitas dienesti izstrādā un uztur atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos risinājumus, lai nodrošinātu datu apstrādes konfidencialitāti un drošību attiecībā uz datu apstrādes darbībām, ko veic attiecīgās dalībvalsts muitas dienesti, un centrālās datubāzes termināļiem, kuri atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

32. pants

Centrālās datubāzes izveidošana

Komisija izveido centrālo datubāzi, kas minēta 31. pantā. Minētā datubāze sāk darboties pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī.

33. pants

Datu aizsardzības noteikumi

1.   Personas datu apstrādi Komisijas centrālajā datubāzē veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un minētās direktīvas 28. pantā minētās dalībvalsts neatkarīgās publiskās iestādes uzraudzībā.

3.   Personas datus apkopo un izmanto tikai šajā regulā paredzētajiem mērķiem. Šādi iegūti personas dati ir precīzi, un tos pastāvīgi atjaunina.

4.   Katrs muitas dienests, kas personas datus ir ievadījis centrālajā datubāzē, pats kontrolē minēto datu apstrādi.

5.   Datu subjektam ir tiesības piekļūt ar viņu saistītiem personas datiem, kas tiek apstrādāti, izmantojot centrālo datubāzi, un vajadzības gadījumā viņam ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt minētos personas datus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 vai valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

6.   Visus iesniegumus par iespēju izmantot tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst vai bloķēt iesniedz muitas dienestiem, un tie tos apstrādā. Ja datu subjekts iesniegumu par iespēju izmantot minētās tiesības ir iesniedzis Komisijai, Komisija to pārsūta attiecīgajiem muitas dienestiem.

7.   Personas datus neglabā ilgāk par sešiem mēnešiem pēc tam, kad ir atcelts attiecīgais lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu vai kad ir beidzies attiecīgais laikposms, kurā muitas dienestiem jārīkojas.

8.   Ja lēmuma saņēmējs ir uzsācis tiesvedību saskaņā ar 23. panta 3. punktu vai 26. panta 9. punktu un par šādas tiesvedības uzsākšanu ir informējis muitas dienestus, personas datus glabā sešus mēnešus pēc tam, kad tiesvedībā ar galīgu lēmumu ir noteikts, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

VI NODAĻA

KOMITEJA, DELEĢĒŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a un 248.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Regulas 26. panta 10. punktā minētās pilnvaras Komisijai deleģē uz nenoteiktu laiku no 2013. gada 19. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 10. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā 26. panta 10. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants

Savstarpēja administratīvā palīdzība

Šai regulai mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumus.

37. pants

Ziņojumu sniegšana

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno atbilstīgus ieteikumus.

Minētais ziņojums attiecas uz visiem tiem attiecīgajiem starpgadījumiem saistībā ar zālēm, kas kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, kuri ir iespējami saistībā ar šo regulu, tostarp tajā iekļauj novērtējumu, kā regula varētu ietekmēt Savienības saistības attiecībā uz zāļu pieejamību saskaņā ar PTO ministru konferencē Dohā 2001. gada 14. novembrī pieņemto Deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, un informē par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu jebkuru šajā sakarā nelabvēlīgu situāciju.

38. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1383/2003 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

39. pants

Pārejas noteikumi

Pieprasījumi, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1383/2003, ir spēkā laikposmā, kurš noteikts lēmumā par pieprasījuma apstiprināšanu un kurā muitas dienestiem jārīkojas, bet tos nepagarina.

40. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot:

a)

6. pantu, 12. panta 7. punktu un 22. panta 3. punktu, ko piemēro no 2013. gada 19. jūlija;

b)

31. panta 1. punktu un 3. līdz 7. punktu un 33. pantu, ko piemēro no dienas, kad ir izveidota 32. pantā minētā centrālā datubāze. Komisija publisko minēto datumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 12. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 3. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 16. maija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

(3)  OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.

(4)  OV C 45 E, 23.2.2010., 47. lpp.

(5)  OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  OV C 363, 13.12.2011., 3. lpp.

(10)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(11)  OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.

(12)  OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.

(13)  OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(14)  OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

(15)  OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

(16)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(17)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(18)  OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

(19)  OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(20)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(21)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(22)  OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.


PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1383/2003

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

1. pants

4. pants

18. pants

5. pants

3. līdz 9. pants

6. pants

6. un 29. pants

7. pants

12. pants

8. pants

10., 11., 12., 14. un 15. pants

9. pants

17. un 19. pants

10. pants

11. pants

23. pants

12. pants

16. un 21. pants

13. pants

23. pants

14. pants

24. pants

15. pants

20. pants

16. pants

25. pants

17. pants

18. pants

30. pants

19. pants

27. un 28. pants

20. pants

6., 12., 22. un 26. pants

21. pants

34. pants

22. pants

31. un 36. pants

23. pants

24. pants

38. pants

25. pants

40. pants


Augša