Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32013R1257

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 ( 2013. gada 20. novembris ) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 330, 10.12.2013., 1./20. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1257/oj

10.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1257/2013

(2013. gada 20. novembris)

par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kuģus, kuri kļuvuši par atkritumiem un kurus pārstrādes nolūkā pārvieto pāri robežām, regulē 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (“Bāzeles konvencija”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (3). Ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 īsteno Bāzeles konvenciju un tās 1995. gadā pieņemto grozījumu (4), kurš starptautiskā līmenī vēl nav stājies spēkā un ar kuru nosaka aizliegumu bīstamo atkritumu eksportam uz valstīm, kas nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) locekles. Kuģus parasti klasificē kā bīstamus atkritumus, un ir aizliegts tos pārstrādes nolūkā eksportēt uz rūpnīcām valstīs, kuras nav ESAO locekles.

(2)

Mehānismi pastāvošo Savienības un starptautisko tiesību aktu piemērošanas uzraudzībai un izpildei nav pielāgoti kuģu un starptautiskās kuģošanas īpatnībām. Centieni, kas saistīti ar sadarbību aģentūru līmenī – starp Starptautisko Darba organizāciju (SDO), Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) un Bāzeles konvencijas Sekretariātu –, ir bijuši veiksmīgi attiecībā uz to, lai panāktu vienošanos par obligāto prasību ieviešanu pasaules līmenī, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un iedarbīgu risinājumu nedrošām un kaitīgām kuģu pārstrādes darbībām, proti, par Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu pārstrādi drošā un videi nekaitīgā veidā (“Honkongas konvencija”).

(3)

Pašreizējās kuģu pārstrādes jaudas ESAO valstīs, kurās ir likumīgi atļauts nodot kuģus, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir nepietiekamas. Pašreizējā drošas un videi nekaitīgas kuģu pārstrādes jauda valstīs, kuras nav ESAO locekles, ir pietiekama, lai apstrādātu visus kuģus, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, un paredzams, ka līdz 2015. gadam šī jauda vēl palielināsies, jo pārstrādājošās valstis būs veikušas pasākumus, lai izpildītu Honkongas konvencijas prasības.

(4)

Honkongas konvencija tika pieņemta 2009. gada 15. maijā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas paspārnē. Honkongas konvencija stāsies spēkā tikai 24 mēnešus pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 15 valstis, kuru kopējā tirdzniecības flotes bruto tilpība ir vismaz 40 % no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un kuru kopējā maksimālā pārstrādāto kuģu tilpība gadā pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 % no šo pašu valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības. Minētā konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Tā attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.

(5)

Šīs regulas mērķis ir veicināt Honkongas konvencijas drīzu ratifikāciju gan Savienībā, gan trešās valstīs, kuģiem un kuģu pārstrādes rūpnīcām piemērojot samērīgas pārbaudes, kuru pamatā ir minētā konvencija.

(6)

Honkongas konvencijā nepārprotami noteikts, ka tās pusēm ir jāveic stingrāki, starptautiskajām tiesībām atbilstīgi pasākumi attiecībā uz kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, lai nepieļautu, vājinātu vai samazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Ņemot to vērā, ar šo regulu būtu jānodrošina aizsardzība pret to bīstamo materiālu iespējamo kaitīgo ietekmi, kuri atrodas uz visiem kuģiem, kas ienāk dalībvalsts ostā vai enkurvietā, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteikumiem, kurus minētajiem materiāliem piemēro saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Lai nodrošinātu uzraudzību par atbilstību tām prasībām, kuras saistītas ar bīstamajiem materiāliem saskaņā ar šo regulu, dalībvalstīm būtu jāpiemēro valstu noteikumi, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (5). Pašlaik ostas valsts kontroles inspektoru uzdevums ir veikt sertificēšanas inspekcijas un aktīvi pārbaudīt, vai nav bīstamie materiāli, tostarp azbests, saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (“SOLAS”). Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli paredz saskaņotu pieeju attiecībā uz minētajām darbībām.

(7)

Šīs regulas mērķis ir arī samazināt nevienlīdzību starp operatoriem Savienībā, ESAO valstīs un attiecīgās trešās valstīs attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darba vietā un standartiem vides jomā un pašreizējo standartiem neatbilstošo objektu vietā kuģus, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, novirzīt uz kuģu pārstrādes rūpnīcām, kurās kuģu demontāžai izmanto drošas un videi nekaitīgas metodes. Tādējādi kuģu pārstrādes rūpnīcās, kas atrodas dalībvalstī, tiktu arī palielināta kuģu drošas un videi nekaitīgas pārstrādes un apstrādes konkurētspēja. Izveidojot to Eiropas kuģu pārstrādes rūpnīcu sarakstu (“Eiropas saraksts”), kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tiktu sekmēta gan minēto mērķu sasniegšana, gan labāka izpilde, jo dalībvalstij, ar kuras karogu kuģis kuģo, būtu vieglāk kontrolēt kuģus, kas nolemti pārstrādei. Minētajām prasībām par kuģu pārstrādes rūpnīcām būtu jābalstās uz Honkongas konvencijas prasībām. Šajā sakarā kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, būtu jāatbilst vajadzīgajām prasībām, lai nodrošinātu vides aizsardzību, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību un no pārstrādātajiem kuģiem iegūto atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā. Attiecībā uz kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas trešā valstī, ar prasībām būtu jāpanāk augsts cilvēka veselības un vides aizsardzības līmenis, kas visumā atbilstu līmenim Savienībā. Tādēļ kuģu pārstrādes rūpnīcas, kuras neatbilst minētajām minimālajām prasībām, nevajadzētu iekļaut Eiropas sarakstā.

(8)

Būtu jāpiemēro Savienības tiesībās paredzētais vienlīdzības princips, un tā piemērošana būtu jāuzrauga, jo īpaši saistībā ar Eiropas saraksta izveidi un atjaunināšanu attiecībā uz kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas dalībvalstī, un kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas trešā valstī, kas atbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām.

(9)

Dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, uz kuriem neattiecas šīs regulas darbības joma, rīkojas saskaņā ar šo regulu, ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski.

(10)

Lai izvairītos no dublēšanās, ir nepieciešams kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, izslēgt attiecīgi no Regulas (EK) Nr. 1013/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (6) piemērošanas jomas. Regulu (EK) Nr. 1013/2006 piemēro atkritumu sūtījumiem no Savienības, uz kuriem gadījumos, kad piemēro alternatīvu režīmu, attiecina izņēmumus saistībā ar dažām atkritumu kategorijām. Ar šo regulu kuģiem, kuri ietilpst tās darbības jomā, ir paredzēts veikt pārbaudes visā to dzīves ciklā, un tās mērķis ir nodrošināt minēto kuģu pārstrādi videi nekaitīgā veidā. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka Regula (EK) Nr. 1013/2006 nebūtu jāattiecina uz kuģi, kuram tā dzīves cikla laikā piemēro alternatīvo kontroles režīmu saskaņā ar šo regulu. Kuģiem, uz kuriem neattiecas Honkongas konvencijas un šīs regulas darbības joma, kā arī jebkādiem uz kuģa esošiem atkritumiem, kas nav ekspluatācijas laikā radušies atkritumi, būtu jāturpina piemērot attiecīgi Regulu (EK) Nr. 1013/2006, Direktīvu 2008/98/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (7).

(11)

Ir arī atzīts, ka kuģiem turpina piemērot citas starptautiskas konvencijas, lai to dzīves cikla ekspluatācijas posmā nodrošinātu kuģu drošu darbību jūrā, un, lai gan kuģi var izmantot konkrētas navigācijas tiesības un brīvības, tiem jāsniedz iepriekšējs paziņojums par ienākšanu ostā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot turpmākas pārbaudes saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem. Tādēļ netiek uzskatīts par nepieciešamu šajā regulā noteikt papildu pārbaudes tranzītam.

(12)

Interpretējot šīs regulas prasības, būtu jāņem vērā pamatnostādnes, ko SJO izstrādājusi kā atbalsta dokumentu Honkongas konvencijai (“SJO pamatnostādnes”).

(13)

Šīs regulas nolūkos termina “pārstrāde” nozīmei nevajadzētu būt tādai pašai, kāda definēta Direktīvā 2008/98/EK. Šajā regulā tādēļ būtu jāievieš īpaša definīcija terminam “kuģu pārstrāde”.

(14)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (8) Savienības līmenī īsteno ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu. Minētā regula kopā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (10) sniedz lietderīgas norādes saistībā ar bīstama materiāla noteikšanu.

(15)

Viena no Honkongas konvencijā un šajā regulā paredzētajām galvenajām prasībām ir veikt uzskaiti par bīstamajiem materiāliem, kas atrodas uz kuģa, visā tā dzīves cikla laikā. Saskaņā ar Honkongas konvencijas 8. noteikuma 2. punktu pārstrādei paredzētam kuģim laikposmā pirms nonākšanas kuģu pārstrādes rūpnīcā būtu jāsamazina ekspluatācijas laikā radušos atkritumu apjoms. Ja ekspluatācijas laikā radušos atkritumus paredzēts kopā ar kuģi nogādāt kuģu pārstrādes rūpnīcā, minēto atkritumu aptuvenie daudzumi un atrašanās vieta būtu jānorāda uzskaitījuma II daļā.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kuģu pārstrādes noteikumu apiešanu un palielinātu pārredzamību kuģu pārstrādes nozarē. Kā paredzēts Honkongas konvencijā, dalībvalstīm būtu jāpaziņo informācija par kuģiem, kam izsniegts uzskaitījuma sertifikāts, par kuģiem, par ko saņemts paziņojums par pabeigšanu, un informācija par nelikumīgu kuģu pārstrādi un turpmākajiem pasākumiem, ko tās veikušas.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina minēto sankciju piemērošana, lai nepieļautu kuģu pārstrādes noteikumu apiešanu. Sankcijām, kas var būt civiltiesiskas vai administratīvas, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(18)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstu tiesām ir, cik vien iespējams, jāinterpretē procesuālie noteikumi saistībā ar nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu uzsākt administratīvas vai tiesas procedūras saskaņā ar Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkta mērķiem.

(19)

Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi un ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, Komisijai būtu jāizvērtē iespējas izveidot finanšu mehānismu, ko piemēro visiem kuģiem, kas ienāk dalībvalsts ostā vai enkurvietā, neatkarīgi no tā, ar kādu karogu tie kuģo, lai radītu līdzekļus, ar kuriem veicinātu kuģu pārstrādi un apstrādi videi nekaitīgā veidā, neradot pamudinājumu nomainīt karoga valsti.

(20)

Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Honkongas konvenciju, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I un II pielikuma atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nepieļaut, samazināt vai izskaust negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ko rada tādu kuģu, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, pārstrāde, ekspluatācija un apkope, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs kuģošanas un kuģu pārstrādes starptautiskā rakstura dēļ, bet minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un mērķis

Šīs regulas mērķis ir nepieļaut, samazināt, ierobežot līdz minimumam un, cik vien praktiski iespējams, izskaust negadījumus, kaitējumus un citu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ko rada kuģu pārstrāde. Šīs regulas mērķis ir veicināt drošību, cilvēka veselības un Savienības jūras vides aizsardzību visā kuģa dzīves cikla laikā, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka šādas kuģu pārstrādes rezultātā radušies bīstamie atkritumi tiek apsaimniekoti videi drošā veidā.

Šī regula arī paredz noteikumus, lai nodrošinātu bīstamo materiālu pienācīgu apsaimniekošanu uz kuģiem.

Šīs regulas mērķis ir arī veicināt 2009. gada Honkongas Starptautiskās konvencijas par kuģu pārstrādi drošā un videi nekaitīgā veidā (turpmāk “Honkongas konvencija”) ratifikāciju.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu, izņemot 12. pantu, piemēro kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu.

12. pantu piemēro kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu un kas ienāk dalībvalsts ostā vai enkurvietā.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

karakuģiem, kara flotes palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kas pieder valstij vai ko tā ekspluatē, un ko pašlaik izmanto tikai valsts nekomerciālā dienestā;

b)

kuģiem, kuru bruto tilpība (GT) ir mazāka par 500 GT;

c)

kuģiem, kas visā ekspluatācijas laikā tiek izmantoti tikai tās dalībvalsts suverēnajos vai tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu tie kuģo.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“kuģis” ir jebkāda veida peldlīdzeklis, kas tiek ekspluatēts vai ticis ekspluatēts jūras vidē, tostarp zemūdens peldlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi, peldošas platformas, pašizceļošas platformas, peldošas glabāšanas iekārtas, peldošas ražošanas, glabāšanas un izkraušanas iekārtas, kā arī kuģis, kura aprīkojums ir demontēts vai kuru velk;

2)

“jauns kuģis” ir kuģis, par kuru:

a)

līgums par būvi ir noslēgts dienā, kad piemēro šo regulu, vai pēc tās;

b)

ja nav līguma par būvi – ir likts ķīlis vai kuģis atrodas līdzīgā būves stadijā sešus mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas vai vēlāk; vai

c)

piegāde notiek trīsdesmit mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas vai vēlāk;

3)

“tankkuģis” ir naftas tankkuģis atbilstoši definīcijai Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (“MARPOL konvencija”) I pielikumā vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši definīcijai minētās konvencijas II pielikumā;

4)

“bīstams materiāls” ir jebkāds materiāls vai viela, kas var apdraudēt cilvēka veselību un/vai vidi;

5)

“ekspluatācijas laikā radušies atkritumi” ir notekūdeņi un nosēdumi, ko radījusi parasta kuģu darbība un uz ko attiecas MARPOL konvencijas prasības;

6)

“kuģu pārstrāde” ir kuģa pilnīga vai daļēja demontāža kuģu pārstrādes rūpnīcā, lai atgūtu detaļas un materiālus pārstrādāšanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai vai atkārtotai izmantošanai, vienlaikus nodrošinot bīstamu un citu materiālu apsaimniekošanu, un tas ietver arī saistītās darbības, piemēram, detaļu un materiālu glabāšanu un apstrādi rūpnīcā, taču neietver to tālāku apstrādi vai apglabāšanu citos uzņēmumos;

7)

“kuģu pārstrādes rūpnīca” ir noteikta teritorija, kas ir laukums vai iekārta, ko izmanto kuģu pārstrādei un kas atrodas dalībvalstī vai trešā valstī;

8)

“kuģu pārstrādes uzņēmums” ir kuģu pārstrādes rūpnīcas īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, kas no kuģu pārstrādes rūpnīcas īpašnieka ir pārņēmusi atbildību par kuģu pārstrādes darbībām;

9)

“administrācija” ir pārvaldes iestāde, kurai dalībvalsts ir uzticējusi atbildību par pienākumiem saistībā ar kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, vai kuģiem, ko ekspluatē tās pakļautībā;

10)

“atzīta organizācija” ir organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (12);

11)

“kompetentā iestāde” ir pārvaldes iestāde vai iestādes, kam dalībvalsts vai trešā valsts noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā vai kompetences jomā ir uzticējusi atbildību par kuģu pārstrādes rūpnīcām saistībā ar visām darbībām, kas ir minētās valsts jurisdikcijā;

12)

“bruto tilpība” ir bruto tilpība (GT), kas aprēķināta saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas ietverti 1969. gada Starptautiskajās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā vai jebkurā konvencijā, kas to aizstāj;

13)

“kompetentā persona” ir persona, kurai ir attiecīga kvalifikācija, izglītība un pietiekamas zināšanas, pieredze un prasmes, lai veiktu konkrētus darbus;

14)

“kuģa īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta kā kuģa īpašnieks, tostarp fiziska vai juridiska persona, kam kuģis pieder uz ierobežotu laiku, līdz tas tiek pārdots vai nodots kuģu pārstrādes rūpnīcai, vai – ja reģistrācijas nav – fiziska vai juridiska persona, kam pieder kuģis, vai jebkāda cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmusi atbildību par kuģa ekspluatāciju, un juridiska persona, kas ekspluatē valstij piederošu kuģi;

15)

“jauna uzstādīšana” ir sistēmu, iekārtu, izolācijas vai citu materiālu uzstādīšana uz kuģa pēc dienas, kad piemēro šo regulu;

16)

“kuģa pārstrādes plāns” ir kuģu pārstrādes rūpnīcas operatora izstrādāts plāns katra konkrēta kuģa pārstrādei tā atbildībā, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes un rezolūcijas;

17)

“kuģu pārstrādes rūpnīcas plāns” ir kuģu pārstrādes rūpnīcas operatora sagatavots plāns, kuru pieņēmusi kuģu pārstrādes uzņēmuma valde vai atbilstošā pārvaldes struktūra un kurā aprakstīti darbības procesi un procedūras, kas saistītas ar kuģu pārstrādi kuģu pārstrādes rūpnīcā, un kurš jo īpaši aptver darba ņēmēju drošību un apmācību, cilvēka veselības un vides aizsardzību, personāla funkcijas un atbildību, gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām, kā arī uzraudzības, ziņošanas un uzskaites sistēmas, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes un rezolūcijas;

18)

“iekļūšanai droši apstākļi” ir visiem šādiem kritērijiem atbilstoši apstākļi telpā:

a)

skābekļa saturs gaisā un uzliesmojošu tvaiku koncentrācija ir drošās robežās;

b)

jebkādi toksiski materiāli gaisā nepārsniedz pieļaujamo koncentrāciju;

c)

jebkādas atliekvielas vai materiāli, kas saistītas ar kompetentās personas atļautiem darbiem, neradīs toksisku materiālu nekontrolētu izdalīšanos vai uzliesmojošu tvaiku bīstamu koncentrāciju gaisā, ja apstākļi tiek uzturēti saskaņā ar instrukcijām;

19)

“ugunsbīstamiem darbiem droši apstākļi” ir visiem šādiem kritērijiem atbilstoši apstākļi telpā:

a)

droši apstākļi bez sprādzienbīstamības un gāzu klātbūtnes, lai varētu izmantot lokmetināšanas vai gāzmetināšanas iekārtas, griešanas vai liesmas apstrādes iekārtas vai cita veida atklātu liesmu, kā arī veikt karsēšanas, slīpēšanas vai dzirksteļojošas operācijas;

b)

ir ievēroti 18) apakšpunktā izklāstītie kritēriji attiecībā uz iekļūšanai drošiem apstākļiem;

c)

ugunsbīstamo darbu rezultātā nemainās pastāvošais gaisa stāvoklis;

d)

visas blakus esošās telpas ir iztīrītas, padarītas inertas vai pietiekami apstrādātas, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos vai izplatīšanos;

20)

“paziņojums par pabeigšanu” ir kuģu pārstrādes rūpnīcas operatora izdots paziņojums, kas apstiprina, ka kuģa pārstrāde ir pabeigta saskaņā ar šo regulu;

21)

“uzskaitījuma sertifikāts” ir konkrēta kuģa sertifikāts, kuru saskaņā ar 9. pantu izsniedz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, un kuru saskaņā ar 5. pantu papildina ar bīstamo materiālu uzskaitījumu;

22)

“sertifikāts par gatavību pārstrādei” ir konkrēta kuģa sertifikāts, kuru saskaņā ar 9. panta 9. punktu izsniedz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, un kuram saskaņā ar 5. panta 7. punktu pievieno bīstamo materiālu uzskaitījumu un saskaņā ar 7. pantu – apstiprinātu kuģa pārstrādes plānu;

23)

“paziņojums par atbilstību” ir konkrēta kuģa sertifikāts, ko izsniedz kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, un kuru saskaņā ar 12. pantu papildina ar bīstamo materiālu uzskaitījumu;

24)

“bezkravas ūdensizspaida tonnas (LDT)” ir tonnās izteikts kuģa svars bez kravas, degvielas, smēreļļām glabāšanas tvertnēs, balasta ūdens, saldūdens, dzeramā ūdens, patēriņa krājumiem, pasažieriem un apkalpes un viņu personīgajām mantām un ir kuģa korpusa, konstrukcijas, mehānismu, iekārtu un palīgierīču kopējais svars.

2.   7. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 13., 15. un 16. panta vajadzībām:

a)

jēdzieniem “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “apstrāde” un “atkritumu apsaimniekošana” ir tāda pati nozīme, kā Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā;

b)

“objekta inspekcija” ir kuģu pārstrādes rūpnīcas inspekcija, kurā izvērtē to, vai apstākļi objektā atbilst jebkādā attiecīgajā sniegtajā dokumentācijā aprakstītajiem apstākļiem;

c)

“darba ņēmējs” ir ikviena persona, kas ir darba attiecībās un regulāri vai uz laiku veic darbu, tostarp darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju personāls;

d)

“apsaimniekošana videi drošā veidā” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana, lai nodrošinātu, ka atkritumi un bīstamie materiāli tiek apsaimniekoti tādā veidā, kas aizsargās cilvēka veselību un vidi pret nelabvēlīgām sekām, kuras varētu rasties saistībā ar šādiem materiāliem un atkritumiem.

3.   Šā panta 1. punkta 13) apakšpunktā minētā kompetentā persona var būt apmācīts darba ņēmējs vai vadošs darbinieks, kurš spēj atklāt un novērtēt darba drošības apdraudējumus, riskus un potenciāli bīstamu materiālu vai bīstamu apstākļu ietekmi uz darbiniekiem kuģu pārstrādes rūpnīcā un kurš spēj norādīt, kādi aizsargpasākumi un profilakses pasākumi jāveic, lai minētos drošības apdraudējumus, riskus vai iedarbību pilnībā novērstu vai samazinātu.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (13), kompetentā iestāde var definēt atbilstošus kritērijus šādu personu norīkošanai un noteikt, kādi pienākumi tām jāuztic.

II   SADAĻA

KUĢI

4. pants

Bīstamo materiālu kontrole

I pielikumā minēto bīstamo materiālu uzstādīšana vai izmantošana uz kuģiem ir aizliegta vai ierobežota, kā norādīts I pielikumā, neskarot citu attiecīgo Savienības tiesību aktu prasības, kurās varētu būt noteikti vēl citi pasākumi.

5. pants

Bīstamo materiālu uzskaitījums

1.   Uz katra jauna kuģa atrodas bīstamo materiālu uzskaitījums, kurā identificēti vismaz tie bīstamie materiāli, kas minēti II pielikumā un kas ir kuģa konstrukcijā vai iekārtās, to atrašanās vieta un aptuvenais daudzums.

2.   Ievērojot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, esošie kuģi, ciktāl tas praktiski izdarāms, nodrošina atbilstību 1. punktam.

Tādu kuģu gadījumā, kas nolemti pārstrādei, atbilstību šā panta 1. punktam, ciktāl tas praktiski izdarāms, panāk, sākot no Eiropas kuģu pārstrādes rūpnīcu saraksta (“Eiropas saraksts”) publicēšanas dienas, kā izklāstīts 16. panta 2. punktā.

Ievērojot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, veidojot bīstamo materiālu uzskaitījumu, identificē vismaz I pielikumā uzskaitītos bīstamos materiālus.

3.   Bīstamo materiālu uzskaitījums:

a)

ir specifisks katram kuģim;

b)

sniedz pierādījumus, ka kuģis atbilst bīstamo materiālu uzstādīšanas vai izmantošanas aizliegumam vai ierobežojumiem saskaņā ar 4. pantu;

c)

ir sagatavots, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes;

d)

to pārbauda vai nu administrācija, vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi.

4.   Papildus 3. punktam attiecībā uz esošajiem kuģiem sagatavo plānu, kurā apraksta vizuālu apskati vai paraugu ņemšanu, ar kuras palīdzību izveido bīstamo materiālu uzskaitījumu, un kurā ņem vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes.

5.   Bīstamo materiālu uzskaitījums sastāv no trīs daļām:

a)

saraksts ar I un II pielikumā minētajiem bīstamajiem materiāliem saskaņā ar šā panta 1. punkta un 2. punkta noteikumiem un bīstamajiem materiāliem, kas ir kuģa korpusā vai iekārtās, norādot to atrašanās vietu un aptuveno daudzumu (I daļa);

b)

uz kuģa esošo, ekspluatācijas laikā radušos atkritumu saraksts (II daļa);

c)

saraksts ar krājumiem, kas ir uz kuģa (III daļa).

6.   Bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļu pienācīgi uztur un atjaunina visā kuģa ekspluatācijas laikā, un tas atspoguļo jaunas uzstādīšanas, kuru sastāvā ir jebkuri II pielikumā minētie bīstamie materiāli, kā arī attiecīgās izmaiņas kuģa konstrukcijā un iekārtās.

7.   Pirms pārstrādes un ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, bīstamo materiālu uzskaitījumā papildus pienācīgi uzturētajai un atjauninātajai I daļai iekļauj II daļu par atkritumiem, kas radušies ekspluatācijas laikā, un III daļu par krājumiem, un to pārbauda administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 24. pantu attiecībā uz I un II pielikumā minēto bīstamo materiālu uzskaitījumā iekļauto vielu saraksta atjaunināšanu, lai nodrošinātu, ka sarakstos ir iekļautas vismaz tās vielas, kas uzskaitītas Honkongas konvencijas I un II papildinājumā.

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru vielu, kas jāpievieno I vai II pielikumam vai jādzēš no tā.

6. pants

Vispārīgās prasības kuģu īpašniekiem

1.   Gatavojoties nosūtīt kuģi pārstrādei, kuģa īpašnieks:

a)

sniedz kuģu pārstrādes rūpnīcas operatoram visu informāciju par kuģi, kas nepieciešama, lai izstrādātu 7. pantā noteikto kuģa pārstrādes plānu;

b)

termiņā, kas jānosaka attiecīgajai administrācijai, rakstiski paziņo minētajai administrācijai par nodomu pārstrādāt kuģi norādītajā kuģu pārstrādes rūpnīcā vai rūpnīcās. Paziņojumā iekļauj vismaz:

i)

bīstamo materiālu uzskaitījumu; un

ii)

visu informāciju par kuģi, kas sniegta saskaņā ar a) apakšpunktu.

2.   Kuģu īpašnieki nodrošina, ka pārstrādei paredzētie kuģi:

a)

tiek pārstrādāti tikai Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās;

b)

laikposmā pirms nonākšanas kuģu pārstrādes rūpnīcā tiek ekspluatēti tā, lai līdz minimumam samazinātu kravu atliekas, atlikušās degvielas un uz kuģa esošo atkritumu daudzumu;

c)

pirms jebkādas kuģa pārstrādes kuģiem ir sertifikāts par gatavību pārstrādei, ko pēc tam, kad ir saņemts saskaņā ar 7. panta 3. punktu apstiprināts kuģa pārstrādes plāns, ir izdevusi administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi.

3.   Kuģu īpašnieki nodrošina, ka tankkuģi kuģu pārstrādes rūpnīcā ierodas ar kravas tilpnēm un sūkņu telpām tādā stāvoklī, lai tās varētu sertificēt kā ugunsbīstamiem darbiem drošas.

4.   Kuģu īpašnieki nodrošina kuģu pārstrādes rūpnīcas operatoru ar sertifikāta par gatavību pārstrādei kopiju, kas izsniegts saskaņā ar 9. pantu.

5.   Kuģu īpašnieki ir atbildīgi par kuģi un līdz brīdim, kad atbildību par minēto kuģi uzņemas kuģu pārstrādes rūpnīcas operators, veic pasākumus, lai nodrošinātu kuģa atbilstību dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis kuģo, administrācijas noteiktajām prasībām. Kuģu pārstrādes rūpnīcas operators var atteikties pieņemt kuģi pārstrādei, ja kuģa stāvoklis būtiski atšķiras no uzskaitījuma sertifikātā sniegtās informācijas, tostarp, ja bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļa nav pienācīgi uzturēta un atjaunināta, lai atspoguļotu izmaiņas kuģa konstrukcijā un iekārtās. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks saglabā atbildību par minēto kuģi un nekavējoties par to informē administrāciju.

7. pants

Kuģa pārstrādes plāns

1.   Pirms kuģa pārstrādes izstrādā katram kuģim specifisku kuģa pārstrādes plānu. Kuģa pārstrādes plānā ir jāpievēršas jebkādiem ar kuģi saistītiem apstākļiem, kuri nav paredzēti kuģu pārstrādes rūpnīcas plānā vai saistībā ar kuriem būs nepieciešamas īpašas procedūras.

2.   Kuģa pārstrādes plānu:

a)

izstrādā kuģu pārstrādes rūpnīcas operators saskaņā ar attiecīgajiem Honkongas konvencijas noteikumiem un ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, kā arī informāciju par kuģi, ko kuģa īpašnieks sniedzis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai tā saturs atbilstu bīstamo materiālu uzskaitījumā ietvertajai informācijai;

b)

tajā precizē, vai un kādā apjomā sagatavošanas darbi, piemēram, priekšapstrāde, potenciālo apdraudējumu identificēšana un krājumu izvākšana, tiks veikti vietā, kas nav kuģa pārstrādes plānā norādītā kuģu pārstrādes rūpnīca. Kuģa pārstrādes plānā būtu jāiekļauj informācija par vietu, kurā kuģis atradīsies pārstrādes darbību laikā, un konspektīvs plāns saistībā ar pārstrādei paredzētā konkrētā kuģa ierašanos un drošu novietošanu;

c)

tajā ietver informāciju par to, kā konkrētajam kuģim tiek noteikti, uzturēti un uzraudzīti iekļūšanai droši un ugunsbīstamiem darbiem droši apstākļi, ņemot vērā tādus elementus kā kuģa konstrukcija, konfigurācija un iepriekšējā krava, un citu vajadzīgo informāciju, par to, kā īstenojams kuģa pārstrādes plāns;

d)

tajā ietver informāciju par bīstamo materiālu un atkritumu veidu un daudzumu, ko radīs konkrētā kuģa pārstrāde, tostarp tos materiālus un atkritumus, kas minēti bīstamo materiālu uzskaitījumā, un informāciju par to, kā tie tiks apsaimniekoti un uzglabāti gan kuģu pārstrādes rūpnīcā, gan pēc tam citos objektos; un

e)

ja tiks izmantotas vairākas kuģu pārstrādes rūpnīcas – katra iesaistītā rūpnīca to principā sagatavo atsevišķi, un tiek norādīta izmantošanas secība un apstiprinātās darbības, kuras tiks veiktas minētajās kuģu pārstrādes rūpnīcās.

3.   Kompetentā iestāde kuģa pārstrādes plānu apstiprina klusējot vai ar skaidru izteikumu saskaņā ar valstī, kurā atrodas kuģu pārstrādes rūpnīca, noteiktajām prasībām, ja tas ir nepieciešams.

Skaidri izteikts apstiprinājums tiek sniegts gadījumos, kad kompetentā iestāde kuģu pārstrādes rūpnīcas operatoram, kuģa īpašniekam un administrācijai nosūta rakstisku paziņojumu par tās lēmumu par kuģa pārstrādes plānu.

Var uzskatīt, ka apstiprinājums ir dots klusējot, ja kompetentā iestāde pārskata periodā, kas vajadzības gadījumā noteikts saskaņā ar valsts, kurā atrodas kuģu pārstrādes rūpnīca, prasībām un paziņots saskaņā ar 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kuģu pārstrādes rūpnīcas operatoram, kuģa īpašniekam un administrācijai nav nosūtījusi rakstiskus iebildumus par kuģa pārstrādes plānu.

4.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai administrācija tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas kuģu pārstrādes rūpnīca, nosūta informāciju, ko kuģa īpašnieks sniedzis saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un šādus datus:

i)

datums, kad kuģis reģistrēts valstī, ar kuras karogu tas kuģo;

ii)

kuģa identifikācijas numurs (SJO numurs);

iii)

jaunuzbūvētā kuģa nodošanas laikā piešķirtais korpusa numurs;

iv)

kuģa nosaukums un tips;

v)

kuģa pieraksta osta;

vi)

kuģa īpašnieka vārds/nosaukums un adrese, kā arī SJO reģistrētā īpašnieka identifikācijas numurs;

vii)

uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese;

viii)

visu to klasifikācijas sabiedrību nosaukumi, kurās kuģis klasificēts;

ix)

kuģa galvenie raksturlielumi (kopējais garums (LOA), platums (teorētiskais), sānu augstums (teorētiskais), bezkravas ūdensizspaida tonnas, bruto un neto tilpība, dzinēja tips un klase).

8. pants

Apskates

1.   Kuģu apskates, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, veic administrācijas darbinieki vai atzītas organizācijas darbinieki, kuru tā ir pilnvarojusi.

2.   Ja administrācija izmanto atzītas organizācijas, lai veiktu apskates, kā izklāstīts 1. punktā, tā šādas atzītas organizācijas pilnvaro vismaz:

pieprasīt, lai kuģis, kuru tās apskata, atbilstu šai regulai, un

veikt apskates, ja to lūdz dalībvalsts attiecīgās iestādes.

3.   Veic šādas kuģu apskates:

a)

sākotnējā apskate;

b)

periodiskā apskate;

c)

papildu apskate;

d)

nobeiguma apskate.

4.   Jauna kuģa sākotnējo apskati veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms uzskaitījuma sertifikāta izdošanas. Esošajiem kuģiem sākotnējo apskati veic līdz 2020. gada 31. decembrim. Apskatē pārbauda bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļas atbilstību šīs regulas prasībām.

5.   Periodisko apskati veic pēc administrācijas noteiktiem starplaikiem, kas nav ilgāki par pieciem gadiem. Periodiskajā apskatē pārbauda bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļas atbilstību šīs regulas prasībām.

6.   Atkarībā no apstākļiem vispārēju vai daļēju papildu apskati pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma veic pēc konstrukciju, iekārtu, sistēmu, palīgierīču, aprīkojuma un materiālu nomaiņas, aizstāšanas vai nozīmīga remonta, kas ietekmē bīstamo materiālu uzskaitījumu. Apskate ir tāda, kas nodrošina to, ka jebkāda nomaiņa, aizstāšana vai nozīmīgs remonts ir veikts tā, lai kuģis saglabātu atbilstību šīs regulas prasībām, un ka bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļa vajadzības gadījumā ir grozīta.

7.   Nobeiguma apskati veic pirms kuģa ekspluatācijas pārtraukšanas un pirms kuģa pārstrādes uzsākšanas.

Minētajā apskatē pārbauda, vai:

a)

bīstamo materiālu uzskaitījums atbilst 5. panta prasībām;

b)

kuģa pārstrādes plāns pienācīgi atspoguļo bīstamo materiālu uzskaitījumā ietverto informāciju un atbilst 7. panta prasībām;

c)

kuģu pārstrādes rūpnīca, kurā kuģi paredzēts pārstrādāt, ir iekļauta Eiropas sarakstā.

8.   Kuģu pārstrādei paredzētu esošo kuģu sākotnējo apskati un nobeiguma apskati var veikt vienlaikus.

9. pants

Sertifikātu izdošana un apstiprināšana

1.   Kad sekmīgi pabeigta sākotnējā vai periodiskā apskate, administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, izdod uzskaitījuma sertifikātu. Minētajam sertifikātam pievieno bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļu, kas minēta 5. panta 5. punkta a) apakšpunktā.

Ja sākotnējā apskate un nobeiguma apskate tiek veikta vienlaikus, kā minēts 8. panta 8. punktā, izdod tikai šā panta 9. punktā minēto sertifikātu par gatavību pārstrādei.

Komisija pieņem īstenošanas aktus ar mērķi noteikt uzskaitījuma sertifikāta formātu, lai nodrošinātu tā atbilstību Honkongas konvencijas 3. papildinājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 25. pantā.

2.   Pēc kuģa īpašnieka lūguma administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, apstiprina uzskaitījuma sertifikātu pēc tam, kad sekmīgi ir pabeigta papildu apskate, kas veikta saskaņā ar 8. panta 6. punktu.

3.   Ievērojot 4. punktu, administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, vajadzības gadījumā izdod vai apstiprina uzskaitījuma sertifikātu, ja periodiskā apskate ir sekmīgi pabeigta:

a)

trīs mēnešu laikposmā pirms esošā uzskaitījuma sertifikāta derīguma termiņa beigām, un jaunais sertifikāts ir derīgs no periodiskās apskates pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta termiņa beigu datuma;

b)

pēc esošā uzskaitījuma sertifikāta derīguma termiņa beigām, un jaunais sertifikāts ir derīgs no periodiskās apskates pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta termiņa beigu datuma;

c)

vairāk ne kā trīs mēnešos pirms esošā uzskaitījuma sertifikāta derīguma termiņa beigām, un jaunais sertifikāts ir derīgs no periodiskās apskates pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nepārsniedz piecus gadus no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

4.   Ja periodiskā apskate ir sekmīgi pabeigta un ja jaunu uzskaitījuma sertifikātu nevar izdot vai nogādāt uz kuģa līdz esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā pilnvarojusi, apstiprina esošo sertifikātu un šādu sertifikātu akceptē kā derīgu uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus, skaitot no derīguma termiņa beigām.

5.   Ja uzskaitījuma sertifikāts ir izdots uz laikposmu, kas ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, var pagarināt esošā sertifikāta derīgumu uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.   Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunais uzskaitījuma sertifikāts nav jādatē no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, kā to paredz 3. punkta a) un b) apakšpunkts un 7. un 8. punkts. Minētajos apstākļos jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

7.   Ja kuģis neatrodas ostā vai enkurvietā, kurā pēc uzskaitījuma sertifikāta beigām jānotiek tā apskatei, administrācija, ja tas ir pamatoti, var pagarināt uzskaitījuma sertifikāta derīguma termiņu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate. Jebkāds šāds piešķirtais pagarinājums ir atkarīgs no apskates pabeigšanas minētajā ostā pirms kuģa aizbraukšanas. Kuģim, kam piešķirts sertifikāta termiņa pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jauna sertifikāta, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunais uzskaitījuma sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus pēc tāda esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, kurš bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

8.   Uzskaitījuma sertifikātu, kas izsniegts kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināts saskaņā ar 7. punktā minētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc tā derīguma termiņa beigām. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunais uzskaitījuma sertifikāts ir derīgs uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus pēc tāda esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, kurš bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

9.   Kad sekmīgi pabeigta nobeiguma apskate saskaņā ar 8. panta 7. punktu, administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, izdod sertifikātu par gatavību pārstrādei. Minētajam sertifikātam pievieno bīstamo materiālu uzskaitījumu un kuģa pārstrādes plānu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus ar mērķi noteikt sertifikāta par gatavību pārstrādei formātu, lai nodrošinātu tā atbilstību Honkongas konvencijas 4. papildinājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 25. pantā minēto pārbaudes procedūru. Citām dalībvalstīm jāakceptē sertifikāts par gatavību pārstrādei, kas izsniegts pēc nobeiguma apskates saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un šīs regulas nolūkā jāuzskata, ka tam ir tāds pats spēks kā tādam sertifikātam par gatavību pārstrādei, ko ir izdevušas pašas.

10. pants

Sertifikātu darbības laiks un derīgums

1.   Ievērojot 9. pantu, uzskaitījuma sertifikātu izsniedz uz administrācijas noteiktu laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

2.   Uzskaitījuma sertifikāts, kas izdots vai apstiprināts saskaņā ar 9. pantu, zaudē spēku jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ja kuģa stāvoklis būtiski atšķiras no minētajā uzskaitījuma sertifikātā sniegtās informācijas, tostarp, ja bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļa nav pienācīgi uzturēta un atjaunināta, lai atspoguļotu izmaiņas kuģa konstrukcijā un aprīkojumā, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes;

b)

ja periodiskā apskate nav pabeigta 8. panta 5. punktā norādītajos intervālos.

3.   Sertifikātu par gatavību pārstrādei administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, izsniedz uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4.   Sertifikāts par gatavību pārstrādei, kas izsniegts saskaņā ar 9. panta 9. punktu, zaudē spēku, ja kuģa stāvoklis būtiski atšķiras no uzskaitījuma sertifikātā sniegtās informācijas.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta, sertifikātu par gatavību pārstrādei administrācija vai atzīta organizācija, kuru tā ir pilnvarojusi, var pagarināt, lai kuģis varētu doties vienā tiešā reisā uz kuģu pārstrādes rūpnīcu.

11. pants

Ostas valsts kontrole

1.   Dalībvalstis kuģiem piemēro kontroles noteikumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, ņemot vērā Direktīvu 2009/16/EK. Ievērojot 2. punktu, jebkāda šāda inspekcija ietver tikai pārbaudi, vai uz kuģa ir uzskaitījuma sertifikāts vai sertifikāts par gatavību pārstrādei, un, ja tas ir derīgs, to uzskata par pietiekamu, lai inspekcija to apstiprinātu.

2.   Detalizētu inspekciju, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, attiecīgā ostas valsts kontroles darbībās iesaistītā iestāde var veikt, ja kuģim nav derīga sertifikāta vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka:

a)

kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no minētajā sertifikātā sniegtās informācijas vai bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļas, vai abiem; vai

b)

uz kuģa netiek īstenota procedūra bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļas uzturēšanai.

3.   Kuģim var izteikt brīdinājumu, aizturēt to, atbrīvot vai aizliegt tam atrasties dalībvalsts jurisdikcijā esošajās ostās vai termināļos atklātā jūrā, ja tas vajadzības gadījumā un pēc minētās dalībvalsts attiecīgo iestāžu lūguma neiesniedz minētajām iestādēm uzskaitījuma sertifikāta vai sertifikāta par gatavību pārstrādei kopiju, neskarot 9. pantu. Tādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē attiecīgo administrāciju. Ja bīstamo materiālu uzskaitījums nav atjaunināts, tas nav tāds trūkums, kas ir par pamatu aizturēšanai, tomēr par jebkādām neatbilstībām bīstamo materiālu uzskaitījumā ziņo attiecīgajai administrācijai, un tās izlabo nākamās apskates laikā.

4.   Dalībvalsts attiecīgā iestāde var kuģim ļaut iebraukt noteiktā ostā vai enkurvietā nepārvaramas varas apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma risku, vai lai labotu trūkumus, ar noteikumu, ka atbilstoši minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes ieskatiem kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis ir veicis piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā.

12. pants

Prasības kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu

1.   Ievērojot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ienākot dalībvalsts ostā vai enkurvietā, uz kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu, ir jābūt bīstamo materiālu uzskaitījumam, kurš atbilst 5. panta 2. punktam.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalsts attiecīgā iestāde var kuģim ļaut iebraukt noteiktā ostā vai enkurvietā nepārvaramas varas apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma risku, vai lai labotu trūkumus, ar noteikumu, ka atbilstoši minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes ieskatiem kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis ir veicis piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā.

2.   I pielikumā minēto bīstamo materiālu uzstādīšanu uz kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, kamēr tie atrodas dalībvalsts ostā vai enkurvietā, aizliedz vai ierobežo, kā norādīts I pielikumā.

I pielikumā minēto bīstamo materiālu izmantošanu uz kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, kamēr tie atrodas dalībvalsts ostā vai enkurvietā, aizliedz vai ierobežo, kā norādīts I pielikumā, neskarot izņēmumus un pārejas pasākumus, ko šiem materiāliem piemēro saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

3.   Bīstamo materiālu uzskaitījums ir specifisks katram kuģim, to sagatavo, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, un tajā precizē, ka kuģis atbilst šā panta 2. punktam. Veidojot bīstamo materiālu uzskaitījumu, norāda vismaz I pielikumā uzskaitītos bīstamos materiālus. Kuģis, kas kuģo ar trešās valsts karogu, izstrādā plānu, kurā apraksta vizuālu apskati/paraugu ņemšanu, ar kuras palīdzību izveido bīstamo materiālu uzskaitījumu, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes.

4.   Bīstamo materiālu uzskaitījumu pienācīgi uztur un atjaunina visā kuģa ekspluatācijas laikā, un tas atspoguļo jaunas uzstādīšanas, kuru sastāvā ir jebkuri II pielikumā minētie bīstamie materiāli, kā arī attiecīgās izmaiņas kuģa konstrukcijā un iekārtās, ņemot vērā izņēmumus un pārejas pasākumus, ko šiem materiāliem piemēro saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

5.   Kuģim, kas kuģo ar trešās valsts karogu, var izteikt brīdinājumu, aizturēt to, atbrīvot vai aizliegt tam atrasties dalībvalsts jurisdikcijā esošajās ostās vai termināļos atklātā jūrā, ja tas attiecīgā gadījumā un pēc minētās dalībvalsts attiecīgo iestāžu lūguma neiesniedz minētajām iestādēm paziņojuma par atbilstību kopiju saskaņā ar 6. un 7. punktu un bīstamo materiālu uzskaitījumu. Tādā gadījumā dalībvalsts nekavējoties informē attiecīgās trešās valsts, ar kuras karogu kuģis kuģo, iestādes. Ja bīstamo materiālu uzskaitījums nav atjaunināts, tas nav tāds trūkums, kas ir par pamatu aizturēšanai, tomēr par jebkādām neatbilstībām bīstamo materiālu uzskaitījumā ziņo attiecīgajām trešās valsts, ar kuras karogu kuģis kuģo, iestādēm.

6.   Paziņojumu par atbilstību izsniedz pēc tam, kad attiecīgās trešās valsts iestādes, ar kuras karogu kuģo kuģis, vai to pilnvarota organizācija ir pārbaudījusi bīstamo materiālu uzskaitījumu saskaņā ar valstī noteiktajām prasībām. Paziņojumu par atbilstību var izstrādāt, balstoties uz Honkongas konvencijas 3. papildinājumu.

7.   Paziņojumu par atbilstību un bīstamo materiālu uzskaitījumu sagatavo izdevējas trešās valsts, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgo iestāžu oficiālajā valodā; ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, to pārtulko kādā no minētajām valodām.

8.   Ievērojot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu un kas iesniedz pieteikumu par reģistrāciju zem dalībvalsts karoga, ir jānodrošina, ka uz kuģa atrodas bīstamo materiālu uzskaitījums, kā noteikts 5. panta 2. punktā, vai ka tas tiek izveidots sešos mēnešos pēc reģistrācijas zem minētās dalībvalsts karoga vai jebkuras no nākamo apskašu laikā saskaņā ar 8. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

III   SADAĻA

KUĢU PĀRSTRĀDES RŪPNĪCAS

13. pants

Prasības kuģu pārstrādes rūpnīcām, lai tās iekļautu Eiropas sarakstā

1.   Lai kuģu pārstrādes rūpnīca tiktu iekļauta Eiropas sarakstā, tā atbilst turpmāk minētajām prasībām saskaņā ar attiecīgajiem Honkongas konvencijas noteikumiem un ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes, Starptautiskās Darba organizācijas pamatnostādnes, Bāzeles konvenciju, Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un citas starptautiskas pamatnostādnes:

a)

tā ir saņēmusi kompetento iestāžu kuģu pārstrādes darbību atļauju;

b)

tā ir projektēta, uzbūvēta un tiek ekspluatēta drošā un videi nekaitīgā veidā;

c)

tā darbojas izbūvētās struktūrās;

d)

tajā ir vadības un monitoringa sistēmas, procedūras un metodes, kuru mērķis ir nepieļaut, samazināt, ierobežot līdz minimumam un, cik vien praktiski iespējams, novērst:

i)

veselības apdraudējumus attiecīgajiem darba ņēmējiem un iedzīvotājiem kuģu pārstrādes rūpnīcas tuvumā; un

ii)

kuģu pārstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

e)

tā sagatavo kuģu pārstrādes rūpnīcas plānu;

f)

tajā netiek pieļauta nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību un vidi, tostarp pierādot, ka tiek kontrolētas jebkādas noplūdes, īpaši plūdmaiņu zonās;

g)

tā nodrošina bīstamo materiālu un atkritumu apsaimniekošanu un uzglabāšanu drošā un videi nekaitīgā veidā, tostarp:

i)

visu uz kuģa esošo bīstamo materiālu savākšanu visas kuģa pārstrādes laikā, lai nepieļautu minēto materiālu nonākšanu vidē; un papildus tam – tā ar bīstamiem materiāliem un atkritumiem, kas radušies kuģa pārstrādes laikā, darbojas tikai uz necaurlaidīga seguma, kas aprīkots ar efektīvām kanalizācijas sistēmām;

ii)

tā nodrošina, ka visi atkritumi, kas radušies no kuģa pārstrādes darbības, un to daudzumi tiek dokumentēti un nosūtīti tikai uz tādiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, tostarp atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kam ir atļauts nodarboties ar šo atkritumu apstrādi, neapdraudot cilvēka veselību un nenodarot kaitējumu videi;

h)

tā sagatavo un uztur gatavības un reaģēšanas plānu avārijas situācijās; tā nodrošina, ka kuģim un visai kuģu pārstrādes rūpnīcas teritorijai var ātri piekļūt ar avārijas aprīkojumu, piemēram, ugunsdzēsības aprīkojumu un transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un celtņiem;

i)

tā gādā par strādnieku darba drošību un apmācību, tostarp nodrošina, ka operācijās, kurās tas vajadzīgs, tiek izmantoti individuālie aizsarglīdzekļi;

j)

tā reģistrē incidentus, negadījumus, arodsaslimšanas un hronisku iedarbību un, ja kompetentās iestādes to prasa, ziņo par visiem incidentiem, negadījumiem, arodsaslimšanām un hroniskām iedarbībām, kas izraisa vai var izraisīt apdraudējumu strādnieku drošībai, cilvēka veselībai un videi;

k)

tā piekrīt ievērot 2. punkta prasības.

2.   Kuģu pārstrādes rūpnīcas operators:

a)

nosūta kuģa īpašniekam un administrācijai vai atzītai organizācijai, kuru tā ir pilnvarojusi, kuģa pārstrādes plānu, tiklīdz tas ir apstiprināts saskaņā ar 7. panta 3. punktu;

b)

ziņo administrācijai, ka kuģu pārstrādes rūpnīca ir pilnībā gatava uzsākt kuģa pārstrādi;

c)

kad kuģa pilnīga vai daļēja pārstrāde ir pabeigta saskaņā ar šo regulu, 14 dienās pēc pilnīgas vai daļējas pārstrādes saskaņā ar kuģa pārstrādes plānu nosūta paziņojumu par pabeigšanu administrācijai, kura attiecīgajam kuģim ir izdevusi sertifikātu par gatavību pārstrādei. Paziņojumā par pārstrādes pabeigšanu iekļauj ziņojumu par incidentiem un negadījumiem, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību un/vai vidi, ja tādi ir.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu formātu:

a)

šā panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam ziņojumam, lai nodrošinātu tā atbilstību Honkongas konvencijas 6. papildinājumam; un

b)

šā panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajam paziņojumam, lai nodrošinātu tā atbilstību Honkongas konvencijas 7. papildinājumam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 25. pantā.

14. pants

Atļauja kuģu pārstrādes rūpnīcām, kas atrodas dalībvalstīs

1.   Neskarot citus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus, kompetentās iestādes kuģu pārstrādes rūpnīcām, kas atrodas to teritorijā un atbilst 13. pantā izklāstītajām prasībām, atļauj veikt kuģu pārstrādi. Minēto atļauju attiecīgajām kuģu pārstrādes rūpnīcām var piešķirt ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, un to var attiecīgi atjaunot.

Ar noteikumu, ka tiek ievēroti šīs regulas noteikumi, visas atļaujas, ko izdod saskaņā ar citiem attiecīgiem valsts vai Savienības tiesību aktu noteikumiem, var apvienot ar šajā pantā paredzēto atļauju, tādējādi izveidojot vienotu atļauju, ja šāds formāts novērš lieku informācijas dublēšanos un kuģa pārstrādes rūpnīcas operatora vai kuģa pārstrādes uzņēmuma vai kompetentās iestādes darba dublēšanos. Šādos gadījumos atļauju var pagarināt saskaņā ar pirmajā daļā minēto atļauju režīmu, taču nepārsniedzot piecu gadu maksimālo laikposmu.

2.   Dalībvalstis izveido un atjaunina sarakstu ar tām kuģu pārstrādes rūpnīcām, kurām tās izsniegušas atļauju saskaņā ar 1. punktu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto sarakstu dara zināmu Komisijai bez kavēšanās un ne vēlāk kā 2015. gada 31. martā.

4.   Ja kuģu pārstrādes rūpnīca vairs neatbilst 13. pantā izklāstītajām prasībām, dalībvalsts, kurā atrodas kuģu pārstrādes rūpnīca, aptur vai atsauc attiecīgajai kuģu pārstrādes rūpnīcai piešķirto atļauju vai pieprasa attiecīgajam kuģu pārstrādes uzņēmumam veikt koriģējošus pasākumus un par to nekavējoties informē Komisiju.

5.   Ja saskaņā ar 1. punktu kuģu pārstrādes rūpnīcai tiek izsniegta atļauja, dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju.

15. pants

Kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas atrodas trešā valstī

1.   Kuģu pārstrādes uzņēmums, kuram pieder kuģu pārstrādes rūpnīca, kas atrodas trešā valstī, un kurš paredz pārstrādāt kuģus, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, Komisijai iesniedz pieteikumu, lai minēto kuģu pārstrādes rūpnīcu iekļautu Eiropas sarakstā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam pieteikumam pievieno pierādījumus, ka attiecīgā kuģu pārstrādes rūpnīca atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām, lai tai būtu atļauts veikt kuģu pārstrādi un lai to iekļautu Eiropas sarakstā saskaņā ar 16. pantu.

Jo īpaši, kuģu pārstrādes uzņēmums:

a)

norāda atļauju, licenci vai pilnvarojumu, ko kompetentās iestādes tam ir piešķīrušas, lai tas varētu nodarboties ar kuģu pārstrādi, un, attiecīgā gadījumā, atļauju, licenci vai pilnvarojumu, ko kompetentās iestādes piešķīrušas visiem tā darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas ir tieši iesaistīti kuģu pārstrādē, un iekļauj visu informāciju, kas minēta 16. panta 2. punktā;

b)

norāda, vai kuģa pārstrādes plānu kompetentā iestāde apstiprinās, izmantojot klusēšanas vai skaidra izteikuma procedūru, precizējot ar automātisko procedūru saistīto pārskatīšanas laikposmu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi valsts līmenī noteiktām prasībām;

c)

apstiprina, ka kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, pieņems tikai pārstrādei saskaņā ar šo regulu;

d)

sniedz pierādījumus, ka kuģu pārstrādes rūpnīca spēj noteikt, uzturēt un uzraudzīt kritērijus attiecībā uz iekļūšanai drošiem un ugunsbīstamiem darbiem drošiem apstākļiem visā kuģa pārstrādes laikā;

e)

pievieno karti, kur redzamas kuģu pārstrādes rūpnīcas robežas un tajā izvietotās kuģu pārstrādes darbību norises vietas;

f)

attiecībā uz katru I pielikumā minēto bīstamo materiālu un citiem bīstamiem materiāliem, kas var būt daļa no kuģa konstrukcijas:

i)

norāda, vai kuģu pārstrādes rūpnīcai ir atļauts veikt bīstamo materiālu aizvākšanu. Ja tas nav atļauts, norāda atbildīgos darbiniekus, kam atļauts materiālus aizvākt, kā arī pierādījumus par viņu kompetenci;

ii)

norāda, kuru atkritumu apsaimniekošanas procesu izmantos kuģu pārstrādes rūpnīcā vai ārpus tās, piemēram, sadedzināšanu, apglabāšanu poligonā vai citus atkritumu apstrādes paņēmienus, atkritumu apstrādes uzņēmuma nosaukumu un adresi, ja tie atšķiras no kuģu pārstrādes rūpnīcas nosaukuma un adreses, un sniedz pierādījumus, ka izmantotajos procesos netiks apdraudēta cilvēku veselība un tie būs vidi saudzējoši;

g)

apstiprina, ka uzņēmums ir pieņēmis kuģu pārstrādes rūpnīcas plānu, ņemot vērā attiecīgās SJO pamatnostādnes;

h)

sniedz kuģu pārstrādes rūpnīcas identificēšanai vajadzīgo informāciju.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu tās informācijas formātu, kas vajadzīga, lai identificētu kuģu pārstrādes rūpnīcu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. pantā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Lai Eiropas sarakstā iekļautu kuģu pārstrādes rūpnīcu, kas atrodas trešā valstī, to, vai tā atbilst 13. pantā izklāstītajām prasībām, sertificē pēc inspekcijas uz vietas, kuru veic atbilstīgi kvalificēts neatkarīgs inspektors. Minētās sertifikācijas apstiprinājumu kuģu pārstrādes uzņēmums iesniedz Komisijai, sniedzot pieteikumu par iekļaušanu Eiropas sarakstā un pēc tam reizi piecos gados, kad tiek atjaunota iekļaušana Eiropas sarakstā. Veicot sākotnējo iekļaušanu sarakstā un tās atjaunināšanu, nodrošina starpposma pārskatīšanu, lai apstiprinātu, ka tiek pildītas 13. pantā noteiktās prasības.

Iesniedzot pieteikumu par iekļaušanu Eiropas sarakstā, kuģu pārstrādes uzņēmumi piekrīt iespējai, ka attiecīgajā kuģu pārstrādes rūpnīcā notiek inspekcijas uz vietas, ko Komisija vai pārstāvji, kas rīkojas Komisijas vārdā, veic pirms vai pēc iekļaušanas Eiropas sarakstā, lai pārliecinātos par atbilstību 13. panta prasībām. Lai veiktu minētās inspekcijas uz vietas, neatkarīgais inspektors, Komisija vai pārstāvji, kas rīkojas Komisijas vārdā, sadarbojas ar tās trešās valsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas kuģu pārstrādes rūpnīca.

Komisija var izdot tehniskas norādes, lai atvieglotu minēto sertificēšanu.

5.   Šīs regulas 13. panta vajadzībām var uzskatīt, ka attiecīgā atkritumu reģenerācija vai apglabāšanas darbība tiek veikta vidi saudzējošā veidā tikai tad, ja kuģu pārstrādes uzņēmums var uzskatāmi parādīt, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas saņem atkritumus, darbosies saskaņā ar cilvēka veselības un vides aizsardzības standartiem, kas ir lielā mērā līdzvērtīgi attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības standartiem.

6.   Kuģu pārstrādes uzņēmums nekavējoties nodrošina atjauninātus pierādījumus, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar Komisijai sniegto informāciju, un jebkurā gadījumā trīs mēnešus pirms katra piecu gadu laikposma beigām, uz kuru tiek veikta iekļaušana Eiropas sarakstā, apliecina, ka:

a)

tā iesniegtās liecības ir pilnīgas un nav novecojušas;

b)

kuģu pārstrādes rūpnīca joprojām atbilst un turpmāk atbildīs 13. panta prasībām.

16. pants

Eiropas saraksta izveide un atjaunināšana

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido Eiropas sarakstu, kurā iekļauj kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas:

a)

atrodas Savienībā un par ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

b)

atrodas trešā valstī un par kuru iekļaušanu sarakstā tiek lemts, pamatojoties uz tās informācijas un pierādījumu izvērtēšanu, kuri ir sniegti vai savākti saskaņā ar 15. pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Eiropas sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas vietnē vēlākais 2016. gada 31. decembrī. To sadala divos sarakstos, uzskaitot kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas atrodas dalībvalstī, un kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas atrodas trešās valstīs.

Eiropas sarakstā iekļauj visu šādu informāciju par kuģu pārstrādes rūpnīcu:

a)

pārstrādes metode;

b)

kuģu veids un izmērs, kurus var pārstrādāt;

c)

jebkuri kuģu pārstrādes rūpnīcas darbības ierobežojumi un nosacījumi, tostarp attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

d)

ziņas par skaidra izteikuma vai klusēšanas procedūru, kā minēts 7. panta 3. punktā, ko kompetentā iestāde izmantos, lai apstiprinātu kuģa pārstrādes plānu;

e)

maksimālais pārstrādāto kuģu apjoms gadā.

3.   Eiropas sarakstā norāda datumu, līdz kuram kuģu pārstrādes rūpnīca ir iekļauta sarakstā. Sarakstā iekļauj uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un iekļaušanu var atjaunot.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai regulāri atjauninātu Eiropas sarakstu nolūkā:

a)

iekļaut Eiropas sarakstā kuģu pārstrādes rūpnīcu, ja:

i)

tā ir saņēmusi atļauju saskaņā ar 14. pantu; vai

ii)

ir nolemts to iekļaut Eiropas sarakstā saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)

svītrot kuģu pārstrādes rūpnīcu no Eiropas saraksta, ja:

i)

kuģu pārstrādes rūpnīca vairs neatbilst 13. panta prasībām; vai

ii)

vismaz trīs mēnešus pirms beidzas šā panta 3. punktā minētais piecu gadu laikposms, nav iesniegtas atjauninātas liecības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. pantā.

5.   Izveidojot un atjauninot Eiropas sarakstu, Komisija rīkojas saskaņā ar Līgumā paredzētajiem principiem un Savienības starptautiskajām saistībām.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju, kas var būt būtiska saistībā ar Eiropas saraksta atjaunināšanu. Komisija visu attiecīgo informāciju pārsūta pārējām dalībvalstīm.

IV   SADAĻA

VISPĀRĪGI ADMINISTRATĪVI NOTEIKUMI

17. pants

Valoda

1.   Kuģa pārstrādes plānu, kas minēts 7. pantā, izstrādā valodā, ko pieņem tā valsts, kura izsniedz kuģu pārstrādes rūpnīcas atļauju. Ja plānā izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, kuģa pārstrādes plānu tulko vienā no šīm valodām, izņemot gadījumus, kad administrācija uzskata, ka tas nav vajadzīgs.

2.   Uzskaitījuma sertifikātu un sertifikātu par gatavību pārstrādei, kuru izdod saskaņā ar 9. pantu, sagatavo izdevējas administrācijas oficiālajā valodā. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

18. pants

Kompetento iestāžu un administrāciju iecelšana

1.   Dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes un administrācijas, kas atbildīgas par šīs regulas piemērošanu, un paziņo Komisijai par to iecelšanu. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

2.   Komisija savā vietnē publicē iecelto kompetento iestāžu un administrāciju sarakstus un vajadzības gadījumā minētos sarakstus atjaunina.

19. pants

Kontaktpersonu iecelšana

1.   Dalībvalstis un Komisija katra ieceļ vienu vai vairākas kontaktpersonas, kas atbildīgas par to fizisko vai juridisko personu informēšanu un konsultēšanu, kuras uzdod jautājumus. Komisijas kontaktpersona pārsūta dalībvalstu kontaktpersonām visus uzdotos jautājumus, kas attiecas uz dalībvalstu kontaktpersonām, un otrādi.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par kontaktpersonu iecelšanu. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā.

3.   Komisija savā vietnē publicē iecelto kontaktpersonu sarakstus un vajadzības gadījumā minētos sarakstus atjaunina.

20. pants

Kontaktpersonu sanāksme

Pēc dalībvalstu pieprasījuma vai ja Komisija to uzskata par lietderīgu, tā periodiski organizē kontaktpersonu sanāksmes, lai apspriestu jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu. Uz šādām sanāksmēm vai to daļām aicina attiecīgās ieinteresētās personas, ja visas dalībvalstis un Komisija vienojas, ka tas ir lietderīgi.

V   SADAĻA

ZIŅOŠANA UN IZPILDE

21. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1.   Katra dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu ar šādu informāciju:

a)

to kuģu saraksts, kuri kuģo ar tās karogu un kuriem ir izdots sertifikāts par gatavību pārstrādei, kuģu pārstrādes uzņēmuma nosaukums un kuģu pārstrādes rūpnīcas atrašanās vieta, kā norādīts sertifikātā par gatavību pārstrādei;

b)

to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu, par kuriem saņemts paziņojums par pabeigšanu;

c)

informācija par nelikumīgu kuģu pārstrādi, sankcijām un dalībvalsts veikto turpmāko rīcību.

2.   Katrus trīs gadus dalībvalstis elektroniski nosūta ziņojumu Komisijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tā trīs gadu laikposma beigām, uz kuru ziņojums attiecas.

Pirmais elektroniskais ziņojums aptver laikposmu no šīs regulas piemērošanas dienas līdz tā pirmā trīs gadu regulārā ziņošanas laikposma beigām, kas noteikts Padomes Direktīvas 91/692/EEK (14) 5. pantā, kurš ir pēc pirmā ziņošanas laikposma sākuma dienas.

Ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

3.   Komisija ievada šo informāciju elektroniskā datubāzē, kas ir pastāvīgi pieejama sabiedrībai.

22. pants

Izpilde dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis divpusēji vai daudzpusēji savstarpēji sadarbojas, lai atvieglotu šīs regulas iespējamas apiešanas vai pārkāpšanas novēršanu un atklāšanu.

3.   Dalībvalstis ieceļ darbiniekus no to pastāvīgā personāla vidus, kuri atbildīgi par 2. punktā minēto sadarbību. Minēto informāciju nosūta Komisijai, kura minētajiem darbiniekiem izsūta apkopotu sarakstu.

4.   Dalībvalstis Komisijai paziņo to tiesību aktu noteikumus, kas saistīti ar šīs regulas izpildi un piemērojamām sankcijām.

23. pants

Lūgums rīkoties

1.   Fiziskām vai juridiskām personām, kuras skar vai varētu skart pārkāpums, kas attiecas uz šīs regulas 13. pantu saistībā ar 15. pantu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai kurām ir pamatota interese par lēmumu pieņemšanu vides jomā attiecībā uz pārkāpumu, kas attiecas uz šīs regulas 13. pantu saistībā ar 15. pantu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir tiesības lūgt Komisijai rīkoties saskaņā ar šo regulu attiecībā uz šādu pārkāpumu vai tiešiem šāda pārkāpuma draudiem.

Pirmās daļas nolūkā par pietiekamām uzskata jebkuras tādas nevalstiskās organizācijas intereses, kas veicina vides aizsardzību un atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (15) 11. pantā.

2.   Lūgumam rīkoties pievieno attiecīgu informāciju un datus, ar ko pamato minēto lūgumu.

3.   Ja lūgums rīkoties un pievienotā informācija un dati ticami liecina, ka ir noticis pārkāpums attiecībā uz 13. pantu saistībā ar 15. pantu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai ka pastāv tieši šāda pārkāpuma draudi, Komisija izskata visus šādus lūgumus rīkoties, informāciju un datus. Šādos apstākļos Komisija dod iespēju attiecīgajam kuģu pārstrādes uzņēmumam paust savu nostāju attiecībā uz lūgumu rīkoties un pievienoto informāciju un datiem.

4.   Komisija bez kavēšanās un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem informē personas, kas iesniegušas lūgumu saskaņā ar 1. punktu, par savu lēmumu piekrist lūgumam vai to noraidīt un sniedz sava lēmuma pamatojumu.

VI   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 30. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

26. pants

Pārejas noteikums

No Eiropas saraksta publicēšanas dienas dalībvalstis pirms šīs regulas piemērošanas dienas var atļaut kuģu pārstrādi veikt Eiropas sarakstā iekļautās kuģu pārstrādes rūpnīcās. Šādos apstākļos nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1013/2006.

27. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1013/2006

Regulas (EK) Nr. 1013/2006 1. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“i)

kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (16).

28. pants

Grozījums Direktīvā 2009/16/EK

IV pielikumam pievieno šādu punktu:

“49.

Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāts vai, attiecīgā gadījumā, paziņojums par atbilstību, kas piemērojams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 (17).

29. pants

Finansiāls stimuls

Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par iespēju izveidot finanšu instrumentu, kas sekmētu drošu un racionālu kuģu pārstrādi, un vajadzības gadījumā tam pievieno leģislatīvu priekšlikumu.

30. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija izvērtē, kuri šīs regulas pārkāpumi būtu jāiekļauj Direktīvas 2008/99/EK darbības jomā, lai panāktu to, ka šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 noteikumi par pārkāpumiem būtu līdzvērtīgi. Komisija par saviem secinājumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 31. decembrim un vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvu priekšlikumu.

2.   Komisija pārskata šo regulu ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms Honkongas konvencijas spēkā stāšanās dienas un vajadzības gadījumā šim nolūkam vienlaikus iesniedz attiecīgus leģislatīvus priekšlikumus. Šajā pārskatīšanā apsver, vai Eiropas sarakstā iekļaut kuģu pārstrādes rūpnīcas, kam atļaujas izsniegtas saskaņā ar Honkongas konvenciju, lai izvairītos no darba dublēšanās un administratīvā sloga.

3.   Komisija pastāvīgi pārskata šo regulu un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar savlaicīgiem priekšlikumiem, kuros ņemtas vērā norises saistībā ar starptautiskām konvencijām, tostarp Bāzeles konvenciju, ja tas ir nepieciešams.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta Komisija piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, attiecīgā gadījumā tam pievienojot leģislatīvus priekšlikumus, lai nodrošinātu to, ka tiek izpildīti regulas mērķi un tās iedarbība ir garantēta un pamatota.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

32. pants

Piemērošana

1.   Šo regulu piemēro, sākot no agrākā no turpmāk minētajiem datumiem, bet ne agrāk kā 2015. gada 31. decembrī:

a)

sešus mēnešus pēc dienas, kad Eiropas sarakstā iekļauto kuģu pārstrādes rūpnīcu kopējais maksimālais pārstrādāto kuģu apjoms gadā nav mazāks par 2,5 miljoniem bezkravas ūdensizspaida tonnu (LDT). Kuģu pārstrādes rūpnīcas pārstrādāto kuģu apjomu gadā aprēķina kā LTD izteiktu to kuģu svara summu, kas attiecīgajā gadā ir pārstrādāti konkrētajā rūpnīcā. Maksimālo kuģu pārstrādes apjomu gadā nosaka, izraugoties augstāko vērtību, kas sasniegta katrā kuģu pārstrādes rūpnīcā iepriekšējo 10 gadu laikposmā, vai gadījumā, ja kuģu pārstrādes rūpnīca saņēmusi atļauju pirmo reizi, – augstāko gada vērtību, kas sasniegta konkrētajā rūpnīcā; vai

b)

2018. gada 31. decembrī.

2.   Tomēr saistībā ar turpmāk minētajiem noteikumiem piemēro šādas piemērošanas dienas:

a)

2. pantu, 5. panta 2. punkta otro daļu, 13., 14., 15., 16., 25. un 26. pantu – no 2014. gada 31. decembra;

b)

5. panta 2. punkta pirmo un trešo daļu un 12. panta 1. un 8. punktu – no 2020. gada 31. decembra.

3.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šīs regulas piemērošanas dienu, tiklīdz ir izpildīti 1. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi.

4.   Ja dalībvalsts ir slēgusi savu valsts kuģu reģistru vai trīs gadu laikposmā ar tās karogu nav reģistrēts neviens kuģis un tik ilgi, kamēr ar tās karogu nav reģistrēts neviens kuģis, minētā dalībvalsts var atkāpties no šīs regulas noteikumiem, izņemot 4. pantu, 5. pantu, 11. pantu, 12. pantu, 13. pantu, 14. pantu, 16. panta 6. punktu, 18. pantu, 19. pantu, 20. pantu, 21. pantu un 22. pantu. Ja dalībvalsts ir iecerējusi izmantot minēto atkāpi, tā par to paziņo Komisijai vēlākais šīs regulas piemērošanas dienā. Komisijai nekavējoties dara zināmas arī jebkādas turpmākās izmaiņas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 299, 4.10.2012., 158. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 22. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(4)  Grozījums Bāzeles konvencijā (“grozījums par aizliegumu”), kas pieņemts ar Bāzeles konvencijas pušu Lēmumu III/1.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp).”

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp).”


I PIELIKUMS

BĪSTAMO MATERIĀLU KONTROLE

Bīstamais materiāls

Definīcijas

Kontroles pasākumi

Azbests

Azbestu saturoši materiāli

Visos kuģos ir aizliegta tādu materiālu jauna uzstādīšana, kas satur azbestu.

Ozona slāni noārdošas vielas

Kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas Monreālas Protokola par ozona slāni noārdošām vielām (1987. gads) 1. panta 4. punktā, uzskaitītas minētā protokola A, B, C vai E pielikumā, kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī.

Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģos, cita starpā var būt šādas:

 

halons 1211, bromhlordifluormetāns,

 

halons 1301, bromtrifluormetāns,

 

halons 2402 1,2-dibrom-1,1,2,2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2),

 

CFC-11 trihlorfluormetāns,

 

CFC-12 dihlordifluormetāns,

 

CFC-113 1,1,2-trihlor-1,2,2-trifluoretāns,

 

CFC-114 1,2-dihlor-1,1,2,2-tetrafluoretāns,

 

CFC-115 hlorpentafluoretāns,

 

HCFC-22,

 

hlordifluormetāns.

Visos kuģos ir aizliegta tādu iekārtu jauna uzstādīšana, kas satur ozona slāni noārdošas vielas.

Polihlorētie bifenili (PCB)

“Polihlorētie bifenili” ir aromātiski savienojumi, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem.

Visos kuģos ir aizliegta tādu materiālu jauna uzstādīšana, kas satur polihlorētos bifenilus.

Perfluoroktāna sulfonskābe (PFOS) (1)

“Perfluoroktāna sulfonskābe” (PFOS) ir perfluoroktāna sulfonskābe un tās atvasinājumi.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2) ir aizliegta tādu iekārtu jauna uzstādīšana, kas satur perfluoroktāna sulfonskābi (PFOS) un tās atvasinājumus.

Pretapaugšanas savienojumi un sistēmas

Pretapaugšanas savienojumi un sistēmas, ko reglamentē I pielikumā 2001. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS konvencija), kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī.

1.

Kuģi nedrīkst izmantot pretapaugšanas sistēmas, kas kā biocīdus satur alvorganiskos savienojumus, vai jebkuru citu pretapaugšanas sistēmu, kuras uzklāšana vai izmantošana ir aizliegta ar AFS konvenciju

2.

Ir aizliegts uz jauniem kuģiem vai jaunām kuģu iekārtām uzklāt vai izmantot pretapaugšanas savienojumus vai sistēmas veidā, kas neatbilst AFS konvencijai.


(1)  Nepiemēro kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).


II PIELIKUMS

MATERIĀLI, KAS IEKĻAUJAMI BĪSTAMO MATERIĀLU SARAKSTĀ

1.

Jebkuri I pielikumā uzskaitītie bīstamie materiāli

2.

Kadmijs un kadmija savienojumi

3.

Sešvērtīgais hroms un sešvērtīgā hroma savienojumi

4.

Svins un svina savienojumi

5.

Dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi

6.

Polibrombifenili (PBB)

7.

Polibromdifenilēteri (PBDE)

8.

Polihlornaftalīni (vairāk par 3 hlora atomiem)

9.

Radioaktīvas vielas

10.

Noteikti īsas virknes hlorparafīni (hloralkāni, C10-C13)

11.

Bromu saturoši liesmu slāpētāji (HBCDD)


Augša