Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32012R0070

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 70/2012 ( 2012. gada 18. janvāris ) par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 32, 3.2.2012., 1./18. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 019 Lpp. 211 - 228

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 01/07/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/70/oj

3.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 70/2012

(2012. gada 18. janvāris)

par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1172/98 (1998. gada 25. maijs) par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (2) ir vairākkārt būtiski grozīta. Ņemot vērā to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Komisijas rīcībā vajadzētu jābūt salīdzināmiem, uzticamiem, sinhronizētiem, regulāriem un vispusīgiem statistikas datiem par to autopārvadājumu mērogu un attīstību, kuros izmanto Savienībā reģistrētos transportlīdzekļus, kā arī par šajos pārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu izmantošanas pakāpi, lai Komisija varētu veikt tai uzticētos uzdevumus kopējās transporta politikas sakarā.

(3)

Ir nepieciešams vākt vispusīgu reģionālo statistiku gan par kravu pārvadājumiem, gan par transportlīdzekļu braucieniem.

(4)

Tādējādi ir nepieciešams nodrošināt to, ka kravas reģionālā izcelsme un Savienības iekšējo pārvadājumu galamērķis tiek aprakstīts uz tāda paša pamata kā attiecīgās valsts iekšzemes pārvadājumiem, kā arī nodrošināt saikni starp kravu pārvadājumiem un transportlīdzekļu braucieniem, nosakot šajos pārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu izmantošanas pakāpi.

(5)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu tikai Savienības līmenī var izveidot kopīgus statistikas standartus, kas ļauj labāk iegūt saskaņotu informāciju, bet datu vākšanu katrā dalībvalstī pārzinās struktūras un iestādes, kas atbild par oficiālās statistikas vākšanu.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (3) nodrošina atsauces pamatu šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz piekļuvi administratīvās informācijas avotiem, pieejamo resursu izmaksu efektivitāti un statistikas datu konfidencialitāti.

(7)

Ir jādara zināmi atsevišķi dati, kad tie ir kļuvuši anonīmi, lai novērtētu rezultātu vispārējo precizitāti.

(8)

Ir svarīgi nodrošināt pietiekamu statistikas informācijas izplatīšanu.

(9)

Ņemot vērā Maltas specifisko ģeogrāfisko stāvokli, tās autotransporta veicamos nelielu attālumu braucienus, ierobežoto autoceļu tīklu un neproporcionālo slogu, ko radītu minēto datu vākšana, Maltai vajadzētu piešķirt atkāpi.

(10)

Lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikuma 1. daļas atjaunināšanu, taču bez tiesībām veikt izmaiņas saistībā ar pieprasītās informācijas sniegšanu pēc izvēles, kā arī attiecībā uz II līdz VII pielikuma pielāgošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(11)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Katra dalībvalsts vāc Savienības statistikas datus par kravu autopārvadājumiem ar kravas autotransporta līdzekļiem, kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī, un par šo transportlīdzekļu veiktajiem braucieniem.

2.   Šo regulu nepiemēro kravu autopārvadājumiem ar:

a)

kravas autotransporta līdzekļiem, kuru atļautā masa vai gabarīti pārsniedz attiecīgajā dalībvalstī parasti atļautos lielumus;

b)

lauksaimniecības transportlīdzekļiem, militārajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pieder centrālās vai vietējās valsts pārvaldes iestādēm, izņemot ar kravas autotransporta līdzekļiem, kas pieder publiskiem uzņēmumiem un jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Katra dalībvalsts var izslēgt no šīs regulas darbības jomas tos kravas autotransporta līdzekļus, kuru kravnesība vai maksimālā pieļaujamā masa ir zemāka par noteiktu limitu. Vienmotora transportlīdzekļiem šis limits nedrīkst pārsniegt 3,5 tonnu kravnesību vai 6 tonnu maksimālo pieļaujamo masu.

3.   Šo regulu nepiemēro Maltai, ja vien Maltā reģistrēto kravas autotransporta līdzekļu skaits, kuriem ir izsniegtas licences starptautiskiem autopārvadājumiem, nepārsniedz 400 transportlīdzekļu. Šai nolūkā Malta ik gadu iesniedz Eurostat datus par kravas autotransporta līdzekļu skaitu, kuriem ir izsniegtas licences starptautiskiem autopārvadājumiem, ne vēlāk kā līdz marta beigām tajā gadā, kas ir pēc gada, uz kuru attiecas kravas autotransporta līdzekļu skaits.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)   “kravu autopārvadājumi”– visi kravu pārvadājumi, ko veic, izmantojot kravas autotransporta līdzekļus;

b)   “autotransporta līdzeklis”– transportlīdzeklis ar motoru kā vienīgo enerģijas avotu, ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem vai arī cilvēku un kravu pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu vilkšanai pa autoceļiem;

c)   “transportlīdzeklis kravu pārvadāšanai”– transportlīdzeklis, kas paredzēts galvenokārt vai tikai un vienīgi kravu pārvadāšanai (kravas automobilis, piekabe, puspiekabe);

d)   “kravas autotransporta līdzeklis”– viens autotransporta līdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs, proti, autovilciens vai vilcējs ar puspiekabi, kas paredzēts kravu pārvadāšanai;

e)   “kravas automobilis”– nedalāms transportlīdzeklis, kas paredzēts galvenokārt vai tikai un vienīgi kravu pārvadāšanai;

f)   “vilcējs”– autotransporta līdzeklis, kas paredzēts galvenokārt vai tikai un vienīgi citu bezmotora transportlīdzekļu (galvenokārt puspiekabju) transportēšanai;

g)   “piekabe”– transportlīdzeklis kravu pārvadāšanai, ko paredzēts transportēt ar autotransporta līdzekli;

h)   “puspiekabe”– transportlīdzeklis kravu pārvadāšanai, kam trūkst priekšējās ass un kas konstruēts tā, lai daļa no transportlīdzekļa un ievērojama daļa no tajā iekrautās kravas svara gultos uz vilcēju;

i)   “vilcējs ar puspiekabi”– vilcējs, kas savienots ar puspiekabi;

j)   “autovilciens”– kravas autotransporta līdzeklis, kas savienots ar piekabi, vai vilcējs ar puspiekabi, kam pievienota vēl viena piekabe;

k)   “reģistrēts”– iekļauts autotransporta līdzekļu reģistrā, ko pārrauga kādas dalībvalsts oficiāla iestāde, neatkarīgi no tā, vai reģistrējot izsniedz automobiļa numura zīmi.

Ja kravu pārvadā, izmantojot autotransporta līdzekļu sastāvus, proti, autovilcienu vai vilcēju ar puspiekabi, un ja kravas autotransporta līdzeklis un piekabe vai puspiekabe ir reģistrēti dažādās valstīs, uzskata, ka viss transportlīdzeklis kopumā ir reģistrēts tajā valstī, kurā ir reģistrēts kravas autotransporta līdzeklis;

l)   “kravnesība”– transportlīdzekļa reģistrācijas valsts kompetentās iestādes pieļautais maksimālais kravas svars.

Ja kravas autotransporta līdzeklis ir autovilciens, kas sastāv no kravas automobiļa ar piekabi, autovilciena kravnesība ir kravas automobiļa un piekabes kravnesības summa;

m)   “maksimālā pieļaujamā masa”– miera stāvoklī esoša, braucienam gatava transportlīdzekļa (vai transportlīdzekļu sastāva) un transportlīdzekļa reģistrācijas valsts kompetentās iestādes pieļautās kravas masas kopējais svars;

n)   “Eurostat”– Komisijas struktūrvienība, kas atbild par Komisijai doto uzdevumu izpildi Savienības statistikas gatavošanas jomā.

3. pants

Datu vākšana

1.   Dalībvalstis vāc statistikas datus, kas attiecas uz šādām jomām:

a)

transportlīdzekļi;

b)

braucieni;

c)

kravas.

2.   Statistikas mainīgie lielumi katrā jomā, to definīcijas un klasifikācijā izmantotie līmeņi ir paredzēti I līdz VII pielikumā.

3.   Nosakot statistikas datu vākšanas metodi, dalībvalstis atturas no jebkādu formalitāšu veikšanas uz robežām starp dalībvalstīm.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8. pantu vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu I pielikuma 1. daļu tikai gadījumos, ja jāņem vērā ekonomiskās un tehniskās norises, taču bez tiesībām veikt izmaiņas saistībā ar pieprasītās informācijas sniegšanu pēc izvēles.

Tāpat Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8. pantu vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz II līdz VII pielikuma pielāgošanu, lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās norises.

Īstenojot savas šajā punktā paredzētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka pieņemtie deleģētie akti nerada ievērojamu papildu administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem.

4. pants

Statistikas rezultātu precizitāte

Dalībvalstis nodrošina, ka izstrādātās statistikas datu vākšanas un apstrādes metodes, ar kurām panāk, ka dalībvalstu nosūtītie statistikas rezultāti atbilst minimālajiem precizitātes standartiem atbilstīgi šai regulai, ir pietiekami precīzas, lai Komisijas rīcībā būtu salīdzināmi, uzticami, sinhronizēti, regulāri un vispusīgi statistikas dati, vienlaikus ņemot vērā autopārvadājumu struktūras īpašības dalībvalstīs.

Saistībā ar pirmo daļu Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem sīki izstrādātus tehniskus noteikumus attiecībā uz pieprasīto statistikas datu precizitāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā.

5. pants

Statistikas rezultātu nosūtīšana Eurostat

1.   Dalībvalstis katru ceturksni nosūta Eurostat pienācīgi pārbaudītus atsevišķos datus, kas atbilst 3. punktā minētajiem un I pielikumā uzskaitītajiem mainīgajiem lielumiem, nenorādot nosaukumu, adresi vai reģistrācijas numuru.

Vajadzības gadījumā šāds sūtījums ietver statistikas datus, kas attiecas uz iepriekšējiem ceturkšņiem, par kuriem nosūtīti provizoriski dati.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem kārtību, lai nosūtītu 1. punktā minētos datus, tostarp uz šiem datiem balstītas statistikas tabulas, ja tādas ir. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā.

3.   Šā panta 1. punktā minēto datu nosūtīšanu veic piecos mēnešos pēc katra pārskata ceturkšņa beigām.

Pirmais sūtījums attiecas uz 1999. gada pirmo ceturksni.

6. pants

Statistikas rezultātu izplatīšana

Statistikas rezultātus attiecībā uz kravu pārvadājumiem pa autoceļiem izplata vēlākais 12 mēnešus pēc tā perioda beigām, uz kuru attiecas šie rezultāti.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem statistikas rezultātu izplatīšanas noteikumus attiecībā uz kravu pārvadājumiem pa autoceļiem, tostarp izplatāmo rezultātu struktūru un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā.

7. pants

Ziņojumi

1.   Pirmā ceturkšņa informācijas nosūtīšanas dienā (vai pirms tās) dalībvalstis nosūta Eurostat ziņojumu par statistikas datu vākšanā izmantotajām metodēm.

Dalībvalstis nosūta Eurostat arī sīku informāciju par visām būtiskajām pārmaiņām statistikas datu apkopošanā izmantotajās metodēs.

2.   Dalībvalstis katru gadu informē Eurostat par paraugu apjomiem, atbilžu nesaņemšanas procentu un galveno statistikas rezultātu uzticamību – standarta kļūdu vai ticamības intervālu formā.

3.   Līdz 2014. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē nosūtīto statistikas datu kvalitāti, datu vākšanas metodes, kā arī administratīvo slogu dalībvalstīm un respondentiem. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus mainīgo lielumu uzskaitījuma grozījumiem, ņemot vērā atbilstīgo projektu rezultātus, jo īpaši tos, kas attiecas uz autopārvadājumu radīto gaisa piesārņojumu.

8. pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 23. februāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

10. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1172/98 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 1. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 12. decembra lēmums.

(2)  OV L 163, 6.6.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(4)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.


PIELIKUMI

I pielikums

MAINĪGO LIELUMU UZSKAITĪJUMS UN METODOLOĢISKAIS PAPILDINĀJUMS

II pielikums

ASU KONFIGURĀCIJU KLASIFIKĀCIJA

III pielikums

BRAUCIENU VEIDU KLASIFIKĀCIJA

IV pielikums

PREČU KLASIFIKĀCIJA

V pielikums

BĪSTAMO KRAVU KATEGORIJU KLASIFIKĀCIJA

VI pielikums

KRAVU VEIDU KLASIFIKĀCIJA

VII pielikums

VALSTU UN REĢIONU IEKRAUŠANAS UN IZKRAUŠANAS VIETU KODĒŠANA

VIII pielikums

ATCELTĀ REGULA UN TĀS TURPMĀKO GROZĪJUMU SARAKSTS

IX pielikums

ATBILSTĪBAS TABULA

I PIELIKUMS

1.   daļa

MAINĪGO LIELUMU UZSKAITĪJUMS

A1.

Mainīgie lielumi attiecībā uz transportlīdzekli

A2.

Mainīgie lielumi attiecībā uz braucienu

A3.

Mainīgie lielumi attiecībā uz kravām (pārvadājumu pamatoperācijās)

A1.   MAINĪGIE LIELUMI, KAS SAISTĪTI AR TRANSPORTLĪDZEKLI

Ievērojot 2. panta d) punktā sniegto definīciju, kravas autotransporta līdzeklis ir viens autotransporta līdzeklis vai autotransporta līdzekļu sastāvs, proti, autovilciens vai vilcējs ar puspiekabi, kas paredzēts kravu pārvadāšanai.

Saistībā ar transportlīdzekli ir sniedzami šādi mainīgie lielumi:

1)

iespēja izmantot transportlīdzekļus kombinētajos pārvadājumos (pēc izvēles);

2)

asu konfigurācija saskaņā ar II pielikumu (pēc izvēles);

3)

autotransporta līdzekļa (kravas automobiļa vai vilcēja) vecums – gados (sākot no pirmās reģistrācijas);

4)

maksimālā pieļaujamā masa – 100 kg;

5)

kravnesība – 100 kg;

6)

transportlīdzekļa operatora klasifikācijas līmenis pēc NACE 2. red. (četru ciparu līmenis) (pēc izvēles) (1);

7)

pārvadājuma veids (komercpārvadājums/pašpārvadājums);

8)

pārskata periodā nobraukti kilometri;

8.1)

ar kravu;

8.2)

bez kravas (ieskaitot vilcēja braucienus bez puspiekabes) (pēc izvēles);

9)

transportlīdzekļa svars – izmanto, lai iegūtu pilnus rezultātus no atsevišķiem datiem, ja datus vāc uz izlases paraugu pamata.

Secīgās konfigurācijas

Ja pārskatam izvēlētais autotransporta līdzeklis ir kravas automobilis, ko izmanto vienu pašu, tas ir, bez piekabes, visā pārskata periodā, tas pats par sevi ir transportlīdzeklis kravu pārvadāšanai.

Ja tomēr pārskatam izvēlētais autotransporta līdzeklis ir vilcējs – un tādā gadījumā tas būs savienots ar puspiekabi – vai kravas automobilis ar tam pievienotu piekabi, šajā regulā pieprasītie dati attiecas uz transportlīdzekļiem kravu pārvadāšanai kopumā. Šādā gadījumā pārskata periodā ir iespējama konfigurācijas maiņa (šajā periodā kravas automobilim pievieno piekabi vai nomaina piekabes vai arī vilcējam nomaina puspiekabi). Šādā gadījumā ir jāreģistrē secīgās konfigurācijas un jāsniedz dati par transportlīdzekli katrā braucienā. Ja tomēr nav iespējams reģistrēt šīs secīgās konfigurācijas, vienojas, ka attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas saistīti ar transportlīdzekli, reģistrēs tos datus, kas atbilst tai konfigurācijai, ar kādu pārskata periodā veikts pirmais brauciens ar kravu, vai konfigurācijai, kuru šajā periodā izmanto visvairāk.

Pārvadājuma veida maiņa

Tieši tāpat atkarībā no brauciena pārvadājumu var veikt kā komercpārvadājumu vai pašpārvadājumu, un katram braucienam ir jāreģistrē pārvadājuma veids. Ja tomēr nav iespējams reģistrēt šīs pārmaiņas, vienojas, ka reģistrētais “pārvadājuma veids” būs tas, kas atbilst galvenajam izmantošanas veidam.

A2.   MAINĪGIE LIELUMI, KAS SAISTĪTI AR BRAUCIENU

Pārskata periodā kravas autotransporta līdzeklis veic braucienus vai nu bez kravas (kravas automobilī, piekabē vai puspiekabē nav nedz kravas, nedz tukšas taras, un tādēļ tie ir “pilnīgi tukši”), vai ar kravu (kravas automobilī, piekabē vai puspiekabē ir vai nu krava, vai tukšā tara, un tukšā tara ir noteikts preču veids). Kravas autotransporta līdzekļa brauciena ar kravu attālums ir attālums starp pirmo iekraušanas vietu un pēdējo izkraušanas vietu (kur kravas autotransporta līdzekli pilnīgi iztukšo). Tādējādi brauciens ar kravu var ietvert vairākas pārvadājumu pamatoperācijas.

Par katru braucienu sniedzami šādi mainīgie lielumi:

1)

brauciena veids saskaņā ar III pielikuma nomenklatūru;

2)

brauciena laikā vai katra brauciena posma laikā pārvadātās kravas svars, bruto svars – 100 kg;

3)

iekraušanas vieta (kravas autotransporta līdzeklim, dodoties braucienā ar kravu):

definīcija: iekraušanas vieta ir pirmā vieta, kur kravu iekrauj kravas autotransporta līdzeklī, kas iepriekš ir bijis pilnīgi tukšs (vai kur vilcējam pievieno puspiekabi ar kravu). Tukšbraucienam tā ir izkraušanas vieta iepriekšējam braucienam ar kravu (jēdziens “vieta, kur sākas tukšbrauciens”),

kodēšana: iekraušanas vietu kodē saskaņā ar VII pielikumu;

4)

izkraušanas vieta (kravas autotransporta līdzeklim, dodoties braucienā ar kravu):

definīcija: izkraušanas vieta ir pēdējā vieta, kur kravu izkrauj no kravas autotransporta līdzekļa, kas kļūst pilnīgi tukšs (vai kur no vilcēja atvieno puspiekabi). Tukšbrauciena gadījumā tā ir iekraušanas vieta sekojošajam braucienam ar kravu (jēdziens “vieta, kur beidzas tukšbrauciens”),

kodēšana: izkraušanas vietu kodē saskaņā ar VII pielikumu;

5)

nobrauktais attālums – faktiskais attālums, neietverot attālumu, ko veic kravas autotransporta līdzeklis, kamēr to ved cits transportlīdzeklis;

6)

brauciena laikā veiktie tonnkilometri;

7)

tranzītvalstis (ne vairāk par piecām), ko kodē saskaņā ar VII pielikumu;

8)

autotransporta līdzekļa iekraušanas vieta (ja tāda ir) citā transportlīdzeklī saskaņā ar VII pielikumu (pēc izvēles);

9)

autotransporta līdzekļa izkraušanas vieta (ja tāda ir) no cita transportlīdzekļa saskaņā ar VII pielikumu (pēc izvēles);

10)

kravas autotransporta līdzekļa stāvoklis “pilnībā piekrauts” (2. procedūra) vai “daļēji piekrauts” (1. procedūra) attiecīgā brauciena laikā – brauciena laikā maksimālā izmantotā kravas telpa (0. procedūra = parasti tukšbraucieniem) (pēc izvēles).

A3.   MAINĪGIE LIELUMI, KAS SAISTĪTI AR KRAVU (pārvadājumu pamatoperācijas)

Brauciena ar kravu laikā var veikt vairākas pārvadājumu pamatoperācijas. Pārvadājumu pamatoperāciju definē kā viena preču veida pārvadājumu (definīcijā izmantota atsauce uz noteiktu nomenklatūras līmeni) no tā iekraušanas vietas uz tā izkraušanas vietu.

Jāsniedz šādi mainīgie lielumi, kas attiecas uz pārvadājumu pamatoperācijām braucienā ar kravu:

1)

preču tips saskaņā ar nodaļu, kas ietilpst attiecīgajā klasifikācijā (skatīt IV pielikumu);

2)

kravas svars, bruto svars – 100 kg;

3)

vajadzības gadījumā kravu klasificē kā bīstamu saskaņā ar galvenajām kategorijām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (2) un norādītas šīs regulas V pielikumā;

4)

kravas tips, kā izklāstīts VI pielikumā (pēc izvēles);

5)

kravas iekraušanas vieta, ko kodē saskaņā ar VII pielikumu;

6)

kravas izkraušanas vieta, ko kodē saskaņā ar VII pielikumu;

7)

nobrauktais attālums – faktiskais attālums, neietverot attālumu, ko veic kravas autotransporta līdzeklis, kamēr to ved cits transportlīdzeklis.

Pārvadājumu operācijas, ko veic “savākšanas vai izvadāšanas apļa” veida braucienā (brauciena 3. tips)

Šajā brauciena tipā, kas ietver vairākus iekraušanas un/vai izkraušanas punktus, ir faktiski neiespējami lūgt, lai pārvadājumu veicējs raksturo pārvadājumu pamatoperācijas.

Šie braucieni, ja tos par tādiem atzīst, parasti veido vienu, abstraktu pārvadājumu pamatoperāciju, pamatojoties uz informāciju par braucienu.

Katra dalībvalsts dara Komisijai zināmu savu šāda brauciena tipa definīciju un izskaidro vienkāršotos pieņēmumus, kādus tā ir spiesta piemērot, vācot datus par attiecīgajām pārvadājumu operācijām.

2.   daļa

METODOLOĢISKAIS PAPILDINĀJUMS

Braucieni ar kravu un pārvadājumu pamatoperācijas

Atkarībā no attiecīgās dalībvalsts informāciju par pārvadājumiem vāc, pamatojoties vai nu uz:

katras pārvadājumu pamatoperācijas aprakstu (ar papildu ziņām par tukšbraucieniem),

vai braucienu aprakstu, ko transportlīdzeklis ir veicis, pildot šīs kravu pārvadājumu pamatoperācijas.

Lielākajā daļā gadījumu, kad veic braucienu ar kravu, tā ir viena pārvadājumu pamatoperācija tikai ar:

iekrautajām viena veida precēm (atsaucoties uz izmantojamo preču klasifikāciju, šajā gadījumā – 20 grupas, ko atvasina no NST klasifikācijas) (3),

vienu kravas iekraušanas punktu,

vienu kravas izkraušanas punktu.

Šajā gadījumā abas izmantotās metodes ir pilnīgi līdzvērtīgas, un ar katru no metodēm savāktā informācija raksturo:

gan kravu pārvadājumus (visas kravu pārvadājumu pamatoperācijas),

gan braucienus, ko veikuši transportlīdzekļi, veicot šos pārvadājumus, ar informāciju par transportlīdzekļu kravnesību un šīs kravnesības izmantošanu (brauciens ar kravu ar izmantošanas koeficientu, tukšbrauciens).

Saskaņā ar šo regulu jāapraksta gan kravu pārvadājumi, gan transportlīdzekļu veiktie braucieni, bet nav vēlams apgrūtināt pārvadājumu veicējus ar pārlieku lielu statistikas apjomu, lūdzot viņiem sīki aprakstīt kravu pārvadājumus un transportlīdzekļu braucienus.

Tādēļ, kad dalībvalstu statistikas biroji kodē anketas, tiem ir jāatvasina dati, ko tieši nepieprasa no pārvadājumu veicējiem, no tiem datiem, kurus vāc, pamatojoties vai nu uz “pārvadājumu pamatoperācijām”, vai “transportlīdzekļu braucieniem”.

Rodas problēma, ja vairākas pārvadājumu pamatoperācijas veic vienā braucienā ar kravu, kas var notikt tāpēc, ka:

ir vairāki kravas iekraušanas un/vai izkraušanas punkti (bet ierobežoti skaita ziņā, citādi tie būtu savākšanas vai izvadāšanas apļi, kuri jāaplūko atšķirīgi). Šajā gadījumā reģistrē dažādos iekraušanas un/vai izkraušanas punktus, lai aprēķinātu brauciena laikā tieši veiktos tonnkilometrus, un statistikas birojs var atvasināt pārvadājumu pamatoperācijas,

un/vai

braucienā ar kravu pārvadā vairākus preču veidus – šo faktu parasti statistikā nereģistrē, jo ir prasīts tikai preču veids (vienīgais vai galvenais). Šajā gadījumā pieņem, ka informācija tiek zaudēta, un dalībvalsts, kas veic šādu vienkāršošanu, to skaidri dara zināmu Komisijai.


(1)  Saimnieciskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā.

(2)  OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

(3)  NST: vienotā preču nomenklatūra pārvadājumu statistikā.

II PIELIKUMS

ASU KONFIGURĀCIJU KLASIFIKĀCIJA

Izmantojot transportlīdzekļu sastāvus, asu konfigurācija ir kopējais asu skaits, tas ir, kravas automobiļa vai vilcēja asis plus piekabes vai puspiekabes asis.

Aplūkojamās asu kategorijas ir šādas:

 

Kods

1.   

Atsevišķu transportlīdzekļu asu skaits (kravas automobiļi):

2

120

3

130

4

140

Pārējie

199

2.   

Transportlīdzekļu sastāva asu skaits: kravas automobilis un piekabe:

2+1

221

2+2

222

2+3

223

3+2

232

3+3

233

Pārējie

299

3.   

Transportlīdzekļu sastāva asu skaits: vilcējs un puspiekabe:

2+1

321

2+2

322

2+3

323

3+2

332

3+3

333

Pārējie

399

4.

Atsevišķs vilcējs

499

III PIELIKUMS

BRAUCIENU VEIDU KLASIFIKĀCIJA

1.

Brauciens ar kravu, ietverot vienu pārvadājumu pamatoperāciju.

2.

Brauciens ar kravu, kas ietver vairākas pārvadājumu operācijas, bet kas netiek uzskatīts par savākšanas vai izvadāšanas apļa braucienu.

3.

Brauciens ar kravu kā savākšanas vai izvadāšanas apļa brauciens.

4.

Tukšbraucieni.

IV PIELIKUMS

PREČU KLASIFIKĀCIJA

Nodaļa

Apraksts

01

Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti; zivis un citi zvejniecības produkti

02

Akmeņogles un brūnogles; jēlnafta un dabasgāze

03

Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs

04

Pārtikas produkti, dzērieni un tabaka

05

Tekstilpreces un apģērbi; āda un ādas izstrādājumi

06

Koksne, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles); izstrādājumi no salmiem un pīšanas materiāliem; celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi; iespieddarbi un ierakstīti informācijas nesēji

07

Kokss un naftas pārstrādes produkti

08

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un ķīmiskās šķiedras; gumijas un plastmasas izstrādājumi; kodoldegviela

09

Citi nemetālu minerālprodukti

10

Parastie metāli; gatavie metālizstrādājumi, izņemot mehānismus un iekārtas

11

Iekārtas un aprīkojums, citur neiekļauts; biroju tehnika un datori; elektriskās mašīnas un aparāti, citur neiekļauti; radio, televīzijas un sakaru iekārtas un aprīkojums; medicīnas, precīzijas un optiskie instrumenti; pulksteņi

12

Transportlīdzekļi

13

Mēbeles; citas rūpnieciski ražotas preces, citur neiekļautas

14

Otrreizējās izejvielas; sadzīves atkritumi un citi atkritumi

15

Pasts, pakas

16

Iekārtas un materiāli, ko izmanto preču transportēšanā

17

Preces, ko pārvieto mājsaimniecības un biroja pārcelšanās gadījumā; bagāža, ko transportē atsevišķi no pasažieriem; mehāniskie transportlīdzekļi, ko pārvieto uz remonta vietu; citas preces, kas nav tirdzniecības apritē un nav citur iekļautas

18

Preces, kas iedalītas grupās: vairāku tādu preču grupu salikums, kuras pārvadā kopā

19

Nenosakāmas preces: preces, kuras kāda iemesla pēc nav identificējamas un tādēļ tās nevar iedalīt atsevišķās grupās no 1 līdz 16

20

Citas citur neiekļautas preces

V PIELIKUMS

BĪSTAMO KRAVU KATEGORIJU KLASIFIKĀCIJA

1.

Sprāgstvielas

2.

Gāzes – saspiestas, šķidras vai sašķidrinātas zem spiediena

3.

Uzliesmojoši šķidrumi

4.1.

Uzliesmojošas cietvielas

4.2.

Vielas, kam piemīt pašaizdegšanās īpašība

4.3.

Vielas, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes

5.1.

Oksidējošas vielas

5.2.

Organiskie peroksīdi

6.1.

Toksiskās vielas

6.2.

Inficētājvielas

7.

Radioaktīvie materiāli

8.

Korozīvās vielas

9.

Dažādas bīstamas vielas

VI PIELIKUMS

KRAVU VEIDU KLASIFIKĀCIJA  (1)

0.

Lejamas kravas (nav kravas vienību)

1.

Beramas kravas (nav kravas vienību)

2.

Lielie kravas konteineri

3.

Pārējie kravas konteineri

4.

Kravas uz paliktņiem

5.

Sastīpotas kravas

6.

Pārvietojamas pašgājējas vienības

7.

Citas pārvietojamas vienības

8.

(Rezervēts)

9.

Citi kravu veidi


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija – kravu, paku kravu un pakojamo materiālu kodi, 21. ieteikums, ko pieņēmusi Starptautisko tirdzniecības procedūru atvieglošanas darba grupa Ženēvā 1986. gada martā.

VII PIELIKUMS

VALSTU UN REĢIONU IEKRAUŠANAS UN IZKRAUŠANAS VIETU KODĒŠANA

1.

Iekraušanas un izkraušanas vietas apzīmē šādi:

a)

attiecībā uz dalībvalstīm – reģionu sadalījums līdz Statistikas teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) 3. līmenim;

b)

attiecībā uz valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma puses, proti, Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, – administratīvo reģionu saraksti, ko iesniegusi attiecīgā trešā valsts;

c)

attiecībā uz citām trešām valstīm – ISO 3166 divburtu kodi. Biežāk lietotie kodi ir norādīti šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta tabulā.

2.

Tranzītvalstu kodēšanai (I pielikuma A2. daļas 7. punkts) izmanto šādus apzīmējumus:

a)

attiecībā uz dalībvalstīm – NUTS kodu divburtu daļu, kā norādīts zemāk tabulā;

b)

attiecībā uz visām pārējām valstīm – ISO 3166 divburtu kodus. Biežāk lietotie kodi ir norādīti turpmāk tabulā.

VALSTU KODU TABULA

a)   Dalībvalstis (saskaņā ar NUTS divburtu valstu kodiem)

Valsts nosaukums

Kods

Beļģija

BE

Bulgārija

BG

Čehijas Republika

CZ

Dānija

DK

Vācija

DE

Igaunija

EE

Īrija

IE

Grieķija

GR

Spānija

ES

Francija

FR

Itālija

IT

Kipra

CY

Latvija

LV

Lietuva

LT

Luksemburga

LU

Ungārija

HU

Malta

MT

Nīderlande

NL

Austrija

AT

Polija

PL

Portugāle

PT

Rumānija

RO

Slovēnija

SI

Slovākija

SK

Somija

FI

Zviedrija

SE

Apvienotā Karaliste

UK

Piezīme: valstis sakārtotas oficiālajā Eiropas Savienības secībā.


b)   Citas valstis (ISO 3166 divburtu kodi)

Valsts nosaukums

Kods

Albānija

AL

Bosnija un Hercegovina

BA

Baltkrievija

BY

Šveice

CH

Horvātija

HR

Islande

IS

Lihtenšteina

LI

Moldovas Republika

MD

Melnkalne

ME

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

MK (1)

Norvēģija

NO

Krievija

RU

Serbija

RS

Turcija

TR

Ukraina

UA

Piezīme: valstis sakārtotas pēc koda.


(1)  Pagaidu kods, kas nekādi neietekmē valsts galīgo nosaukumu, par ko tiks panākta vienošanās pēc sarunu noslēgšanas, kuras šobrīd notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā par šo tematu.

VIII PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA UN TĀS TURPMĀKO GROZĪJUMU SARAKSTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1172/98

(OV L 163, 6.6.1998., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2691/1999

(OV L 326, 18.12.1999., 39. lpp.)

 

2003. gada Pievienošanās akts, II pielikums, 10.15. punkts

(OV L 236, 23.9.2003., 561. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

tikai II pielikuma 27. punkts

Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006

(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)

tikai pielikuma 8.5. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006

(OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.)

tikai 13. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1304/2007

(OV L 290, 8.11.2007., 14. lpp.)

tikai 2. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 399/2009

(OV L 126, 21.5.2009., 9. lpp.)

 

IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1172/98

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta pirmais līdz četrpadsmitais ievilkums

2. panta a) līdz n) punkts

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. panta 1., 2. un 3. punkts

5. panta 1., 2. un 3. punkts

5. panta 4. punkts

5. panta 5. punkts

6. pants

6. pants

7. panta 1. un 2. punkts

7. panta 1. un 2. punkts

7. panta 3. punkts

8. pants

8. pants

10. panta 1. un 2. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

10. panta 3. punkts

11. pants

10. pants

12. pants

11. pants

A līdz G pielikums

I līdz VII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums


Augša