EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32012R1011

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1011/2012 ( 2012. gada 17. oktobris ) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24)

OV L 305, 1.11.2012., 6./24. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 01 Sējums 015 Lpp. 286 - 304

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/10/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1011/oj

1.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/6


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1011/2012

(2012. gada 17. oktobris)

par vērtspapīru turējumu statistiku

(ECB/2012/24)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulas (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk – “EKS 95”) (1) un jo īpaši tās A pielikumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka, (2) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8), (3)

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 24/2008 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30), (4)

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2008/32), (5)

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, (6)

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, (7)

tā kā:

(1)

Lai pildītu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus un kontrolētu finanšu tirgus un finanšu aktivitātes euro zonā, Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kurai palīdz nacionālās centrālās bankas (NCB), nepieciešams vākt augstas kvalitātes statistisko informāciju par euro zonas institucionālo sektoru turētajiem vērtspapīriem un ārpus euro zonas institucionālo sektoru turētajiem euro zonas rezidentu emitētajiem vērtspapīriem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(2)

Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veiksmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību, finanšu sistēmas stabilitāti un monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, ECB nepieciešams vākt no banku grupām informāciju par šo grupu vērtspapīru turējumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(3)

Datu vākšanas mērķis ir nodrošināt ECB ar visaptverošu statistisko informāciju par euro zonas dalībvalstu tautsaimniecības sektoru un atsevišķu banku grupu ieguldījumiem konkrētās vērtspapīru kategorijās un par vērtspapīru turētāju un emitentu tautsaimniecības sektoru saiknēm, kā arī par euro zonas rezidentu emitēto vērtspapīru tirgu. Tas, cik liela nozīme ir precīzai informācijai par tautsaimniecības sektoru un banku grupu ieguldījumiem atsevišķos vērtspapīros, kļuva acīmredzams finanšu krīzes laikā, jo finanšu stabilitātes riskus, ko kaitīgās ietekmes dēļ konkrētas vērtspapīru kategorijas rada atsevišķu finanšu institūciju līmenī, nevarēja pienācīgi identificēt, izmantojot kopsavilkuma datus. Savlaicīga informācija par vērtspapīru turējumiem atsevišķu vērtspapīru līmenī arī ļaus ECB kontrolēt risku transmisiju no finanšu tirgiem uz reālo tautsaimniecību.

(4)

Turklāt šī statistiskā informācija palīdzēs ECB analizēt attīstību finanšu tirgos un kontrolēt pārmaiņas tautsaimniecības sektoru vērtspapīru portfeļos un saiknes starp finanšu starpniekiem un nefinanšu ieguldītājiem.

(5)

Ņemot vērā monetārās politikas un finanšu sistēmas stabilitātes savstarpējo saistību, statistiskās informācijas vākšana par vērtspapīru turējumu atlikumiem un finanšu darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un darījumu atvasināšana no atlikumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu arī regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstot ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanā, kā arī lai ECBS varētu sniegt ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē. Šī statistiskā informācija ļaus informāciju par institucionālo sektoru turētajiem vērtspapīriem apvienot ar informāciju par individuāliem emitentiem visā pasaulē, tādējādi dodot iespēju izmantot svarīgu instrumentu finanšu nelīdzsvarotības rašanās un attīstības kontrolei.

(6)

Tāpat jādod iespēja ECB sniegt analītisku un statistikas atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai saskaņā ar Padomes 2010. gada 17. novembra Regulu (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību. (8)

(7)

Tāpēc ECB Padomei jāidentificē pārskatu sniedzējas banku grupas datu vākšanai saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā katras grupas konsolidētās bilances lielumu salīdzinājumā ar visu Eiropas Savienības banku grupu konsolidētajiem bilances aktīviem, grupas aktivitāšu nozīmi konkrētā banku darbības segmentā un grupas nozīmi euro zonas un/vai atsevišķu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitātē un darbībā.

(8)

Jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(9)

Šajā regulā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības, t.sk. atbrīvojumi, neskar citos ECB tiesību aktos un instrumentos izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, kuras vismaz daļēji var arī attiekties uz statistiskās informācijas par vērtspapīru turējumiem ziņošanu, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(10)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs pārskatu sniedzēju pienākumu apjomu dalībvalstīs. Šai procedūrai jāparedz iespēja ņemt vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1.

datu vākšana, “uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi”, ir datu vākšana atsevišķu vērtspapīru dalījumā;

2.

“atlikums” ir to vērtspapīru uzkrātā vērtība, kuru veidi uzskaitīti 15. punktā un kuri pieder faktiskajam pārskata sniedzējam vai ir tā turējumā pārskata perioda beigās, kā sīkāk noteikts II pielikuma 4. daļā;

3.

“kredītiestādei, kas ir mātesuzņēmums”, “finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums”, “meitasuzņēmumam” un “filiālei” ir Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā definētā nozīme;

4.

“banku grupa” ir a) kredītiestāde, kas ir mātesuzņēmums, un visi tās finanšu meitasuzņēmumi un filiāles, kas nav apdrošināšanas uzņēmumi, kuri saņēmuši oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu (9) vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu; (10) vai b) finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums, un visi tās finanšu meitasuzņēmumi un filiāles, kas nav apdrošināšanas uzņēmumi, kuri saņēmuši oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu, ar nosacījumu, ka abos gadījumos mātesuzņēmums vada banku grupu. Iestādi, kurai nav meitasuzņēmumu, uzskata par grupu ar nosacījumu, ka šī iestāde pati nav meitasuzņēmums;

5.

“rezidentam” ir Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā definētā nozīme;

6.

“monetārajai finanšu iestādei” (MFI), “kredītiestādei” (KI) un “naudas tirgus fondam” (NTF) ir Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1. pantā definētā nozīme. MFI sektors aptver KI un NTF;

7.

“ieguldījumu fondam” (IF) ir Regulas (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) 1. pantā definētā nozīme;

8.

“finanšu instrumentsabiedrībai” (FIS) ir Regulas (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) 1. panta 1. punktā definētā nozīme;

9.

“vērtspapīru kontu turētājs” ir iestāde, kas ietilpst “finanšu sabiedrību sektorā” (S.12 (11)) un kas veic finanšu instrumentu glabāšanu un administrēšanu klientu vārdā, t.sk. sniedz vērtspapīru kontu apkalpošanas un saistītos pakalpojumus, piemēram, skaidrās naudas/nodrošinājuma pārvaldību, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 1. punktā;

10.

“banku grupas galvenā iestāde” ir banku grupas mātesuzņēmums, ja tā ir ES kredītiestāde, kas ir mātesuzņēmums, vai ES finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā un kā ieviests Savienības dalībvalstīs, izņemot to, ka ES aizstāj ar “euro zona” un “dalībvalsts” – ar “euro zonas dalībvalsts”;

11.

“pārskatu sniedzējas grupas galvenā iestāde” ir banku grupas galvenā iestāde, kuru ECB Padome saskaņā ar 2. panta 4. punktu identificējusi kā pārskatu sniedzēju grupu;

12.

“ieguldītājs” ir iestāde vai persona, kurai pieder finanšu instrumenti;

13.

“vērtspapīri, ko glabā” ir vērtspapīri, ko vērtspapīru kontu turētāji tur un administrē ieguldītāju vārdā;

14.

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir pārskatu sniedzējs;

15.

“vērtspapīri” ir šāda veida vērtspapīri:

a)

“parāda vērtspapīri” (F.3);

b)

“biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511);

c)

“ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52);

16.

“vērtspapīru turējumi” ir to vērtspapīru īpašumtiesības ekonomiskā izpratnē, kuru veidi uzskaitīti 15. punktā;

17.

“ISIN kods” ir vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un kas ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai (kā definēts ISO 6166).

2. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1.   Faktiskie pārskatu sniedzēji ir rezidentu MFI, IF, FIS, vērtspapīru kontu turētāji un to banku grupu galvenās iestādes, kuras ECB Padome noteikusi par pārskatu sniedzējām grupām saskaņā ar 4. punktu un kurām pārskatu sniegšanas pienākumi paziņoti saskaņā ar 5. punktu (turpmāk kopā – “faktiskie pārskatu sniedzēji”, bet atsevišķi – “faktiskais pārskatu sniedzējs”).

2.   Ja NTF, IF vai FIS saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem nav juridiskās personas, par šajā regulā prasītās informācijas ziņošanu atbild personas, kas pilnvarotas tās pārstāvēt, vai – formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem atbild par to darbībām.

3.   Uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem attiecas visi pārskatu sniegšanas pienākumi, ja vien tiem nav piešķirts kāds no 4. pantā minētajiem atbrīvojumiem.

4.   ECB Padome var nolemt, ka banku grupa tiek iekļauta pārskatu sniedzēja grupā, ja banku grupas konsolidētās bilances aktīvi saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu ir:

a)

lielāki par 0.5% no Savienības banku grupu konsolidētās bilances kopējiem aktīviem (turpmāk – “0.5% robežvērtība”) saskaņā ar pēdējiem ECB pieejamiem datiem, t.i.:

i)

datiem, kas attiecas uz tā kalendārā gada decembra beigām, kurš ir pirms gada, kad notiek paziņošana saskaņā ar 5. punktu; vai

ii)

ja nav pieejami i) apakšpunktā minētie dati, datiem, kas attiecas uz iepriekšējā gada decembra beigām; vai

b)

vienādi ar 0.5% robežvērtību vai mazāki par to ar nosacījumu, ka banku grupa atbilst noteiktiem kvantitatīviem vai kvalitatīviem kritērijiem, kuru dēļ tā ir nozīmīga finanšu sistēmas stabilitātei un darbībai euro zonā (saistībā ar, piemēram, savstarpējām saiknēm ar citām euro zonas finanšu iestādēm, darbību vairākās jurisdikcijās, neaizstājamību, korporatīvās uzbūves sarežģītību) un/vai atsevišķā euro zonas dalībvalstī (saistībā ar, piemēram, banku grupas relatīvo nozīmīgumu kādā banku pakalpojumu segmentā vienā vai vairākās euro zonas dalībvalstīs).

5.   Attiecīgā NCB paziņo pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm par ECB Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, un par to pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

6.   Neierobežojot 10. panta prasības, pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes, kas saņēmušas paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, no brīža, kad pirmo reizi sākta pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu, datus paziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

7.   Pārskatu sniedzējas grupas galvenā iestāde, kas saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, paziņo attiecīgajai NCB par nosaukuma vai juridiskā statusa pārmaiņām, apvienošanos vai restrukturizāciju, vai jebkuriem citiem notikumiem vai apstākļiem, kas ietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu izpildi, 14 dienu laikā no dienas, kad noticis šāds gadījums vai iestājušies šādi apstākļi.

8.   Uz pārskatu sniedzējas grupas galveno iestādi, kas saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, šajā regulā izklāstītie pienākumi attiecas līdz brīdim, kad par to atcelšanu tai paziņojusi attiecīgā NCB.

3. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.   MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, sniedz savām attiecīgajām NCB datus par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumu ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – par finanšu darījumiem pārskata mēnesī vai ceturksnī vai statistisko informāciju, kas vajadzīga informācijas par šādiem darījumiem iegūšanai. Šos datus paziņo reizi ceturksnī vai reizi mēnesī, ievērojot attiecīgās NCB noteiktos pārskatu sniegšanas norādījumus.

2.   Vērtspapīru kontu turētājs attiecīgo NCB informē par vērtspapīru konta turētāja darbību veikšanu nedēļas laikā no dienas, kurā tas šīs darbības sāk, neatkarīgi no tā, vai tas gaida, ka uz to attieksies regulāras pārskatu sniegšanas pienākumi saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, ja vērtspapīru kontu turētājs par to informējis citas kompetentas iestādes.

Vērtspapīru kontu turētāji reizi ceturksnī vai reizi mēnesī attiecīgajai NCB saskaņā ar tās noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām sniedz datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – par finanšu darījumiem pārskata mēnesī vai ceturksnī attiecībā uz šādiem vērtspapīriem ar ISIN kodu:

a)

ievērojot I pielikuma 3. daļu – vērtspapīriem, ko tie glabā to rezidentu ieguldītāju vārdā, kuri neziņo par pašu turējumiem saskaņā ar 1. punktu;

b)

ievērojot I pielikuma 4. daļu – vērtspapīriem, ko tie glabā to nefinanšu ieguldītāju vārdā, kuri ir rezidenti citās euro zonas dalībvalstīs;

c)

ievērojot I pielikuma 5. daļu – vērtspapīriem, ko emitējušas euro zonas iestādes un ko tie glabā to ieguldītāju vārdā, kuri ir rezidenti ārpus euro zonas dalībvalstīs, un to ieguldītāju vārdā, kuri nav Savienības rezidenti.

3.   Pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes reizi ceturksnī sniedz attiecīgajai NCB datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu atlikumiem attiecībā uz vērtspapīriem ar ISIN kodu, kas ir to grupas, t.sk. nerezidentu iestāžu, turējumā. Šādus datus ziņo par grupas bruto portfeli, neatskaitot no grupas turējumiem vērtspapīrus, ko emitējušas tās pašas grupas iestādes.

Ievērojot attiecīgās NCB norādījumus, pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes ziņo datus par vērtspapīru turējumiem, izmantojot vienu no I pielikuma 6. daļā norādītajām trim pieejām.

4.   Pārskatu sniegšanas prasības šajā regulā, t.sk. atbrīvojumi no tām, neierobežo pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas a) Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), b) Regulā (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) un c) Regulā (EK) Nr. 245/2009 (ECB/2008/30).

5.   Faktiskie pārskatu sniedzēji, ievērojot attiecīgo NCB norādījumus, ziņo a) datus par mēneša vai ceturkšņa darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to prasa attiecīgā NCB, citām apjoma pārmaiņām vai b) statistisko informāciju, kas nepieciešama, lai iegūtu informāciju par finanšu darījumiem, izmantojot kādu no I pielikuma 1. daļā norādītajām pieejām. Papildu prasības un norādījumi attiecībā uz darījumu datu apkopošanu noteikti II pielikuma 3. daļā.

6.   Faktiskie pārskatu sniedzēji, ja to norādījusi attiecīgā NCB, ievērojot I pielikuma 7. daļu, reizi ceturksnī vai reizi mēnesī ziņo datus par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – statistisko informāciju par pārskata ceturksni vai mēnesi attiecībā uz vērtspapīriem bez ISIN koda. Šis punkts neattiecas uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kuriem saskaņā ar 4. pantu piešķirts atbrīvojums.

7.   Datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – statistisko informāciju par pārskata ceturksni vai mēnesi ziņo, ievērojot II pielikuma 1., 2. un 4. daļu un 5. pantā minētos grāmatvedības noteikumus.

4. pants

Atbrīvojumi

1.   Pēc katras attiecīgās NCB izvēles faktiskajiem pārskatu sniedzējiem var tikt piešķirti šādi atbrīvojumi:

a)

euro zonas dalībvalstīs, kurās rezidentu ieguldītāju vērtspapīru ar ISIN kodu kopējo turējumu tirgus vērtība ir mazāka par 40 mljrd. euro vai vienāda ar to:

i)

NCB var piešķirt MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 40%. FIS, kas datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, neziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30), ir tiesības, ievērojot attiecīgās NCB norādījumus, pārsniegt šo robežvērtību pirmajos divos gados pēc tam, kad sākusies pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu;

ii)

NCB var vērtspapīru kontu turētājiem piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto vērtspapīru kontu turētāju kopējie ziņojamie atlikumi nepārsniedz 40% no valstī glabāšanā turēto vērtspapīru summas;

b)

euro zonas dalībvalstīs, kurās rezidentu ieguldītāju vērtspapīru ar ISIN kodu kopējo turējumu tirgus vērtība ir lielāka par 40 mljrd. euro:

i)

NCB var piešķirt MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 5%;

ii)

NCB var vērtspapīru kontu turētājiem piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto vērtspapīru kontu turētāju kopējie ziņojamie atlikumi nepārsniedz 5% no valstī glabāšanā turēto vērtspapīru summas;

c)

NCB apspriežas ar ECB par informāciju, ko izmanto, lai noteiktu vērtspapīru kopējo turējumu tirgus vērtību, kas vajadzīga, lai piešķirtu atbrīvojumus saskaņā ar šo punktu.

2.   NCB var piešķirt KI šādus atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

a)

NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot KI no pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka to atlikumu kopējā vērtība nepārsniedz 5% no attiecīgās euro zonas dalībvalsts KI turēto vērtspapīru kopējās summas;

b)

pirmajos divos gados pēc pārskatu sniegšanas saskaņā ar šo regulu sākšanās šo robežvērtību var paaugstināt līdz 15%;

c)

robežvērtības, kas minētas a) un b) apakšpunktā, aprēķina, izmantojot vērtspapīru kopējos turējumus attiecīgajā dalībvalstī pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

3.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visiem NTF ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2% no euro zonas NTF turētajiem vērtspapīriem. Šo 2% robežvērtību aprēķina, izmantojot attiecīgās dalībvalsts NTF kopējos vērtspapīru turējumus pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

4.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visām FIS ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2% no euro zonas FIS turētajiem vērtspapīriem. Šo 2% robežvērtību aprēķina, izmantojot attiecīgās dalībvalsts FIS kopējos vērtspapīru turējumus pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

5.   NCB var piešķirt šādus atbrīvojumus vērtspapīru kontu turētājiem:

a)

NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot vērtspapīru kontu turētājus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus var iegūt no citiem statistiskajiem vai uzraudzības datu avotiem, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus. Turklāt piemēro šādus nosacījumus:

i)

dalībvalstīs, kurām piemēro atbrīvojumus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un kurās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus tieši ziņo ieguldītāji, šie dati, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, aptver vismaz 60% no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vērtspapīru summas;

ii)

dalībvalstīs, kurām piemēro atbrīvojumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un kurās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus tieši ziņo ieguldītāji, šie dati, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, aptver vismaz 75% no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vērtspapīru summas.

b)

NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām vērtspapīru kontu turētājus, kuru visu nerezidentu ieguldītāju vārdā turēto vērtspapīru kopējā summa nepārsniedz 10 mljrd. euro.

6.   NCB var piešķirt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm šādus atbrīvojumus no 3. panta 3. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

a)

NCB var ļaut pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas prasībām ziņot, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, statistisko informāciju, kas aptver 95% no to grupas turēto vērtspapīru ar ISIN kodu summas ar nosacījumu, ka atlikušos 5% grupas turēto vērtspapīru nav emitējis viens emitents;

b)

NCB var lūgt pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes sniegt papildu informāciju par vērtspapīru veidiem, kas saskaņā ar a) apakšpunktu izslēgti no pārskatu sniegšanas.

7.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no šīs regulas pārskatu sniegšanas prasībām, ja faktiskie pārskatu sniedzēji tos pašus datus ziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), Regulu (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) vai Regulu (EK) Nr. 245/2009 (ECB/2008/30) vai tad, ja NCB šos datus var iegūt citā veidā, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus.

8.   Attiecībā uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kuriem piemēro 1., 2., 3. vai 4. punktā minētos atbrīvojumus, NCB reizi gadā vāc datus par vērtspapīru apjomu, kas ir to turējumā vai glabāšanā, saskaņā ar 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, izmantojot apkopotus datus vai uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

9.   NCB pārbauda attiecīgi 1.–7. punktā noteikto nosacījumu izpildi, lai piešķirtu, atjaunotu vai vajadzības gadījumā atsauktu atbrīvojumus, lēmumam stājoties spēkā kalendārā gada sākumā.

10.   Attiecīgā NCB atsauc atbrīvojumus, kas saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu piešķirti vērtspapīru kontu turētājiem, ja dati no citiem statistisko vai uzraudzības datu avotiem, kas atbilst III pielikumā norādītajām obligātajām statistikas prasībām, nav tai laikus darīti pieejami trijos pārskata periodos pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vērtspapīru kontu turētāju vaina. Vērtspapīru kontu turētāji sāk sniegt 3. panta 2. punktā minētos datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā NCB tiem darījusi zināmu, ka atbrīvojums atcelts.

11.   NCB var noteikt ad hoc pārskatu sniegšanas prasības faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kam saskaņā ar šo pantu piešķirti atbrīvojumi, nosakot detalizācijas līmeni, kuru tās uzskata par vajadzīgu. Faktiskie pārskatu sniedzēji uz ad hoc pamata prasīto informāciju ziņo 15 darbadienu laikā pēc tam, kad attiecīgā NCB izteikusi lūgumu.

12.   Faktiskie pārskatu sniedzēji var neizmantot NCB piešķirtos atbrīvojumus, bet pilnībā ievērot pārskatu sniegšanas prasības. Ja faktiskais pārskatu sniedzējs, kas neizmanto NCB piešķirtos atbrīvojumus, vēlāk nolemj tos izmantot, tam vispirms jāsaņem šīs NCB piekrišana.

5. pants

Grāmatvedības noteikumi

1.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, faktiskie pārskatu sniedzēji ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (12) nacionālajā transpozīcijā vai, ja tā nav piemērojama, citos faktiskajiem pārskatu sniedzējiem piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus.

2.   Neierobežojot nacionālo grāmatvedības praksi, par vērtspapīru turējumiem ziņo pēc to nominālvērtības vai pēc akciju skaita. Var ziņot arī tirgus vērtības, kā norādīts II pielikuma 4. daļā.

3.   Neierobežojot nacionālo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, par vērtspapīru turējumiem statistikas vajadzībām ziņo pēc bruto principa.

4.   Vērtspapīru turējumus, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma operācijās vai pārdoti saskaņā ar repo līgumu, turpina uzskaitīt kā sākotnējā īpašnieka turējumus (nevis pagaidu ieguvēja turējumus) gadījumos, kuros ir cieša apņemšanās veikt reverso operāciju (nevis tikai iespēja to darīt). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, bet pagaidu ieguvējs to uzrāda kā negatīvu atlikumu vērtspapīru portfelī.

6. pants

Savlaicīgums

1.   NCB lemj par to, kad tām jāsaņem dati no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, lai tās varētu veikt vajadzīgās kvalitātes kontroles procedūras un ievērot 2. punktā noteiktos termiņus.

2.   NCB faktisko pārskatu sniedzēju vārdā nosūta ECB:

a)

ceturkšņa datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 1., 2. un 5. punktu līdz darbadienas beigām 70. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; vai

b)

mēneša datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 5. punktu un I pielikuma 1. daļu, ievērojot kādu no šādām iespējām:

i)

reizi ceturksnī par trim pārskata ceturkšņa mēnešiem līdz darbadienas beigām 63. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati;

ii)

reizi mēnesī par pārskata ceturkšņa katru mēnesi līdz darbadienas beigām 63. kalendārajā dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati;

c)

ceturkšņa atlikumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 3. punktu līdz darbadienas beigām:

i)

no 2013. gada līdz 2015. gadam – 70. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati;

ii)

no 2016. gada – 55. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati.

3.   Ja 2. punktā minētais termiņš ir dienā, kad slēgts TARGET2, termiņu pagarina līdz nākamajai TARGET2 darbadienai, kā paziņots ECB interneta vietnē.

7. pants

Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums

1.   Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem jāpilda pārskatu sniegšanas prasības, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos standartus.

2.   Pārskatu sniegšanas regulējuma prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB lemj par to, vai datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, vērtspapīru kontu turētajiem jāziņo, uzskaitot katru ieguldītāju atsevišķi. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pārbaudīt III pielikumā izklāstīto nosūtīšanas, precizitātes un pārskatīšanas obligāto standartu ievērošanu.

8. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB īsteno savas tiesības pārbaudīt tādā detalizācijas līmenī, kādu tā uzskata par vajadzīgu, vai vākt informāciju, kuru faktiskajiem pārskatu sniedzējiem prasīts sniegt saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šīs tiesības. NCB šīs tiesības jo īpaši īsteno tad, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro III pielikumā norādītos obligātos standartus.

9. pants

Vienkāršota grozījumu procedūra

Ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokļus, ECB Valde var veikt tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzēju pārskatu sniegšanas pienākumus. ECB Valde par šādiem grozījumiem bez nepamatotas kavēšanās informē ECB Padomi.

10. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

Pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu sākas ar datiem, kas attiecas uz pārskata periodu 2013. gada decembrī. Pirmo reizi sniedzot datus ECB, NCB jāsniedz tikai dati par atlikumiem.

11. pants

Nobeiguma noteikums

Šī Regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2012. gada 17. oktobrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(3)  OV L 211, 11.8.2007., 8. lpp.

(4)  OV L 15, 20.1.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

(6)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.

(9)  Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(11)  Kategoriju numerācija šajā regulā atspoguļo numerāciju, kas ieviesta ar Komisijas priekšlikumu COM(2010) 774 galīgajā redakcijā (priekšlikums EKS 2010 regulai). Papildinformāciju sk. II pielikumā.

(12)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.


I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

1.   DAĻA

Finanšu darījumi

1.

MFI, IF un vērtspapīru kontu turētāji, kuri sniedz datus par savā vārdā turētajiem vērtspapīriem vai vērtspapīriem, ko tie glabā rezidentu ieguldītāju vārdā, statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no šīm pieejām:

a)

reizi mēnesī vai reizi ceturksnī – par mēneša vai ceturkšņa finanšu darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, par citām apjoma pārmaiņām pārskata mēnesī vai ceturksnī; vai

b)

reizi mēnesī vai reizi ceturksnī – par mēneša atlikumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, par citām apjoma pārmaiņām pārskata mēnesī vai pārskata ceturkšņa trijos mēnešos.

2.

FIS statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no šīm pieejām:

a)

reizi ceturksnī – par ceturkšņa finanšu darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, par citām apjoma pārmaiņām pārskata ceturksnī;

b)

reizi mēnesī vai reizi ceturksnī – par mēneša atlikumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, par citām apjoma pārmaiņām pārskata mēnesī vai pārskata ceturkšņa trijos mēnešos; vai

c)

reizi ceturksnī – par ceturkšņa atlikumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, par citām apjoma pārmaiņām pārskata ceturksnī.

3.

Vērtspapīru kontu turētāji, kas ziņo par i) vērtspapīriem, ko tie glabā to nefinanšu ieguldītāju vārdā, kas ir rezidenti citās euro zonas dalībvalstīs, un ii) vērtspapīriem, ko emitējušas euro zonas iestādes un ko tie glabā to ieguldītāju vārdā, kuri ir rezidenti ārpus euro zonas dalībvalstīs, un to ieguldītāju vārdā, kuri nav Savienības rezidenti, statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no 2. punktā izklāstītajām pieejām.

2.   DAĻA

MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju dati par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumiem

Par katru vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), datus tālāk norādītajās tabulas ailēs attiecībā uz vērtspapīru pašu turējumiem sniedz finanšu ieguldītāji, kas ir MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji. Tos uzrāda, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)

uzrāda datus 1. un 2. ailē;

b)

datus šādi uzrāda, ievērojot i) vai ii) apakšpunktu:

i)

ja MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji uzrāda finanšu darījumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, uzrāda datus 5. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, 6. ailē;

ii)

ja MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji neuzrāda finanšu darījumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, uzrāda datus 6. ailē, ja to lūgusi attiecīgā NCB.

Attiecīgā NCB var lūgt finanšu ieguldītājiem, kas ir MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji, uzrādīt datus 1. un 3. ailē, nevis a) punktā norādītos datus. Šādā gadījumā b) punktā noteikto datu vietā uzrāda datus 5. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, 7. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt finanšu ieguldītājiem, kas ir MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji, uzrādīt datus 2.b, 3. un 4. ailē.

Aile

Apraksts

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

3.

Tirgus vērtība

4.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

5.

Finanšu darījumi

6.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

7.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

3.   DAĻA

Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu, ko glabā to rezidentu nefinanšu ieguldītāju un citu finanšu ieguldītāju vārdā, kuriem netiek prasīts ziņot par to vērtspapīru pašu turējumiem

Vērtspapīru kontu turētāji par katru vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), ko tie glabā to rezidentu nefinanšu ieguldītāju un citu finanšu ieguldītāju vārdā, kuriem netiek prasīts ziņot par to vērtspapīru pašu turējumiem, sniedz datus tālāk norādītajās tabulas ailēs. Tie datus sniedz, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)

uzrāda datus 1., 2. un 3. ailē;

b)

datus šādi uzrāda, ievērojot i) vai ii) punktu:

i)

ja vērtspapīru kontu turētāji uzrāda finanšu darījumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, uzrāda datus 6. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, 7. ailē;

ii)

ja vērtspapīru kontu turētāji neuzrāda finanšu darījumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, uzrāda datus 7. ailē, ja to lūgusi attiecīgā NCB.

Attiecīgā NCB var lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 1., 3. un 4. ailē, nevis a) punktā norādītos datus. Šādā gadījumā b) punktā noteikto datu vietā uzrāda datus 6. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, 8. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 2.b, 4. un 5. ailē.

Aile

Apraksts

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

3.

Turētāja sektors:

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129)

citi finanšu starpnieki (S.125), izņemot finanšu instrumentsabiedrības, finanšu palīgsabiedrības (S.126), piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevējus (S.127)

finanšu instrumentsabiedrības

nefinanšu sabiedrības (S.11)

valdība (S.13) (1)

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (2)

4.

Tirgus vērtība

5.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

6.

Finanšu darījumi

7.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

8.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

4.   DAĻA

Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu, ko tur glabāšanā citu euro zonas dalībvalstu rezidentu ieguldītāju vārdā

Vērtspapīru kontu turētāji par katru vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), ko tie glabā citu euro zonas dalībvalstu rezidentu nefinanšu ieguldītāju vārdā, ziņo datus tālāk norādītajās tabulas ailēs. Tie sniedz datus, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)

uzrāda datus 1., 2., 3. un 4. ailē;

b)

ja to lūgusi attiecīgā NCB, uzrāda datus 7. ailē.

Attiecīgā NCB var lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 1., 3., 4. un 5. ailē, nevis a) punktā norādītos datus. Šādā gadījumā, ja to lūgusi attiecīgā NCB, b) punktā noteikto datu vietā uzrāda arī datus 8. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 2.b, 5., 6. un 9. ailē.

Aile

Apraksts

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

3.

Turētāja sektors:

mājsaimniecības (S.14)

citi nefinanšu ieguldītāji, izņemot mājsaimniecības

4.

Turētāja valsts

5.

Tirgus vērtība

6.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

7.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

8.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

9.

Finanšu darījumi

5.   DAĻA

Dati par euro zonas rezidentu emitētiem vērtspapīriem ar ISIN kodu, ko glabā to ieguldītāju vārdā, kuri ir ārpus euro zonas dalībvalstu rezidenti vai nav Savienības rezidenti

Vērtspapīru kontu turētāji par katru euro zonas rezidentu emitētu vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), ko tie glabā to ieguldītāju vārdā, kuri ir ārpus euro zonas dalībvalstu rezidenti vai nav Savienības rezidenti, sniedz datus tālāk norādītajās tabulas ailēs. Tie sniedz datus, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)

uzrāda datus 1., 2., 3. un 4. ailē;

b)

ja to lūgusi attiecīgā NCB, uzrāda datus 7. ailē.

Attiecīgā NCB var lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 1., 3., 4. un 5. ailē, nevis a) punktā norādītos datus. Šādā gadījumā, ja to lūgusi attiecīgā NCB, b) punktā noteikto datu vietā uzrāda arī datus 8. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt vērtspapīru kontu turētājiem uzrādīt datus 2.b, 5., 6. un 9. ailē.

Aile

Apraksts

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

3.

Turētāja sektors: (3)

valdība un centrālā banka

citi ieguldītāji, izņemot valdību un centrālo banku

4.

Turētāja valsts

5.

Tirgus vērtība

6.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

7.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

8.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

9.

Finanšu darījumi

6.   DAĻA

Dati par vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem pārskatu sniedzēju grupu dalījumā

Pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no šīm pieejām:

a)

vērtspapīru turējumi grupai kopumā; vai

b)

to grupas iestāžu vērtspapīru turējumi, kuras ir rezidenti valstī, kurā atrodas galvenā iestāde, atsevišķi no to grupas iestāžu vērtspapīru turējumiem, kuras nav rezidenti valstī, kurā atrodas galvenā iestāde; vai

c)

vērtspapīru turējumi atsevišķi katrai grupas iestādei.

Pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes par katru vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), ko tur grupa, uzrāda datus tālāk norādītajās tabulas ailēs. Tās sniedz datus, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)

uzrāda datus 1. un 2. ailē;

b)

datus a) apakšpunktā uzrāda, ievērojot kādu no šādām iespējām:

i)

apkopotus par visu grupu; vai

ii)

atsevišķi grupas rezidentu un nerezidentu iestādēm. Šādā gadījumā uzrāda arī datus 4. ailē; vai

iii)

atsevišķi katrai grupas iestādei. Šādā gadījumā uzrāda arī datus 5. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm uzrādīt datus 2.b un 3. ailē.

Aile

Apraksts

Ziņošanas iespēju alternatīvas

1.

ISIN kods

i)

grupas līmenis

ii)

rezidentu un nerezidentu iestādes atsevišķi

iii)

iestādes

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

3.

Tirgus vērtība

4.

Rezidentu iestādes/nerezidentu iestādes

 

5.

Grupas iestāde

 

7.   DAĻA

Dati par vērtspapīru bez ISIN koda turējumiem

Par katru vērtspapīru, kam nav piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “īstermiņa parāda vērtspapīri” (F.31), “ilgtermiņa parāda vērtspapīri” (S.32), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), datus tālāk norādītajās tabulas ailēs var sniegt finanšu ieguldītāji, kas ir MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji. Tās ziņo, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas.

a)

Ieguldītāji, kas ziņo par saviem vērtspapīru turējumiem, var šādi uzrādīt ceturkšņa vai mēneša datus:

i)

datus 1.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6., 7. un 9.–13. ailē un datus 14. ailē vai 15. un 16. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi un izmantojot identifikācijas numuru, piemēram, CUSIP, SEDOL, NCB identifikācijas numuru utt.;

ii)

apkopotos datus 2.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6., 7. un 9.–13. ailē un datus 14. ailē vai 15. un 16. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi.

b)

Vērtspapīru kontu turētāji, kas sniedz datus par vērtspapīriem, ko tie tur to rezidentu finanšu ieguldītāju vārdā, kuriem netiek prasīts ziņot par to vērtspapīru turējumiem, un nefinanšu ieguldītāju vārdā, var šādi uzrādīt ceturkšņa vai mēneša datus:

i)

datus 1.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6. un 8.–13. ailē un datus 14. ailē vai 15. un 16. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi un izmantojot identifikācijas numuru, piemēram, CUSIP, SEDOL, NCB identifikācijas numuru utt.;

ii)

apkopotos datus 2.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6. un 8.–13. ailē un datus 14. ailē vai 15. un 16. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi.

Aile

Apraksts

1.

Vērtspapīra identifikācijas kods (NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL, cits)

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība (4)

3.

Kotācijas bāze

4.

Cenas vērtība

5.

Tirgus vērtība

6.

Instruments:

īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31)

ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)

biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511)

ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52)

7.

Ieguldītāju, kas ziņo par vērtspapīru pašu turējumiem, sektors vai apakšsektors:

centrālā banka (S.121)

noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

naudas tirgus fondi (S.123)

investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

finanšu instrumentsabiedrības

8.

Vērtspapīru kontu turētāju uzrādīto ieguldītāju sektors vai apakšsektors:

citas finanšu sabiedrības, izņemot monetārās finanšu iestādes, ieguldījumu fondus, finanšu instrumentsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125 + S.126 + S.127)

apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

pensiju fondi (S.129)

nefinanšu sabiedrības (S.11)

valdība (S.13) (5)

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (6)

9.

Emitenta sektors un apakšsektors:

centrālā banka (S.121)

noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

naudas tirgus fondi (S.123)

investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

citas finanšu sabiedrības, izņemot monetāras finanšu iestādes, ieguldījumu fondus, finanšu instrumentsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125 + S.126 + S.127)

finanšu instrumentsabiedrības

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.128 + S.129) (7)

nefinanšu sabiedrības (S.11)

valdība (S.13)

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (8)

10.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

11.

Ieguldītāji valstu dalījumā

12.

Emitenti valstu dalījumā

13.

Vērtspapīra denominācijas valūta

14.

Finanšu darījumi

15.

Pārvērtēšanas korekcijas

16.

Citas apjoma pārmaiņas


(1)  Ja iespējams, “centrālās valdības” (S.1311), “pavalsts valdības” (S.1312), “vietējās valdības” (S.1313) un “sociālās nodrošināšanas fondu” (S.1314) apakšsektorus uzrāda atsevišķi.

(2)  Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.

(3)  Piemēro Nacionālo kontu sistēmas 1993 sektoru klasifikāciju, jo šajā gadījumā EKS nepiemēro.

(4)  Apkopotajiem datiem: vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība ar to pašu cenas vērtību (sk. 4. aili).

(5)  Ja iespējams, “centrālās valdības” (S.1311), “pavalsts valdības” (S.1312), “vietējās valdības” (S.1313) un “sociālās nodrošināšanas fondu” (S.1314) apakšsektorus uzrādīt atsevišķi.

(6)  Ja iespējams, apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.

(7)  Ja iespējams, sektorus “apdrošināšanas sabiedrības” (S.128) un “pensijas fondi” (S.129) uzrādīt atsevišķi.

(8)  Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.


II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1.   DAĻA

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās.

Kategorija

Galveno iezīmju apraksts

1.

Parāda vērtspapīri (F.3);

Parāda vērtspapīri ir tirgojami finanšu instrumenti, kas ir parāda apliecinājums. Parāda vērtspapīriem ir šādas iezīmes:

a)

emisijas datums, kurā parāda vērtspapīrs emitēts;

b)

emisijas cena, par kuru ieguldītāji pērk parāda vērtspapīrus, kad tie tiek pirmo reizi emitēti;

c)

dzēšanas datums jeb termiņa beigu datums, kurā jāveic pēdējā līgumā paredzētā pamatsummas samaksa;

d)

dzēšanas cena jeb nominālvērtība, kas ir summa, kura emitentam termiņa beigās jāmaksā turētājam;

e)

sākotnējais termiņš, kas ir laika posms no emisijas datuma līdz pēdējam līgumā paredzētajam maksājumam;

f)

atlikušais termiņš, kas ir laika posms no pārskata datuma līdz pēdējam līgumā paredzētajam maksājumam;

g)

kupona procentu likme, kuru emitents maksā parāda vērtspapīru turētājiem; kupons var būt fiksēts parāda vērtspapīra pastāvēšanas laikā vai mainīties atbilstoši inflācijai, procentu likmēm vai aktīvu cenām. Vekseļiem un bezkupona parāda vērtspapīriem kupona procentu likmes nav;

h)

kupona datumi, kuros emitents maksā kuponu vērtspapīru turētājiem;

i)

emisijas cena, dzēšanas cena un kupona procentu likme var būt denominēta (vai par to var veikt norēķinus) nacionālajā valūtā vai ārvalstu valūtās.

Parāda vērtspapīru kredītreitingu, kas norāda katras parāda vērtspapīru emisijas kredītspēju, piešķir atzītas aģentūras, pamatojoties uz reitinga kategorijām.

Attiecībā uz c) punktu – termiņa beigu datums var sakrist ar parāda vērtspapīra pārvēršanu akcijā. Šajā kontekstā konvertējamība nozīmē, ka turētājs var apmainīt parāda vērtspapīru pret emitenta parastajiem kapitāla vērtspapīriem. Maināmība nozīmē, ka turētājs var apmainīt parāda vērtspapīru pret akcijām kādā sabiedrībā, kas nav emitents. Beztermiņa vērtspapīri, kam nav noteikta termiņa beigu datuma, tiek klasificēti kā parāda vērtspapīri.

1.a

Īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31)

Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot, un parāda vērtspapīri, kas atmaksājami pēc kreditora pieprasījuma.

1.b

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)

Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par 1 gadu vai kuriem nav noteikta termiņa.

2.

Kapitāla vērtspapīri (F.51)

Kapitāla vērtspapīrs ir finanšu aktīvs, kas ir prasība pret sabiedrības atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierināti visi pārējie prasījumi. Īpašumtiesības uz kapitālu juridiskajās personās parasti apliecina kapitāla daļas, akcijas, depozitārija apliecinājumi, līdzdalības vērtspapīri vai līdzīgi dokumenti. Kapitāla daļām un akcijām ir viena nozīme.

Kapitāla vērtspapīrus iedala šādās apakškategorijās – biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511), biržas sarakstā neiekļautas akcijas (F.512) un citi kapitāla vērtspapīri (F.519).

2.a

Biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511)

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

3.

Ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52)

Ieguldījumu fondu akcijas ir ieguldījuma fonda daļas, ja fondam ir kapitālsabiedrības uzbūve. Ja fonds ir trasta fonds, tās sauc par “apliecībām”. Ieguldījumu fondi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, ar kuru palīdzību ieguldītāji apkopo līdzekļus ieguldīšanai finanšu un/vai nefinanšu aktīvos.

Ieguldījumu fondu akcijas iedala naudas tirgus fondu (NTF) akcijās vai apliecībās (F.521) un ieguldījumu fondu, kas nav NTF, akcijās vai apliecībās (F.529).

2.   DAĻA

Sektoru definīcijas

Šī tabula sniedz sektoru kategoriju aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās.

Sektors

Definīcija

1.

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Nefinanšu sabiedrību sektorā (S.11) ir institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus veidotāji, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumi. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības.

2.

Centrālā banka (S.121)

Centrālās bankas apakšsektorā (S.121) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuru pamatfunkcija ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un valsts visu starptautisko rezervju vai to daļas turēšana.

3.

Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

Noguldījumus pieņemošo sabiedrību, izņemot centrālo banku, apakšsektors (S.122) aptver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot tās, kas klasificētas kā centrālā banka un ietvertas NTF apakšsektoros, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību un kuras pieņem noguldījumus no institucionālajām vienībām, kā arī savā vārdā izsniedz kredītus vai veic ieguldījumus vērtspapīros.

4.

Naudas tirgus fondi (NTF) (S.123)

NTF apakšsektoru (S.123) kā kolektīvo ieguldījumu shēmas veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot tās, kas klasificētas kā centrālā banka un ietvertas kredītiestāžu apakšsektoros, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās pieņem ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības, kas ir institucionālo vienību noguldījumu tuvas aizstājējas, un savā vārdā veic ieguldījumus galvenokārt NTF daļās/vienībās, īstermiņa parāda vērtspapīros un/vai depozītos.

5.

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Ieguldījumu fondu, izņemot NTF, apakšsektoru (S.124) veido visas kolektīvo ieguldījumu shēmas, izņemot tās, kas klasificētas NTF apakšsektorā, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās no institucionālajām vienībām pieņem ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības, kas nav noguldījumu tuvas aizstājējas, un savā vārdā veic ieguldījumus galvenokārt finanšu aktīvos, kas nav īstermiņa finanšu aktīvi, un nefinanšu aktīvos (parasti nekustamajā īpašumā). Ieguldījumu fondi, izņemot NTF, ietver ieguldījumu trastus, daļu trastus (unit trust) un citas kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuru ieguldījumu fondu daļas vai apliecības netiek uzskatītas par noguldījumu tuvām aizstājējām.

6.

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125)

Citu finanšu starpnieku, kas nav apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi vai ieguldījumu fondu akcijas vai – attiecībā uz apdrošināšanu – pensijas un standartizētas garantiju shēmas.

7.

Finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS)

FIS ir uzņēmumi, kas veic vērtspapīrošanas darījumus. FIS, kas atbilst institucionālās vienības kritērijam, tiek klasificētas S.125, pārējos gadījumos tās uzskatot par mātesuzņēmuma neatņemamu sastāvdaļu.

8.

Finanšu palīgsabiedrības (S.126)

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektors (S.126) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt veic darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki.

9.

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

Piesaistīto finanšu iestāžu un naudas aizdevēju apakšsektors (S.127) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atklātā tirgū.

10.

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektors (S.128) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā.

11.

Pensiju fondi (S.129)

Pensiju fondu apakšsektors (S.129) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi, kas ir sociālās nodrošināšanas shēmas, nodrošina pensionāru ienākumus un bieži pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumos.

12.

Valdība (S.13)

Valdības sektorā (S.13) ir institucionālās vienības, kas ir ārpus tirgus ražotāji, kuru darba rezultāts ir domāts individuālam un kolektīvam patēriņam un kuras finansē obligāti maksājumi, ko veic citu sektoru vienības, un institucionālās vienības, kuru galvenā nodarbošanās ir nacionālā ienākuma un bagātības pārdale.

Valdības sektors ir iedalīts četros apakšsektoros: centrālā valdība (S.1311); pavalsts valdība (S.1312); vietējā valdība (S.1313) un sociālās nodrošināšanas fondi (S.1314).

13.

Mājsaimniecības (S.14)

Mājsaimniecību sektorā (S.14) ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji) ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji vienīgi pašu galapatēriņam.

14.

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15)

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskās personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenos līdzekļus veido brīvprātīgas iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko veic mājsaimniecības savā patērētāju statusā, ko veic ar valdības iemaksu palīdzību un ko veido ienākums no īpašuma.

3.   DAĻA

Finanšu darījumu definīcija

1.

Faktiskie pārskatu sniedzēji ziņo darījumu datus saskaņā ar 3. panta 5. punktu.

2.

Finanšu darījumi ir darījumi ar finanšu aktīviem un pasīviem starp rezidentu institucionālajām vienībām, kā arī starp tām un nerezidentu institucionālajām vienībām. Finanšu darījums starp institucionālajām vienībām ir vienlaicīga finanšu aktīva un atbilstošā pasīva radīšana vai likvidēšana, vai pārmaiņas finanšu aktīva īpašumtiesībās, vai saistības uzņemšanās. Uzkrātie, bet vēl neizmaksātie procenti tiek uzrādīti kā finanšu darījums, atspoguļojot to, ka procenti ir reinvestēti attiecīgajā finanšu instrumentā.

Finanšu darījumus uzrāda pēc darījuma vērtības, t.i., vērtības nacionālajā valūtā, ar ko iesaistītos finanšu aktīvus un/vai pasīvus rada, likvidē, maina vai uzņemas starp institucionālajām vienībām.

Darījuma vērtība ietver uzkrātos procentus, bet neietver maksu par pakalpojumu, nodevas, komisijas maksu un līdzīgus maksājumus par pakalpojumiem, kas sniegti, veicot darījumus, kā arī darījumu nodokļus. Vērtēšanas pārmaiņas nav finanšu darījumi.

3.

Finanšu darījumus mēra, izmantojot vērtspapīru atlikumu (t.sk. uzkrāto procentu) starpību perioda beigu pārskata sniegšanas datumā, kurai atņem to pārmaiņu ietekmi, kuras rada “pārvērtēšanas korekcijas” (cenu un valūtas kursu pārmaiņu dēļ) un “citas apjoma pārmaiņas”.

4.

Cenas un valūtas kursa pārvērtēšana attiecas uz svārstībām vērtspapīru vērtējumā, kas rodas vērtspapīru cenas un/vai valūtas kursa pārmaiņu dēļ, kas ietekmē ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru vērtību, kura izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa vai zaudējumi un tās nenotiek finanšu darījumu dēļ, darījumu dati jāatbrīvo no šīm ietekmēm.

Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas pārskata periodā notiek perioda beigu atlikumu vērtībā, jo mainījušas atsauces vērtības, ar kādām tie uzrādīti, t.i., turēšanas peļņa vai zaudējumi.

Valūtas kursa pārvērtēšanas attiecas uz valūtu kursu attiecībā pret euro svārstībām, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem un rada pārmaiņas ārvalstu valūtas vērtspapīru vērtībā, kas izteikta euro.

5.

Citas apjoma pārmaiņas attiecas uz aktīvu apjoma pārmaiņām, kas rodas ieguldītāju pusē, jo a) mainījies pārskatu sniedzēju statistiskais aptvērums (piemēram, institucionālo vienību pārklasificēšana un restrukturizēšana (1)); b) aktīvu pārklasificēšana; c) pārskatu kļūdas, kas labotas datos, kuri uzrādīti tikai noteiktā laika posmā; d) kreditoru veikta slikto parādu norakstīšana vai samazināšana, ja šie parādi ir vērtspapīru veidā, un debitoru veikta vienpusēja saistību atcelšana (atteikšanās maksāt parādu); e) ieguldītāja rezidences vietas maiņa.

4.   DAĻA

Atsevišķu vērtspapīru novērtēšanas apzīmējumu definīcijas

Aile

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas numurs

Kods, kas ir unikāls vērtspapīra identifikators. Tas ir ISIN kods, ja tāds piešķirts vērtspapīram, vai cits vērtspapīra identifikācijas numurs.

Atlikumi nominālvērtībā (nomināla valūtā vai euro vai daļu vai vienību skaitā izteikti atlikumi)

Vērtspapīra vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu, nevis vienībās, izņemot uzkrātos procentus.

Atlikumi tirgus vērtībā

Vērtspapīra turējuma summa tirgus kotācijas cenā, kas izteikta euro. NCB principā jālūdz uzkrātos procentus uzrādīt šajā pozīcijā vai atsevišķi. Tomēr NCB pēc savas izvēles var lūgt datos neiekļaut uzkrātos procentus.

Citas apjoma pārmaiņas (nominālvērtība)

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas nominālvērtībā, kas izteiktas nomināla valūtā/vienībā vai euro.

Citas apjoma pārmaiņas (tirgus vērtība)

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā, kas izteiktas euro.

Finanšu darījumi

Vērtspapīra pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana, darījuma vērtību uzrādot euro.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

Ieguldījuma funkcija, ievērojot maksājumu bilances statistikas klasifikāciju. (2)

Cenas vērtība

Vērtspapīra cena pārskata perioda beigās.

Kotācijas bāze

Norāda, vai vērtspapīrs tiek kotēts procentos vai vienībās.

Pārvērtēšanas korekcijas

Cenas un valūtas kursa pārvērtēšanas, kā norādīts 3. daļā.

Vērtspapīra denominācijas valūta

Tās valūtas starptautisko standartu organizācijas kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai summu.


(1)  T.i., apvienošanās un pārņemšana.

(2)  2011. gada 9. decembra Pamatnostādne ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

FAKTISKAJIEM PĀRSKATU SNIEDZĒJIEM PIEMĒROJAMIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem jāievēro šādi obligātie standarti, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

1.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)

pārskatu sniegšana nacionālajām centrālajām bankām (NCB) ir savlaicīga un attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)

statistikas pārskati ir noformēti veidā un formātā, ko nosaka NCB pārskatu sniegšanas tehniskās prasības;

c)

tiek norādītas faktiskā pārskatu sniedzēja kontaktpersonas;

d)

tiek ievērotas tehniskās specifikācijas datu nosūtīšanai uz NCB.

2.

Precizitātes obligātie standarti:

a)

attiecīgos gadījumos tiek izpildītas visas matemātiskās prasības (piemēram, apakšsummu kopsavilkumam jāsakrīt ar kopsummu);

b)

faktiskie pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par tendencēm, uz ko norāda iesniegtie dati;

c)

statistiskā informācija ir pilnīga;

d)

faktiskie pārskatu sniedzēji ievēro NCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas datu tehniskajai nosūtīšanai;

e)

faktiskie pārskatu sniedzēji ievēro NCB noteikto noapaļošanas kārtību datu tehniskajai nosūtīšanai.

3.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)

statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

atkāpjoties no šīm definīcijām un klasifikācijas, faktiskie pārskatu sniedzēji attiecīgos gadījumos regulāri kontrolē un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā regulā noteikto metodi;

c)

faktiskie pārskatu sniedzēji spēj paskaidrot iesniegto datu pārrāvumus, salīdzinot ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.

Pārskatīšanas obligātie standarti

Tiek ievērota ECB un NCB noteiktā pārskatīšanas politika un procedūras. Veicot pārskatīšanu, kas nav regulārā pārskatīšana, tai pievieno paskaidrojuma rakstu.


Augša