17.9.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/16

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 817/2010

(2010. gada 16. septembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā

(pārstrādāta versija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 170. pantu saskaņā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regula (EK) Nr. 639/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantu kompensācijas piešķīrumam un maksājumam par dzīvu liellopu eksportu jāatbilst Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku labturību un, jo īpaši, Padomes 2004. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un saistītajām darbībām (4).

(3)

Lai garantētu dzīvnieku labturības standartu saglabāšanu, būtu jāievieš uzraudzības sistēma, kura ietver obligātas pārbaudes izvešanas punktā no Kopienas muitas teritorijas un pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, ja notiek transportlīdzekļa maiņa, un arī pirmās izkraušanas vietā galamērķa trešā valstī.

(4)	Lai veicinātu pareizas pārbaudes, izvedot no Kopienas muitas teritorijas, jānosaka izvešanas punkti.

(5)	Dzīvnieku fiziskā stāvokļa un veselības stāvokļa novērtēšanā vajadzīga īpaša kompetence un pieredze. Tādēļ pārbaudes būtu jāveic veterinārārstam. Turklāt būtu jāprecizē šādu pārbaužu apjoms un jāizstrādā paraugziņojums, kas nodrošinātu šādu pārbaužu precizitāti un saskaņotību.

(6)

Pārbaudēm trešās valstīs minētās regulas nolūkā būtu jābūt obligātām, un tās jāveic dalībvalstu iestādēm vai starptautiskām kontroles un uzraudzības iestādēm (turpmāk tekstā – “SA”), ko apstiprinājušas un kontrolē dalībvalstis saskaņā ar Komisijas 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 612/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanā lauksaimniecības produktiem (5). Lai veiktu pārbaudes minētās regulas nolūkos, SA jo īpaši būtu jāatbilst apstiprināšanas un kontrolprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 612/2009 VIII pielikumā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantā un šajā regulā noteikts, ka atbilstība dzīvnieku labturības noteikumiem Savienībā ir nosacījums eksporta kompensāciju maksājumu saņemšanai. Tādēļ būtu skaidri jānorāda, ka, neskarot nepārvaramas varas gadījumus, kuri atzīti Eiropas Savienības Tiesas praksē, dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanas gadījumā eksporta kompensāciju maksājumi nevis tiek samazināti, bet gan netiek veikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi. Kompensāciju maksājumu zaudējums saistībā ar dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi, neatkarīgi no šo dzīvnieku konkrētā fiziskā stāvokļa izriet gan no šiem noteikumiem, gan arī no dzīvnieku labturības noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos.

(8)

Papildus eksporta kompensācijas nemaksāšanai, ja ir pierādījums, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 nav ievērota attiecībā uz lielu skaitu dzīvnieku, jāpiemēro atbilstoši sodi. Turklāt, ja tāda neatbilstība radusies pilnīgas dzīvnieku labturības prasību neievērošanas dēļ, būtu jānosaka visas kompensācijas zaudējums.

(9)

Ņemot vērā atšķirības dažādu valodu versiju starpā, jāprecizē, ka kompensāciju par visiem eksporta deklarācijā norādītajiem dzīvniekiem ir jāatsaka, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta kompensācija, ir lielāks nekā 5 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz trīs dzīvnieki vai 10 vai vairāk dzīvnieku, bet vismaz 2 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas. Tādējādi attiecīgi būtu jāgroza 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

(10)	Dalībvalstis sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju minētās regulas piemērošanas uzraudzības un ziņošanas nolūkā.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Eksporta kompensāciju maksājumi par dzīviem liellopiem, uz kuriem attiecas KN kods 0102 (turpmāk “dzīvnieki”), ievērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantu, pārvedot dzīvniekus uz pirmo izkraušanas vietu galamērķa trešā valstī, ir pakļauti noteikumiem, kuri ietverti Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos un šajā regulā.

Šajā regulā un attiecībā uz autotransporta līdzekli “pirmā izkraušanas vieta galamērķa trešā valstī” ir vieta, kur galamērķī no transportlīdzekļa tiek izkrauts pirmais dzīvnieks, tādējādi izņemot vietu, kur braucienu pārtrauc, lai atpūtinātu, pabarotu vai padzirdītu dzīvniekus.

2. pants

Pārbaudes Kopienas muitas teritorijā

1.   Dzīvniekus izvest no Kopienas muitas teritorijas var tikai šādos izvešanas punktos:

a)	robežkontroles punktā, kas apstiprināts ar Komisijas lēmumu par dzīvu nagaiņu no trešām valstīm veterinārajām pārbaudēm; vai

b)	izvešanas punktā, ko noteikusi dalībvalsts.

2.   Valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/93/EK (6) pārbauda, vai par dzīvniekiem, par kuriem ir pieņemta eksporta deklarācija:

a)	ir ievērotas Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktās prasības no izbraukšanas vietas, kā noteikts minētās regulas 2. panta r) punktā, līdz izvešanas punktam; un

b)	transporta nosacījumi turpmākajam braucienam atbilst Regulai (EK) Nr. 1/2005, un vai ir veikti vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstību līdz pirmajai izkraušanai galamērķa trešā valstī.

Valsts pilnvarots veterinārārsts, kurš veicis pārbaudes, aizpilda ziņojumu saskaņā ar šīs Regulas I pielikumā noteikto paraugu, apliecinot, vai saskaņā ar pirmo daļu veikto pārbaužu rezultāti ir apmierinoši vai neapmierinoši.

Veterinārā iestāde, kas atbild par izvešanas punktu, saglabā minēto ziņojumu vismaz trīs gadus. Ziņojuma kopiju nosūta maksātājiestādei.

3.   Ja valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā uzskata, ka 2. punkta prasības ir ievērotas, viņš to apliecina ar vienu no II pielikumā minētajām norādēm, apzīmogojot un parakstot dokumentu, kurš ir pierādījums izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, vai nu T5 kontroleksemplāra J iedaļā, vai atbilstošākajā vietā valsts dokumentā.

4.   Valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā norāda uz 3. punktā minētā dokumenta kopējo dzīvnieku skaitu, par kuriem ir pieņemta eksporta deklarācija, izņemot tādu dzīvnieku skaitu, kuri pārvedot atnesušies vai kam bijis aborts, vai kuri nobeigušies, vai attiecībā uz kuriem netika ievērotas Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības.

5.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai eksportētājs izvešanas punktā sniedz valsts pilnvarotajam veterinārārstam iepriekšēju paziņojumu par sūtījuma ierašanos izvešanas punktā.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja piemēro vienkāršoto Kopienas tranzīta procedūru pārvadāšanai pa dzelzceļu vai lielos konteineros, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. pantā, valsts pilnvarots veterinārārsts veic pārbaudes birojā, kur dzīvniekus pakļauj šādai procedūrai.

Šā panta 3. un 4. punktā minēto sertifikāciju un norādes izdara uz dokumenta, ko izmanto kompensācijas maksājumu nolūkā, vai uz T5 kontroleksemplāra gadījumā, kurš aprakstīts Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. panta 4. punktā.

3. pants

Pārbaudes trešās valstīs

1.   Pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas eksportētājs nodrošina, lai dzīvniekus pakļautu pārbaudei:

a)	jebkurā vietā, kur notiek transportlīdzekļa maiņa, izņemot gadījumus, ja šāda maiņa nebija plānota un tā notiek ārkārtēju un neparedzētu apstākļu dēļ;

b)	pirmās izkraušanas vietā galamērķa trešā valstī.

2.   Starptautiska kontroles un uzraudzības iestāde, ko šajā nolūkā apstiprinājusi un kontrolē dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 18.–23. pantu, vai oficiāla dalībvalsts aģentūra atbild par 1. punktā paredzēto pārbaužu veikšanu.

Pārbaudes, kas paredzētas 1. punktā, veic veterinārārsts, kuram ir diploms, sertifikāts vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (7) 21. pantā. Tomēr dalībvalstis, kas ir apstiprinājušas starptautiskas kontroles un uzraudzības iestādes, kuras minētas šā punkta pirmajā daļā, gādā, lai tās iestādes pārbauda veterinārārstus, kuru kvalifikācija neatbilst minētās direktīvas nosacījumiem, zina prasības, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1/2005. Šīs pārbaudes veic pienācīgi, objektīvi un taisnīgi, izmantojot atbilstīgas procedūras.

Ziņojumu par katru pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, sagatavo veterinārārsts, kurš veica pārbaudi, saskaņā ar šīs Regulas III un IV pielikumā noteiktajiem paraugiem.

4. pants

Procedūra eksporta kompensāciju maksājumiem

1.   Eksportētājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir pieņemta eksporta deklarācija, vēlākais, eksporta deklarācijas iesniegšanas dienā paziņo visu vajadzīgo sīko informāciju par braucienu.

Vienlaikus vai vēlākais tad, kad viņš par to uzzina, eksportētājs paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru iespējamo transportlīdzekļa maiņu.

2.   Pieteikumiem par eksporta kompensāciju maksājumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 46. pantu, šajā pantā noteiktajā termiņā jāpievieno:

a)	pienācīgi aizpildīts dokuments, kas noteikts šās regulas 2. panta 3. punktā; un

b)	ziņojumi, kas paredzēti šās regulas 3. panta 2. punkta trešajā daļā.

3.   Ja 3. panta 1. punktā noteiktās pārbaudes nevarēja veikt tādu iemeslu dēļ, ko eksportētājs nespēja kontrolēt, kompetentā iestāde pēc eksportētāja saprātīgas prasības var pieņemt citus dokumentus, kuri pierāda, ka ir ievērota Regula (EK) Nr. 1/2005.

5. pants

Eksporta kompensāciju nemaksāšana

1.   Kopējā eksporta kompensāciju maksājumu summa par katru dzīvnieku, kas aprēķināta saskaņā ar otro daļu, netiek izmaksāta par:

a)	dzīvniekiem, kuri pārvedot nobeigušies, izņemot 2. punktā paredzētos gadījumus;

b)	dzīvniekiem, kuri atnesušies vai kam bijis aborts pārvedot pirms to pirmās izkraušanas galamērķa trešā valstī;

c)	dzīvniekiem, par kuriem kompetentā iestāde uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos, ietvertie noteikumi nav ievēroti, ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētos dokumentus un/vai visus citus tās rīcībā esošos elementus par atbilstību šai regulai.

Dzīvnieka svaru, par kuru kompensāciju nemaksā, nosaka pēc vienotas likmes, sadalot kopējo svaru kilogramos, kas norādīti eksporta deklarācijā, ar kopējo dzīvnieku skaitu, kas norādīts tajā pašā deklarācijā.

2.   Ja dzīvnieki ir nobeigušies pārvedot force majeure iemeslu dēļ pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, tad:

a)	nediferencētās kompensācijas gadījumā samaksā visu kompensāciju;

b)	diferencētās kompensācijas gadījumā samaksā daļu kompensācijas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 25. panta 2. punktu.

6. pants

Sodi

1.   Kompensāciju turpmāk samazina par summu, kas vienāda ar nesamaksāto kompensācijas summu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta eksporta kompensācija, ir:

a)	lielāks nekā 1 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz divi dzīvnieki; vai

b)	vairāk nekā pieci dzīvnieki.

2.   Kompensāciju par visiem eksporta deklarācijā norādītajiem dzīvniekiem atsaka, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta kompensācija saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ir:

a)	lielāks nekā 5 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz trīs dzīvnieki; vai

b)	10 vai vairāk dzīvnieki, bet vismaz 2 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā neņem vērā dzīvniekus, kas nobeigušies pārvadāšanas laikā, un dzīvniekus, kas atnesušies vai kam bijis aborts pirms to pirmās izkraušanas galamērķa trešā valstī, un par kuriem eksportētājs kompetentajai iestādei pierāda, ka to nobeigšanās vai dzimšana, vai aborts nav Regulas (EK) Nr. 1/2005 neievērošanas rezultāts.

4.   Regulas (EK) Nr. 612/2009 48. pantā minēto sodu nepiemēro nesamaksātajai summai un samazinājuma summai atbilstīgi šīs Regulas 5. pantam un šā panta 1. un 2. punktam.

7. pants

Pārmaksāto summu atgūšana

Ja pēc kompensācijas samaksas konstatē, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 nav ievērota, attiecīgo kompensācijas daļu, attiecīgā gadījumā iekļaujot sodu saskaņā ar šās regulas 6. pantu, uzskata par pārmērīgi samaksātu un atgūst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 49. pantu.

8. pants

Informācijas paziņošana

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam paziņo Komisijai šādu informāciju saistībā ar šās regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā:

a)	eksporta deklarāciju skaitu par dzīvniekiem, par kuriem ir samaksāta kompensācija, un dzīvnieku skaitu, par kuriem ir samaksāta kompensācija;

b)	eksporta deklarāciju skaitu, par kurām kompensācija pilnībā vai daļēji nav samaksāta, un dzīvnieku skaitu, par kuriem kompensācija nav samaksāta;

c)	eksporta deklarāciju skaitu, par kurām kompensācija ir pilnībā vai daļēji atgūta, un dzīvnieku skaitu, par kuriem kompensācija ir atgūta, to skaitā tos, par kuriem kompensāciju atgūšana attiecas uz eksporta operācijām, kuras veiktas pirms attiecīgā perioda;

d)	iemeslus b) un c) punktā aprakstītajai piešķīruma nemaksāšanai un atmaksāšanai par dzīvniekiem, kā arī dzīvnieku skaitu, kas attiecīgi ieskaitīti B, C un D kategorijā atbilstoši I, III un IV pielikumam;

e)	sodu skaitu katrai grupai, kas minēta 6. panta 1. un 2. punktā, ar attiecīgu dzīvnieku skaitu un neizmaksātām summām;

f)	nesamaksātās kompensāciju summas euro un atgūtās summas, to skaitā atgūtās summas, kas atbilst eksporta operācijām, kuras veiktas pirms attiecīgā perioda;

g)	eksporta deklarāciju skaitu un summas, par kurām atgūšanas procedūra vēl notiek;

h)	jebkuru citu informāciju, ko dalībvalstis uzskata par atbilstošu šās regulas darbībai.

9. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 639/2003 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 10.4.2003., 10. lpp.

(3)  Sk. V pielikumu.

(4)  OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(7)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

---

---

---

---

---

---

---