23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/1

(1)

Ar Regulu Nr. 19/65/EEK Komisija ir pilnvarota, izmantojot regulu, piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 101. panta 3. punktu noteiktām vertikālu nolīgumu un attiecīgu saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

(2)

Komisijas 1999. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2790/99 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (3) definē tādu vertikālu vienošanos kategoriju, attiecībā uz kurām Komisija uzskatīja, ka tās parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2010. gada 31. maijā, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupālā atbrīvojuma regulu.

(3)

Kategorija, kas attiecas uz nolīgumiem, kurus parasti var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ietver vertikālus nolīgumus preču vai pakalpojumu pirkšanai vai pārdošanai, ja šie nolīgumi ir starp nekonkurējošiem uzņēmumiem, starp noteiktiem konkurentiem vai starp noteiktām preču mazumtirgotāju apvienībām. Tā ietver arī vertikālus nolīgumus, kuros ir iekļauti papildnoteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu vai izmantošanu. Terminam “vertikāli nolīgumi” būtu jāietver arī attiecīgas saskaņotās darbības.

(4)

Lai piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, izmantojot regulu, nav jādefinē tie vertikālie nolīgumi, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Atsevišķi vērtējot nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, ir jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši tirgus struktūra no piedāvājuma un no pieprasījuma puses.

(5)

Šajā regulā noteiktais grupālais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem vertikālajiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(6)

Daži vertikālu nolīgumu veidi var uzlabot ekonomisko efektivitāti ražošanas vai izplatīšanas ķēdē, veicinot labāku koordināciju starp dalībuzņēmumiem. Jo īpaši tie var samazināt pušu darījumu un izplatīšanas izmaksas un optimizēt pārdošanas un ieguldījumu līmeni.

(7)

Varbūtība, ka šādi efektivitātes ieguvumi atsvērs jebkādu ar konkurenci nesaderīgu ietekmi, kas rodas no vertikālā nolīgumā ietvertiem ierobežojumiem, ir atkarīga no attiecīgo nolīguma pušu tirgus varas pakāpes un tādējādi no pakāpes, kādā šie uzņēmumi sastopas ar konkurenci, ko rada citi piegādātāji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, kurus to klienti uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem produktu īpašību, cenu vai paredzētā izmantojuma dēļ.

(8)

Var pieņemt, ka gadījumos, kad katra uzņēmuma, kuri ir nolīguma dalībnieki, atsevišķā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30 %, vertikālie nolīgumi, kas neietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, parasti palīdz uzlabot ražošanu vai izplatīšanu un dod patērētājiem pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

(9)

Virs 30 % tirgus daļas sliekšņa nevar pieņemt, ka vertikāli nolīgumi, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, parasti radīs objektīvas tāda veida un apjoma priekšrocības, kas kompensēs šo nolīgumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci. Vienlaikus nav prezumpcijas, ka šiem vertikāliem nolīgumiem ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts vai ka tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punktam.

(10)

Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo tādi vertikāli nolīgumi, kas ietver ierobežojumus, kuri, iespējams, ierobežotu konkurenci un kaitētu patērētājiem vai kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu efektivitātes ieguvumu. Šajā regulā noteiktā grupālā atbrīvojuma priekšrocības neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas jo īpaši nebūtu jāattiecina uz vertikāliem nolīgumiem, kas ietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, piemēram, minimālas un fiksētas tālākpārdošanas cenas, kā arī dažus teritoriālās aizsardzības veidus.

(11)

Lai nodrošinātu piekļuvi konkrētajam tirgum vai tajā novērstu slepenu nolīgumu, uz grupālo atbrīvojumu būtu jāattiecina daži nosacījumi. Tādēļ atbrīvojums attiecībā uz nekonkurēšanas saistībām būtu jāattiecina tikai uz saistībām, kas neturpinās ilgāk par noteiktu laika posmu. Šo pašu iemeslu dēļ jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces, būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

(12)

Tirgus daļas ierobežojumi, dažu vertikālo nolīgumu neatbrīvošana un šajā regulā paredzētie nosacījumi parasti nodrošina, ka nolīgumi, uz kuriem attiecas grupālais atbrīvojums, nedod dalībuzņēmumiem iespēju novērst konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.

(13)

Komisija saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), var atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā tā konstatē, ka nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(14)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(15)

Nosakot, vai būtu atsaucama šīs regulas piemērošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu, īpaši svarīga ir ar konkurenci nesaderīga ietekme, kas var rasties, ja pastāv vertikālu nolīgumu paralēli tīkli, kuriem ir līdzīga ietekme, kas būtiski ierobežo piekļuvi konkrētajam tirgum vai konkurenci tajā. Šāda kumulatīva ietekme, piemēram, var rasties selektīvas izplatīšanas vai nekonkurēšanas saistību gadījumā.

(16)

Lai stiprinātu to vertikālu nolīgumu paralēlo tīklu pārraudzību, kam ir līdzīga ar konkurenci nesaderīga ietekme un kas attiecas uz vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisija, izmantojot regulu, var pasludināt šo regulu par nepiemērojamu vertikāliem nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz konkrēto tirgu, tādējādi pilnībā atjaunojot Līguma 101. panta piemērošanu šādiem nolīgumiem,

a)

“vertikāli nolīgumi” ir nolīgumi vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem, kas katrs attiecīgā nolīguma vai saskaņotas darbības mērķiem darbojas citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes posmā, un kuri attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem dalībnieki drīkst pirkt, pārdot vai tālākpārdot konkrētas preces vai pakalpojumus;

b)

“vertikāli ierobežojumi” ir konkurences ierobežojumi vertikālā nolīgumā, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts;

c)

“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents; “faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū; “potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš tad, ja vertikālā nolīguma nebūtu, neliela, taču pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā ne tikai teorētiski, bet reāli varētu īsā laikā veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai segt pārorientācijas izmaksas, lai ieietu konkrētajā tirgū;

d)

“nekonkurēšanas saistības” ir jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz pircējam ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus, kuri konkurē ar līguma precēm vai pakalpojumiem, vai jebkuras tiešas vai netiešas saistības pircējam pirkt no piegādātāja vai no piegādātāja norādīta uzņēmuma vairāk nekā 80 % no pircēja kopējā līguma preču vai pakalpojumu un to aizstājēju pirkumu apjoma konkrētajā tirgū, ko aprēķina pēc pirkumu vērtības iepriekšējā kalendārajā gadā vai, ja to paredz nozares parastā prakse, pēc pirkumu apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā;

e)

“selektīva izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā piegādātājs apņemas līguma preces vai pakalpojumus tieši vai netieši pārdot tikai pēc īpašiem kritērijiem izvēlētiem izplatītājiem un kurā šie izplatītāji apņemas piegādātāja noteiktajā sistēmas darbības teritorijā nepārdot attiecīgās preces vai pakalpojumus nepilnvarotiem izplatītājiem;

f)

“intelektuālā īpašuma tiesības” ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, zinātību, autortiesības un blakustiesības;

g)

“zinātība” ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas piegādātājam rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā, un ir slepens, būtisks un precizēts; šajā kontekstā “slepens” nozīmē, ka zinātība nav vispārzināma vai viegli pieejama; “būtisks” nozīmē, ka zinātība ir svarīga un noderīga pircējam, lai izmantotu, pārdotu vai tālākpārdotu līguma preces vai pakalpojumus; “precizēts” nozīmē, ka zinātība ir aprakstīta pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem;

h)

“pircēja” jēdziens ietver uzņēmumus, kas saskaņā ar nolīgumu, uz kuru attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, pārdod preces vai pakalpojumus cita uzņēmuma vārdā;

i)

“pircēja klients” ir uzņēmums, kas nav nolīguma dalībnieks un kas pērk līguma preces vai pakalpojumus no pircēja, kurš ir nolīguma dalībnieks.

a)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši:

b)

uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

a)

piegādātājs ir preču ražotājs un izplatītājs, savukārt pircējs ir izplatītājs un nav konkurējošs uzņēmums ražošanas līmenī; vai

b)

piegādātājs ir pakalpojumu sniedzējs dažādos tirdzniecības līmeņos, savukārt pircējs pārdod savas preces vai sniedz pakalpojumus mazumtirdzniecības līmenī un nav konkurējošs uzņēmums tajā tirdzniecības līmenī, kurā tas pērk līguma pakalpojumus.

a)

ierobežot pircēja spēju noteikt pārdošanas cenu, neskarot piegādātāja iespējas noteikt maksimālo pārdošanas cenu vai ieteikt pārdošanas cenu, ja tā nekļūst par fiksēto vai minimālo pārdošanas cenu jebkura dalībnieka spiediena vai piedāvātu stimulu dēļ;

b)

ierobežot teritoriju, kurā, vai klientu loku, kuram pircējs, kas ir nolīguma dalībnieks, neskarot reģistrācijas vietas ierobežojumus, var pārdot līguma preces vai pakalpojumus, izņemot:

c)

ierobežot aktīvo vai pasīvo pārdošanu galalietotājiem, ko veic selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībnieki, kuri darbojas mazumtirdzniecības līmenī, neskarot iespēju aizliegt šīs sistēmas dalībniekam darboties nepilnvarotā tirdzniecības vietā;

d)

ierobežot savstarpēju piegādi starp izplatītājiem selektīvā izplatīšanas sistēmā, tai skaitā starp izplatītājiem, kas darbojas dažādos tirdzniecības līmeņos;

e)

pēc sastāvdaļu piegādātāja un pircēja, kurš šīs sastāvdaļas iestrādā, vienošanās ierobežot piegādātāja iespēju pārdot sastāvdaļas kā rezerves daļas galalietotājiem, remonta vai citu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pircējs nav uzticējis remontēt vai apkalpot šīs preces.

a)

jebkādām tiešām vai netiešām nekonkurēšanas saistībām, kuru ilgums ir nenoteikts vai pārsniedz piecus gadus;

b)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas liedz pircējam pēc nolīguma darbības beigām ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus;

c)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem liedz pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces.

a)

saistības attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas konkurē ar līguma precēm un pakalpojumiem;

b)

saistības attiecas vienīgi uz telpām un zemi, no kurām pircējs darbojies līguma darbības laikā;

c)

saistības ir obligāti vajadzīgas, lai aizsargātu zinātību, ko piegādātājs nodevis pircējam;

d)

saistību ilgums nepārsniedz vienu gadu pēc nolīguma darbības beigām.

a)

piegādātāja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par pārdoto produktu vērtību tirgū, un pircēja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par iegādāto produktu vērtību tirgū. Ja dati par pārdoto vai iegādāto produktu vērtību tirgū nav pieejami, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļas noteikšanai var izmantot aprēķinus, kas pamatojas uz citu uzticamu tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas vai pirkumu apjomu tirgū;

b)

tirgus daļas aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)

piegādātāja tirgus daļa ietver preces vai pakalpojumus, kas pārdošanas nolūkā piegādāti vertikāli integrētiem izplatītājiem;

d)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, tomēr nepārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 30 % tirgus daļas slieksnis;

e)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, pārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot vienu kalendāro gadu pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 35 % līmenis;

f)

šā punkta d) un e) apakšpunkta nosacījumus nedrīkst apvienot tā, ka atbrīvojuma ilgums pārsniedz divus kalendāros gadus;

g)

tirgus daļu, kas ir 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 1. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras.