EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32010R0206

Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 ( 2010. gada 12. marts ), ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 73, 20.3.2010., 1./121. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 046 Lpp. 93 - 213

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 20/04/2021; Atcelts ar 32020R0692 . Jaunākā konsolidētā versija: 01/01/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/206/oj

20.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 206/2010

(2010. gada 12. marts),

ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmo daļu, 18. panta 1. punkta ceturto ievilkumu un 19. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), un jo īpaši tās 8. pantu, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (3), un jo īpaši tās 3. panta 1. punkta pirmo un otro daļu, 6. panta 1. punkta pirmo daļu, 7. panta e) apakšpunktu, 8. pantu, 10. panta pirmo daļu un 13. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (4) un jo īpaši tās 12. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (6), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu un 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (7), un jo īpaši tās 48. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK par veselības un veterināro pārbaužu problēmām, kas rodas no trešām valstīm importējot liellopus, aitas, kazas un cūkas, svaigu gaļu vai gaļas produktus (8), paredzēja izveidot to valstu vai valstu daļu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj atsevišķu dzīvu dzīvnieku un šo dzīvnieku svaigas gaļas importu.

(2)

Attiecīgi tika pieņemts Padomes 1976. gada 21. decembra Lēmums 79/542/EEK, ar kuru izveido trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstu un nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus noteiktu dzīvu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā (9). Ar minēto lēmumu paredz sanitāros apstākļus dzīvu dzīvnieku, izņemot zirgu dzimtas dzīvnieku, importam Eiropas Savienībā un šādu dzīvnieku, tostarp zirgu dzimtas dzīvnieku, svaigas gaļas, bet ne gaļas izstrādājumu, importam. Šā lēmuma I un II pielikumā ir izveidoti arī to trešo valstu vai valstu daļu saraksti, no kurām Savienībā drīkst importēt atsevišķus dzīvus dzīvniekus un to svaigu gaļu, kā arī izstrādāti veterināro sertifikātu paraugi.

(3)

Pēc minētā lēmuma pieņemšanas ir noteiktas vairākas jaunas dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības citos Savienības tiesību aktos, veidojot jaunus reglamentējošus noteikumus šajā jomā. Ar Direktīvu 2004/68/EK ir atcelta arī Direktīva 72/462/EEK.

(4)

Direktīvas 2004/68/EK 20. pantā ir noteikts, ka importa īstenošanas noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 72/462/EEK, kā arī Lēmumu 79/542/EEK, ir spēkā, līdz tos aizstāj ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi jauniem reglamentējošiem noteikumiem.

(5)

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/662/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EK (10), tiklīdz ir pieņemti vajadzīgie noteikumi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 vai Direktīvu 2002/99/EK, īstenošanas noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 72/462/EEK, vairs nepiemēro.

(6)

Lēmums 79/542/EEK ir grozīts vairākas reizes, un importa noteikumi, kas pamatojas uz jaunajiem reglamentējošiem noteikumiem, jau ir iekļauti minētajā lēmumā. Skaidrības un pārredzamības labad tie pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 79/542/EEK, ir jāparedz jaunā tiesību aktā. Šajā regulā ir iekļauti visi Lēmuma 79/542/EEK noteikumi. Tāpēc, stājoties spēkā šai regulai, Lēmums 79/542/EEK zaudē spēku un tādējādi vairs netiek piemērots līdz tā pilnīgai atcelšanai.

(7)

Ar Direktīvu 92/65/EEK paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Savienībā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Savienības tiesību aktos, kuri minēti direktīvas F pielikumā. Ievērojot minēto direktīvu, šos dzīvos dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus var importēt Savienībā tikai no trešās valsts, kas iekļauta sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar šajā direktīvā minēto procedūru. Turklāt šādu dzīvu dzīvnieku pavaddokumentos jābūt veselības sertifikātam, kas atbilst paraugam, kurš izstrādāts saskaņā ar direktīvā minēto procedūru.

(8)

Ar Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīvu 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (11) paredz noteikumus, kas jāievēro, izdodot veterinārajos tiesību aktos paredzētos sertifikātus, lai novērstu maldinošu vai krāpniecisku sertificēšanu. Ir lietderīgi nodrošināt, ka trešo valstu pilnvarotie inspektori vai veterinārārsti piemēro noteikumus un principus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri minēti minētajā direktīvā. Dažas trešās valstis, kas minētas šīs regulas II pielikumā, ir sniegušas pietiekamas garantijas attiecībā uz šādu noteikumu un principu esamību un īstenošanu. Tāpēc ir lietderīgi atļaut ievest Savienībā atsevišķus dzīvus dzīvniekus no šīm trešām valstīm ar nosacījumu, ka to konkrētās slimību situācijas dēļ nav vajadzīgi papildu ierobežojumi.

(9)

Ar Direktīvu 2002/99/EK paredz dzīvnieku veselības noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu un no tiem iegūtu produktu ievešanu Savienībā. Saskaņā ar šo direktīvu jāizveido to trešo valstu vai trešo valstu reģionu saraksti, no kuriem ir atļauts īpašu dzīvnieku izcelsmes produktu imports, un šim importam jāatbilst konkrētām veterinārās sertifikācijas prasībām.

(10)

Ar Direktīvu 2004/68/EK nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Savienību. Šos dzīvos nagaiņus atļauts importēt un pārvadāt tranzītā caur Savienību tikai no trešām valstīm un teritorijām, kas iekļautas sarakstā vai sarakstos, kuri izveidoti saskaņā ar šajā direktīvā minēto procedūru, un šim importam jāatbilst konkrētām veterinārās sertifikācijas prasībām.

(11)

Izņemot Direktīvas 92/65/EEK 17. panta 2. punkta pēdējā apakšpunktā paredzētos noteikumus, dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kuriem piemēro Direktīvu 92/65/EEK, 2002/99/EK un 2004/68/EK, importē vai pārvadā tranzītā caur Savienību tikai tad, ja to pavaddokumentos ir veterinārais sertifikāts un tie atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos.

(12)

Tādējādi, lai īstenotu Direktīvu 92/65/EEK, 2002/99/EK un 2004/68/EK, ir lietderīgi šajā regulā iekļaut trešo valstu, to teritoriju un daļu sarakstus un īpašus importa nosacījumus, tostarp atsevišķu dzīvu dzīvnieku un atsevišķu dzīvnieku svaigas gaļas veterināro sertifikātu paraugus.

(13)

Savienības tiesību aktu konsekvences labad šajā regulā jāņem vērā arī sabiedrības veselības prasības, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos un jo īpaši Regulā (EK) Nr. 852/2004, 853/2004 un 854/2004, kurās paredzēti noteikumi par pārtikas produktu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu un noteikumi par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, kā arī prasības, kas noteiktas Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (12), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (13).

(14)

Ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 paredz vispārīgus noteikumus, kas reglamentē oficiālo kontroli, ko veic pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības jomās. Minētās regulas 48. pants pilnvaro Komisiju pieņemt to trešo valstu sarakstu, no kurām Savienībā drīkst importēt īpašus produktus. Ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, tostarp par to trešo valstu sarakstu izveidi, no kurām ir atļauts dzīvnieku izcelsmes produktu imports. Šajos noteikumos minēts, ka šos sarakstus var kombinēt ar citiem sarakstiem, kas sagatavoti sabiedrības un dzīvnieku veselības vajadzībām.

(15)

Tāpēc šīs regulas pielikumos sniegtajos sertifikātu paraugos jāiekļauj apliecinājumi, kas apstiprina, ka tiek ievērotas Direktīvā 96/23/EK un Regulā (EK) Nr. 999/2001, 852/2004, 853/2004, 854/2004 noteiktās sabiedrības veselības prasības.

(16)

Šīs regulas pielikumos sniegtajos sertifikātu paraugos jāiekļauj arī apliecinājumi, kas apstiprina, ka tiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības, kas noteiktas Padomes 1993. gada 22. decembra Direktīvā 93/119/EK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (14) un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā (15).

(17)

Lai nodrošinātu, ka Savienībā ievesto dzīvo dzīvnieku veselība netiek apdraudēta to pārvadāšanas laikā no izcelsmes trešās valsts uz Savienību, jāparedz konkrētas prasības saistībā ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, tostarp prasības attiecībā uz savākšanas centriem.

(18)

Lai Savienībā nodrošinātu dzīvnieku veselības aizsardzību, dzīvi dzīvnieki jānogādā tieši Savienības galamērķa vietā.

(19)

Savienībā ievestā svaigā gaļa, kas paredzēta tranzītam uz citu trešo valsti, sabiedrības veselībai rada nenozīmīgu risku. Tomēr šādai gaļai jāatbilst visām attiecīgajām dzīvnieku veselības prasībām. Tāpēc attiecīgi jāizstrādā īpaši noteikumi svaigas gaļas tranzītam un tās uzglabāšanai pirms tranzīta.

(20)

Īpaši nosacījumi sūtījumu tranzītam caur Savienību uz Krieviju un no tās jāparedz Kaļiņingradas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, kurš ietekmē vienīgi Latviju, Lietuvu un Poliju.

(21)

Lai ievestu Savienībā tādas svaigas gaļas sūtījumus, izņemot subproduktus un maltu gaļu, kas iegūta no saimniecībās audzētiem Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem, kuri cēlušies no savvaļā notvertiem dzīvniekiem, ir jāsaņem atļauja. Lai izslēgtu jebkuru iespējamu dzīvnieku veselības risku, kas varētu rasties šādas ievešanas dēļ, ir lietderīgi, ja šie dzīvnieki pirms minēto sūtījumu ievešanas Savienībā trīs mēnešus būtu nodalīti no savvaļas dzīvniekiem. Attiecīgi tas ir jāņem vērā šiem sūtījumiem paredzētajā veterinārā sertifikātu paraugā (RUF).

(22)

Ar Komisijas 2003. gada 11. decembra Lēmumu 2003/881/EK par dzīvnieku veselības un sertifikācijas nosacījumiem attiecībā uz bišu importu (Apis mellifera un Bombus spp.) no dažām trešām valstīm (16) paredz dzīvnieku veselības un sertifikācijas nosacījumus bišu importam no atsevišķām trešām valstīm. Savienības tiesību aktu vienkāršošanas labad šajā regulā jāiekļauj tie pasākumi, kas paredzēti minētajā lēmumā. Līdz ar to Lēmums 2003/881/EK ir jāatceļ.

(23)

Lai ļautu dalībvalstīm un nozarei veikt vajadzīgos pasākumus šajā regulā paredzēto prasību izpildei, ir lietderīgi noteikt pārejas periodu.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka veterinārās sertifikācijas prasības tādu sūtījumu ievešanai Savienībā, kuros ir šādi dzīvi dzīvnieki vai svaiga gaļa:

a)

nagaiņi;

b)

regulas IV pielikuma 2. daļā uzskaitītie dzīvnieki;

c)

lietošanai pārtikā paredzēta svaiga nagaiņu un zirgu dzimtas dzīvnieku gaļa, izņemot gaļas izstrādājumus.

2.   Ar šo regulu izveido to trešo valstu, ar tām saistīto teritoriju vai daļu sarakstus, no kurām Savienībā drīkst ievest 1. punktā minētos sūtījumus.

3.   Šo regulu nepiemēro, ievedot Savienībā savvaļas dzīvniekus, kas:

a)

paredzēti skatēm vai izstādēm, kur šādi dzīvi dzīvnieki netiek regulāri turēti vai audzēti;

b)

ir cirkus sastāvā;

c)

paredzēti apstiprinātai iestādei, institūtam vai centram, kā definēts Direktīvas 92/65/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

4.   Šo regulu piemēro, neskarot nekādas īpašas sertifikācijas prasības, kas paredzētas citos Savienības tiesību aktos vai nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“nagaiņi” ir nagaiņi, kā noteikts Direktīvas 2004/68/EK 2. panta d) apakšpunktā;

b)

“svaiga gaļa” ir svaiga gaļa, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.10. punktā;

c)

“zirgu dzimtas dzīvnieki” ir zirgu dzimtas dzīvnieki, kā noteikts Padomes Direktīvas 90/426/EEK (17) 2. panta b) apakšpunktā;

d)

“saimniecība” ir ferma vai cits oficiāli pārraudzīts lauksaimniecības, rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, tostarp zooloģiskie dārzi, atrakciju parki un savvaļas vai medību rezervāti, kur dzīvi dzīvnieki tiek regulāri turēti vai audzēti.

II NODAĻA

NOSACĪJUMI DZĪVU DZĪVNIEKU IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ

3. pants

Vispārīgi nosacījumi nagaiņu ievešanai Savienībā

Nagaiņu sūtījumus ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tos ieved no tām trešām valstīm, to teritorijām vai daļām, kas uzskaitītas I pielikuma 1. daļā iekļautās tabulas 1., 2. un 3. ailē un kam ir veterinārā sertifikāta paraugs, kurš atbilst attiecīgajam I pielikuma 1. daļas tabulas 4. ailē minētajam sūtījumam;

b)

to pavaddokumentos ir attiecīgs veterinārais sertifikāts, kas izstrādāts saskaņā ar atbilstošo I pielikuma 2. daļā sniegto veterinārā sertifikāta paraugu, ņemot vērā īpašos minētā pielikuma 1. daļas tabulas 6. ailē izklāstītos nosacījumus, un ko aizpildījis un parakstījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts;

c)

tie atbilst prasībām, kas izklāstītas b) punktā minētajā veterinārajā sertifikātā, tostarp:

i)

šajā sertifikātā paredzētajām papildu garantijām, ja tās norādītas I pielikuma 1. daļas tabulas 5. ailē;

ii)

jebkurām papildu veterinārās sertifikācijas prasībām, ko galamērķa dalībvalsts var noteikt saskaņā ar Savienības veterinārajiem tiesību aktiem un kas ir iekļautas sertifikātā.

4. pants

Savākšanas centru nosacījumi atsevišķiem nagaiņu sūtījumiem

Nagaiņu sūtījumus, kuros ir dzīvi dzīvnieki no vairāk nekā vienas saimniecības, Savienībā ieved tikai tad, ja tie ir savākti izcelsmes trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātos savākšanas centros saskaņā ar I pielikuma 5. daļā noteiktajām prasībām.

5. pants

Materiālu standartizēšanas un nagaiņiem paredzēto paraugu ņemšanas un pārbaudes procedūru protokoli

Ja paraugu ņemšana un pārbaude ir paredzēta I pielikuma 1. daļas tabulas 4. ailē uzskaitītajos veterinārajos sertifikātos minētā pielikuma 6. daļā uzskaitīto slimību noteikšanai, ievedot Savienībā nagaiņu sūtījumus, šādu paraugu ņemšanu un pārbaudi veic izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde, vai arī tas tiek veikts šādas iestādes kontrolē saskaņā ar minētā pielikuma 6. daļā paredzētajiem materiālu standartizēšanas un pārbaudes procedūru protokoliem.

6. pants

Īpaši nosacījumi atsevišķiem nagaiņu sūtījumiem, kurus importē Senpjērā un Mikelonā un ieved Savienībā

Regulas I pielikuma 7. daļas tabulā uzskaitīto nagaiņu sugu sūtījumus, kuri tika ievesti Senpjērā un Mikelonā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms to nosūtīšanas dienas no Senpjēras un Mikelonas uz Savienību, Savienībā ieved tikai tad, ja:

a)

tie atbilst minētās daļas 1. nodaļā noteiktajām uzturēšanās un karantīnas prasībām;

b)

tie ir pārbaudīti saskaņā ar minētās daļas 2. nodaļā norādītajām dzīvnieku veselības pārbaudes prasībām.

7. pants

Vispārīgi nosacījumi atsevišķu bišu sugu ievešanai Savienībā

1.   Regulas IV pielikuma 2. daļas 1. tabulā uzskaitīto bišu sugu sūtījumus Savienībā ieved tikai no trešām valstīm vai teritorijām:

a)

kas minētas regulas II pielikuma 1. daļā;

b)

kur par Amerikas peru puves, mazās stropu vaboles (Aethina tumida) un Tropilaelaps ģints ērces (Tropilaelaps spp.) esamību ir obligāti jāziņo visā trešās valsts teritorijā vai attiecīgajā teritorijā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, bišu sūtījumus Savienībā drīkst ievest no trešās valsts daļas vai teritorijas, kas minēta II pielikuma 1. daļā un kas ir:

a)

ģeogrāfiski vai epidemioloģiski izolēta trešās valsts daļa vai teritorija;

b)

minēta IV pielikuma 1. daļas 1. sadaļas tabulas trešajā ailē.

Ja minēto izņēmumu piemēro, bišu sūtījumu ievešanu Savienībā aizliedz no visām pārējām trešās valsts daļām vai attiecīgajām teritorijām, kas nav uzskaitītas IV pielikuma 1. daļas 1. sadaļas tabulas trešajā ailē.

3.   Regulas IV pielikuma 2. daļas 1. tabulā uzskaitīto bišu sugu sūtījumos ir:

a)

bišu (kameņu) māšu (Apis mellifera un Bombus spp.) stropi, kuros ir viena bišu (kameņu) māte ar ne vairāk kā 20 bitēm (kamenēm); vai

b)

kameņu (Bombus spp.) konteineri, kuros katrā ir kolonija ar ne vairāk kā 200 pieaugušām kamenēm.

4.   Regulas IV pielikuma 2. daļas 1. tabulā uzskaitīto bišu sugu sūtījumi(-iem):

a)

pievieno attiecīgu veterināro sertifikātu, kas izveidots saskaņā ar atbilstošo IV pielikuma 2. daļā sniegto veterinārā sertifikāta paraugu un ko aizpildījis un parakstījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots inspektors;

b)

atbilst veterinārajām prasībām, kas izklāstītas a) punktā minētajā veterinārajā sertifikātā.

8. pants

Vispārīgi nosacījumi par dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu uz Savienību

Pēc iekraušanas izcelsmes trešā valstī un pirms ierašanās iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā dzīvo dzīvnieku sūtījumus:

a)

nepārvadā kopā ar dzīviem dzīvniekiem:

i)

kurus nav paredzēts ievest Savienībā vai

ii)

kuriem ir zemāks veselības statuss;

b)

neizkrauj vai, ja tos pārvadā ar gaisa transportu, nepārved uz citu lidaparātu vai nepārvadā pa autoceļiem, dzelzceļiem vai nedzen kājām caur trešo valsti, tās teritoriju vai daļu, kas nav uzskaitīta I pielikuma 1. daļas tabulas 1., 2. un 3. ailē vai kam nav veterinārā sertifikāta parauga, kurš atbilst attiecīgajam I pielikuma 1. daļas tabulas 4. ailē minētajam sūtījumam.

9. pants

Termiņš dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai uz Savienību

Dzīvo dzīvnieku sūtījumus Savienībā ieved tikai tad, ja sūtījums tiek nogādāts iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā 10 dienu laikā no attiecīgā veterinārā sertifikāta izdošanas datuma.

Jūras pārvadājumu gadījumā minēto 10 dienu periodu pagarina par papildu laika posmu, kurš atbilst jūras brauciena laikam, ko apstiprina veterinārajam sertifikātam pievienots parakstīts kuģa kapteiņa deklarācijas oriģināls, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 3. daļu.

10. pants

Īpaši nosacījumi to dzīvu dzīvnieku sūtījumu apsmidzināšanai, kurus uz Savienību pārvadā ar gaisa transportu

Ja dzīvu dzīvnieku sūtījumus, izņemot bišu sūtījumus, pārvadā ar gaisa transportu, tad redeļu kastes vai konteinerus, kuros tos pārvadā, un teritoriju ap tiem apsmidzina ar piemērotu insekticīdu.

Šādu apsmidzināšanu pēc sūtījumu iekraušanas veic tieši pirms lidaparāta durvju aizvēršanas un pēc ikvienas turpmākas durvju atvēršanas trešā valstī, kamēr lidaparāts sasniedz galamērķi.

Lidaparāta kapteinis apliecina, ka apsmidzināšana ir veikta, parakstot veterinārajam sertifikātam pievienotu deklarācijas oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 4. daļu.

11. pants

Nosacījumi, ko piemēro pēc atsevišķu nagaiņu sūtījumu ievešanas Savienībā

1.   Pēc ievešanas Savienībā to nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti vaislai un audzēšanai vai zooloģiskajiem dārziem, atrakciju parkiem un savvaļas vai medību rezervātiem, nekavējoties nogādā galamērķa saimniecībā.

Nagaiņi paliek minētajā saimniecībā vismaz 30 dienas, ja vien tos nekavējoties nenosūta uz kautuvi.

2.   Pēc ievešanas Savienībā to nagaiņu sūtījumus, kas paredzēti tūlītējai nokaušanai, nekavējoties nogādā galamērķa kautuvē, kur dzīvniekus nokauj piecu darba dienu laikā pēc to ierašanās kautuvē.

12. pants

Īpaši nosacījumi par atsevišķu nagaiņu sūtījumu tranzītu caur trešām valstīm

Ja piemēro I pielikuma 1. daļas “I” īpašo nosacījumu, lai atļautu šajā nosacījumā minētos nagaiņu sūtījumus, kuru izcelsmes valsts ir kāda no dalībvalstīm un kuru galamērķis ir cita dalībvalsts, vest tranzītā caur tādu trešo valsti, tās teritoriju vai daļu, kas minēta I pielikuma 1. daļas tabulā, bet kam nav atbilstoša veterinārā sertifikāta parauga to nagaiņu attiecīgajiem sūtījumiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 4. ailē, piemēro šādus nosacījumus:

a)

attiecībā uz nobarošanai paredzētiem liellopiem:

i)

galamērķa kompetentai iestādei jau iepriekš jānorāda galamērķa saimniecības;

ii)

sūtījumā esošos dzīvos dzīvniekus nedrīkst pārvietot no galamērķa saimniecības, ja vien tos nav paredzēts nekavējoties nokaut;

iii)

jebkura dzīvu dzīvnieku pārvietošana uz galamērķa saimniecību un no tās jāveic kompetentās iestādes kontrolē, kamēr sūtījumā esošie dzīvnieki tiek turēti saimniecībā;

b)

attiecībā uz tūlītējai nokaušanai paredzētiem nagaiņiem piemēro 11. panta 2. punktu.

13. pants

Nosacījumi, ko piemēro pēc 7. pantā minēto bišu sūtījumu ievešanas Savienībā

1.   Regulas 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos bišu māšu sūtījumus nekavējoties nogādā noteiktā galamērķa vietā, kur stropus pārbauda kompetentā iestāde, bet bišu mātes pārvieto uz jauniem stropiem pirms to ievietošanas vietējās kolonijās.

2.   Kopā ar bišu mātēm ievestos stropus, saimes un citus materiālus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, nosūta uz kompetentās iestādes noteikto laboratoriju, lai pārbaudītu attiecībā uz:

a)

mazo stropu vaboļu (Aethina tumida), to olu vai kāpuru esamību;

b)

Tropilaelaps ģints ērču (Tropilaelaps spp.) esamību.

Pēc laboratorijas pārbaudes stropus, saimes un materiālus iznīcina.

3.   Regulas 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos kameņu (Bombus spp.) sūtījumus nekavējoties nogādā noteiktā galamērķa vietā.

Šīs kamenes drīkst palikt konteinerā, ar kuru tās ieveda Savienībā, līdz kolonijas darba mūža beigām.

Minēto konteineru un kopā ar kamenēm ievestos materiālus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, iznīcina ne vēlāk kā kolonijas darba mūža beigās.

III NODAĻA

NOSACĪJUMI SVAIGAS GAĻAS IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ

14. pants

Vispārīgi nosacījumi svaigas gaļas ievešanai

Lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas sūtījumus ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tos ieved no tām trešām valstīm, to teritorijām vai daļām, kas uzskaitītas II pielikuma 1. daļas tabulas 1., 2. un 3. ailē un kam ir veterinārā sertifikāta paraugs, kurš atbilst attiecīgajam II pielikuma 1. daļas tabulas 4. ailē minētajam sūtījumam;

b)

tos uzrāda iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā, un tiem ir pievienots attiecīgs veterinārais sertifikāts, kas izveidots saskaņā ar atbilstošo II pielikuma 2. daļā norādīto veterinārā sertifikāta paraugu, ņemot vērā īpašos minētā pielikuma 1. daļas tabulas 6. ailē izklāstītos nosacījumus, un ko aizpildījis un parakstījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts;

c)

tie atbilst prasībām, kas izklāstītas b) punktā minētajā veterinārajā sertifikātā, tostarp:

i)

šajā sertifikātā paredzētajām papildu garantijām, kas norādītas II pielikuma 1. daļas tabulas 5. ailē;

ii)

jebkurām papildu veterinārās sertifikācijas prasībām, ko galamērķa dalībvalsts var noteikt saskaņā ar Savienības veterinārajiem tiesību aktiem un kas ir iekļautas sertifikātā.

15. pants

Nosacījumi, ko piemēro pēc savvaļas medījamo pārnadžu nedīrāto liemeņu ievešanas

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 97/78/EK (18) 8. panta 2. punktu lietošanai pārtikā paredzētu savvaļas medījamo pārnadžu nedīrāto liemeņu sūtījumus pēc papildu pārstrādes nekavējoties nogādā galamērķa pārstrādes uzņēmumā.

16. pants

Svaigas gaļas tranzīts un uzglabāšana

Tādu svaigas gaļas sūtījumu ievešana Savienībā, kas nav paredzēti importam Savienībā, bet gan nogādāšanai uz trešo valsti vai nu nekavējoties tranzītā, vai pēc uzglabāšanas Savienībā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktu un 13. pantu, atļauta tikai tad, ja sūtījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tos ieved no tām trešām valstīm, to teritorijām vai daļām, kas uzskaitītas II pielikuma 1. daļas tabulas 1., 2. un 3. ailē un kam ir veterinārā sertifikāta paraugs, kurš atbilst attiecīgajam II pielikuma 1. daļas tabulas 4. ailē minētajam sūtījumam;

b)

tie atbilst īpašajām dzīvnieku veselības prasībām, kas paredzētas attiecīgajam sūtījumam, kā noteikts a) punktā minētajā atbilstošajā veterinārā sertifikāta paraugā;

c)

tiem ir pievienots veterinārais sertifikāts, kas izveidots saskaņā ar III pielikumā norādīto veterinārā sertifikāta paraugu un ko aizpildījis un parakstījis eksportētājas trešās valsts pilnvarots veterinārārsts;

d)

tos sertificē kā piemērotus tranzītam, tostarp uzglabāšanai (pēc vajadzības), izsniedzot Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (19) 2. panta 1. punktā minēto kopīgo veterināro ievešanas dokumentu, ko parakstījis iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētā robežkontroles punkta valsts pilnvarots veterinārārsts.

17. pants

Atkāpe, ko piemēro tranzītam caur Latviju, Lietuvu un Poliju

1.   Atkāpjoties no 16. panta, ir atļauts veikt tādu sūtījumu tranzītpārvadājumus caur Savienību pa autoceļiem vai dzelzceļu starp apstiprinātajiem Latvijas, Lietuvas un Polijas robežkontroles punktiem, kas uzskaitīti Komisijas Lēmumā 2009/821/EK (20) (SANCO/5141/2009) un kas nāk no Krievijas un ir paredzēti Krievijai, vedot tos tiešā ceļā vai caur citu trešo valsti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā sūtījumu ar numurētu plombu ir aizzīmogojuši kompetentās iestādes veterinārie dienesti;

b)

uz dokumentiem, kas pievienoti sūtījumam un minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, par robežkontroles punktu iebraukšanai Savienības teritorijā atbildīgās kompetentās iestādes valsts pilnvarots veterinārārsts uz katras lapas ir uzlicis zīmogu “TIKAI TRANZĪTAM UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c)

ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d)

sūtījums sertificēts kā piemērots tranzītam kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā, ko parakstījis robežkontroles punkta iebraukšanai Savienības teritorijā valsts pilnvarots veterinārārsts.

2.   Šādu sūtījumu izkraušana vai uzglabāšana, kā noteikts Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktā vai 13. pantā, Savienības teritorijā nav atļauta.

3.   Kompetentā iestāde regulāri veic auditu, lai pārliecinātos, vai sūtījumu skaits un to produktu daudzums, kas tiek izvests no Savienības teritorijas, saskan ar skaitu un daudzumu, ko ieved Savienībā.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Sertificēšana

Šajā regulā paredzētos veterināros sertifikātus aizpilda saskaņā ar V pielikumā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Tomēr minētā prasība neizslēdz iespēju izmantot elektronisko sertificēšanu vai citas pieņemtās sistēmas, kas saskaņotas Savienības līmenī.

19. pants

Pārejas noteikumi

Pārejas periodā līdz 2010. gada 30. jūnijam dzīvu dzīvnieku sūtījumus un lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas sūtījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Lēmumu 79/542/EEK vai 2003/881/EK ir izdoti atbilstošie veterinārie sertifikāti, drīkst turpināt ievest Savienībā.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu 2003/881/EK atceļ.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 16. marts.

Komisijas vārdā —

Priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(7)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(8)  OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp.

(9)  OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp.

(10)  OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.

(11)  OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(12)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(13)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(14)  OV L 340, 31.12.1993., 21. lpp.

(15)  OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(16)  OV L 328, 17.12.2003., 26. lpp.

(17)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(18)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(19)  OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.

(20)  OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.


I PIELIKUMS

NAGAIŅI

1. DAĻA

Trešo valstu, to teritoriju vai daļu saraksts (1)

Trešās valsts ISO kods un nosaukums

Teritorijas kods

Trešās valsts, tās teritorijas vai daļas apraksts

Veterinārais sertifikāts

Īpašie nosacījumi

Paraugs(-i)

PG

1

2

3

4

5

6

CA — Kanāda

CA-0

Visa valsts

POR-X

 

IVb IX

CA-1

Visa valsts, izņemot Britu Kolumbijas Okanagana ielejas reģionu, kas raksturots šādi:

no punkta uz Kanādas/ Amerikas Savienoto Valstu robežas 120° 15′ garuma, 49° platuma;

uz ziemeļiem līdz punktam 119° 35′ garuma, 50° 30′ platuma;

uz ziemeļaustrumiem līdz punktam 119° garuma, 50° 45′ platuma;

uz dienvidiem līdz punktam uz Kanādas/ Amerikas Savienoto Valstu robežas 118° 15′ garuma, 49° platuma.

BOV-X, OVI-X, OVI-Y RUM (2)

A

CH — Šveice

CH-0

Visa valsts

 (3)

 

 

CL — Čīle

CL-0

Visa valsts

BOV-X, OVI-X, RUM

 

 

POR-X, SUI

B

 

GL — Grenlande

GL-0

Visa valsts

OVI-X, RUM

 

V

HR — Horvātija

HR-0

Visa valsts

BOV-X, BOV-Y, RUM,

 

 

IS — Īslande

IS-0

Visa valsts

OVI-X, OVI-Y BOV-X, BOV-Y RUM, OVI-X, OVI-Y

 

 

POR-X, POR-Y

B

ME — Melnkalne

ME-0

Visa valsts

 

 

I

MK — Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)

MK-0

Visa valsts

 

 

I

NZ — Jaunzēlande

NZ-0

Visa valsts

BOV-X, BOV-Y, RUM, POR-X, POR-Y OVI-X, OVI-Y

 

III V

PM — Senpjēra un Mikelona

PM-0

Visa valsts

BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y CAM

 

 

RS — Serbija (5)

RS-0

Visa valsts

 

 

I

Īpaši nosacījumi (sk. katra sertifikāta zemsvītras piezīmes).

“I”

:

tādu no dalībvalsts sūtītu tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvu dzīvnieku vai nobarošanai paredzētu dzīvu liellopu tranzītam caur trešās valsts teritoriju, kuru galamērķis ir cita dalībvalstis un kurus pārvadā kravas automašīnās, kas aizzīmogotas ar numurētu plombu.

Plombas numurs jānorāda veterinārajā sertifikātā, kas izsniegts saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK (6) F pielikumā norādīto paraugu liellopu kaušanai un nobarošanai un saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK (7) E pielikuma I paraugu aitu un kazu kaušanai.

Turklāt, ierodoties iebraukšanai Savienības teritorijā paredzētajā robežkontroles punktā, plombai jābūt neskartai un plombas numuram jābūt ievadītam Savienības vienotajā datorizētajā veterinārās nozares sistēmā (TRACES).

Kompetentā veterinārā iestāde Savienības izbraukšanas punktā pirms sūtījuma tranzīta caur vienu vai vairākām trešām valstīm apliecību apzīmogo ar šādu uzrakstu: “VIENĪGI TRANZĪTAM STARP DAŽĀDĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DAĻĀM CAUR BIJUŠO DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKU/MELNKALNI/SERBIJU (8)  (9)”.

Nobarošanai paredzētie liellopi jātransportē tieši uz galamērķa kompetentās veterinārās iestādes norādīto galamērķa saimniecību. Šos dzīvniekus nedrīkst pārvietot no minētās saimniecības, ja vien tos nav paredzēts nekavējoties nokaut.

“II”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“III”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVa”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Sabienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“IVb”

:

teritorija ar apstiprinātām saimniecībām atzīta par tādu, kam ir no govju enzootiskās leikozes (GEL) oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu BOV-X.

“V”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu OVI-X.

“VI”

:

ģeogrāfiskie ierobežojumi.

“VII”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no tuberkulozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“VIII”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no brucelozes oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu RUM.

“IX”

:

teritorija atzīta par tādu, kam ir no Aujeski slimības oficiāli brīvas teritorijas statuss, tādu dzīvu dzīvnieku eksportam uz Savienību, kas sertificēti saskaņā ar sertifikāta paraugu POR-X.

2. DAĻA

Veterināro sertifikātu paraugi

Paraugi

“BOV-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti vaislai un/vai audzēšanai.

“BOV-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas liellopiem (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekiem un to krustojumiem), kuri pēc ievešanas paredzēti tūlītējai nokaušanai.

“OVI-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (“Ovis aries”) un mājas kazām (“Capra hircus”), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“OVI-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas aitām (“Ovis aries”) un mājas kazām (“Capra hircus”), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“POR-X”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (“Sus scrofa”), kuras pēc ievešanas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai.

“POR-Y”

:

veterinārā sertifikāta paraugs mājas cūkām (“Sus scrofa”), kuras pēc ievešanas paredzētas tūlītējai nokaušanai.

“RUM”

:

veterinārā sertifikāta paraugs “Artiodactyla” kārtas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp “Bubalus” un “Bison” sugu dzīvniekus un to krustojumus), “Ovis aries”, “Capra hircus”, “Suidae” un “Tayassuidae”), kā arī “Rhinocerotidae” un “Elephantidae” dzimtas dzīvniekiem.

“SUI”

:

veterinārā sertifikāta paraugs savvaļā augušiem cūku dzimtas dzīvniekiem, kā arī “Tayassuidae” un “Tapiridae” dzimtas dzīvniekiem.

“CAM”

:

īpaša apliecinājuma paraugs no Senpjēras un Mikelonas importētiem dzīvniekiem saskaņā ar I pielikuma 7. daļā izklāstītajiem noteikumiem.

PG (papildu garantijas)

“A”

:

garantijas attiecībā uz infekciozā katarālā drudža un epizootiskās hemorāģiskās slimības testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem BOV-X (II.2.8. B punkts), OVI-X (II.2.6. D punkts) un RUM (II.2.6 punkts).

“B”

:

garantijas attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un klasiskā cūku mēra testiem dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4 B punkts) un SUI (II.2.4. B punkts).

“C”

:

garantijas attiecībā uz brucelozes testu dzīvniekiem, kas sertificēti saskaņā ar sertifikātu paraugiem POR-X (II.2.4. C punkts) un SUI (II.2.4. C punkts).

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

3. DAĻA

Papildinājums, kas paredzēts dzīvnieku pārvadāšanai ar jūras transportu

(Jāaizpilda un jāpievieno veterinārajam sertifikātam, ja pārvadājums līdz Savienības robežai (pat tad, ja tas attiecas tikai uz daļu brauciena) paredz pārvadājumu ar kuģi)

Kuģa kapteiņa deklarācija

Es, apakšā parakstījies kuģa kapteinis (vārds, uzvārds …), apliecinu, ka pievienotajā veterinārajā sertifikātā Nr. … minētie dzīvnieki ir palikuši uz kuģa klāja brauciena laikā no … (eksportētāja valsts) uz … Savienībā un ka kuģis nepiestāja nevienā vietā ārpus …(eksportētāja valsts) maršrutā uz Savienību, izņemot: … (piestāšanas ostas maršrutā). Turklāt brauciena laikā šie dzīvnieki nav bijuši saskarē ar citiem uz klāja esošiem dzīvniekiem, kuriem ir zemāks veselības statuss.

(Deklarācijas aizpildīšanas vieta) … (datums) …

(Ierašanās osta)

(Ierašanās datums)

(Zīmogs)

(Kapteiņa paraksts)

(Vārds, uzvārds drukātiem burtiem un amats)

4. DAĻA

Papildinājums, kas paredzēts dzīvnieku pārvadāšanai ar gaisa transportu

(Jāaizpilda un jāpievieno veterinārajam sertifikātam, ja pārvadājums līdz Savienības robežai (pat tad, ja tas attiecas tikai uz daļu brauciena) paredz pārvadājumu ar gaisa transportu)

Lidaparāta kapteiņa deklarācija

Es, apakšā parakstījies lidaparāta kapteinis (vārds, uzvārds …), apliecinu, ka redeļu kaste vai konteiners un teritorija ap kasti vai konteineru, kurā atrodas pievienotajā veterinārajā sertifikātā Nr. … minētie dzīvnieki, pirms izlidošanas ir apsmidzināta ar insekticīdu.

(Deklarācijas aizpildīšanas vieta) … (datums) …

(Izlidošanas lidosta)

(Izlidošanas datums)

(Zīmogs)

(Kapteiņa paraksts)

(Vārds, uzvārds drukātiem burtiem un amats)

5. DAĻA

Savākšanas centru apstiprināšanas nosacījumi (atsauce minēta 4. pantā)

Lai savākšanas centrus apstiprinātu, tiem jāatbilst šādām prasībām:

I.

Tiem jābūt valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā.

II.

Katram no tiem jāatrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir vismaz 20 km un kurā saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem vismaz 30 dienas, pirms tos izmanto kā apstiprinātus savākšanas centrus, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

III.

Katru reizi, pirms tos izmanto kā apstiprinātus savākšanas centrus, tie ir jāiztīra un jādezinficē ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir derīgi mutes un nagu sērgas kontrolei.

IV.

Ņemot vērā dzīvnieku skaitu, ko centri spēj uzņemt, tiem jābūt:

a)

ēkai, ko paredzēts izmantot tikai kā savākšanas centru;

b)

piemērotām telpām, ko var viegli iztīrīt un dezinficēt, kas paredzētas iekraušanai, izkraušanai, attiecīgiem standartiem atbilstošai dzīvnieku izmitināšanai, to dzirdīšanai un barošanai, kā arī jebkādas vajadzīgās aprūpes veikšanai;

c)

piemērotām veterinārās pārbaudes un izolācijas telpām;

d)

piemērotam aprīkojumam telpu un kravas autotransporta tīrīšanai un dezinficēšanai;

e)

piemērotai barības, pakaišu un kūtsmēslu glabāšanas zonai;

f)

piemērotai notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmai;

g)

birojam, kas paredzēts valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

V.

Kad centrs darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu visu 5. daļā minēto pienākumu izpildei.

VI.

Tajos jāpieņem tikai tādi dzīvnieki, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Šajā nolūkā centra īpašniekam vai par centru atbildīgajai personai jānodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības dokumenti vai sertifikāti.

Turklāt savākšanas centra īpašniekam vai par centru atbildīgajai personai reģistrā vai datu bāzē jāieraksta īpašnieka vārds, dzīvnieku izcelsme, ievešanas un izvešanas datums, dzīvnieku identifikācijas numurs vai izcelsmes ganāmpulka reģistrācijas numurs un galamērķa saimniecība, pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā kravas furgona reģistrācijas numurs, kas dzīvniekus atveda vai aizveda no minētā savākšanas centra, kā arī jāsaglabā šī informācija vismaz 3 gadus.

VII.

Visiem dzīvniekiem, kurus ved caur savākšanas centru, jāatbilst veselības nosacījumiem, kas noteikti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Savienībā.

VIII.

Savienībā ievedamie dzīvnieki, kurus ved caur savākšanas centru, sešu dienu laikā pēc to ierašanās savākšanas centrā ir jāiekrauj un jānosūta tieši uz eksportētājvalsts robežu:

a)

tā, lai tie nenonāktu saskarē ar citiem pārnadžiem, kuri neatbilst veselības nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Savienībā;

b)

sadalot sūtījumos tā, lai nevienā sūtījumā vienlaikus nebūtu dzīvnieki vaislai vai audzēšanai un dzīvnieki tūlītējai nokaušanai;

c)

vedot transportlīdzekļos vai konteineros, kuri iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar eksportētājvalstī oficiāli atļautiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas derīgi mutes un nagu sērgas kontrolei, un kuri ir konstruēti tā, lai pārvadāšanas laikā no transportlīdzekļa nevarētu izplūst vai izbirt fekālijas, urīns, pakaiši vai barība.

IX.

Ja nosacījumi dzīvnieku eksportēšanai uz Savienību paredz veikt testu noteiktā laika posmā pirms to iekraušanas, tad šajā laika posmā jāiekļauj savākšanas laiks līdz pat sešām dienām pēc dzīvnieku ierašanās apstiprinātajā savākšanas centrā.

X.

Eksportētājai trešai valstij jāizraugās centri, kas ir apstiprināti attiecībā uz vaislai un audzēšanai paredzētiem dzīvniekiem, un tie centri, kas ir apstiprināti attiecībā uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem, un jāpaziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām centrālajām iestādēm šo centru nosaukumi un adreses. Minētā informācija ir regulāri jāatjaunina.

XI.

Eksportētājai trešai valstij jānosaka apstiprināto savākšanas centru oficiālas uzraudzības procedūra un jānodrošina šīs uzraudzības veikšana.

XII.

Trešās valsts kompetentajai iestādei regulāri jākontrolē apstiprinātie savākšanas centri, lai pārbaudītu, vai I.-XI. punktā minētās apstiprināšanas prasības joprojām tiek ievērotas.

Ja šajās pārbaudēs atklājas, ka minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti, centra apstiprinājums ir jāaptur. Apstiprinājumu drīkst atjaunot tikai tad, kad trešās valsts kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par centra pilnīgu atbilstību I.-XI. punktā minētajiem nosacījumiem.

6. DAĻA

Materiālu standartizēšanas un pārbaudes procedūru protokoli

(atsauce minēta 5. pantā)

Tuberkuloze (TBL)

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot liellopu tuberkulīnu. Cūku dzimtas (Suidae) dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK B pielikumu veic vienkāršu intradermālu tuberkulīna testu, izmantojot putnu tuberkulīnu, izņemot to, ka injicēšanas vieta ir brīvā āda pie auss pamatnes.

Bruceloze (Brucella abortus) (BRL)

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK C pielikumu veic seruma aglutinācijas testu, komplementa saistīšanās testu, buferētu brucellu antigēna testu un imūnfermentatīvās analīzes (ELISA).

Bruceloze (Brucella melitensis) (BRL)

Testus veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu.

Govju enzootiskā leikoze (GEL)

Saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma II nodaļas A un C punktu veic agara gela imūndifūzijas testu un imūnfermentatīvo analīzi (ELISA).

Infekciozais katarālais drudzis (BTG)

Veic bloķējošo vai salīdzinošo ELISA testu saskaņā ar šādu protokolu:

Ar salīdzinošo ELISA testu, izmantojot monoklonālu antivielu 3-17-A3, var noteikt antivielas visiem zināmajiem infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) serotipiem.

Testa princips ir reakcijas pārtraukšana starp infekciozā katarālā drudža (BTV) antivielu un grupas specifisku monoklonālu antivielu (3-17-A3), pievienojot testa serumu. Testa serumā esošās infekciozā katarālā drudža vīrusa (BTV) antivielas bloķē monoklonālās antivielas (Mab) reaktivitāti, un tādēļ pēc fermentētas pretpeļu antivielas un hromogēna/substrāta pievienošanas vājinās sagaidāmā krāsas attīstība. Serumus var testēt vienā atšķaidījumā — 1:5 (krāsu reakcijas — 1. papildinājums) vai var titrēt (seruma titrēšanas metode — 2. papildinājums), lai norādītu atšķaidījuma beigu punktu. Inhibīcijas vērtības, kas augstākas par 50 %, var uzskatīt par pozitīvām.

Materiāli un reaģenti

1.

Atbilstošas ELISA mikrotitra plāksnes.

2.

Antigēns: piegādā kā šūnu ekstrakcijas koncentrātu, kas sagatavots, kā aprakstīts turpmāk, un ko uzglabā vai nu –20 °C, vai –70 °C.

3.

Bloķējošais buferšķīdums: fosfāta buferšķīdums (PBS), kas satur 0,3 % BTV negatīvu pieaugušu liellopu serumu, 0,1 % (V/V) Tween-20 (piegādā kā polioksietilēna sorbitāna monolaurāta sīrupu) PBS.

4.

Monoklonāla antiviela: 3-17-A3 (piegādā kā hibridomas audu kultūras centrifugātu) pret grupas specifisko polipeptīdu VP7, uzglabā –20 °C temperatūrā vai liofilizētā veidā un pirms lietošanas atšķaida 1/100 ar bloķējošo buferšķīdumu.

5.

Konjugāts: trušu pretpeļu globulīns (adsorbēts un eluēts), kas konjugēts pret mārrutku peroksidāzi un glabāts tumsā 4 °C temperatūrā.

6.

Hromogēns un substrāts: ortofenilēndiamīns (OPD-hromogēns) ar galīgo koncentrāciju 0,4 mg/ml sterilā destilētā ūdenī. Ūdeņraža peroksīds (30 % m/V substrāts) 0,05 % V/V, ko pievieno tieši pirms lietošanas (5 μl H2O2 uz 10 ml OPD). (Ar OPD darbojas uzmanīgi, valkā gumijas cimdus, jo pastāv aizdomas par mutagenitāti.)

7.

Vienmolāra sērskābe: 26,6 ml skābes pievienoti 473,4 mililitriem destilēta ūdens. (Jāatceras, ka skābi vienmēr pievieno ūdenim, bet ūdeni nekad nepievieno skābei.)

8.

Orbitālais kratītājs.

9.

ELISA plates nolasītājs (testu var nolasīt vizuāli).

Testa forma

Cc: konjugāta kontrole (bez seruma/ bez monoklonālās antivielas); C++: izteikti pozitīva seruma kontrole; C+: vāji pozitīva seruma kontrole; C–: negatīva seruma kontrole; Cm: monoklonālās antivielas kontrole (bez seruma).

1. PAPILDINĀJUMS

Kontrolatšķaidījumu (1:5) formāts (40 serumu plate)

 

Kontrole

Testa serumi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

A

Cc

C-

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

B

Cc

C-

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

C

C++

C++

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D

C++

C++

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E

C+

C+

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F

C+

C+

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G

Cm

Cm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40

H

Cm

Cm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40


2. PAPILDINĀJUMS

Seruma titrēšanas formāts (10 serumu plate)

 

Kontrole

Testa serumi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

A

Cc

C-

1:5

 

 

 

 

 

 

 

 

1:5

B

Cc

C-

1:10

 

 

 

 

 

 

 

 

1:10

C

C++

C++

1:20

 

 

 

 

 

 

 

 

1:20

D

C++

C++

1:40

 

 

 

 

 

 

 

 

1:40

E

C+

C+

1:80

 

 

 

 

 

 

 

 

1:80

F

C+

C+

1:160

 

 

 

 

 

 

 

 

1:160

G

Cm

Cm

1:320

 

 

 

 

 

 

 

 

1:320

H

Cm

Cm

1:640

 

 

 

 

 

 

 

 

1:640

Testa protokols

Konjugāta kontrole (Cc)

:

1A un 1B iedobes ir tukšā parauga pārbaude, ko veido BTV antigēns un konjugāts. To var izmantot tukšā parauga pārbaudei ELISA nolasītājā.

Mab kontrole (Cm)

:

1. un 2. ailes G un H rinda ir monoklonālās antivielas kontrole un tajā ietilpst BTV antigēns, monoklonālā antiviela un konjugāts. Šīs iedobes reprezentē maksimālo iekrāsošanos. Šīs kontroles vidējais optiskā blīvuma nolasījumu lielums ir inhibīcijas vērtība 0 %.

Pozitīvā kontrole (C++, C+)

:

1. un 2. ailes C-D-E-F rinda. Šajās iedobēs ir BTV antigēns, attiecīgi BTV izteikti un vāji pozitīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Negatīva kontrole (C–)

:

2A un 2B iedobe ir negatīvā kontrole, kurā ir BTV antigēns, BTV negatīvais imūnserums, Mab un konjugāts.

Testa serumi

:

plašos seroloģiskajos pētījumos un ātrajā skrīningā serumus drīkst testēt vienā atšķaidījumā — 1:5 (1. papildinājums). Citos gadījumos 10 serumus drīkst testēt atšķaidījumu diapazonā no 1:5 līdz 1:640 (2. papildinājums). Tas dos dažas norādes par antivielu titru testa serumā.

Procedūra

1.

BTV antigēnu atšķaida PBS līdz iepriekš titrētai koncentrācijai, īsu laiku apstrādā ar ultraskaņu, lai disperģētu saķepušus vīrusus (ja nav ultraskaņas aparatūras, tad enerģiski pipetē), un pievieno 50 μl visās ELISA plates iedobēs. Viegli uzsit plates malām, lai disperģētu antigēnu.

2.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Plates trīs reizes skalo ar nesterilu PBS, uzpludinot un iztukšojot iedobes, un nosusina ar filtrpapīru.

3.

Kontroliedobes: pievieno Cc iedobēs 100 μl bloķējošā buferšķīduma. Pievieno 50 μl pozitīvās un negatīvās kontroles seruma atšķaidījumā 1:5 (10 μl seruma +40 μl bloķējošā buferšķīduma) attiecīgajās iedobēs C–, C + un C++. Mab kontroles iedobēs pievieno 50 μl bloķējošā buferšķīduma.

Kontroltitrēšanas metode: katra testa seruma 1:5 atšķaidījumu bloķējošā buferšķīdumā pievieno 3.-12. ailes dubultajām iedobēm (10 μl seruma +40 μl bloķējošā buferšķīduma),

vai arī

seruma titrēšanas metode: sagatavo katra testa parauga divkārša atšķaidījuma virknes (no 1:5 līdz 1:640) bloķējošā buferšķīdumā atsevišķu aiļu (no 3. līdz 12. ailei) astoņās iedobēs.

4.

Uzreiz pēc testa serumu pievienošanas, Mab atšķaida 1:100 bloķējošajā buferšķīdumā un pievieno 50 μl visās plates iedobēs, izņemot tukšā parauga kontroli.

5.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

6.

Trušu pretpeļu koncentrātu atšķaida līdz 1/5000 bloķējošajā buferšķīdumā un visās plates iedobēs pievieno 50 μl.

7.

Inkubē orbitālajā kratītājā 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Trīs reizes skalo ar PBS un nosusina.

8.

Atkausē o-fenilēndiamīna dihidrohlorīdu (OPD) un tieši pirms izmantošanas katriem 10 ml OPD pievieno 5 μl 30 % ūdeņraža peroksīda. Visām plates iedobēm pievieno 50 μl. Ļauj krāsai attīstīties apmēram 10 minūtes un aptur reakciju ar 1 molāru sērskābi (50 μl uz iedobi). Krāsai jāattīstās Mab kontroles iedobēs un tajās iedobēs, kur ir serumi, kas nesatur antivielas pret BTV.

9.

Plates pārbauda un reģistrē vai nu vizuāli, vai arī ar spektrofotometriskā nolasītāja palīdzību.

Rezultātu analīze

Izmantojot programmatūru, testa un kontroles serumiem izdrukā optiskā blīvuma (OB) vērtības un procentuālo inhibīciju (PI), pamatojoties uz vidējo vērtību, kas reģistrēta antigēna kontroles iedobēs. Datus, kas izteikti OB un PI vērtību veidā, izmanto, lai noteiktu, vai tests izpildīts pieļaujamās robežās. Augstākās kontroles robežas (UCL) un zemākās kontroles robežas (LCL) Mab kontrolei (antigēns plus Mab bez testa serumiem) ir starp OB vērtībām 0,4 un 1,4. Visas plates, kas neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, ir nederīgas.

Ja nav pieejama datora programmatūra, OB vērtības izdrukā, lietojot ELISA drukātāju. Antigēna kontroles iedobēm aprēķina vidējo OB vērtību, kas ir vienāda ar 100 % vērtību. Nosaka 50 % OB vērtību un manuāli aprēķina katra parauga pozitīvo un negatīvo rezultātu.

Procentuālās inhibēšanas (PI) vērtība = 100 – (katra testa kontroles OB/ Cm vidējais OB) × 100.

Dubultajās negatīvās kontroles serumu iedobēs un dubultajās tukšās analīzes iedobēs reģistrētajām PI vērtībām jābūt attiecīgi starp +25 % un –25 % un starp +95 % un + 105 %. Neiekļaušanās šajās robežās nepadara plāksni par nederīgu, bet norāda uz fona krāsojuma veidošanos. Izteikti un vāji pozitīvās kontroles serumiem attiecīgi jāreģistrē PI vērtības starp +81 % un + 100 % un starp +51 % un +80 %.

Diagnostikas slieksnis testa serumiem ir 50 % (PI 50 % vai OB 50 %). Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības ir zemākas par 50 %, reģistrē kā negatīvus. Paraugus, kam reģistrētās PI vērtības attiecībā uz dubultajām iedobēm atrodas abpus slieksnim, uzskata par šaubīgiem; šādus paraugus var atkārtoti testēt kontroltestā un/vai titrējot. Arī pozitīvus paraugus var titrēt, lai varētu norādīt uz pozitīvā rezultāta pakāpi.

Vizuālais nolasījums: pozitīvos un negatīvos paraugus ir viegli atšķirt ar acīm; vāji pozitīvus vai izteikti negatīvus paraugus var būt grūtāk noteikt ar acīm.

Infekciozā katarālā drudža (BTV) ELISA antigēna sagatavošana

1.

Skalo 40–60 Rū kolbas, kurās ir konfluentas BHK-21 šūnas, trīs reizes ar Īgla barotni, kas nesatur serumu, un veic šajā barotnē inficēšanu ar infekciozā katarālā drudža vīrusa 1. serotipu.

2.

Inkubē 37 °C temperatūrā un katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE).

3.

Kad CPE ir vērojams 90 %–100 % katras Rū kolbas šūnu kārtiņai, vīrusu ievāc, nokratot visas šūnas, kas vēl pielipušas stiklam.

4.

Centrifugē ar 2 000–3 000 apgriezieniem minūtē, lai granulētu šūnas.

5.

Nolej centrifugātu un atkārtoti suspendē šūnas apmēram 30 ml PBS, kas satur 1 % Sarkosyl un 2 ml fenilmetilsulfonilfluorīda (līzes buferšķīdums). Tas var likt šūnām veidot gelu un, lai mazinātu šo efektu, var pievienot vairāk līzes buferšķīduma. (NB! Fenilmetilsulfonilfluorīds ir kaitīgs — jārīkojas ārkārtīgi piesardzīgi.)

6.

Šūnas uz 60 sekundēm atdala, izmantojot ultraskaņas zondi 30 mikronu amplitūdā.

7.

Centrifugē 10 minūtes ar 10 000 apgriezieniem minūtē.

8.

Centrifugātu uzglabā +4 °C temperatūrā, un atlikušo šūnu granulātu atkārtoti suspendē 10–20 ml līzes buferšķīdumā.

9.

Apstrādā ar ultraskaņu un dzidrina, katrā posmā uzglabājot centrifugātu; kopumā to veic trīs reizes.

10.

Centrifugātus sakrāj un centrifugē 120 minūtes +4 °C temperatūrā ar 24 000 apgriezieniem minūtē caur 5 ml 40 % saharozes spilvena (m/V PBS), izmantojot 30 ml Bekmaņa centrifūgas mēģenes un SW 28 rotoru.

11.

Nolej centrifugātu, rūpīgi izžāvē mēģenes un atkārtoti suspendē granulu PBS, iedarbojoties ar ultraskaņu. Antigēnu uzglabā alikvotās daļās –20 °C temperatūrā.

Infekciozā katarālā drudža (BTV) ELISA antigēna titrēšana

Infekciozā katarālā drudža ELISA antigēnu titrē ar netiešo ELISA. Divkāršus antigēna atšķaidījumus titrē attiecībā pret monoklonālās antivielas 3-17-A3 konstantu atšķaidījumu (1/100). Rīkojas saskaņā ar šādu protokolu:

1.

Atšķaidītu 1:20 BTV antigēnu titrē fosfāta buferšķīdumā (PBS) visā mikrotitrēšanas platē divkāršas atšķaidīšanas sērijās (50 μl/iedobe), izmantojot daudzkanālu pipeti.

2.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

3.

Plates trīs reizes skalo ar PBS.

4.

Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl monoklonālās antivielas 3-17-A3 (atšķaidīta 1/100).

5.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

6.

Plates trīs reizes skalo ar PBS.

7.

Katrai iedobei mikrotitrēšanas platē pievieno 50 μl trušu pretpeļu globulīna, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, kura izšķīdināta līdz iepriekš titrētai optimālai koncentrācijai.

8.

Orbitālajā kratītājā inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā.

9.

Pievieno substrātu un hromogēnu, kā aprakstīts iepriekš. Reakciju aptur pēc 10 minūtēm, pievienojot vienmolāro sērskābi (50 μl/iedobe).

Salīdzinošajā novērtējumā monoklonālajām antivielām jābūt vairākumā, tādēļ izvēlas tādu antigēna atšķaidījumu, kas atrodas uz titrēšanas līknes (nevis plato laukumā), tādējādi pēc 10 minūtēm iegūst apmēram 0,8 lielu optisko blīvumu.

Veic agara gela imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Antigēns

Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot infekciozā katarālā drudža vīrusa standarta celmu. Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt no piecdesmitkārtīgas līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkuru proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

Zināmais pozitīvais kontrolserums

Izmantojot starptautisko standartserumu un antigēnu, iegūst valsts standartserumu, kas ir standartizēts optimālā samērā pret starptautisko standartserumu, liofilizēts un ko katrā testā izmanto kā zināmo kontrolserumu.

Testa serums

Procedūra

:

Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar 8,5–9,0 pH līmeni. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras iedobes diametrs ir 5,0 mm. Paraugu veido viena centrālā iedobe un sešas iedobes 3 cm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. Parauga 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, bet 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija noslēgtā mitrā kamerā istabas temperatūrā ilgst līdz 72 stundām.

Interpretācija

:

Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

Epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHD)

Veic agara gela imūndifūzijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Antigēns

Nogulsnēs izkrītošu antigēnu sagatavo jebkurā šūnu kultūras sistēmā, kas ļauj strauji pavairot epizootiskās hemorāģiskās slimības vīrusa attiecīgo(-s) serotipu(-us). Ieteicams izmantot BHK vai Vero šūnas. Vīrusa augšanas beigās centrifugāta šķidrumā ir antigēns, bet, lai tas kļūtu iedarbīgs, tā koncentrācijai jābūt no piecdesmitkārtīgas līdz simtkārtīgai. To var panākt ar jebkuru proteīnu koncentrācijas standarta procedūru; vīrusu antigēnā var inaktivēt, pievienojot 0,3 % (m/V) beta-propiolaktonu.

Zināmais pozitīvais kontrolserums

Izmantojot starptautisko standartserumu un antigēnu, iegūst valsts standartserumu, kas ir standartizēts optimālā samērā pret starptautisko standartserumu, liofilizēts un ko katrā testā izmanto kā zināmo kontrolserumu.

Testa serums

Procedūra

:

Vismaz 3,0 mm dziļā Petrī trauciņā ielej 1 % agarozi, kas sagatavota borāta vai nātrija barbitāla buferšķīdumā ar 8,5–9,0 pH līmeni. Agarā izgriež paraugu septiņām mitrumu nesaturošām iedobēm, kur katras iedobes diametrs ir 5,0 mm. Paraugu veido viena centrālā iedobe un sešas iedobes 3 cm rādiusa lokā ap to. Centrālo iedobi piepilda ar standarta antigēnu. Parauga 2., 4. un 6. perifēro iedobi piepilda ar zināmu pozitīvu serumu, bet 1., 3. un 5. iedobi piepilda ar testa serumiem. Sistēmas inkubācija noslēgtā mitrā kamerā istabas temperatūrā ilgst līdz 72 stundām.

Interpretācija

:

Testa serums ir pozitīvs, ja tas izveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un pilnīgu identitātes līniju ar kontroles serumu. Testa serums ir negatīvs, ja tas neveido specifisku precipitācijas līniju ar antigēnu un neizliec kontroles seruma līniju. Petrī trauciņi ir jāpārbauda pret tumšu fonu un netiešā apgaismojumā.

Govju infekciozais rinotraheīts (IRT)/ infekciozais pustulozais vulvovaginīts (IVV)

A)   Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto MDBK vai citas uzņēmīgas šūnas. Izmanto Kolorādo, Oksfordas vai kādu citu vīrusa standartcelmu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms MDBK šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus 24 stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz sešu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri uzskatāmi par negatīviem, ja nav vērojama neitralizācija 1/2 atšķaidījumā (neatšķaidīts serums).

B)   Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Lēmumu 2004/558/EK (10).

Mutes un nagu sērga (MNS)

A)   Veic barības vada/rīkles paraugu noņemšanu un pārbaudi saskaņā ar šādu protokolu:

Reaģenti

:

Pirms paraugu ņemšanas, sagatavo transportēšanas vidi. Divu mililitru tilpumus izdala tik daudzos traukos, no cik dzīvniekiem ir jāņem paraugi. Izmantojamiem traukiem ir jāiztur sasaldēšana ar cieto CO2 vai šķidro slāpekli. Paraugus iegūst, izmantojot īpašas konstrukcijas krēpu savācēju vai “elastīgo zondi”. Parauga iegūšanai elastīgās zondes kausu ievada caur muti, pāri mēles aizmugurei uz barības vada augšējo daļu. Ar sāniski un uz aizmuguri vērstām kustībām cenšas nokasīt virsmas epitēliju no barības vada augšējās daļas un rīkles gala. Tad elastīgo zondi izņem, vēlams pēc tam, kad dzīvnieks ir izdarījis rīšanas kustību. Kausam jābūt pilnam un jāsatur maisījums no gļotām, siekalām, barības vada šķidruma un šūnu atliekām. Rūpīgi jānodrošina, lai katrā paraugā būtu saskatāms šūnu materiāls. Jānovērš nevērīga apiešanās, kas izraisa asiņošanu. Paraugi, kas iegūti no dažiem dzīvniekiem, var būt stipri piesārņoti ar atgremošanas saturu. Šādi paraugi ir jāizmet un, pirms atkārtotas parauga ņemšanas, dzīvnieka mute ir jāizskalo ar ūdeni vai, vēlams, ar fizioloģisko šķīdumu.

Paraugu apstrāde

:

Katram paraugam, kas savākts elastīgās zondes kausā, pārbauda kvalitāti, un 2 ml pievieno vienādam transportēšanas vides tilpumam traukā, kas var izturēt sasaldēšanu. Traukus cieši noslēdz, aizzīmogo, dezinficē un marķē. Paraugus uzglabā vēsumā (+4 °C) un trīs līdz četru stundu laikā pārbauda vai novieto uz sausa ledus (–69 °C) vai šķidrā slāpeklī un uzglabā sasaldētus līdz pārbaudīšanai. Pēc katra dzīvnieka elastīgo zondi dezinficē un mazgā, trīs reizes nomainot tīru ūdeni.

Pārbaude attiecībā uz MNS vīrusu

:

. Paraugus inokulē primārās vērša vairogdziedzera šūnu kultūrās, izmantojot vismaz trīs mēģenes katram paraugam. Var izmantot citas uzņēmīgas šūnas, piemēram, primārās liellopu vai cūku nieru šūnas, bet jāņem vērā, ka tās ir mazāk jutīgas attiecībā uz dažiem MNS vīrusa celmiem. Mēģenes inkubē 37 °C temperatūrā veltņveida aparātā un 48 stundas katru dienu pārbauda attiecībā uz citopātisko efektu (CPE). Ja rezultāts ir negatīvs, kultūrām veic aklo uzsējumu uz jaunām kultūrām un no jauna 48 stundas pārbauda. Ir jāapstiprina katra CPE specifiskums.

Ieteicamās transportēšanas vides

1.

0,08 M fosfāta buferšķīduma, pH 7,2, kas satur 0,01 % liellopu seruma albumīnu, 0,002 % fenola sarkano un antibiotikas.

2.

Audu kultūras barotne (piemēram, Īgla MEM), kas satur 0,04 M Hepes buferšķīduma, 0,01 % liellopu seruma albumīna un antibiotikas, pH 7,2.

3.

Antibiotikas (uz ml galīgā šķīduma) jāpievieno transportēšanas videi, piemēram, penicilīns 1 000 SV, neomicīna sulfāts 100 SV, polimiksīna B sulfāts 50 SV, mikostatīns 100 SV.

B)   Veic vīrusa neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Reaģenti

:

MNS vīrusa rezerves antigēnu sagatavo šūnu kultūrās vai uz liellopu mēlēm un uzglabā –70 °C vai zemākā temperatūrā, vai –20 °C temperatūrā, tam pievienots 50 % glicerīna. Tas ir rezerves antigēns. Šajos apstākļos MNS vīruss ir stabils un titri paliek gandrīz nemainīgi mēnešiem ilgi.

Procedūra

:

Testu veic audu kultūru plakandibena mikrotitrēšanas platēs, izmantojot uzņēmīgas šūnas, piemēram, IB-RS-2, BHK-21 vai teļa nieru šūnas. Serumus testam izšķīdina 1/4 šūnu kultūras barotnē, kurā nav seruma, pievienojot 100 SV/ml neomicīna vai citas piemērotas antibiotikas. Serumus inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā un no 0,05 ml tilpumiem mikrotitrēšanas platēs pagatavo divkāršas atšķaidīšanas sēriju, izmantojot 0,05 ml atšķaidīšanas cilpas. Pēc tam katrai iedobei pievieno iepriekš titrētu vīrusu, kas arī ir atšķaidīts kultūras barotnē, kurā nav seruma, un satur 100 TCID50/0,05 ml. Pēc vienu stundu ilgas inkubācijas 37 °C temperatūrā, kur notiek neitralizācija, katrai iedobei pievieno 0,05 ml suspensijas šūnu, kas satur no 0,5 līdz 1,0 × 106 šūnu 1 ml šūnu kultūras barotnes, kas satur serumu, kurā nav MNS antivielu, un plates hermētiski noslēdz. Plates inkubē 37 °C temperatūrā. Monoslāņi normālos apstākļos kļūst konfluenti 24 stundu laikā. Pēc 48 stundām CPE parasti ir pietiekami izteikts testa mikroskopiskai nolasīšanai. Šajā laikā var veikt galīgo mikroskopisko nolasījumu vai arī var nofiksēt plates un iekrāsot makroskopiskajam nolasījumam, piemēram, izmantojot 10 % formalīna sāls šķīdumu un 0,05 % metilēnzilo.

Kontrole

:

Kontrolanalīze katrā testā ietver homologu imūnserumu ar zināmu titru, šūnu kontroli, seruma toksicitātes kontroli, barotnes kontroli un vīrusa titrēšanu, no kā aprēķina faktisko vīrusa daudzumu testā.

Interpretācija

:

Iedobes ar CPE pazīmēm uzskata par inficētām, un neitralizācijas titrus izsaka kā apgriezti proporcionālu tāda seruma galīgo atšķaidījumu, kāds ir seruma/vīrusa maisījumos 50 % beigu punktā, ko aprēķina pēc Spīrmena-Karbera metodes. (Karber, G., 1931, Archiv fuer Experimentelle Pathologie und Pharmokologie, 162, 480). Testus uzskata par derīgiem, ja faktiskais vīrusa daudzums, ko testā izmanto vienai iedobei, ir no 101,5 līdz 102,5 TCID50 un ja standartseruma titrs divkārt pārsniedz to sagaidāmo lielumu, ko aplēš no iepriekšējām titrēšanām. Ja kontroles rezultāti pārsniedz šīs robežas, testus atkārto. Beigu punkta titru, kas ir 1/11 vai mazāks, uzskata par negatīvu.

C)   Ar ELISA testu veic antivielas noteikšanu un kvantitatīvo noteikšanu saskaņā ar šādu protokolu:

Reaģenti

:

Trušu imūnserumi attiecībā pret septiņu tipu mutes un nagu sērgas vīrusa (MNSV) antigēnu 146S, ko lieto paredzētajā optimālajā koncentrācijā karbonāta/bikarbonāta buferšķīdumā, pH 9,6. Antigēnus pagatavo no izvēlētiem vīrusu celmiem, ko audzē uz BHK–21 šūnu monoslāņiem. Izmanto neattīrītos centrifugātus un iepriekš titrē saskaņā ar protokolu, bet bez seruma, lai iegūtu atšķaidījumu, kuram pēc tāda paša tilpuma PBST (fosfāta buferšķīdums, kas satur 0,05 % Tween–20 un fenolsarkano indikatoru) pievienošanas optiskā blīvuma nolasījums būtu no 1,2 līdz 1,5. Vīrusus var izmantot inaktivētā veidā. PBST lieto kā atšķaidītāju. Pagatavo jūrascūciņu imūnserumus, inokulējot jūrascūciņas ar katra serotipa 146S antigēnu. Sagatavo paredzēto optimālo koncentrāciju PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi, izmanto paredzētajā optimālajā koncentrācijā PBST, kas satur 10 % normālu liellopu serumu un 5 % normālu trušu serumu. Testa serumus izšķīdina PBST.

Procedūra

1.

ELISA plates pārklāj ar 50 μl trušu antivīrusu serumiem un atstāj līdz rītam mitruma kamerā istabas temperatūrā.

2.

Vairākiedobju platēs ar U veida apakšu (nesēja plates) pagatavo piecdesmit mikrolitrus katra testa seruma dubultas divkārša atšķaidījuma sērijas, sākot no 1/4. Piecdesmit mikrolitrus konstantas antigēna devas pievieno katrai iedobei un maisījumus atstāj līdz rītam 4 °C temperatūrā. Antigēna pievienošana samazina sākotnējā seruma atšķaidījumu līdz 1/8.

3.

ELISA plates piecas reizes skalo ar PBST.

4.

Pēc tam piecdesmit mikrolitrus seruma/antigēna maisījuma pārnes no nesējplatēm uz ELISA platēm, ko klāj trušu serums, un inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

5.

Pēc skalošanas, katrai iedobei pievieno 50 μl jūrascūciņu imūnseruma pret to antigēnu, kas izmantots 4. punktā. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

6.

Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl trušu pretjūrascūciņu imūnglobulīnu, kas konjugēts attiecībā pret mārrutku peroksidāzi. Plates inkubē vienu stundu 37 °C temperatūrā uz rotējoša kratītāja.

7.

Plates skalo un katrai iedobei pievieno 50 μl ortofenilēndiamīna, kas satur 0,05 % H2O2 (30 %) m/V.

8.

Reakciju aptur pēc 15 minūtēm ar 1,25 M H2SO4.

Plates nolasa spektrofotometriski pie 492 nm ELISA nolasītājā, kam pievienots mikrodators.

Kontrole

:

Katram izmantotajam antigēnam 40 iedobes satur nevis serumu, bet antigēnu, kas izšķīdināts PBST. Homologa liellopu standarta imūnseruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija. Negatīva liellopu seruma dubultīga, divkārša atšķaidījuma sērija.

Interpretācija

:

Antivielu titrus izsaka kā testa seruma galīgo atšķaidījumu, kas uzrāda 50 % no vidējās optiskā blīvuma vērtības, kas reģistrēta vīrusu kontroles iedobēs, kur nav testa seruma. Titrus, kas pārsniedz 1/40, uzskata par pozitīviem.

Atsauces

:

Hamblin C, Barnett ITR and Hedger RS (1986), “A new enzyme-linked immunosorbent assay (ELISA) for the detection of antibodies against foot-and-mouth disease virus. I. Development and method of ELISA”. Journal of Immunological Methods, 93, 115-121.11.

Aujeski slimība (AJD)

A)   Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto Vero vai citas jutīgu šūnu sistēmas. Izmanto Aujeski slimības vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus divas stundas inkubē mikrotitrēšanas platēs 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz septiņu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (neatšķaidīts serums), uzskatāmi par negatīviem.

B)   Jebkurš cits tests, kas atzīts saskaņā ar Lēmumu 2008/185/EK (11).

Transmisīvais gastroenterīts (TGE)

Veic seruma neitralizācijas testu saskaņā ar šādu protokolu:

Serums

:

Visus serumus pirms lietošanas termiski inaktivē 30 minūtes 56 °C temperatūrā.

Procedūra

:

Konstantajā vīrusspecifiskajā seruma neitralizācijas testā, ko veic mikrotitrēšanas platēs, izmanto A72 (suņu audzēja) šūnas vai citas jutīgas šūnu sistēmas. Izmanto transmisīvā gastroenterīta vīrusu 100 TCID50 uz 0,025 ml; inaktivētus neatšķaidītus seruma paraugus sajauc ar tādu pašu tilpumu (0,025 ml) vīrusa suspensijas. Pirms attiecīgo šūnu pievienošanas, vīrusa/seruma maisījumus inkubē mikrotitrēšanas platēs 30 līdz 60 minūtes 37 °C temperatūrā. Izmanto šūnas tādā koncentrācijā, kas pēc 24 stundām veido pilnīgu monošūnu slāni. Katrā iedobē ievieto 0,1 ml šūnu suspensijas.

Kontrole

:

i) vīrusa inficētspējas pārbaude; ii) seruma toksicitātes kontrole; iii) neinokulētu šūnu kultūru kontrole; iv) standarta imūnserums.

Interpretācija

:

Neitralizācijas testa rezultātus un testā izmantotā vīrusa titru reģistrē pēc trīs līdz piecu dienu inkubēšanas 37 °C temperatūrā. Seruma titri, kas mazāki par 1/2 (galīgais atšķaidījums), uzskatāmi par negatīviem. Ja neatšķaidīti seruma paraugi ir toksiski audu kultūrām, šos serumus pirms izmantošanas testā var atšķaidīt 1/2. Tas atbilst seruma 1/4 galīgajam atšķaidījumam. Šādos gadījumos seruma titrus, kas mazāki par 1/4 (galīgais atšķaidījums), uzskata par negatīviem.

Cūku vezikulārā slimība (SVD)

Cūku vezikulārās slimības (SVD) testus veic saskaņā ar Lēmumu 2000/428/EK (12).

Klasiskais cūku mēris (CSF)

Klasiskā cūku mēra (CSF) testus veic saskaņā ar Lēmumu 2002/106/EK (13).

CSF testu izpildē jāievēro pamatnostādnes, kas noteiktas SEB “Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas rokasgrāmatas” (OIE, Manual of Standards for Diagnostic Tests and Vaccines) attiecīgajā nodaļā.

CFS seroloģiskā testa sensitivitāti un specifiskumu novērtē valsts laboratorija, kurā ir izveidota kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Jānorāda izmantotie testi, lai atpazītu vāji un izteikti pozitīvu standartserumu diapazonu un agrīnā fāzē ļautu noteikt antivielu un atveseļošanos.

7. DAĻA

Importa un karantīnas veselības nosacījumi dzīvniekiem, kas importēti Senpjērā un Mikelonā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms to ievešanas Savienībā

(atsauce minēta 6. pantā)

Attiecīgās dzīvnieku sugas

Taksons

KĀRTA

DZIMTA

ĢINTS UN SUGA

Pārnadžu kārta (Artiodactyla)

Kamieļu dzimta (Camelidae)

Camelus spp., Lama spp., Vicugna spp.

1. NODAĻA

Uzturēšanās un karantīna

1.   Dzīvnieki, kas importēti Senpjērā un Mikelonā, jātur apstiprinātā karantīnas punktā vismaz 60 dienas, pirms to nosūtīšanas ievešanai Savienībā. Šo laika posmu var pagarināt saistībā ar pārbaudes prasībām, kas paredzētas atsevišķām sugām. Turklāt dzīvniekiem jāatbilst šādām prasībām:

a)

karantīnas punktā var ievest atsevišķus sūtījumus. Tomēr, pēc ievešanas karantīnas punktā, visi karantīnas telpās esošie vienas sugas dzīvnieki jāuzskata par vienu grupu un pret tiem attiecīgi jāizturas. Karantīnas periodam attiecībā uz visu grupu jāsākas brīdī, kad pēdējais dzīvnieks tiek ievietots karantīnas telpās;

b)

karantīnas punktā katra konkrētā dzīvnieku grupa jātur izolēti, bez tiešas vai netiešas saskares ar jebkuriem citiem dzīvniekiem, tostarp dzīvniekiem no citiem sūtījumiem, kas var būt karantīnas punktā.

Katrs sūtījums jātur apstiprinātā karantīnas punktā un jāpasargā no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem;

c)

ja karantīnas periodā netiek saglabāta dzīvnieku grupas izolācija un ir notikusi saskare ar citiem dzīvniekiem, tad atkal jāuzsāk tikpat ilgs karantīnas periods, kā sākotnēji pēc ievietošanas karantīnas punktā noteikts;

d)

dzīvnieki, kurus paredzēts ievest Savienībā un kuri šķērso karantīnas punktu, jāiekrauj un jānosūta tieši uz Savienību:

i)

tā, lai tie nenonāktu saskarē ar dzīvniekiem, kuri neatbilst veselības nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās dzīvnieku kategorijas ievešanai Savienībā;

ii)

nošķirti sūtījumos tā, lai neviens sūtījums nevar nonākt saskarē ar dzīvniekiem, kurus nedrīkst importēt Savienībā;

iii)

vedot transportlīdzekļos vai konteineros, kuri iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar Senpjērā un Mikelonā oficiāli atļautiem dezinfekcijas līdzekļiem, kas ir derīgi 2. nodaļā minēto slimību kontrolei, un kuri ir konstruēti tā, lai pārvadāšanas laikā no transportlīdzekļa vai konteinera nevarētu izplūst vai izbirt fekālijas, urīns, pakaiši vai barība.

2.   Karantīnas telpām jāatbilst vismaz obligātajiem standartiem, kas noteikti Direktīvas 91/496/EEK B pielikumā (14), un šādiem nosacījumiem:

a)

tām jābūt valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā;

b)

tām jāatrodas tādas teritorijas centrā, kuras diametrs ir vismaz 20 km un kurā saskaņā ar oficiāliem konstatējumiem vismaz 30 dienas, pirms telpas izmanto kā karantīnas punktu, nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma;

c)

pirms telpas izmanto kā karantīnas punktu, tās ir jāiztīra un jādezinficē ar Senpjērā un Mikelonā oficiāli atļautu dezinfekcijas līdzekli, kas ir derīgs 2. nodaļā minēto slimību kontrolei;

d)

ņemot vērā dzīvnieku skaitu, ko tās spēj uzņemt, tām jābūt:

i)

tikai dzīvnieku karantīnai paredzētām telpām, tostarp adekvātām un atbilstoša standarta telpām dzīvnieku izmitināšanai;

ii)

piemērotām telpām, kuras:

var viegli un pamatīgi iztīrīt un dezinficēt,

ietver aprīkojumu drošai iekraušanai un izkraušanai,

atbilst visām dzīvnieku dzirdīšanas un barošanas prasībām,

ļauj viegli veikt visu vajadzīgo veterināro aprūpi;

iii)

piemērotām pārbaudes un izolācijas telpām;

iv)

piemērotam aprīkojumam telpu un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai;

v)

piemērotai barības, pakaišu un kūtsmēslu glabāšanas zonai;

vi)

atbilstošai notekūdeņu savākšanas sistēmai;

vii)

birojam, kas paredzēts valsts pilnvarotajam veterinārārstam;

e)

kad karantīnas punkts darbojas, tajā jābūt pietiekamam skaitam veterinārārstu visu pienākumu izpildei;

f)

tajā jāuzņem tikai tādi dzīvnieki, kas ir individuāli identificēti, lai garantētu izsekojamību. Tāpēc karantīnas punkta īpašniekam vai par karantīnas punktu atbildīgajai personai jānodrošina, ka uzņemtie dzīvnieki ir pareizi identificēti un tiem ir attiecīgajām sugām un kategorijām paredzētie veselības sertifikāti. Turklāt karantīnas punkta īpašniekam vai par karantīnas punktu atbildīgajai personai reģistrā vai datubāzē jāieraksta īpašnieka vārds, sūtījuma dzīvnieku izcelsme, sūtījuma dzīvnieku ievešanas un izvešanas diena, sūtījuma dzīvnieku identifikācijas numurs un to galamērķa vieta, kā arī jāsaglabā šī informācija vismaz 3 gadus;

g)

kompetentajai iestādei jānosaka karantīnas punkta oficiālas uzraudzības procedūra un jānodrošina šīs uzraudzības veikšana; šādā uzraudzībā jāietver regulāras inspekcijas, lai pārliecinātos, ka apstiprināšanas prasības joprojām tiek ievērotas. Ja šīs prasības neievēro un apstiprinājums tiek apturēts, to drīkst atjaunot tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka karantīnas telpas atbilst pilnīgi visiem nosacījumiem, kas minēti a)–g) punktā.

2. NODAĻA

Dzīvnieku veselības pārbaudes

1.   VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Dzīvniekiem jāveic turpmāk minētie testi, izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne agrāk kā 21 dienu pēc izolācijas perioda uzsākšanas, ja nav noteikts citādi.

Laboratorijas testi jāveic Savienībā apstiprinātā laboratorijā, un informācija par visiem laboratorijas testiem un to rezultātiem, vakcināciju un ārstēšanu jāpievieno veselības sertifikātam.

Lai darbības ar dzīvniekiem saglabātu minimālā līmenī, paraugu ņemšana, testi un visas vakcinācijas, cik vien iespējams, jāgrupē, vienlaikus ievērojot mazākos pieļaujamos laika intervālus, ko nosaka šīs nodaļas 2. daļā minētie pārbaudes protokoli.

2.   ĪPAŠAS PRASĪBAS

2.1.   KAMIEĻU DZIMTAS DZĪVNIEKI (CAMELIDAE)

2.1.1.   Tuberkuloze

a)

Izmantojamais tests: salīdzinošais intradermālās reakcijas tests, izmantojot govju attīrītu proteīna atvasinājumu (PPD) un putnu PPD, kas atbilst govju un putnu tuberkulīna ražošanas standartiem, kuri raksturoti Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 2.1.2. punktā.

Tests jāveic rajonā aiz pleca (paduses rajonā) atbilstoši metodei, kas aprakstīta Direktīvas 64/432/EEK B pielikuma 2.2.4. punktā.

b)

Grafiks: dzīvnieki jāpārbauda divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Testu interpretācija

Reakciju uzskata par:

negatīvu, ja ādas biezums palielinās par mazāk nekā 2 mm;

pozitīvu, ja ādas biezums palielinās par vairāk nekā 4 mm;

neskaidru, ja ādas biezums, reaģējot uz govju PPD, palielinās robežās no 2 mm līdz 4 mm vai par vairāk nekā 4 mm, bet mazāk nekā reaģējot uz putnu PPD.

d)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

Ja dzīvnieka intradermālās reakcijas uz govju PPD rezultāts ir pozitīvs, šo dzīvnieku izslēdz no grupas, bet pārējos dzīvniekus pārbauda atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu, un uzskatot to par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Ja vairāk nekā viens grupas dzīvnieks uzrāda pozitīvu rezultātu, uz Savienību neļauj eksportēt visu dzīvnieku grupu.

Ja vienam vai vairākiem vienas grupas dzīvniekiem ir neskaidra reakcija, visu grupu testē atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas datuma un uzskatot to par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

2.1.2.   Bruceloze

a)

Izmantojamais tests

i)

Brucella abortus: Bengālijas rozes tests (RBT) un seruma aglutinācijas tests (SAT), kas aprakstīti Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma attiecīgi 2.5. un 2.6. punktā. Pozitīva rezultāta gadījumā apstiprinājumam veic komplementa saistīšanās testu, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā.

ii)

Brucella melitensis: RBT un SAT, kas aprakstīti Direktīvas 64/432/EEK C pielikuma attiecīgi 2.5. un 2.6. punktā. Pozitīva rezultāta gadījumā apstiprinājumam veic komplementa saistīšanās testu, ievērojot metodi, kas aprakstīta Direktīvas 91/68/EEK C pielikumā;

iii)

Brucella ovis: komplementa saistīšanās tests, kas aprakstīts Direktīvas 91/68/EEK D pielikumā.

b)

Grafiks: dzīvnieki jāpārbauda divu dienu laikā pēc ierašanās karantīnas punktā un 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Testu interpretācija

Pozitīva reakcija uz testiem ir reakcija, kas definēta Direktīvas 64/432/EEK C pielikumā.

d)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

Dzīvniekus, kuru rezultāti kādā no testiem ir pozitīvi, izslēdz no grupas, bet pārējos dzīvniekus testē atkārtoti, sākot vismaz 42 dienas pēc tam, kad veikts pirmais tests ar pozitīvu rezultātu — šo testu uzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Savienībā atļauts ievest tikai tos dzīvniekus, kuru rezultāti divos secīgos testos, kas veikti b) apakšpunktā aprakstītajā veidā, bijuši negatīvi.

2.1.3.   Infekciozais katarālais drudzis un epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHS)

a)

Izmantojamais tests: agara gela imūndifūzijas tests (AGID), kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā.

Pozitīvas reakcijas gadījumā dzīvniekus pārbauda, veicot salīdzinošo ELISA testu, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā, lai konstatētu vienu no divām iespējamām slimībām.

b)

Grafiks

Dzīvniekiem jāveic testi, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmo reizi — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro reizi — vismaz 21 dienu pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas

i)

Infekciozais katarālais drudzis

Ja viena vai vairāku dzīvnieku rezultāti ELISA testā, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā, bijuši pozitīvi, dzīvnieku/dzīvniekus ar šādiem rezultātiem izslēdz no grupas, bet visus pārējos grupas dzīvniekus ievieto karantīnā uz 100 dienām, sākot no dienas, kad paņemti pozitīvā testa paraugi. Grupu var uzskatīt par brīvu no infekciozā katarālā drudža tikai tad, ja regulārās pārbaudēs, ko visā karantīnas laikā veic valsts pilnvarots veterinārārsts, neatklājas slimības klīniskās pazīmes un karantīnas punkts tiek saglabāts brīvs no infekciozā katarālā drudža pārnēsātājiem (Culicoides ģints kukaiņi).

Ja pirmajā daļā aprakstītā karantīnas perioda laikā citam dzīvniekam tiek konstatētas infekciozā katarālā drudža klīniskās pazīmes, Savienībā neļauj ievest visu dzīvnieku grupu.

ii)

Epizootiskā hemorāģiskā slimība (EHS)

Ja apstiprinošā ELISA testa laikā vienam vai vairākiem dzīvniekiem ar pozitīvu testa rezultātu konstatē antivielas pret EHS vīrusu, dzīvnieku(-us) uzskata par slimiem un izslēdz no grupas, bet visai grupai atkārtoti veic testu, sākot vismaz 21 dienu pēc sākotnējās pozitīvās diagnozes saņemšanas dienas un vēlreiz vismaz 21 dienu pēc testa atkārtošanas dienas, abos testos iegūstot negatīvus rezultātus.

Ja kādiem citiem dzīvniekiem viena vai abu atkārtoti veikto testu rezultāti ir pozitīvi, Savienībā neļauj ievest visu dzīvnieku grupu.

2.1.4.   Mutes un nagu sērga (MNS)

a)

Izmantojamais tests: diagnostikas testi (elastīgā zonde un seroloģija), lietojot ELISA un vīrusa neitralizācijas (VN) metodes saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 206/2010 (SANCO/4787/2009) I pielikuma 6. daļā.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic testus, no kuriem diviem jābūt ar negatīviem rezultātiem: pirmo reizi — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro reizi — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz MNS vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

Piezīme: ja atklāj antivielas pret strukturāliem vai nestrukturāliem MNS vīrusa proteīniem, uzskata, ka tas ir iepriekšējas MNS inficēšanās rezultāts, neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

2.1.5.   Govju mēris

a)

Izmantojamais tests: salīdzinošais ELISA tests, kas aprakstīts Starptautiskā epizootiskā biroja (SEB) izdotajā “Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcīnu rokasgrāmatas” (OIE, Manual of Diagnostic Tests and Vaccines for Terrestrial Animals) jaunākajā izdevumā, ir izvēles tests, kas paredzēts starptautiskajai tirdzniecībai. Var izmantot arī seruma neitralizācijas testu vai citus atzītus testus saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz govju mēra vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.6.   Vezikulārais stomatīts

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests vai cits atzīts tests saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kāda dzīvnieka testa rezultāti attiecībā uz vezikulārā stomatīta vīrusu ir pozitīvi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.7.   Infekciozais enzootiskais hepatīts (Rifta ielejas drudzis)

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests vai cits atzīts tests saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar infekciozā enzootiskā hepatīta izraisītāju, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.8.   Nodulārais dermatīts

a)

Izmantojamais tests: seroloģija, lietojot ELISA testu, vīrusu neitralizācijas testu vai citu atzītu testu saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar nodulārā dermatīta vīrusu, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.9.   Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis

a)

Izmantojamais tests: ELISA, vīrusu neitralizācijas tests, imūnfluorescences tests vai cits atzīts tests.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar Krimas Kongo hemorāģiskā drudža izraisītāju, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.10.   Tripanosomoze (Trypanosoma evansi (T. evansi))

a)

Izmantojamais tests: parazītisko ierosinātāju var identificēt koncentrētos asiņu paraugos saskaņā ar protokoliem, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam sūtījuma dzīvniekam ir konstatēts T. evansi, tad šo dzīvnieku uzskata par nederīgu ievešanai Savienībā. Pēc tam pārējiem šīs grupas dzīvniekiem veic iekšēju un ārēju pretparazītu apstrādi, izmantojot piemērotus līdzekļus, kas ir iedarbīgi pret T. evansi.

2.1.11.   Ļaundabīgais katarālais drudzis

a)

Izmantojamais tests: vīrusa DNS konstatācija, kas pamatojas uz identifikāciju ar imūnfluorescences un imūnhistoķīmijas palīdzību, izmantojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas attiecīgajās sadaļās.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas dienas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: ja kādam dzīvniekam konstatē pierādījumus saskarei ar ļaundabīgo katarālo drudzi, tad visus dzīvniekus, kas atrodas karantīnas punktā, uzskata par nederīgiem ievešanai Savienībā.

2.1.12.   Trakumsērga

Vakcinācija: vakcināciju pret trakumsērgu var veikt, ja to pieprasa galamērķa dalībvalsts; no dzīvniekiem paņem asins paraugus un veic seruma neitralizācijas testu antivielām.

2.1.13.   Govju enzootiskā leikoze (tikai gadījumā, ja dzīvnieku galamērķis ir dalībvalsts vai reģions, kas ir oficiāli brīvs no govju enzootiskās leikozes, kā minēts Direktīvas 64/432/EEK) 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā)

a)

Izmantojamais tests: AGID vai bloķējošais ELISA tests, ievērojot protokolus, kas aprakstīti SEB rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā.

b)

Grafiks: dzīvniekiem veic divus testus: pirmo — divu dienu laikā pēc to ierašanās karantīnas punktā un otro — vismaz 42 dienas pēc pirmā testa veikšanas.

c)

Rīcības iespējas pēc testēšanas: dzīvniekus, kuru rezultāti a) apakšpunktā aprakstītajā testā ir pozitīvi, izslēdz no karantīnas punktā esošo dzīvnieku grupas, bet pārējos dzīvniekus testē atkārtoti, sākot vismaz 21 dienu pēc tam, kad veikts pirmais pozitīvais tests: šo testu uzskata par pirmo testu, kas aprakstīts b) apakšpunktā.

Tikai tos dzīvniekus uzskata par derīgiem ievešanai Savienībā, kuru rezultāti divos secīgos testos, kas veikti b) apakšpunktā aprakstītajā veidā, bijuši negatīvi.


(1)  Neskarot īpašas sertifikācijas prasības, kas paredzētas visos attiecīgajos nolīgumos starp Savienību un trešām valstīm.

(2)  Attiecas vienīgi uz dzīviem dzīvniekiem, kuri nav cervidae sugu dzīvnieki.

(3)  Sertifikāti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

(4)  Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: par šīs valsts galīgo nomenklatūru vienosies pēc pašlaik notiekošajām sarunām Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(5)  Izņemot Kosovu, kas pašlaik saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūciju ir pakļauta starptautiskai pārvaldei.

(6)  OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp.

(7)  OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.

(8)  Lieko valsts nosaukumu svītrot.

(9)  Serbija neiekļauj Kosovu, kas pašlaik saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūciju ir pakļauta starptautiskai pārvaldei.

(10)  OV L 249, 23.7.2004., 20. lpp.

(11)  OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.

(12)  OV L 167, 7.7.2000., 22. lpp.

(13)  OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.

(14)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.


II PIELIKUMS

SVAIGA GAĻA

1. DAĻA

Trešo valstu, to teritoriju un daļu saraksts (1)

Trešās valsts ISO kods un nosaukums

Teritorijas kods

Trešās valsts, tās teritorijas vai daļas apraksts

Veterinārais sertifikāts

Īpaši nosacījumi

Beigu datums (2)

Sākuma datums (3)

Paraugs(-i)

PG

1

2

3

4

5

6

7

8

AL – Albānija

AL-0

Visa valsts

 

 

 

 

AR – Argentīna

AR-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

AR-1

Provinces:

Buenos Aires,

Catamarca,

Corrientes (izņemot Berón de Astrada, Capital, Empedrado, General Paz, Itati, Mbucuruyá, San Cosme un San Luís del Palmar departamentu)

Entre Ríos,

La Rioja,

Mendoza,

Misiones,

daļa no Neuquén (izņemot teritoriju, kas iekļauta AR-4),

daļa no Río Negro (izņemot teritoriju, kas iekļauta AR-4),

San Juan,

San Luis,

Santa Fe,

Tucuman,

Cordoba,

La Pampa,

Santiago del Estero,

Chaco, Formosa, Jujuy un Salta, izņemot 25 km buferzonu pie Bolīvijas un Paragvajas robežas no Santa Catalina rajona Jujuy provincē līdz Laishi rajonam Formosa provincē

BOV

A

1

 

2005. gada 18. marts

RUF

A

1

 

2007. gada 1. decembris

AR-2

Chubut, Santa Cruz un Tierra del Fuego

BOV, OVI, RUW, RUF

 

 

 

2002. gada 1. marts

AR-3

Corrientes: Berón de Astrada, Capital, Empedrado, General Paz, Itati, Mbucuruyá, San Cosme un San Luís del Palmar departaments

BOV RUF

A

1

 

2007. gada 1. decembris

AR-4

Daļa no Río Negro (izņemot: Avellaneda departamenta daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 7 un uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 250, Conesa departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 2, El Cuy departamenta daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 7 krustojuma ar provinces nozīmes ceļu Nr. 66 līdz robežai ar Avellaneda departamentu un San Antonio departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 250 un Nr. 2)

Daļa no Neuquén (izņemot: Confluencia departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 17, un Picun Leufú departamenta daļu, kas atrodas uz austrumiem no provinces nozīmes ceļa Nr. 17)

BOV, OVI, RUW, RUF

 

 

 

2008. gada 1. augusts

AU – Austrālija

AU-0

Visa valsts

BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW

 

 

 

 

BA – Bosnija Hercegovina

BA-0

Visa valsts

 

 

 

 

BH – Bahreina

BH-0

Visa valsts

 

 

 

 

BR – Brazīlija

BR-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

BR-1

Minas Gerais štats

Espírito Santo štats

Goiás štats

Mato Grosso štats

Rio Grande Do Sul štats, Mato Grosso Do Sul štats (izņemot norādīto paaugstinātās uzraudzības zonu 15 km platumā gar valsts ārējo robežu Porto Murtinho, Caracol, Bela Vista, Antônio João, Ponta Porã, Aral Moreira, Coronel Sapucaia, Paranhos, Sete Quedas, Japorã un Mundo Novo pašvaldībā un norādīto paaugstinātās uzraudzības zonu Corumbá un Ladário pašvaldībā)

BOV

A un H

1

 

2008. gada 1. decembris

BR-2

Santa Catarina štats

BOV

A un H

1

 

2008. gada 31. janvāris

BR-3

Paranį un São Paulo štats

BOV

A un H

1

 

2008. gada 1. augusts

BW – Botsvāna

BW-0

Visa valsts

EQU, EQW

 

 

 

 

BW-1

Dzīvnieku slimību 3.c, 4.b, 5., 6., 8., 9. un 18. kontroles zona

BOV, OVI, RUF, RUW

F

1

 

2007. gada 1. decembris

BW-2

Dzīvnieku slimību 10., 11., 13. un 14. kontroles zona

BOV, OVI, RUF, RUW

F

1

 

2002. gada 7. marts

BW-3

Dzīvnieku slimību 12. kontroles zona

BOV, OVI, RUF, RUW

F

1

2008. gada 20. oktobris

2009. gada 20. janvāris

BY – Baltkrievija

BY-0

Visa valsts

 

 

 

 

BZ – Beliza

BZ-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

CA — Kanāda

CA-0

Visa valsts

BOV, OVI, POR, EQU, SUF, SUW RUF, RUW,

G

 

 

 

CH — Šveice

CH-0

Visa valsts

*

 

 

 

 

CL — Čīle

CL-0

Visa valsts

BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF

 

 

 

 

CN – Ķīna

CN-0

Visa valsts

 

 

 

 

CO – Kolumbija

CO-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

CR – Kostarika

CR-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

CU – Kuba

CU-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

DZ – Alžīrija

DZ-0

Visa valsts

 

 

 

 

ET – Etiopija

ET-0

Visa valsts

 

 

 

 

FK – Folklenda salas

FK-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU

 

 

 

 

GL — Grenlande

GL-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU, RUF, RUW

 

 

 

 

GT – Gvatemala

GT-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

HK – Honkonga

HK-0

Visa valsts

 

 

 

 

HN – Hondurasa

HN-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

HR – Horvātija

HR-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU, RUF, RUW

 

 

 

 

IL – Izraēla

IL-0

Visa valsts

 

 

 

 

IN – Indija

IN-0

Visa valsts

 

 

 

 

IS – Īslande

IS-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU, RUF, RUW

 

 

 

 

KE – Kenija

KE-0

Visa valsts

 

 

 

 

MA – Maroka

MA-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

ME – Melnkalne

ME-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU

 

 

 

 

MG – Madagaskara

MG-0

Visa valsts

 

 

 

 

MK – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)

MK-0

Visa valsts

OVI, EQU

 

 

 

 

MU – Maurīcija

MU-0

Visa valsts

 

 

 

 

MX – Meksika

MX-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

NA – Namībija

NA-0

Visa valsts

EQU, EQW

 

 

 

 

NA-1

Uz dienvidiem no sanitārā kordona, kas stiepjas no Palgrave Point rietumos līdz Gam austrumos

BOV, OVI, RUF, RUW

F

1

 

 

NC – Jaunkaledonija

NC-0

Visa valsts

BOV, RUF, RUW

 

 

 

 

NI – Nikaragva

NI-0

Visa valsts

 

 

 

 

NZ – Jaunzēlande

NZ-0

Visa valsts

BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW

 

 

 

 

PA – Panama

PA-0

Visa valsts

BOV, EQU

 

 

 

 

PY – Paragvaja

PY-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

PY-1

Visa valsts, izņemot norādīto paaugstinātās uzraudzības zonu 15 km platumā gar valsts ārējo robežu

BOV

A

1

 

2008. gada 1. augusts

RS – Serbija (5)

RS-0

Visa valsts

BOV, OVI, EQU

 

 

 

 

RU – Krievija

RU-0

Visa valsts

 

 

 

 

RU-1

Murmanskas apgabals, Jamalas Ņencu autonomais apvidus

RUF

 

 

 

 

SV – Salvadora

SV-0

Visa valsts

 

 

 

 

SZ – Svazilenda

SZ-0

Visa valsts

EQU, EQW

 

 

 

 

SZ-1

Teritorija uz rietumiem no “sarkanās līnijas”, kas stiepjas uz ziemeļiem no Usutu upes līdz robežai ar Dienvidāfriku uz rietumiem no Nkalashane

BOV, RUF, RUW

F

1

 

 

SZ-2

Mutes un nagu sērgas veterinārās uzraudzības un vakcinācijas kontroles zonas saskaņā ar normatīvo instrumentu, ko 2001. gadā publicēja kā juridisko paziņojumu Nr. 51

BOV, RUF, RUW

F

1

 

2003. gada 4. augusts

TH – Taizeme

TH-0

Visa valsts

 

 

 

 

TN – Tunisija

TN-0

Visa valsts

 

 

 

 

TR – Turcija

TR-0

Visa valsts

 

 

 

 

TR-1

Amasya, Ankara, Aydin, Balikesir, Bursa, Cankiri, Corum, Denizli, Izmir, Kastamonu, Kutahya, Manisa, Usak, Yozgat un Kirikkale province

EQU

 

 

 

 

UA – Ukraina

UA-0

Visa valsts

 

 

 

 

US – Amerikas Savienotās Valstis

US-0

Visa valsts

BOV, OVI, POR, EQU, SUF, SUW, RUF, RUW

G

 

 

 

UY – Urugvaja

UY-0

Visa valsts

EQU

 

 

 

 

BOV,

A

1

 

2001. gada 1. novembris

OVI

A

1

 

 

ZA – Dienvidāfrika

ZA-0

Visa valsts

EQU, EQW

 

 

 

 

ZA-1

Visa valsts, izņemot:

mutes un nagu sērgas kontroles zonas daļu, kas atrodas Mpumalanga un ziemeļu provinču veterinārās uzraudzības apgabalā, Natal veterinārās uzraudzības apgabala Ingwavuma rajonā un Botsvānas pierobežā uz austrumiem no 28. garuma grāda un

Camperdown rajonu KwaZulu-Natal provincē

BOV, OVI, RUF, RUW

F

1

 

 

ZW – Zimbabve

ZW-0

Visa valsts

 

 

 

 

*

Prasības saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

-

Sertifikāts nav paredzēts, un svaigas gaļas imports nav atļauts (izņemot to sugu dzīvnieku gaļu, kas norādīti ailē “visa valsts”).

“1” = Kategorijas ierobežojumi

Savienībā nav atļauts ievest subproduktus (izņemot liellopu diafragmas un gremošanas muskuļus).

2. DAĻA

Veterināro sertifikātu paraugi

Paraugs(-i)

“BOV”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas liellopiem (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekiem un to krustojumiem).

“OVI”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas aitām (Ovis aries) un mājas kazām (Capra hircus).

“POR”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, tostarp maltai gaļai, kas iegūta no mājas cūkām (Sus scrofa).

“EQU”

:

veterinārā sertifikāta paraugs tādai svaigai gaļai, izņemot maltu gaļu, kas iegūta no mājas nepārnadžiem (Equus caballus, Equus asinus un to krustojumi).

“RUF”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot malto gaļu un subproduktus, kas iegūta no saimniecībā audzētiem Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“RUW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no Artiodactyla kārtas savvaļas dzīvniekiem (izņemot liellopus (tostarp Bison un Bubalus sugu dzīvniekus un to krustojumus), Ovis aries, Capra hircus, Suidae un Tayassuidae), kā arī no Rhinocerotidae un Elephantidae dzimtas dzīvniekiem.

“SUF”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no saimniecībā audzētiem savvaļas dzīvniekiem, kuri pieder Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtai.

“SUW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no savvaļā augušiem dzīvniekiem, kas pieder Suidae, Tayassuidae vai Tapiridae dzimtai.

“EQW”

:

veterinārā sertifikāta paraugs svaigai gaļai, izņemot subproduktus un malto gaļu, kas iegūta no savvaļas nepārnadžiem, kuri pieder Hippotigris (zebru) apakšģintij.

PG (papildu garantijas)

“A”

:

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu, pH mērījumiem un svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas apstiprinātas saskaņā ar veterināro sertifikātu paraugu BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.7. punkts) un RUW (II.2.4. punkts).

“C”

:

garantijas attiecībā uz klasiskā cūku mēra laboratoriskām pārbaudēm liemeņos, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu SUW (II.2.3.B punkts).

“D”

:

garantijas attiecībā uz pārtikas atkritumu izbarošanu saimniecībā(-s) tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu POR (II.2.3.d punkts).

“E”

:

garantijas attiecībā uz tuberkulozes testu tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu BOV (II.2.4.d punkts).

“F”

:

garantijas attiecībā uz nogatavināšanu un tādas svaigas gaļas atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas apstiprināta saskaņā ar veterinārā sertifikāta paraugu BOV (II.2.6. punkts), OVI (II.2.6. punkts), RUF (II.2.6. punkts) un RUW (II.2.7. punkts).

“G”

:

garantijas attiecībā uz: 1) subproduktu un muguras smadzeņu neiekļaušanu un 2) briežu dzimtas dzīvnieku izcelsmi un pārbaudēm attiecībā uz hronisko novājēšanas slimību saskaņā ar veterinārā sertifikātu paraugu RUF (II.1.7. punkts) un RUW (II.1.8. punkts).

“H”

:

Brazīlijai pieprasītās papildu garantijas attiecībā uz dzīvnieku kontaktiem, vakcinācijas programmām un uzraudzību. Tomēr, tā kā Santa Caterina štatā, Brazīlijā, vakcinācija pret mutes un nagu sērgu netiek veikta, tad atsauces uz vakcinēšanas programmu neizmanto attiecībā uz gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir minētajā štatā un kuri tur ir kauti.

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


(1)  Neskarot īpašās sertifikācijas prasības, kas paredzētas Savienības nolīgumos ar trešām valstīm.

(2)  Tādu dzīvnieku gaļu, kas nokauti 7. ailē norādītajā dienā vai pirms tam, var importēt Savienībā 90 dienas pēc minētās dienas. Sūtījumus, kurus pārvadā kuģos, kas atrodas atklātā jūrā, var importēt Savienībā 40 dienas pēc 7. ailē norādītās dienas, ja tie sertificēti pirms minētās dienas. (NB! Ja 7. ailē datums nav norādīts, tad laika ierobežojumi nepastāv.)

(3)  Savienībā atļauts importēt tikai tādu dzīvnieku gaļu, kas nokauti 8. ailē norādītajā dienā vai pēc tam (ja 8. ailē datums nav norādīts, tad laika ierobežojumi nepastāv).

(4)  Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; pagaidu kods, kas nekādi neietekmē šīs valsts galīgo nomenklatūru, par kuru tiks panākta vienošanās pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras par šo tēmu pašlaik norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(5)  Izņemot Kosovu, kas pašlaik saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūciju ir pakļauta starptautiskai pārvaldei.

*

Prasības saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.).

-

Sertifikāts nav paredzēts, un svaigas gaļas imports nav atļauts (izņemot to sugu dzīvnieku gaļu, kas norādīti ailē “visa valsts”).

“1” = Kategorijas ierobežojumi

Savienībā nav atļauts ievest subproduktus (izņemot liellopu diafragmas un gremošanas muskuļus).


III PIELIKUMS

Image

Image

Image


IV PIELIKUMS

REGULAS 1. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTIE DZĪVNIEKI

1. DAĻA

Trešo valstu, to teritoriju vai daļu saraksti

1. SADAĻA

Regulas 7. panta 2. punktā minētās trešo valstu vai teritoriju daļas

Valsts/teritorija

Valsts/teritorijas daļas kods

Valsts/teritorijas daļas apraksts

US – Amerikas Savienotās Valstis

US-A

Havaju pavalsts

2. DAĻA

Dzīvnieku un attiecīgo veterināro sertifikātu paraugu tabulas

1. tabula

 

“QUE”

:

veterinārā sertifikāta paraugs bišu māšu un kameņu māšu sūtījumiem (Apis mellifera un Bombus spp.).

“BEE”

:

veterinārā sertifikāta paraugs kameņu (Bombus spp.) koloniju sūtījumiem.

Kārta

Dzimta

Ģintis/sugas

Hymenoptera

Apidae

Apis mellifera, Bombus spp.

Image

Image

Image

Image


V PIELIKUMS

Paskaidrojumi veterināro sertifikātu aizpildīšanai

(atsauce minēta 18. pantā)

a)

Veterināros sertifikātus izsniedz eksportētāja trešā valsts, pamatojoties uz I, II un IV pielikuma 2. daļā un III pielikumā noteiktajiem paraugiem saskaņā ar izkārtojumu, kas atbilst konkrētiem dzīviem dzīvniekiem/ svaigai gaļai.

Paraugā norādītajā numurētajā secībā tajos ir apliecinājumi, kas noteikti visām trešām valstīm un, ja vajadzīgs, papildu garantijas, kas noteiktas eksportētājai trešai valstij vai tās daļai.

Ja galamērķa dalībvalsts attiecībā uz konkrētiem dzīviem dzīvniekiem/ svaigu gaļu nosaka papildu sertifikācijas prasības, veterinārā sertifikāta oriģinālā jāiekļauj arī apliecinājumi, kas apstiprina, ka šīs prasības tiek ievērotas.

b)

Ja sertifikāta paraugā noteikts, ka atsevišķi lieki paziņojumi ir svītrojami, tad par sertificēšanu atbildīgā amatpersona neatbilstošos paziņojumus drīkst nosvītrot, parakstīt ar iniciāļiem un apzīmogot vai pilnīgi izsvītrot no sertifikāta.

c)

Atsevišķs un īpašs sertifikāts vajadzīgs dzīviem dzīvniekiem/ svaigai gaļai, ko eksportē no tās pašas eksportētājas valsts teritorijas vai teritorijām, kas minēta I, II vai IV pielikuma 1. daļas 2. un 3. ailē, ko nosūta uz to pašu galamērķi un transportē tajā pašā dzelzceļa vagonā, kravas furgonā, lidaparātā vai kuģī.

d)

Katra sertifikāta oriģināls ir uz vienas papīra lapas vai, ja nepieciešams garāks teksts, to sagatavo tādā formātā, lai visas vajadzīgās lapas veidotu vienotu un nedalāmu veselumu.

e)

Veterināro sertifikātu aizpilda vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, caur kuras robežkontroles punktu sūtījumu ieved Savienībā, kā arī galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā. Tomēr šīs dalībvalstis drīkst atļaut sertifikātu aizpildīt citas dalībvalsts oficiālajā valodā un pievienot tam, ja vajadzīgs, oficiālu tulkojumu.

f)

Ja sūtījuma vienību identifikācijai (shēma dota veterinārā sertifikāta parauga I.28. punktā) sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par daļu no sertifikāta oriģināla, un katru lappusi paraksta un apzīmogo par sertificēšanu atbildīgā amatpersona.

g)

Ja sertifikāts kopā ar f) apakšpunktā minētajām papildu shēmām ir uz vairākām lappusēm, katru lappusi tās apakšējā daļā numurē — (lappuses numurs) no (kopējais lappušu skaits), bet lappuses augšpusē norāda sertifikāta uzskaites numuru, kuru tam piešķīrusi kompetentā iestāde.

h)

Sertifikāta oriģinālu aizpilda un paraksta valsts pilnvarots veterinārārsts vai kāds cits norīkots oficiāls inspektors, ja tas paredzēts veterinārā sertifikāta paraugā. Attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem sertifikātu aizpilda un paraksta 24 stundu laikā pirms sūtījuma iekraušanas ievešanai Savienībā. Tā rīkojoties, eksportētājas trešās valsts kompetentās iestādes nodrošina, lai tiktu ievēroti sertifikācijas principi, kas līdzvērtīgi Direktīvā 96/93/EK (1) noteiktajiem principiem.

Paraksts ir krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukas krāsas. Šo prasību piemēro arī zīmogiem, ja vien tie nav reljefi vai ar ūdenszīmi.

i)

Sertifikāta numuru, kas minēts I.2. un II.a ailē, piešķir kompetentā iestāde.


(1)  OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.


Augša