EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009R0767

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 ( 2009. gada 13. jūlijs ) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 229, 1.9.2009., 1./28. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 035 Lpp. 181 - 208

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 26/12/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/767/oj

1.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 229/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 767/2009

(2009. gada 13. jūlijs)

par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003, un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Centieni sasniegt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamata mērķiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3). Minētā regula noteica arī pieeju “no lauka līdz galdam”, kurā barība izvirzīta kā nozīmīgs pārtikas aprites sākuma posms. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no šīs regulas pamatmērķiem.

(2)

Barības ražošana ir Eiropas lauksaimniecības produktu ražošanas nozīmīgs mērķis, ņemot vērā, ka lielāko daļu barības ražošanai izmantoto materiālu veido Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti. Turklāt barībai ir būtiski svarīga loma 5 miljoniem Kopienas lopkopju, jo tā ir visnozīmīgākais izmaksu elements.

(3)

Barībai var būt šādi veidi: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, premiksi vai ārstnieciskā barība. Barības piedevu tirdzniecības noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām barības piedevām (4), bet ārstnieciskās barības tirdzniecības noteikumi aprakstīti Padomes Direktīvā 90/167/EEK (1990. gada 26. marts), ar ko paredz nosacījumus, kas regulē ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu Kopienā (5).

(4)

Spēkā esošie tiesību akti par barības sastāvdaļu un barības maisījumu, kas ietver lolojumdzīvnieku barību, apgrozību un izmantošanu, proti, Padomes Direktīva 79/373/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu tirdzniecību (6), Padomes Direktīva 93/74/EEK (1993. gada 13. septembris) par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (7) (“diētiskā barība”), Padomes Direktīva 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti un lietošanu (8), un Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (9) (“bioproteīniem”), ir jāatjaunina un jāaizstāj ar vienu regulējumu. Skaidrības labad būtu jāatceļ Padomes Direktīva 83/228/EEK (1983. gada 18. aprīlis) par pamatnostādnēm, vērtējot dažus dzīvnieku ēdināšanā izmantotos produktus (10) un Komisijas Direktīva 80/511/EEK (1980. gada 2. maijs), kas noteiktos gadījumos atļauj barības maisījumu tirdzniecību nenoslēgtā iepakojumā vai konteineros (11).

(5)

Atceļot ar šo regulu Direktīvu 79/373/EEK, būtu jāatceļ arī Padomes Direktīva 93/113/EK (1993. gada 14. decembris) par fermentu, mikroorganismu un to preparātu lietošanu dzīvnieku barībā (12). Ņemot vērā Direktīvas 79/373/EEK atcelšanu un to, ka šajā regulā ir iekļauti noteikumi par piedevas saturošas lopbarības marķēšanu, būtu jāatceļ Padomes Direktīvas 70/524/EEK (1970. gada 23. novembris) par barības piedevām (13) 16. pants, kas palika spēkā pēc Direktīvas 70/524/EEK atcelšanas ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003.

(6)

Atšķirībā no pārtikas, kas definēta Regulā (EK) Nr. 178/2002, barības definīcijā neiekļauj ūdeni. Turklāt, ņemot vērā to, ka ūdeni netirgo kā dzīvnieku barību, šajā regulā nebūtu jāiekļauj noteikumi par dzīvnieku barībā izmantoto ūdeni. Taču tai būtu jāattiecas uz barību, ko izbaro, iemaisot ūdenī. No otras puses, ūdens lietošana attiecībā uz barības ražotājiem ir apskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (14), ar kuru nosaka, ka tīrs ūdens ir izmantojams vajadzības gadījumā, lai novērstu bīstamu piesārņojumu, kā arī to, ka barības ražošanā jāizmanto pienācīgas kvalitātes ūdens.

(7)

Ņemot vērā barības un pārtikas ķēdes piesārņošanas risku, ir lietderīgi šo regulu attiecināt gan uz tādu dzīvnieku barību, kurus izmanto pārtikas ražošanā, gan uz barību dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā, tostarp arī savvaļas dzīvniekiem.

(8)

Barības nozares uzņēmumu pienākumi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002, kā arī Regulā (EK) Nr. 183/2005, būtu jāpiemēro mutatis mutandis attiecībā uz to dzīvnieku barību, kurus neizmanto pārtikas ražošanā.

(9)

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jāveic oficiāli kontroles pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (15). Šai kontrolei būtu jāattiecas ne tikai uz obligātajiem, bet arī brīvprātīgajiem marķējuma datiem. Lai ļautu kontrolēt datus par sastāvu, būtu jānosaka pieņemamas pielaides marķējumos norādītajām vērtībām.

(10)

Lai pārvaldītu risku saistībā ar barības nekaitīgumu, šīs regulas pielikumā būtu jāietver tādu materiālu saraksti, kurus ir aizlie gts laist tirgū kā dzīvnieku barību, kā pašlaik paredzēts Komisijas Lēmumā 2004/217/EK (16), kopā ar tādu materiālu sarakstu, kuru laišana tirgū kā dzīvnieku barību ir ierobežota. Šāda pielikuma esība tomēr nebūtu jāinterpretē tā, ka visi produkti, kas tajā nav iekļauti, būtu uzskatāmi par nekaitīgiem.

(11)

Tas, ka atsevišķi nošķir barības sastāvdaļas, barības piedevas un citus produktus, piemēram, veterināros medikamentus, ietekmē nosacījumus šādu produktu laišanai tirgū. Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ietekme, ko var pamatot ar zinātnisku novērtējumu un kas attiecināma tikai uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt nesaistošas nostādnes šo produktu veidu nošķiršanai. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras precizēt, vai kāds produkts ir barība šīs regulas nozīmē.

(12)

Papildbarības definīcija Direktīvā 79/373/EEK rada grūtības, piemērojot direktīvu dažādās dalībvalstīs. Lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 183/2005, ir lietderīgi precizēt, kā nošķir papildbarību un premiksus.

(13)

Lai ļautu vienveidīgi piemērot tiesību aktus, piedevu daudzumam barībā un papildbarībā nebūtu jāpārsniedz zināms līmenis. Tomēr augstas koncentrācijas barību, piemēram, spaiņos pildītas laizāmās minerālvielas, var izmantot tiešajai barošanai, ja sastāvs atbilst īpašajiem barošanas mērķiem attiecībā uz attiecīgo paredzēto izmantošanu. Šādas barības izmantošanas nosacījumi būtu jāatspoguļo marķējumā, lai nodrošinātu, ka dienas devā tiek ievērots attiecīgais barības piedevu saturs.

(14)

Direktīvas 82/471/EEK mērķis ir uzlabot lopbarības, ko izmanto kā tiešo un netiešo proteīna avotu, piedāvājumu Kopienā. Minētajā direktīvā tiek prasīta tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra visiem bioproteīniem. Tomēr iepriekš ir piešķirts ļoti maz jaunu atļauju, un joprojām ir manāms barības ar augstu proteīnu līmeni trūkums. Tādējādi vispārīgā tirdzniecības atļaujas piešķiršanas prasība ir izrādījusies pārmērīga, un tā vietā nekaitīgumam radīto risku varētu mazināt, aizliedzot risku radošus produktus, pamatojoties uz tirgus uzraudzību. Gadījumā, ja bioproteīna riska novērtējums ir bijis vai ir negatīvs, tā apgrozība vai izmantošana būtu jāaizliedz. Tādējādi īpašā prasība par vispārēju tirdzniecības atļaujas procedūru bioproteīniem būtu jāatceļ, ieviešot šiem produktiem tādu pašu drošības sistēmu kā citām barības sastāvdaļām. Pašreizējos ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz noteiktiem bioproteīniem nevajadzētu skart.

(15)

Direktīvas 93/74/EEK noteikumi, kuru īsteno ar Komisijas Direktīvu 2008/38/EK (2008. gada 5. marts), ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem (17), darbojas sekmīgi. Tādēļ šādi noteiktais paredzēto lietojumu saraksts būtu jāpatur un šajā regulā būtu jāparedz noteikumi tā atjaunināšanai. Konkrēti, par šādas barības iedarbību un nekaitīgumu būtu jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, ja, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgās īpašās barības lietojums varētu neatbilst konkrētajam paredzētajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi vai dzīvnieku labturību.

(16)

Galvenajam aspektam, kurš jāņem vērā, lietojot apgalvojumus par barību, vajadzētu būt zinātniskam pamatojumam, un barības ražotājiem, kuri izmanto šādus apgalvojumus, tie būtu jāspēj pamatot. Apgalvojumu var zinātniski pamatot, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu un izvērtējot pierādījumus.

(17)

Marķēšanas nolūks ir nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, kā arī to izmanto izsekojamības un kontroles mērķiem. Turklāt marķējumam būtu jāsniedz pircējiem vajadzīgā informācija, lai ļautu tiem izdarīt izvēli, kas vislabāk apmierinātu to vajadzības, un tai vajadzētu būt konsekventai, loģiskai, pārskatāmai un saprotamai. Tā kā pircēji, jo īpaši lopkopji, izdara izvēli ne tikai tirdzniecības vietā, kur tie var pārbaudīt barības iepakojumu, prasībām attiecībā uz marķējumā iekļaujamo informāciju jāattiecas ne tikai uz produkta marķējumu, bet arī uz cita veida saziņu starp pārdevēju un pircēju. Turklāt šīs prasības būtu jāpiemēro barības noformējumam un reklāmai.

(18)

Marķēšana nodrošina obligātos un brīvprātīgos datus. Obligātajai informācijai būtu jāapvieno tie vispārīgie dati, kas ir ietverti marķēšanas pamata prasībās, kā arī īpaši dati tieši attiecībā uz barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kā arī papildinformācija diētiskas barības, piesārņotas sastāvdaļas un lolojumdzīvnieku barības gadījumā.

(19)

Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz ķīmiskajiem piemaisījumiem, kas rodas barības sastāvdaļu ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ir neapmierinošs. Lai nodrošinātu augstu barības nekaitīguma pakāpi un tādējādi augstu sabiedrības veselības aizsardzības pakāpi, kā arī lai uzlabotu pārskatāmību, būtu jāpieņem noteikumi par šādu ķīmisko piemaisījumu pielaides pakāpi saskaņā ar labu praksi, kas minēta Regulā (EK) Nr. 183/2005.

(20)

Sekmīgi darbojas spēkā esošais princips, ka jāmarķē ir tikai zināmas barības piedevas, ja tās ir lietotas barības sastāvdaļās un barības maisījumā. Tomēr iedalījums kategorijās, kas ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, ir jāatjaunina un jāmodernizē, arī tāpēc, ka jo īpaši lolojumdzīvnieku īpašniekiem piedevu marķējumu dēļ var rasties neskaidrības.

(21)

Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un dioksīna krīzes rezultātā 2002. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/2/EK (2002. gada 28. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (18) pēc Eiropas Parlamenta ierosmes tika ieviesta prasība norādīt visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentu. Turklāt pārtikas un barības nekaitīguma līmenis ir ievērojami uzlabojies Regulas (EK) Nr. 178/2002 (EK) un Regulas (EK) Nr. 183/2005 un to īstenošanas pasākumu pieņemšanas rezultātā, jo īpaši pievēršoties barības un pārtikas apritē uzņēmēju atbildībai, uzlabotajai izsekojamības sistēmai, riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principa ieviešanai barības nozarē un norādījumu izveidošanai par labu higiēnas praksi barības nozares uzņēmumos. Tā kā ir vērojami šie pozitīvie sasniegumi, kas parādās paziņojumos pārtikas un barības agrā brīdinājuma sistēmai (RASFF), prasība norādīt marķējumā svara procentu visām barības maisījuma sastāvā esošajām barības sastāvdaļām vairs nav vajadzīga augsta līmeņa barības nekaitīguma nodrošināšanai un līdz ar to augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzībai. Tomēr precīzu procentuālo vērtību var sniegt brīvprātīgi, lai nodrošinātu pircējiem pienācīgu informāciju. Turklāt, ņemot vērā to, ka kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija par visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentiem, tām vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz steidzamības apsvērumiem, kas saistīti ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, un, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (19), sniegt pircējam sīkāku informāciju.

(22)

Lai nodrošinātu pircējam pareizu informāciju un izvairītos no pircēju maldināšanas, precīzs svara procents tomēr būtu jāprasa gadījumos, kad attiecīgā barības sastāvdaļa ir izcelta uz barības maisījuma marķējuma.

(23)

Norāde par barības maisījuma sastāvā esošajām sastāvdaļām dilstošā secībā pēc svara jau sniedz nozīmīgu informāciju par produkta sastāvu. Dažās jomās, kur ražotājam nav obligāti jānorāda marķējumā dati, pircējam vajadzētu būt iespējai pieprasīt papildinformāciju. Šajā gadījumā būtu jāsaglabā pieļaujamā novirze ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma.

(24)

Būtu jāaizsargā ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības. Šādu intelektuāla īpašuma tiesību īstenošanai būtu jāpiemēro Direktīva 2004/48/EK. Būtu arī jāatzīst, ka barības maisījuma kvantitatīvo sastāvu atšķirībā no saturā esošo barības sastāvdaļu nosaukumiem noteiktos apstākļos var uzskatīt par aizsargājamu konfidenciālu informāciju.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (20) neattiecas uz tādas barības marķēšanu, kurā ir pārmērīgs nevēlamu vielu sastāvs. Tādēļ būtu jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgu marķējumu un to, ka tiek pienācīgi ievērots atšķaidīšanas aizliegums saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, līdz brīdim, kad šādu piesārņotu barību detoksificē detoksifikācijas uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu, vai attīra.

(26)

Ciktāl šādu prasību piemērošana nav vajadzīga, lai aizsargātu cilvēka vai dzīvnieku veselību vai patērētāju intereses, un tā rada nepiemērotu slogu par datu marķēšanu atbildīgajam ražotājam vai barības apritē iesaistītajam uzņēmējam, būtu jāparedz atkāpes no vispārīgajām marķēšanas prasībām. Pamatojoties uz pieredzi, šādas atkāpes būtu jānodrošina jo īpaši attiecībā uz barību, ko viens lauksaimnieks tieši piegādā otram izmantošanai viņa saimniecībā, uz barību nelielos daudzumos, uz barības maisījumu, ko veido vairāk nekā trīs barības sastāvdaļas, un augu pilngraudu, sēklu un augļu maisījumiem.

(27)

Parasti barības maisījums būtu jātirgo noslēgtās tvertnēs, taču būtu jānodrošina piemērotas atkāpes tiktāl, ciktāl tādas prasības piemērošana nav vajadzīga, lai aizsargātu cilvēka vai dzīvnieku veselību vai patērētāju intereses, un tā radītu pārmērīgu slogu barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.

(28)

Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2. līdz 4. slejā ir saraksti ar noteikumiem par dažu barības sastāvdaļu apzīmējumiem, aprakstiem un marķēšanu. Šie saraksti veicina apmaiņu ar informāciju par produkta īpašībām starp ražotāju un patērētāju. Pieredze ar iesaistīto personu līdzdalību brīvprātīgu standartu izstrādē, izmantojot Kopienas nostādnes barības higiēnas jomā, viscaur ir bijusi pozitīva. Ja sarakstu paplašinātu nevis likumdevējs, bet gan ieinteresētās personas, tās varētu rīkoties elastīgāk un labāk pielāgoties lietotāju informācijas vajadzībām. Ieinteresētās personas var lemt par pūlēm, ko tās iegulda, atkarībā no barības sastāvdaļu saraksta vērtības. Tādēļ ir vēlams sastādīt papildināmu reģistru ar barības sastāvdaļām, kuru barības apritē iesaistītie uzņēmēji var izmantot brīvprātīgi, izņemot attiecībā uz barības sastāvdaļu nosaukumu.

(29)

Šobrīd spēkā esošiem barības sastāvdaļu sarakstiem, kas sniegti Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2. līdz 4. slejā, vajadzētu būt Kopienas barības sastāvdaļu reģistra sākotnējai versijai. Šī sākotnējā versija būtu pēc tam jāpapildina pēc iesaistīto personu iniciatīvas saskaņā ar viņu interesēm, iekļaujot arī tirgū nonākošas jaunas barības sastāvdaļas.

(30)

Pārredzamības labad ir lietderīgi par tām barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas reģistrā, paziņot ieinteresēto personu pārstāvjiem, tiklīdz šādas barības sastāvdaļas pirmoreiz laiž tirgū.

(31)

Moderni marķējumi veicina konkurētspējīgu tirgu, kurā dinamiski, efektīvi, novatoriski uzņēmēji spēj pilnībā izmantot marķējumu, lai pārdotu savus ražojumus. Ņemot vērā gan savstarpējos darījumus, ko veic uzņēmumi, ja barību iegādājas lopkopis, gan attiecības starp ražotāju un lolojumdzīvnieku barības pircēju, moderna marķējuma mērķu sasniegšanā var lieti noderēt labas marķēšanas prakses kodeksi šajās divās jomās. Šiem kodeksiem būtu jānosaka noteikumi, kas ļautu pircējiem veikt uz informāciju balstītu izvēli. Tiem būtu arī jāsniedz par marķēšanu atbildīgajām personām svarīgi norādījumi par dažādiem marķējuma elementiem. Tie var interpretēt tiesisko regulējumu brīvprātīgai marķēšanai vai obligāto marķējuma datu noformējumu. Kodeksi būtu jāizmanto brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad kodeksu izmantošana tiek norādīta marķējumā.

(32)

Visu iesaistīto pušu līdzdalība ir svarīgs elements reģistra un labas marķēšanas prakses kodeksu kvalitātes un piemērotības nodrošināšanā. Lai izlabotu patērētāju tiesības uz pienācīgu informāciju, jāievēro to intereses. To var nodrošināt Komisija, apstiprinot reģistru un kodeksus, ja to saturs ir praktisks un tie ir piemēroti, lai atbilstu šīs regulas mērķiem.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(34)

Ir nepieciešams pārejas laiks, jo īpaši attiecībā uz barību, kas atbilst īpašam uztura mērķim, un attiecībā uz ķīmisko piemaisījumu pakāpi, kuri rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem. Būtu jāatļauj arī esošo krājumu tirdzniecība, līdz tie izsīkst, turklāt var būt lietderīgi noteikt, pie kādiem nosacījumiem barību var marķēt saskaņā ar šo regulu pirms tās piemērošanas dienas.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot noteikumus barības laišanai tirgū, lai nodrošinātu augstu barības nekaitīguma līmeni, tādējādi nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kā arī nodrošināt, ka lietotāji un patērētāji saņem pietiekamu informāciju, kā arī stiprināt iekšējā tirgus efektīvu organizāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(36)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (21).

(37)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt sarakstu, kurā uzskaitītas sastāvdaļas, ko ierobežo vai aizliedz izmantot kā barību, atļauju piešķiršanu barībai, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, saraksta izveidē ar marķēšanas kategorijām barības sastāvdaļām, kas paredzētas neproduktīviem dzīvniekiem, izņemot kažokādu dzīvniekus, grozījumu pieņemšanu reģistrā, ar kuru nosaka ķīmisko piemaisījumu maksimālo saturu vai botāniskās tīrības pakāpes, vai mitruma satura pakāpes, vai daļēju obligāto paziņojumu aizstāšanu, lai pielikumus pielāgotu zinātniskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, un pārejas pasākumu pieņemšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(38)

Efektivitātes labad regulatīvās kontroles procedūras parastais termiņš būtu jāsaīsina attiecībā uz paredzamā lietojuma sarakstu atjaunināšanu. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ parastos regulatīvās procedūras termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai grozītu to vielu sarakstu, kuru laišana tirgū vai izmantošana dzīvnieku barībā ir ierobežota vai aizliegta.

(39)

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantā ir paredzēti noteikumi barības piedevu un premiksu marķēšanai un iepakošanai. Noteikumu par premiksiem īstenošana jo īpaši rada praktiskas problēmas nozarei un kompetentajām iestādēm. Lai panāktu saskaņotāku premiksu marķēšanu, attiecīgais pants būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 178/2002, ir saskaņot noteikumus barības laišanai tirgū, lai nodrošinātu augstu barības nekaitīguma līmeni, tādējādi nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kā arī nodrošināt, ka lietotāji un patērētāji saņem pietiekamu informāciju, kā arī stiprināt iekšējā tirgus efektīvu organizāciju.

2. pants

Darbības joma

1.   Regulā ir paredzēti noteikumi gan tādu dzīvnieku, kurus izmanto pārtikas ražošanā, gan tādu dzīvnieku, kurus neizmanto pārtikas ražošanā, barības laišanai tirgū un lietošanai Kopienā, tostarp prasības marķēšanai, iepakojumam un noformējumam.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot citus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz dzīvnieku barību, konkrēti:

a)

Direktīvu 90/167/EEK;

b)

Direktīvu 2002/32/EK;

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (22);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (23);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (24);

f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (25);

g)

Regulu (EK) Nr. 1831/2003; un

h)

Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (26).

3.   Šī regula neattiecas uz ūdeni, ko tiešā veidā uzņem dzīvnieki vai kas apzināti iekļauts barībā. Tomēr tā attiecas uz barību, ko paredzēts izbarot, iemaisot ūdenī.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās definīcijas terminiem “barība”, “barības uzņēmums”, “laišana tirgū”;

b)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteiktās definīcijas terminiem “lopbarības piedeva”, “premiksi”, “pārstrādes palīglīdzekļi” un “dienas deva”; un

c)

Regulā (EK) Nr. 183/2005 noteiktās definīcijas terminiem “uzņēmums” un “kompetenta iestāde”.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“barības apritē iesaistīts uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par to, lai šīs personas kontrolē esošajā barības nozares uzņēmumā tiktu nodrošināta šīs regulas prasību ievērošana;

b)

“perorāla dzīvnieku barošana” ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti;

c)

“produktīvs dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur pārtikas ražošanai lietošanai cilvēka uzturā, tostarp dzīvnieki, kas netiek lietoti uzturā, bet kas pieder pie sugas, kuru Kopienā parasti lieto uzturā;

d)

“neproduktīvi dzīvnieki” ir jebkuri dzīvnieki, ko baro, audzē vai tur, bet ko neizmanto cilvēka uzturā, piemēram, kažokādu dzīvnieki, lolojumdzīvnieki, kā arī laboratorijās, zooloģiskajos dārzos vai cirkos turētie dzīvnieki;

e)

“kažokādu dzīvnieki” ir neproduktīvi dzīvnieki, ko baro, audzē vai tur kažokādu ražošanai un ko neizmanto cilvēka uzturā;

f)

“lolojumdzīvnieks” ir tādas sugas neproduktīvs dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru Kopienā parasti nelieto cilvēka uzturā;

g)

“barības sastāvdaļas” ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskas pārstrādes, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu kā tādas, vai arī pēc pārstrādes, vai gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus;

h)

“barības maisījums” ir vismaz divu barības sastāvdaļu sajaukums, kurā ietilpst vai neietilpst barības piedevas un kurš paredzēts dzīvnieku barošanai kompleksās barības vai papildbarības veidā;

i)

“kompleksā barība” ir barības maisījums, kura sastāvs ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai;

j)

“papildbarība” ir barības maisījums, kurā ir augsts dažu vielu saturs, bet kurš sava sastāva dēļ ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai tikai kopā ar citu barību;

k)

“minerālbarība” ir papildbarība, kuras sastāvā ir vismaz 40 % koppelnu;

l)

“piena aizstājējbarība” ir barības maisījumi, ko sausā veidā vai pēc atšķaidīšanas ar noteiktu šķidruma daudzumu lieto jaunu dzīvnieku barošanai kā pirmpiena papildinājumu vai aizvietotāju vai jaunu dzīvnieku, piemēram, kaušanai paredzētu teļu, jēru vai kazlēnu, barošanai;

m)

“nesējs” ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus;

n)

“īpašs barošanas mērķis” ir mērķis apmierināt specifiskas uztura prasības tādiem dzīvniekiem, kuru asimilācijas, absorbcijas vai vielmaiņas procesi ir vai varētu būt uz laiku vai neatgriezeniski pasliktinājušies un kuri tāpēc varētu gūt labumu no savam stāvoklim atbilstīgas lopbarības uzņemšanas;

o)

“barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem” ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē;

p)

“piesārņota barība” ir barība, kas satur nevēlamas vielas, kuras pārsniedz Direktīvā 2002/32 EK pieļauto līmeni;

q)

“minimālais glabāšanas termiņš” ir laiks, kurā pareizos glabāšanas apstākļos persona, kas atbildīga par marķēšanu, garantē, ka barība saglabā deklarētās īpašības. Barībai kopumā var norādīt tikai vienu minimālo glabāšanas termiņu, un to nosaka, balstoties uz katras sastāvdaļas minimālo glabāšanas termiņu;

r)

“partija” vai “sērija” ir identificējams barības daudzums, kam ir kopīgas pazīmes, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums, un ražošanas procesa gadījumā tā ir produkcijas vienība, kas saražota vienā uzņēmumā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, vai virkne šādu vienību, ja tās ražo vienu aiz otras un glabā kopā;

s)

“marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu saistīšana ar barību, novietojot šo informāciju uz jebkura tāda materiāla kā iepakojums, tvertne, norāde, etiķete, dokuments, riņķītis, apsējs, kas pievienots barībai vai attiecas uz to, vai internetā, tostarp arī reklāmas mērķim;

t)

“marķējums” ir jebkura etiķete, zīmols, zīme, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz barības iepakojuma vai tvertnes vai pievienots tai;

u)

“noformējums” ir forma, izskats vai iepakojums un barībai izmantotā iepakojuma materiāls gan pēc iepakojuma risinājuma, gan tā izskata.

2.   NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

4. pants

Prasības nekaitīgumam un tirdzniecībai

1.   Barību drīkst laist tirgū un lietot tikai tad, ja:

a)

tā ir nekaitīga;

b)

tai nav tiešas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi vai dzīvnieku labturību.

Neproduktīvo dzīvnieku barībai mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 15. pantā noteiktās prasības.

2.   Papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām barības apritē iesaistītie uzņēmēji, kas laiž barību tirgū, nodrošina, ka barība:

a)

ir nebojāta, īsta, bez piemaisījumiem, atbilst savam mērķim un tai ir tirgus prasībām atbilstīga kvalitāte;

b)

ir marķēta, iepakota un noformēta saskaņā ar šajā regulā un citos spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;

Neproduktīvo dzīvnieku barībai mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 16. pantā noteiktās prasības.

3.   Barība atbilst tehniskajiem noteikumiem par piemaisījumiem un citiem šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem ķīmiskiem faktoriem.

5. pants

Barības uzņēmumu pienākumi un saistības

1.   Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē, attiecībā uz neproduktīvo dzīvnieku barību mutatis mutandis ievēro prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. un 20. pantā un Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. panta 1. punktā neproduktīvo dzīvnieku barībai.

2.   Par barības marķēšanu atbildīgā persona nodrošina kompetentajām iestādēm pieeju jebkurai informācijai par tās barības sastāvu vai norādītajām īpašībām, ko minētā persona laidusi tirgū un kas ļauj pārbaudīt marķējumā norādītās informācijas precizitāti, tostarp barības maisījumos izmantoto barības sastāvdaļu precīzus svara procentus.

3.   Pamatojoties uz steidzamības apsvērumiem, kas saistīti ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, un neskarot Direktīvas 2004/48/EK noteikumus, kompetentā iestāde var sniegt pircējam informāciju, kas ir tās rīcībā, saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja tā pēc ražotāju un pircēju attiecīgo likumīgo interešu izvērtējuma uzskata, ka šāda informācijas sniegšana ir pamatota. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde sniedz šādu informāciju, ja pircējs paraksta konfidencialitātes klauzulu.

6. pants

Ierobežošana un aizliegšana

1.   Barība nesatur sastāvdaļas un nesastāv no sastāvdaļām, kuras ierobežots vai aizliegts laist tirgū vai izmantot dzīvnieku barošanai. Šo sastāvdaļu saraksts ir sniegts III pielikumā.

2.   Komisija groza sastāvdaļu sarakstu, kuru laišana tirgū vai izmantošana dzīvnieku barošanai ir ierobežota vai aizliegta, īpaši ņemot vērā zinātniskas liecības, tehnoloģisko attīstību, paziņojumus saskaņā ar pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu (RASFF) vai oficiālo kontroļu rezultātus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 28. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu minētos pasākumus.

3.   NODAĻA

ĪPAŠU BARĪBAS VEIDU LAIŠANA TIRGŪ

7. pants

Barības veidu raksturojums

1.   Saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kas skaidro barības sastāvdaļu, barības piedevu un citu produktu, piemēram, veterināro medikamentu, atšķirības.

2.   Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt pasākumus, lai noteiktu, vai produkts ir barība šīs regulas nozīmē.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Barības piedevu saturs

1.   Neskarot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgajā juridiskajā instrumentā, kas piešķir atļauju attiecīgajai barības piedevai, barības sastāvdaļu un papildbarības saturā nav iekļautas barības piedevas, kas pārsniedz attiecīgo fiksēto maksimālo saturu kompleksajā barībā vairāk nekā 100 reižu, vai kokcidiostatu un histomonostatu gadījumā – vairāk nekā piecas reizes.

2.   Šā panta 1. punktā minēto līmeni, kas pārsniedz attiecīgo fiksēto maksimālo saturu kompleksajā barībā vairāk nekā 100 reižu, drīkst pārsniegt tikai tad, ja šādu produktu sastāvs atbilst konkrētajam barošanas mērķim attiecībā uz attiecīgo paredzamo lietojumu saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Šādas barības izmantošanas nosacījumus tālāk precizē paredzamā lietojuma sarakstā. Ja šādas barības ražotājs izmanto barības piedevas, kas minētas Regulas (EK) 183/2005 IV pielikuma 2. nodaļā, viņš saņem apstiprinājumu saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

9. pants

Īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības tirdzniecība

Īpašiem barošanas mērķiem paredzētu barību drīkst tirgot tikai tad, ja tās paredzamais lietojums ir iekļauts paredzamā lietojuma sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 10. pantu, un ja tā atbilst galvenajām barības īpašībām saistībā ar attiecīgo īpašo barošanas mērķi, kas izklāstīts minētajā sarakstā.

10. pants

Paredzamā lietojuma saraksts īpašiem barošanas mērķiem paredzētai barībai

1.   Komisija var atjaunināt paredzamā lietojuma sarakstu, kas pašreiz izklāstīts Direktīvā 2008/38/EK, pievienojot paredzamo lietojumu, atsaucot paredzamo lietojumu, vai arī papildinot, atceļot vai grozot ar šo paredzamo lietojumu saistītus nosacījumus.

2.   Paredzamā lietojuma saraksta atjaunināšanas procedūru drīkst sākt pēc Kopienā reģistrētas fiziskas vai juridiskas personas vai dalībvalsts pieteikuma iesniegšanas Komisijai. Derīgā pieteikumā ietilpst dokumentācija, kas pierāda, ka konkrētās barības sastāvs atbilst paredzētajam īpašajam barošanas mērķim un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi un dzīvnieku labturību.

3.   Komisija pieteikumu, tostarp dokumentāciju, nekavējoties dara pieejamu dalībvalstīm.

4.   Ja Komisijai, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, ir pamats uzskatīt, ka īpašās barības lietojums, iespējams, neatbilst konkrētajam paredzētajam īpašajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi vai dzīvnieku labturību, Komisija trīs mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas lūdz atzinumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”). Iestāde sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu. Šo termiņu pagarina ikreiz, kad iestāde pieprasa pieteikuma iesniedzējam papildinformāciju.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas vai attiecīgos gadījumos pēc iestādes atzinuma saņemšanas Komisija pieņem regulu, atjauninot paredzamā lietojuma sarakstu, ja ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 6. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta, Komisija sešu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas vai attiecīgā gadījumā pēc iestādes atzinuma saņemšanas izbeidz procedūru jebkurā procedūras posmā un nolemj neturpināt atjaunināšanu, ja tā uzskata, ka šāda atjaunināšana nav pamatota. Komisija tā rīkojas saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Šādā gadījumā Komisija, ja vajadzīgs, tieši informē pieteikuma iesniedzēju un dalībvalstis, savā vēstulē norādot iemeslus, kuru dēļ tā atjaunināšanu neuzskata par pamatotu.

7.   Komisija saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz pieteikuma sagatavošanu un noformēšanu.

4.   NODAĻA

MARĶĒŠANA, NOFORMĒŠANA UN IEPAKOŠANA

11. pants

Marķējuma un noformējuma principi

1.   Barības marķējums un noformējums nedrīkst maldināt lietotāju, jo īpaši:

a)

attiecībā uz barības paredzēto lietojumu vai iezīmēm, jo īpaši raksturu, ražošanas vai izgatavošanas metodi, īpašībām, sastāvu, daudzumu, ilgderīgumu, dzīvnieku sugām vai kategorijām, kam barība ir paredzēta;

b)

piedēvējot barībai iedarbību vai īpašības, kas tai nepiemīt, vai apgalvojot, ka tai piemīt speciālas īpašības, ja patiesībā šādas īpašības piemīt visai līdzīga veida barībai; vai

c)

attiecībā uz marķējuma atbilstību 24. un 25. pantā minētajam Kopienas reģistram un Kopienas kodeksiem.

2.   Barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, ko tirgo kā beztaras preci vai nenoslēgtā iepakojumā, vai konteineros saskaņā ar 23. panta 2. punktu, pievieno dokumentu, kurā ir visi obligātie marķējuma dati saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja barību pārdod distanciālās saziņas veidā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (27) 2. pantā, šajā regulā prasītie obligātie marķējuma dati, izņemot datus, ko paredz 15. panta b), d) un e) punkts un 16. panta 2. punkta c) apakšpunkts vai 17. panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir redzami tālpārdošanas uzņēmuma informācijas materiālos, vai šos datus dara pieejamus, izmantojot citus piemērotus līdzekļus, pirms tiek slēgts distances līgums. Datus, ko paredz 15. panta b), d) un e) punkts un 16. panta 2. punkta c) apakšpunkts vai 17. panta 1. punkta d) apakšpunkts, sniedz ne vēlāk kā barības piegādes brīdī.

4.   Marķēšanas noteikumus papildus tiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, nosaka II pielikumā.

5.   Marķējumā norādīto un atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 882/2004 oficiālajās kontrolēs noteikto barības sastāvdaļu vai barības maisījuma sastāvā esošo sastāvdaļu neatbilstībām atļautās pielaides ir uzskaitītas šīs regulas IV pielikumā.

12. pants

Atbildība

1.   Persona, kas ir atbildīga par marķējumu, nodrošina marķējuma datu esību un saturisko precizitāti.

2.   Par marķējumu atbildīgā persona ir barības apritē iesaistītais uzņēmējs, kurš veic barības pirmreizējo laišanu tirgū, vai, attiecīgā gadījumā, barības apritē iesaistītais uzņēmējs, ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šo barību tirgo.

3.   Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē, ciktāl to darbības ietekmē marķējumu šī uzņēmēja kontrolē esošā uzņēmējdarbībā, nodrošina, ka jebkura saziņas veida paustā informācija atbilst šīs regulas prasībām.

4.   Uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē un kas atbildīgi par mazumtirdzniecības vai sadales darbībām, kas neietekmē marķējumu, rīkojas pietiekoši rūpīgi, lai palīdzētu nodrošināt atbilstību marķēšanas prasībām, atturoties jo īpaši piegādāt barību, par kuru viņi, pamatojoties uz viņu rīcībā esošo informāciju un būdami profesionāļi, zina, ka tā neatbilst prasībām.

5.   Uzņēmumos, kas ir to pārziņā, uzņēmēji, kas iesaistīti barības apritē, nodrošina obligāto marķējuma datu nosūtīšanu visā pārtikas apritē, lai ļautu sniegt informāciju barības tiešajam lietotājam saskaņā ar šo regulu.

13. pants

Apgalvojumi

1.   Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējums un noformējums var pievērst īpašu uzmanību kādas vielas esībai vai neesamībai barībā, specifiskām barošanas īpašībām vai procesam vai kādai īpašai funkcijai, kas attiecas uz iepriekšminēto, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

apgalvojums ir objektīvs, kompetentajām iestādēm pārbaudāms un barības lietotājam saprotams; un

b)

par marķējumu atbildīgā persona pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz zinātnisku pamatojumu apgalvojumam, izmantojot vai nu publiski pieejamus zinātniskus pierādījumus, vai dokumentētus uzņēmuma veiktus pētījumus. Zinātniskais pamatojums ir pieejams brīdī, kad barību laiž tirgū. Pircējam ir tiesības vērst kompetentās iestādes uzmanību uz to, ka viņam ir šaubas attiecībā uz apgalvojuma patiesumu. Ja tiek secināts, ka apgalvojums nav pietiekami pamatots, marķējumu attiecībā uz šādu apgalvojumu uzskata par maldinošu 11. panta nozīmē. Gadījumā, ja kompetentajai iestādei ir šaubas par attiecīgā apgalvojuma zinātnisko pamatojumu, tā var iesniegt minēto jautājumu izskatīšanai Komisijā. Komisija var pieņemt lēmumu, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad ir saņemts iestādes atzinums, saskaņā ar 28. panta 2. punktā izklāstīto konsultāciju procedūru.

2.   Neskarot 1. punktu, apgalvojumi par barības optimizāciju un fizioloģiskā stāvokļa atbalstu vai aizsardzību ir atļauti, ja tie nesatur apgalvojumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā.

3.   Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā vai noformējumā nav apgalvojumu par to, ka:

a)

barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību, izņemot attiecībā uz kokcidiostatiem un histomonostatiem, kā atļauts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003; šis apakšpunkts tomēr neattiecas uz apgalvojumiem attiecībā uz barības vielu nesabalansētību, ja ar to nav saistīti patoloģiski simptomi;

b)

barībai ir īpašs barošanas mērķis, kā noteikts 9. pantā minētajā paredzamā lietojuma sarakstā, ja vien tā neapmierina tur noteiktās prasības.

4.   Specifikācijas, kas saistītas ar 1. un 2. punktā paredzētajām prasībām, var iekļaut 25. pantā minētajos Kopienas kodeksos.

14. pants

Marķējuma datu noformējums

1.   Visi obligātie marķējuma dati ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami norādīti pamanāmā vietā uz iepakojuma, konteinera vai uz tam piestiprinātas etiķetes, pavaddokumenta, kas paredzēts 11. panta 2. punktā, vismaz tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā barību laiž tirgū, vai vienā no šīs dalībvalsts vai reģiona oficiālajām valodām.

2.   Obligātie marķēšanas dati ir viegli atpazīstami, un tos neaizsedz nekāda cita informācija. To attēlojuma krāsa, burti un lielums neaizsedz un neuzsver nevienu informācijas daļu, ja vien šādas atšķirības nav paredzētas, lai pievērstu uzmanību brīdinājumiem.

3.   Specifikācijas, kas saistītas ar 1. un 2. punktā paredzētajām prasībām un 22. pantā minētās brīvprātīgās marķēšanas noformējumu, var iekļaut 25. pantā minētajos Kopienas kodeksos.

15. pants

Vispārīgās obligātās marķēšanas prasības

Barības sastāvdaļu vai barības maisījumu nelaiž tirgū, ja marķējumā nav norādīti šādi dati:

a)

barības veids: attiecīgi “barības sastāvdaļa”, “kompleksā barība” vai “papildbarība”;

“kompleksajai barībai” attiecīgos gadījumos var izmantot apzīmējumu “kompleksā piena aizstājējbarība”,

“papildbarībai” attiecīgos gadījumos var izmantot šādus precizējošus apzīmējumus: “minerālbarība” vai “piena aizstājēja papildbarība”,

lolojumdzīvniekiem, kas nav kaķi vai suņi, uzrakstu “kompleksā barība” vai “papildbarība” var aizstāt ar “barības maisījums”;

b)

par marķējumu atbildīgā uzņēmēja, kas iesaistīts barības apritē, vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

c)

ja pieejams, par marķēšanu atbildīgās personas uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 13. pantu uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 23. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu vai Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu. Ja par marķēšanu atbildīgajai personai ir vairāki apstiprinājuma numuri, tā lieto numuru, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005;

d)

partijas vai sērijas atsauces numurs;

e)

svara mērvienībās izteikts neto daudzums cietiem produktiem un svara vai tilpuma mērvienībās izteikts neto daudzums šķidrumiem;

f)

barības piedevu saraksts, pirms tām ir virsraksts “piedevas” saskaņā ar VI vai attiecīgos gadījumos VII pielikuma I nodaļu, neskarot tiesību aktā par atļaujas piešķiršanu attiecīgajai barības piedevai paredzētos marķēšanas noteikumus;

g)

mitruma saturs saskaņā ar I pielikuma 6. punktu.

16. pants

Īpašas obligātās marķēšanas prasības barības sastāvdaļām

1.   Papildus 15. pantā paredzētajām prasībām barības maisījumu marķējumā iekļauj arī:

a)

barības sastāvdaļas nosaukumu; nosaukumu lieto atbilstīgi 24. panta 5. punktam;

b)

obligāto uzskaitījumu, kas atbilst attiecīgajai kategorijai, kā izklāstīts V pielikumā esošajā sarakstā; obligāto uzskaitījumu var aizstāt ar datiem, kas paredzēti Kopienas reģistrā, kā minēts 24. pantā, attiecībā uz katru konkrētās kategorijas barības sastāvdaļu.

2.   Papildus 1. pantā paredzētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā norāda arī šādu informāciju, ja tās satur piedevas:

a)

dzīvnieku sugas vai kategorijas, kam paredzēta barības sastāvdaļa, ja attiecīgās piedevas nav atļautas visām dzīvnieku sugām vai tās ir atļautas, paredzot maksimālo pieļaujamo līmeni dažām sugām;

b)

norādījumi pareizai lietošanai saskaņā ar II pielikuma 4. punktu, ja ir noteikts attiecīgo piedevu maksimāli pieļaujamais saturs;

c)

minimālais glabāšanas termiņš piedevām, kas nav tehnoloģiskās piedevas.

17. pants

Īpašas obligātās marķēšanas prasības barības maisījumiem

1.   Papildus 15. pantā paredzētajām prasībām, barības maisījumu marķējumā norāda arī šādu informāciju:

a)

dzīvnieku suga vai kategorijas, kam paredzēts barības maisījums;

b)

pareizas lietošanas norādījumi, tostarp nolūks, kādam paredzēta barība. Šādi norādījumi attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar II pielikuma 4. punktu;

c)

gadījumos, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu, norāda šādu informāciju:

ražotāja nosaukumu vai firmas nosaukumu un adresi, vai

ražotāja apstiprinājuma numuru, kas minēts 15. panta c) punktā, vai identifikācijas numuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 9., 23. vai 24. pantu; ja šāds numurs nav pieejams, tad identifikācijas numuru, kas piešķirts pēc ražotāja vai barības apritē iesaistītā uzņēmēja, kurš veic importu, pieprasījuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 V pielikuma II nodaļā paredzēto formātu;

d)

norāde par minimālo glabāšanas termiņu saskaņā ar šādām prasībām:

“izlietot līdz…”, kam seko datums, norādot konkrētu dienu, ja barība ļoti ātri bojājas degradācijas procesu rezultātā,

“derīgs līdz…”, kam seko datums, norādot konkrētu mēnesi cita veida barības gadījumā.

Ja marķējumā ir norādīts ražošanas datums, datumu, kas norāda minimālo glabāšanas termiņu, var norādīt arī kā “…(laikposms dienās vai mēnešos) pēc ražošanas datuma”;

e)

barības sastāvdaļu saraksts, no kā sastāv barība, ar virsrakstu “sastāvs”, norādot katras barības sastāvdaļas nosaukumu saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu un uzskaitot šīs barības sastāvdaļas dilstošā secībā pēc svara, kas aprēķināts mitruma saturam barības maisījumā; šajā sarakstā var iekļaut svara procentuālo daļu;

f)

obligātais uzskaitījums, kas paredzēts attiecīgi VI vai VII pielikuma II nodaļā.

2.   Uz sarakstu, kas paredzēts 1. punkta e) apakšpunktā, attiecas šādas prasības:

a)

barības sastāvdaļas nosaukumu un svara procentuālo daļu norāda, ja tā ir izcelta marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku;

b)

ja produktīviem dzīvniekiem paredzētā barības maisījumā iekļauto barības sastāvdaļu svara procentuālā daļa nav norādīta marķējumā, ražotājs, neskarot Direktīvu 2004/48/EK, pircējam pēc pieprasījuma nodrošina informāciju par kvantitatīvo sastāvu +/– 15 % diapazonā no vērtības atbilstīgi barības sastāvam;

c)

attiecībā uz barības maisījumiem, kas paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem, izņemot kažokādu dzīvniekus, konkrētās barības sastāvdaļas nosaukumu var aizstāt ar kategorijas nosaukumu, pie kuras pieder barības sastāvdaļas.

3.   Pamatojoties uz steidzamības apsvērumiem, kas saistīti ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, un neskarot Direktīvu 2004/48/EK, kompetentā iestāde var sniegt pircējam informāciju, kas ir tās rīcībā saskaņā ar 5. panta 2. punkta noteikumiem, ja tā pēc ražotāju un pircēju attiecīgo likumīgo interešu izvērtējuma uzskata, ka šāda informācijas sniegšana ir pamatota. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde sniedz šādu informāciju, ja pircējs paraksta konfidencialitātes klauzulu.

4.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā Komisija izveido barības sastāvdaļu kategoriju sarakstu, ko atsevišķo barības sastāvdaļu vietā var norādīt neproduktīvo dzīvnieku barības marķējumā, izņemot kažokādu dzīvniekus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Papildu obligātās prasības īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības marķēšanai

Papildus 15. un 16. pantā vai attiecīgos gadījumos 17. pantā paredzētajām vispārīgajām obligātajām prasībām, īpašiem barošanas mērķiem paredzētas barības marķējumā iekļauj arī:

a)

precizējošo apzīmējumu “diētiskā”, kas domāts tikai barībai, kura paredzēta īpašiem barošanas nolūkiem, kas atrodas blakus barības veida nosaukumam, kā noteikts 15. panta a) punktā;

b)

šīs regulas 9. pantā minētā paredzamā lietojuma saraksta 1. līdz 6. slejā noteiktos datus par paredzēto lietojumu;

c)

norādi par to, ka pirms barības lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar uztura speciālistu vai veterinārārstu.

19. pants

Papildu obligātās prasības lolojumdzīvnieku barības marķēšanai

Lolojumdzīvnieku barības marķējumā norāda bezmaksas tālruņa numuru vai citu piemērotu saziņas veidu, kuru izmantojot pircējs var iegūt informāciju papildus obligātajiem datiem:

a)

par lolojumdzīvnieku barībā iekļautajām barības piedevām;

b)

par iekļautajām barības sastāvdaļām, kas ir nosauktas pēc to kategorijas, kā minēts 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

20. pants

Papildu obligātās prasības neatbilstīgai barībai

1.   Papildus 15., 16., 17. un 18. pantā paredzētajām prasībām barību, kura neatbilst Kopienas tiesībās iekļautajām prasībām, kas izklāstītas VIII pielikumā, piemēram, piesārņotas sastāvdaļas, marķē, norādot datus, kas paredzēti minētajā pielikumā.

2.   Komisija VIII pielikumā var izdarīt grozījumus, lai to pielāgotu tiesiskajām prasībām jaunu standartu izveides gadījumā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

21. pants

Atkāpes

1.   Šīs regulas 15. panta c), d), e) un g) punktā un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā informācija netiek pieprasīta, ja pircējs pirms katra darījuma ir rakstiski apliecinājis, ka nepieprasa šo informāciju. Darījumu drīkst veidot vairāki sūtījumi.

2.   Iepakotai barībai 15. panta c), d) un e) punktā un 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā vai 17. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju uz iepakojuma drīkst norādīt ārpus marķējuma vietas, kā minēts 14. panta 1. punktā. Šādos gadījumos norāda, kur ir redzama šī informācija.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005 I pielikumu, šīs regulas 15. panta c), d), e) un g) punktā un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā informācija nav obligāta barības sastāvdaļām, kas nesatur barības piedevas, izņemot konservantus vai skābbarības piedevas, un ko uzņēmējs, kas iesaistīts barības apritē, ražo un piegādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 5. panta 1. punktu barības patērētājam lietošanai savā saimniecībā.

4.   Obligātais uzskaitījums, kas minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā, netiek prasīts augu pilngraudu, sēklu un augļu maisījumiem.

5.   Attiecībā uz barības maisījumu, kura sastāvā ir ne vairāk kā trīs barības sastāvdaļas, 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija netiek prasīta, ja izmantotās barības sastāvdaļas ir skaidri norādītas aprakstā.

6.   Barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kuru daudzums nepārsniedz 20 kg, kas paredzēti tiešajam patērētājam un ko tirgo kā beztaras preci, 15., 16. un 17. pantā minēto informāciju var darīt pircējam zināmu ar piemērotu paziņojumu tirdzniecības vietā. Šādā gadījumā datus, kas minēti attiecīgi 15. panta a) punktā un 16. panta 1. punktā vai 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sniedz pircējam vēlākais rēķinā vai kopā ar to.

7.   Lolojumdzīvnieku barības daudzumam, ko pārdod iepakojumā ar vairākām tvertnēm, 15. panta b), c), f) un g) punktā un 17. panta 1. punkta b), c), e) un f) punktā minēto informāciju var norādīt tikai uz ārējā iepakojuma, bet ne uz katras tvertnes, ja kopējais svars iepakojumā nepārsniedz 10 kg.

8.   Atkāpjoties no šīs regulas noteikumiem, dalībvalstis var piemērot valstu noteikumus zinātniskiem vai eksperimentāliem nolūkiem turētu dzīvnieku barībai, nosakot, ka tās marķējumā ir skaidri jānorāda šis nolūks. Dalībvalstis nekavējoties paziņo šos noteikumus Komisijai.

22. pants

Brīvprātīgā marķēšana

1.   Papildus obligātajām marķēšanas prasībām barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā var iekļaut arī brīvprātīgos marķēšanas datus ar noteikumu, ka tiek ievēroti šajā regulā noteiktie vispārīgie principi.

2.   Papildu nosacījumus brīvprātīgajai marķēšanai var paredzēt 25. pantā minētajos Kopienas kodeksos.

23. pants

Iepakojums

1.   Barības sastāvdaļas un barības maisījumus drīkst laist tirgū tikai noslēgtos iepakojumos vai tvertnēs. Iepakojums vai tvertnes ir noslēgtas tā, lai, iepakojumu vai tvertni atverot, noslēgšanas mehānisms tiek bojāts un to nevar izmantot atkārtoti.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šāda veida barību drīkst laist tirgū kā beztaras preci vai nenoslēgtā iepakojumā vai tvertnē:

a)

barības sastāvdaļas;

b)

barības maisījumus, kas pilnībā izgatavoti, sajaucot graudus vai veselus augļus;

c)

barības maisījumu piegādes starp ražotājiem;

d)

barības maisījumu piegādes no ražotāja tieši barības lietotājam;

e)

barības maisījumu ražotāju piegādes iepakojuma firmām;

f)

barības maisījumu daudzumus, kuru svars nepārsniedz 50 kilogramu, kas ir paredzēti tiešajam lietotājam un ir ņemti tieši no noslēgta iepakojuma vai tvertnes;

g)

barība briketēs vai laizāmā sāls.

5.   NODAĻA

BARĪBAS SASTĀVDAĻU KOPIENAS REĢISTRS UN KOPIENAS LABAS MARĶĒŠANAS PRAKSES KODEKSS

24. pants

Barības sastāvdaļu Kopienas reģistrs

1.   Izveido barības sastāvdaļu Kopienas reģistru (“reģistrs”) kā līdzekli, lai uzlabotu barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķēšanu. Reģistrs veicina apmaiņu ar informāciju par produkta īpašībām un papildināmā veidā uzskaita barības sastāvdaļas. Par katru tajā minēto barības sastāvdaļu iekļauj vismaz šādus datus:

a)

nosaukumu;

b)

identifikācijas numuru;

c)

barības materiāla aprakstu, attiecīgos gadījumos iekļaujot informāciju par ražošanas procesu;

d)

ziņas, ar ko aizstāj obligāto deklarāciju 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

e)

glosāriju ar dažādo minēto procesu un tehnisko izteicienu definīcijām.

2.   Kopienas reģistra pirmo versiju pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru līdz 2010. gada 21. martam, un tā ieraksti ir Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2. līdz 4. slejā uzskaitītie ieraksti. Direktīvas 96/25/EK pielikuma A daļas IV punkts veido glosāriju.

3.   Uz reģistra grozījumiem attiecas 26. pantā noteiktā procedūra.

4.   Šo pantu piemēro, neskarot 4. pantā paredzētās nekaitīguma prasības.

5.   Uzņēmējiem, kas iesaistīti barības apritē, reģistra izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr reģistrā uzskaitītas barības sastāvdaļas nosaukumu var lietot tikai tad, ja ir ievēroti visi attiecīgie reģistra noteikumi.

6.   Persona, kas veic tādas barības sastāvdaļas pirmreizēju laišanu tirgū, kura vēl nav iekļauta reģistrā, nekavējoties paziņo par tās lietošanu Eiropas barības ražošanas nozaru pārstāvjiem, kas minēti 26. panta 1. punktā. Eiropas barības ražošanas nozares pārstāvji publicē šo paziņojumu reģistru internetā, un šo reģistru regulāri atjaunina.

25. pants

Kopienas labas marķēšanas prakse

1.   Komisija veicina divu Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksu izstrādi (turpmāk “kodeksi”), no kuriem viens paredzēts lolojumdzīvnieku barībai, bet otrs – barības maisījumiem neproduktīviem dzīvniekiem, un tajā var iekļaut arī sadaļu attiecībā uz kažokādu dzīvniekiem paredzētiem barības maisījumiem.

2.   Kodeksu mērķis ir uzlabot marķējuma piemērotību. Tajos, konkrēti, iekļauj noteikumus par marķējuma datu noformējumu, kas paredzēti 14. pantā, par brīvprātīgo marķēšanu, kas paredzēta 22. pantā, un par apgalvojumu lietošanu, kas paredzēta 13. pantā.

3.   Uz kodeksu izveidi un jebkuriem grozījumiem tajos attiecas 26. pantā paredzētā procedūra.

4.   Uzņēmējiem, kas iesaistīti barības apritē, kodeksu izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr marķējumā var norādīt jebkura kodeksa izmantošanu tikai tad, ja ir ievēroti visi šāda kodeksa noteikumi.

26. pants

Kodeksu izveide un Kopienas reģistra un Kopienas kodeksu grozīšana

1.   Kopienas reģistra grozījumu projektu un kodeksu projektus, kā arī jebkurus projektus to grozījumiem izstrādā un grozījumus tajos veic visi Eiropas barības aprites nozaru atbilstīgie pārstāvji:

a)

apspriežoties ar citām iesaistītām personām, piemēram, barības patērētājiem;

b)

sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgos gadījumos ar iestādi;

c)

ņemot vērā attiecīgu pieredzi no iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnoloģisko attīstību.

2.   Neskarot 3. punktu, Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

3.   Pieņem grozījumus Kopienas katalogā, ar ko nosaka ķīmisko piemaisījumu maksimālo saturu, kā minēts I pielikuma 1. punktā, vai botāniskās tīrības pakāpes, kā minēts I pielikuma 2. punktā, vai mitruma satura pakāpes, kā minēts I pielikuma 6. punktā, vai datus, ar ko aizstāj obligāto paziņojumu, kā minēts 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Pasākumus saskaņā ar šo pantu pieņem tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

tie ir izstrādāti saskaņā ar 1. punktu;

b)

to saturs ir realizējams visā Kopienā tajās nozarēs, uz kurām tie attiecas; un

c)

tie ir piemēroti šīs regulas mērķu sasniegšanai.

5.   Reģistru publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā. Kodeksu nosaukumu un atsauces publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

6.   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija drīkst grozīt pielikumus, lai pielāgotu tos zinātnes un tehnoloģiskajai attīstībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Citus šīs regulas piemērošanai vajadzīgos īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, ja vien nav noteikts citādi.

28. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu, (turpmāk “Komiteja”).

2.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

29. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1831/2003

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantu groza šādi.

1.

Panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

ja vajadzīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (28), 10. pantu vai attiecīgā gadījumā – Direktīvas 95/69/EK 5. pantu, uzņēmumam, kas ražo vai laiž tirgū barības piedevu vai premiksu, piešķirtais apstiprinājuma numurs;

b)

panta 1. punkta beigās pievieno šādu daļu:

“Premiksu gadījumā b), d), e) un g) apakšpunkts neattiecas uz saturā esošām barības piedevām.”

2.

Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai uz tās barības piedevas iepakojuma vai konteinera, kas pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, vai tāda premiksa, kas satur piedevu, kura pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, iepakojuma vai konteinera ir minētajā pielikumā norādītā informācija, kas sniegta labi redzamā, skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā.”

3.

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Turklāt attiecībā uz premiksiem uz etiķetes skaidri norāda vārdu “Premikss”; attiecībā uz barības sastāvdaļām norāda nesējvielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu (29) 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu un, ja par nesējvielu izmanto ūdeni, norāda premiksa mitruma saturu. Katram premiksam kopumā var norādīt tikai vienu minimālo glabāšanas termiņu; šo minimālo glabāšanas termiņu nosaka, balstoties uz katras tā sastāvdaļas minimālo glabāšanas termiņu.

30. pants

Atcelšana

Direktīvas 70/524/EEK 16. pantu un Direktīvas 79/373/EEK, 80/511/EEK, 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Lēmumu 2004/217/EK atceļ no 2010. gada 1. septembra.

Atsauces uz atceltajām direktīvām un uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VII pielikumā.

31. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 1. septembrim un nekavējoties informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

32. pants

Pārejas pasākumi

1.   Atkāpjoties no 33. panta otrās daļas, barību, ko laiž tirgū vai marķē saskaņā ar Direktīvām 79/373/EEK, 82/471/EEK, 93/74/EEK un 96/25/EK pirms 2010. gada 1. septembra, var laist tirgū vai tā var palikt tirgū, līdz izsīkst krājumi.

2.   Atkāpjoties no 8. panta 2. punkta, šajā punktā minētos barības veidus, kas jau ir likumīgi laisti tirgū pirms 2010. gada 1. septembra, var laist tirgū vai tie var palikt tirgū, līdz tiek pieņemts lēmums par paredzamo lietojumu saraksta atjaunināšanas pieteikumu, kā minēts 10. pantā, ja šis pieteikums ir iesniegts pirms 2010. gada 1. septembra.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas I pielikuma 1. punkta, barības sastāvdaļas var laist tirgū un izmantot, līdz tiek noteikts īpašais maksimālais ķīmisko piemaisījumu saturs, kas rodas ražošanas procesā un no to pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja tās atbilst vismaz nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 96/25/EK pielikuma A daļas II iedaļas 1. punktā. Šo atkāpi tomēr drīkst piemērot līdz 2012. gada 1. septembrim.

4.   Var pieņemt pasākumus, lai atvieglotu pāreju uz šīs regulas piemērošanu. Jo īpaši var precizēt, pie kādiem nosacījumiem barību var marķēt saskaņā ar šo regulu pirms tās piemērošanas dienas. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. septembra.

Tomēr 31. un 32. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. ERLANDSSON


(1)  OV C 77, 31.3.2009., 84. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 5. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 22. jūnija Lēmums.

(3)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(5)  OV L 92, 7.4.1990., 42. lpp.

(6)  OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

(7)  OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.

(8)  OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.

(9)  OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.

(10)  OV L 126, 13.5.1983., 23. lpp.

(11)  OV L 126, 21.5.1980., 14. lpp.

(12)  OV L 334, 31.12.1993., 17. lpp.

(13)  OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

(14)  OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(15)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(16)  OV L 67, 5.3.2004., 31. lpp.

(17)  OV L 62, 6.3.2008., 9. lpp.

(18)  OV L 63, 6.3.2002., 23. lpp.

(19)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(20)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(21)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(22)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(23)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(24)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(25)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(26)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(27)  OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

(28)  OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.”;

(29)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp”.


I PIELIKUMS

Tehniskie noteikumi par piemaisījumiem, piena aizstājēju, barības sastāvdaļu saistīšanu vai denaturēšanu, pelnu līmeni un mitruma saturu, kas minēts 4. pantā

1.

Saskaņā ar labu praksi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantā, barības sastāvdaļas ir bez ķīmiskiem piemaisījumiem, kas rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien 24. pantā minētajā reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums.

2.

Barības sastāvdaļu botāniskai tīrībai jābūt ne mazākai par 95 %, ja vien reģistrā, kā minēts 24. pantā, nav noteikts cits līmenis. Augu barības sastāvdaļu botāniskajos piemaisījumos ir augu sastāvdaļu piemaisījumi, kas nerada dzīvniekiem nelabvēlīgas sekas, piemēram, salmi un citu kultivētu sugu sēklas vai nezāles. Tādi botānisku piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklu vai eļļas augļu atlikumi, kas iegūti iepriekšējā ražošanas procesā, nepārsniedz 0,5 % katra veida eļļas auga sēklai vai eļļas auglim.

3.

Dzelzs saturs piena aizstājējā teļiem, kuru dzīvsvars ir mazāks par 70 kilogramiem, ir vismaz 30 miligramu uz kompleksās barības kilograma pie 12 % mitruma satura.

4.

Ja barības sastāvdaļas izmanto, lai denaturētu vai saistītu citas barības sastāvdaļas, produktu joprojām var uzskatīt par barības sastāvdaļu. Marķējumā norāda saistīšanai vai denaturēšanai izmantotā barības vielas nosaukumu, raksturu un daudzumu. Ja barības sastāvdaļu saista cita barības sastāvdaļa, pēdējās procentuālas īpatsvars nepārsniedz 3 % no kopējā svara.

5.

Sālsskābē nešķīstošo pelnu saturs nepārsniedz 2,2 % no sausnas. Tomēr 2,2 % līmeni var pārsniegt:

barības sastāvdaļās,

barības maisījumos, kas satur atļautas minerālās saistvielas,

minerālbarībā,

barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 50 % rīsa vai cukurbiešu blakusproduktu,

barības maisījumos, kas paredzēti zivjaudzētavu zivīm un kas satur vairāk nekā 15 % zivju miltu,

ar nosacījumu, ka saturs ir norādīts uz etiķetes.

6.

Ja V pielikumā vai 24. punktā minētajā reģistrā nav noteikts cits līmenis, jānorāda mitruma saturs barībā, ja tas pārsniedz:

5 % minerālbarībā, kas nesatur organiskas vielas,

7 % piena aizstājējbarībā un citos barības maisījumos, kuros piena produkta saturs pārsniedz 40 %,

10 % minerālbarībā, kas satur organiskas vielas,

14 % citā barībā.


II PIELIKUMS

Vispārīgi noteikumi par marķēšanu, kas minēta 11. panta 4. punktā

1.

Norādītais vai uzskaitāmais saturs vai līmenis attiecas uz barības svaru, ja nav norādīts citādi.

2.

Norādot datumus ar skaitļiem, ievēro šādu secību: diena, mēnesis, gads, un formātu norāda etiķetē šāda saīsinājuma veidā: “DD/MM/GG”.

3.

Vienādas nozīmes frāzes dažās valodās:

a)

čehu valodā apzīmējumu “krmiva” var attiecīgi aizstāt ar “produkty ke krmení”, vācu valodā apzīmējumu “Einzelfuttermittel” var aizstāt ar “Futtermittel-Ausgangserzeugnis”, grieķu valodā “πρώτη ύλη ζωοτροφών” var aizstāt ar “απλή ζωοτροφή”, un itāļu valodā “materia prima per mangimi” var aizstāt ar “mangime semplice”;

b)

lolojumdzīvnieku barības apzīmēšanai atļauts izmantot šādas frāzes: angļu valodā “pet food”, bulgāru valodā “храна”, čehu valodā apzīmējumu “kompletní krmná směs” var aizstāt ar “kompletní krmivo” un “doplňková krmná směs” var aizstāt ar “doplňkové krmivo”, itāļu valodā “alimento”, holandiešu valodā “samengesteld voeder”, poļu valodā “karma”, slovēņu valodā “hrana za hišne živali”, somu valodā “lemmikkieläinten ruoka”, spāņu valodā “alimento”, ungāru valodā “állateledel”.

4.

Norādījumos tādas papildbarības un barības sastāvdaļu pareizai lietošanai, kurās piedevu saturs pārsniedz kompleksai barībai noteikto maksimālo daudzumu, min maksimālo daudzumu:

gramos vai kilogramos vai tilpuma vienībās vienam dzīvniekam dienā attiecībā uz papildbarību un barības sastāvdaļām, vai

dienas devas procentuālo daudzumu, vai

daudzumu uz kompleksās barības kilogramu vai procentuālo daudzumu kompleksajā barībā,

lai nodrošinātu, ka tiek ievērots attiecīgais maksimāli pieļaujamais barības piedevu saturs dienas devā.

5.

Neietekmējot analīzes metodes, attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību vārdu “kopproteīns” var aizstāt ar “proteīns”, “kopelļas un tauki” var aizstāt ar “tauku saturs”, un “koppelni” var aizstāt ar “sadedzinātais atlikums” vai “neorganiskas vielas”.


III PIELIKUMS

To sastāvdaļu saraksts, kuru laišana tirgū vai izmantošana dzīvnieku barošanai ir ierobežota vai aizliegta, kā minēts 6. pantā

 

1. nodaļa: Aizliegtās sastāvdaļas

1.

Izkārnījumi, urīns, kā arī iztukšojot vai atdalot iegūts gremošanas trakta saturs, neatkarīgi no apstrādes veida vai piemaisījumiem.

2.

Ar miecvielām apstrādātas dzīvnieku ādas un to atkritumi.

3.

Sēklas un citi augu pavairošanas materiāli, kas pēc novākšanas saistībā ar izmantošanas mērķi (pavairošanu) īpaši apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī jebkādi iegūtie blakusprodukti.

4.

Koksne, tostarp zāģskaidas, un citi no koksnes iegūti materiāli, kas apstrādāti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) V pielikumam.

5.

Jebkādi atkritumi, kuri iegūti dažādās komunālo, sadzīves vai rūpniecības notekūdeņu attīrīšanas stadijās atbilstīgi 2. pantam Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (2), neatkarīgi no tā, vai notikusi šo atkritumu tālāka pārstrāde, un neatkarīgi no notekūdeņu izcelsmes.

6.

Cietie sadzīves atkritumi, piemēram, mājturības atkritumi.

7.

Lauksaimniecības pārtikas rūpniecības izstrādājumu iepakojums un iepakoja daļas.

 

2. nodaļa: Ierobežotās sastāvdaļas


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.


IV PIELIKUMS

Atļautās pielaides barības sastāvdaļu vai barības maisījumu sastāva norādīšanai marķējumā, kā minēts 11. panta 5. punktā

1.

Šajā pielikumā paredzētajās pielaidēs ir ietvertas tehniskas un analītiskas novirzes. Kad Kopienas līmenī būs noteiktas analītiskās pielaides attiecībā uz mērījumu nenoteiktību un atrisinātas mērījumu procedūras atšķirības, būs attiecīgi jāpielāgo 2. punktā noteiktās vērtības, lai tās attiektos tikai uz tehniskajām pielaidēm.

2.

Ja tiek konstatēts, ka barības sastāvdaļas vai barības maisījuma sastāvs atšķiras no marķējumā norādītā sastāva, samazinot tā vērtību, ir pieļaujamas šādas pielaides:

a)

kopproteīnam, cukuriem, cietei un inulīnam:

3 deklarētā satura vienības, ja tas ir 30 % vai vairāk,

10 % no deklarētā satura, ja deklarētais saturs ir mazāk nekā 30 %, bet ne mazāk kā 10 %,

1 deklarētā satura vienība, ja tas ir mazāks par 10 %;

b)

kopšķiedrai, kopeļļai un taukiem:

2,2 deklarētā satura vienības, ja tas ir 15 % vai vairāk,

15 % no deklarētā satura, ja deklarētais saturs ir mazāk nekā 15 %, bet ne mazāk kā 5 %,

0,8 deklarētā satura vienības, ja tas ir mazāks par 5 %;

c)

mitrumam, koppelniem, sālsskābē nešķīstošiem pelniem un hlorīdiem, kas izteikti kā NaCl, kopējam fosforam, nātrijam, kalcija karbonātam, kalcijam, magnijam, skābes skaitlim un petrolēterī nešķīstošai vielai:

1,5 deklarētā satura vienības (vērtības), kas ir 15 % (15) vai vairāk, pēc vajadzības,

10 % no deklarētā satura (vērtības) uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir mazāk par 15 % (15), bet ne mazāk kā 2 % (2), pēc vajadzības,

0,2 deklarētā satura vienības (vērtības), kas ir mazāks par 2 % (2), pēc vajadzības;

d)

enerģētiskajai vērtībai 5 % un olbaltumvielu vērtībai 10 %;

e)

barības piedevām (1):

10 %, ja deklarētais saturs ir 1 000 vienību vai vairāk,

100 vienības, ja deklarētais saturs ir mazāk par 1 000 vienībām, bet ne mazāk kā 500 vienības,

20 % no deklarētā satura, ja tas ir mazāk par 500 vienībām, bet ne mazāk kā 1 vienība,

0,2 deklarētā satura vienības, ja tas ir mazāk par 1 vienību, bet ne mazāk kā 0,5 vienības,

40 % no deklarētā satura, ja tas ir mazāks par 0,5 vienībām.

Šīs pielaides attiecas arī uz maksimālo barības piedevu saturu barības maisījumos.

3.

Kamēr netiek pārsniegts noteiktais katras barības piedevas maksimums, novirze no deklarētā satura drīkst sasniegt trīskāršu attiecīgo pielaides vērtību, kas noteikta 2. punktā.

4.

Barības piedevām, kas pieder pie mikroorganismu grupas, augšējā robeža atbilst noteiktajam maksimālajam daudzumam.


(1)  1 vienība šajā punktā nozīmē attiecīgās barības piedevas 1 mg, 1 000 IU, 1 × 109 CFU vai 100 fermentu aktivitātes vienības.


V PIELIKUMS

Obligātais uzskaitījums par barības sastāvdaļām, kā minēts 16. panta 1. punktā

 

Barības sastāvdaļa, kas sastāv no

Obligāti jādeklarē

1.

Zāles lopbarība un rupjā lopbarība

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopšķiedra

2.

Labības graudi

 

3.

Labības graudu produkti un blakusprodukti

Ciete, ja > 20 %

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopeļļas un tauki, ja > 5 %

Kopšķiedra

4.

Eļļas augu sēklas, eļļas augļi

 

5.

Eļļas augu sēklu, eļļas augļu produkti un blakusprodukti

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopeļļas un tauki, ja > 5 %

Kopšķiedra

6.

Pākšaugu sēklas

 

7.

Pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopšķiedra

8.

Gumi, saknes

 

9.

Gumi, sakņu produkti un blakusprodukti

Ciete

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

10.

Cukurbiešu pārstrādes nozares produkti un blakusprodukti

Kopšķiedra, ja > 15 %

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

11.

Cukurniedru pārstrādes nozares produkti un blakusprodukti

Kopšķiedra, ja > 15 %

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

12.

Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti, izņemot tos, kas minēti 2.–7. punktā

Kopproteīns

Kopšķiedra

Kopeļļas un tauki, ja > 10 %

13.

Citi augi, to produkti un blakusprodukti, izņemot tos, kas minēti 8.–11. punktā

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopšķiedra

14.

Piena produkti un blakusprodukti

Kopproteīns

Mitrums, ja > 5 %

Laktoze, ja > 10 %

15.

Lauksaimniecības dzīvnieku produkti un blakusprodukti

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopeļļas un tauki, ja > 5 %

Mitrums, ja > 8 %

16.

Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopeļļas un tauki, ja > 5 %

Mitrums, ja > 8 %

17.

Minerālvielas

Kalcijs

Nātrijs

Fosfors

Citas svarīgas minerālvielas

18.

Pārējie

Kopproteīns, ja > 10 %

Kopšķiedra

Kopeļļas un tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējais cukurs kā saharoze, ja > 10 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas


VI PIELIKUMS

Produktīvo dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķēšanas dati

I nodaļa.   Barības piedevu marķēšana, kā minēts 15. panta f) punktā un 22. panta 1. punktā

1.

Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to konkrēto nosaukumu, kā noteikts attiecīgajā juridiskajā instrumentā, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva, pievienoto daudzumu, identifikācijas numuru un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju, kas minēta regulas 6. panta 1. punktā:

a)

piedevas, kurām ir noteikts maksimālais saturs jebkura veida mērķsugai;

b)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “zootehniskas piedevas” un “kokcidiostati un histomonostati”;

c)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” funkcionālās grupas “urīnviela un tās atvasinājumi”, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

2.

Barības piedevas nosaukumu, kas noteikts attiecīgajā tiesību aktā, ar kuru atļauj attiecīgo barības piedevu, un pievienoto daudzumu norāda, ja tā ir izcelta marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku.

3.

Par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma dara viņam zināmu barības piedevu, kuras nav minētas 1. punktā, nosaukumus, identifikācijas numuru un funkcionālo grupu.

4.

Barības piedevas, kas nav minētas 1. punktā, var brīvprātīgi norādīt tādā veidā, kā izklāstīts 1. punktā, vai norādīt daļēji.

5.

Ja organoleptisku vai uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, jānorāda tās pievienotais daudzums.

6.

Ja piedevu, kas pieder pie vairākām funkcionālajām grupām, min brīvprātīgi, tad jānorāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstīgā funkcionālā grupa vai kategorija.

II nodaļa.   Analītisko komponentu marķēšana, kā minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā

1.

Produktīvo dzīvnieku barības maisījuma analītiskos komponentus marķē šādi:

Barība

Analītiskie komponenti un līmeņi

Mērķsuga

Kompleksā barība

Kopproteīns

Visas sugas

Kopšķiedra

Visas sugas

Kopeļļas un tauki

Visas sugas

Koppelni

Visas sugas

Lizīns

Cūkas un putni

Metionīns

Cūkas un putni

Kalcijs

Visas sugas

Nātrijs

Visas sugas

Fosfors

Visas sugas

Papildbarība – minerālbarība

Lizīns

Cūkas un putni

Metionīns

Cūkas un putni

Kalcijs

Visas sugas

Nātrijs

Visas sugas

Fosfors

Visas sugas

Magnijs

Atgremotāji

Papildbarība – cita

Kopproteīns

Visas sugas

Kopšķiedra

Visas sugas

Kopeļļas un tauki

Visas sugas

Koppelni

Visas sugas

Lizīns

Cūkas un putni

Metionīns

Cūkas un putni

Kalcijs ≥ 5 %

Visas sugas

Nātrijs

Visas sugas

Fosfors ≥ 2 %

Visas sugas

Magnijs ≥ 0,5 %

Atgremotāji

2.

Ja analītisko komponentu pozīcijā norāda aminoskābes, vitamīnus un/vai mikroelementus, tos deklarē, norādot to kopējo daudzumu.

3.

Ja norāda enerģētisko vērtību un/vai olbaltumvielu vērtību, šo norādi veic saskaņā ar EK metodi, ja tāda ir pieejama, vai ar attiecīgās dalībvalsts metodi, kurā barību laiž tirgū, ja tāda ir pieejama.


VII PIELIKUMS

Neproduktīvo dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķēšanas dati

I nodaļa.   Barības piedevu marķēšana, kā minēts 15. panta f) punktā un 22. panta 1. punktā

1.

Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to konkrēto nosaukumu, kā noteikts attiecīgajā tiesību aktā, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva, un/vai to identifikācijas numuru, pievienoto daudzumu un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju, kas minēta regulas 6. panta 1. punktā:

a)

piedevas, kurām ir noteikts maksimālais saturs jebkura veida mērķsugai;

b)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “zootehniskas piedevas” un “kokcidiostati un histomonostati”;

c)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” funkcionālās grupas “urīnviela un tās atvasinājumi”, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, piedevām, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumam pieder pie funkcionālajām grupām “konservanti”, “antioksidanti” un “krāsvielas”, var norādīt tikai attiecīgo funkcionālo grupu.

Tādā gadījumā par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma sniedz viņam informāciju saskaņā ar 1. punktu.

3.

Barības piedevas nosaukumu, kas noteikts attiecīgajā tiesību aktā, ar kuru atļauj attiecīgo barības piedevu, un pievienoto daudzumu norāda, ja tā ir izcelta marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku.

4.

Par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma dara viņam zināmu barības piedevu, kuras nav minētas 1. punktā, nosaukumus, identifikācijas numuru un funkcionālo grupu.

5.

Barības piedevas, kas nav minētas 1. punktā, var brīvprātīgi norādīt tādā veidā, kā izklāstīts 1. punktā, vai norādīt daļēji.

6.

Ja organoleptisku vai uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, jānorāda tās pievienotais daudzums.

7.

Ja piedevu, kas pieder pie vairākām funkcionālajām grupām, min brīvprātīgi, tad jānorāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstīgā funkcionālā grupa vai kategorija.

8.

Par marķēšanu atbildīgā persona kompetentajām iestādēm sniedz jebkuru informāciju attiecībā uz tās barības sastāvu vai deklarētajām īpašībām, ko šī persona laiž tirgū, kura ļauj pārbaudīt marķējumā norādītās informācijas precizitāti, ietverot pilnīgu informāciju par visām izmantotajām piedevām.

II nodaļa.   Analītisko komponentu marķēšana, kā minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā

1.

Neproduktīvo dzīvnieku barības maisījuma analītiskos komponentus marķē šādi:

Barība

Analītiskie komponenti

Mērķsuga

Kompleksā barība

Kopproteīns

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Kopšķiedra

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Kopeļļas un tauki

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Koppelni

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Papildbarība – minerālbarība

Kalcijs

Visas sugas

Nātrijs

Visas sugas

Fosfors

Visas sugas

Papildbarība – cita

Kopproteīns

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Kopšķiedra

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Kopeļļas un tauki

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

Koppelni

Kaķi, suņi un kažokādu dzīvnieki

2.

Ja analītisko komponentu pozīcijā norāda aminoskābes, vitamīnus un/vai mikroelementus, tos deklarē, norādot to kopējo daudzumu.

3.

Ja norāda enerģētisko vērtību un/vai olbaltumvielu vērtību, šo norādi veic saskaņā ar EK metodi, ja tāda ir pieejama, vai ar attiecīgās dalībvalsts metodi, kurā barību laiž tirgū, ja tāda ir pieejama.


VIII PIELIKUMS

Īpaši noteikumi tādas barības marķēšanai, kura neatbilst Kopienas tiesībās iekļautajām prasībām nekaitīguma un tirdzniecības jomā, kā minēts 20. panta 1. punktā

1.

Piesārņotu barību marķē ar uzrakstu “ … (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni; paredzēta lietošanai kā barība tikai pēc detoksikācijas apstiprinātos uzņēmumos”. Šādus uzņēmumus apstiprina, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu.

2.

Ja piesārņojumu paredzēts samazināt vai likvidēt attīrot, piesārņotās barības marķējumu papildina ar uzrakstu “ … (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni, lietot kā barību tikai pēc atbilstīgas attīrīšanas”.


IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 79/373/EEK

Direktīva 96/25/EK

Citi tiesību akti: Direktīvas 80/511/EEK (1), 82/471/EEK (2), 93/74/EEK (3), 93/113/EK (4), vai Lēmums 2004/217/EK (5)

Šī regula

1. pants

1. pants

1. pants

(2), (4): 1. pants

(3): 4. pants

2. pants

2. pants

2. pants

(2), (3): 2. pants

3. pants

4. panta 1. punkts

3. pants

3. pants

(3): 1. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

 

4. pants

 

4. panta 3. punkts

5. panta 1. punkts

12. pants

 

(3): 10. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

10.a panta 3. punkts

11. panta b) punkts

(2): 8. pants

6. pants

7. pants

8. pants

 

 

(3): 3. pants

9. pants

 

 

(3): 6. pants

10. pants

5.e pants

 

 

11. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 1. punkts

(2): 5. panta 2. punkts

11. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts

5. panta 6. punkts

4. pants un 6. panta 4. punkts

 

11. panta 4. punkts

6. pants

4. pants

 

11. panta 5. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

 

12. pants

5.e pants

5. panta 2. punkts

(3): 5. panta 6. punkts

13. pants

5. panta 1. punkts, 11. pants

5. panta 1. punkts, 9. pants

 

14. pants

5. panta 1. punkts un 5. panta 5. punkta c) apakšpunkts

5. panta 1. punkts

(4): 7. panta 1. punkta E apakšpunkts un Direktīvas 70/524/EEK 16. pants

15. pants

 

5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts un 7. pants

 

16. pants

5. panta 1. punkts, 5.c pants un 5.d pants

 

 

17. panta 1. punkts

17. panta 2. punkts

5.c panta 3. punkts

 

 

17. panta 3. punkts

 

 

(3): 5. panta 1., 4. un 7. punkts un 6. panta a) punkts

18. pants

19. pants

 

8. pants

 

20. pants

 

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

21. panta 1. punkts

5. panta 5. punkta d) apakšpunkts

 

 

21. panta 2. punkts

 

6. panta 3. punkta a) apakšpunkts

 

21. panta 3. punkts

5. panta 5. punkta b) apakšpunkts

 

 

21. panta 4. punkts

5. panta 5. punkts a) apakšpunkts

 

 

21. panta 5. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts, 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

21. panta 6. punkts

21. panta 7. punkts

14. panta c) punkts

 

 

21. panta 8. punkts

5. panta 3. punkts, 5.c panta 4. punkts un 5.e pants

5. panta 2. punkts

 

22. pants

4. panta 1. punkts

 

(1): 1. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants

10. pants

11. pants

 

27. pants

13. pants

13. pants

(2): 13. un 14. pants

(3): 9. pants

28. pants

29. pants

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

Pielikuma A daļas 2., 3., 4. punkts

Pielikuma A daļas II un VI punkts

 

I pielikums

Pielikuma A daļas 1. punkts un

5. panta 6. punkts

6. panta 4. punkts

 

II pielikums

 

 

(5): pielikums

III pielikums

Pielikuma A daļas 5. un 6. punkts

Pielikuma A daļas VII punkts

 

IV pielikums

 

Pielikuma C daļa

 

V pielikums

Pielikuma B daļa

 

 

VI pielikums

Pielikuma B daļa

 

 

VII pielikums


Augša